ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 196

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

62. gadagājums
2019. gada 24. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums (ES) 2019/1255 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko groza Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1256 (2019. gada 23. jūlijs), ar kuru attiecībā uz piemērošanas termiņa pagarināšanu groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/943 par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (ES) 2019/1257 (2019. gada 23. jūlijs), ar ko labo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem bulgāru valodas versiju ( 1 )

5

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva (ES) 2019/1258 (2019. gada 23. jūlijs), ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 80/181/EEK pielikumā izklāstītās SI pamatvienību definīcijas ( 1 )

6

 

 

PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

 

*

Eiropas Ķimikāliju aģentūras lēmums (2019. gada 20. jūnijs) par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz datu subjektu noteiktu tiesību ierobežojumiem saistībā ar personas datu apstrādi kā daļu no Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbības

10

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) 2017/2454 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā ( OV L 348, 29.12.2017. )

17

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

LĒMUMI

24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/1


PADOMES LĒMUMS (ES) 2019/1255

(2019. gada 18. jūlijs),

ar ko groza Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas lūgumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Eiropas Investīciju bankas (“Banka”) Direktoru padome 2018. gada 11. decembra sanāksmē apstiprināja grafiku pārvaldības izmaiņu īstenošanai, ko tā izklāstīja 2018. gada 17. jūlija sanāksmē.

(2)

Pēc tam, kad Bankas Valde 2018. gada 22. jūnijā bija pieņēmusi lēmumu, tika sasaukta augsta līmeņa akcionāru darba grupa, lai analizētu iespējas dažām dalībvalstīm parakstīt papildu kapitālu bankā.

(3)

Ir piemēroti palielināt Polijas parakstīto kapitālu par 5 386 000 000 EUR atbilstoši tās lūgumam.

(4)

Ir arī piemēroti palielināt Rumānijas parakstīto kapitālu par 125 452 381 EUR atbilstoši tās lūgumam.

(5)

Ņemot vērā minētos palielinājumus, būtu jāgroza arī noteikumi par to, kā dalībvalstu grupas, savstarpēji vienojoties, izvirza Bankas Direktoru padomes locekļu aizstājējus.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Bankas statūti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību, groza šādi:

1)

protokola 4. panta 1. punkta pirmo daļu groza šādi:

a)

ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.   Bankas kapitāls ir 248 795 606 881 EUR, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls:”;

b)

rindas, kas attiecas uz Poliju un Rumāniju, aizstāj ar šādām:

“Polija

11 366 679 827 ”

“Rumānija

1 639 379 073 ”;

2)

protokola 9. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus:

divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika,

divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika,

divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika,

divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika,

trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīderlandes Karaliste,

trīs aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Horvātijas Republika, Ungārija un Polijas Republika,

četrus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas Karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija,

sešus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igaunijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste,

sešus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Kipras Republika, Maltas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika,

vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.”

2. pants

Šo lēmumu sāk piemērot vienu mēnesi pēc dienas, kurā sāk piemērot Padomes Lēmumu (ES) 2019/654 (3).

Briselē, 2019. gada 18. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

T. TUPPURAINEN


(1)  2019. gada 17. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2019. gada 15. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Padomes Lēmums (ES) 2019/654 (2019. gada 15. aprīlis), ar ko groza Protokolu (Nr. 5) par Eiropas Investīciju bankas statūtiem (OV L 110, 25.4.2019., 36. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1256

(2019. gada 23. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz piemērošanas termiņa pagarināšanu groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/943 par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 178/2002 nosaka vispārīgos principus, kas reglamentē pārtiku un pārtikas nekaitīgumu Savienības un dalībvalstu līmenī. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi, ko Komisija veic, ja ir pierādījumi, ka no trešās valsts importēta pārtika var radīt nopietnu risku cilvēka veselībai.

(2)

Pamatojoties uz to, ka daudzos gadījumos konstatēts piesārņojums ar neatļauto aktīvo vielu dihlorfosu tādos daudzumos, kas ievērojami pārsniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes provizoriski noteikto akūto standartdevu, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/943 (2) tika pārtraukts Savienībā importēt kaltētas pupiņas, kas ar KN kodu 0713 39 00 tika ievestas no Nigērijas. Kamēr Nigērija nebija īstenojusi piemērotus riska pārvaldības pasākumus, aizliegums bija piemērojams līdz 2016. gada 30. jūnijam.

(3)

Pamatojoties uz to, ka no Nigērijas importētajās kaltētajās pupiņās joprojām tika konstatēts dihlorfoss un ka attiecībā uz pesticīdu atliekām nebija iespējams īsā laikā panākt atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām pārtikas nekaitīguma jomā, ar Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) 2016/874 (3) Nigērijas kaltēto pupiņu importa pārtraukuma termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 30. jūnijam un attiecināts uz diviem papildu KN kodiem, proti, 0713 35 00 un 0713 90 00.

(4)

2018. gada februārī Nigērija iesniedza jaunu rīcībplānu un apgalvoja, ka tās mērķis ir kaltētās pupiņas īpaši kontrolēt un integrēt to apriti, stiprināt tiesisko un normatīvo vidi un veidot stingru pamatu kaltētu pupiņu kvalitatīvai ražošanai. Tomēr Komisija uzskata, ka Nigērija pagaidām nav īstenojusi šo rīcībplānu un tā īstenošanai nav arī atvēlējusi budžeta līdzekļus. Pašreizējā rīcībplāna īstenošanas stadija, līdz kurai Nigērija nonākusi attiecībā uz integrēto augu aizsardzību un maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem, neļauj secināt, ka būtu izpildītas Savienības prasības par pesticīdu atliekām kaltētajās pupiņās.

(5)

Lai Nigērija varētu ieviest piemērotus riska pārvaldības pasākumus un nodrošināt nepieciešamās garantijas, importa pārtraukuma termiņš būtu jāpagarina vēl uz trim gadiem.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2015/943 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2022. gada 30. jūnijam.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/943 (2015. gada 18. jūnijs) par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas un groza Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu (OV L 154, 19.6.2015., 8. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/874 (2016. gada 1. jūnijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/943 par ārkārtas pasākumiem, ar ko pārtrauc kaltētu pupiņu importu no Nigērijas (OV L 145, 2.6.2016., 18. lpp.).


24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/5


KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/1257

(2019. gada 23. jūlijs),

ar ko labo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem bulgāru valodas versiju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 31. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1223/2009 bulgāru valodas versijā, konkrētāk, minētās regulas III pielikuma tabulas 12. ieraksta i) slejas pirmajā teikumā, ir kļūda, kas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1197/2013 (2) ieviesusies attiecībā uz vielu lietošanas nosacījumiem un brīdinājumiem.

(2)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1223/2009 bulgāru valodas versija būtu attiecīgi jālabo. Tas neskar pārējo valodu versijas.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

(Neattiecas uz latviešu valodas versiju)

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 25. novembra Regula (ES) Nr. 1197/2013, ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 315, 26.11.2013., 34. lpp.).


DIREKTĪVAS

24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/6


KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2019/1258

(2019. gada 23. jūlijs),

ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 80/181/EEK pielikumā izklāstītās SI pamatvienību definīcijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/34/EK attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (1), un jo īpaši tās 16. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 80/181/EEK (2) ir definētas Savienībā izmantojamās mērvienības, kas ļauj izteikt mērījumus un norādīt lielumus atbilstoši Starptautiskajai mērvienību sistēmai (SI), ko pieņēmusi Ģenerālā svaru un mēru konference (CGPM), kas tika izveidota ar Parīzē 1875. gada 20. maijā parakstīto Metra konvenciju.

(2)

Direktīvā 2009/34/EK noteikts vispārējs pamats, kas jāievēro, pieņemot atsevišķas direktīvas, kas cita starpā attiecas uz mērinstrumentiem un to tehniskajām prasībām, mērvienībām un mērīšanas un metroloģiskās kontroles metožu saskaņošanu. Minētās direktīvas 16. pantā noteikts, ka Komisija drīkst veikt grozījumus, kas nepieciešami, lai tehnikas attīstībai pielāgotu direktīvas 1. pantā minēto atsevišķo direktīvu pielikumus, tostarp Direktīvas 80/181/EEK pielikuma I nodaļu.

(3)

CGPM savā 24. sanāksmē 2011. gadā pieņēma lēmumu par jaunu veidu, kā, pamatojoties uz septiņām definētām konstantēm, ko iegūst no fizikas pamatkonstantēm un citām dabas konstantēm, definēt Starptautisko mērvienību sistēmu. Šis lēmums tika apstiprināts CGPM 25. sanāksmē 2014. gadā.

(4)

CGPM 26. sanāksmē 2018. gadā tika pieņemtas jaunas SI pamatvienību definīcijas. Jauno definīciju pamatā ir jaunais princips, kā atveidojamas definējošo konstanšu nemainīgās skaitliskās vērtības, un tās stāsies spēkā 2019. gada 20. maijā. Sagaidāms, ka jaunās definīcijas uzlabos SI pamatvienību ilgtermiņa stabilitāti un uzticamību, kā arī padarīs mērījumus precīzākus un skaidrākus.

(5)

Jaunās definīcijas, ko pieņēmusi CGPM, atspoguļo jaunākos sasniegumus mērījumu zinātnē un standartu jomā. Lai Direktīvā 80/181/EEK sniegtās SI pamatvienību definīcijas pielāgotu tehnikas attīstībai un tādējādi veicinātu Starptautiskās mērvienību sistēmas vienotu īstenošanu, tās jāsalāgo ar jaunajām definīcijām.

(6)

Tāpēc Direktīva 80/181/EEK būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai panāktu vienotu Direktīvas 80/181/EEK īstenošanu, jānodrošina, lai jaunie tiesību akti visās dalībvalstīs tiktu piemēroti no vienas un tās pašas dienas neatkarīgi no to transponēšanas dienas.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja Direktīvas 2009/34/EK 16. pantā minēto direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozīšana

Direktīvas 80/181/EEK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 13. maijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 13. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.

(2)  Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvas pielikuma I nodaļas 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.   SI pamatvienības

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Laiks

sekunde

s

Garums

metrs

m

Masa

kilograms

kg

Elektriskās strāvas stiprums

ampērs

A

Termodinamiskā temperatūra

kelvins

K

Vielas daudzums

mols

mol

Gaismas stiprums

kandela

cd

SI pamatvienību definīcijas:

 

Laika mērvienība

Laika SI mērvienība ir sekunde, ko apzīmē ar s. To definē kā nemainīgu cēzija frekvences Δν Cs – cēzija-133 atoma netraucēta pamatstāvokļa hipersīkstruktūras pārejas skaitlisko vērtību, kas ir 9 192 631 770, izteikta mērvienībā Hz, kas vienāda ar s– 1.

 

Garuma mērvienība

Garuma SI mērvienība ir metrs, ko apzīmē ar m. To definē kā nemainīgu gaismas ātruma vakuumā c skaitlisko vērtību, kas ir 299 792 458, izteikta mērvienībā m/s, kur sekundi definē, atsaucoties uz Δν Cs.

 

Masas mērvienība

Masas SI mērvienība ir kilograms, ko apzīmē ar kg. To definē kā nemainīgu Planka konstantes h skaitlisko vērtību, kas ir 6,626 070 15 × 10– 34, izteikta mērvienībā J s, kas vienāda ar kg m2 s– 1, kur metru un sekundi definē, atsaucoties uz c un Δν Cs.

 

Elektriskās strāvas stipruma mērvienība

Elektriskās strāvas stipruma SI mērvienība ir ampērs, ko apzīmē ar A. To definē kā nemainīgu elementārlādiņas e skaitlisko vērtību, kas ir 1,602 176 634 × 10– 19, izteikta mērvienībā C, kas vienāda ar A s, kur sekundi definē, atsaucoties uz Δν Cs.

 

Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Termodinamiskās temperatūras SI mērvienība ir kelvins, ko apzīmē ar K. To definē kā nemainīgu Bolcmaņa konstantes k skaitlisko vērtību, kas ir 1,380 649 × 10– 23, izteikta mērvienībā J K– 1, kas vienāda ar kg m2 s– 2 K– 1, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un Δν Cs.

 

Vielas daudzuma mērvienība

Vielas daudzuma SI mērvienība ir mols, ko apzīmē ar mol. Vienā molā ir tieši 6,022 140 76 × 1023 mikrodaļiņu. Šis skaitlis ir nemainīga Avogadro konstantes NA skaitliskā vērtība, kas izteikta mērvienībā mol– 1 un ko dēvē par Avogadro skaitli.

Sistēmā esošas vielas daudzums, ko apzīmē ar n, ir konkrētu mikrodaļiņu skaits. Mikrodaļiņa var būt atoms, molekula, jons, elektrons, jebkura cita daļiņa vai noteikta daļiņu grupa.

 

Gaismas stipruma mērvienība

Noteiktā virzienā raidītas gaismas stipruma mērvienība ir kandela, ko apzīmē ar cd. To definē kā nemainīgu frekvences 540 × 1012 Hz, K cd monohromatiskā starojuma gaismas atdeves skaitlisko vērtību, kas ir 683, izteikta mērvienībā lm W– 1, kas vienāda ar cd sr W– 1 vai cd sr kg– 1 m– 2 s3, kur kilogramu, metru un sekundi definē, atsaucoties uz h, c un Δν Cs.

1.1.1.   Temperatūras, kas izsakāma grādos pēc Celsija, SI atvasinātās mērvienības īpašais nosaukums un simbols

Lielums

Mērvienība

Nosaukums

Simbols

Temperatūra pēc Celsija

Celsija grāds

°C

Temperatūru pēc Celsija t definē kā t = T – T0 , kas ir starpība starp abām termodinamiskajām temperatūrām T un T0, kur T0  = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība “Celsija grāds” ir vienāda ar mērvienību “kelvins”.”


PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/10


EIROPAS ĶIMIKĀLIJU AĢENTŪRAS LĒMUMS

(2019. gada 20. jūnijs)

par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz datu subjektu noteiktu tiesību ierobežojumiem saistībā ar personas datu apstrādi kā daļu no Eiropas Ķimikāliju aģentūras darbības

EIROPAS ĶIMIKĀLIJU AĢENTŪRAS VALDE (turpmāk tekstā – Aģentūra),

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (1), un jo īpaši tās 25. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (2), un jo īpaši tās 78. pantu,

ņemot vērā EDAU 2019. gada 14. maija atzinumu un EDAU pamatnostādnes par jaunās regulas 25. pantu un iekšējiem noteikumiem,

pēc apspriešanās ar Personāla komiteju,

tā kā:

(1)

Aģentūra veic savas darbības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

(2)

saskaņā ar 25. panta 1. punktu Regulā (ES) 2018/1725 ierobežojumi šīs regulas 14. līdz 22., 35. un 36. panta, kā arī 4. panta piemērošanai, ciktāl tās noteikumi atbilst tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti 14. līdz 22. pantā, būtu jāpamato Aģentūras pieņemtos iekšējos noteikumos gadījumos, kad tie nav balstīti uz tiesību aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līgumiem.

(3)

Šie iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi par ierobežojuma nepieciešamības un samērīguma novērtējumu, nav jāpiemēro, ja tiesību aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Līgumiem, ir paredzēts datu subjektu tiesību ierobežojums.

(4)

Kad Aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

(5)

Kā daļu no administratīvās darbības Aģentūra var veikt administratīvas izmeklēšanas, izskatīt disciplinārlietas, veikt provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, izskatīt trauksmes celšanas gadījumus, (formālas un neformālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatīt iekšējas un ārējas sūdzības, veikt iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, un veikt iekšējas (IT) drošības izmeklēšanas.

(6)

Aģentūra apstrādā vairākas personas datu kategorijas, tostarp smagos datus (“objektīvos” datus, piemēram, identifikācijas datus, kontaktinformāciju, profesionālos datus, administratīvos datus, datus, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas datus) un/vai vieglos datus (“subjektīvos” datus, kas būtiski lietai, piemēram, argumentāciju, uzvedības datus, novērtējumus, snieguma un rīcības datus un datus, kas saistīti vai izvirzīti saistībā ar procedūras vai darbības priekšmetu).

(7)

Aģentūra, ko pārstāv tās izpilddirektors, darbojas kā datu pārzinis neatkarīgi no tā, vai Aģentūras iekšienē pārziņa funkcijas ir tālāk deleģētas atbilstoši operatīvajai atbildībai par konkrētām personas datu apstrādes operācijām.

(8)

Personas dati glabājas drošā elektroniskā vidē un papīra formātā, tādējādi novēršot nelikumīgu piekļuvi datiem vai to nosūtīšanu personām bez piekļuves tiesībām. Apstrādātos personas datus glabā ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams, un atbilstoši mērķiem, kādiem datus apstrādā, laika posmā, kas norādīts datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai Aģentūras dokumentos.

(9)

Iekšējie noteikumi ir jāpiemēro visām Aģentūras veiktajām apstrādes operācijām, veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības, kas saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF, trauksmes celšanas procedūras, (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijas, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, (IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

(10)

Tie ir jāpiemēro apstrādes operācijām, kas veiktas pirms iepriekš minēto procedūru atvēršanas, šo procedūru laikā un šo procedūru rezultātu pārraudzības gaitā. Tiem ir jāattiecas arī uz palīdzību un sadarbību, ko Aģentūra ārpus administratīvās izmeklēšanas sniedz valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām.

(11)

Gadījumos, kad piemēro šos iekšējos noteikumus, Aģentūrai ir jāpamato, kāpēc ierobežojumi ir obligāti nepieciešami un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā, kā arī jāievēro pamattiesību un pamatbrīvību būtība.

(12)

Šajā sakarībā Aģentūrai, ciktāl iespējams, iepriekš minēto procedūru gaitā ir pienākums ievērot datu subjektu pamattiesības, jo īpaši tās, kas attiecas uz tiesībām sniegt informāciju, piekļūt datiem un labot tos, tiesībām uz dzēšanu, apstrādes ierobežošanu, datu subjekta tiesībām uz informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725.

(13)

Tomēr Aģentūrai var būt pienākums ierobežot datu subjektam sniedzamo informāciju un citas datu subjekta tiesības, lai aizsargātu citu valsts iestāžu veiktās izmeklēšanas un procedūras, bet jo īpaši savas izmeklēšanas, kā arī citu ar izmeklēšanu vai citām procedūrām saistīto personu tiesības un brīvības.

(14)

Tādējādi Aģentūra ir tiesīga ierobežot informāciju nolūkā aizsargāt izmeklēšanu un citu datu subjektu tiesības un brīvības.

(15)

Aģentūrai ir periodiski jāuzrauga, vai nosacījumi, kas pamato ierobežojumu, joprojām tiek piemēroti, un jāatceļ ierobežojumi, ciktāl tie vairs nav piemērojami.

(16)

Pārzinim ir jāsniedz informācija datu aizsardzības speciālistam atlikšanas brīdī un pārskatīšanas laikā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo lēmumu paredz noteikumus, kas attiecas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Aģentūra atbilstoši tās 2. punktā izklāstītajām procedūrām var ierobežot Regulas 14. līdz 21., 35. un 36. pantā, kā arī 4. pantā noteikto tiesību piemērošanu, ievērojot 25. pantu Regulā (ES) 2018/1725.

2.   Sakarā ar Aģentūras administratīvo funkciju šo lēmumu piemēro biroja veiktajām personas datu apstrādes operācijām šādiem nolūkiem: veicot administratīvas izmeklēšanas, izskatot disciplinārlietas, veicot provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par ko ziņots OLAF, izskatot trauksmes celšanas gadījumus, (oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas novēršanai, izskatot iekšējas un ārējas sūdzības, veicot iekšējas revīzijās, datu aizsardzības speciālistam veicot izmeklēšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 45. panta 2. punktu, un (IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

3.   Attiecīgās datu kategorijas ir ticami dati (“objektīvi” dati, piemēram, identifikācijas dati, kontaktinformācija, profesionālie dati, administratīvie dati, dati, kas saņemti no konkrētiem avotiem, elektronisko sakaru un datu plūsmas dati) un/vai nepārbaudīti dati (“subjektīvi” dati, kas būtiski lietai, piemēram, argumentācija, uzvedības dati, novērtējumi, rezultatīvie un rīcības dati, kā arī dati, kas saistīti vai izvirzīti attiecībā uz procedūras vai darbības priekšmetu).

4.   Kad Aģentūra pilda savus pienākumus saistībā ar datu subjekta tiesībām, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1725, tā apsver, vai būtu piemērojams kāds no minētajā regulā paredzētajiem izņēmumiem.

5.   Ievērojot šajā lēmumā izklāstītos nosacījumus, ierobežojumi var tikt piemēroti šādām tiesībām: informācijas sniegšana datu subjektiem, piekļuves tiesības, labošana, dzēšana, apstrādes ierobežošana, datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu un saziņas konfidencialitāte.

2. pants

Pārziņa un aizsardzības pasākumu specifikācija

1.   Aizsardzības pasākumi, kas paredzēti, lai novērstu datu pārkāpumus, noplūdes vai neatļautu izpaušanu, ir šādi:

a)

papīra dokumentus glabā drošos skapjos, un tiem var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki;

b)

visus elektroniskos datus glabā drošā IT lietojumprogrammā atbilstoši Aģentūras drošības standartiem, kā arī īpašās elektroniskās mapēs, kas pieejamas tikai pilnvarotam personālam. Attiecīgus piekļuves līmeņus piešķir individuāli;

c)

datu bāzes ir aizsargātas ar paroli, izmantojot vienu pierakstīšanās sistēmu, un tās ir automātiski savienotas ar lietotāja ID un paroli. Lietotāju aizstāšana ir stingri aizliegta. E-ierakstus glabā drošā vidē, lai nodrošinātu tajos esošo datu konfidencialitāti un privātumu;

d)

visām personām, kurām ir piekļuve datiem, ir pienākums ievērot konfidencialitāti.

2.   Apstrādes operāciju pārzinis ir Aģentūra, ko pārstāv tās izpilddirektors, kurš var deleģēt pārziņa funkciju. Datu subjektus informē par deleģēto pārzini, izmantojot datu aizsardzības paziņojumus vai ierakstus, kas publicēti Aģentūras tīmekļa vietnē un/vai iekštīklā.

3.   Personas datu glabāšanas periods, kas minēts 1. panta 3. punktā, nav ilgāks par nepieciešamo un atbilstošs mērķiem, kādiem datus apstrādā. Jebkurā gadījumā tas nedrīkst pārsniegt datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos vai 5. panta 1. punktā minētajos ierakstos noteikto glabāšanas laiku.

4.   Ja Aģentūra uzskata, ka ir jāpiemēro ierobežojums, tai ir jāizsver datu subjekta tiesību un brīvību apdraudējuma risks, jo īpaši risks attiecībā uz citu datu subjektu tiesībām un brīvībām, un risks, ka Aģentūras izmeklēšanas vai procedūru efektivitāte tiek apdraudēta, piemēram, iznīcinot pierādījumus. Risks datu subjekta tiesībām un brīvībām galvenokārt, bet ne tikai, attiecas uz reputācijas riskiem un tiesību uz aizstāvību, kā arī tiesību tikt uzklausītam riskiem.

3. pants

Ierobežojumi

1.   Tikai Aģentūra piemēro jebkādus ierobežojumus, lai garantētu:

a)

noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi, tostarp aizsardzību pret sabiedriskās drošības apdraudējumiem un to novēršanu;

b)

Savienības iestāžu un struktūru, ieskaitot to elektronisko sakaru tīklus, iekšējo drošību;

c)

uzraudzības, pārbaudes vai regulatīvo funkciju, kas – pat ja tikai epizodiski – ir saistīta ar oficiālu pilnvaru īstenošanu a) punktā minētajos gadījumos;

d)

datu subjekta aizsardzību vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību;

2.   Konkrēti piemērojot 1. punktā aprakstītos mērķus, Aģentūra var piemērot ierobežojumus attiecībā uz personas datiem, ar kuriem apmainās ar Komisijas dienestiem vai citām Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem, dalībvalstu kompetentām iestādēm vai trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, jo īpaši šādos apstākļos:

a)

ja minēto tiesību un pienākumu īstenošanu varētu ierobežot Komisijas dienesti vai citas Savienības iestādes, struktūras, aģentūras un biroji saskaņā ar citiem Regulas (ES) 2018/1725 25. pantā minētajiem tiesību aktiem vai saskaņā ar minētās regulas IX nodaļu vai citu Savienības iestāžu, struktūru, aģentūru un biroju dibināšanas aktiem;

b)

ja dalībvalstu kompetentās iestādes varētu ierobežot minēto tiesību un pienākumu īstenošanu saskaņā ar aktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (3) 23. pantā, vai saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (4) 13. panta 3. punkts, 15. panta 3. punkts vai 16. panta 3. punkts;

c)

ja šo tiesību un pienākumu īstenošana varētu apdraudēt ar Aģentūras uzdevumiem saistīto sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

Pirms ierobežojumu piemērošanas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos Aģentūra apspriežas ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem, Savienības iestādēm, struktūrām, aģentūrām, birojiem vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja vien Aģentūrai nav skaidrs, ka ierobežojuma piemērošana ir paredzēta kādā no šajos apakšpunktos minētajiem aktiem.

3.   Jebkurš ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā riskus, kas apdraud datu subjektu tiesības un brīvības, un ievērojot pamattiesību un brīvību būtību demokrātiskā sabiedrībā.

4.   Ja tiek apsvērta ierobežojuma piemērošana, jāveic nepieciešamības un proporcionalitātes tests, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem. To katrā atsevišķā gadījumā dokumentē, izmantojot iekšēju novērtējuma ziņojumu pārskatatbildības nolūkos.

5.   Ierobežojumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tos attaisno. Jo īpaši, ja uzskata, ka ierobežoto tiesību īstenošana vairs neapdraud piemērotā ierobežojuma efektivitāti vai tam nav negatīvas ietekmes uz citu datu subjektu tiesībām vai brīvībām.

4. pants

Izskatīšana, ko veic datu aizsardzības speciālists

1.   Aģentūra bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūras datu aizsardzības speciālistu (turpmāk tekstā – DAS) ikreiz, kad pārzinis ierobežo datu subjektu tiesību piemērošanu vai pagarina ierobežojuma darbību saskaņā ar šo lēmumu. Pārzinis nodrošina DAS piekļuvi ierakstam, kas satur ierobežojuma nepieciešamības un proporcionalitātes novērtējumu, un dokumentē ierakstā datumu, kad DAS ticis informēts.

2.   DAS var rakstveidā pieprasīt pārzinim pārskatīt ierobežojumu piemērošanu. Pārzinis informē DAS rakstveidā par pieprasītās pārskatīšanas iznākumu.

3.   Pārzinis informē DAS, kad ierobežojums ir atcelts.

5. pants

Tiesību uz informāciju ierobežojumi

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz informāciju šādu apstrādes operāciju kontekstā:

a)

veicot administratīvas izmeklēšanas un izskatot disciplinārlietas;

b)

provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par ko ziņots OLAF;

c)

trauksmes celšanas procedūras;

d)

(oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)

izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)

veicot iekšējas revīzijas;

g)

izmeklēšanas, ko datu aizsardzības speciālists veic saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (ES) 2018/1725;

h)

(IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

Aģentūra iekļauj datu aizsardzības paziņojumos, privātuma paziņojumos un ierakstos Regulas (ES) 2018/1725 31. panta nozīmē, kas publicēti tās tīmekļa vietnē un/vai iekštīklā, informējot datu subjektus par viņu tiesībām saistībā ar konkrētu procedūru, informāciju par šo tiesību iespējamo ierobežošanu. Informācijā ietver tās tiesības, kuras var tikt ierobežotas, iemeslus un iespējamo ierobežojuma ilgumu.

2.   Neskarot 3. punkta noteikumus, Aģentūra, ja tas ir samērīgi, bez nepamatotas kavēšanās un rakstveidā arī informē individuāli visus datu subjektus, ko uzskata par personām, kuras skar konkrētās apstrādes operācijas, par to tiesību esošiem vai paredzamiem ierobežojumiem.

3.   Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo informācijas sniegšanu 2. punktā minētajiem datu subjektiem, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma pamatojumu, juridisko pamatojumu saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, tostarp novērtējumu par ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu.

Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

4.   Šā panta 3. punktā minēto ierobežojumu turpina piemērot tik ilgi, kamēr pastāv tā attaisnojošie iemesli.

Ja ierobežojuma pamatā esošie iemesli vairs nepastāv, Aģentūra sniedz datu subjektam informāciju par galvenajiem iemesliem, ar kuriem pamatota ierobežojuma piemērošana. Vienlaikus Aģentūra informē datu subjektu par tiesībām jebkurā laikā iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai lūgt Eiropas Savienības Tiesu piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekli.

Aģentūra pēc attiecīgā ierobežojuma pieņemšanas ik pēc sešiem mēnešiem pārskata tā piemērošanu un to dara arī attiecīgās lietas izpētes, procedūras vai izmeklēšanas noslēgumā. Pēc tam pārzinis reizi sešos mēnešos pārliecinās, vai ir nepieciešams attiecīgo ierobežojumu uzturēt spēkā.

6. pants

Piekļuves tiesību ierobežojumi

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz piekļuvi šādu apstrādes operāciju kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)

veicot administratīvas izmeklēšanas un izskatot disciplinārlietas;

b)

provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)

trauksmes celšanas procedūras;

d)

(oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)

izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)

veicot iekšējas revīzijas;

g)

izmeklēšanas, ko datu aizsardzības speciālists veic saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (ES) 2018/1725;

h)

(IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

Ja datu subjekti lūdz piekļuvi saviem personas datiem, kas apstrādāti saistībā ar vienu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem vai konkrētu apstrādes operāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 17. pantu, Aģentūra savu novērtējumu par šo lūgumu attiecina tikai uz šādiem personas datiem.

2.   Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 17. pantā minētās piekļuves tiesības, tā veic šādus pasākumus:

a)

savā atbildē uz pieprasījumu tā informē attiecīgo datu subjektu par piemēroto ierobežojumu un tā galvenajiem iemesliem, kā arī par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam vai lūgt Eiropas Savienības Tiesu piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekli;

b)

tā iekšējā novērtējumā dokumentē ierobežojuma iemeslus, tostarp novērtē ierobežojuma nepieciešamību, samērīgumu un tā piemērošanas ilgumu.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto informācijas sniegšanu var atlikt, izlaist vai atteikt, ja tādā veidā tiktu atceltas ierobežojuma sekas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 8. punktu.

Aģentūra pēc attiecīgā ierobežojuma pieņemšanas ik pēc sešiem mēnešiem pārskata tā piemērošanu un dara to arī attiecīgās izmeklēšanas noslēgumā. Pēc tam pārzinis reizi sešos mēnešos pārliecinās, vai ir nepieciešams attiecīgo ierobežojumu uzturēt spēkā.

3.   Ierakstu un attiecīgā gadījumā dokumentus, kuros ir fiksēti attiecīgie faktu un juridiskie elementi, reģistrē. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamus Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

7. pants

Tiesību uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu ierobežojumi

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz labošanu, dzēšanu un ierobežošanu šādu apstrādes operāciju kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)

veicot administratīvas izmeklēšanas un izskatot disciplinārlietas;

b)

provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)

trauksmes celšanas procedūras;

d)

(oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)

izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)

veicot iekšējas revīzijas;

g)

izmeklēšanas, kuras datu aizsardzības speciālists veic saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (ES) 2018/1725;

h)

(IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

2.   Ja Aģentūra pilnībā vai daļēji ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 18. pantā, 19. panta 1. punktā un 20. panta 1. punktā minēto tiesību uz labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu piemērošanu, tā veic šā lēmuma 6. panta 2. punktā minētos pasākumus un reģistrē ierakstu saskaņā ar tā 6. panta 3. punktu.

8. pants

Datu subjekta informēšanas par personas datu aizsardzības pārkāpumu un elektroniskās saziņas konfidencialitātes tiesību ierobežojumi

1.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības tikt informētam par personas datu aizsardzības pārkāpumu šādu apstrādes operāciju kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)

veicot administratīvas izmeklēšanas un izskatot disciplinārlietas;

b)

provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)

trauksmes celšanas procedūras;

d)

(oficiālas un neoficiālas) procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)

izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)

veicot iekšējas revīzijas;

g)

izmeklēšanas, kuras datu aizsardzības speciālists veic saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (ES) 2018/1725;

h)

(IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

2.   Attiecīgi pamatotos gadījumos un saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem pārzinis var ierobežot tiesības uz elektroniskās saziņas konfidencialitāti šādu apstrādes operāciju kontekstā, ja tas ir nepieciešams un samērīgi:

a)

veicot administratīvas izmeklēšanas un izskatot disciplinārlietas;

b)

provizoriskas darbības saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem ziņots OLAF;

c)

trauksmes celšanas procedūras;

d)

oficiālas procedūras aizskaršanas gadījumos;

e)

izskatot iekšējas un ārējas sūdzības;

f)

(IT) drošības izmeklēšanas, ko veic iekšēji vai ar ārēju iesaisti (piemēram, CERT-EU).

3.   Ja Aģentūra ierobežo Regulas (ES) 2018/1725 35. un 36. pantā minēto datu subjekta informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu vai elektroniskās saziņas konfidencialitāti, tā sagatavo ierakstu par ierobežojuma iemesliem un tos reģistrē saskaņā ar šā lēmuma 5. panta 3. punktu. Piemēro šā lēmuma 5. panta 4. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Helsinkos, 2019. gada 20. jūnijā

Eiropas Ķimikāliju aģentūras vārdā –

Valdes priekšsēdētājs

Sharon McGUINNESS


(1)  OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.

(2)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).


Labojumi

24.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/17


Labojums Padomes Regulā (ES) 2017/2454 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 348, 2017. gada 29. decembris )

3. lappusē 1. panta 7. punkta b) apakšpunktā (jaunā 47.c panta 1. punktā):

tekstu:

“1.   Dalībvalstis paredz, ka informācija, ko nodokļa maksātājs, kurš izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu, vai tā starpnieks paziņo, tam sākot darbību, ievērojot minētās direktīvas 369.p panta 1., 2. un 2.a punktu, identifikācijas dalībvalstij, tiek iesniegta elektroniski. Visas izmaiņas šajā informācijā, kas sniegta, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 3. punktu, arī iesniedz elektroniski.”

lasīt šādi:

“1.   Dalībvalstis paredz, ka informācija, ko nodokļa maksātājs, kurš izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu, vai tā starpnieks paziņo, tam sākot darbību, ievērojot minētās direktīvas 369.p panta 1., 2. un 3. punktu, identifikācijas dalībvalstij, tiek iesniegta elektroniski. Visas izmaiņas šajā informācijā, kas sniegta, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 4. punktu, arī iesniedz elektroniski.”