Eiropas Savienības L 107/2014

10.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 360/2014

(2014. gada 9. aprīlis),

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2., 5. un 6. punktu,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) pabeigšanas ar Regulu (EK) Nr. 172/2008 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu tāda ferosilīcija (“FeSi”) importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90 un kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), Ēģiptē, Kazahstānā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Krievijā (“galīgie antidempinga pasākumi”).

(2)

Pasākumus noteica kā procentuālo nodokli 31,2 % apmērā importam no ĶTR (izņemot Erdos Xijin Kuangye Co. (15,6 %) un Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., (29,0 %)), 18,0 % apmērā importam no Ēģiptes (izņemot Egyptian Ferroalloys Co. (15,4 %)), 33,9 % apmērā importam no Kazahstānas, 5,4 % apmērā importam no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un 22,7 % apmērā importam no Krievijas (izņemot Bratsk Ferroalloy Plant (17,8 %)).

(3)	Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1297/2009 (3) atcēla antidempinga maksājumus, kas bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes FeSi importam tika noteikti ar Regulu (EK) Nr. 172/2008.

(4)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2009. gada 30. novembrī saņēma pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu (“starpposma pārskatīšana”) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, ko bija iesniedzis ražotājs eksportētājs no Krievijas – uzņēmums Joint Stock Company Chelyabinsk Electrometallurgical Integrated Plant – un tā saistītais uzņēmums Joint Stock Company Kuznetsk Ferroalloy Works (turpmāk kopā saukti “Krievijas grupa”). Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 60/2012 (4) beidza daļējo starpposma pārskatīšanu, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem par apstākļu maiņas ilglaicīgumu. Proti, Krievijas grupa nebija pierādījusi, ka tās cenu noteikšanas prakse ir uzskatāma par ilglaicīgu. Tāpēc Krievijas grupai sākotnējā izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība netika grozīta. Krievijas grupas piedāvātās saistības tika noraidītas šo pašu iemeslu dēļ.

2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(5)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2012. gada 28. novembrī saņēma pieprasījumu par minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu iesniedza Euroalliages (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā FeSi ražošanas apjoma.

(6)	Pieprasījums attiecās uz šādām divām valstīm: ĶTR un Krievija.

(7)	Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(8)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 28. februārī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

4. Izmeklēšana

4.1. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (“attiecīgais periods”).

4.2. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(10)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR un Krievijā, nesaistītos importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un eksportētāju valstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(11)	Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(12)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ĶTR ražotāju eksportētāju un nesaistīto Savienības importētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase ir vajadzīga, un attiecīgā gadījumā izveidot izlasi, iepriekšminētajām personām tika lūgts 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas sākšanas pieteikties un sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(13)

Ņemot vērā, ka tikai viens ĶTR ražotājs eksportētājs sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu pieprasīto informāciju un pauda savu vēlmi sadarboties ar Komisiju, attiecībā uz ĶTR eksportētājiem ražotājiem tika nolemts neveidot izlasi. Pēc anketas jautājumu saņemšanas ražotājs eksportētājs nolēma turpmāk nesadarboties. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs no ĶTR.

(14)	Krievijas gadījumā visi zināmie Krievijas ražotāji, proti, Bratsk Ferroalloy Plant, Serov Ferroalloy Plant, NLMK un Krievijas grupa, tika aicināti sadarboties izmeklēšanā. Tikai Krievijas grupa sadarbojās ar Komisiju pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(15)	No nesaistītajiem importētājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka izmeklēšanā nesadarbojās neviens nesaistītais importētājs Savienībā.

(16)	Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza seši no septiņiem zināmajiem FeSi ražotājiem Savienībā. Ņemot vērā samērā nelielo Savienības ražotāju skaitu, pārskatīšanas izmeklēšanā netika paredzēta atlase.

(17)

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

ražotāji Savienībā:

FERROATLANTICA Group:

Ferroatlantica S.L. – Madride, Spānija,

Ferropem – Šamberī, Francija,

HUTA LAZISKA S.A. – Laziška Gorne, Polija,

OFZ a.s. – Istebne, Slovākija,

TDR LEGURE d.o.o. – Ruse, Slovēnija,

VARGON ALLOYS A.B. – Vargēna, Zviedrija;

lietotāji Savienībā:

Aperam SA – Luksemburga,

Ugitech – Užīna, Francija;

ražotājs eksportētājs Krievijā:

Krievijas grupa:

JSC Chelyabinsk Electrometallurgical Integrated Plant (“JSC CHEMK”) – Čeļabinksa, Krievija,

JSC Kuznetsk Ferroalloy Works (“JSC KF”) – Novokuzņecka, Krievija,

RFA International LP (“RFAI”) – Mišavaka, ASV;

ražotāji analogajā valstī:

Elkem ASA – Oslo, Norvēģija,

FESIL Rana Metall AS – Tronheima, Norvēģija,

Finnfjord AS – Finsnesa, Norvēģija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(18)	Attiecīgais ražojums ir ferosilīcijs, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90 un kā izcelsme ir ĶTR un Krievijā.

(19)

FeSi ražo elektriskā loka krāsnīs, reducējot kvarcu ar oglekli saturošu ražojumu palīdzību. Tas ir energoietilpīgs process. FeSi pārdod gabalu, graudu vai pulvera veidā, un tam var būt atšķirīga kvalitāte atkarībā no silīcija un piemaisījumu (piemēram, alumīnija) satura. FeSi ar silīcija saturu 70 % un vairāk tiek uzskatīts par augstas tīrības pakāpes ražojumu. Ja silīcija sastāvs pārsniedz 55 % un ir mazāks par 70 %, tas ir vidējas tīrības pakāpes ražojums, bet, ja silīcija saturs ir mazāks par 55 %, tas ir zemas tīrības pakāpes ražojums. Attiecīgo ražojumu galvenokārt izmanto kā dezoksidētāju un sakausējumu komponentu dzelzs un tērauda nozarē.

2. Līdzīgais ražojums

(20)

Tika konstatēts, ka FeSi, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un FeSi, ko ražo un pārdod Norvēģijā (“analogajā valstī”) – tā kā ĶTR ir valsts, kurā nav tirgus ekonomikas un kura netika ņemta vērā šīs izmeklēšanas gaitā – un Krievijā, ir tādas pašas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un galvenie izmantošanas veidi kā FeSi, ko ražo ĶTR un Krievijā un pārdod eksportam uz Savienību. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(21)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pēc esošo pasākumu termiņa beigām dempings no abām attiecīgajām valstīm varētu turpināties vai atkārtoties.

IMPORTS NO ĶTR

1. Iepriekšējas piezīmes

(22)	Kā minēts iepriekš 13. apsvērumā, ražotāji eksportētāji no Ķīnas izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi, ņemot vērā sadarbības trūkumu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kopējās analīzes, tostarp dempinga aprēķina, pamatā ir pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(23)	Tāpēc dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība tika novērtēta, izmantojot termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu kopā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat dati un Ķīnas eksporta dati) un citu publiski pieejamu informāciju.

(24)

Sadarbības trūkums ietekmēja dažādo ražojumu veidu normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu. Kā paskaidrots turpmāk 30. apsvērumā, tika uzskatīts par lietderīgu normālo vērtību un eksporta cenu noteikt globālā mērogā, proti, pamatojoties uz vienu atsevišķu ražojumu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(25)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu gadījumos, kad apstākļi nebija mainījušies, tika pielietota sākotnējā izmeklēšanā dempinga noteikšanai izmantotā metodoloģija.

2. Imports par dempinga cenām PIP laikā

2.1. Normālās vērtības noteikšana

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas priekšlikumu Norvēģiju izmantot par trešo valsti ar tirgus ekonomiku, lai attiecībā uz ĶTR noteiktu normālo vērtību. Norvēģija tika izmantota par analogo valsti sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā no nevienas personas par šo aspektu netika saņemtas piezīmes, tika secināts, ka Norvēģija atkal būtu jāizvēlas par analogo valsti, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai Norvēģijas ražotāju, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo no ĶTR eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai šis kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(28)	Turklāt tika pārbaudīts, vai līdzīgā ražojuma pārdošanu iekšzemes tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam var uzskatīt par parastā tirdzniecības apritē veiktu. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem PIP laikā rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(29)	Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma PIP laikā.

2.2. Eksporta cenas noteikšana

(30)	Kā minēts iepriekš 24. apsvērumā, ražotāji eksportētāji no Ķīnas izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju.

(31)

No sākuma informācija par ražojuma, kas klasificēts ar iepriekš 18. apsvērumā minētajiem trīs KN kodiem (proti, izšķirot atšķirīgu kvalitāti), apjomu un importa cenām tika iegūta no Eurostat importa datubāzes. Ņemot vērā to, ka tika uzskatīts par lietderīgu noteikt vidējo eksporta cenu, par KN kodiem 7202 29 10 un 7202291090 iegūtie dati tika pielāgoti ar KN kodu 7202 21 00 klasificētā ražojuma silīcija saturam. Pārskatīšanas pieprasījumā tika ierosināts izmantot šo metodi, lai kopējo importa apjomu noteiktu, balstoties uz FeSi75 kvalitāti. Ar šiem trim KN kodiem klasificētā ražojuma apjoms un importa cenas tika apkopotas un svērtas, lai atspoguļotu vienu vidējo.

(32)	Visbeidzot, lai iegūtu EXW vērtību, šo vidējo importa cenu CIF līmenī koriģēja, atņemot jo īpaši transportēšanas izmaksas. Tādējādi pārdošanas cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz samaksāto vai maksājamo cenu, kas uzrādīta Eurostat importa statistikā.

2.3. Salīdzinājums un korekcijas

(33)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Ņemot vērā sadarbības trūkumu no ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, jo īpaši tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā muitas eksporta nodokļus, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā minētajiem datiem.

2.4. Dempings PIP laikā

(34)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, dempinga starpība, kas izteikta procentos no cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 165 %.

(35)	Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms uz Savienību ir krasi samazinājies pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas un ka iepriekš minētā dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz ierobežota apjoma importu (proti, mazāk nekā 2 500 tonnas PIP laikā).

(36)	Tāpēc pilnīgas analīzes nolūkā tika izpētīta arī Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas prakse trīs vissvarīgākajos ārpus Savienības esošajos tirgos, proti, Japānā, Dienvidkorejā un Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”).

(37)	Šajā nolūkā Ķīnas eksporta dati tika izmantoti, lai noteiktu cenas Ķīnas eksportam uz Japānu, Dienvidkoreju un ASV. Turklāt salīdzinājums ar iepriekš noteikto normālo vērtību liecināja, ka pastāv dempings, kas svārstās no 86 % līdz 92 % atkarībā no galamērķa valsts.

3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

3.1. Neizmantotā ražošanas jauda ĶTR

(38)

ĶTR ir pasaules lielākā FeSi ražotājvalsts. Tika aplēsts, ka PIP laikā ražošanas jauda bija 10–11 miljoni tonnu gadā. Līdz ar to ĶTR ražošanas nozare darbojās aptuveni 50 % apmērā no tās ražošanas jaudas. Tas nozīmē, ka pašreizējā neizmantotā jauda ir aptuveni 5,5 miljoni tonnu gadā, kas gandrīz septiņas reizes pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. Neraugoties uz pašreizējo jaudas pārpalikumu un pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja norādīto informāciju, šķiet, ka ražošanas jauda ĶTR turpina palielināties, jo pašlaik tiek būvētas lielākas un efektīvākas krāsnis.

(39)	Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka patēriņa līmenis Ķīnas iekšzemes tirgū vai trešo valstu tirgos būtiski palielinātos un tādējādi spētu absorbēt ražošanas pieaugumu, ja tiktu izmantota Ķīnas ražotāju rezerves jauda.

3.2. Savienības tirgus pievilcīgums

(40)

Pēc galīgo pasākumu noteikšanas 2008. gada februārī imports no ĶTR pastāvīgi samazinājās un kļuva pavisam neliels – mazāk nekā 1 % no Savienības patēriņa PIP laikā. Pēc tam, kad imports 2007. gadā bija sasniedzis augstāko līmeni aptuveni 330 400 tonnu apmērā, 2012. gadā tas samazinājās līdz mazāk nekā 2 500 tonnām. Tomēr, pamatojoties uz novēroto cenu līmeni, ES FeSi tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas eksportam.

(41)

Kā minēts iepriekš, ĶTR ir ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums, kas norāda uz to, ka pastāv spēcīgs stimuls atrast alternatīvus tirgus, kuri varētu absorbēt šo neizmantoto ražošanas jaudu. Tomēr, ņemot vērā vairākus Ķīnas valdības noteiktus eksporta ierobežojumus (proti, eksporta nodoklis 25 % apmērā, neatmaksājams PVN 17 % apmērā un eksporta licences), kopējais Ķīnas eksports ir krities no augstākā rādītāja 1,5 miljoni tonnu 2007. gadā līdz 0,4 miljoniem tonnu 2009. gadā. Tomēr no 2010. gada atkal bija vērojams kopējā eksporta pieaugums – eksporta apjoms palielinājās līdz 0,8 miljoniem tonnu, un attiecībā uz 2013. gadu tas tika lēsts 0,7 miljonu tonnu apmērā. Jaunākie dati norāda uz stabilu eksporta līmeni, kura apjoms ir lielāks par kopējo patēriņu Savienībā.

(42)	Neraugoties uz minētajiem eksporta ierobežojumiem, Ķīnas ražotāji ievērojamu apjomu FeSi eksportēja uz pasaules tirgiem, kuros netika piemēroti importa ierobežojumi (proti, Japānu, Dienvidkoreju un ASV).

(43)	Pirmajā brīdī šķiet, ka Āzijas tirgus varētu būt alternatīva, lai absorbētu daļu no Ķīnas ražošanas pārpalikuma. Tomēr saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja norādīto informāciju, nesenās norises minētajā tirgū var to padarīt mazāk pievilcīgu Ķīnas eksportam.

(44)

Patiesi, Āzijas tirgu nopietni ietekmēs tas, ka Malaizijā ražošanu sāks divas jaunas ferosilīcija rūpnīcas (Pertama Ferroalloys un Sarawak Ferroalloys). Tiek lēsts, ka no 2014. gada Malaizijā saražotā ferosilīcija apjoms gadā palielināsies par 420 000 tonnām un tiks pārdots uz kaimiņvalstīm Dienvidaustrumāzijā, jo īpaši uz Japānu, kurai vajadzīgas 600 000 tonnas ferosilīcija gadā. Malaizijas ražošanas iekārtu saražotais apjoms negatīvi ietekmēs Ķīnas eksportu uz Dienvidaustrumāziju. Turklāt Japānas tērauda ražotāji un Dienvidkorejas tērauda rūpnīcas jau ir noslēgušas nolīgumus par to, ka no jaunajiem ražotājiem Malaizijā ik gadu tiks pirkts ievērojams daudzums ferosilīcija, tādējādi Ķīnas eksportam būs grūtāk iekļūt tirgū.

(45)	Piezīmēs par informācijas izpaušanu ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Malaizijas ražošanas apjoms ir novērtēts par augstu. Pēc pārbaudes šis komentārs tika atzīts par pamatotu, un tāpēc rādītāji par Malaizijas ražošanas apjomu tika laboti uz aptuveni 370 000 tonnām.

(46)	Tāpēc gaidāms, ka Malaizijas papildu ražošanas apjoms palielinās konkurenci šajā jau tā piesātinātajā tirgū, kurā ĶTR un Krievijai pašreiz ir ievērojama tirgus daļa.

(47)	Tas, ka PIP laikā Savienības tirgū bija mazāk Ķīnas ražojumu, galvenokārt ir skaidrojams ar iepriekš 41. apsvērumā minētajiem Ķīnas valdības noteiktajiem eksporta ierobežojumiem.

(48)

Arī cenas ES tirgū varētu kalpot kā pievilcīga iespēja absorbēt Ķīnas ražotāju jaudas pārpalikumu. Patiesi, 2012. gadā vidējā tirgus cena Savienībā bija vismaz tikpat augsta kā Ķīnas ražotāju eksporta cenas galvenajās galamērķa valstīs (Japānu, Dienvidkoreju un ASV), kas vēl vairāk izceļ Savienības tirgus pievilcību situācijā, kad pārdošana uz citiem galamērķiem kļūst sarežģītāka.

(49)	Tādēļ var secināt, ka Eiropas tirgus, kas ir viens no lielākajiem pasaulē, joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem.

4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(50)	Pieejamā neizmantotā jauda ĶTR un salīdzinoši pievilcīgais cenu līmenis Savienības tirgū liek secināt, ka pastāv risks, ka Ķīnas attiecīgā ražojuma eksports pieaugtu, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

(51)

Ņemot vērā pašreizējo un nākotnē iespējamo neizmantoto jaudu ĶTR un to, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, kā arī Dienvidaustrumāzijā paredzamo spiedienu attiecībā uz Ķīnas eksportu, var secināt, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, ĶTR eksportētāji, visticamāk, palielinātu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

IMPORTS NO KRIEVIJAS

1. Iepriekšējas piezīmes

(52)

Kā minēts iepriekš 14. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās tikai viena ražotāju grupa. Tomēr tika konstatēts, ka Krievijas grupa veido ievērojamu daļu no kopējā ražošanas apjoma Krievijā, t. i., aptuveni 78 % no Krievijas kopējā FeSi ražošanas apjoma un lielāko daļu uz Savienību importētā Krievijas izcelsmes FeSi. Tādēļ tika uzskatīts, ka ir jāizmanto Krievijas grupas sniegtā informācija, kas apkopota no citiem avotiem, piemēram, pārskatīšanas pieprasījuma un pieejamās importa tirdzniecības statistikas (no Eurostat), lai novērtētu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(53)

Dempinga starpības aprēķināšanai – tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā – Krievijas uzņēmumi JSC CHEMK un JSC KF, kas ietilpst Krievijas grupā, tiek uzskatīti par savstarpēji saistītiem Muitas kodeksa 143. panta (7) nozīmē. Tādēļ attiecībā uz visu grupu kopumā tika aprēķināta atsevišķa dempinga starpība, izmantojot turpmāk aprakstīto metodoloģiju. Pirms noteikt vidējo svērto dempinga starpību visai grupai kopumā, dempinga apjomu aprēķināja katram atsevišķajam ražotājam eksportētājam. Jānorāda, ka šī metodoloģija atšķīrās no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodoloģijas, saskaņā ar kuru dempingu aprēķināja, summējot ražošanas vienību datus par ražošanu un pārdošanu. Atšķirīgā metodoloģija tika izmantota pabeigtajā starpposma pārskatīšanā. Apstākļu maiņa, kas lika mainīt metodoloģiju, bija grupas korporatīvās struktūras pārmaiņas, dodot iespēju šajā grupā identificēt atsevišķo ražotāju pārdošanas apjomu un ražošanu.

2. Imports par dempinga cenām PIP laikā

2.1. Normālās vērtības noteikšana

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai sadarbībā iesaistīto ražotāju līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai šis kopējais pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas tika pārdots eksportam uz Savienību.

(55)

Tika arī pārbaudīts, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkos. Šīs pārbaudes tika veiktas attiecībā uz ražojumu veidiem, ko ražotājs eksportētājs bija pārdevis iekšzemes tirgū un par ko tika konstatēts, ka tie ir tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdota ražojuma veidu. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja kopējais minētā ražojuma veida apjoms, ko ražotājs eksportētājs pārdevis neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū, bija vismaz 5 % no kopējā uz Savienību eksportētā salīdzināmā ražojuma veida pārdošanas apjoma.

(56)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai ražojumu veidu pārdošanu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikta parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, katram eksportētajam ražojuma veidam nosakot PIP laikā neatkarīgiem pircējiem rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(57)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un šā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vienības ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana ir vai nav bijusi rentabla.

(58)

Ja šā ražojuma veida rentabli pārdotais apjoms bija 80 % vai mazāk no šā veida kopējā pārdotā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto cenu vienīgi rentabli pārdotajam apjomam PIP laikā.

(59)	Ja konkrētā veida ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots un ja pārdošanas apjoms nebija pietiekami liels, normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(60)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu tika noteikti, pamatojoties uz faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, vai pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

2.2. Eksporta cenas noteikšana

(61)	PIP laikā Krievijas grupa pārdošanu eksportam uz Savienību veica, izmantojot grupas saistīto uzņēmumu RFAI (saistītais importētājs), kas pildīja visas importa funkcijas saistībā ar precēm, kuras nonāca brīvā apritē Savienībā, proti, saistītā importētāja funkcijas.

(62)

Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām importētos ražojumus pirmo reizi tālākpārdeva neatkarīgam pircējam, tās attiecīgi koriģējot attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās importēšanas un tālākpārdošanas procesā, kā arī ietverot saprātīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normu. Šajā nolūkā izmantoja faktisko tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu procentuālo attiecību un – ja no neatkarīgiem importētājiem nebija pieejama jauna informācija par uzkrāto peļņu – to pašu peļņas likmi kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, 6 %.

(63)

Krievijas grupa apgalvoja, ka RFAI būtu jāuzskata par daļu no vienas saimnieciskās vienības, jo abus uzņēmumus kontrolē un pārvalda vienas un tās pašas personas un tie darbojas kā viena saimnieciskā vienība. Tāpēc, nosakot eksporta cenas, nebūtu jāatskaita RFAI tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa.

(64)	Tas, vai Krievijas grupas un RFAI savstarpējā saistība izpaudās vienas saimnieciskās vienības veidā, nav būtiski saistībā ar 2. panta 9. punktā noteikto korekciju attiecībā uz eksporta cenas aprēķināšanu.

(65)	Tāpēc, tā kā Krievijas grupa pārdošanu eksportam veica, izmantojot saistīto uzņēmumu (RFAI), eksporta cena bija jākoriģē, atskaitot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normu, kā skaidri noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(66)

Ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka pastāv viena saimnieciskā vienība un ka tas liedz veikt korekcijas attiecībā uz tirdzniecības, vispārējām un administratīvajām izmaksām un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tas arī apgalvoja, ka pat tad, ja korekcijas būtu pamatotas, aprēķinātajā eksporta cenā būtu jāietver tikai izmaksas, kas saistītas ar RFAI importu, un nebūtu jāietver visas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, kuras saistītas ar vienas saimnieciskās vienības veikto eksportu. Visbeidzot, tas informēja, ka šajā gadījumā nepiekrīt konstatējumam par to, ka nepastāv viena saimnieciskā vienība.

(67)

Vienas saimnieciskās vienības pastāvēšanai nav nozīmes saistībā ar eksporta cenas noteikšanu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam. Ja vien tiek izpildīti pamatregulas 2. panta 1. punktā un 2. panta 9. punktā minētie nosacījumi, kontroles vai integrācijas pakāpe ir mazsvarīga saistībā ar 2. panta 9. punktā minēto korekciju likumības novērtēšanu (8). Pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikts, ka Komisijai dažos gadījumos ir jānosaka eksporta cena un jāpielāgo šī noteiktā eksporta cena vairākiem parametriem, tostarp gadījumos, kad personas “šķiet savstarpēji saistītas”. No pamatregulas 2. panta 9. punkta formulējuma ir skaidri saprotams, ka “korekciju veic” (Komisijas pievienots izcēlums). Komisija pārliecinājās, ka RFAI veic visas funkcijas, ko parasti veic saistītais importētājs Savienībā. RFAI tiešām ir cieši iesaistīts grupas starptautiskajā darbībā (atbalsts pircējiem, loģistika un piegāžu plānošana, ražošanas līdzekļu un galveno izejmateriālu iegāde u. c.). Tādējādi tika izpildīts nepieciešamais nosacījums attiecībā uz korekciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 9. punktam, pamatojot veiktās korekcijas. Līdz ar to tiek secināts, ka veiktās korekcijas bija nepieciešamas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(68)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka no nolēmuma lietā Nikopolsky/Interpipe (9) izriet, ka gadījumā, ja eksportētājs un saistītais tirgotājs ir viena saimnieciskā vienība, eksporta cenas korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nav atļauta. Šis apgalvojums ir nepamatots. Minētais spriedums patiesi attiecas uz korekciju, kura saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu veikta attiecībā uz nominālu komisijas maksu, ko saņem tirgotājs, kura funkcijas līdzinās to aģentu funkcijām, kas strādā par komisijas maksu. Līdz ar to šī judikatūra nav būtiska šajā gadījumā, kurā Šveices uzņēmums RFAI veic visas funkcijas, kuras parasti veic saistīts importētājs. Vienas saimnieciskās vienības pastāvēšanai nav tādas pašas ietekmes uz korekcijām atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam kā attiecībā uz apgalvojumā minētajām korekcijām atbilstīgi minētās regulas 2. panta 9. punktam. Turklāt nav rīcības brīvības attiecībā uz to, vai var pieprasīt saprātīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas normas korekciju. Šāda korekcija ir veicama saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu gadījumā, ja personas ir savstarpēji saistītas.

(69)

Attiecībā uz korekcijas tvērumu prasību par daļējiem tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas atskaitījumiem nevar pieņemt, ja ražotājs eksportētājs nav iesniedzis būtiskus pierādījumus. Korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu ir saistītas ar eksporta cenas noteikšanu visizplatītākajos savstarpējās saiknes gadījumos. Ja kopējās tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa tiktu koriģēta tikai daļēji, šādām izmaiņām vajadzētu būt balstītām uz pierādījumiem, ko ražotājs eksportētājs sniegtu saistībā ar izmaksām, jo īpaši saistībā ar to, vai šīs izmaksas ir īpašas izmaksas, kas radušās saistībā ar jebkuru darbību, kuras nav tieši saistīta ar attiecīgā ražojuma importu posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu.

(70)	Krievijas grupa arī apgalvoja, ka, aprēķinot eksporta cenu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 10. punktam, nav jāatskaita antidempinga maksājumi, jo maksājums attiecīgi atspoguļojas tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā.

(71)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas cenas Savienībā neatspoguļo maksājumu, kas samaksāts par 99 % uzrādīto darījumu. Tādēļ var secināt, ka antidempinga maksājums nav pienācīgi atspoguļots Krievijas grupas tālākpārdošanas cenās. Līdz ar to šo Krievijas grupas apgalvojumu nevarēja pieņemt un antidempinga maksājumu summu atskaitīja, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nosakot eksporta cenu.

2.3. Salīdzinājums un korekcijas

(72)	Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja EXW līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību.

(73)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu piemērotos un pamatotos gadījumos tika veiktas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, apdrošināšanas izmaksām, termināla un pārkraušanas izmaksām, kredīta izmaksām un komisijas maksām.

2.4. Dempings PIP laikā

(74)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katra Krievijas grupas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(75)	Attiecīgais ražotājs eksportētājs izvirzīja vairākus apgalvojumus par dempinga starpības aprēķināšanu.

(76)

Pirmām kārtām attiecībā uz kvarcīta, ko viens grupas ražošanas uzņēmums iegādājās no otra grupas ražošanas uzņēmuma, izmaksu korekciju tika apstrīdēta peļņas procenta 5 % apmērā pieskaitīšana pārskatītajai iepirkuma cenai. Tas tika argumentēts ar apgalvojumu, ka abi uzņēmumi ir vienas un tās pašas saimnieciskās vienības dalībnieki.

(77)

Lai gan vienas saimnieciskās vienības arguments nav būtisks saistībā ar kvarcīta izmaksu korekciju, tiek atzīts, ka darījumus starp savstarpēji saistītām pusēm var veikt bez peļņas gūšanas. Ja kvarcīts netiek pārdots ārējām personām, nevar pierādīt arī to, ka pastāv jebkāda peļņa. Tādējādi peļņa tika svītrota no koriģētajām kvarcīta izmaksām, un attiecīgi tika pārskatīta dempinga noteikšana.

(78)

Otrais apgalvojums attiecās uz to, ka Komisija piemēro PTO Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumus strīdā ar Norvēģiju par lašu lietu. Minētajā lietā tika ieteikts, ka situācijās, kad konkrēta ražojuma tipa pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū nav reprezentatīvi, tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa, kas iegūta no šiem darījumiem, tomēr būtu jāizmanto normālās vērtības noteikšanā. Tāpat ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jaunās metodoloģijas piemērošana termiņbeigu pārskatīšanā nav atļauta, jo to neliek darīt nekādas būtiskas apstākļu izmaiņas.

(79)

Komisija uzklausīšanā paskaidroja lašu lietas kolēģijas noteikto metodoloģiju ražotājam eksportētājam, kas šajā kolēģijas ieteikumā joprojām saskatīja pamatregulas 2. panta 4. un 6. punkta pārkāpumu. Tomēr Komisijas pienākums ir saskaņā ar tās PTO saistībām īstenot šādus nolēmumus. Šāda metodoloģija ietekmē visas lietas, ne tikai izmeklēšanas, kas uzsāktas, pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu.

(80)	Pamatojoties uz trešo apgalvojumu, Komisija izdarīja labojumus tajos gadījumos, kuros viena grupas ražotāja eksportētāja izmaksas tika salīdzinātas ar konkrēta otra ražotāja eksportētāja veiktu pārdošanu.

(81)	Komisija arī apstiprina, ka apgrozījumam ir koriģētas ar tām pašām pielaidēm kā ražošanas izmaksām, piemēram, saistībā ar transporta, apdrošināšanas un apstrādes izmaksām, lai veiktu rentabilitātes pārbaudi, un iepakošanas izmaksām, lai noteiktu dempinga starpību.

(82)

Ceturtajā apgalvojumā ražotājs eksportētājs norāda, ka spēkā esošais antidempinga maksājums tika nepamatoti atņemts no eksporta cenas. Lai to pamatotu, tika norādīts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksporta pārdošanas cenas bija vairāk nekā par 100 % augstākas nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā, tādējādi, kā apgalvots, pierādot, ka antidempinga maksājums bija iekļauts eksporta cenās. Turklāt dažus ievedmuitas nodokļus un antidempinga maksājumus nebūtu bijis jāatņem, jo tie, kā apgalvots, esot bijuši priekšapsamaksāti un attiekušies uz nākamo periodu. Visbeidzot, Komisijai nebūtu bijis jāņem vērā izmaksas par biroju Japānā un Šveices federālie un kantonu ienākuma nodokļi.

(83)

Ražotāja eksportētāja sniegtie pierādījumi nav pārliecinoši, lai pierādītu, ka šajā gadījumā un attiecībā uz šo ražojumu antidempinga maksājums ir bijis pienācīgi atspoguļots eksporta cenā. Gan tālākpārdošanas cenas, gan ražošanas izmaksas ir ievērojami palielinājušās kopš sākotnējās izmeklēšanas. Tāpēc eksporta cenu paaugstināšanos nevar noteikti piedēvēt apgalvotajam maksājuma atspoguļojumam. Lai demonstrētu iesniegto pierādījumu nepārliecinošo raksturu, Komisija eksporta cenas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzināja ar preču izmaksām, ieskaitot antidempinga maksājumu, no kā izrietēja, ka 99 % eksporta darījumu eksporta cena nav pietiekami augsta, lai segtu antidempinga maksājumu. Visbeidzot, pat ja šis maksājums netiktu atskaitīts, tas nebūtu pietiekami, lai atspēkotu konstatējumu par ievērojama dempinga pastāvēšanu, un tāpat tas neietekmētu secinājumu par dempinga turpināšanās iespējamību. Tādēļ tas nekādi neietekmētu šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas iznākumu.

(84)

Komisija norāda, ka ievedmuitas nodokļu un antidempinga maksājumu priekšapmaksa nav iespējama un ka šādus maksājumus piemēro importēšanas laikā. Turklāt grupa izmantoja muitas noliktavu, kas nozīmē, ka maksājumi bija jāsedz tikai brīdī, kad imports un pārdošana tika faktiski veikta. Turklāt, pamatojoties uz salīdzinājumu ar 2012. gada 31. decembra izmēģinājuma bilanci un revidētajiem kontiem, tika skaidri konstatēts, ka revidenti antidempinga maksājumus, par kuriem apgalvots, ka tie ir priekšapmaksāti, pārkvalificēja uz faktiski apmaksātiem antidempinga maksājumiem kā izdevumus peļņas un zaudējumu pārskatā.

(85)

Japānas biroja izmaksas nebija saistītas ar attiecīgo ražojumu un tāpēc neietekmēja Komisijas veikto aprēķinu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts. Visbeidzot, minētos Šveices nodokļus varētu neiekļaut tikai tad, ja tie būtu saistīti ar uzņēmuma ienākuma nodokli, un, vadoties pēc saistībā ar informācijas izpaušanu saņemtās atbildes, šķiet, ka tā arī ir. Tāpēc dempinga aprēķins tika attiecīgi koriģēts.

(86)

Komisija koriģēto procentu likmi par aizdevumu, ko viens grupas uzņēmums Britu Virdžīnu Salās sniedza citam grupas uzņēmumam, pārskatīja, reaģējot uz apgalvojumu, ka šādus aizdevumus var veikt saskaņā ar nosacījumiem, kas ir zemāki par tirgus nosacījumiem, un ka tie būtībā ir lietderīgi tikai tad, ja aizdevuma procentu likme ir zemāka par bankas piedāvāto. Komisija arī apstiprina, ka RFAI peļņas norma tika piemērota attiecībā uz neto rēķina vērtību uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē lietotajā valūtā un nebalstījās uz CIF, pieskaitot atsevišķas izmaksas.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un pārskatot aprēķinus saistībā ar pieņemtajiem apgalvojumiem par grupas iekšējo kvarcīta pārdošanu, grupas iekšējo aizdevumu un Šveices federālajiem un kantonu ienākuma nodokļiem, dempinga starpība, kas izteikta procentos no cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tika pārskatīta un noteikta 43 % apmērā.

(88)	Jāatgādina, ka iepriekš 4. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā tika secināts, ka Krievijas grupas imports laikā no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada septembrim tika veikts par dempinga cenām.

3. Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

(89)	Pēc analīzes par dempinga esamību PIP laikā tika pētīta dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

3.1. Ražošanas jauda Krievijā

(90)

Krievija ir otrā pasaulē lielākā FeSi ražotāja. Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma Metal Expert sniegto informāciju, Krievijā FeSi ražošanas jauda ir aptuveni 900 000 tonnu apmērā. Tas ietver ražošanu krāsnīs, ar ko var saražot ne tikai FeSi, bet arī cita veida ferosakausējumus. Patiesi, divu ražotāju (t. i., JSC CHEMK un Serov Ferroalloy Plant) ražošanas iekārtas ļauj īsā laikā pārslēgties no FeSi ražošanas uz cita veida ferosakausējumu ražošanu. Tomēr pārējo Krievijas ražotāju (t. i., Bratsk Ferroalloy Plant, NLMK un JSC KF) iekārtās var ražot tikai FeSi.

(91)

Pēc informācijas izpaušanas vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tā sniegtā informācija netika ņemta vērā, aprēķinot ražošanas jaudu Krievijā. Tomēr, kā iepriekš minēts 52. apsvērumā, Krievijas grupas sniegtā informācija tika izmantota kā galvenais avots. Uzņēmuma Metal Expert ziņojumu izmantoja, lai noteiktu pārējo Krievijas ražotāju ražošanas jaudas. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(92)

Turklāt šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka JSC CHEMK ražošana tikusi nepareizi novērtēta, jo viņaprāt praktiski esot neiespējami bez būtiskām papildu izmaksām un kavēšanās pārslēgties no viena ferosakausējuma ražošanas uz otru. Tomēr pierādījumi, kas tika atklāti pārbaudē uz vietas JSC CHEMK telpās, liecina, ka JSC CHEMK krāsnis var pārslēgt no viena ferosakausējuma ražošanas uz otru bez iepriekš aprakstītās kavēšanās. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(93)

Faktiskais ražošanas apjoms PIP laikā tika lēsts aptuveni 633 000 tonnu apmērā (par pamatu izmantots FeSi75) ar pieejamo neizmantoto jaudu līdz 267 000 tonnām. Izmantojot konservatīvu pieeju un ņemot vērā ražošanas jaudu, kas patērēta, lai saražotu pārējos ferosakausējumus, FeSi ražošanai neizmantotā jauda ir vismaz 120 000 tonnu.

(94)

Krievijas grupa apgalvoja, ka Krievijas neizmantotās jaudas novērtējums bijis nepareizs, jo Komisija nav ņēmusi vērā, ka Krievijas grupa darbojās, izmantojot 95–100 % no tās ražošanas jaudas. Tomēr, kā minēts iepriekšējā apsvērumā, konservatīva pieeja ir izmantota, arī ņemot vērā faktisko neizmantoto jaudu. Tāpēc apgalvojumu noraida.

(95)

Pamatojoties uz uzņēmuma Metal Expert ziņojumu, lielā, neizmantotā jauda ir skaidrojama ar būtisku iekšzemes pieprasījuma samazinājumu par 50 % laikā no 2002. līdz 2009. gadam; tā saglabājās stabila līdz 2012. gadam. Tādējādi ražošanas jauda ievērojami pārsniedz pieprasījumu iekšējā tirgū. Tāpēc Krievijas ražotāji ir atkarīgi no eksporta.

3.2. Savienības tirgus pievilcīgums

(96)	Neraugoties uz pašreizējiem pasākumiem, ES tirgus joprojām ir pievilcīgs Krievijas eksportam. PIP laikā novērotais importa līmenis liecina, ka Krievijas importu zināmā mērā ir skāruši noteiktie antidempinga maksājumi, tomēr PIP laikā tā klātbūtne joprojām bija ievērojama.

(97)

Viena persona apgalvoja, ka Eiropas Savienības FeSi tirgus neesot nepievilcīgs tādam globālam piegādātājam kā Krievija un ka esot novērojama importa strauja, vispārēja lejupslīde, kas ir turpinājusies 2012. gadā. Minētā persona apgalvoja, ka šī tendence nākotnē nemainīšoties. Izskatot no Eurostat un saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu apkopotos tirdzniecības datus, tika konstatēts, ka Krievijas importa apjoms bija samērā stabils laikā no 2010. līdz 2012. gadam.

(98)	Turklāt, salīdzinot cenas, kādas ir attiecīgā ražojuma eksportam uz Eiropas Savienību, ar cenām, kādas par FeSi tiek prasītas trešo valstu tirgos, kļūst skaidrs, ka cenas, ko Krievijas grupa piedāvā ES, ir augstākas atkarībā no galamērķa valsts.

(99)	Tādēļ apgalvojums, ka Savienības tirgus nav pievilcīgs Krievijas ražotājiem, ir jānoraida.

(100)

Viena persona apgalvoja, ka Krievijas tirgus kļūst arvien pievilcīgāks, ņemot vērā vairākus plānotos projektos, piemēram, 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, kurām būtu jāveicina iekšzemes pieprasījums pēc tērauda un tādējādi jāpalielina FeSi iekšzemes patēriņš. Tomēr vispirms jānorāda, ka šī persona nesniedza jebkādus būtiskus datus vai aplēses par šo projektu ietekmi uz FeSi iekšzemes patēriņu. Jebkurā gadījumā, ja šāda situācija patiesi īstenotos, ietekme būtu bijusi novērojama jau 2012. un 2013. gadā. Tomēr pieejamie dati liecina, ka iekšzemes patēriņš saglabājās nemainīgs. Visbeidzot, šo projektu ietekme jebkurā gadījumā būtu ierobežota un īslaicīga. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Viena persona apgalvoja, ka Krievijas ražošanas jaudas pārpalikums lielā mērā tiek absorbēts ar eksportu uz Āzijas tirgiem un ASV. Patiesi, PIP laikā Krievijas ražotāji uz visu pasauli eksportēja vairāk nekā 73 % saražotā apjoma. Tomēr, kā iepriekš minēts 93. apsvērumā, Krievijā joprojām ir ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums, kuru rada iekšzemes patēriņa samazinājums, un tas liecina par lielu nepieciešamību atrast alternatīvus tirgus, lai kompensētu zaudējumus no pārdošanas iekšzemes tirgū un absorbētu ražošanas jaudas pārpalikumu.

(101)

Kā iepriekš minēts 44. apsvērumā, Āzijas tirgos palielināsies konkurence, jo Malaizijā tiek būvētas jaunas iekārtas, kas 2014. gadā sāks ražošanu aptuveni 420 000 tonnu apmērā. Šī situācija sarežģīs Krievijas eksportu uz Āzijas tirgu.

(102)

Kā paskaidrots 45. apsvērumā, aplēse par ražošanas apjomu Malaizijā ir samazināta līdz 370 000 tonnām.

(103)

Turklāt ASV, kas ir viens no galvenajiem eksporta tirgiem, Krievijas eksportētāji jau ir iesaistīti antidempinga izmeklēšanā, kurā sūdzībā norādītas būtiskās dempinga starpības.

(104)

Tāpēc Komisija ir secinājusi, ka Krievijas ražotāji eksportētāji ir lielā mērā atkarīgi no eksporta uz trešo valstu tirgiem, kuros būs lielāka konkurence. Tādējādi Savienības tirgus tiem kļūs vēl pievilcīgāks.

4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(105)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos konstatējumus, var secināt, ka imports no Krievijas joprojām notiek par dempinga cenām un ka dempinga turpināšanās iespējamība ir liela. Ņemot vērā pašreizējo un nākotnē iespējamo neizmantoto jaudu Krievijā un to, ka Savienības tirgus ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, kā arī to, ka Dienvidaustrumāzijas tirgū palielināsies jauda, var secināt, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Krievijas eksportētāji, visticamāk, palielinātu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

5. Secinājums

(106)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, jāsecina, ka pastāv ievērojams un reāls risks, ka tad, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, ĶTR un Krievijas izcelsmes FeSi dempings turpināsies.

D. SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(107)

PIP laikā līdzīgo ražojumu ražoja septiņi zināmie Savienības ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē un turpmāk tekstā ir saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(108)

Kā minēts iepriekš 16. apsvērumā, seši Savienības ražotāji sniedza pieprasīto informāciju. Par attiecīgajiem uzņēmumiem tiek lēsts, ka tie veido aptuveni 90 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, un to situācija tiek uzskatīta par reprezentatīvu visai Savienības ražošanas nozarei.

E. STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1. Patēriņš Savienībā

(109)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz apjomu, ko Savienības ražošanas nozare nesaistīti un saistīti pārdevusi Savienības tirgū, aplēsi attiecībā uz ražotāju, kurš nesadarbojās, (balstoties uz pārskatīšanas pieprasījumu) un Eurostat datiem par importu KN kodu līmenī.

(110)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 40 %. Tomēr jāņem vērā, ka attiecīgā perioda sākuma gads (2009.) bija ļoti slikts gads ekonomikas krīzes negatīvās ietekmes dēļ. Neraugoties uz daļēju atlabšanu pēc 2009. gada, patēriņš Savienībā joprojām nebija sasniedzis sākotnējās izmeklēšanas laikā reģistrēto līmeni, kad patēriņš katru gadu bija lielāks par 850 tūkstošiem tonnu.

1. tabula

Patēriņš

	2009	2010	2011	PIP
Patēriņš (tonnas)	544 093	799 233	841 796	760 128
Indekss (2009 = 100)	100	147	155	140
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums un Eurostat dati.

2. Apjoms, cenas un tirgus daļa importam no attiecīgajām valstīm.

(111)

ĶTR un Krievijas importa apjomi un tirgus daļas tika analizētas, pamatojoties uz Eurostat informāciju un datiem, kas apkopoti saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu. Ņemot vērā, ka ĶTR importa apjoms ir ļoti zems, imports no attiecīgajām valstīm nav novērtēts kumulatīvi.

a) Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(112)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā imports par dempinga cenām Savienībā apjoma un tirgus daļas ziņā ir attīstījies šādi:

2. tabula

Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļas

	2009	2010	2011	PIP
ĶTR
Importa apjoms (tonnas)	8 105	13 828	5 125	2 516
Indekss (2009 = 100)	100	171	63	31
Tirgus daļa (%)	1,5	1,7	0,6	0,3
Indekss (2009 = 100)	100	116	41	22
Krievija
Importa apjoms (tonnas)	74 678	53 671	29 338	40 725
Indekss (2009 = 100)	100	72	39	55
Tirgus daļa (%)	13,7	6,7	3,5	5,4
Indekss (2009 = 100)	100	49	25	39
Attiecīgās valstis kopā
Importa apjoms (tonnas)	82 783	67 499	34 463	43 241
Indekss (2009 = 100)	100	82	42	52
Tirgus daļa (%)	15,2	8,4	4,1	5,7
Indekss (2009 = 100)	100	56	27	37
Avots: Eurostat.

(113)

Importa apjoms no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 48 %. Arī tā tirgus daļa samazinājās no 15,2 % 2009. gadā līdz 5,7 % PIP laikā. Šīs tendences rezultātā Ķīnas eksports gandrīz vairs nepastāv Savienības tirgū. Tomēr Krievijas ražotājiem eksportētājiem joprojām ir ievērojama tirgus daļa, tādējādi padarot Krieviju par ceturto lielāko eksportētāju uz Savienību.

b) Importa cena un tās samazinājums

(114)

Tabulā ir attēlota vidējā cena importam par dempinga cenām. Attiecīgajā periodā ĶTR izcelsmes importa vidējā cena samazinājās par 38 %. Krievijas izcelsmes importa vidējā cena šajā periodā pieauga par 31 %, bet tā joprojām saglabājās zemāka nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

3. tabula

Vidējā cena importam par dempinga cenām

	2009	2010	2011	PIP
ĶTR
Vidējā cena (EUR/t)	991	1 088	873	611
Indekss (2009 = 100)	100	110	88	62
Krievija
Vidējā cena (EUR/t)	716	776	889	999
Indekss (2009 = 100)	100	108	124	140
Attiecīgās valstis kopā
Vidējā cena (EUR/t)	742	840	887	976
Indekss (2009 = 100)	100	113	119	131
Avots: Eurostat.

(115)

Lai noteiktu cenu samazinājumu PIP laikā, Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar Krievijas ražotāju, kuri sadarbojās, importa par dempinga cenām atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar ievedmuitas nodokļiem.

(116)

Tā kā neviens ražotājs eksportētājs no Ķīnas nesadarbojās pārskatīšanas izmeklēšanā, cenu samazinājums Ķīnas eksportam tika noteikts, Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū EXW līmenī salīdzinot ar Ķīnas eksporta vidējām CIF cenām, kas tika iegūtas no Eurostat un atbilstīgi koriģētas saistībā ar ievedmuitas nodokļiem.

(117)

Salīdzinājuma rezultātu izsakot procentos no Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, apgrozījuma PIP laikā, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bija 6–39 % apmērā Krievijas gadījumā un 46 % apmērā ĶTR gadījumā.

3. Imports no citām trešām valstīm, kam netiek piemēroti pasākumi

(118)

Attiecīgajā periodā trešo valstu importa apjoms Savienības tirgū palielinājās par 33 %, kas bija patēriņa apjoma pieauguma tendences rezultāts. Tirgus daļa, ko veidoja trešo valstu izcelsmes imports, attiecīgajā periodā saglabājās salīdzinoši nemainīga – aptuveni 70 % apmērā no Savienības patēriņa, nedaudz samazinoties PIP laikā. Tomēr importa ģeogrāfiskās izcelsmes struktūra bija mainīgāka – ievērojami palielinājās Brazīlijas un Norvēģijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļas; šķiet, šīs valstis galvenokārt guva labumu no patēriņa pieauguma.

(119)

Trešo valstu izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 22 %, un tās ievērojami pārsniedz ĶTR un Krievijas izcelsmes importa cenu līmeni.

4. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienas ražošanas nozares stāvokli.

(121)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli novērtē, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas.

a) Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(122)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms ievērojami palielinājās. Šis pieaugums bija īpaši izteikts laikā no 2009. līdz 2011. gadam, kad ražošanas apjoms palielinājās par 178 %. Pēc tam PIP laikā tas saglabājās stabils. Jāatgādina, ka attiecīgā perioda sākuma gads ekonomikas krīzes dēļ bija ārkārtējs, tādējādi to raksturoja neierasti zems ražošanas līmenis. Patiesi, neraugoties uz nozīmīgu atgūšanos pēc 2009. gada, jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms joprojām nebija atgriezies sākotnējās izmeklēšanas līmenī (2003. gads), kad ražošanas apjoms, kā ziņots, pārsniedza 270 tūkstošus tonnu.

5. tabula

Kopējais Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms

	2009	2010	2011	PIP
Ražošanas apjoms (tonnas)	81 147	192 495	225 376	224 540
Indekss (2009 = 100)	100	237	278	277
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

(123)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi stabila, PIP laikā nedaudz palielinoties. Kad produkcijas apjoms 2009.–2011. gadā būtiski palielinājās, jaudas izmantojums kāpa kopumā par 179 %. Šī tendence mainījās PIP laikā, kad jaudas izmantojuma līmenis samazinājās. Tomēr šīs negatīvās pārmaiņas radās nevis no faktiskā ražošanas apjoma samazināšanās, bet no pašas jaudas palielināšanas.

6. tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

	2009	2010	2011	PIP
Ražošanas jauda (tonnas)	301 456	301 456	299 914	324 884
Indekss (2009 = 100)	100	100	99	108
Jaudas izmantojums (%)	27	64	75	69
Indekss (2009 = 100)	100	237	279	257
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

b) Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

(124)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomu gan saistītiem, gan nesaistītiem pircējiem Savienībā) bija saistīts ar patēriņa tendenci laikā no 2009. līdz 2011. gadam. PIP rezultātos tika novērots turpmāks straujš pieaugums, jo šajā gadā Savienības ražošanas nozare nesaistītajiem pircējiem Savienībā pārdeva lielāku apjomu nekā saistītiem pircējiem. Tā iemesls bija izmaiņas viena Savienības ražotāja uzņēmuma struktūrā.

7. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem

	2009	2010	2011	PIP
Apjoms (tonnas)	60 257	113 048	122 860	191 525
Indekss (2009 = 100)	100	188	204	318
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem un pārskatīšanas pieprasījums.

(125)

Tā kā pārdošanas apjoms Savienības tirgū bija saistīts ar patēriņa tendenci, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa pēc sākotnēja lēciena 2010. gadā saglabājās salīdzinoši nemainīga attiecīgajā periodā, izrādot nelielu pieauguma tendenci.

8. tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

	2009	2010	2011	PIP
Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (%)	14	21	22	25
Indekss (2009 = 100)	100	155	165	187
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, Eurostat.

(126)

Kā iepriekš minēts 111. apsvērumā, patēriņš Savienībā palielinājās par 40 % laikā no 2009. gada līdz PIP. Savienības ražošanas nozare tajā pašā periodā spēja gūt labumu no šī pieauguma, nedaudz palielinot tās pārdošanas apjomus un tirgus daļu.

c) Nodarbinātība un ražīgums

(127)

Nodarbinātība ar attiecīgo ražojumu saistītajā Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz par 50 %. Šo strādājošo skaita pieaugumu tajā pašā laikā papildināja vēl lielāks ražīguma pieaugums, ko mēra kā saražoto apjomu (tonnās) uz nodarbināto personu gadā un kas minētajā laika posmā bija 86 %.

9. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

	2009	2010	2011	PIP
Nodarbināto skaits	701	869	1064	1042
Indekss (2009 = 100)	100	124	152	149
Ražīgums (vienība/darbinieks)	116	222	212	216
Indekss (2009 = 100)	100	191	183	186
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas pieprasījums.

d) Faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(128)

Kā iepriekš norādīts 37. un 87. apsvērumā, dempinga starpība importam no attiecīgajām valstīm joprojām ir augsta. Kaitējuma rādītāju analīze sniedza pierādījumus par to, ka ražošanas nozare atgūstas no iepriekšējā dempinga. Tomēr atgūšanās ir sākusies nesen, un PIP laikā Savienības tirgū tika novērots dažādu kaitējuma rādītāju, piemēram, rentabilitātes, naudas plūsmas, ienākumu no ieguldījumiem un ieguldījumu zināms kritums. Turklāt jāatzīmē, ka šī pozitīvā attīstība notiek spēkā esošo antidempinga pasākumu ietekmē. Ja pasākumus atceltu, faktiskās dempinga starpības ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu ievērojama.

e) Vienas vienības pārdošanas cenas Savienības tirgū un ražošanas izmaksas

(129)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējās pārdošanas cenas nesaistītajiem pircējiem Savienībā pieauga par 25 % laikā no 2009. līdz 2011. gadam un tad atkal samazinājās PIP laikā. Šīs cenu svārstības kopumā atspoguļo izejvielu un enerģijas cenu izmaiņas tajā pašā periodā. Līdzīga tendence, proti, palielinājums laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam un samazinājums PIP laikā, ir vērojama saistībā ar trešo valstu, kurām ir lielākā tirgus daļa Savienības tirgū, izcelsmes importa pārdošanas cenām.

10. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas

	2009	2010	2011	PIP
Vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā (EUR/t)	1 136	1 282	1 421	1 151
Indekss (2009 = 100)	100	113	125	101
Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)	1 094	1 031	1 228	1 063
Indekss (2009 = 100)	100	94	112	97
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

f) Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(130)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu attīstījās šādi.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem

	2009	2010	2011	PIP
Nesaistītiem pircējiem Savienībā veikto pārdevumu rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)	2,3	27,0	18,3	7,4
Naudas plūsma (EUR)	4 554 714	44 888 689	39 959 668	19 353 017
Ieguldījumi (EUR)	26 599 036	20 962 570	25 274 658	27 076 802
Indekss (2009 = 100)	100	79	95	102
Ienākumi no ieguldījumiem (%)	– 62,6	159,2	58,3	24,8
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(131)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti noteica, izsakot tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā procentos no attiecīgā apgrozījuma. Peļņas procents 2009. gadā bija ļoti zems un dažu Savienības ražotāju gadījumā arī negatīvs, tomēr 2010. gadā tas līdz ar patēriņa un pārdošanas pieaugumu sāka pieaugt. Tomēr jāatzīmē, ka PIP laikā peļņas procents samazinājās, neraugoties uz to, ka Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, pārdošanas apjomi (ņemot vērā arī izmaiņas uzņēmumu struktūrā) saglabājās stabili. Tas rada bažas par ES ražošanas nozares peļņas procenta turpmāko attīstību.

(132)

Naudas plūsma, kas liecina par nozares spēju pašfinansēt savu darbību un kas tika aprēķināta, pamatojoties uz darījumiem, bija pozitīva visu attiecīgo laikposmu. Tomēr šis rādītājs uzlabojās tikai 2010. gadā, pēc tam nākamo divu gadu laikā tas ievērojami pasliktinājās. Izmeklēšana liecināja arī par to, ka naudas plūsmas līmeņa pasliktināšanās bija izteiktāka mazāko Savienības ražotāju gadījumā. Tas rada bažas par ES ražošanas nozares spēju pašreizējā ekonomiskajā situācijā turpināt tās darbībai nepieciešamo pašfinansēšanu.

(133)

Rentabilitātes un naudas plūsmas attīstība attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražotāju, kas sadarbojās, spēju ieguldīt to darbībās. Līdz ar to ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā arvien saglabājās samērā augsts un nemainīgs. Ienākumi no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kļuva pozitīvi tikai pēc 2009. gada. Tomēr saistībā ar rentabilitātes un naudas plūsmas tendenci šis rādītājs savu augstāko punktu arī sasniedza 2010. gadā un ir pastāvīgi samazinājies laikā no 2011. līdz 2012. gadam.

(134)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka, lai gan sadarbībā iesaistīto Savienības ražotāju finanšu rādītāji attiecīgajā periodā lielākoties saglabājās stabili, šā perioda beigu posmā, jo īpaši PIP laikā, tie sāka pasliktināties. Kā norādīts 11. tabulā, ES pārdošanas rentabilitāte ievērojami samazinājās, un Savienības ražošanas nozares naudas plūsma bija zemāka par ieguldījumu vērtību, tādējādi liecinot par to, ka ražošanas nozarei PIP laikā bija jāatgriežas pie ārēja finansējuma.

(135)

Tajā pašā laikā tika ziņots par bažām saistībā ar spēju piesaistīt kapitālu. Ja pasākumi zaudētu spēku, šis faktors varētu būt svarīgs Savienības ražošanas nozares nestabilitātes elements. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Savienības ražošanas nozarei, iespējams, būtu grūtības atrast finanšu līdzekļus, lai stātos pretī attiecīgo valstu izcelsmes importam par dempinga cenām, un tai atkal ļoti īsā laikposmā varētu tikt nodarīts nopietns kaitējums. Tas rada īpašas bažas attiecībā uz MVU, kas ietilpst Savienības ražošanas nozarē.

g) Krājumi

(136)

Lai gan Savienības ražotāju, kas sadarbojās, perioda beigu krājumu līmenis no 2009. gada līdz PIP palielinājās par 32 %, tas samazinājās proporcionāli ražošanas līmenim, un ražotāji to neuzskata par neierasti augstu.

12. tabula

Krājumi perioda beigās

	2009	2010	2011	PIP
Krājumi perioda beigās (tonnas)	23 946	21 214	26 117	31 504
Indekss (2009 = 100)	100	89	109	132
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

h) Darbaspēka izmaksas

(137)

Lai gan Savienības ražotāju, kas sadarbojās, nodarbināto skaits attiecīgajā periodā palielinājās par gandrīz 50 %, to vidējā darba samaksa šajā periodā nemainījās.

13. tabula

Darbaspēka izmaksas

	2009	2010	2011	PIP
Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku (EUR)	29 705	30 296	28 991	29 837
Indekss (2009 = 100)	100	102	98	100
Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

SECINĀJUMS PAR STĀVOKLI SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARĒ

(138)

Izmeklēšana liecina, ka ražojumu imports Savienības tirgū par zemām dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas 2008. gadā samazinājās. Tas ļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt lielu ražošanas apjomu, palielināt pārdošanas apjomu, tirgus daļu un rentabilitāti un uzlabot finansiālo situāciju kopumā.

(139)

Tāpēc tiek secināts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr, ņemot vērā to, ka PIP laikā samazinājās patēriņš un daži finansiālie rādītāji, piemēram, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem, Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils.

F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Iepriekšējas piezīmes

(140)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas un Krievijas importa potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari tika analizēta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(141)

Analīzē uzmanība tika pievērsta Savienības tirgus patēriņa tendencei, neizmantotajai jaudai, tirdzniecības plūsmām un Savienības tirgus pievilcībai, kā arī attiecīgo valstu cenu noteikšanas praksei.

2. Patēriņš Savienībā

(142)

Attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 10 %. Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni 2007. gadā attiecīgā ražojuma patēriņš ir samazinājies par vairāk nekā 25 %. Attiecīgā ražojuma patēriņa krituma pamatā ir tērauda ražošanas samazinājums Savienībā, un ir paredzams, ka turpmākajos gados tas turpinās samazināties. Tas būs pārbaudījums Savienības ražošanas nozarei, kura saskarsies ar lielu konkurenci. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ĶTR un Krievijas imports par zemām dempinga cenām nav pieļaujams. Tas izdarīs lejupvērstu spiedienu uz tirgus cenām un izraisīs konkurences kropļojumus, tādējādi radot būtisku kaitējumu Savienības ražotājiem.

3. Neizmantotā jauda, tirdzniecības plūsmas un Savienības tirgus pievilcība, un attiecīgo valstu cenu noteikšanas prakse

a) Ķīnas Tautas Republika

(143)

Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas jauda ĶTR tiek lēsta 10–11 miljonu tonnu apmērā, kas ir vairāk nekā globālais FeSi patēriņš. Tajā pašā laikā jaudas kopējais izmantojums sasniedz aptuveni 50 %.

(144)

Ķīnas FeSi eksports pasaulē attiecīgajā periodā bija samērā stabils – 0,8 miljoni tonnu. Šis eksporta līmenis galvenokārt izriet no eksporta ierobežojumiem, kā aprakstīts 41. apsvērumā. Tomēr Savienība nekontrolē šos mehānismus, un Ķīnas valdība jebkurā brīdī var atcelt eksporta ierobežojumus, radot nopietnu apdraudējumu, ka Savienības tirgus tiks pārpludināts ar Ķīnas eksportēto attiecīgo ražojumu.

(145)

Pat ja eksporta ierobežojumi paliktu nemainīgi, ir jāuzsver, ka pašreizējais Ķīnas eksporta līmenis pasaulē ir lielāks nekā kopējais patēriņš Savienībā.

(146)

Paredzams, ka saistībā ar iepriekš 40.–49. apsvērumā aprakstīto ES tirgus pievilcību pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļa no Ķīnas pašreizējā eksporta tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ķīnas eksportam ļoti drīz būs papildu konkurence tā ierastajos Āzijas tirgos, ko izraisīs papildu ražošanas jauda Malaizijā, kā iepriekš paskaidrots 44. apsvērumā.

(147)

Antidempinga maksājumu beigšanās kopā ar spēcīgāku konkurenci Āzijā Savienības tirgu noteikti padarīs par pievilcīgu mērķi Ķīnas eksportētājiem. Šajā saistībā jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas Ķīna bija viens no lielākajiem eksportētājiem uz Savienības tirgu.

(148)

Visbeidzot, pašreizējais Ķīnas eksporta cenu līmenis, konstatētais dempinga starpības apmērs un ievērojama cenu samazinājuma esība apstiprina, ja antidempinga pasākumi tiks atcelti, atkārtosies negodīga Ķīnas eksporta konkurence un tas Savienības ražošanas nozarei radīs būtisku kaitējumu.

b) Krievija

(149)

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas apmērs Krievijā PIP laikā bija 633 tūkstoši tonnu, savukārt ražošanas jauda tiek lēsta aptuveni 900 tūkstošu tonnu apmērā. Tas nozīmē, ka pastāv aptuveni 267 tūkstoši tonnu neizmantotas jaudas, kas ir pietiekami, lai segtu vienu trešdaļu no ES pieprasījuma.

(150)

Saistībā ar attiecīgā ražojuma eksportu no Krievijas jānorāda, ka Krievija pašlaik eksportē 73 % savas produkcijas. Papildus Eiropas Savienībai, citi tās ierastie eksporta tirgi ir ASV, Japāna un Dienvidkoreja. Ņemot vērā pieaugušo konkurenci Āzijas tirgos, kā iepriekš aprakstīts 44. apsvērumā, ir nepārprotamas norādes par to, ka antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā lielākā daļa no šīm tirdzniecības plūsmām tikt novirzītas uz Savienību. Šī ietekme varētu vēl vairāk palielināties, ja pašlaik ASV notiekošā antidempinga izmeklēšana par importu no Krievijas (2013. gada jūlijā sāktās izmeklēšanas rezultātā) beigtos ar pasākumu noteikšanu.

(151)

Šajā jautājumā viens ražotājs eksportētājs no Krievijas apgalvoja, ka ir maz ticams, ka ASV Krievijas izcelsmes ferosilīcijam noteiks maksājumus. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tika sniegti daži neoficiāli fakti, kas atklāti pašreizējā izmeklēšanā. Tomēr ražotājs nesniedz jebkādus dokumentētus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumus, un, ņemot vērā to, ka ASV ir uzsākta un joprojām turpinās antidempinga izmeklēšana, pasākumu ieviešanas iespējamība nav izslēdzama.

(152)

Antidempinga maksājumu beigšanās kopā ar spēcīgāku konkurenci to galvenajos eksporta tirgos Savienības tirgu padarīs par pievilcīgu mērķi Krievijas eksportētājiem. Šajā saistībā jāatgādina, ka pirms pasākumu noteikšanas Krievija bija viens no lielākajiem eksportētājiem uz Savienības tirgu un ka tā, neraugoties uz faktu, ka pasākumi ir bijuši spēkā piecus gadus, joprojām ir klātesoša Savienības tirgū.

(153)

Visbeidzot, jāuzsver, ka papildus Krievijas radītajam apdraudējumam apjoma ziņā pastāv apdraudējums saistībā ar Krievijas cenu noteikšanas politiku tās eksporta tirgos. Gan sākotnējā izmeklēšanā, gan arī pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā konstatēts, ka Krievijas dempinga prakse šķiet strukturāla – tās eksporta cena sistemātiski ir zemāka par cenu Krievijas iekšzemes tirgū. Turklāt pašreizējā izmeklēšanā tiek apstiprināts, ka Krievijas izcelsmes importa cenas joprojām ir ievērojami zemākas par Savienības ražotāju pārdošanas cenām.

4. Secinājums

(154)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, proti, par neizmantoto attiecīgajās valstīs pieejamo jaudu, dempinga turpināšanos un Ķīnas un Krievijas eksportētāju ierobežoto iespēju pārdot citos galvenajos trešo valstu tirgos, kas palielina Savienības tirgus pievilcību, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšana vājinās Savienības ražošanas nozares stāvokli tās galvenajā tirgū un nodarītais kaitējums atkārtosies, jo ieplūdīs Ķīnas un Krievijas izcelsmes imports par dempinga cenām.

(155)

Nav pamata uzskatīt, ka Savienības ražošanas nozares darbības uzlabošanās tendence, pateicoties spēkā esošajiem pasākumiem, saglabātos vai pastiprinātos, ja pasākumi tiktu atcelti. Gluži pretēji pastāv labvēlīgi apstākļi, lai attiecīgo valstu izcelsmes mportu, iespējams, novirzītu uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, un tas, visticamāk, negatīvi ietekmēs tās pozitīvās pārmaiņas Savienības tirgū, kas sasniegtas attiecīgajā periodā. Iespējamais imports par dempinga cenām varētu radīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām un likt tai zaudēt tirgus daļu, tādējādi negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, kas joprojām ir nestabili.

(156)

Šajā sakarā ir saņemta piezīme no Krievijas ražotāja eksportētāja, kas apgalvo, ka konstatējumus par kaitējuma atkārtošanos nevar balstīt tikai uz kaitējuma atkārtošanās iespēju, bet gan drīzāk uz tā varbūtību. Tomēr izmeklēšanā ir konstatēti vairāki faktiski elementi – tostarp fakts, ka Krievijas ražotāju dempinga prakse joprojām pastāv – un tas, ka Krievijā ir neizmantota jauda. Turklāt ir fakts, ka Savienības patēriņš PIP laikā ir zemāks nekā pirms sākotnējās izmeklēšanas. Visbeidzot, pasaules mērogā ir paredzams attiecīgā ražojuma saražotā apjoma pieaugums, jo īpaši Āzijas tirgū. Šie elementi kopā rada pietiekamu pārliecību par to, ka, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, pasākumu beigšanas gadījumā imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei atkal nodarītu kaitējumu.

G. SAVIENĪBAS INTERESES

1. Ievads

(157)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot dažādās saistītās intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(158)

Tā kā šī izmeklēšana ir spēkā esošo pasākumu pārskatīšana, tā ļauj novērtēt spēkā esošo antidempinga pasākumu negatīvo ietekmi uz ieinteresētajām personām.

2. Savienības ražošanas nozares intereses

(159)

Iepriekš 154. apsvērumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis varētu ievērojami pasliktināties, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, jo Savienības ražotāji varēs saglabāt pārdošanas apjomus, tirgus daļu, rentabilitāti un kopumā labu ekonomisko stāvokli. Turpretī, pārtraucot pasākumus, tiktu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja, jo ir pamats uzskatīt, ka Ķīnas un Krievijas izcelsmes imports tiks novirzīts uz Savienības tirgu, piedāvājot to par dempinga cenām un ievērojamos apjomos, kas izraisītu kaitējuma atkārtošanos.

3. Lietotāju intereses

(160)

Šajā pārskatīšanā ar Komisiju sadarbojās desmit lietotāji Savienībā (lietuves un tērauda ražotāji). Četras atbildes bija vispārīgas piezīmes, bet tikai sešās bija atbildēti visi anketas jautājumi. Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma izmaksas vidēji ietekmē aptuveni 1 % no lietotāju kopējām ražošanas izmaksām un nevienam lietotājam, kas sadarbojās, nesasniedz 2 % atzīmi. Tādējādi, lai gan dažiem lietotājiem 2011. gadā un PIP laikā bija zaudējumi, tie nav saistīti ar antidempinga maksājumu pastāvēšanu FeSi importam.

(161)

Jāņem vērā, ka Ķīnas un Krievijas tirgus daļa sākotnējās izmeklēšanas laikā bija aptuveni 40 % no Savienības tirgus un ka šīm divām valstīm piemērotie maksājumi ir 15,6 % līdz 31,2 % apmērā. Tāpēc maksājumu beigšanās potenciālo ietekmi varētu aplēst kā izmaksu ietaupījumu, kas vidēji nepārsniedz 0,1 % (aprēķinātas, pamatojoties uz tirgus daļu 40 % apmērā attiecībā uz valstīm, kam piemēro pasākumus, un procentuālo maksājumu vidēji 20 % apmērā). Tādēļ ir maz ticams, ka maksājuma beigšanās varētu ietekmēt lietotāju, kas pēdējos divus attiecīgā perioda gadus ir cietuši zaudējumus, spēju atjaunot rentabilitāti. Turklāt, ņemot vērā ražojuma īpašības un to, ka tirgū ir pieejami vairāki piegādes avoti, lietotāji var viegli mainīt piegādātājus.

4. Importētāju intereses

(162)

Visi zināmie importētāji tika informēti par pārskatīšanas sākšanu. Neviens attiecīgā ražojuma importētājs neatbildēja uz atlases anketas jautājumiem, kas bija pievienoti paziņojumam par procedūras sākšanu. Izmeklēšanā konstatēja, ka importētāji var viegli iepirkt ražojumus no dažādiem avotiem, kas patlaban pieejami tirgū, jo īpaši no Savienības ražošanas nozares un lielākajiem trešo valstu eksportētājiem, kuri ražojumus pārdod par cenām, kas nav dempinga cenas. Turklāt, tā kā importētāji nepauda ieinteresētību, tika secināts, ka pasākumu saglabāšana nebūs pretrunā to interesēm.

5. Secinājums

(163)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(164)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informācijas izpaušanas tām tika dots arī laiks, lai tās varētu iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(165)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot antidempinga pasākumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 172/2008 noteikti ĶTR un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam.

(166)

Lai iespējami mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, ko izraisa maksājuma likmju lielās atšķirības, tiek uzskatīts, ka šajā lietā nepieciešami īpaši pasākumi, kuri nodrošinātu pareizu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kuri piemērojami tikai tiem uzņēmumiem, kam ieviesta individuālā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem.

(167)

Komiteja, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam, atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam, kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minētajos uzņēmumos ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts	Uzņēmums	Antidempinga maksājuma likme (%)	Taric papildu kods
Ķīnas Tautas Republika	Erdos Xijin Kuangye Co. Ltd, Qipanjing Industry Park	15,6	A829
	Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., Ltd, Xicha Villa	29,0	A830
	Visi pārējie uzņēmumi	31,2	A999
Krievija	Bratsk Ferroalloy Plant, Bratsk	17,8	A835
Krievija	Visi pārējie uzņēmumi	22,7	A999

3. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 55, 28.2.2008., 6. lpp.

(3) OV L 351, 30.12.2009., 1. lpp.

(4) OV L 22, 25.1.2012., 1. lpp.

(5) OV C 186, 26.6.2012., 8. lpp.

(6) OV C 58, 28.2.2013., 15. lpp.

(7) Saskaņā ar 143. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu personas uzskata par saistītām tikai tad, ja: a) kāda persona ir citas personas uzņēmuma valdes loceklis vai administratīvs vadītājs; b) personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri (komercsabiedrību biedri); c) personas ir darba devējs un darba ņēmējs; d) kādai personai tieši vai netieši pieder, tā kontrolē vai tur 5 % vai vairāk abu personu nesamaksātās balss akcijas vai daļas; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) personas ir vienas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šāda radniecība: i) vīrs un sieva; ii) tēvs vai māte un bērns; iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa; iv) vectēvs vai vecmāmuļa un bērna bērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine. Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan uz juridisku personu.

(8) Lieta C-260/84 Minebea Company Limited/Eiropas Kopienu Padome, 37. punkts.

(9) Spriedums lietā T-249/06 Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT)/Eiropas Savienības Padome, Krājums 2009, II-00383. lpp. Spriedumu vēlāk apstiprināja Tiesā apelācijas procesā apvienotajās lietās C-191/09 P un C-200/09 P.

PIELIKUMS

Regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt iekļautam rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas parakstītam paziņojumam šādā formā:

1)	rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

šāds paziņojums:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka (apjoms) ferosilīcija, kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods), kurš atrodas (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.”

Datums un paraksts

10.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/39

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 361/2014

(2014. gada 9. aprīlis),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 attiecībā uz dokumentiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2121/98

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 561/2006 (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. un 5. punktu, 6. panta 4. punktu, 7. panta 2. punktu, 12. panta 5. punktu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1073/2009 5. pantā ir paredzēts, ka regulāro pārvadājumu un noteiktu speciālo regulāro pārvadājumu veikšanai ir vajadzīgas atļaujas.

(2)	Minētās regulas 12. panta 1. punkts nosaka, ka 2. panta 4. punktā definētos neregulāros pārvadājumus jāveic saskaņā ar brauciena formulāru.

(3)	Minētās regulas 5. panta 5. punkts nosaka, ka 2. panta 5. punktā definētajiem pašpārvadājumiem jāpiemēro sertifikātu sistēma.

(4)	Vajadzīgs pieņemt noteikumus par kontroles dokumentu, kas minēti regulas 12. pantā, lietojumu un saziņas līdzekļiem, lai attiecīgajām dalībvalstīm paziņotu to pārvadātāju nosaukumus, kuri veic neregulārus pārvadājumus, un pārsēšanās punktus.

(5)	Vienkāršošanas nolūkos ir vajadzīgs standartizēt brauciena formulāru starptautiskajiem neregulārajiem pārvadājumiem un kabotāžas pārvadājumiem neregulāru pārvadājumu veidā.

(6)	Brauciena formulārs, ko lieto kā kontroles dokumentu kabotāžas pārvadājumiem speciālu regulāru pārvadājumu veidā, būtu jāaizpilda kā mēneša pārskats.

(7)	Ir vajadzīgs standartizēt formas, kuras dalībvalstīm jālieto, paziņojot Komisijai statistikas datus par to atļauju skaitu, kas izsniegtas regulāro pārvadājumu un kabotāžas pārvadājumu veikšanai.

(8)

Pārskatāmības un vienkāršošanas nolūkos visi dokumentu paraugi, kas noteikti Komisijas 1998. gada 2. oktobra Regulā (EK) Nr. 2121/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EEK) Nr. 684/92 un Padomes Regulu (EK) Nr. 12/98 piemērotu attiecībā uz dokumentiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (2), būtu jāpielāgo Regulai (EK) Nr. 1073/2009, kura ir piemērojama starptautiskajiem autobusu pārvadājumiem.

(9)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 2121/98 būtu jāatceļ.

(10)	Dalībvalstīm jauno dokumentu iespiešanai un izplatīšanai ir vajadzīgs laiks. Tāpēc pārvadātājiem tikmēr vajadzētu būt iespējai turpināt lietot dokumentus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 2121/98 un kuros būtu jānorāda, ka tajos ir ņemti vērā Regulas (EK) Nr. 1073/2009 noteikumi.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Autotransporta komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

KONTROLES DOKUMENTS

1. pants

1. Kontroles dokuments (brauciena formulārs) Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 4. punktā definētajiem neregulārajiem pārvadājumiem atbilst šīs regulas I pielikumā dotajam paraugam.

2. Brauciena formulāri ir grāmatiņās pa 25 formulāriem, divos eksemplāros un atdalāmi. Katra grāmatiņa ir numurēta. Formulāri arī ir numurēti no 1 līdz 25. Grāmatiņas vāks atbilst paraugam šīs regulas II pielikumā. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu šīs prasības brauciena formulāru datorizētai apstrādei.

2. pants

1. Grāmatiņu, kas minēta 1. pantā, izraksta uz pārvadātāja vārda, un to nevar nodot tālāk.

2. Brauciena formulāru pirms izbraukšanas aizpilda salasāmiem, neizdzēšamiem burtiem divos eksemplāros vai nu pārvadātājs, vai transportlīdzekļa vadītājs. Tas ir derīgs visam braucienam.

3. No grāmatiņas atdalītā brauciena formulāra oriģinālu glabā transportlīdzeklī visu tā brauciena laiku, uz kuru tas attiecas. Uzņēmumā glabā kopiju.

4. Pārvadātājs ir atbildīgs par brauciena formulāru glabāšanu.

3. pants

Gadījumā, kad starptautisku neregulāru pārvadājumu veic pārvadātāju grupa viena pasūtītāja uzdevumā, kas var ietvert to, ka ceļotājus brauciena gaitā pārņem cits pārvadātājs no tās pašas grupas, brauciena formulāra oriģinālu glabā tajā transportlīdzeklī, ar ko veic pārvadājumu. Katra pārvadātāja uzņēmumā glabā brauciena formulāra kopiju.

4. pants

1. Pārvadātājs brauciena formulāru eksemplārus, kas lietoti kā kontroles dokumenti kabotāžas pārvadājumiem neregulāru pārvadājumu veidā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1073/2009 15. panta b) punktam, nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai aģentūrai tajā dalībvalstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar procedūrām, ko noteikusi šī iestāde vai aģentūra.

2. Veicot kabotāžas pārvadājumus speciālu regulāru pārvadājumu veidā atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1073/2009 15. panta a) punktam, šīs regulas I pielikumā iekļauto brauciena formulāru aizpilda kā mēneša pārskatu, un pārvadātājs to nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai aģentūrai tajā dalībvalstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar šīs iestādes vai aģentūras noteiktajām procedūrām.

5. pants

Brauciena formulārs ļauj tā turētājam starptautiska neregulāra pārvadājuma gaitā veikt vietējas ekskursijas citā dalībvalstī ārpus tās dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1073/2009 13. panta otrajā daļā. Vietējās ekskursijas ieraksta brauciena formulāros pirms transportlīdzekļa došanās attiecīgajā ekskursijā. Brauciena formulāra oriģinālu glabā transportlīdzeklī visu vietējās ekskursijas laiku.

6. pants

Kontroles dokumentu uzrāda pārbaudei pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

II IEDAĻA

ATĻAUJAS

7. pants

1. Pieteikumi atļauju saņemšanai regulārajiem pārvadājumiem un speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem, kuriem vajadzīga atļauja, atbilst paraugam III pielikumā.

2. Atļauju pieteikumi ietver šādas ziņas:

a)	kustības grafiks;

b)	braukšanas maksa;

c)	Kopienas atļaujas pasažieru starptautisko komercpārvadājumu veikšanai ar autobusu apliecināta kopija, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1073/2009 4. pantā;

d)	ziņas par tā pārvadājuma veidu un apjomu, kuru pieteicējs plāno nodrošināt, ja pieteikums aptver pārvadājuma izveidi, vai par tā pārvadājuma veidu un apjomu, kuru jau veic, ja pieteikums ir par atļaujas atjaunošanu;

e)	piemērota mēroga karte, kurā atzīmēts maršruts un pieturvietas, kur iekāpj vai izkāpj pasažieri;

f)	braukšanas grafiks, kas ļauj pārliecināties par atbilstību Savienības tiesību aktiem attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas periodiem.

3. Pieteikuma iesniedzēji sniedz jebkuru papildu informāciju, kas pēc viņu ieskata attiecas uz pieteikumu vai ko pieprasa izsniedzēja iestāde papildus pieteikumam.

8. pants

1. Atļaujas atbilst paraugam IV pielikumā.

2. Katrā transportlīdzeklī, ar ko veic pārvadājumu, kuram nepieciešama atļauja, glabā atļauju vai kopiju, ko apliecinājusi izsniedzēja iestāde.

3. Atļaujas ir derīgas ne ilgāk kā piecus gadus.

III IEDAĻA

SERTIFIKĀTI

9. pants

1. Sertifikāti Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 5. punktā definēto pašpārvadājumu veikšanai atbilst paraugam šīs regulas V pielikumā.

2. Uzņēmumi, kam nepieciešams sertifikāts, nodrošina izsniedzējai iestādei pierādījumu vai apliecinājumu tam, ka ir ievēroti nosacījumi, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 5. punktā.

3. Katrā transportlīdzeklī, ar ko veic pārvadājumu, kuram piemēro sertifikātu sistēmu, brauciena laikā glabā sertifikātu vai tā apliecinātu kopiju, ko uzrāda pārbaudei pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

4. Sertifikāti ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus.

IV IEDAĻA

STATISTIKAS DATU PAZIŅOŠANA

10. pants

Regulas (EK) Nr. 1073/2009 28. panta 2. punktā minētos datus par kabotāžas pārvadājumiem paziņo tabulas veidā saskaņā ar paraugu šīs regulas VI pielikumā.

V IEDAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

1. Dalībvalstis var atļaut izmantot ceļojuma formulāru, atļauju pieteikumu, atļauju un sertifikātu, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2121/98, esošos krājumus līdz 2015. gada 31. decembrim.

2. Pārējās dalībvalstis savā teritorijā pieņem brauciena formulārus un atļauju pieteikumus līdz 2015. gada 31. decembrim.

3. Atļaujas un sertifikāti, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2121/98 un izsniegti līdz 2015. gada 31. decembrim, būs derīgi līdz to termiņa beigām.

12. pants

Regulu (EK) Nr. 2121/98 atceļ.

13. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 300, 14.11.2009., 88. lpp.

(2) OV L 268, 3.10.1998., 10. lpp.

I PIELIKUMS

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Teksts attēlu

(Otrā lappuse)

Aizpildīt tās dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, oficiālajā(-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām

SVARĪGA PIEZĪME

A. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Regulas (EK) Nr. 1073/2009 12. panta 1. punkts, 5. panta 3. punkta otrā daļa un 17. panta 1. punkts nosaka, ka neregulāros pārvadājumus veic saskaņā ar kontroles dokumentu (brauciena formulāru, kas atdalīts no pārvadātājam izsniegtās brauciena formulāru grāmatiņas).

2. Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 4. punkts nosaka, ka neregulāri pārvadājumi ir pārvadājumi, “kas neatbilst regulāru pārvadājumu definīcijai, speciālus regulārus pārvadājumus ietverot, un kuru galvenā pazīme ir tas, ka tajos pārvadā pasažieru grupas, kuras izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas”.

Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 2. punkts nosaka, ka regulāri pārvadājumi ir “pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās”. Regulārie pārvadājumi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Pārvadājuma regulāro raksturu neietekmē izmaiņas pārvadājuma veikšanas nosacījumos.

Ja ar pārvadājumiem nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, nepārvadājot pārējos pasažierus, tos uzskata par regulāriem pārvadājumiem neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs. Šādus pārvadājumus sauc par “speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem”, un tie ietver:

a) strādājošo pārvadājumus no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ,

b) skolēnu un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ. Tas, ka speciālo pārvadājumu veikšanas nosacījumus var mainīt saskaņā ar izmantotāju vajadzībām, neietekmē to piederību pie regulāriem pārvadājumiem.

3. Brauciena formulārs ir derīgs visam braucienam.

4. Kopienas atļauja un brauciena formulārs ļauj to turētājam veikt:

i) starptautiskos neregulāros autobusu pārvadājumus starp divām vai vairāk dalībvalstīm;

ii) cabotage operations in the form of occasional services in a Member State other than that in which the carrier is established.

5. Brauciena formulāru pirms katra pārvadājuma uzsākšanas divos eksemplāros aizpilda vai nu pārvadātājs, vai transportlīdzekļa vadītājs. Brauciena formulāra kopija paliek uzņēmumā. Transportlīdzekļa vadītājs visu brauciena laiku glabā transportlīdzeklī oriģinālu un uzrāda to pārbaudei pēc kontroles darbinieka pieprasījuma.

6. Transportlīdzekļa vadītājs attiecīgā brauciena beigās nodod brauciena formulāru atpakaļ uzņēmumam, kas to izsniedzis. Pārvadātājs ir atbildīgs par minēto dokumentu glabāšanu. Tos aizpilda salasāmi un neizdzēšami.

Teksts attēlu

(Trešā lappuse)

B. ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ STARPTAUTISKAJIEM NEREGULĀRAJIEM PĀRVADĀJUMIEM

1. Regulas (EK) Nr. 1073/2009 5. panta 3. punkta otrā daļa nosaka, ka paralēlo vai pagaidu pārvadājumu organizēšanai, kas ir līdzīgi pastāvošiem regulāriem pārvadājumiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja.

2. Veicot starptautiskus neregulārus pārvadājumus, pārvadātāji var veikt vietējas ekskursijas citā dalībvalstī ārpus tās dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Šādi pārvadājumi ir paredzēti ārvalstu pasažieriem, kurus pirms tam ir vedis tas pats pārvadātājs, veicot starptautisku neregulāru pārvadājumu. Šādus pasažierus ved ar to pašu transportlīdzekli vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.

3. Vietējo ekskursiju gadījumā brauciena formulāru aizpilda pirms transportlīdzekļa došanās attiecīgajā ekskursijā.

4. Gadījumā, kad starptautisku neregulāru pārvadājumu veic pārvadātāju grupa viena klienta uzdevumā, kas var ietvert to, ka pasažierus brauciena gaitā pārņem cits pārvadātājs no tās pašas grupas, brauciena formulāra oriģinālu glabā tajā transportlīdzeklī, ar ko veic pārvadājumu. Katra iesaistītā pārvadātāja uzņēmumā glabā brauciena formulāra kopiju.

C. ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KABOTĀŽAS PĀRVADĀJUMIEM NEREGULĀRU PĀRVADĀJUMU VEIDĀ

1. Kabotāžas pārvadājumi neregulāru pārvadājumu veidā, ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, pakļauti normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz:

i) nosacījumiem, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu;

ii) transportlīdzekļu masu un gabarītiem;

iii) prasībām attiecībā uz noteiktu pasažieru kategoriju, proti, skolēnu, bērnu un personu ar ierobežotu kustībspēju pārvadāšanu;

iv) transportlīdzekļa vadīšanas laiku un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas periodiem;

v) pievienotās vērtības nodokli (PVN) transporta pakalpojumiem. Šajā jomā Regulas (EK) Nr. 1073/2009 1. pantā minētajiem pārvadājumiem piemēro Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 48. pantu, lasot to kopā ar 193. un 194. pantu.

2. Kabotāžas pārvadājumu veikšanai izmantojamo transportlīdzekļu konstrukcijas un aprīkojuma tehniskajiem standartiem jāatbilst standartiem, kas noteikti transportlīdzekļiem, kurus laiž ekspluatācijā starptautiskos pārvadājumos.

3. Dalībvalstis savus valstu noteikumus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro attiecībā uz ārvalstu pārvadātājiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izvirzīti pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu.

4. Veicot kabotāžas pārvadājumus neregulāru pārvadājumu veidā, pārvadātājs nodod atpakaļ brauciena formulāru kompetentajai iestādei vai struktūrai tajā dalībvalstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar procedūrām, ko noteikusi šī iestāde vai struktūra (2).

5. Veicot kabotāžas pārvadājumus speciālu regulāru pārvadājumu veidā, brauciena formulāru aizpilda kā mēneša pārskatu, un pārvadātājs to nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai struktūrai tajā dalībvalstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar šīs iestādes vai struktūras noteiktajām procedūrām.

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) Dalībvalstu kompetentās iestādes var papildināt 4. punktu, iekļaujot tajā to aģentūru darbiniekus, kuri atbild par brauciena formulāru savākšanu, un informācijas nosūtīšanas procedūru.

III PIELIKUMS

Teksts attēlu

(Atļaujas saņemšanas vai atļaujas atjaunošanas pieteikuma trešā lappuse)

SVARĪGA PIEZĪME

1. Pieteikumam pievieno šādas ziņas:

a) kustības grafiks;

b) braukšanas maksa;

c) Kopienas atļaujas pasažieru starptautisko komercpārvadājumu veikšanai ar autobusu apliecināta kopija, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1073/2009 4. pantā;

d) jauna pārvadājuma gadījumā – ziņas par tā pārvadājuma veidu un apjomu, kuru pieteicējs plāno nodrošināt, vai – atļaujas atjaunošanas gadījumā – ziņas par tā pārvadājuma veidu un apjo mu, kuru jau veic;

e) piemērota mēroga karte, kurā atzīmēts maršruts un pieturvietas, kur iekāpj vai izkāpj pasažieri;

f) braukšanas grafiks, kas ļauj pārliecināties par atbilstību Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laiku un transportlīdzekļa vadītāja atpūtas periodiem.

2. Pieteikuma iesniedzēji sniedz jebkuru papildu informāciju, kas pēc viņu ieskata attiecas uz pieteikumu vai ko pieprasa izsniedzēja iestāde papildus pieteikumam.

3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/2009 5. pantu atļaujas ir vajadzīgas šādu pārvadājumu veikšanai:

a) regulārie pārvadājumi, t. i., tādi pārvadājumi, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās. Regulārie pārvadājumi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas. Tas, ka pārvadājumu veikšanas nosacījumos tiek izdarītas izmaiņas, neietekmē to piederību regulāriem pārvadājumiem;

b) speciālie regulārie pārvadājumi, kas nav ietverti līgumā starp organizētāju un pārvadātāju. Ja ar pārvadājumiem nodrošina noteiktu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, nepārvadājot pārējos pasažierus, tos uzskata par regulāriem pārvadājumiem neatkarīgi no tā, kas ir to organizētājs. Šādus pārvadājumus sauc par “speciālajiem regulārajiem pārvadājumiem”, un tie ietver:

i) strādājošo pārvadājumus no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

ii) skolēnu un studentu pārvadājumus uz mācību iestādi un atpakaļ.

Tas, ka speciālo pārvadājumu veikšanas nosacījumus var mainīt saskaņā ar izmantotāju vajadzībām, neietekmē to piederību pie speciāliem regulāriem pārvadājumiem.

4. Pieteikumu adresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir izbraukšanas vieta, proti, vienā no pārvadājuma galapunktiem.

5. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus.

IV PIELIKUMS

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Teksts attēlu

(Sertifikāta pirmā lappuse)

(Krāsa – Pantone 100 (dzeltena) vai pēc iespējas tuvu šai krāsai, DIN A4 formāta nekrītots papīrs, masa – 100 g/m2 vai vairāk)

Aizpildīt tās dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, oficiālajā(-s) valodā(-s) vai vienā no oficiālajām valodām

IZSNIEDZĒJA VALSTS

Kompetentā iestāde

starptautiskā atšķirības zīme (1)

SERTIFIKĀTS,

kas izsniegts pašpārvadājumiem ar autobusiem starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1073/2009

(Dokumenta daļa personai vai struktūrai, kura veic pašpārvadājumus)

Tālāk parakstīj usies persona,

kas atbild par uzņēmumu, bezpeļņas organizāciju vai citu (raksturot)

(Uzvārds un vārds vai oficiālais nosaukums, pilna adrese)

apliecina, ka

— pārvadājums tiek veikts bezpeļņas un nekomerciālos nolūkos,

— pārvadājumus šī persona vai struktūra veic tikai kā palīgpakalpojumus,

— autobuss ar reģistrācijas Nr. ir šīs personas vai struktūras īpašums vai šī persona vai struktūra ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tas ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets,

— autobusu vada tālāk parakstījušās personas vai struktūras darbinieks, pati parakstījusies persona vai kāds no personāla, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā.

(Personas vai struktūras pārstāvja paraksts)

(Dokumenta daļa kompetentajai iestādei)

Šis ir sertifikāts Regulas (EK) Nr. 1073/2009 5. panta 5. punkta nozīmē.

(Derīguma termiņš)

(Izsniegšanas vieta un datums)

(Paraksts un kompetentās iestādes zīmogs)

(1) Apvienotā Karaliste (UK), Austrija (A), Beļģija (B), Bulgārija (BG), Čehijas Republika (CZ), Dānija (DK), Francija (F), Grieķija (GR), Horvātija (HR), Igaunija (EST), Itālija (I), Īrija (IRL), Kipra (CY), Latvija (LV), Lietuva (LT), Luksemburga (L), Malta (M), Nīderlande (NL), Polija (PL), Portugāle (P), Rumānija (RO), Slovākija (SK), Slovēnija (SLO), Somija (FIN), Spānija (E), Ungārija (H), Vācija (D), Zviedrija (S).

Teksts attēlu

(Sertifikāta otrā lappuse)

Aizpildīt tās dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, oficiālajā(-ās) valodā(-ās) vai vienā no oficiālajām valodām

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Regulas (EK) Nr. 1073/2009 2. panta 5. punkts nosaka, ka pašpārvadājumi “ir pārvadājumi, ko fiziska vai juridiska persona veic nekomerciālos un bezpeļņas nolūkos, kur:

— attiecīgos pārvadājumus šī fiziskā vai juridiskā persona veic tikai kā palīgpakalpojumus un

— izmantojamie transportlīdzekļi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašums vai šī persona ir tos iegādājusies uz nomaksu, vai arī tie ir ilgtermiņa nomas līguma priekšmets un to vadītāji ir fiziskās vai juridiskās personas darbinieki vai pati fiziskā persona, vai personāls, kas nodarbināts attiecīgajā uzņēmumā vai kas atbilstīgi līgumsaistībām nodots attiecīgā uzņēmuma rīcībā”.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1073/2009 3. panta 2. punktu pārvadātājiem, kas nodarbojas ar pašpārvadājumiem, ir atļauts veikt šādus transporta pakalpojumus bez diskriminācijas attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu, ja:

— uzņēmējdarbības dalībvalstī viņiem ir atļauts veikt pārvadājumus ar autobusiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktos noteiktajiem tirgus pieejamības nosacījumiem,

— viņi atbilst tiesību aktu prasībām attiecībā uz standartiem, ko piemēro transportlīdzekļa vadītājiem un transportlīdzekļiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

3. Šo noteikumu 1. punktā minētajiem pašpārvadājumiem piemēro sertifikātu sistēmu.

4. Sertifikāts ļauj tā turētājam veikt starptautiskus pašpārvadājumus ar autobusiem. To izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tas ir derīgs visam braucienam, tranzītu ietverot.

5. Šā sertifikāta attiecīgās daļas ar neizdzēšamiem burtiem trijos eksemplāros aizpilda tā persona vai tās struktūras pārstāvis, kas veic pārvadājumu, un kompetentā iestāde. Vienu kopiju glabā pārvaldes iestāde un vienu – persona vai struktūra. Transportlīdzekļa vadītājs glabā oriģinālu vai apliecinātu kopiju transportlīdzeklī visu starptautisko braucienu laiku. To pēc pieprasījuma uzrāda kontroles iestādēm. Persona vai, attiecīgā gadījumā, struktūra ir atbildīga par sertifikāta glabāšanu.

6. Sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus.

VI PIELIKUMS

Teksts attēlu

10.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/61

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 18. februāris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2014/197/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Portugāles lūguma Padome 2011. gada 17. maijā ar Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES (2) piešķīra Portugālei finanšu palīdzību. Minētā finanšu palīdzība tika piešķirta, lai atbalstītu spēcīgu ekonomikas un finanšu reformu programmu (“programma”), kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finansiālo stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 10. punktu Komisija kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) no 2013. gada 4. decembra līdz 16. decembrim veica desmito pārskatu par Portugāles iestāžu panākto progresu to pasākumu īstenošanā, kuri pieņemti saskaņā ar programmu.

(3)

2013. gada trešajā ceturksnī turpinājās pozitīva reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa izaugsme, un īstermiņa rādītāji liecina par prognozēto ekonomikas atlabšanu. Raugoties uz attīstību pa gadiem, vēl aizvien paredzams, ka 2013. gadā reālais IKP samazināsies par 1,6 %, taču 2014. un 2015. gadā tas palielināsies, sasniedzot attiecīgi 0,8 % un 1,5 % izaugsmi. Arī darba tirgus perspektīvas ir uzlabojušās, tomēr bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts – paredzams, ka 2014. gadā tas sasniegs savu augstāko punktu, proti, 16,8 %, un pēc tam pakāpeniski samazināsies. Negatīvie riski attiecībā uz makroekonomisko perspektīvu saglabājas, jo prognozētā atlabšana ir lielā mērā atkarīga no tirdzniecības un finanšu tirgu pozitīvas attīstības, kas ir arī atkarīga no situācijas Eiropā kopumā.

(4)

Līdz 2013. gada novembrim salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā valsts kases deficīts ir samazinājies par 0,25 % no IKP (neskaitot ārkārtas faktorus), jo ieņēmumu pieaugums pārsniedza izdevumu pieaugumu. Nodokļu ieņēmumu pieauguma paātrinājums atspoguļo ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos pēdējos mēnešos, kā arī nodokļu administrācijas uzlaboto efektivitāti, jo īpaši krāpšanas apkarošanā. Izdevumu jomā budžeta izpilde kopumā atbilst otrā papildu budžeta mērķiem.

(5)

Vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis, kas 2013. gadā ir 5,5 % no IKP (neskaitot banku rekapitalizāciju), visticamāk, tiks sasniegts, un deficīts varētu būt pat mazāks nekā paredzētais mērķis. Tas saistīts ar to, ka gada pēdējos mēnešos ir īstenojušies pozitīvie riski, savukārt vairums negatīvo risku ir samazinājušies. Jo īpaši paredzams, ka nodokļu iekasēšanas apmērs pārsniegs otrajā papildu budžetā noteiktos netiešos mērķus. Turklāt vienreizējās parādu regulēšanas shēmas ienesīgums bija aptuveni par 0,3 % no IKP lielāks, nekā tika plānots; šīs 2013. gada beigās ieviestās shēmas mērķis ir atgūt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu parādus. Paredzams, ka arī Savienības fondu apgūšana būs labāka, nekā iepriekš prognozēts. Turklāt ir samazināti negatīvie riski saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līgumu pārskatīšanu. Tomēr daži negatīvie riski joprojām pastāv, proti, ieņēmumi no īpašuma nodokļiem ir mazāki par prognozēto, vienlaikus nevar izslēgt, ka tiks pārsniegti specifiski izdevumu posteņi, jo īpaši personāla izmaksu, starppatēriņa un pensiju pabalstu jomā.

(6)

2014. gada valsts budžets un pārējie papildinošie tiesību akti atbilst deficīta mērķim 2014. gadā, proti, 4 % no IKP. Mērķa sasniegšanai tiek īstenoti konsolidācijas pasākumi, kas ir aptuveni 2,3 % no IKP un arī kompensē budžeta spiedienu un nepieciešamību atjaunot pagaidu budžeta piešķīrumu 2014. gadam. Minētajiem pasākumiem galvenokārt ir pastāvīgs raksturs, un to pamatā ir izdevumu ietaupījumi.

(7)

Vairākumam konsolidācijas pasākumu 2014. gadā – apmēram 1,8 % no IKP – vajadzētu izrietēt no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas, kas tika veikta iepriekšējā gadā ar mērķi palielināt taisnīgumu un efektivitāti sociālo pārvedumu piešķiršanā un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Svarīgākie publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi tiks īstenoti trijās galvenajās jomās: 1) algu izdevumu ierobežošana publiskajā sektorā, ko panāk, samazinot darba ņēmēju skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darba ņēmēju īpatsvaru, jo īpaši, izmantojot pārkvalifikācijas programmu un brīvprātīgas darba attiecību pārtraukšanas shēmu; publiskā un privātā sektora darba noteikumu turpmāka tuvināšana un algu skalas pārskatīšana, kā arī algas piemaksu racionalizācija; darba ņēmēju iemaksu palielināšana īpašajās veselības apdrošināšanas shēmās, lai panāktu minēto sistēmu pašfinansēšanu; 2) valsts pensiju izdevumu ierobežošana, ņemot vērā nepieciešamību no jauna izvērtēt šo izdevumu ilgtspēju attiecībā uz demogrāfisko attīstību, vienlaikus aizsargājot vismazākās pensijas, ko panāk, paaugstinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar ilgtspējas faktora izmaiņu palīdzību; “ārkārtas solidaritātes iemaksas” pārskatīšana, pazeminot minimālo progresīvās likmes piemērošanas slieksni, kā arī augstāko likmju piemērošanas robežvērtības; apgādnieka zaudējuma pensiju racionalizācija attiecībā gan uz Caixa Geral de Aposentações (CGA) režīmu, gan vispārējo pensiju režīmu; politiķu mūža pensiju samazināšana; 3) ar starppatēriņu un izdevumu programmām saistīti ietaupījumi nozaru ministrijās.

(8)

Lai sasniegtu deficīta mērķi 4 % apmērā no IKP, iestādēm būtu jāpieņem vēl citi pastāvīgi ieņēmumu jomas pasākumi ar mazāku ienesīgumu, kuri sasniedz 0,4 % no IKP, lai vēl vairāk uzlabotu pašreizējās nodokļu un pabalstu struktūras efektivitāti un taisnīgumu un papildinātu publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumu kopumu. Turklāt vajadzētu īstenot vairākus vienreizējus pasākumus (0,2 % apmērā no IKP), kuri ar uzviju kompensēs izmaksas, ko radīs vienreizēji sākotnēji maksājumi pēc tādas darba attiecību pārtraukšanas shēmas ieviešanas publiskajā sektorā, kuras pamatā ir savstarpēja vienošanās.

(9)

Lielākā daļa no iepriekš minētajiem pasākumiem tika pieņemti ar 2014. gada budžeta likumu vai veicot izmaiņas konkrētajos tiesību aktos. Daži no paredzētajiem konsolidācijas pasākumiem līdz šim vēl nav pilnībā pieņemti tiesību aktu veidā. Starp tiem ir stingrāku nosacījumu ieviešana apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanai (papildus kompensācijas likmju izmaiņām gadījumos, kad šīs pensijas tiek apvienotas ar citām pensijām); tiešsaistes azartspēļu licenču pārdošana; pasta sabiedrības (CTT) veselības fonda pārnešana uz vispārējo valdību un ostas ekspluatācijas koncesiju pārdošana.

(10)

Parlaments 2013. gada decembrī apstiprināja uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) visaptverošu reformu, kuras mērķis ir sekmēt vienkāršošanu, kā arī palielināt Portugāles uzņēmumu internacionalizāciju un konkurētspēju; šī reforma stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Viens no galvenajiem reformas elementiem ir standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes samazināšana no 25 % līdz 23 %, kā arī samazināta 17 % likme, kas piemērojama mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ar nodokli apliekamo ienākumu pirmajiem EUR 15 000. Ar nodokli apliekamajai peļņai, kas pārsniedz 35 miljonus euro, papildus jau esošajiem papildnodokļiem tiks piemērots trešais valsts papildnodoklis 7 % apmērā. Citi svarīgi reformas noteikumi ir nodokļu atvieglojumu pārskatīšana, izmaiņas attiecībā uz dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokļiem, uzņēmumu grupu aplikšanu ar nodokļiem un nemateriālo aktīvu režīmu, kapitāldaļu nodokļu atbrīvojumu shēmas ieviešana, tā laikposma pagarinājums, kurā zaudējumus var pārcelt uz nākotni, un turpmāka procentu atskaitāmības ierobežošana.

(11)

Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP 2013. gadā sasniegs savu augstāko punktu, paliekot zem 129,5 %, un pēc tam samazināsies. Parāda atmaksas profila augšupvērstā – salīdzinājumā ar apvienoto astoto un devīto pārskatu – pārskatīšana lielā mērā ir izskaidrojama ar to, ka, neraugoties uz labāku nekā paredzēts budžeta izpildi, ievērojami palielinājās Valsts kases bilances pārpalikums, kā arī ar to, ka Sociālā nodrošinājuma stabilizācijas fonds atlika uz 2014. gadu dažas īstermiņa darbības parāda samazināšanai. Tādējādi tiek prognozēts, ka neto parāds – neskaitot Instituto de Gestão do Crédito Público (IGCP) skaidras naudas noguldījumus – sasniegs aptuveni 120 % no IKP, kas ir nedaudz mazāk par pēdējā pārskatā prognozēto līmeni. Vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP paredzamo samazināšanos, kas sāksies 2014. gadā, veicinās prognozētā ekonomikas atlabšana, kā arī skaidras naudas noguldījumu sarukums un tas, ka Sociālā nodrošinājuma stabilizācijas fonds īstenos īstermiņa darbības parāda samazināšanai.

(12)

Budžeta korekcijas procesu papildina virkne fiskālu strukturālo pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār valdības izdevumiem un uzlabot ieņēmumu iekasēšanu. Budžeta pamatlikuma vērienīgā reforma virzās uz priekšu vairākās svarīgās jomās. Tomēr, ņemot vērā reformas mērogu un nepieciešamību organizēt plaša mēroga apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, ir paredzams, ka process norisināsies divos posmos. Ierobežojot jaunu kavētu maksājumu uzkrāšanos, jaunā saistību kontroles sistēma jau sniedz rezultātus, tomēr tās īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu to, ka pieejamais finansējums sedz saistības. Tiks izveidota darba grupa, lai izvērtētu un uzlabotu šo procesu. Valsts pārvaldē tiek īstenotas reformas, lai modernizētu un racionalizētu nodarbinātību un struktūras valsts sektorā. Turpinās reformas, lai ieviestu modernu atbilstības riska pārvaldības modeli ieņēmumu administrēšanas jomā. Nesen tika izveidota jauna nodaļa riska novērtēšanai, kas drīzumā sāks darbu, galvenokārt pievēršoties tam, lai uzlabotu konkrētu nodokļu maksātāju grupu (piemēram, pašnodarbinātu personu un ļoti turīgu privātpersonu) saistību izpildi. Dažas citas reformas, piemēram, vietējo nodokļu iestāžu skaita samazināšana, ir aizkavējušās. Kaut arī PPP līgumu pārskatīšanā ir gūti panākumi, to nevarēja pabeigt līdz 2013. gada beigām. Tomēr 2014. gadā un turpmākajos gados ir paredzami ievērojami ietaupījumi. Valsts uzņēmumi (VU) līdz 2012. gada beigām vidēji bija panākuši līdzsvarotus darbības rezultātus, un ir paredzētas papildu reformas, lai nepieļautu šo uzņēmumu darbības rezultātu atkārtotu pasliktināšanos. Labi panākumi ir gūti privatizācijas jomā, un ieņēmumi no privatizācijas pārsniedz programmā paredzēto mērķi. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(13)

Politikas īstenošana un reformas veselības aprūpes nozarē turpinās un rada ietaupījumus efektivitātes palielinājuma rezultātā. Kopš 2010. gada ir ievērojami samazināts konsolidētais deficīts šajā nozarē. Tomēr atlikušais kavēto maksājumu uzkrājums, ierobežotās iespējas attiecīgajā budžeta pozīcijā un darbaspēka izmaksas, kas palielinājās 13. un 14. prēmiju maksājuma atjaunošanas dēļ, spieda iestādes paātrināt pašreizējās reformas. Lielā kavēto maksājumu uzkrājuma eksistence ir būtiski (taču ne tikai) saistīta ar to, ka pastāvīgi nepietiek finansējuma, lai apmaksātu VU slimnīcu sniegtos pakalpojumus. Iestādes saglabā apņēmību, lai īstenotu iesākto slimnīcu reformu un turpinātu precizēt pasākumu kopumu, kas attiecas uz zālēm, centralizētu iepirkumu un primāro veselības aprūpi.

(14)

Banku kapitāla rādītāji pietiekamā mērā turpināja atbilst Eiropas Banku iestādes (EBA) noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 10 % apmērā. Minētās kapitāla rezerves paliek pienācīgas arī tad, ja banku pašu kapitāla novērtējumam izmanto jaunās Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV) noteikumus. Šie jaunie kapitāla noteikumi tiek piemēroti no 2014. gada janvāra ar robežvērtību, kas noteikta 7 % apmērā no 1. līmeņa pamata kapitāla rādītāja. Aizdevumu un noguldījumu attiecība banku sistēmā ir 120,7 %, un līdz 2014. gada beigām tā, visdrīzāk, turpinās samazināties; jau tagad dažas bankas ir zem šīs robežvērtības. Pastāvīgi tiek pastiprināti centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus. Balstoties uz 2013. gadā veiktās ārējās revīzijas ieteikumiem attiecībā uz pašreizējām valdības finansētajām kredītlīnijām, iestādes īsteno pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot šo instrumentu darbību un pārvaldību, tostarp risku pārvaldības iespējas un praksi. Ir ieviests un pilnībā darbojas tiesiskais regulējums, kas attiecas uz jauniem parādu pārstrukturizācijas instrumentiem, kuri pievēršas mājsaimniecībām un kuru nolūks ir parādu atmaksa bezstrīda kārtībā. Tāpat tiek izvērtēta uzņēmumu maksātnespējas un parādu piedziņas likuma grozījumu ietekme, jo tagad darbojas jaunie parādu pārstrukturizācijas un parādu piedziņas mehānismi. Pašlaik tiek pabeigts krīzes pārvaldības instrumentu kopums. Banku noregulējuma fonds darbojas, ir ieviestas agrīnas iejaukšanās pilnvaras un ir grozīts likums par rekapitalizāciju, lai ņemtu vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (3). Lai labāk apmierinātu MVU finansējuma vajadzības, tiek īstenots plāns valsts garantiju sistēmas efektivitātes un pārvaldības uzlabošanai.

(15)

Veiksmīgi tiek īstenotas izaugsmi un konkurētspēju veicinošas strukturālās reformas. Iestādes ir pieņēmušas papildu pasākumus bezdarba līmeņa samazināšanai un darba tirgus efektivitātes uzlabošanai, tostarp pastiprinātus aktivizācijas politikas pasākumus un īstenošanas plānu attiecībā uz garantiju jauniešiem. Pēc tam, kad iepriekšējā kārtība tika pasludināta par neatbilstošu konstitūcijai, tiek gatavota Darba kodeksā iekļautās pamatotas atlaišanas definīcijas pārskatīšana. Izglītības jomā ir pieņemti papildu pasākumi, gūstot kopumā apmierinošus panākumus.

(16)	Valdība apstiprināja jaunu nodevu, kas 2014. gadā tiek piemērota enerģētikas nozares operatoriem; šī nodeva cieši jāuzrauga, lai nepieļautu sistēmas kropļojumus. Attiecībā uz enerģijas tarifu parāda likvidēšanu un sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu ir vajadzīgas turpmākas reformas.

(17)

Telekomunikāciju un pasta nozarē ir īstenoti pasākumi, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumiem un atbalstītu programmas mērķu sasniegšanu. Universālo pakalpojumu sniedzēju atlase un ar saistošo operatoru noslēgtā līguma pārskatīšana ir pozitīva attīstība ceļā uz pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (4) īstenošanu. To tiesību aktu publicēšana, kuros ir noteikts satvars koncesijas līgumam ar pasta pakalpojumu sniedzēju iekšzemē, saīsinās pašreizējo koncesijas periodu, kā rezultātā palielināsies konkurence. Iestādes joprojām ir apņēmušās palielināt ilgtspēju un efektivitāti transporta nozarē.

(18)

Ir gūti panākumi saistībā ar nozaru tiesību aktiem, kuru mērķis ir saskaņošana ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5), savukārt zināma kavēšanās ir konstatējama, pieņemot būvniecības nozares reglamentējošos noteikumus, grozītos arodorganizāciju statūtus un iekšējos noteikumus, lai pieņemtu horizontālo ietvarlikumu par sabiedriskajām profesionālajām apvienībām. Iestādes ir apņēmušās vēl vairāk uzlabot vienotā kontaktpunkta darbību.

(19)	Pēc jaunā tiesiskā regulējuma pilnīgas īstenošanas pašlaik tiek veikts pilsētas īpašumu īres līgumu reformas novērtējums. Iestāžu mērķis ir pastiprināt centienus, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu īres tirgū.

(20)	Tiek veidota jaunā valsts regulatoru struktūra un tiek grozīti attiecīgie statūti, un paredzams, ka drīzumā tie tiks pieņemti. Ir aizkavējusies jauna izpildrīkojuma publicēšana, ar ko nosaka regulatoru iemaksas 2014. gadā.

(21)

Tiesu sistēmas reformas turpinās atbilstoši plāniem. Panākumi ir gūti, īstenojot tiesu iestāžu organizācijas likumu nolūkā racionalizēt tiesu sistēmu, ir publicēts likums, ar ko pastiprina tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un maksātnespējas administratoru struktūru, un tiek pabeigta jauna ārpustiesas procedūra, ar kuru izveido pirmstiesas šķirošanas posmu, lai ārpus tiesas noteiktu un atrisinātu lietas. Ir gūti panākumi saistībā ar pasākumiem licencēšanas vides uzlabošanai un administratīvo slogu samazināšanai, pieņemot tiesību normas, ar kurām racionalizē licencēšanas procedūras tūrisma, rūpniecības un teritorijas plānošanas nozarē. Norit darbs pie tiesību aktiem par komerciālo licencēšanu, un tiek pārskatīts tiesiskais regulējums attiecībā uz pilsētvidi un būvniecību.

(22)	Ņemot vērā šo attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/344/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem:

“8. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem Portugāle 2014. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 4 % no IKP. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle veic konsolidācijas pasākumus 2,3 % apmērā no IKP, kā noteikts 2014. gada budžeta likumā un papildinošajos tiesību aktos, kas pieņemti šajā nolūkā;

papildus pašlaik pieņemtajiem pensiju pasākumiem līdz 2014. gada janvāra beigām tiek grozīti spēkā esošie tiesību akti par civildienesta ierēdņu pensijas režīmu CGA, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi par ilgtspējas faktoru un tādējādi par paaugstināto pensionēšanās vecumu tiek efektīvi piemēroti arī šim režīmam; 2014. gada laikā Portugāle pašlaik īstenotās strukturālās pensiju reformas ietvaros izstrādā arī jaunus visaptverošus pasākumus, lai nodrošinātu pensiju ilgtspēju, vienlaikus pastiprinot taisnīguma principus

c)	lai kontrolētu izdevumu iespējamu pārsniegšanu, valdība cieši uzrauga ministriju izdevumu maksimālā apjoma ievērošanu, izstrādājot ikmēneša ziņojumus Ministru padomei;

d)	Portugāle steidzami definē un ievieš paredzētās izmaiņas apgādnieka zaudējuma pensiju saņemšanas nosacījumos, kā arī tiešsaistes azartspēļu licenču pārdošanas nosacījumos. Turklāt Portugāle izlēmīgi rīkojas, lai pārdotu ostu ekspluatācijas koncesijas;

e)	lai ievērotu fiskālās konsolidācijas mērķus, uzņēmumu ienākuma nodokļu visaptverošo reformu īsteno esošo budžeta līdzekļu ietvaros;

saglabā “atturēšanās no jebkādas darbības” noteikumu attiecībā uz nodokļu izdevumiem centrālajā, reģionālajā vai vietējā līmenī. Vēl vairāk pastiprina centienus apkarot nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu attiecībā uz dažādiem nodokļu veidiem, cita starpā uzraugot jauno e-rēķinu sistēmu. 2014. gada pirmajā ceturksnī veic pētījumu par ēnu ekonomiku mājokļu tirgū, lai meklētu veidus, kā ierobežot nodokļu nemaksāšanu saistībā ar īres līgumiem;

g)	gadījumā, ja izpaužas negatīvi juridiski vai citi ar budžeta izpildi saistīti riski, Portugāle īsteno augstas kvalitātes kompensācijas pasākumus, lai sasniegtu deficīta mērķi;

laikposmā pēc 2014. gada Portugāle panāk, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā nepārsniedz 2,5 % no IKP, un aptur iekšzemes nokavēto maksājumu uzkrāšanos. Mērķa sasniegšanas stratēģija balstās uz dokumentu “Valsts reforma”, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta sociālā nodrošinājuma ilgtspējai, valsts pārvaldes reformai, lielākai efektivitātei veselības aprūpes un izglītības jomā un vides nodokļiem. Lai veicinātu un definētu reformas, pašreiz notiek plaša mēroga apspriedes ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Šajā procesā gūtie panākumi tiks izvērtēti vienpadsmitajā pārskatā, un apzinātie pasākumi tiks atspoguļoti 2014. gada fiskālās stratēģijas dokumentā. Lai atbilstu Savienības budžeta sistēmas prasībām, minētajā dokumentā iekļauj arī informāciju par budžeta vidēja termiņa plāniem;

Portugāle veic papildu pasākumus, lai vēl vairāk nostiprinātu savu valsts finanšu pārvaldības sistēmu. Budžeta fragmentācija tiek samazināta, ierobežojot budžeta vienību skaitu un pārskatot pašu ieņēmumu klasifikāciju. Turpina piemērot validēšanas un norēķinu stratēģiju kavēto maksājumu nomaksai, un saistību kontroles likums tiek pilnībā īstenots visās publiskā sektora struktūrās, lai novērstu jaunu kavēto maksājumu rašanos. Portugāle pārskata Budžeta pamatlikumu (BP), lai pilnībā transponētu attiecīgos Savienības tiesību aktus. Turklāt Portugāle veic visaptverošāku BP pārskatīšanu, lai racionalizētu budžeta apropriāciju struktūru, palielinātu atbildību un vēl lielākā mērā nostiprinātu valsts finanses vidēja termiņa plānā. Portugāle nodrošina, ka pasākumus, kuru mērķis ir īstenot jauno budžeta plānu centrālās valdības līmenī, piemēro arī reģionālajā un vietējā līmenī;

Portugāle turpina reformu programmu ceļā uz modernu un efektīvāku ieņēmumu administrēšanu, kas atbilst starptautiskajai paraugpraksei. Portugāle 2014. gada pirmajā ceturksnī samazina pašvaldību nodokļu iestāžu skaitu vismaz par 25 % un līdz 2014. gada maijam – vēl par 25 %. To resursu apjomu, kas nodokļu administrācijā ir paredzēti revīzijai, palielina vismaz par 30 % no kopējā darbinieku skaita. Nodokļu administrācijas ietvaros tiek izveidota jauna nodokļu maksātāju pakalpojumu nodaļa, kurā apvienoti dažādi nodokļu maksātājiem paredzēti pakalpojumi. Riska pārvaldības struktūrvienībai jābūt pilnīgā darbgatavībā 2014. gada pirmajā ceturksnī, sākotnēji veltot galveno uzmanību mērķtiecīgiem projektiem, kuru nolūks ir uzlabot pašnodarbinātu speciālistu un ļoti turīgu privātpersonu saistību izpildi. Nodokļu saistību izpildi uzrauga nepārtraukti;

Portugāle turpina īstenot valsts pārvaldes reformas. Pēc tam, kad divpadsmitā pārskata ietvaros tika veikts visaptverošs izvērtējums par algu skalām valsts pārvaldē, 2014. gada pirmajā pusē tiek izstrādāta un līdz 2014. gada beigām pabeigta vienota algu skala, kuras mērķis ir atalgojuma politikas racionalizācija un konsekvence visos karjeras posmos. Šī algu skala aizstāj algu pārskatīšanu, kas iekļauta 2014. gada budžeta likumā. Turklāt, ņemot vērā pētījumu par skaidras naudas piemaksām, Portugāle sagatavo ziņojumu par algu piemaksu visaptverošu reformu. Līdz divpadsmitajam pārskatam iesniedz tiesību aktu projektu par vienotu piemaksas skalu;

l)	Portugāle publiskā sektora pārvaldē pabeidz īstenot kopējo pakalpojumu stratēģiju;

Portugāle pilnībā īsteno jauno tiesisko un institucionālo PPP sistēmu. PPP līgumu pārskatīšana notiek dažādās nozarēs, lai ierobežotu šīs pārskatīšanas ietekmi uz budžetu. Ņemot vērā jauno VU ietvarlikumu un saskaņā ar pastiprināto Finanšu ministrijas kā akcionāra lomu, izveido tehnisku vienību VU uzraudzībai. Valdība turpina savu visaptverošo VU pārstrukturēšanas programmu, lai ilgtspējīgi panāktu līdzsvarotus darbības rezultātus. Portugāles valdība turpina jau uzsāktās privatizācijas;

Portugāle iesniedz ziņojumu ar šādiem mērķiem:

i)	apzināt dienestu un jurisdikciju pārklāšanos starp centrālo un vietējo valdības līmeni, kā arī citu trūkumu avotus; un

ii)	reorganizēt ministriju decentralizēto dienestu tīklu (galvenokārt ar Lojas do Cidadão (vienas pieturas aģentūru) tīkla un citu risinājumu palīdzību), efektīvāk aptverot ģeogrāfiskos reģionus un pastiprinot kopēju pakalpojumu un digitālās pārvaldības izmantošanu;

o)	Portugāle nodrošina efektivitāti un lietderīgumu veselības aprūpes sistēmā, turpinot racionāli izmantot pakalpojumus un kontrolējot izdevumus, samazinot valsts izdevumus par zālēm un novēršot kavētos maksājumus;

p)	Portugāle turpina slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un samazinot slimnīcu sniegtos pakalpojumus un apvienojot slimnīcu vadību un darbību, un nodrošina to, ka tiek īstenots daudzgadu darbības plāns slimnīcu reorganizācijai;

q)	pēc grozījumu pieņemšanas Likumā 6/2006 par jaunajiem pilsētas īpašumu īres līgumiem un dekrētlikumā, ar ko vienkāršo renovācijas administratīvo procedūru, Portugāle veic visaptverošu pārskatu par mājokļu tirgus darbību;

r)	ievērojot Konstitucionālās tiesas 2013. gada 20. septembra nolēmumu, Portugāle vienlaikus izstrādā un īsteno alternatīvus risinājumus darba tirgus reformai ar līdzīgu ietekmi;

makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas nolūkā Portugāle veicina tādas atalgojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķim sekmēt darbvietu radīšanu un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju. Programmas darbības laikposmā minimālā alga tiek palielināta tikai tad, ja to pamato norises ekonomikā un darba tirgū;

t)	Portugāle turpina uzlabot savas aktīva darba tirgus politikas efektivitāti saskaņā ar novērtējuma ziņojumu un rīcības plānu valsts nodarbinātības dienestu darbības uzlabošanai;

u)	Portugāle turpina īstenot savos rīcības plānos izklāstītos pasākumus, lai uzlabotu vidējās izglītības, kā arī arodizglītības un apmācības kvalitāti; jo īpaši valdība iesniedz plānus, ar kuriem nodrošina efektīvāku sistēmu skolu finansēšanai, un izveido references profesionālās skolas;

v)	Portugāle pabeidz pieņemt atlikušos sektorālos grozījumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (*);

Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, pabeidzot sāktās reformas administratīvā sloga samazināšanai (pilnībā darboties spējīgi vienoti kontaktpunkti, kas paredzēti Direktīvā 2006/123/EK, un “nulles atļaujas” projekti), un tuvinot reglamentēto profesiju raksturlielumus attiecīgajām Savienības direktīvām un vēl vairāk vienkāršojot esošās licencēšanas procedūras, noteikumus un citus ekonomiku apgrūtinošus administratīvus slogus, kas ir būtisks šķērslis saimnieciskās darbības attīstībai;

x)	Portugāle pabeidz ostu pārvaldes sistēmas reformu, tostarp ostu ekspluatācijas koncesiju reformu;

y)	Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību;

z)	Portugāle turpina transponēt ES dzelzceļa nozares tiesību aktu paketes;

aa)	Portugāle īsteno plānu, lai izveidotu neatkarīgu uzņēmumu loģistikas pakalpojumu sniegšanai gāzes un elektroenerģijas jomā;

ab)	Portugāle īsteno piemērotus pasākumus, lai likvidētu enerģijas tarifu parādu un nodrošinātu valsts elektroenerģijas sistēmas ilgtspēju;

ac)	valdība iesniedz Portugāles parlamentam grozītos arodorganizāciju statūtus;

ad)	Portugāle pieņem atbilstošos grozījumus valsts regulatoru statūtos;

ae)	Portugāle turpina atcelt šķēršļus ienākšanai tirgū, mīkstināt esošās atļauju saņemšanas prasības un samazināt administratīvo slogu pakalpojumu nozarē;

af)	Portugāle publicē ceturkšņa ziņojumus par atgūšanas likmēm, uzņēmumu maksātnespējas lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksām, nodokļu lietu izskatīšanas ilgumu un izmaksām, kā arī izpildu tiesvedības lietu pabeigšanas koeficientu;

ag)	Portugāle pieņem būvniecības likumus un citus sektorālos grozījumus, lai pilnībā īstenotu Direktīvu 2006/123/EK;

ah)	Portugāle izvērtē fakultatīva naudas līdzekļu uzskaites režīma ietekmi PVN jomā;

ai)	Portugāle veic uzskaiti un novērtējumu attiecībā uz to noteikumu izmaksām, kuri, visticamāk, spēcīgāk ietekmēs ekonomikas darbību.

9. Lai atgūtu uzticību finanšu sektoram, Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni savā banku nozarē un nodrošināt sakārtotu procesu parādsaistību samazināšanai, ievērojot saprašanās memorandā noteiktos termiņus. Šajā saistībā Portugāle īsteno Portugāles banku nozares stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF, tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Jo īpaši Portugāle:

a)	uzrauga banku pāreju uz jaunajiem kapitāla noteikumiem, kas izklāstīti Kapitāla prasību direktīvā IV (CRD IV), un nodrošina, ka kapitāla rezervju līmenis arī turpmāk atbilst sarežģītajai darbības videi;

b)	iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu rezerves;

vajadzības gadījumā arī nākotnē apņemas sniegt turpmāku atbalstu banku sistēmai, mudinot bankas rast privātus risinājumus, savukārt saskaņā ar nesen grozītajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu Banku maksātspējas atbalsta mehānisma (BSSF) līdzekļi ir pieejami turpmākam dzīvotspējīgu banku atbalstam, ievērojot stingrus nosacījumus;

d)	nodrošina banku nozares parādsaistību līdzsvarotu un sakārtotu samazināšanu, kas joprojām ir būtiski, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību un vidējā termiņā mazinātu atkarību no Eurosistēmas finansējuma. Banku finansējuma un kapitāla plānus pārskata reizi ceturksnī;

turpina stiprināt Banco de Portugal (BdP) uzraudzības padomi, uzlabot tās uzraudzības procesus, kā arī izstrādāt un ieviest jaunu uzraudzības metodiku un instrumentus. Atbilstīgi Savienības līmenī noteiktajam termiņam BdP pārskatīs standartus attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, lai sasniegtu konverģenci ar attiecīgajos EBI tehniskajos standartos iekļautajiem kritērijiem;

f)	turpina katru ceturksni uzraudzīt iespējamās banku kapitāla vajadzības, stresa apstākļos piemērojot progresīvu pieeju, tostarp integrējot jauno lejupējo spriedzes testu sistēmu kvalitātes nodrošināšanas procesā, tādējādi ļaujot veikt pārskatu par galvenajiem rezultātu virzītājspēkiem;

g)	turpina racionalizēt valsts īpašumā esošo Caixa Geral de Depósitos (CGD) grupu;

uztic konkursa procedūrā izvēlētiem ārējiem uzņēmumiem to Banco Português de Negócios (BPN) kredītu pārvaldību, kuri pašlaik ir Parvalorem turējumā, pilnvarojot šos uzņēmumus pakāpeniski atgūt aktīvus, un nodrošina, ka laicīgi tiek pārdoti meitasuzņēmumi un pārējo divu valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību aktīvi;

analizē banku sanācijas plānus un sniedz sistēmai tādas vadlīnijas par sanācijas plāniem, kuras atbilst attiecīgajiem EBI tehniskajiem standartiem (to projektam) un plānotajai Savienības direktīvai par kredītiestāžu sanāciju un noregulējumu, un sagatavo noregulējuma plānus, pamatojoties uz banku iesniegtajiem ziņojumiem;

j)	pabeidz īstenot finanšu iestādēm paredzētu sistēmu, kā iesaistīties mājsaimniecību parādu ārpustiesas pārstrukturizācijā, un atvieglo uzņēmumu parādu pārstrukturizācijas sistēmas piemērošanu;

sagatavo ceturkšņa ziņojumus par jauno pārstrukturizācijas līdzekļu īstenošanu; balstoties uz nesen veikto pētījumu, izvērtē alternatīvas, lai paplašinātu to uzņēmumu sekmīgu sanāciju, uz kuriem attiecas īpašā palīdzības procedūra uzņēmumiem, kas nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās (PER), un uzņēmumu sanācijas sistēma, izmantojot ārpustiesas vienošanās par uzņēmumiem, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās vai kam ir nenovēršama vai faktiska maksātnespēja (SIREVE);

l)	ar ceturkšņa ziņojumu palīdzību turpina uzraudzīt uzņēmumu un mājsaimniecību augsto parādsaistību līmeni un to, kā īsteno jauno parādu pārstrukturizācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka tā darbojas pēc iespējas efektīvāk;

pamatojoties uz jau iesniegtajiem priekšlikumiem, veicina uzņēmumu finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izstrādā un īsteno risinājumus, kas uzņēmumiem sniedz finansējuma alternatīvas salīdzinājumā ar tradicionāliem banku kredītiem, ko panāk, izmantojot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzņēmumu pieeju kapitāla tirgiem;

n)	uzlabo valdības finansēto kredītlīniju darbību un pārvaldību, balsoties uz nesen veiktās ārējās revīzijas rezultātiem. Īsteno nesen pārskatīto plānu, kura mērķis ir uzlabot valsts garantiju sistēmas (NGS) pārvaldību un padarīt šīs shēmas efektīvākas, vienlaikus samazinot valsti apdraudošos riskus;

izveido attīstības finanšu iestādi (DFI), kuras mērķis ir racionalizēt un centralizēt Savienības struktūrfondu finanšu instrumentu atmaksājamās daļas pārvaldību 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Iestāde nepieņem nedz publiskus noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus, nedz iesaistās tiešu aizdevumu izsniegšanā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2014. gada 18. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS

(1) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2) Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2011. gada 17. maijs) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei (OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.).

(3) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

10.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/69

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 303/13/COL

(2013. gada 10. jūlijs)

par Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“UZRAUDZĪBAS IESTĀDE”),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”), jo īpaši tā 61. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”), jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokolu (“3. protokols”), jo īpaši tā I daļas 1. panta 2. punktu un II daļas 6. pantu un 7. panta 4. punktu,

tā kā:

I. FAKTI

1. Procedūra

(1)	Norvēģijas iestādes 2012. gada 2. maija vēstulē un pēc pirmspaziņošanas apspriedēm ar Uzraudzības iestādi saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu (1) paziņoja par Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai.

(2)

Uzraudzības iestāde 2012. gada 27. jūnija vēstulē (2) informēja Norvēģijas iestādes, ka attiecībā uz plānu piešķirt atbalstu, īstenojot Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai, ir nolēmusi sākt 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā un II daļas 6. panta 1. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru.

(3)	Uzraudzības iestādes lēmumu (Nr. 246/12/COL) par procedūras sākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā (3).

(4)	Norvēģijas iestādes 2012. gada 27. augusta vēstulē (4) iesniedza piezīmes par Lēmumu Nr. 246/12/COL.

(5)	Uzraudzības iestāde saņēma dokumentus par Lēmumu Nr. 246/12/COL no astoņām ieinteresētajām trešām personām (5).

(6)	Norvēģijas iestādes 2012. gada 15. novembra (6) un 2013. gada 23. aprīļa (7) vēstulē iesniedza piezīmes par trešo personu apsvērumiem.

2. Ierosinātā pasākuma apraksts

2.1. Čartera lidojumu fonda shēma

(7)

Īstenojot pasākumu, paredzēts izveidot Čartera lidojumu fonda shēmu (“Čartera lidojumu fonds” vai “shēma”), lai piešķirtu atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kuri nodrošina čartera lidojumus (8) uz trim apgabaliem Ziemeļnorvēģijā – Nūrlanni (Nordland), Trumsi (Troms) un Finnmarku (Finnmark) (“apgabali”). Čartera lidojumu fonds būs bezpeļņas organizācija, kas darbosies kā atbalsta piešķiršanas instruments. Čartera lidojumu fonda kapitālu veidos attiecīgo trīs apgabalu piešķirtais finansējums.

(8)	Shēmu piemēros čartera lidojumiem uz visām Ziemeļnorvēģijas lidostām. Norvēģijas iestādes norādīja, ka atbalsts, visticamāk, tiks piešķirts tikai lieliem gaisa kuģiem (9), jo čartera lidojumiem parasti ir piemērotas tikai šādas lidmašīnas (10). Visām Ziemeļnorvēģijas lidostām ir jaudas pārpalikums.

(9)	Atbalsts tiks sniegts maksājuma veidā, sedzot ne vairāk kā 25 % no ceļojumu rīkotāju kopējām izmaksām par atbilstīgajiem čartera lidojumiem, un attieksies vienīgi uz šīm izmaksām (11).

(10)

Norvēģijas iestādes prognozē, ka Čartera lidojumu fonds palīdzēs nodrošināt 16 čartera lidojumu kopumus (12), t. i., septiņus lidojumus turp un atpakaļ vienā čartera lidojumu kopumā pirmajā gadā, tātad 112 lidojumus turp un atpakaļ. Nelabvēlīgākais scenārijs ir kabīnes noslodze 60 % apmērā (13), un šādā gadījumā tiks piešķirts lielākais atbalsts (14). Pieņemot, ka vidējā kabīnes noslodze būs 60 %, prognozētā kopējā atbalsta summa, ko gadā piešķirs Čartera lidojumu fonds, būs aptuveni NOK 8 400 000 (15).

(11)

Shēma ietilpst Norvēģijas iestāžu vispārējā reģionālās attīstības stratēģijā. Viens no Norvēģijas “Tālo ziemeļu politikas” galvenajiem mērķiem ir “ar reģionāliem un valsts līmeņa centieniem sadarbībā ar partneriem no citām valstīm un attiecīgajām pamatiedzīvotāju grupām nostiprināt pamatu nodarbinātībai, pievienotās vērtības radīšanai un labklājībai valstī” (16). Uz Ziemeļnorvēģiju attiecinātās politikas uzmanības centrā ir tūrisms, lai, izveidojot darba vietas tūrisma nozarē, novērstu apdzīvotības sarukšanu. Norvēģijas valdības tūrisma stratēģijā ir minēts arī Čartera lidojumu fonds (17). Uzsvars uz tūrismu nolūkā novērst apdzīvotības sarukšanu ir būtisks Nūrlannes, Trumses un Finnmarkas reģionālo iestāžu politikas aspekts (18).

(12)	Čartera lidojumu fonds, visticamāk, tiks izveidots kā uzņēmums, kas piederēs attiecīgajiem trim apgabaliem. Čartera lidojumu fonda direktoru valde iecels darba grupu, kas apstiprinās pieteikumus shēmas atbalstam, ja tie atbildīs konkrētiem kritērijiem.

2.2. Atbalsta pasākuma mērķis un iespējamā ietekme

(13)	Čartera lidojumu fonda mērķis ir izvērst lidostu izmantošanu Ziemeļnorvēģijā un tādējādi veicināt reģiona ekonomisko attīstību. Ar atbalsta pasākumu paredzēts samazināt ekonomisko risku saistībā ar čartera (neregulāru) lidojumu uz Ziemeļnorvēģiju rīkošanu.

(14)

Attiecīgie apgabali ir teritorijas, kurās ir zems iedzīvotāju blīvums, proti, vidējais apdzīvotības blīvums ir 4,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru, tādējādi tie atbilst Uzraudzības iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs (19) noteiktajai “vismazāk apdzīvoto reģionu” definīcijai. Turklāt tajos notiek apdzīvotības sarukšana.

(15)

Agrāk izveidoti daži čartera lidojumu maršruti uz Ziemeļnorvēģiju, taču bez panākumiem (20). Iemesls varētu būt čartera lidojumiem piemērojamie atcelšanas noteikumi. Lidojuma atcelšana vēlā stadijā izmaksā ļoti dārgi. Termiņš, lai pieņemtu lēmumu par to, vai čartera lidojumu atcelt, ir vairākus mēnešus pirms čartera lidojumu kopuma norises. Ja pārdoto biļešu skaits attiecīgajā datumā ir nepietiekams, lidojumu kopumu bieži atceļ. Pretējā gadījumā ceļojumu rīkotājam varētu nākties maksāt atcelšanas maksu vai ciest zaudējumus par brīvajām vietām. Tūrisma nozares dalībnieki ir pārliecināti, ka, ja attiecīgais risks būtu mazāks, daudzi lidojumi netiktu atcelti. Tie pat varētu būt rentabli. Tomēr šķiet, ka, ņemot vērā brīvu vietu risku, ceļojumu rīkotāji labprātāk lidojumus atceļ, nekā turpina gaidīt un cerēt, ka lidojums būs rentabls, pateicoties vēlā stadijā pārdotām biļetēm.

(16)

Prognozētais tūrisma ekonomiskās ietekmes apmērs 2010. gadā attiecīgajos trijos apgabalos bija aptuveni NOK 14 miljardi. Šajā summā ir iekļauta gan tūrisma tiešā, gan netiešā ietekme (21). Tabulā sniegti daži tūristu izdevumu piemēri dažādās attiecīgo triju apgabalu nozarēs (22).

Apgabals/nozare	Pārtika/dzērieni	Pasažieru pārvadājumi	Pasākumi	Pārtika/dzērieni	Apģērbs un apavi	Suvenīri, kartes u. c.
Finnmarka	311,7 milj.	470,8 milj.	51,1 milj.	192,9 milj.	45,8 milj.	23,2 milj.
Trumse	453,9 milj.	1 457,8 milj.	80,0 milj.	250,8 milj.	59,6 milj.	31,6 milj.
Nūrlanne	664,0 milj.	2 654,6 milj.	110,3 milj.	428,7 milj.	101,9 milj.	46,6 milj.

(17)

Ziemeļnorvēģijas viesnīcu nozarē ir jaudas pārpalikums un maza peļņas norma. Turklāt jaudas izmantojums gada laikā ļoti mainās. Liela tūrisma nozares problēma ir lielais sezonālo darba vietu skaits. Norvēģijas iestādes pieņem, ka ar shēmas atbalstu pieaugs tūristu skaits nesezonā un tas īpaši labvēlīgi ietekmēs nodarbinātību tūrisma nozarē. 2012. gadā tika prognozēts, ka Ziemeļnorvēģijas apmeklētāji reģionā iztērēs NOK 9000 (par vienu personu) (23). Norvēģijas iestādes pieņem, ka nelielais Čartera lidojumu fonda atbalsts veicinās lielus tūristu izdevumus shēmas mērķa teritorijā. Tas ilustrēts tabulā (24).

Vidējā kabīnes noslodze	Tūristu skaits pirmajā gadā	Čartera lidojumu fonda atbalsts	Tūristu izdevumi	Čartera lidojumu fonda izmaksas/tūristu izdevumi
60 %	10 714	8 400 000	96 422 400	8,7 %
61 %	10 892	7 980 000	98 029 440	8,1 %
62 %	11 071	7 560 000	99 636 480	7,6 %
63 %	11 249	7 140 000	101 243 520	7,1 %
64 %	11 428	6 720 000	102 850 560	6,5 %
65 %	11 606	6 300 000	104 457 600	6,0 %
66 %	11 785	5 880 000	106 064 640	5,5 %
67 %	11 964	5 460 000	107 671 680	5,1 %
68 %	12 142	5 040 000	109 278 720	4,6 %
69 %	12 321	4 620 000	110 885 760	4,2 %
70 %	12 499	4 200 000	112 492 800	3,7 %
71 %	12 678	3 780 000	114 099 840	3,3 %
72 %	12 856	3 360 000	115 706 880	2,9 %
73 %	13 035	2 940 000	117 313 920	2,5 %
74 %	13 213	2 520 000	118 920 960	2,1 %
75 %	13 392	2 100 000	120 528 000	1,7 %
76 %	13 571	1 680 000	122 135 040	1,4 %
77 %	13 749	1 260 000	123 742 080	1,0 %
78 %	13 928	840 000	125 349 120	0,7 %
79 %	14 106	420 000	126 956 160	0,3 %
80 %	14 285	0	128 563 200	0,0 %

2.3. Atbalsta pasākuma valsts juridiskais pamats

(18)	Attiecīgie apgabali veiks kapitāla ieguldījumus Čartera lidojumu fondā no to budžeta līdzekļiem. Piešķirtā atbalsta juridiskais pamats būs apgabalu lēmumi par budžetu (25).

(19)	Čartera lidojumu fondam būs tiesības piešķirt atbalsta dotācijas, pamatojoties uz tā statūtiem (noteikumiem). Čartera lidojumu fonds un atbalsta saņēmēji slēgs standarta līgumus.

2.4. Atbalsta saņēmēji

(20)

Čartera lidojumu fonda atbalstam varēs pieteikties ceļojumu rīkotāji, t. i., čartera lidojumu rīkotāji. Visus Čartera lidojumu fondam iesniegtos pieteikumus jāatbalsta trim personām:

—	ceļojumu rīkotājam, kas būs atbalsta tiešais saņēmējs,

—

galamērķa pakalpojumu sniedzējam, kas var būt galamērķa apsaimniekošanas uzņēmums, viesnīca, tūrisma birojs vai cits komerciāls tūrisma pakalpojumu sniedzējs. Čartera lidojumu fonda atbalstu nepiešķirs ceļojumu komplektiem, kuros iekļauts tikai lidojums (air only packages). Jāpierāda, ka ceļojuma komplektā iekļauts arī “pasākums uz zemes” (land arrangement) shēmas mērķa teritorijā, kura vērtība ir vismaz NOK 800 par vienu tūristu,

—	aviokompānijai, kurai jānorāda visas uz čartera lidojumu kopumu attiecināmās izmaksas, termiņi, sodi, pienākumi un saistības.

(21)

Darba grupa, kas apstiprinās pieteikumus Čartera lidojumu fondam, varēs noraidīt pieteikumu, ja:

—	būs pārsniegts Čartera lidojumu fonda direktoru valdes noteiktais finansējums attiecīgajam periodam,

—	tiks uzskatīts, ka kāds no partneriem, kas atbalsta saņēmēju, nespēs nodrošināt pieteikumā aprakstīto prasīto komerciālo sniegumu,

—	pieteikums būs nepilnīgs vai neatbildīs publicētajām Čartera lidojumu fonda pamatnostādnēm.

(22)	Čartera lidojumu fonds piešķirs atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kuri nodrošina čartera lidojumus uz Ziemeļnorvēģiju. Tie var atrasties Ziemeļnorvēģijā un EEZ vai ārpus tām.

2.5. Atbalsta intensitāte, atbilstīgās izmaksas, pārklāšanās ar citām shēmām

(23)	Atbalsts tiks sniegts maksājuma veidā, nepārsniedzot 25 % no kopējām čartera izmaksām, un attieksies vienīgi uz šīm izmaksām (t. i., ceļojuma rīkotāja un aviokompānijas līgumā paredzētajām finanšu saistībām). Citas ceļojuma rīkotāja segtās izmaksas nav shēmai atbilstīgas izmaksas.

(24)

Atbalsta summu aprēķinās, ņemot vērā čartera lidojumu kopuma ietvaros nodrošināto lidojumu “vidējo kabīnes noslodzi”, neskaitot “tukšos reisus” (empty legs) (26). Kabīnes noslodzi noteiks, faktisko izlidojošo pasažieru skaitu dalot ar gaisa kuģa maksimālo sēdvietu skaitu. Pasažieru dati tiks iegūti, izmantojot Norvēģijas lidostu iestāžu oficiālos reģistrētos datus. “Tukšos reisus” neņems vērā, aprēķinot vidējo kabīnes noslodzi, taču iekļaus kopējo čartera lidojumu kopuma atbilstīgo izmaksu aprēķinā.

(25)

Ceļojumu rīkotājiem bezzaudējumu slieksnis būs jānosaka 80 % apmērā no kabīnes noslodzes (27). Ja pārdotās biļetes nodrošinās kabīnes noslodzi tikai 60 % vai mazākā apmērā, Čartera lidojumu fonds atmaksās ceļojumu rīkotājam 25 % no čartera izmaksām, un tā būs maksimālā atbalsta intensitāte. Tādējādi maksimālo atbalstu (25 %) piešķirs, ja kabīnes noslodze būs 60 % vai mazāk. Ja kabīnes noslodzes rādītājs sasniegs 80 %, atbalsta apmērs tiks samazināts līdz nullei. Tas ilustrēts turpmāk redzamajā tabulā (28).

Kabīnes noslodze	Ieņēmumi no pārdošanas (NOK)	Čartera lidojumu fonda atbalsts (NOK)
50 %	187 500	75 000
55 %	206 250	75 000
60 %	225 000	75 000
65 %	243 750	56 250
70 %	262 500	37 500
75 %	281 250	18 750
80 %	300 000	0

(26)	Ja čartera lidojumu kopumam izmantotā gaisa kuģa kabīnes noslodze būs 60–80 %, Čartera lidojumu fonda atbalsts segs ceļojumu rīkotāja zaudējumus par čartera lidojumu kopuma savienošanu. Attēlā ilustrēts, kā darbosies Čartera lidojumu fonds (29).

(27)

Kā redzams attēlā, nodrošinot lidojumu, kura kabīnes noslodze ir mazāka par 60 %, ceļojumu rīkotājs cietīs zaudējumus, jo ar ieņēmumiem no pārdošanas un atbalstu 25 % apmērā nepietiks, lai sasniegtu bezzaudējumu slieksni. Čartera lidojumu fonda piešķirtais atbalsts segs ceļojumu rīkotāja zaudējumus tikai tad, ja kabīnes noslodze būs 60–80 %.

(28)	Čartera lidojumu fonds izmaksās atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kad čartera lidojumu kopums uz Ziemeļnorvēģiju būs pabeigts un kad Čartera lidojumu fonda pieteikumu apstiprināšanas darba grupa būs pārbaudījusi un apstiprinājusi atbilstību visiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem.

(29)

Čartera lidojumu fonda piešķirto atbalstu var apvienot ar citiem atbalsta veidiem. Čartera lidojumu fonds saskaņos attiecīgo atbilstīgo izmaksu finansēšanu ar citu shēmu līdzekļiem, un netiks atļauts pārsniegt piemērojamās pamatnostādnēs noteiktās atbalsta robežas. Čartera lidojumu fonda piešķirto darbības atbalstu nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu to pašu atbilstīgo izdevumu segšanai, lai pārsniegtu Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteikto atbalsta maksimālo intensitāti.

2.6. Uzraudzība un reklamēšana

(30)	Informāciju par Čartera lidojumu fondu publicēs jaunā apakšlapā Avinor AS tīmekļa vietnē (30) un vietnē www.visitnorthnorway.com.

(31)	Čartera lidojumu fonds nodrošinās, lai katru gadu tiktu publicēts saraksts ar tiem ceļojumu rīkotājiem, kuriem piešķirts atbalsts, un tajā būtu norādīts publiskā finansējuma avots, saņēmējuzņēmums, izmaksātā atbalsta apmērs, kā arī attiecīgo pasažieru skaits.

(32)	Ja pēc atbalsta saņemšanas ceļojumu rīkotājs neievēros Čartera lidojumu fonda noteiktos kritērijus, tiks piemēroti soda mehānismi.

2.7. Budžets un ilgums

(33)

Čartera lidojumu fonda pirmo trīs darbības gadu budžets būs NOK 30 miljoni. Pēc tam papildu kapitālu piešķirs tikai vajadzības gadījumā. Fonda maksimālā kapitāla bāze nepārsniegs NOK 30 miljonus. Lielākā atbalsta dotācija, ko Čartera lidojumu fonds varēs piešķirt, būs NOK 15 miljoni gadā (absolūtā atbalsta robeža). Taču tiek prognozēts, ka Čartera lidojumu fonda piešķirtais atbalsts būs ievērojami mazāks par NOK 10 miljoniem gadā.

(34)	Norvēģijas iestādes norādīja, ka Čartera lidojumu fonds darbosies 10 gadus.

2.8. Oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanas pamatojums

(35)

Ņemot vērā Norvēģijas iestāžu iesniegto informāciju, Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir izpildīti EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumi un ka attiecīgā shēma ietver valsts atbalstu. Uzraudzības iestāde lēmumā (Nr. 246/12/COL) apšaubīja shēmas atbilstību EEZ līguma 61. panta 3. punktam saistībā ar Uzraudzības iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteiktajām prasībām. Uzraudzības iestāde īpaši šaubījās par to, vai darbības atbalstu var piešķirt tiešiem atbalsta saņēmējiem, kuri neatrodas Ziemeļnorvēģijas reģionā.

3. Trešo personu piezīmes

(36)

Uzraudzības iestāde saņēma piezīmes no astoņām ieinteresētajām trešām personām. Čartera lidojumu fondu atbalstīja septiņas ieinteresētās personas – Innovative Experiences (31), NHO Reiseliv (32), Avinor, VinterTroms AS (33), Northern Norway Tourist Board Ltd., viesnīcu ķēdes Rica Hotels un Thon Hotels, kā arī Voigt Travel b.v. Savukārt viena ieinteresētā persona – NHO Luftfart (34) – pret fonda izveidi iebilda.

(37)

Visas pret Čartera lidojumu fondu labvēlīgi noskaņotās trešās personas stingri atbalsta fondu un uzsver, ka tas būtiski veicinātu Ziemeļnorvēģijas reģionālo attīstību un popularizētu Ziemeļnorvēģiju kā tūristu atpūtas vietu. Dažas no Uzraudzības iestādei iesniegtajām piezīmēm:

—

lai Ziemeļnorvēģijā izvērstu tādu pieredzē pamatotu tūrismu, kas rada ienākumus visu gadu, ir būtiski nodrošināt reģiona pieejamību svarīgām starptautiskās mērķauditorijas grupām. Ļoti būtiski ir palielināt reģiona apmeklētāju skaitu ziemā, un lielāks tiešo čartera lidojumu skaits palīdzēs to panākt. Mērķauditorijas grupas var aizbraukt uz Ziemeļnorvēģiju īsās brīvdienās vai apmeklējumā un izmantot autobusus vai vilcienus tikai vasarā. Lai nezaudētu kompetentus tūrisma nozares darbiniekus, kā arī veicinātu reģiona vitalitāti un pievilcību turpmākajos gados, Ziemeļnorvēģijā vajag vairāk pakalpojumu, kurus sniedz visu gadu. Pastāv spēcīga saistība starp reģionu kā apdzīvotu un pievilcīgu dzīvesvietu un Ziemeļnorvēģiju kā ilgtspējīgu un autentisku tūrisma reģionu, kas darbojas visu gadu,

—

Ziemeļnorvēģijai draud apdzīvotības sarukšana. Visām reģiona lidostām, izņemot Trumses lidostu, ir liels termināla jaudas pārpalikums, ko var izmantot starptautiskiem lidojumiem reģiona interesēs. Īstenojot attiecīgo pasākumu, Avinor Ziemeļnorvēģijas lidostas kļūs par vietējo tūrisma sākumpunktu. Tas veicinās darba vietu skaita pieaugumu reģionā, tādējādi tūrisma attīstība daudzējādā ziņā labvēlīgi ietekmēs reģionu,

—	īpaši sarežģīts uzdevums ir atrast veidu, kā panākt, lai Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozare darbotos visu gadu, un nodrošināt pietiekamu klientu bāzi ziemas mēnešos, lai nozare būtu ilgtspējīga un rentabla,

—	lai izvērstu ziemas tūrismu Ziemeļnorvēģijā, prioritāra nozīme ir čartera lidojumiem. Čartera lidojumu fonds būs nozīmīgs instruments, kas palīdzēs izveidot rentablu satiksmes plūsmu ziemā un visu gadu nodrošināt darba vietas reģiona tūrisma nozarē,

—

organizācijas Northern Norway Tourist Board Ltd. mērķis ir līdz 2018. gadam palielināt reģiona apmeklētāju skaitu gandrīz par 100 % – no 2,9 miljoniem līdz 5 miljoniem. Būtisks šā mērķa īstenošanas priekšnosacījums ir čartera lidojumi, un ceļojumu rīkotāji uzskata, ka tie ir vienīgais līdzeklis, ar ko nodrošināt attiecīgo galamērķu pieejamību,

—	ceļojuma rīkotāju galvenā problēma ir neveiksmes risks, jo Ziemeļnorvēģija ir jauns galamērķis un daudzi ceļojumu rīkotāji jau pārdod līdzīgus produktus konkurentu tirgos. Tāpēc aizpildīt čartera lidojumus un panākt pakalpojuma rentabilitāti par pieņemamu cenu ir diezgan sarežģīti,

—	tas, ka pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies autobusu čartera reisu skaits no Eiropas uz Ziemeļnorvēģiju, nozīmē, ka šis transporta veids jāaizstāj ar jaunu, piemēram, čartera lidojumiem,

—	čartera lidojumus nodrošina no klientam ērtas izlidošanas lidostas tieši uz izvēlēto galamērķi, tādējādi novēršot ar pārsēšanos dažādos regulārajos lidojumos saistīto iztērēto laiku, kavēšanos, izmaksas un enerģiju,

—	čartera lidojumu organizēšana ietver lielu risku, jo aviokompāniju atcelšanas noteikumos nav ņemts vērā tas, kā klienti rezervē biļetes. Samazinot attiecīgos riskus, varētu ievērojami veicināt satiksmi uz salīdzinoši jaunu (ziemas) galamērķi (Ziemeļnorvēģiju),

—

Ziemeļnorvēģijas tūrisma programmu sagatavošana un pārdošana, izmantojot Norvēģijas tradicionālos regulāros maršrutus, noteikti nav piemērots risinājums. Ceļojumu komplekti, kuros iekļauta pārvietošanās ar regulārajiem lidojumiem, būtu pilnīgi atšķirīgs produkts, un tādā gadījumā būtu jāsāk darboties pavisam citā tirgus segmentā.

(38)

Turpmāk rezumētas tās trešās personas galvenās piezīmes, kura neatbalstīja Čartera lidojumu fonda izveidi (35):

—

tas, ka pēdējo gadu laikā nodrošināti lidojumi tikai dažos neveiksmīgos maršrutos, nav pareizi. Piemēram, SAS vairākus gadus veica čartera lidojumus no Trumses, Ēvenēses un Būdē uz vairākiem galamērķiem Eiropā, un pēdējos gados gūtā peļņa katru gadu pieauga. Tas nozīmē, ka šādi maršruti var būt komerciāli veiksmīgi,

—	apgalvojums par to, ka lielākos ar čartera lidojumiem saistītos riskus uzņemas ceļojumu rīkotāji, ir maldinošs. Piemēram, SAS piedāvā noslēgt standarta līgumu, kurā atļauts bez papildu maksas atcelt lidojumu ne vēlāk kā 60 dienas pirms tā norises. Ja lidojumu atceļ vēlāk, piemēro sodanaudu,

—

Norvēģijas gaisa satiksmes sistēma ir veidota, ievērojot centrālās lidostas un tai pakārtoto lidostu principu (hub and spokes). Oslo lidosta Lufthavn Gardermoen darbojas kā dabiskais centrs visai satiksmei uz Norvēģiju. Izmantojot to kā bāzi, ir izdevies izveidot spēcīgu iekšzemes gaisa transporta sistēmu. Tāpēc starp pašreizējiem gaisa satiksmes maršrutiem uz Ziemeļnorvēģiju un no tās un visiem jaunajiem čartera lidojumu maršrutiem, kurus subsidēs Čartera lidojumu fonds, pastāvēs tieša konkurence. Parastos lidojumus uz Ziemeļnorvēģiju izmanto ievērojams starptautisko pasažieru skaits,

—	shēmai būs tieša ekonomiskā ietekme uz uzņēmumiem, kuri nodrošina parastos regulāros lidojumus,

—	īstenojot shēmu un atbalstot attiecīgos čartera lidojumus, tiks diskriminēti iespējamie jaunie gaisa satiksmes maršruti lidojumiem no ārvalstīm uz Ziemeļnorvēģiju. Valsts atbalsts čartera lidojumiem kavēs jaunu regulāro maršrutu izveidi un būs pretrunā būtiskajam vienlīdzīgas konkurences principam,

—

lai starpkontinentu lidojumi būtu rentabli, to kabīnes noslodzei parasti jāpārsniedz 80 %. Lai nodrošinātu labu ielidojošā gaisa transporta piedāvājumu uz Norvēģiju no Eiropas galamērķiem, izšķirīga nozīme ir lidostu bāzu izvietojumam. Piemēram, lai piesaistītu tūristus no Lielbritānijas tiešajiem lidojumiem uz mazākiem galamērķiem Ziemeļnorvēģijā, būtiska konkurences priekšrocība būtu bāze Apvienotajā Karalistē. Tādējādi shēma radīs priekšrocības ārvalstu aviopārvadātājiem,

—	Norvēģijas iestādēm ir visas iespējas iegādāties gaisa transporta maršrutus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (36).

4. Norvēģijas iestāžu piezīmes

(39)	Norvēģijas iestādes 2012. gada 27. augusta vēstulē (37) iesniedza piezīmes par Lēmumu Nr. 246/12/COL, savukārt nostāju par trešo personu piezīmēm tās pauda 2012. gada 15. novembra un 2013. gada 23. aprīļa vēstulē (38).

(40)

Vairumu Arktikas reģionu, tostarp Norvēģijas ziemeļu daļu skar problēmas, kas saistītas ar minimālu vietējās rūpniecības dažādību, kā arī sarežģījumiem, ko rada attālums, garš iekšējais un ārējais attālums, kā arī skarbi laikapstākļi. Čartera lidojumu fonda mērķis ir veicināt nozaru dažādību attiecīgajā reģionā, izveidojot darba vietas tūrisma un ar to saistītajos sektoros. Attiecīgie apgabali uzskata, ka Čartera lidojumu fonds būs nozīmīgs instruments, kas palīdzēs palēnināt apgabala apdzīvotības sarukšanu.

(41)

Piešķirot atbalstu uzņēmumam, kas atrodas ārpus attiecīgā apgabala, nekādā veidā netiek pārkāptas Reģionālā atbalsta pamatnostādnes, ja vien atbalsta paredzētā ietekme attiecas uz reģionālajam atbalstam atbilstīgo teritoriju. Paredzēts, ka Čartera lidojumu fonds ietekmēs trīs Ziemeļnorvēģijas apgabalus.

(42)

Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs un Pamatnostādnēs par lidostu finansēšanu un atbalstu darbības sākšanai aviokompānijām, kas veic lidojumus no reģionālajām lidostām, nav noteikti ierobežojumi darbības atbalsta piešķiršanai, pamatojoties uz atbalsta saņēmēja atrašanās vietu, ja vien atbalsta paredzētā ietekme attiecas uz konkrēto reģionu. Turklāt ES Komisija un Uzraudzības iestāde, ievērojot attiecīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu gan attiecībā uz darbības atbalstu, gan attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu reģionālajām lidostām ir ļāvušas piešķirt darbības atbalstu, neņemot vērā atbalsta saņēmēja atrašanās vietu.

(43)	Atbalsta un mērķa teritorijas saistība ir skaidra. Attēlā ilustrēts, kā ar Čartera lidojumu fondu paredzēts panākt labvēlīgu ietekmi uz Ziemeļnorvēģiju (39).

(44)

Nodrošinātajai saimnieciskajai darbībai būs daudzējāda ietekme. Aviokompānija gūs ienākumus no čartera lidojumu organizatora par gaisa kuģa nomu. Ceļojumu rīkotājs saņems ienākumus par čartera lidojumiem. Kā norāda bultiņas attēla labajā apakšējā stūrī, visvairāk tiks ietekmēta Ziemeļnorvēģijas ekonomika. Čartera lidojumu fonds neierobežos tā ceļojumu rīkotāja atrašanās vietu, kurš nomās gaisa kuģi, taču piešķirs atbalstu tikai tad, ja attiecīgais ceļojumu rīkotājs organizēs čartera lidojumu kopumu uz reģionālu lidostu Ziemeļnorvēģijā.

(45)	Shēma ir gan vajadzīga, gan piemērota (40).

(46)

Apgabali uzskata, ka Čartera lidojumu fonds atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Ja Uzraudzības iestāde tam nepiekrīt, attiecīgie apgabali norāda, ka shēma tomēr atbilst EEZ līgumam, vai nu pamatojoties uz Pamatnostādnēm par lidostu finansēšanu un atbalstu darbības sākšanai aviokompānijām, kas veic lidojumus no reģionālajām lidostām, vai arī uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(47)

Atbildot uz trešo personu piezīmēm, Norvēģijas iestādes īpaši komentēja NHO Luftfart (41) apsvērumus. Tās uzskata, ka atsevišķu apsvērumu pamatā ir viedokļi, kas atšķiras no faktiem.

—	Attiecīgie apgabali nekad nav nolieguši, ka pastāv čartera lidojumi no Ziemeļnorvēģijas uz atpūtas vietām Dienvideiropā. Taču šis tirgus nav tas pats tirgus, uz kuru attiecas atbalsts. Šajā gadījumā attiecīgais tirgus ir čartera lidojumu uz Ziemeļnorvēģiju piedāvājums un pieprasījums.

—

Attiecīgie apgabali nav informēti par līgumiem, kuros būtu paredzēti NHO Luftfart minētie labvēlīgie atcelšanas noteikumi. Citi nozares uzņēmumi un starpnieki ir norādījuši, ka saskaņā ar čartera lidojumu līgumu standarta noteikumiem iepriekš ir jāveic neatmaksājama iemaksa 5–10 % apmērā vai arī jāmaksā atcelšanas maksa 5–10 % apmērā. Jebkurā gadījumā 60 dienu termiņš lidojuma bezmaksas atcelšanai joprojām rada ceļojumu rīkotājiem ievērojamu risku, jo parasti biļetes tiek rezervētas vēlāk.

—

Apgabaliem nav skaidrs, kā uz šo gadījumu attiecas NHO Luftfart arguments par to, ka Norvēģijas gaisa transporta sistēma ir veidota, pamatojoties uz centrālās lidostas un tai pakārtoto lidostu principu. Čartera lidojumu fonda mērķis ir veicināt jaunu satiksmes plūsmu, nevis ierobežot pašreizējo satiksmi. Jauna starptautiskās satiksmes plūsma veicinās jauna tūrisma attīstību, jaunas infrastruktūras izveidi, kā arī tūrisma nozares ilgtspējību un nodarbinātību. Apgabali uzskata, ka šādi tiks sekmēts lielāks pieprasījums pēc regulārajiem pakalpojumiem no Oslo uz Ziemeļnorvēģiju. Starptautiskie čartera lidojumi un iekšzemes lidojumi no Oslo ir savstarpēji papildinoši pakalpojumi. Lielāks čartera lidojumu skaits no ārvalstīm neapdraudēs Norvēģijas gaisa satiksmes modeli. Turklāt ievērojama daļa Ziemeļnorvēģijas apmeklējumu ir komandējumi – šo segmentu shēma nekādā veidā neietekmētu.

—	NHO Luftfart pārspīlē ietekmi uz regulāro lidojumu konkurētspēju. Dažādiem maršrutiem ir dažādi tirgi. Turklāt arī neregulāro un regulāro lidojumu tirgi atšķiras.

—	Ir grūti saprast, kā attiecīgais pasākums varētu būt diskriminējošs. Jaunajiem regulārajiem maršrutiem ir vairākkārt piešķirts atbalsts, un tā apmērs ievērojami pārsniedza atbalstu, kas tiks sniegts ar Čartera lidojumu fonda starpniecību.

—	Čartera lidojumu fonds neizmantos mehānismus, kuri diskriminēs Norvēģijas pārvadātājus. Pretēji NHO Luftfart apgalvotajam, Norvēģijas regulārā gaisa transporta pakalpojumu sniedzējiem ir bāzes arī ārpus Norvēģijas.

—	Attiecīgajiem apgabaliem nav skaidrs, kā uz šo gadījumu attiecas piezīme par iespēju iegādāties gaisa transporta pakalpojumus nerentablajos maršrutos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1008/2008.

II. NOVĒRTĒJUMS

1. Valsts atbalsta esība

1.1. Valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē

(48)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā noteikts:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

1.2. Valsts līdzekļu izmantošana

(49)	Atbalsta pasākums jāpiešķir valstij vai izmantojot valsts līdzekļus.

(50)	Norvēģijas iestādes informēja, ka Čartera lidojumu fonda darbībai, visticamāk, piešķirs tiešu finansējumu no attiecīgo trīs apgabalu budžeta līdzekļiem (nevar izslēgt iespēju, ka fonds varētu saņemt arī tiešu Norvēģijas valsts finansējumu).

(51)	Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka šis noteikums ir izpildīts, jo shēmas īstenošanu finansēs vai nu ar apgabalu budžeta, vai arī valsts līdzekļiem (42).

1.3. Konkrētu uzņēmumu vai konkrētu preču ražošanas atbalstīšana

(52)	Pirmkārt, atbalsta pasākumam jārada saņēmējiem kāda priekšrocība, kas atbrīvo no maksājumiem, kurus parasti iekasē no to budžeta.

(53)	Ceļojumu rīkotāji, kuriem piešķirs shēmas atbalstu, saņems tiešu dotāciju, kas mazinās izmaksas par attiecīgo čartera lidojumu kopumu. Shēmas netiešie labumguvēji būs pakalpojumu sniedzēji, kuri atrodas attiecīgajos trijos apgabalos un kurus labvēlīgi ietekmēs tūristu skaita pieaugums reģionā.

(54)	Otrkārt, atbalsta pasākumam jābūt selektīvam, atbalstot konkrētus uzņēmumus vai konkrētu preču ražošanu.

(55)	No shēmas tieši iegūs vienīgi tie ceļojumu rīkotāji, kuri nodrošina čartera lidojumus uz Ziemeļnorvēģiju. Savukārt shēmas netiešie labumguvēji būs tikai tie uzņēmumi (pakalpojumu sniedzēji), kuri atrodas attiecīgajos trijos apgabalos.

(56)	Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka pasākums ir selektīvs.

1.4. Konkurences izkropļošana

(57)

Valsts atbalstam piemēro EEZ līguma 61. panta 1. punktu, ja tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm. Lai piemērotu EEZ līguma 61. panta 1. punktu, ir pietiekami, ja atbalsts draud radīt konkurences izkropļojumus, piešķirot selektīvu priekšrocību. Tiek uzskatīts, ka atbalsts kropļo konkurenci, ja to piešķir uzņēmumam, kas darbojas, konkurējot ar citiem uzņēmumiem.

(58)

Tiešie shēmā paredzētā atbalsta saņēmēji ir ceļojumu rīkotāji, kuri nomā gaisa kuģi čartera lidojumiem (neregulārajiem) uz Ziemeļnorvēģiju. Ceļojumu rīkotāji darbojas vairākās valstīs un nozarē, kurai raksturīga sīva konkurence. Shēmas netiešie labumguvēji ir Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozares pakalpojumu sniedzēji, kurus labvēlīgi ietekmēs ar atbalstu panāktais ārvalstu tūristu pieprasīto pakalpojumu daudzuma pieaugums. Atbalsts var veicināt to, ka tūristi izvēlēsies apmeklēt Ziemeļnorvēģiju, nevis atpūtas vietas citās valstīs. Tiek izkropļota ne tikai konkurence starp ceļojumu rīkotājiem, bet, iespējams, arī tūrisma pakalpojumu sniedzēju savstarpējā konkurence. Turklāt par jaunu lidojumu un maršrutu piesaistīšanu lidostas konkurē starptautiskā mērogā. Tāpēc atbalsts var radīt arī lidostu savstarpējās konkurences izkropļojumus.

(59)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka shēma tās tiešajiem vai netiešajiem labumguvējiem varētu palīdzēt nostiprināt pozīcijas attiecībā pret to konkurentiem, kuri nav ieguvuši līdzīgu priekšrocību. Tāpēc jebkādu atbalstu, kas piešķirts, īstenojot shēmu, var uzskatīt par atbalstu, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus.

1.5. Ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

(60)

Uzskatāms, ka valsts atbalsts konkrētiem uzņēmumiem iespaido tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm, ja atbalsta saņēmējs veic saimniecisku darbību, kas ietver tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Atbalstu piešķirs tiem ceļojumu rīkotājiem, kuri tūristiem no ārvalstīm piedāvā ceļojumu komplektus atpūtai Norvēģijā. Būtībā tā ir pārrobežu darbība. Turklāt Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozare, kas būs shēmas netiešais labumguvējs, konkurē ar citu EEZ valstu tūrisma nozarēm.

(61)	Tāpēc valsts finansējums, ko piešķirs, īstenojot attiecīgo pasākumu, iespaidos tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

1.6. Secinājums

(62)	Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem, tāpēc attiecīgā shēma ietver valsts atbalstu. Valsts atbalsts atbilst EEZ līgumam tikai tad, ja uz to var attiecināt vienu no EEZ līguma 61. panta 3. punktā paredzētajām atkāpēm.

2. Procedūras noteikumi

(63)

Shēmā paredzētais atbalsta pasākums uzskatāms par darbības atbalstu. Saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm “darbības atbalsta shēmas netiek ietvertas reģionālā atbalsta plānos, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, balstoties [pamatojoties] uz attiecīgās EBTA valsts paziņojumu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu” (43).

(64)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde jāinformē par jebkuriem atbalsta piešķiršanas vai grozījumu plāniem pietiekami savlaicīgi, lai tā varētu iesniegt savus komentārus. (…) Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

(65)	Iesniedzot 2012. gada 2. maija paziņojumu par Čartera lidojumu fondu (44), Norvēģijas iestādes izpildīja 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā noteikto paziņošanas prasību.

(66)	Neīstenojot attiecīgo shēmu, Norvēģijas iestādes izpildīja 3. protokola II daļas 3. pantā noteikto neīstenošanas pienākumu.

(67)	Atbilstīgi noteikumiem par oficiālo procedūru Uzraudzības iestāde izskatīja Norvēģijas iestāžu un trešo personu iesniegtās piezīmes.

3. Atbalsta saderība

3.1. Novērtējums par atbalsta pasākuma atbilstību EEZ līguma 61. panta 3. punktam saistībā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm

(68)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, par saderīgu ar EEZ līgumu var uzskatīt:

“Atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.”

(69)	Kā iepriekš norādīts, lai izvērtētu atbalsta saderību, tas uzskatāms par darbības atbalstu. Darbības atbalsts atbrīvo uzņēmumu no izmaksām, kas tam parasti būtu jāsedz savas pārvaldības ietvaros vai veicot savas parastās darbības (45). Parasti darbības atbalsts ir aizliegts.

(70)

Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteikts, ka:

“Balstoties [pamatojoties] uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tādu valsts atbalstu, kas tiek sniegts, lai veicinātu atsevišķu EEZ mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EEZ līgumam. Šā veida valsts atbalsts pazīstams kā valsts reģionālais atbalsts. Valsts reģionālais atbalsts var būt ieguldījumu atbalsts, ko piešķir lieliem uzņēmumiem, vai atsevišķos konkrētos apstākļos – darbības atbalsts, taču abos gadījumos paredzēts konkrētiem reģioniem nolūkā izlīdzināt reģionālās atšķirības.” (izcēlums pievienots) (46)

(71)

Pamatnostādnēs arī noteikts, ka:

“Atkāpjoties no iepriekšējā punktā noteiktā, tādu darbības atbalstu, kas [kurš] netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos, ciktāl tas paredzēts šo reģionu turpmākas apdzīvotības sarukšanas novēršanai vai mazināšanai (47). Vismazāk apdzīvotie reģioni ir NUTS II līmeņa reģioni Norvēģijā un NUTS IV līmeņa reģioni Īslandē vai to daļas, kur iedzīvotāju blīvums ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru vai mazāk un kas atrodas blakus un robežojas ar mazākām teritorijām, kuras atbilst tam pašam iedzīvotāju blīvuma kritērijam.” (izcēlums pievienots) (48)

3.2. Atbalstu var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos

3.2.1. Attiecīgie trīs apgabali ir vismazāk apdzīvotie reģioni

(72)

Saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm tādu darbības atbalstu, kurš netiek pakāpeniski samazināts un kura termiņš nav ierobežots, var atļaut tikai vismazāk apdzīvotajos reģionos, ciktāl tas paredzēts šo reģionu turpmākas apdzīvotības sarukšanas novēršanai vai mazināšanai. Vismazāk apdzīvotie reģioni ir tādi reģioni, kur iedzīvotāju blīvums ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru vai mazāk (49).

(73)	Attiecīgo trīs apgabalu iedzīvotāju blīvums ir 4,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Tāpēc tie atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādņu noteikumiem par elastīgāku darbības atbalsta pasākuma atbilstības novērtējumu.

3.2.2. Shēmas atbalsta tiešajiem saņēmējiem nav noteikti jāatrodas vismazāk apdzīvotajos reģionos – atbalsta pasākuma un Ziemeļnorvēģijas reģionālās attīstības saistība

(74)	Attiecīgo atbalstu izmaksās ceļojumu rīkotājiem, kuri var atrasties ārpus Norvēģijas/EEZ. Tāpēc atbalsta tiešajam saņēmējam nav noteikti jāatrodas vismazāk apdzīvotajos reģionos.

(75)

Lēmumā par procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde šaubījās, vai par Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm atbilstīgu var uzskatīt tādu shēmu, kurā darbības atbalstu paredzēts piešķirt saņēmējiem, kas varētu atrasties ārpus vismazāk apdzīvotajiem reģioniem. Uzraudzības iestāde šaubījās, vai tas, ka attiecīgā reģiona uzņēmēji būs shēmas netiešie labumguvēji, nodrošinās pietiekamu saistību ar šīs teritorijas reģionālo attīstību.

(76)

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka ceļojumu rīkotājiem piešķirtā atbalsta saistība ar Ziemeļnorvēģijas reģionālo attīstību ir pietiekama šādu iemeslu dēļ:

—	shēmu piemēros vienīgi čartera lidojumiem uz Ziemeļnorvēģiju,

—	shēmā paredzēto atbalstu varēs piešķirt tikai tādiem ceļojumu komplektiem, kuros būs iekļauts “pasākums uz zemes”, un

—	Čartera lidojumu fonds izmaksās atbalstu ceļojumu rīkotājiem pēc tam, kad lidojumi uz mērķa teritoriju būs notikuši.

(77)

Uzraudzības iestāde piebilst, ka ceļojumu rīkotājs saņems atbalstu tikai tad, ja nodrošinās čartera lidojumu kopumu uz reģionālu lidostu Ziemeļnorvēģijā. Atbalstu nepiešķirs tūristu pārvadāšanai ar čartera lidojumiem ārpus attiecīgā reģiona. Ir skaidrs, ka shēmas mērķa teritorija ir Ziemeļnorvēģija, kas ir viens no vismazāk apdzīvotajiem Norvēģijas reģioniem. Uzraudzības iestāde arī norāda uz noteikumu, ka shēmu piemēros tikai tādiem ceļojumu komplektiem, kuros būs iekļauts “pasākums uz zemes” šajā reģionā. Tas nozīmē, ka shēma var tieši ietekmēt reģionu, palīdzot piesaistīt tādus tūristus, kuri citādi šo reģionu neapmeklētu. Ar “pasākumu uz zemes” būtu jānodrošina tas, lai tūristi, pavadot atvaļinājumu Ziemeļnorvēģijā, uzturētos šajā reģionā. Shēmā noteikts, ka “pasākuma uz zemes” vērtībai jābūt vismaz NOK 800 par vienu tūristu. Čartera lidojumu fonda atbalstu piešķirs, tiklīdz čartera lidojumu kopums būs pabeigts un kad būs dokumentāri apstiprināts, ka ir izpildīti atbalsta piešķiršanas kritēriji. Saskaņā ar vienu no piešķiršanas kritērijiem pieteikums jāatbalsta tūrisma pakalpojumu sniedzējam galamērķī. Atbalstu nepiešķirs ceļojumu komplektiem, kuros iekļauts tikai lidojums. Pakalpojumu sniedzējus, kuri atrodas attiecīgajos trīs apgabalos, labvēlīgi ietekmēs lielāks tūristu skaits un no tā izrietošais pakalpojumu pieprasījuma pieaugums, tādējādi tie kļūs par netiešajiem shēmas labumguvējiem. Kā redzams šā lēmuma I daļas 2.2. sadaļas tabulā, kurā norādīti tūristu izdevumi reģionā, tūristu skaita pieaugumam būs tieša ekonomiskā ietekme uz reģiona tūrisma nozari. Uzraudzības iestāde uzskata, ka galvenā shēmas ekonomiskā ietekme varētu tikt novirzīta uz shēmas mērķa teritoriju.

(78)

Uzraudzības iestāde arī norāda, ka ES Komisija ir atļāvusi piešķirt reģionālo atbalstu tādiem saņēmējiem, kuri atrodas ārpus reģionālajam atbalstam atbilstīgajiem reģioniem. Piemēram, lēmumā par Itāliju (Sicīliju) Komisija secināja, ka dotācijas izmaksām, ar ko veicina tūristu pārvadāšanu ar čartera lidojumiem, atbilst LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunktam. Dotācijas bija pieejamas ceļojumu rīkotājiem, kuri nomāja gaisa kuģus tūristu pārvadājumiem uz Sicīliju. Par atbilstīgām atzina arī dotācijas, ar kurām sedza izmaksas par pārvadājumiem uz Sicīliju un kuras piešķīra Itālijas un ārvalstu ceļojumu aģentūrām, lai tās komplekso tūrisma pakalpojumu ietvaros nodrošinātu tūristu apmeklējumus un tūristu pārvadājumus ar dzelzceļa vai jūras transportu (50).

(79)	Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde secina, ka, lai gan atbalsta tiešais saņēmējs var atrasties ārpus Ziemeļnorvēģijas, shēma nodrošina pietiekamu saistību ar reģionu, kurā plānots panākt paredzēto ietekmi.

3.3. Atbalstam jābūt vajadzīgam un piemērotam līdzeklim apdzīvotības sarukšanas mazināšanai

(80)	Attiecīgās EBTA valsts ziņā ir pierādīt, ka atbalsts ir vajadzīgs un ka tas ir piemērots līdzeklis apdzīvotības sarukšanas mazināšanai (51).

(81)	Lai attiecīgo pasākumu atzītu par vajadzīgu, Norvēģijas iestādēm jāpierāda, ka, lai novērstu vai mazinātu pastāvīgo apdzīvotības sarukšanu, ir vajadzīga valsts iejaukšanās.

(82)

Norvēģijas iestādes informēja Uzraudzības iestādi par to, ka Ziemeļnorvēģija, kas ir viens no Eiropas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem, vienmēr bijusi sevišķi mazapdzīvota un tās apdzīvotība ir mazinājusies vairākas desmitgades. Tāpēc Norvēģijas iestādes uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai stabilizētu iedzīvotāju uzturēšanos reģionā un novērstu turpmāku apdzīvotības sarukšanu. Attiecīgā shēma ir viens no vajadzīgajiem šā mērķa sasniegšanas instrumentiem. Norvēģijas iestādes atzīst, ka ar Čartera lidojumu fonda izveidi vien nepietiks, lai novērstu apdzīvotības sarukšanu, taču uzskata, ka fonds kā viens no vispārējās politikas instrumentiem palīdzēs izvērst saimniecisko darbību reģionā, kā arī izveidot un saglabāt jaunas darba vietas. Izvēloties dzīvesvietu, cilvēki visvairāk ņem vērā tādus faktorus kā darba iespējas un paredzamie ienākumi.

(83)	Lai attiecīgo shēmu atzītu par piemērotu līdzekli, Norvēģijas iestādēm jāpierāda, ka ir acīmredzams, ka citi pasākumi nebūtu piemērotāki, lai novērstu vai mazinātu apdzīvotības sarukšanu vismazāk apdzīvotajos reģionos (52).

(84)

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka shēma ir piemērots līdzeklis, jo tā ir labākais pieejamais pasākums, ar ko palielināt tūristu skaitu, izveidot darba vietas tūrisma nozarē un tādējādi arī veicināt reģiona apdzīvotības sarukšanas mazināšanu. Tās uzskata, ka parastais atbalsts ieguldījumiem ne vienmēr ir piemērotākais instruments, ar ko risināt konkrētas reģiona problēmas. Lai saglabātu apdzīvotības līmeni, izšķirīga nozīme ir darba vietām. Tūrisms ir nozare, kas pastāvīgi attīstās, turklāt tā ir gan darbietilpīga, gan atkarīga no vietējā darbaspēka. Viens no Ziemeļnorvēģijas tūrisma nozares attīstības šķēršļiem ir rentabilitāte un tūrisma sezonalitāte. Čartera lidojumu fonda mērķis ir izvērst tūrismu nesezonā, tādējādi veicinot darba vietu saglabāšanu visu gadu. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka ar atbalsta instrumentu, kas nodrošinātu atbalstu tikai reģiona vietējiem uzņēmumiem, neizdotos palielināt lidojumu skaitu uz attiecīgajām lidostām (un tādējādi arī tūrisma apmēru reģionā) vai novērst apdzīvotības sarukšanu. Tās uzskata, ka Čartera lidojumu fondam ir vislielākā iespēja nodrošināt panākumus un panākt minimālu kropļojošu ietekmi. Tāpēc Norvēģijas iestādes uzskata, ka shēma ir piemērots līdzeklis.

(85)

Lēmumā par procedūras sākšanu Uzraudzības iestāde izteica šaubas par attiecīgo pasākumu, jo īpaši tā šaubījās, vai izvirzītos shēmas mērķus nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, nevis darbības atbalstu ceļojumu rīkotājiem, kas piedāvā ceļojumu komplektus, kuros iekļauti čartera lidojumi (neregulārie) (piemēram, piedāvājot ceļojumu komplektus, kuros iekļauti regulārie lidojumi).

(86)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes atspēkoja atsevišķas Uzraudzības iestādes šaubas par to un tādējādi pierādīja, ka valsts iejaukšanās ir vajadzīga un ka shēma ir vajadzīgais līdzeklis, ar ko novērst Ziemeļnorvēģijas reģiona apdzīvotības sarukšanu. Uzraudzības iestāde arī uzskata, ka Čartera lidojumu fondu var uzskatīt par instrumentu, ar ko izvērst tūrismu reģionā un tādējādi palielināt nodarbinātību vienā no Norvēģijas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem. Šo konstatējumu atbalsta trešās personas, kuras pārstāv dažādus reģiona tūrisma nozares uzņēmumus un ir paudušas atbalstu shēmai. Tomēr Uzraudzības iestāde apšauba shēmas piemērotību un ietekmi attiecībā uz reģiona attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu. Nav acīmredzami tas, ka attiecīgos mērķus nevarētu sasniegt ar citiem līdzekļiem, piemēram, ceļojumu komplektiem, kuros iekļauti regulārie lidojumi.

(87)

Sagatavotajā novērtējumā Uzraudzības iestāde ņēma vērā Reģionālā atbalsta pamatnostādnes, kurās noteikts, ka:

“Ja izņēmuma kārtā ir paredzēts piešķirt īpašu individuālu atbalstu konkrētam uzņēmumam vai atbalstu, kas paredzēts tikai vienai darbības jomai, dalībvalstij ir pienākums pierādīt, ka projekts dos ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā.” (izcēlums pievienots) (53).

(88)

Ziemeļnorvēģiju uzskata par reģionālās attīstības prioritāti, un Norvēģijas valdības mērķis ir novērst apdzīvotības sarukšanu un veicināt iedzīvotāju uzturēšanos šajā reģionā. Atbalsts tūrisma nozarei tiek uzskatīts par galveno reģiona attīstības priekšnosacījumu, un Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, lai izdotos novērst vai mazināt reģiona apdzīvotības sarukšanu, ir īpaši svarīgi radīt darba iespējas.

(89)

Saskaņā ar Satiksmes ekonomikas institūta aprēķiniem 2007. gadā ārvalstu tūristi, kuri izmantoja gaisa pārvadājumus, iztērēja NOK 7480 par iepriekš apmaksātiem pirkumiem un NOK 6730 par pirkumiem uz vietas. Tiek prognozēts, ka 2012. gadā Ziemeļnorvēģijas apmeklētāji iztērēs NOK 9000 par vienu personu (54).

(90)

Ņemot to vērā, Uzraudzības iestāde uzskata, ka tūrisma nozare varētu būtiski ietekmēt reģiona attīstību. Shēmas iespējamā ekonomiskā ietekme uz Ziemeļnorvēģiju, izvēršot tūrismu reģionā un palielinot tā atpazīstamību kā starptautiskam tūristu galamērķim, varētu palīdzēt stabilizēt un, iespējams, palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā.

(91)

Tomēr, lai gan regulārie un neregulārie lidojumi var veidot divus atsevišķus tirgus (55) un lai gan tiešie regulārie lidojumi uz Ziemeļnorvēģiju varētu būt mazāk dzīvotspējīgs līdzeklis tūrisma izvēršanai reģionā (jo īpaši nesezonā), Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav pilnīgi acīmredzams, kāpēc regulāros iekšzemes lidojumus nevar izmantot kā daļu no brīvdienu ceļojumu komplekta, piemēram, kad ceļojumu rīkotāji organizē “turp un atpakaļ ceļojumu piedāvājumus”. Uzraudzības iestāde norāda, ka, tā kā Norvēģijā un EEZ attālākajos reģionos, piemēram, Ziemeļnorvēģijā, gaisa pārvadājumi ir būtisks transporta veids, valstī ir labi attīstīta decentralizēta lidostu sistēma. Turklāt Norvēģijas iestādes ir atzinušas, ka par vairākiem iekšzemes gaisa transporta maršrutiem pienākas kompensācija par publisko pakalpojumu sniegšanu, tāpēc valsts konkrētai aviokompānijai kompensē izdevumus par tādiem maršrutiem, kuri citādi nebūtu komerciāli dzīvotspējīgi. Uzraudzības iestāde uzskata, ka nav pilnīgi skaidrs, kāpēc izvirzīto shēmas mērķi – veicināt attīstību vienā no Norvēģijas vismazāk apdzīvotajiem reģioniem, piešķirot atbalstu čartera lidojumiem no ārvalstīm uz Norvēģiju, lai palielinātu tūristu skaitu nesezonā un tādējādi veicinātu darba vietu saglabāšanu visu gadu – kaut daļēji nevarētu sasniegt, izmantojot regulāros lidojumus.

(92)	Ņemot to vērā, Uzraudzības iestādei joprojām ir noteiktas šaubas par to, vai shēma ir labākais instruments, ar ko īstenot izvirzītos mērķus, panākot minimālu kropļojošu ietekmi. Proti, uzraudzības iestāde uzskata, ka shēma varētu nelabvēlīgi ietekmēt regulāro lidojumu tirgu.

(93)

Tāpēc Uzraudzības iestāde secina, ka shēmas izveide ir piemērots risinājums tikai ierobežotā laikposmā, lai palīdzētu izveidot dzīvotspējīgu tūrisma nozari vismazāk apdzīvotajā Norvēģijas apgabalā. Norvēģijas iestāžu noteiktais shēmas darbības ilgums, t. i., desmit gadu, šķiet pārāk ilgs periods šā mērķa īstenošanai. Uzraudzības iestāde uzskata, ka shēmas darbības ilgums būtu jāierobežo līdz trīs gadus ilgam “darbības sākšanas” periodam, kurā varēs novērtēt shēmas piemērotību. Tāpēc Norvēģijas iestādēm šā perioda beigās būtu jānovērtē shēmas radītā ietekme, ņemot vērā gan tās labvēlīgo ietekmi, gan arī jebkādu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci.

3.4. Atbalstam jābūt samērīgam ar shēmas mērķi

(94)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas piešķirts, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību, var uzskatīt par saderīgu ar līgumu, “ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm”. Lai shēma būtu saderīga ar kopējo tirgu, tai jābūt samērīgai ar shēmas mērķi.

(95)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka shēma izstrādāta tā, lai piešķirtu tikai vajadzīgo atbalsta apmēru. Maksimālo Čartera lidojumu fonda atbalstu (25 %) piešķirs tad, ja kabīnes noslodze būs 60 % vai mazāk. Atbalsta intensitāte pakāpeniski samazināsies līdz nullei, ja vidējā kabīnes noslodze sasniegs 80 % (56).

(96)	Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, īstenojot shēmu, kas samazinās ceļojumu rīkotāju risku, kabīnes noslodze varētu pārsniegt 60 %, tāpēc maz ticams, ka atbalsta intensitāte būs 25 % no čartera lidojumu izmaksām.

(97)

Uzraudzības iestāde secina, ka shēmas galvenais uzdevums ir sniegt ceļojumu rīkotājiem garantiju, lai tiem nenāktos atcelt lidojumus ar mazu kabīnes noslodzi. Maksimālais atbalsts ir 25 % no čartera lidojuma izmaksām. Papildu izmaksas par čartera lidojumu, kura kabīnes noslodze ir mazāka par 60 %, netiks atlīdzinātas. Tiek prognozēts, ka kopējā Čartera lidojumu fonda piešķirtā atbalsta summa būs mazāka par NOK 10 miljoniem gadā. Uzraudzības iestāde šo salīdzinoši nelielo summu uzskata par samērīgu. Maz ticams, ka tik neliela summa varētu radīt pārmērīgi nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecību.

(98)

Tāpēc uz attiecīgo shēmu var neattiecināt ES Komisijas lēmumu par prēmiju shēmu ceļojumu rīkotājiem Grieķijā (57). Šajā shēmā tika paredzēts, ka ceļojumu rīkotāji saņemtu EUR 40 par vienu tūristu. Ciktāl Uzraudzības iestāde šo shēmu saprot, tajā bija plānots kompensēt ne tikai papildu transporta izmaksas, kas radās, nodrošinot tūristu transportu uz Grieķiju (58). Tas ir pretēji Čartera lidojumu fonda mērķiem, jo ar to paredzēts mudināt ceļojumu rīkotājus uzņemties līgumsaistības, pirms tūristi ir rezervējuši biļetes, kompensējot rīkotājiem izdevumus gadījumā, ja tiem neizdosies atgūt izmaksas par tūristu transportēšanu uz Ziemeļnorvēģiju.

(99)

Uzraudzības iestāde arī norāda, kā iepriekš aprakstīts, ka shēmas labumguvēji var atrasties gan Norvēģijā, gan ārvalstīs un ka tie var slēgt līgumus par čartera lidojumiem ar aviopārvadātājiem no Norvēģijas vai citām valstīm. Shēmas noteikumi vienlīdzīgi attieksies uz līdzvērtīgām situācijām. Tāpēc Uzraudzības iestāde uzskata, ka attiecīgā shēma nav diskriminējoša.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Uzraudzības iestāde secina, ka atbalsts ir samērīgs ar shēmas mērķi.

4. Atļaujas ilgums

(101)

Uzraudzības iestāde 2012. gada 27. jūnija Lēmumā Nr. 246/12/COL šaubījās, vai atļaut īstenot attiecīgo shēmu pēc 2013. gada 31. decembra. Saskaņā ar saņemtajām piezīmēm, lai panāktu izmērojamu ietekmi uz reģiona attīstību, vajadzīgs ilgāks periods. Ņemot vērā šaubas, ko Uzraudzības iestāde Lēmumā Nr. 246/12/COL izteica par shēmas ietekmi uz attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu attiecīgajā reģionā, piemērotāks laikposms būtu trīs (3) gadi. Jebkurā gadījumā būtu regulāri no jauna jānovērtē vajadzība pēc darbības atbalsta un tā apmērs, lai nodrošinātu tā ilgstošu atbilstību attiecīgajam reģionam (59). Šādā ilgākā periodā būs vieglāk novērtēt shēmas ilgstošo ietekmi.

(102)

Tāpēc Norvēģijai pēc trim (3) gadiem būtu jāiesniedz ziņojums, kurā novērtēta shēmas ietekme uz tūrisma attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu reģionā, kā arī tās ietekme uz konkurenci, lai Uzraudzības iestāde varētu novērtēt shēmas vajadzīgumu un piemērotību.

5. Secinājums

(103)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka Čartera lidojumu fonda shēma atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta noteikumiem un tāpēc tā ietver valsts atbalstu.

(104)

Ņemot vērā izklāstīto novērtējumu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka Čartera lidojumu fonda shēma ir saderīga ar EEZ līgumu saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi.

(105)

Tomēr Uzraudzības iestāde apšaubīja shēmas piemērotību un ietekmi attiecībā uz reģiona attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu. Uzraudzības iestāde īpaši šaubījās par to, vai shēmas mērķus nevarētu sasniegt ar citiem līdzekļiem. Tāpēc tā secināja, ka shēmu var apstiprināt uz trim gadiem no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Turklāt Norvēģijas iestādēm būs jāsagatavo un jāiesniedz shēmas novērtējums, kurā dokumentēta tās ietekme uz tūrisma attīstību reģionā un tā apdzīvotības sarukšanas novēršanu, kā arī tās ietekme uz konkurenci. Novērtējums jāizstrādā neatkarīgam ekspertam un jāiesniedz Uzraudzības iestādei.

(106)

Norvēģijas iestādēm tiek atgādināts, ka saskaņā ar 3. protokola II daļas 21. pantu saistībā ar Īstenošanas nosacījumu lēmuma 5.–6. pantu (60) tām ir pienākums iesniegt gada ziņojumus par shēmas īstenošanu.

(107)

Norvēģijas iestādēm arī atgādina, ka par visiem shēmas grozīšanas plāniem jāpaziņo Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Čartera lidojumu fonda shēma Ziemeļnorvēģijai, par ko paziņoja Norvēģijas iestādes, ir uzskatāma par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Atbalsta shēma ir saderīga ar EEZ līgumu saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja to īsteno trīs (3) gadus no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Triju (3) gadu perioda beigās Norvēģija iesniedz Uzraudzības iestādei ziņojumu, kurā novērtēta shēmas ietekme uz reģiona tūrisma attīstību un apdzīvotības sarukšanas novēršanu, kā arī tās ietekme uz konkurenci.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2013. gada 10. jūlijā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

Kolēģijas loceklis

Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON

(1) Pasākums Nr. 632837 un Nr. 322824.

(2) Pasākums Nr. 638133.

(3) OV C 291, 27.9.2012., 2. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 53, 27.9.2012., 36. lpp.

(4) Pasākums Nr. 644991.

(5) Innovative Experiences (pasākums Nr. 650797), NHO Reiseliv (pasākums Nr. 650549), NHO Luftfart (pasākums Nr. 650733), Avinor (pasākums Nr. 650806), VinterTroms AS (pasākums Nr. 650827), Northern Norway Tourist Board Ltd (pasākums Nr. 650958), viesnīcu ķēdes Rica Hotels un Thon Hotels (pasākums Nr. 650880) un Voigt Travel b.v. (pasākums Nr. 668161).

(6) Pasākums Nr. 653590 un Nr. 653595.

(7) Pasākums Nr. 669821.

(8) Čartera lidojumu definē kā neregulāru lidojumu.

(9) Boeing 737 kategorijas un augstākas kategorijas gaisa kuģi.

(10) Lielus gaisa kuģus pašreiz var uzņemt šādas Ziemeļnorvēģijas lidostas: Trumses (Tromsø), Būdē (Bodø), Ēvenēses (Evenes) Harstad/Narvik, Altas (Alta), Hjirkenēses (Kirkenes) (Høybuktmoen), Bardufoss, Svālbaras (Svalbard), Lakselvas (Lakselv) (Banak), Annejas (Andøya) (sauktas arī par “Ziemeļblāzmas lidostām”). Attiecībā uz Svālbaru skatīt EEZ līguma 40. protokolu.

(11) Sīkāku shēmas aprakstu skatīt 2.5. sadaļā.

(12) “Čartera lidojumu kopums” (charter series) ir čartera lidojumi starp diviem galamērķiem, ko atkārto ierobežotā laikposmā (piemēram, iknedēļas lidojumi no Būdē uz Londonu un atpakaļ no februāra līdz aprīlim).

(13) Kabīnes noslodze ir pārdoto lidojuma sēdvietu procentuālais daudzums. Kabīnes noslodzi noteiks, faktisko izlidojošo pasažieru skaitu dalot ar gaisa kuģa maksimālo sēdvietu skaitu.

(14) Atbalstu var piešķirt čartera lidojumu kopumiem, kuru vidējā kabīnes noslodze būs mazāka par 60 %; taču atbalsta apmērs nepārsniegs 25 % no izmaksām par čartera lidojumu, kura kabīnes noslodze būs 60 %. Ja kabīnes noslodze būs mazāka par 60 %, ar atbalstu neizdosies segt visus čartera lidojumu rīkotāja zaudējumus. Tas ilustrēts 26. punktā redzamajā attēlā.

(15) Atbalsta intensitāte būs 25 % no kopējām čartera izmaksām. Prognozētās čartera kopējās izmaksas ir NOK 33 600 000 (izmaksas par vienu lidojumu turp un atpakaļ (NOK 300 000) reizinātas ar 112).

(16) Skatīt Norvēģijas valdības balto grāmatu “Tālie ziemeļi. Redzējums un politiskie instrumenti” (Meld. St. 7 (2011.–2012.), saīsinātais variants, 25. lpp.). Viena no prioritātēm ir “turpināt pievērsties ceļojumu un tūrisma nozarei Ziemeļnorvēģijā un Svālbarā, lai veicinātu šo nozaru dalībnieku turpmāku sadarbību un koordinēšanu” (37. lpp.). (http://www.regjeringen.no/upload/UD/Vedlegg/Nordområdene/UD_nordomrodene_EN_web.pdf.) Norvēģijas valdības politiskā platforma 2009.–2013. gadā attiecas uz tūrisma nozīmi, jo īpaši tā nozīmīgumu Ziemeļnorvēģijai: “Ziemeļnorvēģija ir unikāls ceļojumu galamērķis, un tai jāsniedz iespēja izmantot un izvērst savu potenciālu” (22. lpp.) (http://arbeiderpartiet.no/file/download/4861/58544/file/soriamoria2_english.pdf).

(17) Skatīt Norvēģijas valdības tūrisma stratēģiju: “Avinor izveido “Ziemeļblāzmas lidostas” kā vienotu Ziemeļnorvēģijas lielāko lidostu zīmolu. (…) Avinor atbalsta Čartera lidojumu fondu Ziemeļnorvēģijai. (…) Šāda čartera lidojumu fonda mērķis ir veicināt čartera ceļojumus uz reģionu. Nozares dalībnieku atsauksmes liecina, ka šī būs svarīga iniciatīva, kas veicinās jaunu satiksmes plūsmu” (“Galamērķis – Norvēģija. Valsts tūrisma nozares stratēģija”, 76. lpp.). (http://www.regjeringen.no/pages/37646196/Lenke_til_strategien-engelsk.pdf.)

(18) Piemēram, Nūrlannes apgabals ir sagatavojis “Nūrlannes tūrisma stratēģiju 2011.–2015. gadam” (http://www.nfk.no/Filnedlasting.aspx?MId1=1266&FilId=11230).

(19) Uzraudzības iestādes Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp. un EEZ papildinājums Nr. 32 (3.9.1994., 42. lpp.), pieejamas arī vietnē http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/). Pamatnostādnes pēdējoreiz grozītas 6.4.2006. un publicētas OV L 54, 28.2.2008., 1. lpp. un EEZ papildinājumā Nr. 11., 28.2.2008., 1. lpp. Pamatnostādnes atbilst Eiropas Komisijas pieņemtajām “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam”, kas publicētas OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp. (“Reģionālā atbalsta pamatnostādnes”). Attiecīgie trīs apgabali ir NUTS II reģioni. Viszemākais iedzīvotāju blīvums ir Finnmarkā, t. i., 1,6 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

(20) Uzraudzības iestāde 2009. gadā apstiprināja atbalsta shēmu, lai izveidotu maršrutus no otras lielākās Ziemeļnorvēģijas pilsētas Būdē, skatīt Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 179/09/COL (“Būdē Maršrutu izveides fonds”). Maršrutu izveides fonds vēl nav piešķīris shēmas atbalstu. Lidsabiedrība Norwegian trīs gadus nodrošināja lidojumus starp Trumsi un vienu no lielākajām Eiropas pilsētām. Lai gan tika saņemts Avinor atbalsts, maršruts bija nerentabls. To likvidēja 2011. gada martā. No 1. aprīļa līdz 30. septembrim sezonālus lidojumus maršrutā no Trumses uz Rīgu un atpakaļ nodrošināja Air Baltic. Šo maršrutu likvidēja 2011. gadā. No 1. jūlija līdz 15. augustam lidojumus starp Trumsi un Stokholmu divreiz nedēļā nodrošina SAS. Kāda Krievijas lidsabiedrība trīs reizes nedēļā veic lidojumus no Trumses uz Krievijas pilsētu Murmansku. Ņemot vērā starptautisko maršrutu ierobežoto skaitu, ir izteikts pieņēmums, ka aviopārvadātājiem ir minimāla komerciālā interese par lidojumiem starp Ziemeļnorvēģijas lidostām un Eiropas pilsētām (pasākums Nr. 632837).

(21) Tiešā ietekme attiecas uz patēriņu, par kuru maksāts ar tūristu līdzekļiem. Netiešā ietekme attiecas uz tūristu izdevumu vērtību plašākā skatījumā, piemēram, preču un pakalpojumu pieprasījumu apakšlīgumu veidā.

(22) Visas summas norādītas NOK. Norādītās summas iegūtas no datiem, kas publicēti Ziemeļnorvēģijas Izpildkomitejas (Landsdelsutvalget) un Norvēģijas Viesmīlības asociācijas (NHO Reiseliv Nord-Norge) sagatavotajā ziņojumā “Ceļotāju ekonomiskā ietekme Trundelāgā un Ziemeļnorvēģijā 2010. gadā”.

(23) Paziņojums, 11. lpp. (pasākums Nr. 632837), par Satiksmes ekonomikas institūta 2007. gada ziņojumu (Transportøkonomisk institutt, TØI) Nr. 941/2008 (https://www.toi.no/getfile.php/Publikasjoner/T%C3%98I%20rapporter/2008/941-2008/941-hele%20%20rapporten%20elektronisk-ny.pdf).

(24) Norvēģijas iestādes norādīja, ka attiecīgās summas ir tikai prognozes, kas sagatavotas Čartera lidojumu fonda budžeta izstrādes nolūkā. Tā kā summas ir noapaļotas, tabulā sniegtie dati nav precīzi.

(25) Iespējams, daļu finansējuma no valsts budžeta līdzekļiem varētu piešķirt Norvēģijas valsts.

(26) “Tukšie reisi” ir lidojumi, ko veic, lai novietotu gaisa kuģi čartera lidojumu kopuma sākumā un beigās. Gan atgriešanās reisā pēc pirmās izlidošanas, gan lidojumā pakaļ pēdējiem pasažieriem netiks pārvadāti pasažieri. Tukšie reisi čartera lidojumu kopuma rīkotājam rada ievērojamas izmaksas.

(27) Kabīnes noslodzi 80 % apmērā uzskata par nozares standarta bezzaudējumu slieksni.

(28) Tabulu sagatavojis Čartera lidojumu fonds, un tajā ilustrēts, kā shēmu piemēros lidojumiem no Londonas uz Ziemeļnorvēģiju ar gaisa kuģi Boeing 737-800. Aprēķināts, ka neto izmaksas, ko aviokompānija piemēros ceļojumu rīkotājam, būs NOK 300 000 par lidojumu turp un atpakaļ. Lai sasniegtu bezzaudējumu slieksni, biļetes jāiegādājas 149 personām (80 % tāda gaisa kuģa ietilpības, kurā var pārvadāt 186 personas).

(29) Attēlu sagatavojis Čartera lidojumu fonds tikai ilustratīviem nolūkiem (pasākums Nr. 632837).

(30) Avinor AS ir valsts uzņēmums, kas vada lielāko daļu Norvēģijas civilo lidostu.

(31) Innovative Experiences pārstāv 33 pieredzē pamatotus tūrisma uzņēmumus Ziemeļnorvēģijā.

(32) NHO Reiseliv (Norvēģijas Viesmīlības asociācija) pārstāv vairāk nekā 2 500 uzņēmumu, kuros strādā aptuveni 55 000 darbinieku. NHO Reiseliv Ziemeļnorvēģijas filiālei ir 400 biedru.

(33) VinterTroms AS pieder sešām Ziemeļnorvēģijas ceļojumu aģentūrām.

(34) NHO Luftfart pārstāv uzņēmumus, kuri darbojas Norvēģijas gaisa satiksmes nozarē, un citus ieinteresētos uzņēmumus.

(35) NHO Luftfart (pasākums Nr. 650733) (neoficiāls tulkojums no norvēģu valodas angļu valodā).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.). Iekļauta EEZ līgumā ar XIII pielikuma 64.a punktu.

(37) Pasākums Nr. 644991.

(38) Pasākums Nr. 653590/653595 un Nr. 669821.

(39) Attiecīgos datus Čartera lidojumu fonds sagatavojis ilustrācijas vajadzībām (pasākums Nr. 644991).

(40) Skatīt II daļas 3.3. sadaļu.

(41) Norvēģijas iestāžu 2012. gada 15. novembra vēstule (pasākums Nr. 653590/653595).

(42) Norvēģijas iestādes arī norādīja, ka Čartera lidojumu fonda darbību vēlāk varētu līdzfinansēt privāti uzņēmumi. Uzraudzības iestādes sagatavotajā novērtējumā šī iespēja nav izskatīta, jo tā šķiet diezgan nenoteikta.

(43) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 81. punkts.

(44) Pasākums Nr. 632837 un Nr. 322824.

(45) Skatīt sprieduma lietā T-348/04 SIDE/Komisija (Krājums 2008, II-625. lpp.) 99. punktu un sprieduma lietā T-162/06 Kronoply GmbH/Komisija (Krājums 2009, II-1. lpp.) 75. punktu.

(46) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 1. punkts.

(47) EBTA valsts ziņā ir pierādīt, ka ierosinātais atbalsts ir vajadzīgs un ka tas ir piemērots līdzeklis apdzīvotības sarukšanas mazināšanai (skatīt Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 65. zemsvītras piezīmi).

(48) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 69. punkts.

(49) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 22. punkta a) apakšpunkts.

(50) Komisijas 1998. gada 3. jūnija Lēmums 1999/99/EK par Sicīlijas reģionālo tiesību aktu Nr. 25/93 attiecībā uz pasākumiem nodarbinātības veicināšanai (OV L 32, 5.2.1999., 18. lpp.).

(51) Skatīt Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 65. zemsvītras piezīmi.

(52) Skatīt, piemēram, Uzraudzības iestādes 2006. gada 19. jūlija lēmumu Nr. 228/06/COL par paziņoto shēmu attiecībā uz reģionāli diferencētām sociālās nodrošināšanas iemaksām: “Pamatojoties uz Norvēģijas iestāžu sniegto informāciju, Uzraudzības iestāde secina, ka nav acīmredzams tas, ka novērst vai mazināt apdzīvotības sarukšanu vismazāk apdzīvotajos reģionos labāk izdotos ar tādiem pasākumiem, kuri nav darbības atbalsts.” (23. lpp.)

(53) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 10. punkts.

(54) Skatīt atsauci uz TØI ziņojumu Nr. 941/2008, kas sniegta 23. zemsvītras piezīmē un paziņojuma 11. lpp. (pasākums Nr. 632837).

(55) ES Komisija lēmumos par apvienošanos ir lēmusi, ka regulārie un neregulārie lidojumi neveido vienu tirgu. Skatīt, piemēram, spriedumu lietā Nr. COMP/M.5141 KLM/Martinair, kurā Komisija atzina, ka aviosabiedrību vietu piedāvājums ceļojumu rīkotājiem (“vairumtirdzniecības tirgus”) ir tirgus, kas atšķiras no tirgus regulāru aviopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem. Komisija norādīja, ka “vietu pārdošana ceļojumu rīkotājiem ir tirgus, kas nav saistīts ar tirgu, kurā vietas pārdod privātpersonām. Tāpēc konkurences apstākļi šajā tirgū ievērojami atšķiras, jo ceļojumu rīkotāju un individuālo klientu prasības atšķiras (piemēram, liela vietu skaita iegāde, atlaižu apspriešana, klientu prasību par lidojumu laiku ņemšana vērā u. c.)” (OV C 51, 4.3.2009., 4. lpp.).

(56) Skatīt shēmas aprakstu I daļas 2.5. sadaļā.

(57) Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmums Nr. 2003/262/EK par prēmiju shēmu ceļojumu rīkotājiem Grieķijā (OV L 103, 24.4.2003., 63. lpp.).

(58) Attiecīgajā gadījumā ES Komisija arī nolēma, ka Grieķijas iestādes neiesniedza Komisijai informāciju, kas bija vajadzīga, lai novērtētu atbalsta piemērotību saistībā ar tā ieguldījumu reģionālajā attīstībā (skatīt lēmuma 22. punktu).

(59) Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 71. punkts.

(60) Pieejams vietnē http://www.eftasurv.int/media/decisions/195-04-COL.pdf.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 107

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 10. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 357/2014 (2014. gada 3. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 attiecībā uz situācijām, kurās var pieprasīt veikt pēcreģistrācijas iedarbīguma pētījumus ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 358/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko groza II un V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem ( 1 )	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 359/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 136/2004 V pielikumu attiecībā uz to valstu sarakstu, kuras minētas 9. pantā ( 1 )	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 360/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam	13
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 361/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/2009 attiecībā uz dokumentiem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2121/98 ( 1 )	39
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 362/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar kuru labo spāņu valodas versiju Regulai (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos ( 1 )	56
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 363/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	57
		LĒMUMI
		2014/196/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 18. februāris), ar ko apstiprina Portugāles makroekonomikas korekciju programmas atjaunināšanu	59
		2014/197/ES
	*	Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 18. februāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei	61

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 303/13/COL (2013. gada 10. jūlijs) par Čartera lidojumu fonda shēmu Ziemeļnorvēģijai (Norvēģija)	69

ISO kods	Valsts
AU	Austrālija
BY	Baltkrievija
CA	Kanāda
CH	Šveice
CL	Čīle
GL	Grenlande
IS	Islande
NZ	Jaunzēlande
RS	Serbija (1)
ASV	Amerikas Savienotās Valstis
ZA	Dienvidāfrika (izņemot to mutes un nagu sērgas uzraudzības zonu, kas atrodas Ziemeļtransvālas un Austrumtransvālas (Northern and Eastern Transvaal) veterinārajā reģionā, Natālas (Natal) veterinārā reģiona Ingvavumas (Ingwavuma) rajonā un pierobežas apgabalā ar Botsvānu uz austrumiem no 28. meridiāna)

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	62,4
	TN	100,0
	TR	130,0
	ZZ	97,5
0707 00 05	EG	170,1
	MA	44,0
	TR	126,8
	ZZ	113,6
0709 93 10	MA	39,8
	TR	85,7
	ZZ	62,8
0805 10 20	EG	49,3
	IL	68,0
	MA	52,3
	TN	50,1
	TR	60,1
	ZZ	56,0
0805 50 10	MA	63,6
	TR	63,1
	ZZ	63,4
0808 10 80	AR	84,7
	BR	103,6
	CL	102,5
	CN	77,1
	MK	23,1
	NZ	140,3
	US	174,6
	ZA	108,1
	ZZ	101,8
0808 30 90	AR	105,3
	CL	157,3
	CN	81,0
	ZA	103,6
	ZZ	111,8