Eiropas Savienības C 44/2021

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 44

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 8. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2021/C 44/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2021/C 44/02	Lieta C-488/18: Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finanzamt Kaufbeuren mit Außenstelle Füssen/Golfclub Schloss Igling e.V. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļu uzlikšana – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 132. panta 1. punkta m) apakšpunkts – Pakalpojumu, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu atbrīvojums – Tieša iedarbība – Jēdziens bezpeļņas organizācijas)	2
2021/C 44/03	Lieta C-620/18: Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums – Ungārija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome (Prasība atcelt tiesību aktu – Direktīva (ES) 2018/957 – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā – Nodarbinātības noteikumi – Atalgojums – Norīkojuma ilgums – Juridiskā pamata noteikšana – LESD 53. un 62. pants – Esošas direktīvas grozīšana – LESD 9. pants – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Nediskriminācijas princips – Nepieciešamība – Samērīguma princips – Pakalpojumu sniegšanas brīvības principa tvērums – Pārvadājumi ar autotransportu – LESD 58. pants – Regula (EK) Nr. 593/2008 – Piemērošanas joma – Tiesiskās drošības un tiesību normu skaidrības principi)	3
2021/C 44/04	Lieta C-626/18: Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums – Polijas Republika/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome (Prasība atcelt tiesību aktu – Direktīva (ES) 2018/957 – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana darbā – Nodarbinātības noteikumi – Atalgojums – Norīkojuma ilgums – Juridiskā pamata noteikšana – LESD 53. un 62. pants – Esošas direktīvas grozīšana – LESD 9. pants – Nediskriminācijas princips – Nepieciešamība – Samērīguma princips – Regula (EK) Nr. 593/2008 – Piemērošanas joma – Pārvadājumi ar autotransportu – LESD 58. pants)	4
2021/C 44/05	Lieta C-132/19 P: Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 9. decembra spriedums – Groupe Canal +/Eiropas Komisija, Francijas Republika, Union des producteurs de cinéma (UPC), C More Entertainment AB, European Film Agency Directors – EFAD's, Bureau européen des unions de consommateurs (BEUC) (Apelācija – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Televīzijas apraide – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 9. pants un 16. panta 1. punkts – Lēmums, ar kuru tiek uzliktas saistības – Absolūta teritoriālā aizsardzība – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Sākotnējais novērtējums – Eiropas Komisijas pienākuma ņemt vērā apsvērumus saistībā ar LESD 101. panta 3. punkta piemērošanu neesamība – Vienošanās, kuru mērķis ir sadalīt valstu tirgus – Komisijas pienākuma analizēt katru no attiecīgajiem valstu tirgiem neesamība – Samērīgums – Trešo personu līgumisko tiesību aizskārums)	5
2021/C 44/06	Lieta C-160/19 P: Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums – Comune di Milano/Eiropas Komisija (Apelācija – Valsts atbalsts – Gaisa transporta nozare – Lidlauka virszemes pakalpojumi Milānas-Linates (Itālija) un Milānas-Malpensas (Itālija) lidostās – Šo lidostu pārvaldītāja veikta kapitāla iepludināšana tam pilnībā piederošā meitasuzņēmumā, kas sniedz šos pakalpojumus – Pārvaldītāja valsts akcionārs – Lēmums, ar kuru šie valsts atbalsta pasākumi ir atzīti par prettiesiskiem un nesaderīgiem ar iekšējo tirgu – LESD 107. panta 1. punkts – Jēdzieni valsts līdzekļi, pasākums, kas attiecināms uz valsti un ekonomiska priekšrocība – Privātā tirgus pienākums – Kompleksi ekonomiskie vērtējumi – Pārbaudes tiesā intensitāte – Pierādījumu sagrozīšana)	6
2021/C 44/07	Lieta C-347/19: Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Energoefektivitāte – Direktīva 2012/27/ES – 9. panta 3. punkts – Siltuma, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņš – Individuālu patēriņa skaitītāju uzstādīšana ēkās)	6
2021/C 44/08	Lieta C-584/19: Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums (Landesgericht für Strafsachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret A u.c. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Eiropas izmeklēšanas rīkojums – Direktīva 2014/41/ES – 1. panta 1. punkts – 2. panta c) punkta i) un ii) apakšpunkts – Jēdzieni tiesu iestāde un izdevējiestāde – Dalībvalsts prokuratūras izdots Eiropas izmeklēšanas rīkojums – Neatkarība no izpildvaras)	7
2021/C 44/09	Lieta C-616/19: Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.S., M.W., G.S./Minister for Justice and Equality (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvēruma politika – Procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu – Direktīva 2005/85/EK – 25. panta 2. punkts – Nepieņemamības pamati – Dalībvalsts lēmums noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu kā nepieņemamu citā dalībvalstī iepriekš piešķirtas alternatīvās aizsardzības dēļ – Regula (EK) Nr. 343/2003 – Regula (ES) Nr. 604/2013)	7
2021/C 44/10	Lieta C-620/19: Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Land Nordrhein-Westfalen/D.-H. T., J & S Service UG maksātnespējas administrators (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Personas dati – Regula (ES) 2016/679 – 23. pants – Datu subjekta tiesību ierobežojumi – Svarīgas finanšu intereses – Civilprasību izpilde – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atsauce uz Savienības tiesībām – Nodokļu dati par juridisku personu – Tiesas kompetences neesamība)	8
2021/C 44/11	Apvienotās lietas C-792/18 P un C-793/18 P: Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 12. novembra rīkojums – Jean-François Jalkh/Eiropas Parlaments (Apelācija – Tiesas Reglamenta 181. pants – Institucionālās tiesības – Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā – 8. un 9. pants – Piemērojamība – Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti – Nosacījumi)	8
2021/C 44/12	Lieta C-394/19: Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 12. oktobra rīkojums (Tribunal du travail francophone de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Beļģija) – PN, QO, RP, SQ, TR/Centre public d’action sociale d’Anderlecht (CPAS) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts – Savienības pilsonība – Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – 3. pants – Labuma guvēji – Nepareiza transponēšana – Dalībvalsts atbildība Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā – Sociālās palīdzības piešķiršana, atlīdzinot nodarīto kaitējumu – Acīmredzama nepieņemamība)	9
2021/C 44/13	Lieta C-621/19: Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 10. oktobra rīkojums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky/Weindel Logistik Service SR spol. s r.o. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – 168. panta e) punkts – Priekšnodokļa atskaitīšana – Preču izmantošana vienīgi ar nodokli apliekamiem nodokļa maksātāja darījumiem – Tiešas saiknes starp importētajām precēm un iepriekš veiktu darījumu esamība)	9
2021/C 44/14	Lieta C-716/19: Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 28. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 2 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ZA, AZ, BX, CV, DU, ET/Repsol Comercial de Productos Petrolíferos SA (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants – Konkurence – Valsts konkurences iestādes galīgais lēmums, ar kuru konstatēta konkurenci ierobežojoša prakse – Konstatēto un pārbaudīto faktu pierādīšanas spēka apjoms – Pietiekamu precizējumu neesamība attiecībā uz pamatlietas faktisko un normatīvo kontekstu, kā arī atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem nepieciešamību pamatojošie iemesli – Acīmredzama nepieņemamība)	10
2021/C 44/15	Lieta C-807/19: Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 26. novembra rīkojums (Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ierosinājušas DSK Bank EAD,FrontEx International EAD (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Patērētāju tiesību aizsardzība – Direktīva 93/13/EEK – 3. un 6. līdz 8. pants – Direktīva 2008/48/EK – 22. pants – Negodīgi noteikumi ar patērētājiem noslēgtos līgumos – Valsts tiesas pārbaude pēc savas ierosmes – Valsts maksājuma rīkojuma procedūra)	11
2021/C 44/16	Lieta C-835/19: Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 26. novembra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autostrada Torino Ivrea Valle D’Aosta – Ativa S.p.A./Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Autorità di regolazione dei trasporti (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana – Direktīva 2014/23/ES – 2. panta 1. punkta pirmā daļa – 30. pants – Līgumslēdzēju iestāžu brīvība noteikt un organizēt procedūru koncesionāra izvēlei – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz izmantot projektu finansēšanu autoceļu koncesijas līgumiem)	11
2021/C 44/17	Lieta C-84/20 P: Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 28. oktobra rīkojums – Archimandritis Sarantis Sarantos, Protopresvyteros Ioannis Fotopoulos, Protopresvyteros Antonios Bousdekis, Protopresvyteros Vasileios Kokolakis, Estia Paterikon Meleton, Christos Papasotiriou, Charalampos Andralis/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome (Apelācija – Tiesas Reglamenta 181. pants – Savienības pilsonība – Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana – Regula (ES) 2019/1157 – Prasība atcelt tiesību aktu – Locus standi – Individuāla skāruma neesamība – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pants – Lietas dalībnieka pienākums nodrošināt, ka viņu pārstāv advokāts – Prasītājs, kurš ir advokāts un kurš ir rīkojies savā vārdā, pats parakstīdams prasības pieteikumu, savai pārstāvniecībai neizmantojot advokāta, kurš būtu trešā persona, pakalpojumus – Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)	12
2021/C 44/18	Lieta C-85/20 P: Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 12. novembra rīkojums – Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi Kft./Eiropas Komisija (Apelācija – Tiesas Reglamenta 181. pants – Valsts atbalsts – Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti – Apgalvotie Eiropas Komisijas lēmumi, ar kuriem atbalsts esot atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņš prasības celšanai – Termiņa sākums – Uzzināšana par apstrīdētā akta pastāvēšanu – Saprātīgs termiņš tā pilnīga teksta pieprasīšanai – Jēdziens apstrīdams tiesību akts LESD 263. panta izpratnē – Pieteikuma pirmajā instancē nepieņemamība – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)	13
2021/C 44/19	Lieta C-386/20 P: Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 12. augustāeSky Group IP sp. z o.o. iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-646/19 eSky Group IP/EUIPO – Gröpel (e)	13
2021/C 44/20	Lieta C-491/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – W.Ż./A.S., Sąd Najwyższy	14
2021/C 44/21	Lieta C-492/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – W. Ż./K. Z., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy	15
2021/C 44/22	Lieta C-493/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – P. J./A. T., R. W., Sąd Najwyższy	16
2021/C 44/23	Lieta C-494/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – K. M./T. P., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy	17
2021/C 44/24	Lieta C-495/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – T. M./T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy	18
2021/C 44/25	Lieta C-496/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 6. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – M. F./T. P.	20
2021/C 44/26	Lieta C-506/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – T. B./T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy	21
2021/C 44/27	Lieta C-509/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 22. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – M. F./J. M.	22
2021/C 44/28	Lieta C-511/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – B. S./T. D., M. D., P. K., J. L., M. Ł., O. N., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy	23
2021/C 44/29	Lieta C-563/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – ORLEN KolTrans sp. z o. o./Prezes Urzędu Transportu Kolejowego	24
2021/C 44/30	Lieta C-587/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. novembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Ligebehandlingsnævnet kā A pārstāvis/HK/Danmark un HK/Privat	25
2021/C 44/31	Lieta C-604/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – ROI Land Investments Ltd./FD	25
2021/C 44/32	Lieta C-605/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Suzlon Wind Energy Portugal – Energia Eólica Unipessoal, Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira	26
2021/C 44/33	Lieta C-615/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 18. novembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – kriminālprocess pret YP u.c.	27
2021/C 44/34	Lieta C-634/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. novembrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A/Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto	29
2021/C 44/35	Lieta C-641/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. novembrī iesniedza Tribunal du travail de Liège (Beļģija) – VT/Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)	30
2021/C 44/36	Lieta C-646/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Senatsverwaltung für Inneres und Sport, Standesamtsaufsicht/TB	30
2021/C 44/37	Lieta C-656/20 P: Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 4. decembrīHermann Albers eK iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-597/18 Hermann Albers/Eiropas Komisija	31
2021/C 44/38	Lieta C-661/20: Prasība, kas celta 2020. gada 5. decembrī – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika	32
2021/C 44/39	Lieta C-663/20 P: Apelācijas sūdzība, ko Vienotā noregulējuma valde 2020. gada 4. decembrī iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-414/17 Hypo Vorarlberg Bank AG/VNV	33
2021/C 44/40	Lieta C-664/20 P: Apelācijas sūdzība, ko Vienotā noregulējuma valde 2020. gada 4. decembrī iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-420/17 Portigon AG/VNV	34
2021/C 44/41	Lieta C-666/20 P: Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 7. decembrīVerkehrsgewerbe Niedersachsen eV (GVN) iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-583/18 GVN/Eiropas Komisija	36
2021/C 44/42	Lieta C-682/20 P: Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 15. decembrīLes Mousquetaires un ITM Entreprises SAS iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-255/17 Les Mousquetaires un ITM Entreprises/Komisija	37
2021/C 44/43	Lieta C-352/18: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia no 6 de Reus (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jaime Cardus Suarez/Catalunya Caixa S.A. (Catalunya Banc S.A.)	38
2021/C 44/44	Lieta C-703/18: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Healthspan Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs	38
2021/C 44/45	Lieta C-763/18 P: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 13. novembra rīkojums – Wallapop, SL/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Unipreus, SL	38
2021/C 44/46	Lieta C-250/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – B. O. L./État belge	38
2021/C 44/47	Lieta C-286/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Tribunal d’instance d’Aulnay-sous-Bois (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JE, KF/XL Airways SA	39
2021/C 44/48	Lieta C-452/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – YV/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA	39
2021/C 44/49	Lieta C-455/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BX/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA	39
2021/C 44/50	Lieta C-482/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JF, KG/Bankia SA	39
2021/C 44/51	Lieta C-523/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ED/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA	40
2021/C 44/52	Lieta C-527/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HG, IH/Bankia SA	40
2021/C 44/53	Lieta C-731/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 30. oktobra rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KM/Subdelegación del Gobierno en Albacete	40
2021/C 44/54	Lieta C-732/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LL, MK/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA	40
2021/C 44/55	Lieta C-745/19: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 22. oktobra rīkojums (Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PH, OI/ЕUROBANK BULGARIA АD	41
2021/C 44/56	Lieta C-2/20: Tiesas High Court of Justice (Queen's Bench Division) (Apvienotā Karaliste) priekšsēdētāja 2020. gada 6. oktobra rīkojums – Daimler AG/Walleniusrederierna Aktiebolag, Wallenius Wilhelmsen ASA, Wallenius Logistics AB, Wilhelmsen Ships Holding Malta Limited, Wallenius Wilhelmsen Ocean AS, K Line Holding (Europe) Limited, K Line Europe Limited, Nyk Group Europe Limited, Compañia Sudamericana de Vapores SA	41
2021/C 44/57	Lieta C-15/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Badajoz (Spānija) – Asociación de Usuarios de Bancos, Cajas y Seguros de España (Adicae Consumidores Críticos y Responsables)/Caja Almendralejo Sociedad Cooperativa de Credito	41
2021/C 44/58	Lieta C-16/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Badajoz (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación de Usuarios de Bancos, Cajas y Seguros de España (Adicae Consumidores Críticos y Responsables)/Liberbank SA	41
2021/C 44/59	Lieta C-20/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 16. oktobra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E. M. T./Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides	42
2021/C 44/60	Lieta C-189/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 19. novembra rīkojums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Laudamotion GmbH/Verein für Konsumenteninformation	42
2021/C 44/61	Lieta C-268/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 12. novembra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XV/Cajamar Caja Rural S.C.C.	42
2021/C 44/62	Lieta C-365/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurowings GmbH/GDVI Verbraucherhilfe GmbH	42
2021/C 44/63	Lieta C-434/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 27. oktobra rīkojums (Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – flightright GmbH/SunExpressGünes Ekspres Havacilik A.S.	43
2021/C 44/64	Lieta C-438/20: Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. novembra rīkojums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BT/Eurowings GmbH	43
	Vispārējā tiesa
2021/C 44/65	Lieta T-635/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Industrial Química del Nalón/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar ko privātpersonām piešķir tiesības)	44
2021/C 44/66	Lieta T-636/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Tokai erftcarbon/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	45
2021/C 44/67	Lieta T-637/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Bawtry Carbon International/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	45
2021/C 44/68	Lieta T-638/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Deza/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	46
2021/C 44/69	Lieta T-639/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – SGL Carbon/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	47
2021/C 44/70	Lieta T-645/18: Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Bilbaína de Alquitranes/Komisija (Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	48
2021/C 44/71	Lieta T-571/20: Prasība, kas celta 2020. gada 11. septembrī – Luna Italia/EUIPO – Luna (LUNA SPLENDIDA)	48
2021/C 44/72	Lieta T-678/20: Prasība, kas celta 2020. gada 12. novembrī – Solar Electric u.c./Komisija	49
2021/C 44/73	Lieta T-714/20: Prasība, kas celta 2020. gada 3. decembrī – OL/Padome	50
2021/C 44/74	Lieta T-720/20: Prasība, kas celta 2020. gada 9. decembrī – Perry Street Software/EUIPO – Toolstream (SCRUFFS)	51
2021/C 44/75	Lieta T-723/20: Prasība, kas celta 2020. gada 11. decembrī – Prigozhin/Padome	52
2021/C 44/76	Lieta T-724/20: Prasība, kas celta 2020. gada 14. decembrī – Senseon Tech/EUIPO – Accuride International (SENSEON)	53
2021/C 44/77	Lieta T-725/20: Prasība, kas celta 2020. gada 14. decembrī – Guangdong Haomei New Materials un Guangdong King Metal Light Alloy Technology/Komisija	54
2021/C 44/78	Lieta T-729/20: Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Aurubis/Komisija	56
2021/C 44/79	Lieta T-730/20: Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – ON/Komisija	57
2021/C 44/80	Lieta T-731/20: Prasība, kas celta 2020. gada 17. decembrī – ExxonMobil Production Deutschland/Komisija	58
2021/C 44/81	Lieta T-732/20: Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Freundlieb/EUIPO (CRYSTAL)	59
2021/C 44/82	Lieta T-733/20: Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Freundlieb/EUIPO (BANDIT)	59
2021/C 44/83	Lieta T-740/20: Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Arnautu/Parlaments	60
2021/C 44/84	Lieta T-749/20: Prasība, kas celta 2020. gada 22. decembrī – Veronese/EUIPO – Veronese Design Company (VERONESE)	61

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 44/01)

Jaunākā publikācija

OV C 35, 1.2.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 28, 25.1.2021.

OV C 19, 18.1.2021.

OV C 9, 11.1.2021.

OV C 443, 21.12.2020.

OV C 433, 14.12.2020.

OV C 423, 7.12.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finanzamt Kaufbeuren mit Außenstelle Füssen/Golfclub Schloss Igling e.V.

(Lieta C-488/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļu uzlikšana - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 132. panta 1. punkta m) apakšpunkts - “Pakalpojumu, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu” atbrīvojums - Tieša iedarbība - Jēdziens “bezpeļņas organizācijas”)

(2021/C 44/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finanzamt Kaufbeuren mit Außenstelle Füssen

Atbildētāja: Golfclub Schloss Igling e.V.

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta m) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav tiešas iedarbības, tādēļ, ja dalībvalsts tiesību aktos, ar kuriem ir transponēta šī tiesību norma, no PVN ir atbrīvots tikai ierobežots tādu pakalpojumu skaits, kas ir cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, bezpeļņas organizācija nevar tieši atsaukties uz šo tiesību normu valsts tiesās, lai iegūtu atbrīvojumu citiem pakalpojumiem, kas ir cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko šī organizācija sniedz personām, kuras veic šo darbību un kuras nav atbrīvotas saskaņā ar šo tiesisko regulējumu.

Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta m) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “bezpeļņas organizācija” šīs tiesību normas izpratnē ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas prasa, lai šādas organizācijas likvidācijas gadījumā tā nevarētu sadalīt tās dalībniekiem peļņu, kuru tā ir guvusi un kura pārsniedz to apmaksātās kapitāldaļas, kā arī to ieguldījumu natūrā tirgus vērtību.

(1) OV C 392, 29.10.2018.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/3

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums – Ungārija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-620/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva (ES) 2018/957 - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Darba ņēmēju norīkošana darbā - Nodarbinātības noteikumi - Atalgojums - Norīkojuma ilgums - Juridiskā pamata noteikšana - LESD 53. un 62. pants - Esošas direktīvas grozīšana - LESD 9. pants - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Nediskriminācijas princips - Nepieciešamība - Samērīguma princips - Pakalpojumu sniegšanas brīvības principa tvērums - Pārvadājumi ar autotransportu - LESD 58. pants - Regula (EK) Nr. 593/2008 - Piemērošanas joma - Tiesiskās drošības un tiesību normu skaidrības principi)

(2021/C 44/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M. Z. Fehér, G. Tornyai un M. M. Tátrai)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji: M. Martínez Iglesias, L. Visaggio un A. Tamás), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji A. Norberg, M. Bencze un E. Ambrosini, vēlāk – A. Norberg, E. Ambrosini, A. Sikora-Kalėda un Zs. Bodnár)

Personas, kas iestājušās lietā Eiropas Parlamenta prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un S. Eisenberg), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A.-L. Desjonquères, C. Mosser un R. Coesme), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, C. Schillemans un J. Langer), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Havas, M. Kellerbauer, B.-R. Killmann un A. Szmytkowska)

Personas, kas iestājušās lietā Eiropas Savienības Padomes prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un S. Eisenberg), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A.-L. Desjonquères, C. Mosser un R. Coesme), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, C. Schillemans un J. Langer), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: C. Meyer-Seitz, H. Shev un H. Eklinder), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Havas, M. Kellerbauer, B.-R. Killmann un A. Szmytkowska)

Rezolutīvā daļa

1.	Prasību noraidīt.

2.	Ungārija sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3.	Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/4

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums – Polijas Republika/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-626/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Direktīva (ES) 2018/957 - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Darba ņēmēju norīkošana darbā - Nodarbinātības noteikumi - Atalgojums - Norīkojuma ilgums - Juridiskā pamata noteikšana - LESD 53. un 62. pants - Esošas direktīvas grozīšana - LESD 9. pants - Nediskriminācijas princips - Nepieciešamība - Samērīguma princips - Regula (EK) Nr. 593/2008 - Piemērošanas joma - Pārvadājumi ar autotransportu - LESD 58. pants)

(2021/C 44/04)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un D. Lutostańska)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Martínez Iglesias, K. Wójcik, A. Pospíšilová Padowska un L. Visaggio, vēlāk – M. Martínez Iglesias, K. Wójcik, L. Visaggio un A. Tamás), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji E. Ambrosini, K. Adamczyk Delamarre un A. Norberg, vēlāk – E. Ambrosini, A. Sikora-Kalėda, Z. Bodnar un A. Norberg)

Personas, kas iestājušās lietā Eiropas Parlamenta prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji J. Möller un T. Henze, vēlāk – M. Möller), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A.-L. Desjonquères un R. Coesme), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, C. Schillemans un J. Langer), Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Kellerbauer, B.-R. Killmann un A. Szmytkowska)

Personas, kas iestājušās lietā Eiropas Savienības Padomes prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji J. Möller un T. Henze, vēlāk – J. Möller), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier, A.-L. Desjonquères un R. Coesme), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, C. Schillemans un J. Langer), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji C. Meyer-Seitz, A. Falk, H. Shev, J. Lundberg un H. Eklinder, vēlāk – C. Meyer-Seitz, H. Shev un H. Eklinder), Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Kellerbauer, B.-R. Killmann un A. Szmytkowska)

Rezolutīvā daļa

1.	Prasību noraidīt.

2.	Polijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3.	Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 4, 7.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/5

Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 9. decembra spriedums – Groupe Canal +/Eiropas Komisija, Francijas Republika, Union des producteurs de cinéma (UPC), C More Entertainment AB, European Film Agency Directors – EFAD's, Bureau européen des unions de consommateurs (BEUC)

(Lieta C-132/19 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Televīzijas apraide - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 9. pants un 16. panta 1. punkts - Lēmums, ar kuru tiek uzliktas saistības - Absolūta teritoriālā aizsardzība - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Sākotnējais novērtējums - Eiropas Komisijas pienākuma ņemt vērā apsvērumus saistībā ar LESD 101. panta 3. punkta piemērošanu neesamība - Vienošanās, kuru mērķis ir sadalīt valstu tirgus - Komisijas pienākuma analizēt katru no attiecīgajiem valstu tirgiem neesamība - Samērīgums - Trešo personu līgumisko tiesību aizskārums)

(2021/C 44/05)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Groupe Canal + (pārstāvji: P. Wilhelm, P. Gassenbach un O. de Juvigny, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Dawes, C. Urraca Caviedes un L. Wildpanner), Francijas Republika (pārstāvji: E. de Moustier un M. P. Dodeller), Union des producteurs de cinéma (UPC) (pārstāvis: E. Lauvaux, avocat), C More Entertainment AB, European Film Agency Directors – EFADs (pārstāvis: O. Sasserath, avocat), Bureau européen des unions de consommateurs (BEUC) (pārstāve: A. Fratini, avvocatessa)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 12. decembra spriedumu Groupe Canal +/Komisija (T-873/16, EU:T:2018:904).

2)	Atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 26. jūlija lēmumu par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.40023 – Pārrobežu piekļuve maksas televīzijai).

Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Groupe Canal +, European Film Agency Directors – EFADs, Union des producteurs de cinéma (UPC) tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā un tiesvedību pirmajā instancē, kā arī izdevumus, kas C More Entertainment AB ir radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

4)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

5)	Bureau européen des unions de consommateurs (BEUC) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 131, 8.4.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/6

Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums – Comune di Milano/Eiropas Komisija

(Lieta C-160/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Gaisa transporta nozare - Lidlauka virszemes pakalpojumi Milānas-Linates (Itālija) un Milānas-Malpensas (Itālija) lidostās - Šo lidostu pārvaldītāja veikta kapitāla iepludināšana tam pilnībā piederošā meitasuzņēmumā, kas sniedz šos pakalpojumus - Pārvaldītāja valsts akcionārs - Lēmums, ar kuru šie valsts atbalsta pasākumi ir atzīti par prettiesiskiem un nesaderīgiem ar iekšējo tirgu - LESD 107. panta 1. punkts - Jēdzieni “valsts līdzekļi”, “pasākums, kas attiecināms uz valsti” un “ekonomiska priekšrocība” - Privātā tirgus pienākums - Kompleksi ekonomiskie vērtējumi - Pārbaudes tiesā intensitāte - Pierādījumu sagrozīšana)

(2021/C 44/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comune di Milano (pārstāvji: A. Mandarano, E. Barbagiovanni, S. Grassani un L. Picciano, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Recchia, G. Conte un D. Grespan)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Comune di Milano atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 131, 8.4.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/6

Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-347/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Energoefektivitāte - Direktīva 2012/27/ES - 9. panta 3. punkts - Siltuma, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņš - Individuālu patēriņa skaitītāju uzstādīšana ēkās)

(2021/C 44/07)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Talabér-Ritz, S. Pardo Quintillán un Y. G. Marinova)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz)

Rezolutīvā daļa

Noteiktajā termiņā nepieņēmusi visas valsts tiesību normas, kas nepieciešamas, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, 9. panta 3. punktu par siltuma, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņa individuālo skaitītāju uzstādīšanu ēkās, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šajā tiesību normā noteiktos pienākumus.

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 238, 15.7.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/7

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. decembra spriedums (Landesgericht für Strafsachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret A u.c.

(Lieta C-584/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Eiropas izmeklēšanas rīkojums - Direktīva 2014/41/ES - 1. panta 1. punkts - 2. panta c) punkta i) un ii) apakšpunkts - Jēdzieni “tiesu iestāde” un “izdevējiestāde” - Dalībvalsts prokuratūras izdots Eiropas izmeklēšanas rīkojums - Neatkarība no izpildvaras)

(2021/C 44/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Strafsachen Wien

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

A u.c.

Piedaloties: Staatsanwaltschaft Wien

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās 1. panta 1. punkts un 2. panta c) punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdzieni “tiesu iestāde” un “izdevējiestāde” šo tiesību normu izpratnē ietver dalībvalsts prokuroru vai, vispārīgāk runājot, dalībvalsts prokuratūru neatkarīgi no likumiskas pakļautības attiecībām, kas varētu būt starp šo prokuroru vai prokuratūru un šīs dalībvalsts izpildvaru, un neatkarīgi no riska, ka šis prokurors vai prokuratūra saistībā ar Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izdošanu var tikt tieši vai netieši pakļauti individuāliem šīs izpildvaras rīkojumiem vai norādījumiem.

(1) OV C 383, 11.11.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/7

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.S., M.W., G.S./Minister for Justice and Equality

(Lieta C-616/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Patvēruma politika - Procedūras, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu - Direktīva 2005/85/EK - 25. panta 2. punkts - Nepieņemamības pamati - Dalībvalsts lēmums noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu kā nepieņemamu citā dalībvalstī iepriekš piešķirtas alternatīvās aizsardzības dēļ - Regula (EK) Nr. 343/2003 - Regula (ES) Nr. 604/2013)

(2021/C 44/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāji: M.S., M.W., G.S.

Atbildētājs: Minister for Justice and Equality

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2005/85/EK (2005. gada 1. decembris) par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu, 25. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts – kurai ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, bet nav saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums tiek atzīts par nepieņemamu, ja pieteikuma iesniedzējam ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss citā dalībvalstī.

(1) OV C 357, 21.10.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/8

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Land Nordrhein-Westfalen/D.-H. T., J & S Service UG maksātnespējas administrators

(Lieta C-620/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Personas dati - Regula (ES) 2016/679 - 23. pants - Datu subjekta tiesību ierobežojumi - Svarīgas finanšu intereses - Civilprasību izpilde - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atsauce uz Savienības tiesībām - Nodokļu dati par juridisku personu - Tiesas kompetences neesamība)

(2021/C 44/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Land Nordrhein-Westfalen

Atbildētājs: D.-H. T., J & S Service UG maksātnespējas administrators

piedaloties: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht

Rezolutīvā daļa

Tiesas kompetencē neietilpst atbildēt uz Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) ar 2019. gada 4. jūlija lēmumu uzdotajiem jautājumiem.

(1) OV C 383, 11.11.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/8

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 12. novembra rīkojums – Jean-François Jalkh/Eiropas Parlaments

(Apvienotās lietas C-792/18 P un C-793/18 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Institucionālās tiesības - Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā - 8. un 9. pants - Piemērojamība - Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti - Nosacījumi)

(2021/C 44/11)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-François Jalkh (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Alonso de León un C. Burgos)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzības noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamas un daļēji acīmredzami nepamatotas.

2.	Jean-François Jalkh atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 18.2.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/9

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 12. oktobra rīkojums (Tribunal du travail francophone de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Beļģija) – PN, QO, RP, SQ, TR/Centre public d’action sociale d’Anderlecht (CPAS)

(Lieta C-394/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Savienības pilsonība - Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā - Direktīva 2004/38/EK - 3. pants - Labuma guvēji - Nepareiza transponēšana - Dalībvalsts atbildība Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā - Sociālās palīdzības piešķiršana, atlīdzinot nodarīto kaitējumu - Acīmredzama nepieņemamība)

(2021/C 44/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail francophone de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāji: PN, QO, RP, SQ, TR

Atbildētājs: Centre public d’action sociale d’Anderlecht (CPAS)

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Tribunal du travail francophone de Bruxelles (Beļģija) iesniegusi ar 2019. gada 14. maija lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 246, 22.7.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/9

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 10. oktobra rīkojums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky/Weindel Logistik Service SR spol. s r.o.

(Lieta C-621/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 168. panta e) punkts - Priekšnodokļa atskaitīšana - Preču izmantošana vienīgi ar nodokli apliekamiem nodokļa maksātāja darījumiem - Tiešas saiknes starp importētajām precēm un iepriekš veiktu darījumu esamība)

(2021/C 44/13)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Najvyšší súd Slovenskej republiky

Pamatlietas puses

Prasītāja: Finančné riaditeľstvo Slovenskej republiky

Atbildētāja: Weindel Logistik Service SR spol. s r.o.

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu tiek piešķirtas importētājam, ja preces nav viņa rīcībā kā īpašniekam un ja nav bijušas iepriekšējas importēšanas izmaksas vai tās nav iekļautas noteiktu iepriekš veiktu darījumu cenā vai arī preču vai pakalpojumu, kurus nodokļa maksātājs ir sniedzis saistībā ar savu saimniecisko darbību, cenā.

(1) OV C 363, 28.10.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/10

Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 28. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 2 de Madrid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ZA, AZ, BX, CV, DU, ET/Repsol Comercial de Productos Petrolíferos SA

(Lieta C-716/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Konkurence - Valsts konkurences iestādes galīgais lēmums, ar kuru konstatēta konkurenci ierobežojoša prakse - Konstatēto un pārbaudīto faktu pierādīšanas spēka apjoms - Pietiekamu precizējumu neesamība attiecībā uz pamatlietas faktisko un normatīvo kontekstu, kā arī atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem nepieciešamību pamatojošie iemesli - Acīmredzama nepieņemamība)

(2021/C 44/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 2 de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāji: ZA, AZ, BX, CV, DU un ET

Atbildētāja: Repsol Comercial de Productos Petrolíferos SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Juzgado de lo Mercantil no 2 de Madrid (Madrides Komerclietu tiesa Nr. 2, Spānija) iesniedza ar 2019. gada 29. jūlija lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 423, 16.12.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/11

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 26. novembra rīkojums (Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko ierosinājušas “DSK Bank” EAD,“FrontEx International” EAD

(Lieta C-807/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - 3. un 6. līdz 8. pants - Direktīva 2008/48/EK - 22. pants - Negodīgi noteikumi ar patērētājiem noslēgtos līgumos - Valsts tiesas pārbaude pēc savas ierosmes - Valsts maksājuma rīkojuma procedūra)

(2021/C 44/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

“DSK Bank” EAD,“FrontEx International” EAD

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj to, ka valsts tiesa, kura izskata maksājuma rīkojuma pieteikumu, sakarā ar praktiskas dabas grūtībām, piemēram, tās darba noslodzi, neveic izvērtējumu par to, vai starp komersantu un patērētāju noslēgtā līgumā ietverts noteikums gadījumā nav negodīgs.

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj to, ka valsts tiesa, kura izskata maksājuma rīkojuma pieteikumu, ja tā prezumē, ka šis pieteikums ir pamatots ar negodīgu noteikumu, kas ietverts patēriņa kredīta līgumā Direktīvas 93/13 izpratnē, patērētāja iebildumu neesamības gadījumā ir tiesīga pieprasīt kreditoram papildu informāciju, lai izvērtētu šā noteikuma iespējamo negodīgumu.

Direktīvas 93/13 3. un 8. pants kopsakarā ar šīs direktīvas 6. un 7. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka izvērtējuma ietvaros, ko valsts teica pēc savas ierosmes veic attiecībā uz iespējami negodīgiem noteikumiem starp komersantu un patērētāju noslēgtā līgumā, lai noskaidrotu, vai ir konstatējama ievērojama nelīdzsvarotība šā līguma pušu pienākumos, šī tiesa var ņemt vērā arī valsts tiesību normas, kas patērētājiem nodrošina lielāku aizsardzību par to, kāda ir paredzēta minētajā direktīvā.

(1) OV C 27, 27.1.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/11

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 26. novembra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autostrada Torino Ivrea Valle D’Aosta – Ativa S.p.A./Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Autorità di regolazione dei trasporti

(Lieta C-835/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana - Direktīva 2014/23/ES - 2. panta 1. punkta pirmā daļa - 30. pants - Līgumslēdzēju iestāžu brīvība noteikt un organizēt procedūru koncesionāra izvēlei - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz izmantot projektu finansēšanu autoceļu koncesijas līgumiem)

(2021/C 44/16)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autostrada Torino Ivrea Valle D’Aosta – Ativa S.p.A.

Atbildētāji: Presidenza del Consiglio dei Ministri, Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Ministero dell'Economia e delle Finanze, Autorità di regolazione dei trasporti

Piedaloties: Autorità di bacino del Po, Regione Piemonte

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 2. panta 1. punkta pirmā daļa kopsakarā ar šīs direktīvas 30. pantu un 5. un 68. apsvērumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā valsts tiesību norma, ar kuru līgumslēdzējām iestādēm aizliedz piešķirt autoceļu koncesijas, kuru termiņš ir beidzies vai drīzumā beigsies, izmantojot 2016. gada 18. aprīļadecreto legislativo n. 50 – Codice dei contratti pubblici (Leģislatīvais dekrēts Nr. 50, ar ko izveido Publisko līgumu kodeksu) 183. pantā paredzēto projektu finansēšanas procedūru.

(1) OV C 161, 11.5.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/12

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 28. oktobra rīkojums – Archimandritis Sarantis Sarantos, Protopresvyteros Ioannis Fotopoulos, Protopresvyteros Antonios Bousdekis, Protopresvyteros Vasileios Kokolakis, Estia Paterikon Meleton, Christos Papasotiriou, Charalampos Andralis/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-84/20 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Savienības pilsonība - Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana - Regula (ES) 2019/1157 - Prasība atcelt tiesību aktu - Locus standi - Individuāla skāruma neesamība - Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pants - Lietas dalībnieka pienākums nodrošināt, ka viņu pārstāv advokāts - Prasītājs, kurš ir advokāts un kurš ir rīkojies savā vārdā, pats parakstīdams prasības pieteikumu, savai pārstāvniecībai neizmantojot advokāta, kurš būtu trešā persona, pakalpojumus - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2021/C 44/17)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Archimandritis Sarantis Sarantos, Protopresvyteros Ioannis Fotopoulos, Protopresvyteros Antonios Bousdekis, Protopresvyteros Vasileios Kokolakis, Estia Paterikon Meleton, Christos Papasotiriou, Charalampos Andralis (pārstāvis: C. Papasotiriou, dikigoros)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu, ciktāl to ir iesniedzis Christos Papasotiriou.

2.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu, ciktāl to ir iesnieguši Sarantis Sarantos, Ioannis Fotopoulos, Antonios Bousdekis un Vasileios Kokolakis, Estia Paterikon Meleton, kā arī Charalampos Andralis.

3.	Sarantis Sarantos, Ioannis Fotopoulos, Antonios Bousdekis un Vasileios Kokolakis, Estia Paterikon Meleton, kā arī Christos Papasotiriou un Charalampos Andralis savus tiesāšanās izdevumus sedz paši.

(1) OV C 161, 11.5.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/13

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 12. novembra rīkojums – Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi Kft./Eiropas Komisija

(Lieta C-85/20 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Valsts atbalsts - Atbalsts, ko Ungārija īstenojusi par labu uzņēmumiem, kuri nodarbina darba ņēmējus ar invaliditāti - Apgalvotie Eiropas Komisijas lēmumi, ar kuriem atbalsts esot atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Termiņa sākums - Uzzināšana par apstrīdētā akta pastāvēšanu - Saprātīgs termiņš tā pilnīga teksta pieprasīšanai - Jēdziens “apstrīdams tiesību akts” LESD 263. panta izpratnē - Pieteikuma pirmajā instancē nepieņemamība - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2021/C 44/18)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi Kft. (pārstāvis: L. Szabó, ügyvéd)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2)	Lazarus Szolgáltató és Kereskedelmi Kft. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 201, 15.6.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/13

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 12. augustāeSky Group IP sp. z o.o. iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-646/19 eSky Group IP/EUIPO – Gröpel (“e”)

(Lieta C-386/20 P)

(2021/C 44/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: eSky Group IP sp. z o.o. (pārstāvis: P. Kurcman, radca prawny)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Gerhard Gröpel

Ar 2020. gada 21. oktobra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – W.Ż./A.S., Sąd Najwyższy

(Lieta C-491/20)

(2021/C 44/20)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: W.Ż.

Atbildētāji: A.S., Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 279. pants un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī kopsakarā ar Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojuma lietā C-791/19 R Komisija/Polijas Republika rezolutīvās daļas 1) punkta pirmo un otro ievilkumu, ir jāsaprot tādējādi, ka līdz nolēmuma lietā C-791/19 R pasludināšanas brīdim Izba Dyscyplinarna Sądu Najwyższego [Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas] priekšsēdētājs nav tiesīgs pieprasīt nodot lietas, kura attiecas uz Sąd Najwyższy tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu, materiālus, ņemot vērā 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] (konsolidētais teksts: 2019. gada Dz. U., 825. poz., ar grozījumiem) 3. panta 5. punkta, 27. panta un 73. panta 1. punkta piemērošanas apturēšanu?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, to lasot kopsakarā ar LES 2. pantu un 4. panta 3. punktu un tiesībām uz tiesu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, kas izskata lietu par valsts tiesas tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu iecelšanas procedūrā pieļauto būtisku pārkāpumu dēļ, ir pienākums piemērot pagaidu pasākumu un aizliegt atbildētājam šādā lietā izskatīt visas citas lietas, kas attiecas uz Savienības tiesībām, paredzot, ka aizlieguma neievērošanas gadījumā šāda tiesneša veiktās darbības vai pieņemtie nolēmumi neradīs sekas, kā arī likt citām struktūrām atturēties no lietu iedalīšanas šādam atbildētājam vai viņa iekļaušanas iztiesāšanas sastāvā?

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

valsts tiesai ir pienākums nepiemērot aizliegumu “apšaubīt tiesu pilnvaras” un “tiesās konstatēt vai izvērtēt tiesneša iecelšanas atbilstību tiesību normām vai no šī iecelšanas izrietošās tiesības pildīt tiesu sistēmas uzdevumus”, kāds šis aizliegums ir noteikts 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu (konsolidētais teksts: 2019. gada Dz. U., 825. poz., ar grozījumiem) 29. panta 2. un 3. punktā, jo apstāklis, ka Savienība respektē dalībvalstu konstitucionālo identitāti, nedod tiesības valsts likumdevējam ieviest risinājumus, kas kaitētu Savienības pamatvērtībām un principiem?

dalībvalsts konstitucionālā identitāte nevar būt pamats, lai atņemtu tiesības uz neatkarīgu, tiesību aktos noteiktu tiesu, ja [tiesneša] iecelšanas procedūrā pirms akta par iecelšanu amatā izsniegšanas tika pieļauti pārkāpumi, kas aprakstīti prejudiciālajos jautājumos lietās C-487/19 un C-508/19, savukārt šīs procedūras iepriekšēja tiesas kontrole ir tikusi – mērķtiecīgi un acīmredzami neatbilstoši valsts konstitūcijai – izslēgta?

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, kā arī tiesību uz tiesu princips un LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts konstitucionālās identitātes jēdziena saturs tādā apjomā, kādā tas attiecas uz tiesībām uz tiesu, var tikt saistoši noteikts dalībvalsts pēdējās instances tiesai tikai tāda dialoga ietvaros, ko šī tiesa vai citas valsts tiesas (piemēram, konstitucionālā tiesa) veic ar Tiesu, izmantojot prejudiciālā nolēmuma procedūru?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas, kurā tā ir uzdevusi Tiesai prejudiciālu jautājumu, materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C- 625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – W. Ż./K. Z., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

(Lieta C-492/20)

(2021/C 44/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: W. Ż.

Atbildētāji: K. Z., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 279. pants un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī kopsakarā ar Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojuma lietā C-791/19 R Komisija/Polijas Republika rezolutīvās daļas 1) punkta pirmo un otro ievilkumu, ir jāsaprot tādējādi, ka līdz nolēmuma lietā C-791/19 R pasludināšanas brīdim prokurors nav tiesīgs pieprasīt nodot lietas, kura attiecas uz Sąd Najwyższy tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu, materiālus Izba Dyscyplinarna Sądu Najwyższego [Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātai], ņemot vērā 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] (konsolidētais teksts: 2019. gada Dz. U., 825. poz., ar grozījumiem) 3. panta 5. punkta, 27. panta un 73. panta 1. punkta piemērošanas apturēšanu?

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. pantu, kā arī tiesību uz tiesu princips un LESD 267. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts konstitucionālās identitātes jēdziena saturs tādā apjomā, kādā tas attiecas uz tiesībām uz tiesu, var tikt saistoši noteikts dalībvalsts pēdējās instances tiesai tikai tāda dialoga ietvaros, ko šī tiesa vai citas valsts tiesas (piemēram, konstitucionālā tiesa) veic ar Tiesu, izmantojot prejudiciālā nolēmuma procedūru?

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – P. J./A. T., R. W., Sąd Najwyższy

(Lieta C-493/20)

(2021/C 44/22)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: P. J.

Atbildētāji: A. T., R. W., Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – K. M./T. P., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

(Lieta C-494/20)

(2021/C 44/23)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: K. M.

Atbildētāji: T. P., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa, to lasot kopsakarā ar LESD 267. pantu, un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – T. M./T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

(Lieta C-495/20)

(2021/C 44/24)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: T. M.

Atbildētāji: T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 6. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – M. F./T. P.

(Lieta C-496/20)

(2021/C 44/25)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: M. F.

Atbildētājs: T. P.

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

Vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – T. B./T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

(Lieta C-506/20)

(2021/C 44/26)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: T. B.

Atbildētāji: T. D., M. D., P. K., J. L., M. L., O. N., G. Z., A. S., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

valsts tiesai ir pienākums nepiemērot aizliegumu “apšaubīt tiesu pilnvaras” un “tiesās konstatēt vai izvērtēt tiesneša iecelšanas atbilstību tiesību normām vai no šī iecelšanas izrietošās tiesības pildīt tiesu sistēmas uzdevumus”, kāds šis aizliegums ir noteikts 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 2. un 3. punktā, jo apstāklis, ka Savienība respektē dalībvalstu konstitucionālo identitāti, nedod tiesības valsts likumdevējam ieviest risinājumus, kas kaitētu Savienības pamatvērtībām un principiem?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 22. septembrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – M. F./J. M.

(Lieta C-509/20)

(2021/C 44/27)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītāja: M. F.

Atbildētāja: J. M.

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 279. pants un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī kopsakarā ar Tiesas 2020. gada 8. aprīļa rīkojuma lietā C-791/19 R Komisija/Polijas Republika rezolutīvās daļas 1) punkta pirmo un otro ievilkumu, ir jāsaprot tādējādi, ka Izba Dyscyplinarna Sądu Najwyższego [Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas] priekšsēdētāja pieteikums, ar ko pieprasīts nodot lietas, kura attiecas uz Sąd Najwyższy tiesneša dienesta attiecību neesamības konstatēšanu, materiālus, ir jānoraida, pamatojoties uz to, ka šo pieteikumu ir iesniedzis subjekts, kas līdz lietas C-791/19 iztiesāšanas brīdim nevar veikt nekādas darbības, ņemot vērā 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] (konsolidētais teksts: 2019. gada Dz. U., 825. poz., ar grozījumiem) 3. panta 5. punkta, 27. panta un 73. panta 1. punkta piemērošanas apturēšanu?

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. pantu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

valsts tiesai ir pienākums nepiemērot aizliegumu “apšaubīt tiesu pilnvaras” un “tiesās konstatēt vai izvērtēt tiesneša iecelšanas atbilstību tiesību normām vai no šī iecelšanas izrietošās tiesības pildīt tiesu sistēmas uzdevumus”, kāds šis aizliegums ir noteikts 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 2. un 3. punktā, jo apstāklis, ka Savienība respektē dalībvalstu konstitucionālo identitāti, nedod tiesības valsts likumdevējam ieviest risinājumus, kas kaitētu Savienības pamatvērtībām un principiem?

Vai LES 19. pants. to lasot kopsakarā ar LESD 267. pantu, un vispārējais princips par tiesībām uz iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts pēdējās instances tiesa noraida pieteikumu par lietas, kurā tā ir uzdevusi Tiesai prejudiciālu jautājumu, materiālu nodošanu, ja šādu pieteikumu iesniedza persona, kura ir iecelta tiesneša amatā uz valsts tiesību normu pamata un apstākļos, kas izraisa tādas tiesas izveidošanu, kura neatbilst tiesas neatkarības prasībām un nav uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu, bez nepieciešamības iepriekš pilnībā izmantot procedūru, kas minēta prejudiciālajā jautājumā lietā C-508/19 vai Tiesas 2019. gada 19. novembra spriedumā C-585/18, C-624/18 un C-625/18 A.K. u.c.?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. oktobrī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – B. S./T. D., M. D., P. K., J. L., M. Ł., O. N., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

(Lieta C-511/20)

(2021/C 44/28)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: B. S.

Atbildētāji: T. D., M. D., P. K., J. L., M. Ł., O. N., Skarb Państwa – Sąd Najwyższy

Prejudiciālie jautājumi

Vai LES 2. pants un 4. panta 2. punkts, tos lasot kopsakarā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu, un tiesību uz tiesu princips ir jāinterpretē tādējādi, ka:

valsts tiesai ir pienākums nepiemērot aizliegumu “apšaubīt tiesu pilnvaras” un “tiesās konstatēt vai izvērtēt tiesneša iecelšanas atbilstību tiesību normām vai no šī iecelšanas izrietošās tiesības pildīt tiesu sistēmas uzdevumus”, kāds šis aizliegums ir noteikts 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu 29. panta 2. un 3. punktā, jo apstāklis, ka Savienība respektē dalībvalstu konstitucionālo identitāti, nedod tiesības valsts likumdevējam ieviest risinājumus, kas kaitētu Savienības pamatvērtībām un principiem?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. oktobrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – ORLEN KolTrans sp. z o. o./Prezes Urzędu Transportu Kolejowego

(Lieta C-563/20)

(2021/C 44/29)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: ORLEN KolTrans sp. z o. o.

Atbildētājs: Prezes Urzędu Transportu Kolejowego

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14/EK (2001. gada 26. februāris) par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu (1) 30. panta 2. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiek piešķirtas tiesības piedalīties regulatīvās iestādes procesā, lai noteiktu maksājumu apmēru, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs iekasē par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai Direktīvas 2001/14/EK 30. panta 5. un 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas izmanto vai plāno izmantot dzelzceļa infrastruktūru, tiek piešķirtas tiesības pārsūdzēt regulatīvās iestādes lēmumu, ar ko apstiprina maksājumu apmēru par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, ko ir noteicis šīs infrastruktūras pārvaldītājs?

(1) OV 2001, L 75, 29. lpp.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. novembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Ligebehandlingsnævnet kā A pārstāvis/HK/Danmark un HK/Privat

(Lieta C-587/20)

(2021/C 44/30)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ligebehandlingsnævnet kā A pārstāvis

Atbildētāji: HK/Danmark un HK/Privat

Piedaloties: Fagbevægelsens Hovedorganisation (FH), kas atbalsta atbildētāju prasījumus

Prejudiciālie jautājumi

Vai Nodarbinātības direktīvas (1) 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz politiski ievēlētu arodbiedrības nozares priekšsēdētāju attiecas direktīvas darbības joma apstākļos, kas aprakstīti [lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu]?

(1) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. novembrī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – ROI Land Investments Ltd./FD

(Lieta C-604/20)

(2021/C 44/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: ROI Land Investments Ltd.

Atbildētājs: FD

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā – “Briseles I a regula”) (1) 6. panta 1. punkts, to skatot kopā ar 21. panta 2. punktu un 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmējs juridisku personu –, kura nav viņa darba devējs un kuras domicils Briseles I a regulas 63. panta 1. punkta izpratnē neatrodas kādas dalībvalsts teritorijā, bet kura, pamatojoties uz garantijas vienošanos, ir tieši atbildīga par darba ņēmēja prasījumiem, kas izriet no atsevišķa darba līguma ar trešo personu, – var iesūdzēt tiesās tajā vietā, kur vai no kurienes darbinieks darba attiecībās ar trešo personu pastāvīgi veic darbu, vai tiesās tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz, ja bez garantijas vienošanās darba līgums ar trešo personu nebūtu ticis noslēgts?

Vai Briseles I a regulas 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Briseles I a regulas 21. panta 2. punktā ietvertā atruna liedz piemērot atbilstoši dalībvalsts tiesībām pastāvošu jurisdikcijas regulējumu, kas darba ņēmējam ļauj juridisku personu, – kura tādos apstākļos, kādi ir raksturoti pirmajā jautājumā, ir tieši atbildīga par darba ņēmēja prasījumiem, kas izriet no atsevišķa darba līguma ar trešo personu, – kā darba devēja “tiesību pārņēmēju” iesūdzēt tiesās tajā vietā, kur viņš pastāvīgi veic darbu, ja saskaņā ar Briseles I a regulas 21. panta 2. punktu, to skatot kopā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkumu, šāda jurisdikcija nepastāv?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša un uz otro jautājumu – apstiprinoša:

a)	Vai Briseles I a regulas 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “profesionālās darbības” jēdziens sevī ietver algotu nodarbinātību darba tiesiskajās attiecībās?

Vai gadījumā, ja atbilde ir apstiprinoša, Briseles I a regulas 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka garantijas vienošanās, uz kuras pamata juridiska persona ir tieši atbildīga par darba ņēmēja prasījumiem, kas izriet no atsevišķa darba līguma ar trešo personu, ir līgums, kuru darba ņēmējs ir noslēdzis ar mērķi, kas var būt uzskatāms par saistītu ar viņa profesiju?

Ja, atbildot uz iepriekš minētajiem jautājumiem, iesniedzējtiesai ir starptautiskā jurisdikcija izskatīt lietu:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (turpmāk tekstā – “Romas I regula”) (2) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “profesionālās darbības” jēdziens sevī ietver algotu nodarbinātību darba tiesiskajās attiecībās?

Vai gadījumā, ja atbilde ir apstiprinoša, Romas I regulas 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka garantijas vienošanās, uz kā pamata juridiska persona ir tieši atbildīga par darba ņēmēja prasījumiem, kuri izriet no atsevišķa darba līguma ar trešo personu, ir līgums, ko darba ņēmējs ir noslēdzis mērķiem, kurus var uzskatīt par saistītiem ar viņa profesiju?

(1) OV 2012, L 351, 1. lpp.

(2) OV 2008, L 177, 6. lpp.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) – Suzlon Wind Energy Portugal – Energia Eólica Unipessoal, Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-605/20)

(2021/C 44/32)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Pamatlietas puses

Prasītāja: Suzlon Wind Energy Portugal – Energia Eólica Unipessoal, Lda

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Savienības tiesībām ir saderīga interpretācija, saskaņā ar kuru tā saucamajā “garantijas periodā” veiktais remonts ir uzskatāms par darījumiem, kas ir atbrīvoti no nodokļa, tikai tad, ja tas tiek veikts bez atlīdzības un ja tas ir netieši iekļauts ražojuma, uz kuru attiecas garantija, pārdošanas cenā, tādējādi, ka ir uzskatāms, ka ar nodokli ir apliekama pakalpojumu sniegšana, kura ir veikta garantijas periodā (neatkarīgi no tā, vai tā ietver vai neietver materiālu izmantošanu) un par kuru tiek izrakstīts rēķins, jo tā noteikti ir uzskatāma par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību?

Vai debetnotas izrakstīšana vējturbīnu detaļu piegādātājam, lai saņemtu atlīdzinājumu par izdevumiem, kas šo ražojumu pircējam radušies garantijas periodā saistībā ar detaļu aizstāšanu (jauns ražojumu imports no piegādātāja, kam tika piemērots PVN un kas radīja PVN atskaitīšanas tiesības) un attiecīgo remontu (iegādājoties pakalpojumus no trešām personām un aprēķinot attiecīgo PVN), ciktāl runa ir par vējparka uzstādīšanas pakalpojumiem, ko minētais pircējs (kas ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā, pie kuras pieder piegādātājs, kas ir reģistrēts trešā valstī) sniedz trešām personām, ir jāuzskata par vienkāršu izmaksu pārnešanas darbību, kura pati par sevi ir atbrīvota no PVN, vai arī par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, attiecībā uz kuru ir aprēķināms nodoklis?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 18. novembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – kriminālprocess pret YP u.c.

(Lieta C-615/20)

(2021/C 44/33)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

YP u.c.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības, it īpaši Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā –“Harta”) 47. pants un tajā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tādas valsts tiesību normas, kas detalizēti izklāstītas šī jautājuma 2. un 3. punktā, proti, 2001. gada 27. jūlijaustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych [Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju] 80. un 129. pants, kā arī minētā likuma 110. panta 2.a punkts un 2017. gada 8. decembraustawa o Sądzie Najwyższym [Likuma par Augstāko tiesu] 27. panta 1. punkta 1.a apakšpunkts, ar kuriem Izba Dyscyplinarna Sądu Najwyższego [Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātai] ir ļauts atcelt imunitāti un atstādināt tiesnesi no amata, tādējādi faktiski liedzot tiesnesim spriest tiesu tam iedalītās lietās, it īpaši ņemot vērā, ka:

a)	Augstākās tiesas Disciplinārlietu palāta nav uzskatāma par “tiesu” Hartas 47. panta, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. panta un Polijas Konstitūcijas 45. panta 1. punkta izpratnē (spriedums C-585/18, C-624/18 un C-625/18, EU:C:2019:982);

b)	Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas locekļi ir ļoti cieši saistīti ar likumdošanas varu un izpildvaru (rīkojums, 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C-791/19 R, EU:C:2020:277);

Polijas Republikai tika uzdots apturēt atsevišķu 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu noteikumu, kuri attiecas uz tā saucamo Disciplinārlietu palātu, piemērošanu un atturēties no šajā palātā izskatāmo lietu nodošanas iztiesāšanas sastāvam, kurš neatbilst neatkarības prasībām (rīkojums, 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C-791/19 R, EU:C:2020:277).

Vai Savienības tiesības, it īpaši LES 2. pants un tajā noteiktā tiesiskuma vērtība, kā arī efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasības, kas izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas, ir jāinterpretē tādējādi, ka “tiesību normas, kas reglamentē disciplināro pasākumu sistēmu attiecībā uz personām, kuras spriež tiesu”, ietver arī tiesību normas, kas attiecas uz valsts tiesas tiesneša saukšanu pie kriminālatbildības vai brīvības atņemšanu tam (tā apcietināšanu), piemēram, Polijas Konstitūcijas 181. pantu, to aplūkojot kopsakarā ar 2001. gada 27. jūlija Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju 80. un 129. pantu, saskaņā ar kuriem:

a)	lai sauktu valsts tiesas tiesnesi pie kriminālatbildības vai atņemtu tam brīvību (apcietinātu to), principā pēc prokurora pieteikuma, ir nepieciešama kompetentās disciplinārtiesas atļauja;

b)	disciplinārtiesa, ļaujot saukt valsts tiesas tiesnesi pie kriminālatbildības vai atņemt tam brīvību (apcietināt to), var (bet noteiktos gadījumos – tai ir pienākums) atstādināt šo tiesnesi no amata;

c)	atstādinot valsts tiesas tiesnesi no amata, disciplinārtiesai ir arī pienākums samazināt šī tiesneša atalgojumu šajās tiesību normās noteiktajās robežās uz laiku, kamēr tiesnesis ir atstādināts no amata?

Vai Savienības tiesības, it īpaši 2. jautājumā minētās tiesību normas, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tādas valsts tiesību normas, kādas ir noteiktas Likuma par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju 110. panta 2.a punktā un 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu 27. panta 1. punkta 1.a apakšpunktā, kurās ir paredzēts, ka lietas par atļauju valsts tiesas tiesnesi saukt pie kriminālatbildības vai atņemt tam brīvību (apcietināt) gan pirmajā instancē, gan otrajā instancē ir vienīgi tādas iestādes kompetencē kā Disciplinārlietu palāta, it īpaši ņemot vērā (atsevišķi vai kopā), ka:

Disciplinārlietu palātas izveide notika vienlaikus ar grozījumiem kārtībā, kādā tiek izraudzīti tādas iestādes locekļi kā Krajowa Rada Sądownictwa [Valsts tiesu padome] (turpmāk tekstā – “VTP”), kura piedalās tiesnešu iecelšanas procedūrā un pēc kuras priekšlikuma tika iecelti visi Disciplinārlietu palātas locekļi;

valsts likumdevējs ir izslēdzis iespēju pārnest uz Disciplinārlietu palātu esošus tiesnešus no tādas pēdējās instances valsts tiesas kā Augstākā tiesa, kuras struktūrā darbojas šī palāta, līdz ar to Disciplinārlietu palātā var spriest tikai jauni locekļi, kuri tika iecelti pēc VTP – mainītajā tās sastāvā – priekšlikuma;

c)	Disciplinārlietu palātai ir raksturīga ļoti augsta autonomijas pakāpe Augstākās tiesas ietvaros;

Augstākā tiesa nolēmumos, kas pieņemti, izpildot 2019. gada 19. novembra spriedumu A. K. u.c. (Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas neatkarība) (C-585/18, C-624/18 un C-625/18, EU:C:2019:982) apstiprināja, ka VTP mainītajā sastāvā nav no likumdošanas un izpildvaras neatkarīga iestāde un ka Disciplinārlietu palāta nav uzskatāma par “tiesu” Hartas 47. panta, ECPAK 6. panta un Polijas Republikas Konstitūcijas 45. panta 1. punkta izpratnē.

pieteikumu par atļauju saukt valsts tiesas tiesnesi pie kriminālatbildības vai atņemt tam brīvību (apcietināt to) principā iesniedz prokurors, kura priekšnieks ir tāda izpildvaras struktūra kā Tieslietu ministrs, kurš var dot prokuroriem saistošus norādījumus attiecībā uz procesuālo darbību saturu, un tajā pašā laikā Disciplinārlietu palātas locekļi un VTP mainītajā tās sastāvā, kā to ir konstatējusi Augstākā tiesa 3. jautājuma d) punktā minētajos nolēmumos, ir ļoti cieši saistīti ar likumdošanas varu un izpildvaru, tādēļ nevar uzskatīt, ka Disciplinārlietu palāta ir trešās personas pozīcijā attiecībā pret lietas dalībniekiem;

Polijas Republikai tika uzdots apturēt atsevišķu 2017. gada 8. decembra Likuma par Augstāko tiesu noteikumu, kuri attiecas uz Disciplinārlietu palātu, piemērošanu un atturēties no šajā palātā izskatāmo lietu nodošanas iztiesāšanas sastāvam, kurš neatbilst neatkarības prasībām, saskaņā ar 2020. gada 8. aprīļa rīkojumu Komisija/Polija (C-791/19 R, EU:C:2020:277)?

Vai gadījumā, ja tiek atļauts saukt valsts tiesas tiesnesi pie kriminālatbildības un atstādināt šo tiesnesi no amata, vienlaikus samazinot viņa atalgojumu uz laiku, kamēr viņš ir atstādināts no amata, Savienības tiesības, it īpaši 2. jautājumā norādītās tiesību normas, kā arī pārākuma princips, LES 4. panta 3. punktā noteiktais lojālas sadarbības princips un tiesiskās drošības princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz atzīt saistošu spēku šādai atļaujai, it īpaši attiecībā uz tiesneša atstādināšanu no amata, ja atļauju ir izdevusi tāda iestāde kā Disciplinārlietu palāta, kā rezultātā:

jebkurai valsts iestādei (tostarp iesniedzējtiesai, kuras sastāvā ir tiesnesis, uz kuru attiecas šī atļauja, kā arī tām iestādēm, kuru kompetencē ir noteikt un mainīt valsts tiesas sastāvu) ir pienākums ignorēt šādu atļauju un ļaut valsts tiesas tiesnesim, uz kuru attiecas šī atļauja, piedalīties šīs tiesas iztiesāšanas sastāvā,

b)	tiesa, kuras sastāvā ir tiesnesis, uz kuru attiecas šī atļauja, ir uzskatāma par tiesību aktos noteiktu tiesu – vai attiecīgi neatkarīga un objektīva tiesa – un tādējādi – kā “tiesa” – tā var lemt par jautājumiem par Savienības tiesību piemērošanu vai interpretāciju?

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. novembrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – A/Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto

(Lieta C-634/20)

(2021/C 44/34)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētājs: Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ievērojot samērīguma principu, LESD 45. vai 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ir piešķīrusi personai tiesības praktizēt ārsta profesijā uz trim gadiem ar nosacījumu, ka tā drīkst praktizēt tikai licencēta ārsta vadībā un uzraudzībā un ka šajā laikā tai ir jāpabeidz trīsgadīgā vispārējās prakses ārstu specifiskā apmācība, lai uzņēmējā dalībvalstī iegūtu atļauju neatkarīgi praktizēt ārsta profesijā, ja tiek ņemts vērā, ka:

a)	persona izcelsmes dalībvalstī ir ieguvusi pirmā grāda ārsta diplomu, bet, lūdzot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu uzņēmējā dalībvalstī, tā nevarēja uzrādīt viengadīgas profesionālās prakses sertifikātu, kas izcelsmes dalībvalstī papildus tiek prasīts kā profesionālās kvalifikācijas nosacījums;

ņemot vērā Profesionālo kvalifikāciju direktīvas (1) 55.a pantu, personai uzņēmējā dalībvalstī kā primāra, tās noraidīta alternatīva tika piedāvāta iespēja triju gadu laikā pabeigt uzņēmējā dalībvalstī izcelsmes dalībvalsts pamatnostādnēm atbilstošu profesionālo praksi un lūgt to atzīt izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai pēc tam direktīvā minētās automātiskas atzīšanas sistēmas ietvaros uzņēmējā dalībvalstī atkārtoti varētu lūgt tiesības praktizēt ārsta profesijā;

uzņēmējas dalībvalsts noteikumu mērķis ir veicināt pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, garantējot, ka veselības aprūpes speciālistam ir profesionālajai darbībai nepieciešamā izglītība, turklāt pietiekama profesionālā kvalifikācija un citas profesionālajai darbībai vajadzīgās prasmes?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV 2005, L 255, 22. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. novembrī iesniedza Tribunal du travail de Liège (Beļģija) – VT/Centre public d'action sociale de Líège (CPAS)

(Lieta C-641/20)

(2021/C 44/35)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail de Liège

Pamatlietas puses

Prasītājs: VT

Atbildētājs: Centre public d’action sociale de Liège (CPAS)

Prejudiciālais jautājums

Ja dalībvalsts nolemj saskaņā ar Direktīvas 2011/95 (1) 11. pantu bēglim atņemt viņa statusu un pēc tam atņemt viņam uzturēšanās tiesības un izdot rīkojumu izceļot no valsts teritorijas, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (2), 7. un 13. pants, lasot tos kopsakarā ar [Eiropas] Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nozīmē, ka attiecīgā persona saglabā pagaidu uzturēšanās tiesības, kā arī tiesības uz sociālo palīdzību, kamēr tiesā tiek izskatīta pārsūdzība par lēmumu par uzturēšanās atļaujas beigšanos un izbraukšanas rīkojumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

(2) OV 2008, L 348, 98. lpp.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Senatsverwaltung für Inneres und Sport, Standesamtsaufsicht/TB

(Lieta C-646/20)

(2021/C 44/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Senatsverwaltung für Inneres und Sport, Standesamtsaufsicht

Atbildētāja: TB

Lietas dalībnieki: Standesamt Mitte von Berlin, RD

Prejudiciālie jautājumi

Par Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (1) 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 2. panta 4. punkta, 21. panta 1. punkta un 46. panta interpretāciju tiek uzdotie šādi jautājumi:

1)	Vai laulības izbeigšanās, pamatojoties uz Itālijas 2014. gada 12. septembra Dekrētlikuma (Decreto Legge) Nr. 132 (DL Nr. 132/2014) 12. pantu, ir spriedums par laulības šķiršanu Briseles IIa regulas izpratnē?

2)	Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde, vai laulības izbeigšanās, pamatojoties uz Itālijas 2014. gada 12. septembra Dekrētlikuma (Decreto Legge) Nr. 132 12. pantu, ir jāvērtē atbilstoši Briseles IIa regulas 46. panta noteikumam par publiskiem aktiem un nolīgumiem?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (Briseles IIa regulas) (OV 2003, L 338, 1. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/31

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 4. decembrīHermann Albers eK iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-597/18 Hermann Albers/Eiropas Komisija

(Lieta C-656/20 P)

(2021/C 44/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Hermann Albers eK (pārstāvis: S. Roling, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Land Niedersachsen

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 5. oktobra spriedumu Hermann Albers/Komisija (T-597/18, EU:T:2020:467), atceļot tā rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu;

2)	pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, ar kuriem tika lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final (1) un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs argumentē, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi novērtējusi LESD 107. panta un 108. panta nozīmi attiecībā uz Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (NNVG) 7.a pantu. NNVG 7.a pants, pretēji Vispārējās tiesas ieskatam, esot jauns atbalsts, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums.

LESD 107. panta gadījumā runa vis neesot par finanšu līdzekļu pārvietošanu valsts iekšienē, jo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji savā dubultajā lomā kā sabiedriskā transporta uzņēmumu īpašnieki gūstot tiešu labumu no līdzekļu piešķīruma un ar līgumu tiešu piešķiršanu to selektīvi izmantojot privātajam sektoram nelabvēlīgā veidā. Proti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji kontrolējot sabiedriskā transporta uzņēmumus “kā savas struktūrvienības”. Līdzekļu piešķiršana sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam esot nesaraujami saistīta ar priekšrocības sniegšanu, jo attiecīgajā brīdī bieži jau esot skaidrība par līdzekļu izmantošanu komunālo pakalpojumu uzņēmumu saimnieciskajai darbībai. Šādi tiekot kropļota konkurence un ierobežota tirdzniecība starp dalībvalstīm.

Piedevām, tā kā NNVG 7.a pantam esot atbalsta raksturs, bet arī neatkarīgi no tā, esot pieļauts LESD 108. panta 3. punkta pārkāpums, jo Vācijas Federatīvā Republika neesot NNVG 7.a pantu paziņojusi Eiropas Komisijai.

(1) Eiropas Komisijas lēmums necelt iebildumus par Land Niedersachsen noteiktajiem pasākumiem saskaņā ar Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz 7.a pantu (Lieta SA.46538 [2017/NN]) (OV 2018, C 292, 1. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/32

Prasība, kas celta 2020. gada 5. decembrī – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-661/20)

(2021/C 44/38)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes, R. Lindenthal)

Atbildētāja: Slovākijas Republika

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, izslēdzot mežsaimniecības programmas un to grozījumus, netiešu mežizstrādi, kā arī mežu apdraudējuma novēršanas līdzekļus un tāda kaitējuma seku novēršanu, ko radījušas dabas katastrofas, no prasības gadījumā, ja šīs sekas var būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas, attiecīgi izvērtēt ietekmi uz šīm teritorijām, ievērojot to aizsardzības mērķus, Slovākijas Republika nav izpildījusi Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1) (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punktā kopsakarā ar tas 7. pantu paredzētos pienākumus;

—

atzīt, ka, neveicot piemērotus pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu būtiskus traucējumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas noteiktas medņa [Tetrao urogallus] aizsardzībai ([īpaši aizsargājamās teritorijas] (ĪAT): Zemie Tatri [Nízke Tatry] SKCHVU018, Tatri [Tatry] SKCHVU030, Lielā Fatra [Veľká Fatra] SKCHVU033, Muránska planina-Stolica SKCHVU017, Hočas kalni [Chočské vrchy] SKCHVU050, Horná Orava SKCHVU008, Volovas kalni [Volovské vrchy] SKCHVU036, Mazā Fatra [Malá Fatra] SKCHVU013, Poľana SKCHVU022, Slovēnijas Paradīze [Slovenský Raj] SKCHVU053, Levočas kalni [Levočské vrchy] SKCHVU051 un Stražovas kalni [Strážovské vrchy] SKCHVU028), Slovākijas Republika nav izpildījusi Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 2. punktā kopsakarā ar tās 7. pantu paredzētos pienākumus;

—

atzīt, ka, neveicot īpašus aizsardzības pasākumus attiecībā uz medņa dzīvotnēm teritorijās ĪAT: Nízke Tatry SKCHVU018, Tatry SKCHVU030, Veľká Fatra SKCHVU033, Muránska planina-Stolica SKCHVU017, Volovské vrchy SKCHVU036, SKCHVU013 Malá Fatra un Levočské vrchy SKCHVU051, kas norādītas šīs sugas aizsardzībai, lai nodrošinātu tās turpināšanos, kā arī reprodukciju tās izplatības areālā, Slovākijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (2) 4. panta 1. punktā paredzētos pienākumus; un

—	piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Kompetentā valsts iestāde, ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, var piekrist plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība. Slovākijas Republikā ar likumu par dabas aizsardzību un mežu likumu nav nodrošināts, lai attiecībā uz mežsaimniecības programmām un to grozījumiem, netiešu mežizstrādi, kā arī mežu apdraudējuma novēršanas līdzekļiem un tāda kaitējuma seku novēršanu, ko radījušas dabas katastrofas, attiecīgi tiktu izvērtēta ietekme uz Natura 2000 tīkla teritorijām. Argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās nav bijis pareizi transponēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts kopsakarā ar tās 7. pantu, kas radījis joprojām pastāvošas problēmas.

Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punktu dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 7. pantu minētā tiesību norma ir piemērojama gan Savienībā nozīmīgām teritorijām, gan arī īpašām aizsardzības teritorijām atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvai. Slovākija, pamatojoties uz Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punktu, norādīja 12 īpašas aizsardzības teritorijas medņa aizsardzībai, kas ir Putnu aizsardzības direktīvas I pielikumā norādīta suga. Tomēr Slovākija nav veikusi nekādus atbilstošus pasākumus, lai novērstu medņa dzīvotņu noplicināšanos un lai novērstu traucējumu, kas skar šo sugu, minētajās 12 īpašajās aizsardzības teritorijās.

Atbilstoši Putnu aizsardzības direktīvas 4. panta 1. punktam Slovākijai bija jāveic īpaši pasākumi 12 īpašajās aizsardzības teritorijās, kas noteiktas medņa aizsardzībai, tostarp jānosaka konkrēti aizsardzības mērķi. Argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, kā arī šīs prasības celšanas brīdī Slovākijas Republika vēl nebija pieņēmusi aizsargāto teritoriju apsaimniekošanas programmas medņa dzīvotnēm 7 īpašās aizsardzības teritorijās, pamatojoties uz Likumu par dabas aizsardzību.

(1) OV 1992, L 206, 7. lpp.

(2) OV 2010, L 20, 7. lpp.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/33

Apelācijas sūdzība, ko Vienotā noregulējuma valde 2020. gada 4. decembrī iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-414/17 Hypo Vorarlberg Bank AG/VNV

(Lieta C-663/20 P)

(2021/C 44/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: H. Ehlers, P.A. Messina, J. Kerlin, kā arī H.-G. Kamann, F. Louis, P. Gey, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Hypo Vorarlberg Bank AG

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Hypo Vorarlberg Bank/Vienotā noregulējuma valde (VNV) (T-414/17, EU:T:2020:437);

2.	noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;

3.	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana un VNV tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums

Vispirms VNV norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi 85. panta 3. punktu, jo tā nolēma, ka VNV savu 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05) (strīdīgais lēmums) nav pienācīgi identificējusi, jo pierādījumi, ko VNV ir iesniegusi tiesas sēdē, neesot pieņemami pienācīgai identificēšanai. Šai sakarā VNV, pirmkārt, apgalvo, ka būtu bijis pamatoti tiesas sēdē iesniegt pierādījumus par pienācīgu VNV lēmuma identificēšanu, jo jautājums par identifikācijas neesamību iepriekš nav ticis aplūkots nedz rakstveida procesā, nedz arī saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai Vispārējās tiesas rīkojumā par pierādījumiem. VNV, otrkārt, norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, jo tā tos neesot ņēmusi vērā un esot konstatējusi, ka tiem nav nozīmes, kaut arī tie bija pieņemami. Vispārējā tiesa, secinājusi, ka iesniegtie pierādījumi tomēr nepierāda nesaraujamu saikni starp VNV priekšsēdētājas parakstīto pavadzīmi un strīdīgā lēmuma pielikumu, neesot ņēmusi vērā atsauces numuru uz pavadzīmes, ar kuru pavadzīme nesaraujami bija saistīta ar elektroniskajiem lietas materiāliem, kuros savukārt bija ietverts strīdīgais lēmums un tā pielikums. Treškārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo tā problēmu par trūkstošo identifikāciju neapskatīja tiesas sēdē, nepieņēma VNV piedāvājumu iesniegt vēl citus pierādījumus un nevienā brīdī VNV nenorādīja uz to, ka pierādījumi nav pietiekami.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: LESD 296. panta pārkāpums

Kā otro pamatu VNV izvirza to, ka Vispārējā tiesa esot pārspīlējusi prasības saskaņā ar LESD 296. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tā esot konstatējusi, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots tādēļ, ka Hypo Vorarlberg Bank nav varējusi pilnīgi pārbaudīt tajā ietverto aprēķinu pareizību. Vispārējai tiesai neesot izdevies šīs prasības saskaņot ar konfidencialitātes pienākumu, kā tas izriet no LESD 339. panta, kuru Vispārējā tiesa savā spriedumā nav pieminējusi, kā arī citiem Savienības tiesību pamatprincipiem. Regulā (ES) 2015/63 (1), uz kuru ir balstīts iemaksu aprēķins un kuras spēkā esamību arī neesot apstrīdējusi Hypo Vorarlberg Bank, ir panākts samērīgs līdzsvars starp pārskatāmības principu, pienākumu ievērot dienesta noslēpumu un citiem tās mērķiem, it īpaši sasniegt nosprausto mērķi par iemaksām Vienotā Noregulējuma fonda finansēšanai un godīgi un samērīgi iekasēt iemaksas no citām attiecīgām institūcijām. VNV strīdīgā lēmuma pamatojumā esot ievērojusi šo tiesisko ietvaru un tādējādi ir ievērojusi pienākumu pienācīgi pamatot strīdīgo lēmumu.

(1) Komisijas Deleģētā regula (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/34

(Lieta C-664/20 P)

(2021/C 44/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vienotā noregulējuma valde (VNV) (pārstāvji: P.A. Messina, J. Kerlin, kā arī H.-G. Kamann, F. Louis, P. Gey, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Portigon AG, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 23. septembra spriedumu Portigon/Vienotā noregulējuma valde (VNV) (T-420/17, EU:T:2020:438);

2.	noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;

3.	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums, pierādījumu sagrozīšana un VNV tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums

Vispirms VNV norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi 85. panta 3. punktu, jo tā nolēma, ka VNV savu 2017. gada 11. aprīļa lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2017. gadu (SRB/ES/SRF/2017/05) (strīdīgais lēmums) nav pienācīgi identificējusi, jo pierādījumi, ko VNV ir iesniegusi tiesas sēdē neesot pieņemami. Šai sakarā VNV, pirmkārt, apgalvo, ka būtu bijis pamatoti tiesas sēdē iesniegt pierādījumus par pienācīgu strīdīgā lēmuma identificēšanu, jo jautājums par identifikācijas neesamību iepriekš nav ticis aplūkots nedz rakstveida procesā, nedz arī saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem vai Vispārējās tiesas rīkojumā par pierādījumiem. VNV, otrkārt, norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, jo tā tos neesot ņēmusi vērā un esot konstatējusi, ka tiem nav nozīmes, kaut arī tie bija pieņemami. Vispārējā tiesa, secinājusi, ka iesniegtie pierādījumi tomēr nepierāda nesaraujamu saikni starp VNV priekšsēdētājas parakstīto pavadzīmi un strīdīgā lēmuma pielikumu, neesot ņēmusi vērā atsauces numuru uz pavadzīmes, ar kuru pavadzīme nesaraujami bija saistīta ar elektroniskajiem lietas materiāliem, kuros savukārt bija ietverts strīdīgais lēmums un tā pielikums. Treškārt, VNV apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tās tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo tā problēmu par trūkstošo identifikāciju neapskatīja tiesas sēdē, nedeva VNV iespēju rakstveidā pirms tiesas sēdes reaģēt uz nebūtiskiem Portigon apgalvojumiem, nepieņēma VNV piedāvājumu iesniegt vēl citus pierādījumus un nevienā brīdī VNV nenorādīja uz to, ka pierādījumi nav pietiekami.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: LESD 296. panta pārkāpums

Kā otro pamatu VNV izvirza to, ka Vispārējā tiesa esot pārspīlējusi prasības saskaņā ar LESD 296. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu, jo tā esot konstatējusi, ka apstrīdētais lēmums neesot pienācīgi pamatots tādēļ, ka Portigon nav varējusi pilnīgi pārbaudīt tajā ietverto aprēķinu pareizību. Vispārējai tiesai neesot izdevies šīs prasības saskaņot ar konfidencialitātes pienākumu, kā tas izriet no LESD 339. panta, kuru Vispārējā tiesa savā spriedumā nav pieminējusi, kā arī citiem Savienības tiesību pamatprincipiem. Regulā (ES) 2015/63 (1), uz kuru ir balstīts iemaksu aprēķins un kuras spēkā esamību arī neesot apstrīdējusi Portigon, ir panākts samērīgs līdzsvars starp pārskatāmības principu, pienākumu ievērot dienesta noslēpumu un citiem tās mērķiem it īpaši sasniegt nosprausto mērķi par iemaksām Vienotā Noregulējuma fonda finansēšanai un godīgi un samērīgi iekasēt iemaksas no citām attiecīgām institūcijām. VNV strīdīgā lēmuma pamatojumā ir ievērojusi šo tiesisko ietvaru un tādējādi esot ievērojusi pienākumu pienācīgi pamatot strīdīgo lēmumu.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/36

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 7. decembrīVerkehrsgewerbe Niedersachsen eV (GVN) iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-583/18 GVN/Eiropas Komisija

(Lieta C-666/20 P)

(2021/C 44/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Gesamtverband Verkehrsgewerbe Niedersachsen eV (GVN) (pārstāvis: C. Antweiler, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Land Niedersachsen

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 5. oktobra sprieduma GVN/Komisija (T-583/18, EU:T:2020:466) rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu;

2.	gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiktu apmierināta, apmierināt prasības pieteikumu pirmajā instancē, ar kuru tika lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2018. gada 12. jūlija Lēmumu C(2018) 4385 final (1).

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu un pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pilnīgi bez vērības atstājot lietas izlemšanai nozīmīgo apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem saskaņā ar Vācijas Personenbeförderungsgesetz (PBefG) [Likuma par pasažieru pārvadājumiem] 64.a pantu Vācijas federālās zemes ir pilnvarotas šī paša likuma 45.a pantu aizstāt ar federālās zemes tiesībām.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza iebildumus par vairākiem Savienības tiesību pārkāpumiem.

Vispirms Savienības tiesības esot pārkāptas, Vispārējai tiesai pārsūdzētā sprieduma 36. punktā norādot, ka starp lietas dalībniekiem neesot strīda par to, ka Vācijas likumdevējs ar PBefG 45.a pantu un PBefG 8. panta 4. punkta trešo teikumu uz kompensācijām par tādu pasažieru sabiedriskajiem pārvadājumiem, kuriem ir skolēnu un mācekļu braukšanas kartes, neattiecina Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (2). Tādējādi Vispārējā tiesa neesot ievērojusi, ka Vācijas Federatīvā Republika nav saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punkta otro teikumu paziņojusi Eiropas Komisijai ne PBefG 45.a pantu, ne PBefG 8. panta 4. punkta trešo teikumu.

Savienības tiesību pārkāpums turklāt izpaužoties tādējādi, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 40. un turpmākajos punktos esot prettiesiski pieņēmusi, ka likumdevējs saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punktu var ne tikai neattiecināt šo regulu uz noteikumiem par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām skolēnu un mācekļu pārvadāšanas jomā, bet automātiski arī ierobežot šī izņēmuma piemērošanas jomu tādējādi, ka tas šādu lēmumu pārskata, atkal iekļaujot šāda veida kompensācijas Regulas Nr. 1370/2007 piemērošanas jomā. Proti, pārskatīšana, ko Vispārējā tiesa ir uzskatījusi par pieļaujamu, esot actus contrarius attiecībā pret lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1370/2007 3. panta 3. punkta otro teikumu; tāpēc uz to attiecoties tie paši formālie spēkā esamības nosacījumi, kuri šajā gadījumā neesot izpildīti, jo par pārskatīšanu nav paziņots Komisijai.

Visbeidzot Savienības tiesību – proti, LESD 107. panta un 108. panta 3. punkta – pārkāpums izpaužoties apstāklī, ka Vispārējā tiesa attiecībā uz otro prasības pamatu ir pieņēmusi, ka Land Niedersachsen [Lejassaksijas federālā zeme], pamatojoties uz Niedersächsisches Nahverkehrsgesetz [Lejassaksijas vietējo pārvadājumu likuma] (NNVG) 7.a pantu, nepiešķir valsts atbalstu uzņēmumiem, lai gan visi komunālo pakalpojumu uzņēmumi finanšu līdzekļus, kurus Lejassaksijas federālā zeme nodod komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcībā, saņem no tiem pilnā apmērā. Pretēji Vispārējās tiesas vērtējumam, nav iespējams nošķirt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju publiski tiesisko darbību, no vienas puses, un to saimniecisko darbību to kontrolēto satiksmes uzņēmējabiedrību biedru statusā, no otras puses.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/37

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 15. decembrīLes Mousquetaires un ITM Entreprises SAS iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-255/17 Les Mousquetaires un ITM Entreprises/Komisija

(Lieta C-682/20 P)

(2021/C 44/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Les Mousquetaires S.A.S., ITM Entreprises S.A.S. (pārstāvji: N. Jalabert-Doury un K. Mebarek, advokātes)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	Atcelt Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-255/17 2. punktu;

—

Apmierināt prasījumus, kurus prasītājas izvirzīja pirmajā instancē, un atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra Lēmumu C(2017) 1057 un 2017. gada 21. februāra Lēmumu C(2017) 1361, ar kuriem uzdots Intermarché un Les Mousquetaires un visām to tieši vai netieši kontrolētajām sabiedrībām pakļauties pārbaudei atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 1. un 4. punktam;

—	Piespriest Eiropas Komisijai segt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas tiesību kļūdas un ka izvērtējumā par tiesību aizsardzības līdzekļu iedarbīgumu attiecībā uz pārbaužu norisi nav norādīts pamatojums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts ECPAK 6. un 8. pants, Līguma 296. pants un Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts, jo Vispārējā tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un neesot ievērojusi ierobežojumus attiecībā uz lēmumiem par pārbaudi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta tiesību kļūda un ka ir pārkāpta Regula Nr. 1/2003, jo Vispārējā tiesa vienu procesuālo stadiju esot raksturojusi kā tādu, kas ir “pirms pasākumiem, ar kuriem tā norāda uz izdarīto pārkāpumu”, un uz ko šī regula neattiecas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts ECPAK 6. un 8. pants un Regulas Nr. 1/2003 19. pants, jo Vispārējā tiesa informāciju, kuru skar formas prasību neievērošana un pārkāpumi pēc būtības, esot kvalificējusi kā pietiekami nopietnus netiešos pierādījumus.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums un ka tas izrietot no tā, ka neesot pārbaudīts minēto netiešo pierādījumu pierādošais spēks un esot pieļauta kļūda netieša pierādījuma kvalifikācijā.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia no 6 de Reus (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Jaime Cardus Suarez/Catalunya Caixa S.A. (Catalunya Banc S.A.)

(Lieta C-352/18) (1)

(2021/C 44/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 285, 13.8.2018.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) – Healthspan Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-703/18) (1)

(2021/C 44/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 25, 21.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 13. novembra rīkojums – Wallapop, SL/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Unipreus, SL

(Lieta C-763/18 P) (1)

(2021/C 44/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 131, 8.4.2019

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – B. O. L./État belge

(Lieta C-250/19) (1)

(2021/C 44/46)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 182, 27.5.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Tribunal d’instance d’Aulnay-sous-Bois (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JE, KF/XL Airways SA

(Lieta C-286/19) (1)

(2021/C 44/47)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 206, 17.6.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – YV/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA

(Lieta C-452/19) (1)

(2021/C 44/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BX/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA

(Lieta C-455/19) (1)

(2021/C 44/49)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JF, KG/Bankia SA

(Lieta C-482/19) (1)

(2021/C 44/50)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ED/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA

(Lieta C-523/19) (1)

(2021/C 44/51)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 413, 9.12.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – HG, IH/Bankia SA

(Lieta C-527/19) (1)

(2021/C 44/52)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 413, 9.12.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 30. oktobra rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KM/Subdelegación del Gobierno en Albacete

(Lieta C-731/19) (1)

(2021/C 44/53)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 432, 23.12.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 29. oktobra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LL, MK/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA

(Lieta C-732/19) (1)

(2021/C 44/54)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 10, 13.1.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 22. oktobra rīkojums (Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – PH, OI/“ЕUROBANK BULGARIA” АD

(Lieta C-745/19) (1)

(2021/C 44/55)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 413, 9.12.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Tiesas High Court of Justice (Queen's Bench Division) (Apvienotā Karaliste) priekšsēdētāja 2020. gada 6. oktobra rīkojums – Daimler AG/Walleniusrederierna Aktiebolag, Wallenius Wilhelmsen ASA, Wallenius Logistics AB, Wilhelmsen Ships Holding Malta Limited, Wallenius Wilhelmsen Ocean AS, “K” Line Holding (Europe) Limited, “K” Line Europe Limited, Nyk Group Europe Limited, Compañia Sudamericana de Vapores SA

(Lieta C-2/20) (1)

(2021/C 44/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 68, 2.3.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Badajoz (Spānija) – Asociación de Usuarios de Bancos, Cajas y Seguros de España (Adicae Consumidores Críticos y Responsables)/Caja Almendralejo Sociedad Cooperativa de Credito

(Lieta C-15/20) (1)

(2021/C 44/57)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 137, 27.4.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. oktobra rīkojums (Juzgado de lo Mercantil no 1 de Badajoz (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociación de Usuarios de Bancos, Cajas y Seguros de España (Adicae Consumidores Críticos y Responsables)/Liberbank SA

(Lieta C-16/20) (1)

(2021/C 44/58)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 137, 27.4.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 16. oktobra rīkojums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E. M. T./Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

(Lieta C-20/20) (1)

(2021/C 44/59)

Tiesvedības valoda – franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 95, 23.3.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 19. novembra rīkojums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Laudamotion GmbH/Verein für Konsumenteninformation

(Lieta C-189/20) (1)

(2021/C 44/60)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 279, 24.8.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 12. novembra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia e Instrucción no 6 de Ceuta (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – XV/Cajamar Caja Rural S.C.C.

(Lieta C-268/20) (1)

(2021/C 44/61)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 320, 28.9.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 14. oktobra rīkojums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eurowings GmbH/GDVI Verbraucherhilfe GmbH

(Lieta C-365/20) (1)

(2021/C 44/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 390, 16.11.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/43

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 27. oktobra rīkojums (Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – flightright GmbH/SunExpressGünes Ekspres Havacilik A.S.

(Lieta C-434/20) (1)

(2021/C 44/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 433, 14.12.2020.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/43

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 9. novembra rīkojums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BT/Eurowings GmbH

(Lieta C-438/20) (1)

(2021/C 44/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 433, 14.12.2020.

Vispārējā tiesa

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/44

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Industrial Química del Nalón/Komisija

(Lieta T-635/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar ko privātpersonām piešķir tiesības)

(2021/C 44/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Industrial Química del Nalón, SA (Oviedo, Spānija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz) un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä un W. Broere)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kāds prasītājam esot nodarīts tāpēc, ka tika pieņemta Komisijas Regula (ES) Nr. 944/2013 (2013. gada 2. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV 2013, L 261, 5. lpp.), ar kuru augstas temperatūras akmeņogļu darva ir klasificēta par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Industrial Química del Nalón, SA, sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/45

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Tokai erftcarbon/Komisija

(Lieta T-636/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 44/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tokai erftcarbon GmbH (Grevenbroich, Vācija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä un W. Broere)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kāds prasītājai esot nodarīts tāpēc, ka tika pieņemta Komisijas Regula (ES) Nr. 944/2013 (2013. gada 2. oktobris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV 2013, L 261, 5. lpp.), ar kuru augstas temperatūras akmeņogļu darva ir klasificēta par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Tokai erftcarbon GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/45

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Bawtry Carbon International/Komisija

(Lieta T-637/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 44/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bawtry Carbon International Ltd (Doncaster, Lielbritānija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere un T. Zbihlej)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bawtry Carbon International Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/46

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Deza/Komisija

(Lieta T-638/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 44/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deza, a.s. (Valašské Meziříčí, Čehijas Republika) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä un W. Broere)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Deza, a.s. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/47

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – SGL Carbon/Komisija

(Lieta T-639/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 44/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SGL Carbon SE (Vīsbādene, Vācija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	SGL Carbon SE sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/48

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Bilbaína de Alquitranes/Komisija

(Lieta T-645/18) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Vide - Vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana - Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija par vienu no vielām, kas ir akūti toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H400) un hroniski toksiskas ūdens videi 1. kategorijā (H410) - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 44/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bilbaína de Alquitranes, SA (Luchana-Baracaldo, Spānija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, M. Grunchard, S. Saez Moreno un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin, R. Lindenthal un K. Talabér-Ritz)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bilbaína de Alquitranes, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/48

Prasība, kas celta 2020. gada 11. septembrī – Luna Italia/EUIPO – Luna (“LUNA SPLENDIDA”)

(Lieta T-571/20)

(2021/C 44/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luna Italia Srl (Kantu, Itālija) (pārstāvis: N. Papakostas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Luna AE (Agios Stefanos, Grieķija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska zelta krāsas preču zīme “LUNA SPLENDIDA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 308 108

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 26. jūnija lēmums lietā R 1895/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/49

Prasība, kas celta 2020. gada 12. novembrī – Solar Electric u.c./Komisija

(Lieta T-678/20)

(2021/C 44/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Solar Electric Holding (Le Lamentin, Francija), Solar Electric Guyane (Le Lamentin), Solar Electric Martinique (Le Lamentin), Société de production d’énergies renouvelables (Le Lamentin) (pārstāve: S. Manna, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2020. gada 3. septembra Lēmumu SA.40349 (2020/MI3) B2/AD/MKL/D*2020/101866, ar kuru tika noraidīta prasītāju 2020. gada 20. jūnija sūdzība par valsts atbalstu, ko Francijas valsts esot pārskaitījusi fotoelementu ražotājiem saskaņā ar 2006. gada 10. jūlija, 2010. gada 12. janvāra un 31. augusta rīkojumiem par tarifiem, pamatojoties uz to, ka:

—	prasītājām esot tiesības saskaņā ar ES Regulas 2015/1589 24. panta 2. punktu iesniegt Komisijā sūdzību, lai ziņotu par nelikumīgu atbalstu;

—	Komisijai esot nekavējoties jāuzsāk sākotnējās pārbaudes posms attiecībā uz visām sūdzībām par nelikumīgu atbalstu saskaņā ar ES Regulas 2015/1589 12. panta 1. punktu;

—	Komisijai esot jāpiemēro LESD noteikumi par valsts atbalstu, un tā nedrīkstot būt pasīva.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda, ciktāl tajā ir konstatēts, ka prasītāju iesniegtā sūdzība neietilpst Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.), 24. panta 2. punkta piemērošanas jomā. Prasītājām ir pretējs viedoklis.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Regulas 2015/1589 12. panta 1. punkta piemērošanas jomu. Prasītājas uzskata, ka viņu kā ieinteresēto personu statuss ir pietiekams, lai radītu Komisijas pienākumu nekavējoties sākt sākotnējās pārbaudes posmu saskaņā ar minēto noteikumu un attiecībā uz visām sūdzībām par nelikumīgu atbalstu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot izpildījusi pienākumus saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu un iepriekš minēto Regulu 2015/1589. Prasītājas uzskata, ka Komisijai esot jāpiemēro LESD noteikumi valsts atbalsta jomā, un tā nedrīkst būt pasīva, izskatot sūdzību, kurā tiek ziņots par nelikumīgu atbalstu.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/50

Prasība, kas celta 2020. gada 3. decembrī – OL/Padome

(Lieta T-714/20)

(2021/C 44/73)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: OL (pārstāvji: J. Viñals Camallonga, J. Iriarte Ángel un E. Delage González, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tā pašreizēja redakcijā, ciktāl tas attiecas uz vai var skar prasītāju;

—	atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, tās pašreizējā redakcijā, ciktāl tā attiecas uz vai var skart prasītāju.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda to faktu vērtējumā, uz kuriem ir balstīti apstrīdētie ierobežojumi brīdī, kad šie ierobežojumi tika paplašināti, jo minētie ierobežojumi tika paplašināti attiecībā uz prasītāju bez jebkāda reāla uz faktiem un pierādījumiem balstīta pamata.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, jo apstrīdētajā pasākumā neesot atbilstīga pamatojuma attiecībā uz prasītāju, kas prasītājam traucē īstenot pienācīgu aizstāvību.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots vārda brīvības pārkāpums, jo apgalvotie paziņojumi un aicinājumi uz rīcību un demonstrācijām, kas attiecināti uz prasītāju, ietilpstot minētajā brīvībā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā pārkāpums attiecībā uz apstrīdēto pasākumu pamatojumu, jebkāda reāla faktiska pamatojuma Padomes norādītajiem iemesliem neesamība un tiesību uz vārda brīvību, aizstāvību un īpašumu pārkāpums, jo, pagarinot apstrīdētos pasākumus, neesot izpildīta nepieciešamība sniegt reālus pierādījumus un prasība norādīt pamatojumu, kas ietekmējot citas tiesības.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots tiesību uz īpašumu pārkāpums kopsakarā ar samērīguma principu, jo šīs tiesības esot tikušas nesamērīgi ierobežotas.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo prasītāja konkurences stāvoklis esot ticis neatgriezeniski ietekmēts bez jebkāda pamatojuma.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, jo pastāv objektīvi, precīzi un saskanīgi pierādījumi, kas liecina par to, ka sodu noteikšanai un paplašināšanai esot bijis cits mērķis nekā Padomes iecerētais.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/51

Prasība, kas celta 2020. gada 9. decembrī – Perry Street Software/EUIPO – Toolstream (“SCRUFFS”)

(Lieta T-720/20)

(2021/C 44/74)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Perry Street Software, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Hawkins, Solicitor, un T. Dolde, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Toolstream Ltd (Yeovil, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiskas preču zīmes “SCRUFFS” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, Nr. 1 171 590

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 29. septembra lēmums lietā R 550/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei (ja tā iestāsies lietā šajā tiesvedībā) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Pilnas pārbaudes neveikšana un faktu un pierādījumu sagrozīšana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 2. punktam;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/52

Prasība, kas celta 2020. gada 11. decembrī – Prigozhin/Padome

(Lieta T-723/20)

(2021/C 44/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yevgeniy Viktorovich Prigozhin (Sanktpēterburga, Krievija) (pārstāvis: M. Lewis, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/1481 (2020. gada 14. oktobris), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1), un Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/1483 (2020. gada 14. oktobris), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (2);

—	piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, uzskatīdama, ka prasītāja gadījumā ir izpildīts jebkurš no kritērijiem prasītāja iekļaušanai to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus saistībā ar situāciju Lībijā. Prasītājs apgalvo, ka Padome nav identificējusi vienību, kas ir aprakstīta kā Wagner Group, apliecina, ka viņš nezina vienību, kura ir pazīstama kā Wagner Group, ka viņam nav bijis nekādas saiknes ar jebkādu šādu vienību un ka viņš nav bijis iesaistīts darījumos ar to vai to atbalstījis.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu lēmuma pieņemšanai. Tiek apgalvots, ka pamatojums nav atbilstošs ierobežojošiem pasākumiem, neietver faktisko un tiesisko apstākļu izklāstu un reālas un konkrētas atsauces uz precīzu informāciju, kas būtu ietverta atbilstīgajos lietas materiālos, norādot, ka attiecībā uz prasītāju ir pieņemts lēmums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav norādījusi pienācīgus un pamatotus motīvus un ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izlemjot pieņemt attiecīgo lēmumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras, jo ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izlemjot pieņemt attiecīgo lēmumu. Tiek apgalvots, ka lēmums piemērot prasītājam ierobežojošus pasākumus, ir pieņemts vienīgi un galvenokārt tādēļ, lai sasniegtu politiskus mērķus, nevis norādīto motīvu dēļ.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tā kā prasītājs apgalvo, ka lēmuma mērķis ir bijis īstenot politiskus mērķus – pretēji norādītajiem motīviem –, prasītājs argumentē, ka viņam ir tiesības saņemt visus dokumentus saistībā ar lēmuma pieņemšanu, bet viņam šīs tiesības nav tikušas nodrošinātas.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir nepamatoti un nesamērīgi pārkāpusi prasītāja pamattiesības, tostarp tiesības uz īpašuma, uzņēmējdarbības un pārvietošanās aizsardzību.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi Savienības tiesību aktu paredzamības principu. Tiek apgalvots, ka pamatojumā ietvertais prasītāja apgalvotās rīcības neskaidrais izklāsts neļauj personai uzzināt, no kādas rīcības tai būtu jāatturas, lai izvairītos no ierobežojošo pasākumu piemērošanas.

(1) OV 2020, L 341, 7. lpp.

(2) OV 2020, L 341, 16. lpp.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/53

Prasība, kas celta 2020. gada 14. decembrī – Senseon Tech/EUIPO – Accuride International (“SENSEON”)

(Lieta T-724/20)

(2021/C 44/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Senseon Tech Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: P. Andreottola un M. Li Trenta, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Accuride International Inc. (Santa Fe Springs, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SENSEON” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 758 831

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 30. septembra lēmums lietā R 2736/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pilnībā apmierināt prasītājas apelācijas sūdzību pret apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	kļūda konkrētās sabiedrības daļas novērtējumā;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz preču un pakalpojumu līdzības noteikšanu;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz visaptverošu vērtējumu.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/54

Prasība, kas celta 2020. gada 14. decembrī – Guangdong Haomei New Materials un Guangdong King Metal Light Alloy Technology/Komisija

(Lieta T-725/20)

(2021/C 44/77)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Guangdong Haomei New Materials Co. Ltd (Qingyuan, Ķīna) un Guangdong King Metal Light Alloy Technology Co. Ltd (Yuan Tan Town, Ķīna) (pārstāvji: M. Maresca, C. Malinconico, D. Guardamagna, M. Guardamagna, D. Maresca, A. Cerruti, A. Malinconico, G. La Malfa Ribolla, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1428 (2020. gada 12. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam un kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta 2020. gada 13. oktobrī, ciktāl tā attiecas uz prasītājām, un, pakārtoti, atcelt Regulu Nr. 1036/2016 (turpmāk tekstā – “Pamatregula”), piespriežot atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza astoņus pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz LESD un Līguma piemērošanas noteikumu pārkāpumu; to pamatregulas pantu pārkāpumu, kas nosaka pienākumu konkrēti pārbaudīt dempinga priekšnoteikumus; taisnīgas procedūras un sacīkstes principu pārkāpumu un ES Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktā labas pārvaldības principa pārkāpumu, kā arī vispilnīgākās pieejamās informācijas neizmantošanu; būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu; pilnvaru nepareizu izmantošanu, vispārinot izvirzītās sūdzības, un sadarbības ietvaros iesniegtās informācijas nepārbaudīšanu pēc būtības.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot prettiesiska, jo Komisija neesot konkrēti izvērtējusi attiecīgo tirgu nosacījumus, un prasītājām būtībā esot bijušas liegtas viņu tiesības uz aizstāvību. Īsumā – HaoMei un King Metal ir tikušas atzītas par vainojamām dempingā, un tādēļ tām ir noteikti kompensējošie antidempinga maksājumi, nevis pamatojoties uz viņu pašu rīcību, veicot eksportu no Ķīnas, bet gan dēļ vispārēji pozitīvā vērtējuma par Ķīnas ekonomiku un tādējādi pavisam vispārīgi. Tādējādi pārliecināta, Komisija vispār neesot konkrēti pārbaudījusi dokumentus, kurus tai bija iesniegušas prasītājas uzņēmējsabiedrības.

Otrais pamats ir balstīts uz LESD un Līguma piemērošanas noteikumu pārkāpumu; dempinga neesamību saskaņā ar pamatregulas noteikumiem; pamatregulas noteikumu pārkāpumu attiecībā uz dempinga starpības noteikšanu (2. pants, it īpaši 6.a pants); šai izmeklēšanai pakļautā izstrādājuma “normālās” cenas kļūdainu identificēšanu; pagaidu maksājumu piemērošanu nevis par eksportētāju pašu atbildību (kas nekad nav tikusi pierādīta), bet izmantojot Ķīnas ekonomikas vispārējo vērtējumu; pilnvaru nepareizu izmantošanu; pienācīgas izmeklēšanas neveikšanu un pamatojuma nenorādīšanu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts uz prettiesiskumu, kas izrietot no tā, ka Komisija ir veikusi nepilnīgu izmeklēšanu, un katrā ziņā – no neizprotamā un prettiesiski kļūdainā iznākuma, kas izriet no izstrādājumu reģistrācijas kārtības, par kuru Vispārējā tiesā jau norit tiesvedība attiecībā uz tajā ietvertajiem izstrādājuma reģistrācijas kodiem (7610 90 90), kurus neesot bijis pamats ietvert, jo tie attiecas uz izstrādājumiem, kuri atšķiras no izmeklēšanai pakļautajiem izstrādājumiem. Šādas kļūdas (kas ļāva iekļaut atšķirīgus izstrādājumus) rezultātā nepastāvot ne dempinga priekšnoteikumi (jo attiecīgā pārāk zemā cena nenovēršami un mākslīgi ir samazinājusi vidējo cenu), ne arī kaitējums Savienības ražošanas nozarei, jo šo izstrādājumu apjomi ir ievērojami lielāki nekā aplūkoto izstrādājumu kopējais apjoms, tādēļ Eiropas Savienībā importēto izstrādājumu atlikušās daļas ietekme ir nenozīmīga.

—

Otrkārt, tas, ka nav konkrēti pārbaudīta prasītāju situācija, esot pretrunā Līgumam (un minētajām tiesību normām), jo ar to ir noteikta objektīvās atbildības vai atbildības par citas personas darbībām sistēma, kas tostarp ir konfliktā ar tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības pamatprincipiem (spriedums, 1998. gada 3. decembris, Belgocodex, C-381/97, 2005. gada 26. aprīlis, Stichting Goed Wonen, C-376/02) tirgus cenu un izmaksu, kas acīmredzami ir tirgus izmaksas, struktūras dēļ, uz ko prasītājas vairākkārt bija norādījušas Komisijai, bet tā šo informāciju bija pilnībā ignorējusi (tāpat, kā tā ignorēja Ķīnas valdības nostāju attiecībā uz tirgus struktūru). Tas esot radījis acīmredzamu prettiesiskumu gan pēc būtības (attiecībā uz jēdzieniem – normālā vērtība, būtiski izkropļojumi, kredīta pieejamība, nodokļu režīms, maksātnespējas režīms, reprezentatīvā valsts un tās izvēle), gan procesuāli, kas ir plaši apspriests šajā pamatā un kas esot radījis acīmredzami diskriminējošas un kaitnieciskas sekas.

Trešais pamats ir balstīts uz kaitējuma neesamību, pamatregulas (1. un 2. pants, un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) pārkāpumu, pienācīgas izmeklēšanas neveikšanu, acīmredzamu kļūdu un faktu sagrozīšanu, salīdzinot tirgus daļas, cēloņsakarības neesamību un kopējās importa plūsmas variāciju neesamības neņemšanu vērā.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka apstrīdētā regula esot prettiesiska, jo, novēršoties no antidempinga mērķa, ar to konkurenti no Ķīnas – Haomei un King Metal – tiekot uztverti kā apdraudējums Savienības ražošanas nozarei apstākļos, kad alumīnija ražošanas industrijā būtiski pieaug patēriņš un tā rentabilitāte. Tieši pretēji – netiek konstatēts nekāds cenas vai mērķa cenas samazinājums, kas saskaņā ar judikatūru tiek prasīts, lai rastos kaitējums. Tomēr prasītāju gadījumā cenas vai mērķa cenas samazinājuma neesamība esot pierādīta (sniedzot dažādus dokumentus, kas norādīti prasības pamatojumā) ar Haomei un King Metal rūpnīcas cenām, kas esot salīdzināmas ar cenām Eiropā (3. pielikums, konsultantu ziņojums).

—

Turklāt maksājuma uzlikšana nekādā veidā neesot saistīta ar Savienības interesēm, bet gan vienīgi ar sūdzības iesniedzēju interesēm, un viņu pamatojumu Komisija esot vienkārši “pieņēmusi”, bez analīzes to attiecinot uz visu Savienību. Šādos apstākļos Komisija jau atkal esot pilnībā ignorējusi procedūras laikā prasītāju iesniegto informāciju, kas nav tikusi pārbaudīta nedz uz sacīkstes principu balstītā procedūrā (ne mutvārdos, ne rakstveidā), nedz regulā.

Ceturtais pamats ir balstīts uz dempinga un kaitējuma savstarpējās cēloņsakarības neesamību, pamatregulas 1. un 2. panta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, uz apgalvojumu, ka neesot vērtēta Covid-19 ietekme uz tirdzniecības plūsmām, antidempinga procedūras mērķiem un pagaidu maksājumu piemērošanu; citu apstākļu ietekmes nepietiekošu un kļūdainu novērtējumu un prasītāju sniegto apsvērumu neņemšanu vērā.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, neņemot vērā, cik nopietni un tieši pandēmija ir skārusi starptautisko tirdzniecību, un ka tā jau ir radījusi bezprecedenta norises ekonomikā (piemēram, degvielas tirdzniecību par negatīvām cenām), Komisija nav uzskatījusi par nepieciešamu atspoguļot – ja ne atsevišķā pētījumā, tad vismaz dokumentētā analīzē – Covid-19 sekas uz starptautisko tirdzniecību un ietvert to izmeklēšanā.

—

Turklāt Komisija esot atturējusies jebkādā citā veidā vērtēt citus faktorus, kuri neapšaubāmi ietekmē analīzi: no vienas puses, lai arī nelielu, bet importa no trešām valstīm, tādām kā Krievija, pieaugumu; no otras puses – Eiropas alumīnija eksporta apjomu palielināšanos pasaulē (284. un nākamie punkti). Šiem apstākļiem neapšaubāmi esot graujoša iedarbība uz dempinga un kaitējuma savstarpējo cēloņsakarību.

Piektais pamats ir balstīts uz reģistrācijas kārtības prettiesiskumu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija neesot pārliecinoši identificējusi izmeklēšanai pakļautā importa priekšmetu un, to pamatojot, tā esot atsaukusies uz vēl nepabeigtu informācijas apmaiņu ar DG-TAXUD un uz vēl nepabeigtu TARIC datu pārbaudi, kas veikta nolūkā pārliecināties, vai šī informācija analīzei ir būtiska.

—

Tomēr pasākuma nepieciešamībai ir jābūt pierādītai ar neapšaubāmiem tehniskiem pierādījumiem. Šādas analīzes neveikšana vai nepilnīga veikšana rada arī preču brīvas aprites tiešu pārkāpumu, jo reģistrācija nelabvēlīgi ietekmē importēto izstrādājumu tirgspēju arī pēc to nokļūšanas Savienības teritorijā.

Sestais pamats ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot pasākuma apjomu; pamatregulas 14. panta 5. punkta pārkāpumu citā aspektā; maksājumu summas kļūdainu un patvaļīgu noteikšanu; pienācīgas izmeklēšanas neveikšanu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pilnvaru nepareizu izmantošanu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka minētās kļūdas esot ietekmējušas pasākumu līmeņa noteikšanu (330. un nākamie punkti). Haomei un King Metal piemērotais līmenis 30,4 % apmērā esot patvaļīgi noteikts saskaņā ar EA antidempinga sūdzības konfidenciālo versiju. Komisija, kura turklāt apgalvo, ka tai esot pietiekami pierādījumi, kas esot ietverti paziņojumā par procedūras sākšanu un sūdzībā, patvaļīgi esot piemērojusi vienotu dempinga starpību visiem štancējumiem. Pilnvaru nepareiza izmantošana attiecībā uz mērķi nepieļaut zaudējumus, kas varētu rasties Savienības ražošanas nozarei, esot acīmredzama.

Septītais pamats ir balstīts uz Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) pārkāpumu un, pakārtoti, uz pamatregulas prettiesiskumu, ja tā netiek interpretēta saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisijas pieņemtās Regulas 2020/1428, kuras juridiskais pamats ir LESD 207. pants, jēdzieni atšķiroties no jēdzieniem, kas šajā jomā paredzēti starptautiskajās tiesībās Ja tas tā nav, proti, ja izrādītos, ka pārkāpums neizriet tieši no Regulas 2020/1428, tad par prettiesisku ir jāuzskata pati pamatregula.

Astotais pamats ir balstīts uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu attiecībā uz tādas sankcijas piemērošanas procedūru, kuras sekas attiecībā uz eksportētājiem uzņēmumiem ir pielīdzināmas kriminālsodam.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītājiem uzņēmumiem šādu maksājumu piemērošana nozīmējot liegt tām veikt savu saimniecisko darbību, radot nenovēršanu kaitējumu, kas ir pielīdzināms kriminālsodam, kā to Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir nospriedusi.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/56

Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Aurubis/Komisija

(Lieta T-729/20)

(2021/C 44/78)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aurubis AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: S. Altenschmidt un J. Hoss, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 8. decembra lēmumu (Ref. Ares (2020)7439507 – 08/12/2020) un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt 2020. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru Komisija pagaidu noregulējuma tiesvedības Verwaltungsgericht Berlin [Berlīnes Administratīvajā tiesā] ietvaros un ņemot vērā Umweltbundesamt [Federālā vides dienesta] attiecīgu lūgumu atteicās piedalīties emisijas kvotu nodošanā, lai provizoriski nodrošinātu prasītājas tiesības uz emisijas kvotu bezmaksas sadali, nolūkā nodrošināt Tiesas sprieduma prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā C-271/20 lietderīgo iedarbību.

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Komisijas 2020. gada 8. decembra lēmums prasītāju skar tieši un individuāli. Tādēļ tai esot tiesības celt prasību.

2.	Piešķirot valsts tiesās pieprasītu pagaidu pasākumu, Komisijai saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteikto efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu ir pienākums palīdzēt nodrošināt iespējamo tiesību uz emisijas kvotu sadali īstenošanu pirms šo tiesību zaudēšanas.

3.	Šādas iesaistīšanās un emisijas kvotu pārskaitīšanas uz valsts kontiem tiesiskais regulējums ir atrodams Direktīvā 2003/87/EK (1) un Regulā (ES) Nr. 389/2013 (2).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.).

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV 2013, L 122, 1. lpp.).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/57

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – ON/Komisija

(Lieta T-730/20)

(2021/C 44/79)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ON (pārstāvis: N. de Montigny, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt PMO.1 2020. gada 12. marta lēmumu atgūt nepamatoti izmaksātās summas atbilstoši Civildienesta noteikumu 85. panta 1. punktam sākot no 2015. gada 1. februāra;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītāja 2020. gada 3. septembra sūdzība;

—	piespriest atbildētajai izmaksāt kompensāciju par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir noteikts 10 000 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpums, jo neesot izpildīti šī panta piemērošanas nosacījumi. Šajā ziņā prasītājs it īpaši uzskata, ka administrācija neesot pierādījusi, ka prasītājs zināja vai ka viņam vajadzēja zināt par to, ka viņam nebija tiesību uz ekspatriācijas pabalstu kopš viņa vienīgās iepriekšējās pieņemšanas darbā, proti, 2009. gadā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots saprātīga termiņa principa pārkāpums. Prasītājs šajā ziņā norāda, ka saprātīga termiņa neievērošanas sekas esot bijušas arī tādas, ka prasītājs esot zaudējis iespēju pierādīt, ka viņa galvenā pastāvīgā dzīvesvieta attiecīgajā laikposmā bija ārpus Apvienotās Karalistes, precizējot, ka pienākums veikt uzskaiti parasti nepārsniedz desmit gadus.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka no dienesta pārkāpuma, ko esot pieļāvusi administrācija, izrietot tās pienākums atlīdzināt kaitējumu. Prasītājs uzskata, ka pārkāpumu veido kļūda, ko administrācija pieļāvusi, nosakot viņa finansiālās tiesības, kad viņš stājās amatā.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/58

Prasība, kas celta 2020. gada 17. decembrī – ExxonMobil Production Deutschland/Komisija

(Lieta T-731/20)

(2021/C 44/80)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ExxonMobil Production Deutschland GmbH (Hannovere, Vācija) (pārstāvji: S. Altenschmidt un J. Hoss, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 8. decembra lēmumu (Ref. Ares (2020)7439507 – 08/12/2020) un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt 2020. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru Komisija pagaidu noregulējuma tiesvedības Verwaltungsgericht Berlin [Berlīnes Administratīvajā tiesā] ietvaros un ņemot vērā Umweltbundesamt [Federālā vides dienesta] attiecīgu lūgumu atteicās piedalīties emisijas kvotu nodošanā, lai provizoriski nodrošinātu prasītāja tiesības uz emisijas kvotu bezmaksas sadali, nolūkā nodrošināt Tiesas sprieduma prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā lietā C-126/20 lietderīgo iedarbību.

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Komisijas 2020. gada 8. decembra lēmums prasītāju skar tieši un individuāli. Tādēļ tai esot tiesības celt prasību.

2.	Piešķirot valsts tiesās pieprasītu pagaidu pasākumu, Komisijai saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteikto efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu ir pienākums palīdzēt nodrošināt iespējamo tiesību uz emisijas kvotu sadali īstenošanu pirms šo tiesību zaudēšanas.

3.	Šādas iesaistīšanās un emisijas kvotu pārskaitīšanas uz valsts kontiem tiesiskais regulējums ir atrodams Direktīvā 2003/87/EK (1) un Regulā (ES) Nr. 389/2013 (2).

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/59

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Freundlieb/EUIPO (“CRYSTAL”)

(Lieta T-732/20)

(2021/C 44/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andreas Freundlieb (Berlīne, Vācija) (pārstāve: J. Vogtmeier, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CRYSTAL” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 372 591

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 1. oktobra lēmums lietā R 1056/2020-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atbilstoši prasījumiem atjaunot Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 8 372 591 iepriekšējā statusā;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 104. panta 1. punkta pārkāpums.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/59

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Freundlieb/EUIPO (“BANDIT”)

(Lieta T-733/20)

(2021/C 44/82)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Andreas Freundlieb (Berlīne, Vācija) (pārstāve: J. Vogtmeier, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BANDIT” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 1 205 061

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 1. oktobra lēmums lietā R 730/2020-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atbilstoši prasījumam atjaunot Savienības preču zīmi Nr. 1 205 061 iepriekšējā statusā;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 104. panta 1. punkta pārkāpums.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/60

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Arnautu/Parlaments

(Lieta T-740/20)

(2021/C 44/83)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Christine Arnautu (Parīze, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par pieņemamu iebildi par prettiesiskumu un atzīt par nelikumīgu DNĪN 33. panta 1. un 2. punktu;

—	līdz ar to konstatēt, ka Ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumam trūkst juridiska pamata un to atcelt; primāri,

—	konstatēt, ka Marie-Christine Arnautu ir iesniegusi pierādījumus par viņas asistenta darbu saskaņā ar DNĪN 33. panta pirmo un otro daļu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru; līdz ar to:

—

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumu, par ko tika paziņots elektroniski 2020. gada 23. oktobrī, kas tika pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem”, redakcijā ar grozījumiem, 68. pantu, kurā tika konstatēts prasītājas parāds 87 203,46 EUR apmērā saistībā ar summām, kas nepamatoti samaksātas kā parlamentārā palīdzība, un norādīts pamatojums šī parāda atgūšanai;

—

atcelt 2020. gada 22. oktobra parādzīmi Nr. 7000001577, kurā konstatēts prasījums pret Marie-Christine Arnautu saskaņā ar ģenerālsekretāra 2020. gada 21. septembra lēmumu par nepamatota maksājuma atgūšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (DNĪN) 68. pantu, saistībā ar parlamentārās palīdzības izmaksām;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, jo ar deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu (turpmāk tekstā – “īstenošanas noteikumi)”, kas pieņemti ar Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumiem, 33. pantu tiekot pārkāpti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi tostarp šo noteikumu neskaidrā un neprecīzā rakstura dēļ. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto noteikumu neprecizitātes dēļ tiesiskumu, kas ietverts īstenošanas noteikumos, nosaka tiesa. Detalizēta informācija par parlamentārā asistenta darba pierādījumiem tika izklāstīta judikatūrā tikai 2017. gada novembrī ar lietām Bilde un Montel, jo 2005. gada lieta Gorostiaga attiecas tikai uz pierādījumiem par trešās personas veiktām algas izmaksām. Tādējādi kopš 2008. gada apstrīdētajiem noteikumiem ir raksturīgi nenoteiktības elementi un skaidrības trūkums. Prasītāja piebilst, ka, neraugoties uz tiesiskās nenoteiktības risku, Eiropas Parlaments nav nedz izstrādājis precīzus un skaidrus noteikumus par deputātu asistentu uzraudzības kārtību, nedz arī oficiāli paredzējis deputāta pienākumu vākt un saglabāt pierādījumus un pieņemamu, identificējamu un datētu pierādījumu sistēmu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtiska procedūras noteikuma un tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka ģenerālsekretārs esot atteicies no jebkādas personiskas uzklausīšanas, pārkāpjot īstenošanas pasākumu 68. pantu. Viņa piebilst, ka tādā veidā ģenerālsekretārs viņai ir liedzis pamattiesības, proti, tiešu diskusiju ar iestādi, kas plāno pieņemt lēmumu, un sacīkstes debates par pierādījumiem.

8.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/61

Prasība, kas celta 2020. gada 22. decembrī – Veronese/EUIPO – Veronese Design Company (“VERONESE”)

(Lieta T-749/20)

(2021/C 44/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Veronese (Parīze, Francija) pārstāve: S. Herrburger, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Veronese Design Company Ltd (Kowloon, Hongkonga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “VERONESE” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 831 844

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 26. oktobra lēmums lietā R 1951/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību un tās pielikumus par pieņemamiem;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 6. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 6. punkta, lasot to kopsakarā ar 94. panta 1. punktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 8. panta 1. un 2. punktu un 1. panta 2. punktu, pārkāpums.