7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 388/2006

(2006. gada 23. februāris),

ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtajā zinātniskajā ieteikumā ir norādīts, ka jūrasmēles krājumi ICES VIIIa un VIIIb rajonos ir pakļauti zivju mirstībai, kas pieaugušo zivju daudzumu jūrā ir samazinājusi līdz līmenim, no kura krājumi nespēs patstāvīgi atjaunoties ar vairošanos, un tādēļ tiem draud izzušana.

(2)

Nepieciešams veikt arī pasākumus, lai izstrādātu Biskajas līča jūrasmēles krājuma daudzgadu pārvaldības plānu, ievērojot 5. pantu Padomes Regulā (EK) Nr 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

(3)	Plāna mērķis ir nodrošināt Biskajas līča jūrasmēles tādu izmantošanu, lai radītu ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(4)

Lai panāktu šo mērķi, Regulā (EK) Nr 2371/2002 cita starpā noteikts, ka Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu krājumus, piemēro piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu šo resursu izmantošanu un samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienai būtu jātiecas pakāpeniski īstenot ekosistēmas pieeju zivsaimniecības pārvaldībai, un būtu jāatbalsta efektīvas zvejas darbības saimnieciski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no Biskajas līča jūrasmēles zvejas, un ņemot vērā patērētāju intereses.

(5)	Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams kontrolēt zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni tā, lai šis līmenis tiktu samazināts gadu no gada.

(6)

Šādu zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa kontroli var panākt, ieviešot piemērotu metodi attiecīgo krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) līmeņa noteikšanai, kā arī sistēmu, ar kuras palīdzību zvejas darbību apjomu attiecībā uz šiem krājumiem ierobežotu tiktāl, lai būtu maz iespēju pārsniegt KPN līmeni.

(7)	Saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, Biskajas līča jūrasmēles krājumu drošajam biomasas līmenim vajadzētu būt 13 000 tonnu.

(8)

Biskajas līča jūrasmēles krājumi ir tuvu biomasas drošajam līmenim un, lai īsā laikā sasniegtu šādu līmeni, nav jāpiemēro pilnīga zvejas darbību apjoma pārvaldības sistēma. Tomēr ir lietderīgi ieviest pasākumus to galveno flotu, kas zvejo šos krājumus, kopējās kapaciātes ierobežošanai, lai laika gaitā samazinātu šo kapaciāti, nodrošinot resursu atjaunošanos un novērstu zvejas darbību apjoma palielinājumu nākotnē.

(9)

Papildus kontroles pasākumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), ir nepieciešams iekļaut arī kontroles pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu tā jūrasmēles krājuma ilgtspējīgai izmantošanai, kas dzīvo Biskajas līcī (turpmāk – “Biskajas līča jūrasmēle”).

2.   Šajā regulā “Biskajas līcis” ir jūras apgabals, ko Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) ir iezīmējusi kā VIIIa un VIIIb rajonu.

2. pants

Pārvaldības plāna mērķis

1.   Plāna mērķis ir palielināt Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājumu biomasu virs 13 000 tonnu drošā līmeņa pirms 2008. gada vai 2008. gadā un nodrošināt šo krājumu turpmāku ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Šo mērķi sasniedz, pakāpeniski samazinot zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni šim krājumam.

3. pants

Tiesību akti un gada KPN noteikšana

1.   Ja ICES nārstojošo krājumu biomasas līmeni novērtē kā tādu, kas vienāds ar drošo 13 000 tonnu līmeni vai ir lielāks par to, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par:

a)	ilgtermiņa mērķi attiecībā uz zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni; un

b)	zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa pazemināšanas koeficientu, ko piemēro, līdz sasniedz a) apakšpunktā paredzēto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeņa mērķi.

2.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katru gadu pieņem lēmumu par Biskajas līča jūrasmēles krājumu KPN nākamajam gadam.

II NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

4. pants

KPN noteikšanas procedūra

1.   Ja Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājuma biomasu ir novērtējusi kā tādu, kas ir mazāka par 13 000 tonnām, Padome pieņem lēmumu par KPN, kura saskaņā ar ZZTEK novērtējumu nepārsniedz tādu nozvejas līmeni, kas būs par pamatu, lai zvejas izraisītais zivju mirstības līmenis samazinātos par 10 % šādas KPN piemērošanas gadā salīdzinājumā ar iepriekšējam gadam aprēķināto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni.

2.   Ja ZZTEK, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, Biskajas līča jūrasmēles nārstojošo krājumu biomasu ir novērtējusi kā tādu, kas ir vienāda ar 13 000 tonnām vai lielāka, Padome pieņem lēmumu par KPN, ko paredz tādā nozvejas līmenī, kurš saskaņā ar ZZTEK novērtējumu ir lielākais no:

a)	KPN, kuras piemērošana atbilst zvejas izraisītā zivju mirstības līmeņa samazinājumam, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)	KPN, kuras piemērošanas rezultātā tiks sasniegts mērķis attiecībā uz zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni, ko Padome noteikusi saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.   Ja šā panta 1. vai 2. punkta piemērošanas rezultātā KPN pārsniegtu iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15 %, Padome nosaka tādu KPN, kas ir par 15 % lielāka par attiecīgā gada KPN.

4.   Ja 1. vai 2. punkta piemērošanas rezultātā KPN būtu par vairāk nekā 15 % mazāka par iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka tādu KPN, kas ir par 15 % mazāka par attiecīgā gada KPN.

III NODAĻA

ZVEJAS DARBĪBU APJOMA IEROBEŽOJUMI

5. pants

Īpašā zvejas atļauja attiecībā uz Biskajas līča jūrasmēli

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā, attiecina Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļauju, ja tiek veiktas zvejas darbības, kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā ICES VIIIa un VIIIb rajonā nozvejo un patur uz kuģa vairāk par 2 000 kg jūrasmēles. Šī atļauja ir īpašā zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (4).

2.   ICES VIIIa un VIIIb rajonos ir aizliegts katrā jūras braucienā nozvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut jūrasmēles daudzumu, kas ir lielāks par 100 kg, ja attiecīgajam kuģim nav Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

3.   Katra dalībvalsts aprēķina savu to kuģu kopējo tilpību bruto tonnās, no kuriem 2002., 2003., vai 2004. gadā izkrāva vairāk kā 2 000 kg Biskajas līča jūrasmēles. Šo lielumu paziņo Komisijai.

4.   Pēc Komisijas rakstiska lūguma nodrošina, ka trīsdesmit dienās tiek iesniegti dokumenti par nozvejas uzskaiti, kas veikta kuģiem, kuriem piešķirtas Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

5.   Katru gadu dalībvalstis aprēķina to kuģu kopējo tilpību bruto tonnās, kuriem piešķirta Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļauja un uz kuriem kopš šīs regulas stāšanās spēkā pielietota ar valsts atbalstu veikta pastāvīga zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (5).

6.   Katra dalībvalsts izsniedz tās kuģiem Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas tikai tad, ja attiecīgo kuģu kopējā tilpība nav lielāka par starpību starp kopējo tilpību, kas noteikta saskaņa ar šā panta 3. punktu, un to kuģu tilpību, uz ko attiecas pastāvīga zvejas darbību pārtraukšana saskaņā ar 5. punktu.

7.   Atkāpjoties no 6. punkta, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz ZZTEK zinātniskiem ziņojumiem, ka ir sasniegts 3. panta 1. punktā noteiktais zvejas izraisītais zivju mirstības līmenis, katra dalībvalsts izsniedz saviem kuģiem Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas tikai tad, ja šo kuģu kopējā tilpība nav lielāka par to kuģu kopējo tilpību, kuriem iepriekšējā gadā bija Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas.

8.   Biskajas līča jūrasmēles zvejas atļaujas ir derīgas vienu kalendāro gadu un zvejas gadā nevienu jaunu zvejas atļauju neizsniedz.

9.   Atkāpjoties no šā panta 8. punkta, var izsniegt jaunas atļaujas, ja vienlaicīgi anulē viena vai vairāku tādu kuģu atļaujas, kam ir tā pati kopējā bruto tonnāža kā kuģim vai kuģiem, kuri saņem jaunās atļaujas.

6. pants

Alternatīva zvejas darbību apjoma pārvaldības procedūra

1.   Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalsts, kuras Biskajas līča jūrasmēles kvota ir mazāka par 10 % no KPN, var īstenot citu zvejas darbību apjoma pārvaldības metodi. Ar šo metodi nosaka zvejas darbību apjoma references līmeni, kas ir vienāds ar 2005. gada zvejas darbību apjomu. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai zvejas darbību apjoms 2006. gadā un turpmākos gados nebūtu lielāks par par references līmeni.

2.   Komisija var lūgt visas dalībvalstis, kas izmanto 1. punktā minēto atkāpi, iesniegt ziņojumu par citu zvejas darbību apjoma pārvaldības metožu īstenošanu. Komisija nosūtīs šo ziņojumu visām pārējām dalībvalstīm.

3.   Panta 1. punkta vajadzībām zvejas darbību apjoms jebkuram kalendārajam gadam tiek mērīts kā summa, kuru veido lielumi, ko aprēķina, reizinot katram attiecīgajam kuģim uzstādīto dzinēja jaudu (kilovatos) un dienu skaitu, kurās tas zvejo attiecīgā apgabalā.

4.   Padome 2009. gadā un katrā trešā turpmākā gadā ar kvalificētu balsu vairākumu un pamatojoties uz Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par grozījumiem references līmeņos, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu. Šādi grozījumi ir paredzēti, lai nodrošinātu attiecīgu zvejas iespēju piešķiršanu.

5.   Pēc dalībvalsts lūguma Komisija var grozīt maksimālo ikgadējo zvejas darbību apjomu, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, atļaujot dalībvalstij pilnībā izmantot zvejas iespējas attiecībā uz Biskajas līča jūrasmēli. Lūgumam pievieno informāciju par kvotas pieejamību un par darbību apjomu. Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumus sešās nedēļās pēc pieprasījuma saņemšanas.

IV NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN NOVĒROŠANA

7. pants

Pielaides robeža

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EKK) Nr. 2807/83, (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (6), zvejas žurnālā reģistrējamie Biskajas līča jūrasmēles daudzumi dzīvsvara kilogramos, kuri ir paturēti uz kuģiem, drīkst būt novērtēti ar pielaides robežu līdz 8 %. Tiek piemēroti tās dalībvalsts pieņemtie pārrēķina koeficienti, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

8. pants

Izkrāvumu svēršana

Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkuru Biskajas līcī nozvejotu jūrasmēles daudzumu, kas ir lielāks par 300 kg, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

9. pants

Iepriekšēja paziņošana

Kopienas zvejas kuģa, kas ir bijis Biskajas līcī, kapteinis, kurš vēlas pārkraut uz citu kuģi jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas paturēts uz kuģa, vai izkraut jebkuru jūrasmēles daudzumu kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas uz citu kuģi vai izkraušanas trešā valstī, dara zināmu kompetentām kuģa karoga dalībvalsts iestādēm šādu informāciju:

a)	ostas vai nozvejas izkraušanas vietas nosaukumu;

b)	laiku, kad paredzēts ierasties minētajā ostā vai nozvejas izkraušanas vietā;

c)	daudzumu dzīvsvara kilogramos visām sugām, kuru uz kuģa ir vairāk nekā 50 kg.

Ziņojumu var sniegt arī zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis.

10. pants

Jūrasmēles atsevišķa novietošana

1.   Uz Kopienas zvejas kuģa ir aizliegts atsevišķā konteinerā turēt jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas sajaukts ar citām jūras dzīvnieku sugām.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz vajadzīgo palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai nodrošinātu, ka ir iespējams salīdzināt zvejas žurnālā uzrādītos daudzumus un uz kuģa paturētās jūrasmēles nozvejas.

11. pants

Jūrasmēles pārvadāšana

1.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var prasīt, lai jūrasmēles daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un ko nozvejo kādā no 1. pantā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un pirmo reizi izkrauj attiecīgajā dalībvalstī, nosver, pirms to transportē tālāk no ostas, kur tas pirmo reizi izkrauts.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, jūrasmēles daudzumam, kas lielāks par 300 kg un ko transportē uz vietu, kura nav nedz tās izkraušanas, nedz arī importēšanas vieta, pievieno deklarācijas eksemplāra kopiju, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā attiecībā uz transportētajiem jūrasmēles daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi nepiemēro.

V NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA

12. pants

Pārvaldības pasākumu izvērtējums

Šīs regulas trešajā piemērošanas gadā un pēc tam katrā trešā šīs regulas piemērošanas gadā Komisija lūdz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejai (ZZTEK) zinātniskus padomus par pārvaldības plānā noteikto mērķu sasniegšanu. Komisija vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par alternatīviem pasākumiem, lai sasniegtu 2. pantā noteikto mērķi.

13. pants

Īpaši apstākļi

Ja ZZTEK uzskata, ka nārstojošajam Biskajas līča jūrasmēles krājumam ir samazināta atražošanās spēja, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par KPN, kas ir mazāka par 4. pantā paredzēto.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(5)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/5

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 389/2006

(2006. gada 27. februāris),

ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Padome ir atkārtoti uzsvērusi, ka tā īpaši vēlas, lai tai pievienotos atkalapvienota Kipra. Līdz šim nav panākts visaptverošs risinājums.

(2)

2004. gada 26. aprīlī Padome, ņemot vērā, ka Kipras turku kopiena ir izteikusi skaidru vēlēšanos savu nākotni saistīt ar Eiropas Savienību, ieteica, ka Kipras ziemeļu daļai paredzētie līdzekļi risinājuma panākšanas gadījumā būtu jāizmanto, lai pieliktu punktu šīs kopienas izolācijai un sekmētu Kipras atkalapvienošanos, veicinot Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, īpaši uzsverot salas ekonomisko integrāciju un kontaktu uzlabošanu starp abām kopienām un ar ES.

(3)	Pēc Kipras pievienošanās acquis piemērošana saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola 1. panta 1. punktu ir pārtraukta tajos Kipras Republikas apgabalos, kurus nekontrolē Kipras Republikas valdība (turpmāk “apgabali”).

(4)	Saskaņā ar 10. protokola 3. panta 1. punktu protokols neierobežo pasākumus apgabalu ekonomikas attīstības veicināšanai.

(5)	Pasākumi, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir ārkārtēji un uz pārejas laiku, un tie ir jo īpaši paredzēti, lai attiecīgi sagatavotu un atvieglinātu pilnīgu acquis communautaire piemērošanu apgabalos pēc tam, kad Kipras problēma ir atrisināta.

(6)	Lai sniegtu finansiālu atbalstu visefektīvāk un visātrāk, vēlams noteikt, ka palīdzību var piegādāt tieši tās saņēmējiem.

(7)	Lai sniegtu palīdzību saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai palīdzības īstenošanu saskaņā ar šo regulu. Tādējādi ir attiecīgi jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2667/2000 (1).

(8)	Infrastruktūras attīstībā un pārstrukturēšanā, jo īpaši enerģētikas un transporta, vides, telekomunikāciju un ūdensapgādes jomā vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā plānošana attiecībā uz visu salu.

(9)	Īstenojot pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jārespektē fizisku un juridisku personu tiesības, tostarp kustamā un nekustamā īpašuma tiesības.

(10)	Šīs regulas noteikumi nenozīmē, ka apgabalos atzīst jebkuru citu valsts iestādi, kas nav Kipras Republikas valdība.

(11)	Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2), pasākumi šīs regulas īstenošanai būtu jāpieņem, izmantojot šā lēmuma 4. pantā paredzēto vadības procedūru.

(12)	Šīs regulas īstenošana, kā noteikts iepriekš, palīdz īstenot Kopienas mērķus, bet Līgums šīs regulas pieņemšanai paredz tikai tā 308. pantā minētās pilnvaras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārējais mērķis un saņēmēji

1.   Kopiena sniedz palīdzību, lai veicinātu Kipras atkalapvienošanos, sekmējot Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, īpaši uzsverot salas ekonomisko integrāciju, kontaktu uzlabošanu starp abām kopienām un ar ES, un sagatavošanu acquis communautaire īstenošanai.

2.   Palīdzības saņēmējs, inter alia, ir vietējās struktūras, kooperatīvi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, jo īpaši sociālo partneru organizācijas, biznesa atbalsta organizācijas, struktūras, kas darbojās apgabalu vispārējo interešu labad, vietējās vai tradicionālās kopienas, asociācijas, fondi, bezpeļņas organizācijas, nevalstiskās organizācijas un fiziskas un juridiskas personas.

3.   Šādas palīdzības piešķiršana nenozīmē, ka apgabalos atzīst jebkuru citu valsts iestādi, kas nav Kipras Republikas valdība.

2. pants

Mērķi

Palīdzību izmanto, lai, inter alia:

—	veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību, tostarp pārstrukturēšanu, īpaši attiecībā uz lauku attīstību, cilvēkresursu attīstību un reģionālo attīstību,

—	atbalstītu infrastruktūras attīstību un pārstrukturēšanu, īpaši enerģētikas un transporta, vides, telekomunikāciju un ūdensapgādes jomā,

—	īstenotu izlīguma, uzticēšanās veicināšanas pasākumus un atbalstītu pilsonisko sabiedrību,

—	tuvinātu Kipras turku kopienu Eiropas Savienībai, inter alia, informējot par Eiropas Savienības politisko un tiesisko kārtību, veicinot kontaktus starp tautām un Kopienas stipendijas,

—	sagatavotu juridiskus tekstus, kas pielīdzināti acquis communautaire, lai tie būtu piemērojami uzreiz, kad stājās spēkā visaptverošs Kipras problēmas risinājums,

—	sagatavotos acquis communautaire īstenošanai, ņemot vērā tā atlikšanas atcelšanu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 1. pantu.

3. pants

Palīdzības pārvaldība

1.   Komisija ir atbildīga par palīdzības pārvaldīšanu.

2.   Komisijai palīdz Regulas (EEK) Nr. 3906/89 (3) 9. panta 1. punktā paredzētā komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un vada Komisijas pārstāvis.

3.   Komiteja sniedz atzinumus par finansējuma lēmumprojektiem, kuros paredzētā summa pārsniedz 5 miljonus euro. Komisija bez komitejas atzinuma var apstiprināt finansējuma lēmumus par atbalstu aktivitātēm, kas atbilst šīs regulas 4. panta 3. punktam, un programmas mērķim atbilstīgus finansējuma lēmumu grozījumus, kuri nepārsniedz 15 % no šāda finansējuma lēmuma finanšu paketes.

4.   Gadījumos, kad saskaņā ar 3. punktu finansējuma lēmumi nav apspriesti ar komiteju, Komisija to informē par pieņemto lēmumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc tā pieņemšanas.

5.   Lai īstenotu šo regulu, Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā paredzēto vadību procedūru piemēro saskaņā ar tās 7. panta 3. punktu.

4. pants

Palīdzības veidi

1.   Ar šajā regulā paredzēto palīdzību var, inter alia, finansēt piegādes līgumus, dotācijas, tostarp procentu likmju subsīdijas, speciālus aizdevumus, aizdevumu garantijas un finansiālu palīdzību.

2.   Palīdzību var finansēt pilnā apjomā no budžeta, ja tas ir attaisnojams un nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

3.   Palīdzību arī var izmantot, lai segtu atbalsta aktivitāšu izmaksas, piemēram, iepriekšējus un salīdzinošus pētījumus, apmācību, aktivitātes, kas saistītas ar palīdzības sagatavošanu, novērtēšanu, pārvaldīšanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un izvērtēšanu, informācijas un izskaidrošanas aktivitātes, kā arī atbalsta personāla izmaksas, telpu īri un iekārtu piegādi.

5. pants

Palīdzības īstenošana

1.   Šajā regulā paredzētās darbības īsteno saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (4) (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 2. daļas IV sadaļu. Visas individuālās juridiskās saistības, kas attiecas uz palīdzību saskaņā ar šo regulu, noslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc budžeta pieņemšanas dienas.

2.   Neskarot jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2267/2000 2. panta 5. punktu, Komisija var, Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. pantā noteiktajās robežās, nolemt uzticēt sabiedrības pārvaldes uzdevumus, un jo īpaši īstenošanas uzdevumus, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūrai vai citām organizācijām, kas minētas šīs regulas 54. panta 2. punktā. Atlases kritēriji 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām organizācijām ir šādi:

—	starptautiski atzīts stāvoklis,

—	atbilstība starptautiski atzītām vadības un kontroles sistēmām un

—	pārraudzība, ko īsteno dalībvalsts pārvaldes iestāde vai starptautiska organizācija/iestāde.

3.   Šajā regulā paredzētās darbības var īstenot ar dalītas pārvaldes palīdzību saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 2. daļas I un II sadaļu.

6. pants

Regulas (EK) Nr. 2667/2000 2. pantam pievieno šādu punktu:

7. pants

Fizisku un juridisku personu tiesību aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot pasākumus, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, ievēro fizisku un juridisku personu tiesības, tostarp tiesības uz kustamo un nekustamo īpašumu. Šajā sakarā Komisija rīkojas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

2.   Lai dalībvalstis varētu sniegt Komisijai informāciju par iespējamiem īpašuma tiesību pārkāpumiem, Komisija visus finansēšanas lēmuma projektus, kas varētu skart īpašuma tiesības, sniedz 3. panta 2. punktā minētajai komitejai divus mēnešus pirms finansēšanas lēmuma pieņemšanas.

8. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, finansējot darbības saskaņā ar šo regulu, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas pret krāpšanu, korupciju un citiem noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6) un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

2.   Saskaņā ar šo regulu finansēto Kopienas darbību izpratnē pārkāpums, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību aktu noteikumu pārkāpumu vai līgumisko saistību neievērošanu, ko izraisa saimnieciskā darbībā iesaistītas personas rīcība vai bezdarbība un kas, radot neattaisnotu izdevumu pozīciju, ir vai varētu būt kaitējusi Kopienu vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem.

3.   Visos nolīgumos ar palīdzības saņēmējiem ietver skaidru norādi, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas tiesības, gan ņemot par pamatu dokumentus, gan klātienē, attiecībā uz visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. Šie nolīgumi arī skaidri pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes klātienē un inspekcijas saskaņā ar Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 procedūras noteikumiem.

4.   Visi līgumi, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas 3. punktā paredzētās tiesības līgumu izpildes laikā un pēc to īstenošanas.

9. pants

Dalība konkursos un līgumos

1.   Uz sagādes un dotāciju līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu, var pretendēt:

—	visas Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskas vai juridiskas personas,

—	visas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir pilsoņi vai ir juridiski dibinātas citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī,

—	visas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir pilsoņi vai ir juridiski dibinātas Eiropas Savienības kandidātvalstu teritorijā.

2.   Saskaņā ar šo regulu finansēto apgādes vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kas ir pilsoņi vai ir juridiski dibinātas jebkuras citas valsts teritorijā, papildus tām, kas minētas 1. punktā, gadījumos, kad nodibināta abpusēja pieeja to ārējai palīdzībai.

3.   Saskaņā ar šo regulu finansēto apgādes vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties starptautiskas organizācijas.

4.   Visām piegādēm un materiāliem, kas tiek pirkti saskaņā ar šīs regulas finansētiem līgumiem, jābūt Kopienas muitas teritorijas, vai apgabalu, vai tādas valsts izcelsmei, kas atbilst 1. un 2. punkta nosacījumiem.

5.   Komisija pamatotos un atsevišķos gadījumos var atļaut piedalīties fiziskām un juridiskām personām no citām valstīm vai izmantot citas izcelsmes materiālus un piegādes.

10. pants

Ziņošana

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Kopienas palīdzības īstenošanu saskaņā ar šo instrumentu. Ziņojumā iekļauj informāciju par gada laikā finansētām darbībām un pārraudzības darba rezultātiem, kā arī dod novērtējumu par palīdzības īstenošanas rezultātiem.

11. pants

Risinājums

Ja tiek panākts visaptverošs Kipras problēmas risinājums, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vienbalsīgi lemj par šajā regulā nepieciešamajiem grozījumiem.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 306, 7.12.2000., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2068/2004 (OV L 358, 3.12.2004., 2. lpp.).

(2)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3906/89 (1989. gada 18. decembris) par ekonomisku palīdzību konkrētām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2257/2004 (OV L 389, 30.12.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.”

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/9

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 390/2006

(2006. gada 6. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 7. martā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/11

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 391/2006

(2006. gada 6. marts),

ar ko izsludina izsoli Nr. 56/2006 EK jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta izpārdošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), cita starpā ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru rīcībā.

(2)

Saskaņā ar 80. punktu Regulā (EK) Nr. 1623/2000 būtu jāorganizē izsoles jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta izpārdošanai, lai samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un lai nodrošinātu iespēju veikt nelielus rūpnieciskās ražošanas projektus, pārstrādājot šādu spirtu precēs, kas paredzētas izvešanai rūpnieciskām vajadzībām. Dalībvalstu krājumos esošo Kopienas vīna spirtu veido daudzumi, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu.

(3)	No 1999. gada 1. janvāra, kopš tika pieņemta Padomes 1998. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2799/98 par euro agromonetārā režīma ieviešanu (3), piedāvājumu cenas un izsoles nodrošinājums jānorāda euro un maksājumi jāveic euro.

(4)	Jānosaka iesniedzamo piedāvājumu minimālās cenas, kas iedalītas atbilstīgi paredzētajiem izmantošanas veidiem.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīnu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo izsludina izsoli Nr. 56/2006 EK jauniem rūpnieciskiem izmantojumiem paredzēta vīna spirta pārdošanai. Konkrētais spirts iegūts destilācijas procesā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27. un 28. pantu un ir Francijas Intervences aģentūras pārvaldībā.

Pārdošanai paredzētais daudzums ir 109 970 hektolitri pēc tilpuma 100 % spirta. Tvertņu numuri, glabāšanas vieta un 100 % (pēc tilpuma) spirta daudzums norādīts pielikumā.

2. pants

Pārdošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 79., 81., 82., 83., 84., 85., 95., 96., 97., 100. un 101. pantu un Regulas (EK) Nr. 2799/98 2. pantu.

3. pants

1.   Piedāvājumi jāiesniedz attiecīgajai intervences aģentūrai, kurai ir minētā spirta krājumi:

Onivins-Libourne, délégation nationale

17, avenue de la Ballastière, boîte postale 231

F-33505 Libourne Cedex

Tālr.: (33-5) 57 55 20 00

Telekss: 57 20 25

Fakss (33-5) 57 55 20 59,

vai jānosūta uz minēto adresi kā ierakstīts sūtījums.

2.   Piedāvājumus iesniedz aizzīmogotā dubultā aploksnē, uz iekšējās aploksnes norāda: “Piedāvājums–izsole Nr. 56/2006 EK jaunu rūpniecisku izmantojumu nolūkā”, uz ārējās aploksnes norāda attiecīgās intervences aģentūras adresi.

3.   Piedāvājumiem jābūt nogādātiem uz attiecīgo intervences aģentūru ne vēlāk kā 2006. gada 24. martā pulksten 12.00 pēc Briseles laika.

4.   Katram piedāvājumam jāpievieno apliecinājums, ka attiecīgajai intervences aģentūrai ir iemaksāts piedāvājuma nodrošinājums EUR 4 par hektolitru pēc tilpuma 100 % spirta.

4. pants

Minimālās cenas, par kurām var iesniegt piedāvājumus, ir EUR 11 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts cepšanas rauga ražošanai, EUR 31 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts amīna un hlora tipa ķīmisko produktu ražošanai eksporta nolūkos, EUR 37 per hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta, kas paredzēts odekolona ražošanai eksportam, un EUR 11,5 par hektolitru 100 % spirta (pēc tilpuma), kas paredzēts citiem rūpnieciskiem izmantojumiem.

5. pants

Formalitātes, kas saistītas ar paraugu ņemšanu, ir definētas Regulas (EK) Nr. 1623/2000 98. pantā. Paraugu cena ir EUR 10 par litru.

Intervences aģentūra nodrošina visu vajadzīgo informāciju par pārdošanai paredzētā spirta īpašībām.

6. pants

Izpildes garantija ir EUR 30 par hektolitru 100 % (pēc tilpuma) spirta.

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1820/2005 (OV L 293, 9.11.2005., 8. lpp.).

(3)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/14

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 392/2006

(2006. gada 6. marts)

par autonomas konservētu sēņu tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību no 2006. gada 1. aprīļa

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1864/2004 (1) ir atvērtas tarifu kvotas konservētām sēnēm, kas importētas no trešām valstīm, un noteikta to pārvaldības kārtība.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1864/2004 noteikti pārejas posma pasākumi, kas ļauj importētājiem no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) izmantot kvotas. Šo pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus no jauniem importētājiem jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot daudzumus, par kuriem jauno dalībvalstu tradicionālie importētāji var iesniegt atļauju pieteikumus, lai šie importētāji varētu izmantot minēto sistēmu.

(3)

Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos apstākļus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver jauna autonoma pagaidu importa tarifa kvota atmateņu ģints konservētām sēnēm ar KN kodu 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30.

(4)	Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   No 2006. gada 1. aprīļa konservētu atmateņu ģints sēņu ar KN kodiem 0711 51 00, 2003 10 20 un 2003 10 30 importam Kopienā atver autonomu tarifa kvotu 1 200 tonnu apmērā (tīrsvars pēc notecināšanas) ar kārtas numuru 09.4075 (turpmāk tekstā “autonomā kvota”).

2.   Procentuālā nodokļa likme, ko piemēro saskaņā ar autonomo kvotu importētiem produktiem, produktiem ar KN kodu 0711 51 00 ir 12 % un produktiem ar KN kodu 2003 10 20 un 2003 10 30 ir 23 %.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1864/2004 piemēro autonomās kvotas pārvaldībai, ievērojot šīs regulas noteikumus.

Uz autonomās kvotas pārvaldību tomēr neattiecas Regulas (EK) Nr. 1864/2004 1. panta, 5. panta 2. un 5. punkta, 6. panta 2., 3. un 4 punkta, 7. panta, 8. panta 2. punkta, 9. un 10. panta noteikumi.

3. pants

Ievešanas atļaujas, kas izsniegtas saistībā ar autonomo kvotu, turpmāk tekstā “atļaujas”, ir derīgas līdz 2006. gada 30. jūnijam.

Atļauju 24. ailē atzīmē vienu no I pielikumā minētajām norādēm.

4. pants

1.   Importētāji var iesniegt atļauju pieteikumus dalībvalstu kompetentajām iestādēm piecu darbdienu laikā pēc dienas, kurā stājas spēkā šī regula.

Atļaujas pieteikuma 20. ailē atzīmē vienu no II pielikumā minētajām norādēm.

2.   Tradicionālais importētājs var iesniegt atļauju pieteikumus par daudzumu, kas nepārsniedz 9 % no autonomās kvotas.

3.   Jaunais importētājs var iesniegt atļauju pieteikumus par daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no autonomās kvotas.

5. pants

Autonomo kvotu sadala šādi:

—	95 % tradicionāliem importētājiem,

—	5 % jauniem importētājiem.

Ja daudzums, kas piešķirts vienai no importētāju kategorijām, nav izmantots pilnībā, atlikumu var piešķirt citai kategorijai.

6. pants

1.   Septītajā darbdienā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai daudzumus, par kuriem ir pieprasītas atļaujas.

2.   Atļaujas izsniedz divpadsmitajā darbdienā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja vien Komisija nav veikusi īpašus pasākumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 1. punktu, konstatē, ka atļauju pieteikumos ir pārsniegti daudzumi, kas pieejami kādai importētāju kategorijai saskaņā ar 5. pantu, Komisija pieņem regulu, kurā attiecīgajiem pieteikumiem nosaka vienotas likmes procentuālu samazinājumu.

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 325, 28.10.2004., 30. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1995/2005 (OV L 320, 8.12.2005., 34. lpp.).

---

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/18

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 393/2006

(2006. gada 6. marts)

par autonomas ķiploku tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldību no 2006. gada 1. aprīļa

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1870/2005 (1) ir noteikta tarifa kvotu pārvaldības kārtība un izveidota izcelsmes apliecību sistēma ķiplokiem, kas importēti no trešām valstīm.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1870/2005 noteikti pārejas posma pasākumi, kas ļauj importētājiem no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk tekstā “jaunās dalībvalstis”) izmantot kvotas. Minēto pasākumu mērķis ir nodalīt tradicionālos importētājus un jaunos importētājus jaunajās dalībvalstīs, kā arī pielāgot references daudzumus, lai šie importētāji varētu izmantot minētās sistēmas priekšrocības.

(3)	Lai nodrošinātu paplašinātās Kopienas tirgus nepārtrauktu apgādi, ņemot vērā apgādes ekonomiskos nosacījumus jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās Eiropas Savienībai, jāatver autonoma pagaidu importa tarifa kvota svaigiem vai dzesinātiem ķiplokiem ar KN kodu 0703 20 00.

(4)	Jaunā kvota ir jāatver uz laiku, un tā nedrīkst ietekmēt to sarunu rezultātu, kas pašlaik noris Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pēc jauno dalībvalstu pievienošanās.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   No 2006. gada 1. aprīļa svaigu vai dzesinātu ķiploku ar KN kodu 0703 20 00 importam Kopienā atver autonomu tarifa kvotu 4 400 tonnu apmērā ar kārtas numuru 09.4066 (turpmāk tekstā – “autonomā kvota”).

2.   Procentuālā nodokļa likme, ko importētiem produktiem piemēro saskaņā ar autonomo kvotu, ir 9,6 %.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1870/2005 piemēro autonomās kvotas pārvaldībai, ievērojot šīs regulas noteikumus.

Tomēr uz autonomās kvotas pārvaldību neattiecas Regulas (EK) Nr. 1870/2005 1. panta, 4. panta 2. punkta, 6. panta, 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. un 6. punkta, kā arī 9. panta pirmās daļas un 10. panta 1. un 2. punkta noteikumi.

3. pants

Ievešanas atļaujas, kas izsniegtas saistībā ar autonomo kvotu, turpmāk tekstā “atļaujas”, ir derīgas līdz 2006. gada 30. jūnijam.

Regulā (EK) Nr. 1870/2005 atļaujas uzskata par “A” kategorijas atļaujām.

Atļauju 24. ailē atzīmē vienu no I pielikumā minētajām norādēm.

4. pants

1.   Importētāji var iesniegt atļauju pieteikumus dalībvalstu kompetentajām iestādēm piecu darbdienu laikā pēc dienas, kurā stājas spēkā šī regula.

Atļaujas pieteikuma 20. ailē atzīmē vienu no II pielikumā minētajām norādēm.

2.   Importētāja licenču pieteikumus var iesniegt par daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no autonomās kvotas.

5. pants

Autonomo kvotu sadala šādi:

—	70 % tradicionāliem importētājiem,

—	30 % jauniem importētājiem.

Ja daudzums, kas piešķirts vienai no importētāju kategorijām, nav izmantots pilnībā, atlikumu var piešķirt citai kategorijai.

6. pants

1.   Septītajā darbdienā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo Komisijai daudzumus, par kuriem ir pieprasītas atļaujas.

2.   Atļaujas izsniedz divpadsmitajā darbdienā pēc dienas, kurā stājas spēkā šī regula, ja vien Komisija nav veikusi īpašus pasākumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.

3.   Ja Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas tai iesniegta saskaņā ar 1. punktu, konstatē, ka atļauju pieteikumos ir pārsniegti daudzumi, kas pieejami vienai importētāju kategorijai saskaņā ar 5. pantu, Komisija pieņem regulu, kurā attiecīgajiem pieteikumiem nosaka vienotas likmes procentuālu samazinājumu.

Tādā gadījumā atļaujas izsniedz kompetentā iestāde trešajā darbdienā pēc pirmajā apakšpunktā minētās regulas stāšanās spēkā. Mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 1870/2005 11. pantā paredzētos noteikumus.

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 300, 17.11.2005., 19. lpp.

---

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/22

---

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/26/EK

(2006. gada 2. marts),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvas 74/151/EEK, 77/311/EEK, 78/933/EEK un 89/173/EEK attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vēra Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes 1974. gada 4. marta Direktīvu 74/151/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru daļām un parametriem (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 1977. gada 29. marta Direktīvu 77/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņu līmeni, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1978. gada 17. oktobra Direktīvu 78/933/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/173/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažām lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem (5), un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)	Prasības, kas ar Direktīvu 74/151/EEK ieviestas attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru maksimāli pieļaujamo pilno masu un ass slodzi, ir jāpielāgo modernajiem traktoriem, ņemot vērā traktoru tehnoloģijas progresu attiecībā uz pieaugumu produktivitātē, kā arī darba drošību.

(2)

Lai atvieglotu Kopienas rūpniecības nozares darbību pasaules mērogā, Kopienas tehniskie noteikumi un standarti ir jāsaskaņo ar attiecīgajiem pasaules tehniskajiem noteikumiem un standartiem. Attiecībā uz Direktīvā 77/311/EEK noteiktajiem maksimuma limitiem trokšņu līmenim, kam ir pakļauti lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadītāji, minētās direktīvas I un II pielikumā noteiktais testa ātrums tādējādi saskaņojams ar testa ātrumu, ko paredz vispārējie tehniskie noteikumi vai tādi standarti kā ESAO 5. kodekss un ISO 5131:1996 (6).

(3)	Ir jāpielāgo ar Direktīvu 78/933/EEK ieviestās prasības attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros tā, lai tās atbilstu pašreizējām vajadzībām pēc vienkāršākas konstrukcijas un labāka apgaismojuma.

(4)

Prasības, kas Direktīvā 89/173/EEK noteiktas attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru stiklojumu un sakabes mehānismiem, saskaņojamas ar jaunākajām pārmaiņām tehonoloģijās. Jo īpaši polikarbonāta/plastmasas stiklojums pieļaujams citiem lietojumiem nekā priekšējais stikls, lai vairotu braucēju aizsardzību gadījumā, ja kādi objekti iekļūst vadītāja kabīnes telpā. Prasības attiecībā uz sakabes mehānismiem saskaņojamas ar standartu ISO 6489-1. Vēl jo vairāk, lai samazinātu negadījumu skaitu un smagumu un lai uzlabotu darba drošību, ir jāpieņem papildu noteikumi ne tikai attiecībā uz karstām virsmām, bet arī jānosaka pasākumi attiecībā uz akumulatora baterijas spailes pārsegiem, kā arī pasākumi, kas vērsti uz to, lai novērstu nejaušu atkabināšanos.

(5)	Direktīvas 74/151/EEK, 77/311/EEK, 78/933/EEK un 89/173/EEK tāpēc attiecīgi ir jāgroza.

(6)	Šajā direktīvā paredzēties pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2003/37/EK 20. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījums Direktīvā 74/151/EEK

Direktīvu 74/151/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Grozījums Direktīvā 77/311/EEK

Direktīvu 77/311/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

Grozījums Direktīvā 78/933/EEK

Direktīvu 78/933/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

4. pants

Grozījums Direktīvā 89/173/EEK

Direktīvu 89/173/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu.

5. pants

Pārejas noteikumi

1.   No 2007. gada 1. janvāra attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas atbilst prasībām, kuras attiecīgi noteiktas ar šo direktīvu grozītajās Direktīvās 74/151/EEK, 78/933/EEK, 77/311/EEK un 89/173/EEK, pamatojoties uz jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgās direktīvas priekšmetu, dalībvalstis:

a)	izsniedz EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu;

b)	neaizliedz šāda transportlīdzekļa reģistrāciju, tirdzniecību vai nodošanu ekspluatācijā.

2.   No 2007. gada 1. jūlija attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst prasībām, kuras attiecīgi noteiktas ar šo direktīvu grozītajās Direktīvās 74/151/EEK, 78/933/EEK, 77/311/EEK un 89/173/EEK, pamatojoties uz jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgās direktīvas priekšmetu, dalībvalstis:

a)	vairs neizsniedz EK tipa apstiprinājumu;

b)	var neizsniegt valsts tipa apstiprinājumu.

3.   No 2009. gada 1. jūlija attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst prasībām, kuras attiecīgi noteiktas ar šo direktīvu grozītajās Direktīvās 74/151/EEK, 78/933/EEK, 77/311/EEK un 89/173/EEK, pamatojoties uz jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgās direktīvas priekšmetu, dalībvalstis:

a)	uzskata, ka atbilstības sertifikāti, kas ir līdzi jauniem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 2003/37/EK noteikumiem, vairs nav derīgi 7. panta 1. punkta nolūkiem;

b)	var noraidīt minēto jauno transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību vai nodošanu ekspluatācijā.

6. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2006. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/67/EK (OV L 273, 19.10.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 84, 28.3.1974., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1998/38/EK (OV L 170, 16.6.1998., 13. lpp.).

(3)  OV L 105, 28.4.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/54/EK (OV L 277, 10.10.1997., 24. lpp.).

(4)  OV L 325, 20.11.1978., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/56/EK (OV L 146, 11.6.1999., 31. lpp.).

(5)  OV L 67, 10.3.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(6)  Šie dokumenti atrodami tīmekļa vietnēs http://www.oecd.org/dataoecd/35/19/34733683.PDF un http://www.iso.org/iso/en/CatalogueDetailPage.CatalogueDetail?CSNUMBER=20842&ICS1=17&ICS2=140&ICS3=20

---

---

---

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/27

---

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/28/EK

(2006. gada 6. marts),

ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1972. gada 20. jūnija Direktīvu 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) (2), un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīva 72/245/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām atbilstīgi tipa apstiprinājuma procedūrai, kas noteikta ar Direktīvu 70/156/EEK.

(2)

Lai uzlabotu transportlīdzekļu drošumu, veicinot tādu tehnoloģiju attīstību un izmantošanu, kam nepieciešamas automobiļu šaura diapazona radariekārtas, Komisija ir saskaņojusi divu radio spektra frekvenču joslu izmantošanu atbilstoši Komisijas 2004. gada 8. jūlija Lēmumam 2004/545/EK par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu šaura diapazona radariekārtu izmantošanai Kopienā (3) un ar Komisijas 2005. gada 17. janvāra Lēmumu 2005/50/EK par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā (4).

(3)	Saskaņā ar Lēmumu 2005/50/EK 24 GHz automobiļu šaura diapazona radariekārtu lietošana ir laika ziņā ierobežota un dalībvalstīs ir jāizveido uzraudzības sistēma, lai aprēķinātu, cik transportlīdzekļu, kas reģistrēti to teritorijā, ir aprīkoti ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtām.

(4)	Direktīvā 72/245/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/49/EK (5), ir paredzēti atbilstoši līdzekļi, lai dalībvalstis varētu veikt šo uzraudzību. Ar šo direktīvu attiecīgi grozīja Direktīvu 70/156/EEK.

(5)

Kopš tā laika ir acīmredzams, ka šo datu nodrošināšanu var atvieglot attiecībā uz 24 GHz šaura diapazona radariekārtām un nav vajadzības uzraudzības nolūkos atbilstības sertifikātā (AS) papildus informācijai par 24 GHz šaura diapazona radariekārtām pieprasīt informāciju par 79 GHz šaura diapazona radariekārtu izmantošanu, jo 79 GHz diapazons neietekmē citas iekārtas un tā izmantošana nav ierobežota. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvā 72/245/EEK grozīt prasības attiecībā uz 24 GHz šaura diapazona radariekārtu izmantošanu un svītrot prasības, kas saistītas ar 79 GHz šaura diapazona radariekārtu izmantošanu. Šī direktīva neskar pastāvošo apstiprinājumu derīgumu transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtām.

(6)	Tikai tehniskie dienesti izdod apstiprinājumus atbilstoši Direktīvas 72/245/EEK III C pielikumā norādītajam paraugam. Citas institūcijas vai administratīvā iestādes nav iesaistītas šajā procesā. Tādēļ patlaban pieprasītais papildu zīmogs apliecībā nav vajadzīgs un to atceļ.

(7)	Tāpēc Direktīva 72/245/EEK ir attiecīgi jāgroza.

(8)	Direktīvā 72/245/EEK veiktie grozījumi ietekmē Direktīvu 70/156/EEK. Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Direktīva 70/156/EEK.

(9)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā progresa ieviešanas komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 72/245/EEK grozījumi

Direktīvu 72/245/EEK groza šādi.

1)	Svītro I pielikuma 2.1.14. punktu.

2)	II A pielikumu groza šādi: a) pielikuma 12.7.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “12.7.1. transportlīdzeklis ir aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu: Jā/Nē/Papildu funkcija (svītrot neatbilstošo)”; b) svītro 12.7.2. punktu.

3)	III A pielikuma papildinājumu groza šādi: a) pielikuma 1.3.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “1.3.1. transportlīdzeklis aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu: Jā/Nē/Papildu funkcija (svītrot neatbilstošo)”; b) pielikuma 1.3.2. punktu svītro.

4)	III C pielikuma svītro vārdus “Administratīvās iestādes zīmogs” un rāmi ap tiem.

2. pants

Direktīvas 70/156/EEK grozījumi

Direktīvu 70/156/EEK groza šādi.

1)	I pielikumu groza šādi: a) pielikuma 12.7.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “12.7.1. transportlīdzeklis aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu: Jā/Nē/Papildu funkcija (svītrot neatbilstošo)”; b) pielikuma 12.7.2. punktu svītro.

2)	Direktīvas III pielikuma I daļas A iedaļu groza šādi: a) pielikuma 12.7.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “12.7.1. transportlīdzeklis aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu: Jā/Nē/Papildu funkcija (svītrot neatbilstošo)”; b) pielikuma 12.7.2. punktu svītro.

3)	Direktīvas IX pielikumā visu paraugu atbilstības sertifikātu otro pusi groza šādi: a) pielikuma 50. punktu aizstāj ar šādu tekstu un pievieno šādu zemsvītras piezīmi: “50. Piezīmes (6): b) pielikuma 50.1., 50.2. un 50.3. punktu svītro.

3. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties ziņo Komisijai par šiem noteikumiem un iesniedz šo noteikumu un šīs direktīvas korelāciju tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2006. gada 1. jūlija.

Gadījumos, kad dalībvalstis šos noteikumus pieņem, tajos iekļauj norādi uz šo direktīvu vai šādu norādi pievieno noteikumu oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas norādes.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos valsts tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/64/EK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.).

(2)  OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/83/EK (OV L 305, 24.11.2005., 32. lpp.).

(3)  OV L 241, 13.7.2004., 66. lpp.

(4)  OV L 21, 25.1.2005., 15. lpp.

(5)  OV L 194, 26.7.2005., 12. lpp.

(6)  Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu atbilstoši Lēmumam 2005/50/EK, ražotājam šeit jānorāda: “Transportlīdzeklis aprīkots ar 24 GHz šaura diapazona radariekārtu”.”;

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/30

---

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 27. februāris)

par Kopienas nostāju ES un Čīles Asociācijas padomē par I pielikuma grozīšanu Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā to tarifa preferenču konsolidāciju, ko Kopiena piešķīrusi Čīlei saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu (VPS)

(2006/180/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu skaidrību, ilgtermiņā paredzamu ekonomiku un tiesisko noteiktību, tiek uzskatīts par lietderīgu divpusējā brīvās tirdzniecības nolīgumā konsolidēt atlikušās tarifa preferences, ko Kopiena piešķīrusi Čīlei saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu un ko vēl neparedz Kopienas tarifu koncesijas, kas uzskaitītas I pielikumā Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (1), kas parakstīts Briselē 2002. gada 18. novembrī.

(2)

Čīle kā pašreizējā Kopienas vispārējo tarifa preferenču sistēmas saņēmējvalsts saskaņā ar pievienoto Asociācijas padomes lēmumu izmantos priekšrocības, ko sniegs komercvienošanās, kurā preferenciāls režīms ietvers visas tās preferences, ko paredz Padomes Regulā (EK) Nr. 980/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (2) minētā tarifa sistēma,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Nostājas, kas Kopienai jāpieņem Asociācijas padomē par I pielikuma grozīšanu Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā to tarifa preferenču konsolidāciju, ko Kopiena piešķīrusi Čīlei saskaņā ar vispārējo tarifa preferenču sistēmu (VPS), pamatā ir šim lēmumam pievienotais Asociācijas lēmuma projekts.

---

(1)  OV L 352, 30.12.2002., 3. lpp.

(2)  OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/45

---

PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 27. februāris),

ar ko Nīderlandes Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 11. panta Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(2006/181/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Sesto direktīvu 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), un jo īpaši tās 27. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2004. gada 4. oktobrī, Nīderlandes Karaliste lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija ar 2004. gada 1. decembra vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Nīderlandes Karalistes lūgumu. Ar 2004. gada 2. decembra vēstuli Komisija paziņoja Nīderlandes Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu lūguma izvērtēšanai.

(3)

Atkāpes mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas, samazinot vērtību piegādēm starp saistītām personām, kad saņēmējam nav tiesību uz PVN atskaitījumu pilnā vai gandrīz pilnā apjomā. Tā ir izstrādāta, lai nepieļautu, ka ļaunprātīgi izmanto kapitālieguldījumu preču piegādes vai ar kapitālieguldījumu precēm saistītu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, izpirkuma nomu vai nomu, vai jebkuru citu vienošanos, kā rezultātā preces tiek nodotas saņēmēja rīcībā. Sakarā ar saistību starp pusēm bieži vien tiek noteikta atlīdzība, kas neatbilst tirgus vērtībai, kā rezultātā PVN ieņēmumi ir ievērojami mazāki.

(4)

Īpašais pasākums ir jāpiemēro vienīgi tajos gadījumos, kad administrācija var secināt, ka summu, kurai uzliek nodokli un kura ir noteikta saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu, ir ietekmējušas pušu starpā pastāvošās attiecības. Jebkurā gadījumā šim secinājumam jābalstās uz nepārprotamiem faktiem, nevis pieņēmumiem.

(5)	Tādēļ ir lietderīgi un samērīgi atļaut Nīderlandes Karalistei uzskatīt, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir šo piegāžu atvērta tirgus vērtība.

(6)

Atkāpes, kas atbilst Direktīvas 77/388/EEK 27. pantam un kuru nolūks ir novērst izvairīšanos no PVN maksāšanas saistībā ar summu, kurai uzliek nodokli piegādēs starp saistītajam pusēm, ir iekļautas direktīvas priekšlikumā, ar ko racionalizētu dažas atkāpes, kuras atbilst minētajam pantam. Tādēļ ir vajadzīgs, lai šīs atkāpes piemērošanas periods beidzas tad, kad stājas spēkā minētā direktīva.

(7)	Atkāpei nav negatīvas ietekmes uz Kopienu pašu resursiem, ko veido PVN ieņēmumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunkta, Nīderlandes Karalistei ir atļauts pieņemt atvērta tirgus vērtību, kā tā noteikta Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta d) apakšpunktā, par summu, kurai uzliek nodokli, kapitālieguldījumu preču piegādēm vai jebkādai citai pakalpojumu sniegšanai, kā rezultātā kapitālieguldījumu prece tiek nodota saņēmēja rīcībā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1)	saņēmējam nav tiesību uz atskaitījumu pilnā vai gandrīz pilnā apjomā;

2)	saskaņā ar valsts tiesību aktiem piegādātājs un saņēmējs ir tieši vai netieši saistītas personas;

3)	ņemot vērā lietas apstākļus, fakti dod iespēju secināt, ka attiecības starp šīm saistītajam pusēm ir ietekmējušas summu, kurai uzliek nodokli un kas ir noteikta saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 11. panta A daļas 1. punkta a) apakšpunktu.

Šajā pantā kapitālieguldījumu preces ir ražošanas līdzekļi, kā tos noteikusi Nīderlandes Karaliste saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 20. panta 4. punktu, un ārpus minētās definīcijas darbības jomas – pakalpojumi ievērojamā vērtībā, kuru var amortizēt.

2. pants

Atļauja, kas piešķirta saskaņā ar 1. pantu, zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā direktīva, ar ko racionalizē atkāpes saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. pantu, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no PVN maksāšanas saistībā ar summu, kurai uzliek nodokli, vai 2009. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

---

(1)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/92/EK (OV L 345, 28.12.2005., 19. lpp.).

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/47

---

APVIENOTĀS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA SASKAŅĀ AR EIROPAS KOPIENAS UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU NOLĪGUMU PAR SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU, LĒMUMS Nr. 33/2005

(2006. gada 16. februāris)

saistībā ar atbilstības novērtēšanas iestādes pievienošanu sarakstam, kas iekļauts nozaru pielikumā par elektromagnētisko saderību (EMS)

(2006/182/EK)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Nolīgumu par savstarpējo atzīšanu, un jo īpaši tā 7. un 14. pantu,

tā kā Apvienotajai komitejai jāpieņem lēmums par atbilstības novērtēšanas iestādes vai iestāžu pievienošanu sarakstam, kas iekļauts nozaru pielikumā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1.	A pielikumā norādītā atbilstības novērtēšanas iestāde ir pievienota Atbilstības novērtēšanas iestāžu sarakstam Nozaru pielikuma par elektromagnētisko saderību V iedaļā.

2.	Puses ir vienojušās par A pielikumā norādītās atbilstības novērtēšanas iestādes konkrēto darbības jomu attiecībā uz ražojumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un atstāj to spēkā.

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/49

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. februāris),

ar kuru groza Lēmumu 2006/7/EK par valstu saraksta paplašināšanu un tā piemērošanas termiņu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 619)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/183/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 22. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa nāvi un traucējumus, kuri var ātri iegūt epizootijas apmērus, kas, ļoti iespējams, var nopietni apdraudēt dzīvnieku un sabiedrības veselību un strauji samazināt putnkopības rentabilitāti. Pastāv risks, ka slimības izraisītāju var ievazāt dzīvu mājputnu un mājputnu produktu, tostarp neapstrādātu spalvu, starptautiskā tirdzniecībā.

(2)

Pēc ļoti nopietna putnu gripas epidēmijas uzliesmojuma, kas daudzās Dienvidaustrumāzijas valstīs sākās 2003. gada decembrī un kuru izraisīja augstas patogenitātes H5N1 gripas vīrusa celms, Komisija pieņēma vairākus aizsardzības pasākumus pret putnu gripu, jo šī slimība rada nopietnu risku sabiedrības veselībai.

(3)

Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 9. janvāra Lēmumu 2006/7/EK par noteiktiem aizsargpasākumiem attiecībā uz putnu spalvu importu no dažām trešām valstīm (2), neapstrādātu putnu spalvu un to daļu ievešana no dažām trešām valstīm ir pārtraukta. Šīs trešās valstis ir uzskaitītas Lēmuma 2006/7/EK pielikumā. Lēmums ir jāpiemēro līdz 2006. gada 30. aprīlim.

(4)	Pēdējā laikā trešo valstu skaits, kurās bijuši vai paredzami putnu grupas uzliesmojumi, ir ievērojami palielinājies. Izskatās, ka šī slimība izplatījusies uz šīm valstīm līdz ar gājputnu pārlidošanu.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2005. gada 13.–14. septembrī pieņemtajā Zinātniskajā atzinumā par putnu gripas aspektiem attiecībā uz dzīvnieku veselību un labturību secinājusi, ka, lai samazinātu ar putna spalvām iespējamo gan zemas patogenitātes, gan augstas patogenitātes putnu gripas izplatīšanās risku, putnu spalvas pirms tirdzniecības ir atbilstoši jāapstrādā. Šāds atzinums tika publiskots pirms tam, kad bija vērojama augstas patogenitātes H5N1 putnu gripas vīrusa tendence izplatīties pasaules mērogā.

(6)

Ņemot vērā EFSA atzinumu un pašreizējo trauksmi, Komisija plāno pārskatīt esošos pastāvīgos Kopienas pasākumus attiecībā uz putnu spalvu ievešanu, jo īpaši atbilstīgos noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (3), par prasībām saskaņā ar kurām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus var ievest no trešām valstīm tā, lai neradītu Kopienā risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Regulas VIII pielikuma VIII nodaļa nosaka prasības par putnu spalvu un putnu spalvu daļu laišanu tirgū. Tomēr, lai šajā jomā panāktu pilnīgi saskaņotību, Kopienas līmenī ir jāpieņem noteikums par sanitāro sertifikātu putnu spalvu un putnu spalvu daļu ievešanai un trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj šos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ievest.

(7)

Tā kā pēdējo mēnešu laikā strauji izplatījusies augstas patogēnitātes H5N1 putnu gripa, ņemot vērā risku, ka putnu gripa varētu izplatīties Kopienā līdz ar neapstrādātām putnu spalvām, lai paaugstinātu veselības aizsardzību personām, kas pārkrauj ievešanai paredzētu neapstrādātu spalvu sūtījumus, un tā kā ir jāpārskata Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VIII nodaļa, Lēmums 2006/7/EK ir jāpiemēro līdz 2006. gada 31. jūlijam. Tāpat ir lietderīgi uz laiku pārtraukt neapstrādātu putnu spalvu un to daļu ievešanu no visām trešām valstīm, neskarot citus, jau pastāvošus Kopienas ierobežojumus attiecībā uz ievedumiem augstas patogenitātes putnu gripas profilaksei.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/7/EK.

(9)	Šajā Lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/7/EK groza šādi.

1)	Lēmuma 4. pantā datumu “2006. gada 30. aprīlis” aizstāj ar datumu “2006. gada 31. jūlijs”.

2)	Pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Dalībvalstis nekavējoties veic šā lēmuma izpildei vajadzīgos pasākumus, un šos pasākumus dara zināmus. Tās nekavējoties par to informē Komisiju.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(2)  OV L 5, 10.1.2006., 17. lpp.

(3)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 208/2006 (OV L 36, 8.2.2006., 25. lpp.).

---

---

7.3.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 65/51

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2006/184/KĀDP

(2006. gada 27. februāris),

atbalstot Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju un īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2003. gada 12. decembrī ir pieņēmusi ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)	Eiropas Savienība aktīvi īsteno ES Stratēģiju un tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, konkrēti tos, kas attiecas uz Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) stiprināšanu, tostarp uz atbalstu BTIK īstenošanai attiecīgās valstīs un konstantu pārbaudes mehānisma analīzi.

(3)

Svarīgs elements, ar ko vairot BTIK īstenošanas pārskatāmību, ir ierosinātie uzticēšanās stiprināšanas pasākumi (USP), turklāt ir panākta vienošanās par ES rīcības plānu, lai palielinātu dalībvalstu ierosināto USP skaitu un mudinātu visas dalībvalstis iesniegt ANO ģenerālsekretāram (ANO ĢS) attiecīgu ekspertu un laboratoriju sarakstus, jo šā plāna rezultāti varētu palīdzēt izstrādāt turpmākas vienotās rīcības šajā jomā.

(4)

BTIK pārskata konference 2006. gadā būs laba iespēja vienoties par konkrētiem, praktiskiem un reāliem pasākumiem, lai stiprinātu gan konvenciju, gan tās ievērošanu. Tādējādi Eiropas Savienība joprojām ir pilna apņēmības izstrādāt pasākumus, ar ko pārbaudīt BTIK ievērošanu. Nenotiekot sarunām par pārbaudes mehānismu, tomēr joprojām jāveic liels lietderīgs darbs BTIK starpsanāksmju darba programmā.

(5)	Komisijai ir uzticēts pārraudzīt ES finanšu ieguldījuma īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1.   Eiropas Savienība, tieši un praktiski piemērojot vairākus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, atbalsta BTIK, lai:

—	veicinātu BTIK vispārēju pieņemšanu,

—	palīdzētu BTIK īstenot valstīm, kas ir tās Puses.

2.   Projektu, kas atbilst ES Stratēģijā paredzētajiem pasākumiem, mērķi ir:

—	veicināt BTIK vispārīgumu, veicot darbības, arī organizējot reģionu un apakšreģionu darba grupas un seminārus, lai palielinātu BTIK dalībvalstu skaitu,

—	valstīm, kas ir BTIK puses – palīdzēt to īstenot, lai nodrošinātu, ka tās savos tiesību aktos un administratīvos noteikumos transponē BTIK uzliktos starptautiskos pienākumus.

Sīki izstrādāts iepriekš minēto projektu apraksts ir dots pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, pilnībā sadarbojoties ar Komisiju, ir atbildīga par Vienotās rīcības īstenošanu. Komisija pārrauga, vai pareizi īsteno 3. pantā minēto ES finanšu ieguldījumu.

2.   Lai sasniegtu 1. panta 1. punktā norādītos mērķus, prezidentvalstij palīdz ģenerālsekretārs/KĀDP Augstais pārstāvis (ĢS/AP), kurš būs atbildīgs par to projektu īstenošanas politisko koordināciju, kas minēti 1. panta 2. punktā.

3.   Vienotās rīcības 1. panta 2. punktā minēto projektu tehniskā īstenošana ir uzticēta Akadēmiskajam starptautisko pētījumu institūtam Ženēvā, kas uzdevumus veic prezidentvalsts vārdā un ĢS/AP vadībā.

3. pants

1.   Bāzes finansējums abiem 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem projektiem ir EUR 867 000.

2.   Izdevumus, ko finansē ar 1. punktā paredzēto summu, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējām budžetam, izņemot to, ka nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā.

3.   Lai īstenotu 1. panta 2. punktā minētos projektus, Komisija noslēdz finansējuma nolīgumu ar 2. panta 3. punktā minēto Akadēmisko starptautisko pētījumu institūtu Ženēvā.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par Vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz kārtējiem pārskatiem, ko sagatavo Akadēmiskais starptautisko pētījumu institūts Ženēvā. Komisija pilnībā iesaistās un sniedz informāciju par 1. panta 2. punktā minēto projektu finansiālo realizēšanu.

5. pants

Šī Vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tās spēkā esamības termiņš beidzas 18 mēnešus pēc tās pieņemšanas dienas.

6. pants

Šo Vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

---