Eiropas Savienības C 432/2019

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 432

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 23. decembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2019/C 432/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2019/C 432/02	Lieta C-324/17: Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Ivan Gavanozov (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesiskā sadarbība krimināllietās – Direktīva 2014/41/ES – Lēmums par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās – 5. panta 1. punkts – A pielikumā ietverta veidlapa – J iedaļa – Tiesību aizsardzības līdzekļu nepastāvēšana izdevējā dalībvalstī)	2
2019/C 432/03	Lieta C-391/17: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde – Pašu resursi – Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociācija ar Eiropas Savienību – Lēmums 91/482/EEK – 101. panta 2. punkts – Atļauja bez muitas nodokļiem ievest Savienībā izstrādājumus, kuru izcelsme ir ārpus AZT, bet kas ir brīvā apgrozībā AZT un kā tādi tiek atkārtoti eksportēti uz Savienību – Eksporta sertifikāti EXP – Sertifikātu nelikumīga izsniegšana, ko veic AZT iestādes – LES 4. panta 3. punkts – Lojālas sadarbības princips – Dalībvalsts, kura uztur īpašas attiecības ar attiecīgo AZT, atbildība – Pienākums atlīdzināt Savienības pašu resursu zaudējumus, ko ir izraisījusi eksporta sertifikātu EXP nelikumīga izsniegšana – Alumīnija ievešana no Angiljas)	3
2019/C 432/04	Lieta C-395/17: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste (Valsts pienākumu neizpilde – Pašu resursi – Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociācija ar Eiropas Savienību – Lēmums 91/482/EEK – Lēmums 2001/822/EK – Atļauja bez muitas nodokļiem ievest Eiropas Savienībā izstrādājumus, kuriem ir AZT izcelsme – Preču pārvadājuma sertifikāts EUR. 1 – Sertifikātu nelikumīga izsniegšana, ko veic AZT iestādes – Importētāju dalībvalstu neiekasēti muitas nodokļi – LES 4. panta 3. punkts – Lojālas sadarbības princips – Dalībvalsts, kura uztur īpašas attiecības ar attiecīgajām AZT, atbildība – Pienākums atlīdzināt Savienības pašu resursu zaudējumus, ko ir izraisījusi sertifikātu EUR. 1 nelikumīga izsniegšana – Piena pulvera un rīsa ievešana no Kirasao, kā arī putraimu un rupja maluma miltu ievešana no Arubas)	4
2019/C 432/05	Apvienotās lietas C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 5. novembra spriedums – Eiropas Centrālā banka (ECB)/Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA (C-663/17 P), Eiropas Komisija/Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA, Eiropas Centrālā banka (ECB) (C-665/17 P), Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA/Eiropas Centrālā banka (ECB) (C-669/17 P) (Apelācija – Pieņemamība – Lietas dalībnieka pārstāvība Tiesā – Advokātam izdota pilnvara – Sabiedrības, kas ir apelācijas sūdzības iesniedzēja, likvidatora atsaukta pilnvara – Sabiedrības, kas ir apelācijas sūdzības iesniedzēja, izpildinstitūcijas tiesvedības turpināšana – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Regula (ES) Nr. 1024/2013 – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Lēmums par kredītiestādes licences anulēšanu – Eiropas Savienības Vispārējā tiesā celta prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Sabiedrības, kurai anulēta licence, akcionāru tiešs skārums)	5
2019/C 432/06	Lieta C-192/18: Tiesas (virspalāta) 2019. gada 5. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Tiesiskums – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības – Tiesnešu neatceļamības un neatkarības principi – Pensionēšanās vecuma samazināšana Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem – Iespēja turpināt pildīt tiesneša amata pienākumus pēc jaunā noteiktā vecuma sasniegšanas, saņemot tieslietu ministra atļauju – LESD 157. pants – Direktīva 2006/54/EK – 5. panta a) punkts un 9. panta 1. punkta f) apakšpunkts – Diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums atalgojuma, nodarbinātības un profesijas jomā – Dažādu pensionēšanās vecumu ieviešana sievietēm un vīriešiem, kas ieņem Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu un Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) tiesnešu, kā arī Polijas prokuratūras prokurora amatus)	6
2019/C 432/07	Lieta C-212/18: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Prato Nevoso Termo Energy Srl/Provincia di Cuneo, ARPA Piemonte (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2008/98/EK – Atkritumi – Ķīmiski apstrādātas izlietotas augu eļļas – 6. panta 1. un 4. punkts – Atkritumu stadijas izbeigšanās – Direktīva 2009/28/EK – Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana – 13. pants – Valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas un apsildei un dzesēšanai izmantojamās elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – Bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanas iekārtas darbināšanai)	7
2019/C 432/08	Lieta C-213/18: Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Tribunale ordinario di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Adriano Guaitoli u.c./easyJet Airline Co. Ltd (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Kompetentā tiesa līgumtiesību joma – Kopīgi noteikumi par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos – Regula (EK) Nr. 261/2004 – 5., 7., 9. un 12. pants – Monreālas konvencija – Jurisdikcija – 19. un 33. pants – Prasība atlīdzināt zaudējumus un kaitējumu, kas izriet no lidojumu atcelšanas un kavēšanās)	8
2019/C 432/09	Lieta C-281/18 P: Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Repower AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), repowermap.org (Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Apelācijas padomes sākotnējā lēmuma, ar ko ir daļēji noraidīts pieteikums par Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes REPOWER atzīšanu par spēkā neesošu, atsaukšana)	9
2019/C 432/10	Apvienotās lietas C-364/18 un C-365/18: Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eni SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze (C-364/18), Shell Italia E & P SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell’Economia e delle Finanze, Autorità di Regolazione per l’Energia, Reti e Ambiente, iepriekš Autorità per l’energia elettrica e il gas e il sistema idrico (C-365/18) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 94/22/EK – Enerģētika – Atļauju ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei piešķiršanas un izmantošanas noteikumi – Nodevas – Aprēķinu metodes – QE un Pfor indeksi – Diskriminējošs raksturs)	10
2019/C 432/11	Lieta C-396/18: Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gennaro Cafaro/DQ (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Gaisa transports – Regula (ES) Nr. 1178/2011 – I pielikuma FCL.065. punkts – Piemērojamība laikā – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Diskriminācija vecuma dēļ – 2. panta 5. punkts – 4. panta 1. punkts – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta darba tiesisko attiecību automātiska izbeigšana 60 gadu vecumā – Gaisa kuģu piloti – Valsts drošības aizsardzība)	11
2019/C 432/12	Apvienotās lietas C-469/18 un C-470/18: Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Hof van Cassatie (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IN (C-469/18), JM (C-470/18)/Belgische Staat (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Fizisko personu ienākumu nodoklis – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)	11
2019/C 432/13	Lieta C-515/18: Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Sardegna (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato/Regione autonoma della Sardegna (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 1370/2007 – Sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi – Dzelzceļa transports – Sabiedrisko pakalpojumu līgumi – Tieša piešķiršana – Pienākums iepriekš publicēt paziņojumu par tiešu piešķiršanu – Apjoms)	12
2019/C 432/14	Lieta C-636/18: Tiesas (septītā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 2008/50/EK – Apkārtējā gaisa kvalitāte – 13. panta 1. punkts un XI pielikums – Sistemātiska un ilgstoša slāpekļa dioksīda (NO2) robežlielumu pārsniegšana noteiktās Francijas zonās un aglomerācijās – 23. panta 1. punkts – XV pielikums – Pēc iespējas īsāks pārsnieguma laiks – Atbilstīgi pasākumi)	13
2019/C 432/15	Lieta C-35/19: Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BU/État belge (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – Vienlīdzīga attieksme – Ienākuma nodoklis – Valsts tiesību akti – Invaliditātes pabalstu atbrīvošana no nodokļa – Citā dalībvalstī saņemti pabalsti – Izslēgšana – Atšķirīga attieksme)	13
2019/C 432/16	Lieta C-296/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 10. aprīlī Etnia Dreams, S.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 13. februāra spriedumu lietā T-823/17 Etnia Dreams/EUIPO – Poisson (Etnik)	14
2019/C 432/17	Lieta C-332/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 23. aprīlī Hércules Club de Fútbol, S.A.D. iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 12. februāra spriedumu lietā T-134/17 Hércules Club de Fútbol/Komisija	14
2019/C 432/18	Lieta C-451/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – Subdelegación del Gobierno en Toledo/XU	15
2019/C 432/19	Lieta C-525/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. jūlijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – GF/Subdelegación del Gobierno en Toledo	16
2019/C 432/20	Lieta C-532/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. jūlijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – QP/Subdelegación del Gobierno en Toledo	16
2019/C 432/21	Lieta C-576/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. jūlijā Intercept Pharma Ltd, Intercept Pharmaceuticals, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 28. jūnija spriedumu lietā T-377/18 Intercept Pharma un Intercept Pharmaceuticals/EMA	17
2019/C 432/22	Lieta C-577/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. jūlijā KID-Systeme GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 16. maija spriedumu lietā T-354/18 KID-Systeme/EUIPO	18
2019/C 432/23	Lieta C-599/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 6. augustā Rietze GmbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-43/18 Rietze GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	19
2019/C 432/24	Lieta C-601/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 7. augustā BP iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-888/16 BP/FRA	19
2019/C 432/25	Lieta C-622/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. augustā Luz Saúde, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 13. jūnija spriedumu lietā T-357/18 Luz Saúde/EUIPO – Clínica La Luz	20
2019/C 432/26	Lieta C-675/19 SA: Pieteikums par atļauju veikt trešo personu mantas apķīlāšanu, kas iesniegts 2019. gada 9. septembrī – Ntinos Ramon/Eiropas Komisija	21
2019/C 432/27	Lieta C-677/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. septembrī iesniedza Tribunalul Vâlcea (Rumānija) – SC Valoris SRL/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Craiova – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Vâlcea, Administrația Fondului pentru Mediu	21
2019/C 432/28	Lieta C-693/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 13. septembrī iesniedza Tribunale di Milano (Itālija) – SPV Project 1503 Srl, Dobank SpA/YB	22
2019/C 432/29	Lieta C-705/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Axpo Trading Ag/Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE	23
2019/C 432/30	Lieta C-721/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Sisal SpA/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze	24
2019/C 432/31	Lieta C-722/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Stanleybet Malta Limited Magellan, Robotec Ltd/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze	26
2019/C 432/32	Lieta C-723/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Airbnb Ireland UC, Airbnb Payments UK Ltd/Agenzia delle Entrate	28
2019/C 432/33	Lieta C-726/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 1. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) – Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Agrario y Alimentario/JN	29
2019/C 432/34	Lieta C-731/19: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – KM/Subdelegación de Gobierno de Albacete	30
2019/C 432/35	Lieta C-788/19: Prasība, kas celta 2019. gada 23. oktobrī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	30
2019/C 432/36	Lieta C-796/19: Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Eiropas Komisija/Austrijas Republika	31
2019/C 432/37	Lieta C-806/19 P: Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 31. oktobrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 24. septembra spriedumu lietā T–105/17 HSBC Holdings plc u.c./Komisija	32
	Vispārējā tiesa
2019/C 432/38	Lieta T-48/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembra spriedums – ADDE/Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlaments – Lēmums, ar kuru par neatbilstīgiem atzīti daži politiskās partijas izdevumi saistībā ar 2015. gada dotācijām – Lēmums, ar kuru piešķirta dotācija par 2017. gadu un paredzēts priekšfinansējums 33 % apmērā no dotācijas maksimālās summas un pienākums sniegt bankas garantiju – Objektivitātes pienākums – Tiesības uz aizstāvību – Finanšu regula – Finanšu regulas piemērošanas noteikumi – Regula (EK) Nr. 2004/2003 – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme)	34
2019/C 432/39	Lieta T-332/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – E-Control/ACER (Enerģētika – ACER Apelācijas valdes lēmums – Reģionu noteikšana jaudu aprēķināšanai – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Daļēja nepieņemamība – Regula (ES) 2015/1222 – ACER kompetence)	35
2019/C 432/40	Lieta T-333/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Austrian Power Grid et Vorarlberger Übertragungsnetz/ACER (Enerģētika – ACER Apelācijas valdes lēmums – Reģionu noteikšana jaudu aprēķināšanai – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Daļēja nepieņemamība – Regula (ES) 2015/1222 – ACER kompetence)	36
2019/C 432/41	Lieta T-335/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 10. oktobra spriedums – Help – Hilfe zur Selbsthilfe/Komisija (Šķīrējklauzula – Programma pārtikas nodrošināšanai Zimbabves lauku mājsaimniecībām, kuras īpaši skāris pārtikas trūkums (ECHO/ZWE/BUD/2009/02002) – Prasības pārkvalificēšana – Revīzijas ziņojumi – Revīzijas palātas revīzijas ziņojums – OLAF ziņojums – Piešķirto līdzekļu atmaksāšana – Samērīgums – Tiesiskā paļāvība)	37
2019/C 432/42	Lieta T-601/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Rubik’s Brand/EUIPO – Simba Toys (Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme – Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra – Absolūts atteikuma pamats – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) – Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts) – Regulas Nr. 207/2009 75. panta 1. punkta otrais teikums (tagad Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta otrais teikums) – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts (tagad Regulas 2017/1001 72. panta 6. punkts))	37
2019/C 432/43	Lieta T-778/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Autostrada Wielkopolska/Komisija (Valsts atbalsts – Maksas automaģistrāles koncesija – Likums, kurā paredzēts dažu transportlīdzekļu atbrīvojums no ceļa nodevas – Koncesionāram piešķirta dalībvalsts kompensācija par negūtiem ieņēmumiem – Ceļa ēnnodeva – Lēmums, ar ko atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt – Ieinteresēto personu procesuālās tiesības – Komisijas pienākums ievērot īpašu vērību – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Koncesionāra finansiālā stāvokļa sagaidāma uzlabošanās – Privātā komersanta kritērijs tirgus ekonomikas apstākļos – LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts – Valsts reģionālais atbalsts)	38
2019/C 432/44	Lieta T-58/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Mahr/EUIPO – Especialidades Vira (Xocolat) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Xocolat reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme LUXOCOLAT – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Paziņojuma par iebildumiem pamatojums – Regulas (EK) Nr. 2868/95 15. noteikuma 3. punkta b) apakšpunkts (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 2. panta 4. punkts))	39
2019/C 432/45	Lieta T-279/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – Alliance Pharmaceuticals/EUIPO – AxiCorp (AXICORP ALLIANCE) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Vārdiska preču zīme AXICORP ALLIANCE – Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes ALLIANCE – Relatīvi atteikuma pamati – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts – Pierādījumi par agrāku preču zīmju faktisku izmantošanu – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts – Nicas klasifikācijai pievienotajā alfabētiskajā sarakstā ietverto preču apraksta interpretācija)	40
2019/C 432/46	Lieta T-310/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – EPSU un Goudriaan/Komisija (Sociālā politika – Sociālo partneru dialogs Savienības līmenī – Nolīgums Centrālās valdības iestāžu ierēdņu un darbinieku informēšanas un uzklausīšanas vispārējā sistēma – Nolīguma pušu kopīgs pieteikums par šā nolīguma īstenošanu Savienības līmenī – Komisijas atteikums iesniegt Padomei priekšlikumu lēmumam – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzams tiesību akts – Pieņemamība – Komisijas rīcības brīvība – Sociālo partneru autonomija – Subsidiaritātes princips – Samērīgums)	41
2019/C 432/47	Lieta T-361/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums – APEDA/EUIPO – Burraq Travel & Tours General Tourism Office (SIR BASMATI RICE) (Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības grafiska preču zīme SIR BASMATI RICE – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	41
2019/C 432/48	Lieta T-380/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembrī spriedums – Intas Pharmaceuticals/EUIPO – Laboratorios Indas (INTAS) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes INTAS reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu indas – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu un preču līdzība – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pierādījumi par agrāku preču zīmju faktisku izmantošanu – Regulas 2017/1001 47. pants)	42
2019/C 432/49	Lieta T-417/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – CdT/EUIPO (Prasība atcelt tiesību aktu – Institucionālās tiesības – Pienākums uzticēt CdT tulkošanas darbus, kas ir nepieciešami EUIPO darbībai – Vienošanās starp CdT un EUIPO laušana – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem publicēšana – Iebilde par nepieņemamību – Intereses celt prasību neesamība – Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas – Daļēja nepieņemamība)	43
2019/C 432/50	Lieta T-432/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 16. oktobra spriedums – Palo/Komisija (Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pensijas – Pensiju shēmas noteikumi – Atlaišanas pabalsts – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 2. punkts – Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi – Tiesiskā paļāvība – Labas pārvaldības princips – Rūpības pienākums)	44
2019/C 432/51	Lieta T-434/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 15. oktobra spriedums – Vans/EUIPO (ULTRARANGE) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes ULTRARANGE reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	45
2019/C 432/52	Lieta T-454/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 10. oktobra spriedums – Biasotto/EUIPO – Oofos (OO) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes OO reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme OO – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	45
2019/C 432/53	Lieta T-498/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – ZPC Flis/EUIPO – Aldi Einkauf (Happy Moreno choco) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Happy Moreno choco reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts grafiskas preču zīmes MORENO – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Ar agrākām valsts grafiskām preču zīmēm aptverto preču saraksta aizstāšana – Apelācijas padomes lēmuma labošana – Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkts – Juridiskais pamats – Agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība)	46
2019/C 432/54	Lieta T-559/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Atos Medical/EUIPO – Andreas Fahl Medizintechnik- Vertrieb (Medicīniskie plāksteri) (Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo medicīnisku plāksteri – Agrāku dizainparaugu nodošana atklātībā – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Informēts lietotājs – Autora brīvības pakāpe – Atšķirīgs kopējais iespaids – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25.panta 1. punkta b) apakšpunkts)	47
2019/C 432/55	Lieta T-560/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Atos Medical/EUIPO – Andreas Fahl Medizintechnik- Vertrieb (Medicīniskie plāksteri) (Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo medicīnisku plāksteri – Agrāku dizainparaugu nodošana atklātībā – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Informēts lietotājs – Autora brīvības pakāpe – Atšķirīgs kopējais iespaids – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	48
2019/C 432/56	Lieta T-568/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembra spriedums – Local-e-motion/EUIPO – Volkswagen (WE) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes WE reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme WE – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	48
2019/C 432/57	Lieta T-582/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 15. oktobra spriedums – Boxer Barcelona/EUIPO – X–Technology Swiss (XBOXER BARCELONA) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes XBOXER BARCELONA reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo burtu x – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Pierādījumi – Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts – Reģistrācijas pieteikuma apjoma ierobežošana procesā apelācijas padomē – Regulas 2017/1001 49. panta 1. punkts)	49
2019/C 432/58	Lieta T-628/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – E.I. Papadopoulos/EUIPO – Europastry (fripan VIENNOISERIE CAPRICE Pur Beurre) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes fripan VIENNOISERIE CAPRICE Pur Beurre reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme Caprice – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	50
2019/C 432/59	Lieta T-684/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 16. oktobra spriedums – ZV/Komisija (Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Komisijas mediatora vietnieks – Process – Nopelnu vērtējums)	51
2019/C 432/60	Lieta T-708/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – ZPC Flis/EUIPO – ZPC Flis/EUIPO – Aldi Einkauf (FLIS Happy Moreno choco) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes FLIS Happy Moreno choco reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts grafiskas preču zīmes MORENO – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Preču, kuras aptver agrākas valsts grafiskas preču zīmes, saraksta aizstāšana – Apelācijas padomes lēmuma labošana – Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkts – Juridiskais pamats – Agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība)	51
2019/C 432/61	Lieta T-10/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – United States Seafoods/EUIPO (UNITED STATES SEAFOODS) (Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme UNITED STATES SEAFOODS – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	52
2019/C 432/62	Lieta T-41/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – MSI Svetovanje/EUIPO – Industrial Farmaceutica Cantabria (nume) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes nume reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme numederm – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	53
2019/C 432/63	Lieta T-240/19: Prasība, kas ir celta 2019. gada 7. novembrī – A9.com/EUIPO (Zvana attēlojums) (Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo zvanu, reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas (ES) 2017/1001 94. pants – Atšķirtspējas neesamība – Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	54
2019/C 432/64	Lieta T-557/17: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra rīkojums – Liaño Reig/VNV (Prasība atcelt tiesību aktu – Ekonomikas un monetārā politika – Kompensācijas prasījums – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Noregulējuma procedūra – Noregulējuma shēma attiecībā uz Banco Popular Español – Daļēja atcelšana – Nedalāmība – Nepieņemamība)	54
2019/C 432/65	Lieta T-727/18 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 20. septembra rīkojums – ZW/EIB (Pagaidu noregulējums – Civildienests – Nepieņemamība)	55
2019/C 432/66	Lieta T-750/18: Vispārējās tiesas 2019. gada 25. oktobra rīkojums – Briois/Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlamenta loceklis – Privilēģijas un imunitāte – Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti – Deputāta mandāta izbeigšanās – Intereses celt prasību zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	56
2019/C 432/67	Lieta T-145/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra rīkojums – Jap Energéticas y Medioambientales/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu – Dotāciju nolīgums, kas noslēgts finanšu instrumenta videi (LIFE+) ietvaros – Paziņojums par parādu – Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms – Prasības pārkvalificēšanas neesamība – Acīmredzama nepieņemamība)	56
2019/C 432/68	Lieta T-188/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra rīkojums – Apvienotā Karaliste/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu – Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss – Savienības septītā pamatprogramma – Revīzija – Darba laika uzskaites tabulu neaizpildīšana – Par neattiecināmām atzītas personāla izmaksas – Komisijas lēmums par galīgā revīzijas ziņojuma apstiprināšanu – Nepieņemamība)	57
2019/C 432/69	Lieta T-211/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 25. oktobra rīkojums – Le Pen/Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlamenta deputāts – Privilēģijas un imunitāte – Lēmums atcelt parlamenta deputāta imunitāti – Deputāta pilnvaru termiņa beigšanās – Intereses celt prasību zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	58
2019/C 432/70	Lieta T-383/19 R: Vispārējās tiesas 2019. gada 23. oktobra rīkojums – Walker u.c./Parlaments un Padome (Pagaidu noregulējums – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Regula (ES) 2018/1806 – Savienības pilsonības zaudēšana – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Pamatprasības acīmredzama nepieņemamība – Nepieņemamība)	58
2019/C 432/71	Lieta T-688/19: Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – VeriGraft/EASME	59
2019/C 432/72	Lieta T-690/19: Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Daily Mail un General Trust plc u.c./Komisija	60
2019/C 432/73	Lieta T-691/19: Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Hill & Smith Holdings un Hill & Smith Overseas/Komisija	61
2019/C 432/74	Lieta T-692/19: Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Rentokil Initial un Rentokil Initial 1927/Komisija	63
2019/C 432/75	Lieta T-703/19: Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – DD/FRA	64
2019/C 432/76	Lieta T-727/19: Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Basaglia/Komisija	65
2019/C 432/77	Lieta T-733/19: Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology un Sunowe Solar/Komisija	66
2019/C 432/78	Lieta T-734/19: Prasība, kas celta 2019. gada 4. novembrī – Junqueras i Vies/Parlaments	68
2019/C 432/79	Lieta T-735/19: Prasība, kas celta 2019. gada 30. oktobrī – Frank Recruitment Group Services/EUIPO – Pearson (PEARSON FRANK)	69
2019/C 432/80	Lieta T-736/19: Prasība, kas celta 2019. gada 4. novembrī – HA/Komisija	70
2019/C 432/81	Lieta T-737/19: Prasība, kas celta 2019. gada 5. novembrī – Huevos Herrera Mejías/EUIPO – Montesierra (MontiSierra HUEVOS CON SABOR A CAMPO)	70
2019/C 432/82	Lieta T-739/19: Prasība, kas celta 2019. gada 6. novembrī – Productos Jamaica/EUIPO – Alada 1850 (flordeJamaica)	71
2019/C 432/83	Lieta T-313/19: Vispārējās tiesas 2019. gada 23. oktobra rīkojums – Taghani/Komisija	72

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 432/01)

Jaunākā publikācija

OV C 423, 16.12.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 413, 9.12.2019.

OV C 406, 2.12.2019.

OV C 399, 25.11.2019.

OV C 383, 11.11.2019.

OV C 372, 4.11.2019.

OV C 363, 28.10.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/2

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Ivan Gavanozov

(Lieta C-324/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesiskā sadarbība krimināllietās - Direktīva 2014/41/ES - Lēmums par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās - 5. panta 1. punkts - A pielikumā ietverta veidlapa - J iedaļa - Tiesību aizsardzības līdzekļu nepastāvēšana izdevējā dalībvalstī)

(2019/C 432/02)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

Ivan Gavanozov

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 5. panta 1. punkts, skatīts kopā ar šīs direktīvas A pielikumā norādītās veidlapas J iedaļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, izdodot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, šajā iedaļā vajadzības gadījumā nav jānorāda tās dalībvalstī paredzēto to tiesību aizsardzības līdzekļu apraksts, kas pastāv pret šāda rīkojuma izdošanu.

(1) OV C 256, 7.8.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/3

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-391/17) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pašu resursi - Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociācija ar Eiropas Savienību - Lēmums 91/482/EEK - 101. panta 2. punkts - Atļauja bez muitas nodokļiem ievest Savienībā izstrādājumus, kuru izcelsme ir ārpus AZT, bet kas ir brīvā apgrozībā AZT un kā tādi tiek atkārtoti eksportēti uz Savienību - Eksporta sertifikāti EXP - Sertifikātu nelikumīga izsniegšana, ko veic AZT iestādes - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips - Dalībvalsts, kura uztur īpašas attiecības ar attiecīgo AZT, atbildība - Pienākums atlīdzināt Savienības pašu resursu zaudējumus, ko ir izraisījusi eksporta sertifikātu EXP nelikumīga izsniegšana - Alumīnija ievešana no Angiljas)

(2019/C 432/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Caeiros, J.-F. Brakeland, L. Flynn un S. Noë)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: sākotnēji J. Kraehling, G. Brown un R. Fadoju, kā arī S. Brandon, kuriem palīdz K. Beal, QC, un P. Luckhurst, barristers, pēc tam – S. Brandon un F. Shibli, kuriem palīdz K. Beal, QC, un P. Luckhurst, barristers)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman un P. Huurnink, kā arī J. Langer)

Rezolutīvā daļa

Neatlīdzinot pašu resursu zaudējumus, kas saistīti ar eksporta sertifikātu EXP nelikumīgu izsniegšanu, ņemot vērā Padomes Lēmumu 91/482/EEK (1991. gada 25. jūlijs) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, ko Angiljas iestādes veikušas attiecībā uz alumīnija importu no Angiljas laikā no 1999. gada līdz 2000. gadam, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi tai LES 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 318, 25.9.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/4

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-395/17) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pašu resursi - Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociācija ar Eiropas Savienību - Lēmums 91/482/EEK - Lēmums 2001/822/EK - Atļauja bez muitas nodokļiem ievest Eiropas Savienībā izstrādājumus, kuriem ir AZT izcelsme - Preču pārvadājuma sertifikāts EUR. 1 - Sertifikātu nelikumīga izsniegšana, ko veic AZT iestādes - Importētāju dalībvalstu neiekasēti muitas nodokļi - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips - Dalībvalsts, kura uztur īpašas attiecības ar attiecīgajām AZT, atbildība - Pienākums atlīdzināt Savienības pašu resursu zaudējumus, ko ir izraisījusi sertifikātu EUR. 1 nelikumīga izsniegšana - Piena pulvera un rīsa ievešana no Kirasao, kā arī putraimu un rupja maluma miltu ievešana no Arubas)

(2019/C 432/04)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, A. Caeiros, L. Flynn un S. Noë)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman, M. H. S. Gijzen un P. Huurnink, kā arī J. Langer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: sākotnēji J. Kraehling, G. Brown un R. Fadoju, kā arī S. Brandon, kuriem palīdz K. Beal, QC, un P. Luckhurst, barristers, pēc tam – S. Brandon un F. Shibli, kuriem palīdz K. Beal, QC, un P. Luckhurst, barristers)

Rezolutīvā daļa

Neatlīdzinot pašu resursu zaudējumus, kas saistīti ar preču pārvadājuma sertifikātu EUR. 1 nelikumīgu izsniegšanu, ņemot vērā Padomes Lēmumu 91/482/EEK (1991. gada 25. jūlijs) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Ekonomikas Kopienu un Padomes Lēmumu 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu, ko Kirasao un Arubas iestādes veikušas saistībā ar attiecīgi piena pulvera un rīsu ievešanu no Kirasao laikā no 1997. līdz 2000. gadam un putraimu un rupja maluma miltu ievešanu no Arubas laikā no 2002. līdz 2003. gadam, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi tai LES 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

2)	Nīderlandes Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 347, 16.10.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/5

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 5. novembra spriedums – Eiropas Centrālā banka (ECB)/Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA (C-663/17 P), Eiropas Komisija/Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA, Eiropas Centrālā banka (ECB) (C-665/17 P), Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, C & R Invest SIA, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA/Eiropas Centrālā banka (ECB) (C-669/17 P)

(Apvienotās lietas C-663/17 P, C-665/17 P un C-669/17 P) (1)

(Apelācija - Pieņemamība - Lietas dalībnieka pārstāvība Tiesā - Advokātam izdota pilnvara - Sabiedrības, kas ir apelācijas sūdzības iesniedzēja, likvidatora atsaukta pilnvara - Sabiedrības, kas ir apelācijas sūdzības iesniedzēja, izpildinstitūcijas tiesvedības turpināšana - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Regula (ES) Nr. 1024/2013 - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Lēmums par kredītiestādes licences anulēšanu - Eiropas Savienības Vispārējā tiesā celta prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Sabiedrības, kurai anulēta licence, akcionāru tiešs skārums)

(2019/C 432/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

(Lieta C-663/17 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou un C. Hernández Saseta, pārstāves, kurām palīdz B. Schneider, advokāts, un M. Petite, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Steiblytė, V. Di Bucci un K.-Ph. Wojcik)

(Lieta C-665/17 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Steiblytė, V. Di Bucci un K.-Ph. Wojcik)

Pārējie lietas dalībnieki: AS “Trasta Komercbanka”, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA (pārstāvji: M. Kirchner, L. Feddern un O.H. Behrends, advokāti), Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou un C. Hernández Saseta, pārstāves, kurām palīdz B. Schneider, advokāts, M. Petite, advokāts)

(Lieta C-669/17 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AS “Trasta Komercbanka”, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA (pārstāvji: M. Kirchner, L. Feddern un O.H. Behrends, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou un C. Hernández Saseta, pārstāves, kurām palīdz B. Schneider, advokāts, M. Petite, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā Eiropas Centrālās bankas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Steiblytė, V. Di Bucci un K.-Ph. Wojcik)

Rezolutīvā daļa

1)	Noraidīt apelācijas sūdzību lietā C-669/17 P kā nepieņemamu, ciktāl to iesnieguši Ivan Fursin un Igors Buimisters, kā arī SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV un Rikam Holding SA.

2)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 12. septembra rīkojumu Fursin u.c./ECB (T-247/16, nav publicēts, EU:T:2017:623).

3)	Noraidīt Eiropas Centrālās bankas iebildi par nepieņemamību, ciktāl tā attiecas uz AS “Trasta Komercbanka” celto prasību atcelt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 3. marta lēmumu ECB/SSM/2016 – 529900WIP0INFDAWTJ81/1 WOANCA-2016-0005 par “Trasta Komercbankai” piešķirtās licences anulēšanu.

4)	Noraidīt Ivan Fursin un Igora Buimistera, kā arī SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV un Rikam Holding SA celto prasību par Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 3. marta lēmuma atcelšanu.

5)	Lietu nodot atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par AS “Trasta Komercbanka” celto prasību par Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 3. marta lēmuma atcelšanu.

Piespriest AS “Trasta Komercbanka”, Ivan Fursin un Igoram Buimisteram, SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, kā arī Rikam Holding SA papildus savu tiesāšanās izdevumu segšanai atlīdzināt arī Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzībām attiecīgi lietās C-663/17 P un C-665/17 P.

7)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar lietu C-663/17 P.

Piespriest Ivan Fursin un Igoram Buimisteram, SIA “C & R Invest”, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, kā arī Rikam Holding SA papildus savu tiesāšanās izdevumu segšanai atlīdzināt arī Eiropas Centrālās bankas tiesāšanās izdevumus pirmās instances tiesvedībā saistībā ar šo akcionāru celto prasību.

9)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem lietā C-669/17 P pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 32, 29.1.2018.

OV C 42, 5.2.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/6

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 5. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-192/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LES 19. panta 1. punkta otrā daļa - Tiesiskums - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības - Tiesnešu neatceļamības un neatkarības principi - Pensionēšanās vecuma samazināšana Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem - Iespēja turpināt pildīt tiesneša amata pienākumus pēc jaunā noteiktā vecuma sasniegšanas, saņemot tieslietu ministra atļauju - LESD 157. pants - Direktīva 2006/54/EK - 5. panta a) punkts un 9. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Diskriminācijas dzimuma dēļ aizliegums atalgojuma, nodarbinātības un profesijas jomā - Dažādu pensionēšanās vecumu ieviešana sievietēm un vīriešiem, kas ieņem Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu un Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) tiesnešu, kā arī Polijas prokuratūras prokurora amatus)

(2019/C 432/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Szmytkowska, K. Banks, C. Valero un H. Krämer)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, K. Majcher un S. Żyrek, pārstāvji, kam palīdz W. Gontarski, advokāts)

Rezolutīvā daļa

Ustawa o zmianie ustawy – Prawo o ustroju sądów powszechnych oraz niektórych innych ustaw (Likums, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažus citus likumus) 13. panta 1.–3. punktā ieviešot atšķirīgu pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm, kuri ir vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši, Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) tiesneši vai Polijas prokuratūras prokurori, Polijas Republika nav izpildījusi LESD 157. pantā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 5. panta a) punktā un 9. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzētos pienākumus.

2017. gada 12. jūlija likuma, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju un dažus citus likumus, 1. panta 26. punkta b) un c) apakšpunktā pilnvarojot tieslietu ministru (Polija) atļaut vai neatļaut Polijas vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešiem turpināt pildīt amata pienākumus pēc tam, kad šie tiesneši ir sasnieguši jauno pensionēšanās vecumu, kurš ir samazināts šā paša likuma 13. panta 1. punktā, Polijas Republika nav izpildījusi LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētos pienākumus.

3)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 182, 28.5.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/7

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Prato Nevoso Termo Energy Srl/Provincia di Cuneo, ARPA Piemonte

(Lieta C-212/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Direktīva 2008/98/EK - Atkritumi - Ķīmiski apstrādātas izlietotas augu eļļas - 6. panta 1. un 4. punkts - Atkritumu stadijas izbeigšanās - Direktīva 2009/28/EK - Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana - 13. pants - Valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro elektroenerģijas un apsildei un dzesēšanai izmantojamās elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem - Bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanas iekārtas darbināšanai)

(2019/C 432/07)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Prato Nevoso Termo Energy Srl

Atbildētāji: Provincia di Cuneo, ARPA Piemonte

Piedaloties: Comune di Frabosa Sottana

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 6. panta 1. un 4. punkts, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), 13. panta 1. punkts, lasot tos savstarpējā kopsakarā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek aizliegts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pieteikums saņemt atļauju, lai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas rada emisijas gaisā, darbināšanā metāns tiktu aizstāts ar vielu, kas iegūta no ķīmiski apstrādātām izlietotām augu eļļām, ir jāatsaka tādēļ, ka šī viela nav tikusi iekļauta šādam nolūkam atļauto, no biomasas iegūtu kurināmo kategoriju sarakstā un ka šis saraksts var tikt grozīts tikai ar ministrijas dekrētu, kura pieņemšanas procedūra netiek koordinēta ar administratīvo procedūru attiecībā uz atļauju izmantot šādu vielu kā kurināmo, ja vien dalībvalsts, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir varējusi secināt, ka nav pierādīts, ka minētās augu eļļas izmantošana šādos apstākļos ļauj uzskatīt, ka Direktīvas 2008/98 6. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir tikuši izpildīti, un it īpaši – ka šai izmantošanai nav nekādas varbūtēji kaitīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamatlietā tā tas ir.

(1) OV C 240, 9.7.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/8

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Tribunale ordinario di Roma (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Adriano Guaitoli u.c./easyJet Airline Co. Ltd

(Lieta C-213/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Kompetentā tiesa līgumtiesību joma - Kopīgi noteikumi par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5., 7., 9. un 12. pants - Monreālas konvencija - Jurisdikcija - 19. un 33. pants - Prasība atlīdzināt zaudējumus un kaitējumu, kas izriet no lidojumu atcelšanas un kavēšanās)

(2019/C 432/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale ordinario di Roma

Pamatlietas puses

Prasītāji: Adriano Guaitoli, Concepción Casan Rodriguez, Alessandro Celano Tomassoni, Antonia Cirilli, Lucia Cortini, Mario Giuli un Patrizia Padroni

Atbildētāja: easyJet Airline Co. Ltd

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 7. panta 1. punkts, 67. pants un 71. panta 1. punkts, kā arī 33. pants Konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas noslēgta Monreālā 1999. gada 28. maijā un Eiropas Kopienu vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2001/539/EK (2001. gada 5. aprīlis), ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kurā ir celta prasība nolūkā vienlaikus panākt, lai tiktu ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, paredzētās noteiktās un standartizētās tiesības un atlīdzināts papildu kaitējums, kas ietilpst šīs konvencijas piemērošanas jomā, sava kompetence attiecībā uz pirmo prasības daļu ir jānovērtē, ņemot vērā Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punktu, bet attiecībā uz otro prasības daļu – ņemot vērā minētās konvencijas 33. pantu.

Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas noslēgta Monreālā 1999. gada 28. maijā, 33. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka nolūkā celt prasības atlīdzināt kaitējumu, kas ietilpst šīs konvencijas piemērošanas jomā, tajā ir reglamentēts ne tikai jurisdikcijas sadalījums starp konvencijas dalībvalstīm, bet arī teritoriālās jurisdikcijas sadalījums starp šo valstu tiesām.

(1) OV C 240, 9.7.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/9

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 31. oktobra spriedums – Repower AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), repowermap.org

(Lieta C-281/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Apelācijas padomes sākotnējā lēmuma, ar ko ir daļēji noraidīts pieteikums par Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “REPOWER” atzīšanu par spēkā neesošu, atsaukšana)

(2019/C 432/09)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Repower AG (pārstāvji: R. Kunz-Hallstein, H.P. Kunz-Hallstein, un V. Kling, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: D. Botis un J.F. Crespo Carrillo), repowermap.org (pārstāvis: P. González-Bueno Catalán de Ocón, abogado)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Repower AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 259, 23.7.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/10

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eni SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze (C-364/18), Shell Italia E & P SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell’Economia e delle Finanze, Autorità di Regolazione per l’Energia, Reti e Ambiente, iepriekš Autorità per l’energia elettrica e il gas e il sistema idrico (C-365/18)

(Apvienotās lietas C-364/18 un C-365/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 94/22/EK - Enerģētika - Atļauju ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei piešķiršanas un izmantošanas noteikumi - Nodevas - Aprēķinu metodes - QE un Pfor indeksi - Diskriminējošs raksturs)

(2019/C 432/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Pamatlietas puses

(Lieta C-364/18)

Prasītāja: Eni SpA

Atbildētājas: Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell'Economia e delle Finanze

Piedaloties: Autorità di Regolazione per l’Energia, Reti e Ambiente, aiepriekš Autorità per l’energia elettrica e il gas e il sistema idrico, Regione Basilicata, Comune di Viggiano, Regione Calabria, Comune di Ravenna, Assomineraria

(Lieta C-365/18)

Prasītāja: Shell Italia E & P SpA

Atbildētājas: Ministero dello Sviluppo Economico, Ministero dell’Economia e delle Finanze, Autorità di Regolazione per l’Energia, Reti e Ambiente, iepriekš Autorità per l’energia elettrica e il gas e il sistema idrico

Piedaloties: Regione Basilicata, Comune di Viggiano, Assomineraria

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK (1994. gada 30. maijs) par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei 6. panta 1. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas sesto apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru dabasgāzes ieguves koncesiju īpašnieku maksājamās nodevas apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā indeksu, kas balstīts uz naftas un cita veida kurināmā vidējā termiņa un ilgtermiņa biržas cenām, nevis indeksu, kas atspoguļo dabasgāzes cenu īstermiņa tirgū.

(1) OV C 294, 20.8.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/11

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 7. novembra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Gennaro Cafaro/DQ

(Lieta C-396/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (ES) Nr. 1178/2011 - I pielikuma FCL.065. punkts - Piemērojamība laikā - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Diskriminācija vecuma dēļ - 2. panta 5. punkts - 4. panta 1. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta darba tiesisko attiecību automātiska izbeigšana 60 gadu vecumā - Gaisa kuģu piloti - Valsts drošības aizsardzība)

(2019/C 432/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājs: Gennaro Cafaro

Atbildētājs: DQ

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka sabiedrība, kas ekspluatē gaisa kuģus, kuri tiek izmantoti ar dalībvalsts drošības aizsardzību saistītu darbību veikšanai, automātiski izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tās nodarbinātajiem pilotiem, tiklīdz tie ir sasnieguši 60 gadu vecumu, ja vien šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams valsts drošībai šīs tiesību normas izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka sabiedrība, kas ekspluatē gaisa kuģus, kuri tiek izmantoti ar dalībvalsts drošības aizsardzību saistītu darbību veikšanai, automātiski izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tās nodarbinātajiem pilotiem, tiklīdz tie ir sasnieguši 60 gadu vecumu, ja vien šāds tiesiskais regulējums ir samērīgs šīs tiesību normas izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 352, 1.10.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/11

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Hof van Cassatie (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IN (C-469/18), JM (C-470/18)/Belgische Staat

(Apvienotās lietas C-469/18 un C-470/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Fizisko personu ienākumu nodoklis - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)

(2019/C 432/12)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie

Pamatlietas puses

Prasītāji: IN (C-469/18), JM (C-470/18)

Atbildētāja: Belgische Staat

Rezolutīvā daļa

Prejudiciālie jautājumi, ko Hof van Cassatie (Kasācijas tiesa, Beļģija) ir iesniegusi ar 2018. gada 28. jūnija lēmumu, ir nepieņemami.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/12

Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Sardegna (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato/Regione autonoma della Sardegna

(Lieta C-515/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EK) Nr. 1370/2007 - Sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi - Dzelzceļa transports - Sabiedrisko pakalpojumu līgumi - Tieša piešķiršana - Pienākums iepriekš publicēt paziņojumu par tiešu piešķiršanu - Apjoms)

(2019/C 432/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sardegna

Pamatlietas puses

Prasītāja: Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato

Atbildētājs: Regione autonoma della Sardegna

Piedaloties: Trenitalia SpA

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70, 7. panta 2. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetentajām valsts iestādēm, kuru nolūks ir tieši piešķirt sabiedriskā pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumu sniegšanas līgumu, nav pienākuma, pirmkārt, publicēt vai paziņot iespējami ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem visu nepieciešamo informāciju, lai viņi spētu izstrādāt pietiekami detalizētu piedāvājumu, par ko var veikt salīdzinošu novērtējumu, un, otrkārt, veikt šādu salīdzinošu novērtējumu attiecībā uz visiem piedāvājumiem, kas, iespējams, saņemti pēc šīs informācijas publicēšanas.

(1) OV C 436, 3.12.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/13

Tiesas (septītā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums – Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-636/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 2008/50/EK - Apkārtējā gaisa kvalitāte - 13. panta 1. punkts un XI pielikums - Sistemātiska un ilgstoša slāpekļa dioksīda (NO2) robežlielumu pārsniegšana noteiktās Francijas zonās un aglomerācijās - 23. panta 1. punkts - XV pielikums - “Pēc iespējas īsāks” pārsnieguma laiks - Atbilstīgi pasākumi)

(2019/C 432/14)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, E. Manhaeve un K. Petersen)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji: D. Colas, J. Traband un A. Alidière)

Rezolutīvā daļa

Kopš 2010. gada 1. janvāra sistemātiski un ilgstoši pārsniedzot slāpekļa dioksīda (NO2) gada robežlielumu divpadsmit Francijas aglomerācijās un gaisa kvalitātes zonās, proti, Marseļa (FR03A02), Tulona (FR03A03), Parīze (FR04A01), Overņa-Klermona-Ferāna (FR07A01), Monpeljē (FR08A01), Tulūza Dienvidi-Pireneji (FR12A01), Reimsas Šampaņas-Ardēnu (FR14N10) reģionālā pilsētzona (ZUR), Grenoble Rona-Alpi (FR15A01), Strasbūra (FR16A02), Liona Rona-Alpi (FR20A01), Arvas ielejas Ronas-Alpu (FR20N10) ZUR un Nica (FR24A01), un kopš 2010. gada 1. janvāra sistemātiski un ilgstoši pārsniedzot NO2 stundas robežlielumu divās aglomerācijās un gaisa kvalitātes zonās, proti, Parīzes (FR04A01) un Lionas Ronas-Alpu (FR20A01) zonā, Francijas Republika kopš šī datuma ir turpinājusi tādu pienākumu neizpildi, kas ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 13. panta 1. punktā, lasot to kopā ar šīs direktīvas XI pielikumu, turklāt kopš robežlielumu stāšanās spēkā 2010. gadā.

Kopš 2010. gada 11. jūnija Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti minētās direktīvas 23. panta 1. punktā, lasot to kopā ar šīs direktīvas XV pielikumu, it īpaši šīs pašas direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto pienākumu rūpēties, lai pārsnieguma laiks būtu pēc iespējas īsāks.

3)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 445, 10.12.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/13

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 24. oktobra spriedums (Tribunal de première instance de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – BU/État belge

(Lieta C-35/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Vienlīdzīga attieksme - Ienākuma nodoklis - Valsts tiesību akti - Invaliditātes pabalstu atbrīvošana no nodokļa - Citā dalībvalstī saņemti pabalsti - Izslēgšana - Atšķirīga attieksme)

(2019/C 432/15)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāja: BU

Atbildētāja: État belge

Rezolutīvā daļa

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas aizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā, neparedzot pamatojumu šajā ziņā, kas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ir noteikts, ka atbrīvojums no nodokļa, ko piemēro invaliditātes pabalstiem, ir pakļauts nosacījumam, ka šos pabalstus izmaksā attiecīgās dalībvalsts iestāde, un tādējādi no šī atbrīvojuma saņemšanas ir izslēgti tāda paša veida pabalsti, ko maksā cita dalībvalsts, lai arī šo pabalstu saņēmējs dzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

(1) OV C 103, 18.3.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/14

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 10. aprīlī Etnia Dreams, S.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 13. februāra spriedumu lietā T-823/17 Etnia Dreams/EUIPO – Poisson (“Etnik”)

(Lieta C-296/19 P)

(2019/C 432/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Etnia Dreams, S.L. (pārstāvis: P. Gago Comes, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2019. gada 6. novembra rīkojumu Tiesa (desmitā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda Etnia Dreams, S.L. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/14

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 23. aprīlī Hércules Club de Fútbol, S.A.D. iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 12. februāra spriedumu lietā T-134/17 Hércules Club de Fútbol/Komisija

(Lieta C-332/19 P)

(2019/C 432/17)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Hércules Club de Fútbol, S.A.D. (pārstāvji: Y. Martínez Mata un S. Rating, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Ar 2019. gada 6. novembra rīkojumu Tiesa (desmitā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda Hércules Club de Fútbol, S.A.D. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – Subdelegación del Gobierno en Toledo/XU

(Lieta C-451/19)

(2019/C 432/18)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: Subdelegación del Gobierno en Toledo

Atbildētājs: XU

Prejudiciālie jautājumi

Vai prasība, ka Spānijas pilsonim, kas nav īstenojis savas pārvietošanās tiesības, ir jāizpilda RD [Real Decreto] 240/2007 7. panta 1. punkta nosacījumi kā obligāts priekšnoteikums, lai tiktu atzītas viņa laulātās nepilngadīgā dēla, kas abi ir trešās valsts pilsoņi, uzturēšanās tiesības saskaņā ar šī Real Decreto 7. panta 2. punktu, šo nosacījumu neizpildes gadījumā var nozīmēt Līguma par Eiropas Savienības darbību (1) 20. panta pārkāpumu, ja šo [uzturēšanās] tiesību atteikuma rezultātā Spānijas pilsonis ir spiests pilnībā izceļot no Savienības teritorijas?

Jautājuma kontekstā ir ņemts vērā, ka Spānijas Código Civil [Civilkodeksa] 68. pantā ir noteikts laulāto pienākums dzīvot kopā.

Vai katrā ziņā – neskarot iepriekš minēto un ja iepriekš minētais neīstenojas –, ar Spānijas valsts Real Decreto 240/2007 7. panta automātisku piemērošanas praksi ir pārkāpts LESD 20. pants iepriekš minētajos apstākļos, kad, atsakot uzturēšanās atļauju Savienības pilsoņa, kurš nekad nav īstenojis brīvas pārvietošanās tiesības, laulātās, kas ir trešās valsts pilsone (kuriem abiem savukārt ir kopīgs nepilngadīgs dēls, kas ir Spānijas pilsonis un arī nav īstenojis brīvas pārvietošanās tiesības) nepilngadīgajam dēlam, kas ir trešās valsts pilsonis, tā iemesla dēļ vien, ka Savienības pilsonis nav izpildījis šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus, un konkrēti un individuāli nepārbaudot, vai starp šo Savienības pilsoni un trešās valsts pilsoni pastāv tādas atkarības attiecības, kuru ietekmē jebkāda iemesla dēļ un, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, gadījumā, ja trešās valsts pilsonim tiek atteiktas uzturēšanās tiesības, Savienības pilsonis nevarētu šķirties no ģimenes locekļa, kurš no viņa ir atkarīgs, un viņam būtu jāizceļo no Savienības? It īpaši ņemot vērā, ka Spānijas pilsonis un viņa laulātā, kas ir trešās valsts pilsone, savukārt ir vecāki nepilngadīgam dēlam, kas ir Spānijas pilsonis, kas arī varētu būt spiests izceļot no Spānijas teritorijas kopā ar saviem vecākiem.

Jautājuma kontekstā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tostarp 2018. gada 8. maija spriedums C-82/16 K.A. u.c. pret Belgische Staat.

(1) OV 2012, C 326, 1. lpp.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. jūlijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – GF/Subdelegación del Gobierno en Toledo

(Lieta C-525/19)

(2019/C 432/19)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: GF

Atbildētājs: Subdelegación del Gobierno en Toledo

Prejudiciālie jautājumi

Vai prasība, ka Spānijas pilsonim, kas nav īstenojis savas pārvietošanās tiesības, ir jāizpilda RD [Real Decreto] 240/2007 7. panta [1. punkta] nosacījumi kā obligāts priekšnoteikums, lai tiktu atzītas viņa laulātā, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, uzturēšanās tiesības saskaņā ar šī RD [Real Decreto] 7. panta [2. punktu], šo nosacījumu neizpildes gadījumā var nozīmēt [LESD] 20. panta pārkāpumu, ja šo [uzturēšanās] tiesību atteikuma rezultātā Spānijas pilsonis ir spiests pilnībā izceļot no Savienības teritorijas?

Jautājuma kontekstā ir ņemts vērā, ka Spānijas Código Civil [Civilkodeksa] 68. pantā ir noteikts laulāto pienākums dzīvot kopā.

Vai katrā ziņā – neskarot iepriekš minēto un ja iepriekš minētais neīstenojas –, ar Spānijas valsts RD 240/2007 7. panta automātisku piemērošanas praksi ir pārkāpts [LESD] 20. pants iepriekš minētajos apstākļos, kad, atsakot uzturēšanās atļauju Savienības pilsoņa, kurš nekad nav īstenojis brīvas pārvietošanās tiesības, ģimenes loceklim tā iemesla dēļ vien, ka Savienības pilsonis nav izpildījis šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus, un konkrēti un individuāli nepārbaudot, vai starp šo Savienības pilsoni un trešās valsts valstspiederīgo pastāv tādas atkarības attiecības, kuru ietekmē jebkāda iemesla dēļ un, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgajam tiek atteiktas uzturēšanās tiesības, Savienības pilsonis nevarētu šķirties no ģimenes locekļa, kurš no viņa ir atkarīgs, un viņam būtu jāizceļo no Savienības?

Jautājuma kontekstā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tostarp 2018. gada 8. maija spriedums C-82/16 K.A. u.c. pret Belgische Staat (1).

(1) 2018. gada 8. maija spriedums K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā) (C-82/16, EU:C:2018:308).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. jūlijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – QP/Subdelegación del Gobierno en Toledo

(Lieta C-532/19)

(2019/C 432/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: QP

Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Toledo

Prejudiciālie jautājumi

Jautājuma kontekstā ir ņemts vērā, ka Spānijas Código Civil [Civilkodeksa] 68. pantā ir noteikts laulāto pienākums dzīvot kopā.

Vai katrā ziņā – neskarot iepriekš minēto un ja iepriekš minētais neīstenojas –, ar Spānijas valsts RD 240/2007 7. panta automātisku piemērošanas praksi ir pārkāpts [LESD] 20. pants iepriekš minētajos apstākļos, kad, atsakot uzturēšanās atļauju Savienības pilsoņa, kurš nekad nav īstenojis brīvas pārvietošanās tiesības, ģimenes loceklim tā iemesla dēļ vien, ka Savienības pilsonis nav izpildījis šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus, un konkrēti un individuāli nepārbaudot, vai starp šo Savienības pilsoni un trešās valsts valstspiederīgo pastāv tādas atkarības attiecības, kuru ietekmē jebkāda iemesla dēļ un, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, gadījumā, ja trešās valsts valstspiederīgajam tiek atteiktas uzturēšanās tiesības, Savienības pilsonis nevarētu šķirties no ģimenes locekļa, no kura viņš ir atkarīgs, un viņam būtu jāizceļo no Savienības?

Jautājuma kontekstā ir ņemta vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tostarp 2018. gada 8. maija spriedums C-82/16 K.A. u.c. pret Belgische Staat (1).

(1) Spriedums, 2018. gada 8. maijs, K.A. u.c. (Ģimenes atkalapvienošanās Beļģijā) (C-82/16, EU:C:2018:308).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/17

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. jūlijā Intercept Pharma Ltd, Intercept Pharmaceuticals, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 28. jūnija spriedumu lietā T-377/18 Intercept Pharma un Intercept Pharmaceuticals/EMA

(Lieta C-576/19 P)

(2019/C 432/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Intercept Pharma Ltd, Intercept Pharmaceuticals, Inc. (pārstāvji: L. Tsang, J. Mulryne, E. Amos, Solicitors, un F. Campbell, Barrister)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Zāļu aģentūra

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2019. gada 28. jūnija nolēmumu;

—	atcelt lēmumu, ko atbildētāja 2018. gada 15. maijā darīja zināmu apelācijas sūdzības iesniedzējām, publicēt Periodisko ieguvumu un riska novērtējuma ziņojumu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējām gan tiesāšanās, gan citus ar šo lietu saistītos izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka Regulas 1049/2001 (1) 4. panta 2. punkta ievilkums “tiesvedības aizsardzība” ir atbilstošs tikai tad, ja dokumenti ir sastādīti konkrētas tiesvedības ietvaros vai ja tie satur juridiskas nostājas, kas ir šādas tiesvedības priekšmets. Tas ir nepieņemams ierobežojums 4. panta 2. punkta formulējumam, kas nav iekļauts regulā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta “komerciālo interešu” ievilkumu var piemērot tikai tad, ja ir atzīts, ka konkrēti dokumenta elementi apdraud attiecīgās puses komerciālās intereses, un to nevar piemērot, pamatojoties tikai uz to, ka visa dokumenta izpaušana kaitētu tā radītāja komerciālajām interesēm. Šāds uzskats liedza Vispārējai tiesai atzīt atbildētājas pieļauto kļūdu tiesību piemērošanā un vērtējumā, atsakoties izskatīt lūguma par informācijas izpaušanu kontekstu šajā lietā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/18

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 29. jūlijā KID-Systeme GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 16. maija spriedumu lietā T-354/18 KID-Systeme/EUIPO

(Lieta C-577/19 P)

(2019/C 432/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: KID-Systeme GmbH (pārstāvji: R. Kunze, G. Würtenberger un T. Wittmann, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2019. gada 10. oktobra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda KID-Systeme GmbH pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/19

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 6. augustā Rietze GmbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-43/18 Rietze GmbH & Co. KG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-599/19 P)

(2019/C 432/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rietze GmbH & Co. KG (pārstāvis: M. Krogmann, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2019. gada 24. oktobra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/19

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 7. augustā BP iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-888/16 BP/FRA

(Lieta C-601/19 P)

(2019/C 432/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BP (pārstāvis: E. Lazar, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to

—	atcelt institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (IPNL), 2016. gada 21. aprīļa lēmumu nepagarināt viņas darba līgumu;

—	piespriest samaksāt kompensāciju par mantisko un nemantisko kaitējumu, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējai, pirmkārt, prettiesiska lēmuma par līguma nepagarināšanu rezultātā un, otrkārt, prettiesiskas sprieduma lietā T-658/13 P izpildes dēļ;

—

piespriest kompensāciju par mantisko un nemantisko kaitējumu, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējai ar to, ka atbildētāja nav pieņēmusi atbilstošus noteikumus attiecībā uz novērtēšanu, pārkvalificēšanu un līgumu pagarināšanu, un ar to saistīto kaitējumu, kas izriet no šādu noteikumu neesamības;

—	nospriest, ka FRA Vērtējumu un klasifikācijas pamatnostādnes un FRA direktora lēmums 2009/13 par darba līgumu pagarināšanu ir prettiesiski, jo šos noteikumus ir pieņēmusi persona bez atbilstošas kompetences saskaņā ar prettiesisku procedūru;

—	īstenot savu neierobežoto kompetenci, lai nodrošinātu sava nolēmuma efektivitāti;

—	piespriest atbildētājai samaksāt nokavējuma procentus atbilstoši Eiropas Centrālās bankas piemērotajai likmei, pieskaitot tai divus procentpunktus summai, kura, iespējams, tiks piešķirta, vai jebkādu citu procentu maksājumu, kuru Tiesa atzīst par taisnīgu un atbilstošu;

—	piespriest FRA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies gan pirmās instances tiesvedībā, gan apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu otrā pamata vērtējumā saistībā ar FRA noteikumu prettiesiskumu un ceturtā prasījuma vērtējumā saistībā ar pamatu par prettiesiskumu, kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi atbilstoši LESD 277. pantam. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot nepareizi izvērtējusi faktus un pierādījumus, sagrozījusi skaidro pierādījumu jēgu, pieļāvusi tiesību kļūdu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa neesot spriedusi par trešo prasījumu un neesot īstenojusi savu neierobežoto kompetenci, kā tas tika lūgts piektajā prasījumā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi prasību aizsargāt tiesiskumu, kā noteikts LES 19. panta 1. punktā, un esot pārkāpusi LESD 268. pantu.

Trešais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Vispārējās tiesas Reglamenta 35., 36., 64. un 65. pantu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sacīkstes principu; neesot izsniegusi FRA2017. gada 25. septembra vēstuli un neesot paziņojusi apelācijas sūdzības iesniedzējai par šo izsniegšanu; esot pārkāpusi atbildei pievienoto pierādījumu apstrādi un pārkāpusi noteikumus par pierādījumiem; kļūdaini noraidījusi OLAF ziņojumu apvienotajās lietās OF/2014/0192 un OF/2015/0167; esot pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam; esot pārkāpusi tiesības uz taisnīgu tiesu un pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. pantu.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības uz aizstāvību un principu par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas noteikts ES hartas 47. pantā, un neesot pienācīgi norādījusi pamatojumu.

Piektais apelācijas sūdzības pamats: Vispārējā tiesa esot pārkāpusi sava Reglamenta 134. un 135. pantu par tiesāšanās izdevumiem. Šajā ziņā Vispārēja tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/20

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. augustā Luz Saúde, S.A. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 13. jūnija spriedumu lietā T-357/18 Luz Saúde/EUIPO – Clínica La Luz

(Lieta C-622/19 P)

(2019/C 432/25)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Luz Saúde, S.A. (pārstāvji: G. Gentil Anastácio, P. Guerra e Andrade, G. Moreira Rato un M. Stock da Cunha, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Clínica La Luz

Ar 2019. gada 5. novembra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai Luz Saúde, S.A. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/21

Pieteikums par atļauju veikt trešo personu mantas apķīlāšanu, kas iesniegts 2019. gada 9. septembrī – Ntinos Ramon/Eiropas Komisija

(Lieta C-675/19 SA)

(2019/C 432/26)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ntinos Ramon (pārstāvji: Achilleas Demetriades un Charalampos Pogiatzis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājs lūdz:

Α.

lai Tiesa nospriež atņemt Eiropas Komisijai imunitāti saskaņā ar Protokola Nr. 7 (1) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. pantu un atļauj paziņot un izpildīt:

1)	2019. gada 26. jūnija rīkojumu par trešo personu mantas pagaidu apķīlāšanu (Garnishee Order Nisi), ko pieņēmusi Eparchiako Dikastirio Ammochostou (Famagustas rajona tiesa) Kiprā,

2)	jebkuru pasākumu, ko ir noteikusi minētā tiesa,

3)	jebkuru citu ar to saistītu pasākumu;

Β.	noteikt jebkādu pasākumu un/vai līdzekli, ko Tiesa uzskata par taisnīgu un objektīvu šajā lietā;

C.	piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot PVN.

(1) OV 2016, C 202, 266. lpp.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. septembrī iesniedza Tribunalul Vâlcea (Rumānija) – SC Valoris SRL/Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Craiova – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Vâlcea, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-677/19)

(2019/C 432/27)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Vâlcea

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Valoris SRL

Atbildētājas: Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Craiova – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Vâlcea un Administrația Fondului pentru Mediu

Prejudiciālais jautājums

Vai lojālas sadarbības, līdzvērtības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā tas, kas ir paredzēts Ordonanța de urgență a Guvernului nr. 52/2017 (Dekrētlikums Nr. 52/2017) 1. panta 2. punktā, kurā ir paredzēts apmēram viena gada noilguma termiņš, kurā ir jāiesniedz iesniegumi par dažu nodokļu, kas ir iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu, ja valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēts līdzīgs termiņš, kurā ir jāizmanto tiesības atgūt summas, kuras ir iekasētas, pārkāpjot valsts tiesību normas?

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 13. septembrī iesniedza Tribunale di Milano (Itālija) – SPV Project 1503 Srl, Dobank SpA/YB

(Lieta C-693/19)

(2019/C 432/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Pamatlietas puses

Prasītājas: SPV Project 1503 Srl, Dobank SpA

Atbildētājs: YB

Prejudiciālais jautājums

Vai un ar kādiem nosacījumiem Direktīvas 93/13/EEK (1) 6. un 7. pantam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kā izklāstītais, kas liedz izpildes tiesai pēc būtības pārbaudīt tiesas izdotu izpildes dokumentu, kas ieguvis res judicata spēku, un kas liedz tai pašai tiesai, ja patērētājs izsaka gribu atsaukties uz tā noteikuma negodīgumu, kas ietverts līgumā, saskaņā ar kuru ir sagatavots izpildes dokuments, pārvarēt noklusēto res judicata spēku?

(1) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Axpo Trading Ag/Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

(Lieta C-705/19)

(2019/C 432/29)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Axpo Trading Ag

Atbildētāja: Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

Prejudiciālais jautājums

Lūgums Tiesai atbildēt, vai:

—	LESD 18. pantam daļā, kurā tas aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ, piemērojot Līgumus;

—	LESD 28. un 30. pantam, kā arī EEK un Šveices Brīvās tirdzniecības nolīguma 6. pantam daļā, kurā tie nosaka ievedmuitas nodokļu un maksājumu ar līdzvērtīgu iedarbību atcelšanu;

—	LESD 110. pantam daļā, kurā tas aizliedz uzlikt importētiem ražojumiem lielākus nodokļus par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem;

—	LESD 34. pantam, kā arī EEK un Šveices Brīvās tirdzniecības nolīguma 13. pantam daļā, kurā tie aizliedz pasākumus ar importa kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību;

—	LESD 107. un 108. pantam daļā, kurā tie aizliedz īstenot valsts atbalsta pasākumu, kas nav paziņots Komisijai un nav saderīgs ar iekšējo tirgu;

—

Direktīvai 2009/28/EK (1) daļā, kurā ar to ir paredzēts veicināt zaļās elektroenerģijas tirdzniecību Kopienā, veicinot arī atsevišķo dalībvalstu ražošanas jaudu palielināšanu,

ir pretrunā tāds valsts likums kā iepriekš aprakstītais, kas uzliek zaļās elektroenerģijas importētājiem pienākumu veikt maksājumu, kas nav piemērojams tā paša ražojuma nacionālajiem ražotājiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Sisal SpA/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze

(Lieta C-721/19)

(2019/C 432/30)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sisal SpA

Atbildētājas: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesības un it īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 49. un turpmākie panti, 56. un turpmākie panti), kā arī tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, pārskatāmības un objektivitātes, brīvas konkurences, samērīguma, tiesiskās paļāvības un konsekvences [Eiropas Savienības tiesību] principi, kā arī – ja ir piemērojami – Direktīvas 2014/23/ES (1) 3. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisku regulējumu kā 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikuma Nr. 148 [Decreto Legge 16.10.2017, n. 148] un turpmāko īstenošanas aktu 20. panta 1. punkta tiesību normas, kurās ir paredzēts, ka: “1. Piemērojot 2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. augusta Likumu Nr. 102, 21. panta 3. un 4. punktu, Agenzia delle dogane e dei monopoli [Muitas un monopolu dienests, Itālija] atļauj turpināt pastāvošās koncesijas attiecības valsts momentloteriju likmju pieņemšanai, arī attālināti, līdz galīgajam termiņam, kas ir paredzēts koncesijas līguma 4. panta 1. punktā, lai nodrošinātu jaunus un lielākus ieņēmumus valsts budžetā, 50 miljonu EUR apmērā 2017. gadā un 750 miljonu EUR apmērā 2018. gadā”, tādā situācijā, kad:

—	2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. [augusta] Likumu Nr. 102, 21. panta 1. punktā ir paredzēts, ka aplūkojamās koncesijas parasti piešķir vairākiem subjektiem, kurus atlasa atklātās, uz konkurenci balstītās un nediskriminējošās procedūrās;

—	minētā dekrētlikuma 21. panta 4. punktā ir paredzēts, ka 1. punktā minētās koncesijas var pagarināt ne vairāk kā vienu reizi;

—	apelācijas sūdzības iesniedzējas nepiedalījās 2010. gadā izsludinātā konkursā;

—	konkrētās pastāvošās attiecības tika nodibinātas ar vienīgo koncesionāru pēc atklāta konkursa, kurā tika iesniegts viens piedāvājums;

—	pastāvošo koncesijas attiecību turpināšana nozīmētu – praksē – ka šīs attiecības turpinātos ekskluzīvā veidā ar šo vienīgo koncesionāru, nevis ar vairākiem subjektiem, bez papildu konkursa?

Vai Savienības tiesības un it īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 49. un turpmākie panti, 56. un turpmākie panti), kā arī tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, pārskatāmības un objektivitātes, brīvas konkurences, samērīguma, tiesiskās paļāvības un konsekvences [Eiropas Savienības tiesību] principi, kā arī – ja ir piemērojami – Direktīvas 2014/23/ES 3. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisku regulējumu kā 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikuma Nr. 148 20. panta 1. punkta tiesību normas, kurās, piemērojot 2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. augusta Likumu Nr. 102, 21. panta 3. un 4. punktu, ir paredzēts, ka “Agenzia delle dogane e dei monopoli [Muitas un monopolu dienests, Itālija] atļauj turpināt pastāvošās koncesijas attiecības valsts momentloteriju likmju pieņemšanai, arī attālināti, līdz galīgajam termiņam, kas ir paredzēts koncesijas līguma 4. panta 1. punktā, lai nodrošinātu jaunus un lielākus ieņēmumus valsts budžetā, 50 miljonu EUR apmērā 2017. gadā un 750 miljonu EUR apmērā 2018. gadā”, to paredzot:

—	izmantojot vienīgo pastāvošo koncesijas attiecību turpināšanu laikā, nevis vairāku koncesiju pagarināšanu, kas ir minēta 2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. augusta Likumu Nr. 102, 21. panta 4. punktā, un neizsludinot jaunu konkursu;

—	pirms koncesijas termiņa beigām: Dekrētlikums Nr. 148/2017 stājās spēkā 2017. gada 16. oktobrī, proti, tajā pašā dienā, kad tas tika publicēts Itālijas Oficiālajā Vēstnesī [Gazzetta Ufficiale], savukārt koncesijas termiņš beidzās 2019. gada 30. septembrī;

—

lai nodrošinātu jaunus un lielākus ieņēmumus valsts budžetā, 50 miljonu EUR apmērā 2017. gadā un 750 miljonu EUR apmērā 2018. gadā, tādējādi izmainot dažus aspektus, kas ir saistīti ar koncesijas maksas samaksas metodēm un termiņu, kā arī, iespējams, ar kopējo maksājamo summu, tās lieluma ziņā, konkrēti, izmainot maksājuma termiņus, saīsinot tos salīdzinājumā ar sākotnējā koncesijā paredzētajiem, ņemot vērā – pēc apelācijas iesniedzējas uzskatiem – objektīvo un labi zināmo faktu par laika finansiālo vērtību?

Vai Savienības tiesības un it īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 49. un turpmākie panti, 56. un turpmākie panti), kā arī tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, pārskatāmības un objektivitātes, brīvas konkurences, samērīguma, tiesiskās paļāvības un konsekvences [Eiropas Savienības tiesību] principi, kā arī – ja ir piemērojami – Direktīvas 2014/23/ES 3. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisku regulējumu kā minētā dekrēta īstenošanas akti un, konkrēti, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli [Muitas un monopolu dienests, Itālija] 2017. gada 1. decembra paziņojumu (protokola Nr.) 0133677, kas, piemērojot 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikuma Nr. 148 20. panta 1. punkta tiesību normas un pamatojoties uz momentloteriju pārvaldīšanas koncesijas līguma 4. panta pirmo punktu, kurā ir paredzēts, ka to var pagarināt ne vairāk kā vienu reizi, atliek koncesijas attiecību beigu termiņu uz 2028. gada 30. septembri; katrā ziņā neskarot tā paša 4. panta noteikumus par koncesijas ilguma sadalīšanu divos periodos, attiecīgi 5 un 4 gadu (tādējādi, pēc 5 gadiem no 2019. gada 1. oktobra turpināšana uz papildu 4 gadiem līdz termiņa beigām 2028. gada 30. septembrī ir atkarīga no Muitas un monopolu dienesta izteiktā pārvaldīšanas pozitīva novērtējuma, kas ir jāizsaka līdz 2024. gada 30. martam); ir paredzēts, ka sabiedrība samaksā 50 miljonus EUR līdz 2017. gada 15. decembrim; 300 miljonus EUR līdz 2018. gada 30. aprīlim; un 450 miljonus EUR līdz 2018. gada 31. oktobrim;

—	to paredzot pirms apskatāmās koncesijas sākotnējā beigu termiņa iestāšanās (Muitas un monopolu dienesta paziņojums (protokola Nr.) 0133677 tika pieņemts 2017. gada 1. decembrī, savukārt koncesijas termiņam bija jābeidzas 2019. gada 30. septembrī);

—	ar to nodrošinot 800 miljonu EUR iepriekšējo samaksu agrākos termiņos (50 miljoni EUR līdz 2017. gada 15. decembrim; 300 miljoni EUR līdz 2018. gada 30. aprīlim; un 450 miljoni EUR līdz 2018. gada 31. oktobrim) salīdzinot ar šo beigu termiņu (2019. gada 30. septembris);

—	ar to, iespējams, nosakot [..] kopējās maksājamās summas izmaiņu, tās lieluma ziņā, ņemot vērā – pēc apelācijas iesniedzējas uzskatiem – objektīvo un labi zināmo faktu par laika finansiālo vērtību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Stanleybet Malta Limited Magellan, Robotec Ltd/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze

(Lieta C-722/19)

(2019/C 432/31)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Stanleybet Malta Limited Magellan, Robotec Ltd

Atbildētāji: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli, Ministero dell’Economia e delle Finanze

Prejudiciālie jautājumi

—	2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. [augusta] Likumu Nr. 102, 21. panta 1. punktā ir paredzēts, ka aplūkojamās koncesijas parasti piešķir vairākiem subjektiem, kurus atlasa atklātās, uz konkurenci balstītās un nediskriminējošās procedūrās;

—	minētā dekrētlikuma 21. panta 4. punktā ir paredzēts, ka 1. punktā minētās koncesijas var pagarināt ne vairāk kā vienu reizi;

—	apelācijas sūdzības iesniedzējas nepiedalījās 2010. gadā izsludinātā konkursā;

—	konkrētās pastāvošās attiecības tika nodibinātas ar vienīgo koncesionāru pēc atklāta konkursa, kurā tika iesniegts viens piedāvājums;

—	pastāvošo koncesijas attiecību turpināšana nozīmētu – praksē – ka šīs attiecības turpinātos ekskluzīvā veidā ar šo vienīgo koncesionāru, nevis ar vairākiem subjektiem, bez papildu konkursa?

Vai Savienības tiesības un it īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 49. un turpmākie panti, 56. un turpmākie panti), kā arī tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, pārskatāmības un objektivitātes, brīvas konkurences, samērīguma, tiesiskās paļāvības un konsekvences [Eiropas Savienības tiesību] principi, kā arī – ja ir piemērojami – Direktīvas 2014/23/ES 3. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisku regulējumu kā 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikuma Nr. 148 20. panta 1. punkta tiesību normas, kurās, piemērojot 2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. augusta Likumu Nr. 102, 21. panta 3. un 4. punktu, ir paredzēts, ka “Agenzia delle dogane e dei monopoli [Muitas un monopolu dienests, Itālija] atļauj turpināt pastāvošās koncesijas attiecības valsts momentloteriju likmju pieņemšanai, arī attālināti, līdz galīgajam termiņam, kas ir paredzēts koncesijas līguma 4. panta 1. punktā, lai nodrošinātu jaunus un lielākus ieņēmumus valsts budžetā, 50 miljonu EUR apmērā 2017. gadā un 750 miljonu EUR apmērā 2018. gadā”, to paredzot:

—	izmantojot vienīgo pastāvošo koncesijas attiecību turpināšanu laikā, nevis vairāku koncesiju pagarināšanu, kas ir minēta 2009. gada 1. jūlija Dekrētlikuma Nr. 78, kas ar grozījumiem ir apstiprināts ar 2009. gada 3. augusta Likumu Nr. 102, 21. panta 4. punktā, un neizsludinot jaunu konkursu;

—	pirms koncesijas termiņa beigām: Dekrētlikums Nr. 148/2017 stājās spēkā 2017. gada 16. oktobrī, proti, tajā pašā dienā, kad tas tika publicēts Itālijas Oficiālajā Vēstnesī [Gazzetta Ufficiale], savukārt koncesijas termiņš beidzās 2019. gada 30. septembrī;

—

Vai Savienības tiesības un it īpaši tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 49. un turpmākie panti, 56. un turpmākie panti), kā arī tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, pārskatāmības un objektivitātes, brīvas konkurences, samērīguma, tiesiskās paļāvības un konsekvences [Eiropas Savienības tiesību] principi, kā arī – ja ir piemērojami – Direktīvas 2014/23/ES 3. un 43. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu tiesisku regulējumu kā minētā dekrēta īstenošanas akti un, konkrēti, Agenzia delle Dogane e dei Monopoli [Muitas un monopolu dienests, Itālija] 2017. gada 1. decembra paziņojumu (protokola Nr.) 0133677, kas, piemērojot 2017. gada 16. oktobra Dekrētlikuma Nr. 148 20. panta 1. punkta tiesību normas un pamatojoties uz momentloteriju pārvaldīšanas koncesijas līguma 4. panta pirmo punktu, kurā ir paredzēts, ka to var pagarināt ne vairāk kā vienu reizi, atliek koncesijas attiecību beigu termiņu uz 2028. gada 30. septembri; katrā ziņā neskarot tā paša 4. panta noteikumus par koncesijas ilguma sadalīšanu divos periodos, attiecīgi 5 un 4 gadu (tādējādi, pēc 5 gadiem no 2019. gada 1. oktobra turpināšana uz papildu 4 gadiem līdz termiņa beigām 2028. gada 30. septembrī ir atkarīga no Muitas un monopolu dienesta izteiktā pārvaldīšanas pozitīva novērtējuma, kas ir jāizsaka līdz 2024. gada 30. martam); ir paredzēts, ka sabiedrība samaksā 50 miljonus EUR līdz 2017. gada 15. decembrim; 300 miljonus EUR līdz 2018. gada 30. aprīlim; un 450 miljonus EUR līdz 2018. gada 31. oktobrim;

—	to paredzot pirms apskatāmās koncesijas sākotnējā beigu termiņa iestāšanās (Muitas un monopolu dienesta paziņojums (protokola Nr.) 0133677 tika pieņemts 2017. gada 1. decembrī, savukārt koncesijas termiņam bija jābeidzas 2019. gada 30. septembrī);

—	ar to nodrošinot 800 miljonu EUR iepriekšējo samaksu agrākos termiņos (50 miljoni EUR līdz 2017. gada 15. decembrim; 300 miljoni EUR līdz 2018. gada 30. aprīlim; un 450 miljoni EUR līdz 2018. gada 31. oktobrim) salīdzinot ar šo beigu termiņu (2019. gada 30. septembris);

—	ar to, iespējams, nosakot [..] kopējās maksājamās summas izmaiņu, tās lieluma ziņā, ņemot vērā – pēc apelācijas iesniedzējas uzskatiem – objektīvo un labi zināmo faktu par laika finansiālo vērtību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. septembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Airbnb Ireland UC, Airbnb Payments UK Ltd/Agenzia delle Entrate

(Lieta C-723/19)

(2019/C 432/32)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Airbnb Ireland UC, Airbnb Payments UK Ltd

Atbildētājs: Agenzia delle Entrate

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesību normas un principi, tostarp Direktīvas 1535/2015/ES (1) 4., 5. un turpmākie panti, Direktīvas 98/34/EK (2) 8. pants un LESD 56. pants, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā bez iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai nekustamo īpašumu starpniecības tīmekļa vietnes pārvaldniekam ir izvirzītas “tehniskas prasības informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanai”, kuras ietver pienākumus sniegt informāciju (nodot Agenzia delle Entrate [Itālijas Ieņēmumu dienestam] datus saistībā ar līgumiem, kas ir noslēgti ar tīmekļa vietnes starpniecību) un nodokļu pienākumus (pienākums ieturēt nodokli no maksājumiem, kas ir veikti saistībā ar līgumiem, kas ir noslēgti ar tīmekļa vietnes starpniecību, un pēc tam ieskaitīt to Valsts kasē)?

Vai Eiropas Savienības tiesību normas un principi, tostarp LESD 3., 18., 32., 44., 49., 56., 101. un turpmākie panti, 116., 120., 127. un turpmākie panti, kā arī Direktīva 2000/31/EK (3) un Direktīva 2006/123/EK (4), nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā:

—	izīrēto nekustamo īpašumu meklēšanas tīmekļa vietnes pārvaldniekiem ir ieviesti pienākumi vākt un nosūtīt datus saistībā ar līgumiem;

—	minēto tīmekļa vietņu pārvaldniekiem, kuri ir iesaistīti īstermiņa īres līgumu īres maksas maksājumos, ir ieviests pienākums darboties kā nodokļu maksātāja starpniekam vai atbildīgajam par nodokļu samaksu;

—	tīmekļa vietņu pārvaldniekiem nerezidentiem, kuriem Itālijā nav pastāvīgas pārstāvniecības, ir ieviests pienākums iecelt pārstāvi nodokļu jautājumos;

—	arī nerezidentiem, kuriem Itālijā nav pastāvīgas pārstāvniecības, ir ieviests pienākums darboties kā atbildīgajiem par nodokļu samaksu saistībā ar vietējo pašvaldību tūristu nodokli?

3)	Vai Eiropas Savienības tiesību pamatprincipi vispārīgi nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas valsts neefektivitāti nodokļu aprēķināšanā un iekasēšanā faktiski pārliek uz uzņēmumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 204, 37. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV 2000, L 178, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 12. decembris) par vadītāju apliecībām (Pārstrādāta versija) (OV 2006, L 376, 36. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 1. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Spānija) – Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Agrario y Alimentario/JN

(Lieta C-726/19)

(2019/C 432/33)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Madrid

Pamatlietas puses

Prasītāja: Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Agrario y Alimentario

Atbildētāja: JN

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 1999/170 (1) 1. un 5. klauzulas lietderīgo iedarbību var uzskatīt par saderīgu tāda līguma uz noteiktu laiku kā pagaidu aizvietošanas darba līgums par brīvas amata vietas aizpildīšanu paredzēšanu, saskaņā ar kuru darba devējam ir ļauts noteikt darba līguma ilgumu, lemt par brīvas amata vietas aizpildīšanas nepieciešamību, tās aizpildīšanas laiku un attiecīgās procedūras ilgumu?

Vai ir jāuzskata, ka Spānijas tiesībās ir transponēts Padomes Direktīvas 1999/170/EK 5. klauzulā noteiktais pienākums veikt vienu vai vairākus pasākumus, lai saistībā ar pagaidu aizvietošanas darba līgumiem par brīvas amata vietas aizpildīšanu novērstu līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu, ja judikatūrā nav noteikts darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku maksimālais ilgums, nav precizēti objektīvi iemesli, kas pamato to pagarināšanu, kā arī nav noteikts šādu darba attiecību pagarinājumu skaits?

Vai Pamatlīguma mērķi un lietderīgo iedarbību apdraud tas, ka Spānijas tiesībās saskaņā ar judikatūru nav neviena efektīva līdzekļa, lai novērstu darba ņēmēju, ar kuriem ir noslēgts pagaidu aizvietošanas darba līgums par brīvas amata vietas aizpildīšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un sodītu par to, ja nav noteikts maksimālais darba tiesisko attiecību ilgums, nav atļauts darba tiesiskās attiecības pārveidot par attiecībām uz nenoteiktu laiku vai uz nenoteiktu laiku bez pastāvīga statusa, lai arī ir pagājuši daudzi gadi, ja darba ņēmējiem netiek izmaksāta kompensācija viņu līguma izbeigšanas gadījumā, ja pārvaldes iestādei nav noteikts pienākums norādīt pagaidu darba tiesisko attiecību pagarināšanas iemeslus, ja daudzus gadus brīva amata vieta netiek piedāvāta atklātā konkursā vai arī netiek uzsākta atlases procedūra?

Vai var uzskatīt, ka ar Padomes Direktīvas 1999/70/EK mērķi ir saderīgas laikā neierobežotas darba tiesiskās attiecības, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas [..] spriedumu C-677/16 (2) ir neparasti ilgas un kuru ilgumu bez jebkādiem ierobežojumiem vai pamatojuma norādīšanas nosaka tikai darba devējs,, ja darba ņēmējs nevar paredzēt darba līguma izbeigšanas laiku un ja [minētās attiecības] var ilgt līdz darba ņēmēja pensionēšanās brīdim, vai arī tās ir jāuzskata par negodīgām?

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas [..] spriedumā C-331/2017 (3) izstrādāto judikatūru var uzskatīt, ka 2008. gada ekonomiskā krīze in abstracto var būt pamatots iemesls tam, ka nav paredzēts nekāds preventīvs līdzeklis pret secīgu darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku Pamatlīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu novērst prasītājas un Madrides kopienas darba tiesisko attiecību ilgšanu laikposmā no 2003. līdz 2008. gadam un to vēlāku pagarināšanu līdz 2016. gadam, tādējādi pagarinot pagaidu nodarbinātību 13 gadu garumā, vai arī atturēt no tās?

(1) Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

(2) Montero Mateos, EU:C:2018:393

(3) Sciotto, EU:C:2018:859

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. oktobrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) – KM/Subdelegación de Gobierno de Albacete

(Lieta C-731/19)

(2019/C 432/34)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: KM

Atbildētājs: Subdelegación de Gobierno de Albacete

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas attiecas uz direktīvu tiešās iedarbības robežām, ir saderīga tāda Tiesas 2015. gada 23. aprīļa sprieduma (lieta C-38/14, Zaizoune) (1) interpretācija, atbilstoši kurai Spānijas iestādes un tiesas var tieši piemērot Direktīvu 2008/115/EK (2) par sliktu trešās valsts valstspiederīgajam, neievērojot un nepiemērojot labvēlīgākas valsts tiesību normas sodu jomā, nosakot smagāku sodu un iespējami neievērojot sodu likumības principu; un vai Spānijas tiesiskā regulējuma neatbilstība direktīvai ir risināma nevis šādi, bet gan ar likuma grozījumiem vai veidos, kas ir paredzēti Savienības tiesībās, lai noteiktu valstij pienākumu pareizi transponēt direktīvas?

(1) EU:C:2015:260

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/30

Prasība, kas celta 2019. gada 23. oktobrī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-788/19)

(2019/C 432/35)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Gossement un C. Perrin)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasījumi

—

atzīt, ka Spānijas Karaliste:

—

nosakot, ka – gadījumā, ja netiek izpildīts pienākums informēt par savu ārvalstīs esošo mantu un mantiskajām tiesībām vai tiek novēloti iesniegta deklarācijas t.s. “Modelo 720” veidlapa – iestājas tādas tiesiskas sekas, ka šie aktīvi tiek uzskatīti par nepamatotu kapitāla pieaugumu, uz kuru neattiecas noilgums;

—	automātiski uzliekot fiksētu naudas sodu 150 % apmērā gadījumā, ja netiek izpildīts pienākums informēt par savu ārvalstīs esošo mantu un mantiskajām tiesībām vai tiek novēloti iesniegta “Modelo 720” veidlapa;

—	pienākuma informēt par savu ārvalstīs esošo mantu un mantiskajām tiesībām neizpildes gadījumā vai “Modelo 720” veidlapas novēlotas iesniegšanas gadījumā piemērojot fiksētus naudas sodus, kas apmēra ziņā ir bargāki par sodiem, kas vispārīgajā regulējumā ir paredzēti līdzīgu pārkāpumu gadījumos;

—	nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti LESD 21., 45., 56. un 63. pantā un EEZ līguma 28., 31., 36. un 40. pantā;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Spānijas nodokļu tiesiskais regulējums uzliek Spānijas iekšzemes nodokļu maksātājiem pienākumu deklarēt noteiktu tiem ārvalstīs piederošu mantu un mantiskās tiesības, iesniedzot nodokļu deklarācijas veidlapu (“Modelo 720”). Šā pienākuma neizpildes vai nepareizas izpildes gadījumā tiek piemērots īpašs sodu regulējums.

Komisija secina, ka sankcijas, kas izpaužas kā aktīvu uzskatīšana par kapitāla pieaugumu, parasto noteikumu par noilgumu nepiemērošana un fiksētie naudas sodi, ir LESD un EEZ līgumā nostiprināto pamatbrīvību ierobežojums. Šie pasākumi – lai arī principā, iespējams, būdami piemēroti, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, proti, cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā - ir nesamērīgi.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/31

Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Eiropas Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-796/19)

(2019/C 432/36)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: Walter Mölls, Cécile Vrignon)

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka, Direktīvas 2007/59/EK (1) mērķiem par kompetento iestādi ieceļot nevis drošības iestādi atbilstoši Direktīvas 2004/49/EK (2) 16. pantam, bet citu iestādi, Austrijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2007/59/EK 3. panta a) punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Direktīvas 2007/59 3. panta a) punktā šīs direktīvas mērķiem kompetentā iestāde esot definēta kā “drošības iestāde, kas minēta Direktīvas 2004/49/EK 16. pantā”.

Austrijas likumdevējs tomēr esot izdarījis atšķirīgu izvēli.

Šis likumdevējs par kompetento iestādi Direktīvas 2004/49 mērķiem nav vis noteicis Bundesminister für Verkehr, Innovation und Technologie (federālo satiksmes, inovāciju un tehnoloģiju ministru) attiecībā uz virkni uzdevumu, kas saistīti ar Direktīvu 2007/59, bet gan par kompetento iestādi ir noteicis Schieneninfrastruktur-Dienstleistungsgesellschaft mbH. Tas neesot saderīgi ar pēdējo minēto direktīvu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (OV 2007, L 315, 51. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (OV 2004, L 164, 44. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/32

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 31. oktobrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 24. septembra spriedumu lietā T–105/17 HSBC Holdings plc u.c./Komisija

(Lieta C-806/19 P)

(2019/C 432/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Christoforou, M. Farley un F. Van Schaik)

Pārējie lietas dalībnieki: HSBC Holdings plc, HSBC Bank plc, HSBC France

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt spriedumu, par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība (336.–354. punkts un rezolutīvā daļa), ciktāl ar to ir atcelti lēmuma (1) 2. pantā noteiktie naudas sodi;

—	noraidīt Vispārējā tiesā iesniegtās HSBC prasības sestā pamata otro, trešo un ceturto pamatu par naudas sodiem un tās pakārtoto prasījumu attiecībā uz neierobežotas jurisdikcijas īstenošanu;

vai, alternatīvi,

—	attiecībā uz Vispārējā tiesā iesniegtās HSBC prasības sestā pamata otro, trešo un ceturto pamatu par naudas sodiem un tās pakārtoto prasījumu attiecībā uz neierobežotas jurisdikcijas īstenošanu nodot lietu izlemšanai Vispārējai tiesai, un

—	piespriest HSBC pilnībā segt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē un pielāgot tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē, lai tie atbilstu šīs apelācijas sūdzības iznākumam.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, sprieduma 345.–353. punktā atzīdama, ka Komisija nav ievērojusi LESD 296. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz HSBC uzliktā naudas soda pamatsummas apmēra noteikšanai izmantoto diskontēšanas koeficientu un līdz ar to uz šī pamata atceldama apstrīdētā lēmuma 2. panta b) punktu.

Vispārējā tiesa esot piemērojusi nepareizo juridisko kritēriju, lai izvērtētu, vai attiecībā uz diskontēšanas koeficientu apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekams. Lēmumos, ar kuriem uzņēmumiem tiek piemēroti naudas sodi par LESD 101. panta pārkāpumu, Komisijai neesot pienākuma nedz norādīt datus saistībā ar naudas sodu aprēķināšanas metodi, nedz arī sniegt visus datus attiecībā uz katru starpposmu, kas ir saistīts ar aprēķina metodi. Piemērojot pareizo juridisko kritēriju, apstrīdētajā lēmumā ietvertais pamatojums atbilstot LESD 296. panta prasībām, jo tajā esot izklāstīts Komisijas pamatojums attiecībā uz: i) nepieciešamību piemērot diskontēšanas koeficientu; ii) diskontēšanas koeficienta apmēru; iii) apstākļus, kurus Komisija ir ņēmusi vērā, noteikdama diskontēšanas koeficienta apmēru; iv) iemeslu, kādēļ Komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu ņemt vērā katru no šiem apstākļiem un v) norādi, kā katrs apstāklis ir ietekmējis diskontēšanas koeficienta apmēru. Turklāt apstrīdētajā lēmumā ietvertais pamatojums esot ļāvis šā lēmuma adresātiem pārliecināties, ka ir ticis ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

(1) Komisijas lēmums (2016. gada 7. decembris) attiecībā uz procedūru, kas paredzēta LESD 101. pantā un EEZ līguma 53. pantā (Lieta AT.39914 – Euro procentu likmju atvasinātie instrumenti) (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 8530).

Vispārējā tiesa

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/34

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembra spriedums – ADDE/Parlaments

(Lieta T-48/17) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlaments - Lēmums, ar kuru par neatbilstīgiem atzīti daži politiskās partijas izdevumi saistībā ar 2015. gada dotācijām - Lēmums, ar kuru piešķirta dotācija par 2017. gadu un paredzēts priekšfinansējums 33 % apmērā no dotācijas maksimālās summas un pienākums sniegt bankas garantiju - Objektivitātes pienākums - Tiesības uz aizstāvību - Finanšu regula - Finanšu regulas piemērošanas noteikumi - Regula (EK) Nr. 2004/2003 - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme)

(2019/C 432/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alliance for Direct Democracy in Europe ASBL (ADDE) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: sākotnēji L. Defalque un L. Ruessmann, vēlāk M. Modrikanen un visbeidzot – Y. Rimokh, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: C. Burgos un S. Alves)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Parlamenta 2016. gada 21. novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstīgiem atzīti daži izdevumi saistībā ar 2015. gada dotāciju, un, otrkārt, Parlamenta 2016. gada 12. decembra lēmumu FINS-2017-13 par dotācijas piešķiršanu prasītājai attiecībā uz 2017. gadu, ciktāl ar minēto lēmumu priekšfinansējums ir aprobežots ar 33 % no dotācijas maksimālās summas, paredzot nosacījumu, ka tiek sniegta bankas garantija.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Parlamenta 2016. gada 21. novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstīgiem atzīti daži izdevumi saistībā ar 2015. finanšu gada dotāciju.

2)	Noraidīt prasību atcelt Parlamenta 2016. gada 12. decembra lēmumu FINS-2017-13 par dotācijas piešķiršanu prasītājai attiecībā uz 2017. finanšu gadu.

3)	Alliance for Direct Democracy in Europe ASBL un Eiropas Parlaments paši sedz savus tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

(1) OV C 78, 13.3.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/35

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – E-Control/ACER

(Lieta T-332/17) (1)

(Enerģētika - ACER Apelācijas valdes lēmums - Reģionu noteikšana jaudu aprēķināšanai - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Daļēja nepieņemamība - Regula (ES) 2015/1222 - ACER kompetence)

(2019/C 432/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) (Vīne, Austrija) (pārstāvis: F. Schuhmacher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (pārstāvji: P. Martinet un E. Tremmel)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Verbund AG (Vīne) (pārstāvis: S. Polster, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil un T. Müller, Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ACER apelācijas valdes 2017. gada 17. marta lēmumu A-001-2017 (konsolidēts), ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzība par ACER lēmumu Nr. 6/2016 saistībā ar reģionu noteikšanu jaudu aprēķināšanai.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) apelācijas valdes 2017. gada 17. marta lēmumu A-001-2017 (konsolidēts), ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzība par ACER lēmumu Nr. 6/2016 saistībā ar reģionu noteikšanu jaudu aprēķināšanai, ciktāl ar to ir noraidīta Energie-Control Austria für die Regulierung der Elektrizitäts- und Erdgaswirtschaft (E-Control) apelācijas sūdzība.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	ACER sedz savus, kā arī atlīdzina ceturtdaļu E-Control tiesāšanās izdevumu.

4)	E-Control sedz trīs ceturdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem.

5)	Čehijas Republika, Polijas Republika un Verbund AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 249, 31.7.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/36

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Austrian Power Grid et Vorarlberger Übertragungsnetz/ACER

(Lieta T-333/17) (1)

(2019/C 432/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Austrian Power Grid AG (Vīne, Austrija) un Vorarlberger Übertragungsnetz GmbH (Bregenz, Austrija) (pārstāvji: H. Kristoferitsch un S. Huber, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (pārstāvji: P. Martinet un E. Tremmel)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Verbund AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis: S. Polster, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil un T. Müller, Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna, Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A. (Konstancin-Jeziorna, Polija) (pārstāvis: M. Szambelańczyk, advokāts)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) apelācijas valdes 2017. gada 17. marta lēmumu A-001-2017 (konsolidēts), ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzība par ACER lēmumu Nr. 6/2016 saistībā ar reģionu noteikšanu jaudu aprēķināšanai, ciktāl ar to ir noraidīta Austrian Power Grid AG et de Vorarlberger Übertragungsnetz GmbH apelācijas sūdzība.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	ACER sedz savus, kā arī atlīdzina ceturtdaļu Austrian Power Grid un Vorarlberger Übertragungsnetz tiesāšanās izdevumu.

4)	Austrian Power Grid un Vorarlberger Übertragungsnetz sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

5)	Čehijas Republika, Polijas Republika, Verbund AG un Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 249, 31.7.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/37

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. oktobra spriedums – Help – Hilfe zur Selbsthilfe/Komisija

(Lieta T-335/17) (1)

(Šķīrējklauzula - Programma pārtikas nodrošināšanai Zimbabves lauku mājsaimniecībām, kuras īpaši skāris pārtikas trūkums (ECHO/ZWE/BUD/2009/02002) - Prasības pārkvalificēšana - Revīzijas ziņojumi - Revīzijas palātas revīzijas ziņojums - OLAF ziņojums - Piešķirto līdzekļu atmaksāšana - Samērīgums - Tiesiskā paļāvība)

(2019/C 432/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Help – Hilfe zur Selbsthilfe eV (Bonna, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji V. Jungkind un P. Cramer, vēlāk V. Jungkind un F. Geber, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Aresu, K. Blanck un A. Katsimerou)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 21. marta lēmumu Ares(2017) 1515573, ar ko tiek uzdots atgūt daļu no projektam ECHO/ZWE/BUD/2009/02002 piešķirtās dotācijas, kā arī uz šo lēmumu pamatoto samaksas pieprasījumu un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar kuru tiek lūgts piespriest Komisijai atmaksāt summu 643 627,72 EUR apmērā, ko prasītāja Komisijai pārskaitījusi atbilstoši 2017. gada 21. marta lēmumam, kā arī 2017. gada 7. aprīļa un 5. septembra samaksas pieprasījumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Help – Hilfe zur Selbsthilfe eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 24.7.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/37

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Rubik’s Brand/EUIPO – Simba Toys (Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra)

(Lieta T-601/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme - Kuba forma, kura skaldnēm ir režģa struktūra - Absolūts atteikuma pamats - Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts) - Apzīmējums, ko veido vienīgi preces forma, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts) - Regulas Nr. 207/2009 75. panta 1. punkta otrais teikums (tagad Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta otrais teikums) - Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts (tagad Regulas 2017/1001 72. panta 6. punkts))

(2019/C 432/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rubik’s Brand Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: K. Szamosi un M. Borbás, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Simba Toys GmbH & Co. KG (Fürth, Vācija) (pārstāvis: O. Ruhl, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 19. jūnija lēmumu lietā R 452/2017-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Simba Toys un Rubik’s Brand.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Rubik’s Brand Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 374, 6.11.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/38

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Autostrada Wielkopolska/Komisija

(Lieta T-778/17) (1)

(Valsts atbalsts - Maksas automaģistrāles koncesija - Likums, kurā paredzēts dažu transportlīdzekļu atbrīvojums no ceļa nodevas - Koncesionāram piešķirta dalībvalsts kompensācija par negūtiem ieņēmumiem - Ceļa ēnnodeva - Lēmums, ar ko atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts pienākums to atgūt - Ieinteresēto personu procesuālās tiesības - Komisijas pienākums ievērot īpašu vērību - Valsts atbalsta jēdziens - Priekšrocība - Koncesionāra finansiālā stāvokļa sagaidāma uzlabošanās - Privātā komersanta kritērijs tirgus ekonomikas apstākļos - LESD 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts - Valsts reģionālais atbalsts)

(2019/C 432/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Autostrada Wielkopolska S.A. (Poznaņa, Polija) (pārstāvji: O. Geiss, D. Tayar un T. Siakka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, K. Herrmann un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un M. Rzotkiewicz)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 25. augusta Lēmumu (ES) 2018/556 par valsts atbalstu SA.35356 (2013/C) (ex 2013/NN, ex 2012/N), ko īstenojusi Polija par labu Autostrada Wielkopolska [..] (OV 2018, L 92, 19. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Autostrada Wielkopolska S.A. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Polijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 32, 29.1.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/39

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Mahr/EUIPO – Especialidades Vira (“Xocolat”)

(Lieta T-58/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Xocolat” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “LUXOCOLAT” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Paziņojuma par iebildumiem pamatojums - Regulas (EK) Nr. 2868/95 15. noteikuma 3. punkta b) apakšpunkts (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 2. panta 4. punkts))

(2019/C 432/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ramona Mahr (Vīne, Austrija) (pārstāvis: T. Rohracher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Śliwińska un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Especialidades Vira, SL (Martorell, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 6. novembra lēmumu lietā R 541/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Especialidades Vira un R. Mahr.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ramona Mahr atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 26.3.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/40

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – Alliance Pharmaceuticals/EUIPO – AxiCorp (“AXICORP ALLIANCE”)

(Lieta T-279/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “AXICORP ALLIANCE” - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes “ALLIANCE” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts - Pierādījumi par agrāku preču zīmju faktisku izmantošanu - Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts - Nicas klasifikācijai pievienotajā alfabētiskajā sarakstā ietverto preču apraksta interpretācija)

(2019/C 432/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alliance Pharmaceuticals Ltd (Chippenham, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: M. Edenborough, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: AxiCorp GmbH (Friedrichsdorf, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1473/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Alliance Pharmaceuticals un AxiCorp.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2018. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1473/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Alliance Pharmaceuticals Ltd un AxiCorp GmbH, ciktāl Apelācijas padome ir noraidījusi tai iesniegto apelācijas sūdzību saistībā ar Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajiem iebildumu pamatiem.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Alliance Pharmaceuticals ir radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.

(1) OV C 231, 2.7.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/41

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – EPSU un Goudriaan/Komisija

(Lieta T-310/18) (1)

(Sociālā politika - Sociālo partneru dialogs Savienības līmenī - Nolīgums “Centrālās valdības iestāžu ierēdņu un darbinieku informēšanas un uzklausīšanas vispārējā sistēma” - Nolīguma pušu kopīgs pieteikums par šā nolīguma īstenošanu Savienības līmenī - Komisijas atteikums iesniegt Padomei priekšlikumu lēmumam - Prasība atcelt tiesību aktu - Pārsūdzams tiesību akts - Pieņemamība - Komisijas rīcības brīvība - Sociālo partneru autonomija - Subsidiaritātes princips - Samērīgums)

(2019/C 432/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Federation of Public Service Unions (EPSU) (Brisele, Beļģija) un Jan Willem Goudriaan (Brisele) (pārstāvji: R. Arthur, solicitor, R. Palmer un K. Apps, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Martínez del Peral, M. van Beek un M. Kellerbauer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 5. marta lēmumu, ar kuru tā atteicās iesniegt Eiropas Savienības Padomei priekšlikumu lēmumam par nolīguma “Centrālās valdības iestāžu ierēdņu un darbinieku informēšanas un uzklausīšanas vispārējā sistēma” īstenošanu, ko 2015. gada 21. decembrī parakstīja Délégation syndicale de l’administration nationale et européenne [Eiropas valstu pārvaldes arodbiedrību sadarbības tīkls] (DSANE) un Employeurs de l’administration publique européenne [Eiropas publiskās pārvaldes darba devēju apvienība] (EAPE).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	European Federation of Public Service Unions (EPSU) un Jan Goudriaan, no vienas puses, un Eiropas Komisija, no otras puses, paši sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 259, 23.7.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/41

Vispārējās tiesas 2019. gada 5. novembra spriedums – APEDA/EUIPO – Burraq Travel & Tours General Tourism Office (“SIR BASMATI RICE”)

(Lieta T-361/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SIR BASMATI RICE” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2019/C 432/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agricultural and Processed Food Products Export Development Authority (APEDA) (New Delhi, Indija) (pārstāvis: N. Dontas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Capostagno, J. Ivanauskas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Burraq Travel & Tours General Tourism Office SA (Atēnas, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. marta lēmumu lietā R 90/2017-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp APEDA un Burraq Travel & Tours General Tourism Office.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. marta lēmuma lietā R 90/2017-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Agricultural and Processed Food Products Export Development Authority (APEDA) un Burraq Travel & Tours General Tourism Office SA rezolutīvās daļas 3. punktu, ciktāl ar to ir noraidīts pieteikums atzīt par spēkā neesošu Eiropas Savienības grafisko preču zīme “SIR BASMATI RICE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30., 31. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un kas nav “sāgo” vai “makslīgie rīsi [termiski neapstrādāti]”, kas ietilpst 30. klasē.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā Apelācijas padomē radušos izdevumus.

(1) OV C 276, 6.8.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/42

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembrī spriedums – Intas Pharmaceuticals/EUIPO – Laboratorios Indas (“INTAS”)

(Lieta T-380/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “INTAS” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “indas” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu un preču līdzība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pierādījumi par agrāku preču zīmju faktisku izmantošanu - Regulas 2017/1001 47. pants)

(2019/C 432/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intas Pharmaceuticals Ltd (Ahmedabad, Indija) (pārstāvis: F. Traub, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un H. O’Neill)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Laboratorios Indas, SA (Pozuelo de Alarcón, Spānija) (pārstāvis: A. Gómez López, avocat)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 16. aprīļa lēmumu lietā R 815/2017-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Laboratorios Indas un Intas Pharmaceuticals.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Intas Pharmaceuticals Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 294, 20.8.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/43

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – CdT/EUIPO

(Lieta T-417/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Institucionālās tiesības - Pienākums uzticēt CdT tulkošanas darbus, kas ir nepieciešami EUIPO darbībai - Vienošanās starp CdT un EUIPO laušana - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem publicēšana - Iebilde par nepieņemamību - Intereses celt prasību neesamība - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Daļēja nepieņemamība)

(2019/C 432/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT) (pārstāvji: J. Rikkert un M. Garnier)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvji: N. Bambara un D. Hanf)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, EUIPO2018. gada 26. aprīļa vēstuli, ciktāl ar to tika paziņots tā nodoms pēc 2018. gada 31. decembris nepagarināt ar CdT noslēgto vienošanos par tulkošanas pakalpojumiem, kas ir nepieciešami EUIPO darbībai, otrkārt, EUIPO2018. gada 26. aprīļa vēstuli, ciktāl ar to CdT tiek informēts par tā nodomu piesardzības dēļ veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu tulkošanas pakalpojumu nepārtrauktību pēc 2018. gada 31. decembra, tostarp publicējot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, un, treškārt, EUIPO lēmumu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem ar atsauces numuru 2018/S 114 – 258472, otrām kārtām par prasību aizliegt EUIPO parakstīt līgumus saistībā ar šo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu un trešām kārtām par prasību atzīt par prettiesisku uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem publicēšanu, kurus veic Eiropas Savienības aģentūra vai jebkura cita vienība vai struktūra, kuras izveides regulā ir paredzēts, ka tulkošanas pakalpojumus sniedz CdT.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību par prasījumiem, kas izklāstīti prasībā atcelt lēmumu par vienošanās, kas 2016. gada 13. decembrī noslēgta starp Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (CdT) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), laušanu.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no CdT tiesāšanās izdevumiem, tostarp tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā lietā T-417/18 R.

(1) OV C 341, 24.9.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/44

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. oktobra spriedums – Palo/Komisija

(Lieta T-432/18) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pensijas - Pensiju shēmas noteikumi - Atlaišanas pabalsts - Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 2. punkts - Vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi - Tiesiskā paļāvība - Labas pārvaldības princips - Rūpības pienākums)

(2019/C 432/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Peeter Palo (Tallina, Igaunija) (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin un D. Milanowska)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas 2017. gada 5. oktobra lēmumu neizmaksāt prasītājam Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 2. punktā – redakcijā, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 2013, L 287, 15. lpp.), – paredzēto atlaišanas pabalstu, un atcelt Komisijas 2018. gada 10. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība par minēto lēmumu, un, otrkārt, atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Peeter Palo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 319, 10.9.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/45

Vispārējās tiesas 2019. gada 15. oktobra spriedums – Vans/EUIPO (“ULTRARANGE”)

(Lieta T-434/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ULTRARANGE” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vans, Inc. (Costa Mesa, Kalifornija, Amerikas Savienotajās Valstis) (pārstāvji: M. Hirsch un M. Metzner, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 2544/2017-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “ULTRARANGE” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Vans, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 301, 27.8.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/45

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. oktobra spriedums – Biasotto/EUIPO – Oofos (“OO”)

(Lieta T-454/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “OO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “OO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Biasotto (Trévise, Itālija) (pārstāvji: F. Le Divelec Lemmi, R. Castiglioni un E. Cammareri, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Markakis un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Oofos, Inc. (Reno, Nevada, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J. Klink, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 15. maija lēmumu lietā R 1281/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Oofos un A. Biasotto.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Alessandro Biasotto atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 352, 1.10.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/46

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – ZPC Flis/EUIPO – Aldi Einkauf (“Happy Moreno choco”)

(Lieta T-498/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Happy Moreno choco” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “MORENO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ar agrākām valsts grafiskām preču zīmēm aptverto preču saraksta aizstāšana - Apelācijas padomes lēmuma labošana - Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkts - Juridiskais pamats - Agrākā lēmumpieņemšanas prakse - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība)

(2019/C 432/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZPC Flis sp.j. (Radziejowice, Polija) (pārstāvis: M. Kondrat, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: K. Kompari un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Esene, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 31. maija lēmumu lietā R 1464/2017-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldi Einkauf un ZPC Flis.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 31. maija lēmumu lietā R 1464/2017-1, ciktāl ar to ir atteikta pieteiktās preču zīmes reģistrācija attiecībā uz šādām precēm: “kafijas aizstājēji; tēja, kakao; preces, kas ir izgatavotas no kakao; dzērieni uz šokolādes pamata; visas iepriekš minētās preces arī šķīstošu produktu veidā”, izņemot kakao attiecībā uz pēdējām minētajām precēm.

Apmierināt iebildumus attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikuma norādītajām precēm un pakalpojumiem, izņemot pakalpojumus, kas ietilpst 35. klasē un atbilst šādam aprakstam: “cepumu izgatavošanas formu mazumtirdzniecība vai vairumtirdzniecība; cepumu izgatavošanas formu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tīmeklī”.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

4)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 352, 1.10.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/47

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Atos Medical/EUIPO – Andreas Fahl Medizintechnik- Vertrieb (Medicīniskie plāksteri)

(Lieta T-559/18) (1)

(Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kas attēlo medicīnisku plāksteri - Agrāku dizainparaugu nodošana atklātībā - Spēkā neesamības pamats - Individuāls raksturs - Informēts lietotājs - Autora brīvības pakāpe - Atšķirīgs kopējais iespaids - Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25.panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Atos Medical GmbH (Troisdorf, Vācija) (pārstāvji: K. Middelhoff, G. Schoenen un S. Biermann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Andreas Fahl Medizintechnik- Vertrieb GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvis: F. Kramer, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 2215/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Atos Medical un Andreas Fahl Medizintechnik-Vertrieb.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Atos Medical GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 5.11.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/48

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – Atos Medical/EUIPO – Andreas Fahl Medizintechnik- Vertrieb (Medicīniskie plāksteri)

(Lieta T-560/18) (1)

(2019/C 432/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Atos Medical GmbH (Troisdorf, Vācija) (pārstāvji: K. Middelhoff, G. Schoenen un S. Biermann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2018. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 2216/2016-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Atos Medical un Andreas Fahl Medizintechnik-Vertrieb.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Atos Medical GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 5.11.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/48

Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembra spriedums – Local-e-motion/EUIPO – Volkswagen (“WE”)

(Lieta T-568/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “WE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “WE” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Local-e-motion GmbH (Dorstena, Vācija) (pārstāvis: D. Sprenger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: W. Schramek, M. Fischer un D. Hanf)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Volkswagen AG (Volfsburga, Vācija) (pārstāvji: F. Thiering un L. Steidle, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmumu lietā R 128/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volkswagen un Local-e-motion.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Local-e-motion GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/49

Vispārējās tiesas 2019. gada 15. oktobra spriedums – Boxer Barcelona/EUIPO – X–Technology Swiss (“XBOXER BARCELONA”)

(Lieta T-582/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “XBOXER BARCELONA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas attēlo burtu “x” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Pierādījumi - Regulas 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts - Reģistrācijas pieteikuma apjoma ierobežošana procesā apelācijas padomē - Regulas 2017/1001 49. panta 1. punkts)

(2019/C 432/57)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Boxer Barcelona, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis: A. Canela Giménez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: X–Technology Swiss GmbH (Wollerau, Šveice) (pārstāvis: A. Zafar, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 12. jūlija lēmumu lietā R 2186/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp X–Technology Swiss un Boxer Barcelona.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Boxer Barcelona, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 427, 26.11.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/50

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – E.I. Papadopoulos/EUIPO – Europastry (“fripan VIENNOISERIE CAPRICE Pur Beurre”)

(Lieta T-628/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “fripan VIENNOISERIE CAPRICE Pur Beurre” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Caprice” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 432/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Viomichania mpiskoton kai eidon diatrofis E.I. Papadopoulos SA (Moschato-Tavros, Grieķija) (pārstāvji: C. Chrysanthis, P. V. Chardalia un A. Vasilogamvrou, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Lapinskaite, S. Palmero Cabezas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Europastry, SA (Sant Cugat del Vallès, Spānija) (pārstāvis: L. Estropá Navarro, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 8. augusta lēmumu lietā R 493/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Viomichania mpiskoton kai eidon diatrofis E.I. Papadopoulos un Europastry.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Viomichania mpiskoton kai eidon diatrofis E. I. Papadopoulos SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 455, 17.12.2018.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/51

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. oktobra spriedums – ZV/Komisija

(Lieta T-684/18) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Paziņojums par vakanci - Komisijas mediatora vietnieks - Process - Nopelnu vērtējums)

(2019/C 432/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZV (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Radu Bouyon, G. Berscheid un L. Vernier)

Priekšmets

Prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 270. pantu, un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 8. februāra lēmumu par A iecelšanu Komisijas mediatora vietnieka amatā un 2018. gada 12. februāra dokumentu, ar kuru Komisija prasītāju informēja par atlases procedūras rezultātu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ZV sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 35, 28.1.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/51

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – ZPC Flis/EUIPO – ZPC Flis/EUIPO – Aldi Einkauf (“FLIS Happy Moreno choco”)

(Lieta T-708/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “FLIS Happy Moreno choco” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “MORENO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Preču, kuras aptver agrākas valsts grafiskas preču zīmes, saraksta aizstāšana - Apelācijas padomes lēmuma labošana - Regulas 2017/1001 102. panta 1. punkts - Juridiskais pamats - Agrākā lēmumpieņemšanas prakse - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība)

(2019/C 432/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZPC Flis sp.j. (Radziejowice, Polija) (pārstāvis: M. Kondrat, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: K. Kompari un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG, (Esene, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 13. septembra lēmumu lietā R 2113/2017-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldi Einkauf un ZPC Flis.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 13. septembra lēmumu lietā R 2113/2018-1, ciktāl ar to tika atteikta preču zīmes reģistrācija attiecībā uz: “kafijas aizstājējiem; tēju, kakao; produktiem, kas iegūti no kakao; dzērieniem uz šokolādes bāzes; visiem iepriekšminētiem produktiem arī to šķīstošā formā”, izņemot kakao saistībā ar pēdējiem minētajiem.

2)	Apmierināt iebildumu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas norādīti reģistrācijas pieteikumā, izņemot pakalpojumus, kuri ietilpst 35. klasē un atbilst šādam aprakstam: “cepumu formu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, cepumu formu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība Internetā”.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

4)	Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 4.2.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/52

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra spriedums – United States Seafoods/EUIPO (“UNITED STATES SEAFOODS”)

(Lieta T-10/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “UNITED STATES SEAFOODS” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2019/C 432/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: United States Seafoods LLC (Sietla, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: C. Spintig, S. Pietzcker un M. Prasse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 11. oktobra lēmumu lietā R 817/2018-5 attiecībā uz grafiskas preču zīmes “UNITED STATES SEAFOODS” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	United States Seafoods LLC sedz savus, kā arī atlīdzina EUIPO tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 93, 11.3.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/53

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra spriedums – MSI Svetovanje/EUIPO – Industrial Farmaceutica Cantabria (“nume”)

(Lieta T-41/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “nume” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “numederm” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MSI Svetovanje, marketing, d.o.o. (Vrhnika, Slovēnija) (pārstāvis: M. Maček, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Ruzek un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Industrial Farmaceutica Cantabria, SA (Madride, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 8. novembra lēmumu lietā R 722/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Industrial Farmaceutica Cantabria un Nutrismart d.o.o.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	MSI Svetovanje, marketing, d.o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 112, 25.3.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/54

Prasība, kas ir celta 2019. gada 7. novembrī – A9.com/EUIPO (Zvana attēlojums)

(Lieta T-240/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo zvanu, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (ES) 2017/1001 94. pants - Atšķirtspējas neesamība - Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 432/63)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: A9.com, Inc. (Palo Alto, Kalifornija, Amerikas Savienotajās Valstis) (pārstāvji: A. Klett, C. Mikyska un R. Walther, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 4. februāra lēmumu lietā R 1309/2018-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma, kas attēlo zvanu, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	A9.com, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 24.6.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/54

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra rīkojums – Liaño Reig/VNV

(Lieta T-557/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Ekonomikas un monetārā politika - Kompensācijas prasījums - Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms - Noregulējuma procedūra - Noregulējuma shēma attiecībā uz Banco Popular Español - Daļēja atcelšana - Nedalāmība - Nepieņemamība)

(2019/C 432/64)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carmen Liaño Reig (Alcobendas, Spānija) (pārstāvis: F. López Antón, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (pārstāvji: B. Meyring, S. Schelo, F. Málaga Diéguez, F. Fernández de Trocóniz Robles, T. Klupsch, M. Bettermann, S. Ianc un M. Rickert, advokāti)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt VNV 2017. gada 7. jūnija Lēmuma SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, SA 6. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ciktāl ar šo tiesību normu ir paredzēta pašu kapitāla 2. kategorijas finanšu instrumentu, kuri ir identificēti ar International Securities Identification Number (vērtspapīru starptautiskais identifikācijas numurs, ISIN) XS 0550098569, pārveidošana jaunās Banco Popular Español akcijās, kā arī pagaidu vērtējums, ko veic neatkarīgs eksperts, un pagaidu vērtējums, ko veic VNV, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 266. pantu un ar kuru tiek lūgta no atcelšanas izrietošā to zaudējumu kompensācija, kuri esot radušies šīs pārveidošanas rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Banco Santander SA, Spānijas Karalistes un Eiropas Komisijas pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Carmen Liaño Reig sedz savus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes (VNV) tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas ir saistīti ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	Carmen Liaño Reig, VNV, Banco Santander, Spānijas Karaliste un Komisija katra pati sedz savus izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 357, 23.10.2017.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/55

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 20. septembra rīkojums – ZW/EIB

(Lieta T-727/18 R)

(Pagaidu noregulējums - Civildienests - Nepieņemamība)

(2019/C 432/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZW (pārstāvis: T. Petsas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus, lai tiktu apturēti vai pagarināti noteikti termiņi un tiktu izdots rīkojums iesniegt dokumentus.

Rezolutīvā daļa:

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/56

Vispārējās tiesas 2019. gada 25. oktobra rīkojums – Briois/Parlaments

(Lieta T-750/18) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta loceklis - Privilēģijas un imunitāte - Lēmums atcelt parlamentāro imunitāti - Deputāta mandāta izbeigšanās - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2019/C 432/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Steeve Briois (Enēna–Bomona [Hénin-Beaumont], Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Alonso de León un C. Burgos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2018. gada 24. oktobra lēmumu P8_TA(2018)0401 atcelt prasītāja parlamentāro imunitāti.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 82, 4.3.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/56

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. oktobra rīkojums – Jap Energéticas y Medioambientales/Komisija

(Lieta T-145/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dotāciju nolīgums, kas noslēgts finanšu instrumenta videi (LIFE+) ietvaros - Paziņojums par parādu - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un ir no tām nenodalāms - Prasības pārkvalificēšanas neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2019/C 432/67)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jap Energéticas y Medioambientales, SL (Valensija, Spānija) (pārstāvis: G. Alabau Zabal, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un S. Izquierdo Pérez)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt paziņojumu par parādu, kuru Komisija izdevusi 2019. gada 14. janvārī, lai atgūtu summu 82 750,96 EUR apmērā, kas prasītājai izmaksāta saistībā ar finanšu atbalstu projektam, kurā paredzēts izveidot prototipu ūdeņraža ieguvei, izmantojot tīru ūdeni, amonjaku un pārstrādātu alumīniju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Jap Energéticas y Medioambientales, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 155, 6.5.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/57

Vispārējās tiesas 2019. gada 24. oktobra rīkojums – Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-188/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss - Savienības septītā pamatprogramma - Revīzija - Darba laika uzskaites tabulu neaizpildīšana - Par neattiecināmām atzītas personāla izmaksas - Komisijas lēmums par galīgā revīzijas ziņojuma apstiprināšanu - Nepieņemamība)

(2019/C 432/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: S. Brandon un Z. Lavery, kuriem palīdz T. Johnston un J. Scott, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lyal, A. Kyratsou un M. Siekierzyńska)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 272. pantu un ar kuru tiek lūgts atzīt, ka, apstiprinot kā galīgu revīzijas ziņojumu ar atsauces numuru 14-BA 262-013 attiecībā uz dotāciju nolīgumu projektiem “Combine”, “EUFAR” un “THOR” izpildi, kuru saņēmēja ir Met Office, nacionālā meteoroloģijas institūcija, kas Apvienotās Karalistes valdības iestāžu struktūras ietvaros ir piesaistīta Komercdarbības, enerģētikas un rūpniecības stratēģijas ministrijai, Komisija nav pareizi interpretējusi un piemērojusi līgumiskos noteikumus attiecībā uz šiem projektiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 172, 20.5.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/58

Vispārējās tiesas 2019. gada 25. oktobra rīkojums – Le Pen/Parlaments

(Lieta T-211/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta deputāts - Privilēģijas un imunitāte - Lēmums atcelt parlamenta deputāta imunitāti - Deputāta pilnvaru termiņa beigšanās - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2019/C 432/69)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Marie Le Pen (Saint-Cloud, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: N. Görlitz un C. Burgos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta 2019. gada 12. marta Lēmumu P8_TA(2019)0136 atcelt parlamenta deputāta imunitāti prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 187, 3.6.2019.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/58

Vispārējās tiesas 2019. gada 23. oktobra rīkojums – Walker u.c./Parlaments un Padome

(Lieta T-383/19 R)

(Pagaidu noregulējums - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (ES) 2018/1806 - Savienības pilsonības zaudēšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Pamatprasības acīmredzama nepieņemamība - Nepieņemamība)

(2019/C 432/70)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hilary Elizabeth Walker (Cadix, Spānija), Jennifer Ann Cording (Valdagno, Itālija), Douglas Edward Watson (Beaumont-du-Périgord, Francija), Christopher David Randolph (Ballinlassa Belcarra Castlebar, Īrija), Michael Charles Strawson (Serralongue, Francija) (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Warin un R. van de Westelaken) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Cholakova, R. Meyer un M. Bauer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, apturēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/592 (2019. gada 10. aprīlis), ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV 2019, L 103 I, 1. lpp.), izpildi un, otrkārt, noteikt atsevišķus pagaidu pasākumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/59

Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – VeriGraft/EASME

(Lieta T-688/19)

(2019/C 432/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VeriGraft AB (Gēteborga, Zviedrija) (pārstāvji: P. Hansson un A. Johansson, advokāti)

Atbildētāja: Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	konstatēt un atzīt, ka nav spēkā EASME lēmums, ar ko tā izbeigusi Dotācijas nolīgumu Nr. 778620 P-TEV; un

—	piespriest EASME atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza divus galvenos pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tiesiskais pamats, uz ko EASME atsaukusies, izbeidzot nolīgumu, nav piemērojams un ka līdz ar to šis EASME lēmums nav spēkā.

—

EASME savu lēmumu par dotācijas nolīgumu izbeigšanu ir pieņēmusi, atsaucoties tikai uz noteikumu, ka dotācijas nolīgumu var izbeigt, ja “saņēmējs vai jebkura fiziska persona, kam ir pilnvaras to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus tā vārdā, ir atzīti par vainīgu profesionālās darbības pārkāpumā, kas pierādīts ar jebkādiem līdzekļiem”.

—	Tā kā nedz saņēmēja, proti, VERIGRAFT, nedz kāda fiziska persona, kas ir pilnvarota to pārstāvēt vai pieņemt lēmumus tās vārdā, nav atzīta par vainīgu profesionālās darbības pārkāpumā, šis tiesiskais pamats nav piemērojams un līdz ar to lēmums par izbeigšanu nav spēkā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka dotācijas nolīguma izbeigšana ir pretrunā samērīguma principam.

—	Šā dotācijas nolīguma izbeigšana ir arī pretrunā samērīguma principam, tāpēc ka šāda rīcība nebija nedz lietderīga, nedz nepieciešama, lai sasniegtu izvirzīto, tiesiski pamatoto mērķi, un tāpēc ka nolīguma izbeigšana radīja slogu VERIGRAFT, kas ir acīmredzami nesamērīgs ar sasniedzamo mērķi.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/60

Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Daily Mail un General Trust plc u.c./Komisija

(Lieta T-690/19)

(2019/C 432/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Daily Mail un General Trust plc (Londona, Apvienotā Karaliste), Ralph US Holdings (Londona) un Daily Mail un General Holdings Ltd (Londona) (pārstāvji: J. Lesar, Solicitor, un K. Beal, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas lēmumu (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko Apvienotā Karaliste īstenojusi attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu grupu finansēšanas atbrīvojumu, ciktāl tas attiecas uz kādu no prasītājiem;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza desmit prasības pamatus.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā vai vērtējumā, izvēloties atsauces sistēmu nodokļu režīma analīzei. Komisijai esot bijis jāizskata atsauces sistēma kā AK sabiedrību ienākuma nodokļa sistēma, nevis kā tikai kontrolēto ārvalstu uzņēmumu (controlled foreign companies, turpmāk tekstā – “CFC”) sistēma.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā vai vērtējumā, izvēloties kļūdainu pieeju CFC sistēmas analīzei. Apstrīdētā lēmuma (124.) līdz (126.) apsvērumā Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) [UK’s Taxation (International and Other Provisions) Act] likuma 9.A sadaļas 9. nodaļas normas ir atkāpe no tā 5. nodaļā noteiktā vispārējā nodokļu samaksas pienākuma.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma (127.) līdz (151.) apsvērumā konstatējot, ka selektivitātes kritērijs bija izpildīts ar to, ka pret uzņēmumiem faktiski un juridiski salīdzināmās situācijās bija atšķirīga attieksme.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka “pilnīgs” atbrīvojums saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371.IB pantu esot attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbrīvojums 75 % apmērā saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371.ID pantu esot attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka nodokļa maksāšanas pienākuma noteikšana tiem CFC, kuri atbilst 9. nodaļā ietvertajiem izņēmumiem, kā kategorijai, pārkāptu prasītājas brīvību veikt uzņēmējdarbību pretēji LESD 49. pantam.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā vai vērtējumā attiecībā uz atbrīvojumu 75 % apmērā un fiksētās proporcijas jautājumu.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums neatbilstot Savienības tiesību vispārējam nediskriminācijas jeb vienlīdzības principam.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pēc analoģijas piemērojot vai nepamatoti izmantojot Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 (1), kas ratione temporis nebija piemērojama, normas.

10.

Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma (176.) apsvērumā konstatējot, ka pastāv patiesā labuma guvēju kategorija (tostarp prasītāji) un ka prasītāji esot saņēmuši atbalstu, kurš esot jāatgūst atbilstoši apstrīdētā lēmuma 2. panta 1. punktam.

(1) 1Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV 2016, L 193, 1. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/61

Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Hill & Smith Holdings un Hill & Smith Overseas/Komisija

(Lieta T-691/19)

(2019/C 432/73)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hill & Smith Holdings plc (Solihull, Apvienotā Karaliste) un Hill & Smith Overseas Ltd (Solihull) (pārstāvji: J. Lesar, Solicitor, un K. Beal, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas Lēmumu C(2019) 2526 final (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu grupu finansēšanas atbrīvojumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza desmit prasības pamatus.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka “pilnīgs” atbrīvojums saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371.IB pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbrīvojums 75 % apmērā saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371ID pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka nodokļa maksāšanas pienākuma noteikšana tiem CFC, kuri atbilst 9. nodaļā ietvertajiem izņēmumiem, kā kategorijai pārkāptu prasītāju brīvību veikt uzņēmējdarbību pretēji LESD 49. pantam.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā vai vērtējumā attiecībā uz atbrīvojumu 75 % apmērā un fiksētās proporcijas jautājumu.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums neatbilstot Savienības tiesību vispārējam nediskriminācijas jeb vienlīdzības principam.

Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pēc analoģijas piemērojot vai nepamatoti izmantojot Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 (1), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, kas ratione temporis nebija piemērojama, normas.

10.

Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma (176.) apsvērumā konstatējot, ka pastāv patiesā labuma guvēju kategorija (tostarp prasītāji) un ka prasītāji esot saņēmuši atbalstu, kurš esot jāatgūst atbilstoši apstrīdētā lēmuma 2. panta 1. punktam.

(1) Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV 2016, L 193, 1. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/63

Prasība, kas celta 2019. gada 8. oktobrī – Rentokil Initial un Rentokil Initial 1927/Komisija

(Lieta T-692/19)

(2019/C 432/74)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Rentokil Initial plc (Camberley, Apvienotā Karaliste), Rentokil Initial 1927 plc (Camberley) (pārstāvji: J. Lesar, Solicitor, un K. Beal, QC)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu C(2019) 2526 final (2019. gada 2. aprīlis) par valsts atbalstu SA.44896, ko īstenojusi Apvienotā Karaliste attiecībā uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu grupu finansēšanas atbrīvojumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza desmit prasības pamatus.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka atbrīvojums 75 % apmērā saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371ID pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka “saskaņotu procentu” izņēmums saskaņā ar AK 2010. gada Likuma par nodokļiem (starptautiskie un citi noteikumi) 371IE pantu ir attaisnojams ar nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo struktūru. Pakārtoti, Komisijas lēmums saistībā ar “saskaņotu procentu” izņēmumu esot prettiesisks, jo Komisija nav norādījusi atbilstošu šī lēmuma pamatojumu pretēji LESD 296. pantam.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka nodokļa maksāšanas pienākuma noteikšana tiem CFC, kuri atbilst 9. nodaļā ietvertajiem izņēmumiem, kā kategorijai, pārkāptu prasītāju brīvību veikt uzņēmējdarbību pretēji LESD 49. pantam.

7.	Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda novērtējumā vai vērtējumā attiecībā uz atbrīvojumu 75 % apmērā un fiksētās proporcijas jautājumu.

8.	Ar astoto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums neatbilstot Savienības tiesību vispārējam nediskriminācijas jeb vienlīdzības principam.

9.	Ar devīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pēc analoģijas piemērojot vai nepamatoti izmantojot Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 (1), kas ratione temporis nebija piemērojama, normas.

10.

Ar desmito prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot LESD 107. panta 1. punktu, apstrīdētā lēmuma (176.) apsvērumā konstatējot, ka pastāv patiesā labuma guvēju kategorija (tostarp prasītāji) un ka tie (prasītāji) esot saņēmuši atbalstu, kurš esot jāatgūst atbilstoši apstrīdētā lēmuma 2. panta 1. punktam.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/64

Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – DD/FRA

(Lieta T-703/19)

(2019/C 432/75)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DD (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest izmaksāt prasītājam kompensāciju par šajā prasībā aprakstīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono lēsts 50 000 EUR apmērā;

—	atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) vadītāja 2018. gada 21. decembra lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja lūgums atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam;

—	ja nepieciešams, atcelt FRA direktora 2019. gada 24. jūnija lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka izmeklētājiem nebija pilnvaru izmeklēt iespējamo prasītāja izdarīto pārkāpumu atbilstoši Civildienesta noteikumu 17. vai 11. pantam vai veikt izmeklēšanu par prasītāja 2014. gada 5. marta e-pastu, un ka administratīvajai izmeklēšanai nav tiesiska pamata. FRA esot pārkāpusi Civildienesta noteikumu 86. panta 2. punktu un Valdes Lēmuma 2013/01 2. panta 1. punktu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka administratīvās izmeklēšanas uzsākšana nav bijusi balstīta uz pamatotām aizdomām par disciplināru pārkāpumu, pamatojoties uz prima facie pierādījumiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja neinformēšana par administratīvās izmeklēšanas uzsākšanu un ar to saistīto lēmumu nepaziņošana, kad viņš to bija pieprasījis, ir prettiesiska.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka izmeklēšana un pirmsdisciplinārā procedūra bija pārmērīgi un nepamatoti ilgas.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka izmeklēšanas noslēguma lēmums nebija pamatots un neatbilda Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pantam.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka izmeklēšanas ziņojumā ir pieļauta tiesību kļūda un acīmredzamā kļūda vērtējumā.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots konfidencialitātes pārkāpums.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 45/2001 (1) 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvota rūpības pienākuma neizpilde, objektivitātes un neitralitātes neesamība, kā arī pilnvaru nepareiza izmantošana.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/65

Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Basaglia/Komisija

(Lieta T-727/19)

(2019/C 432/76)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giorgio Basaglia (Milāna, Itālija) (pārstāvis: G. Balossi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējo tiesu atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 4. septembra Lēmumu C(2019) 6474 final saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 Īstenošanas noteikumu 4. pantu.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājam ir atteikta piekļuve dažiem dokumentiem, kas attiecas uz dažādiem Kopienas līdzfinansētiem projektiem, saistībā ar kuriem Tribunale di Milano [Milānas tiesas] prokuratūrā tiek izskatīta lieta.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: sākotnējā pieteikuma piemērošanas jomas vienpusējs ierobežojums un nosacījumu neizpilde. Šajā ziņā tiek norādīts:

—	šajā gadījumā nepastāv nekādi ārkārtēji apstākļi, kas varētu attaisnot tiesību uz piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem un līdz ar to indivīda tiesību uz aizstāvību kriminālprocesā, kas ir ierosināts pret to kādā dalībvalstī, ierobežojumu;

—	ņemot vērā šīs intereses, darba slodze, ko prasītu pieprasīto dokumentu kopiju izgatavošana, nav nesamērīga;

—	apstrīdētajā lēmumā norādītajai judikatūrai nav nozīmes, un

—	lēmumā nav veikta pareiza pušu interešu izsvēršana.

Otrais pamats: personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība. Šajā ziņā tiek norādīts:

—	lēmumā nav veikta pareiza pušu interešu izsvēršana;

—	lēmumā tiek kļūdaini noliegtas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz pieprasīto datu izpaušanu, un

—	prasītāja prasījumi nepārsniedz aizsargājamās intereses.

Trešais pamats: fiziskas vai juridiskas personas komercinterešu aizsardzība. Šajā ziņā tiek norādīts, ka:

—	apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā, ka pieprasītie dokumenti skar Kopienas projektus, kas attiecas uz tālu pagātni un ir jau pabeigti, tādēļ tiesības uz komercinterešu aizsardzību noteikti ir mazinājušās, un

—	lēmumā nav veikta pareiza pušu interešu izsvēršana.

Ceturtais pamats: sabiedrības interešu neesamība.

—	Šajā ziņā tiek norādīts, ka apstrīdētajā lēmumā tiek kļūdaini noliegts, ka patiesības noskaidrošana kriminālprocesā, kas notiek kādā dalībvalstī, ir acīmredzamas sabiedrības intereses.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/66

Prasība, kas celta 2019. gada 29. oktobrī – Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology un Sunowe Solar/Komisija

(Lieta T-733/19)

(2019/C 432/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology LTD (Shaoxing, Ķīna), Sunowe Solar GmbH (Nirnberga, Vācija) (pārstāvji: Y. Melin, advokāts, un D. Arnold, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1329 (2019. gada 6. augusts), kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1570 atcelto saistību pārkāpšanas dēļ atzīst par nederīgiem Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Ltd izdotos rēķinus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt un jebkurai personai, kas varētu saņemt atļauju iestāties lietā atbildētājas prasījumu atbalstam, – segt savus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, atzīstot attiecīgos rēķinus par nederīgiem, esot rīkojusies prettiesiski, jo pilnvaras, uz kurām tā atsaucās, lai šādi rīkotos, ir vai nu beigušās vai atsauktas, ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 1238/2013 un Nr. 1239/2013 no 2015. gada 7. decembra vairs nav spēkā. Līdzīgi Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 un 2017/366 nav spēkā no 2018. gada 3. septembra. Katrā ziņā prasītājas apgalvo, ka Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 2. un 3. pants un Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 2. un 3. pants ir atcelti ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/1570 1. panta 4. punktu un 3. panta 3. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja katrā ziņā esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 8. panta 1., 9. un 10. punktu un 10. panta 5. punktu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 13. panta 1., 9. un 10. punktu un 16. panta 5. punktu, kad tā atzina uzņēmuma rēķinus par nederīgiem un pēc tam uzdeva muitas iestādēm iekasēt maksājumus, tā, it kā vispār nebūtu tikuši izdoti derīgi uzņēmumu rēķini un iesniegti muitas iestādēm laikā, kad preces tika deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

Tādēļ prasītājas izvirza iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu, 3. panta 2. punktu, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/367 (2017. gada 1. marts), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, 2. panta 2. punktu, Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas, 2. panta 2. punktu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/366 (2017. gada 1. marts), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, 2. panta 2. punktu, ar ko Komisijai ir piešķirtas pilnvaras atzīt rēķinus par nederīgiem un uzdot muitas iestādēm iekasēt maksājumus par importu, kas pagātnē laists brīvā apgrozībā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, ja Tiesa atzītu, ka atbildētājas izmantotās pilnvaras nav beigušās un ka tās atbildētajai deva tiesības uzlikt maksājumus ar atpakaļejošu spēku, šos maksājumus nevar iekasēt par saules enerģijas paneļiem, kuri ir tikuši pārdoti saistītai personai pirms 2014. gada 30. septembra un kuri ir tikuši izmantoti šai personai piederošā saules enerģijas ražotnē, vai arī nekad nav tikuši pārdoti neatkarīgam klientam, kā arī nav tikuši uzglabāti.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/68

Prasība, kas celta 2019. gada 4. novembrī – Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta T-734/19)

(2019/C 432/78)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oriol Junqueras i Vies (Sant Joan de Vilatorrada, Spānija) (pārstāvis: A. Van den Eynde Adroer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājs lūdz Vispārējai tiesai atzīt par savlaicīgi iesniegtu prasības pieteikumu, kurā tiek lūgts atcelt apstrīdēto aktu, kopā ar šim pieteikumam pielikumos pievienotajiem dokumentiem, pieņemt to izskatīšanai un, ievērojot tajā izklāstītos pamatus, atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja aktu, piespriežot atbildētājam segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja D. Sassoli2019. gada 22. augusta lēmumu, kurā viņš atzina, ka viņa kompetencē neesot izskatīt viņam adresēto 2019. gada 4. jūlija pieteikumu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 8. pantu uzsākt steidzamu rīcību Oriol Junqueras i Vies parlamentārās imunitātes apstiprināšanai, un tāpēc šo pieteikumu noraidīja.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu: ka Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. pants esot pārkāpts ar to, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir atzinis, ka viņa kompetencē neesot pat izskatīt Oriol Junqueras i Vies2019. gada 4. jūlijā iesniegto pieteikumu imunitātes aizsardzībai, lai arī šajā lietā rodas nopietnas juridiskas šaubas par to, vai ir ievērotas Eiropas Savienības tiesības, konkrēti – jautājumā par Eiropas Parlamenta locekļu imunitātes aizsardzību; turklāt tas viss ir darīts, nekādi neizskatot šo jautājumu un pamatojoties vienīgi uz Spānijas Centrālās vēlēšanu komisijas nosūtīto paziņojumu, kurā bija teikts, ka Oriol Junqueras i Vies amata vieta ir vakanta.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka:

—	Spānijas tiesiskajā regulējumā par vēlēšanām noteiktā prasība dot zvērestu vai solījumu ievērot Spānijas Konstitūciju ir būtiska prasība, kas ir pretrunā 1976. gada Aktam par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās (turpmāk tekstā – “Eiropas Vēlēšanu akts”).

—

Tas, ka Spānijas Centrālā vēlēšanu komisija šo amata vietu ir pasludinājusi par vakantu kāda Eiropas Vēlēšanu aktā neparedzēta iemesla dēļ un neuzsākdama procedūru šīs amata vietas aizpildīšanai aizstāšanas kārtībā, ir pretrunā minētā Vēlēšanu akta 13. pantam un Lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu.

—

Nav norādīts minētā lēmuma pamatojums, un šis lēmums ir patvaļīgs, jo, ņemot vērā faktus un aprakstīto situāciju, nopietnas šaubas par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu ir radušās gan Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) Krimināllietu tiesu palātai, gan Eiropas Savienības Tiesai, kura ir pieņēmusi izskatīšanai tās lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un izskata to lietā C-502/19.

—

Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. panta interpretācijai ir jābūt tādai, kas nodrošina pēc iespējas plašāku iedarbību tām tiesībām un normām, kas noteiktas LES un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. pantā, 20. panta 1. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. un 52. pantā, ECPAK 1. protokola 3. pantā, [LESD] Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantā, 1976. gada Eiropas Vēlēšanu akta 5. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. panta 1. punktā, kā arī judikatūrā un atzinumos, kur šīs normas ir interpretētas, un tāpēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja lēmums, kurā, nenorādot pamatojumu, viņš atzina, ka viņa kompetencē neesot izskatīt pieteikumu, kas viņam tika iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 8. pantu, ir pretrunā šīm tiesībām un normām un līdz ar to nav spēkā.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/69

Prasība, kas celta 2019. gada 30. oktobrī – Frank Recruitment Group Services/EUIPO – Pearson (“PEARSON FRANK”)

(Lieta T-735/19)

(2019/C 432/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frank Recruitment Group Services Ltd (Newcastle upon Tyne, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: J. Dennis, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pearson plc (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PEARSON FRANK” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 841 851

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 26. augusta lēmums lietā R 1884/2018-4

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 5. punkta pārkāpums.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/70

Prasība, kas celta 2019. gada 4. novembrī – HA/Komisija

(Lieta T-736/19)

(2019/C 432/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: HA (pārstāvis: S. Kreicher, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par formāli pieņemamu;

—	atzīt to par pamatotu;

—	līdz ar to – atcelt iecēlējinstitūcijas 2019. gada 13. augusta lēmumu, kurš ir paziņots 2019. gada 24. augustā, ar kuru ir sniegta atbilde uz prasītājas 2019. gada 14. aprīļa sūdzību (Nr. R/249/19);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienīgo pamatu – piemērojamo normatīvo un administratīvo normu, un it īpaši Komisijas lēmuma C(2007)3195 (2007. gada 2. jūlijs) par medicīnisko izdevumu atmaksāšanas vispārējiem īstenošanas noteikumiem, pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā esot noteikts atmaksāšanas limits EUR 3 100 par ierīces īri, kura nepieciešama elpošanas nodrošināšanai miegā laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2024. gada 29. februārim, lai gan iepriekš minētajā lēmumā nav noteikts nekāds maksimālais atmaksājamās summas limits īres gadījumiem, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/70

Prasība, kas celta 2019. gada 5. novembrī – Huevos Herrera Mejías/EUIPO – Montesierra (“MontiSierra HUEVOS CON SABOR A CAMPO”)

(Lieta T-737/19)

(2019/C 432/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Huevos Herrera Mejías, SL (Torre Alháquime, Spānija) (pārstāvis: E. Manresa Medina, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Montesierra, SA (Jerez de la Frontera, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “MontiSierra HUEVOS CON SABOR A CAMPO” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 670 871

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 2. septembra lēmums lietā R 2021/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personām, kas, iespējams, iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/71

Prasība, kas celta 2019. gada 6. novembrī – Productos Jamaica/EUIPO – Alada 1850 (“flordeJamaica”)

(Lieta T-739/19)

(2019/C 432/82)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Productos Jamaica, SL (Algezares, Spānija) (pārstāvis: I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Alada 1850, SL (Barberá del Vallés, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme “flordeJamaica” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 003 989

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 24. jūlija lēmums apvienotajās lietās R 1431/2018-1 un R 1440/2018-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par pieņemamu šo prasību kopā ar tās pielikumiem;

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Lai arī izmantošanas pierādījumi, ko abas puses ir iesniegušas spēkā neesamības procesā, saistībā ar kuru ir celta prasība šajā lietā, neļauj piemērot saistībā ar šo apzīmējumu izvirzīto iebildi par ierobežojumiem akcepta rezultātā, tomēr tie skaidri pierāda, ka attiecīgās preču zīmes ilgstoši ir līdzāspastāvējušas tirgū un atbildētājs [apelācijas padomē] to ir pieļāvis, kas ir pamatots iemesls apstrīdētās preču zīmes izmantošanai; turklāt ir apstiprināts, ka sajaukšanas iespēja tirgū nepastāv.

—	No atbildētāja sniegtajiem pierādījumiem nevar secināt, ka prioritārā preču zīme ir ieguvusi augstu atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā Spānijā.

—	Šajā gadījumā nepastāv sajaukšanas iespēja saistībā ar visām ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm un pakalpojumiem, un līdz ar to tā nevar tikt atzīta pilnībā par spēkā neesošu.

23.12.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 432/72

Vispārējās tiesas 2019. gada 23. oktobra rīkojums – Taghani/Komisija

(Lieta T-313/19) (1)

(2019/C 432/83)

Tiesvedības valoda – franču

Otrās palātas priekšsēdētāja ir izdevusi rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 246, 22.7.2019.