Ziņotāja:

Ozlem YILDIRIM

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 18.8.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ārējo attiecību specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.12.2023.
Pieņemts plenārsesijā	17.1.2024.
Plenārsesija Nr.	584
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	162/3/0

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas sekas pastiprina riskus un apdraudējumus mieram, kā arī Eiropas un starptautiskajai drošībai. Klimata pārmaiņu straujā paātrināšanās izpaužas kā ārkārtēju klimatisko apstākļu daudzkāršošanās, un to papildina dažādi vides degradācijas veidi. Tādējādi šī dinamika papildina lauksaimniecības, ūdens un infrastruktūras problēmas, kas skar daudzu valstu iedzīvotājus un var izraisīt sociālu, ekonomisku, institucionālu un politisku nestabilitāti.

1.2.

Kaut arī EESK var tikai atbalstīt Komisijas pausto nolūku ņemt vērā klimata un drošības problēmas, ir tomēr jānorāda, ka Komisijas ierosinātajā dokumentā nav skaidri noteikts to ģeogrāfiskais, politiskais un militārais tvērums. EESK uzskata, ka ir steidzami jāiegulda noturīgu reaģēšanas pasākumu izveidē, un jo īpaši jāsagatavo ES lēmumu pieņemšanas procesi šāda veida krīzes situācijām nākotnē.

1.3.

ES iestādēm būtu jāapsver biofizisko apstākļu (no kuriem ir atkarīga iedzīvotāju dzīvība un labklājība) straujo izmaiņu iekļaušana Eiropas Savienības politikas un kohēzijas politikas izstrādē (gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan uz ES kaimiņvalstīm un partnervalstīm).

1.4.

EESK atgādina, ka Eiropas projekta galvenais mērķis ir veicināt un uzturēt mieru, un atkārtoti apliecina tā visaugstāko prioritāti. Lai to nodrošinātu, Eiropai ir vairāk jārūpējas par miera nostiprināšanu. Miera veicināšana nav nošķirama no pamattiesību aizsardzības un veicināšanas, nedz arī no demokrātijas. Klimata un drošības kopsakara ievērošana tās aizsargās, ciktāl šādas pieejas uzdevums ir saglabāt un veicināt pamattiesības, saskaroties ar to apstrīdēšanu, ko klimata pārmaiņu izraisītā nedrošība varētu radīt gan indivīdiem, gan sabiedrībai.

1.5.

EESK nostāja ir vairāk ņemt vērā klimata un drošības kopsakaru un šajā nolūkā radīt proaktīvus kontaktus starp iestādēm, kas atbild par ārējām attiecībām, ES iekšējo kohēziju, dalībvalstu drošības un aizsardzības dienestiem, kā arī tajos iekļaut pastāvīgu dialogu ar zinātnisko kopienu. Šāda dialoga mērķis panākt, lai ES varētu laika gaidā pakāpeniski, pasliktinoties vides un klimata situācijai, pielāgot savu politiku.

1.6.

Šajā stiprināšanas darbā būtu jāintegrē saistībā ar noturību veiktie pētījumi un inovācijas, kas dos iespēju uzlabot gan ES prognozēšanas pasākumus, gan rīcības efektivitāti.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

Savā paziņojumā par ES reakciju uz to, kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ietekmē mieru, drošību un aizsardzību, Eiropas Komisija cita starpā atklāj riskus un apdraudējumus, ko klimata pārmaiņas rada un vēl radīs attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu, veselību un demogrāfiskajām pārmaiņām. Kā apgalvo Komisija, no tā izrietēs riski sociālajai kohēzijai, jo īpaši pilsētvidē. Turklāt arvien straujākā ūdens līmeņa celšanās okeānā un reģionālās pārmaiņas, jo īpaši Arktikā, spēcīgi ietekmēs visas dalībvalstis.

2.2.

Turklāt šī situācija, ko pasliktina karš Ukrainā, palielina konkurenci uz piekļuvi resursiem un tehnoloģijām, kas nepieciešamas, lai veiktu ekoloģisko un enerģētisko pārkārtošanos. Tāpēc ir svarīgi saskaņoti rīkoties attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un jauna zaļā kursa īstenošanu, tajā pašā laikā sagatavojot ES un tās dalībvalstis daudziem traucējumu riskiem, ko rada klimata un drošības kopsakara radītie riski un krīzes.

2.3.

Attiecībā uz šiem riskiem dokumentā ir ierosināts, lai Eiropas Savienība agrīnās brīdināšanas un konfliktu analīzes sistēmā iekļauj klimata un vides datu vākšanu un savieno konfliktu analīzei paredzētos ES tīklus un platformas. Turklāt klimata un drošības pieeja būtu arī operatīvi jāintegrē ES ārējās darbībās, jo īpaši Sāhelā, Āfrikas raga reģionā un nelielās salu valstīs (1). Eiropai būtu arī jāpalielina savi ieguldījumi attīstības, starptautiskās sadarbības, miera uzturēšanas un nostiprināšanas un humanitārās palīdzības programmās, tajās skaidrāk iekļaujot gan ar klimata pārmaiņām, gan ar aizsardzību saistītos riskus.

2.4.

Dokumentā ierosināts arī stiprināt klimata pārmaiņām pakļautās aizsardzības infrastruktūras un nozaru pielāgošanos dalībvalstīs, vienlaikus ierosinot izveidot tīklu starp dažādajām iniciatīvām, kas attiecas uz enerģiju un aprites ekonomiku kā aizsardzības riskiem, Eiropas Aizsardzības aģentūras sistēmā, šajos jautājumos pastāvīgi veicot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm.

2.5.

Visbeidzot, būtu jāizveido sinerģija starp dažādajām iniciatīvām, kas saistītas ar dabiskās vides saglabāšanu, enerģētikas pārkārtošanu, resursiem un kritiski svarīgām izejvielām, lai sasniegtu mērķus, ko ES sev ir noteikusi klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka klimata pārmaiņu un vides degradācijas sekas pastiprina riskus un apdraudējumus mieram, kā arī Eiropas un starptautiskajai drošībai. Gan planētas, gan vietējā mērogā klimata pārmaiņu straujā paātrināšanās izpaužas kā ārkārtēju klimatisko apstākļu daudzkāršošanās, un to papildina dažādi vides degradācijas veidi, to skaitā bioloģiskās daudzveidības krīze, augsnes krīze, ūdens aprites krīze, resursu izsīkšana un vispārējs piesārņojums, ko rada ķīmiskas vielas vai plastmasa. Šī dinamika mijiedarbojas ar lauksaimniecības, ūdens un infrastruktūras problēmām, kas skar daudzu valstu iedzīvotājus un var kļūt par sociālas, ekonomiskas, institucionālas un politiskas nestabilitātes izraisītāju. No tā izriet pārtikas nodrošinājuma situācijas pasliktināšanās, un jaunie veselības riski (2) rada ievērojamu satraukumu.

3.2.

Ir noteikti jāizprot sarežģītās saiknes starp klimatu un drošību, kas var radīt riskus un krīzes visās pasaules valstīs. Klimata pārmaiņas kā vides degradācijas process notiek visas planētas līmenī. Tāpēc to dinamika un stāvokļa pasliktināšanās pastāvīgi ietekmē visu pasauli un rada šaubas par iespēju klimata un drošības savstarpējās saiknes jautājumus risināt tikai ārpus savas teritorijas.

3.3.

EESK atgādina, ka Eiropas projekta galvenais mērķis ir veicināt un uzturēt mieru, un atkārtoti apliecina tā visaugstāko prioritāti. Lai to sasniegtu, Eiropai ir aktīvāk jāiesaistās miera veidošanā ne vien visā pasaulē, bet arī pašā Eiropā (3). Ņemot vērā klimata un drošības kopsakaru, ir jāizstrādā Eiropas politika un ir jāpiešķir līdzekļi, kas nepieciešami miera aizsargāšanai un veicināšanai. Jo vairāk ir ģeopolitiskās spriedzes situāciju, jo šāda pieeja ir svarīgāka.

3.4.

Miera veicināšana nav nošķirama no pamattiesību aizsardzības un veicināšanas, nedz arī no demokrātijas. Klimata un drošības saikne būtu jāņem vērā ar mērķi aizsargāt klimatu un drošību (jo īpaši tiesības uz dzīvību, drošumu, neaizskaramību un brīvību, kā arī citas attiecīgi izrietošās pamattiesības), ciktāl šādas pieejas mērķis ir saglabāt un veicināt pamattiesības, saskaroties ar to apstrīdēšanu, uz kuru indivīdus un sabiedrību varētu pamudināt klimata pārmaiņu izraisītā nedrošība.

3.5.

Šajā stiprināšanas procesā būtu jāintegrē noturības jomā veiktie pētījumi un inovācijas, jo tas dotu iespēju uzlabot gan ES prognozēšanas darbību, gan tās rīcības efektivitāti un tās leģitimitāti valstu, sabiedrības un iedzīvotāju skatījumā. Eiropas leģitimitāte nostiprināsies vēl jo vairāk, ja veiktie pasākumi ļaus stiprināt pārtikas nodrošinājumu, ko tieši apdraud klimata pārmaiņu straujā paātrināšanās.

3.6.

Ņemot vērā jaunos planētas mēroga retroakcijas lokus, ES iestādēm būtu jāapsver, vai Eiropas Savienības politikas izstrādē un ārējās attiecībās ar reģionālajām partnerorganizācijām un ar starptautiskajām organizācijām nebūtu jānosaka, ka ir jāņem vērā biofizisko apstākļu (no kuriem ir atkarīga iedzīvotāju dzīvība un labklājība) straujās izmaiņas un politiskā kohēzija (gan dalībvalstu, gan uz ES partnervalstu kohēzija).

3.7.

No tā izriet jaunu prioritāšu noteikšana, jo īpaši attiecībā uz solidaritāti civilās aizsardzības jomā. Savienības civilās aizsardzības mehānisms vairs nav nedz pietiekami spējīgs, nedz pietiekami plašs, lai reaģētu uz katastrofām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un daudzējādiem riskiem, un tas attiecas uz tā dažādiem aspektiem – novēršanu, sagatavotību, brīdināšanu, plānošanu un operatīvajām spējām Eiropas Savienības teritorijā un ārpus tā (4). EESK uzskata, ka ir svarīgi labāk apzināt un pilnveidot ES pasākumus pēc katastrofām, kas notikušas ārpus tās teritorijas. EESK uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir attīstīt operatīvo sadarbību, saskaņojot apmācību, uzlabot aprīkojuma un iekārtu savietojamību, kā arī komandķēžu skaidrību un efektivitāti. Papildus vispāratzītajai darbībai attiecībā uz dabas katastrofām ES civilās aizsardzības mehānisma uzdevums nākotnē būs novērst arī citus riskus, piemēram, pandēmijas, sniegt palīdzību iedzīvotājiem kara zonā, novērst lielus rūpnieciskos riskus, liela mēroga jūras piesārņojumu, kiberuzbrukumu sekas attiecībā uz elektroenerģijas vai dzeramā ūdens tīkliem un visu būtisko infrastruktūru.

3.8.

EESK uzskata, ka ir steidzami jāiegulda noturīgu reaģēšanas pasākumu izveidē, un jo īpaši jāsagatavo ES lēmumu pieņemšanas procesi šāda veida krīzes situācijām nākotnē. Tāpēc EESK uzskata, ka ir vairāk jāņem vērā klimata un drošības kopsakars, un jārada proaktīvi sakari starp iestādēm, kas atbild par ārējām attiecībām, par ES iekšējo kohēziju, dalībvalstu drošības un aizsardzības dienestiem, tajā iekļaujot pastāvīgu dialogu ar zinātnisko kopienu un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šāda dialoga mērķis ir panākt, lai vides un klimata situācijas pasliktināšanās gaitā ES varētu pielāgot savu politiku atbilstoši zinātnisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem.

4.   Īpašas piezīmes

Drošība un preventīvā darbība

4.1.

Kaut arī EESK viennozīmīgi atbalsta Komisijas pausto nolūku ņemt vērā klimata un drošības problemātiku, tomēr ir jānorāda, ka Komisijas ierosinātajā dokumentā nav skaidri noteikts to ģeogrāfiskais, politiskais un militārais tvērums.

4.2.

Ierosinātajā dokumentā vērojama kāda epistemoloģiska pretruna. Klimata un drošības problemātika ir uzskatīta par fundamentālu jautājumu, tomēr dokumentā nav skatīts tās mainīgais raksturs, jo situācija strauji un pastāvīgi pasliktināsies, un tas var arī radīt ievērojamu spriedzi starp dalībvalstīm. Var tikai prognozēt, ka arvien biežāki ārkārtēji klimatiskie apstākļi pastāvīgā apvienojumā ar saldūdens aprites traucējumiem, bioloģiskās daudzveidības krīzi un arvien straujāku ūdens līmeņa paaugstināšanos okeānos, kā arī ar ģeopolitiskajiem apdraudējumiem, tostarp tiem, ko rada Ukrainā notiekošais karš, radīs jauna veida saspīlējumus gan dalībvalstīs, gan starp tām (5), kā arī starptautiskajā mērogā.

4.3.

Saskaroties ar šiem riskiem, Eiropai ir lielas priekšrocības – pētniecības un prognozēšanas centri, kas var sniegt vielu gan ES, gan dalībvalstu iestāžu pārdomām. Piemēram, Stokholmas Noturības centrs, izstrādājot deviņu “planētas ierobežojumu” novērtēšanas metodi, regulāri veic Zemes sistēmas stāvokļa diagnostiku, ko iespējams izmantot, lai noteiktu klimata drošības politiskos riskus. Tas pats attiecas arī uz daudziem zinātniekiem un laboratorijām, kas piedalās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes darbā vai ar to sadarbojas.

4.4.

Turklāt klimata pārmaiņu un vides degradācijas procesu pastāvīgās pastiprināšanās dēļ ir svarīgi ES iestāžu lēmumu pieņemšanas procesos ātri un proaktīvi integrēt Eiropas Vides aģentūru un Eiropas pētniecības centrus un tīklus, kas varētu sniegt informāciju un skaidrojumus lēmumu pieņemšanas nolūkā.

Starptautiskā sadarbība

4.5.

Turklāt, ciktāl klimata un drošības riski ir globāli riski, attiecībā uz tiem būtu jāizmanto globāla pieeja, jo īpaši pētniecībā, lai vēlāk to varētu pielāgot un izmantot dažādos mērogos. Tāpēc ir jāstiprina starptautiskā sadarbība, un stingra daudzpusēja sistēma ir būtiski nepieciešams instruments, lai efektīvi risinātu klimata un drošības kopsakara jautājumus, jo īpaši ES un ANO partnerībā, kas ir jāpadziļina.

4.6.

Tomēr, kaut arī EESK piekrīt paustajiem mērķiem, ir svarīgi atgādināt, ka klimata un drošības riski nav tikai ES ārējo attiecību jautājums, bet cieši sasaista ES teritoriju ar teritorijām ārpus tās. Taču pieejamie resursi – finanšu, loģistikas, militārie, drošības, humanitārie, veselības, zinātniskie, tehniskie, rūpnieciskie un lauksaimnieciskie – lielā mērā ir atkarīgi no dalībvalstu reālajām spējām.

4.7.

Tāpēc ir nepieciešams par klimata un drošības riskiem pastāvīgi uzturēt konkrētu dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm, jo pastāvošos apdraudējuma jautājumus, īpaši drošības un militārajā jomā, var skatīt tikai attiecīgās ministrijas katrā dalībvalstī. Tomēr politikas un kopēju mērķu koordinācijas un izstrādes stratēģiskā nozīme ir vēl jo lielāka. Dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām uz stratēģiskām norisēm, ko varētu izraisīt vides ļaunprātīga izmantošana un klimata pārmaiņu pielietošana kara nolūkā. Tāpēc fundamentāli svarīga ir reāla dažādu Eiropas līmeņu un dienestu koordinācija, kas var dot iespēju arī uzlabot sadarbību.

4.8.

Turklāt dažos īpaši neaizsargātos reģionos, piemēram, Āfrikā, Karību jūras un Klusā okeāna reģionā jau ir notikuši bruņoti konflikti ar klimatu saistītu drošības problēmu dēļ, un tas apdraud to ekonomisko attīstību. Taču konflikti arī pastiprina vides situācijas pasliktināšanos un ierobežo piekļuvi dabas resursiem, piemēram, ūdenim. Lai ņemtu vērā klimata un drošības kopsakaru, būtiska ir pastiprināta stratēģiskā partnerība ar noteiktiem reģioniem.

4.9.

Šajā saistībā ES ir jāparedz līdzekļi, lai stiprinātu savas spējas drošības, humanitārā atbalsta un starptautiskās sadarbības jomā. Šajā stiprināšanas procesā būtu jāintegrē noturības jomā veiktie pētījumi un inovācijas, jo tas dotu iespēju uzlabot gan ES prognozēšanas darbību, gan tās rīcības efektivitāti un tās leģitimitāti valstu, sabiedrības un iedzīvotāju skatījumā. Eiropas leģitimitāte nostiprināsies vēl jo vairāk, ja veiktie pasākumi ļaus stiprināt pārtikas nodrošinājumu, ko tieši apdraud klimata pārmaiņu straujā paātrināšanās.

4.10.

Klimata un drošības saiknes pārtikas aspekts ir īpaši svarīgs, jo tas būtiski apdraud sabiedrības kohēziju. Taču, tā kā saikne starp klimatu un drošību, kā arī starp datu vākšanu, analīzi, prognozēšanu un politiku ir ļoti sarežģīta, varētu būt nepieciešams stiprināt prognozēšanas spēju, to sasaistot ar agrīno brīdināšanu. Ja tiks pastiprinātas prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas spējas, būs iespējams stiprināt pielāgošanos klimata pārmaiņām no Eiropas līmeņa līdz vietējam līmenim. Vietējā līmenī vietējās un reģionālās pašvaldības varēs tās iekļaut savā pilsētu un teritoriālajā plānošanā ar mērķi samazināt savu ietekmi uz ūdensciklu un novērst tā radītos riskus.

4.11.

Turklāt EESK atgādina, ka ir steidzami un efektīvi jāīsteno Eiropas zaļais kurss, Parīzes nolīgums un ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas arī turpmāk ir jāsaglabā ES prioritāšu vidū, lai pēc iespējas samazinātu nevēlamās sekas, ko rada klimata un drošības kopsakars. Bruņotie spēki, kā arī militārā rūpniecība joprojām rada daudz siltumnīcefekta gāzu, tāpēc arī šīm jomām ir jāapņemas samazināt klimata pārmaiņas un jāpielāgojas tām.

4.12.

Migrācijas jautājums ir ļoti spilgts šīs sarežģītās jomas temats. Eiropas Savienību īpaši satrauc migrācijas plūsmas no Sāhelas, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāzijas. Šīs plūsmas rada vairāki ļoti sarežģīti sociālie, politiskie, ģeopolitiskie, militārie un vides faktori, kuru nozīmīgums dažādos reģionos un laika periodos atšķiras. Turklāt klimata pārmaiņas strauji pasliktina visas minētās situācijas, tāpat kā migrācijas plūsmas. Tāpēc ir būtiski svarīgi, lai politikā, kurā ņemta vērā saikne starp klimatu un drošību, pilnībā tiktu iekļauti ētikas riski, kas saistīti ar cilvēka cieņas un ES vērtību ievērošanu, un veikta plaša un efektīva koordinācija starp iestādēm un iesaistītajiem dalībniekiem (6).

Sociālā kohēzija, iekļautība un pilsoniskās sabiedrības nostājas ievērošana

4.13.

Klimata un drošības kopsakara ievērošana varētu būt iespēja vēl vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību, jo tās uzkrātā pieredze var kļūt par pamatu plašai zināšanu apmaiņai un augšupējām iniciatīvām, kas palīdzētu padziļināt ES kohēziju visos aspektos. Arī sociālais dialogs un tā dalībnieki ir jāiesaista ar klimatu un drošību saistīto jautājumu ievērošanas nodrošināšanā.

4.14.

EESK jau vairākkārt ir norādījusi, ka klimata pārmaiņas pastiprina pastāvošo sociālo nevienlīdzību. Ja tiktu ierobežota klimata pārmaiņu ietekme, vajadzētu rasties iespējai ierobežot sociālās un sabiedriskās nevienlīdzības palielināšanos. Ir jāpanāk, lai klimatiskais taisnīgums, kas nav nošķirams no saiknes, kura vieno klimatu un drošību, palīdzētu samazināt šādu nevienlīdzību un nabadzību.

4.15.

Klimata pārmaiņu sekas īpaši smagi ietekmē sievietes, jo viņu darbs palīdz mazināt sociālo ietekmi visnabadzīgākajos reģionos. Visaugstākā cena ir jāmaksā sievietēm ar invaliditāti. Domājot par drošības un klimata saikni, EESK īpaši iesaka ņemt vērā dzimumu nevienlīdzības jautājumu. Tā mērķis ir novērst tādu lielu sabiedrības daļu izslēgšanu, kurām vairs nav piekļuves cieņpilniem, pieņemamiem un drošību radošiem dzīves apstākļiem.

4.16.

Turklāt svarīga ir starppaaudžu ietekme, un tāpēc īpaši ir jāpievēršas divām sabiedrības grupām: jauniešiem un vecākajiem cilvēkiem (turklāt ekstrēmu klimata notikumu gadījumā īpaši neaizsargāti ir bērni, tāpēc viņiem ir jāveltī īpaša uzmanība).

---

(1)  Jean-Michel Valantin, Géopolitique d’une planète déréglée, Parīze, Le Seuil, 2017, atkārtots izdevums, 2022.

(2)  Sweijs, T., De Haan, M., Van Manen, H., Unpacking the Climate Security Nexus, the seven pathologies linking climate change to violent conflicts (Klimata un drošības kopsakara analīze, septiņas pataloģijas, kas klimata pārmaiņas sasaista ar vardarbīgiem konfliktiem), Hāgas Stratēģisko pētījumu centrs, 2022. gada marts.

(3)   OV C 228, 5.7.2019., 31. lpp.

(4)   OV C 290, 29.7.2022., 30. lpp.

(5)  David Wallce-Wells, La Terre inhabitable (Neapdzīvojamā zeme), Parīze, Garnier Flammarion, 2021.

(6)  Harald Welzer, Les Guerres du climat, Mourir au XXIo siècle (Klimata kari. Nāve 21. gadsimtā), Parīze, Gallimard, 2009.