Eiropas Savienības L 260/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

3.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/104/EK

(2009. gada 16. septembris)

par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)

(kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriežoties ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 89/655/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. daļas nozīmē) (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt minētās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Šī direktīva ir atsevišķa direktīva 16. panta 1. punkta nozīmē Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (5). Tādēļ Direktīvas 89/391/EEK noteikumi pilnībā attiecas uz darba aprīkojuma izmantošanu darbā, neskarot šīs direktīvas noteikumus, kam ir ierobežojošāks vai specifiskāks raksturs.

(3)	Līguma 137. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Padome ar direktīvām var noteikt minimālās prasības nolūkā veicināt uzlabojumus, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību.

(4)	Saskaņā ar šo pašu pantu jāizvairās ar šādām direktīvām paredzēt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas traucētu veidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(5)	Noteikumi, kas pieņemti, ievērojot Līguma 137. panta 2. punktu, neliedz nevienai dalībvalstij darba apstākļu drošības nolūkos uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus pasākumus, kas ir saderīgi ar Līgumu.

(6)	Tādu minimālo prasību ievērošana, kas garantētu labāku darba drošību un veselības aizsardzību, strādājot ar darba aprīkojumu, ir svarīga darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanā.

(7)	Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības uzlabošana ir mērķis, ko nedrīkstētu pakārtot saimnieciskiem apsvērumiem.

(8)

Darbs augstumā darba ņēmējiem var būt saistīts ar sevišķi lielu risku viņu veselībai un darba drošībai, it īpaši ar risku nokrist no augstuma vai ciest citos nopietnos nelaimes gadījumos darbā, kas veido ievērojamu procentuālu daļu no visiem nelaimes gadījumiem, sevišķi no fatāliem nelaimes gadījumiem.

(9)	Šī direktīva veido praktisku aspektu iekšējā tirgus sociālās dimensijas īstenošanā.

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6), dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par visiem tehnisko noteikumu projektiem, kas attiecas uz mašīnām, aprīkojumu un iekārtām.

(11)	Šī direktīva ir vispiemērotākais līdzeklis, kā sasniegt vēlamos mērķus, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

(12)	Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1. Šī direktīva, kas ir otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, nosaka darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kas jāievēro, darba ņēmējiem strādājot ar darba aprīkojumu darbā, kā tas minēts 2. pantā.

2. Direktīvas 89/391/EEK noteikumi pilnībā attiecas uz visu šā panta 1. punktā minēto darbības jomu, neskarot tādus šīs direktīvas noteikumus, kam ir ierobežojošāks vai specifiskāks raksturs.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā minētos terminus lieto šādā nozīmē:

a) “darba aprīkojums”– jebkuri mehānismi, aparāti, darba rīki vai iekārtas, ko lieto darbam;

b) “darba aprīkojuma lietošana”– jebkura darbība, kurā izmanto darba aprīkojumu, piemēram, darba aprīkojuma iedarbināšana vai apstādināšana, tā lietošana, transportēšana, remonts, modifikācija, uzturēšana un apkalpošana, jo īpaši ietverot tīrīšanu;

c) “bīstamā zona”– jebkura zona darba aprīkojumā vai ārpus tā, kur pastāv risks darba ņēmēja drošībai vai veselībai;

d) “riskam pakļauts darba ņēmējs”– darba ņēmējs, kas pilnībā vai daļēji atrodas bīstamajā zonā;

e) “operators”– darba ņēmējs vai darba ņēmēji, kam ir uzdots lietot darba aprīkojumu.

II NODAĻA

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI

3. pants

Vispārīgie pienākumi

1. Darba devējs veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmumā vai iestādē darba ņēmējiem pieejamais darba aprīkojums ir piemērots darba veikšanai vai pareizi pielāgots šim darbam, un darba ņēmēji to var lietot, neapdraudot savu drošību un veselību.

Izvēloties darba aprīkojumu, ko iesaka lietot, darba devējs ņem vērā īpašos darba apstākļus un raksturu, kā arī uzņēmumā vai iestādē un jo īpaši attiecīgajā darba vietā pastāvošo risku darba ņēmēju drošībai un veselībai vai citus riska faktorus, kas rodas, lietojot attiecīgo darba aprīkojumu.

2. Ja nav iespējams pilnībā nodrošināt darba aprīkojuma lietošanu bez riska darba ņēmēju drošībai un veselībai, darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai šo risku mazinātu.

4. pants

Noteikumi, kas attiecas uz darba aprīkojumu

1. Neskarot 3. pantu, darba devējs iegādājas vai lieto:

darba aprīkojumu, kas, ja tas pirmo reizi nonācis uzņēmuma vai iestādes darba ņēmēju rīcībā pēc 1992. gada 31. decembra, atbilst:

i)	visu Kopienas attiecīgo piemērojamo direktīvu noteikumiem;

ii)	I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām, ja vien nav piemērojama vai tikai daļēji ir piemērojama cita Kopienas direktīva;

b)	darba aprīkojumu, kas, ja tas jau bijis uzņēmuma vai iestādes darba ņēmēju rīcībā līdz 1992. gada 31. decembrim, atbilst I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām ne vēlāk kā četrus gadus pēc minētā datuma;

neskarot a) apakšpunkta i) daļu un atkāpjoties no a) apakšpunkta ii) daļas un b) apakšpunkta, specifisku darba aprīkojumu, uz kuru attiecas I pielikuma 3. punkta prasības, kurš, ja ir jau bijis darba ņēmēju rīcībā uzņēmumā vai iestādē līdz 1998. gada 5. decembrim, atbilst I pielikumā izklāstītajām minimālajām prasībām ne vēlāk kā četrus gadus pēc šā datuma.

2. Darba devējs veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba aprīkojumu visā tā ekspluatācijas laikā, veicot adekvātu apkopi, uztur līmenī, kas atbilst l. punkta a) vai b) apakšpunktam.

3. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar darba devējiem un darba ņēmējiem, pienācīgi ņemot vērā konkrētās valsts tiesību aktus vai praksi, nosaka procedūras, ar kuru palīdzību var sasniegt tādu drošības līmeni, kas atbilst II pielikumā norādītajiem mērķiem.

5. pants

Darba aprīkojuma pārbaude

1. Darba devējs nodrošina, lai tad, ja darba aprīkojuma drošība ir atkarīga no uzstādīšanas nosacījumiem, tā tiktu pakļauta sākotnējai pārbaudei (pēc uzstādīšanas un pirms ekspluatācijas uzsākšanas) un pārbaudei pēc katras montāžas jaunā objektā vai jaunā vietā, ko veic kompetentas personas konkrētās valsts tiesību aktu vai prakses izpratnē, lai nodrošinātu, ka darba aprīkojums tiek pareizi uzstādīts un darbojas droši.

2. Lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas drošības un veselības aizsardzības prasības un ka savlaicīgi var tikt konstatēts un izlabots bojājums, kura rezultātā var rasties bīstamas situācijas, darba devējs nodrošina, lai darba aprīkojumam, kas pakļauts apstākļiem, kuri izraisa tādu bojājumu, tiktu veiktas:

a)	periodiskas pārbaudes un, vajadzības gadījumā, pārbaude, ko veic kompetentas personas konkrētās valsts tiesību aktu vai prakses nozīmē;

īpašas pārbaudes, ko veic kompetentas personas konkrētās valsts tiesību aktu vai prakses izpratnē katru reizi, kad rodas ārkārtas apstākļi, kas var apdraudēt darba aprīkojuma drošību, tādi kā modificēšana, nelaimes gadījumi, dabas parādības vai garāki laika posmi, kuros aprīkojums netiek ekspluatēts.

3. Pārbaužu rezultāti tiek protokolēti un atrodas attiecīgo iestāžu rīcībā. Tie jāuzglabā pienācīgi ilgu laiku.

Ja darba aprīkojumu lieto ārpus uzņēmuma, tam līdzi ir dokumentārs pierādījums par pēdējās pārbaudes veikšanu.

4. Dalībvalstis nosaka šādu pārbaužu veikšanas kārtību.

6. pants

Darba aprīkojums, kas saistīts ar īpašu risku

Ja darba aprīkojuma lietošana var radīt īpašu risku darba ņēmēja drošībai un veselībai, darba devējs veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)	darba aprīkojumu atļauts lietot tikai tām personām, kam dots attiecīgs darba uzdevums;

b)	remontdarbus, pārveidošanas darbus, uzturēšanu vai apkopi uztic tikai noteiktiem darba ņēmējiem, kuri īpaši norīkoti šim darbam.

7. pants

Ergonomika un darba higiēna

Piemērojot minimālās drošības un veselības aizsardzības prasības, darba devējam pilnībā jāņem vērā tā darba poza un vieta, kādā strādā darba ņēmēji darba aprīkojumu lietošanas laikā, kā arī ergonomikas principi.

8. pants

Darba ņēmēju informēšana

1. Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. pantu, darba devējs veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēju rīcībā ir nepieciešamā informācija un, vajadzības gadījumā, rakstītas instrukcijas par darbā lietoto darba aprīkojumu.

2. Informācija un rakstītās instrukcijas ietver vismaz atbilstīgu informāciju par drošību un veselības aizsardzību attiecībā uz:

a)	darba aprīkojuma lietošanas nosacījumiem;

b)	iepriekš paredzamām ārkārtas situācijām;

c)	ja nepieciešams, secinājumiem, kas izriet no darba aprīkojuma lietošanas pieredzes.

Darba ņēmējiem jābūt informētiem par riskiem, kam viņi pakļauti, par darba aprīkojumu, kas atrodas darba zonā vai objektā, un visām izmaiņām, kas tos skar, ciktāl šādas izmaiņas ietekmē darba aprīkojumu, kas tieši atrodas viņu darba zonā vai objektā, pat ja viņi paši šādu aprīkojumu tieši nelieto.

3. Informācijai un rakstītajām instrukcijām jābūt saprotamām darba aprīkojuma lietotājiem.

9. pants

Darba ņēmēju apmācība

Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 12. pantu, darba devējs veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

a)	darba ņēmēji, kam uzdots darbs ar darba aprīkojuma lietošanu, ir atbilstīgi apmācīti, tostarp vajadzības gadījumā par riskiem, kas saistīti ar darba aprīkojuma lietošanu;

b)	6. panta b) apakšpunktā minētie darba ņēmēji ir atbilstīgi īpaši apmācīti.

10. pants

Darba ņēmēju konsultēšana un dalība

Darba ņēmēju vai viņu pārstāvju konsultēšana un dalība jautājumos, uz kuriem attiecas šī direktīva un tās pielikumi, notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu.

III NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

11. pants

Grozījumi pielikumos

1. Saskaņā ar Līguma 137. panta 2. punktā paredzēto procedūru Padome pieņem papildinājumus I pielikumam par papildu minimālajām prasībām attiecībā uz īpašu darba aprīkojumu, kas minēts I pielikuma 3. punktā.

2. Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. panta 2. punktā paredzēto procedūru pielikumos tiek pieņemti tikai tehniska rakstura pielāgojumi, kas izriet no:

a)	direktīvu pieņemšanas par darba aprīkojuma tehnisko saskaņošanu vai standartizāciju; vai

b)	tehniskā progresa, izmaiņām starptautiskajos noteikumos vai instrukcijās vai zināšanu paplašināšanās darba aprīkojuma jomā.

12. pants

Nobeiguma noteikumi

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, kurus tās jau pieņēmušas vai gatavojas pieņemt jomā, ko reglamentē šī direktīva.

13. pants

Direktīvu 89/655/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar III pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

14. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) OV C 100, 30.4.2009., 144. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 8. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 13. jūlija Lēmums.

(3) OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.

(4) Sk. III pielikuma A daļu.

(5) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(6) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

I PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS

(minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā un b) apakšpunktā)

1. Vispārīga piebilde

Šajā pielikumā noteiktie pienākumi ir spēkā, ņemot vērā šo direktīvu un gadījumā, ja konkrētais darba aprīkojums rada atbilstīgu risku.

Turpmāk noteiktās minimālās prasības, ciktāl tās attiecas uz ekspluatācijā esošu darba aprīkojumu, attiecībā uz jaunu darba aprīkojumu neprasa obligāti veikt tos pašus pasākumus, bet izpildīt vienīgi būtiskās prasības.

2. Vispārīgās minimālās prasības, kas attiecas uz darba aprīkojumu

2.1.

Darba aprīkojuma vadības ierīcēm, kas skar drošību, jābūt skaidri redzamām un atšķiramām, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgi marķētām.

Izņemot atsevišķus gadījumus, kad noteiktām vadības ierīcēm nepieciešams pretējais, vadības ierīcēm jāatrodas ārpus bīstamās zonas un jābūt novietotām tā, lai to darbināšana neradītu papildu risku. Tās nedrīkst radīt nekādu risku, nejauši iedarbinot.

Ja nepieciešams, operatoram, atrodoties pie vadības pults, jāspēj nodrošināt, ka bīstamajā zonā nav cilvēku. Ja tas nav iespējams, jābrīdina ar drošības sistēmu, kas automātiski liek atskanēt vai parādīties brīdinājuma signālam brīdī, kad tehnika ir gatava sākt darbu. Darba ņēmējam, kas atrodas bīstamajā zonā, jānodrošina laiks vai citas iespējas ātri izvairīties no apdraudējuma, kas rodas, darba aprīkojumam sākot vai beidzot darbu.

Kontroles sistēmām jābūt drošām, un tās jāizvēlas, pienācīgi ņemot vērā to, kādas atteices, defekti un ierobežojumi ir sagaidāmi paredzētās lietošanas apstākļos.

2.2.

Darba aprīkojumam jābūt iedarbināmam tikai ar iepriekšēju nodomu, iedarbojoties uz īpaši šim nolūkam paredzētu vadības ierīci.

To pašu ņem vērā, lai:

—	darba aprīkojumu no jauna iedarbinātu pēc tam, kad tas kāda iemesla dēļ apstājies,

—	kontrolētu ievērojamas izmaiņas darba apstākļos (piem., ātrumu, spiedienu u. c.),

ja vien šāda darbības atsākšana vai izmaiņas nekādam riskam nepakļauj darba ņēmējus, kas atrodas bīstamajā zonā.

Šī prasība neattiecas uz darba aprīkojuma darbības atjaunošanu vai izmaiņām darba apstākļos, kas izriet no automātiskas iekārtas normāla darba cikla.

2.3.

Visam darba aprīkojumam jābūt apgādātam ar vadības ierīci, ar kuru to var apstādināt pilnībā un bez riska.

Katrā darba iecirknī jābūt vadības ierīcei, ar kuru atkarībā no riska veida var apstādināt visu vai daļu no darba aprīkojuma tā, lai darba aprīkojums būtu drošā stāvoklī. Vadības ierīcei, kas apstādina darba aprīkojumu, jābūt prioritārai attiecībā pret ierīci, kas to iedarbina. Kad darba aprīkojums vai tā bīstamās daļas ir pārstājušas darboties, enerģijas padeve attiecīgajam spēka pievadam jāpārtrauc.

2.4.	Vajadzības gadījumā un atkarībā no apdraudējuma, ko rada darba aprīkojums, kā arī no tā parastā apstāšanās laika, darba aprīkojums jāaprīko ar apstādināšanas ierīci avārijas gadījumiem.

2.5.

Darba aprīkojums, kas rada risku krītošu priekšmetu vai izvirzījumu dēļ, atbilstīgi riska veidam jāaprīko ar attiecīgām drošības ierīcēm.

Darba aprīkojums, kas rada apdraudējumu ar gāzu, tvaiku, šķidrumu vai putekļu izplūdi, jāaprīko ar uztveršanas vai ekstrakcijas ierīcēm, kas izvietotas netālu no iespējamā apdraudējuma vietām.

2.6.	Ja to prasa drošība un darbinieku veselības aizsardzība, darba aprīkojums vai tā daļas jānostiprina ar skavām vai kādiem citiem līdzekļiem.

2.7.	Ja pastāv risks, ka darba aprīkojumā var veidoties plīsumi vai tā daļas var demontēties, radot nopietnus draudus darba ņēmēju drošībai un veselībai, jāveic attiecīgi aizsardzības pasākumi.

2.8.

Ja pastāv risks nonākt mehāniskā kontaktā ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu, šīs daļas jānodrošina ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm, lai novērstu piekļūšanu bīstamajām zonām vai apstādinātu bīstamo daļu kustību, pirms sasniegtas bīstamās zonas.

Aizsargiem un aizsargierīcēm jābūt:

—	izturīgām konstrukcijām,

—	tādām, kas nerada nekādu papildu risku,

—	tādām, ko nevar viegli noņemt vai atslēgt,

—	novietotām pietiekamā attālumā no bīstamās zonas,

—	tādām, kas neierobežo vairāk kā nepieciešams, ņemot vērā aprīkojuma darbības ciklu,

—	tādām, kas ļauj veikt nepieciešamās darbības, lai uzstādītu vai nomainītu detaļas un veiktu apkopi, ierobežojot piekļūšanu tikai tai zonai, kurā veicams darbs, un, ja iespējams, nepārvietojot aizsargu vai aizsargierīci.

2.9.	Zonām vai punktiem, kuros strādā ar darba aprīkojumu vai veic tā apkopi, jābūt pienācīgi apgaismotiem atkarībā no veicamās darbības.

2.10.

Darba aprīkojuma daļas, kur ir augsta vai ļoti zema temperatūra, vajadzības gadījumā jānosedz, lai darba ņēmēji ar tām nesaskartos vai nepienāktu tām pārāk tuvu.

2.11.

Brīdinājuma ierīcēm uz darba aprīkojuma jābūt nepārprotamām, viegli uztveramām un saprotamām.

2.12.

Darba aprīkojumu drīkst izmantot tikai atbilstīgu darbu veikšanai un tam piemērotos apstākļos.

2.13.

Apkopes darbības jāspēj veikt laikā, kad darba aprīkojums ir izslēgts. Ja tas nav iespējams, jānodrošina atbilstīgi drošības pasākumi vai arī iespēja veikt šādas darbības ārpus bīstamās zonas.

Ja mehānismam ir apkopes žurnāls, ieraksti tajā jāizdara regulāri.

2.14.

Visam darba aprīkojumam jābūt apgādātam ar skaidri identificējamiem līdzekļiem tā atvienošanai no visiem enerģijas avotiem.

Atkal pievienošana pie enerģijas avotiem nedrīkst radīt nekādu risku attiecīgajiem darba ņēmējiem.

2.15.

Uz darba aprīkojuma jābūt brīdinājumiem un marķējumiem, kas ir būtiski darba ņēmēju drošībai.

2.16.

Darba ņēmējiem jāgarantē droša piekļūšana un uzturēšanās visās zonās, kas nepieciešamas ražošanas, montāžas un apkopes darbību veikšanai.

2.17.

Visam darba aprīkojumam jābūt tādam, lai novērstu risku, kas saistīts ar aizdegšanos, pārmērīgu uzkaršanu, gāzu, putekļu, šķidruma, tvaiku vai citu vielu, kas tajā veidojas, tiek lietotas vai uzglabātas, noplūdi.

2.18.

Visam darba aprīkojumam jābūt tādam, lai novērstu risku, kas saistīts ar darba aprīkojuma vai vielu, kuras tajā veidojas, tiek lietotas vai uzglabātas, eksplodēšanu.

2.19.

Visam darba aprīkojumam jābūt tādam, lai novērstu risku, kas saistīts ar darba ņēmēju nonākšanu tiešā vai netiešā saskarē ar elektrību.

3. Papildu minimālās prasības, kas piemērojamas attiecībā uz specifiskiem darba aprīkojumu veidiem

3.1. Minimālās prasības attiecībā uz pārvietojamu darba aprīkojumu, kas var būt gan pašgājējas iekārtas, gan citādi darbināmas iekārtas

3.1.1. Darba aprīkojumam, kurā atrodas darba ņēmējs(-i), jābūt ierīkotam tā, lai samazinātu riska faktorus, kam darba ņēmēji pakļauti brauciena laikā.

Šajos riska faktoros jāiekļauj risks, ka darba ņēmējs var saskarties ar riteņiem vai kāpurķēdēm vai iesprūst tajos.

3.1.2. Ja pievada nejauša ieķeršanās starp pārvietojama darba aprīkojuma elementu, tā armatūru vai jebkādu piekabināmu elementu var radīt īpašu risku, šādam aprīkojumam jābūt aprīkotam vai pielāgotam tā, lai novērstu pievadu bloķēšanos.

Ja šādu ieķeršanos nevar novērst, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu jebkādu negatīvu iedarbību uz darba ņēmējiem.

3.1.3. Ja enerģijas pārnešanas vārpstas starp iekārtas kustīgajām daļām var nosmērēties vai deformēties, velkot tās pa zemi, jābūt piederumiem to nostiprināšanai.

3.1.4. Pārvietojamai darba iekārtai, kurā atrodas darba ņēmējs(-i), jābūt projektētai tā, lai faktiskajos ekspluatācijas apstākļos ierobežotu risku, ko rada iekārtas apgāšanās:

—	ar aizsargkonstrukciju, kas nodrošina, lai iekārta nenosvērtos vairāk kā par ceturtdaļu apgrieziena,

—	vai ar konstrukciju, kas dod pietiekamu brīvu telpu ap transportētajiem darba ņēmējiem, ja sasvēršanās kustība var turpināties tālāk par ceturtdaļu apgrieziena,

—	vai ar kādu citu ierīci ar līdzvērtīgu efektu.

Šīs aizsargkonstrukcijas var būt iekārtas sastāvdaļa.

Šīs aizsargkonstrukcijas nav nepieciešamas, ja iekārta darbības laikā ir nostabilizēta vai ja tai ir tāda uzbūve, ka apgāšanās nav iespējama.

Ja pastāv risks, ka, apgāžoties iekārtai, darba ņēmējs, kurš to vada, var tikt saspiests starp darba iekārtas daļām un zemi, jāuzstāda transportējamos darba ņēmējus noturoša sistēma.

3.1.5. Autokrāvējiem, kuros brauc viens vai vairāki darba ņēmēji, jābūt tā pielāgotiem vai aprīkotiem, lai ierobežotu autokrāvēja apgāšanās risku, piemēram:

—	ierīkojot vadītāja nodalījumu,

—	vai ar tādu autokrāvēja konstrukciju, kas novērš tā apgāšanos,

—	vai ar tādu konstrukciju, kas nodrošina, lai tad, ja autokrāvējs apgāžas, darba ņēmējiem, kas tajā atrodas, paliktu pietiekams atstatums starp zemi un autokrāvēja atsevišķām daļām,

—	vai ar tādu konstrukciju, kas notur darba ņēmējus vadītāja sēdeklī, lai novērstu viņu saspiešanu ar krītošā autokrāvēja daļām.

3.1.6. Pašgājējam darba aprīkojumam, kurš savā kustībā var apdraudēt cilvēkus, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	aprīkojumam jābūt iekārtai, kas novērš neatļautu iedarbināšanu;

b)	tai jābūt attiecīgi aprīkotai, lai mazinātu sadursmes sekas, ja kustībā vienlaicīgi atrodas vairāk nekā viena aprīkojuma vienība uz sliedēm;

c)	jābūt ierīcei aprīkojuma nobremzēšanai un apstādināšanai. Ja to prasa drošības noteikumi, jābūt avārijas ierīcēm, ko vada viegli pieejami regulatori vai automātiskās sistēmas, kas galvenās iekārtas atteices gadījumā nobremzē un apstādina aprīkojumu;

d)	ja vadītāja tiešās redzamības zona nav pietiekama, lai garantētu drošību, pārredzamības uzlabošanas nolūkā jāuzstāda atbilstīgas palīgierīces;

e)	darba aprīkojumam, kas paredzēts izmantošanai naktī vai tumšās vietās, jābūt aprīkotam ar apgaismojumu, kāds nepieciešams darba veikšanai, un jāgarantē pietiekama darba ņēmēju drošība;

f)	ja darba aprīkojums pats vai tā piekabe vai pārvadājamie materiāli var aizdegties un apdraudēt darba ņēmējus, tam jābūt aprīkotam ar attiecīgām ugunsdzēsības ierīcēm, ja šādas ierīces nav pieejamas ekspluatācijas vietas tuvumā;

g)	tālvadāmam darba aprīkojumam jāapstājas tūlīt, tiklīdz tas šķērso kontroles zonas robežas;

h)	tālvadāmam darba aprīkojumam, kas parastos apstākļos var izraisīt saspiešanas vai trieciena briesmas, jābūt ierīcēm, kas aizsargātu pret šiem draudiem, ja nav citu piemērotu ierīču, lai kontrolētu trieciena draudus.

3.2. Minimālās prasības kravas pacelšanas darba aprīkojumam

3.2.1. Ja darba aprīkojums kravas pacelšanai ir uzstādīts pastāvīgi, tā stiprībai un stabilitātei ekspluatācijas laikā jābūt nodrošinātai, īpaši ņemot vērā kravu, kas tiks celta, un spriegumu, kas rodas konstrukciju montāžas vai nostiprināšanas vietā.

3.2.2. Kravas celšanas mehānismiem jābūt skaidri marķētiem, norādot to nominālo slodzi, un attiecīgi jābūt slodzes tabulas plāksnītei, norādot nominālo slodzi katrai mehānisma konfigurācijai.

Celšanas piederumiem jābūt marķētiem tā, lai varētu noteikt drošai ekspluatācijai būtiskos rādītājus.

Darba aprīkojumam, kas nav paredzēts cilvēku pacelšanai, bet kas kļūdas dēļ tomēr varētu tikt šādi izmantots, jābūt šajā nolūkā pienācīgi un skaidri marķētam.

3.2.3. Pastāvīgi uzstādītam darba aprīkojumam jābūt tā uzstādītam, lai samazinātu risku, ka krava varētu:

a)	notriekt darba ņēmējus;

b)	netīši bīstami slīdēt vai brīvi krist; vai

c)	nejauši tikt atbrīvota.

3.2.4. Darba ņēmēju celšanas vai pārvietošanas darba aprīkojumam jābūt tādam, lai:

a)	ar piemērotu ierīču palīdzību tiktu novērsts vagoniņa krišanas risks, ja tāds pastāv;

b)	tiktu novērsts risks lietotājam izkrist no vagoniņa, ja tāds pastāv;

c)	tiktu novērsts risks darba ņēmējam tikt saspiestam, iesprūst vai saņemt triecienu, nejauši nonākot kontaktā ar objektiem;

d)	nodrošinātu, lai cilvēki, kas avārijas gadījumā iesprūst vagoniņā, nebūtu pakļauti briesmām un viņus varētu atbrīvot.

Ja objektam un augstuma starpībām piemītošu cēloņu dēļ a) punktā minētos riskus nav iespējams novērst ar jebkādu drošības pasākumu palīdzību, tad ir jāuzstāda un katru darba dienu jāpārbauda iekāršanas trose ar paaugstinātu drošības koeficientu.

II PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DARBA APRĪKOJUMA EKSPLUATĀCIJU

(minēts 4. panta 3. punktā)

Vispārīga piezīme

Šo pielikumu piemēro, ievērojot šo direktīvu, un tad, ja attiecībā uz konkrēto darba aprīkojumu pastāv atbilstīgs risks.

1. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz visu darba aprīkojumu

1.1.

Darba aprīkojumam jābūt tā uzstādītam, izvietotam un ekspluatētam, lai samazinātu risku tā lietotājiem un pārējiem darba ņēmējiem, piemēram, nodrošinot pietiekamu atstatumu starp aprīkojuma kustīgajām daļām un fiksētajām vai kustīgajām daļām tā tuvumā un to, lai visu veidu patērēto vai saražoto enerģiju un materiālus varētu piegādāt vai aizgādāt prom drošā veidā.

1.2.	Darba aprīkojumam jātiek montētam vai demontētam drošos apstākļos, jo īpaši ievērojot visas ražotāja izstrādātās instrukcijas.

1.3.	Darba aprīkojumam, kuram ekspluatācijas laikā var iespert zibens, ar ietaišu vai attiecīgu līdzekļu palīdzību jābūt aizsargātam pret zibens izraisītām sekām.

2. Noteikumi attiecībā uz tādu pārvietojamu darba aprīkojumu ekspluatēšanu, kas var būt gan pašgājējas, gan citādi darbināmas iekārtas

2.1.	Pašgājēju darba aprīkojumu drīkst vadīt vienīgi tādi darba ņēmēji, kas ir attiecīgi apguvuši šāda aprīkojuma drošu vadīšanu.

2.2.	Ja darba aprīkojums pārvietojas pa darba teritoriju, jānosaka un jāievēro attiecīgi satiksmes noteikumi.

2.3.	Jāveic organizatoriski pasākumi, lai novērstu to, ka darba ņēmēji kājāmgājēji ienāktu pašgājēja darba aprīkojuma darba zonā. Ja darbu pienācīgi var veikt vienīgi darba ņēmēju kājāmgājēju klātbūtnē, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu to, ka iekārta viņus savaino.

2.4.	Darba ņēmēju transportēšana mehāniskas piedziņas pārvietojamā darba aprīkojumā atļauta vienīgi tad, ja šim nolūkam paredzētas drošas ierīces. Ja darbs jāveic brauciena laikā, ātrums attiecīgi jāpielāgo.

2.5.	Darba zonās nevar izmantot pārvietojamu darba aprīkojumu ar iekšdedzes dzinēju, ja nevar nodrošināt tādu pietiekamu gaisa daudzumu, kas nerada draudus darba ņēmēju veselībai vai drošībai.

3. Noteikumi attiecībā uz kravu pacelšanas darba aprīkojuma ekspluatēšanu

3.1. Vispārīgi noteikumi

3.1.1. Darba aprīkojums, kas ir pārvietojams vai ko var demontēt, un kas ir paredzēts kravu celšanai, jāekspluatē tā, lai nodrošinātu aprīkojuma stabilitāti ekspluatācijas laikā visos paredzamos apstākļos, ņemot vērā pamatnes īpašības.

3.1.2. Cilvēkus var pacelt vienīgi ar šim nolūkam paredzēta darba aprīkojuma un piederumu palīdzību.

Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 5. pantu, izņēmuma kārtā darba aprīkojumu, kas nav speciāli paredzēts cilvēku pacelšanai, var lietot šim nolūkam ar noteikumu, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu drošību saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem vai praksi, kas nosaka pienācīgu uzraudzību.

Visu laiku, kamēr darba ņēmēji atrodas darba aprīkojumā, kas paredzēts kravu celšanai, vadības postenī jāatrodas operatoram. Transportējamo cilvēku rīcībā jābūt drošiem sakaru līdzekļiem. Briesmu gadījumā jābūt drošiem līdzekļiem, kas ļautu viņus evakuēt.

3.1.3. Jānosaka pasākumi, kas nodrošina, lai darba ņēmēji neatrastos zem piekārtas kravas, izņemot gadījumus, kad viņu klātbūtne ir nepieciešama rezultatīvai darba veikšanai.

Piekārtas kravas nevar tikt pārvietotas virs neaizsargātām darba vietām, kur parasti atrodas darba ņēmēji.

Ja tomēr tas tiek darīts un citādi darbu nav iespējams pienācīgi veikt, ir jāizstrādā un jāpiemēro attiecīgas procedūras.

3.1.4. Celšanas ierīces jāizvēlas atkarībā no kravas, kas jāceļ, no tās satveršanas punktiem, polispasta un klimatiskajiem apstākļiem, ņemot vērā stropēšanas veidu un konfigurāciju. Celšanas ierīces polispastam jābūt skaidri marķētam, lai operatori būtu informēti par tā rādītājiem, ja šāds polispasts netiek pēc lietošanas demontēts.

3.1.5. Celšanas ierīces jāuzglabā tā, lai tiktu nodrošināts, lai tās netiktu bojātas.

3.2. Darba aprīkojums kravu celšanai bez atsaitēm

3.2.1. Ja objektā divas vai vairāk darba aprīkojuma vienības, ko lieto kravu celšanai bez atsaitēm, tiek uzstādītas vai samontētas tādā veidā, ka to darbības rādiusi pārklājas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu sadursmes starp kravām vai pašu aprīkojumu daļām.

3.2.2. Lietojot pārvietojamu darba aprīkojumu kravu celšanai bez atsaitēm, jāveic pasākumi, lai novērstu iekārtas noliekšanos, apgāšanos vai, attiecīgi, pārvietošanos vai slīdēšanu. Jāveic pārbaudes, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi tiek veikti pareizi.

3.2.3. Ja tāda darba aprīkojuma operators, kurš paredzēts kravu celšanai bez atsaitēm, nevar pārredzēt pilnu kravas gaitu ne tiešā veidā, ne ar tādu palīgierīču palīdzību, kas sniegtu nepieciešamo informāciju, kompetentai personai jāuztur sakari ar operatoru, lai vadītu viņu, un jāveic organizatoriski pasākumi, lai novērstu kravas sadursmes, kas varētu apdraudēt darba ņēmējus.

3.2.4. Darbi jāizkārto tā, lai, darba ņēmējiem ar rokām piestiprinot vai atsaitējot kravu, to varētu veikt droši, jo īpaši saglabājot tiešu vai netiešu kontroli pār darba aprīkojumu.

3.2.5. Visas pacelšanas darbības kārtīgi jāizplāno, pienācīgi jāuzrauga un jāveic, aizsargājot darba ņēmēju drošību.

Konkrēti, ja krava jāpaceļ vienlaikus ar diviem vai vairāk darba aprīkojumiem kravu celšanai bez atsaitēm, jānosaka un jāievēro procedūra, kas nodrošina operatoru labu savstarpēju koordinētību.

3.2.6. Ja pilnīgas vai daļējas enerģijas atteices gadījumā darba aprīkojums, kas paredzēts kravu celšanai bez atsaites, nespēj noturēt savu kravu, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu darba ņēmēju pakļaušanu jebkādam riskam.

Piekārtu kravu nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja vien nav novērsta pieejamība bīstamajai zonai, kā arī krava ir droši piekārta un tiek droši saturēta.

3.2.7. Darba aprīkojuma, kas paredzēts kravu celšanai bez atsaites, ekspluatācija āra apstākļos jāaptur, ja meteoroloģiskie apstākļi pasliktinās līdz tādam līmenim, kas apdraud aprīkojuma drošu ekspluatāciju un pakļauj darba ņēmējus riskam. Lai novērstu darba ņēmēju pakļaušanu jebkādam riskam, jāveic attiecīgi aizsardzības pasākumi, jo īpaši lai novērstu darba aprīkojuma apgāšanos.

4. Noteikumi par pagaidu darbam augstumā iedalīta darba aprīkojuma izmantošanu

4.1. Vispārīgi noteikumi

4.1.1. Ja, ievērojot Direktīvas 89/391/EEK 6. pantu un šīs direktīvas 3. pantu, pagaidu darbu augstumā nav iespējams veikt droši, ar pienācīgiem ergonomiskiem nosacījumiem un uz piemērotas virsmas, tad darba veikšanai jāizvēlas aprīkojums, kas ir vispiemērotākais drošu darba apstākļu radīšanai un uzturēšanai. Kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem jādod priekšroka salīdzinājumā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Darba aprīkojuma izmēriem jābūt piemērotiem veicamā darba veidam un paredzamajai slodzei, kā arī jāļauj droši pārvietoties.

Vispiemērotākos līdzekļus pieejai pagaidu darba vietām augstumā jāizvēlas atkarībā no pārvietošanās biežuma, darba veikšanas augstuma un darba vietas izmantošanas ilguma. Izvēlei jābūt tādai, kas ļauj veikt evakuāciju nenovēršamu briesmu gadījumā. Pārvietošanās starp pieejas līdzekļiem un darba platformām, stāviem vai trapiem nedrīkst palielināt kritiena risku.

4.1.2. Strādājot augstumā, kāpnes drīkst izmantot kā darba vietu vienīgi tādos apstākļos, kuros, ņemot vērā 4.1.1. punktu, nav pamata izmantot drošāku darba aprīkojumu, jo riska pakāpe ir zema un vai nu aprīkojumu izmanto neilgu laiku, vai darba laukumam ir raksturīgas iezīmes, kuras darba devējs nespēj mainīt.

4.1.3. Pieeju ar virvju un pielāgojumu palīdzību var izmantot vienīgi apstākļos, kad riska vērtējumā atzīts, ka darbu iespējams veikt droši, un kad nav pamata izmantot citu, drošāku darba aprīkojumu.

Ņemot vērā riska vērtējumu un jo īpaši atkarībā no darba ilguma un ergonomiskajiem ierobežojumiem, darba vietā ir jāparedz sēdeklis ar atbilstīgām palīgierīcēm.

4.1.4. Atkarībā no izraudzītā darba aprīkojuma veida un pamatojoties uz iepriekš minēto, ir jāparedz attiecīgi pasākumi, lai darba ņēmējiem līdz minimumam samazinātu ar attiecīgā veida aprīkojumu saistītu risku. Vajadzības gadījumā ir jāparedz aizsarglīdzekļu uzstādīšana, lai nepieļautu kritienus. Aizsarglīdzekļiem jābūt ar piemērotu uzbūvi un pietiekami izturīgiem, lai nepieļautu vai apturētu kritienus no augstuma un, ciktāl iespējams, nepieļautu darba ņēmēju savainošanos. Kolektīvos aizsarglīdzekļus kritienu novēršanai drīkst neuzstādīt tikai tajās vietās, kur atrodas pieeja kāpnēm.

4.1.5. Ja konkrēta darba veikšanai nepieciešams uz laiku novākt kolektīvos aizsarglīdzekļus kritienu novēršanai, ir jāveic efektīvi kompensējoši drošības pasākumi. Minēto darbu nedrīkst sākt, pirms šie pasākumi nav veikti. Pēc minētā darba pilnīgas vai daļējas pabeigšanas kolektīvie aizsarglīdzekļi kritienu novēršanai ir jāuzstāda no jauna.

4.1.6. Pagaidu darbu augstumā drīkst veikt vienīgi tad, ja laika apstākļi neapdraud darba ņēmēju drošību un veselību.

4.2. Īpaši noteikumi par kāpņu izmantošanu

4.2.1. Kāpnes jānovieto tā, lai nodrošinātu to stabilitāti izmantošanas laikā. Pārnēsājamās kāpnes jānovieto uz stabila, izturīga, piemērota lieluma un nekustīga atbalsta tā, lai pakāpieni būtu horizontāli. Piekārtajām kāpnēm, izņemot virvju kāpnes, jābūt droši nostiprinātām, lai tās nevarētu pārvietot un lai novērstu kāpņu šūpošanos.

4.2.2. Pārnēsājamo kāpņu pamats ir jānodrošina pret slīdēšanu kāpņu izmantošanas laikā, to augšgalā vai apakšgalā pakāpienus nostiprinot ar jebkura veida pretslīdes ierīci vai izmantojot jebkādu citu risinājumu, kura efektivitāte ir līdzvērtīga. Kāpnēm, ko izmanto pieejai, jābūt tik garām, lai tās sniegtos pietiekami tālu pāri darba platformas malai, ja vien nav citas drošas iespējas pieturēties. Izmantojot saliekamās kāpnes un bīdāmās kāpnes, nedrīkst pieļaut, ka dažādi kāpņu posmi kustas attiecībā viens pret otru. Pārvietojamās kāpnes nedrīkst pārvietot, pirms darba ņēmējs uz tām nav uzkāpis.

4.2.3. Kāpnes jāizmanto tā, lai darba ņēmējiem jebkurā brīdī būtu droša iespēja pieturēties un atbalstīties. Šādai iespējai jābūt jo īpaši gadījumos, kad augšup pa kāpnēm ar rokām jānes smagumi.

4.3. Īpaši noteikumi par sastatņu izmantošanu

4.3.1. Ja nav pieejami aprēķini par izvēlētajām sastatnēm vai ja tie neattiecas uz paredzēto konfigurāciju, ir jāveic stiprības un stabilitātes aprēķini, ja vien sastatnes netiek montētas saskaņā ar vispārēji atzītu standarta konfigurāciju.

4.3.2. Atkarībā no izraudzīto sastatņu sarežģītības pakāpes, kompetentai personai jāsastāda to montāžas, izmantošanas un demontāžas plāns. Tas var būt standarta plāna formā, papildināts ar punktiem par konkrētajām sastatnēm specifiskām detaļām.

4.3.3. Sastatņu nesošās daļas ir jānodrošina pret slīdēšanu, vai nu pievienojot stiprinājumu nesošajai virsmai, vai izmantojot pretslīdes ierīces vai jebkādu citu līdzvērtīgas efektivitātes līdzekli, kā arī slodzei pakļautajai sastatņu virsmai jābūt pietiekoši izturīgai. Jānodrošina, lai sastatnes būtu stabilas. Sastatnes uz riteņiem ir jāaprīko ar atbilstīgām ierīcēm, lai šīs sastatnes nejauši neizkustētos laikā, kad augšā strādā.

4.3.4. Sastatņu stāva izmēriem, formai un konstrukcijai jābūt piemērotiem veicamā darba veidam, atbilstīgiem paredzamajai slodzei, un tiem jāļauj darba ņēmējiem neapdraudēti strādāt un pārvietoties. Sastatņu stāvam jābūt montētam tā, lai pie parastas slodzes tā elementi nekustētos. Starp sastatņu stāva elementiem nedrīkst būt bīstamu atveru, un ir jābūt vertikālām margām, lai novērstu kritienus.

4.3.5. Ja daļa sastatņu nav izmantojama, piemēram, to montāžas, demontāžas vai pārveides laikā, tad tā jāmarķē ar brīdinājuma zīmēm par vispārējām briesmām, to veicot saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem, kuros transponē ar Padomes Direktīvu 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (1), kā arī atbilstīgi jānorobežo ar fiziskiem šķēršļiem, kas slēdz pieeju bīstamajai zonai.

4.3.6. Sastatnes drīkst montēt, demontēt vai būtiski pārveidot vienīgi kompetentas personas uzraudzībā, un to drīkst darīt vienīgi tādi darba ņēmēji, kas paredzēto darbību sakarā ir atbilstīgi apmācīti, apskatot darbībām specifiskos riskus saskaņā ar 9. pantu, un konkrēti šādās jomās:

a)	attiecīgo sastatņu montāžas, demontāžas vai pārveides plāna izpratne;

b)	drošība attiecīgo sastatņu montāžas, demontāžas vai pārveides laikā;

c)	pasākumi, lai novērstu personu vai priekšmetu krišanas iespēju;

d)	drošības pasākumi tādu laika apstākļu gadījumā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo sastatņu drošību;

e)	pieļaujamās slodzes;

f)	citi riski, kas varētu būt saistīti ar iepriekš minēto montāžu, demontāžu vai pārveidi.

Darbu uzraugam un attiecīgajiem darba ņēmējiem ir jābūt pieejamam 4.3.2. punktā minētajam montāžas un demontāžas plānam, to skaitā visām tajā iekļautajām instrukcijām.

4.4. Īpaši noteikumi par pieejas ar virvēm un pielāgojumu izmantošanu.

Izmantojot pieeju ar virvēm un pielāgojumus, jāievēro šādi nosacījumi:

a)	sistēmai jāsastāv vismaz no divām atsevišķi nostiprinātām virvēm, vienu no tām izmantojot kā pieejas, nolaišanās un atbalsta līdzekli (darba virve), bet otru – kā drošības līdzekli (drošības virve);

b)	darba ņēmējiem jābūt apgādātiem ar atbilstīgām drošības siksnām un tās jāvalkā, savienotas ar drošības virvi;

darba virvei jābūt aprīkotai ar drošiem pacelšanās un nolaišanās līdzekļiem, kā arī ar paškontrolējošu sistēmu, lai novērstu lietotāja kritiena iespējamību gadījumā, ja viņš zaudē kontroli pār savām kustībām. Drošības virvei jābūt aprīkotai ar darba ņēmēja kustībām sekojošu mobilu sistēmu kritienu novēršanai;

d)	instrumentus un citus piederumus, ko darba ņēmējs grasās izmantot, jāpiestiprina pie darba ņēmēja drošības siksnas vai pie darba vietas sēdekļa vai jāpiestiprina ar citiem piemērotiem līdzekļiem;

e)	darbu pienācīgi jāplāno un jāuzrauga, lai ārkārtas situācijā darba ņēmēju būtu iespējams glābt nekavējoties;

f)	saskaņā ar 9. pantu attiecīgajiem darba ņēmējiem jāsaņem atbilstīga apmācība paredzēto darbību sakarā un jo īpaši attiecībā uz glābšanas metodēm.

Izņēmuma gadījumos, kad, ņemot vērā riska novērtējumu, otras virves izmantošana padarītu darbu vēl bīstamāku, ir pieļaujama tikai vienas virves izmantošana ar noteikumu, ka ir veikti atbilstīgi drošības pasākumi saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem vai praksi.

(1) OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar turpmāko grozījumu sarakstu

(minēti 13. pantā)

Padomes Direktīva 89/655/EEK (OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.)
Padomes Direktīva 95/63/EK (OV L 335, 30.12.1995., 28. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/45/EK (OV L 195, 19.7.2001., 46. lpp.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/30/EK (OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.)	Tikai attiecībā uz atsauci uz Direktīvu 89/655/EEK 3. panta 3. punktā

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 13. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
89/655/EEK	1992. gada 31. decembris
95/63/EK	1998. gada 4. decembris
2001/45/EK	2004. gada 19. jūlijs (1)
2007/30/EK	2012. gada 31. decembris

(1) Dalībvalstīm ir tiesības attiecībā uz Direktīvas 89/655/EEK II pielikuma 4. punkta piemērošanu izmantot pārejas laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, skaitot no 2004. gada 19. jūlija, lai ņemtu vērā dažādās situācijas, kuras varētu rasties, praktiski piemērojot Direktīvu 2001/45/EK, jo īpaši, kad to veic mazie un vidējie uzņēmumi.

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 89/655/EEK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
4.a panta 1. punkts	5. panta 1. punkts
4.a panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums	5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
4.a panta 3. punkts	5. panta 3. punkts
4.a panta 4. punkts	5. panta 4. punkts
5. panta pirmais un otrais ievilkums	6. panta a) un b) apakšpunkts
5.a pants	7. pants
6. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
6. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums	8. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts
6. panta 2. punkta otrā daļa	8. panta 2. punkta otrā daļa
6. panta 3. punkts	8. panta 3. punkts
7. panta pirmais ievilkums	9. panta a) apakšpunkts
7. panta otrais ievilkums	9. panta b) apakšpunkts
8. pants	10. pants
9. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
9. panta 2. punkta pirmais un otrais ievilkums	11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
10. panta 1. punkts	—
10. panta 2. punkts	12. pants
—	13. pants
—	14. pants
11. pants	15. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

3.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/20

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 922/2009/EK

(2009. gada 16. septembris)

par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 154. pantu, lai palīdzētu sasniegt tā 14. un 158. pantā minētos mērķus un ļautu Eiropas Savienības iedzīvotājiem, uzņēmējiem un reģionālām un vietējām kopienām pilnībā gūt labumu no priekšrocībām, ko sniedz telpa bez iekšējām robežām, Kopienai būtu jādod ieguldījums Eiropas mēroga tīklu izveidē un attīstībā, veicot darbības, kas veicina šo tīklu savstarpēju savienojamību, sadarbspēju un pieejamību.

(2)

Padome 2005. gada 1. decembra secinājumos par Komisijas paziņojumu “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” ir uzsvērusi, ka mērķtiecīgāka, efektīvāka un labāk integrēta politika attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska saimnieciskās izaugsmes un ražīguma mērķu sasniegšanai. Komisija tika aicināta mudināt efektīvi izmantot IKT sabiedriskajos pakalpojumos, apmainoties ar pieredzi, un izstrādāt kopīgas pieejas galvenajos jautājumos, tādos kā sadarbspēja un atvērto standartu efektīva izmantošana.

(3)

Eiropas Parlaments 2006. gada 14. marta rezolūcijā par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai (4) aicina akcentēt jautājumus par elektronisko pakalpojumu sadarbspēju un labāko pieredzi valsts sektorā attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, par galveno uzdevumu dalībvalstīs izvirzot vajadzību nodrošināt brīvu un netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu un nodarbinātību. Eiropas Parlaments arī mudināja dalībvalstis i2010 iniciatīvas un programmas iekļaut valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī iedzīvotājiem.

(4)

Mančestras Ministru deklarācijā 2005. gada 24. novembrī ministri, kas atbild par IKT politiku, cita starpā vienojās sadarboties savstarpēji un ar Komisiju, lai efektīvāk dalītos esošajos rīkos, kopīgās specifikācijās, standartos un risinājumos un mudinātu sadarboties, izstrādājot vajadzīgos risinājumus.

(5)

Lisabonas Ministru deklarācijā 2007. gada 19. septembrī ministri cita starpā aicināja Komisiju atvieglināt sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, lai definētu, izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, un noteica, ka turpmākajos Kopienas tiesību aktos jo īpaši jāparedz un jāizvērtē šādu tiesību aktu ietekme uz IKT infrastruktūru un pakalpojumu pārveidi.

(6)

Strauji attīstoties IKT, pastāv risks, ka dalībvalstis var izraudzīties atšķirīgus vai nesaderīgus risinājumus un ka var parādīties jaunas e-barjeras, kas traucētu iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un ar to saistītajām pārvietošanās brīvībām. Tas varētu negatīvi ietekmēt tirgu atvērtību un konkurētspēju, kā arī dažu vispārējas intereses pakalpojumu – gan ekonomisku, gan cita veida – sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpastiprina centieni izvairīties no tirgus sadrumstalotības, jāpanāk sadarbspēja un jāveicina kopīgi saskaņoti IKT risinājumi, nodrošinot piemērotu pārvaldību.

(7)

Kopīgu, atkārtoti lietojamu un sadarbspējīgu risinājumu, kā arī sadarbspējīgu administratīvo atbalsta biroju procesu pieejamība būtu ieguvums arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo šie risinājumi un procesi veicinātu efektīvu un sekmīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pāri robežām un starp nozarēm.

(8)

Ir vajadzīgi nemitīgi centieni, lai nodrošinātu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, pieredzes apmaiņu, izveidotu un uzturētu kopīgas un koplietojamas pieejas, specifikācijas, standartus un risinājumus, kā arī novērtētu, kā Kopienas tiesību akti ietekmē IKT nolūkā atbalstīt efektīvu un sekmīgu pārrobežu mijiedarbību, cita starpā minēto tiesību aktu īstenošanā, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un izmaksas.

(9)

Lai atrisinātu šīs problēmas, tādi centieni ir jāveic ciešā sadarbībā, koordinācijā un dialogā starp Komisiju un dalībvalstīm, ciešā mijiedarbībā ar nozarēm, kas atbild par Eiropas Savienības politikas īstenošanu, un attiecīgos gadījumos ar citām ieinteresētajām personām, pietiekami ņemot vērā Eiropas Savienības prioritātes un valodu daudzveidību, kā arī kopēju pieeju izstrādi tādiem pamatjautājumiem kā sadarbspēja un atvērto standartu efektīva izmantošana.

(10)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (5), kas liek Komisijai definēt mehānismus, kuri nodrošinātu infrastruktūras pakalpojumu finansiālo un darbības ilgtspēju, infrastruktūras pakalpojumi būtu jāuztur un jāsniedz pastāvīgi. Par tādiem infrastruktūras pakalpojumiem dalībvalstis vienojās, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko definē pamatnostādņu kopumu, kā arī vispārējas intereses projektus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) (6), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/1999/EK (1999. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem vairākas darbības un pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm (IDA) būtu savietojami un pieejami (7), kā arī īstenojot IDABC un citas attiecīgas programmas.

(11)	Programma IDABC beidzas 2009. gada 31. decembrī, un tā būtu jānomaina ar Kopienas programmu sadarbspējas risinājumiem Eiropas valstu pārvaldes iestādēm (programma ISA), kas risinās iepriekšminētās problēmas.

(12)

Programma ISA būtu jābalsta uz programmu IDA un IDABC gūto pieredzi. Secinājumi, kuri izriet no IDABC programmas novērtējumiem un kuros skatīti tādi jautājumi kā šīs programmas atbilstība, efektivitāte, rezultativitāte, lietderība un saskanība, arī būtu jāņem vērā. Īpaša uzmanība būtu arī jāvelta vajadzībām, kuras izteikuši šīs programmas lietotāji. Pierādījies, ka koordinēta pieeja var sekmēt ātrāku rezultātu ieguvi ar augstāku kvalitāti un atbilstību administratīvām prasībām, ar kopīgiem un koplietojamiem risinājumiem, kuri izstrādāti un kuru darbība tiek nodrošināta sadarbībā ar dalībvalstīm. Šīs darbības IDA un IDABC programmu ietvaros jau ir devušas lielu ieguldījumu sadarbspējas nodrošināšanā, atbalstot elektronisko informācijas apmaiņu starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, kurai ir pieaugoša labvēlīga ietekme uz vienoto tirgu, un turpina dot ieguldījumu.

(13)	Lai izvairītos no fragmentācijas un nodrošinātu vienotu pieeju, nosakot programmas ISA prioritātes, būtu pietiekami jāievēro Eiropas sadarbspējas stratēģija un Eiropas sadarbspējas sistēma.

(14)

Risinājumiem, ko izveido vai izmanto programmā ISA, vajadzētu būt pieprasījuma noteiktiem un, cik vien iespējams, jāveido daļa no konsekventas pakalpojumu ekosistēmas, kas atvieglina mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm un nodrošina, atvieglina vai dod iespējas īstenot pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju.

(15)

ISA programmai būtu jānodrošina kopīgu sistēmu, kopīgu pakalpojumu un vispārīgu rīku pieejamība, atbalstot pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, kā arī jāatbalsta nozares, izvērtējot Kopienas tiesību aktu ietekmi uz IKT un plānojot attiecīgu risinājumu īstenošanu.

(16)	Kopīgajām sistēmām cita starpā ir jāaptver kopīgas specifikācijas, pamatnostādnes un metodika, kā arī kopīga stratēģija. Šādām kopīgajām sistēmām būtu jāatbilst spēkā esošo Kopienas tiesību aktu prasībām.

(17)	Nodrošinot to pastāvošo kopīgo pakalpojumu darbību un pilnveidi, kas ir izveidoti saskaņā ar programmām IDA un IDABC un citām līdzīgām iniciatīvām, programmai ISA būtu jāatbalsta jaunu kopīgu pakalpojumu izveide, industrializācija, darbība un pilnveide, reaģējot uz jaunām vajadzībām un prasībām.

(18)	Ņemot vērā vietējo un reģionālo iestāžu uzdevumu nodrošināt Eiropas valstu pārvaldes iestāžu efektīvu darbību un sadarbspēju, ir svarīgi risinājumos apsvērt vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības.

(19)

Nodrošinot to pastāvošo atkārtoti lietojamo vispārīgo rīku uzlabošanu, kas ir izveidoti saskaņā ar programmām IDA un IDABC un citām līdzīgām iniciatīvām, programmai ISA būtu jāatbalsta jaunu atkārtoti lietojamu vispārīgu rīku izveide, piegāde un pilnveide, reaģējot uz jaunām vajadzībām vai prasībām, tai skaitā tām, ko nosaka, novērtējot Kopienas tiesību aktu ietekmi uz IKT.

(20)

Kopīgu risinājumu izveidē, pilnveidē vai izmantošanā programma ISA pēc iespējas būtu jābalsta uz vai jāapvieno ar pieredzes un risinājumu apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu. Šajā sakarā būtu jāveicina atbilstība Eiropas sadarbspējas sistēmai, kā arī standartu un specifikāciju atklātums.

(21)	Risinājumi, kas tiek izveidoti vai izmantoti atbilstīgi programmai ISA, būtu jābalsta uz tehniskās neitralitātes un pielāgojamības principu nolūkā nodrošināt arī to, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes iestādes var brīvi izvēlēties izmantojamo tehnoloģiju.

(22)	Visās darbībās, ko aptver programma ISA, būtu jāievēro personas datu drošības, privātuma un aizsardzības principi.

(23)	Sekmējot visu dalībvalstu iesaistīšanos programmas ISA darbībās, vajadzētu būt iespējamām darbībām, kuras ierosinājušas atsevišķas dalībvalstis. Dalībvalstis, kuras nav iesaistījušās šādās darbībās, būtu jāmudina iesaistīties vēlākos posmos.

(24)

Programmai ISA būtu jāsekmē jebkādu i2010 turpinājuma iniciatīvu īstenošana un, lai izvairītos no centienu dublēšanās, būtu jāņem vērā citas Kopienas programmas IKT jomā, it sevišķi Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas IKT politikas atbalsta programmu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (8).

(25)

Mijiedarbība ar privāto sektoru un citām vienībām ir jau pierādījusi tās efektivitāti un pievienoto vērtību. Tādēļ būtu jāmeklē sinerģijas ar šīm ieinteresētajām personām nolūkā, kad vien tas ir lietderīgi, dot prioritāti risinājumiem, kas ir pieejami un tiek uzturēti tirgū. Saistībā ar to būtu jāturpina pašreizējā konferenču, darbsemināru un sanāksmju organizēšanas prakse, lai sekmētu ieinteresēto personu mijiedarbību. Vēl vairāk būtu jāveicina arī elektronisko platformu pastāvīga lietošana. Būtu jāizmanto arī citi līdzekļi, kurus uzskata par piemērotiem saziņai ar šīm ieinteresētajām pusēm.

(26)	Programma ISA būtu jāīsteno saskaņā ar Kopienas noteikumiem par publisko iepirkumu.

(27)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(28)	Programma ISA būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē, lai būtu iespējams izdarīt korekcijas.

(29)

Būtu jāveicina starptautiskā sadarbība, un šajā sakarā vajadzētu būt iespējai programmā ISA iesaistīties arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un kandidātvalstīm. Būtu jāveicina arī sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņu valstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā.

(30)	Sīkāk būtu jāizpēta iespēja izmantot pirmspievienošanās fondus, lai sekmētu kandidātvalstu līdzdalību programmā ISA, kā arī līdzfinansēšanas iespēja no struktūrfondiem un lietotājiem, lai izmantotu kopīgās sistēmas un vispārīgos rīkus, kas izveidoti vai pilnveidoti ar programmu ISA.

(31)

Lai nodrošinātu Kopienas finanšu resursu pareizu pārvaldību un izvairītos no nevajadzīgas iekārtu uzstādīšanas, pētījumu atkārtošanās un pieeju dažādības, vajadzētu būt iespējai risinājumus, kurus izveido vai izmanto ar programmu ISA, izmantot iniciatīvām, kas nav Kopienas iniciatīvas, ar nosacījumu, ka tas nerada izmaksas Eiropas Savienības vispārējam budžetam un netiek apdraudēts risinājuma galvenais Kopienas mērķis.

(32)

Šis lēmums nosaka finansējumu daudzgadu programmai, kas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu apsaimniekošanu (10) 37. punkta nozīmē ir galvenais atsauces punkts budžeta iestādei ikgadējās budžeta procedūras laikā. Šim finansējumam būtu jāaptver arī izdevumi, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kas tieši vajadzīgi programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, un it sevišķi pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas pasākumiem, izdevumiem, kas saistīti ar IKT sistēmām un tīkliem informācijas apmaiņai un apstrādei, līdz ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai var rasties programmas pārvaldības vajadzībām.

(33)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, veicināt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru mijiedarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, dodot iespēju sniegt elektroniskos sabiedriskos pakalpojumus, kas atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets un mērķis

1. Ar šo lēmumu laika posmam no 2010. līdz 2015. gadam izveido sadarbspējas risinājumu programmu Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, tostarp vietējām un reģionālām iestādēm, kā arī Kopienas iestādēm un struktūrām, lai nodrošinātu kopīgus un koplietojamus risinājumus, kuri veicina sadarbspēju (programma ISA).

2. Programmas ISA mērķis ir atbalstīt sadarbību starp Eiropas valstu pārvaldes iestādēm, veicinot efektīvu un rezultatīvu pārrobežu un starpnozaru elektronisku mijiedarbību starp šādām pārvaldes iestādēm, tostarp struktūrām, kuras pilda sabiedriskas funkcijas šo pārvaldes iestāžu uzdevumā, kas ļauj sniegt elektroniskus sabiedriskos pakalpojumus, ar kuriem atbalsta Kopienas politikas un darbību īstenošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

“sadarbspēja” nozīmē dažādu un atšķirīgu organizāciju spēju nodrošināt mijiedarbību savstarpēji izdevīgu un saskaņotu kopīgu mērķu sasniegšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un zināšanām starp organizācijām, izmantojot uzņēmējdarbības procesus, ko tās atbalsta ar datu apmaiņu starp to attiecīgām IKT sistēmām;

b)	“risinājumi” nozīmē kopīgas sistēmas, kopīgus pakalpojumus un vispārīgus rīkus;

c)	“kopīgas sistēmas” nozīmē stratēģiju, specifikācijas, metodiku, pamatnostādnes un līdzīgas pieejas un dokumentus;

d)	“kopīgi pakalpojumi” nozīmē vispārīga veida operatīvus lietojumus un infrastruktūras, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās;

e)	“vispārīgi rīki” nozīmē etalona platformas, koplietošanas un sadarbības platformas, kopīgus komponentus un līdzīgus strukturālus blokus, kas atbilst kopīgām lietotāju prasībām dažādās politikas jomās;

f)	“rīcība” nozīmē pētījumus, projektus un papildu pasākumus;

g)	“papildu pasākumi” nozīmē stratēģiskus un izpratnes veicinātājus pasākumus, pasākumus programmas ISA pārvaldības atbalstam un pasākumus saistībā ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu.

3. pants

Darbības

Ar programmas ISA palīdzību atbalsta un veicina:

a)	kopīgu sistēmu izveidi un pilnveidi, atbalstot sadarbspēju pāri robežām un nozaru starpā;

b)	novērtējumu, kā ierosinātie vai pieņemtie Kopienas tiesību akti ietekmē IKT, kā arī IKT sistēmu ieviešanas plānošanu, atbalstot šādu tiesību aktu īstenošanu;

c)	esošo kopīgo pakalpojumu darbību un pilnveidi, kā arī jaunu kopīgu pakalpojumu izveidi, industrializāciju, darbību un pilnveidi, tostarp publiskās atslēgas infrastruktūru (PKI) sadarbspēju;

d)	pastāvošo atkārtoti lietojamo vispārīgo rīku uzlabošanu, kā arī jaunu atkārtoti lietojamu vispārīgu rīku izveidi, piegādi un pilnveidi.

4. pants

Vispārīgi principi

Darbības, ko aizsāk vai turpina saskaņā ar programmu ISA, jābalsta uz šādiem principiem:

a)	tehniskā neitralitāte un pielāgojamība;

b)	atklātums;

c)	atkārtota lietošana;

d)	privātums un personas datu aizsardzība; un

drošība.

5. pants

Rīcība

1. Kopiena sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno rīcību, kura konkretizēta pastāvīgajā darba programmā, kas izveidota saskaņā ar 9. pantu, atbilstīgi īstenošanas noteikumiem, kas izklāstīti 8. pantā. Tādu rīcību īsteno Komisija.

2. Pētījumam ir viens posms, un to noslēdz nobeiguma ziņojums.

3. Projektam attiecīgā gadījumā ir trīs posmi:

a)	uzsākšanas posms, kas beidzas ar projekta grafika izveidi;

b)	izpildes posms, kas beidzas ar izpildes ziņojumu; un

c)	ekspluatācijas posms, kas sākas, kad risinājumu dara pieejamu lietošanai.

Attiecīgos projekta posmus nosaka tad, kad rīcība tiek iekļauta pastāvīgajā darba programmā.

4. Programmas ISA īstenošanu atbalsta papildu pasākumi.

6. pants

Projekta grafiks un izpildes ziņojums

1. Projekta grafikā ietilpst šādu aspektu apraksti:

a)	apjoms, mērķi un problēma vai iespēja, tostarp risinājuma paredzamie labuma guvēji un ieguvumi, kā arī šādu ieguvumu mērīšanas kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji;

b)	pieeja, tostarp projekta organizatoriskie aspekti, piemēram, posmi, devums un starpmērķi, un pasākumi, kas atvieglina daudzvalodu saziņu;

c)	ieinteresētās personas un lietotāji, kā arī saistītās pārvaldības struktūras;

d)	risinājuma detaļas, tostarp tā saskanība ar un atkarība no citiem risinājumiem, paredzamo izmaksu sadalījums, laika grafiks un prasības, kā arī kopējo īpašuma tiesību izmaksu tāme, ieskaitot ikgadējās darbības izmaksas, ja tādas ir;

e)	risinājuma iezīmes; un

f)	ierobežojumi, tostarp drošības un datu aizsardzības prasības.

2. Izpildes ziņojumā ietilpst šādu aspektu apraksti:

a)	apjoms, mērķi un problēma vai iespēja, samērojot ar projekta grafiku;

b)	projekta efektivitāte, tostarp sasniegumu, radušos izmaksu, faktiskā laika grafika un prasību samērojums ar projekta grafiku, analīze par paredzamo ienākumu no ieguldījumiem, kā arī kopējās īpašuma tiesību izmaksas, ieskaitot ikgadējās darbības izmaksas;

c)	organizatoriskie aspekti, tostarp piemērotās pārvaldības struktūras piemērotība un attiecīgā gadījumā ieteikumi pārvaldības struktūrai pēc izpildes;

d)	attiecīgā gadījumā – ieteiktais plāns risinājuma izvēršanai ekspluatācijas posmā, kā arī pakalpojuma līmeņa rādītāji; un

e)	pieejamie materiāli galīgajiem lietotājiem un tehniskajam atbalstam.

7. pants

Risinājumi

1. Kopīgās sistēmas izveido un uztur ar pētījumu palīdzību.

Pētījumi kalpo arī par atbalsta līdzekļiem, lai novērtētu ierosināto vai pieņemto Kopienas tiesību aktu ietekmi uz IKT, kā arī par līdzekli risinājumu ieviešanas plānošanai, atbalstot šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. Pētījumus publicē un iesniedz Eiropas Parlamenta atbildīgajām komitejām, un tos izmanto par pamatu jebkādiem turpmākajiem nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu Eiropas pārvaldes iestādēs izmantoto IKT sistēmu sadarbspēju.

3. Vispārīgos rīkus izveido un uztur ar projektu palīdzību. Projekti ir arī kopīgo pakalpojumu izveides, industrializācijas, darbības un uzturēšanas līdzeklis.

8. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Programmas ISA īstenošanā pietiekami jāņem vērā Eiropas sadarbspējas stratēģija un Eiropas sadarbspējas sistēma.

2. Jāveicina iespējami vairāku dalībvalstu iesaiste pētījumā vai projektā. Pētījums vai projekts ir atvērts, lai tajā var iesaistīties jebkurā posmā, un dalībvalstis, kuras nav iesaistījušās attiecīgā pētījumā vai projektā, tiek mudinātas iesaistīties vēlākos posmos.

3. Lai nodrošinātu valstu un Kopienas sistēmu sadarbspēju, nosaka kopīgas sistēmas, kopīgus pakalpojumus un vispārējus instrumentus, kas saistīti ar spēkā esošajiem Eiropas publiskajiem standartiem vai atklātām specifikācijām attiecībā uz informācijas apmaiņu un pakalpojumu integrāciju.

4. Risinājumu izveide vai pilnveide pēc iespējas ir jābalsta uz vai jāapvieno ar pieredzes apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu un veicināšanu.

5. Lai izvairītos no dublēšanās un paātrinātu risinājumu izveidi, attiecīgā gadījumā jāņem vērā rezultāti, kas sasniegti citās saistītās Kopienas un dalībvalstu iniciatīvās.

Lai panāktu pēc iespējas lielāku sinerģiju un nodrošinātu savstarpēji papildinošus un apvienotus centienus, rīcība attiecīgā gadījumā ir koordinējama ar citām saistītām Kopienas iniciatīvām.

6. Rīcības ierosināšanu, šādas rīcības posmu noteikšanu un projektu grafiku un izpildes ziņojumu izveidi veic un uzrauga Komisija saskaņā ar 9. pantu izveidotās pastāvīgās darba programmas īstenošanas gaitā.

9. pants

Pastāvīgā darba programma

1. Rīcības īstenošanai Komisija izveido pastāvīgu darba programmu visam šā lēmuma piemērošanas laikam.

2. Komisija apstiprina pastāvīgo darba programmu un vismaz vienu reizi gadā – tās grozījumus.

3. Neskarot 10. panta 4. punktu, vadības procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā, piemēro attiecībā uz Komisijas veikto pastāvīgās darba programmas un jebkādu tās grozījumu apstiprinājumu.

4. Par katru rīcību pastāvīgajā darba programmā attiecīgā gadījumā iekļauj:

a)	aprakstu par apjomu, mērķiem un problēmu vai iespēju, paredzamajiem labuma guvējiem un ieguvumiem, kā arī organizatorisko un tehnisko pieeju;

b)	paredzamo izmaksu sadalījumu un attiecīgā gadījumā sasniedzamos starpmērķus.

5. Projektu var iekļaut pastāvīgajā darba programmā jebkurā no tā posmiem.

10. pants

Budžeta noteikumi

1. Līdzekļus dara pieejamus, balstoties uz šādu konkrētu starpmērķu sasniegšanu:

a)	pētījuma, papildu pasākuma vai projekta uzsākšanas posma sākšanai starpmērķis ir rīcības iekļaušana pastāvīgajā darba programmā;

b)	projekta izpildes posma sākšanai starpmērķis ir projekta grafiks;

c)	projekta sekojošā ekspluatācijas posma sākšanai starpmērķis ir izpildes ziņojums.

2. Starpmērķus, kas jāsasniedz izpildes posmā, kā arī ekspluatācijas posmā, ja tāds ir, nosaka pastāvīgajā darba programmā.

3. Ja projekts ir iekļauts pastāvīgajā darba programmā tā izpildes vai ekspluatācijas posmā, līdzekļus dara pieejamus, iekļaujot šo projektu pastāvīgajā darba programmā.

4. Grozījumus pastāvīgajā darba programmā attiecībā uz budžeta piešķīrumiem, kas pārsniedz EUR 400 000 vienai rīcībai, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

5. Programmu ISA īsteno saskaņā ar Kopienas publiskā iepirkuma noteikumiem.

11. pants

Kopienas finanšu iemaksa

1. Kopīgu sistēmu un vispārīgu rīku izveidi un pilnveidi finansē pilnībā no programmas ISA. Tādu sistēmu un rīku lietošanu finansē lietotāji.

2. Kopīgu pakalpojumu izveidi, industrializāciju un pilnveidi finansē pilnībā no programmas ISA. Tādu pakalpojumu darbību finansē pilnībā no programmas ISA tādā mērā, cik to lietošana var kalpot Kopienas interesēm. Citos gadījumos šo pakalpojumu lietošanu, tostarp to darbību uz decentralizēta pamata, finansē lietotāji.

3. Papildu pasākumus finansē pilnībā no programmas ISA.

12. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu komiteja (ISA komiteja).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. pantu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir noteikts trīs mēneši.

13. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija regulāri uzrauga programmas ISA īstenošanu. Tā pēta sinerģijas ar savstarpēji papildinošām Kopienas programmām.

Komisija katru gadu ziņo ISA komitejai par programmas ISA īstenošanu.

2. Risinājumus pārskata reizi divos gados.

3. Programmai ISA veic starpposma novērtēšanu un nobeiguma novērtēšanu, to rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi līdz 2012. gada 31. decembrim un 2015. gada 31. decembrim. Šajā sakarā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var aicināt Komisiju iesniegt novērtējuma rezultātus un atbildēt uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Novērtēšanā skata šādus jautājumus: atbilstība, efektivitāte, rezultativitāte, lietderība, ilgtspēja, programmas ISA rīcības saskanība un novērtē sniegumu salīdzinājumā ar programmas ISA un pastāvīgās darba programmas mērķi. Nobeiguma novērtēšanā bez tam izskata to, kādā mērā programma ISA ir sasniegusi savu mērķi.

Novērtēšanā izskata arī ieguvumus, ko rīcība ir devusi Kopienai kopīgās politikas attīstībai, apzina jomas iespējamiem uzlabojumiem un verificē sinerģijas ar citām Kopienas iniciatīvām pārrobežu, starpnozaru sadarbspējas jomā.

14. pants

Mijiedarbība ar ieinteresētajām personām

Komisija apvieno attiecīgās ieinteresētās personas nolūkā savstarpēji un ar Komisiju apmainīties viedokļiem par jautājumiem, uz kuriem attiecas ISA programma. Tālab Komisija organizē konferences, darbseminārus un citas sanāksmes. Komisija izmanto arī elektroniskas interaktīvas platformas, un tā var izmantot arī citus mijiedarbības veidus, kurus uzskata par piemērotiem.

15. pants

Starptautiskā sadarbība

1. Eiropas Ekonomikas zonas valstis un kandidātvalstis var iesaistīties ISA programmā, pamatojoties uz to attiecīgajiem nolīgumiem ar Kopienu.

2. Jāveicina sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām vai struktūrām, it īpaši Eiropas un Vidusjūras partnerības un Austrumu partnerības robežās, un ar kaimiņu valstīm, it sevišķi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā. Programma ISA nesedz saistītās izmaksas.

3. Programma ISA sekmē galarezultātu vajadzības gadījumā atkārtotu izmantošanu trešās valstīs.

16. pants

Ārpuskopienas iniciatīvas

Neskarot citas Kopienas politikas jomas, risinājumus, kas izveidoti vai darbojas saskaņā ar programmu ISA, var izmantot ārpuskopienas iniciatīvās ar nosacījumu, ka Eiropas Savienības vispārējam budžetam nerodas papildu izmaksas un netiek apdraudēts risinājuma galvenais Kopienas mērķis.

17. pants

Finanšu noteikumi

1. Kopienas rīcības īstenošanai saskaņā ar šo lēmumu laika posmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim finansējums tiek noteikts EUR 164 100 000 apmērā, no tiem EUR 103 500 000 paredzēti laika posmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Laika posmam pēc 2013. gada 31. decembra attiecīgo summu uzskata par apstiprinātu, ja minētajā posmā tā atbilst finanšu shēmai, kas ir spēkā laika posmam, kurš sākas 2014. gadā.

2. Gada apropriācijas finanšu shēmas robežās apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. MALMSTRÖM

(1) 2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 200, 25.8.2009., 58. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 27. jūlija Lēmums.

(4) OV C 291 E, 30.11.2006., 133. lpp.

(5) OV L 144, 30.4.2004., 62. lpp. (lēmums atrodas OV L 181, 18.5.2004., 25. lpp).

(6) OV L 203, 3.8.1999., 1. lpp.

(7) OV L 203, 3.8.1999., 9. lpp.

(8) OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

3.10.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 260/31

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 17. septembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2)

(ECB/2009/21)

(2009/734/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo un ceturto ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un īpaši to 3.1. pantu, kā arī 17., 18. un 22. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir pieņēmusi 2007. gada 26. aprīla Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas Vienoto automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (1) kas regulē TARGET2, kam raksturīga vienota tehniskā platforma – Vienotā platforma (Single Shared Platform; SSP).

(2)

Pamatnostādne ECB/2007/2 būtu jāgroza: a) ņemot vērā SSP jauno versiju; b) lai precizētu dažus ar atrašanās vietu saistītus pārraudzības principus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus euro; c) lai ieviestu izņēmumu attiecībā uz divpusējiem līgumiem ar papildsistēmām, kuras atver maksājumu moduļa kontus un kurām nevar piemērot ieķīlāšanu vai prasību ieskaitu; d) lai atspoguļotu vairākus citus tehniskus un redakcionālus labojumus un precizējumus un e) lai svītrotu ar migrāciju uz TARGET2 saistītos noteikumus, kurus vairs nepiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2007/2 groza šādi.

Ar šādu definīciju aizstāj “papildsistēmas” definīciju 2. pantā:

“—

papildsistēma (PS) (ancillary system (AS)) ir EEZ nodibinātas iestādes pārvaldīta sistēma, ko uzrauga un/vai pārrauga kompetentā iestāde un kura atbilst ECB interneta lapā kopā ar to grozījumiem publicētajiem pārraudzības principiem par tādas infrastruktūras atrašanās vietu, kas sniedz pakalpojumus euro (2) un kurā notiek maksājumu un/vai finanšu instrumentu apmaiņa un/vai klīrings un kurā norēķini par izrietošajām monetārajām saistībām notiek, izmantojot TARGET2, saskaņā ar šo pamatnostādni un divpusēju līgumu starp papildsistēmu un jebkuru attiecīgo Eurosistēmas CB;

Pamatnostādnes 8. pantu papildina ar šādu 4. punktu:

“4. Atkāpjoties no 3. punkta, divpusēji līgumi ar papildsistēmām, kuras izmanto DI, bet tikai veic maksājumus savu klientu labā, atbilst:

a)	II pielikumam, izņemot V sadaļu, 36. pantu un VI un VII papildinājumu; un

b)	IV pielikuma 18. pantam.”;

3.	Pamatnostādnes 13. pantu svītro.

Ar šādu pantu aizstāj 15. pantu:

“15. pants

Dažādi noteikumi un pārejas noteikumi

1. Kontus, ko iesaistītā NCB ārpus MM atvērusi kredītiestādēm un papildsistēmām, regulē šīs iesaistītās NCB noteikumi, ņemot vērā šīs pamatnostādnes noteikumus, kas attiecas uz vietējiem kontiem, un citus ECB Padomes lēmumus. Kontus, ko iesaistītā NCB ārpus MM atvērusi iestādēm, kas nav kredītiestādes un papildsistēmas, regulē šīs iesaistītās NCB noteikumi.

2. Sava pārejas perioda laikā katra Eurosistēmas CB var turpināt veikt maksājumus un citus darījumus savos vietējos kontos, t. sk.:

a)	maksājumus starp kredītiestādēm;

b)	maksājumus starp kredītiestādēm un papildsistēmām; un

c)	maksājumus saistībā ar Eurosistēmas atklātā tirgus operācijām.

3. Pārejas periodam beidzoties, pārtrauc:

a)	Eurosistēmas CB veikto adresējamu BIC turētāju reģistrāciju attiecībā uz iestādēm, kas minētas II pielikuma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

b)	netiešu dalību Eurosistēmas CB; un

c)	norēķinus par visiem 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem maksājumiem vietējos kontos.”;

5.	Pamatnostādnes ECB/2007/2 II, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.

2. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2009. gada 22. septembrī.

2. Šīs pamatnostādnes 1. panta 1. punktu un tās pielikuma 1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu, 1. punkta 2. apakšpunktu un 2. punktu piemēro no 2009. gada 23. oktobra.

3. Pārējos šīs pamatnostādnes noteikumus piemēro no 2009. gada 23. novembra.

3. pants

Adresāti un īstenošanas pasākumi

1. Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

2. Dalībvalstu, kas ieviesušas euro, nacionālās centrālās bankas līdz 2009. gada 9. oktobrim nosūta ECB pasākumus, ar kuru palīdzību tās gatavojas nodrošināt atbilstību šai pamatnostādnei.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 17. septembrī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.

(2) Eurosistēmas pašreizējā politika attiecībā uz infrastruktūras atrašanās vietu izklāstīta šādos dokumentu, kas pieejami ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu: a) “Policy statement on euro payment and settlement systems located outside the euro area”, 1998. gada 3. novembris, b) “The Eurosystem’s policy line with regard to consolidation in central counterparty clearing”, 2001. gada 27. septembris, c) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling in euro-denominated payment transactions”, 2007. gada 19. jūlijs;d) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling euro-denominated payment transactions: specification of “legally and operationally located in the euro area” ”, 2008. gada 20. novembris.”;

PIELIKUMS

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 II pielikumu.

1. pantu groza šādi:

papildsistēmas (ancillary system) definīciju aizstāj ar šādu:

“—

papildsistēma (PS) (ancillary system (AS)) ir Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) nodibinātas iestādes pārvaldīta sistēma, ko uzrauga un/vai pārrauga kompetentā iestāde un kura atbilst ECB interneta lapā kopā ar to grozījumiem publicētajiem pārraudzības principiem par tādas infrastruktūras atrašanās vietu, kas sniedz pakalpojumus euro (1), un kurā notiek maksājumu un/vai finanšu instrumentu apmaiņa un/vai klīrings un kurā norēķini par izrietošajām monetārajām saistībām notiek, izmantojot TARGET2, saskaņā ar Pamatnostādni ECB/2007/2 un divpusēju līgumu starp papildsistēmu un attiecīgo CB.

TARGET2 tehniskās kļūdas (technical malfunction of TARGET2) definīciju aizstāj ar šādu:

“—

TARGET2 tehniskā kļūda (technical malfunction of TARGET2) ir jebkāds šķērslis, bojājums vai kļūda tehniskajā infrastruktūrā un/vai datorsistēmās, ko lieto TARGET2 [iekļaut atsauci uz CB/valsti], vai jebkurš cits apstāklis, kas liedz tajā pašā dienā izpildīt un pabeigt maksājumu tās pašas dienas apstrādi TARGET2 [iekļaut atsauci uz CB/valsti].”

4. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	iestādes, kas pārvalda papildsistēmas un rīkojas šajā statusā;”.

9. pantu groza šādi:

a)	ar šādu punktu aizstāj 2. punktu: “2. Ja dalībnieks nav lūdzis rīkoties citādi, tā BIC tiek publiskots TARGET2 direktorijā.”;

pievieno šādu 5. punktu:

“5. Dalībnieki apzinās, ka [iekļaut atsauci uz CB] un citas CB var publicēt dalībnieku nosaukumus un BIC. Turklāt var publicēt dalībnieku reģistrēto netiešo dalībnieku nosaukumus un BIC, un dalībniekiem jānodrošina, lai netiešie dalībnieki būtu piekrituši šādai publicēšanai.”

Ar šādu punktu aizstāj 12. panta 1. punktu:

“1. [iekļaut CB nosaukumu] katram dalībniekam atver vismaz vienu MM kontu un apkalpo to. Pēc dalībnieka, kurš darbojas kā norēķinu banka, lūguma [iekļaut CB nosaukumu] atver vienu vai vairākus subkontus TARGET2-[iekļaut atsauci uz CB/valsti], kurus izmanto likviditātes nodalīšanai.”

5)	Iekļauj šādu 14. panta 3. punktu: “3. SSP nosaka laikspiedolu maksājuma rīkojumu apstrādei, pamatojoties uz laiku, kad tā saņem un akceptē maksājuma rīkojumu.”

Ar šādu pantu aizstāj 15. pantu:

“15. pants

Prioritātes noteikumi

1. Rīkotājdalībnieki katru maksājuma rīkojumu norāda kā vienu no šādiem rīkojumiem:

a)	parasts maksājuma rīkojums (2. prioritātes grupa);

b)	steidzams maksājuma rīkojums (1. prioritātes grupa); vai

c)	īpaši steidzams maksājuma rīkojums (0. prioritātes grupa).

Ja maksājuma rīkojums neietver norādi uz prioritāti, tas tiek uzskatīts par parastu maksājuma rīkojumu.

2. Maksājuma rīkojumu kā īpaši steidzamu var norādīt tikai:

a)	centrālās bankas; un

b)	dalībnieki gadījumos, ja veicami maksājumi uz CLS International Bank un no tās, un likviditātes pārvedumi par labu papildsistēmām, kas izmanto Papildsistēmas interfeisu.

Visi maksājuma norādījumi, ko papildsistēma iesniegusi, izmantojot Papildsistēmas interfeisu, lai debetētu vai kreditētu dalībnieku MM kontus, uzskatāmi par īpaši steidzamiem maksājuma rīkojumiem.

3. Likviditātes pārveduma rīkojumi, kuri iniciēti IKM, ir steidzami maksājuma rīkojumi.

4. Maksātājs var mainīt steidzamu un parastu maksājuma rīkojumu prioritātes līmeni, izmantojot IKM, tam stājoties spēkā nekavējoties. Nav iespējams mainīt īpaši steidzamu maksājuma rīkojumu prioritātes līmeni.”

Ar šādu punktu aizstāj 17. panta 5. punktu:

“5. Pēc tam, kad saņemts rezervēšanas pieprasījums, [iekļaut CB nosaukumu] pārbauda, vai dalībnieka MM kontā pieejamā likviditāte ir pietiekama, lai veiktu rezervēšanu. Ja tā nav pietiekama, tiek rezervēta tikai MM kontā pieejamā likviditāte. Atlikušās pieprasītās likviditātes rezervēšana tiek veikta tad, kad kļūst pieejama papildu likviditāte.”

Iekļauj šādu 17.a pantu:

“17.a pants

Regulārie rīkojumi likviditātes rezervēšanai un likviditātes nodalīšanai

1. Dalībnieki, izmantojot IKM, var iepriekš noteikt rezervējamās likviditātes standarta apjomu (default amount) īpaši steidzamiem vai steidzamiem maksājuma rīkojumiem. Šāds regulārais rīkojums vai jebkura maiņa attiecībā uz šādu rīkojumu stājas spēkā nākamajā darbadienā.

2. Dalībnieki, izmantojot IKM, var iepriekš noteikt rezervējamās likviditātes standarta apjomu papildsistēmu norēķiniem. Šāds regulārais rīkojums vai jebkura maiņa attiecībā uz šādu rīkojumu stājas spēkā nākamajā darbadienā. Uzskatāms, ka dalībnieki devuši rīkojumu [iekļaut CB nosaukumu] nodalīt likviditāti savā vārdā, ja attiecīgās papildsistēmas tā pieprasa.”

Ar šādu pantu aizstāj 21. pantu:

“21. pants

Rindā esošo maksājuma rīkojumu izpilde un noraidīšana

1. Maksājuma rīkojumus, kurus ievades pozīcijā nekavējoties neizpilda, iekļauj rindā atbilstoši prioritātes līmenim, ko tiem noteicis attiecīgais dalībnieks saskaņā ar 15. pantu.

2. Lai optimizētu rindā esošo maksājuma rīkojumu izpildi, [iekļaut CB nosaukumu] var izmantot I papildinājumā minētās optimizācijas procedūras.

3. Izņemot īpaši steidzamus maksājuma rīkojumus, maksātājs, izmantojot IKM, var mainīt maksājuma rīkojumu rindas kārtību (t. i., pārkārtot tos). Maksājuma rīkojumus var pārvietot vai nu attiecīgās rindas priekšā, vai beigās, šādām pārmaiņām stājoties spēkā nekavējoties jebkurā brīdī dienas apstrādes posmā, kas minēts V papildinājumā.

4. Pēc maksātāja pieprasījuma [iekļaut CB nosaukumu] vai AL grupas gadījumā AL grupas pārvaldnieka centrālā banka var nolemt mainīt īpaši steidzama maksājuma rīkojuma pozīciju rindā (izņemot īpaši steidzamus maksājuma rīkojumus 5. un 6. norēķinu procedūras kontekstā), ja šāda pārmaiņa neietekmē papildsistēmu raitu norēķinu veikšanu TARGET2 vai jebkādā citā veidā nerada sistēmisku risku.

5. Likviditātes pārveduma rīkojumi, kuri iniciēti IKM, tiek nekavējoties noraidīti kā neizpildīti, ja likviditāte nav pietiekama. Citus maksājuma rīkojumus noraida kā neizpildītus, ja tos nevar izpildīt laikā, kas attiecīgajam ziņojuma veidam noteikts saskaņā ar V papildinājumu.”

10)

Ar šādu punktu aizstāj 24. panta 7. punktu:

“7. Procedūru pilnvarojuma iegūšanai lietot AL režīmu saskaņā ar 25. panta 4. un 5. punktu mutatis mutandis piemēro procedūrai pilnvarojuma iegūšanai lietot KKI režīmu. KKI grupas pārvaldnieks nenosūta izpildīta KKI režīma līgumu pārvaldošajai nacionālajai centrālajai bankai.”

11)

37. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. [Iekļaut CB nosaukumu] iesaldē atlikumu dalībnieka subkontā pēc papildsistēmas paziņojuma saņemšanas (izmantojot “cikla sākuma” ziņojumu). Tad [iekļaut CB nosaukumu] atbilstošos gadījumos palielina vai samazina iesaldēto atlikumu, ieskaitot starpsistēmu norēķinu maksājumus subkontā vai norakstot no tā vai ieskaitot likviditātes pārvedumus subkontā. Iesaldēšanu izbeidz pēc papildsistēmas ziņojuma saņemšanas (izmantojot “cikla beigu” ziņojumu).

3. Apstiprinot dalībnieka subkonta atlikuma iesaldēšanu, [iekļaut CB nosaukumu] garantē papildsistēmai maksājumu apjomā, kas nepārsniedz šo atlikumu. Atbilstošos gadījumos apstiprinot iesaldētā atlikuma palielināšanu vai samazināšanu tad, kad starpsistēmu norēķinu maksājumi tiek ieskaitīti subkontā vai norakstīti no tā vai likviditātes pārvedumi tiek ieskaitīti subkontā, garantija automātiski tiek palielināta vai samazināta par maksājuma summu. Neietekmējot minēto garantijas palielināšanos vai samazināšanos, garantija ir neatsaucama, beznosacījuma un maksājama pēc pirmā uzaicinājuma. Ja [iekļaut CB nosaukumu] nav papildsistēmas CB, uzskata, ka [iekļaut CB nosaukumu] devusi norādījumu izsniegt minēto garantiju papildsistēmas CB.”

12)

Šādi groza I papildinājumu.

Šādi groza 2. punktu:

tabulu 1. apakšpunktā aizvieto ar šādu tabulu:

Ziņojuma veids	Izmantošanas veids	Izmantošanas veids
MT 103	Obligāti	Klienta maksājums
MT 103+	Obligāti	Klienta maksājums (automātiskā apstrāde)
MT 202	Obligāti	Starpbanku maksājums
MT 202COV	Obligāti	Seguma maksājumi
MT 204	Pēc izvēles	Tiešā debeta maksājums
MT 011	Pēc izvēles	Piegādes paziņojums
MT 012	Pēc izvēles	Paziņojums sūtītājam
MT 019	Obligāti	Atcelšanas paziņojums
MT 900	Pēc izvēles	Debeta apstiprinājums
MT 910	Pēc izvēles	Kredīta apstiprinājums
MT 940/950	Pēc izvēles	(Klienta) paziņojums

ii)

pievieno šādu 5. apakšpunktu:

“5)	MT 202COV ziņojumus izmanto seguma maksājumu (cover payments) veikšanai, t. i., tādu maksājumu veikšanai, ko veic korespondētājbankas, lai veiktu (segtu) kredīta pārvedumu ziņojumus, kas iesniegti klienta bankai citā, tiešākā veidā. MT 202COV ietvertos klientu datus neatspoguļo IKM.”

Šādi groza 8. punktu:

ar šādu apakšpunktu aizstāj 4. punkta b) apakšpunktu:

“b)

“lietotājs – lietojumprogrammai” režīms (user-to-application mode; U2A)

U2A režīms atļauj tiešu komunikāciju starp dalībnieku un IKM. Informācija tiek atspoguļota pārlūkprogrammā, kas darbojas datorā (SWIFT Alliance WebStation vai kādā citā interfeisā, ko var pieprasīt SWIFT). U2A piekļuves nodrošināšanai IT infrastruktūrai jāatbalsta sīkdatnes (cookies) un JavaScript. Sīkāk izstrādāti norādījumi iekļauti IKM Lietotāja rokasgrāmatā.”;

ii)

ar šādu apakšpunktu aizstāj 5. apakšpunktu:

“5)	Katram dalībniekam jābūt vismaz vienai SWIFT Alliance WebStation vai kādam citam interfeisam, ko var pieprasīt SWIFT, lai viņam, izmantojot U2A, būtu piekļuve IKM.”

13)

Šādi groza II papildinājumu.

Ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2. Kompensācijas piedāvājumu nosacījumi

a)	Maksātājs var iesniegt prasību par administrēšanas maksu un procentu kompensāciju, ja TARGET2 tehniskās kļūdas dēļ maksājuma rīkojums nav ticis izpildīts tā akceptēšanas darbadienā.

Maksājuma saņēmējs var iesniegt prasību par administrēšanas maksu, ja TARGET2 tehnisko kļūdu dēļ tas nav saņēmis maksājumu, kas bija gaidāms konkrētajā darbadienā. Maksājuma saņēmējs var iesniegt prasību arī par procentu kompensāciju, ja ir kāds no šiem nosacījumiem vai vairāki no tiem:

i)	attiecībā uz dalībniekiem, kam pieejama aizdevumu iespēja uz nakti, – TARGET2 tehniskās kļūdas dēļ maksājuma saņēmējam bija jāizmanto aizdevumu iespēja uz nakti; un/vai

ii)	attiecībā uz visiem dalībniekiem – tehniski nebija iespējams izmantot naudas tirgu vai refinansēšana nebija iespējama citu pamatotu iemeslu dēļ.”

14)

Šādi groza III papildinājumu.

Norādījumos attiecībā uz ārpus EEZ esošo TARGET2 dalībnieku valstu atzinumiem 3.6.a punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.6.a Tiesību cesija vai noguldītie aktīvi nodrošinājuma mērķiem, ķīla un/vai repo

Cesija nodrošinājuma mērķiem ir spēkā esoša un izpildāma saskaņā ar [jurisdikcija] likumiem. Ķīlas vai repo nodibināšana un realizēšana saskaņā ar [iekļaut atsauci uz attiecīgo vienošanos ar CB] ir spēkā esoša un izpildāma saskaņā ar [jurisdikcija] likumiem.”

15)

Šādi groza IV papildinājumu.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta b) apakšpunktu:

“b)	visas šā papildinājuma atsauces uz konkrētu laiku ir atsauces uz vietējo laiku ECB mītnes vietā, t. i., Viduseiropas laiku (CET (2)).

16)

V papildinājumu aizstāj ar šādu papildinājumu:

“V papildinājums

DARBA GRAFIKS

1.	TARGET2 ir atvērta katru dienu, izņemot sestdienas, svētdienas, Jaungada dienu, Lielo piektdienu un Pirmās Lieldienas (saskaņā ar ECB mītnes vietā izmantoto kalendāru), 1. maiju, Pirmos Ziemassvētkus un 26. decembri.

2.	Sistēmas atsauces laiks ir ECB mītnes vietas vietējais laiks, t. i., CET.

Darbadiena tiek atklāta iepriekšējās darbadienas vakarā un noris saskaņā ar šādu grafiku.

Laiks	Apraksts
6.45–7.00	Darba laiks dienas operāciju sagatavošanai (3)
7.00–18.00	Dienas apstrāde
17.00	Klientu maksājumu (t. i., maksājumu, kuros iniciators un/vai saņēmējs nav tiešais vai netiešais dalībnieks; sistēma tos var identificēt, izmantojot MT 103 vai MT 103+ paziņojumu) izbeigšanas laiks
18.00	Starpbanku maksājumu (t. i., maksājumu, kas nav klientu maksājumi) izbeigšanas laiks
18.00–18.45 (4)	Dienas beigu apstrāde
18.15 (4)	Vispārējais pastāvīgo iespēju izmantošanas beigu laiks
(Īsu brīdi pēc) 18.30 (5)	CB pieejami dati grāmatvedības sistēmu aktualizēšanai
18.45–19.30 (5)	Dienas sākuma apstrāde (jauna darbadiena)
19.00 (5)–19.30 (4)	Likviditātes nodrošināšana MM kontos
19.30 (5)	Procedūras sākuma ziņojums un regulārā maksājuma rīkojumu izpilde, lai pārvestu likviditāti no MM kontiem uz subkontiem/atbilstošajiem kontiem (ar papildsistēmām saistīti norēķini)
19.30 (5)–22.00	Papildu likviditātes pārvedumu izpilde, izmantojot IKM, pirms papildsistēma nosūta procedūras sākuma paziņojumu; papildsistēmu nakts darījumu norēķinu periods (tikai papildsistēmas norēķinu 6. procedūrai)
22.00–1.00	Tehniskās apkopes periods
1.00–6.45	Papildsistēmu nakts darījumu norēķinu procedūra (tikai papildsistēmas norēķinu 6. procedūrai)

4.	IKM likviditātes pārvedumiem pieejama no plkst. 19.30 (6) līdz nākamās dienas plkst. 18.00, izņemot tehniskās apkopes periodu no plkst. 22.00 līdz plkst. 1.00.

5.	Ja tiek veikti darbības nepārtrauktības pasākumi, darba laiku var mainīt saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu.

Šādi groza Pamatnostādnes ECB/2007/2 III pielikumu.

2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“e)	iestādēm, kuras nav a) un b) apakšpunktā minēto kategoriju iestādes, bet kuras pārvalda papildsistēmas un rīkojas šajā statusā, pie nosacījuma, ja vienošanās par dienas kredītu piešķiršanu šādām iestādēm ir iepriekš iesniegtas Padomei, kura tās apstiprinājusi.”

Pamatnostādnes ECB/2007/2 IV pielikumu groza šādi.

11. punkta 5) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“5)

Norēķinu bankas un PS piekļūst informācijai, izmantojot IKM. PS saņem paziņojumu par izpildes pabeigšanu vai izpildes kļūdu, kas saskaņā ar izvēlēto iespēju ir atsevišķs vai kopējs paziņojums. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.”

14. punkta 7) apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)	SWIFT maksājuma rīkojumus, izmantojot MT 202 ziņojumu, kurus var iesniegt 6. norēķinu procedūras darbības laikā vienīgi dienas apstrādes posmā. Šādus rīkojumus izpilda nekavējoties.”

14. punkta 9) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“9)

6. norēķinu procedūrā nodalītā likviditāte subkontos tiek iesaldēta uz laiku, kamēr notiek PS apstrādes cikls (kas sākas ar “cikla sākuma” ziņojumu un “cikla beigu” ziņojumu, kurus nosūta PS), un tiek atbrīvota pēc tā beigām. Apstrādes cikla laikā iesaldētais atlikums var tikt mainīts starpsistēmu norēķinu maksājumu rezultātā vai ja norēķinu banka veic likviditātes pārvedumus no tās MM konta. PSCB paziņo PS par starpsistēmu norēķinu maksājumu radīto likviditātes samazināšanos vai palielināšanos subkontā. Pēc PS pieprasījuma PSCB paziņo arī par likviditātes palielināšanos subkontā norēķinu bankas veiktā likviditātes pārveduma rezultātā.”;

14. punkta 12) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“12)

Starpsistēmu norēķinus starp divām interfeisa modeli izmantojošām PS var iniciēt tā PS (vai šīs papildsistēmas vārdā tās PSCB), kuras dalībnieka subkonts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, par maksājuma norādījumā norādīto summu debetējot tās PS dalībnieka subkontu, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot otras PS dalībnieka subkontu.

PS, kas iniciējusi maksājuma norādījumu, un otra PS saņem paziņojumu par norēķinu izpildi. Ja norēķinu bankas to lūgušas, tām par norēķinu veiksmīgu izpildi paziņo, izmantojot SWIFT MT 900 vai MT 910 ziņojumu.”

14. punkta 13) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“13)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto interfeisa modeli, uz PS, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt tā PS, kas izmanto interfeisa modeli (vai šīs papildsistēmas vārdā tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, par maksājuma norādījumā minēto summu debetējot tās PS dalībnieka subkontu, kura izmanto interfeisa modeli, un kreditējot tās PS izmantoto atbilstošo kontu, kura izmanto integrēto modeli. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kura izmanto integrēto modeli un kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

14. punkta 17) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“17)

Starpsistēmu norēķinus starp divām PS, kas izmanto integrēto modeli, var iniciēt tikai tā PS (vai šīs papildsistēmas vārdā tās PSCB), kuras atbilstošais konts tiek debetēts. Maksājuma norādījumu izpilda, par maksājuma norādījumā minēto summu debetējot tās PS izmantoto atbilstošo kontu, kura iniciējusi maksājuma norādījumu, un kreditējot otras PS izmantoto atbilstošo kontu. Maksājuma norādījumu nevar iniciēt PS, kuras atbilstošais konts tiks kreditēts.

14. punkta 18) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“18)

Starpsistēmu norēķinus no PS, kas izmanto integrēto modeli, uz PS, kas izmanto interfeisa modeli, var iniciēt tā PS, kas izmanto integrēto modeli (vai šīs papildsistēmas vārdā tās PSCB). Maksājuma norādījumu izpilda, par maksājuma norādījumā norādīto summu debetējot tās PS izmantoto atbilstošo kontu, kura izmanto integrēto modeli, un kreditējot otras PS dalībnieka subkontu. Maksājumu nevar iniciēt PS, kura izmanto interfeisa modeli un kuras dalībnieka subkonts tiks kreditēts.

15. punkta 3) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3)

Norēķinu periods (“līdz”) ļauj noteikt PS norēķinu ierobežotu laika posmu, lai neierobežotu vai nekavētu citu ar PS saistītu darījumu vai TARGET2 darījumu izpildi. Ja kāds maksājuma norādījums nav izpildīts līdz brīdim, kad pienācis “līdz” laiks, vai arī tas nav izpildīts noteiktajā norēķinu periodā, šos maksājuma norādījumus noraida, vai – 4. un 5. norēķinu procedūras gadījumā – var tikt aktivizēts garantijas fonda līdzekļu mehānisms. Norēķinu periodu (“līdz”) var noteikt attiecībā uz 1.–5. norēķinu procedūru.”

(1) Eurosistēmas pašreizējā politika attiecībā uz infrastruktūras atrašanās vietu izklāstīta šādos dokumentu, kas pieejami ECB interneta lapā www.ecb.europa.eu: a) “Policy statement on euro payment and settlement systems located outside the euro area”, 1998. gada 3. novembris, b) “The Eurosystem’s policy line with regard to consolidation in central counterparty clearing”, 2001. gada 27. septembris, c) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling in euro-denominated payment transactions”, 2007. gada 19. jūlijs; d) “The Eurosystem policy principles on the location and operation of infrastructures settling euro-denominated payment transactions: specification of “legally and operationally located in the euro area””, 2008. gada 20. novembris.”;

(2) CET ņem vērā pāreju uz Viduseiropas vasaras laiku.”

(3) Dienas operācijas ir dienas apstrāde un dienas beigu apstrāde.

(4) Eurosistēmas rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā šis periods beidzas 15 minūtes vēlāk.

(5) Eurosistēma rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā šis periods sākas 15 minūtes vēlāk.

(6) Eurosistēma rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā šis periods sākas 15 minūtes vēlāk.”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 920/2009 (2009. gada 2. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 921/2009 (2009. gada 1. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot brosmes EK un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā	3
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) ( 1 )	5
		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) ( 1 )	20

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2009/731/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2009. gada 21. septembris), ar ko ieceļ amatā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Grieķijas	28
	2009/732/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2009. gada 21. septembris), ar ko ieceļ amatā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Beļģijas	29
	2009/733/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2009. gada 21. septembris), ar ko ieceļ amatā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Austrijas	30
	PAMATNOSTĀDNES
	Eiropas Centrālā banka
	2009/734/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2009. gada 17. septembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (ECB/2009/21)	31

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	29,4
0702 00 00	ZZ	29,4
0707 00 05	TR	127,2
0707 00 05	ZZ	127,2
0709 90 70	TR	110,1
0709 90 70	ZZ	110,1
0805 50 10	AR	81,0
	CL	103,4
	TR	91,1
	UY	88,0
	ZA	72,9
	ZZ	87,3
0806 10 10	BR	235,1
	EG	159,5
	TR	100,6
	US	152,0
	ZZ	161,8
0808 10 80	CL	85,7
	NZ	67,8
	US	83,8
	ZA	71,0
	ZZ	77,1
0808 20 50	AR	82,8
	CN	33,7
	TR	95,7
	ZA	76,1
	ZZ	72,1

Nr.	21/T&Q
Dalībvalsts	Francija
Krājums	USK/567EI.
Suga	Brosme (Brosme brosme)
Zona	EK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā
Datums	2.9.2009.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.260.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 260

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 3. oktobris