Eiropas Savienības L 345/2005

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2165/2005

(2005. gada 20. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (1) 27. pantu izspiestu vai neizspiestu vīnogu pārspiešana un vīna nogulšņu presēšana ir aizliegta, lai vīna kvalitāte nebūtu slikta, un tādēļ minētajā pantā paredzēta izspaidu un nogulšņu obligāta destilācija. Tā kā ražošanas un tirgus struktūras Slovēnijas un Slovākijas vīnkopības apgabalā spēj nodrošināt, ka šā noteikuma mērķi tiek sasniegti, šo reģionu ražotājiem vīndarības blakusproduktu obligāto destilāciju būtu jāaizstāj ar šo produktu obligātu kontrolētu izņemšanu no aprites.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 1. panta 3. punktā paredzēts, ka būs jāpieņem lēmums par to, vai Poliju pēc tās pievienošanās ES jāiekļauj vīnogu audzēšanas A zonā saskaņā ar minētās regulas III pielikumu, ar ko nosaka dalībvalstu vīnogulājiem apstādīto platību iedalījumu vīnogu audzēšanas zonās. Polijas iestādes ir sniegušas Komisijai informāciju par platībām, kas Polijā apstādītas ar vīnogulājiem, un to ģeogrāfisko izvietojumu. Šī informācija ļauj iekļaut šīs vīnogu audzēšanas platības vīnogu audzēšanas A zonā.

(3)	Pēc nesenās Čehijas Republikas to vīnogu audzēšanas zonu iedalījuma vienkāršošanas, kas klasificētas zonās A un B iepriekšminētajā III pielikumā, tas būtu jāpielāgo, ieviešot šo vīnogu audzēšanas zonu jaunos aprakstus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 IV pielikumā uzskaitīti vīndarības praksē atļautie vīna ražošanas paņēmieni un apstrādes procesi. Vairākus vīndarības paņēmienus un procesus, kas nav paredzēti šai pielikumā, dalībvalstis atļāvušas kā eksperimentus ar tādiem nosacījumiem, kādi paredzēti Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 1622/2000, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju un ar ko izveido Kopienas vīndarības paņēmienu un apstrādes procesu kodeksu (2). Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka šie praksē lietojamie paņēmieni un apstrādes procesi var nodrošināt labāku vīna fermentācijas un attiecīgo produktu konservācijas procesu kontroli, vienlaikus nepakļaujot riskam patērētājus. Šos dalībvalstīs veiktos eksperimentālos pasākumus ir jau atzinusi un atļāvusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija. Tādēļ šie vīndarības paņēmieni un apstrādes procesi turpmāk jāatļauj visā Kopienā.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VI pielikuma D.1. punktā paredzēts, ka noteiktos reģionos ražotus augstas kvalitātes vīnus drīkst ražot tikai no vīna ražošanai paredzētām vīnogu šķirnēm, kas minētas ražotājas dalībvalsts sarakstā un ir ievāktas noteiktā reģionā. Tomēr minētā pielikuma D.2. punktā noteikts, ka vēlākais līdz 2005. gada 31. augustam attiecībā uz tradicionālu praksi, ko reglamentē ražotājas dalībvalsts īpaši noteikumi, šī dalībvalsts ar konkrētiem nosacījumiem, izdodot īpašas atļaujas un veicot atbilstīgu kontroli, drīkst atļaut iegūt noteiktā reģionā ražotus augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus, pievienojot šā vīna pamatproduktam vienu vai vairākus vīnkopības produktus, kuru izcelsme nav noteiktajā reģionā, ar kura nosaukumu šis vīns marķēts.

(6)	Itālija izmantoja šo atkāpi, lai ražotu šādus augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus: Conegliano-Valdobbiadene un Montello e Colli Asolini. Lai pielāgotu šāda vīna ražošanas tradicionālās prakses strukturālos aspektus, šīs atkāpes termiņš būtu jāpagarina līdz 2007. gada 31. decembrim.

(7)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1493/1999 III pielikuma 1. punkta c) apakšpunktu, Dānijas un Zviedrijas vīnkopības platības iekļaujamas vīnogu audzēšanas A zonā. Pašlaik šīs dalībvalstis var ražot galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tādēļ VII pielikuma A.2. punktā būtu jāiekļauj nosaukumi “Lantvin” un “Regional vin”.

(8)	Būtu jāparedz, ka minētās regulas VII pielikuma D.1. punktā un VIII pielikuma F punkta a) apakšpunktā paredzētās atkāpes, ar kurām atļauts lietot norādes uz etiķetes vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās, piemēro attiecībā uz Kipru.

(9)	Tādēļ būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1493/1999,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1493/1999 groza šādi:

Regulas 27. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“7. Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai vai personu grupai, kas pārstrādā vīnogas, kuras ievāktas vīnogu audzēšanas A zonā vai vīnogu audzēšanas B zonas Vācijas daļā, vai ar vīnogulājiem apstādītās platībās Čehijas Republikā, Maltā, Austrijā, Slovēnijā un Slovākijā, ir ar atbilstīgu kontroli jāizņem no aprites šādas pārstrādes blakusproduktus, un ievērojot tādus nosacījumus, kas vēl jānosaka.”.

2)	Regulas III, IV, VI, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr pielikuma 3. punktu piemēro no 2005. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1795/2003 (OV L 262., 14.10.2003., 13. lpp.).

(2) OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1163/2005 (OV L 188, 20.7.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 pielikumus groza šādi:

Regulas III pielikumu groza šādi:

1. punktu groza šādi:

—

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)	Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē: šo valstu vīnogu audzēšanas apgabals;”;

—

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d)	Čehijas Republikā: Čehijas vīnogu audzēšanas reģions.”;

2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d)	Čehijas Republikā: Morāvijas vīnogu audzēšanas reģions un ar vīnogulājiem apstādītas platības, kas nav ietvertas 1. punkta d) apakšpunktā;”.

Regulas IV pielikumu groza šādi:

1. punktu groza šādi:

—

ar šādu tekstu aizstāj i) apakšpunktu:

“i)	nenorūguša baltvīna un jauna baltvīna, kas vēl atrodas fermentācijas procesā, apstrāde ar vīndarībā izmantojamo kokogli līdz zināmai robežai;”;

—

j) apakšpunktā pēc pirmā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“—	augu izcelsmes proteīni,”;

—

pievieno šādu punktu:

“s)	L-askorbīnskābes pievienošana līdz zināmai robežai.”;

pielikuma 3. punktu groza šādi:

—

iekļauj šādu ievilkumu m) apakšpunktā pēc pirmā ievilkuma:

“—	augu izcelsmes proteīni,”

—

pievieno šādus punktus:

“zc)	lai nodrošinātu vīna mikrobioloģisko stabilitāti, dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošana vīnam līdz zināmai robežai un ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka;

zd)	rauga mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīniem vīnskābes un proteīna stabilizāciju.”

4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“e)	ozolkoka gabalu izmantošana vīna ražošanā.”.

3)	Regulas VI pielikuma D.2. punkta pirmajā daļā datumu “2005. gada 31. augusts” aizstāj ar datumu “2007. gada 31. decembris”.

Regulas VII pielikumu groza šādi:

pielikuma A.2. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

kāds no šādiem terminiem ar nosacījumiem, kas vēl jānosaka: “Vino de la tierra”, “οίνος τοπικός”, “zemské víno”, “regional vin”, “Landwein”, “ονομασία κατά παράδοση”, “regional wine”, “vin de pays”, “indicazione geografica tipica”, “tájbor”, “inbid ta’ lokalità tradizzjonali”, “landwijn”, “vinho regional”, “deželno vino PGO”, “deželno vino s priznano geografsko oznako”, “geograafilise tähistusega lauavein”, “lantvin”. Ja izmanto kādu no šiem terminiem, tad norāde “galda vīns” nav obligāta;”;

b)	pielikuma D.1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Norādes, kas minētas otrajā daļā, drīkst atkārtot vienā vai vairākās citās Kopienas oficiālajās valodās tiem produktiem, kuru izcelsme ir Grieķijā un Kiprā.”.

Regulas VIII pielikuma F punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

šādas norādes lieto tikai tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras teritorijā vīns ražots:

—	attiecībā uz augstas kvalitātes noteiktos apgabalos ražotiem dzirkstošajiem vīniem – noteiktā apgabala nosaukuma norādi, kas minēta B.4. punkta otrajā ievilkumā,

—	attiecībā uz noteiktos apgabalos ražotiem augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem – E.1. punktā minētās citas ģeogrāfiskās vietas nosaukuma norādi.

Grieķijā un Kiprā ražotajiem produktiem, kas minēti pirmajā un otrajā ievilkumā, šīs norādes tomēr var atkārtot vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās;”.

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/5

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2166/2005

(2005. gada 20. decembris),

ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtā zinātniskā ieteikumā ir norādīts, ka dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumus ICES VIIIc un IXa zonā ir ietekmējis tāds zvejas izraisīts mirstības līmenis, kas samazina pieaugušu zivju skaitu jūrā līdz tādam daudzumam, pie kura nevarēs atjaunoties reprodukcijas ceļā, kā rezultātā ir draudi krājumu izmiršanai.

(2)	Būtu jāveic pasākumi, lai izstrādātu daudzgadu plānus krājumu atjaunošanai, atbilstīgi 5. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

(3)	Plānu mērķim vajadzētu būt desmit gados atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās.

(4)	Mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, kad Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF), ņemot vērā jaunākos ICES ieteikumus, atzītu, ka krājumi ir bioloģiski drošās robežās.

(5)	Lai sasniegtu šo mērķi, zvejas izraisītā zivju mirstība būtu jākontrolē tā, lai rādītāji gadu no gada varētu tikt samazināti.

(6)	Zvejas izraisīto zivju mirstību var kontrolēt, ieviešot pareizu metodi, ar ko noteikt attiecīgo krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (TAC), un sistēmu, kas noteiktu slēgtas teritorijas un ierobežotu kilovatdienas, lai zvejas piepūli uz šiem krājumiem noturētu tādā līmenī, kādā nevar pārsniegt TAC.

(7)	Kad krājumi ir atjaunoti, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem lēmums par turpmākiem pasākumiem saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(8)	Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, tajos būtu jāietver kontroles pasākumi papildus tiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3).

(9)	Norvēģijas omāra krājumu atjaunošana prasa, lai konkrētās šīs sugas vairošanās teritorijās nenotiktu zveja. Tālab attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98 (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶIS

1. pants

Temats

Ar šo regulu ir izveidots atjaunošanas plāns šādiem zivju krājumiem (turpmāk “attiecīgie krājumi”):

a)	dienvidu heka krājumi Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktajā VIIIc un IXa zonā;

b)	Norvēģijas omāra krājumi ICES VIIIc zonā;

c)	Norvēģijas omāra krājumi ICES IXa zonā.

2. pants

Atjaunošanas plāna mērķis

Atjaunošanas plānu mērķis ir atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās, ievērojot ICES informāciju. Tas nozīmē:

attiecībā uz 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem – panākt nārstojošo zivju krājumu biomasas atjaunošanos līdz 35 000 tonnām divus gadus pēc kārtas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ziņojumus, vai arī desmit gados palielināt pieaugušu zivju daudzumu, lai to kopsvars sasniegtu vai pārsniegtu 35 000 tonnas. Šo skaitli koriģēs, ņemot vērā jaunus zinātnes datus no STECF;

b)	attiecībā uz 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem – desmit gados atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās.

3. pants

Atjaunošanas pasākumu novērtējums

1. Komisija, pamatojoties uz ICES un STECF ieteikumu, otrajā šīs regulas piemērošanas gadā un pēc tam ik gadu novērtē attiecīgo zivju krājumu atjaunošanas pasākumu efektivitāti un šo krājumu zveju.

2. Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka ir sasniegts 2. pantā izvirzītais mērķis, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu šajā regulā paredzēto attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu aizstāt ar apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.

3. Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka neviens no attiecīgajiem krājumiem neuzrāda atbilstīgas atjaunošanās pazīmes, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu atjaunošanu.

II NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

4. pants

TAC noteikšana

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu ik gadu pieņem lēmumu par attiecīgo krājumu TAC nākamajam gadam.

2. TAC 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem nosaka saskaņā ar 5. pantu.

3. TAC 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem nosaka saskaņā ar 6. pantu.

5. pants

Procedūra dienvidu heka krājumu TAC noteikšanai

1. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) apakšpunktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir lielāka par 0,3 gadā, TAC nepārsniedz nozveju līmeni, kas saskaņā ar zinātnisku novērtējumu, ko veikusi STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, rezultātā samazinās zvejas izraisīto zivju mirstību par 10 %, salīdzinot tās piemērojuma gadu ar iepriekšējam gadam aprēķināto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni.

2. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir 0,3 gadā vai mazāka par to, TAC nosaka nozvejas līmeni, kas ir saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, ko STECF veikusi, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, un rezultātā dos zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni 0,27 tās piemērojuma gadā.

3. Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, var aprēķināt nozveju līmeni, kas atbilst 1. un 2. punktā paredzētai mirstībai, tikai attiecībā uz daļu no ICES VIIIc un IXa zonas, tad TAC nosaka tādu, kas ir saderīgs gan ar:

a)	nozveju, kas atbilst paredzētai mirstībai attiecīgā teritorijā, par ko dots zinātnisks ieteikums, un

b)	uzturēt stabilu nozveju attiecību starp teritoriju, uz kuru attiecas zinātniskais ieteikums, un VIIIc un IXa zonu kopumā. Attiecību aprēķina, pamatojoties uz nozveju trijos gados pirms gada, kad ir pieņemts šis lēmums.

Aprēķinu metode ir tā, kas dota šīs regulas pielikumā.

6. pants

Procedūra Norvēģijas omāra krājumu TAC noteikšanai

Pamatojoties uz STECF veikto jaunāko zinātnisko izvērtējumu, 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem TAC nosaka tik lielu, lai tas izraisītu tādas pašas relatīvas pārmaiņas zvejas izraisītās zivju mirstības līmenī kā zvejas izraisītā zivju mirstības līmeņa pārmaiņas, kas, piemērojot 5. pantu, panāktas krājumiem, kuri ir minēti 1. panta a) punktā.

7. pants

TAC pārmaiņu ierobežojumi

No pirmā šīs regulas piemērošanas gada spēkā ir šādi noteikumi:

a)	ja 5. vai 6. panta piemērojums izraisītu tik lielu TAC, kas pārsniedz iepriekšējā gada TAC par vairāk nekā 15 %, Padome nosaka tik lielu TAC, kas nepārsniedz iepriekšējā gada TAC par vairāk kā 15 %;

b)	ja 5. vai 6. panta piemērojums izraisītu tik lielu TAC, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāks par iepriekšējā gada TAC, tad Padome nosaka TAC, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka par iepriekšējā gada TAC.

III NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMI

8. pants

Piepūles ierobežojumi

1. Līdztekus šīs regulas II nodaļā minētai TAC izstrādā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma, par pamatu ņemot ģeogrāfiskus apgabalus un zvejas rīku grupas, un ar tām saistītus nosacījumus to zvejas iespēju izmantošanai, kuras norādītas IV b pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (5).

2. Ik gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, kā koriģēt maksimālo zvejas dienu skaitu, ko var izmantot kuģi, uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma. Korekcija ir proporcionāla gadskārtējām zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņa korekcijām, ko ICES un STECF atzīst par atbilstīgu tādam zvejas izraisītam zivju mirstības līmenim, kas noteikts saskaņā ar 5. pantā aprakstīto metodi.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, katra iesaistītā dalībvalsts var īstenot citādu zvejas piepūles regulācijas metodi tajā IX a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7°23′48″ W rietumu garuma, mērot saskaņā ar WGS84 standartu. Tāda metode noteiks zvejas piepūles atskaites līmeni, kas līdzināsies 2005. gada zvejas piepūlei. 2006. gadam un turpmākiem gadiem zvejas piepūli koriģē par tādu daudzumu, par kādu Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Korekciju ierosina, kad izanalizēts jaunākais STECF ieteikums, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu. Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu, iesaistītās dalībvalstis nodrošina, lai zvejas piepūle nepārsniegtu atskaites līmeni.

4. Komisija var lūgt visas dalībvalstis, kas izmanto 3. punktā minēto atkāpi, iesniegt ziņojumu par citu zvejas piepūles regulācijas metožu īstenošanu. Komisija nosūtīs šo ziņojumu visām pārējām dalībvalstīm.

5. Jebkuram kalendāra gadam 3. punkta sakarā zvejas piepūli mēra kā visos attiecīgos kuģos uzstādīto dzinēju jaudas (kilovatos) reizinājumu ar dienu skaitu, kuras tie zvejojuši attiecīgā teritorijā.

IV NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, INSPEKCIJAS UN UZRAUDZĪBA

9. pants

Pielaides robeža

1. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm (6), atļautā pielaides starpība uz kuģa paturētajiem un novērtētajam attiecīgo krājumu daudzumam kilogramos var būt 8 % no zvejas žurnālā ierakstītā skaitļa. Ja pārrēķina koeficienti Kopienas tiesību aktos nav paredzēti, piemēro tās dalībvalsts pieņemto konversijas koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

2. Šā panta 1. punkts nav spēkā, ja attiecīgo krājumu daudzums uz kuģa nepārsniedz 50 kg.

10. pants

Lomu svēršana

Kompetentas dalībvalsts iestādes nodrošina, ka jebkuru 1. panta a) punktā minēto krājumu nozvejoto apjomu, kas ir lielāks par 300 kg un/vai 1. panta b) un c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, pirms pārdošanas nosver ar izsoles svariem.

11. pants

Iepriekšēja paziņošana

Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kas atradies 1. pantā minētās teritorijās, kurš vēlas pārkraut kādu uz kuģa esošu krājumu daudzumu vai izkraut attiecīgo krājumu loma daļu kādas trešās valsts ostā vai lomu izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms loma pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kompetentām kuģa karoga dalībvalsts iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

—	ostas vai loma izkraušanas vietas nosaukumu,

—	laiku, kad paredzēts ierasties minētajā ostā vai loma izkraušanas vietā,

—	katras tās sugas daudzumu dzīvsvara kilogramos, kuras ir paturētas uz kuģa un pārsniedz 50 kg.

Ziņojumu var sniegt arī kuģa kapteiņa pārstāvis.

12. pants

Dienvidu heka un Norvēģijas omāra izkraušana atsevišķi

1. Ja kuģī ir vairāk nekā 50 kg 1. panta a) punktā minēto krājumu, jebkādā Kopienas kuģa tilpnē ir aizliegts atrasties jebkādam daudzumam 1. pantā minēto krājumu, sajauktam ar citiem jūras organismiem.

2. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai varētu salīdzināt zvejas žurnālā uzrādītos attiecīgo krājumu daudzumus un kuģī palikušo lomu.

13. pants

Dienvidu heka un Norvēģijas omāra transportēšana

1. Kompetentas dalībvalsts iestādes var prasīt, lai jebkuru 1. pantā minētajās ģeogrāfiskajās teritorijās nozvejoto 1. panta a) punktā minēto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 300 kg, vai 1. panta b) un/vai c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, ko izkrauj attiecīgajā dalībvalstī, nosver pirms tā transportēšanas prom no loma izkraušanas ostas.

2. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, katram 1. panta a) punktā minēto sugu īpatņu daudzumam, kas ir lielāks par 300 kg un ko transportē uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno vienu eksemplāru no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētām deklarācijām, kas attiecas uz transportēto sugu īpatņu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

14. pants

Īpaša pārraudzības programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašās attiecīgo krājumu pārraudzības programmas var ilgt vairāk nekā divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

V NODAĻA

REGULAS (EK) NR. 850/98 GROZĪJUMI

15. pants

Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi

Regulā (EK) Nr. 850/98 iekļauj šādu pantu:

“29.b pants

Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi

1. Ir aizliegts zvejot turpmāk noteiktos laikposmos, izmantojot:

i)	grunts traļus vai līdzīgus velkamus tīklus, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, un

ii)

omāru grozus šādās ģeogrāfiskās teritorijās, ko apjož loksodromas, kuras savieno šādus punktus, mērot saskaņā ar WGS84 standartu:

no 1. jūnija līdz 31. augustam:

42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma

42°00′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma

42°00′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma

42°04′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma

42°09′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma

42°12′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma

42°23′ N ziemeļu platuma, 09°15′ W rietumu garuma

42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma;

no 1. maija līdz 31. augustam:

37°45′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma

38°10′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma

38°10′ N ziemeļu platuma, 009°15′ W rietumu garuma

37°45′ N ziemeļu platuma, 009°20′ W rietumu garuma.

2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā ir atļauta zveja ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, ja Norvēģijas omāra piezveja nepārsniedz 2 % no loma kopējā svara.

3. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā ir atļauta zveja ar murdiem, kas nezvejo Norvēģijas omārus.

4. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, Norvēģijas omāra piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara.

5. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, dalībvalstis nodrošina, lai to kuģu zvejas piepūle, kuri zvejo ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, nepārsniegtu attiecīgās dalībvalsts kuģu veikto zvejas piepūli tajos pašos laikposmos un tajos pašos ģeogrāfiskajos apgabalos 2004. gadā.

6. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem 5. punkta pienākumu izpildei. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami pienākumu izpildei, tā var ierosināt grozījumus šajos pasākumos. Ja nav panākta vienošanās starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pasākumiem, Komisija var pieņemt pasākumus saskaņā ar 30. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (7).

16. pants

Ziņojums par atjaunošanas plānu

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar secinājumiem, kas attiecas uz attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu īstenošanu, ietverot pieejamos ar plānu saistītos sociālos un ekonomiskos datus. Ziņojumu iesniedz līdz 2010. gada 17. janvārim.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT

(1) Atzinums sniegts 2005. gada 14. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1568/2005 (OV L 252, 28.9.2005., 2. lpp.).

(5) OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

(6) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(7) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.”

PIELIKUMS

Dienvidu heka TAC aprēķinu metode VIIIc un IXa zonai, ja zinātniskas nozvejas prognozes ir pieejamas tikai daļai no šīs teritorijas

Ja zinātnisks ieteikums nozvejai apakšapgabalos, kas atrodas zonās VIIIc un IXa, kas atbilst 5. pantā minētajam zvejas izraisītajam zivju mirstības līmenim, ir x tonnas, un triju iepriekšējo gadu vidējā nozveja tajā pašā apakšapgabalā ir y tonnas, bet triju iepriekšējo gadu vidējā nozveja visās VIIIc un IXa zonās ir z tonnas, tad TAC aprēķina: zx/y tonnas.

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/11

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2167/2005

(2005. gada 20. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/2004, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus polietilēntereftalāta (PET) importam, kura izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregulu”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Spēkā esošie pasākumi attiecībā uz polietilēntereftalāta (PET) importu Kopienā, kura izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), ir galīgie antidempinga maksājumi, ko piemēro ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (2). Saskaņā ar minēto regulu antidempinga maksājumi tika noteikti arī Austrālijas izcelsmes PET importam.

B. PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

1. Pārskatīšanas pieprasījums

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes PET importam Komisija no Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd. (“pieteikuma iesniedzējs”) saņēma pieprasījumu uzsākt Regulas (EK) Nr. 1467/2004 pārskatīšanu attiecībā uz “jaunu eksportētāju” atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ar nevienu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemēro patlaban spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz PET. Bez tam tas apgalvoja, ka nav ievedis PET Kopienā sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”, t. i., laikposms no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam), bet sācis to ievest Kopienā pēc tam.

2. Pārskatīšanas sākšana sakarā ar “jaunu eksportētāju”

(3)

Komisija pārbaudīja pieteikuma iesniedzēja sniegtos pierādījumus un uzskatīja, ka tie ir pietiekami, lai saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu uzsāktu pārskatīšanu. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Kopienas ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 523/2005 (3) sāka Regulas (EK) Nr. 1467/2004 pārskatīšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju un uzsāka izmeklēšanu.

(4)

Saskaņā ar Komisijas regulu, ar kuru sāk pārskatīšanu, tika atcelti antidempinga maksājumi EUR 184 par tonnu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 bija noteikti pieteikuma iesniedzēja ražotā PET importam. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas iestādēm tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu šādu importu.

3. Attiecīgais ražojums

(5)	Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts izmeklēšanā, kuras rezultātā spēkā esošos pasākumus piemēroja ĶTR izcelsmes PET importam (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, PET ar viskozitāti 78 ml/g vai lielāku atbilstoši ISO standartam 1628-5 un ar KN kodu 3907 60 20.

4. Attiecīgās personas

(6)	Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(7)

Komisija nosūtīja pieteikuma iesniedzējam arī tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu dempinga konstatēšanai, ieskaitot TER pieprasījumu, un veica pārbaudes pieteikuma iesniedzēja telpās.

5. Izmeklēšanas periods

(8)	Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”).

C. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1. Atzīšana par “jaunu eksportētāju”

(9)	Izmeklēšanā apstiprināja, ka pieteikuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējā IP laikā un sācis ievešanu Kopienā pēc minētā laikposma.

(10)	Turklāt pieteikuma iesniedzējs pierādīja, ka nav saistīts ne ar vienu no ĶTR eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro ĶTR izcelsmes PET importam.

(11)	Tādējādi ir apstiprinājies, ka pieteikuma iesniedzējs uzskatāms par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu.

2. Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(12)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu tiem ražotājiem, kas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Šie kritēriji tālāk izklāstīti kopsavilkuma veidā:

—	lēmumi par uzņēmējdarbību tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

—	uzņēmumiem ir viens skaidrs galveno grāmatvedības ierakstu komplekts, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kas tiek izmantots visām vajadzībām,

—	nav pārņemti izkropļojumi, kurus radījusi sistēma, kas nav tirgus ekonomika,

—	likumi par bankrotu un īpašumu garantē stabilitāti un juridisko noteiktību,

—	valūtas pārrēķini tiek izdarīti pēc tirgus kursa.

(13)	Komisija savāca informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, un pārbaudīja visas TER pieteikumos iekļautās ziņas attiecīgo uzņēmumu telpās.

(14)	Izmeklēšanā pierādīja, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst visiem pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ secināja, ka pieteikuma iesniedzējam piešķirams TER.

3. Dempings

(15)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu Komisija vispirms par katru pieteikuma iesniedzēju noteica, vai tam ir reprezentatīvs šāda veida ražojuma pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta pārdošanas kopapjoma Kopienā. Komisija konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējs PET pārdeva vietējā tirgū kopējā reprezentatīvā apmērā.

(16)	Attiecīgā ražojuma veidi netika nodalīti. Tādēļ nav vajadzīga papildu pārbaude attiecībā uz to, vai pārdevumi vietējā tirgū bija pietiekami reprezentatīvi katram ražojuma veidam pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(17)

Pārbaudīja, vai PET pārdošanu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas veikta parastā tirdzniecības apritē, nosakot to, kāda daļa no kopējās PET pārdošanas neatkarīgiem klientiem bija rentabla. Tā kā PET rentablo pārdevumu apjoms ir vairāk kā 80 % no kopējā PET pārdošanas apjoma vietējā tirgū, normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu vietējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums cenām, kas izmantotas visiem PET pārdevumiem vietējā tirgū IP laikā, neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(18)	Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz cenām, kas samaksātas vai maksājamas ĶTR vietējā tirgū.

(19)	Attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām cenām.

(20)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, tika veiktas attiecīgas korekcijas, lai noteiktu atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Atbilstošas korekcijas tika veiktas gadījumos, kad tās uzskatīja par saprātīgām, precīzām un ar pārbaudītiem pierādījumiem pamatotām.

(21)	Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(22)	Salīdzinājums parādīja, ka pastāv dempings. Šī dempinga starpība, kas izteikta kā procentuāla daļa no Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms muitas nodokļa nomaksas Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd., ir 5,6 %.

D. PĀRSKATĀMO PASĀKUMU GROZĪJUMS

(23)	Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējam nosakāms galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības apmērā.

(24)

Attiecībā uz pasākuma formu uzskatīja, ka grozītajam antidempinga maksājumam jābūt tādam pašam kā maksājumiem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004. Konstatēja, ka PET cenas var svārstīties atbilstoši naftas cenu svārstībām. Tādēļ uzskatīja pa lietderīgu noteikt maksājumus konkrētas summas veidā par tonnu. Tādēļ antidempinga maksājums, kas aprēķināts, pamatojoties uz procentuāli izteikto dempinga starpību, un kas noteikts PET importam, ko veic Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd., ir EUR 45 par tonnu.

(25)

IP noteiktā dempinga starpība 5,6 % apmērā ir zemāka par 27,3 % kaitējuma novēršanas līmeni valstī, kuru sākotnējā izmeklēšanā noteica Ķīnas Tautas Republikai. Tādēļ ierosināja piemērot maksājumu EUR 45 par tonnu, pamatojoties uz 5,6 % dempinga starpību, un attiecīgi grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/2004.

E. ANTIDEMPINGA MAKSĀJUMA PIEMĒROŠANA AR ATPAKAĻEJOŠU SPĒKU

(26)	Ņemot vērā iepriekš minētos konstatētos faktus, pieteikuma iesniedzējam piemērojamo antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu nosaka attiecīgā ražojuma importam, ko reģistrēja saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 523/2005 3. pantu.

F. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(27)

Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots pieteikuma iesniedzēja PET importam piemērot grozītu galīgo antidempinga maksājumu, un šo maksājumu ar atpakaļejošu datumu noteikt reģistrācijai pakļautajam importam. To apsvērumi tika izskatīti un attiecīgos gadījumos ņemti vērā.

(28)	Šī pārskatīšana neietekmē datumu, no kura saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/2004 noteiktie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek izdarīts grozījums Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/2004 1. panta 2. punkta tabulā, to papildinot šādi:

“Valsts	Uzņēmums	Maksājuma likme	TARIC papildu kods
Ķīnas Tautas Republika	Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd.	45 EUR/t	A510”

2. Ar šo uzliktais maksājums ar atpakaļejošu datumu tiek piemērots arī attiecīgā ražojuma importam, ko reģistrē atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 523/2005 3. pantam.

Ar šo muitas iestādēm uzdod pārtraukt reģistrāciju attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu, ko veic Jiangyin Chengsheng New Packing Material Co., Ltd.

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. BRADSHAW

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 271, 19.8.2004., 1. lpp.

(3) OV L 84, 2.4.2005., 9. lpp.

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2168/2005

(2005. gada 23. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1831/94 par pārkāpumiem finansēšanā no Kohēzijas fonda un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 16. maija Regulu (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi (1), un jo īpaši tās 12. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 1831/94 (2) attiecas uz visiem piemērotajiem pasākumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1164/94 3. pantā.

(2)	Ir jāaktualizē Regula (EK) Nr. 1831/94, lai uzlabotu pārkāpumu paziņošanas sistēmas efektivitāti.

(3)	Ir jāprecizē, ka Regulā (EK) Nr. 1831/94 ietvertā pārkāpumu definīcija izriet no 1. panta 2. punkta Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (3).

(4)	Ir jāprecizē jēdziens “aizdomas par krāpšanu”, ņemot vērā krāpšanas definīciju, kas ietverta 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4).

(5)	“Pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas” definīcija atbilst definīcijai, kas ietverta Komisijas 1994. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmu izveidi šajā jomā (5).

(6)	Tāpat ir nepieciešams definēt jēdzienus “bankrots” un “uzņēmējs”.

(7)	Lai palielinātu paziņošanas sistēmas pievienoto vērtību, ir jāprecizē pienākums paziņot gadījumus par aizdomām par krāpšanu, lai varētu analizēt risku, un tālab jānodrošina nosūtītās informācijas kvalitāte.

(8)	Ir jāprecizē, ka Regulu (EK) Nr. 1831/94 turpina piemērot attiecībā uz jau paziņotajiem pārkāpumu gadījumiem, kuru apmērs ir mazāks par EUR 10 000.

(9)	Vajag precizēt, kāda informācija ir nepieciešama, lai izskatītu gadījumus, kad kādu summu nav nedz iespējams, nedz paredzams atgūt.

(10)	Lai samazinātu apgrūtinājumu, kas dalībvalstīm rodas no paziņošanas, un uzlabotu efektivitāti, ir jāpaaugstina minimālā robežvērtība, kuru pārsniedzot, dalībvalstīm ir jāpaziņo pārkāpumu gadījumi, un jāprecizē izņēmumi attiecībā uz paziņošanas pienākumu.

(11)

Regula (EK) Nr. 1831/94 jāpiemēro, neskarot 7. pantu Komisijas 2002. gada 29. jūlija Regulā (EK) Nr. 1386/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1164/94 (6), kas attiecas uz vadības un kontroles sistēmām un procedūru, kā ievieš finansiālas korekcijas saistībā ar palīdzību no Kohēzijas fonda.

(12)

Ir jāņem vērā saistības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) un no Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8).

(13)	Ir jānosaka konversijas kurss tām dalībvalstīm, kuras neietilpst euro zonā.

(14)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1831/94,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1831/94 groza šādi.

Iekļauj šādu 1.a pantu:

“1.a pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“pārkāpums” ir jebkurš Kopienu tiesību noteikumu pārkāpums, kas izriet no uzņēmēja darbības vai bezdarbības, kuras rezultātā tiek nodarīts vai varētu tikt nodarīts kaitējums Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, iekļaujot Kopienas budžetā nepamatotus izdevumus;

2)	“uzņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas piedalās palīdzības no fondiem īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kuras īsteno valsts varu;

“pirmā administratīvā vai tiesas konstatācija” ir pirmais rakstiskais novērtējums, ko veikusi kompetentā administratīvā vai tiesas iestāde, kurā, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, tiek secināts, ka pastāv pārkāpums, neierobežojot iespēju, ka šo secinājumu var pārskatīt vai vēlāk atsaukt administratīvās vai tiesvedības procedūras virzības rezultātā;

4)	“aizdomas par krāpšanu” ir pārkāpums, attiecībā uz kuru valsts līmenī tiek uzsākta administratīva un/vai tiesvedības procedūra, lai noteiktu, vai pastāv tīšs pārkāpums, jo īpaši krāpšana, kā tas minēts Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

5)	“bankrots” ir maksātnespējas procedūras Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 (9) 2. panta a) apakšpunkta nozīmē.

2)	Regulas 2. pantu svītro.

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šo:

“1. Divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām saņēmējas dalībvalstis paziņo Komisijai par pārkāpumu gadījumiem, attiecībā uz kuriem ir notikusi pirmā administratīvā un/vai tiesas konstatācija.

Šim nolūkam tās visos gadījumos precizē:

a)	attiecīgā projekta vai pasākuma identifikāciju un projekta numuru vai CCI kodu (Kopējo identifikācijas kodu);

b)	noteikumu, kurš tika pārkāpts;

c)	kad un no kā saņemtas pirmās ziņas, kas izraisījušas aizdomas, ka izdarīts pārkāpums;

d)	pārkāpuma izdarīšanai izmantotās darbības;

e)	ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu – vai šī darbība rada aizdomas par krāpšanu;

f)	veidu, kā tika atklāts pārkāpums;

g)	ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu – iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis;

h)	brīdi vai laikposmu, kad izdarīts pārkāpums;

i)	valsts dienestus un iestādes, kuras ir veikušas pārkāpuma konstatāciju, un dienestus, kuri ir atbildīgi par administratīvo un/vai tiesisko uzraudzību;

j)	pārkāpuma pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas dienu;

k)	iesaistīto fizisko un/vai juridisko personu vai citu tiesību subjektu/struktūru identitāti, izņemot gadījumus, kad šāds norādījums nevar būt lietderīgs pārkāpumu apkarošanā, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma raksturu;

l)	attiecīgajam projektam vai pasākumam apstiprinātā budžeta kopējo summu un līdzfinansējuma sadalījumu starp Kopienas, valsts un privāto ieguldījumu;

m)	summu, ko skar pārkāpums, un tās sadalījumu starp Kopienas, valsts un privātajiem līdzekļiem; ja k) apakšpunktā minētajām personām un/vai citām struktūrām vēl nav veikts neviens maksājums no valsts ieguldījumiem, – summas, kas būtu nepamatoti samaksātas, ja pārkāpums nebūtu atklāts;

n)	iespēju apturēt maksājumus un tos atgūt;

o)	nelikumīgo izdevumu veidu.

Atkāpjoties no pirmajā daļā minētā principa, nav jāziņo par šādiem gadījumiem:

—	gadījumi, kad vienīgais pārkāpuma aspekts ir tas, ka īstenotājas struktūras vai finansējuma adresāta bankrota dēļ daļēji vai pilnīgi nav izpildīts no Kopienas budžeta līdzfinansēts pasākums. Tomēr ir jāziņo pārkāpumi, kas izdarīti pirms bankrota, vai jebkādas aizdomas par pārkāpumu,

—	gadījumi, par kuriem īstenotāja struktūra vai finansējuma adresāts ir paziņojis administratīvai iestādei brīvprātīgi, respektīvi, pirms kompetentā iestāde tos ir atklājusi, gan tad, ja attiecīgas summas jau ir piešķirtas no publiskiem līdzekļiem, gan tad, ja vēl nav,

—	gadījumi, kad administratīvā iestāde konstatē kļūdu finansētā projekta atbilstībā un koriģē to pirms maksājuma veikšanas no publiskajiem līdzekļiem.”

Regulas 5. pantu groza šādi:

a)	Minētā panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šo: “Saņēmējas dalībvalstis paziņo Komisijai administratīvo vai tiesu iestāžu lēmumus (vai to svarīgākos elementus), kas attiecas uz šo procedūru slēgšanu, un jo īpaši norāda, vai konstatētie elementi atklāj aizdomas par krāpšanu.”

Minētā panta 2. punktu aizstāj ar šo:

“2. Ja saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka kādu summu nav iespējams vai nav paredzams atgūt pilnīgi, tā īpašā ziņojumā informē Komisiju par to, cik liela ir neatgūtā summa un kādēļ, pēc tās uzskata, šī summa būtu jāsedz Kopienai vai saņēmējai dalībvalstij.

Šai informācijai jābūt pietiekami precīzai, lai Komisija, apspriedusies ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, varētu iespējami drīz izlemt, kurš vainojams finansiālajās sekās Regulas (EK) Nr. 1164/94 12. panta 1. punkta trešā ievilkuma nozīmē.

Paziņojumā jāietver vismaz:

a)	diena, kad veikts pēdējais maksājums īstenotājai struktūrai un/vai finansējuma adresātam;

b)	atgūšanas rīkojuma noraksts;

c)	atkarībā no konkrētā gadījuma tāda dokumenta kopija, kas apliecina īstenotājas struktūras vai finansējuma adresāta maksātnespēju;

d)	kopsavilkums par pasākumiem, ko dalībvalsts veikusi, lai atgūtu attiecīgās summas, un šo pasākumu datumi.”

5)	Iekļauj šādu 6.a pantu: “6.a pants Šīs regulas 3. un 4. pantā un 5. panta 1. punktā pieprasītās ziņas pēc iespējas sniedz elektroniski, izmantojot moduli, ko īpaši šim nolūkam izveidojusi Komisija, un drošu savienojumu.”

Iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Komisija var izmantot visu vispārējo un operatīvo informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas šīs regulas piemērošanas gaitā, lai veiktu riska analīzi, izmantojot piemērotus informātikas līdzekļus, un lai izstrādātu ziņojumus un brīdinājumus, kuru pamatā ir iegūtā informācija un kuru mērķis ir aplūkot identificētos riskus.”

Regulas 10. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja, piemērojot šo regulu, tiek izmantoti personu dati, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievēroti Kopienas un valstu noteikumi par šo datu aizsardzību, jo īpaši tie noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK un vajadzības gadījumā Regulā (EK) Nr. 45/2001.”

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

1. Ja pārkāpumi attiecas uz Kopienas budžeta izdevumu summām, kas mazākas par EUR 10 000, dalībvalstis 3. un 5. pantā paredzēto informāciju Komisijai nesūta, izņemot, ja Komisija to īpaši pieprasa.

2. Dalībvalstīm, kuras pārkāpuma konstatēšanas dienā nav pieņēmušas euro kā valsts valūtu, attiecīgā izdevumu summa valsts valūtā ir jākonvertē euro. Šī summa tiks konvertējama euro, izmantojot Komisijas tā mēneša grāmatvedības likmi, kurā izdevumi ir vai būtu reģistrēti attiecīgās operatīvās programmas maksājumu iestādes pārskatos. Komisija šo likmi katru mēnesi publicē elektroniski.”

2. pants

Gadījumos, kad summa ir mazāka nekā 10 000 euro un kas ir paziņoti pirms 2006. gada 28. februāra, turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1831/94 5. pantu tādā redakcijā, ko piemēroja pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2005. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 191, 27.7.2004., 9. lpp.

(3) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(4) OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.

(5) OV L 178, 12.7.1994., 43. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2035/2005 (OV L 328, 15.12.2005., 8. lpp.).

(6) OV L 201, 31.7.2002., 5. lpp.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9) OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.”;

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/21

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 20. decembris),

lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību

(2005/948/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Komisija ir Kopienas vārdā apspriedusi divpusēju nolīgumu, lai – veicot vairākas daudzuma ierobežojumu korekcijas – uz vienu gadu pagarinātu esošo divpusējo nolīgumu un protokolus par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas noslēgti ar Baltkrievijas Republiku.

(2)	Nolīgums būtu jāparaksta Kopienas vārdā, ņemot vērā ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu kādā vēlākā datumā.

(3)	Šis divpusējais nolīgums būtu provizoriski jāpiemēro no 2006. gada 1. janvāra, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai, ar nosacījumu, ka arī Baltkrievijas Republika to provizoriski piemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personas, kas tiesīgas Eiropas Kopienas vārdā parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību (“Nolīgums”).

2. pants

Līdz tā spēkā stāšanās dienai Nolīgumu provizoriski piemēro no 2006. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ka arī Baltkrievijas Republika to provizoriski piemēro.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. pants

1. Ja Baltkrievija nepilda Nolīguma 2.4. punktā noteiktās saistības, 2006. gada kvotu samazina līdz 2005. gada līmenim.

2. Lēmumu piemērot šā panta 1. punktu pieņem saskaņā ar procedūrām, kas minētas 17. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 (1993. gada 12. oktobris) par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (1).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Briselē, 2005. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

Priekšsēdētāja

M. BECKETT

(1) OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1478/2005 (OV L 236, 13.9.2005., 3. lpp.).

NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS FORMĀ

starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību

Godātais kungs!

1. Man ir tas gods atsaukties uz Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kurš parafēts 1993. gada 1. aprīlī un pēdējo reizi grozīts un pagarināts ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā, kas parafēts 2004. gada 29. novembrī (turpmāk – “Nolīgums”).

2. Ņemot vērā to, ka 2005. gada 31. decembrī beidzas Nolīguma darbības termiņš, un saskaņā ar Nolīguma 19. panta 1. punktu Eiropas Kopiena un Baltkrievijas Republika vienojas pagarināt Nolīguma termiņu vēl uz vienu gadu, ņemot vērā šādus grozījumus un nosacījumus:

2.1.	Nolīguma 19. panta 1. punkta otro un trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.”

2.2.	Nolīguma II pielikumu, kurā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi eksportam no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Kopienu, aizstāj ar šīs vēstules 1. papildinājumu.

2.3.	Nolīguma C protokola pielikumu, kurā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi eksportam no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Kopienu pēc Baltkrievijas Republikā veiktajām IPD, laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim aizstāj ar šīs vēstules 2. papildinājumu.

2.4.

Eiropas Kopienas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu importam Baltkrievijas Republikā 2006. gadā piemēro muitas nodokli, nepārsniedzot muitas nodokli, kas 2003. gadam noteikts 4. papildinājumā Nolīgumam vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, kurš parafēts 1999. gada 11. novembrī.

Ja šīs likmes nepiemēro, Kopienai ir tiesības proporcionāli uz atlikušo Nolīguma laiku atkārtoti ieviest kvantitatīvos ierobežojumus, kas bija spēkā 2005. gadā, kā noteikts 2004. gada 29. novembrī parafētajā Vēstuļu apmaiņā.

3. Ja Baltkrievijas Republika kļūst par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) dalībnieci pirms Nolīguma termiņa beigām, tad no dienas, kad Baltkrievijas Republika pievienojas PTO, uz to attiecas PTO nolīgumi un noteikumi.

4. Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš izklāstītajam. Ja tā ir, šis Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses ir informējušas viena otru par to, ka ir pabeigtas juridiskās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā. Tikmēr nolīgumu no 2006. gada 1. janvāra piemēro provizoriski, ievērojot savstarpīguma nosacījumu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

1. papildinājums

“II PIELIKUMS

Baltkrievija	Kategorija	Vienība	Kvota no 2006. gada 1. janvāra
IA grupa	1	tonnas	1 585
	2	tonnas	6 000
	3	tonnas	242
IB grupa	4	gabali (tūkst.)	1 672
	5	gabali (tūkst.)	1 105
	6	gabali (tūkst.)	1 550
	7	gabali (tūkst.)	1 252
	8	gabali (tūkst.)	1 160
IIA grupa	9	tonnas	363
	20	tonnas	329
	22	tonnas	524
	23	tonnas	255
	39	tonnas	241
IIB grupa	12	pāri (tūkst.)	5 959
	13	gabali (tūkst.)	2 651
	15	gabali (tūkst.)	1 569
	16	gabali (tūkst.)	186
	21	gabali (tūkst.)	930
	24	gabali (tūkst.)	844
	26/27	gabali (tūkst.)	1 117
	29	gabali (tūkst.)	468
	73	gabali (tūkst.)	329
	83	tonnas	184
IIIA grupa	33	tonnas	387
	36	tonnas	1 309
	37	tonnas	463
	50	tonnas	207
IIIB grupa	67	tonnas	356
	74	gabali (tūkst.)	377
	90	tonnas	208
IV grupa	115	tonnas	95
	117	tonnas	2 100
	118	tonnas	471
Gabali (tūkst.): viens tūkstotis gabalu”

2. papildinājums

“C PROTOKOLA PIELIKUMS

Kategorija	Vienība	No 2006. gada 1. janvāra
4	1 000 gab.	5 055
5	1 000 gab.	7 047
6	1 000 gab.	9 398
7	1 000 gab.	7 054
8	1 000 gab.	2 402
12	1 000 gab.	4 749
13	1 000 gab.	744
15	1 000 gab.	4 120
16	1 000 gab.	839
21	1 000 gab.	2 741
24	1 000 gab.	706
26/27	1 000 gab.	3 434
29	1 000 gab.	1 392
73	1 000 gab.	5 337
83	Tonnas	709
74	1 000 gab.	931”

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu … vēstule, kuras teksts ir šāds:

2.1.	Nolīguma 19. panta 1. punkta otro un trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.”

2.2.	Nolīguma II pielikumu, kurā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi eksportam no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Kopienu, aizstāj ar šīs vēstules 1. papildinājumu.

2.3.	Nolīguma C protokola pielikumu, kurā noteikti kvantitatīvie ierobežojumi eksportam no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Kopienu pēc Baltkrievijas Republikā veiktajām IPD, laikposmam no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim aizstāj ar šīs vēstules 2. papildinājumu.

2.4.

Man ir tas gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Baltkrievijas Republikas valdības vārdā

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 23. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2003/135/EK attiecībā uz plānu pagarināšanu attiecībā uz klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām un to ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Ziemeļreinas-Vestfāles un Reinzemes-Pfalcas federālās zemes atsevišķos apgabalos

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5621)

(Autentiski ir tikai teksti franču un vācu valodā)

(2005/950/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (1), un jo īpaši tās 16. panta 1. punktu un 20. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 27. februāra Lēmums 2003/135/EK, ar ko apstiprina klasiskā cūku mēra apkarošanas plānu un savvaļas cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Vācijas federālajās zemēs – Lejassaksijā, Ziemeļreinā-Vestfālē, Reinzemē-Pfalcā un Sārzemē (2), tika pieņemts kā viens no pasākumiem klasiskā cūku mēra apkarošanai.

(2)

Slimību veiksmīgi izdevās apkarot Ziemeļreinas-Vestfāles federālajā zemē, un apstiprinātais slimības apkarošanas plāns, kas tika pieņemts attiecībā uz dažiem šīs federālās zemes apgabaliem, tika atcelts ar Komisijas 2005. gada 26. janvāra Lēmumu 2005/58/EK, ar kur groza Lēmumu 2003/135/EK attiecībā uz apkarošanas un vakcinācijas plānu izbeigšanu Lejassaksijas un Ziemeļreinas-Vestfāles federālajās zemēs un apkarošanas plānu Sārzemes federālajā zemē (Vācijā) (3).

(3)

Vācijas iestādes ir informējušas Komisija par slimības uzliesmojumu meža cūku populācijā 2005. gada oktobrī dažos Ziemeļreinas-Vestfāles apgabalos un attiecīgi ir grozījušas plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai meža cūkām un šo cūku ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri, un par to paziņojušas Komisijai.

(4)

Ņemot vērā epidemioloģiskos datus, Vācijā šīs slimības apkarošanas plāns ir jāpaplašina, iekļaujot Ziemeļreinas-Vestfāles apgabala Euskirchen teritoriju un Reinzemes-Pfalcas apgabala Ahrweiler un Daun teritoriju. Turklāt jāgroza plāns savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri, lai iekļautu šajā plānā arī minētās teritorijas.

(5)	Tālab attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/135/EK.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2003/135/EK pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai un Francijas Republikai.

Briselē, 2005. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 53, 28.2.2003., 47. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/236/EK (OV L 72, 18.3.2005., 44. lpp.).

(3) OV L 24, 27.1.2005., 45. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

1. APGABALI, KUROS SLIMĪBAS APKAROŠANAS PLĀNI IR IZPILDĪTI:

A. Reinzemē-Pfalcā:

a)	Bad Dürkheim, Donnersbergkreis un Südliche Weinstraße;

b)	Speyer, Landau, Neustadt an der Weinstraße, Pirmasens un Kaiserslautern pilsētas;

Kreis Alzey-Worms apdzīvotās vietas: Stein-Bockenheim, Wonsheim, Siefersheim, Wöllstein, Gumbsheim, Eckelsheim, Wendelsheim, Nieder-Wiesen, Nack, Erbes-Büdesheim, Flonheim, Bornheim, Lonsheim, Bermershein vor der Höhe, Albig, Bechenheim, Offenheim, Mauchenheim, Freimersheim, Wahlheim, Kettenheim, Esselborn, Dintesheim, Flomborn, Eppelsheim, Ober-Flörsheim, Hangen-Weisheim, Gundersheim, Bermersheim, Gundheim, Framersheim, Gau-Heppenheim, Monsheim un Alzey;

Kreis Bad Kreuznach apdzīvotās vietas: Becherbach, Reiffelbach, Schmittweiler, Callbach, Meisenheim, Breitenheim, Rehborn, Lettweiler, Abtweiler, Raumbach, Bad Sobernheim, Odernheim a. Glan, Staudernheim, Oberhausen a. d. Nahe, Duchroth, Hallgarten, Feilbingert, Hochstätten, Niederhausen, Norheim, Bad Münster a. Stein-Ebernburg, Altenbamberg, Traisen, Fürfeld, Tiefenthal, Neu-Bamberg, Frei-Laubersheim, Hackenheim, Volxheim, Pleitersheim, Pfaffen-Schwabenheim, Biebelsheim, Guldental, Bretzenheim, Langenlonsheim, Laubenheim, Dorsheim, Rümmelsheim, Windesheim, Stromberg, Waldlaubersheim, Warmsroth, Schweppenhausen, Eckenroth, Roth, Boos, Hüffelsheim, Schloßböckelheim, Rüdesheim, Weinsheim, Oberstreit, Waldböckelheim, Mandel, Hargesheim, Roxheim, Gutenberg un Bad Kreuznach;

e)	Kreis Germersheim: Lingenfeld, Bellheim un Germersheim pašvaldības;

f)	Kreis Kaiserslautern: Weilerbach, Otterbach, Otterberg, Enkenbach-Alsenborn, Hochspeyer, Kaiserslautern-Süd, Landstuhl un Bruchmühlbach-Miesau pašvaldības, Ramstein-Miesenbach, Hütschenhausen, Steinwenden un Kottweiler-Schwanden apdzīvotās vietas;

g)	Kreis Kusel: Odenbach, Adenbach, Cronenberg, Ginsweiler, Hohenöllen, Lohnweiler, Heinzenhausen, Nussbach, Reipoltskirchen, Hefersweiler, Relsberg, Einöllen, Oberweiler-Tiefenbach, Wolfstein, Kreimbach-Kaulbach, Rutsweiler a.d. Lauter, Rothselberg, Jettenbach un Bosenbach apdzīvotās vietas;

h)	Dudenhofen, Waldsee, Böhl-Iggelheim, Schifferstadt, Römerberg un Altrip pašvaldības;

i)	Kreis Südwestpfalz: Waldfischbach-Burgalben, Rodalben, Hauenstein, Dahner-Felsenland, Pirmasens-Land un Thaleischweiler-Fröschen pašvaldības, Schmitshausen, Herschberg, Schauerberg, Weselberg, Obernheim-Kirchenarnbach, Hettenhausen, Saalstadt, Wallhalben un Knopp-Labach apdzīvotās vietas;

j)	Kreis Ahrweiler: Adenau un Ahrweiler pašvaldības;

k)	Kreis Daun: Nohn un Üxheim pašvaldības.

B. Ziemeļreina-Vestfāle

—

Kreis Euskirchen: Bad Münstereifel pilsēta, Blankenheim pašvaldība (apdzīvotas vietas Lindweiler, Lommersdorf un Rohr), Euskirchen pilsēta (Billig, Euenheim, Flamersheim, Kirchheim, Kreuzweingarten, Niederkastenholz, Rheder, Schweinheim, Stotzheim un Wißkirchen apdzīvota vieta), Mechernich pilsēta (Antweiler, Harzheim, Holzheim, Lessenich, Rissdorf, Wachendorf un Weiler am Berge apdzīvotas vietas), Nettersheim pašvaldība (Bouderath, Buir, Egelgau, Frohngau, Holzmühlheim, Pesch, Roderath un Tondorf apdzīvotas vietas).

2. APGABALI, KUROS IR VEIKTA ĀRKĀRTAS VAKCINĀCIJA

A. Reinzemē-Pfalcā:

a)	Kreise: Bad Dürkheim, Donnersbergkreis un Südliche Weinstraße;

b)	Speyer, Landau, Neustadt an der Weinstraße, Pirmasens un Kaiserslautern pilsētas;

e)	Kreis Germersheim: Lingenfeld, Bellheim un Germersheim pašvaldības;

f)	Kreis Kaiserslautern: Weilerbach, Otterbach, Otterberg, Enkenbach-Alsenborn, Hochspeyer, Kaiserslautern-Süd, Landstuhl un Bruchmühlbach-Miesau pašvaldības, Ramstein-Miesenbach, Hütschenhausen, Steinwenden un Kottweiler-Schwanden apdzīvotās vietas;

g)	Kreis Kusel: Odenbach, Adenbach, Cronenberg, Ginsweiler, Hohenöllen, Lohnweiler, Heinzenhausen, Nussbach, Reipoltskirchen, Hefersweiler, Relsberg, Einöllen, Oberweiler-Tiefenbach, Wolfstein, Kreimbach-Kaulbach, Rutsweiler a.d. Lauter, Rothselberg, Jettenbach un Bosenbach apdzīvotās vietas;

h)	Dudenhofen, Waldsee, Böhl-Iggelheim, Schifferstadt, Römerberg un Altrip pašvaldības;

i)	Kreis Südwestpfalz: Waldfischbach-Burgalben, Rodalben, Hauenstein, Dahner-Felsenland, Pirmasens-Land un Thaleischweiler-Fröschen pašvaldības, Schmitshausen, Herschberg, Schauerberg, Weselberg, Obernheim-Kirchenarnbach, Hettenhausen, Saalstadt, Wallhalben un Knopp-Labach apdzīvotās vietas;

j)	Kreis Ahrweiler: Adenau un Ahrweiler pašvaldības;

k)	Kreis Daun: Nohn un Üxheim pašvaldības.

B. Ziemeļreina-Vestfāle

—

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/33

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2005. gada 15. decembris),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/1 par Eiropas Centrālās bankas valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un par juridisko dokumentāciju operācijām, kas saistītas ar Eiropas Centrālās bankas valūtas rezerves aktīviem

(ECB/2005/15)

(2005/951/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta trešo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus, un jo īpaši to 3.1. panta trešo ievilkumu, kā arī 12.1., 14.3. un 30.6. pantu,

tā kā:

(1)

2000. gada 3. februāra Pamatnostādne ECB/2000/1 par Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un juridisko dokumentāciju operācijām ar Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīviem (1) nosaka, cita starpā, kādu juridisko dokumentāciju jāizmanto šādos darījumos.

(2)

Pamatnostādne ECB/2000/1 tika grozīta 2005. gada 11. martā, lai atspoguļotu ECB lēmumu izmantot Eiropas Savienības Banku federācijas (Fédération Bancaire Européenne) (FBE) Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevums) nodrošinātos darījumos un ārpusbiržas atvasinājumu darījumos ar ECB ārvalstu valūtas aktīviem, kuros darījumu partneri reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar dažu Eiropas jurisdikciju tiesību aktiem.

(3)

Attiecībā uz darījumu partneriem, kas reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem, ECB šobrīd uzskata, ka FBE Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) būtu jāizmanto:

i)	visos ar ECB ārvalstu valūtas aktīviem saistītajos ārpusbiržas atvasinājumu darījumos ar šādiem darījumu partneriem; un

ii)	lai dokumentētu ECB ārvalstu valūtas aktīvu noguldījumu darījumus ar šādiem darījumu partneriem ar nosacījumu, ka tie ir tiesīgi veikt noguldījumu darījumus, kā arī repo un/vai ārvalstu valūtas darījumus.

(4)

Pamatnostādne ECB/2000/1 tādēļ jāgroza, lai noteiktu, ka FBE Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) izmanto ārpusbiržas atvasinājumu darījumos un noguldījumu darījumos ar darījumu partneriem, kas reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktiem, kā arī lai atspoguļotu ECB lēmumu darījumos ar šādiem partneriem vairs neizmantot ECB Savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgumu.

(5)	Saskaņā ar Statūtu 12.1. un 14.3. pantu ECB pamatnostādnes ir neatņemama Kopienas tiesību sastāvdaļa,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2000/1 groza šādi:

Pamatnostādnes 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ar katru darījuma partneri jānoslēdz vispārējs nolīgums par savstarpēju prasījumu dzēšanu pēc viena no paraugiem, kas pievienoti šai pamatnostādnei kā 2. pielikums, izņemot darījuma partnerus, ar kuriem ECB parakstījusi FBE Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu), un kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar kādas no šo jurisdikciju tiesību aktiem: Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (tikai Anglija un Velsa) vai Šveice.”

Pamatnostādnes 2.a pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Savstarpēju prasījumu dzēšanas pamatlīgums, kuram piemēro Anglijas tiesību aktus un kurš sastādīts angļu valodā (izmantošanai attiecībās ar visiem darījumu partneriem, izņemot darījumu partnerus:

i)	kas reģistrēti Amerikas Savienotajās Valstīs; vai

ii)	kas reģistrēti Francijā un Vācijā, un kas ir tiesīgi tikai attiecībā uz noguldījumiem; vai

iii)

ar kuriem ECB parakstījusi FBE Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) un kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar kādas no šo jurisdikciju tiesību aktiem: Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (tikai Anglija un Velsa) vai Šveice).”

Pamatnostādnes 3. pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“FBE Finanšu darījumu pamatlīgums (2004. gada izdevums) darījumos ar partneriem, kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar kādas no šo jurisdikciju tiesību aktiem: Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (tikai Anglija un Velsa) vai Šveice.”

Pamatnostādnes 3. pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīvu noguldījumu darījumus ar partneriem, kuri var veikt nodrošinātus darījumus, kā aprakstīts 1. punktā, un/vai ārpusbiržas atvasinājumu darījumus, kā aprakstīts 2. punktā, un kuri ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar kādas no tālāk tekstā minēto jurisdikciju tiesību aktiem, dokumentē, izmantojot FBE Finanšu darījumu pamatlīgumu (2004. gada izdevumu) tādā veidā, kādā ECB to periodiski apstiprinājusi vai grozījusi: Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste (tikai Anglija un Velsa) vai Šveice.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī pamatnostādne stājas spēkā 2006. gada 15. martā.

3. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta to dalībvalstu centrālajām bankām, kuras ir pieņēmušas euro saskaņā ar Līgumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2005. gada 15. decembrī

ECB Padomes vārdā —

ECB priekšsēdētājs

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 207, 17.8.2000., 24. lpp., Pamatnostādne, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Pamatnostādni ECB/2005/6 (OV L 109, 29.4.2005., 107. lpp.).

28.12.2005

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/35

Labojums Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 357, 2002. gada 31. decembris )

33. lappusē 122. panta 3. punkta pirmo teikumu:

tekstu:

“Īstenojot sarunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes par savu izvēli apspriežas ar pretendentiem, kas atbilst 135. pantā noteiktajiem izvēles kritērijiem, un risina sarunas par līguma noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.”,

lasīt šādi:

“Īstenojot sarunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes par savu izvēli apspriežas ar kandidātiem, kas atbilst 135. pantā noteiktajiem izvēles kritērijiem, un risina sarunas par līguma noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.”.

62. lappusē 241. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

tekstu:

“līgumiem, kuru vērtība ir EUR 200 000 vai vairāk: starptautisks ierobežots konkurss 122. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;”,

lasīt šādi:

“līgumiem, kuru vērtība ir EUR 200 000 vai vairāk: starptautisks ierobežots konkurss 122. panta 2. punkta otrās daļas un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;”.

62. lappusē 241. panta 3. punkta otro daļu:

tekstu:

“Piedāvājumus atver un novērtē atlases komisija, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Atlases komisijas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.”,

lasīt šādi:

“Piedāvājumus atver un novērtē izvērtēšanas komiteja, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Izvērtēšanas komitejas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.”.

62. lappusē 241. panta 4. punkta pēdējo daļu:

tekstu:

“Ja konkursa dokumentos ir paredzētas intervijas, atlases komisija, rakstveidā pieņēmusi provizoriskus secinājumus, var pirms galīgās tehnisko piedāvājumu novērtēšanas iztaujāt tās ekspertu komandas galvenos locekļus, kas piedāvāta tehniski pieņemamā piedāvājumā. Šādos gadījumos atlases komisija izjautā ekspertu komandas locekļus, vēlams, visus kopā, ja tie veido komandu, un ar pietiekami īsiem starplaikiem, lai varētu izdarīt salīdzinājumu. Intervijas notur saskaņā ar standarta modeli, par kuru atlases komisija vienojusies iepriekš un kuru piemēro visiem ekspertiem vai komandām, ko aicina uz interviju. Intervijas dienu un laiku jāpaziņo pretendentiem vismaz desmit kalendārās dienas iepriekš. Ja ir nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ pretendents nevar ierasties uz interviju, jāpaziņo pretendentam jauna diena un laiks.”,

lasīt šādi:

“Ja konkursa dokumentos ir paredzētas intervijas, izvērtēšanas komiteja, rakstveidā pieņēmusi provizoriskus secinājumus, var pirms galīgās tehnisko piedāvājumu novērtēšanas iztaujāt tās ekspertu komandas galvenos locekļus, kas piedāvāta tehniski pieņemamā piedāvājumā. Šādos gadījumos izvērtēšanas komiteja izjautā ekspertu komandas locekļus, vēlams, visus kopā, ja tie veido komandu, un ar pietiekami īsiem starplaikiem, lai varētu izdarīt salīdzinājumu. Intervijas notur saskaņā ar standarta modeli, par izvērtēšanas komiteja vienojusies iepriekš un kuru piemēro visiem ekspertiem vai komandām, ko aicina uz interviju. Intervijas dienu un laiku jāpaziņo pretendentiem vismaz desmit kalendārās dienas iepriekš. Ja ir nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ pretendents nevar ierasties uz interviju, jāpaziņo pretendentam jauna diena un laiks.”.

63. lappusē 242. panta 2. punktu:

tekstu:

“b)

papildu pakalpojumus veido atkārtoti līdzīgi pakalpojumi, kas uzticēti darbuzņēmējam, kurš sniedz pakalpojumus saskaņā ar pirmo līgumu, ja par pirmo pakalpojumu sniegšanu bijis publicēts līguma paziņojums un līguma paziņojumā, kas bija publicēts par pirmo pakalpojumu, ir skaidri noteikta iespēja izmantot sarunu procedūru par jauniem pakalpojumiem šim projektam un paredzamās izmaksas.

Vienreizējs līguma pagarinājums ir iespējams par vērtību un uz termiņu, kas līdzvērtīgs ne vairāk kā sākotnējā līguma vērtībai un termiņam.”,

lasīt šādi:

“b)

63. lappusē 243. panta 2. punkta otro daļu:

tekstu:

lasīt šādi:

“Piedāvājumus atver un novērtē izvērtēšanas komiteja, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Komitejas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.”.

64. lappusē 245. panta 2. punkta otro daļu:

tekstu:

lasīt šādi:

66. lappusē 249. panta 3. punkta h) apakšpunkta ii) ievilkumu:

tekstu:

“avansa maksājumi,”,

lasīt šādi:

“iepriekšējā finansējuma maksājumi,”.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 345

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	48. sējums 2005. gada 28. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 2165/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai	5
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 2167/2005 (2005. gada 20. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/2004, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus polietilēntereftalāta (PET) importam, kura izcelsme cita starpā ir Ķīnas Tautas Republikā	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 2168/2005 (2005. gada 23. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1831/94 par pārkāpumiem finansēšanā no Kohēzijas fonda un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā	15
	*	Padomes Direktīva 2005/92/EK (2005. gada 12. decembris), ar ko groza Direktīvu 77/388/EK attiecībā uz periodu, kurā jāpiemēro PVN minimālā standartlikme	19

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Padome
*	Padomes Lēmums (2005. gada 20. decembris), lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību	21
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību	23
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 23. decembris) par Kopienas 2002., 2003. un 2004. gadā sākto salīdzināšanas izmēģinājumu un pētījumu turpināšanu 2006. gadā ar Prunus domestica un Prunus persica (L.) Batsch, Malus Mill. un Rubus idaeus L. pavairošanas un stādāmo materiālu, ņemot vērā Padomes Direktīvu 92/34/EEK	28
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 23. decembris), ar ko groza Lēmumu 2003/135/EK attiecībā uz plānu pagarināšanu attiecībā uz klasiskā cūku mēra apkarošanu savvaļas cūkām un to ārkārtas vakcināciju pret klasisko cūku mēri Ziemeļreinas-Vestfāles un Reinzemes-Pfalcas federālās zemes atsevišķos apgabalos (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 5621)	30
	Eiropas Centrālā banka
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2005. gada 15. decembris), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/1 par Eiropas Centrālās bankas valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un par juridisko dokumentāciju operācijām, kas saistītas ar Eiropas Centrālās bankas valūtas rezerves aktīviem (ECB/2005/15)	33

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002.)	35