27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/1

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/1

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/2

(1)

Padome 2011. gada aprīlī ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 405/2011 (2) (“galīgā regula”) noteica galīgu kompensācijas maksājumu konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta galīgā regula, turpmāk tekstā tiek saukta “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Galīgie pasākumi ietvēra ad valorem kompensācijas maksājumus no 3,3 % līdz 4,3 %, ko noteica atsevišķi norādītu eksportētāju importam, 4,0 % maksājumu, ko noteica uzņēmumiem, kuri sadarbojas, bet netika iekļauti izlasē, un atlikušo maksājumu 4,3 % visiem pārējiem Indijas uzņēmumiem.

(3)

Viraj Profiles Vpl. Ltd, ražotājs eksportētājs Indijā (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu. Pieprasījums attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skāra pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka attiecībā uz subsidēšanu bija būtiski mainījušies apstākļi, uz kuru pamata tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas bija ilglaicīgas.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2012. gada 9. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), sāka daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, kura attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tā skar pieprasījuma iesniedzēju.

(5)

Subsidēšanas pārskatīšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, Indijas valdību un EUROFER, kas sākotnējā izmeklēšanā pārstāvēja Savienības ražošanas nozari (“Savienības ražošanas nozare”), par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Rakstiskās un mutiskās piezīmes, ko personas iesniedza procedūras sākšanas posmā, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(9)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja un Indijas valdības.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pieprasījuma iesniedzēja telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(11)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kurš definēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti nerūsējošā tērauda stieņi, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, kuru izcelsme ir Indijā un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89.

(12)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un ieinteresētās personas, un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izmeklētas šādas shēmas, ko, kā tiek apgalvots, izmantojot pieprasījuma iesniedzējs:

(13)

Shēmas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētie paziņojumi apkopoti dokumentos “Ārējās tirdzniecības politika”, ko ik pēc pieciem gadiem izdod un regulāri atjaunina Tirdzniecības ministrija. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kas attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ir “Ārējās tirdzniecības politika 2009.–2014. gads” (“ĀTP 09–14”). Turklāt “Procedūru rokasgrāmatas”, kas tiek regulāri atjaunināta, I sējumā (“PRG I 09–14”) Indijas valdība izklāstījusi arī procedūras, kas regulē ĀTP 09–14.

(14)

ECS shēma, kas minēta c) apakšpunktā, ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai eksporta kredītu jomā sniegt norādījumus komercbankām.

(15)

Turklāt, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares apgalvojumu, Komisija izmeklēja, vai pieprasījuma iesniedzējs:

(16)

Visbeidzot, Komisija pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzējs joprojām neizmanto sākotnējā izmeklēšanā izmeklētās shēmas:

(17)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu ir izmantojis. Tomēr tika konstatēts, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi, proti, 0,02 %. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav jāturpina vērtēt šīs shēmas kompensējamību.

(18)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam bija EOU statuss un PIP laikā tas saņēma subsīdijas saskaņā ar šo shēmu.

(19)

Attiecībā uz šo shēmu uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izmantot to pašu no EOU saņemtā ieguvuma aprēķina metodi, kura izmantota sākotnējā izmeklēšanā. Uzņēmums apgalvoja, ka konkrēti ieguvumi no EOU shēmas būtu jāuzskata par pieļaujamu nodokļu atmaksas shēmu pamatregulas II un III pielikuma nozīmē, tādēļ tie nebūtu jākompensē.

(20)

Tomēr tika konstatēts, ka, lai kāda aprēķina metode tiktu izmantota, subsīdijas likme, kas tiktu noteikta attiecībā uz šo shēmu, nepārsniegs 0,22 %, un tādējādi kopējā subsīdijas starpība būs mazāka par de minimis līmeni, tāpēc tika nolemts šajā pārskatīšanas izmeklēšanā neturpināt šīs prasības analīzi.

(21)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu neizmantoja.

(22)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu ir izmantojis. Tomēr tika konstatēts, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav jāturpina vērtēt šīs shēmas kompensējamību.

(23)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā šo shēmu neizmantoja.

(24)

Izmeklēšanā netika atklāti citi ieguvumi, ko PIP laikā būtu saņēmis pieprasījuma iesniedzējs saistībā ar izejvielu un enerģijas iegādes nosacījumiem, kas būtu saistīti ar Indijas valdības finansiālu ieguldījumu un ko tāpēc varētu uzskatīt par subsīdijām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tādēļ Savienības ražošanas nozares apgalvojumi, kas uzskaitīti 15. apsvēruma c)–e) apakšpunktā, šīs pārskatīšanas kontekstā tika atzīti par nebūtiskiem.

(25)

Tiek atgādināts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju apmērs, izteikts ad valorem, pieprasījuma iesniedzējam ir 4,3 %.

(26)

PIP laikā kompensējamas subsīdijas saņemtas tikai no vienas subsīdiju shēmas, to apjoms, izteikts ad valorem, ir 0,22 %.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja subsidēšanas līmenis ir samazinājies.

(28)

Tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu pārmaiņas attiecībā uz pārbaudītajām shēmām ir ilglaicīgas.

(29)

Kā minēts iepriekš, konstatējumi par EPCGS shēmu šajā starpposma pārskatīšanā apstiprināja sākotnējā izmeklēšanā gūtos konstatējumus par to, ka šīs shēmas piešķirtā subsīdija bijusi nenozīmīga.

(30)

Turklāt sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka lielāko labumu pieprasījuma iesniedzējs saņēmis no EOU shēmas, bet PIP laikā ieguvumi no šīs shēmas ir samazinājušies. Ir gūti pierādījumi, ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas, jo saistītas ar mazākiem muitas tarifiem nerūsējošā tērauda lūžņiem un feroniķelim – divām galvenajām izejvielām, ko pieprasījuma iesniedzējs izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai.

(31)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ir norādes, ka pieprasījuma iesniedzējs arī turpmāk saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par de minimis līmeni. Tādēļ tiek uzskatīts, ka atbilstīgi pašreizējam subsidēšanas līmenim ir lietderīgi grozīt kompensācijas maksājuma likmi, kas piemērojama pieprasījuma iesniedzējam. Pieprasījuma iesniedzējam noteiktai maksājuma likmei būtu jābūt 0 %.

(32)

Attiecībā uz maksājuma likmi, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic galīgās regulas pielikumā uzskaitītie ražotāji eksportētāji, tiek norādīts, ka izmeklēto shēmu faktiskie sīki istrādātie noteikumi un to kompensējamība salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu nav mainījušies. Tādējādi nav iemesla pārrēķināt šo uzņēmumu subsīdijas un maksājuma likmes. Tāpēc maksājuma likmes, kas piemērojamas galīgās regulas pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, paliek bez izmaiņām.

(33)

Attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā tā tika noteikta visaugstākās individuālās subsīdijas starpības apmērā, kura tika konstatēta atlasītajiem uzņēmumiem. Tā atbilda pieprasījuma iesniedzēja subsīdijas starpībai. Ņemot vērā, ka pēc šīs starpposma izmeklēšanas starpība pieprasījuma iesniedzējam ir mainījusies, būtu jāpārskata visiem pārējiem uzņēmumiem noteiktā likme un tā jānosaka atbilstīgi nākamajai augstākajai subsīdijas starpībai. Nākamā augstākā likme ir pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem piemērojamā likme, tāpēc visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamai maksājuma likmei būtu jātiek noteiktai šajā līmenī, proti, 4 %.

(34)

Indijas valdība un pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ierosināt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamās maksājuma likmes grozījumus.

(35)

Personu rakstiski un mutiski sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(36)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/6

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/8

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā ir noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Minēto sarakstu var grozīt saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2).

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(4)

Pieteikums atļaujai izmantot ekstraktus no rozmarīna (E 392) kā antioksidantu gaļas izstrādājumos, pārstrādātā gaļā, kas ir vai nav termiski apstrādāta un kam ir zems tauku saturs, un pārstrādātās zivīs un zivsaimniecības produktos ar zemu tauku saturu, tostarp gliemjos un vēžveidīgajos, tika iesniegts 2012. gada 3. februārī, un tas ir darīts pieejams dalībvalstīm.

(5)

Antioksidanti ir vielas, kas aizsargā pārtiku no oksidēšanās procesu izraisītas bojāšanās, piemēram, no tauku sasmakšanas vai krāsas maiņas. Patlaban attiecībā uz ekstraktu no rozmarīna (E 392) lietošanu atļautie maksimālie daudzumi pārstrādātā gaļā un pārstrādātās zivīs un zivsaimniecības produktos, tostarp gliemjos un vēžveidīgajos, ir noteikti atbilstoši tauku saturam attiecīgajās pārtikas kategorijās (izņemot žāvētas desas un dehidrētu gaļu). Maksimālais atļautais lietošanas daudzums, kas ekstraktiem no rozmarīna (E 392) ir noteikts atbilstoši tauku saturam attiecīgajās pārtikas kategorijās, nenodrošina pietiekamu aizsardzību pārtikai ar zemu tauku saturu, jo attiecībā uz minēto antioksidantu vēlamās iedarbības panākšanai ir jāsasniedz minimālā kritiskā deva. Patlaban ekstraktus no rozmarīna (E 392) efektīvās devās var izmantot produktos ar augstāku tauku saturu. Tomēr proporcionāli augsta nepiesātināto taukskābju satura dēļ stipra oksidēšanās var notikt arī produktiem ar zemu tauku saturu. Tādēļ būtu lietderīgi noteikt maksimālo atļauto lietošanas daudzumu ekstraktiem no rozmarīna (E 392) 15 mg/kg apmērā attiecībā uz produktiem, kuros tauku saturs nepārsniedz 10 %, vienlaikus attiecībā uz produktiem, kuros tauku saturs pārsniedz 10 %, saglabājot maksimālo atļauto daudzumu 150 mg/kg apmērā, izteiktu attiecībā pret tauku saturu.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2008. gadā novērtēja ekstraktu no rozmarīna (E 392) nekaitīgumu, lietojot tos kā pārtikas piedevu (3), un secināja, ka ierosinātie lietošanas veidi un lietošanas daudzumi nevarētu radīt bažas par kaitīgumu. Izmantojot piesardzīgus pārtikas iedarbības aprēķinus, Iestāde aplēsa, ka ekstraktus no rozmarīna lietos to maksimālajā atļautajā lietošanas daudzumā (t. i., 150 mg/kg pārstrādātā gaļā, mājputnu un zivju/jūras produktos) visos ierosinātajos pārtikas produktos katrā pārtikas kategorijā. Šajā aplēsē tika ietverta arī pārstrādāta gaļa, kas ir vai nav termiski apstrādāta, un pārstrādātas zivis un zivsaimniecības produkti, tostarp gliemji un vēžveidīgie, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 10 %.

(7)

Lai atjauninātu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu lūdz Iestādes atzinumu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais atjauninājums nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Saskaņā ar tekstā minēto Iestādes 2008. gada atzinumu, ja attiecībā uz pārstrādātu gaļu, kas ir vai nav termiski apstrādāta, un pārstrādātām zivīm un zivsaimniecības produktiem, tostarp gliemjiem un vēžveidīgajiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 10 %, maksimālo atļauto lietošanas daudzumu ekstraktiem no rozmarīna (E 392) nosaka 15 mg/kg apmērā, tas uzskatāms par minētā saraksta atjauninājumu, kas nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, tāpēc Iestādes atzinums nav nepieciešams.

(8)

Ņemot vērā minētos faktus, Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/11

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(2)

Minētās specifikācijas saskaņā ar vienoto procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā, var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(3)

2011. gada 29. novembrī tika iesniegts pieteikums atjaunināt specifikācijas attiecībā uz vairākiem polioliem, kas pēc tam tika darīts pieejams dalībvalstīm.

(4)

Regulā (ES) Nr. 231/2012 ir izklāstīta specifikācija mannītam (E 421 (i)) un mannītam, izgatavotam fermentācijas ceļā (E 421 (ii)). Lai panāktu lielāku skaidrību un saskaņotību, patlaban atļauto pārtikas piedevu “mannīts (E 421 (i))” būtu jāpārdēvē par pārtikas piedevu “mannīts, izgatavots hidrogenējot”, un attiecīgi būtu jāmaina tā definīcija. Tāpēc būtu jāgroza specifikācijas attiecībā uz šo pārtikas piedevu.

(5)

Izomaltu (E 953) izgatavo divpakāpju procesā, kurā cukuru vispirms pārveido izomaltulozē un pēc tam hidrogenē. Kristālisko izomaltu iegūst, pēc tam to žāvējot. Tika saņemts pieprasījums Regulā (ES) Nr. 231/2012 noteiktajās specifikācijās iekļaut cita veida izomaltu – izomalta ūdens šķīdumu. Ierosinātais veids atbilst minētajām specifikācijām un ir pieejams komerclietošanai. Šāda veida izomalts nozarei ļauj ietaupīt izmaksas un laiku, tādēļ to labprāt izmanto, piemēram, saldumu ražotāji. Tāpēc specifikācijās būtu jāgroza izomalta (E 953) apraksts.

(6)

Regulas (ES) Nr. 231/2012 specifikācijās ir noteikts, ka attiecībā uz polioliem viens no tīrības kritērijiem ir demineralizācijas vai atlikušo minerālvielu līmenis, ko raksturo hlorīdi, sulfāti un/vai sulfātpelni. Šādus poliolus izmanto arī kā zāļu palīgvielas, un Eiropas farmakopejā ir pieņemta vadītspējas metode, lai novērtētu poliolu demineralizācijas līmeni. Tādējādi trīskāršs pasākums (kurā tika izmantoti hlorīdi, sulfāti un/vai sulfātpelni) tika aizstāts ar vienu, vienkāršāku, rentablāku un draudzīgāku videi. Tāpēc specifikācijas attiecībā uz pārtikas piedevām sorbītu (E 420 (i)), sorbīta sīrupu (E 420 (ii)), mannītu (E 421 (i)), mannītu, izgatavotu fermentācijas ceļā (E 421 (ii)), izomaltu (E 953), maltītu (E 965 (i)), maltīta sīrupu (E 965 (ii)), ksilītu (E 967) un eritritolu (E 968) būtu jāgroza, kritērijus attiecībā uz hlorīdiem, sulfātiem un sulfātpelniem svītrojot un aizstājot ar vienu kritēriju – vadītspēju.

(7)

Lai atjauninātu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgais atjauninājums nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums. Tā kā attiecīgie atjauninājumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, nav vajadzības lūgt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu.

(8)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 231/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/17

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pantā paredzēts, ka atkārtoti jānovērtē piedevas, kuru lietošana atļauta atbilstoši Padomes Direktīvai 70/524/EEK (2).

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK amonija hlorīdu kā barības piedevu tika atļauts lietot bez termiņa ierobežojuma kaķiem un suņiem, un ar Komisijas Direktīvu 86/525/EEK (3) to tika atļauts lietot ar termiņa ierobežojumu visiem lolojumdzīvniekiem, izņemot kaķus un suņus. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto piedevu kā esošu lopbarības piedevu iekļāva lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu saistībā ar tās 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt amonija hlorīdu kā barības piedevu kaķiem un suņiem un saskaņā ar minētās regulas 7. pantu izvērtēt jaunu šīs vielas lietojumu atgremotājiem, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “tehnoloģiskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2012. gada 24. maija atzinumā (4) secināja, ka, lietojot amonija hlorīdu atbilstīgi ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem, tam nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi. Tā atzina, ka amonija hlorīds ir iedarbīgs urīna skābinātājs un atgremotāju, kaķu un suņu barības bagātinātājs, kas palīdz samazināt urīna pH līmeni. Iestāde neuzskata, ka ir nepieciešamas īpašas prasības attiecībā uz uzraudzības veikšanu pēc produkta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas ziņojumu par dzīvnieku barībā esošās piedevas analīzes metodi.

(5)

Amonija hlorīda novērtējums liecina, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Tāpēc ir jāatļauj izmantot šo piedevu, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Drošības apsvērumi neprasa atļaujas nosacījumu izmaiņu tūlītēju piemērošanu, tāpēc ir lietderīgi noteikt pārejas periodu, lai ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar atļaujas piešķiršanu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/20

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/22

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2013/34/KĀDP 5. panta 1. punktu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus par EUTM Mali politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp pieņemt lēmumu par ES misijas komandiera iecelšanu amatā.

(2)

Saskaņā ar Lēmuma 2013/34/KĀDP 2. pantu brigādes ģenerālis François LECOINTRE tika iecelts ES misijas komandiera amatā EUTM Mali.

(3)

2013. gada 19. jūnijā Francija ierosināja iecelt brigādes ģenerāli Bruno GUIBERT par jauno ES misijas komandieri EUTM Mali, lai aizvietotu brigādes ģenerāli François LECOINTRE.

(4)

ES Militārā komiteja 2013. gada 28. jūnijā ieteica PDK iecelt brigādes ģenerāli Bruno GUIBERT ES misijas komandiera amatā EUTM Mali.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/23

(1)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2012/389/KĀDP, Politikas un drošības komiteja (PDK) saskaņā ar Līguma 38. pantu ir pilnvarota pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu Eiropas Savienības misijas saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR) politisku kontroli un stratēģisku vadību, tostarp pieņemt lēmumu par misijas vadītāja iecelšanu.

(2)

PDK 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu EUCAP NESTOR/1/2012 (2), ar ko par EUCAP NESTOR misijas vadītāju no 2012. gada 17. jūlija iecēla Jacques LAUNAY kungu.

(3)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 12. jūlijā ieteica par EUCAP NESTOR vadītāju no 2013. gada 16. jūlija līdz 2014. gada 15. jūlijam iecelt Etienne DEMONTAIGNE DE PONCINS kungu, kurš nomaina Jacques LAUNAY kungu,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/24

(1)

Ievērojot Lēmuma 2012/392/KĀDP 9. panta 1. punktu, Politikas un drošības komiteja (PDK) ir pilnvarota saskaņā ar Līguma 38. pantu pieņemt attiecīgus lēmumus, lai īstenotu Eiropas Savienības KDAP misijas Nigērā (EUCAP Sahel Niger) politisko kontroli un stratēģisko vadību, tostarp lēmumu iecelt misijas vadītāju.

(2)

PDK 2012. gada 17. jūlijā pieņēma Lēmumu EUCAP SAHEL Niger/1/2012 (2), ar ko par EUCAP SAHEL Niger misijas vadītāju no 2012. gada 17. jūlija līdz 2013. gada 16. jūlijam iecēla ģenerāli Francisco ESPINOSA NAVAS.

(3)

Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma Lēmumu 2013/368/KĀDP (3), ar ko EUCAP SAHEL Niger finanšu atsauces summas laikposmu pagarina līdz 2013. gada 31. oktobrim

(4)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 12. jūlijā ierosināja EUCAP SAHEL Niger misijas vadītāja ģenerāļa Francisco ESPINOSA NAVAS pilnvaru termiņu pagarināt no 2013. gada 17. jūlija līdz 2013. gada 31. oktobrim,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/25

(1)

Ar sūdzību, kas reģistrēta 2005. gada 14. novembrī, fonds Den Nya Välfärden informēja Komisiju par to, ka Ores pašvaldība ir pārdevusi zemes gabalu Konsum Jämtland Ekonomisk Förening (turpmāk “Konsum”) un ka pārdošanas darījums ietver nelikumīgu valsts atbalstu (turpmāk “apstrīdētā pārdošana”).

(2)

Komisija 2006. gada 3. janvāra vēstulē pieprasīja Zviedrijas iestādēm papildu informāciju, kas tika sniegta 2006. gada 2. marta un 28. marta vēstulē.

(3)

Komisija 2006. gada 3. janvāra vēstulē pieprasīja sūdzības iesniedzējam papildu informāciju, kas tika sniegta 2006. gada 1. februāra vēstulē.

(4)

Komisija 2006. gada 19. jūlija vēstulē informēja Zviedriju par savu lēmumu sākt EK līguma 88. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz iepriekš minēto apstrīdēto pārdošanu (2).

(5)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(6)

Zviedrijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2006. gada 27. septembra vēstulē. Piezīmes no ieinteresētajām personām Komisija nesaņēma.

(7)

Komisija 2007. gada 24. janvāra vēstulē pieprasīja Zviedrijas iestādēm papildu informāciju, kas tika sniegta 2007. gada 21. februāra vēstulē.

(8)

Komisija 2008. gada 30. janvārī pieņēma galīgo lēmumu (turpmāk “lēmums”) (4), kurā tā secināja, ka apstrīdētā pārdošana ietver atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē (5).

(9)

Minēto lēmumu Konsum pārsūdzēja. Vispārējā tiesa 2011. gada 13. decembra spriedumā lietā T-244/08 atcēla minēto lēmumu. Attiecīgi Komisijai pasākums bija jāizvērtē atkārtoti un jāpieņem jauns lēmums par apstrīdēto pārdošanu.

(10)

Komisija 2012. gada 22. marta vēstulē pieprasīja Zviedrijas iestādēm papildu informāciju, kas tika sniegta 2012. gada 23. aprīļa vēstulē.

(11)

Pēc tam, kad Zviedrijas iestādes 2012. gada aprīlī bija sniegušas informāciju, Den Nya Välfärden2012. gada 21. maija vēstulē iesniedza savas piezīmes.

(12)

Lidl Sverige KB (turpmāk “Lidl”) 2012. gada 15. maija vēstulē sniedza papildu informāciju saistībā ar Den Nya Välfärden iesniegtajām piezīmēm. Turklāt Den Nya Välfärden sniedza papildu informāciju sanāksmē, kura notika 2012. gada 25. jūnijā un kurā piedalījās Komisijas pārstāvji.

(13)

Komisija 2012. gada 5. decembra vēstulē pieprasīja papildu precizējumus no Zviedrijas iestādēm, kuras sniedza atbildi 2013. gada 23. janvāra vēstulē.

(14)

Ores pašvaldība (turpmāk “pašvaldība”) atrodas Jemtlandes lēnē, Zviedrijā, un tajā ir aptuveni 10 100 iedzīvotāju.

(15)

Konsum, kam, kā tiek apgalvots, ar apstrīdēto pārdošanu tika piešķirtas priekšrocības, ir korporatīva sabiedrība, kas pārdod patēriņa preces, tostarp pārtikas produktus un citas ikdienas patēriņa preces, visā Jemtlandes lēnē. Konsum2006. gada 1. janvārī apvienojās ar Konsum Nord ekonomisk förening. Abi šie uzņēmumi sadarbojas ar Kooperativa förbundet, kas ir Zviedrijas kooperatīvo sabiedrību asociācija. Kooperativa förbundet ir KF koncerna mātesuzņēmums, kuram cita starpā pieder Norvēģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi.

(16)

Åre Centrum AB (turpmāk “Åre Centrum”) ir privāts nekustamā īpašuma uzņēmums, kas darbojas neatkarīgi no pašvaldības. Laikā, kad notika apstrīdētā pārdošana, Åre Centrum piederēja SkiStar AB un citiem uzņēmumiem Orē. Kopš 2007. gada Åre Centrum ir daļa no privātā uzņēmuma DIÖS Fastigheter AB.

(17)

Sūdzības iesniedzējs Den Nya Välfärden ir Zviedrijas fonds, ko finansē galvenokārt Zviedrijas Uzņēmumu konfederācija. Tā uzdevums cita starpā ir aizsargāt Zviedrijas uzņēmumu intereses, uzraugot brīvas konkurences darbību Zviedrijā. Savā sūdzībā par apstrīdēto pārdošanu Den Nya Välfärden pārstāv vienu no saviem locekļiem, proti, Lidl.

(18)

Lidl bija pirmais ārvalstu uzņēmums, kas darbojās pārtikas nozarē un 2003. gadā iesaistījās Zviedrijas tirgū, un ir tiešs Konsum konkurents pārtikas produktu un citu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības nozarē.

(19)

Sūdzība attiecas uz pašvaldības 2005. gada 5. oktobrī veikto zemes gabala pārdošanu Konsum par cenu, kas, kā tiek apgalvots, bija zemāka par tirgus vērtību.

(20)

Šī pārdošana bija daļa no lielāka ar īpašumiem saistīta darījuma, kurā notika vairāki zemes pārdošanas gadījumi un kurā bija iesaistītas dažādas personas. Minēto pārdošanas darījumu mērķis bija īstenot attīstības ģenerālplānu (turpmāk “AĢP”), ko pašvaldība pieņēma 2005. gada 21. jūnijā. Viens no AĢP mērķiem bija īstenot konkrētus attīstības darbus, lai izveidotu zonu bez satiksmes ap Ores centrālo laukumu (turpmāk “Åre Torg”). Šajā saistībā par darbuzņēmēju Åre Torg modernizācijai saskaņā ar AĢP tika izvēlēts Åre Centrum.

(21)

Plāna ietvaros 2005. gada oktobrī notika šādi zemes pārdošanas darījumi:

(22)

Sākotnēji pašvaldības izpildpersonu sanāksmē, kas notika 2005. gada 24. augustā, apstrīdētā zemes gabala cenu bija plānots noteikt SEK 1 apmērā. Tomēr sarunā pa tālruni un pēc tam nosūtītā e-pastā 2005. gada 23. augustāLidl izteica SEK 6,6 miljonu (aptuveni EUR 710 602) vērtu piedāvājumu par to pašu zemes gabalu, tāpēc starp pašvaldību un Konsum notika atkārtotas apspriedes par cenu, to palielinot no SEK 1 līdz SEK 1 miljonam (aptuveni ЕUR 107 000). Tomēr cena SEK 1 miljons tika atsaukta pēc tam, kad divi pašvaldības domes locekļi iesniedza pārsūdzību lēnes Administratīvajā tiesā.

(23)

Pašvaldības valde 2005. gada 5. oktobrī galu galā apstiprināja apstrīdētās zemes pārdošanu par SEK 2 miljoniem. Tajā pašā dienā Konsum un pašvaldība parakstīja galīgo pārdevuma līgumu.

(24)

Kā norādījis sūdzības iesniedzējs, pirms apstrīdētās pārdošanas netika organizēta oficiāla konkursa procedūra un netika veikts neatkarīga eksperta novērtējums. Tas uzskata, ka apstrīdētā pārdošana ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktam. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Lidl piedāvājums konkursam bija ticams, saistošs un tieši pielīdzināms piedāvājumam, ko izteica Konsum un ko pašvaldība pieņēma. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, nepieņemot Lidl piedāvājumu, pašvaldība ir pārdevusi zemes gabalu par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atbalsta apmērs ir SEK 4,6 miljoni (aptuveni EUR 495 268) jeb starpība starp Lidl piedāvājuma cenu un pārdošanas cenu.

(25)

Piezīmes no ieinteresētajām personām Komisija nesaņēma.

(26)

Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 21. maija vēstulē norādīja, ka Konsum par zemi, kas iegādāta no Åre Centrum, samaksāja SEK 861/m2 (aptuveni EUR 92) salīdzinājumā ar SEK 312/m2 (aptuveni EUR 34) par zemi, kas iegādāta no pašvaldības. Kā norādīja sūdzības iesniedzējs, tas ir vēl viens pierādījums, ka apstrīdētā pārdošana notika par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, un ka privāts uzņēmējs būtu pārdevis zemes gabalu par augstāku cenu.

(27)

Zviedrijas iestādes norādīja, ka pārdošana Konsum bija viens no vairākiem darījumiem ar zemi, kuros ietverta arī Konsum veiktā cita Ores rajona zemes gabala (Åre Torg) pārdošana; iepriekš minēto zemes gabalu pašvaldība bija paredzējusi izmantot konkrētām attīstības darbībām.

(28)

Zemes pārdošanas rezultātā Konsum pārcēla savu mazumtirdzniecības vietu prom no Åre Torg, tādējādi ļaujot pašvaldībai sasniegt tās AĢP noteiktos mērķus, t. i., izveidot zonu bez satiksmes ap Åre Torg teritoriju. Ja pašvaldība būtu pieņēmusi Lidl piedāvājumu, tā nevarētu īstenot AĢP noteikto mērķi, jo Konsum būtu palicis savās telpās Åre Torg. Tāpēc Lidl piedāvājumu nevarēja uzskatīt par pielīdzināmu Konsum piedāvājumam. Turklāt Zviedrijas iestādes neuzskatīja Lidl piedāvājumu par nopietnu un saistošu, jo tas tika iesniegts novēloti un bija nepilnīgs.

(29)

Jebkurā gadījumā Zviedrijas iestādes uzskata, ka apstrīdētā pārdošana ir notikusi par cenu, kas līdzvērtīga tirgus vērtībai. Šajā saistībā Zviedrijas iestādes, lai pamatotu savus uzskatus, iesniedza divus eksperta ziņojumus — novērtējuma ziņojumu, ko Ernst & Young Real Estate sagatavoja 2003. gada maijā, un ex post novērtējuma ziņojumu, kuru Pricewaterhouse Coopers (PwC) sagatavoja 2012. gada aprīlī un kurā bija novērtēta zemes vērtība pārdošanas brīdī 2005. gada oktobrī.

(30)

Ernst & Young novērtējuma ziņojums tika sagatavots 2003. gada maijā. Tā pamatā ir naudas plūsmas analīze, ņemot vērā tādus faktorus kā paredzamais zemes izmantojums, tirgus turpmākā attīstība teritorijā, līdzīgu īpašumu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, u. c. Lai noteiktu tirgus vērtību, ziņojumā tika minēti un novērtēti konkrēti zemes gabali, no kuriem viens (Åre Prästbord 1:76) atrodas blakus zemei, ko Konsum nopirka no pašvaldības (Åre Prästbord 1:30, 1:68 un 1:69). Minētajā ziņojumā blakusesošā zemes gabala vērtība tika novērtēta aptuveni SEK 1 000 par kopējās platības m2 (aptuveni EUR 110).

(31)

Saskaņā ar Zviedrijas iestādēm zemes gabals, kas atrodas blakus tam, uz kuru attiecas Ernst & Young ziņojums, ir tieši pielīdzināms zemei, ko pašvaldība 2005. gadā pārdeva Konsum. Tādējādi aplēstajai cenai būtu jāatbilst apstrīdētā darījuma galīgajai pārdošanas cenai, proti, SEK 1 200 (aptuveni EUR 129) par grīdas kopējās platības m2.

(32)

Šajā saistībā Zviedrijas iestādes uzsver, ka, nosakot cenu, pašvaldība ņēma vērā kopējās platības m2 cenu, jo darījuma puses bija iecerējušas uz zemes būvēt komerciālas ēkas. Tāpēc Zviedrijas iestādes uzskata, ka cenas, ko aprēķinājis sūdzības iesniedzējs un kas uzrādītas kā pierādījums tam, ka apstrīdētā pārdošana veikta par cenu, kura ir zemāka par tirgus vērtību (sk. 26. apsvērumu), nebūtu jāņem vērā, jo tās ir cenas par zemes kopējās platības m2.

(33)

Kā norādījušas Zviedrijas iestādes, tika ņemts vērā laikposms no Ernst & Young veiktā novērtējuma dienas līdz faktiskā darījuma dienai (divarpus gadi), lai gan jaunuzceltu mazumtirdzniecības ēku tirgus Orē bija niecīgs, lai neteiktu, ka tāda nebija vispār. Lai to pamatotu, Zviedrijas iestādes atsaucās uz patēriņa cenu indeksu, jo nebija oficiālu statistikas datu par nekustamo īpašumu cenām attiecīgajā laikā un teritorijā. Zviedrijas iestādes secina, ka Ernst & Young aplēse jebkurā gadījumā ir pielīdzināma galīgajai pārdošanas cenai.

(34)

Turklāt, atbildot uz Komisijas 2012. gada 22. marta pieprasījumu sniegt informāciju, Zviedrijas iestādes iesniedza jaunu ekspertu ex post novērtējumu, ko 2012. gada aprīlī sagatavoja PwC. PwC ziņojumā ir secināts, ka attiecīgās zemes (9) tirgus vērtība pārdošanas brīdī (2005. gada oktobrī) bija no SEK 1,65 līdz SEK 2,474 miljoniem (aptuveni no EUR 177 000 līdz EUR 265 000). Lai aprēķinātu šo vērtības diapazonu, ziņojumā ir izmantota vietējo cenu analīze par darījumiem ar līdzīgiem īpašumiem.

(35)

Turklāt Zviedrijas iestādes atsaucās uz Jemtlandes lēnes Administratīvās tiesas 2006. gada 24. maija spriedumu, kurā pašvaldības lēmums apstiprināt zemes pārdošanu Konsum par SEK 2 miljoniem tika atzīts par likumīgu. Lēnes Administratīvā tiesa nolēma, ka lēmums ir likumīgs un ka Konsum nav bijušas piešķirtas priekšrocības šādu iemeslu dēļ:

(36)

Atbildot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, ka darījumi ar īpašumiem nav notikuši un ka Konsum joprojām ir nekustamā īpašuma Åre Mörviken 2:91 īpašnieks, Zviedrijas iestādes apgalvo, ka pēc darījumiem notika visu iesaistīto īpašumu pārdalīšana. Tādējādi pēc darījumu pabeigšanas Īpašumu reģistrā tika mainīti dažādo īpašumu apzīmējumi. Šajā saistībā Zviedrijas iestādes norāda, ka īpašumiem, ko pašvaldība un Åre Centrum AB pārdeva Konsum, apzīmējumi tika mainīti no Åre Prästbord 1:30, 1:68, 1:76 un — daļēji — 1:69 uz Mörviken 2:91.

(37)

LESD 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(38)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru (10) valsts iestāžu veikta zemes vai ēku pārdošana uzņēmumam vai privātpersonai, kas veic saimniecisko darbību, var būt valsts atbalsts, jo īpaši tad, ja pārdošana nenotiek par tirgus vērtību, proti, ja zeme vai ēkas netiek pārdotas par cenu, kādu, visticamāk, būtu noteicis privāts ieguldītājs, darbojoties normālos konkurences apstākļos.

(39)

Šajā saistībā Komisija norāda, ka zemes pārdošanas darījumi principā būtu jānovērtē saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (11) (turpmāk “Paziņojums par zemes pārdošanu”), kurā dalībvalstīm ir paredzētas vairākas pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes, nav iesaistīts valsts atbalsts.

(40)

Paziņojumā par zemes pārdošanu ir noteiktas divas metodes, kā izvairīties no atbalsta šādos darījumos: pirmā metode ir zemes un ēku pārdošana, ievērojot pietiekami plaši publicētu, atklātu un beznosacījumu konkursa procedūru, ko pielīdzina izsolei, pieņemot vislabāko vai vienīgo cenas piedāvājumu, un otrā metode ir ex ante novērtējuma ziņojums, ko sagatavo neatkarīgs eksperts. Šo abu metožu mērķis ir nodrošināt, ka cena, par kādu zemi pārdod valsts iestāde, ciktāl iespējams, pienācīgi atspoguļo attiecīgās zemes tirgus vērtību, tādējādi ievērojot tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (MEIP), lai nepieļautu iespēju, ka pārdošana rada ekonomiskas priekšrocības zemes pircējam. Tomēr nevar izslēgt, ka šādos gadījumos var tikt piemērotas arī citas novērtēšanas metodes, kamēr vien tiek nodrošināts, ka cena, ko pircējs faktiski samaksājis, pamatojoties uz minētajām metodēm, ciktāl iespējams, atspoguļo attiecīgās zemes tirgus vērtību (12).

(41)

Šajā gadījumā nedz tika rīkota atklāta un beznosacījumu konkursa procedūra, nedz tika veikts ex ante neatkarīga eksperta novērtējums, kas sagatavots par apstrīdēto pārdošanu. Tāpēc Paziņojums par zemes pārdošanu nav tieši piemērojams. Attiecīgi zemes gabala tirgus vērtība ir jāizsecina no citas pieejamās informācijas.

(42)

Konkrēts, faktiskajai situācijai atbilstošs konkurenta piedāvājums vienmēr ir labāks zemes tirgus vērtības rādītājs nekā neatkarīga eksperta noteikta zemes vērtība, jo tas atspoguļo, cik ļoti tirgus vēlas maksāt par zemi pārdošanas dienā. Tomēr, lai šādu piedāvājumu varētu uzskatīt par ticamu zemes tirgus vērtības rādītāju, tam jābūt ticamam, saistošam un pielīdzināmam pieņemtajam piedāvājumam, ņemot vērā attiecīgā darījuma specifisko kontekstu.

(43)

Komisija norāda, ka Lidl piedāvājuma ticamību un saistošo raksturu ir apstrīdējušas Zviedrijas iestādes. Zviedrijas iestādes uzsvēra, ka Lidl savu ieinteresētību izteica pa e-pastu iepriekšējā dienā, pirms pašvaldības valde pieņēma lēmumu atļaut apstrīdēto pārdošanu, un ka piedāvājums nebija pietiekami sīki izstrādāts.

(44)

Komisija uzskata, ka šajos apstākļos Lidl piedāvājuma ticamību patiešām varētu apstrīdēt. Tomēr, pat ja Lidl piedāvājums tiktu uzskatīts par ticamu, tas nebūtu pilnīgi pielīdzināms Konsum piedāvājumam, jo Lidl un Konsum neatradās līdzīgā situācijā attiecībā uz apstrīdēto zemes gabalu. Attiecībā uz Konsum apstrīdētā pārdošana bija daļa no vairākiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, kuru mērķis bija īstenot pašvaldībā iepriekšminēto AĢP, lai ap Åre Torg izveidotu zonu bez satiksmes.

(45)

Šajā saistībā no judikatūras izriet, ka, novērtējot, vai valsts iestādes veikta zemes vai ēku pārdošana uzņēmumam ietver valsts atbalsta elementus LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jāņem vērā konteksts, kādā notiek darījums (13).

(46)

Lidl bija ieinteresēts vienīgi iegūt apstrīdēto zemes gabalu, savukārt Konsum, pēc Zviedrijas iestāžu norādītās informācijas, nebūtu pārcēlies prom no Åre Torg, ja tas nebūtu varējis iegādāties abus blakusesošos zemes gabalus, kas atrodas Åre Prästbord. Apstrīdētā pārdošana patiešām bija daļa no vairākiem savstarpēji saistītiem darījumiem ar nekustamo īpašumu, kuriem bija viens mērķis atbilstoši pašvaldības attīstības plānam attiecīgajai teritorijai, proti, īpašumu pārdalīšana, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai ap Åre Torg varētu izveidot zonu bez satiksmes. Turklāt atšķirībā no vienošanās, kas tika noslēgta starp Konsum un pašvaldību, Lidl piedāvājumā nebija ietvertas nekādas atsauces vai specifikācijas saistībā ar AĢP. Tādējādi Lidl piedāvājuma pieņemšana būtu apdraudējusi AĢP noteikto mērķu sasniegšanu, un tāpēc, no pašvaldības viedokļa raugoties, abus piedāvājumus nevar uzskatīt par salīdzināmiem.

(47)

Tāpēc Komisija secina, ka, ņemot vērā apstrīdētās pārdošanas kontekstu, Lidl piedāvājums nav vislabākais pieejamais kritērijs apstrīdētā zemes gabala tirgus vērtības noteikšanai.

(48)

Zviedrijas iestādes ir norādījušas, ka nav oficiāla ziņojuma par nekustamā īpašuma cenu attīstību Orē laikā, kad notika apstrīdētais darījums, jo nebija tirgus, kurā notiek šāda veida darījumi ar nekustamo īpašumu. Taču Zviedrijas iestādes iesniedza Ernst & Young 2003. gada maijā sagatavotu novērtējumu par blakusesošo zemes gabalu. Lai gan minēto novērtējumu veica neatkarīgs aktīvu novērtētājs, pamatojoties uz vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem, tas tomēr tika veikts gandrīz divarpus gadus pirms apstrīdētās pārdošanas, un tāpēc ir iespējams, ka pa šo laiku zemes vērtība bija būtiski mainījusies.

(49)

Atbildot uz Komisijas pieprasījumu, Zviedrijas iestādes iesniedza papildu eksperta ziņojumu par attiecīgā zemes gabala tirgus vērtību. Šajā jaunajā ex post novērtējumā, ko sagatavoja PwC 2012. gadā, ir novērtēta zemes gabala tirgus vērtība apstrīdētās pārdošanas brīdī, t. i., 2005. gada oktobrī. Ziņojums apstiprina Zviedrijas iestāžu apgalvojumu, ka apstrīdētās pārdošanas brīdī attiecīgajā teritorijā tikpat kā nenotika darījumi, kuriem būtu līdzīgas iezīmes un no kuriem varētu izsecināt apstrīdētā īpašuma tirgus vērtību. Tomēr, lai noteiktu īpašuma tirgus aptuveno vērtību, ziņojumā ir izmantota vietējo cenu analīze par darījumiem ar līdzīgiem īpašumiem. Ziņojumā ir secināts, ka apstrīdētā īpašuma tirgus vērtība 2005. gada oktobrī bija robežās no SEK 1,65 miljoniem līdz SEK 2,475 miljoniem.

(50)

Tā kā minēto ziņojumu sagatavoja neatkarīgs aktīvu novērtētājs, pamatojoties uz vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem, proti, salīdzinošo metodi (t. i., analīzi par darījumiem ar līdzīgiem īpašumiem), lai novērtētu apstrīdētā zemes gabala tirgus vērtību apstrīdētās pārdošanas dienā, Komisija uzskata, ka šī aplēse ir vislabākais pieejamais kritērijs apstrīdētā zemes gabala tirgus vērtības noteikšanai. Pamatojoties uz šo aplēsi, pirkuma cena, ko Konsum samaksāja pašvaldībai par zemes gabalu, proti, SEK 2 miljoni, atbilst cenas diapazonam, ko uzskata par tirgus vērtību, kāda tā bija 2005. gada oktobrī.

(51)

Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka darījuma puses, nosakot attiecīgā zemes gabala cenu, ņēma vērā cenu par kopējās platības m2. Šajā ziņā cena SEK 1 000 par grīdas kopējās platības m2, kā novērtēts Ernst & Young ziņojumā, šķiet pielīdzināma saskaņotajai apstrīdētās pārdošanas cenai, kas ir SEK 1 200 par grīdas kopējās platības m2.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka īpašuma vienības Åre Prästbord 1:30, 1:68 un 1:69, kas atrodas Produkthuset teritorijā un ko pašvaldība 2005. gada 5. oktobrī pārdeva Konsum par SEK 2 miljoniem, ir pārdotas par tirgus cenu, tāpēc pārdošana neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē,

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/30

(1)

Lēmums 2009/470/EK nosaka procedūras, ar kurām reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām.

(2)

Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Lēmums 2008/341/EK, ar ko nosaka, kādiem Kopienas kritērijiem atbilst valsts programmas par atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu apkarošanu, kontroli un uzraudzību (2), paredz, ka programmām, kuras dalībvalstis iesniedz Lēmuma 2009/470/EK pielikumā norādīto dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ir jāatbilst vismaz Lēmuma 2008/341/EK pielikumā paredzētajiem kritērijiem, lai šīs programmas varētu apstiprināt kā Savienības finansiālo pasākumu, kas paredzēts Lēmuma 2009/470/EK 27. panta 1. punktā.

(3)

Ar Komisijas 2012. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumu 2012/761/ES, ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu programmas un Savienības finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2013. gadam (3), ir apstiprinātas dažas valstu programmas un ir noteikta Savienības finansiālā ieguldījuma likme un maksimālais apmērs katrai dalībvalstu iesniegtajai programmai.

(4)

Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumu 2009/719/EK, ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt valsts ikgadējo GSE uzraudzības programmu (4), kas nesen grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2013/76/ES (5), dažas dalībvalstis var pārtraukt nokautu veselu liellopu pārbaudīšanu. Tas būtiski ietekmēs to pārbaužu skaitu, ko paredzēts veikt saskaņā ar 2013. gadam apstiprināto transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzības programmu un govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) un skrepi slimības izskaušanas programmu, un ievērojami samazinās nepieciešamo finansējumu.

(5)

Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Francija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir iesniegušas Komisijai apstiprināšanai transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE), govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) un skrepi slimības grozītās programmas saistībā ar minēto grozījumu Lēmumā 2009/719/EK.

(6)

Turklāt Ungārija ir iesniegusi infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības grozīto programmu, ar ko tiek grozītas tās darbības saistībā ar entomoloģiskās uzraudzības īstenošanu.

(7)

Pēc tam, kad dažos Spānijas apgabalos tika konstatēts infekciozā katarālā drudža vīrusa 1. serotips, Spānija iesniedza infekciozā katarālā drudža izskaušanas un uzraudzības grozīto programmu, lai minētajos apgabalos ieviestu obligātu vakcināciju nolūkā kontrolēt minēto slimību un novērst tās izplatīšanos.

(8)

Pēc tam, kad Grieķija savā teritorijā bija konstatējusi trakumsērgas gadījumus, tā iesniedza grozītu trakumsērgas izskaušanas programmu, kurā noteica apgabalus, kur tiks piemērota perorālā vakcinācija.

(9)

Pēc nesen pabeigtajām divpusējām sarunām ar Baltkrieviju par sadarbību trakumsērgas jomā Polija iesniedza trakumsērgas izskaušanas, kontroles un uzraudzības grozīto programmu, kurā bija iekļauti perorālās vakcinācijas pasākumi dažos pierobežas apgabalos minētās trešās valsts teritorijā, lai pasargātu Savienību no trakumsērgas atkārtotas ievešanas, pārvietojot inficētus savvaļas dzīvniekus pāri kopējām robežām.

(10)

Komisija ir novērtējusi minētās grozītās programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Tika konstatēts, ka tās atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši Lēmumā 2008/341/EK noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ grozītās programmas būtu jāapstiprina.

(11)

Šis lēmums, ar kuru tiks apstiprinātas grozītās programmas, ietekmēs summas, kas vajadzīgas, lai īstenotu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmas, kuras apstiprinātas ar Īstenošanas lēmumu 2012/761/ES. Tāpēc maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums, kas paredzēts dažām minētajām programmām, būtu attiecīgi jāpielāgo.

(12)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums 2012/761/ES.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Beļģija – 2013. gada 5. aprīlī;

b)

Čehijas Republika – 2013. gada 5. aprīlī;

c)

Dānija – 2013. gada 24. aprīlī;

d)

Vācija – 2013. gada 20. martā;

e)

Igaunija – 2013. gada 26. martā;

f)

Īrija – 2013. gada 22. martā;

g)

Spānija – 2013. gada 27. martā;

h)

Francija – 2013. gada 29. martā;

i)

Kipra – 2013. gada 29. martā;

j)

Latvija – 2013. gada 28. martā;

k)

Luksemburga – 2013. gada 3. aprīlī;

l)

Ungārija – 2013. gada 27. martā;

m)

Austrija – 2013. gada 27. martā;

n)

Slovēnija – 2013. gada 20. martā;

o)

Slovākija – 2013. gada 26. martā;

p)

Somija – 2013. gada 28. martā;

q)

Zviedrija – 2013. gada 22. martā;

r)

Apvienotā Karaliste – 2013. gada 7. jūnijā.

a)

Spānija – 2013. gada 26. martā;

b)

Ungārija – 2013. gada 24. janvārī.

a)

Polija – 2013. gada 28. martā;

b)

Grieķija – 2013. gada 28. jūnijā.

1)

lēmuma 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta vii) punktu aizstāj ar šādu:

2)

lēmuma 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 11. pantu groza šādi:

27.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/33

(1)

Komisija saskaņā ar Direktīvu 2002/53/EK Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā publicēja informāciju par konkrētām kaņepju šķirnēm.

(2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2) 39. pants nosaka, ka, lai novērstu atbalsta piešķiršanu nelegāliem kultūraugiem, par platībām, ko izmanto kaņepju ražošanai, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja izmantotajās šķirnēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (3) 40. panta 3. punkts nosaka, ka tad, ja otro gadu pēc kārtas attiecīgās kaņepju šķirnes visu paraugu vidējais tetrahidrokanabinola saturs pārsniedz tetrahidrokanabinola saturu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 73/2009, dalībvalsts lūdz atļauju aizliegt šādas šķirnes tirdzniecību saskaņā ar Direktīvu 2002/53/EK.

(4)

Komisija 2012. gada 15. novembrī saņēma Vācijas pieprasījumu par atļauju aizliegt kaņepju šķirņu Bialobrzeskie’ un Carmagnola’ tirdzniecību, jo jau otro gadu pēc kārtas to tetrahidrokanabinola saturs pārsniedza atļauto saturu 0,2 %.

(5)

Pamatojoties uz šo, Vācijas pieprasījums būtu jāapmierina.

(6)

Lai Komisija varētu informēt pārējās dalībvalstis un atjaunināt Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu, būtu jānosaka, ka Vācijai jāinformē Komisija, kad tā izmantos ar šo lēmumu piešķirto atļauju.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,