ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2013.204.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 204
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
56. sējums
2013. gada 31. jūlijs
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.204.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
56. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/1 |
Paziņojums par Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, IV daļas (tirdzniecības jautājumi) provizorisku piemērošanu (Nikaragva)
Kamēr nav pabeigtas procedūras, lai noslēgtu 2012. gada 29. jūnijā Tegusigalpā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, saskaņā ar nolīguma 353. panta 4. punktu no 2013. gada 1. augusta starp Eiropas Savienību un Nikaragvu tiks provizoriski piemērota tā IV daļa par tirdzniecības jautājumiem. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Padomes 2012. gada 25. jūnija lēmumā par nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu 271. pants netiks provizoriski piemērots.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/1 |
Paziņojums par Nolīguma, ar ko ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, IV daļas (tirdzniecības jautājumi) provizorisku piemērošanu (Panama)
Kamēr nav pabeigtas procedūras, lai noslēgtu 2012. gada 29. jūnijā Tegusigalpā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, saskaņā ar nolīguma 353. panta 4. punktu no 2013. gada 1. augusta starp Eiropas Savienību un Panamu tiks provizoriski piemērota tā IV daļa par tirdzniecības jautājumiem. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Padomes 2012. gada 25. jūnija lēmumā par nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu 271. pants netiks provizoriski piemērots.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/1 |
Paziņojums par Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, IV daļas (tirdzniecības jautājumi) provizorisku piemērošanu (Hondurasa)
Kamēr nav pabeigtas procedūras, lai noslēgtu 2012. gada 29. jūnijā Tegusigalpā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, saskaņā ar nolīguma 353. panta 4. punktu no 2013. gada 1. augusta starp Eiropas Savienību un Hondurasu tiks provizoriski piemērota tā IV daļa par tirdzniecības jautājumiem. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Padomes 2012. gada 25. jūnija lēmumā par nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu 271. pants netiks provizoriski piemērots.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/2 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2012. gada 31. jūlijs)
par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Dienvidāfrikas Republikas valdību par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem nolūkiem
(2013/408/Euratom)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,
ņemot vērā Padomes apstiprinājumu,
tā kā:
jānoslēdz Nolīgums starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Dienvidāfrikas Republikas valdību par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem nolūkiem,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Dienvidāfrikas Republikas valdību par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem nolūkiem. Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Komisijas locekli pilnvaro parakstīt nolīgumu un attiecīgi rīkoties, lai šis nolīgums, kurš noslēdzams Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā, stātos spēkā.
Briselē, 2012. gada 31. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Günther OETTINGER
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/3 |
NOLĪGUMS
starp Dienvidāfrikas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem mērķiem
Dienvidāfrikas Republikas valdība, turpmāk – Dienvidāfrika, un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), turpmāk – “Kopiena”, un turpmāk kopā sauktas “puses”,
ŅEMOT VĒRĀ draudzīgās attiecības un sadarbību, kas pastāv starp abām pusēm,
AR GANDARĪJUMU ATZĪMĒJOT ekonomiskas, tehniskās un zinātniskās sadarbības starp pusēm auglīgos rezultātus,
ŅEMOT VĒRĀ 1999. gada 11. oktobrī parakstīto nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,
VĒLOTIES veicināt savu sadarbību jautājumos par kodolenerģijas izmantošanu mierīgiem mērķiem,
ATKĀRTOTI APLIECINOT Dienvidāfrikas Republikas, Kopienas un tās dalībvalstu valdību stingro apņemšanos neizplatīt kodolieročus, tostarp stiprināt un efektīvi piemērot attiecīgos drošības pasākumus un eksporta kontroles režīmu, saskaņā ar kuriem īstenojama Dienvidāfrikas un Kopienas sadarbība kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem mērķiem,
ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Dienvidāfrikas valdības, Kopienas un dalībvalstu valdību atbalstu Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, turpmāk – “SAEA”, mērķiem un tās drošības pasākumu sistēmai,
ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Dienvidāfrikas Republikas, Kopienas un tās dalībvalstu stingro apņemšanos attiecībā uz Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju, kas noslēgta 1980. gada 3. martā,
TĀ KĀ Dienvidāfrikas Republika un visas Kopienas dalībvalstis ir pievienojušās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, turpmāk – LKN, kas parakstīts 1968. gada 1. jūlijā,
ATZĪMĒJOT, ka kodoldrošības pasākumus piemēro visās Kopienas dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, turpmāk – “Euratom līgums”, un atbilstoši nolīgumiem par kodoldrošības pasākumiem, kas noslēgti starp Kopienu, tās dalībvalstīm un SAEA;
ŅEMOT VĒRĀ līgumu par Āfriku – zonu, kas brīva no kodolieročiem (Pelindabas Līgumu), kurš noslēgts 1996. gada 11. aprīlī un stājās spēkā 2009. gada 15. jūlijā,
IEVĒROJOT, ka Dienvidāfrikas Republikas un visu Kopienas dalībvalstu valdības ir Kodolmateriālu piegādātāju grupas dalībnieces,
ATZĪMĒJOT, ka jāņem vērā saistības, ko katra Kopienas dalībvalstu valdība un Dienvidāfrikas Republikas valdība uzņēmušās Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā,
ATZĪSTOT brīvas aprites pamatprincipu Eiropas Savienības iekšējā tirgū,
PIEKRĪTOT, ka šim nolīgumam ir jāatbilst Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas Republikas starptautiskajām saistībām saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas nolīgumiem,
ATKĀRTI UZSVEROT Dienvidāfrikas Republikas un Kopienas dalībvalstu valdību saistības pret to divpusējiem nolīgumiem par kodolenerģijas izmantošanu mierīgiem mērķiem,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
I pants
Definīcijas
Ja nav norādīts citādi, šajā nolīgumā:
|
1. |
“kompetentā iestāde” ir:
vai cita iestāde, par kuru attiecīgā puse jebkurā laikā var rakstiski informēt otru pusi; |
|
2. |
“iekārtas” ir priekšmeti, kas minēti SAEA informatīvā apkārtraksta INFCIRC/254/Rev.10/Part 1 (Vadlīnijas par kodolmateriālu pārvietošanu) B pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā; |
|
3. |
“informācija” ir zinātniski vai tehniski dati, pētniecības rezultāti vai paņēmieni un norises, kas izriet no kopīgiem pētniecības projektiem, un visa cita informācija, kura, kā uzskata kopīgā pētniecībā iesaistītās puses un/vai dalībnieki, jāsniedz vai ar ko jāapmainās saistībā ar šo nolīgumu vai pētniecību, ko veic saskaņā ar to; |
|
4. |
“intelektuālais īpašums” nozīme ir norādīta 1967. gada 14. jūlijā noslēgtās un 1979. gada 28. septembrī grozītās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidošanas konvencijas 2. pantā, un tajā var ietvert citus tematus saskaņā ar pušu vienošanos; |
|
5. |
“kopīgi pētījumi” ir pētniecības darbs vai tehnoloģiju attīstība, ko veic ar vienas vai abu pušu finansiālo atbalstu vai bez tā un kas paredz gan Kopienas, gan Dienvidāfrikas dalībnieku sadarbību un kurus kā kopīgus pētījumus rakstveidā apliecina puses vai to zinātniski tehniskās organizācijas un resori, kas īsteno zinātniskās pētniecības programmas. Ja finansējumu nodrošina tikai viena puse, šādu apliecinājumu sniedz minētā puse un šāda projekta dalībnieks; |
|
6. |
“kodolmateriāli” ir izejmateriāli vai speciālie skaldmateriāli, kā tie definēti Starptautiskās atomenerģijas aģentūras statūtu XX pantā. Jebkāds SAEA valdes lēmums saskaņā ar SAEA statūtu XX pantu par to materiālu saraksta grozījumiem, kurus uzskata par “izejmateriāliem” vai “īpašiem skaldmateriāliem”, ir spēkā attiecībā uz šo nolīgumu tikai tad, ja abas šā nolīguma puses ir viena otru rakstiski informējušās par lēmuma pieņemšanu; |
|
7. |
“palīgkodolmateriāli” ir:
|
|
8. |
“dalībnieks” ir jebkura persona, jebkurš zinātniskās pētniecības institūts, jebkura juridiska persona vai uzņēmums vai kāda cita iestāde, kurai jebkura no pusēm atļauj piedalīties sadarbības pasākumos un vai kopīgos pētniecības projektos saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp pašas puses; |
|
9. |
“persona” nozīmē jebkuru fizisku personu, uzņēmumu vai citu struktūru, kuras darbību regulē piemērojamie normatīvie akti Pušu attiecīgajā teritoriālajā jurisdikcijā, taču neietver pašas Puses; |
|
10. |
“intelektuālās darbības rezultāti” (IDR) ir informācija un/vai intelektuālais īpašums; |
|
11. |
“puses” ir Dienvidāfrika, no vienas puses, un Kopiena, no otras puses; “Kopiena” ir:
|
|
12. |
“tehnoloģija” ir ar nozīmi, kas definēta SAEA informatīvā apkārtraksta INFCIRC/254/Rev.10/Part 1 A pielikumā. |
II pants
Mērķis
1. Šā nolīguma mērķis ir, pamatojoties uz savstarpēja izdevīguma, vienlīdzības un savstarpīguma principu, veicināt un atvieglot sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem mērķiem, lai stiprinātu kopējās sadarbības attiecības starp Kopienu un Dienvidāfriku, saskaņā ar to attiecīgo kodolprogrammu vajadzībām un prioritātēm.
2. Šā nolīguma mērķis ir sekmēt zinātnisko sadarbību starp Kopienu un Dienvidāfriku, jo īpaši veicināt Dienvidāfrikas pētniecības iestāžu līdzdalību pētniecības projektos, ko veic saistībā ar attiecīgajām Kopienas pētniecības programmām, un attiecīgi nodrošināt arī Kopienas un tās dalībvalstu pētniecības iestāžu dalību Dienvidāfrikas projektos līdzīgās pētniecības jomās.
3. Nekas šajā nolīgumā pusēm nav uzskatāms par saistošu jebkādā ekskluzīvā veidā, un katra puse ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no otras, ja to nosaka tirgus prasības.
III pants
Sadarbības joma un formas
1. Kodolmateriālus, iekārtas, palīgkodolmateriālus, vai kodolmateriālus, kas rodas kā blakusprodukti, izmanto tikai mierīgiem mērķiem un tos neizmanto nekādās kodolsprādzienierīcēs vai šādu ierīču izpētei vai izstrādāšanai, ne arī jebkādiem militāriem mērķiem.
2. Šajā nolīgumā iecerētā sadarbība attiecas uz kodolenerģijas izmantošanu mierīgiem mērķiem un inter alia var ietvert:
|
a) |
pētniecību un izstrādi kodolenerģijas jomā (tostarp kodolsintēzes tehnoloģijas); |
|
b) |
kodolmateriālu un tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, veselības aizsardzībai, lauksaimniecībā; |
|
c) |
kodolmateriālu un iekārtu nodošanu; |
|
d) |
kodoldrošību, radioaktīvo atkritumu un izlietotās degvielas apsaimniekošanu, ekspluatācijas pārtraukšanu, radiācijas aizsardzību, tostarp gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu; |
|
e) |
drošības pasākumus; |
|
f) |
citas jomas, par ko puses savstarpēji vienojas, ciktāl tās aptver to attiecīgās programmas. |
3. Šā panta 2. punktā minēto sadarbību var īstenot šādās formās:
|
a) |
kodolmateriālu un palīgkodolmateriālu, iekārtu un saistīto tehnoloģiju piegāde; |
|
b) |
kodoldegvielas cikla pakalpojumu sniegšana; |
|
c) |
vajadzības gadījumā darba grupu izveidošana, lai īstenotu īpašus pētījumus un projektus zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā; |
|
d) |
ekspertu apmaiņa, zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņa, zinātniski semināri, konferences, administratīvā, zinātniskā un tehniskā personāla apmācība; |
|
e) |
apspriedes par pētniecības un tehnoloģiju jautājumiem un kopīgu pētījumu veikšana saskaņā ar pieņemtajām programmām; |
|
f) |
sadarbība kodoldrošības veicināšanā; kā arī |
|
g) |
citas sadarbības formas, kuras puses var noteikt rakstiski. |
4. Pušu sadarbība, kas minēta šī panta 2. punktā, var būt arī pušu pilnvarotu personu un to teritorijā reģistrētu uzņēmumu sadarbība.
IV pants
Nolīguma priekšmets
1. Šis nolīgums attiecas uz kodolmateriāliem, palīgkodolmateriāliem, vai iekārtām, kas nodotas starp pusēm vai to attiecīgajām personām vai nu tieši, vai caur trešo valsti. Šādi kodolmateriāli, palīgkodolmateriāli vai iekārtas ir šā nolīguma priekšmets pēc tā spēkā stāšanās saņēmējas puses teritoriālajā jurisdikcijā ar noteikumu, ka piegādātāja puse ir rakstiski informējusi saņēmēju pusi par iecerēto nodošanu saskaņā ar noteiktām procedūrām, kas noteiktas ar administratīvo vienošanos, un ka iecerētais saņēmējs, ja tā nav saņēmēja puse, ir saņēmējas puses teritoriālajā jurisdikcijā pilnvarota persona.
2. Kodolmateriāli, ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistīti materiāli vai iekārtas, kas minētas šā panta 1. punktā, turpina būt pakļauti šī nolīguma noteikumiem līdz, saskaņā ar administratīvās vienošanās procedūrām, tiek nolemts, ka:
|
a) |
šie priekšmeti tiek pārvietoti ārpus saņēmējas puses jurisdikcijas saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem, vai |
|
b) |
kodolmateriāli vairs nav lietojami nevienai kodoldarbībai, kas ir būtiska no drošības pasākumu viedokļa, kā norādīts šā nolīguma VI panta 1. punktā, vai tie ir kļuvuši praktiski neatgūstami, vai |
|
c) |
iekārtas vai palīgkodolmateriāli vairs nav izmantojami kodolenerģētikas vajadzībām, vai |
|
d) |
puses savstarpēji vienojas, ka šis nolīgums uz tiem vairs nav attiecināms. |
3. Tehnoloģiju nodošanu šis nolīgums aptver attiecībā uz Kopienas dalībvalstīm, kas izteikušas vēlmi veikt šādu nodošanu saskaņā ar šo nolīgumu, izmantojot rakstisku attiecīgās dalībvalsts paziņojumu Eiropas Komisijai. Pirms katras nodošanas ir jāsniedz iepriekšējs paziņojums starp attiecīgo dalībvalsti(-īm) un Eiropas Komisiju, no vienas puses, un Dienvidāfrikas valdību, no otras puses.
V pants
Kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu un iekārtu tirdzniecība
1. Kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu un iekārtu jebkādu pārvietošanu, ko veic atbilstīgi sadarbības pasākumiem, izdara saskaņā ar attiecīgajām šā nolīguma VI pantā uzskaitītajām Kopienas, tās dalībvalstu un Dienvidāfrikas Republikas starptautiskajām saistībām attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanu mierīgiem mērķiem.
2. Puses tādā apjomā, cik tas ir iespējams, palīdz viena otrai kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu un iekārtu iepirkumos, ko veic kāda no pusēm vai personas Kopienas vai Dienvidāfrikas Republikas jurisdikcijā.
3. Šajā nolīgumā paredzētās sadarbības turpināšana atkarīga no kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu un iekārtu savstarpēji apmierinošas drošības pasākumu un kontroles sistēmas piemērošanas, ko izveidojusi Kopiena saskaņā ar Euratom līgumu un no drošības un kontroles sistēmas, ko izveidojusi Dienvidāfrikas Republika.
4. Šā nolīguma noteikumus neizmanto, lai traucētu brīvas aprites principa īstenošanu ES iekšējā tirgū.
5. Kodolmateriālu nodošanu, uz ko attiecas šis nolīgums, un attiecīgu pakalpojumu sniegšanu veic saskaņā ar taisnīgiem tirdzniecības noteikumiem, un tas neapdraud pušu starptautiskās saistības saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem. Šā punkta īstenošana neierobežo Euratom līgumu un tā atvasinātos tiesību aktus, kā arī Dienvidāfrikas normatīvos aktus.
6. Kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu, iekārtu un tehnoloģiju, uz kuriem attiecas šis pants, tālāknodošanu var veikt vienīgi saskaņā ar saistībām, ko atsevišķas Kopienas dalībvalstis un Dienvidāfrikas valdība uzņēmušās Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā. Kodolmateriālu, palīgkodolmateriālu, iekārtu un tehnoloģiju tālāknodošanai, uz kuriem attiecas šis nolīgums, jo īpaši piemēro vadlīnijas par kodolmateriālu nodošanu, kas izklāstītas SAEA informatīvajā apkārtrakstā INFCIRC/254/Rev.10/Part 1.
7. Ja šā nolīguma 6. punktā minētajās vadlīnijās par kodolmateriālu nodošanu ir prasīts, ka atkārtotai pārvietošanai ir vajadzīga piegādātājas Puses piekrišana, šāda piekrišana ir jāsaņem rakstiski, pirms tiek veikta atkārtota nodošana uz valsti, kas nav iekļauta piegādātājas Puses trešo valstu sarakstā, kurš sagatavots saskaņā ar šā nolīguma 8. punktu.
8. Līdz ar šā nolīguma stāšanos spēkā puses apmainās ar to trešu valstu sarakstiem, uz kurām saskaņā ar šā panta 7. punktu otrai pusei ir atļauta tālāknodošana bez piegādātājas puses iepriekšējas atļaujas. Katra puse paziņo otrai pusei par sava trešu valstu saraksta izmaiņām.
VI pants
Nosacījumi, kādiem pakļauti kodolmateriāli, uz kuriem attiecas nolīgums
1. Kodolmateriāli, uz kuriem attiecas šis nolīgums, pakļauti šādiem nosacījumiem:
|
a) |
Kopienā – Euratom drošības pasākumi atbilstoši Euratom līgumam un SAEA drošības pasākumi atbilstoši šādiem attiecīgajiem nolīgumiem par drošības pasākumiem, kurus var pārskatīt un aizstāt tiktāl, ciktāl ir nodrošinātas Kodolieroču neizplatīšanas līgumā noteiktās prasības:
|
|
b) |
Dienvidāfrikā – SAEA drošības pasākumi saskaņā ar nolīgumu starp Dienvidāfrikas Republikas valdību un SAEA par drošības pasākumu piemērošanu saistībā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kas tika parakstīts un stājās spēkā 1991. gada 16. septembrī un tika publicēts kā INFCIRC/394, ko papildina papildprotokols, kas tika parakstīts un stājās spēkā 2002. gada 13. septembrī, un līgums par Āfriku – zonu, kas brīva no kodolieročiem, kas tika parakstīts 1996. gada 11. aprīlī un stājās spēkā 2009. gada 15. jūlijā. |
2. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ Kopienā vai Dienvidāfrikā pārtrauc piemērot vai aptur kādu no šā panta 1. punktā minētajiem nolīgumiem ar SAEA, attiecīgā puse ar SAEA noslēdz nolīgumu, kas nodrošina efektivitāti un tvērumu līdzvērtīgu tam, kas noteikts šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajos nolīgumos par drošības pasākumiem, vai, ja tas nav iespējams:
|
a) |
Kopiena, ciktāl tas attiecas uz Kopienu, piemēro uz Euratom drošības pasākumu sistēmu balstītus drošības pasākumus, kas nodrošina efektivitāti un tvērumu līdzvērtīgu tam, kas noteikts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos nolīgumos par drošības pasākumiem, vai, ja tas nav iespējams; |
|
b) |
puses noslēdz vienošanos par drošības pasākumu piemērošanu, kas nodrošina efektivitāti un tvērumu līdzvērtīgu tam, kas noteikts šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajos nolīgumos par drošības pasākumiem. |
3. Fiziskās aizsardzības pasākumu piemērošana jebkurā brīdī ir tādā līmenī, kas atbilst vismaz tiem kritērijiem, kas noteikti C pielikumā SAEA informatīvajam apkārtrakstam INFCIRC/254/Rev.10/Part 1. Papildus šim dokumentam attiecīgi Kopienas dalībvalstis, Eiropas Komisija un Dienvidāfrika, piemērojot fiziskās aizsardzības pasākumus, atsaucas uz savām saistībām saskaņā ar Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju, kas noslēgta 1980. gada 3. martā, ietverot visus grozījumus, kas ir spēkā katras puses teritorijā, un Kodoldrošības ieteikumiem: kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskā aizsardzība SAEA INFCIRC/225/Rev.5 ar labojumiem (Kodolmateriālu fiziskā aizsardzība, 13. sērija). Uz starptautisko transportēšanu attiecas Starptautiskā konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, kas noslēgta 1980. gada 3. martā, ieskaitot grozījumus, kas ir spēkā katrai pusei, un SAEA radioaktīvu materiālu drošas pārvadāšanas noteikumi (SAEA Kodoldrošības standartu sērija Nr. TS-R-1).
4. Uz kodoldrošību un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu attiecas Konvencija par kodoldrošību (SAEA informatīvais apkārtraksts INFCIRC/449), Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencija (SAEA informatīvais apkārtraksts INFCIRC/546), Konvencija par palīdzību situācijā, kad notikusi kodolkatastrofa vai radioloģiska avārija (SAEA informatīvais apkārtraksts INFCIRC/336) un Konvencija par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu (SAEA informatīvais apkārtraksts INFCIRC/335).
VII pants
Informācijas apmaiņa un intelektuālais īpašums
Informācijas un intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp rūpnieciskā īpašuma, patentu un autortiesības, un tehnoloģijas, kas nodotas atbilstīgi sadarbības pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu, izmantošana un izplatīšana notiek saskaņā ar šā nolīguma A pielikuma noteikumiem.
VIII pants
Nolīguma īstenošana
1. Šā nolīguma noteikumus ievieš godprātīgi tādā veidā, lai izvairītos no traucēšanas, kavēšanas vai nepiemērotas iejaukšanās kodolenerģijas izmantošanas darbībās Dienvidāfrikā un Kopienā un lai nodrošinātu atbilstību apdomīgas pārvaldības praksei, kas nepieciešama ekonomiskai un drošai kodolenerģijas izmantošanas darbību pārvaldībai.
2. Šā nolīguma noteikumi nav izmantojami, lai iegūtu komerciālas vai rūpnieciskas priekšrocības vai kavētu pušu vai pilnvaroto personu vietējo vai starptautisko komerciālo vai rūpniecisko interešu īstenošanu, kā arī lai kavētu pušu vai Kopienas dalībvalstu valdību kodolenerģijas politikas īstenošanu, traucētu mierīgu un ar sprādzienierīcēm nesaistītu kodolenerģijas izmantošanas veicināšanu, traucētu saskaņā ar šo nolīgumu noteikto priekšmetu vai tādu priekšmetu apriti, par kuriem tiek paziņots saskaņā ar šo nolīgumu, vai nu pušu attiecīgajā teritoriālajā jurisdikcijā vai starp Dienvidāfriku un Kopienu.
3. Ar kodolmateriāliem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, rīkojas, pamatojoties uz proporcionalitātes, atvietojamības un kodolmateriālu līdzvērtības principiem.
4. Visi grozījumi SAEA publicētajos dokumentos, kuri minēti šā nolīguma I, V un VI pantā, saskaņā ar šo nolīgumu ir spēkā tikai tad, kad puses ir pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informējušas viena otru, ka tās pieņem šādu grozījumu.
IX pants
Administratīvās vienošanās
1. Abu pušu kompetentās iestādes īsteno administratīvās vienošanās, lai nodrošinātu efektīvu šā nolīguma saistību izpildīšanu.
2. Šādas administratīvās vienošanās var inter alia attiekties uz finansēšanas noteikumiem, pārvaldības pienākumu uzticēšanu un sīki izstrādātiem noteikumiem par informācijas izplatīšanu un intelektuālā īpašuma tiesībām.
3. Administratīvās vienošanās, kas īstenotas saskaņā ar šī panta 1. punktu, var tikt grozītas pēc kompetento iestāžu savstarpējas rakstiskas vienošanās.
X pants
Piemērojamie tiesību akti
Sadarbība, ko paredz šis nolīgums, notiek saskaņā ar Dienvidāfrikā un Eiropas Savienībā spēkā esošajiem tiesību aktiem un ar starptautiskajiem nolīgumiem, kurus noslēgušas puses. Kopienas gadījumā piemērojamos tiesību aktos ietilpst Euratom līgums un tā sekundārie tiesību akti.
XI pants
Neatbilstība
1. Ja kāda no Pusēm vai Kopienas dalībvalsts pārkāpj šā nolīguma būtisku noteikumu, otra Puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu par pārkāpumu, var pilnībā vai daļēji apturēt vai izbeigt šajā nolīgumā paredzēto sadarbību.
2. Pirms kāda no pusēm šādi rīkojas, puses apspriežas, lai panāktu lēmumu par to, kādi korektīvie pasākumi ir jāveic, un, ja tie jāveic, tad par grafiku, kādā šie pasākumi jāveic. Šādi rīkojas tikai tad, ja saskaņotie pasākumi nav īstenoti pušu nolemtajā laikā, vai ja puses nespēj vienoties – pēc pušu noteikta termiņa beigām.
3. Šā nolīguma izbeigšana neietekmē jebkuras vienošanās un/vai līguma izpildi, kas noslēgti tā spēkā esamības laikā, bet vēl nav pabeigti līdz izbeigšanas dienai, ja vien puses nav vienojušās citādi.
XII pants
Apspriešanās un strīdu izšķiršana
1. Pēc jebkuras puses pieprasījuma pušu pārstāvji tiekas, ja vajag apspriesties par jautājumiem, kas izriet no šā nolīguma piemērošanas, pārraudzīt tā darbību un apspriest sadarbības pasākumus papildus tiem, kas paredzēti šajā nolīgumā. Šādas apspriešanās var notikt arī vēstuļu apmaiņas formā.
2. Visas domstarpības, kas rodas, interpretējot, piemērojot vai īstenojot šo nolīgumu, un ko nevar izšķirt sarunu ceļā vai pusēm vienojoties citādi, pēc vienas vai otras puses pieprasījuma iesniedz šķīrējtiesas tribunālam, kurā ir trīs šķīrējtiesneši. Katra Puse izrauga vienu šķīrējtiesnesi, un šādi izraudzītie šķīrējtiesneši par priekšsēdētāju ievēl trešo, kas nav nevienas Puses valstspiederīgais. Ja trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad iesniegts šķīrējtiesas pieprasījums, kāda no Pusēm nav izraudzījusi šķīrējtiesnesi, otra strīdā iesaistītā Puse var pieprasīt, lai šķīrējtiesnesi Pusei, kura to nav izraudzījusies, ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs. Ja trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad puses izraudzījušas vai iecēlušas šķīrējtiesnešus, nav izvēlēts trešais šķīrējtiesnesis, jebkura puse var pieprasīt, lai Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesas tribunāla locekļu vairākums nodrošina kvorumu, un visus lēmumus pieņem ar visu šķīrējtiesas tribunāla locekļu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas procesu nosaka tribunāls. Tribunāla lēmumi ir saistoši abām pusēm, un abām pusēm tie ir jāizpilda. Šķīrējtiesnešu atalgojumu nosaka tāpat kā Starptautiskās Tiesas ad hoc tiesnešiem.
3. Strīdu izšķiršanas mērķiem izmanto šā nolīguma tekstu angļu valodā.
XIII pants
Papildu noteikumi
1. Šis nolīgums neierobežo dalībvalstu tiesības noslēgt divpusējus nolīgumus ar Dienvidāfriku, ievērojot dalībvalstu kompetenci, no vienas puses, un Kopienas – no otras puses, un ciktāl šādi divpusēji nolīgumi pilnībā atbilst šā nolīguma mērķiem un noteikumiem. Var turpināt piemērot divpusējos nolīgumos, ko atsevišķas dalībvalstis noslēgušas pirms stājās spēkā šis nolīgums starp Kopienu un Dienvidāfriku.
2. Minēto nolīgumu formulēšanas noteikumi un šis nolīgums vajadzības gadījumā ir jāveido saskaņā ar pušu attiecīgo kompetenci un panākto vienošanos ar iesaistītajām pusēm.
XIV pants
Pielikuma grozījumi un statuss
1. Pēc vienas puses pieprasījuma puses apspriežas par iespējamiem šā nolīguma grozījumiem, jo īpaši ņemot vērā starptautiskus jauninājumus attiecībā uz drošības pasākumiem, kas saistīti ar kodolenerģiju.
2. Šo nolīgumu var grozīt, ja puses par to vienojas.
3. Visi grozījumi stājas spēkā dienā, kad puses, apmainoties ar diplomātiskām notām, norāda par to spēkā stāšanos.
4. Šā nolīguma pielikums ir neatņemama šā nolīguma daļa, un to var grozīt saskaņā ar šā panta 1. līdz 3. punktu.
XV pants
Spēkā stāšanās un darbības termiņš
1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka to attiecīgās iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas.
2. Šis nolīgums ir spēkā desmit gadus. Pēc tam šo nolīgumu automātiski pagarina uz turpmākiem piecu gadu periodiem, ja vien vismaz sešus mēnešus pirms šāda perioda termiņa beigām puse nepaziņo otrai pusei par savu nodomu šo nolīgumu izbeigt.
3. Neskarot šā nolīguma vai jebkuras sadarbības apturēšanu, izbeigšanu vai termiņa beigas jebkāda iemesla dēļ, šā nolīguma III, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X panta saistības paliek spēkā tik ilgi, kamēr kodolmateriāli, palīgkodolmateriāli vai iekārtas, kas saskaņā ar šiem pantiem paliek otras puses teritorijā vai tās jurisdikcijā vai kontrolē jebkurā vietā, vai līdz brīdim, kad saskaņā ar šā nolīguma IV panta noteikumiem tiek noteikts, ka šādi kodolmateriāli vairs nav izmantojami, vai ir praktiski neatgūstami pārstrādei tādā veidā, ka tos var izmantot jebkādai darbībai kodolenerģijas jomā, kas ir būtiska no drošības pasākumu viedokļa.
Sagatavots divos eksemplāros Pretorijā divtūkstoš trīspadsmitā gada astoņpadsmitajā jūlijā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, holandiešu, igauņu, franču, grieķu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas, kas apakšā parakstījušās, ir parakstījušas šo nolīgumu.
Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā
Andris PIEBALGS
Dienvidāfrikas Republikas valdības vārdā
Ben MARTINS
PIELIKUMS
Pamatprincipi, vadoties no kuriem, piešķir intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas, veicot kopīgus izpētes pasākumus, uz kuriem attiecas nolīgums sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem mērķiem
I. ĪPAŠUMA TIESĪBAS, TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA UN IZMANTOŠANA
|
1. |
Šis pielikums attiecas uz kopīgiem izpētes pasākumiem, ko paredz šis nolīgums, ja vien puses nav vienojušās citādi. Dalībnieki kopīgi izstrādā īpašumtiesību un to izmantošanas tehniskās pārvaldības plānus (TPP) arī attiecībā uz kopīgos pētījumos iegūtas informācijas un radīta intelektuālā īpašuma publiskošanu. Puses apstiprina TPP, pirms tiek noslēgti jebkādi īpaši pētniecības un izstrādes sadarbības līgumi, kas attiecas uz šiem plāniem. TPP izstrādā, ņemot vērā kopīgās darbības mērķus, dalībnieku attiecīgo ieguldījumu, licencēšanas īpatnības teritorijās vai īpašās izmantošanas jomās, prasības, ko paredz piemērojamie tiesību akti, un citus faktorus, kurus dalībnieki uzskata par lietderīgiem. Arī tās tiesības un pienākumus attiecībā uz IDR, kas saistīti ar izpēti, kuru vieszinātnieki veikuši saskaņā ar šo nolīgumu, iekļauj kopīgajos TPP. |
|
2. |
IDR, kas iegūti kopīgās izpētes gaitā un nav iekļauti TPP, ar pušu piekrišanu piešķir saskaņā ar TPP noteiktajiem principiem. Domstarpību gadījumā šādi IDR pieder visiem dalībniekiem, kas iesaistīti pētījumā, kura gaitā iegūti IDR. Visiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, ir tiesības šādus IDR izmantot saviem komerciāliem mērķiem bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem. |
|
3. |
Katra puse nodrošina to, ka otrai pusei un tās dalībniekiem ir tiesības uz IDR, kas tām piešķirti saskaņā ar šiem principiem. |
|
4. |
Saglabājot konkurences apstākļus jomās, kuras skar šis nolīgums, katra puse cenšas nodrošināt to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar šo nolīgumu, un vienošanās, kas noslēgtas atbilstoši šim nolīgumam, ir īstenotas tā, lai jo īpaši veicinātu:
|
II. AR AUTORTIESĪBĀM AIZSARGĀTI DARBI
Saskaņā ar šo nolīgumu rīkošanās ar autortiesībām, kas pieder pusēm vai to dalībniekiem, notiek saskaņā ar Bernes Konvenciju par literāro un mākslas darbu aizsardzību (Parīzes 1971. gada Akts).
III. ZINĀTNISKAS PUBLIKĀCIJAS
Neskarot šā pielikuma IV iedaļu, izpētes rezultātus puses vai minētās kopīgās darbības dalībnieki publicē kopīgi, ja vien TPP nav noteikts citādi. Attiecībā uz iepriekš minēto vispārējo noteikumu tiek piemērota turpmāk izklāstītā procedūra:
|
a) |
ja puse vai citi tās dalībnieki publicē zinātniskus un tehniskus žurnālus, rakstus, ziņojumus, grāmatas, tostarp izplata video materiālus un programmatūru par rezultātiem, kas gūti kopīgajā darbībā atbilstoši šim nolīgumam, tad otrai pusei vai citiem tās dalībniekiem ir tiesības uz vispasaules neekskluzīvu, neatsaucamu bezmaksas licenci, kas ļauj tulkot, pavairot, adaptēt, pārraidīt un publiski izplatīt šādus darbus; |
|
b) |
puses nodrošina, ka zinātniska rakstura darbi, kas izriet no sadarbības aktivitātēm saskaņā ar šo nolīgumu, un kurus publicējuši neatkarīgi izdevēji, tiek izplatīti pēc iespējas plašāk; |
|
c) |
visos to darbu eksemplāros, uz kuriem attiecas autortiesības un kuri publiski jāizplata un jāsagatavo saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, norāda darba autora(-u) vārdus vai pseidonīmus, ja vien autors vai autori skaidri nepaziņo, ka nevēlas, lai viņu vārdi tiktu norādīti. Uz eksemplāriem ir arī skaidri saskatāms apstiprinājums par pušu un/vai to pārstāvju un/vai organizāciju sadarbības atbalstu. |
IV. NEIZPAUŽAMA INFORMĀCIJA
1. Dokumentāra neizpaužama informācija
|
a) |
katra puse vai, attiecīgi, tās dalībnieki pēc iespējas ātrāk, vēlams, TPP precizē informāciju, kuru tā vēlas saglabāt kā nepieejamu saistībā ar šo nolīgumu, ņemot vērā, inter alia, šādus kritērijus:
Ja nav norādīts citādi, puses un to dalībnieki var atsevišķos gadījumos vienoties par to, ka kopīgajā darbībā, ko veic saskaņā ar nolīgumu, nedrīkst ne pilnībā, ne daļēji izpaust nodoto, apmaiņas ceļā iegūto vai no jauna radīto informāciju; |
|
b) |
Katra Puse nodrošina, ka otra Puse var viegli identificēt nepieejamo informāciju, uz kuru attiecas šis nolīgums, un konstatēt, ka tā ir slepena, piemēram, pēc attiecīgiem marķējumiem vai ierobežojošiem paskaidrojumiem. Tas attiecas arī uz minētās informācijas pilnīgu vai daļēju pavairošanu. Puse, kas saņem neizpaužamo informāciju saskaņā ar šo nolīgumu, ievēro tās slepenību. Šie ierobežojumi automātiski beidzas, ja informācijas īpašnieks to bez ierobežojuma atklāj nozares speciālistiem; |
|
c) |
neizpaužamo informāciju, kas darīta zināma saistībā ar šo nolīgumu, saņēmēja puse drīkst izplatīt tai piederīgām personām vai tās nodarbinātām personām un citām puses attiecīgajām struktūrvienībām vai aģentūrām, kuras pilnvarotas atbilstoši kopīgajai darbībai, ko veic, ja jebkāda šādi izplatīta neizpaužama informācija ir saskaņā ar vienošanos par slepenību un to var viegli identificēt kā slepenu, kā norādīts iepriekš; |
|
d) |
ja puse, kas saskaņā ar šo nolīgumu sniedz neizpaužamu informāciju, iepriekš rakstiski piekrīt, saņēmēja puse šādu neizpaužamu informāciju var izplatīt plašāk, nekā tas ir atļauts saskaņā ar c) apakšpunktu. Puses sadarbojas, lai izstrādātu procedūras, atbilstoši kurām pieprasa un sniedz iepriekšēju rakstisku atļauju šādai informācijas plašākai izplatīšanai, un katra puse piešķir šādu atļauju, ciktāl to pieļauj tās iekšpolitika un normatīvie akti. |
2. Nedokumentāra neizpaužama informācija
Puses vai to attiecīgie dalībnieki ar nedokumentāru neizpaužamu vai citu konfidenciālu vai priviliģētu informāciju, ko sniedz semināros un citās sanāksmēs, kuras notiek saskaņā ar šo nolīgumu, vai informāciju, kas rodas, nodarbinot personālu, izmantojot iekārtas vai īstenojot kopīgos projektus, rīkojas atbilstīgi principiem, kuri noteikti šajā pielikumā attiecībā uz dokumentāro informāciju, tomēr ar noteikumu, ka šādas neizpaužamas informācijas vai citas konfidenciālas vai priviliģētas informācijas saņēmējs tās sniegšanas laikā ir informēts, ka tā ir slepena.
3. Kontrole
Katra puse cenšas nodrošināt, ka neizpaužama informācija, ko tā saņēmusi saskaņā ar šo nolīgumu, tiek kontrolēta atbilstīgi nolīguma noteikumiem. Ja viena puse konstatē, ka tā nevarēs vai, pamatoti spriežot, iespējams, nevarēs ievērot 1. un 2. punktā iekļautos noteikumus par neizplatīšanu, tā tūlīt informē otru pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu rīcības plānu.
V. PAZĪMES, KAS RAKSTURO TEHNOLOĢIJU PĀRVALDĪBAS PLĀNU (TPP)
TPP ir īpaša dalībnieku noslēgta vienošanās par kopīgās darbības īstenošanu un dalībnieku attiecīgajām tiesībām un pienākumiem. Ņemot vērā IDR, TPP parasti, inter alia, attiecas uz īpašuma tiesībām, aizsardzību, tiesībām to lietot pētniecības un izstrādes mērķiem, izmantošanu un izplatīšanu, tostarp noteikumiem par kopīgām publikācijām, viespētnieku tiesībām un pienākumiem un domstarpību izšķiršanas procedūrām. TPP var skart arī konkrētu un vispārīgu informāciju, licenču izsniegšanu un iegūtos rezultātus.
REGULAS
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/11 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 733/2013
(2013. gada 22. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 109. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 994/98 (1) Komisija tiek pilnvarota ar regulām atzīt, ka noteiktas atbalsta kategorijas ir saderīgas ar iekšējo tirgu un ka uz tām neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. |
|
(2) |
Valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas definēts LESD 107. panta 1. punktā. Padomes Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās Komisijas pilnvaras piemērot kategoriju atbrīvojumus attiecas tikai uz tiem pasākumiem, kas atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un kas līdz ar to ir atzīstami par valsts atbalstu. Dažu atbalsta kategoriju iekļaušana Regulā (EK) Nr. 994/98 vai regulā, ar ko piešķir atbrīvojumu, nenozīmē, ka pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(3) |
Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju atzīt, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbalsts pētniecībai un attīstībai, atbalsts vides aizsardzībai, atbalsts nodarbinātībai un mācībām un atbalsts, kas saskan ar kartēm, ko Komisija apstiprinājusi katrai dalībvalstij reģionālā atbalsta piešķiršanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz to neattiecas paziņošanas prasības. |
|
(4) |
Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām atbalstu pētniecībai un attīstībai, bet šāds atbrīvojums neattiecas uz inovāciju. Inovācija ir kļuvusi par Savienības politikas prioritāti saistībā ar iniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas ir viena no pamatiniciatīvām stratēģijā “Eiropa 2020”. Turklāt vairāki inovācijas atbalstam paredzētie pasākumi ir samērā nelieli un nerada nopietnus konkurences izkropļojumus. |
|
(5) |
Kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas nozarē ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm šobrīd nav pienākuma tos paziņot Komisijai. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota no šīs prasības atbrīvot MVU sniegto atbalstu, taču šādam atbrīvojumam kultūras nozarē būtu ierobežots izmantojums, jo saņēmēji bieži vien ir lieli uzņēmumi. Tomēr nelieli projekti kultūras un radošajā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, pat, ja tos īsteno lielāki uzņēmumi, parasti nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un pēdējā laikā novērotie gadījumi liecina, ka šāda atbalsta ietekme uz tirdzniecību ir bijusi neliela. |
|
(6) |
Izņēmumus kultūras un kultūras mantojuma nozarē varētu paredzēt, pamatojoties uz Komisijas pieredzi, kā paredzēts pamatnostādnēs, piemēram, attiecībā uz kinematogrāfiskajiem un audiovizuālajiem darbiem, vai izstrādāt katram atsevišķam gadījumam. Izstrādājot šādus grupu atbrīvojumus, Komisija būtu jāņem vērā, ka tiem būtu jāattiecas tikai uz pasākumiem, kas veido valsts atbalstu, ka tiem principā būtu jāattiecas uz pasākumiem, ar ko atbalsta “ES valsts atbalsta modernizācijas” mērķus, un ka grupas atbrīvojumu saņem tikai tāds atbalsts, saistībā ar kuru Komisijai jau ir vērā ņemama pieredze. Turklāt būtu jāņem vērā dalībvalstu primārā kompetence kultūras jomā, īpašā kultūras daudzveidības aizsardzība atbilstīgi LESD 167. panta 1. punktam un kultūras īpašās iezīmes. |
|
(7) |
Tāpat dalībvalstīm jāziņo Komisijai par valsts atbalsta pasākumiem dabas katastrofu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai. Šajā jomā piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām šādu atbalstu tikai tad, ja to piešķir MVU. Tomēr dabas katastrofas var skart arī lielus uzņēmumus. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
|
(8) |
Tāpat dalībvalstīm jāziņo Komisijai par valsts atbalsta pasākumiem noteiktu nelabvēlīgu laika apstākļu izraisīto zaudējumu atlīdzināšanai zvejniecībā. Šajā jomā piešķirtās summas ir parasti nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija tiek pilnvarota atbrīvot no paziņošanas prasībām šādu atbalstu tikai tad, ja to piešķir MVU. Tomēr nelabvēlīgi laika apstākļi zvejniecībā var ietekmēt arī lielus uzņēmumus. Komisijas pieredze rāda, ka šāds atbalsts nerada būtiskus konkurences izkropļojumus un ka uz gūtās pieredzes pamata var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
|
(9) |
Saskaņā ar LESD 42. pantu valsts atbalsta noteikumi konkrētos apstākļos neattiecas uz dažiem atbalsta pasākumiem lauksaimniecības produktiem, kas minēti LESD I pielikumā. Regulas 42. pants neattiecas uz mežsaimniecību un uz I pielikumā neietvertajiem produktiem. Tādēļ pašlaik saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98 atbalstu mežsaimniecībai un I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšanu var atbrīvot tikai tad, ja tas attiecas vienīgi uz MVU. Komisijai būtu jāspēj atbrīvot dažus mežsaimniecībai paredzētus atbalsta veidus, tostarp lauku attīstības programmās ietverto atbalstu, un atbalstu, kas paredzēts I pielikumā neietverto produktu veicināšanai un reklāmai pārtikas nozarē, kur, balstoties uz Komisijas pieredzi, konkurences izkropļošanas iespējamība ir neliela un kur var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
|
(10) |
Saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (2) LESD 107., 108. un 109. pantu piemēro atbalstam, ko dalībvalstis piešķir zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, izņemot maksājumus, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un atbilstīgi tai. Papildu valsts atbalstam jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšanai parasti ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas palīdz īstenot Savienības mērķus zivsaimniecības un zvejniecības politikas jomā un nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Piešķirtās summas parasti ir nelielas, un var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
|
(11) |
Sporta nozarē, jo īpaši amatieru sporta jomā, vairāki dalībvalstu veiktie pasākumi varētu nebūt atzīstami par atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, tāpēc, ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, vai tāpēc, ka netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tomēr, ciktāl pasākumi sporta jomā ir atzīstami par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm šobrīd ir pienākums tos paziņot Komisijai. Valsts atbalsta pasākumiem sportam, jo īpaši amatieru sporta vai maza mēroga sporta jomā, bieži ir neliela ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tie nerada būtiskus konkurences izkropļojumus. Tāpat parasti piešķirtās atbalsta summas ir nelielas. Precīzus saderības nosacījumus var noteikt, balstoties uz gūto pieredzi, tādējādi nodrošinot, ka atbalsts sportam nerada būtiskus izkropļojumus. |
|
(12) |
Attiecībā uz atbalstu gaisa un jūras transporta pakalpojumiem Komisijas gūtā pieredze liecina, ka sociāla rakstura atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, piemēram, pašiem attālākajiem reģioniem un salām, tostarp salu dalībvalstīm, kurās ir tikai viens reģions, un reti apdzīvotām teritorijām neizraisa būtiskus konkurences izkropļojumus ar noteikumu, ka tas tiek sniegts bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti. Turklāt var noteikt precīzus saderības nosacījumus. |
|
(13) |
Attiecībā uz atbalstu platjoslas infrastruktūru jomā Komisija pēdējo gadu laikā ir guvusi plašu pieredzi un ir izstrādājusi pamatnostādnes (3). Saskaņā ar Komisijas gūto pieredzi atbalsts atsevišķu veidu platjoslas infrastruktūrai nerada būtiskus konkurences izkropļojumus, un uz to varētu attiecināt grupu atbrīvojumu, ar noteikumu, ka tiek izpildīti noteikti saderības nosacījumi un ka infrastruktūra tiek izvērsta tā saucamajās “baltajās teritorijās”, kas ir teritorijas, kurās nav tās pašas kategorijas (vai nu platjoslas, vai ļoti augsta ātruma nākamās paaudzes piekļuves (NPP)) infrastruktūras un kurās tuvākajā nākotnē nav paredzēts tādu izstrādāt, kā paredzēts pamatnostādnēs noteiktajos kritērijos. Tas attiecas uz atbalstu, kas paredzēts pamata platjoslas tīklu nodrošināšanai, kā arī uz atbalstu maziem individuāliem atbalsta pasākumiem, kas skar NPP tīklus, un uz atbalstu ar platjoslas tīkliem saistītai civilceltniecībai un pasīvajai platjoslas infrastruktūrai. |
|
(14) |
Attiecībā uz infrastruktūru vairāki dalībvalstu veikti pasākumi varētu neveidot atbalstu, jo tie neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, piemēram, tādēļ ka atbalsta saņēmējs neveic saimniecisko darbību, tādēļ ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību dalībvalstu starpā, vai tādēļ ka pasākumu veido kompensācija par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, kas atbilst visiem Altmark judikatūras kritērijiem (4). Tomēr tiktāl, ciktāl infrastruktūras finansēšana veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, dalībvalstīm jāpaziņo par šiem pasākumiem Komisijai. Attiecībā uz infrastruktūru nelielas atbalsta summas infrastruktūras projektiem var būt efektīvs veids, kā atbalstīt Savienības mērķus, ciktāl šāds atbalsts mazina izmaksas un potenciālie konkurences izkropļojumi ir nelieli. Līdz ar to Komisijai vajadzētu spēt piemērot atbrīvojumu valsts atbalstam infrastruktūras projektiem, kas atbalsta šajā regulā minētos mērķus un citus kopīgu interešu mērķus, jo īpaši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus (5). Tajā varētu ietilpt atbalsts projektiem, kas saistīti ar daudznozaru tīkliem vai iekārtām, kad vajadzīgs salīdzinoši maza apmēra atbalsts. Tomēr grupu atbrīvojumus var piešķirt tikai tiem infrastruktūras projektiem, saistībā ar kuriem Komisijai ir pietiekami daudz pieredzes, lai definētu skaidrus un stingrus saderības kritērijus nodrošinot, ka potenciālo konkurences izkropļojumu risks ir neliels un ka uz lieliem atbalsta apjomiem turpina attiecināt paziņošanas prasības saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. |
|
(15) |
Tādēļ būtu jāpaplašina Regulas (EK) Nr. 994/98 piemērošanas joma, lai tajā iekļautu jaunas atbalsta kategorijas. Šī iekļaušana neskar pasākuma atzīšanu par valsts atbalstu tajās kategorijās vai sektoros, kur dalībvalstis jau ir aktīvas. |
|
(16) |
Regula (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka katras atbalsta kategorijas, attiecībā uz kuru Komisija pieņem grupu atbrīvojuma regulu, limitiem jābūt izteiktiem vai nu kā atbalsta intensitātei attiecībā pret atbilstošo izmaksu kopumu, vai kā atbalsta maksimālajam apjomam. Šis nosacījums apgrūtina grupu atbrīvojuma piemērošanu noteiktiem pasākumu veidiem, kas saistīti ar valsts atbalstu, kurus, to specifiskās struktūras dēļ, nevar precīzi izteikt kā atbalsta intensitāti vai maksimālo apjomu, piemēram, finanšu inženierijas instrumentiem vai noteiktām pasākumu formām, kur mērķis ir veicināt riska kapitāla ieguldījumus. Viens no iemesliem ir tas, ka šādi kompleksie pasākumi var ietvert dažāda līmeņa atbalstu - tiešajiem saņēmējiem, starpnieksaņēmējiem, netiešajiem saņēmējiem. Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi un to ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā kļūst aizvien svarīgāki, būtu jāparedz lielāks elastīgums, lai tos varētu atbrīvot. Tādēļ šādu pasākumu gadījumā būtu jāspēj definēt limitus noteikta atbalsta sniegšanai kā maksimālo valsts atbalsta līmeni šim pasākumam vai saistībā ar to. Maksimālais valsts atbalsta līmenis var ietvert tādu atbalsta elementu, kas var nebūt valsts atbalsts, ar noteikumu, ka šāds pasākums ietver vismaz dažus elementus, kuros ietilpst valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un kura elementi nav nelieli. |
|
(17) |
Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 nosaka, ka dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai informācijas kopsavilkumi par to īstenoto atbalstu, uz kuru attiecas atbrīvojuma regula. Šo kopsavilkumu publicēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu pieņemto pasākumu pārredzamību. Kopsavilkumu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī bija vispiemērotākais līdzeklis pārredzamības nodrošināšanai Regulas (EK) Nr. 994/98 pieņemšanas laikā. Tomēr, ņemot vērā jaunu elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, kopsavilkumu publicēšana Komisijas tīmekļa vietnē ir ātrāks un efektīvāks veids, kas uzlabo pārredzamību ieinteresētajām personām. Tāpēc šo kopsavilkumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī būtu jāaizstāj ar publikāciju Komisijas tīmekļa vietnē. |
|
(18) |
Tāpat saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Valsts atbalsta padomdevēju komitejā izskatāmie regulu un citu dokumentu projekti būtu jāpublicē nevis Oficiālajā Vēstnesī, bet Komisijas tīmekļa vietnē, lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu administratīvo slogu un publikāciju kavēšanos. |
|
(19) |
Regulas (EK) Nr. 994/98 8. pantā minētā apspriešanās procedūra paredz, ka pirms regulas projekta publicēšanas ir jāapspriežas ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. Tomēr, lai uzlabotu pārredzamību, regulas projekts būtu jāpublicē Komisijas tīmekļa vietnē vienlaikus ar pirmo apspriedi starp Komisiju un Valsts atbalsta padomdevēju komiteju. |
|
(20) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 994/98, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 994/98 groza šādi:
|
1) |
regulas nosaukumu aizstāj ar šādu: “Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu”; |
|
2) |
regulas 1. pantu groza šādi:
|
|
3) |
regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Īstenojot saskaņā ar 1. panta 1. punktā minētajām regulām atbrīvotas atbalsta sistēmas vai individuālu atbalstu, kas piešķirts neatkarīgi no kādas sistēmas, dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumus, lai tos publicētu Komisijas tīmekļa vietnē, attiecībā uz šādām atbalsta sistēmām vai šādu individuālu atbalstu, uz ko neattiecas atbrīvotas atbalsta sistēmas.”. |
|
4) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 22. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.
(2) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.
(3) Komisijas paziņojums – ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.).
(4) Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH ([2003] Krājums I-7747].
(5) Skatīt Padomes Ieteikumu 2010/410/ES (2010. gada 13. jūlijs) par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.) un Padomes Lēmumu 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/15 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 734/2013
(2013. gada 22. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 109. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Saistībā ar valsts atbalsta noteikumu vispusīgu modernizāciju, lai veicinātu izaugsmes stratēģijas “Eiropa 2020” (1) īstenošanu un budžeta konsolidāciju, Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. pants būtu efektīvi un vienādi jāpiemēro visā Eiropas Savienībā. Ar Regulu (EK) Nr. 659/1999 (2) tika kodificēta un pastiprināta Komisijas iepriekšējā prakse, lai palielinātu juridisko noteiktību un sekmētu valsts atbalsta politikas attīstību pārredzamā vidē. Tomēr, ņemot vērā tās piemērošanas gaitā gūto pieredzi un tādus jaunākos notikumus kā Savienības paplašināšanās un ekonomikas un finanšu krīze, būtu jāgroza daži Regulas (EK) Nr. 659/1999 aspekti, lai Komisija varētu rīkoties efektīvāk. |
|
(2) |
Lai izvērtētu paziņota vai nelikumīga valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, kas saskaņā ar LESD 108. pantu ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē, ir lietderīgi nodrošināt, lai Komisija būtu pilnvarota valsts atbalsta noteikumu īstenošanas nolūkos jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai pieprasīt visu nepieciešamo tirgus informāciju, ja tai ir šaubas par pasākuma saderību ar Savienības noteikumiem un tāpēc tā ir sākusi formālu izmeklēšanas procedūru. Jo īpaši Komisijai šādas pilnvaras būtu jāizmanto gadījumos, kad ir jāveic sarežģīta būtiska izvērtēšana. Lemjot par šādu pilnvaru izmantošanu, Komisijai būtu jāņem vērā sākotnējās izmeklēšanas ilgums. |
|
(3) |
Lai pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas izvērtētu atbalsta pasākuma saderību, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem pasākumiem, kam veic būtisku izvērtēšanu, Komisijai būtu jāspēj ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt jebkurai dalībvalstij, jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu tirgus informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu savu izvērtējumu, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts sniegusi sākotnējās izmeklēšanas laikā, nav pietiekama, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. |
|
(4) |
Ņemot vērā īpašās attiecības starp atbalsta saņēmējiem un attiecīgo dalībvalsti, Komisijai būtu jāspēj prasīt informāciju no atbalsta saņēmēja, tikai vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Attiecīgā atbalsta pasākuma saņēmēja sniegtā informācija neveido juridisko pamatu divpusējām sarunām starp Komisiju un attiecīgo saņēmēju. |
|
(5) |
Komisijai būtu jāizvēlas informācijas pieprasījumu adresāti, balstoties uz objektīviem kritērijiem atkarībā no katra gadījuma, vienlaikus nodrošinot, ka, ja pieprasījums ir adresēts uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību izlasei, pārstāvētā izlase ir reprezentatīva katrā kategorijā. Pieprasītajā informācijā būtu jāietilpst jo īpaši faktiskajiem uzņēmuma un tirgus datiem un uz faktiem balstītai analīzei par tirgus darbību. |
|
(6) |
Komisijai kā procedūras sācējai vajadzētu būt atbildīgai par pārbaudi gan attiecībā uz dalībvalsts, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību informācijas nodošanu, gan attiecībā uz izpaužamās informācijas varbūtēju konfidencialitāti. |
|
(7) |
Komisijai būtu jāspēj nodrošināt jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai adresēto informācijas pieprasījumu izpildi, ja nepieciešams, izmantojot samērīgus naudas sodus un periodiskus soda maksājumus. Nosakot naudas sodu un periodisku soda maksājumu apmēru, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes un lietderības principi, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. To pušu tiesības, kurām lūgts sniegt informāciju, būtu jāaizsargā, dodot tām iespēju darīt zināmu savu viedokli pirms jebkura tāda lēmuma pieņemšanas, ar ko uzliek naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Saskaņā ar LESD 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai vajadzētu būt neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz šādiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem. |
|
(8) |
Pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, Komisijai vajadzētu spēt samazināt soda maksājumus vai tos pilnībā atcelt, ja pieprasījumu adresāti pilnībā nodrošina prasīto informāciju, kaut arī pēc termiņa beigām. |
|
(9) |
Naudas sodus un periodiskus soda maksājumus nepiemēro dalībvalstīm, jo tām ir pienākums lojāli sadarboties ar Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. pantu un sniegt Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999. |
|
(10) |
Lai garantētu attiecīgās dalībvalsts tiesības uz aizstāvību, tai būtu jāsaņem citām dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām nosūtīto informācijas pieprasījumu kopijas un jāspēj iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz saņemtajām piezīmēm. Tai arī vajadzētu būt informētai par uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, kam nosūtīti pieprasījumi, ciktāl šādas vienības nav apliecinājušas likumīgo interesi, lai to identitāte tiktu aizsargātu. |
|
(11) |
Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses to saimnieciskās darbības noslēpumu aizsargāšanā. Lēmumos tai nebūtu jāspēj izmantot atbildes sniedzēju iesniegtu konfidenciālu informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā iepriekš nav saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij. |
|
(12) |
Gadījumos, kad uz informāciju, kas norādīta kā konfidenciāla, neattiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, lietderīgi ir izveidot mehānismu, kas ļauj Komisijai izlemt, kādā mērā šāda informācija var tikt izpausta. Ikvienā šādā lēmumā noraidīt lūgumu nodrošināt informācijas konfidencialitāti būtu jānorāda termiņš, kura beigās informācija tiks izpausta, lai attiecīgais atbildes sniedzējs var izmantot jebkādu tai pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekli, tostarp pagaidu pasākumus. |
|
(13) |
Komisijai būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas izskatīt no jebkāda avota iegūtu informāciju par nelikumīgu atbalstu, lai nodrošinātu atbilstību LESD 108. pantam un jo īpaši paziņošanas pienākumam un nogaidīšanas klauzulai, kā noteikts LESD 108. panta 3. punktā, un izvērtētu atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Minētajā kontekstā sūdzības ir būtisks informācijas avots, lai konstatētu Savienības noteikumu pārkāpumus valsts atbalsta jomā. |
|
(14) |
Lai uzlabotu Komisijai iesniegto sūdzību kvalitāti un vienlaikus palielinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, kādiem sūdzībai būtu jāatbilst, lai Komisijai nodrošinātu informāciju par iespējami nelikumīgu atbalstu un veiktu sākotnējo pārbaudi. Ar iesniegtajām sūdzībām, kas neatbilst minētajiem nosacījumiem, būtu jārīkojas kā ar vispārēju tirgus informāciju, un tām ne vienmēr būtu jāizraisa ex officio izmeklēšana. |
|
(15) |
Sūdzību iesniedzējiem būtu jāprasa pierādīt, ka tie ir ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta h) punkta nozīmē. Tiem būtu arī jāprasa iesniegt konkrētu informācijas daudzumu tādā veidlapā, ko Komisija būtu pilnvarota noteikt īstenošanas noteikumos. Lai neatturētu varbūtējos sūdzību iesniedzējus, īstenošanas noteikumos būtu jāņem vērā, ka prasībām ieinteresētajām personām attiecībā uz sūdzības iesniegšanu nevajadzētu būt apgrūtinošām. |
|
(16) |
Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt noilguma termiņus naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai un izpildei. |
|
(17) |
Lai nodrošinātu, ka līdzīgas problēmas Komisija visā iekšējā tirgū risina konsekventi, ir lietderīgi papildināt Komisijas pašreizējās pilnvaras, ieviešot īpašu juridisko pamatu, lai sāktu izmeklēšanu attiecībā uz ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem vairākās dalībvalstīs. Proporcionalitātes apsvērumu dēļ un ņemot vērā lielo administratīvo slogu, ko šādas izmeklēšanas izraisa, nozares izmeklēšanas būtu jāveic tikai tad, ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē varētu materiāli ierobežot vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu. Šādas izmeklēšanas dotu Komisijai iespēju efektīvi un pārredzamā veidā risināt horizontālos valsts atbalsta jautājumus un iegūt ex ante visaptverošu priekšstatu par attiecīgo nozari. |
|
(18) |
Lai nodrošinātu konsekvenci valsts atbalsta noteikumu piemērošanā, būtu jāizveido mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu tiesām un Komisiju. Šāda sadarbība attiecas uz visām dalībvalstu tiesām, kas piemēro LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu. Jo īpaši valstu tiesām būtu jānodrošina iespēja pieprasīt Komisijai informāciju vai atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Komisijai arī vajadzētu spēt iesniegt rakstiskus vai mutiskus apsvērumus tiesām, kam uzticēts piemērot LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu. Palīdzot valstu tiesām šajā sakarā, Komisijai būtu jārīkojas atbilstīgi savam pienākumam aizstāvēt sabiedrības intereses. |
|
(19) |
Minētajiem Komisijas apsvērumiem un atzinumiem nebūtu jāskar LESD 267. pants un nebūtu jāuzliek juridiskas saistības valstu tiesām. Tie būtu jāiesniedz saskaņā ar valstu procedūras noteikumiem un praksi, tostarp attiecībā uz lietas dalībnieku tiesību aizsardzību, pilnībā ievērojot valstu tiesu neatkarību. Apsvērumiem, ko iesniedz Komisija pēc pašas iniciatīvas, būtu jāattiecas tikai uz gadījumiem, kas ir svarīgi, lai saskaņoti piemērotu LESD 107. panta 1. punktu vai 108. pantu, jo īpaši uz gadījumiem, kas ir nozīmīgi Savienības valsts atbalsta judikatūras izpildei vai turpmākajai attīstībai. |
|
(20) |
Pārredzamības un juridiskās noteiktības labad būtu jāpublisko informācija par Komisijas lēmumiem. Tādēļ ir lietderīgi publicēt lēmumus par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanu, jo tie ietekmē attiecīgo avotu intereses. Saskaņā ar LESD 339. pantu Komisijai, publicējot tās lēmumus, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu, tostarp par visas konfidenciālās informācijas un personas datu aizsardzību. |
|
(21) |
Komisijai ciešā saziņā ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju būtu jāspēj pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to sūdzību formu, saturu un citiem kritērijiem, kuras iesniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 659/1999. |
|
(22) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 659/1999, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 659/1999 groza šādi:
|
1) |
regulas nosaukumu aizstāj ar šādu: “PADOMES REGULA (EK) Nr. 659/1999 (1999. GADA 22. MARTS), AR KO NOSAKA SĪKI IZSTRĀDĀTUS NOTEIKUMUS LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 108. PANTA PIEMĒROŠANAI”; |
|
2) |
regulas 5. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Informācijas pieprasījums, kas iesniegts paziņotājai dalībvalstij”; |
|
3) |
iekļauj šādus pantus: “6.a pants Informācijas pieprasījums, kas iesniegts citiem avotiem 1. Pēc tam, kad ir sākta 6. pantā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, jo īpaši attiecībā uz tehniski sarežģītiem gadījumiem, uz kuriem attiecas pamatīgs izvērtējums, ja informācija, ko attiecīgā dalībvalsts ir sniegusi sākotnējās izmeklēšanas laikā, nav pietiekama, Komisija var pieprasīt citai dalībvalstij, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai Komisija varētu pabeigt attiecīgā pasākuma izvērtēšanu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 2. Komisija var pieprasīt informāciju, tikai:
3. Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kas pēc Komisijas pieprasījuma sniegt tirgus informāciju sniedz informāciju, balstoties uz 6. un 7. punktu, savas atbildes iesniedz vienlaicīgi Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij, ciktāl sniegtajos dokumentos nav iekļauta informācija, kas ir konfidenciāla attiecībā pret minēto dalībvalsti. Komisija vada un uzrauga informācijas nodošanu starp dalībvalstīm, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām un pārbauda nodotās informācijas varbūtējo konfidencialitāti. 4. Komisija var pieprasīt tikai tādu informāciju, kas ir tādas dalībvalsts, uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības rīcībā, uz kuru attiecas pieprasījums. 5. Dalībvalstis sniedz informāciju, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu un Komisijas noteiktajā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja dalībvalsts nesniedz prasīto informāciju minētajā termiņā vai sniedz nepilnīgu informāciju, Komisija sūta atgādinājumu. 6. Komisija ar vienkāršu pieprasījumu var lūgt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Sūtot uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem par nepareizas vai maldinošas informācijas iesniegšanu, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā. 7. Komisija ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju. Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai sniegt informāciju, tā norāda pieprasījuma juridisko pamatu un mērķi, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka samērīgu termiņu, kādā tā jāiesniedz. Tā norāda arī uz naudas sodiem, kas paredzēti 6.b panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā norāda vai uzliek periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 6.b panta 2. punktā. Turklāt tā norāda uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības tiesības uz lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā. 8. Nosūtot pieprasījumu saskaņā ar 1. vai 6. punktu vai pieņemot lēmumu saskaņā ar 7. punktu, Komisija vienlaikus arī nodrošina attiecīgajai dalībvalstij to kopiju. Komisija norāda kritērijus, kurus tā piemēroja, lai atlasītu pieprasījuma vai lēmuma saņēmējus. 9. Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji, vai – juridisku personu, uzņēmējsabiedrību vai apvienību, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kas tiesīgas tās pārstāvēt saskaņā ar likumu vai statūtiem, sniedz pieprasīto informāciju to vārdā. Personas, kas ir attiecīgi pilnvarotas rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Pēdējie tomēr uzņemas pilnu atbildību, ja sniegtā informācija ir nepatiesa, nepilnīga vai maldinoša. 6.b pants Naudas sodi un periodiski soda maksājumi 1. Ja to uzskata par vajadzīgu un samērīgu, Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja tie tīši vai lielas nolaidības dēļ:
2. Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām periodiskus soda maksājumus, ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība nav iesniegusi pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija pieprasījusi lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar 6.a panta 7. punktu. Periodiski soda maksājumi par katru nokavēto darba dienu nepārsniedz 5 % no uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vidējā dienas apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, sākot skaitīt no lēmumā noteiktās dienas, līdz tie iesniedz pilnīgu un pareizu informāciju, ko Komisija lūgusi vai pieprasījusi. 3. Nosakot naudas sodu vai periodisku soda maksājumu apmēru, apsver pārkāpuma veidu, smagumu un ilgumu, ņemot vērā proporcionalitātes un lietderības principus, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 4. Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījušas pienākumu, kura izpildei bija paredzēts noteikt periodisku soda maksājumu, Komisija var samazināt galīgo periodiska soda maksājuma apmēru salīdzinājumā ar to, kāds tas būtu saskaņā ar sākotnējo lēmumu, ar ko uzlikti periodiski soda maksājumi. Komisija var arī pilnībā atcelt jebkuru periodisko soda maksājumu. 5. Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, Komisija nosaka galīgo divu nedēļu termiņu, lai saņemtu trūkstošo tirgus informāciju no attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām, un arī dod tiem iespēju darīt zināmu savu viedokli. 6. Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija LESD 261. panta nozīmē pārskatīt Komisijas noteiktos naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisku soda maksājumu.”; |
|
4) |
regulas 7. pantam pievieno šādus punktus: “8. Pirms pieņemt lēmumu saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, Komisija dod attiecīgajai dalībvalstij iespēju termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi, darīt zināmu savu viedokli par informāciju, ko Komisija ir saņēmusi un sniegusi attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 6.a panta 3. punktu. 9. Lēmumos, ko pieņem saskaņā ar 2. līdz 5. punktu, Komisija neizmanto atbildes sniedzēju iesniegto konfidenciālo informāciju, kas nevar tikt apkopota vai citādi padarīta anonīma, ja vien tā nav iepriekš saņēmusi šo personu piekrišanu izpaust minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Komisija var pieņemt argumentētu lēmumu, kuru paziņo attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai un kurā konstatē, ka atbildes sniedzēja iesniegtā informācija, kas norādīta kā konfidenciāla, nav aizsargāta, un nosaka datumu, pēc kura informācija tiks izpausta. Minētais laikposms nevar būt īsāks par vienu mēnesi. 10. Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savas saimnieciskās darbības noslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kas sniegusi informāciju, ievērojot 6.a pantu, un kas nav attiecīgā valsts atbalsta saņēmējs, var lūgt, pamatojot ar iespējamu kaitējumu, lai tā identitāte attiecīgajai dalībvalstij netiktu atklāta.”; |
|
5) |
regulas 10. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Neskarot 20. pantu, Komisija pēc savas iniciatīvas var izskatīt no jebkura avota iegūtu informāciju par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu. Komisija bez liekas kavēšanās izskata ikvienu sūdzību, ko iesniegusi jebkura ieinteresētā persona saskaņā ar 20. panta 2. punktu, un nodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts tiek pilnībā un regulāri informēta par pārbaudes norisi un rezultātiem. 2. Vajadzības gadījumā Komisija lūdz informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Mutatis mutandis piemēro 2. panta 2. punktu un 5. panta 1. un 2. punktu. Pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas Komisija var arī lūgt informāciju no jebkuras citas dalībvalsts uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības saskaņā ar 6.a un 6.b pantu, ko piemēro mutatis mutandis.”; |
|
6) |
pēc 14. panta iekļauj šādu nodaļas virsrakstu: “III.A NODAĻA NOILGUMA TERMIŅI”; |
|
7) |
regulas 15. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “Noilguma termiņš attiecībā uz atbalsta atgūšanu”; |
|
8) |
iekļauj šādus pantus: “15.a pants Noilguma termiņš attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanu 1. Uz Komisijas pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar 6.b pantu, attiecas trīs gadu noilguma termiņš. 2. Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā izdarīts 6.b pantā minētais pārkāpums. Tomēr pārkāpuma turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā termiņu skaita no dienas, kurā pārkāpums izbeigts. 3. Jebkurš pasākums, ko īsteno Komisija, lai veiktu izmeklēšanu vai procesuālu darbību attiecībā uz 6.b pantā minēto pārkāpumu, pārtrauc noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanai, sākot no dienas, kurā pasākums ir paziņots attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai. 4. Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad beidzas noilguma termiņš, ir diena, kurā beidzas sešu gadu termiņš, ja Komisija nav uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo termiņu pagarina par laiku, uz kuru noilguma termiņš ir apturēts saskaņā ar 5. punktu. 5. Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Eiropas Savienības Tiesas procesā. 15.b pants Noilguma termiņi attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu izpildi 1. Uz Komisijas pilnvarām izpildīt lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 6.b pantu, attiecas piecu gadu noilguma termiņš. 2. Termiņu, kas paredzēts 1. punktā, sāk skaitīt no dienas, kurā lēmums, kas pieņemts, ievērojot 6.b pantu, kļūst galīgs. 3. Noilguma termiņu, kas paredzēts 1. punktā, pārtrauc:
4. Pēc katra pārtraukuma noilguma termiņš sākas no jauna. 5. Noilguma termiņu, kas paredzēts 1. punktā, aptur uz laiku, kamēr:
|
|
9) |
regulas 16. pantu aizstāj ar šādu: “16. pants Atbalsta ļaunprātīga izmantošana Neskarot 23. pantu, gadījumos, kad atbalstu izmanto ļaunprātīgi, Komisija var sākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar 4. panta 4. punktu. Mutatis mutandis piemēro 6., 6.a, 6.b, 7., 9. un 10. pantu, 11. panta 1. punktu un 12. līdz 15. pantu.”; |
|
10) |
regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Jebkura ieinteresētā persona var iesniegt sūdzību, lai informētu Komisiju par jebkādu iespējami nelikumīgu atbalstu vai jebkādu iespējamu atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šim nolūkam ieinteresētā persona pienācīgi aizpilda veidlapu, kas ir noteikta 27. pantā minētajos īstenošanas noteikumos, un iesniedz visu tajā pieprasīto obligāto informāciju. Ja Komisija uzskata, ka ieinteresētā persona nav pienācīgi aizpildījusi sūdzības iesnieguma obligāto veidlapu vai ka faktiskie un tiesiskie apstākļi, ko norādījusi ieinteresētā persona, nav pietiekams pamats, lai, balstoties uz sākotnējo pārbaudi, pierādītu nelikumīga atbalsta esību vai atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, Komisija par to informē ieinteresēto personu un aicina to iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Ja ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nedara zināmu savu viedokli, uzskata, ka sūdzība ir atsaukta. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti, ja sūdzību uzskata par atsauktu. Komisija sūdzības iesniedzējam nosūta ar sūdzību saistītās lietas lēmuma kopiju.”; |
|
11) |
pēc 20. panta iekļauj šādu nodaļu: “VI.A NODAĻA IZMEKLĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ EKONOMIKAS NOZARĒM UN ATBALSTA INSTRUMENTIEM 20.a pants Izmeklēšana attiecībā uz ekonomikas nozarēm un atbalsta instrumentiem 1. Ja pieejamā informācija veido pamatotas aizdomas, ka valsts atbalsta pasākumi konkrētā nozarē vai pasākumi, kas balstās uz konkrētu atbalsta instrumentu, var materiāli ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū vairākās dalībvalstīs vai ka vairākās dalībvalstīs izmantotie pašreizējie atbalsta pasākumi konkrētā nozarē nav vai arī vairs nav saderīgi ar iekšējo tirgu, Komisija var veikt izmeklēšanu dažādās dalībvalstīs attiecībā uz konkrēto ekonomikas nozari vai attiecīgā atbalsta instrumenta izmantošanu. Minētās izmeklēšanas gaitā Komisija var lūgt dalībvalstīm un/vai attiecīgajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu LESD 107. un 108. pantu, pienācīgi ņemot vērā proporcionalitātes principu. Komisija paziņo apsvērumus attiecībā uz izmeklēšanu un adresātu izvēli visos informācijas pieprasījumos, ko sūta saskaņā ar šo pantu. Komisija publicē ziņojumu par tās veiktās izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz noteiktām ekonomikas nozarēm vai konkrētiem atbalsta instrumentiem dažādās dalībvalstīs un aicina dalībvalstis un attiecīgos uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības sniegt piezīmes. 2. Informāciju, kas iegūta nozaru izmeklēšanu rezultātā, var izmantot procedūrās saskaņā ar šo regulu. 3. Mutatis mutandis piemēro 5., 6.a un 6.b pantu.”; |
|
12) |
pēc 23. panta iekļauj šādu nodaļu: “VII.A NODAĻA SADARBĪBA AR VALSTU TIESĀM 23.a pants Sadarbība ar valstu tiesām 1. Lai piemērotu LESD 107. panta 1. punktu un 108. pantu, dalībvalstu tiesas var lūgt Komisiju iesniegt tām informāciju, kas ir tās rīcībā, vai tās atzinumu par jautājumiem saistībā ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. 2. Ja tas vajadzīgs konsekventai LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta piemērošanai, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus dalībvalstu tiesām, kas ir atbildīgas par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu. Ar attiecīgās tiesas atļauju Komisija var sniegt arī mutiskus apsvērumus. Par savu nodomu iesniegt apsvērumus Komisija informē attiecīgo dalībvalsti pirms to formālas iesniegšanas. Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalsts tiesai nosūtīt tiesas rīcībā esošus dokumentus, kas vajadzīgi Komisijai lietas izvērtēšanai”; |
|
13) |
regulas 25. pantu aizstāj ar šādu: “25. pants Lēmumu adresāts 1. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 6.a panta 7. punktu, 6.b panta 1. un 2. punktu un 7. panta 9. punktu, adresē attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai. Komisija lēmumu nekavējoties paziņo adresātam un dod adresātam iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tā ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu. 2. Visus citus Komisijas lēmumus, ko pieņem saskaņā ar II, III, IV, V un VII nodaļu, adresē attiecīgajai dalībvalstij. Komisija tos nekavējoties paziņo attiecīgajai dalībvalstij un dod minētajai dalībvalstij iespēju norādīt Komisijai, uz kuru informāciju pēc tās ieskatiem vajadzētu attiekties pienākumam ievērot dienesta noslēpumu.”; |
|
14) |
regulas 26. pantā iekļauj šādu punktu: “2.a Lēmumus, ko Komisija pieņem saskaņā ar 6.b panta 1. un 2. punktu, tā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”; |
|
15) |
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu: “27. pants Īstenošanas noteikumi Komisijai saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru ir pilnvaras pieņemt īstenošanas noteikumus attiecībā uz:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 22. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. ASHTON
(1) Komisijas paziņojums “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, 3.3.2010., COM(2010) 2020 galīgā redakcija.
(2) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/23 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 735/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 101/2011 (2011. gada 4. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2011. gada 4. februārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 101/2011. |
|
(2) |
Ieraksti attiecībā uz trim personām Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumā iekļautajā fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā būtu jāaizstāj un jānorāda jauni paskaidrojuma raksti saistībā ar viņu iekļaušanu sarakstā. |
|
(3) |
Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. LINKEVIČIUS
(1) OV L 31, 5.2.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Ierakstus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 101/2011 I pielikumā iekļautā fizisko un juridisko personu, vienību vai struktūru sarakstā esošajām turpmāk uzskaitītajām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:
|
|
Vārds, uzvārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
|
1. |
Mohamed Ben Moncef Ben Mohamed TRABELSI |
Tunisijas pilsonis, dzimis Sabhā Lībijā 1980. gada 7. janvārī, Yamina SOUIEI dēls, uzņēmējsabiedrības vadītājs, precējies ar Inès LEJRI, adrese: Résidence de l’Étoile du Nord – suite B – 7th floor – apt. No 25 – Centre urbain du nord – Cité El Khadra – Tunis, NIK Nr. 04524472. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par līdzdalību valsts amatpersonas (bijušais Société Tunisienne de Banque vadītājs un bijušais Banque Nationale Agricole vadītājs) dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai. |
|
2. |
Fahd Mohamed Sakher Ben Moncef Ben Mohamed Hfaiez MATERI |
Tunisijas pilsonis, dzimis Tunisā 1981. gada 2. decembrī, Naïma BOUTIBA dēls, precējies ar Nesrine BEN ALI, NIK Nr. 04682068. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) nelikumīgu ietekmēšanu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, līdzdalību valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, kā arī par līdzdalību Tunisijas publisko līdzekļu piesavināšanās veikšanā, ko veikusi valsts amatpersona (bijušais prezidents Ben Ali). |
|
3. |
Mohamed Slim Ben Mohamed Hassen Ben Salah CHIBOUB |
Tunisijas pilsonis, dzimis 1959. gada 13. janvārī, Leïla CHAIBI dēls, precējies ar Dorsaf BEN ALI, uzņēmējsabiedrības ģenerāldirektors, adrese: rue du Jardin – Sidi Bousaid – Tunis, NIK Nr. 00400688. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) nelikumīgu ietekmēšanu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai un līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai. |
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/25 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 736/2013
(2013. gada 17. maijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 attiecībā uz tās darba programmas ilgumu, kas paredzēta esošo biocīdo aktīvo vielu pārbaudei
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 89. panta 1. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (ES) Nr. 528/2012 paredzēts, ka jāturpina darba programma, kas sākta saskaņā ar 16. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), visu tādu esošo aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras izmanto biocīdos produktos. |
|
(2) |
Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka darba programma jāpabeidz līdz 2014. gada 14. maijam. |
|
(3) |
Saskaņā ar Komisijas jaunākajām aplēsēm, kā teikts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par biocīdo produktu laišanu tirgū un lietošanu pieņemšanu (3), visu tādu esošo aktīvo vielu pārbaude, kuras izmanto biocīdos produktos, tiks pabeigta tikai līdz 2024. gada 31. decembrim. |
|
(4) |
Tāpēc ir lietderīgi pagarināt darba programmu līdz minētajai dienai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“1. Komisija turpina saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktu sākto darba programmu visu esošo aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei ar mērķi pabeigt programmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Šim nolūkam Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 83. pantu attiecībā uz darba programmas izpildi un kompetento iestāžu un programmas dalībnieku saistīto tiesību un pienākumu noteikšanu.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 17. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(2) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
(3) COM(2011) 498 galīgā redakcija.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/26 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 737/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (1) un jo īpaši tās 4., 5. un 15. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regula (EK) Nr. 501/2008 (2) paredz noteikumus Regulā (EK) Nr. 3/2008 minēto informācijas un veicināšanas pasākumu sagatavošanai, atlasei, īstenošanai, finansēšanai un pārbaudei. |
|
(2) |
Regulas (EK) Nr. 501/2008 I pielikuma A daļā sniegts to tematu un produktu saraksts, uz kuriem var attiekties iekšējā tirgū īstenojamie pasākumi un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 3/2008 3. panta 1. punktam, un Regulas (EK) Nr. 501/2008 II pielikuma A daļā sniegts to produktu saraksts, uz kuriem var attiekties trešās valstīs īstenojamie veicināšanas pasākumi un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 3/2008 3. panta 2. punktam. Šos sarakstus pārskata reizi divos gados. |
|
(3) |
Regulas (EK) Nr. 501/2008 I pielikuma B daļā ir sniegtas pamatnostādnes, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 3/2008 5. panta 1. punktā. |
|
(4) |
Ņemot vērā krīzi aitas gaļas nozarē, un lai uzlabotu informētību par aitas gaļu, tās ražošanu un patēriņu, būtu jādod iespēja šīs nozares un starpnozaru organizācijām saņemt Savienības līdzfinansējumu informācijas un veicināšanas programmām saistībā ar Savienības izcelsmes aitas gaļu. |
|
(5) |
Fakultatīvie kvalitātes apzīmējumi, kuri ir ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (3), veido otrā līmeņa kvalitātes sistēmas, kas rada pievienoto vērtību. Tos var izplatīt iekšējā tirgū, un tie attiecas uz specifiskām horizontālām īpašībām saistībā ar vienu vai vairākām produktu kategorijām, lauksaimniecības metodēm vai pārstrādes īpatnībām, ko piemēro konkrētos apgabalos. Lai veicināšanas programmu pieejamība iekšējā tirgū visām pašreizējām kvalitātes shēmām būtu pilnīga, produkti, kuriem piemēro fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem paredzēto shēmu, būtu jāiekļauj kā atbilstoši produkti vienlaikus ar produktiem, kuriem piemēro aizsargātas cilmes vietas nosaukuma (ACVN) shēmu, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) shēmu vai garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) shēmu. |
|
(6) |
Iemesli mājputnu gaļas iekļaušanai shēmās vairs nav spēkā, jo laikposms pēc putnu gripas izraisītās krīzes ir bijis pietiekami ilgs, lai atjaunotos patērētāju uzticība. Tādēļ atsauces uz mājputnu gaļu būtu jāsvītro. |
|
(7) |
Izvēloties trešās valstis iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 501/2008 II pielikuma B daļā, jāņem vērā trešo valstu tirgi, kuros pieprasījums ir reāls vai iespējams. Tā kā pastāvīgi pieaug interese par Savienības lauksaimniecības produktiem un to patēriņš, kā arī Savienības programmu un sadarbības projektu diapazons, jaunas valstis un apgabali būtu jāuzskata par tirgiem, kur var īstenot veicināšanas programmas. |
|
(8) |
Tā kā 2013. gada 1. jūlijā Horvātija pievienojās Savienībai, šī valsts būtu jāizņem no atbilstīgo trešo valstu saraksta. |
|
(9) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 501/2008. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 501/2008 I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.
(2) OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.
(3) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 501/2008 I, II, un III pielikumu groza šādi:
|
(1) |
I pielikumu groza šādi:
|
|
(2) |
II pielikumu groza šādi:
|
|
(3) |
III pielikumu groza šādi:
|
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/32 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 738/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz konkrētu piedevu lietošanu zivju ikru analogos uz jūras aļģu bāzes
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi. |
|
(2) |
Minēto sarakstu var atjaunināt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta 3. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc pieteikuma saņemšanas. |
|
(3) |
Pieteikums atļaujai lietot vairākas piedevas zivju produktu analogos uz jūras aļģu bāzes tika iesniegts 2011. gada 1. februārī, un tas tika darīts pieejams dalībvalstīm. |
|
(4) |
Zivju ikru analogus uz jūras aļģu bāzes izgatavo no jūras aļģu ekstraktiem, kas veido aptuveni 85 % no produkta. Papildu sastāvdaļas ir ūdens, garšvielas un atļautās piedevas. Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā minētā Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksta D daļai zivju ikru analogi uz jūras aļģu bāzes ir klasificējami pārtikas kategorijā 04.2.4.1. “Augļu un dārzeņu izstrādājumi, izņemot kompotu”. |
|
(5) |
Minētie produkti nav vizuāli pievilcīgi, tāpēc ir nepieciešams lietot konkrētas pārtikas krāsvielas. Saldinātāju lietošana ir vajadzīga, lai uzlabotu garšu, nomāktu rūgtumu un vienlaikus izvairītos no tā, ka, izmantojot cukuru, samazinātos produktu mikrobioloģiskā stabilitāte un saīsinātos derīguma termiņš. Papildus pieprasītās piedevas ir nepieciešams lietot kā stabilizētājus un antioksidantus. |
|
(6) |
Zivju analogus uz jūras aļģu bāzes primāri ir paredzēts izmantot kā zivju ikru analogu pildījumos vai ēdienu rotāšanai. Tādējādi papildus iedarbība minēto piedevu lietošanas dēļ būs nenozīmīga, salīdzinot ar to izmantošanu citos pārtikas produktos, un tā nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Tāpēc ir lietderīgi atļaut lietot konkrētas krāsvielas, saldinātājus, antioksidantus un stabilizētājus zivju ikru analogos. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu Komisijai ir jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums, lai atjauninātu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā, izņemot gadījumus, kad attiecīgie atjauninājumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Atļauja lietot kurkumīnu (E 100), riboflavīnus (E 101), košenilu, karmīnskābi, karmīnus (E 120), hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksus (E 141), karameles (E 150a), augogli (E 153), karotīnus (E 160a), paprikas ekstraktu, kapsantīnu, kapsorubīnu (E 160c), beta-apo-8’-karotinālu (C 30) (E 160e), biešu sarkano, betanīnu (E 162), antocianīnus (E 163), titāna dioksīdu (E 171), dzelzs oksīdus un hidroksīdus (E 172), ekstraktus no rozmarīna (E 392), fosforskābi – fosfātus, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338–452) un saharīnu un tā Na, K un Ca sāļus (E 954) zivju ikru analogos uz jūras aļģu bāzes ir uzskatāma par minētā saraksta atjauninājumu, kas nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, tāpēc nav nepieciešams lūgt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu. |
|
(8) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.
(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
PIELIKUMS
Pārtikas kategoriju 04.2.4.1. “Augļu un dārzeņu izstrādājumi, izņemot kompotu” Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļā groza šādi:
|
1) |
numurētā secībā iekļauj šādus ierakstus:
|
|
2) |
pēc 34. zemsvītras piezīmes pievieno šādu zemsvītras piezīmi:
|
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/35 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 739/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu lietošanu kā stabilizētāju saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos un Komisijas Regulu (ES) Nr. 231/2012 attiecībā uz specifikācijām pārtikas piedevai “augu strerīni ar augstu stigmasterīna saturu”
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu un 14. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā ir noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas noteikumi. |
|
(2) |
Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas. |
|
(3) |
Minētos sarakstus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas. |
|
(4) |
Pieteikums atļaujai lietot augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu kā stabilizētāju saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos tika iesniegts 2011. gada 11. februārī, un tas tika darīts pieejams dalībvalstīm. |
|
(5) |
Lai panāktu izkliedēta ledus veidošanos un saglabāšanos, ir tehnoloģiska nepieciešamība vairāku veidu saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos kā stabilizētāju (ledus kristalizētāju) lietot augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu. Attiecībā uz minētajiem produktiem ir paredzēts, ka patērētājs tos iegādājas šķidrā veidā un ievieto mājas saldētavā, lai iegūtu daļēji saldētu dzērienu. Kokteiļiem kā ledus kristalizētāju (stabilizētāju) pievienojot augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu, tiek nodrošināts, ka patērētāja saldētavā kokteilis sasalst un veidojas paredzētais daļēji saldētais dzēriens. Nepievienojot dzērienam augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu, var notikt dzēriena pārlieka atdzišana un nevar garantēt ledus veidošanos, tādējādi produkts var kļūt defektīvs. |
|
(6) |
Lai atjauninātu Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā noteikto Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, Komisijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktam ir jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums. |
|
(7) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde novērtēja augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu nekaitīgumu, ja tos lieto kā pārtikas piedevu saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos, un 2012. gada 14. maijā sniedza atzinumu (4). Tā uzskatīja, ka pieļaujamo dienas devu nevar noteikt, jo nav pieejami pietiekami izsmeļoši toksikoloģiskie dati par augu sterīniem ar augstu stigmasterīna saturu. Tomēr, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tā secināja, ka ierosinātais lietošanas veids un lietošanas daudzumi augu sterīniem ar augstu stigmasterīna saturu, lietojot tos kā stabilizētāju saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos, nerada bažas par kaitīgumu. Turklāt Iestāde uzskata, ka vidējā dienas deva nepārsniegs 3 g dienā, ņemot vērā no visiem avotiem (t. i., jaunu lietošanas veidu rezultātā, no dabīgiem avotiem un pievienojot kā jaunu pārtikas sastāvdaļu) uzņemto augu sterīnu paredzamo iedarbību. |
|
(8) |
Tādēļ ir lietderīgi atļaut lietot augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu kā stabilizētāju saldēšanai sagatavotos alkoholiskajos kokteiļos un piešķirt minētajai pārtikas piedevai E numuru – E 499. |
|
(9) |
Vairākas zinātniskās iestādes, tostarp Pārtikas zinātniskā komiteja, FAO un PVO apvienotā ekspertu komiteja jautājumos par pārtikas piedevām un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, agrāk ir jau vērtējušas fitosterīnus, fitostanolus un to esterus un apstiprinājušas to lietošanu Savienībā dažādos pārtikas produktos, nosakot pieļaujamo devu līdz 3 g dienā. Minētās vielas tiek lietotas kā jaunas pārtikas sastāvdaļas nolūkā palīdzēt personām ar paaugstinātu holesterīna līmeni kontrolēt ZBL holesterīna līmeni asinīs. |
|
(10) |
Komisijas 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 608/2004 par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu marķēšanu, kam pievienoti fitosterīni, fitosterīnu esteri, fitostanoli un/vai fitostanolu esteri (5), paredz šādu produktu marķējumā obligāti iekļaujamus datus papildus tiem datiem, kurus ir prasīts norādīt atbilstoši 3. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (6). Minētās marķēšanas prasības attiecas uz fitosterīnu, fitosterīnu esteru, fitostanolu un/vai fitostanolu esteru ietekmi uz holesterīna līmeni asinīs. |
|
(11) |
Augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu uzņemtais daudzums, lietojot tos paredzētajā veidā alkoholiskajos dzērienos, nav tik liels, lai panāktu iedarbību uz holesterīna līmeni asinīs, tāpēc attiecībā uz saldēšanai sagatavotiem alkoholisko kokteiļu dzērieniem, kuri satur augu sterīnus ar augstu stigmasterīna saturu, būtu jāparedz izņēmums, nepieprasot izpildīt Regulā (EK) Nr. 608/2004 paredzētās marķēšanas prasības. |
|
(12) |
Regulā (ES) Nr. 231/2012 būtu jāiekļauj augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu specifikācijas. |
|
(13) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. gada 14. maija atzinumā par augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu nekaitīgumu attiecīgajai pārtikas piedevai tika apsvērtas specifikācijas, ko piedāvāja pieteikuma iesniedzējs un kas iekļautas šīs regulas II pielikumā. Iestāde secināja, ka specifikācijas ir balstītas uz tām specifikācijām, kuras attiecībā uz fitosterīniem, fitostanoliem un to esteriem noteikusi FAO un PVO apvienotā ekspertu komiteja jautājumos par pārtikas piedevām (7), un augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu analīzes rezultāti apliecināja, ka ražošanas procesā tiek saražots nemainīgas kvalitātes produkts, kas atbilst piedāvātajām specifikācijām. |
|
(14) |
Atjauninot Regulā (ES) Nr. 231/2012 noteiktās specifikācijas, būtu jāņem vērā piedevu specifikācijas un analīzes metodes, kas norādītas Pārtikas kodeksā, kuru izstrādājusi FAO un PVO apvienotā ekspertu komiteja jautājumos par pārtikas piedevām. |
|
(15) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1333/2008 un Regula (ES) Nr. 231/2012. |
|
(16) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.
(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
(3) OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.
(4) EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem (ANS); Zinātniskais atzinums par augu sterīnu ar augstu stigmasterīna saturu nekaitīgumu, lietojot tos kā pārtikas piedevu. EFSA Journal 2012; 10(5):2659.
(5) OV L 97, 1.4.2004., 44. lpp.
(6) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
(7) FAO un PVO apvienotā ekspertu komiteja jautājumos par pārtikas piedevām (JECFA), 2008. gads. Fitosterīni, fitostanoli un to esteri. Skatīt pārtikas piedevu specifikāciju sarakstu, kas sagatavots JECFA 69. sesijas laikā; FAO JECFA monogrāfijas Nr. 5.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza šādi:
|
1) |
B daļas 3. punktā pēc ieraksta par E 495 iekļauj šādu ierakstu par E 499:
|
|
2) |
E daļā pārtikas kategoriju 14.2.8. “Citi alkoholiskie dzērieni, tostarp alkoholisko un nealkoholisko dzērienu maisījumi un alkoholiskie dzērieni, kas satur ne vairāk kā 15 % alkohola” groza šādi:
|
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā pēc ieraksta par E 495 iekļauj šādu ierakstu par E 499:
“E 499 AUGU STERĪNI AR AUGSTU STIGMASTERĪNA SATURU
|
Sinonīmi |
|
|
Definīcija |
Augu sterīni ar augstu stigmasterīna saturu tiek iegūti no sojas pupiņām, un tas ir vienkāršs ķīmiski definēts maisījums, kas satur ne mazāk kā 95 % augu sterīnu (stigmasterīns, β-sitosterīns, kampesterīns un brasikasterīns), un stigmasterīna saturs tajā nav mazāks par 85 % no augu sterīniem ar augstu stigmasterīna saturu. |
|
Einecs |
|
|
Ķīmiskais nosaukums |
|
|
Stigmasterīns |
(3S,8S,9S,10R,13R,14S,17R)-17-(5-etil-6-metil-hept-3-en-2-il)-10,13-dimetil-2,3,4,7,8,9,11,12,14,15,16,17-dodekahidro-1H-ciklopenta[a]fenantren-3-ols |
|
β-sitosterīns |
(3S,8S,9S,10R,13R,14S,17R)-17-[(2S,5S)-5-etil-6-metilheptan-2-il]-10,13-dimetil-2,3,4,7,8,9,11,12,14,15,16,17-dodekahidro-1H-ciklopenta[a]fenantren-3-ols |
|
Kampesterīns |
(3S,8S,9S,10R,13R,14S,17R)-17-(5,6-dimetilheptan-2-il)-10,13-dimetil-2,3,4,7,8,9,11,12,14,15,16,17-dodekahidro-1H-ciklopenta[a]fenantren-3-ols |
|
Brasikasterīns |
(3S,8S,9S,10R,13R,14S,17R)-17-[(E,2R,5R)-5,6-dimetilhept-3-en-2-il]-10,13-dimetil-2,3,4,7,8,9,11,12,14,15,16,17-dodekahidro-1H-ciklopenta[a]fenantren-3-ols |
|
Ķīmiskā formula |
|
|
Stigmasterīns |
C29H48O |
|
β-sitosterīns |
C29H50O |
|
Kampesterīns |
C28H48O |
|
Brasikasterīns |
C28H46O |
|
Molekulmasa |
|
|
Stigmasterīns |
412,6 g/mol |
|
β-sitosterīns |
414,7 g/mol |
|
Kampesterīns |
400,6 g/mol |
|
Brasikasterīns |
398,6 g/mol |
|
Pamatviela (produktiem, kas satur tikai brīvos sterīnus un stanolus) |
Saturs ne mazāks kā 95 % no kopējā brīvo sterīnu/stanolu satura bezūdens vielā |
|
Apraksts |
Irdeni, balti līdz bāli pelēcīgi pulveri, dražejas vai pastilas; bezkrāsaini līdz bāli dzelteni šķidrumi |
|
Identifikācija |
|
|
Šķīdība |
Praktiski nešķīst ūdenī. Fitosterīni un fitostanoli šķīst acetonā un etilacetātā. |
|
Stigmasterīna saturs |
Ne mazāk kā 85 % (w/w) |
|
Citi augu sterīni/stanoli: vai nu atsevišķi, vai kombinācijā, tostarp ar brasikasterīnu, kampestanolu, kampesterīnu, Δ-7-kampesterīnu, holesterīnu, klerosterīnu, sitostanolu un β-sitosterīnu |
Ne vairāk kā 15 % (w/w) |
|
Tīrība |
|
|
Pelni (kopā) |
Ne vairāk kā 0,1 % |
|
Šķīdinātāju atlikums |
Etanols: ne vairāk kā 5 000 mg/kg |
|
Metanols: ne vairāk kā 50 mg/kg |
|
|
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 4 % (Karla Fišera metode) |
|
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|
Mikrobioloģiskie kritēriji |
|
|
Kopējais mikroorganismu daudzums |
Ne vairāk kā 1 000 KVV/g |
|
Raugi |
Ne vairāk kā 100 KVV/g |
|
Pelējums |
Ne vairāk kā 100 KVV/g |
|
Escherichia coli |
Ne vairāk kā 10 KVV/g |
|
Salmonella spp. |
Nekonstatē 25 g paraugā” |
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/40 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 740/2013
(2013. gada 30. jūlijs)
par atkāpēm no izcelsmes noteikumiem, kas noteikti II pielikumā Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, kuri saskaņā ar kvotām attiecas uz dažiem izstrādājumiem no Kolumbijas
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2012. gada 31. maija Lēmumu 2012/735/ES par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (1), un jo īpaši tā 6. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Lēmumu 2012/735/ES Padome pilnvaroja Savienības vārdā parakstīt Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“nolīgums”). Saskaņā ar Lēmumu 2012/735/ES šis nolīgums jāpiemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas procedūras tā noslēgšanai. Nolīgumu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. augusta. |
|
(2) |
Nolīguma II pielikums attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. Attiecībā uz vairākiem izstrādājumiem minētā pielikuma 2.A papildinājumā paredzētas atkāpes no izcelsmes noteikumiem, kas minētajā pielikumā paredzēti gada kvotu ietvaros. Tādēļ ir jāizstrādā nosacījumi minēto atkāpju piemērošanai attiecībā uz importu no Kolumbijas. |
|
(3) |
Kvotas, kas noteiktas II pielikuma 2.A papildinājumā, būtu jāpārvalda Komisijai, ievērojot rindas kārtības principu saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
|
(4) |
Lai izmantotu tiesības uz tarifa koncesijām, būtu jāuzrāda attiecīgs izcelsmes apliecinājums muitas iestādēm, kā paredzēts šajā nolīgumā. |
|
(5) |
Tā kā nolīgumu piemēro no 2013. gada 1. augusta, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izcelsmes noteikumus, kas izklāstīti 2.A papildinājumā II pielikumam, kurš pievienots Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), piemēro to tarifa kvotu ietvaros, kas norādītas šīs regulas pielikumā.
2. pants
Lai piemērotu 1. pantā paredzēto atkāpi, pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem pievieno izcelsmes apliecinājumu, kā noteikts nolīguma II pielikumā.
3. pants
Tarifa kvotas, kas norādītas pielikumā, Komisija pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a līdz 308.c pantu.
4. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 21.12.2012., 1. lpp.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
PIELIKUMS
Kolumbija
Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem izstrādājumu apraksta formulējums uzskatāms vienīgi par informatīvu, preferenču sistēmas apjomu atbilstīgi šim pielikumam nosakot pēc tiem KN kodiem, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas dienā.
|
Kārtas nr. |
KN kods |
Preču apraksts |
Kvotas ilgums |
Gada kvotas apjoms (tīrsvars tonnās, ja nav norādīts citādi) |
|
09.7140 |
3920 |
Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes, bez porām un kas nav stiegrotas, kārtainas, uz pamatnes vai tamlīdzīgi savienotas ar citiem materiāliem |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
15 000 |
|
09.7141 |
6108 22 00 |
Sieviešu vai meiteņu trikotāžas biksītes un stilbbikses no ķīmiskajām šķiedrām |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
200 |
|
09.7142 |
6112 31 |
Vīriešu vai zēnu trikotāžas peldapģērbs no sintētiskajām šķiedrām |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
25 |
|
09.7143 |
6112 41 |
Sieviešu vai meiteņu trikotāžas peldapģērbs no sintētiskajām šķiedrām |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
100 |
|
09.7144 |
6115 10 |
Trikotāžas elastīgās zeķes (piemēram, zeķes slimniekiem ar paplašinātām vēnām) |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
25 |
|
09.7145 |
6115 21 00 |
Citādas trikotāžas zeķbikses un garās zeķes no sintētiskajām šķiedrām, ar viena pavediena lineāro blīvumu mazāku nekā 67 deciteksi |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
40 |
|
09.7146 |
6115 22 00 |
Citādas trikotāžas zeķbikses un garās zeķes no sintētiskajām šķiedrām, ar viena pavediena lineāro blīvumu vismaz 67 deciteksi |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
15 |
|
09.7147 |
6115 30 |
Citādas sieviešu trikotāžas garās vai pusgarās zeķes ar viena pavediena lineāro blīvumu mazāku nekā 67 deciteksi |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
25 |
|
09.7148 |
6115 96 |
Citādas, trikotāžas, no sintētiskajām šķiedrām |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
175 |
|
09.7161 |
7321 |
Dzelzs vai tērauda apkures un virtuves krāsnis, kamīni un plītis (ieskaitot krāsnis ar iebūvētiem centrālapkures katliem), restes cepšanai, ogļu pannas, plīts degļi, šķīvju sildītāji un tamlīdzīga neelektriska sadzīves aparatūra un tās daļas |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
20 000 vienību |
|
09.7162 |
7323 |
Galda piederumi, virtuves piederumi vai citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda skaidas; dzelzs vai tērauda kasīkļi, skrāpji vai spilventiņi un cimdi saimniecības piederumu tīrīšanai un pulēšanai un tamlīdzīgi izstrādājumi |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
50 000 |
|
09.7163 |
7325 |
Citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi |
No 1. augusta līdz 31. jūlijam |
50 000 |
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/43 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 741/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar ko atver Savienības tarifa kvotas Kolumbijas izcelsmes lauksaimniecības produktiem un nodrošina šo kvotu pārvaldību
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2012. gada 31. maija Lēmumu 2012/735/ES par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (1), un jo īpaši tā 6. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Lēmumu 2012/735/ES Padome pilnvaroja Savienības vārdā parakstīt Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (turpmāk “nolīgums”). Saskaņā ar Lēmumu 2012/735/ES šo nolīgumu piemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas procedūras tā noslēgšanai. Nolīgumu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. augusta. |
|
(2) |
Nolīguma I pielikuma 1. papildinājuma B iedaļas 1. apakšiedaļa attiecas uz ES puses tarifu atcelšanas grafiku Kolumbijas izcelsmes precēm. Vairākiem konkrētiem izstrādājumiem tas paredz piemērot tarifa kvotas. Tādēļ jāatver tarifa kvotas šādiem izstrādājumiem. |
|
(3) |
Tarifa kvotas būtu jāpārvalda Komisijai, ievērojot rindas kārtības principu saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2). |
|
(4) |
Lai izmantotu tarifa koncesijas, būtu jāuzrāda attiecīgs izcelsmes apliecinājums muitas dienestiem, kā paredzēts šajā nolīgumā. |
|
(5) |
I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (3), kura grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 (4), ir iekļauti jauni KN kodi, kas ir atšķirīgi no tiem, kas minēti nolīgumā. Tāpēc jaunie kodi būtu jāatspoguļo šīs regulas pielikumā. |
|
(6) |
Tā kā nolīgumu piemēro no 2013. gada 1. augusta, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Savienības tarifa kvotas ir atvērtas Kolumbijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas pielikumā.
2. pants
Muitas nodokļi, ko piemēro pielikumā uzskaitīto Kolumbijas izcelsmes preču importam Savienībā, ievērojot attiecīgās tarifa kvotas, kas minētas šīs regulas pielikumā, ir atcelti.
3. pants
Pielikumā minētās tarifa kvotas pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a līdz 308.c pantu.
4. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2013. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 354, 21.12.2012., 1. lpp.
(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(3) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(4) OV L 304, 31.10.2012., 1. lpp.
PIELIKUMS
Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem izstrādājumu apraksta formulējums uzskatāms vienīgi par informatīvu, preferenču sistēmas apjomu atbilstīgi šim pielikumam nosakot pēc tiem KN kodiem, kas ir spēkā šīs regulas pieņemšanas dienā.
|
Kārtas nr. |
KN kods |
Preču apraksts |
Kvotas periods |
Gada kvotas apjoms (tīrsvars tonnās, ja nav norādīts citādi) |
|
09.7230 |
0201 30 0202 30 |
Svaiga, dzesināta vai saldēta atkaulota liellopu gaļa |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
2 334 |
|
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
6 160 (1) |
|||
|
09.7231 |
0711 51 |
Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas Agaricus ģints sēnes, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
42 |
|
2003 10 |
Agaricus sēnes, sagatavotas vai konservētas, bet ne etiķī vai etiķskābē |
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
105 (2) |
|
|
09.7232 |
2208 40 51 2208 40 99 |
Rums un citi alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus, tarā ar tilpumu vairāk nekā 2 l |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
625 hektolitri (tīrā spirta ekvivalents) |
|
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
1 600 hektolitri (tīrā spirta ekvivalents) (3) |
|||
|
09.7233 |
0710 40 0711 90 30 2001 90 30 2004 90 10 2005 80 |
Cukurkukurūza |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
84 |
|
2008 99 85 |
Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), citādi sagatavota vai konservēta, bez spirta un cukura piedevas |
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
210 (4) |
|
|
09.7234 |
0403 10 |
Jogurts |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
42 |
|
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
105 (2) |
|||
|
09.7235 |
1701 13 1701 14 1701 91 1701 99 |
Niedru cukurs bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; niedru vai biešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā stāvoklī, izņemot jēlcukuru bez aromatizētāju un krāsvielu piedevām |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
25 834 (jēlcukura ekvivalents) |
|
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
63 860 (jēlcukura ekvivalents) (5) |
|||
|
09.7236 |
ex 1704 90 99 |
Citādi cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao, bet satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
8 334 |
|
1806 10 30 1806 10 90 |
Kakao pulveris, kas satur 65 % no svara vai vairāk saharozes vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze |
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
20 600 (6) |
|
|
ex 1806 20 95 |
Citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu vai citā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg, kas satur mazāk nekā 18 % kakao sviesta un 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 1901 90 99 |
Pārējie pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % kakao un kas satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 2006 00 31 ex 2006 00 38 |
Augļi (izņemot tropu augļus un ingveru), dārzeņi, rieksti (izņemot tropu riekstus), augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, iecukurotas vai glazētas), kas satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 2007 91 10 ex 2007 99 20 ex 2007 99 31 ex 2007 99 33 ex 2007 99 35 ex 2007 99 39 |
Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, kas satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 2009 |
Augļu sulas (izņemot tomātu sulu, tropu augļu sulas un tropu augļu sulu maisījumus) un dārzeņu sulas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrsvara, neraudzētas un bez spirta piedevas, kas satur 30 % no svara vai vairāk pievienotā cukura |
|
|
|
|
ex 2101 12 98 ex 2101 20 98 |
Izstrādājumi uz kafijas, tējas vai mates bāzes, kas satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 2106 90 98 |
Citādi pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur un kas satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
ex 3302 10 29 |
Smaržvielu maisījumi un maisījumi, kuru pamatā ir viena vai vairākas no šīm vielām, ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju ne lielāku par 0,5 %, kuri satur 70 % no svara vai vairāk saharozes |
|
|
|
|
09.7237 |
0402 99 |
Piens un krējums, kas satur pievienotu cukuru vai citu saldinātāju, kas nav pulverī, granulās vai citādā cietā veidā |
No 1.8.2013. līdz 31.12.2013. |
42 |
|
No 1.1. līdz 31.12.2014. un katram periodam pēc tam no 1.1. līdz 31.12. |
105 (2) |
(1) Palielinoties par 560 tonnām katru gadu, sākot no 2015. gada.
(2) Palielinoties par 5 tonnām katru gadu, sākot no 2015. gada.
(3) Palielinoties par 100 hektolitriem (tīrā spirta ekvivalents) katru gadu, sākot no 2015. gada.
(4) Palielinoties par 10 tonnām katru gadu, sākot no 2015. gada.
(5) Palielinoties par 1 860 tonnām (jēlcukura ekvivalents) katru gadu, sākot no 2015. gada.
(6) Palielinoties par 600 tonnām katru gadu, sākot no 2015. gada.
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/47 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 742/2013
(2013. gada 30. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0707 00 05 |
TR |
147,7 |
|
ZZ |
147,7 |
|
|
0709 93 10 |
TR |
124,7 |
|
ZZ |
124,7 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
78,1 |
|
BO |
73,4 |
|
|
CL |
73,3 |
|
|
TR |
71,0 |
|
|
UY |
86,6 |
|
|
ZA |
93,5 |
|
|
ZZ |
79,3 |
|
|
0806 10 10 |
CL |
140,3 |
|
EG |
221,6 |
|
|
MA |
158,2 |
|
|
MX |
242,3 |
|
|
TR |
174,6 |
|
|
ZZ |
187,4 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
135,2 |
|
BR |
96,6 |
|
|
CL |
121,1 |
|
|
CN |
111,1 |
|
|
NZ |
141,8 |
|
|
US |
151,0 |
|
|
ZA |
125,9 |
|
|
ZZ |
126,1 |
|
|
0808 30 90 |
AR |
96,7 |
|
CL |
149,3 |
|
|
NZ |
112,3 |
|
|
TR |
161,6 |
|
|
ZA |
109,6 |
|
|
ZZ |
125,9 |
|
|
0809 10 00 |
TR |
192,1 |
|
ZZ |
192,1 |
|
|
0809 29 00 |
CA |
303,6 |
|
TR |
339,3 |
|
|
ZZ |
321,5 |
|
|
0809 30 |
TR |
147,1 |
|
ZZ |
147,1 |
|
|
0809 40 05 |
BA |
57,9 |
|
TR |
115,1 |
|
|
XS |
66,6 |
|
|
ZZ |
79,9 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
DIREKTĪVAS
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/49 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2013/44/ES
(2013. gada 30. jūlijs),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I un IA pielikumā aktīvo vielu pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā. Minētajā sarakstā ir iekļautas pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1451/2007 pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes ir novērtētas atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 11. panta 2. punktam izmantošanai rodenticīdos, kas ir minētās direktīvas V pielikumā definētais 14. produktu veids. |
|
(3) |
Par ziņotāju dalībvalsti tika izraudzīta Grieķija, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 14. panta 4. un 6. punktu 2009. gada 22. oktobrī iesniedza Komisijai kompetentās iestādes sagatavotu ziņojumu un attiecīgu ieteikumu. |
|
(4) |
Dalībvalstis un Komisija, sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, ir izskatījušas kompetentās iestādes ziņojumu. Izskatīšanas konstatējumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 15. panta 4. punktu Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja 2012. gada 21. septembrī ir iekļāvusi novērtējuma ziņojumā. |
|
(5) |
Novērtējuma ziņojumā secināts, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes, varētu atbilst Direktīvas 98/8/EK 5. pantā noteiktajām prasībām, un tāpēc ieteikts pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes izmantošanai 14. veida produktos iekļaut minētās direktīvas I pielikumā. Ir lietderīgi ievērot minēto ieteikumu. |
|
(6) |
Turklāt novērtējuma ziņojumā secināts, ka biocīdie produkti, kurus izmanto par rodenticīdiem un kuri satur pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes, varētu radīt tikai nelielu risku cilvēkiem, nemērķa dzīvniekiem un videi, jo īpaši attiecībā uz lietojumu, kas tika pārbaudīts un sīki izklāstīts novērtējuma ziņojumā, proti, granulu izmantošanu sausās vietās. Tāpēc ziņojumā ieteikts iekļaut Direktīvas 98/8/EK IA pielikumā pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes minētajam lietojumam. Ir lietderīgi ievērot minēto ieteikumu. |
|
(7) |
Saskaņā ar pašreizējo praksi un atbilstīgi Direktīvas 98/8/EK 10. panta 1. punktam ir lietderīgi ierobežot iekļaušanas termiņu līdz 10 gadiem. |
|
(8) |
Savienības līmenī nav novērtēti visi iespējamie lietojumi un iedarbības scenāriji. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dalībvalstis izvērtē tos lietojumus vai iedarbības scenārijus un tos riskus attiecībā uz cilvēku populācijām un vides segmentiem, kuri nav pārstāvēti Savienības līmenī veiktajā riska novērtējumā, un atļauju piešķiršanas procesā nodrošina to, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi vai paredzēti īpaši nosacījumi, lai identificētos riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim. |
|
(9) |
Noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, būtu jāpiemēro vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Savienības tirgū esošajiem 14. produktu veida biocīdajiem produktiem, kuri kā aktīvo vielu satur pulverī sasmalcinātas kukurūzas vālīšu serdes, un kopumā veicinātu biocīdo produktu tirgus sekmīgu darbību. |
|
(10) |
Pirms aktīvās vielas iekļaušanas Direktīvas 98/8/EK I pielikumā un IA pielikumā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, kurā dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu sagatavoties attiecīgo jauno prasību ievērošanai un nodrošināt, ka pieteikumu iesniedzējiem, kas sagatavojuši dokumentāciju, ir iespējams pilnībā izmantot datu aizsardzībai noteikto 10 gadu termiņu, kurš saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu sākas no iekļaušanas dienas. |
|
(11) |
Pēc iekļaušanas būtu jādod dalībvalstīm pietiekams laiks Direktīvas 98/8/EK 16. panta 3. punkta īstenošanai. |
|
(12) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 98/8/EK. |
|
(13) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (3) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos papildus paziņojumiem par saviem transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. |
|
(14) |
Komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 98/8/EK 28. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem, un tāpēc Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem un nosūtīja to Eiropas Parlamentam. Padome nav rīkojusies divu mēnešu termiņā, kas paredzēts 5.a pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4), un tāpēc Komisija priekšlikumu nekavējoties iesniedza Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments četru mēnešu laikā no minētās priekšlikuma iesniegšanas pret ierosinātajiem pasākumiem neiebilda, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 98/8/EK I un IA pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.
2. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2014. gada 31. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2015. gada 1. februāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.
(2) OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.
(3) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
PIELIKUMS
|
1. |
Direktīvas 98/8/EK I pielikumā pievieno šādu ierakstu:
|
|
2. |
Direktīvas 98/8/EK IA pielikumā pievieno šādu ierakstu:
|
(1) Tīrība, kas norādīta šajā slejā, bija tās aktīvās vielas minimālā tīrības pakāpe, kuru izmanto novērtēšanai, ko veic saskaņā ar 11. pantu. Aktīvās vielas tīrības pakāpe tirgū laistajā produktā var būt tāda pati vai citāda, ja ir pierādīts, ka tā ir tehniski līdzvērtīga novērtētajai vielai.
(2) Produktiem, kas satur vairākas aktīvās vielas, uz kurām attiecas 16. panta 2. punkts, termiņš, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, ir produkta pēdējās šajā pielikumā iekļaujamās aktīvās vielas termiņš. Produktiem, kuriem pirmā atļauja ir piešķirta vēlāk nekā 120 dienas pirms termiņa, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, un pilnīgs savstarpējas atzīšanas pieteikums saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir iesniegts 60 dienu laikā pēc pirmās atļaujas piešķiršanas, termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, saistībā ar minēto pieteikumu pagarina līdz 120 dienām pēc pilnīga savstarpējas atzīšanas pieteikuma saņemšanas. Produktiem, par kuriem dalībvalsts ir ierosinājusi atkāpties no savstarpējas atzīšanas saskaņā ar 4. panta 4. punktu, termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība 16. panta 3. punktam, pagarina līdz trīsdesmit dienām pēc Komisijas lēmuma datuma, kas pieņemts saskaņā ar 4. panta 4. punkta otro daļu.
(3) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm.
(4) Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm.
LĒMUMI
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/52 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2013/409/KĀDP
(2013. gada 30. jūlijs),
ar ko īsteno Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/72/KĀDP (2011. gada 31. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (1), un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2011. gada 31. janvārī pieņēma Lēmumu 2011/72/KĀDP. |
|
(2) |
Ieraksti attiecībā uz trim personām Lēmuma 2011/72/KĀDP pielikumā iekļautajā personu un vienību sarakstā būtu jāaizstāj un jānorāda jauni paskaidrojuma raksti saistībā ar viņu iekļaušanu sarakstā. |
|
(3) |
Attiecīgi būtu jāgroza Lēmuma 2011/72/KĀDP pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2011/72/KĀDP pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2013. gada 30. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
L. LINKEVIČIUS
(1) OV L 28, 2.2.2011., 62. lpp.
PIELIKUMS
Ierakstus attiecībā uz Lēmuma 2011/72/KĀDP pielikumā iekļautā personu un vienību sarakstā esošajām turpmāk uzskaitītajām personām aizstāj ar šādiem ierakstiem:
|
|
Vārds, uzvārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
|
1. |
Mohamed Ben Moncef Ben Mohamed TRABELSI |
Tunisijas pilsonis, dzimis Sabhā Lībijā 1980. gada 7. janvārī, Yamina SOUIEI dēls, uzņēmējsabiedrības vadītājs, precējies ar Inès LEJRI, adrese: Résidence de l’Étoile du Nord – suite B – 7th floor – apt. No 25 – Centre urbain du nord – Cité El Khadra – Tunis, NIK Nr. 04524472. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par līdzdalību valsts amatpersonas (bijušais Société Tunisienne de Banque vadītājs un bijušais Banque Nationale Agricole vadītājs) dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai. |
|
2. |
Fahd Mohamed Sakher Ben Moncef Ben Mohamed Hfaiez MATERI |
Tunisijas pilsonis, dzimis Tunisā 1981. gada 2. decembrī, Naïma BOUTIBA dēls, precējies ar Nesrine BEN ALI, NIK Nr. 04682068. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) nelikumīgu ietekmēšanu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai, līdzdalību valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai, kā arī par līdzdalību Tunisijas publisko līdzekļu piesavināšanās veikšanā, ko veikusi valsts amatpersona (bijušais prezidents Ben Ali). |
|
3. |
Mohamed Slim Ben Mohamed Hassen Ben Salah CHIBOUB |
Tunisijas pilsonis, dzimis 1959. gada 13. janvārī, Leïla CHAIBI dēls, precējies ar Dorsaf BEN ALI, uzņēmējsabiedrības ģenerāldirektors, adrese: rue du Jardin – Sidi Bousaid – Tunis, NIK Nr. 00400688. |
Persona, par kuru Tunisijas iestādes veic tiesas izmeklēšanu par valsts amatpersonas (bijušā prezidenta Ben Ali) nelikumīgu ietekmēšanu nolūkā gūt tiešu vai netiešu labumu citai personai un līdzdalību valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, lai panāktu nepamatotas priekšrocības trešai personai un radītu zaudējumus administrācijai. |
|
31.7.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 204/54 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2013. gada 10. jūlijs)
par Savienības finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles programmās 2013. gadam
(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 4256)
(Autentisks ir tikai teksts angļu, bulgāru, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)
(2013/410/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Savienības finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 21. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas 2012. gada 9. oktobra vēstulē ir noteiktas prioritārās jomas, kurās tiks piešķirts Savienības finansējums zvejas kontroles programmām. Šīs prioritārās jomas ir dalībvalsts īstenotas kontroles sistēmas uzlabojumi, dzinēja jaudas mērīšana un zvejas produktu izsekojamība. Turklāt Komisijas 2012. gada 14. maija vēstulē norādītas prasības, kas operatoriem un dalībvalstīm jāievēro, veicot ieguldījumus izsekojamības projektos. |
|
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 20. pantu dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai savas zvejas kontroles programmas 2013. gadam kopā ar pieteikumiem Savienības finanšu ieguldījumam par izdevumiem, kas saistīti ar šajās programmās ietverto projektu īstenošanu. |
|
(3) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā budžeta ierobežojumus, programmu pieteikumi par Savienības finansējumu tādām ar prioritārajām jomām nesaistītām darbībām kā, piemēram, zvejas kuģu aprīkošana ar automātiskās identifikācijas sistēmām (AIS), apmācību projekti, kas nav saistīti ar dalībvalsts īstenotās kontroles sistēmas uzlabošanu, kā arī zvejas patruļkuģu un patruļlidmašīnu iegāde vai modernizācija, tika noraidīti, jo tie neietilpst prioritārajās jomās. |
|
(4) |
Ir lietderīgi noteikt Savienības finansiālā ieguldījuma maksimālo summu un likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktajiem limitiem un paredzēt nosacījumus, ar kādiem var piešķirt šādu ieguldījumu. |
|
(5) |
Attiecībā uz izsekojamības projektiem ir svarīgi nodrošināt, lai tos izstrādātu, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem, kā noteikts Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (2), 67. panta 8. punktā. |
|
(6) |
Pieteikumi Savienības finansējuma saņemšanai ir izvērtēti, ņemot vērā to atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2007. gada 11. aprīļa Regulā (EK) Nr. 391/2007, ar kuru paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 861/2006 attiecībā uz dalībvalstu izdevumiem, kas radušies, ieviešot kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamās uzraudzības un kontroles sistēmas (3). |
|
(7) |
Komisija ir izvērtējusi projektus, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 40 000 bez PVN, un atlasījusi tos, kuriem būtu pamatoti paredzēt Savienības līdzfinansējumu, ņemot vērā uzlabojumus, ko šie projekti varētu ienest pieteikumu iesniegušo dalībvalstu īstenotajās kontroles sistēmās. |
|
(8) |
Lai veicinātu investīcijas Komisijas noteiktajās prioritārajās jomās un ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz dalībvalstu budžetu, izdevumiem, kas saistīti ar iepriekš minētajām prioritārajām jomām, būtu jāpiemēro augsta līdzfinansējuma likme, ievērojot Regulas (EK) Nr. 861/2006 15. pantā noteiktos limitus. |
|
(9) |
Lai minēto ieguldījumu varētu saņemt par automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, kā arī par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīcēm, kas uzstādītas uz zvejas kuģiem, tām būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011. |
|
(10) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
Šajā lēmumā paredzēts Savienības 2013. gada finansiālais ieguldījums to izmaksu segšanā, kas dalībvalstīm radušās par 2013. gadu, ieviešot uzraudzības un kontroles sistēmas, kuras piemērojamas saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), kā minēts Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
2. pants
Neizpildīto saistību slēgšana
Visus maksājumus, attiecībā uz kuriem pieprasa atlīdzinājumu, attiecīgā dalībvalsts veic līdz 2017. gada 30. jūnijam. Maksājumi, ko dalībvalsts veic pēc minētā termiņa beigām, nav atlīdzināmi. Budžeta apropriācijas, kas saistītas ar šo lēmumu, atceļ vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim.
3. pants
Jaunās tehnoloģijas un IT tīkli
1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar I pielikumā minētajiem projektiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas un IT tīklus, lai notiktu efektīva un droša datu vākšana un pārvaldība saistībā ar zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kā arī verificējot dzinēju jaudu, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
2. Savienības ieguldījums izsekojamības projektos nepārsniedz EUR 1 000 000, ja investīcijas veic dalībvalstu iestādes, un EUR 250 000, ja investīcijas veic privāti ieguldītāji. Maksimālais viena privātā operatora īstenoto projektu skaits vienai dalībvalstij vienā finansēšanas lēmumā ir divi projekti. Privātu operatoru īstenoto izsekojamības projektu kopskaits vienai dalībvalstij vienā finansēšanas lēmumā nepārsniedz astoņus projektus.
3. Lai varētu saņemt 2. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, visiem projektiem, kas līdzfinansēti saskaņā ar šo lēmumu, jāatbilst attiecīgajām Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (4) un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 prasībām.
4. Citus izdevumus, kas radušies saistībā ar I pielikumā minētajiem projektiem, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
4. pants
Automātiskās lokalizācijas ierīces
1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar II pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties automātiskās lokalizācijas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai zvejas uzraudzības centrs ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību tos varētu uzraudzīt no attāluma, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 2 500 par kuģi.
3. Lai 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu varētu saņemt par automātiskajām lokalizācijas ierīcēm, tām jāatbilst Komisijas Regulā (EK) Nr. 2244/2003 (5) noteiktajām prasībām.
5. pants
Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas
Izdevumus, kas radušies saistībā ar III pielikumā minētajiem projektiem par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmām (ERS) nepieciešamo komponentu izstrādi, iegādi un uzstādīšanu, kā arī attiecīgo tehnisko palīdzību, lai notiktu efektīva un droša datu apmaiņa saistībā ar zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
6. pants
Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces
1. Izdevumus, kas radušies saistībā ar IV pielikumā minētajiem projektiem, iegādājoties elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas ierīces un aprīkojot ar tām zvejas kuģus, lai kuģi varētu elektroniski reģistrēt un paziņot zvejas uzraudzības centram datus par zvejas darbībām, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 90 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
2. Neskarot 4. punktu, finansiālo ieguldījumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 3 000 par kuģi.
3. Lai varētu saņemt finansiālu ieguldījumu par ERS ierīcēm, tām jāatbilst Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām prasībām.
4. Ierīcēm, kuras pilda gan ERS, gan VMS funkcijas un atbilst Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām prasībām, šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz summu, kas nepārsniedz EUR 4 500 par kuģi.
7. pants
Izmēģinājuma projekti
Izdevumus, kas saistībā ar V pielikumā minētajiem projektiem radušies par jaunu kontroles tehnoloģiju izmēģinājuma projektiem, kompensē ar finansiālu ieguldījumu 50 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot minētajā pielikumā noteiktos limitus.
8. pants
Maksimālais Savienības ieguldījums
Maksimālais Savienības ieguldījums katrai dalībvalstij ir šāds:
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Beļģija |
1 369 250 |
1 369 250 |
1 232 325 |
|
Bulgārija |
15 339 |
15 339 |
13 805 |
|
Dānija |
6 801 633 |
5 226 502 |
4 691 350 |
|
Vācija |
17 502 400 |
4 291 800 |
3 794 200 |
|
Igaunija |
280 000 |
280 000 |
252 000 |
|
Īrija |
1 200 000 |
1 200 000 |
1 080 000 |
|
Grieķija |
1 370 029 |
1 370 029 |
1 153 026 |
|
Spānija |
12 186 266 |
9 137 042 |
7 562 370 |
|
Francija |
5 373 796 |
5 363 796 |
4 811 416 |
|
Itālija |
7 480 000 |
2 160 000 |
1 944 000 |
|
Kipra |
600 000 |
600 000 |
540 000 |
|
Latvija |
192 735 |
192 735 |
173 462 |
|
Lietuva |
389 539 |
389 539 |
350 585 |
|
Malta |
1 375 002 |
1 228 802 |
636 605 |
|
Nīderlande |
3 264 205 |
2 389 410 |
2 142 252 |
|
Polija |
3 422 251 |
3 322 251 |
2 990 026 |
|
Portugāle |
1 608 900 |
703 500 |
633 150 |
|
Rumānija |
769 000 |
419 000 |
313 100 |
|
Slovēnija |
315 100 |
293 400 |
241 500 |
|
Somija |
1 682 500 |
1 682 500 |
1 514 250 |
|
Zviedrija |
1 392 838 |
1 392 838 |
1 253 555 |
|
Apvienotā Karaliste |
1 039 444 |
1 039 444 |
816 423 |
|
Kopā |
69 630 227 |
44 067 177 |
38 139 400 |
9. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Kipras Republikai, Itālijas Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2013. gada 10. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Maria DAMANAKI
(1) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.
(3) OV L 97, 12.4.2007., 30. lpp.
(4) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(5) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.
I PIELIKUMS
JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS UN IT TĪKLI
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Beļģija |
|||
|
BE/13/01 |
240 000 |
240 000 |
216 000 |
|
BE/13/02 |
30 000 |
30 000 |
27 000 |
|
BE/13/03 |
30 000 |
30 000 |
27 000 |
|
BE/13/05 |
60 000 |
60 000 |
54 000 |
|
BE/13/06 |
30 000 |
30 000 |
27 000 |
|
BE/13/08 |
4 250 |
4 250 |
3 825 |
|
BE/13/09 |
825 000 |
825 000 |
742 500 |
|
Starpsumma |
1 219 250 |
1 219 250 |
1 097 325 |
|
Bulgārija |
|||
|
BG/13/01 |
15 339 |
15 339 |
13 805 |
|
Starpsumma |
15 339 |
15 339 |
13 805 |
|
Dānija |
|||
|
DK/13/01 |
536 215 |
536 215 |
482 593 |
|
DK/13/03 |
402 161 |
402 161 |
361 945 |
|
DK/13/04 |
335 134 |
0 |
0 |
|
DK/13/05 |
268 107 |
268 107 |
241 297 |
|
DK/13/06 |
335 134 |
335 134 |
301 621 |
|
DK/13/07 |
536 215 |
0 |
0 |
|
DK/13/08 |
201 080 |
201 080 |
180 972 |
|
DK/13/09 |
134 054 |
134 054 |
120 648 |
|
DK/13/10 |
335 134 |
335 134 |
301 621 |
|
DK/13/11 |
402 161 |
402 161 |
361 945 |
|
DK/13/12 |
100 540 |
0 |
0 |
|
DK/13/13 |
134 054 |
0 |
0 |
|
DK/13/14 |
536 215 |
536 215 |
482 593 |
|
DK/13/15 |
201 080 |
0 |
0 |
|
DK/13/16 |
268 107 |
0 |
0 |
|
DK/13/17 |
1 125 000 |
1 125 000 |
1 000 000 |
|
DK/13/18 |
73 000 |
73 000 |
65 700 |
|
DK/13/19 |
275 000 |
275 000 |
247 500 |
|
DK/13/20 |
268 107 |
268 107 |
241 296 |
|
Starpsumma |
6 466 498 |
4 891 368 |
4 389 731 |
|
Vācija |
|||
|
DE/13/09 |
60 000 |
60 000 |
54 000 |
|
DE/13/10 |
75 000 |
75 000 |
67 500 |
|
DE/13/12 |
90 000 |
90 000 |
81 000 |
|
DE/13/15 |
2 880 000 |
2 880 000 |
2 592 000 |
|
DE/13/14 |
170 000 |
170 000 |
153 000 |
|
DE/13/17 |
353 800 |
353 800 |
250 000 |
|
DE/13/18 |
110 000 |
110 000 |
99 000 |
|
DE/13/19 |
350 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/20 |
95 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/21 |
443 100 |
0 |
0 |
|
DE/13/22 |
650 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/23 |
970 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/24 |
275 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/25 |
420 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/26 |
250 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/27 |
105 500 |
105 500 |
94 950 |
|
Starpsumma |
7 297 400 |
3 844 300 |
3 391 450 |
|
Grieķija |
|||
|
EL/13/02 |
300 000 |
300 000 |
270 000 |
|
EL/13/03 |
200 000 |
200 000 |
100 000 |
|
EL/13/04 |
300 000 |
300 000 |
270 000 |
|
EL/13/05 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
EL/13/06 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
EL/13/08 |
169 694 |
169 694 |
152 724 |
|
EL/13/09 |
230 335 |
230 335 |
207 302 |
|
Starpsumma |
1 300 029 |
1 300 029 |
1 090 026 |
|
Īrija |
|||
|
IE/13/01 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
IE/13/02 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
Starpsumma |
100 000 |
100 000 |
90 000 |
|
Spānija |
|||
|
ES/13/01 |
651 500 |
651 500 |
325 750 |
|
ES/13/02 |
205 971 |
205 971 |
185 374 |
|
ES/13/03 |
377 698 |
377 698 |
339 928 |
|
ES/13/04 |
252 976 |
252 976 |
227 678 |
|
ES/13/05 |
256 514 |
256 514 |
230 863 |
|
ES/13/06 |
527 423 |
527 423 |
474 680 |
|
ES/13/07 |
298 291 |
298 291 |
268 462 |
|
ES/13/09 |
353 996 |
353 996 |
318 596 |
|
ES/13/10 |
63 457 |
63 457 |
57 111 |
|
ES/13/11 |
72 922 |
72 922 |
65 630 |
|
ES/13/12 |
183 900 |
183 900 |
165 510 |
|
ES/13/13 |
215 814 |
215 814 |
194 233 |
|
ES/13/14 |
786 000 |
786 000 |
707 400 |
|
ES/13/15 |
186 567 |
186 567 |
167 910 |
|
ES/13/16 |
367 543 |
367 543 |
330 789 |
|
ES/13/17 |
186 754 |
186 754 |
168 079 |
|
ES/13/18 |
178 000 |
178 000 |
160 200 |
|
ES/13/20 |
115 000 |
115 000 |
103 500 |
|
ES/13/21 |
230 000 |
230 000 |
207 000 |
|
ES/13/22 |
142 400 |
0 |
0 |
|
ES/13/23 |
25 000 |
25 000 |
22 500 |
|
ES/13/24 |
90 000 |
90 000 |
81 000 |
|
ES/13/25 |
250 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/27 |
160 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/29 |
95 557 |
95 557 |
86 001 |
|
ES/13/30 |
95 410 |
95 410 |
85 869 |
|
ES/13/33 |
33 000 |
33 000 |
29 700 |
|
ES/13/34 |
54 000 |
54 000 |
48 600 |
|
ES/13/35 |
681 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/36 |
780 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/37 |
518 710 |
518 710 |
250 000 |
|
ES/13/39 |
258 000 |
258 000 |
232 200 |
|
ES/13/40 |
481 698 |
481 698 |
250 000 |
|
ES/13/41 |
379 119 |
263 294 |
236 966 |
|
Starpsumma |
9 554 220 |
7 424 995 |
6 021 529 |
|
Francija |
|||
|
FR/13/02 |
180 000 |
180 000 |
162 000 |
|
FR/13/03 |
150 000 |
150 000 |
135 000 |
|
FR/13/04 |
400 000 |
400 000 |
360 000 |
|
FR/13/06 |
1 000 300 |
1 000 300 |
900 270 |
|
FR/13/07 |
1 080 600 |
1 080 600 |
972 540 |
|
FR/13/08 |
1 080 600 |
1 080 600 |
972 540 |
|
FR/13/09 |
211 500 |
211 500 |
190 350 |
|
FR/13/10 |
269 350 |
269 350 |
242 415 |
|
FR/13/11 |
51 446 |
51 446 |
46 301 |
|
Starpsumma |
4 423 796 |
4 423 796 |
3 981 416 |
|
Itālija |
|||
|
IT/13/01 |
260 000 |
260 000 |
234 000 |
|
IT/13/02 |
120 000 |
0 |
0 |
|
IT/13/03 |
500 000 |
500 000 |
450 000 |
|
IT/13/04 |
1 000 000 |
1 000 000 |
900 000 |
|
IT/13/05 |
300 000 |
300 000 |
270 000 |
|
IT/13/07 |
800 000 |
0 |
0 |
|
IT/13/08 |
2 000 000 |
0 |
0 |
|
IT/13/09 |
2 400 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
7 380 000 |
2 060 000 |
1 854 000 |
|
Kipra |
|||
|
CY/13/01 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
CY/13/02 |
150 000 |
150 000 |
135 000 |
|
CY/13/03 |
400 000 |
400 000 |
360 000 |
|
Starpsumma |
600 000 |
600 000 |
540 000 |
|
Latvija |
|||
|
LV/13/01 |
11 200 |
11 200 |
10 080 |
|
LV/13/02 |
58 350 |
58 350 |
52 515 |
|
LV/13/03 |
123 185 |
123 185 |
110 867 |
|
Starpsumma |
192 735 |
192 735 |
173 462 |
|
Lietuva |
|||
|
LT/13/01 |
144 810 |
144 810 |
130 329 |
|
LT/13/03 |
13 033 |
13 033 |
11 730 |
|
Starpsumma |
157 843 |
157 843 |
142 059 |
|
Malta |
|||
|
MT/13/01 |
55 510 |
55 510 |
49 959 |
|
MT/13/02 |
1 173 292 |
1 173 292 |
586 646 |
|
Starpsumma |
1 228 802 |
1 228 802 |
636 605 |
|
Nīderlande |
|||
|
NL/13/01 |
278 172 |
278 172 |
250 000 |
|
NL/13/02 |
277 862 |
277 862 |
250 000 |
|
NL/13/03 |
286 364 |
286 364 |
250 000 |
|
NL/13/04 |
276 984 |
276 984 |
249 285 |
|
NL/13/05 |
129 398 |
129 398 |
116 458 |
|
NL/13/06 |
200 000 |
0 |
0 |
|
NL/13/07 |
230 000 |
0 |
0 |
|
NL/13/08 |
36 120 |
36 120 |
32 508 |
|
NL/13/09 |
89 860 |
0 |
0 |
|
NL/13/10 |
129 500 |
129 500 |
116 550 |
|
NL/13/11 |
125 010 |
125 010 |
112 450 |
|
NL/13/12 |
72 908 |
0 |
0 |
|
NL/13/13 |
282 027 |
0 |
0 |
|
NL/13/14 |
200 000 |
200 000 |
180 000 |
|
NL/13/15 |
400 000 |
400 000 |
360 000 |
|
NL/13/16 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
Starpsumma |
3 064 205 |
2 189 410 |
1 962 251 |
|
Polija |
|||
|
PL/13/04 |
1 000 000 |
1 000 000 |
900 000 |
|
PL/13/05 |
540 000 |
440 000 |
396 000 |
|
PL/13/06 |
227 350 |
227 350 |
204 615 |
|
PL/13/07 |
240 300 |
240 300 |
216 270 |
|
PL/13/08 |
172 600 |
172 600 |
155 340 |
|
PL/13/09 |
323 000 |
323 000 |
290 700 |
|
PL/13/10 |
208 760 |
208 760 |
187 884 |
|
PL/13/11 |
416 000 |
416 000 |
374 400 |
|
PL/13/12 |
40 500 |
40 500 |
36 450 |
|
Starpsumma |
3 168 510 |
3 068 510 |
2 761 659 |
|
Portugāle |
|||
|
PT/13/01 |
834 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
834 000 |
0 |
0 |
|
Rumānija |
|||
|
RO/13/03 |
155 000 |
155 000 |
139 500 |
|
RO/13/04 |
120 000 |
120 000 |
60 000 |
|
RO/13/05 |
40 000 |
40 000 |
20 000 |
|
RO/13/06 |
104 000 |
104 000 |
93 600 |
|
Starpsumma |
419 000 |
419 000 |
313 100 |
|
Slovēnija |
|||
|
SI/13/01 |
42 000 |
42 000 |
37 800 |
|
SI/13/02 |
7 300 |
0 |
0 |
|
SI/13/03 |
1 200 |
1 200 |
600 |
|
SI/13/04 |
14 400 |
0 |
0 |
|
SI/13/05 |
5 000 |
5 000 |
2 500 |
|
SI/13/06 |
1 200 |
1 200 |
600 |
|
SI/13/07 |
40 000 |
40 000 |
36 000 |
|
SI/13/08 |
40 000 |
40 000 |
36 000 |
|
SI/13/10 |
45 000 |
45 000 |
40 500 |
|
SI/13/12 |
49 000 |
49 000 |
24 500 |
|
SI/13/13 |
20 000 |
20 000 |
18 000 |
|
Starpsumma |
265 100 |
243 400 |
196 500 |
|
Somija |
|||
|
FI/13/01 |
1 000 000 |
1 000 000 |
900 000 |
|
FI/13/03 |
200 000 |
200 000 |
180 000 |
|
FI/13/04 |
150 000 |
150 000 |
135 000 |
|
Starpsumma |
1 350 000 |
1 350 000 |
1 215 000 |
|
Zviedrija |
|||
|
SE/13/01 |
348 210 |
348 210 |
313 389 |
|
SE/13/02 |
464 280 |
464 280 |
417 852 |
|
SE/13/03 |
580 348 |
580 348 |
522 314 |
|
Starpsumma |
1 392 838 |
1 392 838 |
1 253 555 |
|
Apvienotā Karaliste |
|||
|
UK/13/01 |
496 155 |
496 155 |
446 539 |
|
Starpsumma |
496 155 |
496 155 |
446 539 |
|
Kopā |
50 925 720 |
36 617 770 |
31 570 012 |
II PIELIKUMS
AUTOMĀTISKĀS LOKALIZĀCIJAS IERĪCES
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Vācija |
|||
|
DE/13/08 |
12 500 |
12 500 |
11 250 |
|
DE/13/28 |
367 500 |
0 |
0 |
|
DE/13/02 |
493 500 |
0 |
0 |
|
DE/13/04 |
50 000 |
50 000 |
45 000 |
|
Starpsumma |
923 500 |
62 500 |
56 250 |
|
Malta |
|||
|
MT/13/03 |
146 200 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
146 200 |
0 |
0 |
|
Rumānija |
|||
|
RO/13/07 |
100 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
100 000 |
0 |
0 |
|
Slovēnija |
|||
|
SI/13/09 |
10 000 |
10 000 |
9 000 |
|
Starpsumma |
10 000 |
10 000 |
9 000 |
|
Spānija |
|||
|
ES/13/19 |
1 256 340 |
1 256 340 |
1 130 706 |
|
ES/13/31 |
326 124 |
326 124 |
293 512 |
|
Starpsumma |
1 582 464 |
1 582 464 |
1 424 218 |
|
Apvienotā Karaliste |
|||
|
UK/13/03 |
245 597 |
245 597 |
221 037 |
|
Starpsumma |
245 597 |
245 597 |
221 037 |
|
Kopā |
3 007 761 |
1 900 561 |
1 710 505 |
III PIELIKUMS
ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMAS
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Beļģija |
|||
|
BE/13/04 |
70 000 |
70 000 |
63 000 |
|
BE/13/07 |
80 000 |
80 000 |
72 000 |
|
Starpsumma |
150 000 |
150 000 |
135 000 |
|
Dānija |
|||
|
DK/13/02 |
335 134 |
335 134 |
301 619 |
|
Starpsumma |
335 134 |
335 134 |
301 619 |
|
Vācija |
|||
|
DE/13/11 |
75 000 |
75 000 |
67 500 |
|
DE/13/13 |
140 000 |
140 000 |
126 000 |
|
DE/13/16 |
170 000 |
170 000 |
153 000 |
|
Starpsumma |
385 000 |
385 000 |
346 500 |
|
Igaunija |
|||
|
EE/13/01 |
110 000 |
110 000 |
99 000 |
|
EE/13/02 |
90 000 |
90 000 |
81 000 |
|
EE/13/03 |
80 000 |
80 000 |
72 000 |
|
Starpsumma |
280 000 |
280 000 |
252 000 |
|
Īrija |
|||
|
IE/13/03 |
1 100 000 |
1 100 000 |
990 000 |
|
Starpsumma |
1 100 000 |
1 100 000 |
990 000 |
|
Francija |
|||
|
FR/13/05 |
910 000 |
900 000 |
810 000 |
|
Starpsumma |
910 000 |
900 000 |
810 000 |
|
Itālija |
|||
|
IT/13/06 |
100 000 |
100 000 |
90 000 |
|
Starpsumma |
100 000 |
100 000 |
90 000 |
|
Lietuva |
|||
|
LT/13/02 |
231 696 |
231 696 |
208 526 |
|
Starpsumma |
231 696 |
231 696 |
208 526 |
|
Nīderlande |
|||
|
NL/13/17 |
200 000 |
200 000 |
180 000 |
|
Starpsumma |
200 000 |
200 000 |
180 000 |
|
Polija |
|||
|
PL/13/01 |
170 948 |
170 948 |
153 853 |
|
PL/13/02 |
60 000 |
60 000 |
54 000 |
|
PL/13/03 |
27 793 |
27 793 |
20 514 |
|
Starpsumma |
253 741 |
253 741 |
228 367 |
|
Portugāle |
|||
|
PT/13/03 |
492 500 |
492 500 |
443 250 |
|
PT/13/05 |
211 000 |
211 000 |
189 900 |
|
Starpsumma |
703 500 |
703 500 |
633 150 |
|
Slovēnija |
|||
|
SI/13/11 |
40 000 |
40 000 |
36 000 |
|
Starpsumma |
40 000 |
40 000 |
36 000 |
|
Spānija |
|||
|
ES/13/08 |
129 582 |
129 582 |
116 624 |
|
Starpsumma |
129 582 |
129 582 |
116 624 |
|
Kopā |
4 818 653 |
4 808 653 |
4 327 786 |
IV PIELIKUMS
ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS IERĪCES
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Somija |
|
|
|
|
FI/13/02 |
157 500 |
157 500 |
141 750 |
|
FI/13/05 |
175 000 |
175 000 |
157 500 |
|
Starpsumma |
332 500 |
332 500 |
299 250 |
|
Kopā |
332 500 |
332 500 |
299 250 |
V PIELIKUMS
IZMĒĢINĀJUMA PROJEKTI
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Spānija |
|||
|
ES/13/28 |
100 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/32 |
530 000 |
0 |
0 |
|
ES/13/38 |
250 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
880 000 |
0 |
0 |
|
Francija |
|||
|
FR/13/01 |
40 000 |
40 000 |
20 000 |
|
Starpsumma |
40 000 |
40 000 |
20 000 |
|
Apvienotā Karaliste |
|||
|
UK/13/02 |
297 693 |
297 693 |
148 846 |
|
Starpsumma |
297 693 |
297 693 |
148 846 |
|
Kopā |
1 217 693 |
337 693 |
168 846 |
VI PIELIKUMS
MĀCĪBU UN APMAIŅAS PROGRAMMAS
|
(EUR) |
|||
|
Dalībvalsts un projekta kods |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Vācija |
|||
|
DE/13/03 |
15 000 |
0 |
0 |
|
DE/13/06 |
1 500 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
16 500 |
0 |
0 |
|
Grieķija |
|||
|
EL/13/01 |
70 000 |
70 000 |
63 000 |
|
Starpsumma |
70 000 |
70 000 |
63 000 |
|
Rumānija |
|||
|
RO/13/01 |
200 000 |
0 |
0 |
|
RO/13/02 |
50 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
250 000 |
0 |
0 |
|
Spānija |
|||
|
ES/13/26 |
40 000 |
0 |
0 |
|
Starpsumma |
40 000 |
0 |
0 |
|
Kopā |
376 500 |
70 000 |
63 000 |
VII PIELIKUMS
NORAIDĪTIE PROJEKTI UN ATBILSTOŠĀS IZMAKSAS PAR INSPEKCIJAS UN NOVĒROŠANAS IZMĒĢINĀJUMA SHĒMĀM, INICIATĪVĀM AR MĒRĶI PALIELINĀT INFORMĒTĪBU PAR KZP NOTEIKUMIEM UN PATRUĻKUĢU UN PATRUĻLIDMAŠĪNU IEGĀDI VAI MODERNIZĀCIJU
|
(EUR) |
|||
|
Izdevumu veids |
Nacionālajā zvejas kontroles programmā plānotie izdevumi |
Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu |
Maksimālais Savienības ieguldījums |
|
Inspekcijas un novērošanas izmēģinājuma shēmas |
36 000 |
0 |
0 |
|
Iniciatīvas, lai palielinātu informētību par KZP noteikumiem |
35 400 |
0 |
0 |
|
Patruļkuģi un patruļlidmašīnas |
8 880 000 |
0 |
0 |
|
Kopā |
8 951 400 |
0 |
0 |