Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 406/01)

Jaunākā publikācija

OV C 399, 25.11.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 383, 11.11.2019.

OV C 372, 4.11.2019.

OV C 363, 28.10.2019.

OV C 357, 21.10.2019.

OV C 348, 14.10.2019.

OV C 337, 7.10.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Pirmā ģenerāladvokāta norīkošana

(2019/C 406/02)

2019. gada 24. septembra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 14. panta 1. punktu par pirmo ģenerāladvokātu laikposmam no 2019. gada 7. oktobra līdz 2020. gada 6. oktobrim norīkoja M. Szpunar.

Palātu norīkošana Tiesas Reglamenta 107. pantā minēto lietu izskatīšanai (steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība)

(2019/C 406/03)

2019. gada 24. septembra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 11. panta 2. punktu norīkoja trešo un ceturto palātu, lai tās laikposmā no 2019. gada 7. oktobra līdz 2020. gada 6. oktobrim izskatītu šī reglamenta 107. pantā minētās lietas.

Palātas norīkošana Tiesas Reglamenta 193. pantā minēto lietu izskatīšanai (apelācijas tiesvedībā pieņemtu nolēmumu pārskatīšana)

(2019/C 406/04)

2019. gada 24. septembra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 11. panta 2. punktu norīkoja piekto palātu, lai tā laikposmā no 2019. gada 7. oktobra līdz 2020. gada 6. oktobrim izskatītu šī reglamenta 193. pantā minētās lietas.

Palātu, kurās ir trīs tiesneši, priekšsēdētāju ievēlēšana

(2019/C 406/05)

Tiesas tiesneši 2019. gada 24. septembra sapulcē saskaņā ar Reglamenta 12. panta 2. punktu laikposmam no 2019. gada 7. oktobra līdz 2020. gada 6. oktobrim ievēlēja M. Safjan par sestās palātas priekšsēdētāju, P. G. Xuereb par septītās palātas priekšsēdētāju, L. S. Rossi par astotās palātas priekšsēdētāju, S. Rodin par devītās palātas priekšsēdētāju un I. Jarukaitis par desmitās palātas priekšsēdētāju.

Jaunu Tiesas tiesnešu zvēresta nodošana

(2019/C 406/06)

2019. gada 7. oktobrī zvērestu Tiesai nodeva N. Jääskinen, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 1. februāra lēmumu (1) uz laikposmu no 2019. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim tika iecelts par tiesnesi Tiesā.

2019. gada 7. oktobrī zvērestu Tiesai nodeva N. Wahl, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 10. jūlija lēmumu (2) uz laikposmu no 2019. gada 7. oktobra līdz 2024. gada 6. oktobrim tika iecelts par tiesnesi Tiesā.

---

(1)  OV L 32, 4.2.2019., 7. lpp.

(2)  OV L 189, 15.7.2019., 70. lpp.

Tiesnešu darbība palātās

(2019/C 406/07)

2019. gada 8. oktobra vispārējā sapulcē Tiesa nolēma, ka N. Jääskinen darbosies pirmajā un sestajā palātā un N. Wahl darbosies trešajā un astotajā palātā.

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai

(2019/C 406/08)

2019. gada 8. oktobra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 27. panta 4. punktu izveidoja šādu sarakstu virspalātas sastāva noteikšanai:

E. Juhász

N. Wahl

M. Ilešič

N. Jääskinen

J. Malenovský

A. Kumin

L. Bay Larsen

I. Jarukaitis

T. von Danwitz

L. S. Rossi

C. Toader

N. Piçarra

M. Safjan

P. G. Xuereb

D. Šváby

C. Lycourgos

C. Vajda

K. Jürimäe

S. Rodin

F. Biltgen

2019. gada 8. oktobra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 28. panta 2. punktu izveidoja šādus sarakstus pirmās un trešās palātas sastāva noteikšanai:

Pirmā palāta:

J.-C. Bonichot

L. Bay Larsen

N. Jääskinen

C. Toader

M. Safjan

Trešā palāta:

A. Prechal

J. Malenovský

N. Wahl

F. Biltgen

L. S. Rossi

2019. gada 8. oktobra vispārējā sapulcē Tiesa saskaņā ar Reglamenta 28. panta 3. punktu izveidoja šādus sarakstus trīs tiesnešu palātu sastāva noteikšanai:

Sestā palāta:

M. Safjan

L. Bay Larsen

C. Toader

N. Jääskinen

Septītā palāta:

P. G. Xuereb

T. von Danwitz

C. Vajda

A. Kumin

Astotā palāta:

L. S. Rossi

J. Malenovský

F. Biltgen

N. Wahl

Devītā palāta:

S. Rodin

D. Šváby

K. Jürimäe

N. Piçarra

Desmitā palāta:

I. Jarukaitis

E. Juhász

M. Ilešič

C. Lycourgos

Jaunu Vispārējās tiesas tiesnešu zvēresta nodošana

(2019/C 406/09)

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva M. Stancu, kura ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 1. februāra lēmumu (1) uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam tika iecelta par tiesnesi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva L. Truchot, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 1. februāra lēmumu 1 uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam tika iecelts par tiesnesi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva T. R. Pynnä, kura ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 6. marta lēmumu (2) uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam tika iecelta par tiesnesi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva J. C. Laitenberger, J. Martín y Pérez de Nanclares, R. Norkus, T. Perišin, M. Sampol Pucurull, P. Škvařilová-Pelzl un G. Steinfatt, kuri ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 29. maija lēmumu uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam tika iecelti par tiesnešiem Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva I. Nõmm, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 29. maija (3) lēmumu uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam tika iecelts par tiesnesi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva R. Mastroianni un O. Porchia, kuri ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 10. jūlija (4) lēmumu uz laikposmu no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam tika iecelti par tiesnešiem Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

2019. gada 26. septembrī zvērestu Tiesai nodeva G. Hesse, kurš ar Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2019. gada 4. septembra (5) lēmumu uz laikposmu no 2019. gada 6. septembra līdz 2022. gada 31. augustam tika iecelts par tiesnesi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

---

(1)  OV L 32, 4.2.2019., 5. lpp.

(2)  OV L 69, 11.3.2019., 51. lpp.

(3)  OV L 146, 5.6.2019., 104. lpp.

(4)  OV L 189, 15.7.2019., 69. lpp.

(5)  OV L 230, 6.9.2019., 2. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 13. martā ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AȘ iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-368/18 ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AȘ/EUIPO – Grupo Bimbo (“ETI Bumbo”)

(Lieta C-228/19 P)

(2019/C 406/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AȘ (pārstāvji: D. Cañadas Arcas, P. Merino Baylos, D. Gómez Sánchez un N. Martínez de las Rivas Malagón, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un Grupo Bimbo, SAB de CV

Ar 2019. gada 24. septembra rīkojumu Tiesa (sestā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AȘ pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 3. aprīlī Mas Que Vinos Global, S.L. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-576/17 Mas Que Vinos Global, S.L./EUIPO – JESA (“EL SEÑORITO”)

(Lieta C-278/19 P)

(2019/C 406/11)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mas Que Vinos Global, S.L. (pārstāve: M. Sanmartín Sanmartín, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs un José Estévez, S.A. (JESA)

Ar 2019. gada 25. septembra rīkojumu Tiesa (astotā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda Mas Que Vinos Global, S.L. pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 10. aprīlī Apple Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 31. janvāra spriedumu lietā T-215/17 Pear Technologies/EUIPO – Apple (“PEAR”)

(Lieta C-295/19 P)

(2019/C 406/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Apple Inc. (pārstāvji: G. Tritton un J. Muir Wood, Barristers, kurus pilnvarojuši J. Olsen un P. Andreottola, Solicitors)

Pārējās lietas dalībnieces: Pear Technologies Ltd, European Union Intellectual Property Office

Ar 2019. gada 1. oktobra rīkojumu Tiesa (astotā palāta) nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu un nosprieda, ka Apple Inc. sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 2. augustā iesniedza Tribunalul București (Rumānija) – Academia de Studii Economice din București/Organismul Intermediar pentru Programul Operațional Capital Uman - Ministerul Educației Naționale

(Lieta C-585/19)

(2019/C 406/13)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul București

Pamatlietas puses

Prasītāja: Academia de Studii Economice din București

Atbildētāja: Organismul Intermediar pentru Programul Operațional Capital Uman - Ministerul Educației Naționale

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai ar Direktīvas 2003/88/EK (1) 2. panta 1. punktā definēto “darba laiku” ir jāsaprot “jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus” saskaņā ar vienu (pilna darba laika) līgumu vai saskaņā ar visiem (darba) līgumiem, kurus ir noslēdzis minētais darbinieks?

2)

Vai prasības dalībvalstīm, kas ir paredzētas Direktīvas 2003/88/EK 3. pantā (pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katram darba ņēmējam ir tiesības uz obligātu nepārtrauktu 11 stundu atpūtas laiku katrā 24 stundu laikposmā) un Direktīvas 2003/88/EK 6. panta b) punktā (prasība, lai vidējais nedēļas darba laiks, ietverot virsstundu darba laiku, nepārsniedz 48 stundas), ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nosaka ierobežojumus vienam [darba] līgumam vai visiem [darba] līgumiem, kas ir noslēgti ar vienu un to pašu darba devēju vai ar vairākiem darba devējiem?

3)

Gadījumā, ja atbildes uz pirmo un otro jautājumu paredz interpretāciju, kas izslēdz iespēju, ka dalībvalstis valsts līmenī var reglamentēt Direktīvas 2003/88/EK 3. panta un 6. panta b) punkta piemērošanu attiecībā uz [katru] līgumu, ja nav valsts tiesību normu, kuras reglamentētu apstākli, ka minimāla ikdienas atpūta un maksimālais nedēļas darba laiks attiecas uz darbinieku (neatkarīgi no tā, cik darba līgumi ir noslēgti ar vienu un to pašu darba devēju vai ar vairākiem darba devējiem), – vai dalībvalsts iestāde, kas darbojas valsts vārdā, var atsaukties uz Direktīvas 2003/88/EK 3. panta un 6. panta b) punkta tiesību normu tiešo piemērošanu un sodīt darba devēju par direktīvā paredzēto ikdienas atpūtas un/vai maksimālā nedēļas darba laika ierobežojumu neievērošanu?”

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 19. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Land Baden-Württemberg/D.R.

(Lieta C-619/19)

(2019/C 406/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Land Baden-Württemberg

Atbildētāja: D.R.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (1) (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (VID) 4. panta 1. punkta pirmās daļas e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “iekšējā informācijas apmaiņa” ietver visu informācijas apmaiņu, kas netiek izpausta ārpus iestādes, kurai ir pienākums sniegt informāciju, iekšējām struktūrām?

2)	Vai “iekšējās informācijas apmaiņas” aizsardzība saskaņā ar VID 4. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktu ir spēkā neierobežotu laiku?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša: vai “iekšējās informācijas apmaiņas” aizsardzība saskaņā ar VID 4. panta 1. punkta pirmās daļas e) punktu ir spēkā tikai tik ilgi, līdz iestāde, kurai ir pienākums sniegt informāciju, ir pieņēmusi lēmumu vai ir pabeigts cits administratīvs process?

---

(1)  OV 2003, L 41, 26. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. augustā iesniedza Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi (Spānija) – Confederación Sindical Comisiones Obreras de Euskadi/Ayuntamiento de Arrigorriaga

(Lieta C-635/19)

(2019/C 406/15)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Órgano Administrativo de Recursos Contractuales de la Comunidad Autónoma de Euskadi

Pamatlietas puses

Prasītāja: Confederación Sindical Comisiones Obreras de Euskadi

Atbildētāja: Ayuntamiento de Arrigorriaga

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvai 2014/24/ES (1) ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā LCSP (2) 122. panta 2. punkts, ar ko līgumslēdzējām iestādēm ir uzlikts pienākums iepirkuma procedūras dokumentos iekļaut īpašu [līguma] izpildes nosacījumu, pieprasot izraudzītajam pretendentam nodrošināt darba ņēmējiem vismaz tādus pašus darba samaksas nosacījumus kā piemērojamajā nozares koplīgumā paredzētie, tostarp arī tad, ja minētais nozares koplīgums nav saistošs izraudzītajam uzņēmumam saskaņā ar tiesisko regulējumu sarunu un koplīgumu jomā, kurā attiecībā uz darba samaksu ir noteikts uzņēmuma koplīguma pārākums un paredzēta iespēja nepiemērot spēkā esošo koplīgumu ekonomisku, tehnisku, organizatorisku vai ar ražošanu saistītu iemeslu dēļ?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK

(2)  Ley 9/2017, de 8 de noviembre, de Contratos del Sector Público (2017. gada 8. novembra Likums 9/2017 par publiskajiem iepirkumiem)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 28. augustā iesniedza Curtea de Apel Alba Iulia (Rumānija) – FT/Universitatea “Lucian Blaga” Sibiu, GS u.c., Ministerul Educației Naționale

(Lieta C-644/19)

(2019/C 406/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Alba Iulia

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: FT

Atbildētāji apelācijas instancē: Universitatea “Lucian Blaga” Sibiu, GS u.c., Ministerul Educației Naționale

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2000/78 (1) 1. pants, 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. pants [un] 4. klauzula UNICE[,] CEEP [un] EAK noslēgtajā pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, ko īsteno ar Padomes Direktīvu 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka diskrimināciju minēto noteikumu izpratnē veido tāds pasākums kā pamatlietā aplūkojamais, kas ļauj darba devējam paredzēt, ka personas no 65 gadu vecuma var tikt paturētas darbā kā štata personāls, ievērojot tiesības, kas tām bija pirms pensionēšanās, tikai tad, ja tām ir doktoranta promocijas darba zinātniskā vadītāja kvalifikācija, sodot pārējās personas, kuras atrodas tādā pašā situācijā un kurām būtu šāda iespēja, ja būtu brīvas vietas un ja tās atbilstu prasībām par profesionālo sniegumu, un kas ļauj par to pašu akadēmisko darbību personām, kurām nav doktoranta promocijas darba zinātniskā vadītāja kvalifikācijas, uzspiest secīgus uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus, ar atalgojuma sistēmu “uz stundas bāzes”, kas ir zemāka par universitātes štata docentam piešķirto atalgojumu?

2)

Vai Savienības tiesību piemērošanas pārākums (Eiropas tiesību pārākuma princips) var tikt interpretēta tādējādi, ka tā ļauj valsts tiesai nepiemērot kādu valsts tiesas galīgu spriedumu, ar kuru ir noteikts, ka izklāstītajā faktiskajā situācijā ir ievērota Direktīva 2000/78/EK un diskriminācija nepastāv?

---

(1)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 29. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. augustā iesniedza Hof van beroep te Brussel (Beļģija) – Facebook Ireland Limited, Facebook INC, Facebook Belgium BVBA/Gegevensbeschermingsautoriteit

(Lieta C-645/19)

(2019/C 406/17)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep te Brussel

Pamatlietas puses

Prasītājas: Facebook Ireland Limited, Facebook INC, Facebook Belgium BVBA

Atbildētāja: Gegevensbeschermingsautoriteit

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (1) 55. panta 1. punkts, 56.-58. un 60.-66. pants saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka uzraudzības iestāde, kas saskaņā ar šīs regulas 58. panta 5. punkta izpildei pieņemtiem valsts tiesību aktiem ir pilnvarota celt prasību savas dalībvalsts tiesā šīs regulas pārkāpuma gadījumā, nedrīkst izmantot šīs pilnvaras pārrobežu apstrādes kontekstā, ja vien tā nav vadošā uzraudzības iestāde šajā pārrobežu apstrādes gadījumā?

2)	Vai šajā sakarā ir nozīme tam, ja par šo pārrobežu apstrādi atbildīgajam pārzinim šajā dalībvalstī nav galvenā, bet gan citāda veida uzņēmējdarbības vieta?

3)	Vai šajā sakarā ir nozīme tam, vai valsts uzraudzības iestāde ceļ prasību pret pārzini tā galvenajā uzņēmējdarbības vietā vai pret tā uzņēmumu savā dalībvalstī?

4)	Vai šajā sakarā ir nozīme tam, ka valsts uzraudzības iestāde ir cēlusi prasību jau pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas (2018. gada 25. maijs)?

5)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Regulas 2016/679 58. panta 5. punkta normai ir tieša iedarbība, tā, ka valsts uzraudzības iestāde var atsaukties uz šo normu, lai uzsāktu vai turpinātu tiesvedību pret atsevišķām pusēm, pat ja šīs regulas 58. panta 5. punkta norma nav transponēta valsts tiesību aktos, kaut arī ir pienākums to darīt?

6)

Ja atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinošas: vai šādu tiesvedību rezultāts var liegt vadošajai uzraudzības iestādei secināt pretējo, ja šī galvenā pārvaldes iestāde pārbauda tās pašas vai līdzīgas pārrobežu apstrādes darbības saskaņā ar mehānismu, kas paredzēts Regulas 2016/679 56. un 60. pantā?

---

(1)  OV 2016, L 119, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 3. septembrī iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – FP Passenger Service/Austrian Airlines AG

(Lieta C-654/19)

(2019/C 406/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: FP Passenger Service

Atbildētāja: Austrian Airlines AG

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5., 6. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, aprēķinot kavēšanos – ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-452/13, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā durvju atvēršanas laiks –, ir jānosaka starpība starp faktisko durvju atvēršanas laiku un paredzēto ielidošanas laiku, vai arī starp faktisko durvju atvēršanas laiku un paredzēto durvju atvēršanas laiku, ja tiek ievērots paredzētais ielidošanas laiks?

---

(1)  OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. septembrī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt D/E

(Lieta C-657/19)

(2019/C 406/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītājs: Finanzamt D

Atbildētāja: E

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai apstākļos kādi ir pamatlietā, kad Veselības aprūpes medicīniskā dienesta uzdevumā nodokļu maksātājs sagatavo atzinumu par aprūpes nepieciešamību pacientam, ir uzskatāma par darbību, kas ietilpst Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta piemērošanas jomā?

2.

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: a) Vai ir pietiekami tam, lai uzņēmēju atzītu par sociāla rakstura struktūru Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē, ka tas sniedz pakalpojumus kā apakšuzņēmējs tādas struktūras uzdevumā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par sociālo struktūru Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē? b) Ja atbilde uz 2. jautājuma a) punktu ir noraidoša: vai tādos apstākļos kā pamatlietā, kad Kranken- un Pflegekassen pilnībā apmaksā Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē atzītas struktūras izdevumus, šis fakts ir pietiekams, lai arī šīs struktūras apakšuzņēmēju uzskatītu par atzītu struktūru? c) Ja atbilde uz 2. jautājuma a) un b) punktu ir noliedzoša: vai dalībvalsts var noteikt, ka atzīšana par sociālo struktūru ir atkarīga no tā, vai nodokļu maksātājs faktiski ir noslēdzis līgumu ar sociālās aprūpes vai sociālā nodrošinājuma iestādi, vai arī atzīšanai pietiek ar to, ka līgums varētu tikt noslēgts saskaņā ar valsts tiesību aktiem?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. septembrī iesniedza Handelsgericht Wien (Austrija) – flightright GmbH/Austrian Airlines AG

(Lieta C-661/19)

(2019/C 406/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: flightright GmbH

Atbildētāja: Austrian Airlines AG

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 7. panta 1. punkta otrais teikums, lasot to kopā ar tās 4. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieru pārvadājuma gadījumā savienotajā reisā, kas sastāv no diviem lidojumiem bez vērā ņemamas uzturēšanās pārsēšanās lidostā, tikai otrā maršruta posma attālums ir noteicošais attālums, aprēķinot kompensācijas apmēru, ja prasība ir celta pret otrās maršruta daļas, kurā ir noticis pārkāpums, apkalpojošo gaisa pārvadātāju un pārvadājumu pirmajā maršruta daļā ir veicis cits gaisa pārvadātājs?

---

(1)  OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. septembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Warszawie (Polija) – A.M./E.M.

(Lieta C-667/19)

(2019/C 406/21)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: A.M.

Atbildētāja: E.M.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (1) 19. panta 1. punkta f) apakšpunkts, ciktāl tajā ir noteikts, ka uz kosmētikas līdzekļa trauka un iepakojuma neizdzēšamiem, viegli salasāmiem un skaidri saredzamiem burtiem ir jānorāda informācija par kosmētikas līdzekļa funkciju, ja vien tā nav acīmredzama no tā noformējuma, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir jāsaprot kosmētikas līdzekļa pamatfunkcijas šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, proti, tīrīšanu, kopšanu un aizsardzības nodrošināšanu (uzturēšana labā stāvoklī) vai dekoratīvu funkciju (izskata maiņa), vai arī aprakstam ir jāietver precīzāk noteiktas funkcijas, kas ļauj identificēt kosmētikas līdzekļa īpašības?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem 19. panta 2. punkts un šīs regulas 46. apsvērums ir jāinterpretē tādējādi, ka 1. punkta d), g) un f) apakšpunktā minēto informāciju, proti, īpašus piesardzības noteikumus, sastāvdaļas un funkcijas, ir iespējams norādīt uzņēmuma katalogā, kas attiecas arī uz citiem līdzekļiem, norādot uz iepakojuma VII pielikuma 1. punktā noteikto simbolu?

---

(1)  OV 2009, L 342, 59. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. septembrī iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – Rádio Popular – Eletrodomésticos, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-695/19)

(2019/C 406/22)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Rádio Popular – Eletrodomésticos, SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai starpniecības darījumi saistībā ar sadzīves tehnikas garantijas pagarinājumu pārdošanu, ko veic PVN maksātājs, kura galvenā nodarbošanās ir sadzīves tehnikas pārdošana patērētājiem, ir uzskatāmi par finanšu darījumiem vai arī ir tiem pielīdzināmi saskaņā ar neitralitātes un konkurences neizkropļošanas principiem, lai šo darījumu apgrozījuma summu varētu izslēgt no atskaitāmās daļas aprēķina saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktu?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Quanta Storage, Inc. iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. jūlija spriedumu lietā T–772/15 Quanta Storage, Inc./Eiropas Komisija

(Lieta C–699/19 P)

(2019/C 406/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Quanta Storage, Inc. (pārstāvji: B. Hartnett, Barrister, O. Geiss, Rechtsanwalt, W. Sparks, advocaat, T. Siakka, Δικηγόρος)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

a)	atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to ir noraidīta prasība un piespriests Quanta Storage segt pašai savus un atlīdzināt četras piektdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

b)	atcelt Komisijas 2015. gada 21. oktobra lēmumu (Lieta AT39639 – Optiskie diskdziņi), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

c)	pakārtoti, samazināt prasītājai uzlikto naudas sodu;

d)	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; un

e)	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārēja tiesa neesot piemērojusi attiecīgo juridisko pārbaudi un esot sagrozījusi faktus saistībā ar Komisijas pieļauto tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot sagrozījusi pierādījumus attiecībā uz tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz labu pārvaldību.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa neesot aplūkojusi attiecīgo jautājumu vai arī neesot to sapratusi pareizi, un/vai neesot piemērojusi pareizo juridisko pārbaudi attiecībā uz pretrunām saistībā ar pārkāpuma apmēru.

Ceturtais pamats: esot sagrozīti pierādījumi, neesot piemērota pareizā juridiskā pārbaude un/vai neesot aplūkots attiecīgais jautājums, vai arī tas ir saprasts nepareizi attiecībā uz prasītājas atbildību saskaņā ar LESD 101. pantu.

Piektais pamats: esot pārkāpta neierobežota jurisdikcija, sagrozīti pierādījumi un sniegts kļūdains pamatojums attiecībā uz naudas soda noteikšanu.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Pilatus Bank plc iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 10. jūlija spriedumu lietā T-687/18 Pilatus Bank/Eiropas Centrālā banka (ECB)

(lieta C-701/19 P)

(2019/C 406/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Pilatus Bank plc (pārstāvis: O. H. Behrends, M. Kirchner, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Centrālā banka (ECB)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas rīkojumu;

—	atzīt prasību atcelt [apstrīdēto lēmumu] par pieņemamu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par prasību atcelt [apstrīdēto lēmumu], un

—	piespriest ECB atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp saistībā ar apelācijas tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza šādus pamatus.

Pirmais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi Maltas tiesības, pieņemdama, ka visas apelācijas sūdzības iesniedzējas un tās direktoru padomes pilnvaras ir nodotas kompetentajai personai.

Otrais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā rīkojumā ir pārkāpta Savienības tiesībās paredzētā efektīvas tiesību aizsardzības garantija.

Trešais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, pieņemdama, ka apstrīdētais lēmums ir tikai sagatavojošs akts.

Ceturtais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi apstrīdētā lēmuma saturu, kā arī vispārīgāk – lietas faktiskos apstākļus.

Piektais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka pārsūdzētais rīkojums nevar tik paturēts spēkā, pamatojoties uz pakārtoti izvirzīto pamatu par iespējamo kompetentās personas apspriešanos ar direktoru padomi.

Sestais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka pārsūdzētais rīkojums nevar tik paturēts spēkā, pamatojoties uz pakārtoti izvirzīto pamatu saistībā ar to, ka advokāts esot iesaistīts lietā.

Septītais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka pārsūdzētais rīkojums nevar tik paturēts spēkā, pamatojoties uz pakārtoti izvirzīto pamatu par to, ka apstrīdētais lēmums ir ietverts vienkāršā e-pasta vēstulē.

Astotais pamats, ar ko tiek apgalvots, ka prasībai nav zudis priekšmets.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 25. septembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Admiral Sportwetten GmbH u.c.

(Lieta C-711/19)

(2019/C 406/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājas: Admiral Sportwetten GmbH, Novomatic AG, AKO Gastronomiebetriebs GmbH

Atbildētāja: Magistrat der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (1), 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Wiener Wettterminalabgabegesetz [Vīnes Likuma par derību termināļu nodevu] normas, ar kurām ir paredzēts uzlikt nodokli derību termināļu turēšanai, ir jāvērtē kā “tehniskie noteikumi” šīs tiesību normas izpratnē?

2)	Vai tas, ka par Wiener Wettterminalabgabegesetz normām nav paziņots saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1535, nozīmē, ka nedrīkst iekasēt tādu nodevu kā derību termināļu nodeva?

---

(1)  OV 2015, L 241, 1. lpp.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – LL/Parlaments

(Lieta T-615/15 RENV) (1)

(Noteikumi par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām - Parlamentārās palīdzības piemaksa - Nepamatoti izmaksāto summu atgūšana - Noilgums)

(2019/C 406/26)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LL (pārstāvis: J. Petrulionis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji G. Corstens un S. Toliušis, vēlāk – S. Toliušis, N. Lorenz un M. Ecker)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra lēmumu D(2014) 1553 (2014. gada 17. aprīlis) piedzīt no prasītāja summu 37 728 EUR apmērā, kas nepamatoti samaksāta saistībā ar parlamentāro palīdzību, un tam atbilstošo 2014. gada 5. maija paziņojumu par parādu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	LL sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies sākotnējā tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-615/15 un šajā atkārtotās izskatīšanas tiesvedībā lietā T-615/15 RENV.

3)	Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina LL tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā lietā C-326/16 P.

---

(1)  OV C 27, 25.1.2016.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – BASF Grenzach/ECHA

(Lieta T-125/17) (1)

(REACH - Vielu novērtējums - Triklozāns - ECHA lēmums, kurā prasīta papildu informācija - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 51. panta 6. punkts - Apelācijas padomē celta apelācijas sūdzība - Apelācijas padomes uzdevums - Procedūra, kas balstīta uz sacīkstes principu - Pārbaudes apmērs - Pārbaudes intensitāte - Apelācijas padomes kompetence - Regulas Nr. 1907/2006 93. panta 3. punkts - Regulas Nr. 1907/2006 47. panta 1. punkta pirmais teikums - Atbilstošā informācija - Samērīgums - Regulas Nr. 1907/2006 25. pants - Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikums - Atbilstošos apstākļos iegūti dati - Noturība - Neirotoksicitāte - Reproduktīvā toksicitāte - Regulas (EK) Nr. 771/2008 12. panta 1. punkts - Kavēšanās zinātniska atzinuma iesniegšanā)

(2019/C 406/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BASF Grenzach GmbH (Grenzach-Wyhlen, Vācija) (pārstāvji: sākotnēji K. Nordlander un M. Abenhaïm, avocats, vēlāk K. Nordlander un K. Le Croy, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: sākotnēji – M. Heikkilä, W. Broere un T. Röcke, pēc tam – M. Heikkilä, W. Broere un C. Jacquet)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji: sākotnēji – C. Thorning un M. Wolff, pēc tam – M. Wolff, J. Nymann-Lindegren un P. Ngo) Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji T. Henze un D. Klebs, pēc tam – D. Klebs), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. Bulterman un C. Schillemans)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt ECHA Apelācijas padomes 2016. gada 19. decembra Lēmumu A-018-2014, ciktāl ar to daļēji noraidīta prasītājas apelācija par ECHA2014. gada 19. septembra lēmumu, ar kuru pieprasīta papildu informācija par vielu “triklozāns” (CAS 3380-34-5) un kurā noteikts termiņš šīs informācijas iesniegšanai 2018. gada 26. decembrī.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	BASF Grenzach GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 112, 10.4.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Barata/Parlaments

(Lieta T-467/17) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienests - Līgumdarbinieku atlases procedūra - Pieņemšana darbā - Uzaicinājums izteikt ieinteresētību EP/CAST/16/2016 - Šoferi - Praktiskie un teorētiskais pārbaudījumi, kas rīkoti pēc datubāzes izveides - Teorētiskā pārbaudījuma neizturēšana - Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atcelšana un datu bāzes anulēšana - Strīda priekšmeta zudums - Intereses celt prasību saglabāšanās - Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Daļēja nepieņemamība)

(2019/C 406/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Manuel Henriques Barata (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji: G. Pandey, D. Rovetta un V. Villante, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Steele, I. Terwinghe un M. Windisch)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta izsludināto uzaicinājumu izteikt ieinteresētību EP/CAST/S/16/2016 šoferu pieņemšanai darbā un vairākus aktus, kurus Parlaments ir pieņēmis šīs atlases procedūras ietvaros, tai skaitā it īpaši 2016. gada 26. oktobra lēmumu, ar ko prasītājs tika informēts par to, ka viņš nav iekļauts šofera amatam atlasīto kandidātu skaitā un 2017. gada 25. aprīļa lēmumu, ar ko tika noraidīta sūdzība, kuru prasītājs bija iesniedzis par minēto lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)

Izbeigt tiesvedību par prasību atcelt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību EP/CAST/S/16/2016, 2016. gada 26. oktobra lēmumu, ar kuru Carlos Manuel Henriques Barata tika informēts par to, ka viņa vārds nav iekļauts šofera amatam izvēlēto kandidātu skaitā, un 2017. gada 25. aprīļa lēmumu, ar ko tika noraidīta sūdzība, kuru Carlos Manuel Henriques Barata bija par to iesniedzis.

2)	Izbeigt tiesvedību arī par prasību, ar ko lūgts atzīt, ka uzaicinājums izteikt ieinteresētību EP/CAST/S/16/2016 nav piemērojams Carlos Manuel Henriques Barata.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt kā nepieņemamu.

4)	Eiropas Parlaments sedz savus, kā arī atlīdzina Carlos Manuel Henriques Barata tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 347, 16.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – ICL-IP Terneuzen un ICL Europe Coöperatief/Komisija

(Lieta T-610/17) (1)

(“REACH” - Vielas, uz ko attiecas licencēšana - 1-brompropāna (nPB) iekļaušana Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā - Daudzums - Reģistrācijas dokumentācija - Dati - Vielu grupēšana - Labas pārvaldības princips - Tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un tirdzniecību - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme)

(2019/C 406/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ICL-IP Terneuzen, BV (Ternēsena, Nīderlande) un ICL Europe Coöperatief UA (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji: R. Cana, E. Mullier un H. Widemann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Huttunen, R. Lindenthal un K. Mifsud-Bonnici)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere, T. Zbihlej un N. Herbatschek)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Regulu (ES) Nr. 2017/999 (2017. gada 13. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumu (OV 2017, L 150, 7. lpp.), ciktāl ar to minētajā pielikumā ir iekļauts 1-brompropāns (nPB).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ICL-IP Terneuzen, BV un ICL Europe Coöperatief UA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 357, 23.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – PlasticsEurope/ECHA

(Lieta T-636/17) (1)

(REACH - Vielu, kas ar laiku ir iekļaujamas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, saraksta izstrāde - Šajā sarakstā esoša vielas bisfenols A ieraksta papildināšana - Regulas Nr. 1907/2006 57. un 59. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums)

(2019/C 406/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PlasticsEurope (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: R. Cana, É. Mullier un F. Mattioli, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere, C. Buchanan un A. Hautamäki, kuriem sākotnēji palīdzēja S. Raes, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: sākotnēji D. Colas, E. de Moustier un J. Traband, pēc tam D. Colas, J. Traband un A.-L. Desjonquères), ClientEarth (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: P. Kirch, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un kurā tiek lūgts atcelt ECHA izpilddirektora 2017. gada 6. jūlija lēmumu, ar ko esošais vielas bisfenols A ieraksts to vielu sarakstā, kuras ar laiku ir paredzēts iekļaut XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.), saskaņā ar šīs regulas 59. pantu ir papildināts tādējādi, ka bisfenols A ir apzināts arī kā viela, kura noārda endokrīno sistēmu un kura var izraisīt nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, izraisot tādas pašas bažas kā citas a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītās vielas – šīs regulas 57. panta f) punkta izpratnē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PlasticsEurope sedz savus un atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) un ClientEarth tiesāšanās izdevumus.

3)	Francijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

---

(1)  OV C 382, 13.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Jinan Meide Casting/Komisija

(Lieta T-650/17) (1)

(Dempings - Īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/1146 - Ķīnas izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide Castings Co., Ltd, imports - Galīgais antidempinga maksājums - Procedūras atsākšana pēc Īstenošanas regulas (ES) Nr. 430/2013 daļējas atcelšanas - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, 10. un 11. punkts (tagad Regulas (ES) 2016/1036 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, 10. un 11. punkts) - Normālā vērtība - Taisnīgs salīdzinājums - Preces veidi bez atbilsmes - Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 1. - 3. punkts un 9. panta 4. un 5. punkts (tagad Regulas 2016/1036 3. panta 1. - 3. punkts un 9. panta 4. un 5. punkts) - Zaudējumu noteikšana)

(2019/C 406/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jinan Meide Casting Co. Ltd (Jinan, Ķīna) (pārstāvji: R. Antonini, E. Monard un B. Maniatis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland, M. França un N. Kuplewatzky)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 (2017. gada 28. jūnijs), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide Castings Co., Ltd (OV 2017, L 166, 23. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1146 (2017. gada 28. jūnijs), ar ko atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, ko ražojis uzņēmums Jinan Meide Castings Co., Ltd.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Port autonome du Centre et de l’Ouest u.c./Komisija

(Lieta T-673/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ko Beļģija īstenojusi par labu tās ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Saimnieciskās darbības jēdziens - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi - Darbības, kas nav saimnieciskā darbība - Nodalāmība - Selektivitāte - LESD 93. pants un LESD 106. panta 2. punkts)

(2019/C 406/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL (La Louvière, Beļģija), Port autonome de Namur (Namīra, Beļģija), Port autonome de Charleroi (Šarlruā, Beļģija), Port autonome de Liège (Ljēža, Beļģija), Région wallonne (Beļģija) (pārstāvji: J. Vanden Eynde un E. Wauters, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: J.-C. Halleux, P. Cottin, L. Van den Broeck un C. Pochet, kam palīdz A. Lepièce un H. Baeyens, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/2115 (2017. gada 27. jūlijs) par atbalsta shēmu SA.38393 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Beļģija – Nodokļu piemērošana ostām Beļģijā (OV 2017, L 332, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Port autonome du Centre et de l’Ouest SCRL, Port autonome de Namur, Port autonome de Charleroi, Port autonome de Liège un Région wallonne sedz savus tiesāšanās izdevumus paši, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 382, 13.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Port de Bruxelles un Région de Bruxelles-Capitale/Komisija

(Lieta T-674/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ko Beļģija īstenojusi par labu tās ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Saimnieciskās darbības jēdziens - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi - Darbības, kas nav saimnieciskā darbība - Nodalāmība - Selektivitāte - LESD 93. pants un LESD 106. panta 2. punkts)

(2019/C 406/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Port de Bruxelles (Brisele, Beļģija) un Région de Bruxelles-Capitale (Beļģija) (pārstāvji: J. Vanden Eynde un E. Wauters, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: J.-C. Halleux, P. Cottin, L. Van den Broeck un C. Pochet, kam palīdz A. Lepièce un H. Baeyens, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/2115 (2017. gada 27. jūlijs) par atbalsta shēmu SA.38393 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Beļģija – Nodokļu piemērošana ostām Beļģijā (OV 2017, L 332, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Port de Bruxelles un Région de Bruxelles-Capitale sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus

3)	Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 382, 13.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija

(Lieta T-696/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbrīvojuma no uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms, ko Beļģija īstenojusi par labu tās ostām - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu - Saimnieciskās darbības jēdziens - Pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi - Ar saimniecisko darbību nesaistītas darbības - Nodalāmība - Selektivitāte - Lūgums noteikt pārejas periodu)

(2019/C 406/34)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Havenbedrijf Antwerpen NV (Antverpene, Beļģija), Maatschappij van de Brugse Zeehaven NV (Zēbrige, Beļģija) (pārstāvji: P. Wytinck, W. Panis un I. Letten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Stromsky un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju atbalstam: Beļģijas Karaliste (pārstāvji: J. –C. Halleux, P. Cottin, L. Van den Broeck un C. Pochet, kuriem palīdz A. Lepièce un H. Baeyens, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2017/2115 (2017. gada 25. jūlijs) par atbalsta shēmu SA.38393 (2016/C, ex 2015/E), ko īstenojusi Beļģija – Nodokļu piemērošana ostām Beļģijā (OV 2017, L 332, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Havenbedrij Antwerpen NV un Maatschappij van de Brugse Zeehaven NV sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanas izdevumus pati.

---

(1)  OV C 412, 4.12.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Vācija/ECHA

(Lieta T-755/17) (1)

(REACH - Vielu novērtējums - Benpats - Noturība - ECHA lēmums, kurā prasīta papildu informācija - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 51. panta 6. punkts - Apelācijas padomē celta apelācijas sūdzība - Apelācijas padomes uzdevums - Procedūra, kas balstīta uz sacīkstes principu - Pārbaudes raksturs - Pārbaudes intensitāte - Apelācijas padomes kompetence - Regulas Nr. 1907/2006 93. panta 3. punkts - Kompetences piešķiršana Savienības aģentūrām - Piešķiršanas princips - Subsidiaritātes princips - Samērīgums - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2019/C 406/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji – T. Henze un D. Klebs, vēlāk – D. Klebs)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: sākotnēji – M. Heikkilä, W. Broere un C. Jacquet, vēlāk – W. Broere, C. Jacquet un L. Bolzonello)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Konstantinidis, R. Lindenthal un M. Noll-Ehlers), Envigo Consulting Ltd (Huntingdon [Hantingtona], Apvienotā Karaliste) un Djchem Chemicals Poland S.A. (Wołomin [Volomina], Polija) (pārstāvji: R. Cana, É. Mullier un H. Widemann, avocats)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt ECHA Apelācijas padomes 2017. gada 8. septembra Lēmumu A-026-2015, ciktāl ar to daļēji atcelts ECHA 2015. gada 1. oktobra lēmums, ar kuru pieprasīts veikt papildu izmēģinājumus saistībā ar vielu “benpats” (CAS 68953-84-4).

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2017. gada 8. septembra Lēmumu A-026-2015, ciktāl šī lēmuma rezolutīvās daļas 3) punktā Apelācijas padome nosprieda, ka ir jāatceļ ECHA 2015. gada 1. oktobra lēmuma, ar kuru pieprasīts veikt papildu izmēģinājumus saistībā ar vielu “benpats” (CAS 68953-84-4), pamatojuma izklāstā ietvertais apgalvojums saistībā ar bioakumulāciju.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina ECHA un Envigo Consulting Ltd un Djchem Chemicals Poland S.A tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 32, 29.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 19. septembra spriedums – GE Healthcare/Komisija

(Lieta T-783/17) (1)

(Cilvēkiem paredzētas zāles - Tirdzniecības atļaujas gadolīniju saturošām kontrastvielām apturēšana - Direktīvas 2001/83/EK 31. un 116. pants - Piesardzības princips - Vienlīdzīga attieksme - Samērīgums - Objektivitāte)

(2019/C 406/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GE Healthcare A/S (Oslo, Norvēģija) (pārstāvji: D. Scannell, barrister, G. Castle un S. Oryszczuk, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Wilderspin un A. Sipos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017) 7941 final (2017. gada 23. novembris) par tirdzniecības atļaujām cilvēkiem paredzētām gadolīniju saturošām kontrastvielām, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas “gadobenskābe, gadobutrols, gadodiamīds, gadopentetīnskābe, gadoterskābe, gadoteridols, gadoversetamīds un gadoksetskābe”, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), 31. pantam, ciktāl šis lēmums attiecas uz Omniscan.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	GE Healthcare A/S atlīdzina tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – UZ/Parlaments

(Lieta T-47/18) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Disciplinārlieta - Psiholoģiska vardarbība - Disciplinārsods - Pazemināšana pakāpē un paaugstināšanas amatā punktu noteikšana nulles sākuma pozīcijā - Prasītājas lūguma sniegt palīdzību noraidīšana - Administratīvās izmeklēšanas kārtība - Objektivitātes prasība - Tiesības tikt uzklausītam - Procesuāls pārkāpums - Procesuāla pārkāpuma sekas)

(2019/C 406/37)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UZ (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji V. Montebello-Demogeot un Í. Ní Riagáin Düro, pēc tam – V. Montebello-Demogeot un I. Lázaro Betancor, pārstāvji)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Parlamenta 2017. gada 27. februāra lēmumu, ar ko prasītājai noteikts disciplinārsods – pazemināšana pakāpē no AD 13 pakāpes 3. līmeņa uz AD 12 pakāpes 3. līmeni un AD 13 pakāpē iegūto nopelnu punktu noteikšana nulles sākuma pozīcijā, un, otrkārt, atcelt lēmumu par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Parlamenta 2017. gada 27. februāra lēmumu, ar kuru UZ noteikts disciplinārsods – pazemināšana pakāpē no AD 13 pakāpes 3. līmeņa uz AD 12 pakāpes 3. līmeni un AD 13 pakāpē iegūto nopelnu punktu noteikšana nulles sākuma pozīcijā.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	UZ un Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 123, 9.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – M. I. Industries/EUIPO – Natural Instinct (“Nature’s Variety Instinct”)

(Lieta T-287/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Nature’s Variety Instinct” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Natural Instinct Dog and Cat food as nature intended” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 406/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M. I. Industries, Inc. (Lincoln, Nebraska, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Montañá Mora un S. Sebe Marin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Natural Instinct Ltd (Southwark, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: E. Yates, solicitor, un N Zweck, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 6. marta lēmumu lietā R 1659/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Natural Instinct un M. I. Industries.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	M. I. Industries, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – M. I. Industries/EUIPO – Natural Instinct (“NATURE’S VARIETY INSTINCT”)

(Lieta T-288/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “NATURE’S VARIETY INSTINCT” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “Natural Instinct Dog and Cat food as nature intended” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 406/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: M. I. Industries, Inc. (Lincoln, Nebraska, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Montañá Mora un S. Sebe Marin, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Natural Instinct Ltd (Southwark, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: E. Yates, solicitor, un N Zweck, barrister)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 28. februāra lēmumu lietā R 1658/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Natural Instinct un M. I. Industries.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	M. I. Industries, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Sixsigma Networks Mexico/EUIPO – Marijn van Oosten Holding (“UKIO”)

(Lieta T-367/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “UKIO” reģistrācijas pieteikums - Eiropas Savienības agrāka grafiska preču zīme, kurā ir attēlotas divas diagonālas līnijas, kurām seko viena vertikāla līnija un riņķis - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 406/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sixsigma Networks Mexico, SA de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvji: C. Casas Feu un J. Dorado Lopez-Lozano, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Kusturovic, D. Gája un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Marijn van Oosten Holding BV (Amsterdama, Nīderlande)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. marta lēmumu lietā R 1536/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sixsigma Networks Mexico un Marijn van Oosten Holding.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sixsigma Networks Mexico, SA de CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 267, 6.8.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 19. septembra spriedums – NHS/EUIPO – HLC SB Distribution (“CRUZADE”)

(Lieta T-378/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CRUZADE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “SANTA CRUZ” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Agrākas preču zīmes paaugstināta atšķirtspēja)

(2019/C 406/41)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NHS, Inc. (Santa Cruz, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: P. Olson, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Ruzek un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: HLC SB Distribution, SL (Irún, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 13. aprīļa lēmumu lietā R 1217/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp NHS un HLC SB Distribution.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	NHS, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 276, 6.8.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – The Logistical Approach/EUIPO – Idea Groupe (“Idealogistic Compass Greatest care in getting it there”)

(Lieta T-716/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Idealogistic Compass Greatest care in getting it there” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “IDÉA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 406/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Logistical Approach BV (Uden, Nīderlande) (pārstāvji: R. Milchior un S. Charbonnel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Idea Groupe (Montoir de Bretagne, Francija) (pārstāvji: P. Langlais un C. Guyot, avocats)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 21. septembra lēmumu lietā R 2062/2017-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Idea Groupe un The Logistical Approach.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 21. septembra lēmumu lietā R 2062/2017-4.

2)	EUIPO un Idea Groupe sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī katrs sedz pusi The Logistical Approach BV tiesāšanās izdevumu.

---

(1)  OV C 44, 4.2.2019.

Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums – Sixsigma Networks Mexico/EUIPO – Dokkio (“DOKKIO”)

(Lieta T-67/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “DOKKIO” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā ir attēlotas divas diagonālas līnijas, kurām seko viena vertikāla līnija un riņķis - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 406/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sixsigma Networks Mexico, SA de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis: C. Casas Feu, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: E. Śliwińska, J. Crespo Carrillo un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dokkio, Inc. (San Mateo, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: A. Kylhammar un L. Morin, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 21. novembra lēmumu lietā R 1187/2018-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sixsigma Networks Mexico un Dokkio.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sixsigma Networks Mexico, SA de CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 112, 25.3.2019.

Prasība, kas celta 2019. gada 23. septembrī – DD/FRA

(Lieta T-632/19)

(2019/C 406/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: DD (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	piespriest izmaksāt prasītājam kompensāciju par šajā prasībā aprakstīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono lēsts 100 000 EUR apmērā;

—	atcelt Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) vadītāja 2018. gada 19. novembra lēmumu, ar ko noraidīts prasītāja lūgums atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam;

—	ja nepieciešams, atcelt FRA direktora 2019. gada 12. jūnija lēmumu, ar ko noraidīta prasītāja sūdzība atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam par iepriekš minēto 2018. gada 19. novembra lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav uzklausījusi prasītāju un nav pieņēmusi lēmumu atbilstoši Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pantam pēc Civildienesta tiesas 2015. gada 8. oktobra sprieduma apvienotajās lietās F-106/13 un F-25/14 DD/Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (EU:F:2015:118).

2.	Ar otro pamatu tiek norādīts, ka administratīvā izmeklēšana un sākotnējā disciplinārā procedūra netika uzsāktas atbilstoši noteikumiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav kompensējusi prasītājam morālo kaitējumu, kas radīts ar lēmumu par rājiena izteikšanu, kuru Civildienesta tiesa ar iepriekš minēto spriedumu atcēla.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi iepriekš minēto Civildienesta tiesas spriedumu un saprātīgā laikā un ar pienācīgu rūpību nav veikusi pirmsdisciplināro procedūru.

5.	Ar piekto pamatu tiek norādīts, ka administratīvās izmeklēšanas uzsākšana un veikšana ir bijusi pretrunā Regulai (EK) Nr. 45/2001 (1), Savienības Civildienesta noteikumiem un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pants).

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja atkārtoti ir paudusi nepamatotus, cieņu aizskarošus un aizvainojošus apgalvojumus par prasītāju, kā rezultātā ticis pārkāpts res judicata princips, nevainīguma prezumpcija un rūpības pienākums.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 25. septembrī – Sasol Germany u.c./ECHA

(Lieta C-640/19)

(2019/C 406/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sasol Germany GmbH (Hamburga, Vācija), SI Group – Béthune (Béthune, Francija), BASF SE (Ludwigshafen am Rhein, Vācija) (pārstāvji: C. Mereu, P. Sellar un S. Saez Moreno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	daļēji atcelt apstrīdēto aktu, ar ko 4-terc-butilfenols (PTBP) kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, ir iekļauts kandidātvielu sarakstā, lai eventuāli iekļautu to Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) XIV pielikumā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz endokrīnās sistēmas darbības traucējumu kritērija un pierādījumu vērtēšanas pieejas pārkāpumu, jo atbildētāja neesot pierādījusi, ka pastāv zinātniski pierādījumi par iespējamu nopietnu ietekmi uz cilvēku veselību vai apkārtējo vidi.

2.

Otrais pamats attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1907/2009 57. panta f) punkta pārkāpumu attiecībā uz “līdzvērtīgu bažu līmeni”, jo, — pirmkārt, “līdzvērtīga bažu līmeņa” vērtējumā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2009 esot tikuši ņemti vērā tikai faktori, kas ir saistīti ar kaitīgumu, kurš izriet no vielas raksturīgām īpašībām, un neesot ņemti vērā tādi faktori kā PTBD bioloģiskā noārdāmība, kas ir bijuši vajadzīgi, lai veiktu vērtējumu (vai esot tikuši balstīti tikai uz pieņēmumiem); — otrkārt, ierosinātāja dalībvalsts – Vācija – esot balstījusies uz neuzticamiem datiem un nepamatotām analoģijām ar citas vielas īpašībām; — treškārt, no apstrīdētā lēmuma izrietot, ka PTBP ir ekvivalents CMR [kancerogēnai, mutagēnai vai reproduktīvajai sistēmai toksiskai] vielai, taču tas nepamatojoties uz zinātnisku vērtējumu.

3.	Trešais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo neesot tikusi rūpīgi izskatīta visa nozīmīga informācija un it īpaši iedarbības dati;

4.	Ceturtais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu, jo neesot tikuši izvēlēti vismazāk ierobežojoši pasākumi.

5.	Piektais pamats attiecas uz to, ka esot ticis pārkāpts samērīguma princips, jo neesot tikusi veikta pienācīga riska pārvaldības pasākumu analīze, ņemot vērā jau ieviestos risku pārvaldības pasākumus.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 27. septembrī – Sasol Germany u.c./Komisija

(Lieta T-661/19)

(2019/C 406/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sasol Germany GmbH (Hamburga, Vācija), SI Group – Béthune (Béthune, Francija), BASF SE (Ludwigshafen am Rhein, Vācija) (pārstāvji: C. Mereu, P. Sellar un S. Saez Moreno, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt Komisijas 2019. gada 5. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1194 par 4-terc-butilfenola (PTBP) kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, identificēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. panta f) punktam (OV 2019, L 187, 41. lpp.);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, prasītājas izvirza četrus pamatus, kuri ir būtībā identiski vai līdzīgi pamatiem, kas ir izvirzīti prasībā lietā T-640/19 Sasol Germany u.c./ECHA.

Prasība, kas celta 2019. gada 7. oktobrī – Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal/ACER

(Lieta T-684/19)

(2019/C 406/47)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Magyar Energetikai és Közmű-szabályozási Hivatal (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: G. Stanka, G. Szikla un J. M. Burai-Kovács, advokāti)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	galvenokārt: — atcelt apstrīdēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu; — atzīt Komisijas Regulas (ES) 2017/459 (1) V nodaļu, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, par nepiemērojamu atbilstoši LESD 277. pantam; — piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—

pakārtoti, — ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Regula 2017/459, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, nav atzīstama par nepiemērojamu, – atcelt minēto lēmumu i) pirmkārt, kompetences neesamības dēļ; ii) otrkārt, būtiska procesuālo noteikumu pārkāpuma dēļ, un iii) treškārt, materiāltiesiskā pamata neesamības dēļ; — piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir ACER2019. gada 9. aprīļa Lēmums Nr. 05/2019, ko 2019. gada 6. augustā atstājusi negrozītu ACER Apelācijas padome.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka visa Regulas 2017/459 V nodaļa, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, nav spēkā likumdošanas kompetences neesamības dēļ. Regula 2017/459, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, ir pieņemta, īstenojot normatīvās saskaņošanas kompetenci, kas deleģēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (2). Pamatojoties uz deleģējumu, kas tai piešķirts ar Regulu Nr. 715/2009, Komisijai bija kompetence vienīgi izveidot tīkla kodeksu, kas piemērojams gāzes pārvades tīklu pastāvošajai un inkrementālajai jaudai un kurā tiktu noteikti jaudas piešķiršanas mehānismi. Savukārt V nodaļā, kuras noteikumi neaprobežojas tikai ar jautājumiem, kas tajā bija jāregulē, ir nevis noteikts normatīvais ietvars no konkurences viedokļa neitrālai gāzes pārvades jaudas sadalei, bet gan, pārsniedzot tīkla kodeksa darbības jomu, sīki reglamentēti investīciju jautājumi saistībā ar inkrementālo jaudu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ACER dotais pilnvarojums pieņemt individuālu lēmumu ar apstrīdētā lēmuma saturu nav spēkā tāpēc, ka tam nav atbilstoša juridiskā pamata. Apstrīdētajā lēmumā ACER esot piesavinājusies kompetenci pieņemt šāda satura lēmumu, ar kuras deleģēšanu ACER tiktu pārkāptas prasības, ko Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi spriedumos 9/56 (Meroni/Augstā iestāde) un C 270/12 (Apvienotā Karaliste/Padome un Parlaments), un tiktu pārkāpts LESD 114. pants. Tādējādi saskaņā ar LESD 277. pantu tas nav piemērojams prasītājai pamatlietā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā kompetences neesamības dēļ. Neatkarīgi no jautājuma par Komisijas pieņemtās regulas, kas ir ACER lēmuma juridiskais pamats, spēkā esamību no publisko tiesību viedokļa, šī aģentūra tāpat neesot bijusi tiesīga pieņemt apstrīdēto lēmumu, balstoties uz tiesību normām, kuras ir norādītas kā tās lēmuma juridiskais pamats, jo: i) saistībā ar Regulu 2017/459 var tikt izmantotas vienīgi lēmuma pieņemšanas pilnvaras, kas expressis verbis minētas šīs regulas 28. panta 2. punktā, un ii) saskaņā ar 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 713/2009 (3), kas reglamentē ACER statusu un kas bija spēkā brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ACER bija tiesīga pieņemt tikai tādu individuālu lēmumu, kas: a) ir valstu regulatīvo iestāžu kompetencē; b) attiecas uz piekļuvi un darbības drošību, un c) attiecas uz regulatīviem jautājumiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā būtisku procedūras noteikumu pārkāpuma dēļ. Ar ACER īstenoto procedūru esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts, jo ACER nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu norādīt pamatojumu un nav ievērojusi objektīvas un taisnīgas lietas izskatīšanas prasības.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā materiāltiesiskā pamata neesamības dēļ. Ņemot vērā to, ka ACER vispār nav aplūkojusi pēc būtības “nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci vai iekšējā gāzes tirgus sekmīgu darbību, kas saistīta ar [..] projektiem” atbilstoši Regulas 2017/459 22. pantam, apstrīdētais lēmums nevar tikt uzskatīts par pamatotu arī no materiāltiesiskā pamata viedokļa.

---

(1)  Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (OV 2017, L 72, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV 2009, L 211, 36. lpp.; kļūdu labojums OV 2009, L 309, 87. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2009, L 211, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – Falqui/Parlaments

(Lieta T-695/19)

(2019/C 406/48)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Enrico Falqui (Florence, Itālija) (pārstāvji: F. Sorrentino un A. Sandulli, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājs lūdz atcelt apstrīdētos paziņojumus un piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt viņam summas, kas ir nepamatoti ieturētas tiesvedības laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Eiropas Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta 2019. gada 8. jūlija Paziņojumu D309417 un 2019. gada 11. aprīļa Paziņojumu D (2019) 14406, kas attiecas uz tās pensijas pārskatīšanu, kuru prasītājs saņem kā bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, kā arī vajadzības gadījumā pret Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta 2019. gada 11. janvāra atzinumu.

Pamati un galvenie argumenti ir tie paši, kas ir izvirzīti lietā T-347/19 Falqui/Parlaments.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – FJ u.c./EĀDD

(Lieta T-698/19)

(2019/C 406/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FJ un astoņi citi prasītāji (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu, ar ko apstiprinātas prasītāju algas lapas attiecībā uz 2018. gada decembra mēnesi, ciktāl tajās pirmoreiz un ar atpakaļejošu spēku – no 2018. gada 1. februāra – piemēroti jaunie, viņu atalgojumam piemērojamie korekcijas koeficienti;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Noteikumi”) 64. un 65. pants, nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāji apgalvo, ka viņu atalgojumam piemērotie korekcijas koeficienti ne vien ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas ieviestajiem korekcijas koeficientiem, bet arī nav nodrošinājuši viņiem pirktspējas līdzvērtību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 85. pants un tiesiskās drošības princips un nav izpildīts rūpības pienākums. Prasītāji šajā ziņā uzskata, ka viņi nevarēja zināt par pārkāpumu, kas pieļauts saistībā ar viņiem maksātajam atalgojumam piemērotajiem, spēkā esošajiem korekcijas koeficientiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Noteikumu X pielikuma 13. pants, kurā paredzēti starpposma pasākumi atalgojuma pārskatīšanai, ja konkrētajā valstī kopš iepriekšējās pārskatīšanas notikušās dzīves dārdzības izmaiņas, kas mērītas ar korekcijas koeficienta un atbilstošā valūtas maiņas kursa palīdzību, pārsniedz 5 %.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – FT u.c./Komisija

(Lieta T-699/19)

(2019/C 406/50)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FT un 25 citi prasītāji (pārstāvis: J.-N. Louis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, ar ko apstiprinātas prasītāju algas lapas attiecībā uz 2018. gada decembra mēnesi, ciktāl tajās pirmoreiz un ar atpakaļejošu spēku – no 2018. gada 1. februāra – piemēroti jaunie, viņu atalgojumam piemērojamie korekcijas koeficienti;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Noteikumi”) 64. un 65. pants, nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips un ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāji apgalvo, ka viņu atalgojumam piemērotie korekcijas koeficienti ne vien ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas ieviestajiem korekcijas koeficientiem, bet arī nav nodrošinājuši viņiem pirktspējas līdzvērtību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 85. pants un tiesiskās drošības princips un nav izpildīts rūpības pienākums. Prasītāji šajā ziņā uzskata, ka viņi nevarēja zināt par pārkāpumu, kas pieļauts saistībā ar viņiem maksātajam atalgojumam piemērotajiem, spēkā esošajiem korekcijas koeficientiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Noteikumu X pielikuma 13. pants, kurā paredzēti starpposma pasākumi atalgojuma pārskatīšanai, ja konkrētajā valstī kopš iepriekšējās pārskatīšanas notikušās dzīves dārdzības izmaiņas, kas mērītas ar korekcijas koeficienta un atbilstošā valūtas maiņas kursa palīdzību, pārsniedz 5 %.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. oktobrī – Al Zoubi/Padome

(Lieta T-700/19)

(2019/C 406/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Abdel Majid Al-Gaoud (Gīza, Ēģipte) (pārstāvis: S. Bafadhel, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2019/1299 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar to Padomes Lēmuma (KĀDP) 2015/1333 (2015. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā II un IV pielikumā ietvertajā sarakstā ir atstāts prasītāja vārds un uzvārds;

—

atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/1292 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, ciktāl ar to Padomes Regulas (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā III pielikumā ietvertajā sarakstā ir atstāts prasītāja vārds un uzvārds;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā, kā paredzēts Vispārējās tiesas Reglamentā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padomes Īstenošanas lēmumā (KĀDP) 2019/1299 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu (KĀDP) 2015/1333, un Padomes Īstenošanas regulā (ES) 2019/1292 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko īsteno 21. panta 2. punktu Regulā (ES) 2016/44, nav sniegts tiesiskais pamats, ar kādu prasītāja vārds un uzvārds ir atstāts sarakstā, lai gan apstākļi Lībijā ir būtiski mainījušies. Padome neesot norādījusi nekādus individuālus un konkrētus iemeslus, kādēļ pieņemti apstrīdētie akti, attiecībā uz kuriem pienācīgs pamatojums nav sniegts arī nekādos palīgmateriālos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem ir aizskartas prasītāja pamattiesības, tostarp tiesības uz veselību, tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Apstrīdētie akti neesot nedz nepieciešami, nedz attaisnojami ar tiesiski pamatotu mērķi, bet esot uzskatāmi par nenoteikta ilguma, nesamērīgu prasītāja pamattiesību aizskārumu.

Prasība, kas celta 2019. gada 15. oktobrī – FGSZ/ACER

(T-704/19)

(2019/C 406/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Földgázszállító Zártkörűen Működő Részvénytársaság (FGSZ) (Siófok, Ungārija) (pārstāvji: M. Horányi, N. Niejahr un S. Zakka, advokāti)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt ACER2019. gada 9. aprīļa lēmumu Nr. 5/2019 par inkrementālās jaudas projektu Mosonmagyaróvár starpsavienojuma punktam (turpmāk tekstā – “HUAT projekts”), kas ir apstiprināts ar aģentūras apelācijas padomes 2019. gada 6. augusta lēmumu lietā Nr. A-004-2019 (turpmāk tekstā – “apelācijas padomes lēmums”);

—

pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu, kas ir apstiprināts ar apelācijas padomes lēmumu, un atzīt par spēkā neesošu apstrīdētā lēmuma 1. panta 1. un 2. punktu, ciktāl prasītājai ir pienākums īstenot saistošo stadiju saistībā ar inkrementālās jaudas mārketingu HUAT projekta I un II piedāvājuma līmenī, kā arī atzīt par spēkā neesošu apstrīdētā lēmuma 2. panta 4. punkta, ciktāl ar to prasītājai ir uzlikts pienākums ieviest HUAT projektu gadījumā, ja tiks sasniegts labvēlīgs iznākums veicamajā ekonomiskajā pārbaudē;

—	pakārtoti, atcelt un atzīt par spēkā neesošu apelācijas padomes lēmumu;

—	piespriest ACER segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit prasības pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ACER nav bijis kompetences pieņemt apstrīdēto lēmumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi Regulas Nr. 713/2009 (1) 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, uzliekot prasītājai pienākumu īstenot HUAT projektu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 2017/459 (2) 28. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 22. panta 1. punktu, grozot ekonomiskās pārbaudes parametrus, kas ir obligāti saskaņā ar šīs regulas 22. panta 1. punktu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 2017/459 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu, neiekļaujot aplēstās palielināšanās pašreizējo vērtību atļautajos vai mērķa prasītājas ieņēmumos, kas radušies sakarā ar inkrementālo jaudu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi Regulas (ES) Nr. 2017/459 28. panta 2. punktu, pienācīgi neizanalizējot un neņemot vērā potenciālo kaitīgo iedarbību uz konkurenci un uz HUAT projekta iekšējā gāzes tirgus efektīvu funkcionēšanu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi LESD 194. panta 1. punktu, neņemot vērā enerģētikas solidaritātes principu, saskaņā ar kuru no ACER būtu bijis pieprasīts ņemt vērā citu tirgus dalībnieku intereses un izvairīties no pasākumu pieņemšanas, kas ietekmētu Savienības dalībvalsts intereses.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ACER, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi Pamattiesību hartas 17., 18. un 51. pants, prasītājas brīvību īstenot komercdarbību un prasītājas tiesības uz īpašumu.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ACER ir pārkāpusi Pamattiesību hartas 41. pantu, pieņemot izskatīt lietu, pirms lietas materiāli ir bijuši pietiekami sagatavoti, un nekonstatējot un neizvērtējot visus atbilstošo faktus.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka apelācijas padome ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, nesniedzot prasītājai pietiekamu laiku atbildēt uz atbildes rakstu un analizēt atbildes rakstu uz repliku pirms sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka apelācijas padomes lēmumā ir pieļauta Savienības tiesību interpretācijas kļūda, jo tā nav pilnībā pārskatījusi un izvērtējusi apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru, OV L 211, 14.08.2009, 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013, OV L 72, 17.03.2017., 1. lpp.

Labojums paziņojumā Oficiālajā Vēstnesī par lietu T 279/19

(“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”C 220, 2019. gada 1. jūlijs)

(2019/C 406/53)

41. lappusē OV publicēto paziņojumu par lietu T 279/19 Front Polisario/Padome lasīt šādi: