Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2022/C 318/01)

Jaunākā publikācija

OV C 311, 16.8.2022.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 303, 8.8.2022.

OV C 294, 1.8.2022.

OV C 284, 25.7.2022.

OV C 276, 18.7.2022.

OV C 266, 11.7.2022.

OV C 257, 4.7.2022.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CC/Pensionsversicherungsanstalt

(Lieta C-576/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EK) Nr. 987/2009 - 44. panta 2. punkts - Piemērošanas joma - Vecuma pensija - Aprēķināšana - Citās dalībvalstīs pabeigtu bērnu audzināšanas periodu ņemšana vērā - LESD 21. pants - Pilsoņu brīva pārvietošanās)

(2022/C 318/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: CC

Atbildētāja: Pensionsversicherungsanstalt

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, 44. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – gadījumā, kad attiecīgā persona neatbilst nosacījumam par darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, kas šajā tiesību normā ir paredzēts, lai varētu pretendēt uz to, ka par vecuma pensijas izmaksu atbildīgā dalībvalsts, piešķirot šo pensiju, ņem vērā bērnu audzināšanas periodus, ko tā ir pabeigusi citās dalībvalstīs, – šai dalībvalstij saskaņā ar LESD 21. pantu ir pienākums šos periodus ņemt vērā, ja persona ir strādājusi un veikusi iemaksas vienīgi minētajā dalībvalstī gan pirms, gan pēc savas dzīvesvietas pārcelšanas uz citu dalībvalsti, kurā tā ir pavadījusi minētos periodus.

---

(1)  OV C 35, 1.2.2021.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Juzgado de lo Social no 26 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KM/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

(Lieta C-625/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā - Direktīva 79/7/EEK - 4. panta 1. punkts - Netieša diskriminācija dzimuma dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, ka divas vai vairākas pilnīgas darbnespējas pensijas, kas iegūtas saskaņā ar vienu un to pašu sociālā nodrošinājuma sistēmas shēmu, nav savienojamas - Šādu pensiju savienojamība, ja uz tām attiecas atšķirīgas likumā noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmas shēmas - Netiešas diskriminācijas konstatēšana, pamatojoties uz statistikas datiem - Salīdzināmo ietekmēto grupu noteikšana - Attaisnojums)

(2022/C 318/03)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 26 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: KM

Atbildētājs: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS)

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas liedz darba ņēmējiem, kuri ir apdrošināti sociālā nodrošinājuma sistēmā, vienlaikus saņemt divas pilnīgas darbnespējas pensijas, ja uz šīm personām attiecas viena un tā pati sociālā nodrošinājuma shēma, bet atļauj šādu apvienošanu, ja uz šīm pensijām attiecas dažādas sociālā nodrošinājuma sistēmas – ja šis tiesiskais regulējums negatīvi ietekmē it īpaši darba ņēmējas sievietes salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vīriešiem, it īpaši tāpēc, ka tas ļauj ievērojami lielākai proporcijai darba ņēmēju vīriešu – kas noteikta, balstoties uz visiem darba ņēmējiem vīriešiem, uz kuriem attiecas šis tiesiskais regulējums, – salīdzinājumā ar attiecīgo darba ņēmēju sieviešu proporciju tās apvienot, un šo tiesisko regulējumu neattaisno objektīvi un ar diskrimināciju dzimuma dēļ nesaistīti faktori.

---

(1)  OV C 79, 8.3.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Tribunalul Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HW, ZF, MZ/Allianz Elementar Versicherungs AG

(Lieta C-652/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - Jurisdikcija apdrošināšanas jomā - 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Prasība, ko cēlis apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs - Iespēja iesūdzēt apdrošinātāju prasītāja domicila vietas tiesā - Dalībvalsts tiesas starptautiskās un teritoriālās jurisdikcijas noteikšana - 13. panta 2. punkts - Prasība, ko cietusī puse cēlusi tieši pret apdrošinātāju - Apdrošinātājs, kura domicils ir vienā dalībvalstī, kuram ir uzņēmums kādā citā dalībvalstī un pret kuru celta prasība tajā tiesā, kuras teritorijā šis uzņēmums atrodas)

(2022/C 318/04)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāji: HW, ZF, MZ

Atbildētāja: Allianz Elementar Versicherungs AG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja ir piemērojama šī tiesību norma, dalībvalsts tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas prasītāja domicils, tajā ir noteikta gan starptautiskā jurisdikcija, gan teritoriālā jurisdikcija.

---

(1)  OV C 88, 15.3.2021.

Tiesas (sestā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – B./Dyrektor Izby Skarbowej w W.

(Lieta C-696/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 41. pants - Preču iegāde Kopienas iekšienē - Vieta - Secīgu darījumu ķēde - Atsevišķu darījumu nepareiza klasifikācija - Samērīguma un nodokļu neitralitātes principi)

(2022/C 318/05)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāja: B.

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w W.

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 41. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru preču iegādi Kopienas iekšienē uzskata par tādu, kas veikta šīs dalībvalsts teritorijā, ja šo iegādi, kas ir secīgu darījumu ķēdes pirmais posms, attiecīgie nodokļu maksātāji ir kļūdaini kvalificējuši par iekšzemes darījumu un šim nolūkam norādījuši savus minētās dalībvalsts izsniegtos PVN (pievienotās vērtības nodokļa) identifikācijas numurus, un ja vēlākam darījumam, kurš kļūdaini ticis kvalificēts kā darījums Kopienas iekšienē, preču pircēji preču transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī ir piemērojuši PVN kā preču iegādei Kopienas iekšienē. Šāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, lasot to kopsakarā ar samērīguma un nodokļu neitralitātes principiem, tomēr ir pretrunā šai tiesību normai, ja preču iegāde Kopienas iekšienē, kuru uzskata par veiktu šīs dalībvalsts teritorijā, izriet no tādas preču piegādes Kopienas iekšienē, kas minētajā dalībvalstī nav tikusi uzskatīta par no nodokļa atbrīvotu darījumu.

---

(1)  OV C 110, 29.3.2021.

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Bezirksgericht Bleiburg (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LKW WALTER Internationale Transportorganisation AG/CB, DF, GH

(Lieta C-7/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Dokumentu izsniegšana - Regula (EK) Nr. 1393/2007 - 8. panta 1. punkts - Vienas nedēļas termiņš, lai īstenotu tiesības atteikties pieņemt dokumentu - Dalībvalstī izdots piespiedu izpildes rīkojums, kas izsniegts citā dalībvalstī tikai pirmās dalībvalsts valodā - Pirmās dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru paredzēts astoņu dienu termiņš iebildumu celšanai pret šo rīkojumu - Termiņš iebildumu celšanai, kurš sākas vienlaikus ar termiņu, kas paredzēts tiesību atteikties pieņemt dokumentu izmantošanai - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)

(2022/C 318/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bezirksgericht Bleiburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: LKW WALTER Internationale Transportorganisation AG

Atbildētāji: CB, DF, GH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 8. panta 1. punkts, lasot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tam ir pretrunā izsniedzamā dokumenta izdevējas iestādes dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šajā 8. panta 1. punktā minētā vienas nedēļas termiņa, kurā šāda dokumenta adresāts var atteikties to pieņemt kāda no minētajā normā paredzētajiem iemesliem dēļ, sākums sakrīt ar termiņa sākumu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanai pret šo dokumentu attiecīgajā dalībvalstī.

---

(1)  OV C 88, 15.3.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Judecătoria Miercurea Ciuc (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pricoforest SRL/Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR)

(Lieta C-13/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Autotransports - Sociālo tiesību normas - Regula (EK) Nr. 561/2006 - Atkāpes - 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Jēdziens “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības” - Transportlīdzekļi, ar kuriem tiek veikti pārvadājumi šajā rādiusā un arī tālāk par šo rādiusu)

(2022/C 318/07)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Miercurea Ciuc

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pricoforest SRL

Atbildētāja: Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR)

Rezolutīvā daļa

1)

Jēdziens “100 [kilometru (km)] rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz taisnu līniju, kura nepārsniedz 100 km, ir novilkta kartē no šīs bāzes vietas un savieno to ar jebkuru punktu apļveida ģeogrāfiskajā apgabalā ap šo vietu.

2)

Regulas Nr. 561/2006, kas grozīta ar Regulu 2020/1054, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir piešķīrusi atkāpes no šīs regulas 5.–9. panta, kas piemērojamas preču pārvadājumiem, kurus veic šajā tiesību normā minētie transportlīdzekļi, un šie transportlīdzekļi veic šos pārvadājumus ne tikai līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šīs atkāpes ir piemērojamas tikai preču pārvadājumiem ar minētajiem transportlīdzekļiem, nepārsniedzot šo rādiusu.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Tribunale ordinario di Pordenone (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PH/Regione Autonoma Friuli Venezia Giulia, Direzione centrale risorse agroalimentari, forestali e ittiche – Servizio foreste e corpo forestale della Regione Autonoma Friuli Venezia Giulia

(Lieta C-24/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Ģenētiski modificēti pārtikas produkti un dzīvnieku barība - Regula (EK) Nr. 1829/2003 - Ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana vidē - Direktīva 2001/18/EK - 26.a pants - Iespēja dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu ģenētiski modificētu organismu nejaušu klātbūtni citos produktos - Piemērošanas nosacījumi - Samērīguma princips - Pamatnostādnes, kā izstrādāt valsts līdzāspastāvēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās - Valsts administratīvi teritoriālas vienības veikts pasākums, ar kuru tās teritorijā ir aizliegts audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu)

(2022/C 318/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Pordenone

Pamatlietas puses

Prasītājs: PH

Atbildētāji: Regione Autonoma Friuli Venezia Giulia, Direzione centrale risorse agroalimentari, forestali e ittiche – Servizio foreste e corpo forestale della Regione Autonoma Friuli Venezia Giulia

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris), 26.a pants, skatot to kopsakarā ar minēto regulu un Komisijas Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) par pamatnostādnēm, kā izstrādāt valsts līdzāspastāvēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ģenētiski modificētu organismu klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts pasākums, ar kuru, lai izvairītos no ĢMO nejaušas klātbūtnes citos produktos, saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003 atļauto ģenētiski modificēto organismu audzēšana ir aizliegta viena attiecīgās dalībvalsts reģiona teritorijā, ja vien šis pasākums ļauj sasniegt mērķi garantēt ražotājiem un patērētājiem izvēli starp produktiem, kas iegūti no ģenētiski modificētām kultūrām, un produktiem, kas iegūti no bioloģiski vai tradicionāli audzētām kultūrām, un ja, ņemot vērā šo kultūru īpašās iezīmes minētajā teritorijā, šis pasākums ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai un ir samērīgs ar to.

2)

Ja ar valsts pasākumu atbilstoši Direktīvas 2001/18, kas grozīta ar Regulu Nr. 1829/2003, 26.a pantam, lasot to kopsakarā ar šo pašu regulu un Komisijas Ieteikumu (2010. gada 13. jūlijs) par pamatnostādnēm, kā izstrādāt valsts līdzāspastāvēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās, attiecīgās dalībvalsts viena reģiona teritorijā ir aizliegts audzēt saskaņā ar Regulu Nr. 1829/2003 atļautus ģenētiski modificētus organismus, atsevišķi nav jāpārbauda, vai šis pasākums atbilst LESD 34.–36. pantam.

---

(1)  OV C 391, 27.9.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Tallinna Halduskohus (Igaunija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Aktsiaselts M.V.WOOL/Põllumajandus- ja Toiduamet

(Lieta C-51/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību akti pārtikas jomā - Regula (EK) Nr. 2073/2005 - Pārtikas produktu mikrobioloģiskie kritēriji - 3. panta 1. punkts - Pārtikas nozares dalībnieku pienākumi - I pielikums - 1. nodaļas 1.2. punkts - Listeria monocytogenes robežvērtības zivsaimniecības produktos pirms un pēc laišanas tirgū - Regula (EK) Nr. 178/2002 - 14. panta 8. punkts - Produkta oficiālā kontrole laišanas tirgū stadijā - Apjoms)

(2022/C 318/09)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Halduskohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aktsiaselts M.V.WOOL

Atbildētājs: Põllumajandus- ja Toiduamet

Rezolutīvā daļa

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2019. gada 7. februāra Regulu (ES) 2019/229, 3. panta 1. punkts, lasot to kopā ar tās I pielikuma 1. nodaļas 1.2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ražotājs nespēj kompetento iestādi pārliecināt, ka pārtikas produktos visā to derīguma laikā netiks pārsniegta 100 koloniju veidojošo vienību gramā (g) Listeria monocytogenes klātbūtnes robežvērtība, pārtikas produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņa laikā, nav piemērojama minētā I pielikuma [1. nodaļas] 1.2. punktā paredzētā nulles pielaides robeža, atbilstoši kurai 25 gramos produkta Listeria monocytogenes klātbūtne nav konstatējama vispār.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Tiesas (otrā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UAB “ARVI” ir ko/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-56/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 137. pants - Nodokļa uzlikšanas brīvas izvēles režīms - Nosacījumi - Valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa maksātāja tiesībām izvēlēties maksāt PVN par nekustamā īpašuma pārdošanu ir izvirzīts nosacījums, ka šis īpašums ir nodots PVN maksātājam - Pienākums šī nosacījuma neievērošanas gadījumā koriģēt PVN atskaitījumus - Nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma principi)

(2022/C 318/10)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės

Pamatlietas puses

Prasītāja: UAB “ARVI” ir ko

Atbildētāja: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. un 137. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā nodokļa maksātāja tiesībām izvēlēties uzlikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) nekustamā īpašuma pārdošanai ir izvirzīts nosacījums, ka šī prece tiek nodota nodokļa maksātājam, kurš darījuma noslēgšanas brīdī jau ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2)

Direktīvas 2006/112 normas, kā arī nodokļu neitralitātes, efektivitātes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi valsts tiesību akti un prakse, saskaņā ar kuriem nekustamā īpašuma pārdevējam ir jākoriģē par šo preci samaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitījums pēc tam, kad viņam ir atteiktas tiesības izvēlēties uzlikt nodokli šai pārdošanai, jo šajā datumā nebija izpildīti nosacījumi, kas paredzēti, lai pārdevējs varētu izmantot šīs tiesības. Kaut arī tam, ka pircējs faktiski izmanto attiecīgo nekustamo īpašumu ar PVN apliekamās darbībās, šajā ziņā nav nozīmes, kompetentajām iestādēm tomēr ir jāpārbauda, vai nodokļa maksātājs, kurš ir vēlējies izmantot savas tiesības izvēlēties nodokļa uzlikšanu attiecīgajam darījumam, iespējams, ir izmantojis krāpšanu vai darījis to ļaunprātīgi.

---

(1)  OV C 128, 12.4.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums – Laure Camerin/Eiropas Komisija

(Lieta C-63/21 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Bijušais ierēdnis - Ieturējumi no izdienas pensijas - Valsts tiesas nolēmuma izpilde - Atcelšanas prasība un prasība atlīdzināt kaitējumu)

(2022/C 318/11)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laure Camerin (pārstāve: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. S. Bohr un D. Milanowska)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Laure Camerin sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 228, 14.6.2021.

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums – Danske Slagtermestre/Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste

(Lieta C-99/21 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - LESD 107. panta 1. punkts - Notekūdeņu savākšanas maksājumu sistēma - Sūdzība - Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība - Atcelšanas prasība - Pieņemamība - Locus standi - LESD 263. panta ceturtā daļa - Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Tiešs skārums)

(2022/C 318/12)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Danske Slagtermestre (pārstāvis: H. Sønderby Christensen, advokat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāves: L. Grønfeldt un P. Němečková), Dānijas Karaliste (pārstāvji: J. Nymann-Lindegren, V. Pasternak Jørgensen, M. Søndahl Wolff un L. Teilgård)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 1. decembra rīkojumu Danske Slagtermestre/Komisija (T-486/18, nav publicēts, EU:T:2020:576).

2)	Pirmajā instancē celtā prasība ir pieņemama.

3)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā pieņemtu nolēmumu pēc būtības.

4)	Atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret IR

(Lieta C-105/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 6. un 47. pants - Brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības - Tiesības uz efektīvu pārsūdzības iespēju tiesā - Līdzvērtības un savstarpējas uzticēšanās principi - Pamatlēmums 2002/584/TI - Direktīva 2012/13/ES - Tiesības uz informāciju kriminālprocesā - Paziņojums par tiesībām apcietināšanas gadījumā - Personas tiesības tikt informētai par apsūdzību, kas pret to izvirzīta saskaņā ar valsts mēroga apcietināšanas orderi - Tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem - Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas nosacījumi apsūdzētajam, kurš atrodas izpildes dalībvalstī - Savienības tiesību pārākums)

(2022/C 318/13)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

IR

piedaloties: Spetsializirana prokuratura

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. un 47. pants, brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, kā arī līdzvērtības un savstarpējas uzticēšanās principi ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), izsniegta Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas tiesu iestādei nav pienākuma personai, uz ko attiecas šis orderis, pārsūtīt valsts lēmumu par šīs personas apcietināšanu un informāciju par iespējām šo lēmumu pārsūdzēt, kamēr minētā persona atrodas minētā ordera izpildes dalībvalstī un nav tikusi nodota tā izsniegšanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2)

Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to izsniegšanas tiesu iestādei ir noteikts pienākums veikt, cik vien iespējams, atbilstīgu savu valsts tiesību interpretāciju, kas tai ļauj nodrošināt rezultātu, kurš ir saderīgs ar mērķi, kas izvirzīts Pamatlēmumā 2002/584, kurā grozījumi izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, kam ir pretrunā tas, ka saskaņā ar valsts tiesībām šai iestādei ir pienākums pirms tam, kad persona, uz ko attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, tiek nodota izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestādēm, pārsūtīt tai valsts lēmumu par tās apcietināšanu un informāciju par iespējām šo lēmumu pārsūdzēt.

---

(1)  OV C 163, 3.5.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Sector 1 a Finanţelor Publice/VB, Direcţia Generalā Regionalā a Finanţelor Publice Bucureşti –Serviciul Soluţionare Contestaţii 1

(Lieta C-146/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Īstenošanas lēmumi 2010/583/ES un 2013/676/ES, ar ko Rumānijai ir atļauts atkāpties no minētās direktīvas 193. panta - Apgrieztās maksāšanas sistēma - Koksnes produktu piegāde - Valsts tiesiskais regulējums, kurā minētās sistēmas piemērošanai ir izvirzīts nosacījums par reģistrāciju PVN nolūkā - Nodokļu neitralitātes princips)

(2022/C 318/14)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Sector 1 a Finanţelor Publice

Atbildētājas: VB un Direcţia Generalā Regionalā a Finanţelor Publice Bucureşti –Serviciul Soluţionare Contestaţii 1

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un nodokļu neitralitātes princips pieļauj tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru apgrieztās maksāšanas sistēma nav piemērojama nodokļa maksātājam, kas pirms darījumu, kuri apliekami ar nodokli, veikšanas pēc savas ierosmes nav ne pieprasījis, ne ieguvis reģistrāciju pievienotās vērtības nodokļa nolūkā.

---

(1)  OV C 228, 14.6.2021.

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums – Fakro sp. z o.o./Eiropas Komisija, Polijas Republika

(Lieta C-149/21 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Eiropas Komisijas noraidīta sūdzība - Eiropas Savienības interešu neesamība)

(2022/C 318/15)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fakro sp. z o.o. (pārstāvji: Z. Kiedacz un A. Radkowiak-Macuda, radcowie prawni)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Farley, I. V. Rogalski un J. Szczodrowski) un Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Fakro sp. z o.o. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Profi Credit Bulgaria/T.I.T.

(Lieta C-170/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 93/13/EEK - Patēriņa kredīts - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - 6. panta 1. punkts - Pārbaude pēc savas ierosmes - Atteikums izdot maksājuma rīkojumu tāda prasījuma gadījumā, kas ir balstīts uz negodīgu noteikumu - Sekas attiecībā uz līguma noteikuma negodīgumu - Tiesības uz kompensāciju - Līdzvērtības un efektivitātes principi - Pēc savas ierosmes veikta kompensācija)

(2022/C 318/16)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Profi Credit Bulgaria

Atbildētājs: T.I.T.

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kura izskata pieteikumu par maksājuma rīkojuma izdošanu, lai gan parādnieks–patērētājs nepiedalās procedūrā līdz šī maksājuma rīkojuma izdošanai, pēc savas ierosmes ir jānoraida negodīga noteikuma piemērošana tādā kredītlīgumā, kas ir noslēgts starp šo patērētāju un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz kuru ir balstīta daļa no minētā parāda. Šādā gadījumā šai tiesai ir iespēja daļēji noraidīt šo pieteikumu ar nosacījumu, ka šis līgums var turpināt pastāvēt bez jebkādām citām izmaiņām, pārskatīšanas vai papildinājumiem, un tas ir jāpārbauda minētajai tiesai.

2)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi – lai gan šajā tiesību normā valsts tiesai, kura izskata pieteikumu par maksājuma rīkojumu, ir noteikts pienākums izdarīt visus secinājumus, kas saskaņā ar valsts tiesībām izriet no konstatētā par patēriņa kredītlīgumā, kurš ir noslēgts starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, ietvertā noteikuma negodīgumu, lai nodrošinātu, ka patērētājam šis noteikums nav saistošs, šai tiesai principā nav jāveic ieskaits starp veikto maksājumu, pamatojoties uz minēto noteikumu, un atlikušo maksājumu saskaņā ar šo līgumu, ja vien tiek ievēroti līdzvērtīguma un efektivitātes principi.

3)

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja saskaņā ar šo tiesību normu, lasot to kopā ar līdzvērtības un efektivitātes principiem, valsts tiesai, kura izskata pieteikumu par maksājuma rīkojumu, būtu pienākums pēc savas ierosmes veikt ieskaitu starp maksājumu, kas veikts, pamatojoties uz negodīgu noteikumu, kurš ir iekļauts patēriņa kredītlīgumā, un atlikušo summu saskaņā ar šo līgumu, šai tiesai nav jāpiemēro pretēja augstākas instances tiesas judikatūra.

---

(1)  OV C 206, 31.5.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Clemente/Comunidad de Castilla y León (Dirección General de la Función Pública)

(Lieta C-192/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - EAK, UNICE un CEEP noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 4. klauzulas 1. punkts - Diskriminācijas aizlieguma princips - Pagaidu darbinieka, kurš kļuvis par ierēdni, veikto pienākumu neņemšana vērā viņa personīgās pakāpes konsolidēšanas nolūkā - Šo pienākumu pielīdzināšana pastāvīgā ierēdņa veiktajiem dienesta pienākumiem - Jēdziens “objektīvi iemesli” - Pienākumu veikšanas laikposma ņemšana vērā ierēdņa statusa iegūšanai - Valsts tiesību aktos paredzētā ierēdņu vertikālā karjeras virzības struktūra)

(2022/C 318/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León

Pamatlietas puses

Prasītājs: Clemente

Atbildētāja: Comunidad de Castilla y León (Dirección General de la Función Pública)

Rezolutīvā daļa

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts pielikumā Padomes Direktīvai 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 4. klauzulas 1. punktam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru personīgās pakāpes konsolidēšanas nolūkā netiek ņemti vērā tie pienākumi, kurus ierēdnis pirms ierēdņa statusa iegūšanas ir veicis kā pagaidu darbinieks.

---

(1)  OV C 263, 5.7.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Staatssecretaris van Financiën/X

(Lieta C-194/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 184. un 185. pants - Atskaitījumu koriģēšana - Nodokļa maksātājs, kas nav izmantojis savas atskaitīšanas tiesības pirms noilguma termiņa beigām - Neiespējamība veikt šo atskaitījumu koriģēšanas ietvaros)

(2022/C 318/18)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīvu 2010/45/ES, 184. un 185. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tiem nav pretrunā tas, ka nodokļa maksātājam, kurš pirms valsts tiesībās paredzētā noilguma termiņa beigām nav īstenojis tiesības uz PVN atskaitīšanu par preces vai pakalpojuma iegādi, tiek atteikta iespēja veikt šo atskaitīšanu vēlāk minētās preces vai pakalpojuma pirmreizējās izmantošanas ar nodokli apliekamiem darījumiem brīdī, izdarot korekciju, un tas tā ir arī tad, ja nav konstatēta šo tiesību ļaunprātīga izmantošana, krāpšana vai valsts ieņēmumu zaudējumi.

---

(1)  OV C 228, 14.6.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Italy Emergenza Cooperativa Sociale (C-213/21 un C-214/21)/Azienda Sanitaria Locale Barletta-Andria-Trani (C-213/21), Azienda Sanitaria Provinciale di Cosenza (C-214/21)

(Apvienotās lietas C-213/21 un C-214/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršana - Direktīva 2014/24/ES - Piemērošanas joma - 10. panta h) punkts - Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem - Civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi - Bezpeļņas organizācijas vai apvienības - Avārijas dienests, kas kvalificēts kā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - Brīvprātīgo organizācijas - Sociālie kooperatīvi)

(2022/C 318/19)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Italy Emergenza Cooperativa Sociale (C-213/21 un C-214/21)

Atbildētāji: Azienda Sanitaria Locale Barletta-Andria-Trani (C-213/21), Azienda Sanitaria Provinciale di Cosenza (C-214/21)

Piedaloties: Regione Puglia (C-213/21), Confederazione Nazionale delle Misericordie d’Italia (C-213/21), Associazione Nazionale Pubbliche Assistenze (Organizzazione nazionale di volontariato) – ANPAS ODV (C-213/21 un C-214/21), Croce Rossa Italiana – Comitato Provinciale di Cosenza (C-214/21)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka neatliekamās un ārkārtējas steidzamības medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības primāri var piešķirt tikai brīvprātīgo organizācijām, nevis sociālajiem kooperatīviem, kas var izmaksāt saviem biedriem ar to darbību saistītas prēmijas.

---

(1)  OV C 289, 19.7.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Coca-Cola European Partners Deutschland GmbH/L.B. (C-257/21), R.G. (C-258/21),

(Lietas C-257/21 un 258/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - LESD 153. pants - Darba ņēmēju aizsardzība - Direktīva 2003/88/EK - Darba laika organizēšana - Nakts darbs - Koplīgums, kurā paredzēta piemaksa pie darba algas par regulāri veiktu nakts darbu, kas ir mazāka par to, kas noteikta par neregulāri veiktu nakts darbu - Vienlīdzīga attieksme - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants - Savienības tiesību aktu īstenošana Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkta izpratnē)

(2022/C 318/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Coca-Cola European Partners Deutschland GmbH

Atbildētāji: L.B. (C-257/21), R.G. (C-258/21),

Rezolutīvā daļa

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkta izpratnē ar koplīguma noteikumu, kurā par darbu naktī, kas veikts neregulāri, ir paredzēta lielāka piemaksa pie darba algas nekā tā, kas noteikta par regulāri veiktu nakts darbu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem netiek īstenota.

---

(1)  OV C 297, 26.7.2021.

Tiesas (devītā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – F. Hoffmann-La Roche Ltd, Novartis AG, Novartis Farma SpA, Roche SpA/Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

(Lieta C-261/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LES 19. panta 1. punkta otrā daļa - Dalībvalstu pienākums paredzēt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ļautu nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības - LESD 267. pants - Iesniedzējtiesas pienākums nodrošināt Tiesas sniegtās Savienības tiesību interpretācijas pilnīgu iedarbību - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Piekļuve neatkarīgai un objektīvai tiesību aktos noteiktai tiesai - Pēc Tiesas prejudiciālā nolēmuma taisīts valsts pēdējās instances tiesas spriedums - Šī sprieduma iespējamā neatbilstība Tiesas sniegtajai Savienības tiesību interpretācijai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir liegts celt prasību par minētā sprieduma pārskatīšanu)

(2022/C 318/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: F. Hoffmann-La Roche Ltd, Novartis AG, Novartis Farma SpA, Roche SpA

Atbildētāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

piedaloties: Società Oftalmologica Italiana (SOI) – Associazione Medici Oculisti Italiani (AMOI), Regione Emilia-Romagna, Regione Lombardia, Altroconsumo, Novartis Farma SpA, Roche SpA, Novartis AG, F. Hoffmann-La Roche Ltd, Associazione Italiana delle Unità Dedicate Autonome Private di Day Surgery e dei Centri di Chirurgia Ambulatoriale (Aiudapds), Coordinamento delle associazioni per la tutela dell’ambiente e dei diritti degli utenti e consumatori (Codacons), Ministero della Salute – Agenzia Italiana del Farmaco

Rezolutīvā daļa

LES 4. panta 3. punkts un 19. panta 1. punkts, kā arī LESD 267. pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā dalībvalsts procesuālo tiesību normas, kuru sekas, lai gan šajās tiesību normās ir ievērots līdzvērtības princips, ir tādas, ka tad, ja šīs dalībvalsts augstākās instances administratīvā tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, ar ko tiek izlemta lieta, saistībā ar kuru šī tiesa bija vērsusies Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši minētajam LESD 267. pantam, šīs lietas dalībnieki nevar lūgt pārskatīt šo valsts tiesas nolēmumu, pamatojoties uz to, ka minētā tiesa nav ievērojusi Savienības tiesību interpretāciju, ko Tiesa ir sniegusi, atbildot uz šo lūgumu.

---

(1)  OV C 263, 5.7.2021.

Tiesas (desmitā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Keskinäinen Vakuutusyhtiö Fennia/Koninklijke Philips N.V.

(Lieta C-264/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 85/374/EEK - Atbildība par produktiem ar trūkumiem - 3. panta 1. punkts - Jēdziens “ražotājs” - Jebkura persona, kas sevi apliecina kā ražotāju, produktam pievienojot savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirtspējīgu apzīmējumu, vai ir atļāvusi šo pievienošanu)

(2022/C 318/22)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Keskinäinen Vakuutusyhtiö Fennia

Atbildētāja: Koninklijke Philips N.V.

Rezolutīvā daļa

3. panta 1. punkts Padomes Direktīvā 85/374/EEK (1985. gada 25. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/34/EK (1999. gada 10. maijs), ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētais jēdziens “ražotājs” neprasa, lai persona, kas produktam ir pievienojusi savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirtspējīgu apzīmējumu vai ir atļāvusi šo pievienošanu, apliecinātu sevi kā produkta ražotāju vēl kādā citā veidā.

---

(1)  OV C 278, 12.7.2021.

Tiesas (astotā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Tribunal Judicial da Comarca dos Açores (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KU, OP, GC/SATA International – Azores Airlines SA

(Lieta C-308/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - Kompensācija un atbalsts pasažieriem - Lidojuma atcelšana vai ilga kavēšanās - 5. panta 3. punkts - Atbrīvojums no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma - Ārkārtēji apstākļi - Vispārējs bojājums gaisa kuģa degvielas padeves sistēmā, kas radies lidostā)

(2022/C 318/23)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca dos Açores

Pamatlietas puses

Prasītāji: KU, OP, GC

Atbildētāja: SATA International – Azores Airlines SA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja lidosta, no kuras tiek uzsākti attiecīgie lidojumi vai izlido attiecīgā lidmašīna, ir atbildīga par gaisa kuģu degvielas padeves sistēmas pārvaldību, degvielas padeves vispārēju bojājumu var uzskatīt par “ārkārtēju apstākli” šīs tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 329, 16.8.2021.

Tiesas (septītā palāta) 2022. gada 7. jūlija spriedums (Cour du travail de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ville de Mons, Zone de secours Hainaut – Centre/RM

(Lieta C-377/21) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 97/81/EK - Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - 4. klauzula - Diskriminācijas aizlieguma princips - Prorata temporis princips - Profesionāla ugunsdzēsēja, kurš pieņemts darbā uz pilnu darba laiku, stāža brīvprātīga ugunsdzēsēja statusā ņemšana vērā atalgojuma aprēķinā saskaņā ar prorata temporis principu)

(2022/C 318/24)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour du travail de Mons

Pamatlietas puses

Prasītājas: Ville de Mons, Zone de secours Hainaut – Centre

Atbildētājs: RM

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu pielikumā ietvertā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru, lai aprēķinātu profesionālo ugunsdzēsēju, kuri pieņemti darbā uz pilnu darba laiku, atalgojumu, finansiālajā darba stāžā ieskaita nepilna darba laika darbu, kas iepriekš veikts brīvprātīgā ugunsdzēsēja statusā, atbilstoši prorata temporis principam, proti, atbilstoši faktiski veiktajam darbam.

---

(1)  OV C 391, 27.9.2021.

Tiesas (pirmā palāta) 2022. gada 30. jūnija spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.A.

(Lieta C-72/22 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Patvēruma un imigrācijas politika - Direktīva 2011/95/ES - 4. pants - Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai - Direktīva 2013/32/ES - 6. un 7. pants - Standarti starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants - Direktīva 2013/33/ES - 8. pants - Pieteikuma iesniedzēja aizturēšana - Aizturēšanas pamats - Valsts drošības vai sabiedriskās kārtības aizsardzība - Patvēruma meklētāja aizturēšana viņa nelikumīgās ieceļošanas Savienības teritorijā dēļ)

(2022/C 318/25)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītājs: M.A.

piedaloties: Valstybės sienos apsaugos tarnyba

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 6. pants un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ, trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, šīs dalībvalsts teritorijā faktiski ir liegta iespēja piekļūt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrai.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 8. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem gadījumā, ja ir izsludināts karastāvoklis, izņēmuma stāvoklis vai ārkārtas stāvoklis ārvalstnieku masveida pieplūduma dēļ, patvēruma meklētāju var aizturēt tikai tādēļ vien, ka viņš šīs dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi.

---

(1)  OV C 171, 25.4.2022.

Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 30. jūnija rīkojums (Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa – Juízo Local Cível de Lisboa – Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DS, CF, DT, CL/Orbest, SA

(Lieta C-704/21) (1)

(Gaisa satiksme - Regula (EK) Nr. 261/2004 - Kompensācija un atbalsts pasažieriem - Lidojuma atcelšanu vai ilga kavēšanās - Atbrīvojums no kompensācijas izmaksāšanas pienākuma - Ārkārtēji apstākļi - Ēdināšanas pakalpojumu transportlīdzekļa sadursme ar lidostā novietotu lidmašīnu)

(2022/C 318/26)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa – Juízo Local Cível de Lisboa

Pamatlietas puses

Prasītāji: DS, CF, DT, CL

Atbildētāja: Orbest, SA

Rezolutīvā daļa

Lieta C-704/21 tiek izslēgta no Tiesas reģistra.

---

(1)  Iesniegšanas datums: 23.11.2021.

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 10. martāLaboratorios Ern, SA iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2022. gada 12. janvāra spriedumu lietā T-160/21 Laboratorios Ern/EUIPO – Malpricht (“APIRETAL”)

(Lieta C-187/22 P)

(2022/C 318/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Laboratorios Ern, SA (pārstāvji: T. González Martínez un R. Guerras Mazón, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Ingrid Malpricht

Ar 2022. gada 11. aprīļa rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda Laboratorios Ern, SA pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 17. martā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Lineas – Concessões de Transportes SGPS, S.A./Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-207/22)

(2022/C 318/28)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lineas – Concessões de Transportes SGPS, S.A.

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai par “finanšu iestādi” Direktīvas 2013/36/ES (1) un Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) izpratnē var uzskatīt pārvaldītājsabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis ir, netieši veicot saimniecisko darbību, pārvaldīt citu ar transporta infrastruktūru pārvaldību, t.sk. autoceļu un/vai automaģistrāļu projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu nodarbojošos sabiedrību kapitāldaļas, un kura šīs darbības ietvaros iegādājas un ilgstoši īpašumā tur šīs kapitāldaļas apjomā, kas parasti nav mazāks par 10 % no to sabiedrību pamatkapitāla, kurās tai ir dalība?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 20. aprīlī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Global Roads Investimentos SGPS, Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-267/22)

(2022/C 318/29)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Global Roads Investimentos SGPS, Lda

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai jēdzienā “finanšu iestāde” Direktīvas 2013/36/ES (1) 3. panta 1. punkta 22. apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē ietilpst Portugālē reģistrēta pārvaldītājsabiedrība, kurai ir piemērojami 1988. gada 30. decembra Dekrētlikuma Nr. 495/88 noteikumi un kuras vienīgais darbības mērķis ir, netieši veicot saimniecisko darbību, pārvaldīt citu – ne apdrošināšanas nozarē, ne finanšu nozarē nedarbojošos – sabiedrību kapitāldaļas, un kura šīs darbības ietvaros iegādājas un ilgstoši īpašumā tur šīs kapitāldaļas apjomā, kas parasti nav mazāks par 10 % no to sabiedrību pamatkapitāla, kurās tai ir dalība?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 13. aprīlī iesniedza Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel (Beļģija) – VITOL SA/Belgische Staat

(Lieta C-268/22)

(2022/C 318/30)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige rechtbank van eerste aanleg Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāja: VITOL SA

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālie jautājumi

Vai Īstenošanas regula Nr. 1194/2013 (1), kas grozīta ar Īstenošanas regulu 2017/1578 (2), ir pretrunā Pamatregulai Nr. 1225/2009 (3), tostarp tāpēc, ka:

—

nav pierādīts, ka ir izpildīti nosacījumi, ar kādiem atbilstoši Pamatregulas 2. panta 5. punktam ir atļauts līdzīga ražojuma normālās vērtības aprēķinā neizmantot ar minētā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas, kādas tās ir atspoguļotas pārbaudīto Argentīnas ražotāju eksportētāju uzskaites dokumentācijā,

—	importa ietekme tika kļūdaini novērtēta kumulatīvi saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 4. punktu un līdz ar to netika pietiekami pierādīts imports par dempinga cenām, kas rada zaudējumus Pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta izpratnē,

—	un līdz ar to dempings nenotika un nevarēja iekasēt antidempinga maksājumu saskaņā ar Pamatregulas 1. pantu?

---

(1)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1194/2013 (2013. gada 19. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV 2013, L 315, 2. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1578 (2017. gada 18. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV 2017, L 239, 9. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 25. aprīlī iesniedza Raad van State (Beļģija) – vzw Kinderrechtencoalitie Vlaanderen, vzw Liga voor Mensenrechten/Belgische Staat

(Lieta C-280/22)

(2022/C 318/31)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājas: vzw Kinderrechtencoalitie Vlaanderen, vzw Liga voor Mensenrechten

Atbildētāja: Belgische Staat

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1157 (2019. gada 20. jūnijs) par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (1) 3. panta 5. un 6. punkts, kā arī 14. pants, skatot tos kopsakarā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 7767 (2018. gada 30. novembris), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļauju vienotai formai un atceļ Lēmumu C(2002) 3069, ir spēkā un saderīgi ar LESD 16. pantu un, attiecībā uz 3. panta 5. un 6. punktu, saderīgi ar LESD 21. pantu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 52. pantu, skatot tos kopsakarā ar:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (2) 1., 2., 3., 4., 5., 6., 9., 25., 32., 35. un 36. pantu,

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (3), 1., 2., 3., 4., 8., 9., 10., 27. un 28. pantu, un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (4), 1., 2., 3., 4., 5., 10., 28. un 42. pantu,

ciktāl, ka Regulas (ES) 2019/1157 3. panta 5. un 6. punktā ir noteikts, ka apliecības turētāja divi pirkstu nospiedumi sadarbspējīgos digitālos formātos tiek glabāti datu nesējā, kas ir iestrādāts personas apliecībā,

un ka Regulas 2019/1157 3. panta 5. un 6. punktā, kā arī 14. pantā, skatot tos kopsakarā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma C(2018) 7767 (2018. gada 30. novembris) III pielikumu, ir noteikts, ka pirkstu nospiedumu dati 2. panta a) un c) punktā minētajās personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos ir jāglabā tā, ka pirkstu nospiedumu digitālais attēls tiek saglabāts elektroniskā mikroshēmā, kurā ir izmantota RFID tehnoloģija un kuru var nolasīt bezvadu/bezkontakta veidā?

---

(1)  OV 2019, L 188, 67. lpp.

(2)  OV 2016, L 119, 1. lpp.

(3)  OV 2016, L 119, 89. lpp.

(4)  OV 2018, L 295, 39. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 25. aprīlī iesniedza Oberlandesgericht Wien (Austrija) – G. K., B. O. D. GmbH, S. L.

(Lieta C-281/22)

(2022/C 318/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāji: G. K., B. O. D. GmbH, S. L.

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas deleģētais prokurors Austrijā

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Savienības tiesības, it īpaši Padomes Regulas (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (1), 31. panta 3. punkta pirmā daļa un 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pārrobežu izmeklēšanas gadījumā, ja ir nepieciešama tiesas atļauja veikt pasākumu asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalstī, ir jāveic visu būtisko aspektu, piemēram, sodāmības, aizdomu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nepieciešamības un samērīguma pārbaude?

2)	Vai pārbaudē ir jāņem vērā tas, vai pasākuma pieņemamību jau ir pārbaudījusi Eiropas deleģētā prokurora, kurš izskata attiecīgo lietu, dalībvalsts tiesa saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, bet uz otro jautājumu – apstiprinoša, kādā mērā ir nepieciešama tiesas veikta pārbaude asistējošā Eiropas deleģētā prokurora dalībvalstī?

---

(1)  OV 2017, L 283, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 3. maijā iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – YQ, RJ/Getin Noble Bank S.A.

(Lieta C-287/22)

(2022/C 318/33)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājas: YQ, RJ

Atbildētāja: Getin Noble Bank S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā efektivitātes un samērīguma principus, Direktīvas 93/1/EEK (1) 3 6. panta 1. punktam un 7. panta 1. punktam ir pretrunā tāda valsts tiesību interpretācija un valsts judikatūra, saskaņā ar kuru valsts tiesa – it īpaši ņemot vērā patērētāja pienākumus norēķināties ar pārdevēju vai piegādātāju, vai pārdevēja vai piegādātāja labo finansiālo stāvokli – var neapmierināt patērētāja lūgumu tiesai noteikt pagaidu pasākumu (prasības nodrošinājumu), ar kuru uz tiesvedības laiku tiek apturēta tāda līguma izpilde, kas, iespējams, tiks atzīts par spēkā neesošu, jo no līguma tiks izsvītroti negodīgi līguma noteikumi?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV, L 95, 29. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 3. maijā iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – NOS-SGPS SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-290/22)

(2022/C 318/34)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: NOS-SGPS SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai jēdzienā “finanšu iestāde” Direktīvas 2013/36/ES (1) 3. panta 1. punkta 22. apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē ietilpst Portugālē reģistrēta pārvaldītājsabiedrība, kurai ir piemērojami 1988. gada 30. decembra Dekrētlikuma Nr. 495/88 noteikumi un kuras vienīgais darbības mērķis ir, netieši veicot saimniecisko darbību, pārvaldīt citu – apdrošināšanas nozarē nedarbojošos – sabiedrību kapitāldaļas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. maijā iesniedza Landgericht Köln (Vācija) – A. T. U. Auto-Teile-Unger GmbH & Co. KG, Carglass GmbH/FCA Italy SpA

(Lieta C-296/22)

(2022/C 318/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītājas: A. T. U. Auto-Teile-Unger GmbH & Co. KG, Carglass GmbH

Atbildētāja: FCA Italy SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas 2018/858 (1) 61. panta 1. un 4. punkts, lasot tos kopā ar tās X pielikuma 2.9. punktu, atbilstoši kuram transportlīdzekļa ražotājam transportlīdzekļa OBD, diagnostikas, remonta un apkopes nolūkā ir jādara pieejama tiešo transportlīdzekļa datu plūsma, izmantojot seriālo datu pieslēgvietu standartizētā datu savienotājā, ņemot vērā arī šīs regulas II pielikuma 1. daļas 63. punktā transportlīdzekļa ražotājam noteiktās prasības nodrošināt transportlīdzekļa vispārējo drošību,

—	lasot kopā ar Regulu Nr. 661/2009 (2) attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru tips ir ticis apstiprināts pirms 2022. gada 6. jūlija, jo īpaši tās 5. panta 1. punktu, un

—	lasot kopā ar Regulu 2019/2144 (3), kas ir spēkā kopš 2022. gada 6. jūlija, jo īpaši tās 4. panta 4. un 5. punktu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka transportlīdzekļa ražotājam vienmēr, pat īstenojot atbilstošus drošības pasākumus, ir jānodrošina, ka transportlīdzekļa OBD, diagnostiku, remontu un apkopi, tostarp šim nolūkam nepieciešamās rakstīšanas darbības, ir iespējams veikt neatkarīgiem remontētājiem, izmantojot universālu, vispārīgu diagnostikas ierīci, un nav nepieciešams, lai būtu izpildītas regulā skaidri neparedzētās prasības par ierīces interneta pieslēgumu transportlīdzekļa ražotāja norādītam serverim un/vai iepriekšēju personisku lietotāja reģistrāciju pie transportlīdzekļa ražotāja?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV 2009, L 200, 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr. 79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr. 1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr. 1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr. 458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr. 347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES) 2015/166 (OV 2019, L 325, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 10. maijā iesniedza Kammergericht Berlin (Vācija) – PM/Senatsverwaltung für Justiz, Vielfalt und Antidiskriminierung

(Lieta C-304/22)

(2022/C 318/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītājs: PM

Atbildētāja: Senatsverwaltung für Justiz, Vielfalt und Antidiskriminierung

Piedaloties: CM

Prejudiciālie jautājumi

Par Padomes Regulas (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (1) 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 2. panta 4. punkta, 21. panta 1. punkta un 46. panta interpretāciju tiek uzdoti šādi jautājumi:

1.	Vai tad, ja laulība tiek šķirta, pamatojoties uz Código Civil (Spānija) 82., 87., 89. un 90. pantu, runa ir par laulības šķiršanas spriedumu Briseles IIa regulas izpratnē?

2.	Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai laulības šķiršana, pamatojoties uz Código Civil (Spānija) 82., 87., 89. un 90. pantu, atbilstoši Briseles IIa regulas 46. pantam ir jāaplūko kā publiskie akti un nolīgumi?

---

(1)  OV 2003, L 338, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. maijā iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – ZL, KU, KM/Provident Polska S.A.

(Lieta C-321/22)

(2022/C 318/37)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītājas: ZL, KU, KM

Atbildētāja: Provident Polska S.A.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj par negodīgu atzīt tādu līguma noteikumu, kurā ir noteikta pārdevēja vai piegādātāja maksa vai komisijas maksa, kas ir acīmredzami nesamērīga ar tā piedāvāto pakalpojumu?

2)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 7. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesību normas vai šo valsts tiesību normu interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru priekšnoteikums, lai apmierinātu patērētāja prasību pret pārdevēju vai piegādātāju par līguma vai tā daļas, kurā ir ietverti negodīgi līguma noteikumi, atzīšanu par spēkā neesošu vai tādu, kas nerada tiesiskas sekas, ir patērētāja intereses celt prasību esamība.

3)

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes, samērīguma un tiesiskās drošības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj atzīt, ka aizdevuma līgums, kura vienīgais noteikums par aizdevuma atmaksas veidu tika atzīts par negodīgu, nevar pastāvēt pēc šī noteikuma svītrošanas un tātad nav spēkā?

---

(1)  OV, L 95, 29. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 13. maijā iesniedza Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie (Polija) – Z. sp. z o.o./A. S.A.

(Lieta C-326/22)

(2022/C 318/38)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Z. sp. z o.o.

Atbildētāja: A. S.A.

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2008/48 (1) 16. panta 1. punkts, ņemot vērā Savienības tiesību efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētājs vai arī pārdevējs vai piegādātājs, kuram patērētājs ir nodevis viņam no šīs direktīvas normas izrietošās tiesības, var, pamatojoties uz šo normu, pieprasīt kreditoram izsniegt līguma (kā arī noteikumu, kas ir līguma sastāvdaļa) kopiju un informāciju par kredīta atmaksu, kas ir nepieciešama, lai pārbaudītu, vai summas, kuras izmaksātas patērētājam, lai atlīdzinātu kredīta kopējo izmaksu proporcionālo daļu saistībā ar tā pirmstermiņa atmaksu, tika aprēķinātas pareizi, kā arī kas ir nepieciešama, lai celtu prasību par šo summu iespējamo atmaksu?

---

(1)  OV 2008, L 133, 66. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. maijā iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – Audi AG/GQ

(Lieta C-334/22)

(2022/C 318/39)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Audi AG

Atbildētājs: GQ

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (1) 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz preču zīmes īpašniekam/tiesai aizliegt trešai personai komercdarbībā izmantot ES preču zīmei identisku vai maldinoši līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz automašīnas rezerves daļām (radiatora režģis), ja šo apzīmējumu atveido automašīnas piederuma (emblēma, kas atspoguļo ES preču zīmi) stiprināšanas elements un: — ja no tehniska skatpunkta pastāv iespējas oriģinālo emblēmu, kas atspoguļo ES preču zīmi, uzstādīt uz automašīnas rezerves daļas (radiatora režģis), šajā rezerves daļā neatveidojot apzīmējumu, kas būtu identisks vai maldinoši līdzīgs ES preču zīmei; vai — ja no tehniskā skatupunkta nepastāv iespējas oriģinālo emblēmu, kas atspoguļo ES preču zīmi, uzstādīt uz automašīnas rezerves daļas (radiatora režģis), šajā rezerves daļā neatveidojot apzīmējumu, kas būtu identisks vai maldinoši līdzīgs ES preču zīmei? — Ja uz kādu no 1. punkta a) daļā ietvertajiem jautājumiem tiktu sniegta apstiprinoša atbilde:

2)	Kādi vērtējuma kritēriji ir jāizmanto šāda veida gadījumos, lai noskaidrotu, vai preču zīmes izmantošana atbilst godīgai praksei rūpnieciskās vai komerciālās lietās?

3)

Vai Regulas (ES) 2017/1001 9. panta 2. punkts un 9. punkta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – gadījumā, ja preču zīme tiek izmantota kā automašīnas sastāvdaļas formas elements, un ņemot vērā, ka Regulā 2017/1001 nav normas, kas atbilstu Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (2) 110. panta 1. punktā ietvertajai “remontdarbu” atrunai, – šādā situācijā preču zīme nepilda izcelsmes norādes funkciju?

4)

Vai Regulas (ES) 2017/1001 9. panta 2. punkts un 9. punkta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – gadījumā, ja preču zīmes stiprināšanas elements, kura forma ir identiska vai maldinoši līdzīga preču zīmei, ir automašīnas sastāvdaļas formas elements, un ņemot vērā, ka Regulā 2017/1001 nav normas, kas atbilstu Regulas (EK) Nr. 6/2002 110. panta 1. punktā ietvertajai “remontdarbu” atrunai, – stiprināšanas elementu nevar uzskatīt par preču zīmi, kas pilda izcelsmes norādes funkciju, pat ja tas ir identisks vai maldinoši līdzīgs preču zīmei?

---

(1)  OV 2017, L 154, 1. lpp.

(2)  OV 2002, L 3, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 23. maijā iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – f6 Cigarettenfabrik GmbH & Co. KG/Hauptzollamt Bielefeld

(Lieta C-336/22)

(2022/C 318/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: f6 Cigarettenfabrik GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Bielefeld

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2008/118/EK (1) Direktīvas 2019/475 (2) redakcijā, 1. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts regulējumu par karsējamās tabakas nodokļa noteikšanu, kas attiecībā uz nodokļa aprēķinu paredz, ka papildus nodokļa likmei, kas noteikta pīpju tabakai, tiek piemērots papildu nodoklis, kas vienāds ar 80 procentiem no nodokļa summas par cigaretēm, no kuras atskaitīta nodokļa summa par pīpju tabaku?

2)

Gadījumā, ja papildu nodoklis karsējamai tabakai nav vēl viens ar īpašu nolūku noteikts netiešs akcīzes preču nodoklis Direktīvas 2008/118 1. panta 2. punkta izpratnē, vai Direktīvas 2011/64/ES (3) 14. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu par tabakas nodokļa piemērošanu karsējamai tabakai, kurā par nodokļa aprēķinu ir paredzēts, ka nodokļa likmei par pīpju tabaku papildus tiek piemērots vēl viens nodoklis, kas vienāds ar 80 procentiem no nodokļa summas par cigaretēm, no kuras atskaitīta pīpju tabakas nodokļa summa?

3)

Gadījumā, ja papildu nodoklis karsējamai tabakai nebūtu uzskatāms par citu ar īpašu nolūku noteiktu netiešu nodokli akcīzes precēm Direktīvas 2008/118 1. panta 2. punkta izpratnē, vai Direktīvas 2011/64 14. panta 1. punkta 1. apakšpunkta b) punkts un 2. punkta 1. apakšpunkta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tāda dalībvalsts tiesiskā regulējuma par tabakas nodokļa noteikšanu karsējamai tabakai, kurā attiecībā uz nodokļa aprēķinu ir paredzēts, ka nodoklis jāaprēķina saskaņā ar ad valorem nodokļa likmi un īpašu nodokļa likmi, kura ir jānosaka vadoties no tabakas rullīšu svara un skaita?

---

(1)  Padomes Direktīva (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV 2009, L 9, 12. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva (2019. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvas 2006/112/EK un 2008/118/EK attiecībā uz Itālijas pašvaldības Campione d'Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā un Direktīvas 2008/118/EK teritoriālajā piemērošanā (OV 2019, L 83, 42. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV 2011, L 176, 24. lpp.)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 30. maijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia (Itālija) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato/Comune di Ginosa

(Lieta C-348/22)

(2022/C 318/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Atbildētāja: Comune di Ginosa

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīva 2006/123 (1) ir spēkā un saistoša dalībvalstīm vai tomēr tā nav spēkā, jo – tā kā runa ir par saskaņošanas direktīvu – tā ir pieņemta tikai ar balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi, pārkāpjot [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 115. pantu?

2)

Vai Direktīvā 2006/123, tā dēvētajā Bolkešteina direktīvā, objektīvi vai abstrakti ir vai nav pietiekami detalizēts tiesiskā regulējuma prasību minimums – un kā rezultātā valsts likumdevējam nav rīcības brīvības – lai to varētu uzskatīt par automātiskas izpildes tiesību normu un piemērot nekavējoties?

3)

Ja Direktīva 2006/123 netiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, vai valsts tiesību akta vienkāršas izslēgšanas vai vienkārši izslēdzošas piemērošanas pārtraukšanas sekas ir saderīgas ar tiesiskās drošības principiem arī gadījumā, kurā valsts tiesai nav iespējams izmantot atbilstīgu interpretāciju, vai tomēr šādā gadījumā nedrīkst vai nevar piemērot valsts tiesību aktu, neskarot īpašas sankcijas, kas [Eiropas Savienības] tiesiskajā regulējumā paredzētas par valsts pienākumu neizpildi, kas tai radušās pēc pievienošanās Līgumam (49. pants), vai kas izriet no direktīvas neīstenošanas (pārkāpuma procedūra)?

4)

Vai Direktīvas 2006/123 12. panta 1., 2. un 3. punkta tiešā iedarbība ir līdzvērtīga pašas direktīvas automātiskas izpildāmības rakstura vai tūlītējas piemērojamības atzīšanai, vai tomēr tādas saskaņošanas direktīvas ietvaros, kāda tiek aplūkota (“ir jāuzskata, ka ar šīs pašas direktīvas 9.–13. pantu ir veikta izsmeļoša saskaņošana [..]” saskaņā ar tā dēvēto spriedumu Promoimpresa), tā ir jāuzskata par instrukciju valstij veikt saskaņošanas pasākumus, kas nav vispārīgi, bet ir saistoši pēc to satura?

5)

Vai kādas direktīvas kvalificēšana vai nekvalificēšana par automātiski izpildāmu un, pirmajā gadījumā, valsts tiesību akta vienkārši izslēdzoša piemērošanas pārtraukšana var tikt uzskatīta vai ir jāuzskata tikai par valsts tiesas (kurai šajā nolūkā ir piešķirti specifiski interpretācijas atbalsta instrumenti, kā, piemēram, lūgums Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu vai jautājums par atbilstību Konstitūcijai) ekskluzīvā kompetencē esošu vai arī atsevišķas pašvaldības amatpersonas vai vadītāja kompetencē esošu?

6)

Ja savukārt Direktīva 2006/123 tiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, ievērojot, ka [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pants neļauj automātiski pagarināt jūras krasta valsts īpašumu koncesijas–atļaujas, kuras ir paredzētas ar tūrismu un atpūtu saistītas darbības veikšanai, tikai “ciktāl šīs koncesijas ir saistītas ar zināmām pārrobežu interesēm”, vai šādas prasības esamība ir vai nav nepieciešamais priekšnoteikums arī Bolkešteina direktīvas 12. panta 1. un 2. punkta piemērošanai?

7)

Vai Direktīvā 2006/123 un pašā [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pantā izvirzītajiem mērķiem ir atbilstošs valsts tiesas nolēmums par to, vai vispārīgi un abstrakti pastāv prasība par zināmām pārrobežu interesēm ar atsauci uz visu valsts teritoriju tout-court, vai tomēr, tā kā Itālijā kompetence ir atsevišķām pašvaldībām, šāds izvērtējums nav jāuzskata par attiecināmu uz katras pašvaldības krasta teritoriju un tātad rezervētu pašvaldības kompetencei?

8)

Vai Direktīvā 2006/123 un pašā [Līguma par Eiropas Savienības darbību] 49. pantā izvirzītajiem mērķiem ir atbilstošs valsts tiesas nolēmums par to, vai vispārīgi un abstrakti pastāv prasība par resursu un pieejamo koncesiju ierobežotību ar atsauci uz visu valsts teritoriju tout-court, vai tomēr, tā kā Itālijā kompetence ir atsevišķām pašvaldībām, šāds izvērtējums nav jāuzskata par attiecināmu uz katras pašvaldības krasta teritoriju un tātad rezervētu pašvaldības kompetencei?

9)

Ja Direktīva 2006/123 abstrakti tiktu uzskatīta par automātiski izpildāmu, vai var uzskatīt, ka šāda piemērojamība nekavējoties pastāv arī konkrēti normatīvajā kontekstā – kāds ir Itālijas tiesiskais regulējums – kurā ir spēkā Navigācijas kodeksa [Codice della navigazione] 49. pants (kas paredz, ka koncesijas nodošanas brīdī “visi pastāvīgi pievienotie objekti paliek valsts īpašumā bez jebkādas kompensācijas vai atlīdzības”), un vai šādas konkrētās direktīvas uzskatītā automātiskas izpildāmības rakstura vai tūlītējas piemērojamības sekas (it īpaši ar atsauci uz pienācīgi atļautām akmens ēkām vai uz valsts īpašumu koncesijām, kas funkcionāli saistītas ar tūrisma un atpūtas nodrošināšanas darbību, kā viesnīca vai tūrisma ciemats) ir saderīgas ar pamattiesību, kā tiesības uz īpašumu, kas atzītas par priviliģēti aizsargājamām Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā un Pamattiesību hartā, aizsardzību?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 3. jūnijā – Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-360/22)

(2022/C 318/42)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: W. Roels)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Nīderlandes Karaliste, pieņemdama un atstādama spēkā Pensioenwet (Pensiju likums) 85. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta f) apakšpunktu kopsakarā ar Wet op de loonbelasting (Algas nodokļa likums) 19.b panta 2. punktu, nav izpildījusi LESD 45., 56. un 63. pantā, kā arī EEZ līguma 28., 36. un 40. pantā noteiktās saistības;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Nīderlandes tiesību normas par pensijas kapitāla, kas ar darba devēja starpniecību uzkrāts kā tā dēvētais “otrā līmeņa” papildpensijas kapitāls, pārskaitīšanu nav saderīgas ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, pakalpojumu sniegšanas brīvību un kapitāla brīvu apriti, jo pārrobežu situācijās pensiju kapitāls, kas netiek aplikts ar nodokli, uz ārvalsti varot tikt pārskaitīts vienīgi tad, ja iespējas atpirkt pensiju kā kapitālu esot tādas pašas kā Nīderlandē vai ierobežotākas nekā tur. Dažās dalībvalstīs pensiju varot pilnīgi vai daļēji atpirkt ar vienreizēju maksājumu, un līdz ar to attiecībā uz mobiliem darba ņēmējiem, kuri savu pensijas kapitālu likuši pārskaitīt uz vienu no šīm dalībvalstīm, tiekot piemērots nodoklis. Attiecīga pensiju kapitāla pārskaitīšana Nīderlandē ar nodokli aplikta netiekot.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 14. jūnijā iesniedza Amtsgericht Frankfurt am Main (Vācija) – flightright GmbH/Transportes Aéreos Portugueses SA (TAP)

(Lieta C-388/22)

(2022/C 318/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Frankfurt am Main

Pamatlietas puses

Prasītāja: flightright GmbH

Atbildētāja: Transportes Aéreos Portugueses SA (TAP)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai var uzskatīt, ka pastāv ārkārtējs apstāklis Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē, ja iestājas laikapstākļi, kuru dēļ nav iespējams veikt lidojumu, neatkarīgi no konkrētā veida, kādā tie izpaužas?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, vai laikapstākļu ārkārtējumu ir iespējams konstatēt pēc tā, kāds ir to biežums attiecīgajā reģionā un sezonā to iestāšanās vietā un laikā?

3)

Vai var uzskatīt, ka pastāv ārkārtējs apstāklis šīs regulas 5. panta 3. punkta izpratnē, ja gaisa satiksmes vadības lēmums attiecībā uz konkrētu lidmašīnu konkrētā dienā izraisa viena vai vairāku šīs lidmašīnas lidojumu ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai atcelšanu neatkarīgi no tā, kāds ir šā lēmuma iemesls?

4)	Ja atbilde uz trešo jautājumu būtu noliedzoša, vai savukārt lēmuma iemeslam ir jābūt ārkārtējam, un līdz ar to nav jābūt tā, ka ar tā iestāšanos ir iespējams rēķināties?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 4. jūlijāWizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.) iesniedza par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 4. maija spriedumu lietā T-718/20, Wizz Air/Komisija

(Lieta C-440/22 P)

(2022/C 318/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Wizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.) (pārstāvji: E. Vahida, avocat, S. Rating, abogado, un I. Metaxas-Maranghidis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu un

—	atcelt Komisijas 2020. gada 24. februāra Lēmumu C(2020) 1160 final par valsts atbalstu SA.56244 (2020/N) – Rumānija – Glābšanas atbalsts TAROM (1) un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; vai

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka ir izpildīts nosacījums par tāda būtiska pakalpojuma esamību, ko ir grūti dublēt, Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2) (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”) izpratnē.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi Pamatnostādnes attiecībā uz pierādījumiem par to, ka konkurentam būtu grūti pārņemt pakalpojuma sniegšanu.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi iesniegto pierādījumu skaidro jēgu, izvērtēdama brīvo kapacitāti tirgū un zemo cenu aviosabiedrību kapacitāti veikt iekšzemes lidojumus.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka kapitāla palielināšana nav attiecināma uz pārstrukturēšanas plānu.

Piektkārt, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi iesniegto pierādījumu skaidro jēgu, izvērtēdama TAROM pārstrukturēšanas laikposma ilgumu.

Sestkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka Komisijai nav jāpārbauda, vai esošais atbalsts ir kļuvis par jauno atbalstu.

Septītkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu saistībā ar Komisijas pienākuma sākt formālo izmeklēšanas procedūru neizpildi.

---

(1)  OV 2020, C 310, 3. lpp.

(2)  OV 2014, C 249, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2022. gada 8. jūlijā – Eiropas Komisija/Rumānija

(Lieta C-455/22)

(2022/C 318/45)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Escobar Gómez, E. A. Stamate, C. Valero)

Atbildētāja: Rumānija

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	konstatēt, ka Rumānija līdz 2020. gada 3. oktobrim nav izpildījusi Direktīvas 2010/75/ES (1) 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Rumānijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

No 2014. gada līdz 2020. gada 3. oktobrimS.C. CET Govora n. 2, S.C. Electrocentrale Deva (Mintia) n. 2 un S.C. Electrocentrale Deva (Mintia) n. 3 esot tikušas ekspluatētas bez spēkā esošas, Direktīvas 2010/75 prasībām atbilstošas vides atļaujas. Rumānijas iestādes esot atzinušas, ka šo trīs iekārtu ekspluatācija esot turpinājusies bez spēkā esošas vides atļaujas līdz 2020. gada 3. oktobrim, taču esot apgalvojušas, ka iekārtas tika ekspluatētas epizodiski, lai garantētu valsts energosistēmas drošību.

Rumānija, neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai S.C. CET Govora n. 2, S.C. Electrocentrale Deva (Mintia) n. 2 un S.C. Electrocentrale Deva (Mintia) n. 3 tiktu ekspluatētas uz spēkā esošas vides atļaujas pamata, esot pārkāpusi Direktīvas 2010/75 4. panta 1 punktu.

Saistībā ar argumentu par iekārtu epizodisku ekspluatāciju, lai nodrošinātu valsts energosistēmas drošību, Direktīvā 2010/75 neesot paredzēta šāda vispārēja atbrīvojuma no pienākuma saņemt vides atļauju, kas noteikts direktīvas 4. panta 1. punktā, iespēja. Turklāt atbilstoši Tiesas judikatūrai dalībvalsts atbildība par Savienības tiesībās paredzēto pienākumu neizpildi rodas neatkarīgi no tā, kuras valsts iestādes ir attiecīgi kompetentas, un šī valsts nevar atsaukties uz tās iekšējās tiesību sistēmas noteikumiem, praksi vai situācijām, lai attaisnotu no [Savienības] direktīvas izrietošu pienākumu neizpildi. Tādējādi Rumānija, lai attaisnotu no direktīvas izrietošu pienākumu neizpildi, nevar atsaukties uz tādām pilnībā iekšējām situācijām kā operatora maksātnespēja vai strīdiem par iekārtu darbības apturēšanu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV 2010, L 334, 17. lpp.).

Vispārējās tiesas 2022. gada 29. jūnija spriedums – Hijos de Moisés Rodríguez González/EUIPO – Īrija un Ornua (“La Irlandesa 1943”)

(Lieta T-306/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “La Irlandesa 1943” - Absolūti spēkā neesamības pamati - EUIPO Paplašinātās apelācijas padomes veikta spēkā neesamības atzīšana - Pierādījuma elementi, kas pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā - Datums, kuram ir nozīme absolūta spēkā neesamības pamata izvērtējumā - Preču zīme, kas var maldināt sabiedrību - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta g) apakšpunkts) - Ļaunticība - Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2022/C 318/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hijos de Moisés Rodríguez González, SA (Laspalmasa de Grankanārija, Spānija) (pārstāvis): J. García Domínguez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Folliard-Monguiral, D. Hanf un E. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Īrija

Otra procesa EUIPO Paplašinātajā_apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ornua Co-operative Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: E. Armijo Chávarri un A. Sanz Cerralbo, advokāti)

Priekšmets

Ar prasību, kas balstīta uz LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Paplašinātās apelācijas padomes 2020. gada 2. marta lēmumu lietā R 1499/2016-G.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hijos de Moisés Rodríguez González, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.

Vispārējās tiesas 2022. gada 29. jūnija spriedums – LA International Cooperation/Komisija

(Lieta T-609/20) (1)

(Pirmspievienošanās palīdzības instruments - OLAF izmeklēšana - Komisijas lēmums par administratīva soda uzlikšanu - Izslēgšana uz četriem gadiem no publiskā iepirkuma procedūrām un subsīdiju, kas finansētas no Savienības vispārējā budžeta, piešķiršanas - Ierakstīšana agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē - Finanšu regula - Neierobežota kompetence - Soda samērīgums)

(2022/C 318/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LA International Cooperation Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvji: B. O’Connor un M. Hommé, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: R. Pethke)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 20. jūlija lēmumu, ar ko prasītāja ir izslēgta uz četriem gadiem no dalības publiskā iepirkuma procedūrās un subsīdiju, kas finansētas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, piešķiršanas, kā arī no dalības līdzekļu piešķiršanas procedūrās saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/323 (2015. gada 2. marta) par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (OV 2015, L 58, 17. lpp.), un ar ko Komisija izdeva rīkojumu publicēt šo izslēgšanu savā interneta vietnē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	LA International Cooperation Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 19, 18.1.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 29. jūnija spriedums – bet-at-home.com Entertainment/EUIPO (“bet-at-home”)

(Lieta T-640/21) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “bet-at-home” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

(2022/C 318/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: bet-at-home.com Entertainment GmbH (Linca, Austrija) (pārstāvis: R. Paulitsch, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Nicolás Gómez un D. Hanf)

Priekšmets

Ar savu prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja lūdz grozīt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2021. gada 5. augusta lēmumu lietā R 2143/2020-1.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	bet-at-home.com Entertainment GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 471, 22.11.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 28. jūnija rīkojums – Hangzhou Dingsheng Industrial Group u.c./Komisija

(Lieta T-150/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Dempings - Konkrētas Ķīnas izcelsmes alumīnija folijas imports - Izmeklēšanas uzsākšana par pastāvošo antidempinga pasākumu apiešanu, uz importu attiecinot reģistrāciju - Ķīnas izcelsmes alumīnija folijas, kas nosūtīta no Taizemes, imports - Galīgā antidempinga maksājuma paplašināšana - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2022/C 318/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hangzhou Dingsheng Industrial Group Co., Ltd (Hangzhou, Ķīna), Dingheng New Materials Co., Ltd (Rayong, Taizeme), Thai Ding Li New Materials Co., Ltd (Rayong) (pārstāvji: G. Coppo un G. Pregno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un P. Němečková)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/2162 (2020. gada 18. decembris), ar ko sāk izmeklēšanu par konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija folijas importam ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/2384 un Īstenošanas regulu (ES) 2017/271 noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, importējot konkrētu alumīnija foliju, kas nosūtīta no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tai ir deklarēta Taizemes izcelsme, un ar ko uz šādu importu attiecina reģistrāciju(OV 2020, L 431, 48. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Hangzhou Dingsheng Industrial Group Co., Ltd, Dingheng New Materials Co., Ltd un Thai Ding Li New Materials Co., Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 182, 10.5.2021.

Vispārējās tiesas 2022. gada 28. jūnija rīkojums – Compass Tex/EUIPO (“Trusted Handwork”)

(Lieta T-704/21) (1)

(Atcelšanas prasība - Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Trusted Handwork” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2022/C 318/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compass Tex Ltd (Tsuen Wan, Honkonga, Ķīna) (pārstāvis: M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: T. Klee un D. Hanf)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2021. gada 31. augusta lēmumu lietā R 0034/2021-5 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Trusted Handwork” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Compass Tex Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 2, 3.1.2022.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 27. jūnija rīkojums – Usmanov/Padome

(Lieta T-237/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojošie pasākumi attiecībā uz Krievijas darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība - Līdzekļu iesaldēšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana)

(2022/C 318/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alisher Usmanov (Taškenta, Uzbekistāna) (pārstāvis: J. Grand d’Esnon, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Vitro un B. Driessen)

Priekšmets

Ar pieteikumu, kas balstīts uz LESD 278. un 279. pantu prasītājs būtībā lūdz apturēt, pirmkārt, divu aktu, ar kuriem tika grozīti kritēriji iekļaušanai to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus sakarā ar to līdzdalību darbībās, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, un, otrkārt divu aktu, ar kuriem šajā sarakstā tika iekļauts viņa vārds, izpildi. Prasītāja it īpaši lūdz, pirmkārt – galvenokārt apturēt šādu tiesību aktu izpildi: Padomes Lēmuma (KĀDP) 2022/337 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.), ciktāl šis tiesību akts attiecas uz viņu; Padomes Īstenošanas regulas (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.), ciktāl šis tiesību akts attiecas uz viņu; Padomes Lēmuma (KĀDP) 2022/329 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 50, 1. lpp.), un Padomes Regulas (ES) 2022/330 (2022. gada 25. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 51, 1. lpp.), otrkārt – pakārtoti apturēt šādu tiesību aktu izpildi: Lēmuma 2022/337, ciktāl šis tiesību akts attiecas uz viņu; Īstenošanas regulas 2022/336, ciktāl šis tiesību akts attiecas uz viņu; Lēmuma 2022/329 1. panta 2. punkta f) un g) apakšpunkta; un Regulas 2022/330 1. panta 1. punkta f) un g) apakšpunkta un, treškārt, piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt 20 000 EUR par tiesāšanās izdevumiem, kas viņam radušies, aizstāvot savas intereses.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. jūlija rīkojums – Lacapelle/Parlaments

(Lieta T-240/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Institucionālās tiesības - Parlamenta loceklis - Izslēgšana no dalības Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 318/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Lin Lacapelle (Parīze, Francija) (pārstāvis: F.-P. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz un T. Lukácsi)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu, prasītājs lūdz apturēt Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas līdzpriekšsēdētāju 2022. gada 3. marta Lēmuma D-301937, ar kuru viņš tika izslēgts no jebkādas dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās līdz viņa deputāta pilnvaru termiņa beigām (2019.–2024. gads), piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 4. jūlija rīkojums – Juvin/Parlaments

(Lieta T-241/22 R)

(Pagaidu noregulējums - Institucionālās tiesības - Parlamenta loceklis - Izslēgšana no dalības Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2022/C 318/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hervé Juvin (Parīze, Francija) (pārstāvis: F.-P. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz un T. Lukácsi)

Priekšmets

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 278. un 279. pantu, prasītājs lūdz apturēt Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas līdzpriekšsēdētāju 2022. gada 3. marta Lēmuma D-301936, ar kuru viņš tika izslēgts no jebkādas dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijās līdz viņa deputāta pilnvaru termiņa beigām (2019.–2024. gads), piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – VEB.RF/Padome

(Lieta T-288/22)

(2022/C 318/54)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: State Development Corporation“VEB.RF” (Maskava, Krievija) (pārstāvji: J. Iriarte Ángel un E. Delage González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (1) (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, grozītajā redakcijā (2), ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (3) (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, grozītajā redakcijā (4), ciktāl tā attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	atcelt Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP (5) (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, grozītajā redakcijā (6), 1.e pantu kopsakarā ar VIII pielikumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	atcelt Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (7) (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, grozītajā redakcijā (8), 5.h pantu kopsakarā ar XIV pielikumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

1.

Pamati, uz kuriem balstās pirmie divi prasījumi: — a) esot pieļauta acīmredzama kļūda to faktu vērtējumā, ar kuriem ir pamatotas apstrīdētās tiesību normas. — b) neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu; — c) neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā; — d) neesot ievērotas tiesības uz īpašumu, ņemot vērā samērīguma principu; — e) neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips; — f) esot nepareizi izmantotas pilnvaras.

2.

Pamati, uz kuriem balstās pēdējie divi prasījumi: — a) neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu; — b) esot pieļauta acīmredzama kļūda to faktu vērtējumā, ar kuriem ir pamatotas apstrīdētās tiesību normas; — c) neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā; — d) neesot ievērotas tiesības uz īpašumu; — e) neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

---

(1)  OV 2014, L 78, 16. lpp.

(2)  Grozīts ar Padomes Lēmumu 2022/265/KĀDP (2022. gada 23. februāris), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 42I, 98. lpp.).

(3)  OV 2014, L 78, 6. lpp.

(4)  Grozīta ar Padomes Lēmumu 2022/260/KĀDP (2022. gada 23. februāris), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2014/269/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 42I, 3. lpp.).

(5)  OV 2014, L 229, 13. lpp.

(6)  Grozīts ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/346 (2022. gada 1. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 63, 5. lpp.).

(7)  OV 2014, L 229, 1. lpp.

(8)  Grozīts ar Padomes Regulu (ES) 2022/345 (2022. gada 1. marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2022, L 63, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 18. maijā – Shuvalov/Padome

(Lieta T-289/22)

(2022/C 318/55)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Igor Shuvalov (Maskava, Krievija) (pārstāvji: J. Iriarte Ángel un E. Delage González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi

—	atcelt Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (1) (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2) (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tas attiecas uz prasītāju vai var to ietekmēt;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda to faktu vērtējumā, ar kuriem ir pamatoti apstrīdētie ierobežojošie pasākumi, jo attiecībā uz prasītāju tie ir noteikti bez jebkāda faktiska un reāla faktu un pierādījumu pamatojuma.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, jo apstrīdētajās tiesību normās attiecībā uz prasītāju neesot norādīts pareizs pamatojums, kas liedzot viņam pienācīgi veikt savu aizstāvību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas pamattiesības uz vārda brīvību, jo prasītājam ir noteiktas sankcijas, pamatojoties uz konkrētiem izteikumiem, kas ietilpst minēto pamattiesību tvērumā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā attiecībā uz pamatojuma norādīšanu aktos, reālu pierādījumu trūkumu apgalvotajam pamatojumam un tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz īpašumu, jo nav ievērota prasība iesniegt faktiskus un reālus pierādījumus un prasība norādīt pamatojumu, kas ietekmē citas minētās tiesības.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības uz īpašumu, ņemot vērā samērīguma principu, jo šīs tiesības esot netaisnīgi un turklāt nesamērīgi ierobežotas.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, jo esot pasliktināts prasītāja salīdzinošais stāvoklis, lai gan tam neesot bijis nekāda pamata.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi izmantotas pilnvaras, jo pastāvot objektīvi, precīzi un konsekventi pierādījumi, kas apliecina, ka sankciju pasākumu piemērošana un pagarināšana bija paredzēta citiem mērķiem, nevis tiem, ko apgalvo Padome.

---

(1)  OV 2014, L 78, 6. lpp., redakcijā, kas grozīta ar Padomes Lēmumu 2022/265/KĀDP (2022. gada 23. februāris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 42I, 98. lpp.).

(2)  OV 2014, L 78, 6. lpp., redakcijā, kas grozīta ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/260 (2022. gada 23. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 42I, 3. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 27. maijā – PH u.c./ECB

(Lieta T-323/22)

(2022/C 318/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: PH, PI, PJ, PK (pārstāvji: D. Hillemann, C. Fischer un T. Ehls, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu:

—	ex tunc atcelt ECB 2022. gada 22. marta lēmumu ECB-SSM-2022-EN-4 QLF-2020–0037, kas paziņots tajā pašā datumā un ar ko iebilsts pret attiecīgās būtiskās līdzdalības iegādi un pret to, ka tiktu pārsniegti 50 % no kapitāla un balsstiesībām;

—	piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza vienpadsmit pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav pareizi piemērots Kreditwesengesetz (KWG) (1) 2.c panta 1.b punkta 1. apakšpunkts attiecībā uz “uzticamību”. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar iesniegto pierādījumu neņemšanu vērā, nepieļaujamu novērtējuma kritēriju izmantošanu un faktu nepareizu vērtējumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav juridiski pareizi piemērots KWG 2.c panta 1.b punkta 4. apakšpunkts attiecībā uz “profesionālo kompetenci”. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar to, ka par pamatu esot ņemti nenozīmīgi apstākļi un ka nav tikusi ņemta vērā pirmā prasītāja pieredze.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav juridiski pareizi piemērots KWG 2.c panta 1.b punkta 6. apakšpunkts attiecībā uz “finansiālo stabilitāti”. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar prasībām, kurām neesot nekāda pamata normatīvajos tiesību aktos, un saistībā ar to, ka atbildētāja neesot pareizi aprēķinājusi kapitāla prasības.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav juridiski pareizi piemērots KWG 2.c panta 1.b punkta 2. apakšpunkts attiecībā uz “prudenciālo prasību ievērošanu”. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar stratēģijas noteikšanu, procedūrām, kurās tiek konstatēta risku uzņemšanās spēja, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, plānoto personāla lielumu un turpmāku dažu darbību nodrošināšanu ar ārpakalpojumiem.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav juridiski pareizi piemērots KWG 2.c panta 1.b punkta 5. apakšpunkts attiecībā uz aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar to, ka neesot ņemti vērā veiktie/plānotie pasākumi, sniegtie pierādījumi un neesot atzīts, ka trūkst norāžu par aizdomām.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris) (2) 19. pants un 75. apsvērums, nepareizi izmantotas pilnvaras un pieļauta kļūda vērtējumā par to, vai pastāv iemesls atteikt iegādāties mērķbanku. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar iesniegto pierādījumu tvērumu, kvalitāti un iesniegšanas brīdi un jautājumu par pirmā prasītāja gatavību uzņemties risku.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ņemti vērā nozīmīgi fakti un ir pieļautas kļūdas vērtējumā. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar to, ka neesot ņemti vērā sniegtie pierādījumi, apliecinājumi un informācija.

8.	Ar astoto pamatu, tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar nepieciešamības aizliegt iegādi neesamību un mazāk apgrūtinošu pasākumu neņemšanu vērā.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots rūpības un neitralitātes pienākums. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar to, ka neesot ņemta vērā pirmā prasītāja sekmīgā komercdarbība un esot ņemti vērā apstākļi, kuri nav nozīmīgi pārsūdzētajam lēmumam.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. — Šis pamats ir izvirzīts saistībā ar to, ka neesot ievērota Pamattiesību hartas 15. pantā atzītā brīvība izvēlēties profesiju un tās 16. pantā atzītā konkurences brīvība un darījumdarbības brīvība.

11.	Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. — Šis pēdējais pamats ir izvirzīts saistībā pirmo trīs prasītāju godprātību un finansiālo stabilitāti.

---

(1)  Gesetz über das Kreditwesen [Kredītiestāžu likums]: atsauces uz šo Vācijas normatīvo aktu ir atrodamas prasības pieteikumā.

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 83. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 1. jūlijā – QF/Padome

(Lieta T-386/22)

(2022/C 318/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: QF (pārstāvji: T. Marembert un A. Bass, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/582 (1) (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/581 (2) (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu par acīmredzamu kļūdu novērtējumā. Prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka neviens no Padomes pierādījumiem neatbilst Eiropas judikatūrai attiecībā uz prasībām par pierādījumu līmeni un kvalitāti un, otrkārt, ka neviens no apgalvojumiem Padomes pamatojumā nav pierādīts. Visbeidzot, prasītāja savas prasības atbalstam iesniedz ar īpašumtiesībām saistītus pierādījumus, kas ļauj konstatēt, ka Padomes pamatojums ir kļūdains.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2022/582 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 110, 55. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) 2022/581 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 110, 3. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 5. jūlijā – adp Merkur/EUIPO – psmtec (“SEVEN SEVEN 7”)

(Lieta T-408/22)

(2022/C 318/58)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: adp Merkur GmbH (Espelkamp, Vācija) (pārstāve: K. Mandel, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: psmtec GmbH (Illertissen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SEVEN SEVEN 7” – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 123 915

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 26. aprīļa lēmums lietā R 1498/2021-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt iebildumus pilnībā;

—	atteikt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 18 123 915 “SEVEN SEVEN 7” reģistrāciju attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm, kas ietilpst 9. klasē, proti, “programmatūru spēlēm un videoierīcēm; programmatūru spēlēm; programmatūru elektroniskajām spēlēm; programmatūru”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 5. jūlijā – Hasbro/EUIPO – Kreativni dogadaji (“DRINKOPOLY”)

(Lieta T-413/22)

(2022/C 318/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hasbro, Inc. (Potaketa, Rodailenda, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Kreativni dogadaji d.o.o. (Zagreba, Horvātija)

Informācija par procesu EUIPO:

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes “DRINKOPOLY” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska, reģistrācija ko attiecina uz Eiropas Savienību Nr. 1 062 463

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 596/2017-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2022. gada 6. jūlijā – Colombani/EĀDD

(Lieta T-414/22)

(2022/C 318/60)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Marc Colombani (Auderghem, Beļģija) (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Cilvēkresursu direkcijas vadītājas 2021. gada 13. oktobra lēmumu, ar ko prasītājam tika nosūtīta virkne cenzētu CV, kas ļaunprātīgi tika iesniegtas kā tādas, kas atbilst saistībām, ko EĀDD uzņēmies saskaņā ar 2021. gada 9. februāra vienošanos;

—	atcelt lietā T-507/20 panākto 2021. gada 9. februāra vienošanos gribas trūkuma dēļ, kā arī tādēļ, ka EĀDD nav ievērojis vienošanās noteikumus;

—

ciktāl nepieciešams, atcelt EĀDD Cilvēkresursu pārvaldības ģenerāldirektorāta vadītāja 2022. gada 29. marta lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītāja sūdzība R/618/21 par to, ka netika izpildīti 2021. gada 9. februāra vienošanās, kas tika panākta lietā T-507/20, galvenie noteikumi, saskaņā ar kuriem EĀDD prasītajam bija jānosūta “informācija, kas saistīta ar to kandidātu kvalifikāciju un profesionālo pieredzi, kurus priekšatlases komisija atzinusi par labāk atbilstošiem priekšatlases kritērijiem saskaņā ar vienošanās procedūru kopumu”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības par lēmumu, kas attiecas uz pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz tiesību kļūdu, interpretējot personas datu jēdzienu un interpretējot Regulu 2018/1725 (1) un Regulu 1049/2001 (2), pilnvaru nepareizu izmantošanu un tādu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – Civildienesta noteikumi”) III pielikuma 6. panta interpretāciju, kas ir pretrunā šīm regulām.

2.

Otrais pamats attiecas uz to, ka ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu nav saderīgs Regulas 2018/1725 45. panta pārkāpums, jo piekļuves tiesību ierobežojums ir pretrunā labas pārvaldības, tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, pušu procesuālo tiesību vienlīdzības, tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību principiem un traucē strīdīgo aktu pārbaudei tiesā.

3.	Trešais pamats attiecas uz noraidīto EĀDD argumentu, kurā ir minēts vienīgi atteikums, pēc būtības neatbildot uz iesniegto sūdzību un nenorādot pamatojumu sūdzības, kas attiecas uz piekļuves tiesību ierobežojuma nelikumību, noraidījumam.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz dienesta pārkāpumu un Civildienesta noteikumu pārkāpumu apstrīdēto lēmumu autoru neobjektivitātes un interešu konflikta dēļ.

Prasības, kas attiecas uz lietā T–507/20 panākto savstarpējo vienošanās un atteikšanos no prasības, pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats, kas izvirzīts galvenokārt, attiecas uz lietā T-507/20 panāktās vienošanās spēkā neesamību un krāpnieciskumu.

2.	Otrais pamats, kas izvirzīts pakārtoti, attiecas uz to, ka EĀDD nav ievērojis vienošanos un ir nepamatoti atsaucies uz res judicata spēku.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

Prasība, kas celta 2022. gada 6. jūlijā – Intel Corporation/Komisija

(Lieta T-417/22)

(2022/C 318/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intel Corporation Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Beard, J. Williams, Barristers-at-Law, un B. Meyring, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

a.

piespriest Komisijai samaksāt atlīdzību EUR 593 177 661,75, kas atbilst: nokavējuma procentiem no pamatsummas EUR 1 060 000 000 pēc ECB refinansēšanas likmes pirmajā tā mēneša dienā, kad tika pieņemts Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmums C(2009) 3726, galīgā redakcija, lietā COMP/C-3/37.990 Intel (turpmāk tekstā – “Lēmums”), (proti, 1,25 %), to palielinot par 3,5 procentpunktiem (vai, ja tas nav iespējams, pēc Tiesas ieskatā atbilstošās procentu likmes), par laikposmu no 2009. gada 13. augusta (no datuma, kad provizoriski Intel samaksāja naudas sodu) līdz 2022. gada 25. februārim (datumam, kad Komisija atmaksājusi naudas soda pamatsummu), atskaitot procentu summu EUR 38 059 598,52, ko Komisija jau samaksājusi Intel;

b.

piespriest Komisijai samaksāt procentus no summas, kas tiek prasīta iepriekš a) punktā, attiecībā uz laikposmu no 2022. gada 25. februāra (datuma, kad Komisija atmaksājusi naudas soda pamatsummu) vai, pakārtoti, no 2022. gada 28. aprīļa (no datuma, kad Intel cēlusi pirmo prasību par procentu samaksu), vai no 2022. gada 6. jūlija (šīs prasības celšanas datuma), vai arī, vēl pakārtotāk, no datuma, kad tiks pasludināts nolēmums par šo prasību, līdz datumam, kurā Komisija faktiski samaksās šo summu, izpildot spriedumu, ar ko apmierināta šī prasība, pēc procentu likmes, kādu ECB piemēro refinansēšanas operācijām, tai pieskaitot 3,5 procentpunktus, vai, ja tas nav iespējams, pēc procentu likmes, ko Tiesa uzskatīs par atbilstošu;

c.

turklāt vai pakārtoti: i. atcelt jebkuru Komisijas lēmumu, ar kuru atteikts samaksāt nokavējuma procentus, un piespriest tos samaksāt tādā pašā apmērā, kā norādīts iepriekš a) un b) punktā; vai ii. pakārtoti, atzīt, ka Komisija ir rīkojusies prettiesiski, nesamaksājot Intel nokavējuma procentus par naudas soda pamatsummu, kas atmaksāta pēc Lēmuma atcelšanas, un piespriest tos samaksāt tādā pašā apmērā kā norādīts iepriekš a) un b) punktā;

d.	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt Intel tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar 2022. gada 28. aprīļa prasības pieteikumu lietā T-236/22 (“Intel pirmā prasība par procentu samaksu”) Intel lūdza piespriest samaksāt tai nokavējuma procentus (un procentus par šiem nokavējuma procentiem), kas izriet no Lēmuma 2. panta atcelšanas un ko – kā prasītāja apgalvo – Komisija nav samaksājusi. Komisija joprojām šos procentus neesot samaksājusi. Taču tā tomēr ir turpmāk sazinājusies ar Intel pēc pirmās prasības par procentu samaksu celšanas, norādot jaunus iemeslus, kāpēc tā to atsakās darīt. Ar šo prasību, kas celta piesardzības nolūkos, ņemot vērā Komisijas sarakstes radīto neskaidrību, Intel apstrīd šo saraksti. Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmkārt, saskaņā ar LESD 268. pantu, lasot to kopsakarā ar LESD 340. panta 2. punktu un Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu, prasītāja prasa samaksāt atlīdzību un attiecīgos procentus par kaitējumu, kas nodarīts ar Komisijas atteikumu samaksāt Intel nokavējuma procentus no naudas soda pamatsummas, kas tika atmaksāta pēc tam, kad ar spriedumu T-286/09 RENV (ECLI:EU:T:2022:19) tika atcelts 2. pants Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmumā C(2009) 3726, galīgā redakcija (Lieta COMP/C-3/37.990 Intel). Šajā sakarā prasītāja balstās uz prasību veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu naudas soda atcelšanu atbilstoši LESD 266. pantam, tostarp samaksājot nokavējuma procentus. Komisija kļūdaini apgalvo, ka termiņš jebkuram prasījumam par ārpuslīgumisko atbildību sākas no dienas, kad ir veikta provizoriska naudas soda samaksa.

2.

Otrkārt, papildus tam vai pakārtoti, saskaņā ar LESD 263. pantu prasītāja lūdz atcelt jebkādu Komisijas lēmumu, ar kuru atteikts samaksāt nokavējuma procentus pēc iepriekšminētās likmes, jo i) tas esot pretrunā LESD 266. pantam un (ii) tajā esot nepareizi norādīts datums, no kura sākas termiņš jebkuram prasījumam par ārpuslīgumisko atbildību.

3.

Treškārt, vēl pakārtotāk, saskaņā ar LESD 265.pantu, ciktāl Komisija neesot pieņēmusi gala nostāju (neraugoties uz prasītājas lūgumiem), prasītāja lūdz atzīt, ka Komisija ir rīkojusies prettiesiski, nesamaksājot Intel minētos nokavējuma procentus saskaņā ar LESD 266. pantu, un piespriest, lai Komisija samaksātu šos nokavējuma procentus pēc minētās likmes.

4.

Stingri pakārtoti, prasītāja uzskata, ka jebkuras 2002., 2012. un/vai 2018. gada regulu pretējas interpretācijas, ar kuru tiktu izslēgta nokavējuma procentu samaksa saskaņā ar LESD 266. pantu, kā to interpretējusi Tiesa un Vispārējā tiesa, sekas būtu tādas, ka ar attiecīgām tiesību normām tiktu pārkāptas ES primārās tiesības. Šādos apstākļos prasītāja pakārtoti izvirza iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 266 un 277. pantu, uz pakārtota nosacītā pamata.

Prasība, kas celta 2022. gada 5. jūlijā – HSBC Continental Europe/Komisija

(Lieta T-418/22)

(2022/C 318/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HSBC Continental Europe (Parīze, Francija) (pārstāvji: D. Bailey un C. Thomas, Barristers-at-Law, kā arī M. Giner Asins un C. Angeli, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest Komisijai nekavējoties samaksāt nokavējuma procentu summu 3 199 935,70 EUR apmērā vai – pakārtoti – jebkuru citu summu par tādu laikposmu un ar tādu procentu likmi, kādus Vispārējā tiesa uzskatītu par pareiziem;

—

piespriest Komisijai samaksāt saliktos procentus par nesamaksāto nokavējuma procentu summu (vai summu, kas konkretizēta iepriekšējā punktā) par laiku no 2019. gada 5. novembra līdz šādas summas samaksas dienai ar nokavējuma procentu likmi 3,5 % (kas vienāda ar ECB refinansēšanas likmi plus 3,5 %, vai – pakārtoti – par tādu laikposmu un ar tādu procentu likmi, kādus Vispārējā tiesa uzskatītu par pareiziem), vai – pakārtoti – piespriest Komisijai samaksāt šādus saliktos procentus par laikposmu no attiecīgā HBCE pieprasījuma 2022. gada 14. martā vai no šīs prasības celšanas dienas (un pirms tam samaksāt parastos procentus – ar nokavējuma procentu likmi 3,5 %);

—	papildus tam vai pakārtoti atcelt Komisijas lēmumu par atteikumu;

—	turklāt – vēl pakārtotāk – atzīt, ka Komisija, nemaksādama minēto nokavējuma procentu summu (vai jebkādus citus nokavējuma procentus) un saliktos procentus par tiem, ir rīkojusies prettiesiski, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt HBCE tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja ir tiesīga celt prasību par minēto nokavējuma procentu summu, pamatojoties LESD 266. panta pirmo daļu un ES Pamattiesību hartas 47. pantu, jo Komisijai esot bijis pienākums samaksāt šo summu, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-105/17. Šajā ziņā HBCE pakārtoti atsaucas uz LESD 277. pantu – gadījumam, ja Komisija mēģinātu izmantot sekundāro tiesību aktus, lai pamatotu savu nostāju, un ja šie tiesību akti tiktu interpretēti veidā, kas nav saderīgs ar HBCE tiesībām, kādas nostiprinātas Līgumos.

2.

Ar otro pamatu (pakārtoti) tiek apgalvots, ka jebkurā gadījumā prasītāja ir tiesīga prasīt nokavējuma procentu summu, ceļot prasību uz LESD 266. panta otrās daļas, LESD 268. un 340. panta un ES Pamattiesību hartas 41. panta 3. punkta pamata, proti, sakarā ar Savienības ārpuslīgumisko atbildību par Komisijas nesamaksātajiem nokavējuma procentiem, kuri paredzēti Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-105/17. Arī šajā ziņā HBCE pakārtoti atsaucas uz LESD 277. pantu – gadījumam, ja Komisija mēģinātu izmantot sekundāro tiesību aktus, lai pamatotu savu nostāju, un ja šie tiesību akti tiktu interpretēti veidā, kas nav saderīgs ar HBCE tiesībām, kādas nostiprinātas Līgumos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja ir tiesīga prasīt saliktos procentus par Komisijas nesamaksātajiem nokavējuma procentiem, kuri minēti iepriekš pirmajā un otrajā pamatā, uz LESD 266. panta pirmās daļas un/vai tā otrās daļas, kā arī LESD 268. un 340. panta un ES Pamattiesību hartas 41. panta 3. punkta pamata.

4.	Ar ceturto pamatu (papildus vai pakārtoti) tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz LESD 263. panta 4. punktu, ir nepieciešams atcelt Komisijas atteikumu maksāt nokavējuma procentus un saliktos procentus, kurš esot pretrunā LESD 266. pantam.

5.	Ar piekto pamatu (vēl pakārtotāk) tiek apgalvots, ka, pamatojoties uz LESD 265. pantu, ir nepieciešams atzīt, ka Komisija, nesamaksādama prasītājai nokavējuma procentus un saliktos procentus, ir pārkāpusi LESD 266. pantu un tātad rīkojusies prettiesiski.

Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – Kalypso Media Group/EUIPO (“COMMANDOS”)

(Lieta T-425/22)

(2022/C 318/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kalypso Media Group GmbH (Worms, Vācija) (pārstāvis: T. Boddien, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “COMMANDOS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 062 634

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2022. gada 18. aprīļa lēmums lietā R 1864/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.