Eiropas Savienības L 191/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 636/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 15. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) 2008. gada 3. jūlijā publicēja SFPIK 15. interpretāciju Līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību, turpmāk “SFPIK 15. interpretācija”. SFPIK 15. interpretācijā ir sniegti skaidrojumi un ieteikumi, kad jāatzīst ieņēmumi no nekustamā īpašuma būvniecības un jo īpaši – vai uz būvniecības līgumiem attiecas 11. SGS “Būvlīgumi” vai 18. SGS “Ieņēmumi”.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPIK 15. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā iekļauj Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 15. interpretāciju Līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību, kuras teksts pievienots šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmumi piemēro SFPIK 15. interpretāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas to pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 31. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPIK 15. interpretācija

SFPIK 15. interpretācija Līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB tīmekļa vietnē: www.iasb.org

SFPIK 15. INTERPRETĀCIJA

Līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību

ATSAUCES

—	1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā)

—	8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

—	11. SGS Būvlīgumi

—	18. SGS Ieņēmumi

—	37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

—	12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

—	13. SFPIK Klientu lojalitātes programmas

PAPILDU INFORMĀCIJA

1	Nekustamā īpašuma nozarē uzņēmumi, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību, tieši vai ar starpnieku palīdzību var noslēgt līgumus ar vienu vai vairākiem pircējiem pirms būvniecības pabeigšanas Šādiem līgumiem ir dažādi veidi.

Piemēram, uzņēmumi, kas veic nekustamā īpašuma būvniecību, var uzsākt atsevišķu vienību (dzīvokļu vai māju) tirdzniecību pirms to nodošanas ekspluatācijā, t.i., pirms ir pabeigta vai pat pirms ir uzsākta būvniecība. Katrs pircējs slēdz līgumu ar uzņēmumu, lai konkrēto vienību varētu iegūt savā īpašumā, tikko tā būs pieejama apdzīvošanai. Parasti pircējs iemaksā uzņēmumam depozītu, ko atdod atpakaļ tikai gadījumā, ja uzņēmums nenodrošina pabeigtās vienības pieejamību līgumā norādītajos termiņos. Atlikušo pirkuma cenu uzņēmumam parasti samaksā pēc vienības nodošanas pircēja īpašumā līgumā norādītajā gatavības pakāpē.

Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbības vai ražošanas ēku būvniecību, var slēgt līgumu ar vienu pircēju. Pircējam var pieprasīt veikt pakāpeniskus maksājumus laika posmā starp sākotnējo līguma parakstīšanu un līgumdarbu pabeigšanu. Būvniecību var veikt uz zemes, kas pirms būvniecības uzsākšanas pircējam pieder vai viņš to nomā.

DARBĪBAS JOMA

4	Šī interpretācija attiecas uz tieši vai ar apakšuzņēmēju starpniecību būvniecību veicoša uzņēmuma ieņēmumu un ar tiem saistīto izdevumu uzskaiti.

5	Līgumi šīs interpretācijas izpratnē ir līgumi par nekustamā īpašuma būvniecību. Šādi līgumi var attiekties ne tikai uz nekustamā īpašuma būvniecību, bet arī citu preču vai pakalpojumu nodrošināšanu.

JAUTĀJUMI

Šajā interpretācijā ir skaidroti divi jautājumi:

a)	Vai šis līgums ietilpst 11. vai 18. SGS darbības jomā?

b)	Kad ir jāatzīst ieņēmumi no nekustamā īpašuma būvniecības?

VIENPRĀTĪBA

Šajā diskusijā tiek pieņemts, ka uzņēmums ir iepriekš izanalizējis nekustamā īpašuma būvniecības līgumu un citus ar to saistītos līgumus un secinājis, ka uzņēmums nesaglabās ne turpmākās pārvaldīšanas tiesības, kas parasti saistās ar īpašuma tiesībām, ne uzbūvēto nekustamo īpašumu reālu kontroli līdz pakāpei, kas aizliedz visu atlīdzību vai tās daļu atzīt par ienākumiem. Ja ir aizliegta atlīdzības daļas atzīšana par ienākumiem, šī diskusija skar tikai to līguma daļu, kur ienākumi ir atzīti.

Noslēdzot atsevišķu līgumu, uzņēmums var apņemties papildu nekustamā īpašuma būvniecībai piegādāt preces vai pakalpojumus (piem., zemes pārdošanu vai nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu). Saskaņā ar 18. SGS 13. punktu šādu līgumu var būt nepieciešams sadalīt atsevišķi identificējamos komponentos, kur viena daļa būtu par nekustamā īpašuma būvniecību. Uz katru līguma komponentu attiecina tam piekritīgo daļu no kopējās saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesās vērtības. Ja ir identificēti atsevišķi komponenti, uzņēmums attiecina šīs interpretācijas 10. līdz 12. punktu uz daļu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma būvniecību, lai varētu noteikt, vai daļa ietilpst 11. vai 18. SGS darbības jomā. 11. SGS segmentēšanas kritēriji šajā gadījumā attiecas uz jebkuru ar būvlīgumu saistītu līguma komponentu.

9	Šī diskusija atsaucas uz nekustamā īpašuma būvniecības līgumu, bet tā attiecas arī uz nekustamā īpašuma būvniecības daļu, kas ir identificēta līgumā, kurš ietver arī citus komponentus.

Līguma attiecināšana uz 11. vai 18. SGS darbības jomu

10	Tas, vai nekustamā īpašuma būvlīgums ietilpst 11. vai 18. SGS darbības jomā, ir atkarīgs no līguma nosacījumiem un visiem ar tiem saistītajiem faktiem un apstākļiem. Lai to noteiktu, nepieciešams vērtējums, kas ņemtu vērā katru līgumu.

Līgums ir attiecināms uz 11. SGS darbības jomu, ja līgums atbilst 11. SGS 3. punktā sniegtajai būvlīguma definīcijai: “īpaši sagatavots līgums par īpašuma vai īpašumu kopuma būvēšanu …”. Līgums par nekustamā īpašuma būvniecību atbilst būvlīguma definīcijai, ja pircējs pirms būvniecības uzsākšanas var norādīt galvenos nekustamā īpašuma projekta strukturālos elementus un/vai (spēj vai nespēj) norādīt galvenās strukturālās izmaiņas būvniecības gaitā. Ja līgums ir attiecināms uz 11. SGS darbības jomu, tas saskaņā ar 11. SGS 5.(a) un 18. SGS 4. punktu ietver arī jebkādus līgumus vai to daļas par tieši ar nekustamā īpašuma būvniecību nesaistītu pakalpojumu nodrošināšanu

No līguma par nekustamā īpašuma būvniecību, ar kuru pircējam noteiktas ierobežotas iespējas ietekmēt nekustamā īpašuma projektu, piem., izvēlēties attiecīgo projektu no uzņēmuma piedāvātajiem projektiem, vai var tikt paredzētas tikai niecīgas izmaiņas pamatprojektā, atšķiras līgums par preču pārdošanu, kas attiecināms uz 18. SGS darbības jomu.

Kā uzskaitāmi ienākumi no nekustamā īpašuma būvniecības

Līgums ir būvlīgums

13	Ja līgums ir attiecināms uz 11. SGS darbības jomu un tā rezultātus var ticami novērtēt, uzņēmums atzīst ienākumus attiecībā uz līgumdarbu izpildes pakāpi saskaņā ar 11. SGS.

14	Līgums var neatbilst būvlīguma definīcijai un tādējādi būt attiecināms uz 18. SGS darbības jomu. Šajā gadījumā uzņēmums nosaka, vai tas ir pakalpojumu sniegšanas vai preču realizācijas līgums.

Līgums ir par pakalpojumu sniegšanu

Ja uzņēmumam nepieprasa iegādāties un piegādāt būvniecības materiālus, līgums var tikt uzskatīts tikai par pakalpojumu sniegšanas līgumu saskaņā ar 18. SGS. Šajā gadījumā, ja līgums atbilst 18. SGS 20. punktā minētajiem kritērijiem, 18. SGS prasa atzīt ienākumus ar izpildes procenta metodes palīdzību, pamatojoties uz darbības izpildes pakāpi. Lai atzītu ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar šo darījumu (18. SGS 21. punkts), parasti ir piemērojamas 11. SGS prasības.

Līgums ir līgums par preču realizāciju

16	Ja uzņēmumam, lai izpildītu savas līgumsaistības par nekustamā īpašuma piegādi pircējam, jānodrošina pakalpojumi reizē ar būvniecības materiālu piegādi, šis ir līgums par preču realizāciju, un ar šo līgumu saistīto ieņēmumu atzīšanas kritēriji ir minēti 18. SGS 14. punktā.

Uzņēmums var nodot pircējam kontroli un nozīmīgus riskus un atlīdzību saistībā ar īpašumtiesībām uz pašreizējā būvniecības stadijā esošo nepabeigto būvniecību. Šajā gadījumā, ja būvniecības gaitā pastāvīgi ir izpildīti visi 18. SGS 14. punktā norādītie kritēriji, uzņēmums atzīst ienākumus, attiecinot tos uz izpildes pakāpi ar procentuālās izpildes metodes palīdzību. Lai atzītu ieņēmumus un izdevumus, kas saistīti ar šo darījumu (18. SGS 21. punkts), parasti ir piemērojamas 11. SGS prasības.

18	Uzņēmums var nodot pircējam kontroli un nozīmīgus riskus un atlīdzību saistībā ar īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu kopumā vienā reizē (piem., pabeidzot darbu, nodošanas laikā vai pēc tās). Šajā gadījumā uzņēmums atzīst ienākumus tikai tad, ja ir izpildīti visi 18. SGS 14. punkta kritēriji.

Ja uzņēmumam jāturpina darbi nekustamajā īpašumā, kas ir jau nodots pircējam, uzņēmums atzīst saistības un izdevumus saskaņā ar 18. SGS 19. punktu. Saistību apmēru nosaka saskaņā ar 37. SGS. Ja uzņēmumam jāpiegādā preces vai jānodrošina pakalpojumi, kas ir identificējami atsevišķi no jau pircējam nodotā nekustamā īpašuma, tam saskaņā ar šīs interpretācijas 8. punktu atlikušās preces vai pakalpojumi jāidentificē kā atsevišķa pārdošanas daļa.

Informācijas atklāšana

Ja uzņēmums atzīst ienākumus saistībā ar līgumiem, kas būvniecības gaitā ir pastāvīgi atbilduši visiem 18. SGS 14. punktā minētajiem kritērijiem (sk. šīs interpretācijas 17. punktu), ar procentuālās izpildes metodes palīdzību, tam jāatklāj:

a)	kā ir noteikts, kuri līgumi būvniecības gaitā ir pastāvīgi atbilduši visiem 18. SGS 14. punkta kritērijiem;

b)	no šādu līgumu izpildes attiecīgajā laika posmā radušos ienākumu summa; un

c)	metodes, kas lietotas, lai noteiktu nepabeigto līgumu izpildes stadiju.

Saistībā ar 20. punktā aprakstītajiem līgumiem, kas atskaites datumā nav vēl izpildīti, uzņēmumam jāatklāj arī:

a)	līdz šim radušos izmaksu kopsumma un atzītā peļņa (no kuras atskaitīti atzītie zaudējumi); un

b)	saņemto avansa maksājumu summa.

18. SGS PIELIKUMA GROZĪJUMI

22–23

[Grozījumi nav attiecināmi uz atsevišķiem, numurētiem standartiem]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

24	Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt standarta piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro šo Interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, jābūt norādei uz šo faktu.

25	Grāmatvedības uzskaites politikas izmaiņas tiek ņemtas vērā saskaņā ar 8. SGS.

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 637/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (1) un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 9. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2000. gada 4. maija Regula (EK) Nr. 930/2000, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Ar Direktīvām 2002/53/EK un 2002/55/EK ir noteikti vispārīgi noteikumi par šķirņu nosaukumu piemērotību, atsaucoties uz 63. pantu Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (5).

(3)

Lai piemērotu Direktīvas 2002/53/EK un 2002/55/EK, jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā noteikto kritēriju piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz šķēršļiem šķirņu nosaukumu apzīmēšanai, kā paredzēts tās 3. un 4. punktā. Pirmajā fāzē šādiem sīki izstrādātiem noteikumiem būtu jāparedz šādi šķēršļi:

—	lietošana, ko nepieļauj kādas trešās personas agrākas tiesības,

—	grūtības saistībā ar pazīšanu vai atveidošanu,

—	nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citas šķirnes nosaukumu,

—	nosaukumi, kas ir vienādi vai var tikt sajaukti ar citiem nosaukumiem,

—	tādi, kas ir maldinoši vai rada neskaidrības attiecībā uz šķirnes raksturojumu vai citām īpašībām.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Lai piemērotu Direktīvas 2002/53/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu un Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu, šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus konkrētu Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā paredzēto kritēriju piemērošanai attiecībā uz šķirņu nosaukumu piemērotību.

2. pants

1. Ja uz preču zīmi trešai personai ir agrākas tiesības, par šķērsli šķirnes nosaukuma lietošanai Kopienas teritorijā uzskata paziņojumu kompetentai šķirņu nosaukumus apstiprinošai iestādei par preču zīmi, kas reģistrēta vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Kopienas līmenī pirms šķirnes nosaukuma apstiprināšanas un kas ir vienāda vai līdzīga šķirnes nosaukumam un reģistrēta attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

2. Gadījumā, ja uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu attiecas trešās personas iepriekš noteiktās tiesības, šķirnes nosaukumu Kopienas teritorijā uzskata par nepieļaujamu, ja šķirnes nosaukums izraisītu Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (6) 13. panta pārkāpumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu aizsardzību dalībvalstī vai Kopienā saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punktu, 5. panta 4. punkta otro daļu, 5. panta 6. punktu, 6. pantu un 7. panta 4. punktu vai Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (7) bijušo 17. pantu attiecībā uz produktiem, kas ir vienādi vai līdzīgi attiecīgai augu šķirnei.

3. Šķērsli šķirnes nosaukuma piemērotībai, ja trešajai personai ir iepriekš noteiktas tiesības, kā minēts 2. punktā, var novērst, ja ir iepriekš iegūts rakstisks apstiprinājums no agrāko tiesību īpašnieka lietot nosaukumu saistībā ar šķirni, ar nosacījumu, ka šāds apstiprinājums nemaldinās sabiedrību par patiesu produkta izcelsmi.

4. Ja uz piedāvāto nosaukumu kopumā vai tā daļu iesniedzējam ir agrākas tiesības, Regulas (EK) Nr. 2100/94 18. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. pants

1. Šķirnes nosaukumu uzskata par tādu, kas rada lietotājiem grūtības pazīšanas vai atveidošanas ziņā šādos gadījumos:

ja tas ir “iedomātā nosaukuma” formā:

i)	tas sastāv no viena burta;

ii)

tas sastāv no burtu savirknējuma vai šis burtu savirknējums tajā ietilpst kā atsevišķa vienība, kas neveido izrunājamu vārdu kādā no Kopienas oficiālajām valodām, tomēr, ja šis savirknējums ir vispāratzīts saīsinājums, šāda vispāratzīta saīsinājuma maksimālais garums ir divi savirknējumi ar burtu skaitu līdz trīs un tiem jāatrodas katrā nosaukuma galā;

iii)	tas satur skaitli, izņemot gadījumus, kad tas ir nosaukuma neatņemama sastāvdaļa vai ja tas norāda, ka šķirne ir vai būs viena no bioloģiski radniecīgu šķirņu numurētas sērijas;

iv)	tas sastāv no vairāk nekā trim vārdiem vai daļām, ja vien tā formulējums nepadara to viegli atpazīstamu vai atveidojamu;

v)	tas sastāv no pārmērīgi gara vārda vai daļas;

vi)	tas satur kādu interpunkcijas zīmi vai citu zīmi (izņemot gadījumus, kad pirmais burts ir lielais burts un pārējais nosaukums ir rakstīts ar mazajiem burtiem), apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu;

ja tas ir “koda” formā:

i)	tas sastāv tikai no cipara vai cipariem, izņemot radniecības līnijas vai specifiskus šķirņu tipus;

ii)	tas sastāv no viena burta;

iii)	tas satur vairāk nekā 10 burtus vai burtus un ciparus;

iv)	tas satur vairāk nekā četras mainīgas kāda burta vai burtu, cipara vai ciparu grupas;

v)	tas satur interpunkcijas zīmi vai citu zīmi, apakšrakstu, augšrakstu vai zīmējumu.

2. Iesniedzot priekšlikumu par šķirnes nosaukumu, iesniedzējs paziņo, vai piedāvātais nosaukums ir paredzēts “iedomātā nosaukuma” vai “koda” formā.

3. Ja iesniedzējs nepaziņo piedāvātā nosaukuma formu, nosaukumu uzskata par “iedomāto nosaukumu”.

4. pants

Izvērtējot identiskumu vai sajaukšanas iespēju ar citas šķirnes nosaukumu, piemēro šādu:

“var tikt sajaukti ar” attiecina, tostarp, uz šķirnes nosaukumu, kas tikai ar vienu burtu vai ciparu, vai ar burtu uzsvariem atšķiras no tuvu radniecīgas sugas šķirnes nosaukuma, kas ir oficiāli akceptēts tirdzniecībai Kopienā, Eiropas Ekonomikas zonā vai UPOV (Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstī vai ir augu šķirņu aizsardzības subjekts šādās teritorijās. Tomēr tas neattiecas uz tikai viena burta atšķirību vispāratzītā saīsinājumā kā šķirnes nosaukuma atsevišķā vienībā. Ja atšķirīgais burts ir atveidots tā, ka tas padara nosaukumu skaidri atšķiramu no jau reģistrētiem šķirnes nosaukumiem, to neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts. Ja atšķiras divi vai vairāk burti, nosaukumu neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts, izņemot gadījumus, kad divi burti ir tikai samainīti vietām. Ja ir viena cipara atšķirība starp skaitļiem (ja skaitlis ir pieļaujams iedomātajā nosaukumā), to neuzskata par tādu, kas var tikt sajaukts.

Neierobežojot 6. pantu, pirmo daļu nepiemēro šķirnes nosaukumam koda formā, ja salīdzināmais šķirnes nosaukums arī ir koda formā. Ja starp kodiem atšķiras tikai viena zīme, burts vai cipars, to uzskata par pietiekamu, lai atšķirtu divus kodus. Salīdzinot nosaukumus koda formā, tukšās atstarpes nav jāņem vērā;

b)	termina “tuvu radniecīgas sugas” nozīme atbilst definīcijai I pielikumā;

c)	“šķirne vairs nepastāv” nozīmē šķirni, kas vairs nepastāv komerciālā izpratnē;

“oficiāls augu šķirņu reģistrs” uzskatāms par norādi uz lauksaimniecības augu sugu vai dārzeņu sugu šķirņu kopējo katalogu vai jebkuru reģistru, ko sastāda un uztur Kopienas augu šķirņu birojs, Kopienas dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas vai UPOV (Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencija) dalībvalstu oficiāla iestāde;

e)	“šķirne, kuras nosaukums nav ieguvis īpašu nozīmi” nozīmē situāciju, kurā šķirnes nosaukumu, kas kādreiz bijis iekļauts oficiālā augu šķirņu reģistrā un tādējādi ieguvis īpašu nozīmi, uzskata par zaudējušu šo īpašo nozīmi, beidzoties 10 gadu periodam pēc svītrošanas no šā reģistra.

5. pants

Nosaukumi, ko parasti lieto preču tirdzniecībai vai kuri jāpatur brīvi saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši ir:

a)	valūtas apzīmējumi vai termini, kas saistīti ar svariem un mērvienībām;

b)	izteicieni, kurus, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, nedrīkst lietot citiem nolūkiem kā tikai tiem, ko paredz šie normatīvie akti.

6. pants

Šķirnes nosaukumu uzskata par maldinošu vai sajukumu radošu, ja:

a)	tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirnei ir sevišķas īpašības vai vērtība;

b)	tas rada nepatiesu iespaidu, ka šķirne ir saistīta ar vai atvasināta no citas konkrētas šķirnes;

c)	tas atsaucas uz kādu specifisku īpašību vai vērtību veidā, kas rada nepatiesu iespaidu, ka tā piemīt tikai šai šķirnei, kamēr faktiski citām šīs pašas sugas šķirnēm var būt tā pati īpašība vai vērtība;

d)	ar savu līdzību kādai labi pazīstamai tirdzniecības zīmei, kas nav reģistrēta preču zīme vai šķirnes nosaukums, liek domāt, ka šī šķirne ir kāda cita šķirne, vai rada nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas vai audzētāja identitāti;

tas sastāv no (vai satur):

i)	pārākās vai vispārākās pakāpes;

ii)	tās lauksaimniecības vai dārzeņu augu sugas botānisko nosaukumu vai plaši pazīstamo nosaukumu, pie kuras pieder šķirne;

iii)	fiziskas vai juridiskas personas vārdu (nosaukumu) vai atsauci uz to, radot nepatiesu iespaidu attiecībā uz iesniedzēja, par šķirnes uzturēšanu atbildīgās personas vai audzētāja identitāti;

f)	tas ietver ģeogrāfisko nosaukumu, kas, visticamāk, maldinātu sabiedrību par šķirnes īpašībām vai vērtību.

7. pants

Šķirņu nosaukumus, kas apstiprināti koda formā, kā tādus skaidri apzīmē attiecīgā oficiālā katalogā vai dalībvalstu oficiāli apstiprināto augu šķirņu katalogos, vai attiecīgajā kopējā katalogā ar šādu paskaidrojumu: “šķirnes nosaukums apstiprināts “koda” formā”.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 930/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

9. pants

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šo regulu nepiemēro attiecībā uz tiem šķirņu nosaukumiem, kurus iesniedzējs iesniedzis kompetentai iestādei apstiprināšanai pirms 2000. gada 25. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(2) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(3) OV L 108, 5.5.2000., 3. lpp.

(4) Sk. II pielikumu.

(5) OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

(6) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(7) OV L 208, 24.7.1992, 1. lpp.

I PIELIKUMS

TUVU RADNIECĪGAS SUGAS

Lai definētu terminu “tuvu radniecīgas sugas”, kā minēts 4. panta b) punktā, piemēro sekojošo:

a)	ja ģintī ir vairāk nekā viena klase, piemēro 1. punktā iekļauto klašu sarakstu;

b)	ja klases ietver vairāk nekā vienu ģinti, piemēro 2. punktā iekļauto klašu sarakstu;

c)	parasti attiecībā uz ģintīm un sugām, kuras nav ietvertas 1. un 2. punktā iekļauto klašu sarakstā, uzskata, ka ģints ir klase.

1. Klases ģintī

Klases	Zinātniskais nosaukums
1.1. klase	Brassica oleracea
1.2. klase	Brassica izņemot Brassica oleracea
2.1. klase	Beta vulgaris – cukurbietes, lopbarības bietes
2.2. klase	Beta vulgaris – sarkanās bietes, tostarp Čeltenhamas bietes, lapu bietes vai mangoldi
2.3. klase	Bietes, izņemot 2.1. un 2.2. klasi
3.1. klase	Cucumis sativus
3.2. klase	Cucumis melo
3.3. klase	Cucumis izņemot 3.1. un 3.2. klasi
4.1. klase	Solanum tuberosum
4.2. klase	Solanum izņemot 4.1. klasi

2. Klases, kuras ietver vairāk nekā vienu ģinti

Klases	Zinātniskais nosaukums
201. klase	Secale, Triticale, Triticum
203. klase (1)	Agrostis, Dactylis, Festuca, Festulolium, Lolium, Phalaris, Phleum un Poa
204. klase (1)	Lotus, Medicago, Ornithopus, Onobrychis, Trifolium
205. klase	Cichorium, Lactuca

(1) 203. un 204. klase ir izveidota, pamatojoties ne tikai uz tuvu radniecīgām sugām.

II PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 930/2000	(OV L 108, 5.5.2000., 3. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1831/2004	(OV L 321, 22.10.2004., 29. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 920/2007	(OV L 201, 2.8.2007., 3. lpp.)

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 930/2000	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
5. panta a) apakšpunkts	5. panta a) apakšpunkts
5. panta c) apakšpunkts	5. panta b) apakšpunkts
6. panta a) līdz d) apakšpunkts	6. panta a) līdz d) apakšpunkts
6. panta e) punkta i) un ii) apakšpunkts	6. panta e) punkta i) un ii) apakšpunkts
6. panta e) punkta iv) apakšpunkts	6. panta e) punkta iii) apakšpunkts
6. panta f) punkts	6. panta f) punkts
7. pants	7. pants
—	8. pants
8. pants	9. pants
Pielikums	I pielikums
—	II un III pielikums

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 639/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz īpašo atbalstu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), un jo īpaši tās 68. panta 7. punktu, 69. panta 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, 69. panta 7. punkta ceturto daļu, 71. panta 6. punkta otro daļu, 71. panta 10. punktu un 142. panta c) un q) punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 III sadaļas 5. nodaļā ir noteikts īpašs atbalsts, kas piešķirams lauksaimniekiem. Jānosaka kārtība, kādā īstenojama minētā nodaļa.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 6. punktu jebkuram īpašajam atbalstam, ko piešķir atbilstoši minētajam pantam, ir jābūt saderīgam ar citiem Kopienas atbalsta pasākumiem vai tādiem pasākumiem, kurus finansē no valsts atbalsta. Shēmu labas pārvaldības nolūkā līdzīgus pasākumus nedrīkst finansēt divreiz – gan kā īpašo atbalstu, gan saskaņā ar citām Kopienas atbalsta shēmām. Tā kā īpašo atbalstu var īstenot dažādos veidos, saderības nodrošināšana jāatstāj dalībvalstu ziņā, ņemot vērā lēmumus, kurus tās pieņem īpašā atbalsta pasākumu īstenošanai, pamatojoties uz Regulā (EK) Nr. 73/2009 norādītajiem pamatprincipiem un saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 10. punktā un 140. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāsniedz Komisijai sīka informācija par minētās Regulas 68.–72. panta īstenošanā veiktajiem pasākumiem. Tāpēc jāparedz šādu paziņojumu sniegšanas laiks un saturs, lai Komisija var pārraudzīt šā procesa īstenošanu.

(4)	Tā kā lauksaimniekiem vienmēr jāievēro juridiskās prasības, īpašajam atbalstam nav jākompensē to ievērošana.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu īpašo atbalstu var piešķirt par atsevišķiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kuri ir svarīgi vides aizsardzībai vai tās uzlabošanai. Lai atstātu izvēles tiesības dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot pasākumu labu vadību, īpašo lauksaimnieciskās darbības veidu noteikšana jāuztic dalībvalstīm, turklāt pasākumiem jebkurā gadījumā jānodrošina nozīmīgs un izmērāms ieguvums videi.

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu īpašo atbalstu var piešķirt par lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu. Lai palīdzētu dalībvalstīm, jānosaka indikatīvs izpildāmo nosacījumu saraksts.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu īpašo atbalstu var piešķirt par lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu, ņemot vērā minētās regulas 68. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikta atbalsta atbilstība tiem kritērijiem, kas izklāstīti 2.–5. pantā Padomes 2007. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (2). Jāparedz atbilstīgo pasākumu satura precizēšana, kā arī to noteikumu piemērošana, kas norādīti Komisijas 2008. gada 5. jūnija Regulā (EK) Nr. 501/2008, ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (3).

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu īpašo atbalstu var piešķirt par uzlabotu dzīvnieku labturības standartu izmantošanu. Lai panāktu stingrākus dzīvnieku labturības standartus, jāparedz dalībvalstu pienākums izveidot sistēmu, kas ļauj novērtēt to atbalsta pretendentu plānus, kuri vēlas risināt dažādus dzīvnieku labturības aspektus.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļu īpašo atbalstu var piešķirt konkrētām ar lauksaimniecību saistītām darbībām, kuru rezultātā agrovidei rodas papildu ieguvums. Saskaņā ar 68. panta 2. punkta a) apakšpunktu atbalstu īpaši var piešķirt, ja to ir apstiprinājusi Komisija. Tāpēc jāizstrādā precīzi pamatnoteikumi, kas dalībvalstīm jāievēro, nosakot atbilstības kritērijus atbalsta saņemšanai. Jāparedz arī procedūra, kā Komisija saņems informāciju par pasākumu un kā to vērtēs un apstiprinās.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt, lai risinātu atsevišķas grūtības, kas skar lauksaimniekus dažās nozarēs ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidos šajās nozarēs. Lai saglabātu dalībvalstu izvēles brīvību, vienlaikus nodrošinot pasākumu labu vadību, jāparedz dalībvalstu pienākums definēt atbalsta saņemšanai piemērotos apgabalus un/vai lauksaimniecības veidus un noteikt attiecīgu atbalsta apjomu. Lai izvairītos no tirgus traucējumiem, maksājumus nedrīkst pamatot ar tirgus cenu svārstībām vai pielīdzināt kompensācijas maksājumu sistēmai, kuru dalībvalstis izmanto, lai maksātu lauksaimniekiem iekšējo lauksaimniecībai paredzēto atbalstu, pamatojoties uz atšķirību starp mērķa cenu un vietējo tirgus cenu.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt tādos apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes neapstrādāšanu un/vai risinātu īpašas šo apgabalu lauksaimnieku problēmas. Jāparedz noteikumi jo īpaši attiecībā uz pamatsummas noteikšanu katram atbilstīgajam lauksaimniekam, tiesību uz maksājumu piešķiršanu un to vērtības palielinājuma aprēķināšanu, kā arī attiecībā uz dalībvalstu veikto programmu kontroli; saskanības labad šiem noteikumiem jāsaskan ar noteikumiem, kas paredzēti summu piešķiršanai no valsts rezerves.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktu īpašo atbalstu var piešķirt kā ieguldījumu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijās. Jāizveido minimālais satvars, kurā dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem izstrādā noteikumus veidiem, kā veicams finanšu ieguldījums prēmijās par ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanu, lai panāktu atbilstošu ieguldījumu apjomu, vienlaikus aizsargājot lauksaimnieku intereses.

(13)

Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir sīki izklāstīts īpašais atbalsts dažu ekonomisko zaudējumu kompensēšanai lauksaimniekiem dzīvnieku un augu slimību un vides katastrofu gadījumos, veicot finansiālus ieguldījumus kopfondos. Jāizveido minimālais satvars, kurā dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem izstrādā noteikumus finanšu ieguldījumam kopfondos, lai nodrošinātu atbilstošu ieguldījumu apjomu, vienlaikus aizsargājot lauksaimnieku intereses.

(14)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētās summas Komisijai jāaprēķina saskaņā ar minētā panta 7. punktu. Tāpēc jāizstrādā nosacījumi katras dalībvalsts attiecīgo summu noteikšanai, kā arī nosacījumi, kurus Komisija piemēro šo summu pārskatīšanai.

(15)	Tā kā daži noteikumi par Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 1. punktā minēto īpašo atbalstu jāpiemēro no 2009. gada 1. augusta, attiecīgajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem jābūt piemērojamiem iespējami drīz pēc to pieņemšanas.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“īpašā atbalsta pasākumi” ir tādi pasākumi, ar kuriem īsteno īpašo atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punktā;

“citi Kopienas atbalsta instrumenti” ir:

pasākumi, kas paredzēti Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (4), 2006. gada 20. marta Regulā (EK) 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (5), 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (6), 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (7), 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (8), un Regulā (EK) Nr. 3/2008; un

ii)	Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansētie pasākumi atbilstoši 3. pantam Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (9), iekļaujot veterināros un augu veselības pasākumus.

2. pants

Tiesības uz īpašā atbalsta pasākumiem

1. Atbilstības kritērijus īpašā atbalsta pasākumiem dalībvalstis nosaka saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 73/2009 norādītajiem pamatnoteikumiem un šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstis īsteno šo regulu un īpaši tās 1. punktu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem.

3. pants

Atbalsta saderība un kumulācija

1. Dalībvalstis nodrošina saderību starp:

a)	īpašā atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem;

b)	dažādiem īpašā atbalsta pasākumiem;

c)	īpašā atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kurus finansē no valsts atbalsta.

Dalībvalstis nodrošina, lai īpašā atbalsta pasākumi netraucētu tādu pasākumu pareizai darbībai, kurus īsteno saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem vai finansē no valsts atbalsta.

2. Ja saskaņā ar īpašā atbalsta pasākumu piešķiramo atbalstu var piešķirt arī saskaņā ar tādu pasākumu, ko īsteno atbilstoši citiem Kopienas atbalsta instrumentiem, vai saskaņā ar citu īpašā atbalsta pasākumu, dalībvalstis nodrošina, ka lauksaimnieks atbalstu par noteiktu darbību saņem tikai saskaņā ar vienu šādu pasākumu.

4. pants

Nosacījumi atbalsta pasākumu īstenošanai

1. Īpašā atbalsta pasākumus neizmanto, lai kompensētu obligāto pienākumu un likumā noteikto pārvaldības prasību un standartu ievērošanu attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas norādīti attiecīgi Regulas (EK) Nr. 73/2009 II un III pielikumā, vai citām prasībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā.

2. Īpašā atbalsta pasākumus neizmanto nodokļu finansēšanai.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka to īstenotos īpašā atbalsta pasākumus var pārbaudīt un kontrolēt.

5. pants

Informācijas iesniegšana Komisijai

1. Līdz 1. augustam pirms tā pirmā gada, kurā pasākumu izmantos, dalībvalstis informē Komisiju par īpašā atbalsta pasākumiem, kurus tās gatavojas izmantot.

Informācijas saturu sniedz atbilstoši I pielikuma A daļai, izņemot informāciju par īpašā atbalsta pasākumiem atsevišķām lauksaimniecības darbībām, kuru rezultātā tiek radīts papildu ieguvums lauksaimniecības videi, par ko informāciju sniedz atbilstoši I pielikuma B daļai.

2. Līdz 2009. gada 1. augustam dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136. pantu pieņemto lēmumu.

3. Katru gadu ne vēlāk kā līdz tā gada 15. septembrim, kas seko gadam, par kuru maksājumi piešķirti, dalībvalstis informē Komisiju par katrā pasākumā un nozarē lauksaimniekiem piešķirtajiem maksājumiem.

4. Komisijai nosūtāmos gada pārskatus par Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta īstenošanu dalībvalstis nosūta ne vēlāk kā līdz katra gada 15. septembrim, un tajos jāiekļauj šīs regulas II pielikumā norādītā informācija.

5. Līdz 2012. gada 1. oktobrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par 2009., 2010. un 2011. gadā īstenotajiem īpašā atbalsta pasākumiem, to ietekmi uz izvirzītajiem mērķiem un konstatētajām grūtībām.

II NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

6. pants

Īpaši vides aizsardzībai vai uzlabošanai svarīgi lauksaimnieciskās darbības veidi

Dalībvalstis nosaka īpašos vides aizsardzībai vai uzlabošanai svarīgos lauksaimnieciskās darbības veidus, par kuriem Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā paredzēts ikgadējs papildu maksājums. Šiem īpašajiem lauksaimnieciskās darbības veidiem ir jānodrošina nozīmīgs un izmērāms ieguvums videi.

7. pants

Lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošana

Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteiktais ikgadējais papildu maksājums par lauksaimniecības produktu kvalitātes uzlabošanu var īpaši ļaut lauksaimniekiem:

izpildīt vajadzīgos priekšnoteikumus, lai iesaistītos Kopienas pārtikas kvalitātes shēmās, kas norādītas tiesību aktos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Komisijas 2006. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 1898/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu (10), 2007. gada 18. oktobra Regulā (EK) Nr. 1216/2007, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (11), 2008. gada 5. septembra Regulā (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (12), un 2009. gada 6. februāra Regulā (EK) Nr. 114/2009, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 par atsaucēm uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (13); vai

b)	iesaistīties privātās vai valsts mēroga pārtikas kvalitātes sertifikācijas shēmās.

Ja īpašā atbalsta pasākumi paredzēti pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanai, 22. panta 2. punkta prasības Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (14), tiek piemērotas mutatis mutandis.

8. pants

Lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošana

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā noteiktais ikgadējais papildu maksājums par lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu stimulē lauksaimniekus uzlabot savu lauksaimniecības produktu realizāciju, nodrošinot labāku informācijas sniegšanu par šo produktu kvalitāti vai īpašībām, vai ražošanas paņēmieniem un/vai to veicināšanu.

2. Regulas (EK) Nr. 501/2008 4., 5. un 6. pantu un I un II pielikumu piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

9. pants

Dzīvnieku labturības stingrāku standartu ievērošana

1. Ieviešot priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā noteiktā īpašā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri ievēro stingrākus dzīvnieku labturības standartus, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā jāņem vērā:

a)	saimniekošanas veids;

b)	saimniecības lielums pēc dzīvnieku blīvuma vai skaita un nodarbināto cilvēku skaita; un

c)	saimniecībā izmantojamā saimniekošanas sistēma.

2. Uzlabotas dzīvnieku labturības prakse ir tāda prakse, kas pārsniedz prasību minimumu, kas noteikts Kopienas un dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos, jo īpaši tajos tiesību aktos, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 II pielikuma C punktā. Šī prakse var ietvert arī uzlabotos standartus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 7. punktā.

10. pants

Īpašas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu

1. Ieviešot priekšnoteikumus Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļā noteiktā īpašā atbalsta piešķiršanai lauksaimniekiem, kuri veic atsevišķas tādas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras rada agrovidei papildu ieguvumu, dalībvalstīm īpaši jāņem vērā:

a)	izvirzītie mērķi vides jomā reģionā, kurā pasākums piemērojams, un

b)	jebkura veida atbalsts, kas jau ir piešķirts saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem vai citiem īpašā atbalsta pasākumiem, vai tādiem pasākumiem, kurus finansē no valsts atbalsta.

2. Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 2.–6. punktu, 8., 9. un 13. punktu, 48. pantu un 53. pantu piemēro mutatis mutandis īpašā atbalsta piešķiršanai tiem lauksaimniekiem, kuri veic īpašas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kas agrovidei rada papildu ieguvumu.

3. Komisija izvērtē dalībvalstu paziņotos ierosinātos īpašā atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri veic tādas konkrētas ar lauksaimniecību saistītas darbības, kuras agrovidei rada papildu ieguvumu, lai noteiktu to atbilstību Regulai (EK) Nr. 73/2009 un šai regulai.

Ja Komisija uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir atbilstīgi, tā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc informācijas saņemšanas saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu pasākumus apstiprina, ievērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu.

Ja Komisija uzskata, ka ierosinātie pasākumi nav atbilstīgi, tā lūdz dalībvalsti attiecīgi pārskatīt ierosinātos pasākumus un paziņot par tiem Komisijai. Komisija apstiprina pasākumus, ja secina, ka tie ir atbilstoši pārskatīti.

11. pants

Īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu un teļa, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē

1. Ieviešot atbilstības kritērijus īpašam atbalstam, lai palīdzētu risināt specifiskas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu un teļa, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos, vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidos tajās pašās nozarēs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka ekonomiski vājos un/vai ekoloģiski jutīgos apgabalus un/vai ekonomiski nestabilos lauksaimniecības veidus, kas ļauj pretendēt uz atbalstu, īpaši ņemot vērā attiecīgās ražošanas struktūras un apstākļus.

2. Īpašais atbalsts nedrīkst pamatoties uz tirgus cenu svārstībām vai būt līdzvērtīgs kompensācijas maksājumu sistēmai.

12. pants

Apgabali, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas

1. Priekšnoteikumos īpašā atbalsta pasākumu īstenošanai apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai nodrošinātu, ka zeme netiek pamesta un/vai lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā, īpaši jānorāda:

a)	kā nosakāma pamatsumma katram lauksaimniekam, kurš var pretendēt uz atbalstu; un

b)	pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas un/vai nosacījumi to apstiprināšanai.

2. Ja lauksaimnieks, kuram vēl nav piešķirtas tiesības uz maksājumiem, piesakās 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai, viņam var piešķirt tādu skaitu tiesību uz maksājumu, kas nepārsniedz viņa izmantoto (īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu attiecīgajā laikā.

Ja 1. punktā minētā atbalsta saņemšanai piesakās lauksaimnieks, kuram jau ir piešķirtas tiesības uz maksājumiem, viņš var saņemt tādu skaitu tiesību uz maksājumiem, kas nepārsniedz to viņa izmantoto (īpašumā esošo vai nomāto) hektāru skaitu, par kuru viņam nav piešķirtas tiesības uz maksājumiem.

Lauksaimniekam jau piešķirto tiesību uz maksājumiem summu par katru vienību var palielināt.

Summu, ko saņem par katrām tiesībām uz maksājumu saskaņā ar šo punktu, izņemot trešo daļu, aprēķina, dalot dalībvalsts noteikto individuālo pamatsummu ar iepriekšējā daļā minēto tiesību skaitu.

3. Regulas (EK) Nr. 73/2009 131. panta 2. punktā minēto maksas palielinājumu par hektāru pēc vienotā platībmaksājuma shēmas nosaka, dalot lauksaimniekam noteikto pamatsummu ar to hektāru skaitu, par kuru viņam ir tiesības saņemt maksājumus un kuru lauksaimnieks deklarē maksājumu saņemšanai saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašās grūtības, uz kurām attiecas īpašais atbalsts lauksaimniekiem apgabalos, ko skar pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, nekompensē šiem pašiem mērķiem saskaņā ar citiem šo programmu noteikumiem.

13. pants

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

1. Dalībvalstis nosaka īpašā atbalsta saņemšanas nosacījumus līgumiem, uz kuriem var attiecināt īpašo atbalstu, ieguldot ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

2. Līgumos norāda:

a)	īpašos apdrošinātos riskus;

b)	īpašos apdrošināšanas segtos ekonomiskos zaudējumus; un

c)	samaksāto prēmiju bez nodokļiem.

3. Līgumi nepārsniedz viena gada laikā saražoto apjomu. Ja līguma termiņš aptver divu kalendāro gadu daļas, dalībvalstis nodrošina, lai kompensāciju par vienu līgumu nepiešķir divas reizes.

4. Dalībvalstis pieņem noteikumus, ko izmanto, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 70. panta 2. punktu no lauksaimnieka vidējās gada produkcijas aprēķinātu iznīcināto produkciju.

5. Lauksaimnieks katru gadu paziņo dalībvalstij savas apdrošināšanas polises numuru un iesniedz līguma kopiju un prēmijas maksājuma apliecinājumu.

14. pants

Dzīvnieku un augu slimību un vides katastrofu gadījumā paredzētie kopfondi

1. Dalībvalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 9. punktu izstrādātie noteikumi par minētās regulas 68. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajiem kopfondiem dzīvnieku un augu slimībām un vides katastrofām, kuros var veikt iemaksas, īpaši iekļauj:

a)	nosacījumus kopfondu finansēšanai;

b)	dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumus vai vides katastrofas, kuru rezultātā lauksaimniekiem var izmaksāt kompensācijas, tostarp attiecīgos gadījumos norādot ģeogrāfiskās robežas;

c)	kritērijus izvērtējumam, vai attiecīgā notikuma dēļ lauksaimniekiem pienākas kompensācija;

d)	metodes to papildu izmaksu aprēķināšanai, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir ekonomiski zaudējumi;

e)	Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 6. punktā minēto administratīvo izmaksu aprēķinu;

f)	jebkurus ierobežojumus izmaksām, par kurām ir tiesības uz finanšu ieguldījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 71. panta 7. punkta otro daļu;

g)	attiecīga kopfonda akreditācijas procedūru saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

h)	procedūras noteikumus; un

i)	atbilstības un norēķinu revīzijas, kas jāveic pēc kopfonda akreditācijas.

2. Ja kopfonda izmaksājamās finanšu kompensācijas avots ir komercaizņēmums, tā minimālais un maksimālais termiņš ir attiecīgi no 1 līdz 5 gadiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka vietējiem lauksaimniekiem ir informācija par:

a)	visiem apstiprinātajiem kopfondiem;

b)	nosacījumiem, kas jāievēro, lai iesaistītos attiecīgā kopfondā; un

c)	kopfondu finansēšanas noteikumiem.

15. pants

Finanšu noteikumi īpašā atbalsta pasākumiem

1. Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētās summas ir norādītas šīs regulas III pielikumā.

2. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 7. punkta ceturtās daļas noteikumus, no 2010. gada dalībvalstis līdz katra attiecīgā kalendārā gada 1. augustam var lūgt šā panta 1. punktā minētās summas pārskatīšanu, ja par pirmo attiecīgo finanšu gadu iegūtā summa Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 7. punkta pirmajā daļā norādīto aprēķinu rezultātā atšķiras no III pielikumā noteiktās summas par vairāk nekā 20 %.

Jebkuru Komisijas pārskatīto summu piemēro no nākamā kalendārā gada pēc lūguma iesniegšanas.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(2) OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.

(3) OV L 147, 6.6.2008., 3. lpp.

(4) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(5) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(6) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(7) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(8) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(9) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(10) OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

(11) OV L 275, 19.10.2007., 3. lpp.

(12) OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.

(13) OV L 38, 7.2.2009., 26. lpp.

(14) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

I PIELIKUMS

Saskaņā ar 5. panta 1. punktu Komisijai iesniedzamās informācijas saturs

A DAĻA

Par visiem īpašā atbalsta pasākumiem, izņemot tādus pasākumus, kuri attiecas uz īpašām lauksaimniecības darbībām, kas rada papildu ieguvumu agrovidei, sniedzamā informācija ietver:

—	katra pasākuma nosaukumu ar atsauci uz Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta attiecīgo noteikumu,

—

katra pasākuma aprakstu, tostarp vismaz norādot:

a)	attiecīgās nozares;

b)	pasākuma ilgumu;

c)	tā mērķus;

d)	nosacījumus, kas ļauj pretendēt uz atbalstu;

e)	indikatīvo atbalsta apjomu;

f)	kopējo atbalstam noteikto summu;

g)	vajadzīgo informāciju attiecīgā maksimālā budžeta noteikšanai; un

h)	pasākuma finansēšanas avotu,

—	jebkurus jau esošus pasākumus, kurus izmanto saskaņā ar citām Kopienas atbalsta shēmām vai pasākumiem, ko finansē no valsts atbalsta ar īpašā atbalsta pasākumiem vienā apgabalā vai nozarē, un attiecīgos gadījumos – robežas starp tiem,

—

attiecīgos gadījumos – aprakstu par:

a)	īpašajiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kuri ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā;

b)	uzlabotajiem dzīvnieku labturības standartiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā;

c)	ekonomiski vājajiem un/vai ekoloģiski jutīgajiem apgabaliem un/vai ekonomiski nestabilajiem lauksaimniecības veidiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā arī pašreizējo ražošanas līmeni, kas norādīts minētās regulas 68. panta 3. punktā;

d)	apgabaliem, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

B DAĻA

Par īpašā atbalsta pasākumiem, kas attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības darbībām, kuras rada papildu ieguvumu agrovidei, sniedzamā informācija ietver:

—	pasākuma nosaukumu,

—	ģeogrāfisko apgabalu, kurā pasākumu īsteno,

—	ierosinātā pasākuma aprakstu un paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar ekoloģiskajām vajadzībām un prioritātēm, kā arī konkrētus pārbaudāmus mērķus,

—	pasākuma pamatojumu, jomu un darbības, rādītājus, skaitliski izteiktus mērķus un attiecīgos gadījumos – saņēmējus,

—	kritērijus un administratīvos noteikumus, kas nodrošina, ka par veiktajām darbībām nepiešķir atbalstu arī saskaņā ar citām Kopienas atbalsta shēmām,

—	pierādījumus, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1974/2006 48. panta 2. punktā, kas ļauj Komisijai pārbaudīt aprēķinu atbilstību un ticamību,

—	sīku aprakstu par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas pamatprasību un citu saistīto Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma A daļas 5.3.2.1. punktā minēto obligāto prasību īstenošanu dalībvalstī,

—

tās metodoloģijas un agronomisko pieņēmumu un parametru aprakstu (tostarp Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā izklāstīto katram konkrētajam saistību veidam piemērojamo pamatprasību aprakstu), ko izmanto par sākuma punktu aprēķiniem, kas pamato: a) papildu izmaksas un b) saistību rezultātā radušos ienākumu zaudējumus; vajadzības gadījumā šajā metodoloģijā ņem vērā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2009 piešķirto atbalstu, kā arī attiecīgā gadījumā – citām vienībām izmantotā konversijas metode saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 9. punktu,

—	atbalsta summas,

—	attiecīgā gadījumā – Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma A daļas 5.3.2.1.4. punkta piektajā un sestajā ievilkumā norādīto informāciju.

II PIELIKUMS

5. panta 4. punktā minētās gada ziņojumā iekļaujamās informācijas saturs attiecībā uz kopfondiem

—	akreditētu kopfondu saraksts un katram fondam piederīgo lauksaimnieku skaits,

—	attiecīgā gadījumā – jauna kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas,

—	finansējuma avots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) vai c) apakšpunktu un attiecīgā gadījumā – piemērotās lineārā samazinājuma summas, kā arī saistītie maksājumi,

—	kompensēto ekonomisko zaudējumi veidi, kas norādīti pa akreditētajiem fondiem un cēloņiem, kā norādīts minētās regulas 71. panta 1. punktā,

—	no akreditētā fonda kompensācijas saņēmušo lauksaimnieku skaits, norādot ekonomiskā zaudējuma veidu un cēloni, kā noteikts minētas regulas 71. panta 1. punktā,

—	katra akreditētā fonda izdevumi pa ekonomisko zaudējumu veidiem,

—	procentos un summā izteikts katra fonda izmaksātais finansiālais ieguldījums, kā norādīts minētās regulas 71. panta 7. punktā, un

—	gūtā pieredze, īstenojot īpašā atbalsta pasākumu ar kopfondiem.

III PIELIKUMS

15. panta 1. punktā minētās summas, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 69. panta 6. punkta a) apakšpunktu

(EUR miljoni)
Beļģija	8,6
Dānija	15,8
Vācija	42,6
Īrija	23,9
Grieķija	74,3
Spānija	144,4
Francija	97,4
Itālija	144,9
Luksemburga	0,8
Malta	0,1
Nīderlande	31,7
Austrija	11,9
Portugāle	21,7
Somija	4,8
Slovēnija	2,4
Zviedrija	13,9
Apvienotā Karaliste	42,8

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/26

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2009

(2009. gada 22. jūlijs)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

konsultējusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības par enerģiju patērējošiem produktiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuriem bez pārlieku augstām izmaksām ir iespējams ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēts, ka, saskaņā ar tās 19. panta 3. punktā minēto procedūru un ņemot vērā 15. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, pēc konsultācijām ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisijai jāievieš īstenošanas pasākums attiecībā uz produktiem, ko izmanto elektromotoru sistēmās.

(3)

Elektromotori Kopienā ir svarīgākais rūpnieciskās elektriskās slodzes veids nozarēs, kurās elektromotorus izmanto ražošanas procesos. Sistēmas, kurās šos motorus izmanto, patērē apmēram 70 % no ražošanas vajadzībām izmantojamās elektroenerģijas kopējā daudzuma. Šo motoru sistēmu energoefektivitātes ekonomiski izdevīgas paaugstināšanas kopējais potenciāls ir apmēram par 20 % līdz 30 %. Viens no šādas paaugstināšanas galvenajiem faktoriem ir energoefektīvu motoru izmantošana. Tādējādi elektromotoru sistēmās motori ir prioritārie produkti, kuriem jānosaka ekodizaina prasības.

(4)

Elektromotoru sistēmās izmanto dažādus tādus enerģiju patērējošus produktus kā motori, piedziņas, sūkņi un ventilatori. Motori un regulējamas piedziņas ir šo produktu svarīgas sastāvdaļas. Tāpēc šajā regulā noteikta prasība par to, ka atsevišķu veidu motoriem jābūt aprīkotiem ar regulējamām piedziņām.

(5)

Daudzi motori, tos nelaižot tirgū atsevišķi vai nenododot ekspluatācijā Direktīvas 2005/32/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2) 5. panta nozīmē, ir iebūvēti citos produktos. Lai pilnībā izmantotu enerģijas ekonomiski izdevīgas taupīšanas potenciālu, šīs regulas noteikumi jāattiecina uz citos produktos iebūvētiem motoriem.

(6)	Komisija veikusi priekšizpēti, kurā analizēti ar elektromotoriem saistītie tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(7)

Priekšizpētes rezultāti liecina, ka elektromotorus Kopienas tirgū laiž lielos daudzumos, enerģijas patēriņš lietošanas posmā ir pats svarīgākais visu aprites cikla posmu vides aspekts un 2005. gadā to elektroenerģijas gada patēriņš bija 1 067 TWh, kas atbilst 427 Mt CO2 emisiju. Neveicot pasākumus šā patēriņa samazināšanai, sagaidāms, ka 2020. gadā enerģijas patēriņš palielināsies līdz 1 252 TWh. Izdarīts secinājums par to, ka iespējams būtiski samazināt enerģijas patēriņu aprites ciklā un elektroenerģijas patēriņu lietošanas posmā, jo īpaši, ja lietojumiem ar regulējamu ātrumu vai slodzi paredzētos motorus aprīko ar piedziņu.

(8)	Priekšizpētes rezultāti liecina, ka elektroenerģijas patēriņš lietošanas posmā ir vienīgais būtiskais ar ražojuma konstrukciju saistītais ekodizaina parametrs no Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem parametriem.

(9)	Izmantojot esošās ekonomiski izdevīgās nepatentētās tehnoloģijas, ir iespējams panākt elektromotoru patērētās elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos, tādējādi samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar to iegādi un ekspluatāciju.

(10)	Ar ekodizaina prasībām visā Kopienā jāharmonizē prasības par elektromotoru elektroenerģijas patēriņu, tādējādi dodot ieguldījumu iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā un šo produktu ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanā.

(11)

Ražotājiem jādod zināms laiks produktu konstrukcijas izmaiņu izdarīšanai. Šim nolūkam termiņi jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, un tā, lai ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, nerastos pārlieku augstas papildu izmaksas un nebūtu negatīvas ietekmes, kas saistīta ar motoru ekspluatāciju.

(12)

Elektroenerģijas patēriņš jānosaka, izmantojot mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kuras noteiktas harmonizētajos standartos, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (3).

(13)

Šai regulai jāveicina tādu tehnoloģiju ienākšana tirgū, kas samazina elektromotoru ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, līdz 2020. gadam aprites ciklā dodot attiecīgi 5 500 PJ (4) enerģijas ietaupījuma un 135 TWh elektroenerģijas ietaupījuma salīdzinājumā ar situāciju, kurā nekādus pasākumus neveic.

(14)	Ievērojot Direktīvas 2005/32/EK 8. panta noteikumus, ar šo regulu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(15)	Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem jānosaka prasības par informācijas sniegšanu tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā.

(16)	Lai vēl vairāk ierobežotu motoru ietekmi uz vidi, to ražotājiem būtu jāsniedz attiecīga informācija par motoru demontāžu, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās.

(17)

Jāidentificē kritēriji tādām patlaban pieejamajām tehnoloģijām, kurām ir augsta energoefektivitāte. Tādējādi tiks nodrošināta informācijas plaša pieejamība un viegla piekļuve tai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti mazām firmām, kas savukārt veicina labāko tehnoloģiju iespējami plašu izmantošanu enerģijas patēriņa samazināšanai.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības motoru, tostarp arī citos produktos iebūvētu, laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā.

2. Šo regulu nepiemēro:

a)	motoriem, kas paredzēti ekspluatācijai, tos pilnībā iegremdējot šķidrumā;

b)	motoriem, kuri pilnībā iebūvēti produktos (piemēram, ierīcēs, sūkņos, ventilatoros vai kompresoros) un kuru energoefektivitāti nav iespējams testēt atsevišķi no attiecīgā produkta;

motoriem, kas īpaši paredzēti ekspluatācijai:

i)	augstumā, kas pārsniedz 1 000 metrus virs jūras līmeņa;

ii)	apkārtējās vides gaisa temperatūrā, kas augstāka par 40 °C;

iii)	maksimālajā ekspluatācijas temperatūrā, kas augstāka par 400 °C;

iv)	apkārtējās vides gaisa temperatūrā, kas ir zemāka par – 15 °C (visiem motoriem) vai zemāka par 0 °C (motoriem ar gaisa dzesēšanu);

v)	apstākļos, kad dzesējošā ūdens temperatūra ierīces ieejā ir zemāka par 5 °C vai augstāka par 25 °C;

vi)	sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/9/EK (5);

d)	motoriem ar bremzi;

izņēmums ir informācijas sniegšanas prasības I pielikuma 2. punkta 3. līdz 6. apakšpunktā un 12. apakšpunktā.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvā 2005/32/EK noteiktajām izmanto šādas definīcijas:

“motors” ir vienātruma trīsfāžu 50 Hz vai 50/60 Hz maiņstrāvas asinhronais elektromotors ar īsslēgto rotoru:

—	kuram ir 2 līdz 6 poli,

—	kura nominālais spriegums UN ir līdz 1 000 V,

—	kura nominālā izejas jauda PN ir no 0,75 kW līdz 375 kW,

—	kas paredzēts ekspluatācijai ilgstošas slodzes režīmā;

“regulējama piedziņa” ir elektronisks jaudas konverters, kas pastāvīgi regulē elektromotoram pievadīto elektrisko jaudu atbilstoši motora attīstītajai mehāniskajai jaudai pēc (motora attīstītās) slodzes griezes momenta–ātruma, pieskaņojot trīsfāžu 50 Hz maiņstrāvas padevi motora griešanās frekvences un sprieguma izmaiņām;

3)	“asinhronais elektromotors ar īsslēgto rotoru” ir elektromotors, kuram pie rotora nav suku, kolektora, kontaktgredzenu vai elektrisko savienojumu;

4)	“fāze” ir maiņstrāvas elektriskā tīkla konfigurācijas veids;

5)	“poli” ir motora rotējošā magnētiskā lauka radīto magnētisko ziemeļpolu un dienvidpolu kopskaits. Motora polu skaits nosaka tā nominālo apgriezienu skaitu;

6)	“ekspluatācija ilgstošas slodzes režīmā” ir elektromotora ar iebūvētu dzesēšanas sistēmu spēja bez pārtraukuma darboties ar nominālo slodzi, nepārsniedzot tā nominālo maksimālo temperatūras paaugstināšanos;

7)	“motors ar bremzi” ir motors, kas aprīkots ar elektromehānisku bremžu ierīci, kas tieši iedarbojas uz motora vārpstu bez sajūga.

3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības par motoriem noteiktas I pielikumā.

Ekodizaina prasības piemēro šādos termiņos:

1)	no 2011. gada 16. jūnija motoru efektivitātei jābūt ne mazākai par IE2 efektivitātes līmeni, kā noteikts I pielikuma 1. punktā;

no 2015. gada 1. janvāra:

i)	motoru ar nominālo izejas jaudu 7,5–375 kW efektivitātei jābūt ne mazākai par IE3 efektivitātes līmeni, kā noteikts I pielikuma 1. punktā, vai arī tiem jāatbilst IE2 efektivitātes līmenim, kā noteikts I pielikuma 1. punktā, un jābūt aprīkotiem ar regulējamu piedziņu;

no 2017. gada 1. janvāra:

i)	visu motoru ar nominālo izejas jaudu 0,75–375 kW efektivitātei jābūt ne mazākai par IE3 efektivitātes līmeni, kā noteikts I pielikuma 1. punktā, vai arī tiem jāatbilst IE2 efektivitātes līmenim, kā noteikts I pielikuma 1. punktā, un jābūt aprīkotiem ar regulējamu piedziņu.

Produkta informācijas prasības par motoriem noteiktas I pielikumā. Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

Atbilstības novērtēšanai, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK 8. pantā, izmantojamās procedūras ir Direktīvas 2005/32/EK IV pielikumā noteiktā iekšējā dizaina kontrole jeb konstrukcijas iekšējā kontrole vai minētās direktīvas V pielikumā noteiktā vadības sistēma atbilstības novērtēšanai.

5. pants

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādēm jāizmanto šīs regulas III pielikumā noteiktā verifikācijas procedūra.

6. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas IV pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji patlaban tirgū pieejamajiem motoriem ar labākajiem raksturlielumiem.

7. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk par septiņiem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ņemot vērā motoru un piedziņu tehnoloģiju attīstību, Komisija veiks šīs regulas pārskatīšanu un pārskatīšanas rezultātus darīs zināmus Ekodizaina apspriežu forumam. Pārskatīšanā ietilpst resursu efektivitāte, atkārtota izmantošana un pārstrādāšana un mērījumu nenoteiktība.

8. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(2) OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(3) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(4) 1 TWh = 3,6 PJ.

(5) OV L 100, 19.4.1994., 1. lpp.

I PIELIKUMS

EKODIZAINA PRASĪBAS MOTORIEM

1) PRASĪBAS PAR MOTORU EFEKTIVITĀTI

Minimālās nominālās efektivitātes prasības motoriem noteiktas 1. un 2. tabulā.

1. tabula

Minimālā nominālā efektivitāte (η) IE2 efektivitātes līmenim (50 Hz)

Nominālā izejas jauda kW	Polu skaits
Nominālā izejas jauda kW	2	4	6
0,75	77,4	79,6	75,9
1,1	79,6	81,4	78,1
1,5	81,3	82,8	79,8
2,2	83,2	84,3	81,8
3	84,6	85,5	83,3
4	85,8	86,6	84,6
5,5	87,0	87,7	86,0
7,5	88,1	88,7	87,2
11	89,4	89,8	88,7
15	90,3	90,6	89,7
18,5	90,9	91,2	90,4
22	91,3	91,6	90,9
30	92,0	92,3	91,7
37	92,5	92,7	92,2
45	92,9	93,1	92,7
55	93,2	93,5	93,1
75	93,8	94,0	93,7
90	94,1	94,2	94,0
110	94,3	94,5	94,3
132	94,6	94,7	94,6
160	94,8	94,9	94,8
200 līdz 375	95,0	95,1	95,0

2. tabula

Minimālā nominālā efektivitāte (η) IE3 efektivitātes līmenim (50 Hz)

Nominālā izejas jauda kW	Polu skaits
Nominālā izejas jauda kW	2	4	6
0,75	80,7	82,5	78,9
1,1	82,7	84,1	81,0
1,5	84,2	85,3	82,5
2,2	85,9	86,7	84,3
3	87,1	87,7	85,6
4	88,1	88,6	86,8
5,5	89,2	89,6	88,0
7,5	90,1	90,4	89,1
11	91,2	91,4	90,3
15	91,9	92,1	91,2
18,5	92,4	92,6	91,7
22	92,7	93,0	92,2
30	93,3	93,6	92,9
37	93,7	93,9	93,3
45	94,0	94,2	93,7
55	94,3	94,6	94,1
75	94,7	95,0	94,6
90	95,0	95,2	94,9
110	95,2	95,4	95,1
132	95,4	95,6	95,4
160	95,6	95,8	95,6
200 līdz 375	95,8	96,0	95,8

2) PRASĪBAS PRODUKTA INFORMĀCIJAI PAR MOTORIEM

No 2011. gada 16. jūnija 1. līdz 12. apakšpunktā noteiktajai informācijai par motoriem redzamā veidā jābūt norādītai:

a)	motoru tehniskajā dokumentācijā;

b)	to produktu tehniskajā dokumentācijā, kuros motori iebūvēti;

c)	motoru ražotāju brīvpiekļuves vietnēs tīmeklī;

d)	to produktu, kuros motori iebūvēti, ražotāju brīvpiekļuves vietnēs tīmeklī.

Informācija tehniskajā dokumentācijā jāsniedz tādā secībā, kādā tā norādīta 1. līdz 12. apakšpunktā. Sarakstā izmantotie formulējumi nav jāatkārto burtiski. Informāciju var attēlot, teksta vietā izmantojot diagrammas, attēlus, rakstzīmes vai simbolus.

1)	Nominālā efektivitāte (η) pie pilnas, 75 % un 50 % nominālās slodzes un sprieguma (UN);

2)	Efektivitātes līmenis: “IE2” vai “IE3”;

3)	Ražošanas gads;

4)	Ražotāja nosaukums vai preču zīme, komerciālais reģistrācijas numurs un ražošanas vieta;

5)	Ražotāja modeļa numurs;

6)	Motora polu skaits;

7)	Nominālā(-ās) izejas jauda(-as) vai nominālās izejas jaudas diapazons (kW);

8)	Motora nominālā(-ās) ieejas frekvence(-es) (Hz);

9)	Nominālais(-ie) spriegums(-i) vai nominālā sprieguma diapazons (V);

10)	Nominālais(-ie) apgriezienu skaits(-i) vai nominālā apgriezienu skaita diapazons (apgr. min-1);

11)	Informācija par demontāžu, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

12)

Informācija par ekspluatācijas apstākļu diapazonu, kuram motors ir īpaši paredzēts:

i)	augstums virs jūras līmeņa;

ii)	apkārtējās vides gaisa temperatūra, tostarp motoriem ar gaisa dzesēšanu;

iii)	dzesējošā ūdens temperatūra ierīces ieejā;

iv)	maksimālā ekspluatācijas temperatūra;

v)	sprādzienbīstama vide.

Informācija, kas minēta 1., 2. un 3. apakšpunktā, ar ilgizturīgu marķējumu jānorāda motora uzrakstu plāksnē vai tās tuvumā.

Informācija, kas norādīta 1. līdz 12. apakšpunktā, nav jāpublicē motoru ražotāju brīvpiekļuves vietnēs tīmeklī attiecībā uz motoriem, kuri izgatavoti pēc pasūtījuma atbilstīgi klientu prasībām un kuriem ir īpaša mehāniska un elektriska konstrukcija. Informācija par obligāto prasību IE3 efektivitātes līmenim neatbilstošus motorus aprīkot ar atbilstošām regulējamām piedziņām, jānorāda motora uzrakstu plāksnē un tehniskajā dokumentācijā no:

a)	2015. gada 1. janvāra par motoriem ar nominālo izejas jaudu 7,5–375 kW;

b)	2017. gada 1. janvāra motoriem ar nominālo izejas jaudu 0,75–375 kW.

Tehniskajā dokumentācijā ražotājiem jāsniedz informācija par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro tādu motoru montāžas, uzstādīšanas, apkopju un ekspluatācijas laikā, kuri ir ar regulējamām piedziņām, kā arī informācija par regulējamo piedziņu radīto elektrisko un magnētisko lauku samazināšanu.

3) I PIELIKUMĀ IZMANTOTĀS DEFINICĪJAS

1)	“Minimālā nominālā efektivitāte (η)” ir efektivitāte pie pilnas nominālās slodzes un sprieguma, neņemot vērā pielaides.

2)	“Pielaide” ir konkrētā motora testēšanai veiktā mērījuma rezultāta maksimāli pieļaujamā novirze no deklarētās vērtības, kas norādīta uzrakstu plāksnē vai tehniskajā dokumentācijā.

II PIELIKUMS

MĒRĪJUMI UN APRĒĶINI

Lai nodrošinātu un verificētu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, veic mērījumus un aprēķinus, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemti vērā mūsdienīgi un vispāratzīti paņēmieni un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp metodes, kas izklāstītas dokumentos, kuru atsauces numuri šādam nolūkam ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem tehniskajiem parametriem.

Energoefektivitāte ir mehāniskās izejas jaudas un elektriskās ieejas jaudas attiecība.

Motora efektivitātes līmeni, kas norādīts I pielikumā, nosaka pie nominālās izejas jaudas (PN), nominālā sprieguma (UN) un nominālās frekvences (fN).

Mehāniskās izejas jaudas un elektriskās ieejas jaudas starpību rada zudumi motorā.

Kopējos zudumus nosaka pēc vienas no šādām metodēm:

—	kopējo zudumu mērīšana vai

—	atsevišķo zudumu noteikšana un to saskaitīšana.

III PIELIKUMS

VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

Veicot Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz I pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādēm jāizmanto turpmāk noteiktā verifikācijas procedūra.

1.	Dalībvalstu iestādēm jātestē viena atsevišķa vienība.

2.	Modeli uzskata par atbilstošu šīs regulas prasībām, ja motora nominālā efektivitāte (η) un zudumi (1-η) no I pielikumā noteiktajām vērtībām jaudu intervālā 0,75–150 kW atšķiras ne vairāk kā par 15 %, bet jaudu intervālā > 150–375 kW atšķiras ne vairāk kā par 10 %.

3.	Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, tirgus uzraudzības iestāde pēc nejaušas atlases principa testē trīs papildu produkta vienības, izņemot gadījumus, kad motoru ražošanas apjoms nepārsniedz piecus motorus gadā.

To pašu modeli uzskata par atbilstošu šīs regulas prasībām, ja triju 3. punktā minēto vienību vidējā nominālā efektivitāte (η) un vidējie zudumi (1-η) no I pielikumā noteiktajām vērtībām jaudu intervālā 0,75–150 kW atšķiras ne vairāk kā par 15 %, bet jaudu intervālā > 150–375 kW atšķiras ne vairāk kā par 10 %.

5.	Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, konkrēto modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu.

Lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, dalībvalstīm jāaizmanto II pielikumā minētā procedūra un mūsdienīgas vispāratzītas mērīšanas metodes, pēc kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kas noteiktas standartos, kuru numuri šim nolūkam publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

REGULAS 6. PANTĀ MINĒTIE INDIKATĪVIE KRITĒRIJI

Laikā, kad šī regula tiek pieņemta, labākā identificētā tirgū pieejamā tehnoloģija motoriem ir IE3 līmenis vai IE3 līmeņa motors, kas aprīkots ar regulējamu piedziņu, saskaņā ar I pielikumu.

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/35

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 641/2009

(2009. gada 22. jūlijs)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

konsultējusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības par enerģiju patērējošiem produktiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuriem bez pārlieku augstām izmaksām ir iespējams ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēts, ka – saskaņā ar tās 19. panta 3. punktā minēto procedūru un ņemot vērā 15. panta 2. punktā noteiktos kritērijus – pēc konsultācijām ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisijai jāievieš īstenošanas pasākums attiecībā uz produktiem, ko izmanto elektromotoru sistēmās un apkures iekārtās, piemēram, cirkulācijas sūkņiem.

(3)	Komisija veikusi priekšizpēti, kurā analizēti ar parasti ēkās izmantojamiem cirkulācijas sūkņiem saistītie tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no Kopienas un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti.

(4)	Cirkulācijas sūkņi patērē ievērojamu daļu no enerģijas, ko izmanto ēku apkures sistēmās. Turklāt neatkarīgi no apkures vajadzībām cirkulācijas sūkņi parasti darbojas nepārtraukti. Tāpēc cirkulācijas sūkņi pieskaitāmi pie prioritārajiem produktiem, kuriem jānosaka ekodizaina prasības.

(5)	Vides aspekts, kas šajā regulā noteikts kā būtisks attiecībā uz cirkulācijas sūkņiem, ir elektroenerģijas patēriņš lietošanas posmā.

(6)

Priekšizpētes rezultāti liecina, ka gadā Kopienas tirgū tiek laisti apmēram 14 milj. cirkulācijas sūkņu un ka no visiem aprites cikla posmiem to būtiskākā ietekme uz vidi ir lietošanas posmā, kura laikā 2005. gadā enerģijas patēriņš sasniedza 50 TWh, kas atbilst 23 milj. t CO2 emisiju. Neveicot pasākumus šā patēriņa samazināšanai, sagaidāms, ka 2020. gadā enerģijas patēriņš palielināsies līdz 55 TWh. Priekšizpēte liecina, ka ir iespējams būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu lietošanas posmā.

(7)	Priekšizpētes rezultāti liecina, ka nav vajadzīgas prasības citiem ekodizaina parametriem, kas minēti I pielikuma 1. daļā Direktīvā 2005/32/EK, jo vissvarīgākais vides aspekts ir cirkulācijas sūkņu elektroenerģijas patēriņš lietošanas posmā.

(8)	Izmantojot esošās ekonomiski izdevīgās nepatentētās tehnoloģijas, ir iespējams panākt cirkulācijas sūkņu patērētās elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos, tādējādi samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar to iegādi un ekspluatāciju.

(9)	Ar ekodizaina prasībām visā Kopienā jāharmonizē prasības par cirkulācijas sūkņu elektroenerģijas patēriņu, tādējādi dodot ieguldījumu iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā un šo produktu ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanā.

(10)	Lai palielinātu cirkulācijas sūkņu atkārtotu izmantošanu un pārstrādāšanu, to ražotājiem jāsniedz informācija par cirkulācijas sūkņu montāžu un demontāžu.

(11)

Ekodizaina prasības nedrīkst ietekmēt cirkulācijas sūkņu funkcionalitāti, un tām nedrīkst būt negatīva ietekme uz cilvēka veselību, drošību un vidi. Turklāt ieguvumiem, ko dod elektroenerģijas patēriņa samazināšana lietošanas posmā, ar uzviju jākompensē iespējamās papildu ietekmes uz vidi ražošanas posma laikā.

(12)

Ekodizaina prasības jāievieš pakāpeniski, ražotājiem dodot zināmu laiku produktu konstrukcijas izmaiņu izdarīšanai. Šim nolūkam termiņi jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, un tā, lai ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, nerastos pārlieku augstas papildu izmaksas un nebūtu negatīvas ietekmes, kas saistīta ar cirkulācijas sūkņu ekspluatāciju.

(13)

Atbilstības novērtēšanai un attiecīgo produktu parametru mērīšanai jāizmanto mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kuras noteiktas harmonizētajos standartos, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (2).

(14)	Šai regulai īsā laikā jānodrošina tādu tehnoloģiju ienākšana tirgū, kas samazina cirkulācijas sūkņu aprites cikla ietekmi uz vidi, līdz 2020. gadam nodrošinot elektroenerģijas ietaupījumu līdz 23 TWh, kas atbilst 11 Mt CO2 ekvivalenta, salīdzinājumā ar situāciju, kurā nekādus pasākumus neveic.

(15)	Ievērojot Direktīvas 2005/32/EK 8. panta noteikumus, ar šo regulu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(16)	Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem jāsniedz informācija tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā.

(17)	Šajā regulā paredzētajām juridiski saistošajām prasībām papildus jānosaka orientējoši kritēriji labākajām pieejamām tehnoloģijām, lai nodrošinātu plaši pieejamu informāciju par cirkulācijas sūkņu aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības autonomu hermētisko cirkulācijas sūkņu un produktos iebūvējamu hermētisko cirkulācijas sūkņu laišanai tirgū.

2. Šī regula neattiecas uz:

a)	dzeramā ūdens cirkulācijas sūkņiem, izņemot informācijas sniegšanas prasības I pielikuma 2. punkta 4) apakšpunktā;

produktos iebūvējamiem cirkulācijas sūkņiem, kas laisti tirgū ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī, tādu identisku iebūvētu cirkulācijas sūkņu nomaiņai, kas laisti tirgū ne vēlāk kā 2015. gada 1. augustā. Uz nomaiņai paredzētā sūkņa vai tā iepakojuma skaidri jānorāda produkts vai produkti, kuriem tas paredzēts.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvas 2005/32/EK 2. pantā noteiktajām izmanto šādas definīcijas:

1)	“cirkulācijas sūknis” ir rotācijas sūknis, kura nominālā hidrauliskā jauda ir no 1 W līdz 2 500 W un kas ir paredzēts izmantošanai apkures sistēmās vai dzesēšanas sistēmu sekundārajos kontūros;

2)	“hermētiskais cirkulācijas sūknis” ir cirkulācijas sūknis, kura darba rats ir tieši savienots ar motora vārpstu un motors atrodas sūknējamajā vidē;

3)	“autonoms cirkulācijas sūknis” ir cirkulācijas sūknis, kas paredzēts darbināšanai neatkarīgi no produkta darbības;

4)	“produkts” ir siltumenerģijas ģenerēšanas un/vai pārneses iekārta;

5)	“dzeramā ūdens cirkulācijas sūknis” ir cirkulācijas sūknis, kas īpaši paredzēts lietošanai dzeramā ūdens apgādes sistēmās, kā noteikts Padomes Direktīvā 98/83/EK (3).

3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības cirkulācijas sūkņiem ir noteiktas I pielikumā.

Atbilstību ekodizaina prasībām nosaka saskaņā ar II pielikuma 1. punktā norādītajām prasībām.

Cirkulācijas sūkņu energoefektivitātes indeksa aprēķināšanas metode norādīta II pielikuma 2. punktā.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

5. pants

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Veicot Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz šīs regulas I pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas IV pielikumā norādīti indikatīvie kritēriji patlaban tirgū pieejamiem cirkulācijas sūkņiem ar labākajiem raksturlielumiem.

7. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2012. gada 1. janvārim pārskata šīs regulas II pielikuma 2. punktā noteikto energoefektivitātes indeksa aprēķināšanas metodi produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem.

Komisija, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pārskata šo regulu līdz 2017. gada 1. janvārim. Pārskatīšanā ietilpst tādu konstrukcijas risinājumu novērtējums, kuri veicina atkārtotu izmantošanu un pārstrādāšanu.

Pārskatīšanas rezultātus iesniedz Ekodizaina apspriežu forumam.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro šādi:

1)	autonomie hermētiskie cirkulācijas sūkņi, izņemot saules siltumenerģijas sistēmu primārajiem kontūriem un siltumsūkņiem paredzētos, atbilst I pielikuma 1. punkta 1. apakšpunktā norādītajam efektivitātes līmenim no 2013. gada 1. janvāra;

2)	autonomie hermētiskie cirkulācijas sūkņi un produktos iebūvējamie hermētiskie cirkulācijas sūkņi atbilst I pielikuma 1. punkta 2. apakšpunktā norādītajam efektivitātes līmenim no 2015. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

I PIELIKUMS

EKODIZAINA PRASĪBAS

1) ENERGOEFEKTIVITĀTES PRASĪBAS

1)	No 2013. gada 1. janvāra autonomo hermētisko cirkulācijas sūkņu, izņemot saules siltumenerģijas sistēmu primārajiem kontūriem un siltumsūkņiem paredzētos, energoefektivitātes indeksam (EEI), kas aprēķināts saskaņā ar II pielikuma 2. punktu, jābūt ne lielākam par 0,27.

2)	No 2015. gada 1. augusta autonomo hermētisko cirkulācijas sūkņu un produktos iebūvējamo hermētisko cirkulācijas sūkņu energoefektivitātes indeksam (EEI), kas aprēķināts saskaņā ar II pielikuma 2. punktu, jābūt ne lielākam par 0,23.

2) PRASĪBAS PAR PRODUKTA INFORMĀCIJU

No 2013. gada 1. janvāra:

1)	cirkulācijas sūkņu energoefektivitātes indekss, kas aprēķināts saskaņā ar II pielikumu, jānorāda produkta uzraksta plāksnē, uz iepakojuma un tehniskajā dokumentācijā šādi: “EEI ≤ 0,[xx]”;

2)	jāsniedz turpmāk norādītā informācija: “Efektīvāko cirkulācijas sūkņu kritērijs ir EEI ≤ 0,20.”;

3)	informācija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem par komponentu demontāžu un materiālu pārstrādi vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

4)	uz dzeramā ūdens cirkulācijas sūkņu iepakojuma un to tehniskajā dokumentācijā jānorāda šāda informācija: “Šis cirkulācijas sūknis paredzēts tikai dzeramajam ūdenim.”

Ražotājiem jāsniedz informācija par cirkulācijas sūkņa uzstādīšanu, lietošanu un uzturēšanu tā, lai iespējami samazinātu tā ietekmi uz vidi.

Iepriekšminētā informācija redzamā vietā jānorāda cirkulācijas sūkņu ražotāja brīvpiekļuves tīmekļa vietnē.

II PIELIKUMS

MĒRĪŠANAS METODES UN ENERGOEFEKTIVITĀTES INDEKSA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA

1. MĒRĪŠANAS METODES

Lai nodrošinātu un verificētu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, jāveic mērījumi, izmantojot mērīšanas procedūras ar mūsdienīgām un vispāratzītām metodēm, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp ar metodēm, kas noteiktas standartos, kuru numuri šim nolūkam publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. ENERGOEFEKTIVITĀTES INDEKSA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA

Energoefektivitātes indeksa (EEI) aprēķināšanas metodika cirkulācijas sūkņiem ir šāda:

Ja cirkulācijas sūknim ir vairāki spiediena augstuma un plūsmas iestatījumi, cirkulācijas sūkņa efektivitātes mērījumus veic pie iestatījumu maksimālajām vērtībām.

“Spiediena augstums” (H) ir spiediena augstums (m), ko rada cirkulācijas sūknis, darbojoties noteiktā punktā.

“Plūsma” (Q) ir caur cirkulācijas sūkni izejošā ūdens tilpuma plūsma (m3/h).

2.	Atrod punktu, kurā Q · H ir maksimālā vērtība, un pieņem, ka plūsma un spiediena augstums šajā punktā ir attiecīgi Q100 % un H100 % .

Aprēķina hidraulisko jaudu Phid. šajā punktā.

“Hidrauliskā jauda” ir plūsmas (Q), spiediena augstuma (H) vērtību un aprēķiniem izmantoto lielumu mērvienību salīdzināšanas koeficienta reizinājums.

“Phid.” ir hidrauliskā jauda, kas, cirkulācijas sūknim darbojoties, tiek pārnesta uz noteiktā punktā sūknējamo šķidrumu (W).

References jaudu aprēķina pēc šādas formulas:

Pref. = 1,7 · Phid. + 17 · (1 – e–0,3 · Phid. ), 1 W ≤ Phid. ≤ 2 500 W

“References jauda” saista cirkulācijas sūkņa hidraulisko jaudu ar patērēto elektrisko jaudu, ņemot vērā cirkulācijas sūkņa efektivitātes un izmēru savstarpējo sakarību.

“Pref.” ir cirkulācijas sūkņa patērētā elektriskā references jauda (W).

5.	References kontroles līkni definē kā taisni starp punktiem: (Q 100 %, H 100 %) un (Q 0 %, )

6.	Izvēlas cirkulācijas sūkņa iestatījumu, kas nodrošina, ka, cirkulācijas sūknim darbojoties, uz izvēlētās līknes tiek sasniegts punkts, kas atbilst Q · H = maksimālajai vērtībai.

7.	Nosaka P1 un H vērtības pie plūsmām Q100 % , 0,75 · Q100 % , 0,5 · Q100 % , 0,25 · Q100 % . “P1” ir elektriskā jauda (W), ko patērē cirkulācijas sūknis, darbojoties noteiktā punktā.

8.	Aprēķina jaudas pie šādām plūsmām: , ja Hmēr. ≤ Href. PL = P1,mēr., ja Hmēr. > Href. kur Href. ir spiediena augstums uz references kontroles līknes pie dažādām plūsmām.

Izmantojot PL vērtības un norādītos slodzes apstākļus:

Plūsma [%]	Laiks [%]
100	6
75	15
50	35
25	44

aprēķina vidējo svērto jaudu PL,Vid pēc formulas:

PL,vid. = 0,06 · PL,100 % + 0,15 · PL,75 % + 0,35 · PL,50 % + 0,44 · PL,25 %

Energoefektivitātes indeksu aprēķina (1) pēc formulas:

Formula , kur C20 % = 0,49

(1) Aprēķinos izmanto samazinājuma koeficientu CXX % lai ņemtu vērā, ka tā noteikšanas laikā tikai XX % noteikta tipa cirkulācijas sūkņu ir EEI ≤ 0,20.

III PIELIKUMS

VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

Lai pārbaudītu atbilstību I pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu iestādes izmanto II pielikumā noteikto mērījumu un aprēķinu procedūru.

Dalībvalstu iestādes testē vienu cirkulācijas sūkni. Ja energoefektivitātes indekss ražotāja norādīto vērtību pārsniedz vairāk par 7 %, mērījumus veic trīs papildu cirkulācijas sūkņiem. Modeli uzskata par atbilstošu šīs regulas prasībām, ja šiem trijiem cirkulācijas sūkņiem noteikto raksturlielumu vidējā aritmētiskā vērtība pārsniedz ražotāja norādītās vērtības ne vairāk par 7 %.

Pretējā gadījumā uzskata, ka modelis neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

Papildus šajā pielikumā noteiktajai procedūrai dalībvalstu iestādēm jāizmanto mūsdienīgas vispāratzītas mērīšanas metodes, pēc kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kas noteiktas standartos, kuru numuri šim nolūkam publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

INDIKATĪVIE KRITĒRIJI

Laikā, kad regula tiek pieņemta, tirgū labākās pieejamās tehnoloģijas kritērijs cirkulācijas sūkņiem ir EEI ≤ 0,20.

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/42

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 642/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un ievērojams uzlabošanas potenciāls attiecībā uz ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija vajadzības gadījumā ievieš īstenošanas pasākumus attiecībā uz plaša patēriņa elektroniskajām iekārtām.

(3)	Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot televizoru tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no Kopienas un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti Komisijas tīmekļa vietnē EUROPA.

(4)	Televizori ir plaša patēriņa elektronisko iekārtu ievērojama grupa elektroenerģijas patēriņa ziņā, un tāpēc šī grupa ir prioritāra ekodizaina politikā.

(5)	Vides aspekts, kas noteikts kā būtisks šajā regulā, ir televizoru elektroenerģijas patēriņš lietošanas posmā.

(6)

Ikgadējais elektroenerģijas patēriņš Kopienā televizoriem tika lēsts 60 TWh 2007. gadā, kas atbilst 24 Mt CO2 emisiju. Ja netiks veikti īpaši pasākumi šā patēriņa ierobežošanai, paredzams, ka elektroenerģijas patēriņš pieaugs līdz 132 TWh 2020. gadā. Priekšizpēte rāda, ka elektroenerģijas patēriņu lietošanas posmā iespējams ievērojami samazināt.

(7)

Citi svarīgi vides aspekti attiecas uz bīstamajām vielām, ko izmanto televizoru ražošanā, un atkritumiem, kas rodas, atbrīvojoties no televizoriem to kalpošanas laika beigās. Šā veida ietekmes uz vidi uzlabojumus reglamentē attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (3), un tāpēc šī regula uz šiem aspektiem neattiecas.

(8)	Priekšizpēte ir parādījusi, ka prasības attiecībā uz citiem ekodizaina parametriem, kas norādīti Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā, nav nepieciešamas.

(9)	Samazināt elektroenerģijas patēriņu televizoriem ir iespējams, izmantojot esošās nepatentētās, rentablās tehnoloģijas, kas samazina televizoru iegādes un izmantošanas kombinētās izmaksas.

(10)	Ekodizaina prasībām būtu jāsaskaņo elektroenerģijas patēriņa prasības televizoriem visā Kopienā, tādējādi veicinot iekšējā tirgus darbību un šo ražojumu ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanu.

(11)	Ekodizaina prasības nedrīkst negatīvi ietekmēt ražojuma funkcionalitāti un nedrīkst negatīvi ietekmēt veselību, drošību un vidi. Jo īpaši ieguvumiem, samazinot elektroenerģijas patēriņu lietošanas posmā, ar uzviju būtu jākompensē iespējamā papildu ietekme uz vidi ražošanas posmā.

(12)

Ekodizaina prasības būtu jāievieš pakāpeniski, lai nodrošinātu ražotājiem pietiekami daudz laika savu ražojumu attiecīgai pielāgošanai. Ieviešanas grafikam jābūt tādam, lai novērstu negatīvu ietekmi uz tirgū jau pieejamo iekārtu funkcionalitāti un ņemtu vērā izmaksu ietekmi uz ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, tomēr nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(13)

Attiecīgo ražojumu parametru mērīšanai jāizmanto mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp attiecīgā gadījumā arī metodes, kas noteiktas harmonizētajos standartos, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (4).

(14)	Paredzams, ka šī regula palielinās tirgus piesātinātību ar tehnoloģijām, kas mazina televizoru ietekmi uz vidi, īstenojot lēsto elektroenerģijas ietaupījumu 28 TWh apmērā līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar situāciju, ja pasākumi netiktu veikti.

(15)	Atbilstīgi Direktīvas 2005/32/EK 8. pantam šajā regulā būtu jānorāda piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(16)	Lai būtu vieglāk veikt atbilstības pārbaudes, ražotājiem Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz informācija, ciktāl šī informācija attiecināma uz šajā regulā ietvertajām prasībām.

(17)

Pašlaik labākā pieejamā aktīvā režīma energoefektivitāte un samazinātā ietekme uz vidi saistībā ar bīstamajām vielām noteikta Komisijas 2009. gada 12. marta Lēmumā 2009/300/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai televizoriem (5). Šāda atsauce palīdzēs nodrošināt plašu pieejamību un vieglu piekļuvi informācijai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti maziem uzņēmumiem, kas arī turpmāk veicinās labāko dizaina tehnoloģiju integrēšanu, lai mazinātu televizoru ietekmi uz vidi. Tāpēc šajā regulā nebūtu jānosaka kritēriji labākajai pieejamajai tehnoloģijai.

(18)

Ekodizaina prasības, kas ir piemērojamas no 2013. gada 7. janvāra saskaņā ar Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (6), būtu jāpiemēro televizoriem ātrāk, nekā noteikts minētajā regulā, jo šiem nosacījumiem atbilstīgas tehnoloģijas attiecībā uz televizoriem var ieviest īsākā laikā un iespējams iegūt papildu enerģijas ietaupījumus. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1275/2008 nebūtu jāpiemēro televizoriem un būtu attiecīgi jāgroza.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz televizoru laišanu tirgū.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvas 2005/32/EK definīcijām šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.

1)	“Televizors” ir televīzijas uztvērējs vai televizora monitors.

“Televīzijas uztvērējs” ir ražojums, kas galvenokārt paredzēts audiovizuālo signālu uztveršanai un rādīšanai un kas tiek laists tirgū ar vienu modeļa vai sistēmas nosaukumu, un kam ir šādas sastāvdaļas:

displejs;

b)	viens vai vairāki skaņotāji/uztvērēji un izvēles papildu funkcijas datu uzglabāšanai un/vai attēlošanai, piemēram, ciparvideodisku diskdzinis (DVD), cietā diska diskdzinis (HDD) vai videokasešu ierakstītājs (VCR), vai nu apvienoti vienā ierīcē ar displeju, vai vienā vai vairākās atsevišķās ierīcēs.

“Televizora monitors” ir ražojums, kas paredzēts, lai integrētā ekrānā attēlotu videosignālu no dažādiem avotiem, tostarp televīzijas apraides signālus, un kas var vadīt un reproducēt audiosignālus no ārējas ierīces, kas ir savienota, izmantojot standartizētas videosignāla ieejas, tostarp RCA tipa savienotājkabeli (komponento, kompozīto), SCART, HDMI un nākotnē iespējamos bezvadu savienojumu standarta risinājumus (bet neiekļaujot nestandartizētās videosignāla ieejas, piemēram, DVI un SDI), bet kas nevar uztvert un apstrādāt apraides signālus.

4)	“Aktīvais režīms” ir stāvoklis, kad televizors ir pieslēgts strāvas avotam un rada skaņu un attēlu.

5)	“Mājas režīms” ir televizora iestatījumi, kurus ražotājs ir ieteicis parastai izmantošanai mājas apstākļos.

“Gatavības režīms(-i)” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta strāvas avotam, tās pareiza darbība ir atkarīga no enerģijas padeves no strāvas avota, un tā var nenoteiktu laiku nodrošināt tikai šādas funkcijas:

—	reaktivizēšanas funkcija vai reaktivizēšanas funkcija un tikai indikators, kas signalizē par ieslēgtu reaktivizēšanas funkciju, un/vai

—	informācijas vai statusa rādījumi.

“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta strāvas avotam un nenodrošina nekādas funkcijas; arī šādus stāvokļus uzskata par izslēgtu režīmu:

a)	stāvokli, kurā tiek tikai norādīts, ka aprīkojums ir izslēgtā režīmā;

b)	stāvokli, kurā tiek nodrošinātas tikai ar elektromagnētiskās stabilitātes saglabāšanu saistītās funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (7).

8)	“Reaktivizēšanas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iekšēju sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp aktīvo režīmu.

9)	“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp laiku.

10)	“Piespiedu izvēlne” ir ražotāja ieprogrammētu televizora uzstādījumu kopums, no kura televizora lietotājam jāizvēlas konkrēts uzstādījums pirms pirmās televizora ieslēgšanas.

11)	“Pilnīga HD izšķirtspēja” ir ekrāna izšķirtspēja ar pikseļu fizisko skaitu vismaz 1 920 × 1 080 pikseļi.

3. pants

Ekodizaina prasības

Televizoru ekodizaina prasības ir noteiktas I pielikumā.

Atbilstību ekodizaina prasībām mēra saskaņā ar metodēm, kas noteiktas II pielikumā.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

Atbilstības novērtēšanas procedūra, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK 8. pantā, ir konstrukcijas iekšējās kontroles jeb iekšējā dizaina kontroles sistēma, kas noteikta minētās direktīvas IV pielikumā, vai atbilstības noteikšanas vadības sistēma, kas noteikta minētās direktīvas V pielikumā.

Atbilstības novērtēšanai iesniedzamā tehniskā dokumentācija norādīta šīs regulas I pielikuma 5. daļas 1. punktā.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Uzraudzības pārbaudes veic saskaņā ar verifikācijas procedūru, kas noteikta III pielikumā.

6. pants

Pārskatīšana

Komisija šo regulu pārskata ne vēlāk kā pēc trīs gadiem pēc tās spēkā stāšanās dienas, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, un šīs pārskatīšanas rezultātus iesniedz Ekodizaina apspriežu forumam.

7. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1275/2008

Regulas (EK) Nr. 1275/2008 I pielikuma 3. punktu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

8. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas I pielikuma 1. daļas 1. punktā, 3., 4. daļā un 5. daļas 2. punktā izklāstītās ekodizaina prasības piemēro no 2010. gada 20. augusta.

Regulas I pielikuma 1. daļas 2. punktā izklāstītās ekodizaina prasības piemēro no 2012. gada 1. aprīļa.

Regulas I pielikuma 2. daļas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā izklāstītās ekodizaina prasības piemēro no 2010. gada 7. janvāra.

Regulas I pielikuma 2. daļas 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītās ekodizaina prasības piemēro no 2011. gada 20. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(2) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(3) OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(4) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(5) OV L 82, 28.3.2009., 3. lpp.

(6) OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.

(7) OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

I PIELIKUMS

EKODIZAINA PRASĪBAS

1. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ AKTĪVAJĀ REŽĪMĀ

No 2010. gada 20. augusta:

Aktīvajā režīmā elektroenerģijas patēriņš televizoram ar ekrāna redzamo laukumu A, kas izteikts dm2, nepārsniedz šādus robežlielumus

	Pilnīga HD izšķirtspēja	Visas citas izšķirtspējas
Televīzijas uztvērēji	20 vati + A · 1,12 · 4,3224 vati/dm2	20 vati + A · 4,3224 vati/dm2
Televizora monitori	15 vati + A · 1,12 · 4,3224 vati/dm2	15 vati + A · 4,3224 vati/dm2

No 2012. gada 1. aprīļa:

Aktīvajā režīmā elektroenerģijas patēriņš televizoram ar ekrāna redzamo laukumu A, kas izteikts dm2, nepārsniedz šādus robežlielumus

	Visas izšķirtspējas
Televīzijas uztvērēji	16 vati + A · 3,4579 vati/dm2
Televizora monitori	12 vati + A · 3,4579 vati/dm2

2. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ GATAVĪBAS/IZSLĒGTĀ REŽĪMĀ

No 2010. gada 7. janvāra:

a)	Elektroenerģijas patēriņš “izslēgtā režīmā” Televizoru elektroenerģijas patēriņš jebkurā izslēgtā režīma stāvoklī nepārsniedz 1,00 vatu.

Elektroenerģijas patēriņš “gatavības režīmā(-os)”

Televizoru elektroenerģijas patēriņš jebkurā stāvoklī, kas nodrošina tikai reaktivizēšanas funkciju vai tikai reaktivizēšanas funkciju un tikai norādi uz iedarbinātu reaktivizēšanas funkciju, nepārsniedz 1,00 vatu.

Televizoru elektroenerģijas patēriņš jebkurā stāvoklī, kas nodrošina tikai informācijas vai statusa rādījumus vai tikai reaktivizēšanas funkcijas un informācijas vai statusa rādījumu kombināciju, nepārsniedz 2,00 vatus.

c)	Izslēgtā režīma un/vai gatavības režīma pieejamība Televizori nodrošina izslēgto režīmu un/vai gatavības režīmu, un/vai citu stāvokli, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā, kad televizors ir pieslēgts elektroenerģijas tīklam.

Televīzijas uztvērējiem, kas sastāv no displeja un viena vai vairākiem skaņotājiem/uztvērējiem, un izvēles papildu funkcijām datu uzglabāšanai un/vai attēlošanai, piemēram, ciparvideodisku diskdziņa (DVD), cietā diska diskdziņa (HDD) vai videokasešu ierakstītāja (VCR) vienā vai vairākās atsevišķās ierīcēs, displejam un atsevišķajai(-ām) ierīcei(-ēm) a) līdz c) apakšpunktu piemēro atsevišķi.

No 2011. gada 20. augusta:

Elektroenerģijas patēriņš “izslēgtā režīmā”

Televizoru elektroenerģijas patēriņš jebkurā izslēgtā režīma stāvoklī nepārsniedz 0,30 vatus, ja vien netiek izpildīts nākamajā daļā minētais nosacījums.

Televizoriem ar labi saskatāmu slēdzi, ar kuru televizoru var pārslēgt stāvoklī, kad tā elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 0,01 vatu, slēdzim atrodoties izslēgtā pozīcijā, televizoru elektroenerģijas patēriņš jebkurā citā izslēgtā režīma stāvoklī nepārsniedz 0,50 vatus.

Elektroenerģijas patēriņš “gatavības režīmā(-os)”

c)	Izslēgtā režīma un/vai gatavības režīma pieejamība Televizori nodrošina izslēgto režīmu un/vai gatavības režīmu, un/vai citu stāvokli, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā, kad televizors ir pieslēgts elektroenerģijas tīklam.

Automātiska izslēgšanās

Televizori nodrošina šāda veida funkciju:

aktīvajā režīmā pēc ne vairāk kā četrām stundām pēc lietotāja beidzamās darbības un/vai kanāla maiņas televizors automātiski pārslēdzas no aktīvā režīma:

—	gatavības režīmā vai

—	izslēgtā režīmā, vai

—	citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā;

ii)	pirms automātiskas pārslēgšanās no aktīvā režīma uz attiecīgo stāvokli/režīmiem televizori rāda brīdinājuma ziņojumu.

Šī funkcija ir iestatīta pēc noklusējuma.

Televīzijas uztvērējiem, kas sastāv no displeja un viena vai vairākiem skaņotājiem/uztvērējiem un izvēles papildu funkcijām datu uzglabāšanai un/vai attēlošanai, piemēram, ciparvideodisku diskdziņa (DVD), cietā diska diskdziņa (HDD) vai videokasešu ierakstītāja (VCR) atsevišķā ierīcē, displejam un atsevišķajai ierīcei a) līdz d) apakšpunktu piemēro atsevišķi.

3. “MĀJAS REŽĪMS” TELEVIZORIEM, KO PIEGĀDĀ AR PIESPIEDU IZVĒLNI

No 2010. gada 20. augusta:

Televizoriem ar piespiedu izvēlni, pirmoreiz aktivizējot televizora darbību, piespiedu izvēlnē ieslēdzas “mājas režīms”, kas ir izvēlne pēc noklusējuma, pirmoreiz aktivizējot televizora darbību. Ja lietotājs, pirmoreiz aktivizējot televizora darbību, izvēlas režīmu, kas nav “mājas režīms”, tiek parādīta uzvedne ar aicinājumu atkārtot izvēles procesu šīs izvēles apstiprināšanai.

4. MAKSIMĀLĀ SPILGTUMA KOEFICIENTS

No 2010. gada 20. augusta:

—	Televizoriem bez piespiedu izvēlnes: ražotāja piegādātam televizoram maksimālais spilgtums aktīvajā režīmā nav mazāks par 65 % no maksimālā spilgtuma televizoram spilgtākajā aktīvā režīma stāvoklī.

—	Televizoriem ar piespiedu izvēlni: maksimālais spilgtums “mājas režīma” stāvoklī nav mazāks par 65 % no maksimālā spilgtuma televizoram spilgtākajā aktīvā režīma stāvoklī.

5. INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ RAŽOTĀJIEM

Atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 5. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

testa parametri, veicot mērījumus:

—	apkārtējās vides temperatūra,

—	testa spriegums (V) un frekvence (Hz),

—	elektroapgādes sistēmas signāla kopējais kropļojumu koeficients,

—	ieejas termināls testa audio- un videosignāliem,

—	informācija un dokumenti par elektroenerģijas testos izmantotajiem instrumentiem, uzbūvi un shēmām;

aktīvais režīms:

—	dati par elektroenerģijas patēriņu vatos, noapaļoti līdz vienai decimālzīmei jaudas mērījumiem līdz 100 vatiem un līdz veselam skaitlim jaudas mērījumiem virs 100 vatiem,

—	raksturlielumi dinamiskā apraides satura videosignālam, kas atspoguļo tipisku TV apraides saturu,

—	darbību secība, lai iegūtu stabilu stāvokli attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu,

—	turklāt televizoriem ar piespiedu izvēlni – attiecība starp maksimālo spilgtumu “mājas režīma” stāvoklī un maksimālo spilgtumu televizoram spilgtākajā aktīvā režīma stāvoklī, kas izteikta procentos,

—	turklāt televizoru monitoriem – mērījumiem izmantotā skaņotāja attiecīgo raksturlielumu apraksts;

visi gatavības režīmi un/vai izslēgtais režīms:

—	elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz divām decimālzīmēm,

—	izmantotā mērījumu metode,

—	apraksts par to, kā režīms izvēlēts vai programmēts,

—	darbību secība, lai nonāktu līdz režīmam, kurā televizors automātiski maina režīmus;

d)	automātiskā izslēgšanās: aktīvā režīma stāvokļa ilgums, pirms televizors automātiski pārslēdzas gatavības vai izslēgtā režīmā vai citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā;

e)	bīstamās vielas: ja televizors satur dzīvsudrabu vai svinu – dzīvsudraba saturs, kas izteikts kā X,X mg, un brīdinājums par to, ka televizors satur svinu.

No 2010. gada 20. augusta:

Brīvi pieejamās tīmekļa vietnēs publicē šādu informāciju:

—	dati par elektroenerģijas patēriņu aktīvajā režīmā vatos, noapaļoti līdz vienai decimālzīmei jaudas mērījumiem līdz 100 vatiem un līdz veselam skaitlim jaudas mērījumiem virs 100 vatiem,

—	dati par elektroenerģijas patēriņu vatos katram gatavības režīmam un/vai izslēgtam režīmam, noapaļoti līdz divām decimālzīmēm,

—	televizoriem bez piespiedu izvēlnes – attiecība starp maksimālo spilgtumu aktīvā režīma stāvoklī televizoram, kā to piegādājis ražotājs, un maksimālo spilgtumu televizoram spilgtākajā aktīvā režīma stāvoklī, kas izteikta procentos un noapaļota līdz veselam skaitlim,

—	televizoriem ar piespiedu izvēlni – attiecība starp maksimālo spilgtumu “mājas režīma” stāvoklī un maksimālo spilgtumu televizoram spilgtākajā aktīvā režīma stāvoklī, kas izteikta procentos un noapaļota līdz veselam skaitlim,

—	ja televizors satur dzīvsudrabu vai svinu – dzīvsudraba saturs, kas izteikts kā X,X mg, un brīdinājums par to, ka televizors satur svinu.

II PIELIKUMS

MĒRĪJUMI

1. Elektroenerģijas patēriņa mērījumi aktīvajā režīmā

Elektroenerģijas patēriņu, kas minēts I pielikuma 1. daļā, mēra, izpildot visus šādus nosacījumus:

a)	mērījumus veic, izmantojot mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami;

nosacījumi attiecībā uz televizoru elektroenerģijas patēriņa mērījumiem aktīvajā režīmā:

—	televīzijas uztvērēji bez piespiedu izvēlnes: 1. un 2. punktā minēto elektroenerģijas patēriņu mēra, televizoram esot aktīvā režīma stāvoklī, kā to piegādājis ražotājs, tas ir, televizora spilgtuma kontrolierīces ir pozīcijā, kādā tās ieregulējis ražotājs lietotāja vajadzībām,

—	televīzijas uztvērēji ar piespiedu izvēlni: 1. un 2. punktā minēto elektroenerģijas patēriņu mēra, televizoram esot “mājas režīma” stāvoklī,

—

televizoru monitori bez piespiedu izvēlnes: televizora monitoru pieslēdz atbilstošam skaņotājam. 1. un 2. punktā minēto elektroenerģijas patēriņu mēra, televizoram esot aktīvā režīma stāvoklī, kā to piegādājis ražotājs, tas ir, televizora monitora spilgtuma kontrolierīces ir pozīcijā, kādā tās ieregulējis ražotājs lietotāja vajadzībām. Skaņotāja elektroenerģijas patēriņš, mērot televizora monitora elektroenerģijas patēriņu aktīvajā režīmā, nav būtisks,

—	televizoru monitori ar piespiedu izvēlni: televizora monitoru pieslēdz atbilstošam skaņotājam. 1. un 2. punktā minēto elektroenerģijas patēriņu mēra “mājas režīma” stāvoklī;

vispārēji nosacījumi:

—	mērījumus veic apkārtējās vides temperatūrā 23 °C +/– 5 °C,

—	mērījumus veic, izmantojot dinamiska apraides satura videosignālu, kas atspoguļo tipisku TV apraides saturu. Mērījums ir vidējais elektroenerģijas patēriņš 10 secīgu minūšu laikā,

—

mērījumus veic pēc tam, kad televizors bijis izslēgtā režīmā vismaz vienu stundu, tūlīt pēc tam vismaz vienu stundu aktīvajā režīmā un pabeidz, pirms tas darbojies maksimāli trīs stundas aktīvajā režīmā. Attiecīgo videosignālu rāda visa aktīvā režīma ilgumā. Televizoriem, par kuriem zināms, ka tie stabilizējas vienas stundas laikā, šos ilgumus var samazināt, ja var parādīt, ka rezultātā iegūtais mērījums ir 2 % robežās no rezultātiem, kādus iegūtu, izmantojot iepriekš noteiktos režīmu ilgumus,

—	mērījumus veic ar nenoteiktību, kas mazāka par vai vienāda ar 2 % pie 95 % ticamības,

—	mērījumus veic, atslēdzot automātiskās spilgtuma kontroles funkciju, ja tāda ir pieejama. Ja automātiskās spilgtuma kontroles funkcija ir pieejama, bet to nav iespējams atslēgt, tad mērījumus veic, gaismu ar intensitāti 300 lux vai vairāk virzot tieši uz apkārtējās vides gaismas sensoru.

2. Elektroenerģijas patēriņa mērījumi gatavības/izslēgtā režīmā

Elektroenerģijas patēriņu, kas minēts I pielikuma 2. daļā, mēra, izpildot visus šādus nosacījumus:

a)	elektroenerģijas patēriņu, kas minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā, mēra, izmantojot mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami;

b)	0,50 vatu vai lielākas jaudas mērījumus veic ar nenoteiktību, kas mazāka par vai vienāda ar 2 % pie 95 % ticamības. Par 0,50 vatiem mazākas jaudas mērījumus veic ar nenoteiktību, kas mazāka par vai vienāda ar 0,01 vatu, ja ticamības pakāpe ir 95 %.

3. Maksimālā spilgtuma mērījumi

Maksimālo spilgtumu, kas minēts I pielikuma 4. daļā, mēra, izpildot visus šādus nosacījumus:

a)	mērījumus veic, izmantojot mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami;

maksimālo spilgtumu mēra, izmantojot spilgtummēru, ar kuru veic mērījumus daļā no ekrāna, kurā tiek rādīts pilnīgi (100 %) balts attēls un kas ir daļa no “pilnīga ekrāna testa” testa šablona, un nosaka, vai netiek pārsniegts vidējā attēla līmeņa (APL) punkts, pie kura displeja spilgtuma regulēšanas sistēmā notiek jebkādi jaudas ierobežojumi;

c)	spilgtuma koeficientu mēra, nenobīdot spilgtummēra detektora punktu uz displeja, kamēr notiek pārslēgšana starp I pielikuma 4. daļā minētajiem stāvokļiem.

III PIELIKUMS

VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā, dalībvalstu iestādes piemēro šādu verifikācijas procedūru prasībām, kas noteiktas I pielikumā.

1)	Dalībvalstu iestādes testē tikai vienu televizora ierīci.

Modeli uzskata par atbilstīgu I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	aktīvajā režīmā elektroenerģijas patēriņš piemērojamo robežvērtību, kas noteikta I pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā, nepārsniedz vairāk kā par 7 %; un

b)	izslēgta režīma/gatavības režīma stāvokļa rezultāti attiecīgās robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā, nepārsniedz vairāk kā par 0,10 vatiem; un

c)	maksimālais spilgtuma koeficients, kas noteikts I pielikuma 3. daļā, nav mazāks par 60 %.

3)	Ja testā neiegūst 2. punkta a) vai b), vai c) apakšpunktā minētos rezultātus, testē tā paša modeļa trīs papildu vienības.

Pēc tā paša modeļa trīs papildu vienību testēšanas uzskata, ka modelis atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	pēdējo trīs vienību, kas testētas elektroenerģijas patēriņa noteikšanai aktīvajā režīmā, vidējais rezultāts nepārsniedz I pielikuma 1. daļas 1. un 2. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību vairāk kā par 7 %; un

b)	pēdējo trīs vienību, kas testētas elektroenerģijas patēriņa noteikšanai izslēgtā/gatavības režīma stāvoklī, vidējais rezultāts nepārsniedz I pielikuma 2. daļas 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās piemērojamās robežvērtības vairāk kā par 0,10 vatiem; un

c)	pēdējo trīs vienību maksimālais spilgtuma koeficients, kas noteikts I pielikuma 3. daļā, nav mazāks par 60 %.

5)	Ja 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie rezultāti netiek iegūti, uzskata, ka modelis neatbilst prasībām.

Lai pārbaudītu atbilstību prasībām, dalībvalstu iestādes piemēro II pielikumā noteikto procedūru un mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp metodes, kas noteiktas dokumentos, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IV PIELIKUMS

Elektroenerģiju patērējoši ražojumi, kam piemēro Regulas (EK) Nr. 1275/2008 I pielikuma 3. punktu

Radioaparāti

Videokameras

Videomagnetofoni

Augstas precizitātes (Hi-fi) audioaparatūra

Skaņas pastiprinātāji

Mājas teātra sistēmas

Mūzikas instrumenti

Pārējās ierīces skaņas vai attēlu ierakstīšanai vai atveidošanai, tostarp signāli vai cita tehnoloģija skaņas un attēla izplatīšanai no telesakariem atšķirīgā veidā, bet izņemot televizorus, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 642/2009.

23.7.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 191/53

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 643/2009

(2009. gada 22. jūlijs),

ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 3. septembra Direktīva 96/57/EK par energoefektivitātes prasībām attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamiem elektriskiem ledusskapjiem, aukstumiekārtām un to kombinācijām (2) nosaka prasības attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām. Minētajā direktīvā noteiktās prasības, kas bijušas piemērojamas kopš 1999. gada, tagad ir novecojušas.

(2)	Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai būtu jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, būtiska ietekme uz vidi un būtisks uzlabošanas potenciāls attiecībā uz ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

(3)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un pēc apspriešanas ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija vajadzības gadījumā ievieš jaunu īstenošanas pasākumu attiecībā uz mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, atceļot Direktīvu 96/57/EK.

(4)	Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot tipiski mājsaimniecībā lietoto aukstumiekārtu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Izpēte tika veikta kopā ar ieinteresētajām personām no Kopienas un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti Komisijas tīmekļa vietnē EUROPA.

(5)	Absorbcijas tipa ledusskapju un tādu termoelektrisko dzesināšanas un aukstumiekārtu kā dzērienu minidzesinātāji energoefektivitāti iespējams būtiski uzlabot. Tādēļ šādas iekārtas būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)	Vides aspekti, kas šajā regulā noteikti kā būtiski, ir enerģijas patēriņš lietošanas posmā un ražojuma īpašības, kas paredzētas, lai nodrošinātu to, ka galapatērētāji mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas izmanto videi nekaitīgākā veidā.

(7)	Priekšizpēte ir parādījusi, ka prasības attiecībā uz citiem ekodizaina parametriem, kas norādīti Direktīvas 2005/32/EK I pielikuma 1. daļā, nav nepieciešamas.

(8)

To ražojumu ikgadējais elektroenerģijas patēriņš Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula, tiek lēsts 122 TWh 2005. gadā, kas atbilst 56 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Lai gan prognozētais mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu elektroenerģijas patēriņš samazināsies līdz 2020. gadam, tiek paredzēts, ka šis samazinājums palēnināsies novecojušu prasību un enerģijas etiķešu izmantošanas rezultātā. Tādējādi netiks sasniegts rentabls elektroenerģijas taupīšanas potenciāls, ja netiks ieviesti papildu pasākumi esošo ekodizaina prasību atjaunināšanai.

(9)	To ražojumu elektroenerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāpadara efektīvāks, izmantojot pieejamās nepatentētās rentablās tehnoloģijas, kas samazina šo ražojumu iegādes un lietošanas kombinētās izmaksas.

(10)	Šai regulai būtu ātri jānodrošina, ka tirgū tiek laisti energoefektīvāki ražojumi, uz kuriem attiecas šī regula.

(11)

Ekodizaina prasības nedrīkst ietekmēt ražojuma funkcionalitāti no galalietotāja viedokļa un nedrīkst negatīvi ietekmēt veselību, drošību un vidi. Jo īpaši ieguvumiem, samazinot elektroenerģijas patēriņu lietošanas posmā, būtu ar uzviju jākompensē iespējamā papildu ietekme uz vidi, kas rodas, izgatavojot ražojumus, uz ko attiecas šī regula.

(12)

Ekodizaina prasības būtu jāievieš pakāpeniski, lai nodrošinātu ražotājiem pietiekami daudz laika šajā regulā minēto ražojumu attiecīgai pārprojektēšanai. Ieviešanas termiņiem jābūt tādiem, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistīta ar tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti, un lai ņemtu vērā ietekmi uz galalietotāju un ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tajā pašā laikā nodrošinot šīs regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(13)

Atbilstības novērtēšanai un attiecīgo ražojumu parametru mērīšanai jāizmanto mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp arī metodes, kas noteiktas harmonizētajos standartos, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas iestādes, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (3), ja šādi harmonizētie standarti ir pieejami.

(14)	Atbilstīgi Direktīvas 2005/32/EK 8. pantam šajā regulā būtu jānorāda piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(15)	Lai būtu vieglāk veikt atbilstības pārbaudes, ražotājiem Direktīvas 2005/32/EK V un VI pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz informācija, ciktāl šī informācija attiecināma uz šajā regulā ietvertajām prasībām.

(16)	Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka orientējoši kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu plaši pieejamu informāciju par to ražojumu aprites cikla ekoloģiskiem raksturlielumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(17)	Tādēļ Direktīva 96/57/EK būtu jāatceļ.

(18)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstoši Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā noteiktas ekodizaina prasības no elektrotīkla darbināmu mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu ar uzglabāšanas tilpumu līdz 1 500 litriem laišanai tirgū.

2. Šo regulu piemēro no elektrotīkla darbināmām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, tostarp tām, ko pārdod lietošanai ārpus mājsaimniecībām vai nepārtikas preču saldēšanai.

To piemēro arī no elektrotīkla darbināmām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, kuras var darbināt ar akumulatoru.

3. Šo regulu nepiemēro:

a)	aukstumiekārtām, kuras galvenokārt darbina no enerģijas avotiem, kas nav elektroenerģija, piemēram, sašķidrināta naftas gāze (LPG), petroleja un biodegviela;

b)	ar akumulatoru darbināmām aukstumiekārtām, ko var pieslēgt elektrotīklam ar maiņstrāvas/līdzstrāvas pārveidotāju, kas iegādāts atsevišķi;

c)	pēc pasūtījuma izgatavotām aukstumiekārtām, izgatavojot vienu eksemplāru, kas nav ekvivalents citiem aukstumiekārtu modeļiem;

d)	lietojumam terciārajā sektorā paredzētām aukstumiekārtām, kur saldēto pārtikas produktu izņemšanu uzskaita elektroniski un informāciju caur tīkla savienojumu automātiski var pārraidīt uz attālu kontroles sistēmu uzskaitīšanai;

e)	iekārtām, kuru primārā funkcija nav pārtikas produktu uzglabāšana, tos saldējot, piemēram, autonomiem ledus gatavošanas aparātiem vai atdzesētu dzērienu automātiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvā 2005/32/EK izklāstītajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:

1)	“pārtikas produkti” ir pārtika, sastāvdaļas, dzērieni, tostarp vīns, un citi produkti, kas galvenokārt paredzēti patēriņam un kuriem nepieciešama dzesināšana noteiktā temperatūrā;

“mājsaimniecībā lietojama aukstumiekārta” ir izolēta kamera ar vienu vai vairākiem nodalījumiem, kas paredzēta pārtikas produktu dzesināšanai vai saldēšanai vai dzesinātu vai sasaldētu pārtikas produktu uzglabāšanai neprofesionālos nolūkos un kurā dzesēšanu nodrošina viens vai vairāki elektroenerģiju patērējoši procesi, tostarp iekārtas, ko pārdod kā iebūvējamus elementus, kurus uzstāda galalietotājs;

3)	“ledusskapis” ir aukstumiekārta, kas paredzēta pārtikas produktu uzglabāšanai, ar vismaz vienu nodalījumu, kas piemērots svaigas pārtikas un/vai dzērienu, tostarp vīna, uzglabāšanai;

4)	“kompresijas tipa aukstumiekārta” ir aukstumiekārta, kurā saldēšanu nodrošina ar motoru darbināts kompresors;

5)	“absorbcijas tipa aukstumiekārta” ir aukstumiekārta, kurā saldēšanu nodrošina absorbcijas process, kurā kā enerģijas avotu izmanto siltumu;

6)	“ledusskapis saldētājs” ir aukstumiekārta ar vismaz vienu nodalījumu svaigas pārtikas uzglabāšanai un vismaz vienu citu nodalījumu, kas piemērots svaigas pārtikas saldēšanai un saldētu pārtikas produktu uzglabāšanai trīs zvaigznīšu uzglabāšanas apstākļos (pārtikas saldēšanas nodalījums);

7)	“saldētas pārtikas uzglabāšanas kamera” ir aukstumiekārta ar vienu vai vairākiem saldētu pārtikas produktu uzglabāšanai piemērotiem nodalījumiem;

“pārtikas produktu saldētājs” ir aukstumiekārta ar vienu vai vairākiem nodalījumiem, kas piemērota pārtikas produktu saldēšanai ar temperatūras amplitūdu no apkārtējās vides temperatūras līdz –18 °C un kas ir piemērota arī saldētu pārtikas produktu uzglabāšanai trīs zvaigznīšu uzglabāšanas apstākļos; pārtikas produktu saldētājā var būt arī divu zvaigznīšu sekcijas un/vai nodalījumi attiecīgajā nodalījumā vai kamerā;

9)	“vīna uzglabāšanas iekārta” ir aukstumiekārta, kurai ir tikai viens vai vairāki vīna uzglabāšanas nodalījumi;

10)	“daudzfunkcionāla iekārta” ir aukstumiekārta, kurai ir tikai viens vai vairāki daudzfunkcionāli nodalījumi;

11)

“ekvivalenta aukstumiekārta” ir modelis, kas laists tirgū ar tādiem pašiem bruto un neto tilpumiem, tādiem pašiem tehniskajiem, efektivitātes un raksturlielumu rādītājiem un tāda paša veida nodalījumiem kā cits aukstumiekārtas modelis, ko tas pats ražotājs laidis tirgū ar citu tirdzniecības koda numuru.

Papildu definīcijas, ko izmanto II līdz VI pielikumā, dotas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības

Vispārējās ekodizaina prasības mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, uz kurām attiecas šī regula, ir norādītas II pielikuma 1. punktā. Īpašās ekodizaina prasības mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, uz kurām attiecas šī regula, ir norādītas II pielikuma 2. punktā.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

1. Atbilstības novērtēšanas procedūra, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK 8. pantā, ir konstrukcijas iekšējās kontroles jeb iekšējā dizaina kontroles sistēma, kas noteikta minētās direktīvas IV pielikumā, vai vadības sistēma, kas noteikta minētās direktīvas V pielikumā.

2. Lai saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 8. pantu veiktu atbilstības novērtēšanu, tehniskajā dokumentācijā iekļauj tās ražojuma informācijas kopiju, kas sniegta atbilstīgi III pielikuma 2. punktam, un šīs regulas IV pielikumā noteikto aprēķinu rezultātus.

Ja informācija, kas ietverta tehniskajā dokumentācijā konkrētam mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas modelim, ir iegūta pēc aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju, vai pēc ekstrapolācijas no citām ekvivalentām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām, vai abos veidos, tad dokumentācijā iekļauj ziņas par šādiem aprēķiniem vai ekstrapolācijām, vai par abām metodēm, un testiem, kurus veikuši ražotāji, lai pārbaudītu veikto aprēķinu precizitāti. Šādos gadījumos tehniskajai informācijai pievieno arī visu citu ekvivalento mājsaimniecībā lietojamo aukstumiekārtu modeļu sarakstu, kuru tehniskajai dokumentācijai pievienotā informācija tikusi iegūta uz tā paša pamata.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot tirgus uzraudzības pārbaudes, kas minētas Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā, lai izpildītu šīs regulas II pielikumā noteiktās prasības, dalībvalstu iestādes piemēro šīs regulas V pielikumā aprakstīto verifikācijas procedūru.

6. pants

Kritēriji

Orientējoši kritēriji tirgū pieejamajām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām ar labākajiem raksturlielumiem šīs regulas spēkā stāšanās laikā ir sniegti VI pielikumā.

7. pants

Pārskatīšana

Komisija, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pārskata šo regulu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un šīs pārskatīšanas rezultātus iesniedz Ekodizaina apspriežu forumam. Pārskatīšanā it sevišķi izvērtē V pielikumā izklāstītās verifikācijas pielaides un iespējas atcelt IV pielikumā noteiktos korekcijas koeficientus vai samazināt to vērtību.

Komisija izvērtē nepieciešamību pieņemt īpašas ekodizaina prasības vīna uzglabāšanas iekārtām ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

8. pants

Atcelšana

Direktīvu 96/57/EK atceļ no 2010. gada 1. jūlija.

9. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas II pielikuma 1. punkta 1. apakšpunktā, piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas II pielikuma 1. punkta 2. apakšpunktā, piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Īpašās ekodizaina prasības attiecībā uz energoefektivitātes indeksu, kas noteiktas II pielikuma 2. punktā, piemēro saskaņā ar grafiku, kas noteikts II pielikuma 1. un 2. tabulā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(2) OV L 236, 18.9.1996., 36. lpp.

(3) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

I PIELIKUMS

Definīcijas, ko piemēro II līdz VI pielikumā

Regulas II līdz VI pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“cita tipa aukstumiekārtas” ir aukstumiekārtas, kurās saldēšanu veic, izmantojot jebkādu citu tehnoloģiju vai procesu nekā kompresijas tipa vai absorbcijas tipa aukstumiekārtās;

b)	“bezsarmas sistēma” ir sistēma, kura darbojas automātiski, lai novērstu pastāvīgu sarmas veidošanos – dzesēšanu nodrošina piespiedu gaisa cirkulācija, iztvaices aparātu vai aparātus atkausē automātiska atkausēšanas sistēma un ūdeni no atkausēšanas novada automātiski;

c)	“bezsarmas nodalījums” ir jebkurš nodalījums, kuru atkausē ar bezsarmas sistēmu;

d)	“iebūvēta iekārta” ir fiksēta aukstumiekārta, kuru paredzēts uzstādīt skapī, iepriekš sagatavotā nišā sienā vai līdzīgā vietā un kurai nepieciešama furnitūras apdare;

e)	“ledusskapis pieliekamais” ir aukstumiekārta, kurā ir vismaz viens nodalījums svaigas pārtikas uzglabāšanai un viens pieliekamā nodalījums, bet kurā nav saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījuma, dzesināšanas nodalījuma vai ledus gatavošanas nodalījuma;

f)	“pieliekamais” ir aukstumiekārta, kurā ir tikai viens vai vairāki pieliekamā nodalījumi;

g)	“ledusskapis dzesinātājs” ir aukstumiekārta, kurā ir vismaz svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījums un dzesināšanas nodalījums, bet nav saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījumu;

h)	“nodalījumi” ir jebkurš no i) līdz p) punktā minētajiem nodalījumiem;

i)	“svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījums” ir nodalījums, kas paredzēts nesaldētu pārtikas produktu uzglabāšanai un kas var būt sadalīts apakšnodalījumos;

j)	“pieliekamā nodalījums” ir nodalījums, kas paredzēts konkrētu pārtikas produktu vai dzērienu uzglabāšanai temperatūrā, kas ir augstāka nekā svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījumā;

k)	“dzesināšanas nodalījums” ir nodalījums, kas īpaši paredzēts ātrbojīgu pārtikas produktu uzglabāšanai;

l)	“ledus gatavošanas nodalījums” ir zemas temperatūras nodalījums, kas īpaši paredzēts ledus saldēšanai un uzglabāšanai;

“saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījums” ir zemas temperatūras nodalījums, kas īpaši paredzēts saldētu pārtikas produktu uzglabāšanai un ko atbilstīgi temperatūrai klasificē šādi:

i)	“vienas zvaigznītes nodalījums”: saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījums, kurā temperatūra nav augstāka par – 6 °C;

ii)	“divu zvaigznīšu nodalījums”: saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījums, kurā temperatūra nav augstāka par – 12 °C;

iii)	“trīs zvaigznīšu nodalījums”: saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījums, kurā temperatūra nav augstāka par – 18 °C;

iv)

“pārtikas saldēšanas nodalījums” (jeb “četru zvaigznīšu nodalījums”): nodalījums, kas piemērots, lai sasaldētu vismaz 4,5 kg pārtikas produktu uz 100 l uzglabāšanas tilpuma (un nekādā gadījumā ne mazāk par 2 kg), sasaldēšanu no apkārtējās vides temperatūras līdz – 18 °C veicot 24 stundu laikā, un kas ir piemērots arī saldētas pārtikas uzglabāšanai trīs zvaigznīšu uzglabāšanas apstākļos, un nodalījumā var būt arī divu zvaigznīšu sekcijas;

v)	“bezzvaigznītes nodalījums” ir saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījums, kurā temperatūra ir < 0 °C un kuru var izmantot arī ledus saldēšanai un uzglabāšanai, bet kas nav paredzēts ātrbojīgu pārtikas produktu uzglabāšanai;

“vīna uzglabāšanas nodalījums” ir nodalījums, kas paredzēts vienīgi vai nu īslaicīgai vīna uzglabāšanai, lai atdzesētu vīnu līdz ideālai dzeršanas temperatūrai, vai ilgstošai vīna uzglabāšanai, tas ir, vīna izturēšanai, ar šādiem parametriem:

i)	pastāvīga uzglabāšanas temperatūra, kas ir vai nu iepriekš uzstādīta, vai uzstādāma manuāli atbilstīgi ražotāja norādījumiem amplitūdā no + 5 °C līdz + 20 °C;

ii)	uzglabāšanas temperatūra ar novirzi laikā, kas nepārsniedz 0,5 K pie katras deklarētās apkārtējās vides temperatūras, ko nosaka mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu klimata klase;

iii)	aktīva vai pasīva mitruma kontrole nodalījumā amplitūdā no 50 % līdz 80 %;

iv)	projektēts, lai samazinātu vibrācijas pārraidi uz nodalījumu neatkarīgi no tā, vai tā ir ledusskapja kompresora vai ārēja avota radīta vibrācija;

“daudzfunkcionāls nodalījums” ir nodalījums, kas paredzēts lietošanai divu vai vairāku nodalījumu veidu temperatūrās un ko var uzstādīt galalietotājs, lai pastāvīgi uzturētu darbības temperatūru amplitūdā, kas piemērota katram nodalījuma veidam atbilstīgi ražotāja norādījumiem; tomēr, ja ir iespēja izmainīt temperatūru nodalījumā uz citu darbības temperatūras amplitūdu tikai uz ierobežotu laiku (piemēram, ātrās sasaldēšanas iekārta), nodalījums saskaņā ar šajā regulā sniegto definīciju nav “daudzfunkcionāls nodalījums”;

p)	“cits nodalījums” ir nodalījums, kas nav vīna uzglabāšanas nodalījums un kas paredzēts konkrētu pārtikas produktu uzglabāšanai temperatūrā virs + 14 °C;

q)	“divu zvaigznīšu sekcija” ir pārtikas produktu saldētāja, pārtikas produktu saldētāja nodalījuma, trīs zvaigznīšu nodalījuma vai trīs zvaigznīšu saldētas pārtikas uzglabāšanas kameras daļa, kam nav savu atsevišķu piekļuves durvju vai vāka un kurā temperatūra nav augstāka par – 12 °C;

“kastes veida saldētājs” ir pārtikas produktu saldētājs, kurā nodalījumam(-iem) var piekļūt no iekārtas augšpuses vai kuram ir gan no augšas atverama veida, gan vertikālā veida nodalījumi, bet kurā no augšas atverama veida nodalījuma(-u) bruto tilpums pārsniedz 75 % no kopējā iekārtas bruto tilpuma;

s)	“no augšas atverama veida iekārta” vai “kastes veida iekārta” ir aukstumiekārta, kuras nodalījumam(-iem) var piekļūt no iekārtas augšpuses;

t)	“vertikālā veida iekārta” ir aukstumiekārta, kuras nodalījumam(-iem) var piekļūt no iekārtas priekšpuses;

u)	“ātrā sasaldēšana” ir atgriezeniska iespēja, kas jāaktivizē galalietotājam atbilstīgi ražotāja norādījumiem un kas samazina saldētāja vai saldētāja nodalījuma uzglabāšanas temperatūru, lai panāktu nesasaldēto pārtikas produktu ātrāku sasaldēšanu.

II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām

1. VISPĀRĒJĀS EKODIZAINA PRASĪBAS

No 2010. gada 1. jūlija:

a)	vīna uzglabāšanas iekārtām ražotāju pievienotā instrukciju bukletā norāda šādu informāciju: “Šī iekārta paredzēta vienīgi vīna uzglabāšanai”;

mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām ražotāju pievienotā instrukciju bukletā sniedz informāciju par:

—	atvilktņu, grozu un plauktu kombināciju, kas nodrošina iekārtas visefektīvāko elektroenerģijas patēriņu; un

—	to, kā samazināt mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas elektroenerģijas patēriņu lietošanas laikā.

No 2013. gada 1. jūlija:

ātrās sasaldēšanas iespēja vai jebkura līdzīga funkcija, kuru iegūst, mainot termostata uzstādījumus, saldētājos un saldētāju nodalījumos, kad atbilstīgi ražotāja norādījumiem to ieslēdzis galalietotājs, ne vēlāk kā pēc 72 stundām automātiski pārslēdzas uz iepriekšējiem normālas uzglabāšanas temperatūras apstākļiem. Šo prasību nepiemēro ledusskapjiem saldētājiem ar vienu termostatu un vienu kompresoru, kuri aprīkoti ar elektromehāniskās kontroles paneli;

ledusskapjiem saldētājiem ar vienu termostatu un vienu kompresoru, kas aprīkoti ar elektronisko kontroles paneli un kurus atbilstīgi ražotāja norādījumiem var izmantot apkārtējās vides temperatūrā, kas zemāka par + 16 °C, jābūt tādiem, lai jebkurš ziemas apstākļu slēdzis vai līdzīga funkcija, kas garantē pareizo saldētas pārtikas uzglabāšanas temperatūru, automātiski darbotos atkarībā no temperatūras vidē, kurā iekārta ir uzstādīta;

c)	tukšām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām ar uzglabāšanas tilpumu, kas nepārsniedz 10 litrus, automātiski jāieslēdzas darbības stāvoklī ar enerģijas patēriņu 0,00 vati ne vēlāk kā pēc 1 stundas. Piespiedu izslēgšanas slēdzis vien nav uzskatāms par pietiekamu, lai šī prasība būtu izpildīta.

2. ĪPAŠĀS EKODIZAINA PRASĪBAS

Tām mājsaimniecībā lietojamajām aukstumiekārtām ar uzglabāšanas tilpumu, kas vienāds ar vai lielāks par 10 litriem, kurām piemēro šo regulu, jāiekļaujas 1. un 2. tabulā noteiktajās energoefektivitātes indeksa robežvērtībās.

1. un 2. tabulā ietvertās īpašās ekodizaina prasības nepiemēro:

—	vīna uzglabāšanas iekārtām; vai

—	absorbcijas tipa aukstumiekārtām un cita tipa aukstumiekārtām, kas pieder IV pielikuma 1. punktā ietvertajai 4. līdz 9. kategorijai.

Mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu energoefektivitātes indeksu (EEI) aprēķina saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru.

1. tabula

Kompresijas tipa aukstumiekārtas

Piemērošanas datums	Energoefektivitātes indekss (EEI)
2010. gada 1. jūlijs	EEI < 55
2012. gada 1. jūlijs	EEI < 44
2014. gada 1. jūlijs	EEI < 42

2. tabula

Absorbcijas tipa un cita tipa aukstumiekārtas

Piemērošanas datums	Energoefektivitātes indekss (EEI)
2010. gada 1. jūlijs	EEI < 150
2012. gada 1. jūlijs	EEI < 125
2015. gada 1. jūlijs	EEI < 110

III PIELIKUMS

Mērījumi

Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām, mērījumus veic, izmantojot mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp metodes, kas noteiktas dokumentos, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. VISPĀRĒJIE TESTĒŠANAS NOSACĪJUMI

Testēšanai piemēro šādus vispārējus nosacījumus:

1)	ja ir antikondensācijas sildītāji, kurus galalietotājs var ieslēgt un izslēgt, tos ieslēdz un, ja tie ir regulējami, uzstāda uz maksimālo sildīšanu;

2)	ja ir “caur durvīm apkalpojamas iekārtas” (piemēram, ledus vai atdzesēta ūdens/dzērienu automāti), kuras galalietotājs var ieslēgt un izslēgt, tās ieslēdz elektroenerģijas patēriņa mērīšanas laikā, bet nedarbina;

3)	daudzfunkcionālajām iekārtām un nodalījumiem elektroenerģijas patēriņa mērīšanas laikā uzglabāšanas temperatūra ir aukstākā nodalījuma veida nominālā temperatūra, kas paredzēta pastāvīgai normālai izmantošanai atbilstīgi ražotāja norādījumiem;

4)	aukstumiekārtas elektroenerģijas patēriņu nosaka aukstākajā konfigurācijā atbilstīgi ražotāja norādījumiem pastāvīgai normālai izmantošanai jebkuram “citam nodalījumam” saskaņā ar IV pielikuma 5. tabulā definēto.

2. TEHNISKIE PARAMETRI

Nosaka šādus parametrus:

a)	“vispārējie izmēri”, ko izsaka milimetros, noapaļojot līdz veselam skaitlim;

b)	“kopējā izmantošanai nepieciešamā vieta”, ko izsaka milimetros, noapaļojot līdz veselam skaitlim;

c)	“kopējais(-ie) bruto tilpums(-i)”, ko izsaka kubikdecimetros vai litros, noapaļojot līdz veselam skaitlim;

d)	“uzglabāšanas tilpums(-i) un kopējais(-ie) uzglabāšanas tilpums(-i)”, ko izsaka kubikdecimetros vai litros, noapaļojot līdz veselam skaitlim;

e)	“atkausēšanas veids”;

f)	“uzglabāšanas temperatūra”;

g)	“elektroenerģijas patēriņš”, ko izsaka kilovatstundās diennaktī (kWh/24h), noapaļojot līdz trim decimālzīmēm aiz komata;

h)	“temperatūras paaugstināšanās”;

i)	“saldēšanas jauda”;

j)	“enerģijas patēriņš”, ko izsaka vatos, noapaļojot līdz divām decimālzīmēm aiz komata; un

k)	“vīna uzglabāšanas nodalījuma mitrums”, kuru izsaka procentos un noapaļo līdz veselam skaitlim.

IV PIELIKUMS

Energoefektivitātes indeksa aprēķināšanas metode

1) MĀJSAIMNIECĪBĀ LIETOJAMU AUKSTUMIEKĀRTU KLASIFIKĀCIJA

Mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas klasificē kategorijās, kā norādīts 1. tabulā. Katra kategorija ir definēta pēc īpaša nodalījumu sastāva, kā norādīts 2. tabulā, un tā nav atkarīga no durvju un/vai atvilktņu skaita.

1. tabula

Mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu kategorijas

Kategorija	Raksturojums
1	Ledusskapis ar vienu vai vairākiem svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījumiem
2	Ledusskapis pieliekamais, pieliekamais un vīna uzglabāšanas iekārta
3	Ledusskapis dzesinātājs un ledusskapis ar bezzvaigznītes nodalījumu
4	Ledusskapis ar 1 zvaigznītes nodalījumu
5	Ledusskapis ar 2 zvaigznīšu nodalījumu
6	Ledusskapis ar 3 zvaigznīšu nodalījumu
7	Ledusskapis saldētājs
8	Vertikālais saldētājs
9	Kastes veida saldētājs
10	Daudzfunkcionālas un citas aukstumiekārtas

Mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas, kuras nevar klasificēt kā piederošas 1. līdz 9. kategorijai nodalījumu temperatūras dēļ, klasificē kā 10. kategorijas iekārtas.

2. tabula

Mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu klasifikācija un attiecīgais nodalījumu sastāvs

Nominālā temperatūra (EEI vajadzībām) (°C)

Projektētā T

+12

–6

–12

–18

Kategorija

(numurs)

Nodalījumu veidi

Cits

Vīna uzglabāšana

Pieliekamais

Svaigas pārtikas uzglabāšana

Dzesināšana

Bezzvaigznītes/Ledus gatavošana

1 zvaigznīte

2 zvaigznītes

3 zvaigznītes

4 zvaigznītes

Iekārtas kategorija

Nodalījumu sastāvs

LEDUSSKAPIS AR VIENU VAI VAIRĀKIEM SVAIGAS PĀRTIKAS UZGLABĀŠANAS NODALĪJUMIEM

LEDUSSKAPIS PIELIEKAMAIS, PIELIEKAMAIS un VĪNA UZGLABĀŠANAS IEKĀRTA

LEDUSSKAPIS DZESINĀTĀJS UN LEDUSSKAPIS AR BEZZVAIGZNĪTES NODALĪJUMU

LEDUSSKAPIS AR 1 ZVAIGZĪTES NODALĪJUMU

LEDUSSKAPIS AR 2 ZVAIGZNĪŠU NODALĪJUMU

LEDUSSKAPIS AR 3 ZVAIGZNĪŠU NODALĪJUMU

LEDUSSKAPIS SALDĒTĀJS

VERTIKĀLAIS SALDĒTĀJS

J (1)

KASTES VEIDA SALDĒTĀJS

DAUDZFUNKCIONĀLAS UN CITAS IEKĀRTAS

Piezīmes:

J	=	nodalījums ir;
N	=	nodalījuma nav;
F	=	nodalījuma var nebūt;

Mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas klasificē vienā vai vairākās klimata klasēs, kā norādīts 3. tabulā.

3. tabula

Klimata klases

Klase	Simbols	Vidējā apkārtējās vides temperatūra °C
Subnormālā	SN	+ 10 līdz + 32
Mērenā	N	+ 16 līdz + 32
Subtropiskā	ST	+ 16 līdz + 38
Tropiskā	T	+ 16 līdz + 43

Aukstumiekārtai jāspēj uzturēt nepieciešamās uzglabāšanas temperatūras dažādos nodalījumos vienlaikus un pieļaujamo temperatūras noviržu ietvaros (atkausēšanas cikla laikā), kas noteiktas 4. tabulā dažādu veidu mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām un attiecīgajām klimata klasēm.

Ja temperatūras var uzstādīt galalietotājs atbilstīgi ražotāja norādījumiem, daudzfunkcionālajām iekārtām un/vai nodalījumiem jāspēj uzturēt dažādajiem nodalījumu veidiem nepieciešamās uzglabāšanas temperatūras.

4. tabula

Uzglabāšanas temperatūras

Uzglabāšanas temperatūras (°C)

Cits nodalījums

Vīna uzglabāšanas nodalījums

Pieliekamā nodalījums

Svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījums

Dzesināšanas nodalījums

Vienas zvaigznītes nodalījums

Divu zvaigznīšu nodalījums/sekcija

Pārtikas produktu saldētājs un trīs zvaigznīšu nodalījums/kamera

tom

twma

tcm

t1m, t2m, t3m, tma

tcc

t**

t***

> + 14

+ 5 ≤ twma ≤ + 20

+ 8 ≤ tcm ≤ + 14

0 ≤ t1m, t2m, t3m ≤ + 8; tma ≤ + 4

– 2 ≤ tcc ≤ + 3

≤ – 6

≤ – 12 (2)

≤ – 18 (2)

Piezīmes:

tom	:	uzglabāšanas temperatūra citā nodalījumā
twma	:	uzglabāšanas temperatūra ar novirzi 0,5 K vīna uzglabāšanas nodalījumā
tcm	:	uzglabāšanas temperatūra pieliekamā nodalījumā
t1m, t2m, t3m	:	uzglabāšanas temperatūras svaigas pārtikas nodalījumā
tma	:	vidējā uzglabāšanas temperatūra svaigas pārtikas nodalījumā
tcc	:	tūlītējā uzglabāšanas temperatūra dzesināšanas nodalījumā
t, t, t**	:	maksimālās temperatūras saldētās pārtikas uzglabāšanas nodalījumos

uzglabāšanas temperatūra ledus gatavošanas nodalījumā un bezzvaigznītes nodalījumā ir zem 0 °C

2) EKVIVALENTĀ TILPUMA APRĒĶINĀŠANA

Mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas ekvivalentais tilpums ir visu nodalījumu ekvivalento tilpumu summa. To aprēķina litros un noapaļo līdz veselam skaitlim:

Formula ,

kur:

—	n ir nodalījumu skaits,

—	Vc ir nodalījuma(-u) uzglabāšanas tilpums,

—	Tc ir 2. tabulā noteiktā nodalījuma(-u) nominālā temperatūra,

—	ir 5. tabulā noteiktais termodinamiskais koeficients,

—	FFc , CC un BI ir 6. tabulā noteiktie tilpuma korekcijas koeficienti.

Termodinamiskais korekcijas koeficients Formula ir temperatūras starpība starp nodalījuma nominālo temperatūru T c (noteikta 2. tabulā) un apkārtējās vides temperatūru standarta testa apstākļos pie +25 °C, izteikta kā tās pašas starpības attiecība svaigas pārtikas nodalījumam pie +5 °C.

Termodinamiskie koeficienti nodalījumiem, kas raksturoti I pielikuma i) līdz p) punktā, ir norādīti 5. tabulā.

5. tabula

Aukstumiekārtu nodalījumu termodinamiskie koeficienti

Nodalījums	Nominālā temperatūra	(25 – T c)/20
Cits nodalījums	Projektētā temperatūra
Pieliekamā nodalījums/Vīna uzglabāšanas nodalījums	+ 12 °C	0,65
Svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījums	+ 5 °C	1,00
Dzesināšanas nodalījums	0 °C	1,25
Ledus gatavošanas nodalījums un bezzvaigznītes nodalījums	0 °C	1,25
Vienas zvaigznītes nodalījums	– 6 °C	1,55
Divu zvaigznīšu nodalījums	– 12 °C	1,85
Trīs zvaigznīšu nodalījums	– 18 °C	2,15
Pārtikas saldēšanas nodalījums (četru zvaigznīšu nodalījums)	– 18 °C	2,15

Piezīmes:

i)	daudzfunkcionāliem nodalījumiem termodinamisko koeficientu nosaka pēc 2. tabulā norādītās aukstākā nodalījuma veida nominālās temperatūras, kuru galalietotājs var uzstādīt un pastāvīgi saglabāt atbilstīgi ražotāja norādījumiem;

ii)	jebkurai divu zvaigznīšu sekcijai (saldētājā) termodinamisko koeficientu nosaka pie T c = – 12 °C;

iii)	citiem nodalījumiem termodinamisko koeficientu nosaka pēc zemākās projektētās temperatūras, kuru galalietotājs var uzstādīt un pastāvīgi saglabāt atbilstīgi ražotāja norādījumiem.

6. tabula

Korekcijas koeficientu vērtība

Korekcijas koeficients	Vērtība	Nosacījumi
FF (bezsarmas)	1,2	Bezsarmas saldētas pārtikas uzglabāšanas nodalījumiem
FF (bezsarmas)	1	Citādi
CC (klimata klase)	1,2	T (tropiskās) klases iekārtām
	1,1	ST (subtropiskās) klases iekārtām
	1	Citādi
BI (iebūvēts)	1,2	Iebūvētām iekārtām, kuru platums nepārsniedz 58 cm
BI (iebūvēts)	1	Citādi

Piezīmes:

i)	FF ir tilpuma korekcijas koeficients bezsarmas nodalījumiem.

ii)	CC ir tilpuma korekcijas koeficients konkrētajai klimata klasei. Ja aukstumiekārta klasificēta vairāk nekā vienā klimata klasē, ekvivalentā tilpuma aprēķināšanai izmanto klimata klasi ar lielāko korekcijas koeficientu.

iii)	BI ir tilpuma korekcijas koeficients iebūvētām iekārtām.

3) ENERGOEFEKTIVITĀTES INDEKSA APRĒĶINĀŠANA

Mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas modeļa energoefektivitātes indeksa (EEI) aprēķināšanai mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas ikgadējo enerģijas patēriņu salīdzina ar standarta ikgadējo enerģijas patēriņu.

Energoefektivitātes indeksu (EEI) aprēķina un noapaļo līdz pirmajai zīmei aiz komata šādi:

kur:

—	=	AEC	=	ikgadējais mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas enerģijas patēriņš,
—	=	SAEC	=	standarta ikgadējais mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas enerģijas patēriņš.

Ikgadējo enerģijas patēriņu (AE C) aprēķina kWh/gadā un noapaļo līdz divām decimālzīmēm aiz komata šādi:

AEc = E24h × 365

kur:

—	E24h ir mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas enerģijas patēriņš kWh/diennaktī, kas noapaļots līdz trīs decimālzīmēm aiz komata.

Standarta ikgadējo enerģijas patēriņu (SAE C) aprēķina kWh/gadā un noapaļo līdz divām decimālzīmēm aiz komata šādi:

SAEc = Veq × M + N + CH,

kur:

—	Veq ir mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas ekvivalentais tilpums,

—	CH ir vienāds ar 50 kWh/gadā mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām ar dzesināšanas nodalījumu, kura uzglabāšanas tilpums ir vismaz 15 litru,

—	M un N vērtības katrai mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu kategorijai dotas 7. tabulā.

7. tabula

M un N vērtības pēc mājsaimniecībā lietojamas aukstumiekārtas kategorijas

Kategorija	M	N
1	0,233	245
2	0,233	245
3	0,233	245
4	0,643	191
5	0,450	245
6	0,777	303
7	0,777	303
8	0,539	315
9	0,472	286
10	(3)	(3)

(1) ietver arī saldētas pārtikas 3 zvaigznīšu kameras.

(2) mājsaimniecībā lietojamām bezsarmas aukstumiekārtām atkausēšanas cikla laikā ir pieļaujama temperatūras novirze, kas nepārsniedz 3 K 4 stundu laikā vai 20 % no darbības cikla ilguma atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir īsāks.

(3) mājsaimniecībā lietojamām 10. kategorijas aukstumiekārtām M un N vērtības ir atkarīgas no temperatūras un zvaigznīšu skaita nodalījumam ar zemāko uzglabāšanas temperatūru, ko atbilstīgi ražotāja norādījumiem var uzstādīt galalietotājs un pastāvīgi uzturēt. Ja ir tikai “cits nodalījums”, kā definēts 2. tabulā un I pielikuma p) punktā, izmanto M un N vērtības 1. kategorijai. Iekārtas ar trīs zvaigznīšu nodalījumiem vai pārtikas saldēšanas nodalījumiem uzskata par ledusskapjiem saldētājiem.

V PIELIKUMS

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Lai pārbaudītu atbilstību II pielikuma prasībām, dalībvalstu iestādes testē vienu mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu. Ja izmērītie parametri neatbilst ražotāja saskaņā ar 4. panta 2. punktu deklarētajām vērtībām 1. tabulā noteiktajā diapazonā, mērījumus veic trīs papildu mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām. Šo trīs papildu mājsaimniecībā lietojamu aukstumiekārtu izmērīto vērtību vidējai aritmētiskajai vērtībai ir jāatbilst II pielikumā noteiktajām prasībām 1. tabulā noteiktajā diapazonā.

Pretējā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgais modelis un visi citi ekvivalentās mājsaimniecībā lietojamās aukstumiekārtas modeļi neatbilst prasībām.

1. tabula

Mērāmais raksturlielums	Verifikācijas pielaides
Nominālais bruto tilpums	Izmērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par nominālo vērtību (1) vairāk kā par 3 % vai 1 l – lielāko no šīm vērtībām.
Nominālais uzglabāšanas tilpums	Izmērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par nominālo vērtību vairāk kā par 3 % vai 1 l – lielāko no šīm vērtībām. Ja pieliekamā nodalījuma un svaigas pārtikas uzglabāšanas nodalījuma tilpumus lietotājs var regulēt attiecībā vienu pret otru, šī mērījuma mainīgumu izmanto, ja pieliekamais nodalījums ir noregulēts līdz tā minimālajam tilpumam.
Saldēšanas jauda	Izmērītā vērtība nedrīkst būt mazāka par nominālo vērtību par vairāk kā par 10 %.
Enerģijas patēriņš	Izmērītā vērtība nedrīkst pārsniegt nominālo vērtību (E24h ) vairāk kā par 10 %.
Enerģijas patēriņš aukstumiekārtām ar uzglabāšanas tilpumu līdz 10 litriem	Izmērītā vērtība nedrīkst pārsniegt II pielikuma 1. daļas 2. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību vairāk kā par 0,10 W pie 95 % ticamības līmeņa.
Vīna uzglabāšanas iekārtas	Izmērītā relatīvā mitruma vērtība nedrīkst pārsniegt nominālo diapazonu vairāk kā par 10 %.

Papildus III pielikumā noteiktajai procedūrai dalībvalstu iestādes izmanto mūsdienīgas mērīšanas metodes un procedūras, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp metodes, kas noteiktas dokumentos, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(1) “nominālā vērtība” ir ražotāja deklarētā vērtība.

VI PIELIKUMS

Orientējoši kritēriji mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām

Šīs regulas spēkā stāšanās laikā labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas attiecīgajām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām energoefektivitātes indeksa (EEI) un trokšņa izteiksmē ir šādas.

Ledusskapji, kompresijas tipa

—	EEI = 29,7 un ikgadējais enerģijas patēriņš 115 kWh/gadā kopējam uzglabāšanas tilpumam 300 litru svaigas pārtikas nodalījumā ar 25 litru dzesināšanas nodalījumu un T (tropiskajai) klimata klasei,

—	troksnis: 33 dB(A).

Ledusskapji, absorbcijas tipa

—	EEI = 97,2 un ikgadējais enerģijas patēriņš 245 kWh/gadā kopējam uzglabāšanas tilpumam 28 litri svaigas pārtikas nodalījumā un N (mērenajai) klimata klasei,

—	troksnis ≈ 0 dB(A).

Ledusskapji saldētāji, kompresijas tipa

—	EEI = 28,0 un ikgadējais enerģijas patēriņš 157 kWh/gadā kopējam uzglabāšanas tilpumam 255 litri, no kuriem 236 litri svaigas pārtikas nodalījumā un 19 litru četru zvaigznīšu saldētavas nodalījumā, un T (tropiskajai) klimata klasei,

—	troksnis = 33 dB(A).

Vertikālie saldētāji, kompresijas tipa

—	EEI = 29,3 un ikgadējais enerģijas patēriņš 172 kWh/gadā kopējam uzglabāšanas tilpumam 195 litri četru zvaigznīšu saldētavas nodalījumā un T (tropiskajai) klimata klasei,

—	troksnis = 35 dB(A).

Kastes veida saldētāji, kompresijas tipa

—	EEI = 27,4 un ikgadējais enerģijas patēriņš 153 kWh/gadā kopējam uzglabāšanas tilpumam 223 litri četru zvaigznīšu saldētavas nodalījumā un T (tropiskajai) klimata klasei,

—	troksnis = 37 dB(A).

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 634/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 635/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007 par apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu attiecībā uz āboliem ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 636/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 15. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 637/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (Kodificēta versija) ( 1 )	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 638/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1145/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 īstenošanai attiecībā uz kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmām	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 639/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz īpašo atbalstu	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām elektromotoriem ( 1 )	26
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2009 (2009. gada 22. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām autonomiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem un produktos iebūvējamiem hermētiskajiem cirkulācijas sūkņiem ( 1 )	35
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 642/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām televizoriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK ( 1 )	42
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 643/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ekodizaina prasībām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/32/EK ( 1 )	53
		Komisijas Regula (EK) Nr. 644/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 623/2009, ar ko nosaka no 2009. gada 16. jūlijs piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	69

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	19,3
0702 00 00	ZZ	19,3
0707 00 05	TR	98,3
0707 00 05	ZZ	98,3
0709 90 70	TR	97,9
0709 90 70	ZZ	97,9
0805 50 10	AR	60,0
	ZA	57,8
	ZZ	58,9
0806 10 10	EG	150,6
	MA	167,5
	TR	109,9
	US	141,6
	ZZ	142,4
0808 10 80	AR	90,5
	BR	72,1
	CL	90,0
	CN	97,8
	NZ	93,7
	US	91,3
	ZA	86,0
	ZZ	88,8
0808 20 50	AR	81,7
	CL	81,8
	NZ	138,3
	ZA	98,6
	ZZ	100,1
0809 10 00	TR	163,1
0809 10 00	ZZ	163,1
0809 20 95	TR	285,7
	US	236,3
	ZZ	261,0
0809 30	TR	153,8
0809 30	ZZ	153,8
0809 40 05	IL	167,2
0809 40 05	ZZ	167,2

Kārtas numurs	KN kods	Apraksts	Piemērojuma periodi	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	415 817
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	40 105
78,0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	19 309
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	17 223
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	16 421
78.0100	0709 90 70	Cukīni	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	65 893
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	700 277
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	385 569
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas); vilkingi un līdzīgi citrusaugļu hibrīdi	No 1. novembra līdz februāra beigām	95 620
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	329 947
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	61 422
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	89 140
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	824 442
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	327 526
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	223 485
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	70 116
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	5 785
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	133 425
78.0270	0809 30	Persiki, ieskaitot nektarīnus	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	131 459
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	129 925”

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	61,37
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	31,15
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	31,15
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	66,36

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.191.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 191

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 23. jūlijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/557/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 22. jūlijs) par Kopienas finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem cūku vezikulārās slimības apkarošanai Itālijā 2008. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5608)	72


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ