1.   Regulas (ES) 2017/2402 28. panta 4. punktā minētajā pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iekļaujama šāda informācija (ciktāl tā ir nozīmīga):

2.   Pieteikumam atļaujas saņemšanai pievienojami šādi dokumenti:

3.   Ja trešai personai ir mātessabiedrība, 1. punktā minētajā pieteikumā norāda, vai tiešā mātessabiedrība vai galvenā mātessabiedrība ir saņēmusi atļauju, ir reģistrēta vai pakļauta uzraudzībai, un, ja tas tā ir, norāda attiecīgo atsauces numuru un atbildīgās uzraudzības iestādes nosaukumu.

4.   Ja trešai personai ir meitassabiedrības vai filiāles, pieteikumā atļaujas saņemšanai norāda šo meitassabiedrību vai filiāļu nosaukumus un komercdarbības veikšanas adreses un apraksta katras meitassabiedrības vai filiāles komercdarbības jomu.

5.   Pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iekļaujama diagramma, kas atspoguļo īpašumtiesību saiknes starp trešo personu, tās mātessabiedrību un galveno mātessabiedrību, tās meitassabiedrībām un saistītajām sabiedrībām, kā arī jebkurām citām personām un sabiedrībām, kas asociētas vai saistītas ar tīklu, kas definēts Direktīvas 2006/43/EK 2. panta 7. punktā. Diagrammā norāda katras sabiedrības pilnu nosaukumu, LEI vai, ja tāda nav, citu identifikatoru, kas paredzēts piemērojamajos valsts tiesību aktos, tās veidu (juridisko formu) un komercdarbības veikšanas adresi.

1.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama trešās personas iekšējās pārvaldības politika, reglaments attiecībā uz tās pārvaldes institūciju, tostarp pārraudzības institūcijas neatkarīgo amatpersonu (neatkarīgo direktoru) un attiecīgā gadījumā tās pārvaldes institūciju komiteju vai apakšstruktūru darbību.

2.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā norāda pārvaldes institūciju amatpersonas, tostarp pārraudzības institūcijas neatkarīgās amatpersonas un attiecīgā gadījumā šīs pārvaldes institūcijas ietvaros izveidoto komiteju vai citu apakšstruktūru amatpersonas. Attiecībā uz katru pārvaldes institūcijas amatpersonu, tostarp pārraudzības institūcijas neatkarīgajām amatpersonām, pieteikumā norāda pārvaldes institūcijā ieņemto amatu, ar šo amatu saistītajiem pienākumiem un laiku, kas tiks veltīts šo pienākumu veikšanai.

3.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama diagramma, kurā izklāstīta trešās personas organizācijas struktūra, skaidri norādot katra attiecīgās trešās personas pārvaldes institūcijas amatpersonas lomu. Ja trešā persona sniedz vai plāno sniegt citus pakalpojumus, kas nav VPS atbilstības novērtēšanas pakalpojumi, organizācijas diagrammā detalizēti izklāsta pārvaldes institūcijas amatpersonu identitāti un pienākumus attiecībā uz šiem pakalpojumiem.

4.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā attiecībā uz katru pārvaldes institūcijas amatpersonu ir iekļaujama šāda informācija:

5.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā attiecībā uz katru pārraudzības institūcijas neatkarīgo amatpersonu ir iekļaujama šāda informācija:

1.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama detalizēta informācija par pieteikuma iesniedzēja iekšējās kontroles sistēmām interešu konfliktu pārvaldības vajadzībām, tai skaitā apraksts par trešās personas atbilstības nodrošināšanas funkciju un tās risku novērtēšanas mehānismiem.

2.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama informācija par politikas nostādnēm un procedūrām attiecībā uz esošo vai potenciālo interešu konfliktu, kā arī trešās personas sniegto VPS atbilstības novērtēšanas pakalpojumu neatkarības apdraudējumu konstatēšanu, pārvaldību, likvidēšanu, mazināšanu un atklāšanu.

3.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujams apraksts par citiem pasākumiem un kontroles sistēmām, kas piemēroti, lai nodrošinātu interešu konfliktu pienācīgu un laikus veiktu konstatēšanu, pārvaldību un atklāšanu.

4.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama atjaunināta uzskaite par potenciāliem vai esošiem interešu konfliktiem, kurus trešā persona konstatējusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2402 28. panta 1. punkta f) apakšpunktu, tai skaitā:

5.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama informācija par politikas nostādnēm vai procedūrām, kuru nolūks ir nodrošināt, ka trešā persona nesniedz nekādus konsultāciju, revīzijas vai līdzvērtīgus pakalpojumus iniciatoram, sponsoram vai SSPE, kas iesaistīts vērtspapīrošanā, kuras VPS atbilstību šī trešā persona novērtē.

6.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama šāda informācija:

7.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā attiecīgā gadījumā ir iekļaujama šāda informācija par ieņēmumu koncentrāciju no viena uzņēmuma vai uzņēmumu grupas:

8.   Attiecīgā gadījumā 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujams novērtējums par to, kā ieņēmumu koncentrācija no atsevišķa uzņēmuma vai 7. punktā identificētās ekonomiski saistītu uzņēmumu grupas ir saderīga ar trešās personas politikas nostādnēm un procedūrām par 2. punktā minēto VPS atbilstības novērtēšanas pakalpojumu neatkarību.

1.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama informācija par cenu noteikšanas politiku attiecībā uz VPS atbilstības novērtēšanas pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā viss turpmāk minētais:

2.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama šāda informācija:

1.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā iekļaujams detalizēts kopsavilkums par politikas nostādnēm, procedūrām un rokasgrāmatām attiecībā uz kontroles sistēmām un operatīviem aizsardzības mehānismiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu trešās personas veiktās VPS atbilstības novērtēšanas neatkarību un integritāti.

2.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā ir iekļaujama informācija, kas pierāda, ka trešā persona ir ieviesusi operatīvus aizsardzības mehānismus un iekšējos procesus, ar kuru palīdzību tā varētu pienācīgi novērtēt atbilstību VPS kritērijiem, tai skaitā šāda informācija:

3.   Šīs regulas 1. pantā minētajā pieteikumā attiecībā uz katru vērtspapīrošanas veidu, attiecībā uz kuru trešā persona plāno sniegt VPS atbilstības novērtēšanas pakalpojumus, ir iekļaujama šāda informācija:

1.   Trešā persona katram dokumentam, ko tā iesniedz kompetentajai iestādei kopā ar savu pieteikumu, piešķir unikālu atsauces numuru.

2.   Trešā persona savā pieteikumā iekļauj paskaidrojumu ar pamatojumu attiecībā uz ikvienu šīs regulas prasību, ko tā uzskata par nepiemērojamu.

3.   Šīs regulas 1. pantā minētajam pieteikumam pievieno vēstuli, kuru parakstījusi trešās personas pārvaldes institūcijas amatpersona, kas apliecina, ka:

1.   Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato kādā no PPP struktūras budžeta pozīcijām.

2.   Nevar uzņemties saistības par izdevumiem vai atļaut izdevumus, pārsniedzot PPP struktūras budžetā apstiprinātās apropriācijas.

3.   Apropriāciju var iekļaut PPP struktūras budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   PPP struktūrai nepienākas procenti, kas veidojas no priekšfinansējuma maksājumiem, kuri veikti no PPP struktūras budžeta.

1.   Apropriācijas, kuras iekļauj PPP struktūras budžetā, ir apstiprinātas finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, kas veikti, lai pildītu finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

4.   Attiecībā uz administratīvajām apropriācijām izdevumi nepārsniedz 3. panta a) punkta i) apakšpunktā minētos ieņēmumus, kas gaidāmi attiecīgajā gadā.

5.   Ņemot vērā PPP struktūras vajadzības, neizmantotās apropriācijas var iekļaut lielākais nākamo triju finanšu gadu ieņēmumu un izdevumu tāmē. Šīs apropriācijas ir jāizmanto vispirms.

6.   Šā panta 1.–5. punkta noteikumi neliedz budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos, ja tā paredzēts dibināšanas aktā vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

1.   Par budžetā iekļautajām apropriācijām saistības var uzņemties no 1. janvāra, ja PPP struktūras budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

2.   Sākot no finanšu gada 15. oktobra, par kārtējiem administratīvajiem izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam, ar nosacījumu, ka šādi izdevumi ir apstiprināti PPP struktūras pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā, un ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no visām attiecīgajām apropriācijām, par ko valde pieņēmusi lēmumu par kārtējo finanšu gadu.

1.   Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nepārsniedz attiecīgā gada Savienības iemaksas apmēru, kas noteikts ikgadējā līdzekļu pārveduma nolīgumā ar Komisiju, tam pieskaitot citu dalībnieku, kas nav Savienība, ikgadējās iemaksas, visus citus 3. pantā minētos ieņēmumus un 6. panta 5. punktā minētās neizmantotās apropriācijas.

3.   PPP struktūra neņem aizņēmumus PPP struktūras budžeta ietvaros.

4.   Ja budžeta rezultāts ir pozitīvs, to iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus.

Ja budžeta rezultāts ir negatīvs, to iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā maksājumu apropriācijas.

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas, ņemot vērā jebkuras īpašas normas PPP struktūras finanšu noteikumos attiecībā uz gadījumiem, kad no maksājumu pieprasījumiem var atskaitīt noteiktas summas, un šos pieprasījumus maksājumos attiecīgi iegrāmato par neto summu.

2.   Īpašam mērķim iezīmētus ieņēmumus, piemēram, ieņēmumus no fondiem, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus, izmanto konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai.

3.   Direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus PPP struktūrai, piemēram, ieņēmumus no fondiem, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

Lai pieņemtu ziedojumus, kas var radīt ievērojamus finansiālus izdevumus, nepieciešama valdes iepriekšēja atļauja, kura pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja valde minētajā termiņā lēmumu nepieņem, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

Summu, virs kuras finansiālos izdevumus uzskata par ievērojamiem, nosaka ar valdes lēmumu.

1.   Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, vismaz iedalot pa sadaļām un nodaļām.

2.   Direktors apropriācijas var pārvietot:

3.   Ja pārvietojums pārsniedz 2. punktā minēto ierobežojumu, direktors var iesniegt valdei priekšlikumu par apropriāciju pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu. Valde trīs nedēļu laikā var izteikt iebildumus pret ierosinātajiem pārvietojumiem. Pēc minētā termiņa ierosinātos pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

4.   Direktors iespējami īsā laikā informē valdi par visiem pārvietojumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

1.   Apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un tādējādi tās izpilda, ievērojot šādus principus:

2.   Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos mērķus, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar noteiktiem termiņiem, nosaka visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas PPP struktūras budžets, un attiecīgā gadījumā definē atbilstīgus, apstiprinātus, uzticamus, vienkāršus un stabilus rādītājus. Direktors reizi gadā valdei sniedz informāciju par rādītājiem, vēlākais iesniedzot PPP struktūras budžeta projektam pievienotos dokumentus.

4.   Ja dibināšanas aktā nav paredzēts, ka izvērtēšanu veic Komisija, PPP struktūra nolūkā uzlabot lēmumu pieņemšanu veic izvērtēšanu, tostarp retrospektīvu izvērtēšanu, kas ir samērīga attiecībā pret mērķiem un izdevumiem. Izvērtēšanas rezultātus nosūta valdei.

5.   Retrospektīvajos izvērtējumos izvērtē pasākuma sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, aktualitāte un ES pievienotā vērtība. Retrospektīvos izvērtējumus balsta uz informāciju, kas iegūta atbilstoši uzraudzīšanas kārtībai, un attiecīgajam pasākumam noteiktiem rādītājiem. Tos veic vismaz reizi katras daudzgadu finanšu shēmas ietvaros un, ja iespējams, pietiekami savlaicīgi, lai konstatējumus varētu ņemt vērā ex ante izvērtējumos vai ietekmes novērtējumos, ar kuriem pamato saistītu programmu un pasākumu sagatavošanu.

1.   Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu PPP struktūras budžetu izpilda, nodrošinot efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli.

2.   PPP struktūras budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli piemēro visos pārvaldības līmeņos, un tās uzdevums ir nodrošināt pietiekamu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

3.   Efektīva un lietderīga iekšējā kontrole ir balstīta uz starptautisko paraugpraksi un iekšējās kontroles sistēmu, ko Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un jo īpaši ietver elementus, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 36. panta 3. un 4. punktā.

1.   PPP struktūras budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz, ievērojot pārredzamības principu.

2.   PPP struktūras budžetu, iekļaujot štatu sarakstu un jebkādus budžeta grozījumus, kas pieņemti, ieskaitot jebkādus pielāgojumus, kas paredzēti 17. panta 1. punktā, publicē PPP struktūras tīmekļa vietnē četru nedēļu laikā pēc to pieņemšanas un nosūta Komisijai un Revīzijas palātai.

3.   PPP struktūra ne vēlāk kā tā gada 30. jūnijā, kas ir pēc finanšu gada, kurā par līdzekļiem uzņemtas juridiskās saistības, savā tīmekļa vietnē saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 38. pantu un, izmantojot noteiktu standartformu, dara pieejamu informāciju par PPP struktūras budžeta līdzekļu saņēmējiem, tostarp par ekspertiem, ar kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, ievērojot īpašo procedūru, kas ir noteikta tās programmas pamataktā, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai.

Publicētajai informācijai ir jābūt viegli pieejamai, pārredzamai un visaptverošai. Informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 (10).

1.   PPP struktūra ne vēlāk kā līdz tā gada 31. janvārim, pēc kura sekojošajā gadā paredzēts izpildīt attiecīgo PPP struktūras budžetu, nosūta Komisijai un pārējiem dalībniekiem savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un vispārējās pamatnostādnes, kas ir tāmes pamatā, kā arī 33. panta 4. punktā minētās gada darba programmas projektu. Valde to pieņem saskaņā ar PPP struktūras dibināšanas aktā paredzēto procedūru.

2.   PPP struktūras ieņēmumu un izdevumu tāme ietver:

1.   PPP struktūras budžetu un štatu sarakstu, kurā norādīts pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits sadalījumā pa funkciju grupām un pa pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaits, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos, valde pieņem saskaņā ar PPP struktūras dibināšanas aktu. PPP struktūras finanšu noteikumos var ietvert sīki izstrādātus noteikumus. Jebkādas izmaiņas PPP struktūras budžetā, ieskaitot štatu sarakstu, ir izdarāmas ar PPP struktūras budžeta grozījumiem, ko pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru kā PPP struktūras sākotnējo budžetu. PPP struktūras budžetu un attiecīgā gadījumā PPP struktūras budžeta grozījumus pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības iemaksas apmēru, kas noteikts Savienības budžetā. Konkrēta gada budžetu pieņem līdz iepriekšējā gada beigām.

2.   PPP struktūras budžetā ietver ieņēmumu pārskatu un izdevumu pārskatu.

3.   PPP struktūras budžetā norāda:

4.   Štatu sarakstā norāda finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu, iepriekšējā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitu un reāli aizpildīto amata vietu skaitu. To pašu informāciju norāda attiecībā uz pagaidu amata vietām, kā arī līgumdarbiniekiem un valstu norīkotajiem ekspertiem.

1.   Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

2.   Katra PPP struktūra ikvienam finanšu dalībniekam nodrošina resursus, kas vajadzīgi tā pienākumu izpildei, un hartu, kurā sīki aprakstīti tā uzdevumi, tiesības un pienākumi.

1.   Kredītrīkotāja funkcijas pilda direktors. Direktors ir atbildīgs par PPP struktūras budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar PPP struktūras finanšu noteikumiem un pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot ziņošanu par sniegumu, un apstiprināto apropriāciju robežās. Direktors ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta likumības un pareizības prasību ievērošana un vienlīdzīga attieksme pret Savienības līdzekļu saņēmējiem.

Neskarot kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz krāpšanas un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, PPP struktūra piedalās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) krāpšanas novēršanas pasākumos.

2.   Direktors budžeta izpildes pilnvaras var saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti PPP struktūras finanšu noteikumos, deleģēt PPP struktūras darbiniekiem, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11) (“Civildienesta noteikumi”), ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem. Pilnvarotās personas var rīkoties tikai tām nepārprotami piešķirto pilnvaru robežās.

1.   Direktors izpilda PPP struktūras budžetu struktūrvienībās, kas ir viņa pakļautībā.

2.   Lai atvieglotu savu apropriāciju apguvi, PPP struktūras var noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 59. pantā.

3.   Ja tas ir nepieciešams, tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līgumu var uzticēt ārējiem privātā sektora subjektiem.

4.   Direktors izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas ir piemērotas direktora pienākumu izpildei, veidojot tās saskaņā ar minimuma standartiem vai principiem, ko pieņēmusi valde, pamatojoties uz iekšējās kontroles sistēmu, ko Komisija noteikusi savām struktūrvienībām, un pienācīgi ņemot vērā riskus, kuri ir saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību būtību. Šādas struktūras un sistēmu izveide balstās uz riska analīzi, kurā ņemta vērā to radīto izmaksu lietderība un snieguma apsvērumi.

Direktors savās struktūrvienībās var izveidot amata vietu specializēto zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu ierobežot ar viņa darbību saistītos riskus.

5.   Direktors izveido papīra vai elektroniskas sistēmas, lai glabātu apliecinošo dokumentu oriģinālus saistībā ar budžeta izpildi. Šādus dokumentus glabā vismaz piecus gadus no lēmuma pieņemšanas dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā finanšu gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas. Apliecinošajos dokumentos iekļautos personas datus, kur vien iespējams, svītro, ja minētie dati nav vajadzīgi kontroles un revīzijas mērķiem. Datu glabāšanai piemēro Regulas (ES) 2018/1725 88. pantu.

1.   Lai novērstu kļūdas un pārkāpumus pirms operāciju apstiprināšanas un mazinātu risku, ka mērķi netiks sasniegti, katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli attiecībā uz operācijas darbības un finanšu aspektiem, balstoties uz daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemts vērā risks.

Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā iepriekšējo kontroles pasākumu rezultātus, kā arī ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus, pamatojoties pats uz savu riska analīzi. Šaubu gadījumā kredītrīkotājs, kurš atbild par attiecīgo operāciju validēšanu, ex ante kontroles ietvaros pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.

Konkrētai operācijai pārbaudi veic citi darbinieki, nevis tie, kas uzsāka operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas uzsāka operāciju.

2.   Ex ante kontroles ietver operācijas uzsākšanu un pārbaudi.

Operācijas uzsākšana un operācijas pārbaude ir atsevišķi uzdevumi.

3.   Operācijas uzsākšana ietver visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, saskaņā ar kuriem atbildīgais kredītrīkotājs izpilda PPP struktūras budžetu.

4.   Ar ex ante kontrolēm pārbauda saskaņotību starp pieprasītiem apliecinošiem dokumentiem un jebkuru citu pieejamo informāciju.

Ex ante kontroļu mērķis ir pārliecināties, ka:

Kontroles nolūkā atbildīgais kredītrīkotājs var par vienu operāciju uzskatīt vairāku līdzīgu individuālo darījumu kopumu, kas attiecas uz tādiem regulāriem izdevumiem kā algas, pensijas, komandējumu un ārstniecības izdevumu atmaksāšana.

1.   Kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai atklātu un labotu operāciju kļūdas un pārkāpumus pēc šo operāciju apstiprināšanas. Šīs kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam, un tajās ņem vērā iepriekšējo kontroles pasākumu rezultātus, kā arī izmaksu lietderības un snieguma apsvērumus.

Ex post kontroles var veikt, pamatojoties uz dokumentiem, un attiecīgā gadījumā – uz vietas.

2.   Ex post kontroles veic darbinieki, kas nav atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kas ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Atbildīgajiem kredītrīkotājiem un darbiniekiem, kas atbild par budžeta izpildi, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

1.   Kredītrīkotājs ik gadu ziņo valdei par savu pienākumu izpildi, sniedzot konsolidētu N-1 gada darbības pārskatu, kas ietver šādus elementus:

2.   Konsolidētajā gada darbības pārskatā izklāsta darbību rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem un snieguma rādītājiem, ar darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroles pasākumu radītajām izmaksām un ieguvumiem.

Konsolidēto gada pārskatu iesniedz pārvaldes struktūrvienībai novērtējumam.

3.   Konsolidēto gada darbības pārskatu kopā ar savu novērtējumu pārvaldes struktūrvienība ik gadu ne vēlāk kā 1. jūlijā nosūta Revīzijas palātai, Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dibināšanas aktā var noteikt papildu ziņošanas prasības, jo īpaši, ja tas nepieciešams PPP struktūras darbības jomas rakstura dēļ.

5.   Kad valde ir izvērtējusi gada darbības pārskatu, to publicē PPP struktūras tīmekļa vietnē.

1.   Ja darbinieks, kas ir iesaistīts finanšu pārvaldībā un darījumu kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks prasa viņam piemērot vai par kuru prasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem vai profesionālās darbības noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, darbinieks par to informē direktoru, kurš darbiniekam sniedz rakstveida atbildi, ja informācija ir sniegta rakstveidā. Ja direktors nerīkojas lietas apstākļiem atbilstošā termiņā un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks par to rakstveidā informē Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 143. pantā minēto paneļkomiteju un valdi.

2.   Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības, PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm, štata darbinieks vai cits darbinieks, tostarp valsts eksperts, kurš norīkots uz PPP struktūru, informē savu tiešo priekšnieku, PPP struktūras direktoru vai valdi vai – ciktāl tas skar Savienības vai PPP struktūras intereses – OLAF vai Eiropas Prokuratūru (EPPO). Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic PPP struktūras finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt direktoru vai gadījumā, ja viņš varētu būt iesaistīts, valdi par visām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības, PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm.

1.   Vadības struktūrvienība ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi – ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem, un kurš savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgs. Grāmatvedis PPP struktūrā ir atbildīgs par:

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt, vai tiek ievēroti validēšanas kritēriji.

2.   Divas vai vairākas PPP struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi.

PPP struktūra turklāt var vienoties ar Komisiju, ka Komisijas grāmatvedis darbojas arī kā PPP struktūras grāmatvedis.

PPP struktūra var Komisijas grāmatvedim uzticēt arī daļu PPP struktūras grāmatveža uzdevumu, ņemot vērā ar izmaksu lietderību saistītus apsvērumus.

Šajā punktā minētajos gadījumos PPP struktūra veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu.

3.   Grāmatvedis no kredītrīkotāja iegūst visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuros patiesi un godīgi atspoguļots PPP struktūras finansiālais stāvoklis un budžeta izpilde. Kredītrīkotājs garantē minētās informācijas ticamību.

4.   Pirms direktors pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, apliecinot, ka grāmatvedim ir pietiekama pārliecība, ka pārskatos ir patiesi un godīgi atspoguļots PPP struktūras finansiālais stāvoklis.

Pirmās daļas piemērošanas vajadzībām grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 47. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un vai pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas papildu pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šo atrunu būtību un jomu.

Ievērojot šā panta 5. punktu, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un to ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

5.   Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi – ja tos piemēro PPP struktūras darbiniekiem, kad tas ir nepieciešams grāmatveža pienākumu izpildei saskaņā ar PPP struktūras finanšu noteikumiem.

6.   Neskarot disciplināro atbildību, vadības struktūrvienība jebkurā brīdī var uz laiku vai galīgi atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas. Tādā gadījumā vadības struktūrvienība ieceļ pagaidu grāmatvedi.

1.   Šīs regulas 18.–27. panta noteikumi neskar kriminālatbildību, pie kuras finanšu dalībniekus var saukt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finansiālo interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2.   Jebkurš kredītrīkotājs un grāmatvedis nes disciplināro un finansiālo atbildību atbilstoši Civildienesta noteikumiem. Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt PPP struktūras vai tās dalībnieku interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šādam nolūkam norīkotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši OLAF.

3.   Jebkuram darbiniekam var noteikt pienākumu pilnīgi vai daļēji atlīdzināt jebkurus zaudējumus, kas PPP struktūrai radīti smaga pārkāpuma rezultātā, ko darbinieks ir nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā. Iecēlējiestāde pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad ir izpildītas piemērojamajos tiesību aktos noteiktās procesuālās prasības attiecībā uz disciplinārlietām.

1.   Finanšu dalībnieki šīs nodaļas nozīmē un citas personas, tostarp valdes locekļi, kas iesaistīti budžeta izpildē un pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un PPP struktūras interesēm. Viņi turklāt veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts, ņemot vērā PPP struktūras īpašo raksturu atbilstoši tās dibināšanas aktam.

Ja pastāv interešu konflikta risks, attiecīgā persona nodod jautājumu kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde rakstveidā apstiprina, vai interešu konflikts tiek konstatēts. Šādā gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka attiecīgā persona pārtrauc visas darbības šajā jautājumā. Kompetentā iestāde veic atbilstīgas turpmākas darbības.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv, ja 1. punktā minēto finanšu dalībnieku vai citu personu funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir direktors. Ja attiecīgais darbinieks ir direktors, tad kompetentā iestāde ir valde. Ja interešu konflikts ir saistīts ar valdes locekli, kompetentā iestāde ir valde, izņemot attiecīgo locekli.

4.   PPP struktūra pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un katru gadu savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu interešu deklarācijas.

1.   PPP struktūrā paredz iekšējās revīzijas amatpienākumus, ko pilda saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

2.   Iekšējās revīzijas amatpienākumus veic Komisijas iekšējais revidents. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

3.   Iekšējais revidents konsultē PPP struktūru par risku pārvaldību, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

4.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām PPP struktūras veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā klātienē, tostarp dalībvalstīs un trešās valstīs.

5.   Iekšējais revidents pieņem zināšanai 23. pantā minēto kredītrīkotāja konsolidēto gada darbības pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus.

6.   Iekšējais revidents par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo vadības struktūrvienībai un direktoram. PPP struktūra nodrošina, ka tiek veikti pasākumi attiecībā uz ieteikumiem, kas sniegti pēc revīzijas.

7.   Iekšējais revidents ziņo arī jebkurā no šādiem gadījumiem:

Vadības struktūrvienība un direktors nodrošina revīzijas ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību. Valde izskata 23. pantā minēto informāciju un to, vai ieteikumi ir pilnībā un savlaicīgi īstenoti.

Katra PPP struktūra apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta ziņojumos, ir noderīgi iekļaušanai paraugprakses apmaiņā ar citām PPP struktūrām.

8.   PPP struktūra konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās, dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju.

9.   Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus to īstenošanai.

1.   Iekšējais revidents, veicot revīzijas, ir pilnīgi neatkarīgs. Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka Komisija, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs, un lai paredzētu iekšējā revidenta atbildību.

2.   Iekšējam revidentam nedod nekādus norādījumus un viņu nekādi neierobežo attiecībā uz pienākumu izpildi, kas viņam līdz ar iecelšanu amatā uzdoti saskaņā ar Finanšu regulu.

1.   Vadības struktūrvienība, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderību un pievienoto vērtību, var izveidot iekšējās revīzijas struktūrvienību, kas veic savus pienākumus saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības mērķi, pilnvaras un atbildību nosaka iekšējās revīzijas nolikumā un apstiprina vadības struktūrvienība.

Iekšējās revīzijas struktūrvienības gada revīzijas plānu izstrādā iekšējās revīzijas struktūrvienības vadītājs, citastarp ņemot vērā direktora veikto PPP struktūras riska novērtējumu.

Gada revīzijas plānu izskata un apstiprina valde.

Iekšējās revīzijas struktūrvienība par saviem atzinumiem un ieteikumiem ziņo vadības struktūrvienībai un direktoram.

Ja atsevišķas PPP struktūras iekšējās revīzijas struktūrvienība nav izmaksu ziņā lietderīga vai nespēj izpildīt starptautiskos standartus, PPP struktūra var nolemt izmantot kopīgu iekšējās revīzijas struktūrvienību ar citām PPP struktūrām, kas darbojas tajā pašā rīcībpolitikas jomā.

Šādos gadījumos attiecīgo PPP struktūru vadības struktūrvienības vienojas par kopīgas iekšējās revīzijas struktūrvienības darbības praktisko kārtību.

Iekšējās revīzijas dalībnieki efektīvi sadarbojas, savstarpēji apmainoties ar informāciju un revīzijas ziņojumiem un attiecīgā gadījumā izstrādājot kopīgus riska novērtējumus un veicot kopīgas revīzijas.

2.   Valde un direktors nodrošina iekšējās revīzijas struktūrvienības ieteikumu īstenošanas regulāru uzraudzību.

1.   Ieņēmumu izpilde ietver debitoru parādu tāmju sagatavošanu, pienākošos atgūstamo prasījumu konstatēšanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu. Tā ietver arī iespēju attiecīgos gadījumos atlaist konstatētus prasījumus.

2.   Nepareizi izmaksātās summas atgūst.

Ja atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam termiņam, grāmatvedis par to informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot ieskaitu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atlaist konstatētu debitoru parāda atgūšanu, viņš nodrošina, ka šāda atlaišana ir atbilstīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un samērīguma principiem. Lēmumam par parāda atlaišanu ir jābūt pamatotam. Lēmumā par parāda atlaišanu norāda, kādas darbības veiktas, lai nodrošinātu parāda atgūšanu, un tiesisko regulējumu un faktiskos apstākļus, ar ko lēmums ir pamatots.

Grāmatvedis izstrādā sarakstu par atgūstamajām summām. PPP struktūras prasījumus sarakstā sagrupē atbilstoši iekasēšanas rīkojumu izdošanas datumiem. Grāmatvedis norāda arī lēmumus par atteikšanos vai daļēju atteikšanos atgūt konstatētu prasījumu summas. Sarakstu pievieno 53. pantā minētajam PPP struktūras pārskatam par budžeta un finanšu pārvaldību.

3.   Par jebkuru parādu, kas nav atmaksāts parādzīmē noteiktajā termiņā, aprēķina procentus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 99. pantu.

4.   PPP struktūras prasījumiem pret trešām personām un trešo personu prasījumiem pret PPP struktūru piemēro piecu gadu noilguma termiņu.

1.   PPP struktūra saviem dalībniekiem iesniedz maksājuma pieprasījumus par to ieguldījumu pilnā vai daļējā apmērā saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, kādi ir noteikti dibināšanas aktā vai saskaņoti ar dalībniekiem.

2.   Par līdzekļiem, ko PPP struktūras dalībnieki tai iemaksājuši kā ieguldījumu, aprēķina procentus, ko iemaksā PPP struktūras vispārējā budžetā.

3.   Dalībnieki sedz izmaksas, kas saistītas ar to ieguldījumu PPP struktūras administratīvo izmaksu segšanā. PPP struktūras sniegtā finansējuma saņēmēji, kas nav PPP struktūras locekļi vai locekļu sastāvā esošas vienības, nekādā veidā nesniedz tiešu vai netiešu ieguldījumu šādu izmaksu segšanā. Jo īpaši šādus labuma guvējus ne aicina, ne arī tiem prasa piedalīties PPP struktūras administratīvo izmaksu segšanā, kad tie piedalās šīs struktūras līdzfinansētajos projektos.

1.   Izdevumu izpildes nolūkā kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskas saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, un veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

2.   Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, to validē, apstiprina un samaksā.

Izdevumu apzināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs apliecina finanšu operāciju.

Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, uzdod grāmatvedim samaksāt apzinātos izdevumus.

3.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no PPP struktūras budžeta, atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām pusēm.

4.   PPP struktūras gada darba programma uzskatāma par vadības struktūrvienības apstiprinājumu PPP struktūras darbības izdevumiem par PPP struktūras pārziņā esošajām darbībām, ja ir skaidri norādīti šajā punktā noteiktie elementi.

Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. tajā ir iekļauti šādi elementi:

PPP struktūra savu gada darba programmu konkrētam gadam pieņem līdz iepriekšējā gada beigām. Gada darba programmu publicē PPP struktūras tīmekļa vietnē.

Būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem, piemērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējai darba programmai, saskaņā ar izveides akta noteikumiem.

Vadības struktūrvienība var PPP struktūras kredītrīkotājam deleģēt pilnvaras pieņemt nebūtiskus gada darba programmas grozījumus.

1.   PPP struktūras iemaksas palīdz sasniegt kādu Savienības politikas mērķi un noteiktos rezultātus un var izpausties kādā no šādiem veidiem:

PPP struktūru iemaksas, kas norādītas šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. pantu, konkrētās nozares noteikumiem vai Komisijas lēmumu. PPP struktūru iemaksas, kas norādītas šā punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. pantu vai konkrētās nozares noteikumiem.

2.   Nosakot piemēroto iemaksas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo saņēmēju intereses un grāmatvedības metodes.

3.   Atbildīgais kredītrīkotājs par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām un ir paredzēts 1. punkta pirmās daļas a) un f) apakšpunktā, ziņo 23. pantā minētajā konsolidētajā gada darbības pārskatā.

1.   Neskarot savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 8. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2017/1939 24. panta 1. punktu, PPP struktūra nekavējoties informē Komisiju par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par krāpšanu un citiem finanšu pārkāpumiem.

Turklāt tā informē Komisiju par ikvienu EPPO vai OLAF notiekošu vai pabeigtu izmeklēšanu un Revīzijas palātas vai Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) veiktām revīzijām vai kontrolēm, neapdraudot izmeklēšanas konfidencialitāti.

2.   Ja var tikt ietekmēta Komisijas atbildība par Savienības budžeta izpildi vai gadījumos, kas rada, iespējams, nopietnu reputācijas apdraudējumu Savienībai, EPPO un/vai OLAF nekavējoties informē Komisiju par notiekošo vai pabeigto izmeklēšanu, neapdraudot tās konfidencialitāti un efektivitāti.

1.   Attiecībā uz iepirkumu piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 VII sadaļu, ievērojot šā panta 2.–5. punktu un jebkādus dibināšanas akta vai PPP struktūrai īstenošanai uzticētās programmas pamatakta īpašos noteikumus.

2.   Līgumiem, kuru vērtība ir lielāka par 60 000 EUR, bet nepārsniedz Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 175. pantā noteiktās robežvērtības, var piemērot procedūras, kas ir noteiktas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 I pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļā attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz 60 000 EUR.

3.   PPP struktūrai pēc tās pieprasījuma var piešķirt līgumslēdzējas iestādes statusu attiecībā uz Komisijas vai starpiestāžu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un citu Savienības struktūru vai PPP struktūru līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

4.   PPP struktūra var noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus, kas minēti 20. panta 2. punktā, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru.

PPP struktūra var, neizmantojot publiskā iepirkuma procedūru, noslēgt līgumu ar tās dalībniekiem, kas nav Savienība, par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai darbu, ko šie dalībnieki veic tieši.

Tās preces, pakalpojumus vai darbu, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, neuzskata par daļu no dalībnieku ieguldījuma PPP struktūras budžetā.

5.   Lai nodrošinātu savas administratīvās vajadzības, PPP struktūra var izmantot kopīgas iepirkuma procedūras ar uzņemošās dalībvalsts līgumslēdzējām iestādēm vai ar to dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzējām iestādēm, kuras tajā piedalās kā dalībnieki. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. pantu.

PPP struktūra var izmantot kopīgas iepirkuma procedūras ar tās privātā sektora dalībniekiem vai ar to valstu līgumslēdzējām iestādēm, kuras tajā piedalās kā dalībnieki un kuras piedalās Savienības programmās. Tādā gadījumā mutatis mutandis piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 165. pantu.

1.   Ekspertu atlasei mutatis mutandis piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 237. pantu, ievērojot jebkādu īpašu procedūru, kas ir noteikta tās programmas pamataktā, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai.

PPP struktūra var izmantot arī ekspertu sarakstus, ko sagatavojusi Komisija vai citas Savienības struktūras vai PPP struktūras.

PPP struktūra var, ja tas uzskatāms par vajadzīgu, pienācīgi pamatotos gadījumos atlasīt fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kuras nav iekļautas minētajos sarakstos.

2.   Neatalgotiem ekspertiem mutatis mutandis piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 238. pantu.

1.   Attiecībā uz dotācijām piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 VIII sadaļu, ievērojot jebkādus dibināšanas akta vai PPP struktūrai īstenošanai uzticētās programmas pamatakta īpašos noteikumus.

2.   PPP struktūra izmanto attiecīgās fiksētās summas, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu, kurus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. panta 3. punktu ar lēmumu apstiprinājis Komisijas kredītrīkotājs, kas ir atbildīgs par programmu, kuras īstenošana ir uzticēta PPP struktūrai. Ja šāda lēmuma nav, PPP struktūra Komisijas atbildīgajam kredītrīkotājam var iesniegt pieņemšanai priekšlikumu, tam klāt pievienojot detalizētu pamatojumu. Ierosinātais lēmums atbilst Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. panta 3. punktam. Atbildīgais Komisijas kredītrīkotājs PPP struktūrai paziņo par savu lēmumu pieņemt vai noraidīt tās priekšlikumu un šā lēmuma iemeslus. Atbildīgais Komisijas kredītrīkotājs var pieņemt ierosināto lēmumu ar grozījumiem, tādējādi nodrošinot atbilstību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 181. panta 3. punktam.

1.   Attiecībā uz godalgām piemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 IX sadaļu, ievērojot šā panta 2. punktu un jebkādus dibināšanas akta vai PPP struktūrai īstenošanai uzticētās programmas pamatakta īpašos noteikumus.

2.   Konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir 1 000 000 EUR vai lielāka, var publicēt tikai tad, ja tie ir paredzēti 33. panta 4. punktā minētajā gada darba programmā, un pēc tam, kad informācija par šīm godalgām ir iesniegta Komisijai, kas pēc tam šo informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 206. panta 2. punktu.

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro atbilstoši šīs regulas 47. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem, un tos veido:

2.   Finanšu pārskatos informāciju, tostarp par grāmatvedības politiku, sniedz tā, lai tā būtu būtiska, uzticama, salīdzināma un saprotama.

3.   Finanšu pārskatu piezīmēs iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta 1. punktā minētajos pārskatos, un sniedz visu papildinformāciju, kas paredzēta saskaņā ar šīs regulas 47. pantā minētajiem grāmatvedības noteikumiem un starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja šāda informācija ir būtiska PPP struktūras darbībām. Piezīmēs ir vismaz šāda informācija:

4.   Grāmatvedis pēc finanšu gada beigām līdz vispārējās uzskaites nosūtīšanas dienai izdara visas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par minēto gadu, bet ir nepieciešamas, lai sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par minētajiem pārskatiem.

1.   Budžeta izpildes ziņojumus izsaka euro, un tie ir salīdzināmi pa gadiem. Tos veido:

2.   Budžeta izpildes ziņojumu uzbūve ir tāda pati kā PPP struktūras budžeta uzbūve.

3.   Budžeta izpildes ziņojumos ir ietverta:

1.   PPP struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

PPP struktūras grāmatvedis līdz nākamā gada 1. martam Komisijas grāmatvedim konsolidācijas nolūkā nosūta arī nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, ko ir noteicis Komisijas grāmatvedis.

2.   Revīzijas palāta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. panta 1. punktu līdz 1. jūnijam izsaka savus apsvērumus par PPP struktūras provizoriskajiem pārskatiem.

3.   PPP struktūras grāmatvedis līdz 15. jūnijam sniedz Komisijas grāmatvedim nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, ko noteikusi Komisija, lai sagatavotu galīgos konsolidētos pārskatus.

Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par PPP struktūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis sagatavo PPP struktūras galīgos pārskatus. Direktors galīgos pārskatus nosūta valdei, kas par šiem pārskatiem sniedz savu atzinumu.

Direktors līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu.

PPP struktūras grāmatvedis Revīzijas palātai nosūta arī apliecinājuma vēstuli par minētajiem galīgajiem pārskatiem, šīs vēstules kopiju nosūtot Komisijas grāmatvedim. Apliecinājuma vēstuli sagatavo tajā pašā dienā, kad tiek sagatavoti PPP struktūras galīgie pārskati.

Galīgajiem pārskatiem pievieno grāmatveža apliecinājumu, ka finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar šo nodaļu un piemērojamiem grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm.

Saiti uz tīmekļa vietnes lapām, kurās publiskoti PPP struktūras galīgie pārskati, līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PPP struktūras direktors ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti Revīzijas palātas gada ziņojumā. Direktora atbildes vienlaicīgi nosūta arī Komisijai.

1.   Katra PPP struktūra sagatavo pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Minētajā pārskatā gan absolūtā, gan procentu izteiksmē sniedz vismaz pārskatu par apropriāciju izpildes proporcionālo apjomu, kā arī informācijas kopsavilkumu par apropriāciju pārvietojumiem starp dažādiem budžeta posteņiem.

2.   Direktors budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu līdz nākamā finanšu gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

1.   Neatkarīgs ārējais revidents pirms iespējamās konsolidācijas Komisijas galīgajos pārskatos pārbauda, vai PPP struktūras gada pārskati pareizi atspoguļo PPP struktūras ieņēmumus, izdevumus un finanšu stāvokli.

Ja vien dibināšanas aktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta sagatavo īpašu gada ziņojumu par PPP struktūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 1. punkta prasībām. Gatavojot minēto ziņojumu, Revīzijas palāta ņem vērā neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīziju, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, un pasākumus, kas īstenoti saistībā ar ārējā revidenta konstatējumiem.

2.   PPP struktūra nosūta Revīzijas palātai PPP struktūras budžetu, kad tas ir pieņemts galīgajā variantā. Tā, cik drīz vien iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 6., 8. un 12. pantu.

3.   Revīzijas palāta veic pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 254.–259. pantu.

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma direktoram sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi līdz N+2 gada 15. maijam, ja vien dibināšanas aktā nav paredzēts citādi. Direktors informē valdi par Eiropas Parlamenta apsvērumiem, kuri iekļauti rezolūcijā, kas pievienota lēmumam par izpildes apstiprinājumu.

2.   Ja nav iespējams ievērot šā panta 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē direktoru par lēmuma atlikšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājumu, direktors sadarbībā ar valdi veic visus vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai sekmētu šo šķēršļu novēršanu.

1.   Lēmums par budžeta izpildes apstiprinājumu attiecas uz pārskatiem par visiem PPP struktūras ieņēmumiem un izdevumiem, budžeta rezultātu un PPP struktūras aktīviem un pasīviem, kas atspoguļoti finanšu pārskatā.

2.   Nolūkā sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda PPP struktūras pārskatus un finanšu pārskatus, to darot pēc tam, kad šādu pārbaudi veikusi Padome. Eiropas Parlaments turklāt pārbauda gada ziņojumu, ko sagatavojusi Revīzijas palāta, līdz ar PPP struktūras direktora atbildēm, jebkādiem atbilstošiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem par attiecīgo finanšu gadu un Revīzijas palātas atzinumu par pārskatu ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

3.   Direktors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam tādā pašā veidā, kāds paredzēts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktā, iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo finanšu gadu.

1.   Direktors veic atbilstīgus pasākumus saistībā ar apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājumu, un piezīmēm, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam apstiprināt budžeta izpildi.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma direktors iesniedz ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 1. punktā minētajiem apsvērumiem un piezīmēm. Direktors ziņojuma kopiju iesniedz Komisijai un Revīzijas palātai.

1.   PPP struktūra Komisijas darbiniekiem un citām Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai nodrošina piekļuvi tās objektiem, telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas nepieciešama revīziju veikšanai.

2.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

1.   Neskarot 2. punktu, ikviena PPP struktūra, kas minēta Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā, pieņem jaunus finanšu noteikumus deviņu mēnešu laikā no dienas, kad uz PPP struktūru sāk attiekties minētās regulas 71. pants.

2.   Ikviena PPP struktūra, kas minēta Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 71. pantā un kas jau ir pieņēmusi savus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 966/2012, tos pārskata, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Pārskatītie finanšu noteikumi stājas spēkā vēlākais 2019. gada 1. septembrī.

1.   Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 atceļ no dienas, kad stājas spēkā šī regula. Tomēr minētās regulas 20. pantu un 31. panta 4. punktu piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.