ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.044.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 44

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 14. februāris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 139/2014 (2014. gada 12. februāris), ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 ( 1 )

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 140/2014 (2014. gada 13. februāris), ar ko apstiprina darbīgo vielu spinetoramu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

35

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 141/2014 (2014. gada 13. februāris), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas augu eļļas / krustnagliņu eļļas apstiprināšanas nosacījumiem ( 1 )

40

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 142/2014 (2014. gada 13. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

43

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/22/ES (2014. gada 13. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju (ISA) ( 1 )

45

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/79/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris), ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus no Dānijas un piecus locekļu aizstājējus no Dānijas

48

 

 

2014/80/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

49

 

 

2014/81/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas

50

 

 

2014/82/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Lietuvas

51

 

 

2014/83/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2009/1014/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus

52

 

 

2014/84/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 12. februāris), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2013/426/ES par pasākumiem, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra vīrusa ienešanu Savienībā no dažām trešām valstīm vai trešo valstu teritoriju daļām, kurās ir apstiprināta minētās slimības klātbūtne, un ar kuru atceļ Lēmumu 2011/78/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 715)  ( 1 )

53

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011.)

55

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 139/2014

(2014. gada 12. februāris),

ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 (2), un jo īpaši tās 8.a panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 mērķis ir Eiropā izveidot un uzturēt augstu un vienveidīgu civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni.

(2)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 īstenošanas sakarā ir jāiedibina sīki īstenošanas noteikumi, it sevišķi attiecībā uz lidlauku drošības regulējumu, lai Savienībā uzturētu augstu un vienveidīgu civilās aviācijas drošības līmeni, vienlaikus cenšoties sasniegt izvirzīto mērķi – lidlauku drošības vispārēju uzlabošanos.

(3)

Tālab Komisijai ir jāpieņem vajadzīgie īstenošanas noteikumi, lai pirms 2013. gada 31. decembra ieviestu 8.a panta 5. punktā minētos nosacījumus lidlauku projektēšanai un drošai ekspluatācijai.

(4)

Lai Savienībā nodrošinātu vienmērīgu pāreju un augstu civilās aviācijas drošības līmeni, īstenošanas noteikumos būtu jāatspoguļo jaunākie tehniskie sasniegumi un paraugprakse lidlauku jomā; būtu jāņem vērā piemērojamie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – “ICAO”) standarti un ieteicamā prakse, tādejādi ievērojot ICAO attiecīgo klasifikāciju visos noteikumu sistēmas līmeņos, kā arī visā pasaulē lidlauku ekspluatācijā gūtā pieredze un zinātniskais un tehniskais progress lidlauku jomā; īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem ar lidlauka lielumu, satiksmi, kategoriju un sarežģītību, un ekspluatācijas veidu, kā arī tajā veikto darbību apjomu; tiem būtu jāsniedz vajadzīgā elastība, lai pieeja atbilstības nodrošināšanai būtu individualizēta; un būtu jāgādā par tās lidlauku infrastruktūras atbilstību, kura izstrādāta pirms šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar atšķirīgajām, dalībvalstu tiesību aktos ietvertajām prasībām.

(5)

Jādod pietiekami daudz laika lidlauku nozarei un dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai tās varētu pielāgoties jaunajam regulatīvajam satvaram un pārbaudīt to sertifikātu nepārtraukto derīgumu, kas izdoti pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(6)

Nolūkā nodrošināt kopējo prasību vienotu piemērošanu ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā arī Aģentūra, izvērtējot atbilstību šīm prasībām, izmantotu kopējus standartus; Aģentūrai jāizstrādā akceptējami līdzekļi atbilstības panākšanai un vadlīniju dokumenti, kas atvieglinātu vajadzīgās regulatīvās vienotības veidošanos. Kopējām prasībām būtu jāraisa identiski procesi kompetentajās iestādēs dažādās aviācijas jomās. Tomēr šīm kopējām prasībām nevajadzētu likt šķēršļus arī zināmā mērā atšķirīgu procesu ieviešanai, ja tas vajadzīgs vai ja tas ir lietderīgāk, kā tas ir, piemēram, lidlauku un lidojumu operāciju gadījumā, kad to pārraudzību nodrošina atsevišķas struktūras. Neraugoties uz dažādajiem tehniskajiem risinājumiem, kas ļauj panākt atbilstību, šo prasību mērķim attiecībā uz drošību būtu jāpaliek nemainīgam.

(7)

Attiecībā uz šķēršļu pārvaldību lidlauku tuvumā, kā arī citām darbībām, kuras norisinās ārpus lidlauka robežām, katra dalībvalsts var izraudzīties dažādas iestādes un citus subjektus, kas atbildētu par risku pārraudzību, novērtēšanu un mazināšanu. Šīs regulas mērķis nav mainīt to, kā katrā atsevišķā dalībvalstī šie uzdevumi pašlaik ir sadalīti. Tomēr katrā dalībvalstī būtu jānodrošina vienota organizācija tajās kompetenču jomās, kuras attiecas uz lidlauku apkārtnes aizsardzību un cilvēka darbību izraisītā riska pārraudzību un mazināšanu. Tālab jāgādā, lai iestādēm, kam uzticēti lidlauku apkārtnes aizsardzības pienākumi, būtu šo uzdevumu izpildei nepieciešamā kompetence.

(8)

Lidlaukā būtu jāsniedz īpaši pakalpojumi, kas minēti IV pielikuma B apakšdaļā (Part ADR.OPS). Dažos gadījumos šos pakalpojumus nesniedz lidlauka ekspluatants tieši, bet gan cita organizācija vai valsts subjekts, vai kombinētā veidā abi pēdējie. Šajā gadījumā starp lidlauka ekspluatantu, kurš ir atbildīgs par lidlauka darbību, un šīm organizācijām vai subjektiem būtu nepieciešamas vienošanās un saskarnes, kas nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādas vienošanās un saskarnes ir izveidotas, lidlauka ekspluatants būtu uzskatāms par tādu, kas ir izpildījis savu uzdevumu, un nekādā gadījumā nebūtu uzskatāms par tieši atbildīgu vai atbildīgu par cita tāda subjekta neatbilstībām, ar ko slēgta vienošanās, ar nosacījumu, ka šis ekspluatants ir nodrošinājis atbilstību visām šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām un pienākumiem, kas ietilpst tā atbildībā minētās noslēgtās vienošanās satvarā.

(9)

Regula (EK) Nr. 216/2008 attiecas vienīgi uz lidlauku sertifikātu, kuri kompetentajām iestādēm jāizdod, drošības jautājumiem. Tādējādi joprojām netiek ietekmēti tie valstu izdoto lidlauku sertifikātu aspekti, kuri nav saistīti ar drošību.

(10)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 19. panta 1. punktu.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas paredz:

a)

nosacījumus, ar kādiem izveido un pieteikuma iesniedzējam dara zināmu lidlaukam piemēroto sertificēšanas pamatu, kā noteikts II un III pielikumā;

b)

nosacījumus, ar kādiem izdod, uztur spēkā, groza, ierobežo, pārtrauc vai atsauc lidlauku sertifikātus, to organizāciju sertifikātus, kas atbild par lidlauku ekspluatāciju, tostarp nosaka ekspluatācijas ierobežojumus saistībā ar lidlauka specifisko projektu, kā izklāstīts II un III pielikumā;

c)

nosacījumus, ar kādiem lidlauku ekspluatē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 Va pielikumā un attiecīgā gadījumā Vb pielikumā noteiktajām pamatprasībām, kā izklāstīts IV pielikumā;

d)

sertifikātu turētāju pienākumus, kā izklāstīts III pielikumā;

e)

nosacījumus, ar kādiem pieņem un konvertē sertifikātus, kurus dalībvalstis jau izsniegušas;

f)

nosacījumus, ar kādiem pieņem lēmumu neatļaut atbrīvojumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 3.b punktā, tostarp kritērijus kravu pārvadājumu lidlaukiem, paziņošanai par lidlaukiem, kam piešķirts atbrīvojums, un piešķirto atbrīvojumu pārskatīšanai;

g)

nosacījumus, ar kādiem drošības interesēs ekspluatāciju aizliedz, ierobežo vai pakļauj zināmiem nosacījumiem, kā izklāstīts III pielikumā;

h)

konkrētus nosacījumus un procedūras, ar kurām Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.a panta 2. punkta e) apakšpunktā minētie perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji sniedz deklarācijas un ar kurām tiek nodrošināta šo pakalpojumu sniedzēju uzraudzība, kā izklāstīts II un III pielikumā.

2.   Kompetentās iestādes, kas iesaistītas lidlauku, lidlauku ekspluatantu un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju sertifikācijā un uzraudzībā, ievēro II pielikumā noteiktās prasības.

3.   Lidlauku ekspluatanti un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji ievēro III pielikumā noteiktās prasības.

4.   Lidlauku ekspluatanti ievēro IV pielikumā noteiktās prasības.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“lidlauks” ir noteikts zemes vai ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un iekārtas) vai iecirknis uz stacionāras konstrukcijas, stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā vai peldošas konstrukcijas, kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa tā virsmu;

2)

“lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis ar dzinēju, kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt no gaisa aerodinamiskās iedarbības uz tā virsmām, kuras dotajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas;

3)

“gaisa kuģis” ir lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

4)

“perons” ir noteikts iecirknis, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai, pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, degvielas uzpildei, stāvēšanai un tehniskajai apkopei;

5)

“perona pārvaldības dienests” ir uz perona nodrošināta apkalpošana gaisa kuģu un transportlīdzekļu darbības un kustības regulēšanai;

6)

“audits” ir sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process pierādījumu iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu, cik lielā mērā prasības ir ievērotas;

7)

“sertifikācijas specifikācijas” ir Aģentūras pieņemtie tehniskie standarti, kuros norādīts, kā apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā;

8)

“kompetentā iestāde” ir katrā dalībvalstī izraudzīta iestāde, kurai ir pilnvaras un atbildība, kas vajadzīgas, lai sertificētu un uzraudzītu lidlaukus, kā arī to darbībā iesaistīto personālu un organizācijas;

9)

“pastāvīgā uzraudzība” ir uzdevumi, kurus kompetentā iestāde jebkurā brīdī veic uzraudzības programmas īstenošanas nolūkā, lai pārliecinātos, vai sertifikāta darbības laikā joprojām tiek izpildīti visi nosacījumi, ar kādiem šis sertifikāts tika piešķirts;

10)

“novirzes apstiprinājuma dokuments” (Deviation Acceptance and Action DocumentDAAD) ir kompetentās iestādes sagatavots dokuments, kurā apkopoti pierādījumi, kas sniegti, lai pamatotu, kāpēc ir apstiprinātas novirzes no Aģentūras izdotajām sertifikācijas specifikācijām;

11)

“inspekcija” ir neatkarīgs novērtējums, kuru veic, novērojot un izdarot spriedumu, vajadzības gadījumā kopā ar mērījumu, testu vai kalibrēšanu, ar mērķi pārbaudīt atbilstību piemērojamajām prasībām;

12)

“operācija” ir [gaisa kuģa] pacelšanās vai nosēšanās;

13)

“šķērslis” ir visi stacionārie (pagaidu vai pastāvīgie) un kustīgie objekti vai to daļas, kuri:

atrodas zonā, kas paredzēta gaisa kuģu manevrēšanai pa attiecīgo virsmu, vai

ir izvirzīti virs noteiktām virsmām, kuras paredzētas lidojošu gaisa kuģu aizsardzībai, vai

atrodas ārpus minētajām virsmām un ir novērtēti kā tādi, kas var būt bīstami aeronavigācijai;

14)

“šķēršļu ierobežošanas virsma” ir virsma, kas nosaka maksimālās robežas, līdz kurām objekti var iesniegties gaisa telpā;

15)

“šķēršļu aizsardzības virsma” ir virsma, kas izveidota glisādes vizuālās indikācijas sistēmai un ko objekti vai esošo objektu pagarinājumi nedrīkst pārsniegt, izņemot tad, ja, pēc atbilstošās iestādes ieskatiem, jauno objektu vai pagarinājumu aizēno esošs nekustams objekts.

3. pants

Lidlauku uzraudzība

1.   Dalībvalstis vienu vai vairākus subjektus izraugās par šīs dalībvalsts kompetento(-ajām) iestādi(-ēm) ar attiecīgajām pilnvarām un atbildību, kas vajadzīgas, lai sertificētu un uzraudzītu lidlaukus, kā arī to darbībā iesaistīto personālu un organizācijas.

2.   Kompetentā iestāde ir neatkarīga no lidlauka ekspluatantiem un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem. Šo neatkarību nodrošina, vismaz funkciju līmenī nošķirot kompetento iestādi no šiem lidlauku ekspluatantiem un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde savas pilnvaras izmanto taisnīgi un pārskatāmi.

3.   Ja dalībvalsts par kompetento iestādi izraugās vairākus subjektus, jāizpilda šādi nosacījumi:

a)

katra kompetentā iestāde atbild par konkrēti definētu uzdevumu izpildi un konkrētu ģeogrāfisko apgabalu; un

b)

izveido koordināciju starp šīm iestādēm, lai nodrošinātu visu lidlauku un lidlauku ekspluatantu, kā arī perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību.

4.   Dalībvalstis gādā, lai kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) būtu nepieciešamās spējas un resursi šajā regulā tām izvirzīto prasību izpildei.

5.   Dalībvalstis gādā, lai kompetento iestāžu darbinieki neveiktu uzraudzības pasākumus, ja ir pierādījumi par to, ka šādi pasākumi varētu tieši vai netieši izraisīt interešu konfliktu, jo īpaši saistībā ar ģimenes vai finanšu interesēm.

6.   Darbiniekiem, kurus kompetentā iestāde pilnvarojusi veikt sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumus, jābūt tiesīgiem veikt vismaz šādus uzdevumus:

a)

pārbaudīt reģistrus, datus, procedūras un visus citus materiālus, kas attiecas uz sertifikācijas un/vai uzraudzības uzdevumu izpildi;

b)

paņemt līdzi reģistru kopijas vai izrakstus no šādiem reģistriem, datiem, procedūrām un visiem citiem materiāliem;

c)

uz vietas prasīt mutisku paskaidrojumu;

d)

iekļūt lidlaukos, attiecīgajās telpās, darba vietās vai citās attiecīgās zonās un transporta līdzekļos;

e)

veikt auditus, izmeklēšanas, testus, pasākumu kompleksus, izvērtējumus, inspekcijas;

f)

attiecīgā gadījumā veikt vai ierosināt izpildes nodrošināšanas piespiedu pasākumus.

7.   Uzdevumus, kas paredzēti 6. punktā, veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. pants

Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai sniegtā informācija

Trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”) to lidlauku nosaukumu, atrašanās vietu, ICAO lidostas kodu un lidlauka ekspluatanta nosaukumu, kā arī pasažieru skaitu un kravu operāciju skaitu lidlaukā, kam piemēro Regulas (EK) Nr. 216/2008 noteikumus un šo regulu.

5. pants

Atbrīvojumi

1.   Dalībvalsts paziņo Aģentūrai savu lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 3.b punktu viena mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Aģentūrai nosūtītajā informācijā jāiekļauj attiecīgo lidlauku saraksts, lidlauka ekspluatanta nosaukums, kā arī pasažieru skaits un kravu operāciju skaits konkrētajā lidlaukā attiecīgajā gadā.

2.   Dalībvalsts ik gadus izskata visu to lidlauku datus par satiksmi, kuriem piemērots atbrīvojums. Ja satiksmes rādītāji šādā lidlaukā trijos pēdējos secīgos gados pārsniedz rādītājus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 3.b punktā, dalībvalsts par to informē Aģentūru un šo atbrīvojumu atsauc.

3.   Turpmāk norādītajos gadījumos Komisija jebkurā laikā var pieņemt lēmumu atbrīvojumu neatļaut:

a)

nav nodrošināta atbilstība Regulas (EK) Nr. 216/2008 vispārējiem mērķiem attiecībā uz drošību;

b)

trijos pēdējos secīgos gados ir pārsniegti attiecīgie pasažieru skaita un kravu satiksmes operāciju rādītāji;

c)

atbrīvojums neatbilst citiem attiecīgiem ES tiesību aktiem.

4.   Ja Komisija ir nolēmusi, ka atbrīvojums nav atļauts, attiecīgā dalībvalsts atbrīvojumu atsauc.

6. pants

Sertifikātu konvertācija

1.   Sertifikāti, kurus kompetentā iestāde uz valsts tiesību aktu pamata izdevusi pirms 2014. gada 31. decembra, paliek spēkā, līdz tiek izdoti sertifikāti saskaņā ar šo pantu vai, ja šādi sertifikāti netiek izdoti, līdz 2017. gada 31. decembrim.

2.   Pirms 1. punktā minētā perioda beigām kompetentā iestāde izdod sertifikātus attiecīgajiem lidlaukiem un lidlauku ekspluatantiem, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

a)

II pielikumā minētais sertifikācijas pamats ir izveidots, izmantojot Aģentūras izdotās sertifikācijas specifikācijas, tostarp gadījumos, kad nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis un kad identificēti un dokumentēti īpaši nosacījumi;

b)

sertifikāta turētājs ir apliecinājis atbilstību sertifikācijas specifikācijām, kuras atšķiras no tām valsts prasībām, uz kuru pamata tika izdots esošais sertifikāts;

c)

sertifikāta turētājs ir apliecinājis atbilstību tām Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, kas piemērojamas viņa organizācijai un ekspluatācijai un kas atšķiras no valsts prasībām, uz kuru pamata tika izdots esošais sertifikāts.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atteikties no prasības apliecināt atbilstību, ja tā uzskata, ka šāda apliecināšana rada pārliekas vai nesamērīgas pūles.

4.   Ar sertifikātu konvertācijas procedūru saistītos dokumentus kompetentā iestāde arhivē vismaz piecus gadus.

7. pants

Novirzes no sertifikācijas specifikācijām

1.   Kompetentā iestāde līdz 2024. gada 31. decembrim var pieņemt sertifikātu pieteikumus, kuros ietvertas novirzes no Aģentūras izdotajām sertifikācijas specifikācijām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

novirze nav uzskatāma ne par gadījumu, kad nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis atbilstoši šīs regulas II pielikuma ADR.AR.C.020. punktam, ne arī par gadījumu, kad pastāv īpaši nosacījumi atbilstoši ADR.AR.C.025. punktam;

b)

konkrētās novirzes pastāvēja pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

c)

šajās novirzēs ir ievērotas Regulas (EK) Nr. 216/2008 Va pielikumā paredzētās pamatprasības, kuras attiecīgā gadījumā papildina riska mazināšanas pasākumi un korektīvās darbības;

d)

saistībā ar katru atsevišķu novirzi ir veikts drošības novērtējums, kas to pamato.

2.   Pierādījumus, kas pamato, ka 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, kompetentā iestāde apkopo novirzes apstiprinājuma dokumentā (DAAD). DAAD tiek pievienots sertifikātam. Kompetentā iestāde nosaka DAAD derīguma termiņu.

3.   Lidlauka ekspluatants un kompetentā iestāde pārliecinās par to, vai joprojām tiek nodrošināta atbilstība 1. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja šāda atbilstība netiek nodrošināta, DAAD tiek grozīts, apturēts vai atsaukts.

8. pants

Lidlauku apkārtnes aizsardzība

1.   Dalībvalstis gādā, lai notiktu apspriešanās par to, kā drošību var ietekmēt konstrukcijas, ko ierosināts būvēt šķēršļu ierobežošanas un aizsardzības virsmu robežās, kā arī citu ar lidlauku saistītu virsmu robežās.

2.   Dalībvalstis gādā, lai notiktu apspriešanās par to, kā drošību var ietekmēt konstrukcijas, ko ierosināts būvēt ārpus šķēršļu ierobežošanas un aizsardzības virsmu robežām, kā arī citu ar lidlauku saistītu virsmu robežām, kuras pārsniedz dalībvalstu noteikto augstumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina to lidlauku aizsardzības koordināciju, kas atrodas pie to robežas ar citām dalībvalstīm.

9. pants

Lidlauku apkārtnes pārraudzība

Dalībvalstis gādā par to, lai notiktu apspriešanās par cilvēka darbībām un zemes izmantojumu, tādu kā:

a)

jebkāda apbūve vai zemes izmantošanas pārmaiņas lidlauka zonā;

b)

jebkāda apbūve, kas varētu radīt tādu šķēršļu izraisītu turbulenci, kas varētu būt bīstama gaisa kuģu ekspluatācijai;

c)

bīstamas, dezorientējošas un maldinošas gaismas;

d)

intensīvi atstarojošu virsmu izmantojums, kuras varētu apžilbināt;

e)

tādu zonu izveide, kuras var veicināt savvaļas dzīvnieku aktivitāti, kas varētu kaitēt gaisa kuģu ekspluatācijai;

f)

neredzama starojuma avoti vai kustīgi un nekustīgi objekti, kas var traucēt vai nelabvēlīgi ietekmēt aviācijas sakaru, navigācijas un novērošanas sistēmu darbību.

10. pants

Savvaļas dzīvnieku radītā apdraudējuma pārvaldība

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai apdraudējums, ko rada sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem, tiktu izvērtēts šādi:

a)

izveidojot valsts procedūras visu to gadījumu reģistrēšanai, kad notikusi gaisa kuģu sadursme ar savvaļas dzīvniekiem;

b)

apkopojot lidlauku ekspluatantu, lidlauka darbinieku un citu avotu sniegto informāciju par savvaļas dzīvnieku klātbūtni, kas var apdraudēt gaisa kuģu ekspluatāciju; un

c)

savvaļas dzīvnieku radīto apdraudējumu pastāvīgi izvērtējot kompetentam personālam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai ziņojumi par sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem tiktu apkopoti un nosūtīti ICAO, kas tos iekļauj ICAO IBIS (Bird Strike Information System) datubāzē.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Kompetentās iestādes, kas iesaistītas lidlauku, lidlauku ekspluatantu un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju sertifikācijā un uzraudzībā, atbilstību šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām panāk līdz 2017. gada 31. decembrim.

3.   Lidlaukiem, kuri sertificēti saskaņā ar 6. pantu, III un IV pielikumu piemēro no sertifikāta izdošanas dienas.

4.   Lidlaukiem, kuru sertifikācijas procedūra tika sākta pirms 2014. gada 31. decembra, bet kuriem līdz šim datumam sertifikāts vēl nav izdots, sertifikātu izdot tikai tad, kad tie ir nodrošinājuši atbilstību šai regulai.

5.   Šīs regulas II un III pielikuma ADR.AR.C.050. punktu un ADR.OR.B.060. punktu piemēro no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas noteikumi par perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu. II pielikuma ADR.AR.A.015. punktu un III pielikuma ADR.OR.A.015. punktu piemēro perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem no dienas, kad stājas spēkā īstenošanas noteikumi par perona pārvaldības pakalpojumu sniegšanu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 79, 13.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 309, 24.11.2009., 51. lpp.


I PIELIKUMS

II–IV pielikumā izmantoto terminu definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“akceptējami līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir tiesiski nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai piedāvātu līdzekļu klāstu, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

2)

“pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja tāda ir;

3)

“lidlauka satiksmes vadības dienests” ir gaisa satiksmes vadības (ATC) dienests lidlauka satiksmei;

4)

“lidlauka aprīkojums” ir visas iekārtas, aparāti, piederumi, programmatūra vai papildierīces, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot, lai palīdzētu ekspluatēt gaisa kuģi lidlaukā;

5)

“aeronavigācijas dati” ir aeronavigācijas faktu, jēdzienu vai instrukciju atveidojums formalizētā veidā, kas piemērots komunikācijai, interpretācijai vai apstrādei;

6)

“aeronavigācijas informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai noteiktā jomā nodrošinātu aeronavigācijas informāciju un datus, kas vajadzīgi aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei;

7)

“aeronavigācijas pakalpojumi” ir gaisa satiksmes pakalpojumi; sakaru, navigācijas un novērošanas pakalpojumi; meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai; un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi;

8)

“gaisa satiksmes pakalpojumi” ir dažādie lidojumu informācijas pakalpojumi, trauksmes izziņošanas pakalpojumi, gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi un gaisa satiksmes vadības pakalpojumi (lidojumu rajona, pieejas un lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi);

9)

“gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai:

1)

novērstu sadursmes:

starp gaisa kuģiem un

manevrēšanas teritorijā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem; un

2)

paātrinātu un saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;

10)

“gaisa kuģa stāvvieta” ir noteikts iecirknis uz perona, kas paredzēts gaisa kuģa stāvēšanai;

11)

“gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā” ir perona daļa, kas apzīmēta kā manevrēšanas ceļš un paredzēta tikai gaisa kuģu nokļūšanai stāvvietā;

12)

“alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas akceptējamiem līdzekļiem atbilstības panākšanai vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi saistītus akceptējamus līdzekļus atbilstības panākšanai;

13)

“trauksmes izziņošanas pakalpojums” ir pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību;

14)

“perona manevrēšanas ceļš” ir manevrēšanas ceļu sistēmas daļa, kas izvietota uz perona un ir paredzēta gaisa kuģiem manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu;

15)

“šķēršļbrīva josla” ir pilnvarotās iestādes kontrolē esoša, noteikta taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam;

16)

“bīstami izstrādājumi” ir priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamo izstrādājumu sarakstā vai kas tiek klasificēti saskaņā ar šīm instrukcijām;

17)

“datu kvalitāte” ir ticamības pakāpe vai līmenis tam, ka sniegtie dati atbilst datu lietotāja prasībām to pareizības, izšķirtspējas un integritātes ziņā;

18)

“deklarētās distances” ir:

pieejamā ieskrējiena distance (TORA),

pieejamā pacelšanās distance (TODA),

pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA),

pieejamā nosēšanās distance (LDA);

19)

“lidojumu informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, kas tiek nodrošināts, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai;

20)

“cilvēkfaktora principi” ir principi, kas tiek ievēroti gaisa kuģu projektēšanas, sertifikācijas, mācību, ekspluatācijas un tehniskās apkopes procesā, lai nodrošinātu saskaņotu un drošu cilvēka mijiedarbību ar citiem sistēmas komponentiem, atbilstīgi ievērojot cilvēka veiktspēju;

21)

“cilvēka veiktspēja” ir cilvēka spējas un to robežas, kas ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti;

22)

“instrumentālais skrejceļš” ir viens no šādiem skrejceļu tipiem, kas paredzēti gaisa kuģu instrumentālās nolaišanās veikšanai:

1)   “neprecīzas nolaišanās skrejceļš”: instrumentālais skrejceļš, kas aprīkots ar vizuālajiem līdzekļiem un kādu no nevizuālo līdzekļu veidiem, kurš nodrošina vismaz gaisa kuģa virziena vadību nolaišanās taisnē;

2)   “I kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: instrumentālais skrejceļš, kas aprīkots ar nevizuālajiem līdzekļiem un vizuālajiem līdzekļiem, kuri paredzēti nolaišanās veikšanai ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH), kas nav mazāks kā 60 m (200 ft), un vai nu ar redzamību, kas nav mazāka kā 800 m, vai ar redzamību uz skrejceļa (RVR), kas nav mazāka kā 550 m;

3)   “II kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: instrumentālais skrejceļš, kas aprīkots ar nevizuālajiem līdzekļiem un vizuālajiem līdzekļiem, kuri paredzēti nolaišanās veikšanai ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH), kas ir mazāks kā 60 m (200 ft), bet nav mazāks kā 30 m (100 ft), un ar redzamību uz skrejceļa (RVR), kas nav mazāka kā 300 m;

4)   “III kategorijas precīzas nolaišanās skrejceļš”: instrumentālais skrejceļš, kas aprīkots ar nevizuālajiem līdzekļiem un vizuālajiem līdzekļiem, kuri darbojas līdz skrejceļam un visa skrejceļa garumā, un ir paredzēts:

A.nolaišanās un nosēšanās veikšanai ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH), kas ir mazāks nekā 30 m (100 ft), vai bez lēmuma pieņemšanas augstuma ierobežojuma un ar redzamību uz skrejceļa (RVR), kas nav mazāka kā 175 m; vaiB.nolaišanās un nosēšanās veikšanai ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH), kas ir mazāks nekā 15 m (50 ft), vai bez lēmuma pieņemšanas augstuma ierobežojuma un ar redzamību uz skrejceļa (RVR), kas ir mazāka nekā 175 m, bet nav mazāka kā 50 m; vaiC.nolaišanās un nosēšanās veikšanai bez lēmuma pieņemšanas augstuma (DH) un redzamības uz skrejceļa (RVR) ierobežojumiem;

23)

“integritāte” ir noteikta garantija, ka aeronavigācijas dati un to lielumi kopš to sagatavošanas brīža vai sankcionētas grozījuma izdarīšanas nav nozaudēti vai mainīti;

24)

“pieejamā nosēšanās distance (LDA)” ir skrejceļa garums, kas ir deklarēts par pieejamu un kas ir derīgs lidmašīnas noskrējienam pēc nosēšanās;

25)

“ierobežotas redzamības procedūras” ir procedūras, ko piemēro lidlaukā, lai ierobežotas redzamības apstākļos garantētu drošu ekspluatāciju I un II kategorijas parametriem neatbilstīgas ekspluatācijas, kā arī II un III kategorijas pieejas laikā, kā arī pacelšanās laikā ierobežotas redzamības apstākļos;

26)

“pacelšanās ierobežotas redzamības apstākļos (LVTO)” ir pacelšanās, ja redzamība uz skrejceļa (RVR) ir mazāka par 400 m, bet nav mazāka par 75 m;

27)

“zemāka par standarta I kategorijas parametriem nolaišanās operācija” ir I kategorijas instrumentāla pieeja un nosēšanās, kad lēmuma pieņemšanas augstums (DH) atbilst I kategorijai, bet redzamība uz skrejceļa (RVR) ir mazāka nekā parasti šajā lēmuma pieņemšanas augstumā (DH), taču ne mazāka par 400 m;

28)

“manevrēšanas teritorija” ir lidlauka daļa bez peroniem, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai;

29)

“meteoroloģiskie pakalpojumi” ir līdzekļi un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz meteoroloģiskās prognozes, rezumējumu un novērojumus, kā arī visu meteoroloģisko informāciju un datus, ko sniegušas valstis aeronavigācijas vajadzībām;

30)

“marķieris” ir objekts, kas novietots virs zemes līmeņa, lai norādītu šķērsli vai robežu;

31)

“marķējums” ir simbols vai simbolu grupa, kas izvietoti uz kustības zonas virsmas aeronavigācijas informācijas sniegšanai;

32)

“kustības zona” ir lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai un kura sastāv no manevrēšanas teritorijas un perona (peroniem);

33)

“navigācijas pakalpojumi” ir līdzekļi un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz informāciju par atrašanās vietu un laiku;

34)

“neinstrumentāls skrejceļš” ir skrejceļš, kas paredzēts gaisa kuģu ekspluatācijai, izmantojot vizuālās nolaišanās procedūras;

35)

“zemāka par standarta II kategorijas parametriem nolaišanās operācija” ir precīza instrumentālā pieeja un nosēšanās, izmantojot ILS vai MLS, apstākļos, kad nav pieejami daži vai neviens no II kategorijas parametriem atbilstīgiem precīzas tuvošanās uguņu sistēmas elementiem un kad:

lēmuma pieņemšanas augstums (DH) ir mazāks par 200 ft, bet nav mazāks par 100 ft un

redzamība uz skrejceļa (RVR) nav mazāka par 350 m;

36)

“uzraudzības plānošanas cikls” ir laika posms, kurā tiek pārbaudīts, vai atbilstība tiek nodrošināta nepārtraukti;

37)

“ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš” ir manevrēšanas ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām, kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu, nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem, tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz skrejceļa;

38)

“skrejceļš” ir noteikts sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas ir sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās veikšanai;

39)

“skrejceļa tips” ir instrumentālais skrejceļš vai neinstrumentālais skrejceļš;

40)

“redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis;

41)

“drošības pārvaldības sistēma” ir sistēmiska pieeja drošības pārvaldībai, tostarp nepieciešamā organizatoriskā struktūra, pienākumi un atbildība, politika un procedūras;

42)

“skrejceļa gala bremzēšanas josla” ir noteikta taisnstūrveida zemes virsmas zona pieejamās ieskrējiena distances beigās, kas sagatavota kā piemērota zona, kurā gaisa kuģi iespējams apstādināt pārtrauktas pacelšanās gadījumā;

43)

“pieejamā pacelšanās distance (TODA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus šķēršļbrīvās joslas garums, ja tāda ir;

44)

“pieejamā ieskrējiena distance (TORA)” ir skrejceļa garums, kas tiek deklarēts par pieejamu un derīgu ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos;

45)

“manevrēšanas ceļš” ir noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar otru, tostarp:

gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā,

perona manevrēšanas ceļš,

ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš;

46)

“tehniskās instrukcijas” ir jaunākais spēkā esošais izdevums tehniskajām instrukcijām bīstamo izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (Technical Instructions for the Safe Transport of Dangerous Goods by Air (Doc 9284-AN/905)), tostarp papildinājums un papildpielikumi, ko apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija;

47)

“sertifikāta noteikumi” ir:

ICAO atrašanās vietas indekss,

ekspluatācijas apstākļi (VFR/IFR, dienā/naktī),

skrejceļš – deklarētās distances,

skrejceļa tips(-i) un nodrošinātās pieejas,

lidlauka kodētais apzīmējums,

gaisa kuģu ekspluatācijas darbību tvērums ar augstāko lidlauka kodētā apzīmējuma burtu,

perona pārvaldības pakalpojumu sniegšana (jā/nē),

aizsardzības līmenis glābšanas un ugunsdzēšanas ziņā;

48)

“vizuāli līdzekļi” ir rādītāji un signālierīces, marķējumi, gaismas, zīmes un marķieri vai to kombinācijas.


II PIELIKUMS

Iestādēm piemērojamās prasības – Lidlauki (Part-ADR.AR)

A APAKŠDAĻA – VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS (ADR.AR.A)

ADR.AR.A.001 Darbības joma

Šajā pielikumā noteiktas prasības kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas lidlauku, lidlauku ekspluatantu un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju sertifikācijā un uzraudzībā.

ADR.AR.A.005 Kompetentā iestāde

Kompetentā iestāde, ko izraudzījusies dalībvalsts, kurā lidlauks atrodas, atbild par:

a)

lidlauku un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju un uzraudzību;

b)

perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

ADR.AR.A.010 Uzraudzības dokumentācija

a)

Kompetentā iestāde saviem attiecīgajiem darbiniekiem nodrošina visus attiecīgos tiesību aktus, standartus, noteikumus, tehniskās publikācijas un saistītos dokumentus, lai šie darbinieki varētu veikt savas funkcijas un izpildīt savus uzdevumus.

b)

Lai lidlauku ekspluatantiem un citām ieinteresētām personām būtu vieglāk nodrošināt atbilstību piemērojamām prasībām, kompetentā iestāde tiem dara pieejamus tiesību aktus, standartus, noteikumus, tehniskās publikācijas un saistītus dokumentus.

ADR.AR.A.015 Līdzekļi atbilstības panākšanai

a)

Aģentūra izstrādā akceptējamus līdzekļus atbilstības panākšanai (AMC), ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām. Nodrošinot atbilstību akceptējamajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai, tiek panākta atbilstība attiecīgajām īstenošanas noteikumu prasībām.

b)

Atbilstību īstenošanas noteikumiem var nodrošināt arī ar alternatīviem līdzekļiem atbilstības panākšanai.

c)

Kompetentā iestāde izveido sistēmu, ar kuru konsekventi izvērtē, vai alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai, ko izmanto pati kompetentā iestāde vai tās uzraudzībā esošie lidlauku ekspluatanti vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji, nodrošina atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

d)

Alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, kurus saskaņā ar ADR.OR.A.015. punktu ierosinājis lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs, kompetentā iestāde izvērtē, izanalizējot iesniegtos dokumentus un, ja uzskata par vajadzīgu, inspicējot attiecīgo lidlauka ekspluatantu, lidlauku vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju.

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai, kurus ierosinājis lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs, ir saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, tā bez nepamatotas kavēšanās:

1)

informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai drīkst īstenot, un vajadzības gadījumā attiecīgi groza sertifikātu vai apstiprinājumu;

2)

informē Aģentūru par to saturu, tostarp iesniedz attiecīgo dokumentu kopijas;

3)

informē pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai; un

4)

attiecīgā gadījumā informē citus sertificētos lidlaukus, kas atrodas kompetentās iestādes dalībvalstī.

e)

Kad kompetentā iestāde pati izmanto alternatīvos līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, tā:

1)

šos līdzekļus dara pieejamus tās uzraudzībā esošajiem lidlauku ekspluatantiem un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem; un

2)

bez nepamatotas kavēšanās dara to zināmu Aģentūrai.

Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai pilnīgu aprakstu par alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai, tostarp visus vajadzīgos procedūru labojumus, kā arī novērtējumu, kas apliecina īstenošanas noteikumu izpildi.

ADR.AR.A.025 Informācija Aģentūrai

a)

Kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru, ja radušās problēmas sakarā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu izpildi.

b)

Kompetentā iestāde sniedz Aģentūrai drošības ziņā nozīmīgu informāciju, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, kurus kompetentā iestāde saņēmusi.

ADR.AR.A.030 Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmām

a)

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (1) noteikumus, kompetentā iestāde ievieš sistēmu pienācīgai drošības informācijas vākšanai, analizēšanai un izplatīšanai.

b)

Aģentūra īsteno sistēmu pienācīgai visas saņemtās attiecīgās drošības informācijas analizēšanai un bez nepamatotas kavēšanās sniedz dalībvalstīm un Komisijai visu nepieciešamo informāciju, tostarp ieteikumus vai informāciju par veicamajām korektīvajām darbībām, lai savlaicīgi reaģētu uz drošības problēmu, kas saistīta ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu darbības jomā ietilpstošajiem lidlaukiem, lidlauku ekspluatantiem un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem.

c)

Kompetentā iestāde, saņemot a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju, veic attiecīgus pasākumus drošības problēmas risināšanai, tostarp izdodot norādes par drošību saskaņā ar ADR.AR.A.040. punktu.

d)

Pasākumus, kas veikti saskaņā ar c) apakšpunktu, nekavējoties dara zināmus tiem lidlauku ekspluatantiem vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem, kam jānodrošina atbilstība šiem pasākumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. Kompetentā iestāde šos pasākumus dara zināmus arī Aģentūrai un, ja nepieciešama kopīga rīcība, – arī citām dalībvalstīm, uz kurām tas attiecas.

ADR.AR.A.040 Norādes par drošību

a)

Kompetentā iestāde izdod norādes par drošību, ja tā konstatējusi, ka ir nedroši apstākļi, kuru dēļ nekavējoties jārīkojas, tostarp jāpierāda atbilstība jebkurām grozītām sertifikācijas specifikācijām vai papildu specifikācijām, kuras Aģentūra iedibinājusi un kuras kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgām.

b)

Norādes par drošību nosūta lidlauku ekspluatantiem vai attiecīgā gadījumā perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem, tajās iekļaujot vismaz šādu informāciju:

1)

nedrošo apstākļu identifikāciju;

2)

skartās konstrukcijas, aprīkojuma vai darbības identifikāciju;

3)

nepieciešamās darbības un to pamatojumu, tostarp grozītās sertifikācijas specifikācijas vai papildu specifikācijas, kas jāievēro;

4)

termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība pieprasītajām darbībām; un

5)

to spēkā stāšanās datumu.

c)

Kompetentā iestāde nosūta Aģentūrai šo norāžu par drošību kopiju.

d)

Kompetentā iestāde pārbauda lidlauku ekspluatantu un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju atbilstību piemērojamajām norādēm par drošību.

B APAKŠDAĻA – PĀRVALDĪBA (ADR.AR.B)

ADR.AR.B.005 Pārvaldības sistēma

a)

Kompetentā iestāde izveido un uztur pārvaldības sistēmu, kurai ir vismaz šādi elementi:

1)

tās organizāciju raksturojošas dokumentētas politikas nostādnes un procedūras, kā arī līdzekļi un metodes, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. Procedūras ir regulāri jāatjaunina, un tās kalpo par kompetentās iestādes darba pamatdokumentiem attiecīgo uzdevumu veikšanai;

2)

pietiekams skaits darbinieku, tostarp lidlauku inspektori, kompetentās iestādes funkciju veikšanai un pienākumu izpildei. Šiem darbiniekiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, kas nepieciešama viņiem uzticēto uzdevumu veikšanai, un nepieciešamajām zināšanām, pieredzei, sākotnējai apmācībai, apmācībai darba vietā un periodiskai apmācībai, kas nodrošina pastāvīgu kompetenci. Jābūt sistēmai, kā plānot darbinieku pieejamību, lai nodrošinātu visu saistīto uzdevumu pienācīgu izpildi;

3)

piemēroti līdzekļi un biroju telpas uzticēto uzdevumu izpildei;

4)

formāls process, ar ko uzrauga pārvaldības sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām un procedūru piemērotību, tostarp iekšējā audita un drošības riska pārvaldības procesa izveide.

b)

Kompetentā iestāde katrai darbības jomai, kas iekļauta pārvaldības sistēmā, ieceļ vismaz vienu personu, kas ir pilnībā atbildīga par attiecīgā(-o) uzdevuma(-u) pārvaldību.

c)

Kompetentā iestāde izveido procedūras, saskaņā ar kurām tā piedalās visas nepieciešamās informācijas un palīdzības apmaiņā ar citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

ADR.AR.B.010 Uzdevumu sadale kvalificētajām vienībām

a)

Uzdevumus saistībā ar personu vai organizāciju sākotnējo sertificēšanu vai pastāvīgo uzraudzību, piemērojot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus, dalībvalstis uztic tikai kvalificētām vienībām. Uzdevumu sadalē kompetentā iestāde nodrošina, lai tai būtu:

1)

sistēma, kā veikt sākotnējo un periodisko novērtējumu tam, vai kvalificētā vienība atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 V pielikumam;

šo sistēmu un novērtējumu rezultātus dokumentē;

2)

ar kvalificēto vienību panākta dokumentēta vienošanās, kas abpusēji apstiprināta attiecīgajā vadības līmenī un kur skaidri noteikti:

i)

veicamie uzdevumi;

ii)

sniedzamās deklarācijas, ziņojumi un dokumenti;

iii)

tehniskie nosacījumi, kas jāizpilda šādu uzdevumu veikšanā;

iv)

attiecīgais atbildības nodrošinājums; un

v)

šādu uzdevumu izpildes laikā iegūtās informācijas aizsardzība.

b)

Kompetentā iestāde nodrošina, ka ADR.AR.B.005. punkta a) apakšpunkta 4. punktā pieprasītais iekšējā audita process un drošības riska pārvaldības process aptver visus kompetentās iestādes vārdā veiktos sertificēšanas vai pastāvīgas uzraudzības uzdevumus.

ADR.AR.B.015 Izmaiņas pārvaldības sistēmā

a)

Kompetentajā iestādē ir jābūt sistēmai, kā noteikt izmaiņas, kuras ietekmē tās spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. Šī sistēma nodrošina, ka kompetentā iestāde var veikt nepieciešamās darbības, lai uzturētu savas pārvaldības sistēmas piemērotību un efektivitāti.

b)

Kompetentā iestāde atjaunina pārvaldības sistēmu, laikus atspoguļojot jebkādas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos veiktās izmaiņas, lai nodrošinātu to efektīvu īstenošanu.

c)

Kompetentā iestāde informē Aģentūru par izmaiņām, kas ietekmē kompetentās iestādes spēju veikt uzdevumus un pildīt pienākumus, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos.

ADR.AR.B.020 Arhivēšana

a)

Kompetentā iestāde izveido arhivēšanas sistēmu, kas nodrošina pietiekami labu uzglabāšanu, piekļuvi un uzticamu izsekojamību:

1)

politikas nostādnēm un procedūrām, kas dokumentētas pārvaldības sistēmas ietvaros;

2)

personāla apmācībai, kvalifikācijai un apstiprināšanai;

3)

uzdevumu sadalei kvalificētajām vienībām, iekļaujot gan ADR.AR.B.010. punktā pieprasītos elementus, gan informāciju par tām uzticētajiem uzdevumiem;

4)

lidlauku un lidlauku ekspluatantu sertifikācijas procesam un pastāvīgajai uzraudzībai;

5)

deklarēšanas procesam un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju pastāvīgajai uzraudzībai;

6)

dokumentiem par gadījumiem, kad nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis, un īpašiem nosacījumiem, kas iekļauti sertifikācijas pamatā, kā arī visiem novirzes apstiprinājuma dokumentiem (DAAD);

7)

to alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējumam un paziņošanai Aģentūrai, kurus ierosinājuši lidlauku ekspluatanti un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji, kā arī to alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējumam, kurus izmanto pati kompetentā iestāde;

8)

konstatētajām neatbilstībām, korektīvajām darbībām un pasākumu pabeigšanas datumiem, kā arī novērojumiem;

9)

veiktajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem;

10)

drošības informācijai un pasākumiem, kuru mērķis ir sekot līdzi īstenotajiem pasākumiem;

11)

elastīguma noteikumu izmantošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. pantu.

b)

Kompetentā iestāde uztur sarakstu, kurā norādīti visi sertifikāti, ko tā izdevusi, un visas deklarācijas, ko tā saņēmusi.

c)

Reģistrus, kas attiecas uz kāda lidlauka vai lidlauka ekspluatanta sertifikāciju vai arī perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja deklarāciju, uzglabā tik ilgi, kamēr ir derīgs attiecīgais sertifikāts vai – attiecīgi – deklarācija.

d)

Informāciju, kas attiecas uz a) apakšpunkta 1.–3. punktu un a) apakšpunkta 7.–11. punktu, uzglabā vismaz piecus gadus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem par datu aizsardzību.

C APAKŠDAĻA – UZRAUDZĪBA, SERTIFIKĀCIJA UN IZPILDES NODROŠINĀŠANA (ADR.AR.C)

ADR.AR.C.005 Uzraudzība

a)

Kompetentajai iestādei jāpārbauda:

1)

atbilstība sertifikācijas pamatam un visām prasībām, ko piemēro lidlaukiem un lidlauku ekspluatantiem, pirms apstiprinājuma vai sertifikāta izdošanas;

2)

pastāvīgā atbilstība sertifikācijas pamatam un prasībām, ko piemēro lidlaukiem un lidlauku ekspluatantiem vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem, ko saista pienākums sniegt deklarāciju; un

3)

piemērotu drošības pasākumu izpilde, kā noteikts ADR.AR.A.030. punkta c) un d) apakšpunktā.

b)

Šī pārbaude:

1)

ir jāpamato ar dokumentāciju, kas īpaši paredzēta, lai par drošības uzraudzību atbildīgajiem darbiniekiem sniegtu norādes par to funkciju veikšanu;

2)

lidlauku ekspluatantiem un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējiem dara zināmus drošības uzraudzības rezultātus;

3)

ir jāpamato ar auditu un inspekcijām, tostarp – attiecīgā gadījumā – iepriekš nepieteiktām inspekcijām; un

4)

sniedz kompetentajai iestādei pierādījumus, kas vajadzīgi, ja jāveic turpmāki pasākumi, tostarp ADR.AR.C.055. punktā paredzētie pasākumi.

c)

Uzraudzības piemērošanas jomā ņem vērā līdzšinējās uzraudzības rezultātus un identificētās drošības prioritātes.

d)

Kompetentā iestāde vāc un apstrādā visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu uzraudzībai, tostarp – attiecīgā gadījumā – nepieteiktu pārbaužu veikšanai.

e)

Kompetentā iestāde atbilstoši savām uzraudzības pilnvarām var pieņemt lēmumu pieprasīt iepriekšēju apstiprinājumu jebkuram šķērslim, apbūvei vai citām darbībām, kas var apdraudēt drošību un nelabvēlīgi ietekmēt lidlauka ekspluatāciju un kas atrodas zonās, ko saskaņā ar ADR.OPS.B.075. punktu pārrauga lidlauka ekspluatants.

ADR.AR.C.010 Uzraudzības programma

a)

Kompetentā iestāde katram lidlauka ekspluatantam un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējam, kas deklarē savu darbību kompetentajai iestādei:

1)

izstrādā un uztur aktuālu uzraudzības programmu, kura aptver ADR.AR.C.005. punktā noteiktās uzraudzības darbības;

2)

piemēro atbilstošu uzraudzības plānošanas ciklu, kas nepārsniedz 48 mēnešus.

b)

Uzraudzības programma katrā uzraudzības plānošanas ciklā aptver auditu un inspekcijas, tostarp – attiecīgā gadījumā – nepieteiktas inspekcijas.

c)

Uzraudzības programma un plānošanas cikls atspoguļo lidlauka ekspluatanta darbības drošības rādītājus un lidlauka pakļautību riskam.

d)

Uzraudzības programmā jābūt informācijai par datumiem, kad audits un inspekcijas ir paredzētas, un datumiem, kad šis audits un inspekcijas ir notikušas.

ADR.AR.C.015 Sertifikācijas procesa sākums

a)

Kompetentā iestāde, saņēmusi pieteikumu sertifikāta sākotnējai izsniegšanai, šo pieteikumu izvērtē un pārbauda atbilstību piemērojamām prasībām.

b)

Jau pastāvoša lidlauka gadījumā kompetentā iestāde norāda, kādi nosacījumi jāievēro lidlauka ekspluatantam sertifikācijas periodā, ja vien tā nenolemj, ka lidlauka ekspluatācija ir jāpārtrauc. Kompetentā iestāde informē lidlauka ekspluatantu par paredzamo sertifikācijas procesa grafiku un noslēdz sertifikāciju iespējami īsā laikā.

c)

Kompetentā iestāde izveido un dara zināmu pieteikuma iesniedzējam sertifikācijas pamatu saskaņā ar ADR.AR.C.020. punktu.

ADR.AR.C.020 Sertifikācijas pamats

Kompetentā iestāde izveido un dara zināmu pieteikuma iesniedzējam sertifikācijas pamatu, ko veido:

a)

Aģentūras izdotās sertifikācijas specifikācijas, kuras kompetentā iestāde uzskata par piemērojamām lidlauka uzbūvei un ekspluatācijas veidam un kuras ir spēkā šā sertifikāta pieprasīšanas dienā, izņemot gadījumus, kad:

1)

pieteikuma iesniedzējs izvēlas nodrošināt atbilstību grozījumiem, kas stājušies spēkā vēlāk; vai

2)

kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu ievērot šādus grozījumus, kas stājušies spēkā vēlāk;

b)

visi noteikumi, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir pieņēmusi līdzvērtīgu drošības līmeni, kurš pieteikuma iesniedzējam jāpierāda; un

c)

visi īpašie nosacījumi saskaņā ar ADR.AR.C.025. punktu, kuri, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, ir jāiekļauj sertifikācijas pamatā.

ADR.AR.C.025 Īpaši nosacījumi

a)

Kompetentā iestāde izstrādā īpašas sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas, tā sauktos īpašos nosacījumus, kas piemērojami lidlaukam, ja saistītās sertifikācijas specifikācijas, ko izdevusi Aģentūra un kas minētas ADR.AR.C.020. punkta a) apakšpunktā, ir uzskatāmas par neatbilstošām vai nepiemērotām, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 Va pielikuma pamatprasībām, jo:

1)

sertifikācijas specifikācijas nav iespējams ievērot fizisku, topogrāfisku vai līdzīga veida ierobežojumu dēļ, kas saistīti ar lidlauka atrašanās vietu;

2)

lidlaukam ir nebijušas vai neparastas uzbūves īpatnības; vai

3)

pieredze, kas gūta šā lidlauka vai citu tādu lidlauku ekspluatācijā, kam ir līdzīgas uzbūves īpatnības, ir liecinājusi, ka drošība var būt apdraudēta.

b)

Īpašajos nosacījumos ir ietvertas tādas tehniskās specifikācijas, tostarp ierobežojumi vai procedūras, kas jāievēro, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 Va pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

ADR.AR.C.035 Sertifikātu izdošana

a)

Pirms sertifikāta izdošanas kompetentā iestāde var pieprasīt veikt jebkuru inspekciju, testu, drošības novērtējumu vai pasākumu kompleksu, kuru tā uzskata par vajadzīgu.

b)

Kompetentā iestāde izsniedz:

1)

vienotu lidlauka sertifikātu; vai

2)

divus atsevišķus sertifikātus: vienu lidlaukam un vienu – lidlauka ekspluatantam.

c)

Kompetentā iestāde b) apakšpunktā minēto(-os) sertifikātu(-us) izdod, ja lidlauka ekspluatants pēc kompetentās iestādes ieskatiem ir apliecinājis atbilstību ADR.OR.B.025. un ADR.OR.E.005. punktam.

d)

Sertifikāts ietver lidlauka sertifikācijas bāzi, lidlauka ekspluatācijas instrukciju un attiecīgā gadījumā jebkurus citus ekspluatācijas nosacījumus vai ierobežojumus, kurus noteikusi kompetentā iestāde, un visus novirzes apstiprinājuma dokumentus (DAAD).

e)

Sertifikātu izdod uz neierobežotu laiku. Sertifikātam pievienotajos noteikumos ir precizētas ar tām darbībām saistītās tiesības, kuru veikšanai lidlauka ekspluatants ir saņēmis apstiprinājumu.

f)

Ja atbildība ir uzticēta citām attiecīgām organizācijām, šīs organizācijas skaidri jānorāda un jāuzskaita.

g)

Sakarā ar neatbilstībām, kas nav 1. līmeņa neatbilstības un kas pirms sertifikācijas datuma nav slēgtas, tiek veikts drošības novērtējums un vajadzības gadījumā tiek mazināts ar tām saistītais risks, un kompetentā iestāde apstiprina korektīvo darbību plānu šo neatbilstību slēgšanai.

h)

Lai lidlauka ekspluatants varētu veikt izmaiņas, iepriekš nesaņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu saskaņā ar ADR.OR.B.040. punkta d) apakšpunktu, kompetentā iestāde apstiprina procedūru, kurā noteikts šādu izmaiņu tvērums un aprakstīta izmaiņu īstenošanas un paziņošanas kārtība.

ADR.AR.C.040 Izmaiņas

a)

Kompetentā iestāde, saņēmusi saskaņā ar ADR.OR.B.040. punktu iesniegtu izmaiņu pieteikumu, kam nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, šo pieteikumu izvērtē un attiecīgā gadījumā informē lidlauka ekspluatantu par:

1)

piemērojamajām Aģentūras izdotajām sertifikācijas specifikācijām, kas piemērojamas ierosinātajai izmaiņai un kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā, izņemot gadījumus, kad:

a)

pieteikuma iesniedzējs izvēlas nodrošināt atbilstību grozījumiem, kas stājušies spēkā vēlāk; vai

b)

kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu ievērot šādus grozījumus, kas stājušies spēkā vēlāk;

2)

visām citām Aģentūras izdotām sertifikācijas specifikācijām, kuras kompetentā iestāde uzskata par tieši saistītām ar ierosināto izmaiņu;

3)

visiem īpašajiem nosacījumiem un grozījumiem īpašajos nosacījumos, kurus paredzējusi kompetentā iestāde saskaņā ar ADR.AR.C.025. punktu un kurus kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem; un

4)

grozīto sertifikācijas pamatu, ja ierosinātā izmaiņa to ietekmē.

b)

Kompetentā iestāde izmaiņu apstiprina, ja lidlauka ekspluatants, pēc kompetentās iestādes ieskatiem, ir apliecinājis atbilstību ADR.OR.B.040. punkta un attiecīgā gadījumā ADR.OR.E.005. punkta prasībām.

c)

Ja apstiprinātā izmaiņa ietekmē sertifikāta noteikumus, kompetentā iestāde tos groza.

d)

Kompetentā iestāde apstiprina visus nosacījumus, ar kādiem lidlauka ekspluatants darbojas šīs izmaiņas procesa laikā.

e)

Neskarot izpildes nodrošināšanas papildu pasākumus, gadījumos, kad lidlauka ekspluatants ievieš izmaiņas, kam nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums, bet kam a) apakšpunktā noteiktais kompetentās iestādes apstiprinājums nav saņemts, kompetentā iestāde apsver, vai sertifikāts nav jāaptur, jāierobežo vai jāatsauc.

f)

To izmaiņu gadījumā, kam iepriekšējs apstiprinājums nav vajadzīgs, informāciju, kas sniegta paziņojumā, kuru saskaņā ar ADR.OR.B.040. punkta d) apakšpunktu nosūtījis lidlauka ekspluatants, kompetentā iestāde izvērtē, lai pārbaudītu attiecīgo pārvaldību un atbilstību sertifikācijas specifikācijām un citām attiecīgām prasībām, kas piemērojamas šai izmaiņai. Ja konstatēta neatbilstība prasībām, kompetentā iestāde:

1)

informē lidlauka ekspluatantu par neatbilstību un pieprasa veikt izmaiņas; un

2)

gadījumā, ja konstatētas 1. vai 2. līmeņa neatbilstības, rīkojas saskaņā ar ADR.AR.C.055. punktu.

ADR.AR.C.050 Deklarācijas, ko sniedz perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji

a)

Kompetentā iestāde, saņēmusi deklarāciju no perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja, kas grasās kādā lidlaukā sniegt šādus pakalpojumus, pārbauda, vai deklarācijā ir iekļauta visa Part-ADR.OR daļā noteiktā informācija, un apstiprina šai organizācijai, ka deklarācija ir saņemta.

b)

Ja deklarācijā noteiktās informācijas nav vai ja tajā ietvertā informācija norāda par neatbilstību piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde par šo neatbilstību informē perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju un lidlauka ekspluatantu un pieprasa sīkāku informāciju. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēju un lidlauka ekspluatantu inspicē. Ja neatbilstība apstiprinās, kompetentā iestāde rīkojas, kā noteikts ADR.AR.C.055. punktā.

c)

Kompetentā iestāde uztur to deklarāciju reģistru, ko snieguši tās uzraudzībā esošie perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji.

ADR.AR.C.055 Neatbilstības, novērojumi, korektīvās darbības un izpildes nodrošināšanas pasākumi

a)

Saskaņā ar ADR.AR.C.005. punkta a) apakšpunktu par uzraudzību atbildīgajai kompetentajai iestādei ir izveidota sistēma neatbilstību analizēšanai drošības aspektā.

b)

Kompetentā iestāde noformē 1. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta būtiska drošības līmeni pazeminoša vai drošību ievērojami apdraudoša neatbilstība lidlauka sertifikācijas pamatam, Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamajām prasībām, lidlauka ekspluatanta vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta noteikumiem vai sertifikātam, vai arī deklarācijas saturam.

1. līmeņa neatbilstības ir šādas:

1)

parastajā darba laikā un pēc diviem rakstiskiem pieprasījumiem kompetentajai iestādei nav nodrošināta ADR.OR.C.015. punktā paredzētā piekļuve lidlaukam un lidlauka ekspluatanta vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja objektiem;

2)

sertifikāts ir iegūts vai uzturēts spēkā, viltojot iesniegtos dokumentāros pierādījumus;

3)

ir pierādījumi par sertifikāta nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu; un

4)

nav atbildīgā vadītāja.

c)

Kompetentā iestāde noformē 2. līmeņa neatbilstību, ja ir konstatēta tāda neatbilstība lidlauka sertifikācijas pamatam, Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērojamajām prasībām, lidlauka ekspluatanta vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja procedūrām un rokasgrāmatām, sertifikāta noteikumiem vai sertifikātam, vai arī deklarācijas saturam, kura var pazemināt drošības līmeni vai kura var drošību apdraudēt.

d)

Ja uzraudzības ceļā vai ar citiem līdzekļiem ir konstatēta neatbilstība, kompetentā iestāde, neskarot Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos pieprasītās papildu darbības, rakstveidā paziņo lidlauka ekspluatantam vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējam par šo neatbilstības konstatējumu un pieprasa veikt korektīvas darbības šīs neatbilstības novēršanai.

1.

Gadījumā, kad konstatēta 1. līmeņa neatbilstība, kompetentā iestāde nekavējoties un atbilstīgi rīkojas, lai aizliegtu vai ierobežotu darbības un, ja vajadzīgs, lai atsauktu sertifikātu vai anulētu deklarāciju, vai arī attiecīgo sertifikātu vai deklarāciju ierobežotu vai apturētu pilnībā vai daļēji atkarībā no konstatētās neatbilstības pakāpes, līdz lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs ir sekmīgi izpildījis korektīvo darbību.

2.

Gadījumā, kad konstatētas 2. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde:

a)

lidlauka ekspluatantam vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējam piešķir termiņu korektīvo darbību izpildei, to iekļaujot konstatējuma raksturam atbilstošā darbības plānā; un

b)

izvērtē lidlauka ekspluatanta vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja ierosināto korektīvo darbību un īstenošanas plānu un to pieņem, ja novērtējumā secināts, ka šī darbība un šis plāns ir pietiekami neatbilstības novēršanai.

3.

Ja lidlauka ekspluatants un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs neiesniedz pieņemamu korektīvo darbību plānu vai kompetentās iestādes pieņemtajā vai pagarinātajā laika periodā korektīvo darbību neveic, neatbilstības līmeni paaugstina līdz 1. līmenim un veic d) apakšpunkta 1. punktā paredzētās darbības.

4.

Kompetentā iestāde dokumentē visas neatbilstības, ko tā konstatējusi, un attiecīgā gadījumā izpildes nodrošināšanas pasākumus, ko tā īstenojusi, kā arī visas korektīvās darbības un datumu, kad konstatētās neatbilstības ir slēgtas.

e)

Gadījumos, kad nav vajadzīgs noformēt 1. vai 2. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde var sniegt piezīmes.


(1)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.


III PIELIKUMS

Organizācijām piemērojamās prasības – Lidlauku ekspluatanti (Part-ADR.OR)

A APAKŠDAĻA – VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS (ADR.OR.A)

ADR.OR.A.005 Piemērošanas joma

Šajā pielikumā noteiktas prasības, kas jāievēro:

a)

lidlauka ekspluatantam, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 216/2008 aspektos, kas saistīti ar tā sertifikāciju, pārvaldību, rokasgrāmatām un citiem pienākumiem; un

b)

perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējam.

ADR.OR.A.010 Kompetentā iestāde

Šīs daļas piemērošanas nolūkā kompetentā iestāde ir iestāde, kuru izraudzījusies tā dalībvalsts, kurā attiecīgais lidlauks atrodas.

ADR.OR.A.015 Līdzekļi atbilstības panākšanai

a)

Lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs var izmantot tādus līdzekļus atbilstības panākšanai, kas ir alternatīvi Aģentūras pieņemtajiem līdzekļiem.

b)

Ja lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs vēlas izmantot Aģentūras pieņemtajiem akceptējamajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) alternatīvus līdzekļus, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, attiecīgais ekspluatants vai pakalpojumu sniedzējs pirms šo līdzekļu īstenošanas iesniedz kompetentajai iestādei pilnu aprakstu par šiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai. Aprakstā iekļauj visus labojumus, kas ieviesti rokasgrāmatās vai procedūrās un kas var būt būtiski, kā arī novērtējumu, kas pierāda, ka tiek ievēroti īstenošanas noteikumi.

Alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs var īstenot pēc tam, kad saņemta iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja un saņemts informatīvs paziņojums saskaņā ar ADR.AR.A.015. punkta d) apakšpunktu.

c)

Gadījumā, ja perona pārvaldības pakalpojumus lidlauka ekspluatants pats nenodrošina, tad – lai šādu pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot alternatīvus līdzekļu atbilstības panākšanai saskaņā ar a) un b) apakšpunktu – ir nepieciešama tā lidlauka ekspluatanta iepriekšēja piekrišana, kur šādi pakalpojumi tiek sniegti.

B APAKŠDAĻA – SERTIFIKĀCIJA (ADR.OR.B)

ADR.OR.B.005 Lidlauku un lidlauku ekspluatantu sertifikācijas pienākumi

Pirms lidlauka ekspluatācijas sākšanas vai tad, ja tiek atsaukts saskaņā ar 5. pantu piemērots atbrīvojums, lidlauka ekspluatants iegūst attiecīgo(-os) kompetentās iestādes izdoto(-os) sertifikātu(-us).

ADR.OR.B.015 Pieteikums sertifikāta saņemšanai

a)

Pieteikumu sertifikāta saņemšanai iesniedz formā un veidā, ko noteikusi kompetentā iestāde.

b)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai iestādei šādas ziņas:

1)

oficiālais nosaukums un komercnosaukums, adrese, pasta adrese;

2)

informācija un dati par:

i)

lidlauka atrašanās vietu;

ii)

attiecīgajā lidlaukā veikto darbību veidu; un

iii)

lidlauka projektu un objektiem saskaņā ar piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām, ko noteikusi Aģentūra;

3)

visas ierosinātās novirzes no piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām, ko noteikusi Aģentūra;

4)

dokumenti, kas apliecina, kā tiks nodrošināta atbilstība piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumos. Šajā dokumentācijā ietilpst procedūra, kas ietverta lidlauka ekspluatācijas instrukcijā un kas apraksta, kā tiks pārvaldītas izmaiņas, kam nevajag iepriekšēju apstiprinājumu, un kā par šīm izmaiņām tiks paziņots kompetentajai iestādei; visām turpmākām izmaiņām šajā procedūrā būs vajadzīgs kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums;

5)

pierādījumi tam, ka lidlaukam ir pietiekami resursi ekspluatācijai saskaņā ar piemērojamajām prasībām;

6)

dokumentēti pierādījumi, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja saikni ar lidlauka īpašnieku un/vai zemes īpašnieku;

7)

vārds, uzvārds un saistīta informācija par atbildīgo vadītāju un citām izraudzītām personām, ko paredz ADR.OR.D.015. punkts; un

8)

ADR.OR.E.005. punktā paredzētās lidlauka ekspluatācijas instrukcijas kopija.

c)

Ja kompetentajai iestādei tas ir pieņemami, 7. un 8. punktā minēto informāciju var sniegt arī vēlāk, ko nosaka kompetentā iestāde, bet tomēr pirms sertifikāta izdošanas.

ADR.OR.B.025 Atbilstības pierādīšana

a)

Lidlauka ekspluatants:

1)

veic un dokumentē visas nepieciešamās darbības, inspekcijas, testus, drošības novērtējumus vai pasākumu kompleksus un apliecina kompetentajai iestādei:

i)

atbilstību paziņotajam sertifikācijas pamatam, izmaiņām piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām, attiecīgā gadījumā visām norādēm par drošību un piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās piemērošanas noteikumu prasībām;

ii)

to, ka lidlaukam, kā arī šā lidlauka šķēršļu ierobežošanas un aizsardzības virsmām un citām ar lidlauku saistītajām zonām nav tādu iezīmju vai īpašību, kas to padarītu nedrošu ekspluatācijai; un

iii)

to, ka ir apstiprinātas lidlauka lidojumu procedūras;

2)

dara zināmus kompetentajai iestādei līdzekļus, ar kuriem ir pierādīta atbilstība; un

3)

deklarē kompetentajai iestādei savu atbilstību a) apakšpunkta 1. punktam.

b)

Attiecīgu informāciju par projektu, tostarp rasējumus, inspekciju ziņojumus, testu protokolus un citus attiecīgus ziņojumus, lidlauka ekspluatants uzglabā un ir gatavs nodot kompetentās iestādes rīcībā saskaņā ar ADR.OR.D.035. punkta noteikumiem, un to sniedz pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.

ADR.OR.B.030 Sertifikāta noteikumi un sertifikāta turētāja tiesības

Lidlauka ekspluatants nodrošina atbilstību tvērumam un tiesībām, kas noteiktas sertifikātam pievienotajos sertifikāta noteikumos.

ADR.OR.B.035 Sertifikāta pastāvīgais derīgums

a)

Sertifikāts ir derīgs, kamēr:

1)

lidlauka ekspluatants atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām un lidlauks atbilst sertifikācijas pamatam, ņemot vērā noteikumus par rīcību konstatējumu gadījumos, kā precizēts ADR.OR.C.020. punktā;

2)

saskaņā ar ADR.OR.C.015. punktu kompetentajai iestādei tiek nodrošināta piekļuve lidlauka ekspluatanta organizācijai, lai tā varētu pārliecināties par pastāvīgo atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu attiecīgajām prasībām; un

3)

ekspluatants no apliecības nav atteicies vai apliecība nav tikusi atsaukta.

b)

Pēc apliecības atsaukšanas vai atteikšanās no apliecības tā nekavējoties jānodod atpakaļ kompetentajai iestādei.

ADR.OR.B.037 Perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja deklarācijas pastāvīgais derīgums

Deklarācija, kuru saskaņā ar ADR.OR.B.060. punktu sniedzis perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs, paliek spēkā ar nosacījumu, ka:

a)

perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs un saistītie objekti atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām, ņemot vērā noteikumus par rīcību konstatējumu gadījumos, kā precizēts ADR.OR.C.020. punktā;

b)

saskaņā ar ADR.OR.C.015. punktu kompetentajai iestādei tiek nodrošināta piekļuve perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēja organizācijai, lai tā varētu pārliecināties par pastāvīgo atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu attiecīgajām prasībām; un

c)

deklarāciju perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs nav atsaucis un kompetentā iestāde to nav anulējusi.

ADR.OR.B.040 Izmaiņas

a)

Visām izmaiņām, kas:

1)

ietekmē sertifikāta noteikumus, tā sertifikācijas pamatu vai tādu lidlauka aprīkojumu, no kura ir atkarīga drošība; vai

2)

būtiski ietekmē lidlauka ekspluatanta pārvaldības sistēmas elementus, kas noteikti ADR.OR.D.005. punkta b) apakšpunktā,

ir nepieciešams iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums.

b)

Attiecībā uz citām izmaiņām, par kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums, lidlauka ekspluatants kompetentajai iestādei iesniedz pieteikumu uz apstiprinājumu un iegūst šādu kompetentās iestādes izdotu apstiprinājumu.

c)

Izmaiņas ieviešanas pieteikumu saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu iesniedz pirms šādu izmaiņu veikšanas, lai kompetentā iestāde varētu izvērtēt, vai izmaiņas joprojām atbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un vajadzības gadījumā grozīt sertifikātu un tam pievienotos attiecīgos sertifikāta noteikumus.

Izmaiņas drīkst īstenot tikai pēc tam, kad saskaņā ar ADR.AR.C.040. punktu no kompetentās iestādes ir saņemts oficiāls apstiprinājums.

Izmaiņu laikā lidlauka ekspluatants darbojas, ievērojot kompetentās iestādes apstiprinātos nosacījumus.

d)

Izmaiņas, kas nav iepriekš jāapstiprina, ir jāveic un par tām kompetentajai iestādei jāpaziņo, kā noteikts kompetentās iestādes apstiprinātajā procedūrā saskaņā ar ADR.AR.C.035. punkta h) apakšpunktu.

e)

Lidlauka ekspluatants nodrošina kompetentajai iestādei visu attiecīgo dokumentāciju saskaņā ar f) apakšpunktu un ADR.OR.E.005. punktu.

f)

Savas pārvaldības sistēmas ietvaros, kas noteikta ADR.OR.D.005. punktā, lidlauka ekspluatants, ierosinot izmaiņu lidlauka, tā ekspluatācijas, organizācijas vai pārvaldības sistēmā:

1)

nosaka, kāda ir savstarpējā saikne ar iesaistītajām personām, plāno un veic drošības novērtējumu, sadarbojoties ar šīm organizācijām;

2)

sistemātiski koordinē pieņēmumus un riska mazināšanas pasākumus ar visām iesaistītajām personām;

3)

nodrošina visaptverošu ierosinātās izmaiņas novērtējumu, tostarp visu nepieciešamo mijiedarbību; un

4)

nodrošina, lai tiktu izveidoti un dokumentēti visaptveroši un derīgi argumenti, pierādījumi un drošības kritēriji drošības novērtējuma pamatošanai un lai šī izmaiņa, cik vien iespējams, sekmētu drošības uzlabošanos.

ADR.OR.B.050 Pastāvīga atbilstība Aģentūras izdotajām tehniskajām specifikācijām

Lidlauka ekspluatants pēc tam, kad ir grozītas Aģentūras noteiktās sertifikācijas specifikācijas:

a)

veic pārskatu, lai identificētu visas lidlaukam piemērojamās sertifikācijas specifikācijas; un

b)

vajadzības gadījumā uzsāk izmaiņu procesu saskaņā ar ADR.OR.B.040. punktu un ievieš lidlaukā vajadzīgās izmaiņas.

ADR.OR.B.060 Deklarācijas, ko sniedz perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji

a)

Perona pārvaldības pakalpojumu sniedzēji, kam ir atļauts deklarēt savas spējas un līdzekļus, kas tiem ļauj uzņemties ar šādu pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus, un pēc tam, kad ir panākta vienošanās ar lidlauka ekspluatantu par šādu pakalpojumu sniegšanu lidlaukā:

1)

kompetentās iestādes noteiktā formā sniedz kompetentajai iestādei visu attiecīgo informāciju un deklarē savu atbilstību visām piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu prasībām;

2)

sniedz kompetentajai iestādei sarakstu, kurā uzskaitīti alternatīvie līdzekļi atbilstības panākšanai saskaņā ar ADR.OR.A.015. punkta b) apakšpunktu;

3)

uztur atbilstību piemērojamām prasībām un deklarācijā sniegtajai informācijai;

4)

visas izmaiņas savā deklarācijā vai izmantotajos līdzekļos atbilstības panākšanai paziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot deklarāciju ar attiecīgajiem grozījumiem; un

5)

sniedz pakalpojumus saskaņā ar lidlauka ekspluatācijas instrukciju un ievēro visus attiecīgos noteikumus, kas tajā iekļauti.

b)

Pirms šādu pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs to dara zināmu kompetentajai iestādei un lidlauka ekspluatantam.

ADR.OR.B.065 Ekspluatācijas izbeigšana

Ekspluatants, kas paredz izbeigt lidlauka ekspluatāciju:

a)

nekavējoties to dara zināmu kompetentajai iestādei;

b)

šo informāciju paziņo attiecīgajam aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējam;

c)

ekspluatācijas izbeigšanas dienā nodod sertifikātu kompetentajai iestādei; un

d)

nodrošina, ka ir veikti attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu, ka kāds gaisa kuģis lidlauku izmanto nejauši, ja vien kompetentā iestāde nav apstiprinājusi lidlauka izmantošanu citos nolūkos.

C APAKŠDAĻA – LIDLAUKU EKSPLUATANTU PAPILDU ATBILDĪBA (ADR.OR.C)

ADR.OR.C.005 Lidlauka ekspluatanta pienākumi

a)

Lidlauka ekspluatants atbild par lidlauka drošu ekspluatāciju un apkopi saskaņā ar:

1)

Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem,

2)

tā sertifikāta noteikumiem,

3)

lidlauka ekspluatācijas instrukcijas saturu; un

4)

citām lidlaukā pieejamā aprīkojuma rokasgrāmatām atkarībā no konkrētā gadījuma.

b)

Lidlauka ekspluatants vai nu tieši, vai arī koordinēti, slēdzot attiecīgas vienošanās ar atbildīgajiem subjektiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, nodrošina:

1)

aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši satiksmes līmenim un ekspluatācijas apstākļiem attiecīgajā lidlaukā; un

2)

lidojumu procedūru projektēšanu un uzturēšanu saskaņā ar piemērojamajām prasībām.

c)

Lidlauka ekspluatants darbojas koordinēti ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu, ka visa saistošā informācija, kas attiecas uz gaisa kuģu drošību, būtu ietverta lidlauka ekspluatācijas instrukcijā un tiktu attiecīgā gadījumā publicēta. Tā ietver šādu informāciju:

1)

piešķirtie atbrīvojumi vai atkāpes no piemērojamajām prasībām;

2)

noteikumi, attiecībā uz kuriem sertifikācijas pamatā kompetentā iestāde pieļāva līdzvērtīgu drošības līmeni; un

3)

īpaši nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz lidlauka izmantošanu.

d)

Ja lidlaukā izveidojas nedroši apstākļi, lidlauka ekspluatants bez nepamatotas kavēšanās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās lidlauka daļas, kuras uzskatāmas par nedrošām, gaisa kuģi neizmanto.

ADR.OR.C.015 Piekļuve

Lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 prasībām un tās īstenošanas noteikumiem, lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs jebkurai personai, ko pilnvarojusi kompetentā iestāde, nodrošina piekļuvi:

a)

visām iekārtām, dokumentiem, reģistriem, datiem, procedūrām vai jebkuriem citiem materiāliem, kam ir sakars ar viņa darbību, uz kuru attiecas sertifikācija vai deklarācija, neraugoties uz to, vai par to ir slēgts apakšlīgums vai nav; un

b)

veic jebkuru darbību, inspekciju, testu, novērtējumu vai pasākumu kompleksu, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, vai ir klāt, kad šāda darbība, inspekcija, tests, novērtējums vai pasākumu komplekss tiek veikts.

ADR.OR.C.020 Konstatētās neatbilstības un korektīvās darbības

Saņemot paziņojumu par konstatētajām neatbilstībām, lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs:

a)

nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

b)

izstrādā korektīvo darbību plānu; un

c)

veic korektīvas darbības kompetentajai iestādei pieņemamā veidā un laika periodā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar ADR.AR.C.055. punkta d) apakšpunktu.

ADR.OR.C.025 Tūlītēja reaģēšana uz drošības problēmām – atbilstība norādēm par drošību

Lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs īsteno visus drošības pasākumus, tostarp norādes par drošību, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar ADR.AR.A.030. punkta c) apakšpunktu un ADR.AR.A.040. punktu.

ADR.OR.C.030 Ziņošana par atgadījumiem

a)

Lidlauka ekspluatants un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs ziņo kompetentajai iestādei un visām citām organizācijām, kuras noteikusi valsts, kurā lidlauks atrodas, par visiem nelaimes gadījumiem, nopietniem incidentiem un atgadījumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 996/2010 (1) un Direktīvā 2003/42/EK.

b)

Neskarot a) apakšpunktu, ekspluatants ziņo kompetentajai iestādei un organizācijai, kas atbild par lidlauka aprīkojuma projektēšanu, par jebkuriem darbības traucējumiem, tehnisku defektu, tehnisko ierobežojumu pārsniegšanu, atgadījumu vai citu nestandarta apstākli, kas ir apdraudējis vai būtu varējis apdraudēt drošību un kura rezultātā nelaimes gadījums vai nopietns incidents nav noticis.

c)

Neskarot Regulu (ES) Nr. 996/2010, Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 1321/2007 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1330/2007 (3), a) un b) apakšpunktā minētos ziņojumus sagatavo tādā formā un veidā, kādu noteikusi kompetentā iestāde, un tajos jābūt visai attiecīgajai informācijai par apstākļiem, kādi zināmi lidlauka ekspluatantam un perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējam.

d)

Ziņojumi jāsniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs konstatējis konkrētos apstākļus, par kuriem tiek ziņots, ja vien nav ārkārtas apstākļu, kuru dēļ tas nav iespējams.

e)

Vajadzības gadījumā lidlauka ekspluatants vai perona pārvaldības pakalpojumu sniedzējs sagatavo paveiktā darba pārbaudes ziņojumu, kurā sniedz ziņas par darbībām, ko tas paredz īstenot, lai novērstu līdzīga veida atgadījumu turpmāk, tiklīdz šīs darbības ir identificētas. Ziņojumu sagatavo tādā formā un veidā, kādu noteikusi kompetentā iestāde.

ADR.OR.C.040 Ugunsgrēka draudu novēršana

Lidlauka ekspluatants iedibina procedūras nolūkā aizliegt:

a)

smēķēšanu kustības zonā, citās lidlauka ekspluatācijas zonās vai arī tajās lidlauka zonās, kur tiek uzglabāta degviela vai citi uzliesmojoši materiāli;

b)

izmantot atklātu uguni vai uzsākt tādu darbību, kas radītu ugunsgrēka risku:

1)

tajās lidlauka zonās, kur tiek uzglabāta degviela vai citi uzliesmojoši materiāli;

2)

kustības zonā vai citās lidlauka ekspluatācijas zonās, ja vien lidlauka ekspluatants nav to sankcionējis.

ADR.OR.C.045 Alkohola, psihotropo vielu un zāļu lietošana

a)

Lidlauka ekspluatants iedibina procedūras, nosakot prasības saistībā ar alkohola, psihotropo vielu un zāļu lietošanas līmeni:

1)

personām, kas iesaistītas lidlauka ekspluatācijā, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestā un lidlauka apkopē;

2)

personām bez pavadības, kuras strādā kustības zonā un citās lidlauka ekspluatācijas zonās.

b)

Šīs procedūras cita starpā ietver prasības, kurām atbilstoši minētās personas:

1)

nedrīkst lietot alkoholu darba laikā;

2)

nedrīkst veikt nekādus pienākumus, atrodoties:

i)

alkohola, jebkādu psihotropo vielu vai

ii)

jebkādu tādu zāļu iedarbībā, kas varētu ietekmēt viņa/viņas spējas tā, ka tas neļauj garantēt drošību.

D APAKŠDAĻA – PĀRVALDĪBA (ADR.OR.D)

ADR.OR.D.005 Pārvaldības sistēma

a)

Lidlauka ekspluatants īsteno un uztur pārvaldības sistēmu, kurā ietilpst drošības pārvaldības sistēma.

b)

Pārvaldības sistēmai jāaptver:

1)

skaidri definētas norādes par atbildību un pakļautību visos lidlauka ekspluatanta darbības aspektos, tostarp arī par augstākās vadības tiešo atbildību drošības jomā;

2)

atbildīgā vadītāja parakstīts lidlauka ekspluatanta vispārējo drošības noteikumu un principu apraksts, uz ko atsaucas kā uz drošības politiku;

3)

oficiāls process, kas nodrošina apdraudējuma konstatēšanu ekspluatācijas darbībā;

4)

oficiāls process, kas nodrošina drošības riska analīzi, izvērtējumu un mazināšanu lidlauka ekspluatācijas darbībās;

5)

līdzekļi, ar kuriem pārbaudīt lidlauka ekspluatanta organizācijas drošības rādītājus, pamatojoties uz drošības pārvaldības sistēmā noteiktajiem drošības stāvokļa rādītājiem un drošības mērķiem, un validēt riska kontroles iedarbīgumu drošības jomā;

6)

oficiāls process, ar kuru:

i)

identificē tādas izmaiņas lidlauka ekspluatanta organizācijā, pārvaldības sistēmā, lidlaukā vai tā ekspluatācijā, kas var ietekmēt iedibinātos procesus, procedūras un pakalpojumus;

ii)

apraksta vienošanās, kas noslēgtas, lai nodrošinātu nepieciešamos drošības rādītājus pirms izmaiņu piemērošanas; un

iii)

likvidē vai groza tādu drošības riska kontroli, kas vairs nav vajadzīga vai kas vairs nav iedarbīga ekspluatācijas vidē ieviesto izmaiņu dēļ;

7)

formāls process, ar kuru pārskata a) apakšpunktā minēto pārvaldības sistēmu, identificē iemeslus tādiem drošības pārvaldības sistēmas rādītajiem, kas neatbilst noteiktajiem standartiem, nosaka šādas standartiem neatbilstošas darbības ietekmi uz ekspluatāciju un likvidē vai mazina šādus iemeslus;

8)

drošības mācību programma, kas nodrošina, ka personāls, kas iesaistīts lidlauka ekspluatācijā, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestā, apkopē un pārvaldībā, ir atbilstoši sagatavots un pietiekami kompetents, lai pildītu ar drošības pārvaldības sistēmu saistītos pienākumus;

9)

oficiāli līdzekļi saziņai drošības jomā, ar kuriem nodrošina, ka personālam ir pilnīgs priekšstats par drošības pārvaldības sistēmu, nodrošina tādas informācijas pārsūtīšanu, no kuras ir atkarīga drošība, un paskaidro, kādu iemeslu dēļ tiek veikti konkrēti pasākumi drošības jomā un kālab tiek ieviestas vai mainītas drošības procedūras;

10)

drošības pārvaldības sistēmas koordinēšana ar lidlauka operatīvās rīcības plānu ārkārtas situācijām; lidlauka operatīvās rīcības plāna ārkārtas situācijām koordinēšana ar to organizāciju operatīvās rīcības plāniem, ar kurām ekspluatants sadarbojas lidlauka pakalpojumu sniegšanā; un

11)

oficiāls process, ar kuru uzraudzīt organizācijas atbilstību attiecīgajām prasībām.

c)

Visus pārvaldības sistēmas pamatprocesus lidlauka ekspluatants dokumentē.

d)

Pārvaldības sistēma atbilst organizācijas un tās darbību apmēram, ņemot vērā ar šīm darbībām saistītos apdraudējumus un riskus.

e)

Ja lidlauka ekspluatantam ir arī sertifikāts aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, ekspluatants nodrošina, lai viņa pārvaldības sistēma attiektos uz visām darbībām, kas ietilpst viņa sertifikātu darbības jomā.

ADR.OR.D.007 Aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas pārvaldība

a)

Kā daļu no savas pārvaldības sistēmas lidlauka ekspluatants īsteno un uztur kvalitātes vadības sistēmu, kas aptver:

1)

tā darbības saistībā ar aeronavigācijas datiem; un

2)

tā darbības saistībā ar aeronavigācijas informācijas sniegšanu.

b)

Lidlauka ekspluatants definē procedūras, ar kurām sasniegt lidojumu un aviācijas drošības pārvaldības mērķus attiecībā uz:

1)

darbībām saistībā ar aeronavigācijas datiem; un

2)

darbībām saistībā ar aeronavigācijas informācijas sniegšanu.

ADR.OR.D.010 Darbības, par kurām slēgti apakšlīgumi

a)

Darbības, par kurām slēgti apakšlīgumi, ir visas lidlauka ekspluatanta darbības jomā ietilpstošās darbības atbilstīgi sertifikāta noteikumiem, kuras veic cita organizācija, kura pati ir sertificēta šādu darbību izpildei vai, ja tā nav sertificēta, darbojas ar lidlauka ekspluatanta apstiprinājumu. Slēdzot ārpakalpojumu vai iepirkuma līgumu par daļu no savām darbībām, lidlauka ekspluatantam jānodrošina, ka pakalpojums vai aprīkojums, vai sistēma, par kuru noslēgts līgums vai veikts iepirkums, atbilst piemērojamajām prasībām.

b)

Ja lidlauka ekspluatants slēdz līgumu, lai daļu no savām darbībām uzticētu citai organizācijai, kas saskaņā ar šo daļu nav sertificēta šādu darbību veikšanai, nolīgtā organizācija darbojas ar lidlauka ekspluatanta apstiprinājumu vai tā uzraudzībā. Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka kompetentā iestāde var piekļūt nolīgtajai organizācijai, lai pārliecinātos par pastāvīgu atbilstību piemērojamajām prasībām.

ADR.OR.D.015 Prasības personālam

a)

Lidlauka ekspluatants norīko atbildīgo vadītāju, kas ir pilnvarots nodrošināt, lai visām darbībām būtu finansējums un tās tiktu veiktas saskaņā ar piemērojamajām prasībām. Atbildīgais vadītājs atbild par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un uzturēšanu.

b)

Lidlauka ekspluatants ieceļ amatpersonas, kas atbild par pārvaldību un uzraudzību šādās jomās:

1)

lidlauka ekspluatācijas pakalpojumi; un

2)

lidlauka apkope.

c)

Lidlauka ekspluatants izraugās personu vai personu grupu, kas atbild par drošības pārvaldības sistēmas izvedi, uzturēšanu un pārvaldību ikdienā.

Šīs personas darbojas neatkarīgi no citiem vadītājiem šajā organizācijā, tām drošības jautājumos ir tieša piekļuve atbildīgajam vadītājam un attiecīgām pārvaldībā iesaistītām personām, un tās ir tieši pakļautas atbildīgajam vadītājam.

d)

Lidlauka ekspluatantam jābūt pietiekami daudz kvalificētiem darbiniekiem, lai plānotos uzdevumus un darbības varētu veikt saskaņā ar piemērojamām prasībām.

e)

Lidlauka ekspluatants konkrētos pienākumus un atbildību uztic pietiekamam skaitam darbinieku, ņemot vērā organizatorisko struktūru un nodarbināto darbinieku skaitu.

f)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlauka ekspluatācijā, apkopē un pārvaldībā iesaistītie darbinieki ir atbilstoši apmācīti un sagatavoti saskaņā ar mācību programmu.

ADR.OR.D.017 Apmācība un profesionalitātes pārbaudes programmas

a)

Lidlauka ekspluatants izveido un īsteno mācību programmu personālam, kas iesaistīts lidlauka ekspluatācijā, uzturēšanā un pārvaldībā.

b)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai personas bez pavadības, kuras darbojas kustības zonā vai citās lidlauka ekspluatācijas zonās, būtu atbilstoši apmācītas un sagatavotas.

c)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai a) un b) apakšpunktā minētās personas būtu apliecinājušas savas spējas tām uzticēto uzdevumu izpildē, organizējot regulāras profesionalitātes pārbaudes pastāvīgas kompetences nodrošināšanai.

d)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)

mācību programmas īstenošanai izmanto instruktorus un eksaminētājus, kuriem ir pienācīga kvalifikācija un pieredze; un

2)

mācību vajadzībām izmanto piemērotus objektus un līdzekļus.

e)

Lidlauka ekspluatants:

1)

saglabā attiecīgo informāciju par kvalifikāciju, apmācību un profesionalitātes pārbaudēm, lai pierādītu atbilstību šai prasībai;

2)

pēc pieprasījuma minēto informāciju dara pieejamu attiecīgajam personālam; un

3)

ja kādu darbinieku pieņem darbā kāds cits darba devējs, šādu informāciju par minēto personu pēc pieprasījuma dara pieejamu šim jaunajam darba devējam.

ADR.OR.D.020 Prasības infrastruktūrai

a)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai piemērota un atbilstoša infrastruktūra būtu pieejama gan viņa personālam, gan to personu personālam, ar kurām ekspluatants noslēdzis līgumu lidlauka ekspluatācijas un apkopes pakalpojumu sniegšanai.

b)

Atbilstīgi tehniskajām instrukcijām lidlauka ekspluatants nosaka, kuras atbilstīgas lidlauka zonas izmanto lidlaukā transportēto bīstamo kravu glabāšanai.

ADR.OR.D.025 Koordinācija ar citām organizācijām

Lidlauka ekspluatants:

a)

nodrošina, lai lidlauka pārvaldības sistēma pievērstos jautājumam par koordināciju un sadarbspēju ar citu tādu organizāciju, kuras darbojas vai nodrošina pakalpojumus lidlaukā, drošības procedūrām; un

b)

nodrošina, ka šādas organizācijas ir ieviesušas procedūras, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām Regulas (EK) Nr. 216/2008 prasībām un tās īstenošanas noteikumiem, kā arī prasībām, kas noteiktas lidlauka ekspluatācijas instrukcijā.

ADR.OR.D.027 Drošības programmas

Lidlauka ekspluatants:

a)

izstrādā, vada un īsteno programmas, kas sekmē drošību un tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz drošību; un

b)

mudina, lai šādās programmās iesaistītos organizācijas, kas darbojas vai sniedz pakalpojumus lidlaukā.

ADR.OR.D.030 Sistēma ziņošanai par drošības problēmām

a)

Lidlauka ekspluatants izveido un īsteno sistēmu ziņošanai par drošības problēmām, kuru izmanto viss personāls un organizācijas, kuras nodrošina ekspluatāciju vai sniedz pakalpojumus lidlaukā, tādējādi sekmējot drošību lidlaukā un lidlauka drošu izmantošanu.

b)

Lidlauka ekspluatants saskaņā ar ADR.OR.D.005. punkta b) apakšpunkta 3. punktu:

1)

pieprasa, lai personāls un organizācijas, kas minētas a) apakšpunktā, izmanto sistēmu ziņošanai par drošības problēmām, lai obligāti ziņotu par jebkuru nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un atgadījumu; un

2)

nodrošina, lai sistēmu ziņošanai par drošības problēmām varētu izmantot brīvprātīgai ziņošanai par jebkuru defektu, kļūdu vai drošības apdraudējumu, kas varētu ietekmēt drošību.

c)

Sistēma ziņošanai par drošības problēmām aizsargā ziņotāja identitāti, sekmē brīvprātīgu ziņošanu un paredz iespēju, ka ziņojumus var iesniegt arī anonīmi.

d)

Lidlauka ekspluatants:

1)

visus iesniegtos ziņojumus arhivē;

2)

šos ziņojumus attiecīgi analizē un izvērtē, lai drošības trūkumus novērstu un identificētu tendences;

3)

nodrošina, lai visas organizācijas, kuras darbojas vai sniedz pakalpojumus lidlaukā un uz kurām attiecas konstatētā drošības problēma, piedalītos šādu ziņojumu analīzē un lai tiktu identificēti un īstenoti visi korektīvie un/vai profilaktiskie pasākumi;

4)

attiecīgā gadījumā saistībā ar iesniegtajiem ziņojumiem veic izmeklēšanu; un

5)

atbilstīgi “taisnīguma kultūras” principiem atturas no kāda vainošanas.

ADR.OR.D.035 Arhivēšana

a)

Lidlauka ekspluatants izveido piemērotu arhivēšanas sistēmu, kas attiecas uz visām ekspluatanta darbībām atbilstoši Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

b)

Arhivētās informācijas formāts ir noteikts lidlauka ekspluatācijas instrukcijā.

c)

Informācija jāuzglabā tā, lai to pasargātu no bojājumiem, izmainīšanas un nozagšanas.

d)

Arhivētos dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus, izņemot turpmāk norādītos dokumentus, kurus uzglabā, kā norādīts:

1)

lidlauka sertifikācijas pamatu, alternatīvos līdzekļus atbilstības panākšanai, kas tiek izmantoti, un pašreizējo lidlauka un lidlauka ekspluatanta sertifikātu(-us) – kamēr sertifikāts ir derīgs;

2)

vienošanās ar citām organizācijām – kamēr šīs vienošanās ir spēkā;

3)

lidlaukā izmantotā aprīkojuma vai sistēmu rokasgrāmatas – kamēr šis aprīkojums vai sistēmas lidlaukā tiek izmantotas;

4)

drošības novērtējuma ziņojumus – kamēr pastāv attiecīgā sistēma/procedūra/darbība;

5)

dokumentus, kas attiecas uz personāla apmācību, kvalifikāciju un medicīniskajiem datiem, kā arī attiecīgi personāla profesionalitātes pārbaudēm, – vismaz četrus gadus pēc darba attiecību izbeigšanas ar šīm personām vai līdz brīdim, kad jomu, kurā šīs personas bija nodarbinātas, ir auditējusi kompetentā iestāde; un

6)

apdraudējumu reģistru tā pašreizējā redakcijā.

e)

Uz visiem arhivētajiem dokumentiem attiecas tiesību akti par datu aizsardzību.

E APAKŠDAĻA – LIDLAUKA EKSPLUATĀCIJAS INSTRUKCIJA UN DOKUMENTĀCIJA (ADR.OR.E)

ADR.OR.E.005 Lidlauka ekspluatācijas instrukcija

a)

Lidlauka ekspluatants izveido un uztur lidlauka ekspluatācijas instrukciju.

b)

Lidlauka ekspluatācijas instrukcijas saturs atspoguļo sertifikācijas pamatu un prasības, kas izklāstītas šajā daļā un attiecīgā gadījumā Part-ADR.OPS daļā, un nav pretrunā sertifikāta noteikumiem. Lidlauka ekspluatācijas instrukcija satur visu informāciju vai atsauces uz tādu informāciju, kas vajadzīga, lai droši izmantotu, ekspluatētu un uzturētu lidlauku, tā aprīkojumu, kā arī tā šķēršļu ierobežošanas un aizsardzības virsmas un citas ar lidlauku saistītās zonas.

c)

Lidlauka ekspluatācijas instrukciju var izdot atsevišķās daļās.

d)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai visiem lidlauka darbiniekiem un visiem citu attiecīgo organizāciju darbiniekiem būtu vienkārša piekļuve tām lidlauka ekspluatācijas instrukcijas daļām, kas attiecas uz viņu pienākumiem un uzdevumiem.

e)

Lidlauka ekspluatants:

1)

kompetentajai iestādei dara zināmus paredzētos lidlauka ekspluatācijas instrukcijas grozījumus un labojumus aspektos, attiecībā uz kuriem ir nepieciešams iepriekšējs apstiprinājums saskaņā ar ADR.OR.B.040. punktu, pirms to spēkā stāšanās dienas un nodrošina, ka tie nestājas spēkā, pirms nav saņemts kompetentās iestādes apstiprinājums; vai

2)

kompetentajai iestādei dara zināmus paredzētos lidlauka ekspluatācijas instrukcijas grozījumus un labojumus pirms to spēkā stāšanās dienas, ja ir noteikts, ka par ierosināto lidlauka ekspluatācijas instrukcijas grozījumu vai labojumu ir tikai jāpaziņo kompetentajai iestādei saskaņā ar ADR.OR.B.040. punkta d) apakšpunktu un ADR.OR.B.015. punkta b) apakšpunktu.

f)

Neskarot e) apakšpunktu, steidzamus grozījumus vai labojumus, kas vajadzīgi drošības apsvērumu dēļ, var publicēt un piemērot nekavējoties, ja ir iesniegts pieteikums visu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai.

g)

Lidlauka ekspluatants:

1)

pārskata lidlauka ekspluatācijas instrukcijas saturu, nodrošina, lai tas būtu pastāvīgi atjaunināts un vajadzības gadījumā grozīts;

2)

lidlauka ekspluatācijas instrukcijā iestrādā visus grozījumus un labojumus, ko pieprasa kompetentā iestāde; un

3)

informē visus lidlauka un citu attiecīgo organizāciju darbiniekus par izmaiņām, kuras attiecas uz viņu pienākumiem un uzdevumiem.

h)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlauka ekspluatācijas instrukcija precīzi atspoguļo no citiem apstiprinātiem dokumentiem ņemto informāciju un visus šādu apstiprināto dokumentu grozījumus. Šī prasība neaizliedz lidlauka ekspluatantam iekļaut lidlauka ekspluatācijas instrukcijā piesardzīgākus datus un procedūras.

i)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)

lidlauka ekspluatācijas instrukcija ir sarakstīta kompetentajai iestādei pieņemamā valodā; un

2)

visi darbinieki spēj lasīt un saprast valodu, kurā ir sarakstītas tās lidlauka ekspluatācijas instrukcijas daļas un citi darba dokumenti, kas saistās ar viņu pienākumiem un uzdevumiem.

j)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)

lidlauka ekspluatācijas instrukciju ir parakstījis lidlauka atbildīgais vadītājs;

2)

lidlauka ekspluatācijas instrukcija ir nodrukāta vai pieejama elektroniskā formātā un ir viegli rediģējama;

3)

saistībā ar lidlauka ekspluatācijas instrukciju ir sistēma versiju kontroles vadībai, kas tiek piemērota un ir tajā skaidri izcelta; un

4)

lidlauka ekspluatācijas instrukcijā ir ievēroti cilvēkfaktora principi, šī ekspluatācijas instrukcija ir organizēta tā, lai atvieglotu tās sagatavošu, izmantošanu un pārskatīšanu.

k)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai lidlaukā būtu vismaz viens pilnīgs un aktualizēts lidlauka ekspluatācijas instrukcijas eksemplārs un lai tas būtu pieejams kompetentajai iestādei inspicēšanai.

l)

Lidlauka ekspluatācijas instrukcijas saturs ir šāds:

1)

vispārīga informācija;

2)

lidlauka pārvaldības sistēma, prasības attiecībā uz kvalifikāciju un apmācību;

3)

lidlauka atrašanās vietas raksturojums;

4)

lidlauka raksturojums, kas jāpaziņo aeronavigācijas informācijas dienestam; un

5)

lidlauka ekspluatācijas procedūru, tā aprīkojuma un drošības pasākumu raksturojums.

ADR.OR.E.010 Prasības attiecībā uz dokumentiem

a)

Lidlauka ekspluatants gādā, lai būtu pieejami visi citi nepieciešamie dokumenti un ar tiem saistītie grozījumi.

b)

Lidlauka ekspluatants spēj bez kavēšanās izplatīt ekspluatācijas instrukcijas un citu informāciju.


(1)  OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.

(2)  OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.


IV PIELIKUMS

Ekspluatācijai piemērojamās prasības – Lidlauki (Part-ADR.OPS)

A APAKŠDAĻA – LIDLAUKA DATI (ADR.OPS.A)

ADR.OPS.A.005 Lidlauka dati

Lidlauka ekspluatants attiecīgā gadījumā:

a)

nosaka, dokumentē un atjaunina datus par lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem;

b)

attiecīgajiem gaisa satiksmes dienestiem un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem nodrošina attiecīgos datus par lidlauku un lietotājiem pieejamajiem pakalpojumiem.

ADR.OPS.A.010 Prasības attiecībā uz datu kvalitāti

Lidlauka ekspluatantam ir oficiālas vienošanās ar organizācijām, ar kurām tas veic aeronavigācijas datu un/vai aeronavigācijas informācijas apmaiņu.

a)

Ar lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem saistītos datus lidlauka ekspluatants sniedz tādā kvalitātē un ar tādu integritāti, kāda prasīta.

b)

Ja ar lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem saistītie dati tiek publicēti, lidlauka ekspluatants:

1)

pārrauga ar lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem saistītos datus, kuru izcelsme ir lidlauka ekspluatants un kurus ir izplatījuši gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzēji;

2)

attiecīgajiem aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem paziņo visas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai ar lidlauku un pieejamajiem pakalpojumiem saistītie dati, kuru izcelsme ir lidlauka ekspluatants, būtu pareizi un pilnīgi;

3)

dara zināmu attiecīgajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja publicētie dati, kuru izcelsme ir lidlauka ekspluatants, ir nepareizi vai neatbilstoši.

ADR.OPS.A.015 Koordinācija starp lidlauku ekspluatantiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem

a)

Lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzēji var iegūt informāciju, kas tiem ļauj sniegt aktualizētu pirmslidojuma informāciju un nodrošināt vajadzīgo informāciju lidojumu laikā, lidlauka ekspluatants veic pasākumus, lai attiecīgajiem aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem nekavējoties paziņotu šādu informāciju:

1)

informāciju par apstākļiem lidlaukā, pārvietošanās spēju zaudējuša gaisa kuģa evakuāciju, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestiem un glisādes vizuālās indikācijas sistēmām;

2)

saistīto objektu, dienestu un aeronavigācijas līdzekļu funkcionālo statusu lidlaukā;

3)

visu citu informāciju, kas uzskatāma par nozīmīgu ekspluatācijai.

b)

Lidlauka ekspluatants pirms izmaiņu ieviešanas aeronavigācijas sistēmā pienācīgā mērā ņem vērā, cik ilgs laiks vajadzīgs attiecīgajiem aeronavigācijas informācijas dienestiem, lai tie varētu sagatavot, sastādīt un izdot attiecīgo izplatīšanai paredzēto materiālu.

B APAKŠDAĻA – LIDLAUKA EKSPLUATĀCIJAS PAKALPOJUMI, APRĪKOJUMS UN IEKĀRTAS (ADR.OPS.B)

ADR.OPS.B.001 Pakalpojumu sniegšana

Pakalpojumus atbilstīgi šā pielikuma B apakšdaļai lidlauka ekspluatants sniedz tieši vai netiešā veidā.

ADR.OPS.B.005 Lidlauka ārkārtas situāciju pasākumu plāns

Lidlauka ekspluatantam ir ārkārtas situāciju pasākumu plāns, ko tas īsteno un kas:

a)

ir proporcionāls gaisa kuģu ekspluatācijai un citām darbībām, ko veic lidlaukā;

b)

paredz attiecīgo organizāciju koordināciju, reaģējot uz ārkārtas situāciju lidlaukā vai tā apkārtnē; un

c)

satur procedūras periodiskai šā plāna piemērotības izvērtēšanai un rezultātu pārskatīšanai tā efektivitātes uzlabošanas nolūkos.

ADR.OPS.B.010 Glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumi

a)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)

ir nodrošinātas lidlauka glābšanas un ugunsdzēšanas iekārtas, aprīkojums un pakalpojumi;

2)

laikus ir pieejams atbilstošs aprīkojums, ugunsdzēšanas līdzekļi un pietiekams skaits darbinieku;

3)

glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumus sniedzošais personāls ir pienācīgi sagatavots, aprīkots un kvalificēts darbam lidlauka vidē; un

4)

glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumus sniedzošie darbinieki, kam var nākties rīkoties aviācijas ārkārtas situācijās, pierāda, ka viņu veselības stāvoklis ļauj viņiem apmierinoši veikt savas funkcijas, ņemot vērā darbības veidu.

b)

Lidlauka ekspluatants izveido un īsteno mācību programmu personālam, kas iesaistīts lidlauka glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumu sniegšanā.

c)

Lidlauka ekspluatants organizē regulāras profesionalitātes pārbaudes pastāvīgas kompetences nodrošināšanai.

d)

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka:

1)

mācību programmas īstenošanai izmanto instruktorus un eksaminētājus, kuriem ir pienācīga kvalifikācija un pieredze; un

2)

mācību vajadzībām izmanto piemērotus objektus un līdzekļus.

e)

Lidlauka ekspluatants:

1)

saglabā attiecīgo informāciju par kvalifikāciju, apmācību un profesionalitātes pārbaudēm, lai pierādītu atbilstību šai prasībai;

2)

pēc pieprasījuma minēto informāciju dara pieejamu attiecīgajam personālam; un

3)

ja kādu darbinieku pieņem darbā cits darba devējs, šādu informāciju par minēto personu pēc pieprasījuma dara pieejamu šim jaunajam darba devējam.

f)

Ja neparedzētu apstākļu dēļ uz laiku pazeminās šā lidlauka glābšanas un ugunsdzēšanas pakalpojumu nodrošinātais aizsardzības līmenis, kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums tam nav vajadzīgs.

ADR.OPS.B.015 Kustības zonas un ar to saistīto objektu pārraudzība un inspicēšana

a)

Lidlauka ekspluatants pārbauda kustības zonas stāvokli un ar to saistīto objektu funkcionālo statusu un ziņo attiecīgajiem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem par tām problēmām, kam ir vai nu pagaidu, vai arī pastāvīga ietekme uz ekspluatāciju.

b)

Lidlauka ekspluatants kustības zonu un ar to saistītos objektus regulāri inspicē.

ADR.OPS.B.020 Sadursmju ar savvaļas dzīvniekiem radītā apdraudējuma mazināšana

Lidlauka ekspluatants:

a)

izvērtē savvaļas dzīvnieku radīto apdraudējumu lidlaukā un tā apkārtnē;

b)

iedibina līdzekļus un procedūras, ar kurām mazināt risku, ka gaisa kuģi lidlaukā varētu sadurties ar savvaļas dzīvniekiem; un

c)

ziņo attiecīgajai iestādei, ja savvaļas dzīvnieku radītā apdraudējuma novērtējums liecina par tādiem apstākļiem lidlauka apkārtnē, kas varētu izraisīt ar savvaļas dzīvniekiem saistīta apdraudējuma problēmu.

ADR.OPS.B.025 Transportlīdzekļu ekspluatācija

Lidlauka ekspluatants izveido un īsteno procedūras visu to transportlīdzekļu vadītāju apmācībai, novērtēšanai un pilnvarošanai, kuri ekspluatē transportlīdzekli kustības zonā.

ADR.OPS.B.030 Zemes kustības vadības un kontroles sistēma

Lidlauka ekspluatants gādā, lai lidlaukā būtu nodrošināta sistēma zemes kustības vadībai un kontrolei.

ADR.OPS.B.035 Ekspluatācija ziemas apstākļos

Lidlauka ekspluatants gādā, lai tiktu izveidoti un īstenoti līdzekļi un procedūras, kas nodrošina drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai ziemas apstākļos.

ADR.OPS.B.040 Ekspluatācija nakts laikā

Lidlauka ekspluatants gādā, lai tiktu izveidoti un īstenoti līdzekļi un procedūras, kas nodrošina drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai nakts laikā.

ADR.OPS.B.045 Ekspluatācija ierobežotas redzamības apstākļos

a)

Lidlauka ekspluatants gādā, lai tiktu izveidoti un īstenoti līdzekļi un procedūras, kas nodrošina drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai ierobežotas redzamības apstākļos.

b)

Procedūrām, ko izmanto ierobežotas redzamības apstākļos, ir nepieciešams iepriekšējs kompetentās iestādes apstiprinājums.

ADR.OPS.B.050 Ekspluatācija sliktos laikapstākļos

Lidlauka ekspluatants gādā, lai tiktu izveidoti un īstenoti līdzekļi un procedūras, kas nodrošina drošus apstākļus lidlauka ekspluatācijai sliktos laikapstākļos.

ADR.OPS.B.055 Degvielas kvalitāte

Lidlauka ekspluatants pārbauda, vai organizācijām, kas iesaistītas degvielas uzglabāšanā un gaisa kuģu apgādē ar degvielu, ir procedūras, ar kurām nodrošina, ka gaisa kuģiem tiek piegādāta nekontaminēta degviela un ka tā atbilst pareizajām specifikācijām.

ADR.OPS.B.065 Vizuālie līdzekļi un lidlauka elektrosistēmas

Lidlauka ekspluatantam ir procedūras, ar kurām nodrošina, ka lidlauka vizuālie līdzekļi un elektrosistēmas darbojas, kā paredzēts.

ADR.OPS.B.070 Drošība, ja lidlaukā notiek darbi

a)

Lidlauka ekspluatants izstrādā un īsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka:

1)

lidlaukā notiekošie darbi neietekmē gaisa kuģu drošību; un

2)

lidlauka ekspluatācijas darbības neietekmē lidlaukā notiekošo darbu drošību.

ADR.OPS.B.075 Lidlauku aizsardzība

a)

Lidlauka ekspluatants lidlaukā un tā apkārtnē pārrauga:

1)

šķēršļu ierobežošanas un aizsardzības virsmas, kā noteikts saskaņā ar sertifikācijas pamatu, kā arī citas ar lidlauku saistītās virsmas un zonas, lai atbilstoši savas kompetences jomai pieņemtu attiecīgus pasākumus tā riska mazināšanai, kas saistīts ar šo virsmu un zonu pieļautā augstuma pārsniegšanu;

2)

šķēršļu marķējumu un aizsarggaismas, lai vajadzības gadījumā varētu rīkoties atbilstoši savai kompetencei; un

3)

ar cilvēka darbībām un zemes izmantojumu saistīto apdraudējumu, lai vajadzības gadījumā varētu rīkoties atbilstoši savai kompetencei.

b)

Lidlauka ekspluatantam ir procedūras, kas ļauj mazināt ar šķēršļiem, apbūvi vai citām pārraudzītajās zonās veiktajām darbībām saistīto risku, kas varētu ietekmēt to gaisa kuģu drošu ekspluatāciju, kas tiek ekspluatēti lidojumos no šā lidlauka vai uz to.

ADR.OPS.B.080 Transportlīdzekļu un citu kustīgu objektu marķējums un ugunis

Lidlauka ekspluatants nodrošina, lai transportlīdzekļi un citi kustīgi objekti, izņemot gaisa kuģus, lidlauka kustības zonā būtu marķēti un lai gadījumā, ja transportlīdzekļus izmanto naktī vai ierobežotas redzamības apstākļos, tie būtu ar attiecīgu apgaismojumu. No šā pienākuma var atbrīvot gaisa kuģu apkalpošanas aprīkojumu un transportlīdzekļus, kurus izmanto tikai uz peroniem.

ADR.OPS.B.090 Lidlauka izmantošana gaisa kuģiem ar augstāku koda burtu

a)

Izņemot gaisa kuģu ārkārtas situācijas, gaisa kuģa ekspluatants, saņemot iepriekšēju kompetentās iestādes apstiprinājumu, var atļaut izmantot lidlauku vai tā daļas gaisa kuģiem ar tādu koda burtu, kas ir augstāks par sertifikāta noteikumos precizētajiem lidlauka uzbūves parametriem.

b)

Lai apliecinātu atbilstību a) apakšpunktam, piemēro ADR.OR.B.040. punkta noteikumus.

C APAKŠDAĻA – LIDLAUKA APKOPE (ADR.OPS.C)

ADR.OPS.C.005 Vispārīgi noteikumi

Lidlauka ekspluatantam jāizstrādā un jāīsteno apkopes programma, tostarp – attiecīgā gadījumā – profilaktiska apkope, lai uzturētu lidlauka objektus tādā stāvoklī, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 Va pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

ADR.OPS.C.010 Segums, citas zemes virsmas un drenāža

a)

Lidlauka ekspluatants inspicē visu kustības zonu virsmas, tostarp segumus (skrejceļu, manevrēšanas ceļus un peronus), piegulošās zonas un drenāžu, lai lidlauka profilaktiskās un korektīvās apkopes programmas ietvaros regulāri izvērtētu to stāvokli.

b)

Lidlauka ekspluatants:

1)

nodrošina visu kustības zonu virsmu apkopi, lai uz tām neatrastos objekti/atlūzas, kas varētu izraisīt gaisa kuģa bojājumu vai pasliktināt gaisa kuģu sistēmu darbību;

2)

nodrošina skrejceļu, manevrēšanas ceļu un peronu virsmas apkopi, lai novērstu bīstamu virsmas bojājumu veidošanos;

3)

veic korektīvu apkopi, ja saķeres parametri visam skrejceļam vai tā daļai, kad tas nav kontaminēts, ir zemāki par minimālo saķeres līmeni. Šie mērījumi jāveic tik bieži, lai varētu noteikt, kādas ir lidlauka virsmas saķeres parametru tendences.

ADR.OPS.C.015 Vizuālie līdzekļi un elektrosistēmas

Lidlauka ekspluatants izveido sistēmu vizuālo līdzekļu un elektrosistēmu korektīvajai un profilaktiskajai apkopei, lai nodrošinātu, ka pastāv funkcionējoša, uzticama un prasībām atbilstoša uguņu un marķējumu sistēma.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/35


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 140/2014

(2014. gada 13. februāris),

ar ko apstiprina darbīgo vielu spinetoramu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīva 91/414/EEK (2) attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem jāpiemēro darbīgajām vielām, par kurām lēmums pieņemts saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija. Attiecībā uz spinetoramu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Lēmumu 2008/740/EK (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Apvienotā Karaliste 2007. gada 17. oktobrī saņēma pieteikumu no uzņēmuma Dow AgroSciences Ltd attiecībā uz darbīgās vielas spineotama iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Lēmumu 2008/740/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, principā to var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikumā noteiktajām datu un informācijas prasībām.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2012. gada 23. februārī iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – “iestāde”). Iestāde 2013. gada 6. maijā iesniedza Komisijai secinājumu par darbīgās vielas spinetorama pesticīdu riska novērtējumu (4). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 13. decembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par spinetoramu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka spinetoramu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi apstiprināt spinetoramu.

(6)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt apstiprinošu papildu informāciju.

(7)

Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur spinetoramu. Dalībvalstīm atļaujas attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visus III pielikumā minētos dokumentus par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz nekādus jaunus pienākumus ne dalībvalstīm, ne atļauju turētājiem.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu spinetoramu, kā norādīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2014. gada 31. decembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas kā darbīgo vielu satur spinetoramu.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. līdz 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur spinetoramu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma īpašo noteikumu aili. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja spinetorams ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī, vajadzības gadījumā atļauju groza vai atsauc vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim; vai

b)

ja līdzeklis satur spinetoramu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 12. septembra Lēmums 2008/740/EK, ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kas iesniegta sīkākai izskatīšanai saistībā ar iespējamo spinetorama iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 249, 18.9.2008., 21. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2013; 11(5):3220. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu

(5)  Komisijas 1992. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.).

(6)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Spinetorams

CAS Nr.: 935545-74-7

CIPAC Nr. 802

 

XDE-175-J (nozīmīgs faktors)

(2R,3aR,5aR,5bS,9S,13S,14R,16aS, 16bR)-2-(6-deoksi-3-O-etil-2,4-di-O-metil-α-L-mannopiranoziloksi)-13-[(2R,5S,6R)-5-(dimetilamino)tetrahidro-6-metilpiran-2-iloxi]-9-etil-2,3,3a,4,5,5a,5b,6,9,10,11,12,13,14,16a,16b-heksadekahidro-14-metil-1H-as-indacēn[3,2-d]oksaciklododecīn-7,15-dions

 

XDE_175-L (nenozīmīgs faktors)

(2S,3aR,5aS,5bS,9S,13S,14R,16aS,16bS)-2-[(6-deoksi-3-O-etil- 2,-di-O-metil-α-L-mannopiranoziloksi]-13-[(2R,5S,6R)-5-(dimetilamino)tetrahidro-6-metilpiran-2-iloksi]-9-etil-2,3,3a,5a,5b,6,9,10,11,12,13,14,15,16a,16b-tetradekahidro-4,14-dimetil-1H-as-indacēn[3,2-d]oksaciklododecīn-7,15-dions

≥ 830 g/kg

50–90 % XDE-175-J; un

50–10 % XDE-175-L

Pielaides robežas (g/kg):

XDE-175-J = 581–810

XDE-175-J = 83–270

2014. gada 1. jūlijs

2024. gada 30. jūnijs

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par spinetoramu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2013. gada 13. decembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

a)

riskam, kas rodas ūdens un augsnes organismiem;

b)

lauka riskam blakussugu posmkājiem;

c)

riskam bitēm izmantošanas laikā (izsmidzināšana) un pēc tās.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošu informāciju par metabolisma/noārdīšanās pētījumos un testēšanas materiālos, ko izmanto toksiskuma un ekotoksiskuma pētījumos, identificēto metabolītu stereoķīmijas līdzvērtību.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei attiecīgo informāciju sešu mēnešu laikā pēc atbilstīgo vadlīniju pieņemšanas par izomēru izvērtēšanu.


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“67

Spinetorams

CAS Nr. 935545-74-7

CIPAC Nr. 802

 

XDE-175-J (nozīmīgs faktors)

(2R,3aR,5aR,5bS,9S,13S,14R,16aS, 16bR)-2-(6-deoksi-3-O-etil-2,4-di-O-metil-α-L-mannopiranosiloksi)-13-[(2R,5S,6R)-5-(dimetilamino)tetrahidro-6-metilpiran-2-iloxi]-9-ethil-2,3,3a,4,5,5a,5b,6,9,10,11,12,13,14,16a,16b-heksadekahidro-14-metil-1H-as-indacēn[3,2-d]oksaciklododecīn-7,15-dions

 

XDE_175-L (nenozīmīgs faktors)

(2S,3aR,5aS,5bS,9S,13S,14R,16aS,16bS)-2-[(6-deoksi-3-O-etil- 2,4-di-O-metil-α-L-mannopiranoziloksi]-13-[(2R,5S,6R)-5-(dimetilamino)tetrahidro-6-metilpiran-2-iloksi]-9-etil-2,3,3a,5a,5b,6,9,10,11,12,13,14,15,16a,16b-tetradekahidro-4,14-dimetil-1H-as-indacēn[3,2-d]oksaciklododecīn-7,15-dions

≥ 830 g/kg

50–90 % XDE-175-J;

un

50–10 % XDE-175-L

Pielaides robežas (g/kg):

XDE-175-J = 581–810

XDE-175-J = 83–270

2014. gada 1. jūlijs

2024. gada 30. jūnijs

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par spinetoramu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2013. gada 13. decembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

a)

riskam, kas rodas ūdens un augsnes organismiem;

b)

lauka riskam attiecībā uz blakussugu posmkājiem.

c)

riskam bitēm izmantošanas laikā (izsmidzināšana) un pēc tās.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinošu informāciju par metabolisma/noārdīšanās pētījumos un testēšanas materiālos, ko izmanto toksiskuma un ekotoksiskuma pētījumos, identificēto metabolītu stereoķīmijas līdzvērtību.

Pieteikuma iesniedzējs šo informāciju sniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2014. gada 31. decembrim.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 141/2014

(2014. gada 13. februāris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas augu eļļas / krustnagliņu eļļas apstiprināšanas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Darbīgā viela augu eļļa / krustnagliņu eļļa tika iekļauta Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2008/127/EK (3) saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2229/2004 (4) 24.b pantā paredzēto procedūru. Kopš Direktīva 91/414/EEK ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, uzskata, ka šī viela ir apstiprināta atbilstoši minētajai regulai un iekļauta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (5) pielikuma A daļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2229/2004 25.a pantu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2011. gada 16. decembrī sniedza Komisijai savu viedokli attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par augu eļļu / krustnagliņu eļļu (6). Iestāde savu viedokli par augu eļļu / krustnagliņu eļļu darīja zināmu ziņotājam. Komisija aicināja ziņotāju iesniegt komentārus attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu par augu eļļu / krustnagliņu eļļu. Dalībvalstis un Komisija izskatīja pārskata ziņojuma projektu un Iestādes secinājumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 13. decembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par augu eļļu / krustnagliņu eļļu.

(3)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela augu eļļa / krustnagliņu eļļa ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, ir jāgroza apstiprināšanas nosacījumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(5)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(6)

Būtu jānodrošina, lai dalībvalstīm būtu laiks grozīt vai atsaukt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur augu eļļu / krustnagliņu eļļu.

(7)

Ja dalībvalstis atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantam atvēl pagarinājuma periodu, augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur augu eļļu / krustnagliņu eļļu, šis periods nedrīkst pārsniegt astoņpadsmit mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās dienas.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Līdz 2014. gada 6. septembrim dalībvalstis atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1107/2009 vajadzības gadījumā groza vai atceļ atļaujas, kas izsniegtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur darbīgo vielu augu eļļu / krustnagliņu eļļu.

3. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2015. gada 6. septembrī.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/127/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākas darbīgās vielas (OV L 344, 20.12.2008., 89. lpp.).

(4)  Komisijas 2004. gada 3. decembra Regula (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(6)  Secinājums par speciālistu veikto pesticīdu riska novērtējumu attiecībā uz darbīgo vielu augu eļļu / krustnagliņu eļļu. EFSA Journal (2012); 10(1):2506. (43 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2012.2506. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā 241. rindu par darbīgo vielu augu eļļu / krustnagliņu eļļu aizstāj ar šādu:

Numurs

Parastais nosaukums Identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“241

Augu eļļa / krustnagliņu eļļa

CAS Nr. 84961-50-2 (krustnagliņu eļļa)

97-53-0 (eigenols – galvenā sastāvdaļa)

CIPAC Nr. 906

Krustnagliņu eļļa ir sarežģīts ķīmisku vielu maisījums.

Galvenā sastāvdaļa ir eigenols.

≥ 800 g/kg

Attiecīgais piemaisījums: metileigenols, ne vairāk kā 0,1 % tehniskajā materiālā

2009. gada 1. septembris

2019. gada 31. augusts

A   DAĻA

Var atļaut lietot telpās tikai kā fungicīdu un baktericīdu pēc ražas novākšanas.

B   DAĻA

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par krustnagliņu eļļu (SANCO/2622/2008), un jo īpaši I un II papildinājumu, ko pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai un nodrošina, lai lietošanas nosacījumos būtu paredzēts attiecīgā gadījumā izmantot piemērotus individuālās aizsardzības līdzekļus.

Ziņotājs iesniedz apstiprinošu informāciju par:

a)

tehniskajām specifikācijām,

b)

datiem, kuros dabiskā fona eksponētība augu eļļai / krustnagliņu eļļai, eigenolam un metileigenolam ir salīdzināta ar eksponētību, kas rodas, augu eļļu / krustnagliņu eļļu izmantojot par augu aizsardzības līdzekli. Šie dati attiecas uz cilvēku.

Ziņotājs minēto informāciju iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei līdz 2016. gada 30. aprīlim.”


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/43


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 142/2014

(2014. gada 13. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. februārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

IL

107,2

MA

55,7

TN

69,3

TR

112,0

ZZ

86,1

0707 00 05

EG

182,1

MA

168,6

TR

151,4

ZZ

167,4

0709 91 00

EG

97,7

ZZ

97,7

0709 93 10

MA

36,9

TR

142,0

ZZ

89,5

0805 10 20

EG

47,2

IL

68,2

MA

52,1

TN

50,0

TR

73,3

ZZ

58,2

0805 20 10

IL

121,9

MA

84,7

ZZ

103,3

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

125,5

JM

112,4

KR

142,4

MA

126,3

TR

72,1

ZZ

115,7

0805 50 10

AL

43,6

MA

71,7

TR

59,8

ZZ

58,4

0808 10 80

CN

95,7

MK

30,8

US

150,3

ZZ

92,3

0808 30 90

CL

195,9

CN

70,9

TR

122,2

US

130,7

ZA

97,0

ZZ

123,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


DIREKTĪVAS

14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/45


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/22/ES

(2014. gada 13. februāris),

ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju (ISA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 61. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK cita starpā ir paredzēti konkrēti dzīvnieku veselības noteikumi attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem, tostarp īpašas prasības attiecībā uz eksotiskajām un neeksotiskajām slimībām un sugām, kas pret tām ir uzņēmīgas un ir uzskaitītas minētās direktīvas IV pielikuma II daļā.

(2)

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļas B iedaļā izklāstīti kritēriji, kādiem slimībai ir jāatbilst, lai to iekļautu neeksotisko slimību sarakstā minētā pielikuma II daļā. Lašu infekciozā anēmija (ISA) patlaban ir iekļauta minētajā sarakstā.

(3)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) 2013. gada maijā attiecībā uz ISA grozīja Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa (OIE Ūdensdzīvnieku kodeksa) 10.5. nodaļu. Atbilstīgi pārskatītajam OIE Ūdensdzīvnieku kodeksam (16. izdevums, 2013) ISA ir definēta kā Orthomyxoviridae dzimtas Isavirus (ISAV) ģints infekcija, kuras genotips ir “HPR deletēts” vai “HPR0” (īpaši polimorfais ģenētiskais reģions nav deletēts). Turklāt saskaņā ar OIE Ūdensdzīvnieku kodeksa 1.3.1 un 10.5.1. pantu abi genotipi ir paziņojami. Pirms minētās pārskatīšanas abi ISAV ģints genotipi netika nošķirti.

(4)

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma I daļas B iedaļas kritērijiem atbilst tikai ISAV ģints infekcijas ar genotipu “HPR deletēts”. Tādējādi Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā būtu jāiekļauj tikai ISAV ģints infekcijas ar genotipu “HPR deletēts”. Tādēļ Direktīvas 2006/88/EK mērķiem lašu infekciozā anēmija (ISA) būtu jādefinē kā ISAV ģints infekcija ar genotipu “HPR deletēts”.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļa.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 15. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus vēlākais no 2014. gada 16. novembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 13. februārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļu aizstāj ar šādu:

II   DAĻA

Sarakstā iekļautās slimības

Eksotiskās slimības

 

Slimība

Uzņēmīgās sugas

Zivis

Epizootiskā hematopoētiskā nekroze

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) un asaris (Perca fluviatilis)

Gliemji

Bonamia exitiosa infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi) un Čīles plakanā austere (O. chilensis)

Perkinsus marinus infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas) un Austrumu austere (C. virginica)

Microcytos mackini infekcija

Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), Austrumu austere (C. virginica), Olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila) un Eiropas plakanā austere (O. edulis)

Vēžveidīgie

Taura sindroms

Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (P. stylirostris) un baltā garnele (P. vannamei)

Dzeltenās galvas slimība

Ziemeļu brūnā garnele (Penaeus aztecus), Ziemeļu rozā garnele (P. duorarum), kuruma garnele (P. japonicus), lielā tīģergarnele (P. monodon), Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus), zilā garnele (P. stylirostris) un baltā garnele (P. vannamei)


Neeksotiskās slimības

Zivis

Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

Siļķe (Clupea spp.), sīga (Coregonus sp.), līdaka (Esox lucius), pikša (Gadus aeglefinus), Klusā okeāna menca (G. macrocephalus), Atlantijas menca (G. morhua), Klusā okeāna lasis (Onchorhynchus spp.), varavīksnes forele (O. mykiss), ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus), taimiņš (Salmo trutta), akmeņplekste (Scophtalmus maximus), brētliņa (Sprattus sprattus), alata (Thymallus thymallus) un plekste (Paralichthys olivaceus)

Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

Ketlasis (Oncorchynchus keta), kižučs (O. kisutch), Japānas lasis (O. masou), varavīksnes forele (O. mykiss), Aļaskas sarkanais lasis (O. nerka), kuprlasis (O. rhodurus), čavičs (O. tshawytscha) un Atlantijas lasis (Salmo salar)

Koi herpesvīruss (KHV)

Parastā karpa un dekoratīvā karpa (Cyprinus carpio)

Lašu infekciozā anēmija (ISA): Isavirus (ISAV) ģints infekcija ar genotipu “HPR deletēts”

Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Atlantijas lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta)

Gliemji

Marteilia refringens infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Eiropas plakanā austere (O. edulis), Argentīnas austere (O. puelchana), Ziemeļu ēdamgliemene (Mytilus edulis) un Vidusjūras ēdamgliemene (M. galloprovincialis)

Bonamia ostreae infekcija

Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi), Čīles plakanā austere (O. chilensis), Olimpijas plakanā austere (O. conchaphila), Āzijas austere (O. denselammellosa), Eiropas plakanā austere (O. edulis) un Argentīnas austere (O. puelchana)

Vēžveidīgie

Balto plankumu slimība

Visi desmitkāju vēžveidīgie (Decapoda kārta)”


LĒMUMI

14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/48


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar ko ieceļ trīs Reģionu komitejas locekļus no Dānijas un piecus locekļu aizstājējus no Dānijas

(2014/79/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Dānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Knud ANDERSEN kunga, Jens Arne HEDEGAARD JENSEN kunga un Henning JENSEN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu vietas.

(3)

Pēc Hans Freddie Holmgaard MADSEN kunga, Tatiana SORENSEN kundzes un Ole B. SORENSEN kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās trīs Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas.

(4)

Pēc Simon Mønsted STRANGE kunga un Erik FLYVHOLM kunga iecelšanas Reģionu komitejas locekļu amatos ir atbrīvojušās divas Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)

par locekļiem:

Erik FLYVHOLM kungs, Mayor of Lemvig Municipality,

Bent HANSEN kungs, Chairman of the Regional Council, Region Central Denmark,

Simon Mønsted STRANGE kungs, Member of the City Council of Copenhagen;

un

b)

par locekļu aizstājējiem:

Anker BOYE kungs, Mayor of Odense Municipality,

Jane FINDAHL kundze, Councillor, Fredericia Municipality,

Carl HOLST kungs, President of the Regional Council of the Region of Southern Denmark,

Lars KRARUP kungs, Mayor of Herning,

Michael ZIEGLER kungs, Mayor of Høje-Taastrup Kommune.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/49


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Spānijas

(2014/80/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc María del Mar ESPAÑA MARTÍ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju tiek iecelta:

María Teresa GIMÉNEZ DELGADO DE TORRES kundze, Directora General de Desarrollo de Estrategia Económica y Asuntos Europeos de la Consejería de Empleo y Economía de la Junta de Comunidades de Castilla-La Mancha.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/50


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Vācijas

(2014/81/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Vācijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1) un Lēmumu 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Ursula MÄNNLE kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelts:

Dr. Franz RIEGER, Mitglied des Landtags.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/51


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Lietuvas

(2014/82/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Lietuvas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Donatas KAUBRYS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelts:

Vytautas JONUTIS kungs, Member of Plungė District Municipal Council.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/52


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris),

ar kuru groza Lēmumu 2009/1014/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus

(2014/83/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības lūgumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES (1), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus, tostarp no Spānijas.

(2)

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO kungs kopš 2010. gada 26. janvāra ir Reģionu komitejas loceklis, un saskaņā ar Spānijas Karalistes priekšlikumu viņš tika iecelts par Mursijas autonomā reģiona priekšsēdētāju (2).

(3)

Spānijas Pastāvīgā pārstāvniecība 2014. gada 8. janvāra vēstulē informēja Padomi, ka Ramón Luis VALCÁRCEL SISO kungs papildus Mursijas autonomā reģiona priekšsēdētāja amatam ir ievēlēts par Mursijas reģiona Reģionālās asamblejas locekli un ka Spānijas iestādes ir lūgušas attiecīgi grozīt Lēmumu 2009/1014/ES.

(4)

Lēmuma 2009/1014/ES pieņemšanas brīdī Ramón Luis VALCÁRCEL SISO kungs ieņēma abus minētos amatus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmuma 2009/1014/ES I pielikumā veiktais ieraksts attiecībā uz D. Ramón Luis VALCÁRCEL SISO tiek grozīts šādi:

“D. Ramón Luis VALCÁRCEL SISO

Presidente de la Comunidad Autónoma de la Región de Murcia y Diputado de la Asamblea Regional de Murcia”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  2009. gada 3. decembra vēstule.


14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/53


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 12. februāris),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2013/426/ES par pasākumiem, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra vīrusa ienešanu Savienībā no dažām trešām valstīm vai trešo valstu teritoriju daļām, kurās ir apstiprināta minētās slimības klātbūtne, un ar kuru atceļ Lēmumu 2011/78/ES

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 715)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/84/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 22. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga un nāvējoša mājas cūku un mežacūku infekcija, kas var strauji izplatīties, jo īpaši tad, ja tiek patērēti no inficētiem dzīvniekiem iegūti produkti un lietoti inficēti priekšmeti.

(2)

Ņemot vērā situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri Krievijā, Komisija pieņēma Lēmumu 2011/78/ES (2) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu minētās slimības pārnešanu uz Savienību. Pēc apstiprinājuma par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Baltkrievijā 2013. gada jūnijā netālu no robežas ar Lietuvu un Poliju Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/426/ES (3), ar kuru atcēla un aizstāja Lēmumu 2011/78/ES.

(3)

Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES ir noteikti pasākumi par visu to “mājdzīvnieku transportlīdzekļu” atbilstīgu iztīrīšanu un dezinfekciju, kuros ir pārvadāti dzīvi dzīvnieki un barība un kuri iebrauc Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas, un tajā ir noteikts, ka šāda tīrīšana un dezinfekcija ir atbilstīgi jādokumentē.

(4)

Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) ir auditējis Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES paredzēto pasākumu īstenošanu četrās dalībvalstīs, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

(5)

Šajos auditos tika konstatēts, ka kravas automobiļu, kuros pārvadā barību, tīrīšanu un dezinfekciju nevar pilnībā īstenot, jo šādu automobiļu noteikšana ir apgrūtināta. Turklāt nav iespējams uzzināt, vai minētie kravas automobiļi ir bijuši vietās, kurās pastāv Āfrikas cūku mēra ievešanas risks.

(6)

Tāpat auditos tika konstatēts, ka to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jau ir ieviesušas papildu biodrošības pasākumus, kas palielina aizsardzību pret Āfrikas cūku mēra ievešanu, piemēram, tādu transportlīdzekļu dezinfekciju, kuri nav mājdzīvnieku transportlīdzekļi, ja pastāv aizdomas, ka tie var radīt minētās slimības ievešanas risku.

(7)

PVB auditu rezultāti būtu jāņem vērā, lai pastiprinātu Īstenošanas lēmumā 2013/426/ES paredzētos pasākumus.

(8)

Pienākumu tīrīt un dezinficēt kravas automobiļus ir lietderīgi attiecināt tikai uz kravas automobiļiem, ar kuriem pārvadā dzīvus dzīvniekus. Tādējādi būtu jāievieš jauni biodrošības pasākumi par tādu transportlīdzekļu dezinfekciju, kas var radīt risku.

(9)

Sagaidāms, ka situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri attiecīgajā reģionā mainīsies tuvāko mēnešu laikā, un tādēļ Īstenošanas lēmums 2013/426/ES būtu jāpiemēro uz ierobežotu laiku.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmums 2013/426/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2013/426/ES groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Šajā lēmumā “mājdzīvnieku transportlīdzeklis” ir ikviens transportlīdzeklis, kas ir izmantots dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai.”;

2)

lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka mājdzīvnieku transportlīdzekļa operators vai vadītājs no trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kas norādīta I pielikumā, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas iebraukšanas vieta Savienībā, sniedz informāciju, kas apliecina, ka dzīvnieku vai kravas nodalījums, vajadzības gadījumā arī kravas transportlīdzekļa virsbūve, iekraušanas rampa, aprīkojums, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem, riteņi un vadītāja kabīne, kā arī aizsargtērps/apavi, kas izmantoti izkraušanā, pēc pēdējās dzīvnieku izkraušanas ir iztīrīti un dezinficēti.”;

3)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja pārbaudes, kas minētas 1. punktā, liecina, ka mājdzīvnieku transportlīdzekļa tīrīšana un dezinfekcija nav veikta pietiekami labi, kompetentā iestāde veic vienu no šiem pasākumiem:

a)

nosaka mājdzīvnieku transportlīdzeklim pienācīgu tīrīšanu un dezinficēšanu vietā, ko iespējami tuvu ievešanas vietai Savienībā attiecīgajā dalībvalstī izraudzījusies kompetentā iestāde, un izdod 2. punktā norādīto sertifikātu;

b)

ja ievešanas vietas tuvumā nav pienācīga aprīkojuma iztīrīšanai vai dezinfekcijai vai ja pastāv risks, ka dzīvnieku produktu atliekas no neiztīrītā mājdzīvnieku transportlīdzekļa var nonākt apkārtējā vidē:

i)

mājdzīvnieku transportlīdzeklim neļauj iebraukt Savienībā; vai

ii)

uz vietas 48 stundu laikā no neapmierinoši iztīrītā un dezinficētā mājdzīvnieku transportlīdzekļa ierašanās uz ES robežas veic šā transportlīdzekļa sākotnēju dezinfekciju, līdz tiek piemēroti pasākumi, kas paredzēti a) apakšpunktā.”;

b)

pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ievešanas punkts Savienībā, var noteikt, ka uz vietas jāveic dezinfekcija jebkura transportlīdzekļa riteņiem vai jebkurai citai transportlīdzekļa daļai, ja to uzskata par nepieciešamu, lai mazinātu Āfrikas cūku mēra ievešanas risku Savienības teritorijā, tostarp transportlīdzekļiem, kas pārvadā barību.”;

4)

lēmumā pēc 4. panta iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 12. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 3. februāra Lēmums 2011/78/ES par konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Āfrikas cūku mēra vīrusa pārnešanu no Krievijas uz Savienību (OV L 30, 4.2.2011., 40. lpp.).

(3)  Komisijas 2013. gada 5. augusta Īstenošanas lēmums 2013/426/ES par pasākumiem, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra vīrusa ienešanu Savienībā no dažām trešām valstīm vai trešo valstu teritoriju daļām, kurās ir apstiprināta minētās slimības klātbūtne, un ar kuru atceļ Lēmumu 2011/78/ES (OV L 211, 7.8.2013., 5. lpp.).


Labojumi

14.2.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 44/55


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 174, 2011. gada 1. jūlijs )

95. lappusē, 9. panta b) punkta beigu daļā:

tekstu:

“. . un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta f) un g) punktā noteiktās prasības;”

lasīt šādi:

“. . un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta g) un h) punktā noteiktās prasības;”.