Eiropas Savienības C 152/2018

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/2

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. janvārī iesniedza Vilniaus apygardos teismas (Lietuva) – TE, UD, YB, ZC/Luminor Bank AB

(Lieta C-8/18)

(2018/C 152/03)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: TE, UD, YB, ZC

Atbildētāja: Luminor Bank AB

Prejudiciālie jautājumi

Vai fiziska persona, kura pirms Direktīvas 2004/39/EK (1) 70. pantā minētā 2007. gada 1. novembra datuma iegādājās no bankas atvasināto finanšu instrumentu, izmantojot šīs bankas aizdotos līdzekļus, pamatojoties uz nodrošinājumu par labu šai bankai, saskaņā ar ES tiesību aktiem ir uzskatāma par patērētāju ievērojot to, ka Direktīvas 2011/83/ES (2) par patērētāju tiesībām 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka šī direktīva neattiecas uz “finanšu pakalpojumu” līgumiem?

Vai fiziska persona, kura pirms Direktīvas 2004/39/EK 70. pantā minētā 2007. gada 1. novembra datuma iegādājās no bankas atvasināto finanšu instrumentu, izmantojot šīs bankas aizdotos līdzekļus, pamatojoties uz nodrošinājumu par labu šai bankai, saskaņā ar ES tiesību aktiem ir uzskatāma par mazumtirdzniecības klientu un neprofesionālu ieguldītāju finanšu instrumentos, un, ja tas tā ir, vai šajā lietā ir jāpiemēro ES tiesību normas, ar ko nosaka patērētāju informēšanas pienākumu un aizliedz interešu konfliktu, ja banka piedāvā un pārdod finanšu instrumentu, piemēram Direktīvā 2003/6 (3), Direktīvā 2003/71/EK (4), Direktīvā 2001/34/EK (5), Regulā (EK) Nr. 809/2004 (6), direktīvā par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID II) (7) paredzētie noteikumi un citas ES tiesību [aktos] paredzētās normas, kas aizsargā finanšu pakalpojumu patērētāju tiesības?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) ir jāinterpretē tādējādi, ka fakta neatklāšana par to, ka finanšu pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs sniegt konkrēto finanšu pakalpojumu, būtiskas informācijas nesniegšana prospektā un prospekta papildinājumā, kā arī iespējamais finanšu pakalpojumu sniedzēja interešu konflikts līgumu noslēgšanas laikā attiecībā uz finanšu instrumentu, var tieši ietekmēt (konkrētā virzienā) attiecīgo finanšu instrumentu cenu, un ka tādējādi otrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības pieprasīt šo līgumu atcelšanu vai grozīšanu, vai zaudējumu kompensāciju?

(1) Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV 2004, L 145, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV 2003, L 96, 16. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV 2003, L 345, 64. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV 2001, L 184, 1. lpp.).

(6) Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV 2004, L 149, 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV 2014, L 173, 349. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/3

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. janvārī iesniedza Hessisches Finanzgericht (Vācija) – Federal Express Corporation, Deutsche Niederlassung/Hauptzollamt Frankfurt am Main

(Lieta C-26/18)

(2018/C 152/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hessisches Finanzgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Federal Express Corporation, Deutsche Niederlassung

Atbildētāja: Hauptzollamt Frankfurt am Main

Prejudiciālie jautājumi

Vai imports Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 30. panta izpratnē paredz, ka Savienības teritorijā ievestām precēm jānokļūst Savienības ekonomiskajā apritē, vai arī pietiek tikai ar iespējamību, ka ievestās preces nokļūst Savienības ekonomiskajā apritē?

Ja imports paredz, ka Savienības teritorijā ievestām precēm jānokļūst Savienības ekonomiskajā apritē:

Vai Savienības teritorijā ievestas preces nokļūst Savienības ekonomiskajā apritē jau tad, ja, neievērojot muitas tiesību normas, preces nav nodotas nevienā no muitas procedūrām direktīvas 61. panta pirmās daļas izpratnē, vai arī tās sākotnēji gan ir nodotas muitas procedūrā, tomēr vēlāk, pārkāpjot muitas tiesību normas, tās ir izņemtas no muitas procedūras, vai arī gadījumā, ja tiek pārkāptas muitas tiesību normas, preču nokļūšana Savienības ekonomiskajā apritē paredz, ka var uzskatīt, ka preces attiecīgā pārkāpuma dēļ ir nokļuvušas Savienības ekonomiskajā apritē tās dalībvalsts nodokļu zonā, kurā tika veikts muitas tiesību pārkāpums, un tās varēja patērēt vai izmantot?

(1) OV L 347, 1. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/4

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Tiroler Gebietskrankenkasse/Michael Moser

(Lieta C-32/18)

(2018/C 152/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tiroler Gebietskrankenkasse

Atbildētājs: Michael Moser

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Regula Nr. 883/2004) (1), 60. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pakārtoti kompetentai dalībvalstij (Austrijai) ir jāmaksā vienam no vecākiem, kurš dzīvo un strādā saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu primāri kompetentā dalībvalstī (Vācijā), kā ģimenes pabalsts starpība starp primāri kompetentajā dalībvalstī izmaksāto vecāku pabalstu un no ienākumiem atkarīgo citas dalībvalsts bērna kopšanas pabalstu, ja abi vecāki un to kopīgie bērni dzīvo primāri kompetentajā dalībvalstī un tikai otrs no vecākiem strādā kā pārrobežu darba ņēmējs pakāroti kompetentajā dalībvalstī?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

2)	Vai no ienākumiem atkarīgais bērna kopšanas pabalsts ir jāaprēķina, ņemot vērā nodarbinātības valstī (Vācijā) faktiski gūtos ienākumus vai pakārtoti kompetentajā dalībvalstī (Austrijā) no līdzīgas profesionālās darbības hipotētiski gūstamos ienākumus?

(1) OV L 2009, 1. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/5

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 26. janvārī iesniedza Toontrack Music AB par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedumu lietā T-771/16 Toontrack Music AB/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-48/18 P)

(2018/C 152/07)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Toontrack Music AB (pārstāvis: L.-E. Ström, advokat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja, izvirzot trīs dažādus apelācijas sūdzības pamatus, prasa, lai Tiesa

—	atceļ pārsūdzēto spriedumu;

—	galvenokārt – galīgi izspriež lietu, apmierinot Vispārējā tiesā izteiktos prasījumus;

—	pakārtoti – nodod lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriež EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apelācijas pamati ir tādi, ka ar pārsūdzēto spriedumu, kā tas ir apgalvots pirmajā apelācijas sūdzības pamatā, esot pārkāptas piemērojamās tiesības, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi, kurā ir izdarīti grozījumi (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2017/1001 (2) (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk tekstā – “regula”)), 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. panta 2. punktu, atbilstoši otrajam apelācijas sūdzības pamatam – 76. pants un atbilstoši trešajam apelācijas sūdzības pamatam – 65. un 72. panti.

Pirmajā apelācijas sūdzības pamatā ir norādīts, ka pārsūdzētais spriedums esot nepareizs, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini nolēmusi, ka ES preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 13 945 423 “EZMIX” ir aprakstošs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām un nav pietiekami atšķirtspējīgs 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta vajadzībām. Tā kā “EZMIX” esot pilnībā atšķirtspējīgs apzīmējums, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nolemdama, ka pastāv atteikuma pamati atbilstoši regulai. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vēra visus nozīmīgos lietas faktus attiecībā uz pieteikuma nozīmi, izmantošanu un asociācijām saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā ir norādīts, ka Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neievērojot regulas 76. pantu un sagrozot pierādījumus. Vispārējā tiesa prezumējot, ka vienkāršība ir ļoti svarīgs pārdošanas arguments saistībā ar mūzikas ierakstīšanas aparatūru un programmatūru un ir viens no izšķirošajiem faktoriem. Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi 76. pantu, kādēļ pierādījumi lietā esot tikuši sagrozīti. Pārbaudes trūkumi esot noveduši pie tā, ka Vispārējās tiesas spriedumā izšķirošā nozīme ir tikusi piešķirta nepamatotam un nepareizam secinājumam, kuru nepamatojot fakti.

Trešajā apelācijas sūdzības pamatā ir norādīts, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi regulas 65. un 75. pantu un tādējādi esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nedodot apelācijas sūdzības iesniedzējai iespēju sniegt mutvārdu paskaidrojumus par pārsūdzētā sprieduma pamatā esošajiem faktiem un EUIPO Apelācijas padomes lēmumu.

Fakti esot tikuši pirmo reizi sniegti EUIPO Apelācijas padomes lēmumā, EUIPO tos neesot izskaidrojis un apelācijas sūdzības iesniedzējai tie esot bijuši negaidīti. Tādējādi pierādījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir sniegusi, lai apstrīdētu šo faktu spēkā esamību, esot bijis iespējams pirmo reizi izskatīt Vispārējā tiesā, un tātad apelācijas sūdzības iesniedzējai, pretēji pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principam, neesot bijis iespējams sniegt pilnīgus pierādījumus.

(1) OV 2009, L 78, 1. lpp.

(2) OV 2017, L 154, 1. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Spānija) – Carlos Escribano Vindel/Ministerio de Justicia

(Lieta C-49/18)

(2018/C 152/08)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Cataluña

Pamatlietas puses

Prasītājs: Carlos Escribano Vindel

Atbildētāja: Ministerio de Justicia

Prejudiciālie jautājumi

Vai diskriminācijas aizlieguma princips, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā 2010. gada 22. decembra Likuma 39/2010, ar kuru apstiprina valsts budžetu 2011. gadam, 31. panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru ir paredzēts procentuāli atšķirīgs [atalgojuma] samazinājums, kas smagāk ietekmē tos tiesnešu kopuma locekļus, kuri saņem mazāku atalgojumu, liekot tiem sniegt lielāku ieguldījumu valsts izdevumu finansēšanā (nediskriminēšanas princips)?

Vai vispārējais Savienības tiesību princips par tiesu neatkarības nodrošināšanu, pamatojoties uz taisnīgu un stabilu atalgojumu, kas atbilst tiesnešu veicamajiem pienākumiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā 2010. gada 22. decembra Likuma 39/2010, ar kuru apstiprina valsts budžetu 2011. gadam, 31. panta pirmajā daļā ietvertais, saskaņā ar kuru netiek ņemts vērā to veicamo pienākumu raksturs, stāžs [un] uzdevumu svarīgums, bet vienīgi paredzēts lielāks ieguldījums valsts izdevumu finansēšanā tiem tiesnešu kopuma locekļiem, kuri saņem mazāku atalgojumu (tiesnešu neatkarības princips)?

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Amtsgericht Norderstedt (Vācija) – Christian Fülla/Toolport GmbH

(Lieta C-52/18)

(2018/C 152/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Norderstedt

Pamatlietas puses

Prasītājs: Christian Fülla

Atbildētāja: Toolport GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 1999/44/EK (1) 3. panta 3. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka vieta, kurā patērētājam tālpārdošanā nopirkta patēriņa prece uzņēmējam ir jānodod nolūkā sniegt iespēju to salabot vai nomainīt, vienmēr ir patēriņa preces atrašanas vieta?

2)	Ja tas tā nav – vai Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka vieta, kurā patērētājam tālpārdošanā nopirkta patēriņa prece uzņēmējam ir jānodod nolūkā sniegt iespēju to salabot vai nomainīt, vienmēr ir uzņēmēja juridiskā adrese?

3)	Ja tas tā nav – kādi kritēriji attiecībā uz to, kā ir nosakāma vieta, kurā patērētājam tālpārdošanā nopirkta patēriņa prece uzņēmējam ir jānodod nolūkā sniegt iespēju to salabot vai nomainīt, izriet no Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta trešās daļas?

vai ar Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar tās 3. panta 4. punktu, ir saderīga situācija, kad patērētājam ir avansā jāsedz izmaksas par piegādi un/vai nogādi atpakaļ, vai arī no “salabošanas bez atlīdzības” pienākuma izriet, ka pārdevējam ir pienākums veikt avansa maksājumu?

Ja vieta, kurā patērētājam tālpārdošanā nopirkta patēriņa prece uzņēmējam ir jānodod pārbaudīšanai un nolūkā sniegt iespēju veikt saistību vēlāku izpildi, vienmēr vai konkrētajā gadījumā ir uzņēmuma juridiskā adrese un patērētāja pienākums veikt avansa maksājumu ir saderīgs ar Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar tās 3. panta 4. punktu –

vai Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta trešā daļa, lasot to kopā ar tās 3. panta 5. punkta otro ievilkumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības prasīt līguma atcelšanu nav patērētājam, kurš uzņēmējam ir tikai norādījis uz defektu, nepiedāvājot patēriņa preci nogādāt uz uzņēmēja atrašanās vietu?

Ja vieta, kurā patērētājam tālpārdošanā nopirkta patēriņa prece uzņēmējam ir jānodod pārbaudīšanai un nolūkā sniegt iespēju veikt saistību vēlāku izpildi, vienmēr vai konkrētajā gadījumā ir uzņēmuma juridiskā adrese, taču patērētāja pienākums veikt avansa maksājumu nav saderīgs ar Direktīvas 1999/44/EK 3. panta 3. punkta pirmo daļu, lasot to kopā ar tās 3. panta 4. punktu –

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (OV 1999, L 171, 12. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE

(Lieta C-55/18)

(2018/C 152/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Nacional

Pamatlietas puses

Prasītāja: Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)

Atbildētāja: Deutsche Bank SAE

Ieinteresētās personas: Federación Estatal de Servicios de la Unión General de Trabajadores (FES-UGT), Confederación General del Trabajo (CGT), Confederación Solidaridad de Trabajadores Vascos (ELA), Confederación Intersindical Galega (CIG)

Prejudiciālie jautājumi

Vai ir jāuzskata, ka Spānijas Karaliste, pamatojoties uz Darba likuma 34. un 35. pantu tā, kā tie ir interpretēti Spānijas judikatūrā, ir veikusi atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (1) (2003. gada 4. novembris) 3., 5. un 6. pantā noteikto ierobežojumu attiecībā uz darba laika ilgumu un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikiem efektivitāti attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas un nav mobilie darba ņēmēji, nestrādā tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā?

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) 3., 5., 6., 16. un 22. pants saistībā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK (2) (1989. gada 12. jūnijs) 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāda valsts tiesību norma kā Darba likuma 34. un 35. pants, no kura, kā liecina pastāvīgā judikatūra, uzņēmumam neizriet pienākums ieviest faktiskā dienas darba laika uzskaites sistēmu darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas un nav mobilie darba ņēmēji, nestrādā tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā?

Vai ir jāuzskata, ka dalībvalstīm Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) 3., 5., 6., 16. un 22. pantā saistībā ar Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) 4. panta 1. punktu, 11. panta 3. punktu un 16. panta 3. punktu noteiktais obligātais pienākums ierobežot kopumā visu darbinieku darba laika ilgumu ir izpildīts attiecībā uz parastajiem darbiniekiem, pamatojoties uz tādu valsts tiesību normu kā Darba likuma 34. un 35. pantā ietverto, no kuras, kā liecina pastāvīgā judikatūra, uzņēmumam neizriet pienākums ieviest faktiskā dienas darba laika uzskaites sistēmu darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku un kuri, atšķirībā no mobilajiem darba ņēmējiem, tirdzniecības flotē vai dzelzceļa transportā strādājošajiem, nav skaidri, individuāli vai kolektīvi apņēmušies strādāt virsstundas?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV 2003, L 299, 9. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV 1989, L 183, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/9

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 29. janvārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedumu lietā T-263/15 Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo/Komisija

(Lieta C-56/18 P)

(2018/C 152/11)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Herrmann, D. Recchia un S. Noë)

Pārējie lietas dalībnieki: Gmina Miasto Gdynia, Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo sp. z o.o., Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedumu lietā T-263/15 Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo sp. z o.o.;

—	noraidīt sestā prasības pamata trešo iebildumu kā nepamatotu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu pārējos piecus prasības pamatus; pakārtoti:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedumu lietā T-263/15 Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo sp. z o.o. tiktāl, ciktāl tā rezolutīvās daļas 1. punktā ir nospriests arī par ieguldījumu atbalstu;

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izskatītu pārējos piecus prasības pamatus;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Vispārējās tiesas spriedums lietā T-263/15 būtu jāatceļ, jo tajā esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, attiecībā uz kurām Komisija izvirza trīs pamatus:

1. Nepareiza juridiska kvalifikācija attiecībā uz “ieinteresēto personu tiesībām iesniegt savas piezīmes” un šo tiesību neievērošanas tiesiskām sekām, ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-49/05 P Ferriere Nord SpA/Komisija

Apstrīdētajā Lēmumā (ES) 2015/1586 (1) konstatējumi par darbības atbalsta, kas piešķirts sabiedrībai PLGK, nesaderību ar iekšējo tirgu bija balstīti uz diviem savstarpēji neatkarīgiem pamatiem. Galvenais minētās nesaderības pamats bija ieguldījumu atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu (skat. apstrīdētā lēmuma preambulas 244. apsvērumu). 2014. gada pamatnostādņu noteiktā pirmā kritērija, kas attiecas uz to, ka darbības atbalsts veicina precīzi definēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanu, neievērošana esot bijis tikai otrais, papildu pamats, lai konstatētu šī atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu.

Tomēr Vispārējā tiesa sava sprieduma 71.–89. punktā argumentēja, ka par labu sabiedrībai PLGK piešķirtā darbības atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu izriet vienīgi no 2014. gada pamatnostādņu piemērošanas, un šī iemesla dēļ Vispārējā tiesa savu vērtējumu veica, pamatojoties uz spriedumu lietā C-49/05 P Ferriere Nord SpA/Komisija. Šī argumentācija esot balstīta uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā preambulas 244. un 245. apsvēruma, interpretāciju (skat. tālāk otro apelācijas sūdzības pamatu). Ja Vispārējā tiesa šajā ziņā būtu pareizi interpretējusi apstrīdēto lēmumu, tai no paša sākuma būtu bijis jākonstatē, ka sestā prasības pamata trešais iebildums ir neiedarbīgs, jo tas nevarētu būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

Sprieduma 69.–89. punktā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tā esot piemērojusi LESD 108. panta 2. punktā ieinteresētajām personām paredzētās “tiesības iesniegt piezīmes”, nonākot pretrunā Tiesas sprieduma lietā C-49/05 P Ferrier Nord SpA/Komisija 78.–84. punktam. Pirmais apelācijas sūdzības pamats sastāv no divām daļām:

nepareiza juridiska kvalifikācija attiecībā uz “ieinteresēto personu tiesībām iesniegt savas piezīmes” situācijā, kurā atbilstoši spriedumā norādītajam pastāv “būtiska formāla prasība”, kuras neievērošana automātiski liek atzīt Komisijas lēmumu par prettiesisku bez nepieciešamības pierādīt šī pārkāpuma ietekmi uz attiecīgās puses stāvokli un lēmuma iznākumu (sprieduma 70., 81. un 83. punkts);

ii)

pat ja tiktu pieņemts – kā to izdarījusi Vispārējā tiesa –, ka par labu sabiedrībai PLGK piešķirtā darbības atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu izriet no 2014. gada pamatnostādņu piemērošanas, lai gan tas tā neesot, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un šajā ziņā piemērojusi spriedumu lietā C-49/05 P Ferriere Nord SpA/Komisija. Proti, 2014. gada pamatnostādņu normas, kas tikušas piemērotas, novērtējot darbības atbalstu, būtībā bija identiskas normām, kas tikušas piemērotas atceltajā lēmumā, pamatojoties uz 2005. gada pamatnostādnēm, un tādēļ lietas dalībnieku piezīmes saistībā ar 2014. gada pamatnostādnēm nevarēja ietekmēt lēmuma iznākumu šajā ziņā.

2. Apstrīdētā lēmuma un atceltā Komisijas lēmuma kļūdaina interpretācija

Sprieduma 89. punktā ietvertais Vispārējās tiesas apgalvojums par apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu esot balstīts uz sprieduma 84.–87. punktā izklāstīto kļūdaino interpretāciju attiecībā uz apstrīdētā lēmuma preambulas 244. apsvērumā minēto darbības atbalsta nesaderības ar iekšējo tirgu pamatu, apgalvojot, ka tas izriet no 2014. gada pamatnostādnēm un no atceltā Lēmuma 2014/883/ES (2). Apstrīdētā lēmuma preambulas 244. apsvēruma kļūdainā interpretācija ir šī paša lēmuma preambulas 245. apsvēruma kļūdainas interpretācijas rezultāts.

Apstrīdētā lēmuma preambulas 244. apsvērumā Komisija esot atsaukusies uz atceltā Lēmuma 2014/883/ES preambulas 227. apsvērumu, atkārtojot tajā izdarīto secinājumu, ka “darbības atbalsta piešķiršana, lai nodrošinātu tāda ieguldījumu projekta darbību, kas gūst labumu no nesaderīga ieguldījumu atbalsta, pēc būtības nav saderīga ar iekšējo tirgu”. Nākamajā preambulas 244. apsvēruma teikumā Komisija pamatoja šo secinājumu šādi: “Bez nesaderīgā ieguldījumu atbalsta Gdiņas lidosta nepastāvētu, jo tās darbību pilnīgi finansē no šā atbalsta, un darbības atbalstu nevar piešķirt neesošai lidostas infrastruktūrai.”

Savukārt preambulas 245. apsvērumā Komisija apgalvoja, ka “šis secinājums, kas pieņemts atbilstīgi 2005. gada Aviācijas vadlīnijām, ir vienlīdz atbilstošs arī saskaņā ar 2014. gada Aviācijas pamatnostādnēm un pietiekams, lai konstatētu, ka lidostas operatoram piešķirtais darbības atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu.”

Apstrīdētā lēmuma preambulas 245. apsvērumā ietvertā frāze “atbilstošs arī saskaņā ar 2014. gada Aviācijas pamatnostādnēm” nenozīmējot, ka tas izriet no minētajām pamatnostādnēm. Runa esot par to, ka 2014. gada pamatnostādņu normu piemērošana nevar ietekmēt šo secinājumu. Minētais apstrīdētā lēmuma preambulas 245. apsvērums liek secināt, ka darbības atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, kas izriet no ieguldījumu atbalsta nesaderības, nav atkarīga (t.i., ir balstīta uz citādu argumentāciju) no 2014. gada pamatnostādnēm. “Neprecizitāte”, kuru Vispārējā tiesa minējusi sprieduma 85. punktā, attiecībā uz atcelto lēmumu nevarot likt apšaubīt minētā apstrīdētajā lēmumā izdarītā secinājuma patiesumu.

3. Apelācijas sūdzības pamats, saskaņā ar kuru sprieduma rezolutīvās daļas 1. punkts esot nesamērīgs

Pakārtoti, gadījumam, ja Tiesa noraidīs iepriekšējos apelācijas sūdzības pamatus, Komisija apgalvo, ka sprieduma rezolutīvās daļas 1. punkts, ar kuru ir pilnībā atcelti apstrīdētā lēmuma 2.–5. pants, esot nesamērīgs. Tas pārsniedz to, kas sprieduma 71.–89. punktā ir nospriests attiecībā uz apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu saistībā ar darbības atbalstu, papildus iekļaujot konstatējumus attiecībā uz ieguldījumu atbalstu. Vispārējā tiesa esot kļūdaini apgalvojusi, ka apstrīdētais lēmums, ievērojot tā 2. panta formulējumu, nevar tikt sadalīts. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību akta sadalamības kritērijs ir tas, vai līdz ar tā daļēju atcelšanu tiktu mainīta tā būtība. Ja apstrīdētais lēmums tiktu atcelts attiecībā uz darbības atbalstu, apstrīdētā lēmuma būtība netiktu mainīta, jo šis lēmums joprojām attiektos uz ieguldījumu atbalstu sabiedrībai PLGK.

(1) Komisijas Lēmums (ES) 2015/1586 (2015. gada 26. februāris) par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 1281), OV L 250, 165. lpp.

(2) Komisijas Lēmums (2014. gada 11. februāris) par pasākumu SA.35388 (13/C) (ex 13/NN un ex 12/N) – Polija – Gdynia-Kosakowo lidostas izveide (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 759), OV L 357, 51. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. janvārī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – AX/BW

(Lieta C-57/18)

(2018/C 152/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: AX

Atbildētāja: BW

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (1) (“Direktīva 98/59/EK”) 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot parasti uzņēmumā nodarbināto darba ņēmēju skaitu, ir jāņem vērā atlaišanas brīdī ikdienas saimnieciskajā darbībā nodarbināto darba ņēmēju skaits?

2)	Vai Direktīvas 98/59/EK 1. panta 1. punkta pirmās daļas a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, nosakot parasti lietotājuzņēmuma uzņēmumā nodarbināto darba ņēmēju skaitu, var būt nozīme arī tajā nodarbinātajiem pagaidu darba aģentūras darbiniekiem?

Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

3)	Kādi priekšnoteikumi ir jāizpilda, lai ņemtu vērā pagaidu darba aģentūras darbiniekus, nosakot parasti lietotājuzņēmuma uzņēmumā nodarbināto darba ņēmēju skaitu?

(1) OV L 225, 16. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2 februārī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – SC Petrotel-Lukoil SA/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor

(Lieta C-68/18)

(2018/C 152/13)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Petrotel-Lukoil SA

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 21. panta 3. punkta noteikumiem ir pretrunā tiesību normas, kas minētas 2003. gada 22. decembraCodul fiscal – Legea nr. 571, kurš bija spēkā līdz 2010. gada 31. martam (Nodokļu kodekss – Likums Nr. 571), 175. pantā un Codul fiscal – Legea nr. 571/2003, kas ir spēkā no 2010. gada 1. aprīļa, 206.16 pantā, kā arī turpmākās tiesību normas?

Vai Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 2. panta 3. punkta noteikumiem ir pretrunā tiesību normas, kas minētas Codul fiscal – Legea nr. 571, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. martam, 175. pantā un Codul fiscal – Legea nr. 571/2003, kas ir spēkā no 2010. gada 1. aprīļa, 206.16 pantā, kā arī turpmākās tiesību normas?

Vai samērīguma principam pretrunā ir tas, ka valsts ignorē apstākli, ka sabiedrība pēc nodokļu pārbaudes ir saņēmusi lēmumu, kas atļauj produktu “pusapstrādātas degvieleļļas” pielīdzināt produktam “degvieleļļas [păcură]”, un ka, pārbaudot nodokļu maksātājas/sabiedrības sūdzību, tiek saglabāts akcīzes nodoklis, kas sākotnēji aprēķināts produktam “gāzeļļa”?

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/13

Prasība, kas celta 2018. gada 1. februārī – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-69/18)

(2018/C 152/14)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek, G. von Rintelen, M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, līdz 2016. gada 17. jūnijam nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/56/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (OV 2014, L 158, 196. lpp.), vai katrā ziņā nepaziņojot šādus aktus Komisijai, Slovēnijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti šīs direktīvas 2. pantā;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam samaksāt naudas sodu 7 986,60 EUR dienā, skaitot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/56/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, 2. pantu Slovēnijas Republikai bija jāpieņem un jāpaziņo normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2016. gada 17. jūnijam nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Tā kā līdz šī termiņa beigām Slovēnijas Republika nepaziņoja Komisijai par visu minētās direktīvas normu transponēšanu, Komisija nolēma vērsties ar šo lietu Tiesā.

Ar savu prasību Komisija lūdz Tiesai piespriest Slovēnijas Republikai samaksāt naudas sodu 7 986,60 EUR dienā. Aprēķinot šo summu, Komisija ir ņēmusi vērā Savienības tiesību pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī preventīvo iedarbību saistībā ar šīs dalībvalsts, proti, Slovēnijas Republikas, maksātspēju.

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2016. gada 17. jūnijā.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. februārī iesniedza Judecătoria Oradea (Rumānija) – CV/DU

(Lieta C-85/18)

(2018/C 152/15)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Oradea

Pamatlietas puses

Prasītājs: CV

Atbildētājs: DU

Prejudiciālie jautājumi

Vai bērna pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens Regulas Nr. 2201/2003 (1) 8. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka šī pastāvīgā dzīvesvieta atbilst tai vietai, kurā bērnam ir zināms integrācijas līmenis sociālajā un ģimenes vidē, neatkarīgi no tā, ka ir spēkā tiesas nolēmums, kas pasludināts citā dalībvalstī pēc bērna pārcelšanās kopā ar tēvu uz tās valsts teritoriju, kurā nepilngadīgais ir integrējies šajā sociālajā un ģimenes vidē? Vai tomēr šajā gadījumā ir jāpiemēro Regulas Nr. 2201/2003 13. panta nosacījumi par piekritību, balstoties uz to, kur atrodas bērns?

2)	Vai tas, ka nepilngadīgajam ir tās valsts pilsonība, kurā viņš dzīvo ar tēvu, lai gan viņa vecākiem ir tikai Rumānijas pilsonība, ir būtiski, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu?

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV 2003, L 338, 1. lpp.)

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. februārī iesniedza Court of Appeal in Northern Ireland (Apvienotā Karaliste) – Ermira Bajratari/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-93/18)

(2018/C 152/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal in Northern Ireland

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ermira Bajratari

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai ienākumi no nodarbinātības, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nelikumīga, pilnībā vai daļēji liecina par pietiekamu līdzekļu pieejamību saskaņā ar Pilsoņu direktīvas (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu?

2.	Ja “jā”, vai 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasības ir izpildītas, ja nodarbinātība tiek uzskatīta par nedrošu vienīgi tās nelikumīgā rakstura dēļ?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. februārī iesniedza High Court (Īrija) – Nalini Chenchooliah/Minister for Justice and Equality

(Lieta C-94/18)

(2018/C 152/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nalini Chenchooliah

Atbildētājs: Minister for Justice and Equality

Prejudiciālie jautājumi

Ja tāda Savienības pilsoņa laulātais, kurš saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK (1) 6. pantu ir izmantojis tiesības uz brīvu pārvietošanos, saskaņā ar 7. pantu saņem uzturēšanās tiesību atteikumu, pamatojoties uz to, ka attiecīgais Savienības pilsonis nav īstenojis vai vairs neīsteno ES līgumā paredzētās tiesības attiecīgajā uzņemošajā dalībvalstī, un, ja tiek ierosināts izraidīt laulāto no šīs dalībvalsts, vai izraidīšana ir jāveic saskaņā ar Direktīvas noteikumiem vai arī tā ir dalībvalsts tiesību aktu kompetencē?

Ja atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir tāda, ka izraidīšana ir jāveic saskaņā ar Direktīvas noteikumiem, vai izraidīšana ir jāveic saskaņā ar Direktīvas VI nodaļas un it īpaši tās 27. un 28. panta noteikumiem vai arī dalībvalsts šādos apstākļos var atsaukties uz citiem šīs direktīvas noteikumiem, it īpaši uz tās 14. un 15. pantu?

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/16

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 13. februārī iesniedza Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AŞ par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 30. novembra spriedumu lietā T-687/16 Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AŞ/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-104/18 P)

(2018/C 152/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AŞ (pārstāvji: J. Güell Serra, E. Stoyanov Edissonov, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Joaquín Nadal Esteban

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt apstrīdēto ES preču zīmi Nr. 9917436 par spēkā neesošu;

—	piespriest Joaquín Nadal Esteban un EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 (1) 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumu vērtējumu ir norādījusi, ka no Tiesas sprieduma, 2009. gada 11. jūnijs, Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli, C-529/07, EU:C:2009:361, izriet, ka ļaunticības priekšnosacījums ir sajaukšanas iespējas esamība un ka tādējādi tā prasa attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību vai identiskumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka no sprieduma lietā Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli neizrietot, ka reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunticības priekšnosacījums ir sajaukšanas iespējas starp lietas dalībnieku preču zīmēm/apzīmējumiem esamība, bet šādas sajaukšanas iespējas esamība esot tikai faktoru piemērs, ko var ņemt vērā, un neesot sine qua non nosacījums Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja tātad norāda, ka uzskatot, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījums esot sajaukšanas iespējas no sabiedrības puses esamība vai šī norma prasot sajaukšanas iespējas no sabiedrības puses esamību un tātad – attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību vai identiskumu, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi spriedumu lietā Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli un esot nepareizi piemērojusi Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tātad tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. februārī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Sandoz Ltd, Hexal AG/G.D. Seale LLC, Janssen Sciences Ireland

(Lieta C-114/18)

(2018/C 152/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītāji: Sandoz Ltd, Hexal AG

Atbildētāji: G.D. Seale LLC, Janssen Sciences Ireland

Prejudiciālais jautājums

Ja vienīgā aktīvā viela, uz kuru attiecas papildu aizsardzības sertifikāts, kas izdots atbilstoši [PAS Regulai] (1), ietilpst tādu savienojumu klasē, uz kuriem attiecas Markush definīcija patenta pretenzijā un kuri visi ietver patenta centrālo tehnisko izgudrojumu, vai PAS regulas 3. panta a) punkta izpratnē ir pietiekami, ka savienojums pēc tā struktūras pārbaudes nekavējoties tiktu atzīts par tādu, kas ietilpst klasē (un tāpēc tiktu aizsargāts ar patentu atbilstoši valsts patentu tiesību aktiem), vai arī ka konkrētie aizstājēji, kas nepieciešami aktīvās vielas veidošanai, būtu starp tiem, kuru lietpratējs, pamatojoties uz tā kopējām vispārējām zināšanām, varētu iegūt, izlasot patenta pretenziju?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV 2009, L 152, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. februārī iesniedza Tribunal correctionnel de Saint-Brieuc – Chambre détachée de Guingamp (Francija) – Procureur de la République/Tugdual Carluer u.c.

(Lieta C-115/18)

(2018/C 152/21)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal correctionnel de Saint-Brieuc – Chambre détachée de Guingamp

Pamatlietas puses

Prasītājs: Procureur de la République

Atbildētāji: Tugdual Carluer u.c.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula Nr. 1107/2009 (1) atbilst piesardzības principam, ja tajā precīzi nav noteikts, kas ir darbīgā viela, atstājot atļaujas pieprasītājam iespēju izvēlēties, ko tas nosaka kā darbīgo vielu produktā, un tam ļaujot veltīt visu pieprasījuma dokumentāciju vienai vielai, lai gan tirdzniecībā laistais galaprodukts satur vairākas?

2)	Vai tiek nodrošināts piesardzības princips un tirdzniecības atļaujas objektivitāte, ja dokumentācijas izskatīšanai nepieciešamās pārbaudes, analīzes un novērtējumus veic vienīgi atļaujas pieprasītāji, kas var uzrādīt neobjektīvus rezultātus, neveicot nekādu neatkarīgu kontrolanalīzi?

3)	Vai tiek nodrošināts piesardzības princips un tirdzniecības atļaujas objektivitāte, nepublicējot atļauju pieprasījumu ziņojumus ražošanas noslēpuma dēļ?

4)	Vai Regula Nr. 1107/2009 atbilst piesardzības principam, ja tajā nav ņemta vērā darbīgo vielu daudzveidība un to kumulatīvā izmantošana, it īpaši, ja tajā nav paredzēts Eiropas līmenī veikt specifisku visaptverošu analīzi par darbīgo vielu savienošanu vienā produktā?

Vai Regula Nr. 1107/2009 atbilst piesardzības principam, ja tās III un IV nodaļā ir noteikts atbrīvojums no toksiskuma pārbaudēm (genotoksiskums, kancerogenitātes pētījumi, endokrīnās sistēmas traucējumu pētījumi [..]) pesticīdu produktiem ar sastāvu, kāds tiek laists tirdzniecībā un iedarbojas uz patērētājiem un vidi, paredzot vienīgi kopsavilkuma pārbaudes, ko veic atļaujas pieprasītājs?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Barcelona (Spānija) – Marc Gómez del Moral Guasch/Bankia S.A.

(Lieta C-125/18)

(2018/C 152/22)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de Primera Instancia de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītājs: Marc Gómez del Moral Guasch

Atbildētāja: Bankia S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai aplūkojamajam IRPH (1) Cajas – [Krājbanku] indeksam ir jābūt tiesas pārbaudes priekšmetam tādējādi, ka tai ir jāpārbauda tā saprotamība patērētājam, un tam nerada šķēršļus tas, ka to reglamentētu normatīvie vai administratīvie tiesību akti, ievērojot, ka uz to neattiecas Direktīvas 93/13 (2) 1. panta 2. punktā paredzētais gadījums, tāpēc, ka runa nav par obligātu tiesību normu, bet par to, ka šādus mainīgus kapitāla lietošanas procentus pārdevējs vai piegādātājs līgumā iekļauj pēc izvēles?

2.1

Vai saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktu, kas nav transponēts mūsu [Spānijas] tiesību sistēmā, Direktīvai 93/13 un tās 8. punktam pretrunā ir tas, ka Spānijas tiesa atsaucas uz tās 4. panta 2. punktu un to piemēro, ja valsts tiesību sistēmā šī tiesību norma nav transponēta pēc likumdevēja gribas, kurš ir vēlējies nodrošināt pilnīgu aizsardzības līmeni attiecībā uz visiem noteikumiem, kurus pārdevējs vai piegādātājs var iekļaut ar patērētājiem noslēgtajā līgumā, tostarp attiecībā uz noteikumiem saistībā ar galveno līguma priekšmetu, tostarp tad, ja tie ir formulēti skaidri un saprotami?

2.2

Jebkurā gadījumā – vai ir jāsniedz informācija vai reklāmas materiāli par šādiem faktiem un datiem vai kādu no tiem, lai nodrošinātu būtiska noteikuma – konkrēti, noteikuma attiecībā uz IRPH – saprotamību?

(i)

Jāpaskaidro, kā tiek noteikta atsauces likme, proti, ir jānorāda, ka šajā indeksā ir iekļautas komisijas maksas un citi izdevumi papildus nominālajai procentu likmei, ka tiek piemērots vienkāršs nesvērtais vidējais rādītājs, ka pārdevējam vai piegādātājam bija jāzina un jāinformē [patērētājs] par nepieciešamību piemērot negatīvo starpību un ka sniegtā informācija nav publiski pieejama atšķirībā no citas parastās informācijas attiecībā uz EURIBOR [indeksu].

(ii)

Jāpaskaidro, kā tas mainījās agrāk un kā tas varētu mainīties turpmāk, sniedzot informāciju un publicējot grafikus, ar kuru palīdzību patērētājam skaidri un saprotami tiek paskaidrotas šīs īpašās likmes izmaiņas salīdzinājumā ar EURIBOR [indeksu], kas ir parastā likme aizdevumiem ar hipotekāro nodrošinājumu.

2.3

Ja EST nospriestu, ka iesniedzējtiesai ir jāvērtē noteikumu negodīgums un jānosaka visas sekas saskaņā ar valsts tiesībām, Tiesai tiek jautāts, vai informācijas nesniegšana par tiem visiem nozīmē noteikuma saprotamības nenodrošināšanu, jo vidusmēra patērētājam tie nav skaidri Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta [izpratnē], un vai informācijas nesniegšana ietver pārdevēja vai piegādātāja negodīgu attieksmi un tādējādi gadījumā, ja patērētājs tiktu pienācīgi informēts par tiem, tas nebūtu piekritis aizdevumam ar atsauci uz IRPH.

Ja IRPH cajas [Krājbanku indeksu] atzītu par spēkā neesošu, kāds no diviem iespējamajiem seku veidiem būtu saderīgs ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu gadījumā, ja netiek panākta vienošanās vai ja ar to patērētājam tiktu nodarīts lielāks kaitējums?

3.1	Līguma koriģēšana, piemērojot parasto aizstājošo indeksu, EURIBOR, ievērojot, ka ir noslēgts līgums, kas būtiski saistīts ar iestādes, [kurai ir] pārdevēja vai piegādātāja [statuss], procentu ieņēmumiem.

3.2	Procentu turpmāka nepiemērošana, nosakot vienīgo prasību atmaksāt aizdoto kapitālu aizdevēja vai aizņēmēja noteiktajā termiņā.

(1) Índice de Referencia de Préstamos Hipotecarios [Hipotekāro aizdevumu references indekss].

(2) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 193, L 95, 29. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – A-PACK CZ, s. r. o./Odvolací finanční ředitelství

(Lieta C-127/18)

(2018/C 152/23)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Pamatlietas puses

Prasītāja: A-PACK CZ, s. r. o.

Atbildētāja: Odvolací finanční ředitelství

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta 2. punktu, ņemot vērā nodokļu neitralitātes principu un samērīguma principu, var interpretēt tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstīm, atkāpjoties no tā, noteikt nosacījumus, kas dažos gadījumos neparedz nodokļa bāzes samazinājumu cenas pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesību akti ir pretrunā Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta mērķim, ja tie pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem neļauj labot nodokļa summu gadījumos, kad nodoklis ir kļuvis iekasējams pēc tam, kad ir notikusi ar nodokli apliekama piegāde citam nodokļa maksātājam, kurš par to ir samaksājis tikai daļēji vai vispār nav samaksājis un kurš vēlāk ir pārstājis būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs?

(1) OV 2006 L 347, 1. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/20

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-164/18)

(2018/C 152/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek, E. Sanfrutos Cano un G. von Rintelen)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasījumi

—

atzīt, ka, līdz 2016. gada 18. aprīlim nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) (1), vai katrā ziņā nepaziņojot minētos aktus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 51. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—

saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu noteikt Spānijas Karalistei naudas sodu 61 964,32 EUR apmērā dienā, sākot no tā sprieduma pasludināšanas dienas, ar ko tiek atzīts, ka nav izpildīts pienākums pieņemt vai katrā ziņā paziņot Komisijai noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu 2014/23/ES;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš, kas bija paredzēts valsts tiesību pielāgošanai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/23/ES, beidzās 2016. gada 18. aprīlī.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/20

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-165/18)

(2018/C 152/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek, E. Sanfrutos Cano un G. von Rintelen)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasījumi

—

atzīt, ka, līdz 2016. gada 18. aprīlim nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) (1), un katrā ziņā nepaziņojot minētos aktus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi minētās direktīvas 106. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—

saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu noteikt Spānijas Karalistei naudas sodu 123 928,64 EUR apmērā dienā, sākot no tā sprieduma pasludināšanas dienas, ar ko tiek atzīts, ka nav izpildīts pienākums pieņemt vai katrā ziņā paziņot Komisijai noteikumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu 2014/25/ES;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš, kas bija paredzēts valsts tiesību pielāgošanai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/25/ES, beidzās 2016. gada 18. aprīlī.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/21

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T-849/16 PGNiG Supply & Trading/Eiropas Komisija 2018. gada 5. martā iesniedza Polijas Republika

(Lieta C-181/18 P)

(2018/C 152/26)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Citi lietas dalībnieki: PGNiG Supply & Trading GmbH un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T-849/16 PGNiG Supply & Trading/Eiropas Komisija;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	nospriest, ka katra lietas dalībniece sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto rīkojumu Vispārējā tiesa ir noraidījusi PGNiG Supply & Trading prasību atcelt Komisijas 2016. gada 28. oktobra lēmumu C(2016) 6950 final, ar ko pārskata tā atbrīvojuma, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK ir piemērots gāzes vadam OPAL attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu, nosacījumus, pamatojot ar to, ka prasītājai neesot locus standi.

Polijas Republika uzskata, ka pārsūdzētā rīkojuma 6., 10., 11. un 43. punktā Vispārējā tiesa vienlaikus ir izdarījusi secinājumu par strīda būtību attiecībā uz apstrīdētā lēmuma spēkā esamību. Saistībā ar iepriekš minēto Polijas Republika pret pārsūdzēto rīkojumu izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, tā izvirza pamatu par Vispārējās tiesas Reglamenta 130. panta 1. un 7. punkta pārkāpumu, kā arī par to Polijas Republikas tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un taisnīgu tiesu pārkāpumu, kuras ir garantētas Eiropas Savienības pamattiesību hartas 47. pantā, kā arī par sacīkstes principa pārkāpumu, pārsūdzētajā rīkojumā izdarot secinājumus par faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas attiecas uz strīda būtību par apstrīdētā lēmuma spēkā esamību, pirms šī strīda būtība varēja tikt izskatīta tiesvedībā lietā T-883/16 Polijas Republika/Eiropas Komisija.

Otrkārt, tā izvirza pamatu par kļūdu apstrīdētā lēmuma tiesiskajā vērtējumā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka ar šo lēmumu trešajām personām tiek nodrošināta piekļuve 50 % apmērā no OPAL gāzes vada transportēšanas jaudas posmā no Greifsvaldes līdz Brandovai ar pārskatāmas un nediskriminējošas izsoles starpniecību tā, ka arī citas personas varēs iegūt šo jaudu, kā arī uz pieņēmumu, ka ar apstrīdēto lēmumu nav ieviesta jauna atkāpe no regulējuma, bet daļēji atcelts pastāvošais atbrīvojums. Polijas Republika uzskata, ka apstrīdētā lēmuma juridiskā rakstura, kā arī seku vērtējums ir kļūdaini, jo ar apstrīdēto lēmumu tikai šķietami ir ieviests risinājums, kas tiek prezentēts kā pārskatāms un nediskriminējošs. Faktiski tas esot mehānisms, kas Gazprom grupas sabiedrībām ļauj ekskluzīvi lietot apstrīdētajā lēmumā ietvertās OPAL gāzes vada transportēšanas jaudas vismaz 90 % apmērā (no kuriem 50 % šīs jaudas esot pilnībā atbrīvoti no noteikumiem par trešo personu piekļuvi, bet 40 % esot dinamiski piešķirama jauda, ko varot rezervēt tikai Gazprom).

Treškārt, tā izvirza pamatu par pienākuma norādīt apstrīdētā lēmuma pamatojumu pārkāpumu. Polijas Republika uzskata, ka Vispārējā tiesa nav paskaidrojusi, pamatojoties uz kādiem pierādījumiem ir izdarīti secinājumi par apstrīdētā lēmuma būtību. Līdz ar to nevarot saprast pamatojumu Vispārējās tiesas secinājumam, ka ar apstrīdēto lēmumu OPAL gāzes vada jauda ir atvērta ar Gazprom grupu nesaistītām sabiedrībām un tas labvēlīgi ietekmēs konkurenci dabasgāzes tirgū.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/22

Prasība, kas celta 2018. gada 12. martā – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-188/18)

(2018/C 152/27)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Ondrůšek, G. von Rintelen, M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

Prasītāja lūdz Tiesu:

—

atzīt, ka, līdz 2016. gada 18. aprīlim nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.) vai katrā ziņā nepaziņojot šādus aktus Komisijai, Slovēnijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti šīs direktīvas 51. pantā;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atbilstoši LESD 260. panta 3. punktam samaksāt naudas sodu 8 992,32 EUR dienā, skaitot no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 51. pantu Slovēnijas Republikai bija jāpieņem un jāpaziņo normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2016. gada 18. aprīlim nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Tā kā līdz šī termiņa beigām Slovēnijas Republika nepaziņoja Komisijai par visu minētās direktīvas normu transponēšanu, Komisija nolēma vērsties ar šo lietu Tiesā.

Ar savu prasību Komisija lūdz Tiesai piespriest Slovēnijas Republikai samaksāt naudas sodu 8 992,32 EUR dienā. Aprēķinot šo summu, Komisija ir ņēmusi vērā Savienības tiesību pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī preventīvo iedarbību saistībā ar šīs dalībvalsts, proti, Slovēnijas Republikas, maksātspēju.

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2016. gada 18. aprīlī.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/24

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Alouminion tis Ellados/Komisija

(Lieta T-542/11 RENV) (1)

((Valsts atbalsts - Elektroenerģija - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt - Ar vēsturisko piegādātāju noslēgtā līgumā paredzēts preferenciāls elektroenerģijas tarifs - Līguma izbeigšana, ko veic vēsturiskais piegādātājs - Līguma izbeigšanas seku apturēšana tiesas ceļā ar pagaidu noregulējumu - Vispārējās tiesas veikta Komisijas lēmuma atcelšana - Tiesas veikta Vispārējās tiesas sprieduma atcelšana - Lietas nodošana atpakaļ Vispārējai tiesai - Prasības apmērs pēc nodošanas atpakaļ - Rīkojuma par pagaidu noregulējumu kvalifikācija par jaunu atbalstu - Komisijas kompetence - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Preferenciālā tarifa kvalificēšana par valsts atbalstu - Priekšrocība - Tiesiskā paļāvība - Atbalsta saņēmēja tiesības uz aizstāvību - Atgūšanas pienākums - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 152/28)

Tiesvedības valoda – grieķu.

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alouminion tis Ellados VEAE, iepriekš Alouminion AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: G. Dellis, N. Korogiannakis, E. Chrysafis, D. Diakopoulos un N. Keramidas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar un É. Gippini Fournier)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: E. Bourtzalas, C. Synodinos, A. Oikonomou un H. Tagaras, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu 2012/339/ES (2011. gada 13. jūlijs) par valsts atbalstu SA.26117 – C 2/2010 (ex NN 62/2009), ko Grieķija piešķīrusi Aluminium of Greece SA (OV 2012, L 166, 83. lpp).

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt.

2)	Alouminion tis Ellados VEAE sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV, C 370, 17.12.2011.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Polija/Komisija

(Lieta T-507/15) (1)

((ELGF - No finansējuma izslēgti izdevumi - Regula (EK) Nr. 2200/96, Direktīva 2002/55/EK, Regula (EK) Nr. 1432/2003, Regula (EK) Nr. 1433/2003, Regula (EK) Nr. 1290/2005, Regula (EK) Nr. 885/2006, Regula (EK) Nr. 1182/2007, Regula (EK) Nr. 1234/2007, Regula (EK) Nr. 1580/2007 un Regula (ES) Nr. 1306/2013 - Polijas izdevumi - ELGF risks - Pārbaudes uz vietas - Ražotāju organizācijas atzīšanas kritēriji - Valodas versiju atšķirības - Finanšu korekcija))

(2018/C 152/29)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, K. Straś, M. Pawlicka un B. Paziewska)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou un A. Stobiecka-Kuik)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 182, 39. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 354, 26.10.2015.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/25

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Kim u.c./Padome un Komisija

(Lieta T-533/15 un T-264/16) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Ziemeļkoreju kodolieroču izplatīšanas novēršanai - To personu un organizāciju saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāju vārdu iekļaušana - Pierādījumi par iekļaušanas sarakstā pamatotību - Pienākums norādīt pamatojumu))

(2018/C 152/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji lietā T-533/15: Il-Su Kim (Pyongyang, Ziemeļkoreja) un pieci citi prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti sprieduma pielikumā (pārstāvji: M. Lester, S. Midwinter, QC, T. Brentnall un A. Stevenson, solicitors)

Prasītāja lietā T-264/16: Korea National Insurance Corporation (Pyongyang) (pārstāvji: M. Lester, S. Midwinter, T. Brentnall un A. Stevenson)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji A. de Elera-San Miguel Hurtado un A. Vitro, vēlāk A. Vitro un F. Naert) un Eiropas Komisija (pārstāvji: lietā T-533/15 – L. Havas, S. Bartelt un D. Gauci un lietā T-264/16 – L. Havas un S. Bartelt, vēlāk lietā T-533/15 – L. Havas un D. Gauci un lietā T-264/16 – L. Havas)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētāju prasījumu atbalstam lietā T-533/15: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: sākotnēji V. Kaye, vēlāk S. Brandon, pēc tam S. Brandon un C. Crane, un visbeidzot S. Brandon)

Priekšmets

Lietā T-533/15 – par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/1066 (2015. gada 2. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2015, L 174 25. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1062 (2015. gada 2. jūlijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2015, L 174, 16. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/475 (2016. gada 31. marts), ar ko groza Lēmumu 2013/183/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2016, L 85, 34. lpp.), Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/659 (2016. gada 27. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV 2016, L 114, 9. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/849 (2016. gada 27. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Lēmumu 2013/183/KĀDP (OV 2016, L 141, 79. lpp.), un ikvienu ar tiem saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl šie akti attiecas uz prasītājiem, un lietā T-264/16 – par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Lēmumu 2016/475, Īstenošanas regulu 2016/659, Lēmumu 2016/849 un ikvienu ar tiem saistītu Padomes īstenošanas regulu, ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Lietā T-533/15 Kim Il-Su un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir iekļauti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot izdevumus, kas ir radušies Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

3)	Lietā T-264/16 Korea National Insurance Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

4)	Lietā T-533/15 Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 381, 16.11.2015.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/26

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – TestBioTech/Komisija

(Lieta T-33/16) (1)

((Vide - Ģenētiski modificēti produkti - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - Regula (EK) Nr. 1829/2003 - Ģenētiski modificēta soja MON 87769, MON 87705 un 305423 - Lūguma veikt iekšēju pārskatīšanu lēmumiem par tirdzniecības atļauju noraidījums - Jēdziens “tiesību akti vides jomā” - Regulas Nr. 1367/2006 10. pants))

(2018/C 152/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TestBioTech eV (Minhene, Vācija) (pārstāvji: R. Stein, solicitor, K. Smith, QC, un J. Stevenson, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Tomkin, L. Pignataro-Nolin un C. Valero)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Monsanto Europe (Antverpene, Beļģija) un Monsanto Company (Vilmingtona, Delavēra, ASV) (pārstāvji: M. Pittie, avocat) un Pioneer Overseas Corp. (Džonstona, Aiova, ASV) un Pioneer Hi-Bred International, Inc. (Džonstona) (pārstāvji: G. Forwood, advokāts, J. Killick, barrister, un S. Nordin, solicitor)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt par veselību un pārtikas nekaitīgumu atbildīgā Komisijas locekļa 2015. gada 16. novembra vēstuli, ar kuru ir noraidīts lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu, kas ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.), 10. pantu, par īstenošanas lēmumiem tirdzniecības atļaujām ģenētiski modificētai sojai MON 87769, MON 87705 un 305423.

Rezolutīvā daļa

atcelt par veselību un pārtikas nekaitīgumu atbildīgā Eiropas Komisijas locekļa 2015. gada 16. novembra vēstuli ar references numuru Ares(2015) 5145741 par lūgumu veikt iekšēju pārskatīšanu, kas ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, 10. pantu par īstenošanas lēmumiem tirdzniecības atļaujām ģenētiski modificētai sojai MON 87769, MON 87705 un 305423.

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina TestBioTech eV tiesāšanās izdevumus.

3)	Monsanto Europe, Monsanto Company, Pioneer Overseas Corp. un Pioneer Hi-Bred International, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/27

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Naviera Armas/Komisija

(Lieta T-108/16) (1)

((Valsts atbalsts - “Puerto Las Nieves” ostas izmantošanas nosacījumi kuģniecības sabiedrībai - No publiskiem līdzekļiem finansētas infrastruktūras ekskluzīva izmantošana bez koncesijas līguma - Daļējs atbrīvojums no ostas nodevām - Konkurentes sūdzība - Lēmums, ar kuru iepriekšējās izskatīšanas procedūras noslēgumā ir konstatēta valsts atbalsta neesamība - Nopietnas grūtības attiecīgo pasākumu pārbaudē - Attiecīgās situācijas izmaiņas administratīvā procesa laikā - No valsts līdzekļiem piešķirtas priekšrocības jēdziens - Kļūdas faktu vērtējumā un kļūdas tiesību piemērošanā - Valsts tiesas nolēmums, ar ko tiek apturēta iepirkuma iedarbība - Pienākums izskatīt sūdzību rūpīgi un objektīvi))

(2018/C 152/32)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Naviera Armas, SA (Las Palmas de Gran Canaria, Spānija) (pārstāvji: J. L. Buendía Sierra un Á. Givaja Sanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar, G. Luengo un S. Noë)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Fred Olsen, SA (Santa Cruz de Tenerife, Spānija) (pārstāvji: F. Marín Riaño, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 8. decembra Lēmumu C(2015) 8655 final par valsts atbalstu SA.36628 (2015/NN) (ex 2013/CP) – Spānija – Fred Olsen.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Komisijas 2015. gada 8. decembra Lēmumu C(2015) 8655 final par valsts atbalstu SA.36628 (2015/NN) (ex 2013/CP) – Spānija – Fred Olsen tiktāl, ciktāl tajā iepriekšējās izskatīšanas procedūras noslēgumā ir konstatēts, ka tas, ka Fred Olsen, SA ekskluzīvi izmanto Lasņevesas ostas infrastruktūru, nav izraisījis to, ka tai būtu piešķirts valsts atbalsts.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Naviera Armas, SA sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu, bet pārējos tās tiesāšanās izdevumus atlīdzina Eiropas Komisija.

4)	Komisija un Fred Olsen sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 175, 17.5.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/28

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Caviro Distillerie u.c./Komisija

(Lieta T-211/16) (1)

((Dempings - Ķīnas izcelsmes vīnskābes, kuru ražo Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd, imports - Īstenošanas lēmums (ES) 2016/176 - Galīgā antidempinga maksājuma neuzlikšana - Regulas (EK) Nr. 1225/2009 3. panta 2., 3. un 5. punkts un 17. panta 1. un 2. punkts - Atlase - Būtiska kaitējuma neesamība - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Kaitējuma noteikšana - Savienības ražošanas nozares rentabilitāte))

(2018/C 152/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Caviro Distillerie Srl (Faenca, Itālija), Distillerie Bonollo SpA (Formidžīne, Itālija), Distillerie Mazzari SpA (San'Agata sul Santerno, Itālija), Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA (Borgoriko, Itālija) (pārstāvji: A. Bochon, advokāts, un R. MacLean, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un A. Demeneix)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2016/176 (2016. gada 9. februāris), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tādas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu, kuru ražo Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd (OV 2016, L 33, 14. lpp.), 1. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Caviro Distillerie Srl, Distillerie Bonollo SpA, Distillerie Mazzari SpA un Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 18.7.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/29

Vispārējās tiesas 2018. gada 20. marta spriedums – Grupo Osborne/EUIPO – Ostermann (“DONTORO dog friendship”)

(Lieta T-390/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “DONTORO dog friendship” reģistrācijas pieteikums - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču un pakalpojumu papildināmība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 152/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Osborne, SA (Elpuerto de Santamarija, Spānija) (pārstāvis: J. M. Iglesias Monravá, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Daniel Ostermann (Leipciga, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 28. aprīļa lēmumu lietā R 2002/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Grupo Osborne un Daniel Ostermann k-gu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Grupo Osborne, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/29

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Gifi Diffusion/EUIPO – Crocs (Kurpes)

(Lieta T-424/16) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamati - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. pants - Spēkā neesamības pamata izvirzīšana pēc savas ierosmes, ko veic apelācijas padome - Apelācijas padomes kompetence - Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkts))

(2018/C 152/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gifi Diffusion (Villeneuve-sur-Lot, Francija) (pārstāvis: C. de Chassey, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Crocs, Inc. (Niwot, Kolorado, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: H. Seymour, L. Cassidy, J. Guise un D. Knight, solicitors, N. Hadjadj Cazier, M. Berger un H. Haouideg, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 37/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Gifi Diffusion un Crocs.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2016. gada 25. aprīļa lēmumu lietā R 37/2015-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Gifi Diffusion un Crocs, Inc.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Gifi Diffusion tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

3)	Crocs sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 392, 24.10.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/30

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Crocs/EUIPO – Gifi Diffusion (Kurpes)

(Lieta T-651/16) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe - Agrāks Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības pamats - Novitātes neesamība - Nodošana atklātībā pirms prioritātes datuma - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Papildu pierādījumi, kas ir iesniegti procesā apelācijas padomē - Regulas (EK) Nr. 6/2002 5. un 7. pants un 63. panta 2. punkts))

(2018/C 152/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crocs, Inc. (Niwot, Kolorado, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: H. Seymour, L. Cassidy, J. Guise un D. Knight, solicitors, N. Hadjadj Cazier, M. Berger un H. Haouideg, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Gifi Diffusion (Villeneuve-sur-Lot, Francija) (pārstāvis: C. de Chassey, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 6. jūnija lēmumu lietā R 853/2014-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Gifi Diffusion un Crocs.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Crocs, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Gifi Diffusion tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 410, 7.11.2016.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Kiosked/EUIPO – VRT (“K”)

(Lieta T-824/16) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “K” - Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “K” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 152/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kiosked Oy Ab (Espoo, Somija) (pārstāvis: L. Laaksonen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Fischer)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: De Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie (VRT) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: P. Y. Thoumsin un E. Van Melkebeke, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. septembra lēmumu lietā R 279/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp VRT un Kiosked.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kiosked Oy Ab sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un De Vlaamse Radio- en Televisieomroeporganisatie (VRT) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/31

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – La Mafia Franchises/EUIPO – Itālija (“La Mafia SE SIENTA A LA MESA”)

(Lieta T-1/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “La Mafia SE SIENTA A LA MESA” - Absolūts atteikuma pamats - Neatbilstība sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts)))

(2018/C 152/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: La Mafia Franchises, SL (Saragosa, Spānija) (pārstāvis: I. Sempere Massa, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz D. Del Gaizo, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 27. oktobra lēmumu lietā R 803/2016-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Itālijas Republiku un La Mafia Franchises.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	La Mafia Franchises, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/32

Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Marriott Worldwide/EUIPO – Graf (Spārnota vērša attēls)

(Lieta T-151/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlots spārnots vērsis - Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes, kurās attēlots grifons - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Ar valsts tiesībām aizsargātas agrākas autortiesības - Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 60. panta 2. punkta c) apakšpunkts) - Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas - Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts)))

(2018/C 152/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marriott Worldwide Corp. (Bethesda, Mērilenda, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: A. Reid, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Crespo Carrillo)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Johann Graf (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis: S. Salomonowitz, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 17. janvāra lēmumu lietā R 165/2016-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Marriott Worldwide un Johann Graf k-gu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 17. janvāra lēmumu lietā R 165/2016-4.

2)	EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Marriott Worldwide Corp. tiesāšanās izdevumus.

3)	Johann Graf sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 129, 24.4.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/34

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Hotelbeds Spain/EUIPO – Guidigo Europe (“Guidego what to do next”)

(Lieta T-346/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Guidego what to do next” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “GUIDIGO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2018/C 152/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hotelbeds Spain, SL (Palma de Majorque, Spānija) (pārstāvis: L. Broschat García, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Guidigo Europe (Parīze, Francija) (pārstāvis: S. Lipovetsky, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 21. marta lēmumu lietā R 449/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Guidigo Europe un Hotelbeds Spain.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hotelbeds Spain, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 24.7.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/34

Vispārējās tiesas 2018. gada 21. februāra rīkojums – MedSkin Solutions Dr. Suwelack/EUIPO – Cryo-Save (“CryoSafe”)

(Lieta T-482/13) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2018/C 152/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG (Billerbeck, Vācija) (pārstāvis: A. Thünken, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Schifko)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Cryo-Save AG (Freienbach, Šveice) (pārstāvis: C. Onken, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2013. gada 4. jūlija lēmumu lietā R 1759/2012-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cryo-Save AG un MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG un Cryo-Save AG solidāri atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	MedSkin Solutions Dr. Suwelack AG un Cryo-Save AG sedz savus tiesāšanās izdevumus saskaņā ar savas vienošanās noteikumiem.

(1) OV C 313, 26.10.2013.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/35

Vispārējās tiesas 2018. gada 5. marta rīkojums – Estamede/ECB

(Lieta T-124/17) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Ekonomikas un monetārā politika - ECB - Grieķijas valsts parāda restrukturizācija - Grieķijas publisko tiesību subjekta, kurš pārvalda inženieru un sabiedrisko darbuzņēmēju pensiju fondu, iesaiste - Personīgas intereses vai tiesību uz atlīdzinājumu nodošanas neesamība - Formas prasību neievērošana - Acīmredzama nepieņemamība))

(2018/C 152/44)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Enosi Syntaxiouchon Tameiou Asfaliseon Michanikon kai Ergolipton Dimosion Ergon (Estamede) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis: P. Miliarakis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: A. Koutsoukou un K. Laurinavičius, pārstāvji, kam palīdz H.-G. Kamann, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kas Eniaios Foreas Koinonikis Asfalisis (EFKA), un it īpaši tās inženieru un sabiedrisko darbuzņēmēju profesiju apvienībai Tameio Syntaxeon Michanikon kai Ergolipton Dimosion Ergon (TSMEDE) (Tomeis Michanikon Ergolipton Dimosion Ergon), kā arī tās pensionētajiem dalībniekiem ir radušies tostarp ECB Lēmuma 2012/153/ES (2012. gada 5. marts) par Grieķijas Republikas emitētu vai pilnībā garantētu tirgojamu parāda instrumentu atbilstību Grieķijas Republikas parāda apmaiņas priekšlikuma kontekstā (OV 2012, L 77, 19. lpp.) pieņemšanas dēļ, kā arī dēļ citiem ECB pasākumiem saistībā ar Grieķijas valsts parāda restrukturizāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Enosi Syntaxiouchon Tameiou Asfaliseon Michanikon kai Ergolipton Dimosion Ergon (Estamede) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/36

Vispārējās tiesas 2018. gada 9. marta rīkojums – Naftogaz of Ukraine/Komisija

(Lieta T-196/17) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/73/EK - Komisijas lēmums par grozījumiem nosacījumos par atbrīvojumu no Savienības normu piemērošanas attiecībā uz gāzesvada OPAL ekspluatāciju attiecībā uz trešo personu piekļuvi un tarifu regulējumu - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība))

(2018/C 152/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NJSC Naftogaz of Ukraine (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: D. Mjaaland, A. Haga, M. Krakowiak un P. Grzejszczak, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: Y. G. Marinova, O. Beynet un K. Herrmann)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2016) 6950 final (2016. gada 28. oktobris), ar ko pārskata atbrīvojuma, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK ir piemērots gāzes vadam OPAL attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu, nosacījumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Vairs nav jālemj par pieteikumiem par iestāšanos lietā.

3)	NJSC Naftogaz of Ukraine sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

4)	Naftogaz of Ukraine, Komisija, OPAL Gastransport GmbH & Co. KG, Gazprom Eksport LLC un Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. sedz katra pati savus tiesāšanās izdevumus saistībā pieteikumiem par iestāšanos lietā.

(1) OV C 151, 15.5.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/36

Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra rīkojums – SD/EIGE

(Lieta T-263/17) (1)

((“Civildienests - Pagaidu darbinieki - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Lēmums nepagarināt darba līgumu - Lūgums pagarināt darba līgumu, kuram ir tāds pats priekšmets kā sūdzībai Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē - Nepieņemamība))

(2018/C 152/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SD (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (pārstāvji: V. Langbakk, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru, pirmkārt, tiek lūgts atcelt EIGE2016. gada 26. augusta netiešo lēmumu noraidīt prasītāja 2016. gada 26. aprīļa pieteikumu par viņa darba līguma otrreizēju pagarināšanu un, ciktāl nepieciešams, atcelt EIGE2017. gada 20. janvāra lēmumu noraidīt prasītāja 2016. gada 3. oktobra sūdzību par 2016. gada 26. augusta netiešo lēmumu un, otrkārt, tiek lūgts piespriest atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājam esot radušies šo lēmumu dēļ.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	SD sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 239, 24.7.2017.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/37

Prasība, kas celta 2018. gada 15. februārī – VG/Komisija

(Lieta T-84/18)

(2018/C 152/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VE (pārstāvji: G. Pandey un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	iesākumā, ja vajadzīgs, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 270. pantam atzīt Civildienesta noteikumu 90. pantu par spēkā neesošu un nepiemērojamu šajā tiesvedībā;

—	pirmkārt, atcelt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2017. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītājas 2017. gada 31. jūlijā iesniegtā sūdzība;

—	otrkārt, atcelt EPSO2017. gada 19. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņas lūgums pārskatīt EPSO/atlases komisijas lēmumu nepielaist viņu konkursa nākamajam posmam;

—	treškārt, atcelt EPSO tiešsaistes kontā publicēto 2017. gada 6. februāra lēmumu neiekļaut prasītāju konkursam EPSO/AD/323/16 izraudzīto kandidātu saraksta projektā;

—	ceturtkārt, atcelt 2016. gada 26. maijā publicēto paziņojumu par konkursu EPSO/AD/323/16 (1);

—	visbeidzot, pilnībā atcelt no tā izrietošo ierēdņu saraksta projektu, kuri tika izraudzīti dalībai minētajā konkursā;

—	piespriest izmaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību 50 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka EPSO/atlases komisija ir pieļāvuši acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot prasītājas darba pieredzi, turklāt esot pārkāpts attiecīgā paziņojuma par konkursu III pielikums, kurā ir detalizēti norādīta prasītā darba pieredze.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un prasītājas tiesības tikt uzklausītai, turklāt neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un esot pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pants.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1/58 (2) 1., 2., 3. un 4. pants, kā arī Civildienesta noteikumu 1.d un 28. pants un šo noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts, turklāt neesot ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.

(1) OV 2016, C 187, A/1. lpp.

(2) Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/38

Prasība, kas celta 2018. gada 15. februārī – Batchelor/Komisija

(Lieta T-85/18)

(2018/C 152/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edward William Batchelor (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: B. Hoorelbeke, advokāts, un M. Healy, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 5. decembra Lēmumu C(2017) 8430 final, ar ko atteikta piekļuve dokumentam, kas ietver atbildīgās personas ētikas deklarāciju, kura iesniegta caur Eiropas Komisijas Cilvēkresursu pārvaldes informācijas sistēmu Sysper2, un citiem dokumentiem, uz kuriem attiecas sākotnējais piekļuves pieteikums;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmajā pamatā apgalvots LESD 15. panta 3. punkta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. panta, Regulas Nr. 1049/2001 (1) 2. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 45/2001 (2) 8. panta b) punktu, pārkāpums tādēļ, ka tikusi atteikta pilna vai daļēja piekļuve ētikas deklarācijai.

—

Pirmā pamata pirmajā daļā prasītājs norāda, ka Komisija nav nedz izvērtējusi, nedz pierādījusi, ka ētikas deklarācijas publiskošana konkrēti un faktiski apdraudētu ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizsargātās intereses. Līdz ar to Komisija, atsakot vismaz daļēju piekļuvi ētikas deklarācijai, neesot izpildījusi savu juridisko pienākumu un esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

—

Pirmā pamata otrajā daļā prasītājs norāda, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktu, piemērošanā, kad tā atzina, ka prasītājs nav atbilstoši pierādījis, ka ētikas deklarācijas publiskošana ir vajadzīga.

Otrajā pamatā tiek apgalvots Pamattiesību hartas 42. panta, LESD 15. panta 3. punkta un Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punkta pārkāpums tādēļ, ka tika atteikts piešķirt piekļuvi citiem dokumentiem, uz kuriem attiecas sākotnējais piekļuves pieteikums.

—

Otrajā pamatā prasītājs izklāsta atbilstošos un saskanīgos pierādījumus, kas ir tā pārliecības pamatā, ka pastāv vairāk nekā 71 Komisijas nosauktais dokuments, kas ietilpst sākotnējā piekļuves pieteikuma tvērumā. Atsakot piekļuvi citiem dokumentiem, Komisija esot pārkāpusi Pamattiesību hartas 42. pantu, LESD 15. panta 3. punktu un Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu.

Trešajā pamatā ir apgalvots labas pārvaldības principa, it īpaši rūpības pienākuma pārkāpums.

—

Trešajā pamatā prasītājs norāda, ka Komisija neesot ievērojusi savu rūpības pienākumu atbilstoši Pamattiesību hartas 41. pantam, jo neesot īstenojusi pienācīgu rūpību, nosakot, ka nav citu dokumentu, kas ietilptu sākotnējā piekļuves pieteikuma tvērumā. Šī pamata pamatojumam prasītājs norāda, ka nav paskaidrojuma tam, kā Komisija ir pārbaudījusi, ka nav citu dokumentu, jo neesot sniegta informācija par Komisijas piemērotajām izpētes metodēm.

Ceturtajā pamatā ir apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. panta 2. punktam.

—

Ceturtā pamata pirmajā daļā prasītājs norāda, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. pantam, jo nav paskaidrojusi, kāpēc ētikas deklarācijas publiskošana faktiski un konkrēti apdraudētu ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizsargātās intereses, kā arī nav izklāstījusi iemeslus, kādēļ tā pieņēma, ka šāda publiskošana aizskartu datu subjekta leģitīmās intereses atbilstoši Regulas Nr. 45/2001 8. panta b) punktam.

—

Ceturtā pamata otrajā daļā prasītājs norāda, ka apstrīdētajā lēmumā neesot nekāda pamatojuma tam, kādēļ tajā nav norādīti nekādi papildu dokumenti, kas ietilpst sākotnējā piekļuves pieteikuma tvērumā, lai gan prasītājs to esot apgalvojis atkārtotajā pieteikumā. Līdz ar to arī šī apstrīdētā lēmuma daļa neesot pietiekami pamatota.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/40

Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Wehrheim/ECB

(Lieta T-100/18)

(2018/C 152/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Christine Wehrheim (Ofenbaha, Vācija) (pārstāvis: N. De Montigny, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un nospriest:

atcelt:

—	2017. gada 3. jūlija lēmumu noraidīt pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kurš nodarīts, izbeidzot izmaksāt [ekspatriācijas pabalstu] (kas iesniegts 2017. gada 10. maijā);

—	ciktāl nepieciešams, 2017. gada 21. decembra lēmumu, ar kuru ir tieši noraidīta viņas sūdzība par šo lēmumu (kas iesniegta 2017. gada 3. septembrī);

piespriest atbildētājai samaksāt kaitējuma atlīdzību, ko prasītāja ir prasījusi savos pieteikumos:

—	darba samaksas starpību tik ilgi, kamēr viņa tiks nodarbināta iestādē, pamatojoties uz savu pastāvīgā darbinieka līgumu, ko veido 700,53 EUR/mēnesī kopš 2017. gada aprīļa;

—	pārcelšanās izmaksas papildus jau apstiprinātajām izmaksām 1 079,10 EUR apmērā, tas ir, papildu 1 000 EUR;

—	nodarītā psiholoģiskā kaitējuma kompensāciju 2 000 EUR apmērā;

—	visam pieskaitīt likumiskos procentus līdz pilnīgai samaksai;

3.	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus šīs instances tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz faktu, ka, neievērojot savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, labas pārvaldības pienākumu un pienākumu sniegt palīdzību un, radot cerības, kas prasītājai, šķiet, nav īstenojamas un kas ir saistītas ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu, lai gan viņa sākumā neatbilda Civildienesta noteikumos paredzētajiem tā saņemšanas nosacījumiem, atbildētāja administrācija nesot izpildījusi savus pienākumus. Šī kļūda esot radījusi kaitējumu, kam ir tieša cēloņsakarība ar iestādes pienākumu neizpildi.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/40

Prasība, kas celta 2018. gada 21. februārī – Austrija/Komisija

(Lieta T-101/18)

(2018/C 152/50)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Austrijas Republika (pārstāvis: G. Hesse)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu (ES) 2017/2112 (2017. gada 6. marts) par pasākumu/atbalsta shēmu/valsts atbalstu SA.38454 – 2015/C (ex 2015/N), ko Ungārija plāno īstenot, lai atbalstītu divu jaunu kodolreaktoru izveidi Pakšas II atomelektrostacijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 1486), publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2017. gada 1. decembrī (L 317, 45. lpp.), kā arī

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza desmit pamatus.

1.	Pirmais pamats: nepilnīgi veikta iepirkumu procedūra Pirmkārt, lēmums neesot spēkā, jo nav ievēroti iepirkuma procedūras pamatnoteikumi, kuru ievērošana ir nesaraujami saistīta ar valsts atbalsta mērķi.

2.	Otrais pamats: kļūdaina LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošana – kopīgo interešu mērķa neesamība Otrkārt, Austrijas Republika norāda, ka pretēji atbildētājas uzskatam nav nekādu atbalstam nepieciešamo kopīgo interešu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Trešais pamats: kļūdaina LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošana – nepareiza ražošanas nozares nošķiršana un kļūdaini pieņēmumi par tirgus nepilnību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē

Treškārt, atbildētāja esot nepamatoti atbalstu apstiprinājusi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tā ir kļūdaini pieņēmusi, ka pastāv atsevišķs kodolenerģijas tirgus, kā arī tikpat kļūdaini pieņēmusi, ka šajā tirgū pastāv tirgus, respektīvi, pašu kapitāla tirgus nepilnība.

4.	Ceturtais pamats: pasākuma nesamērīgums Ceturtkārt, lēmums neesot spēkā arī tāpēc, ka atbildētāja nav veikusi tiesībām atbilstošu samērīguma pārbaudi saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, in concreto prevalētu negatīva iedarbība.

Piektais pamats: pārmērīgi konkurences traucējumi, kas saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu neesot saderīgi ar iekšējo tirgu

Piektkārt, aplūkotais lēmums novedot pie nesamērīgiem un tādējādi ar Savienības tiesībām nesaderīgiem konkurences traucējumiem un nevienlīdzības no valsts atbalsta tiesību viedokļa elektroenerģijas iekšējā tirgū.

6.	Sestais pamats: “Projekta grūtībās” esamība Sestkārt, prasītāja norāda, ka valsts atbalstu “Projektam grūtībās” liberālā elektroenerģijas iekšējā tirgū nevarot apstiprināt, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

7.	Septītais pamats: dominējošā stāvokļa tirgū pastiprināšana/radīšana Septītkārt, ar valsts atbalstu radītais ekonomiski aktīvas Ungārijas valsts dominējošais stāvoklis tirgū izslēdz valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

8.	Astotais pamats: likviditātes risks vairumtirdzniecības tirgum Astotkārt, valsts atbalstu neesot drīkstēts apstiprināt, ņemot vērā neizbēgamo tirgus likviditātes samazināšanās risku.

9.	Devītais pamats: nepietiekama valsts atbalsta noteikšana Devītkārt, prasītāja savu prasību pamato ar to, ka atbildētāja esot nepietiekami noteikusi valsts atbalsta apmēru.

10.	Desmitais pamats: pamatošanas pienākuma saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu neievērošana Desmitkārt, atbildētāja neesot ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, turklāt vairākkārtīgi un būtiski.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/42

Prasība, kas celta 2018. gada 23. februārī – Pink Lady America/CPVO – WAAA (“Cripps Pink”)

(Lieta T-112/18)

(2018/C 152/51)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pink Lady America LLC (Yakima, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Manno un S. Travaglio, advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Otra procesa CPVO Apelācijas padomē dalībniece: Western Australian Agriculture Authority (WAAA) (South Perth, Austrālija)

Informācija par procesu CPVO

Attiecīgās strīdus Kopienas augu šķirnes īpašniece: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas augu šķirne (CPVR): Kopienas augu šķirne Nr. EU1640, ābolu šķirne “Cripps Pink”

Process CPVO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: CPVO Apelācijas padomes 2017. gada 14. septembra lēmums lietā A 007/2016

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt ābeļu šķirni “Cripps Pink”CPVR No 1640 novitātes neesamības dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 10. pantu, skatot kopsakarā ar 20. pantu;

—	piespriest CPVO un Western Australian Agriculture Authority atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas Nr. 2100/94 10. panta, skatot kopsakarā ar 20. pantu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2100/94 76. panta, kā arī tiesiskās noteiktības un pareizās tiesvedības vispārējo tiesību principu pārkāpums, aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 874/2009 50. panta 3. punktu, pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/43

Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Miles-Bramwell Executive Services/EUIPO (“FREE”)

(Lieta T-113/18)

(2018/C 152/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miles-Bramwell Executive Services Ltd (Alfreton, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: J. Mellor, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FREE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 083 091

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 27. novembra lēmums lietā R 2164/2016-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/43

Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Miles-Bramwell Executive Services/EUIPO (“FREE”)

(Lieta T-114/18)

(2018/C 152/53)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miles-Bramwell Executive Services Ltd (Alfreton, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: J. Mellor, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FREE” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 081 508

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 27. novembra lēmums lietā R 2166/2016-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/44

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Darmanin/EASO

(Lieta T-116/18)

(2018/C 152/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Joanna Darmanin (Sliema, Malta) (pārstāvis: N. de Montigny, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Patvēruma atbalsta birojs

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt līgumus, (izpilddirektora) 2017. gada 27. jūnija lēmumu, ar kura starpniecību prasītāja pārbaudes perioda beigās, sākot ar 2017. gada 15. jūliju, tika atlaista no darba;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt tiešo lēmums, ar kuru tika noraidīta 2018. gada 29. janvāra sūdzība;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 14. pants un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) iekšējās vadlīnijas, kuras piemēro darbinieku novērtēšanai pārbaudes laikā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 43. pants un EASO valdes 2016. gada 18. janvāra lēmums, ar kuru īsteno Civildienesta noteikumu 43. un 44. pantu attiecībā uz pagaidu darbiniekiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts EASO valdes 2012. gada 4. jūlija Lēmums Nr. 11 attiecībā uz vidējā līmeņa vadības personālu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot konstatējams tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principu pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu pakārtoti tiek celta prettiesiskuma iebilde attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot īstenota tiesiska, taisnīga un paredzama novērtējuma procedūra.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievēroti noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/45

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Wendel u.c./Padome

(Lieta T-124/18)

(2018/C 152/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Wendel GmbH & Co. KG Schuhproduktionen International (Detmold, Vācija), Jana shoes GmbH & Co. KG (Detmold), Novi International GmbH & Co. KG (Detmold), shoe.com GmbH & Co. KG (Detmold), Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen (Detmold) (pārstāvji: A. Willems, S. De Knop un C. Zimmermann, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu,

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (2017. gada 4. decembris), ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā, un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (OV 2017 L 319, 30. lpp.), un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (1) tiek pārkāpts LES 5. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā paredzētais kompetences piešķiršanas princips un katrā ziņā – LES 13. panta 2. punktā ietvertais institucionālā līdzsvara princips, jo šai regulai nav izvēlēts spēkā esošs juridiskais pamats.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LESD 266. pants.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, uzliekot antidempinga maksājumu apavu importam “kas notika Padomes Regulas (EK) Nr. 1472/2006 (2) un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1294/2009 (3) piemērošanas laikā”, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts Regulas (ES) Nr. 2016/1036 (4) 1. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts, kā arī tiesiskās noteiktības princips (atpakaļejoša spēka aizliegums).

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot antidempinga maksājumu bez atkārtotas Savienības interešu izvērtēšanas, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts Regulas (ES) Nr. 2016/1036 21. pants; katrā ziņā būtu acīmredzami kļūdaini secināt, ka antidempinga maksājuma uzlikšana bija Savienības interesēs.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 4 punkts.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2232 (2017. gada 4. decembris), ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā un Vjetnamā, un ar kuru īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C659/13 un C34/14 (OV 2017 L 319, 30. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1472/2006 (2006. gada 5. oktobris), ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV 2006 L 275, 1. lpp.).

(3) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009 (2009. gada 22. decembris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro dažu tādu Vjetnamas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, un ko attiecina arī uz šā paša ražojuma importu no Makao īpašās pārvaldes apgabala, neatkarīgi no tā, vai ražojumi ir vai nav deklarēti ar izcelsmi Makao īpašās pārvaldes apgabalā (OV 2009, L 352, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/46

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Associazione – GranoSalus/Komisija

(Lieta T-125/18)

(2018/C 152/56)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Associazione Nazionale Granosalus – Liberi – Cerealicoltori & Consumatori (Associazione – GranoSalus) (Foggia, Itālija) (pārstāvis: G. Dalfino, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324 (2017. gada 12. decembris), kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2017. gada 15. decembrī un ar ko atjauno darbīgās [aktīvās] vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par LESD 168., 169. un 191. panta, kas aplūkoti kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu, Regulas (EK) Nr. 2009/1107, Regulas (ES) 2016/429 un Regulas (ES) 2013/1305, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/2393, Direktīvas 98/83/EK un Direktīvas (ES) 2015/1787 noteikumu pārkāpumu; par piesardzības, samērīguma un saprātīguma principu un labas pārvaldības un administratīvā korektuma un pārskatāmības principu pārkāpumu; par pilnvaru nepareizu izmantošanu faktu sagrozīšanas dēļ; nepietiekamu un acīmredzamu izmeklēšanu un pamatojumu; par acīmredzamu neloģiskumu, nepareizu pieņēmumu un Īstenošanas regulas (ES) 2017/2324 nepareizu izmantošanu.

Šī pamata pamatojumam prasītāja norāda:

—	Īstenošanas regula (ES) 2017/2324 esot pretrunā principiem un piesardzības pasākumiem, kas ir noteikti Regulā (ES) Nr. 2009/1107 cilvēku, patērētāju, dzīvnieku veselības un vides aizsardzībai;

—	Piesardzības princips esot pārkāpts un pastāvot pretruna ar Vispārējās tiesas un Tiesas judikatūru;

—	Trūkstot pētījumu par glifosāta ietekmi, it īpaši uz dzīvniekiem un uz pazemes ūdeņiem, un ir pārkāptas Regulā (EK) Nr. 2009/1107 noteiktās procedūras;

—	Īstenošanas regulas (ES) 2017/2324 specifikācijas esot prettiesiskas, jo tajās dalībvalstīm ir sniegta izvēles brīvība, nesniedzot nekādus atsauces parametrus.

Otrais pamats ir par Īstenošanas regulas (ES) 2324/2017 prettiesiskumu, jo ar to tiekot aizskartas Granosalus dalībnieku tiesības uz veselību un tā esot pretrunā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) norādēm Regulā (ES) Nr. 1305/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/2393.

Šī pamata pamatojumam prasītāja norāda:

—	Glifosāta piejaukums ikdienas lietošanas produktos un precēs ietekmē Granosalus dalībnieku, ES pilsoņu un patērētāju veselību;

—	Glifosāta izmantošana ietekmē Granosalus dalībnieku preču tirdzniecību un pareizu konkurences režīma piemērošanu ES teritorijā.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/47

Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – adidas International Trading u.c./Komisija

(Lieta T-130/18)

(2018/C 152/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: adidas International Trading BV (Amsterdama, Nīderlande) un 27 citi (pārstāvji: E. Vermulst un J. Cornelis, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai nebija juridisku pilnvaru pieņemt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (1).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka tam, ka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek atsākta izbeigtā procedūra attiecībā uz apaviem un ar atpakaļejošu spēku noteikts antidempinga maksājums, kuram beidzies termiņš:

—	neesot juridiska pamata un tas esot balstīts uz acīmredzamu kļūdu LESD 266. panta un Regulas (ES) Nr. 2016/1036 (2) piemērošanā, kā arī esot pretrunā minētas regulas 9. panta 4. punktam,

—	tas esot pretrunā tiesiskās paļāvības, tiesiskās noteiktības un atpakaļejoša spēka aizlieguma principiem tiktāl, ciktāl tas skar prasītājus un

—	tas esot balstīts uz LESD 266. panta nepareizu piemērošanu un Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu un ar to tiekot pārkāpts LES 5. panta 4. punkts.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka antidempinga maksājuma noteikšana ar atpakaļejošu spēku prasītāju piegādātājiem, liedzot prasītājiem veikt atmaksu, esot pretrunā nediskriminācijas principam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, izvērtējot prasītāju piegādātāju tirgus ekonomikas režīma un individuāla režīma pieprasījumus, lai ar atpakaļejošu spēku noteiktu antidempinga maksājumu, un esot pārkāpusi nediskriminācijas principu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas veiktais Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/2232 III un VI pielikumā uzskaitīto uzņēmumu novērtējums un prasība noraidīt antidempinga maksājumu atmaksāšanas pieprasījumus attiecībā uz importu no šiem uzņēmumiem ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, LESD 266. panta nepareizu piemērošanu, pienākuma ievērot pienācīgu rūpību neizpildi un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/48

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Deichmann/Komisija

(Lieta T-131/18)

(2018/C 152/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann SE (Essen, Vācija) (pārstāvji: S. De Knop, B. Natens, A. Willems un C. Zimmermann, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (1) tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 2. punktā paredzētais kompetences piešķiršanas princips un katrā ziņā – LES 13. panta 2. punktā ietvertais institucionālā līdzsvara princips, jo šai regulai nav izvēlēts spēkā esošs juridiskais pamats.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LESD 266. pants.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 4. punkts.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/49

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Roland/Komisija

(Lieta T-132/18)

(2018/C 152/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roland SE (Essen, Vācija) (pārstāvji: S. De Knop, A. Willems un C. Zimmermann, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 (1) tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 2. punktā paredzētais kompetences piešķiršanas princips un katrā ziņā – LES 13. panta 2. punktā noteiktais institucionālā līdzsvara princips, jo šai regulai nav izvēlēts spēkā esošs juridiskais pamats .

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LESD 266. pants.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, piemērojot antidempinga maksājumu, bez atkārtotas Savienības interešu izvērtēšanas, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts Regulas (ES) Nr. 2016/1036 21. pants; katrā ziņā būtu acīmredzami kļūdaini secināt, ka antidempinga maksājuma uzlikšana bija Savienības interesēs.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 4. punkts.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/50

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Deichmann-Shoes UK/Komisija

(Lieta T-141/18)

(2018/C 152/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann-Shoes UK Ltd (Leicestershire, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. De Knop, B. Natens, A. Willems un C. Zimmermann, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LESD 266. pants.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 4. punkts.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/52

Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Buffalo – Boots/Komisija

(Lieta T-142/18)

(2018/C 152/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Buffalo – Boots GmbH (Hochheim am Main, Vācija) (pārstāvji: S. De Knop, A. Willems un C. Zimmermann, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 C & J Clark International, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LESD 266. pants.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot tiesību aktu, kas pārsniedz tā mērķa sasniegšanai vajadzīgo, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2232 tiek pārkāpts LES 5. panta 1. un 4 punkts.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/53

Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (“SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA”)

(Lieta T-152/18)

(2018/C 152/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sona Nutrition Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Solgar Holdings, Inc. (Ronkonkoma, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme violetā, gaiši brūnā krāsā, smilškrāsā, tumši brūnā un zeltaini brūnā krāsā “SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 781 331

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. decembra lēmums lietā R 1319/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Solgar Holdings, Inc., ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/54

Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (“SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA”)

(Lieta T-153/18)

(2018/C 152/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sona Nutrition Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Solgar Holdings, Inc. (Ronkonkoma, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme sarkanā, gaiši brūnā krāsā, smilškrāsā, tumši brūnā un zeltaini brūnā krāsā “SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 781 299

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. decembra lēmums lietā R 1321/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Solgar Holdings, Inc., ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/54

Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (“SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA”)

(Lieta T-154/18)

(2018/C 152/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sona Nutrition Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Solgar Holdings, Inc. (Ronkonkoma, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme zaļā, gaiši brūnā krāsā, smilškrāsā, tumši brūnā un zeltaini brūnā krāsā “SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 781 273

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. decembra lēmums lietā R 1322/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Solgar Holdings, Inc., ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/55

Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (“SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA”)

(Lieta T-155/18)

(2018/C 152/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sona Nutrition Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji: A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Solgar Holdings, Inc. (Ronkonkoma, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme gaiši zaļā, gaiši brūnā krāsā, smilškrāsā, tumši brūnā un zeltaini brūnā krāsā “SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 781 315

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 20. decembra lēmums lietā R 1323/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un Solgar Holdings, Inc., ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/56

Prasība, kas celta 2018. gada 6. martā – Scaloni un Figini/Komisija

(Lieta T-158/18)

(2018/C 152/66)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mario Scaloni (Ancona, Itālija) un Ennio Figini (Chiaravalle, Itālija) (pārstāvis: P. Putti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējo tiesu, atkarībā no sniedzamās aplūkotās Direktīvas un Regulas interpretācijas, nospriest, ka [Eiropas] Savienība un/vai Komisija pilnībā kompensē visu akciju nominālvērtību, kā norādīts izklāstā un kā izriet no pievienotajiem dokumentiem, kā arī lūdz atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apgalvo, ka kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/36/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (1) stāšanās spēkā, kam sekoja Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2), Itālijas valstij ir aizliegts iejaukties jebkuras savas bankas, tostarp Banca Marche, atbalstam.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par zaudējumu atlīdzību, kas radušies Direktīvas 59/2014/ES un Regulas Nr. 806/2014 nesaskaņotas interpretācijas dēļ no Komisijas puses, par Banca Marche izslēgšanas no valsts atbalsta shēmas prettiesiskumu un par tam sekojošu vienlīdzības principa un/vai nediskriminācijas principa pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija uzskatījusi, ka atbalsts bankām no dažādam dalībvalstīm atbilst nosacījumiem, kas ir noteikti 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un tādēļ tie jāuzskata par tiesiskiem. Itālijas plānotais atbalsts esot bijis jāizvērtē, pamatojoties uz šo normu, kas ir vienīgā, kura regulē valsts atbalstus, nevis balstoties uz aplūkoto Direktīvu un Regulu. Šie divi tiesību akti neattiecas uz atbalstiem un nevarēja uz tiem attiekties, jo tie ir atvasinātās tiesības. Tāpat bija jāatļauj atbalsti Itālijas bankām, jo tie ir pamatoti ar tādiem pašiem iemesliem, kuri pēc Komisijas uzskata ir attaisnojuši jau izmaksāto atbalstu.

—	Tiek vēl precizēts, ka gadījumā, ja tiek atzīts, ka atvasinātās tiesības ir piemērojamas, pirmais pamats ir tāds, ka Komisija, neatļaujot atbalstu, ir pārkāpusi vienlīdzības principu.

Otrais pamats ir par to, ka Eiropas likumdevējs esot pārkāpis Savienības tiesību normu hierarhijas principu.

—	Šajā ziņā tiek norādīts, ka, ja Vispārējā tiesa nospriestu, ka Komisijas sniegtā interpretācija ir pareiza, tad pārkāpums attiektos uz likumdošanas instrumentiem un iestātos [Eiropas] Savienībai atbildība kopumā.

Trešais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Itālijas tiesību sistēmas pamatprincipi un Kopienu tiesiskais regulējums neesot piemērojams.

—

Šajā ziņā prasītāji norāda, ka, ja Vispārējā tiesa nolemtu, ka nedz minētā Direktīva, nedz Regula nepārkāpj [Savienības] vienlīdzīgas attieksmes principu, tad tiem ir jālūdz Itālijas Konstitucionālā tiesa pārbaudīt to atbilstību Itālijas konstitucionālās sistēmas vienlīdzīgas attieksmes principam. Neatbilstības gadījumā tiesību norma, kas to ir pārkāpusi, nevar būt iekļauta Itālijas tiesību sistēmā

(1) OV 2014, L 173, 190. lpp.

(2) OV 2014, L 225, 1. lpp.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/57

Prasība, kas celta 2018. gada 2. martā – Theodorakidi/EUIPO – Benopoulou (“THYREOS VASSILIKI”)

(Lieta T-160/18)

(2018/C 152/67)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vassiliki Theodorakidi (Veroia, Grieķija) (pārstāvis: F. Ikonomidou Ikonomou, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Vassiliki Benopoulou (Kifissia, Grieķija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “THYREOS VASSILIKI” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 206 963

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 19. decembra lēmums lietā R 40/2017–4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un attiecīgi – noraidīt spēkā neesamības atzīšanas pieteikumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesā Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies Vispārējā tiesā, EUIPO Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	EUIPO, konstatējot, ka otrā dalībniece ir “plaši pazīstama”, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā;

—	pienākuma norādīt pamatojumu neievērošana;

—	EUIPO Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, apstiprinot, ka nevajadzētu būt ierobežojumiem saistībā ar precēm/pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir jākonstatē spēkā neesamība.

30.4.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 152/58

Prasība, kas celta 2018. gada 7. martā – Beko/EUIPO – Acer (“ALTUS”)

(Lieta T-162/18)

(2018/C 152/68)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Beko plc (Watford, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: G. Tritton, barrister)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Acer, Inc. (Taipei City, Taivāna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “ALTUS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 6 490 809

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 13. decembra lēmums lietā R 1991/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ EUIPO, lai tas no jauna izskatītu lūgumu apturēt procesu;

—	izdot rīkojumu par procesa apturēšanu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—

EUIPO esot pieļāvis kļūdu, ciktāl tas neesot apmierinājis lūgumu apturēt iebildumu procesu, gaidot Slovākijā notiekošā procesa iznākumu. It īpaši Apelācijas piektās padomes argumentācijā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas un/vai šī argumentācija neesot saprātīga, un/vai tajā neesot izmantota “visaptveroša” pieeja un attiecīgi neesot bijis iespējams pienācīgi izsvērt dažādas iesaistītās intereses, un/vai tā esot pielīdzināma pilnvaru nepareizai izmantošanai.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 152

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 30. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2018/C 152/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2018/C 152/02	Lieta C-560/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 22. septembrīMediaexpert sp. z o.o. iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-780/16 Mediaexpert/EUIPO	2
2018/C 152/03	Lieta C-8/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 3. janvārī iesniedza Vilniaus apygardos teismas (Lietuva) – TE, UD, YB, ZC/Luminor Bank AB	2
2018/C 152/04	Lieta C-26/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. janvārī iesniedza Hessisches Finanzgericht (Vācija) – Federal Express Corporation, Deutsche Niederlassung/Hauptzollamt Frankfurt am Main	3
2018/C 152/05	Lieta C-32/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Tiroler Gebietskrankenkasse/Michael Moser	4
2018/C 152/06	Lieta C-42/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 24. janvārī iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt Trier/Cardpoint GmbH, kā Moneybox Deutschland GmbH tiesību pārņēmēja	5
2018/C 152/07	Lieta C-48/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 26. janvārī iesniedza Toontrack Music AB par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedumu lietā T-771/16 Toontrack Music AB/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	5
2018/C 152/08	Lieta C-49/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 26. janvārī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Cataluña (Spānija) – Carlos Escribano Vindel/Ministerio de Justicia	6
2018/C 152/09	Lieta C-52/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Amtsgericht Norderstedt (Vācija) – Christian Fülla/Toolport GmbH	7
2018/C 152/10	Lieta C-55/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 29. janvārī iesniedza Audiencia Nacional (Spānija) – Federación de Servicios de Comisiones Obreras (CCOO)/Deutsche Bank SAE	8
2018/C 152/11	Lieta C-56/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 29. janvārī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas 2017. gada 17. novembra spriedumu lietā T-263/15 Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia–Kosakowo/Komisija	9
2018/C 152/12	Lieta C-57/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. janvārī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) – AX/BW	11
2018/C 152/13	Lieta C-68/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 2 februārī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – SC Petrotel-Lukoil SA/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Administrare a Marilor Contribuabili, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală de Soluţionare a Contestaţiilor	12
2018/C 152/14	Lieta C-69/18: Prasība, kas celta 2018. gada 1. februārī – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika	13
2018/C 152/15	Lieta C-85/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. februārī iesniedza Judecătoria Oradea (Rumānija) – CV/DU	14
2018/C 152/16	Lieta C-93/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 9. februārī iesniedza Court of Appeal in Northern Ireland (Apvienotā Karaliste) – Ermira Bajratari/Secretary of State for the Home Department	14
2018/C 152/17	Lieta C-94/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. februārī iesniedza High Court (Īrija) – Nalini Chenchooliah/Minister for Justice and Equality	15
2018/C 152/18	Lieta C-98/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. februārī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) – T. Boer & Zonen BV/Staatssecretaris van Economische Zaken	15
2018/C 152/19	Lieta C-104/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 13. februārī iesniedza Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AŞ par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 30. novembra spriedumu lietā T-687/16 Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AŞ/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	16
2018/C 152/20	Lieta C-114/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. februārī iesniedza Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) – Sandoz Ltd, Hexal AG/G.D. Seale LLC, Janssen Sciences Ireland	17
2018/C 152/21	Lieta C-115/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 12. februārī iesniedza Tribunal correctionnel de Saint-Brieuc – Chambre détachée de Guingamp (Francija) – Procureur de la République/Tugdual Carluer u.c.	17
2018/C 152/22	Lieta C-125/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Juzgado de Primera Instancia de Barcelona (Spānija) – Marc Gómez del Moral Guasch/Bankia S.A.	18
2018/C 152/23	Lieta C-127/18: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 16. februārī iesniedza Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) – A-PACK CZ, s. r. o./Odvolací finanční ředitelství	19
2018/C 152/24	Lieta C-164/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	20
2018/C 152/25	Lieta C-165/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste	20
2018/C 152/26	Lieta C-181/18 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 14. decembra rīkojumu lietā T-849/16 PGNiG Supply & Trading/Eiropas Komisija 2018. gada 5. martā iesniedza Polijas Republika	21
2018/C 152/27	Lieta C-188/18: Prasība, kas celta 2018. gada 12. martā – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika	22
	Vispārējā tiesa
2018/C 152/28	Lieta T-542/11 RENV: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Alouminion tis Ellados/Komisija (Valsts atbalsts — Elektroenerģija — Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt — Ar vēsturisko piegādātāju noslēgtā līgumā paredzēts preferenciāls elektroenerģijas tarifs — Līguma izbeigšana, ko veic vēsturiskais piegādātājs — Līguma izbeigšanas seku apturēšana tiesas ceļā ar pagaidu noregulējumu — Vispārējās tiesas veikta Komisijas lēmuma atcelšana — Tiesas veikta Vispārējās tiesas sprieduma atcelšana — Lietas nodošana atpakaļ Vispārējai tiesai — Prasības apmērs pēc nodošanas atpakaļ — Rīkojuma par pagaidu noregulējumu kvalifikācija par jaunu atbalstu — Komisijas kompetence — Efektīva tiesību aizsardzība tiesā — Preferenciālā tarifa kvalificēšana par valsts atbalstu — Priekšrocība — Tiesiskā paļāvība — Atbalsta saņēmēja tiesības uz aizstāvību — Atgūšanas pienākums — Pienākums norādīt pamatojumu)	24
2018/C 152/29	Lieta T-507/15: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Polija/Komisija (ELGF — No finansējuma izslēgti izdevumi — Regula (EK) Nr. 2200/96, Direktīva 2002/55/EK, Regula (EK) Nr. 1432/2003, Regula (EK) Nr. 1433/2003, Regula (EK) Nr. 1290/2005, Regula (EK) Nr. 885/2006, Regula (EK) Nr. 1182/2007, Regula (EK) Nr. 1234/2007, Regula (EK) Nr. 1580/2007 un Regula (ES) Nr. 1306/2013 — Polijas izdevumi — ELGF risks — Pārbaudes uz vietas — Ražotāju organizācijas atzīšanas kritēriji — Valodas versiju atšķirības — Finanšu korekcija)	25
2018/C 152/30	Lieta T-533/15 un T-264/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Kim u.c./Padome un Komisija (Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Ziemeļkoreju kodolieroču izplatīšanas novēršanai — To personu un organizāciju saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Prasītāju vārdu iekļaušana — Pierādījumi par iekļaušanas sarakstā pamatotību — Pienākums norādīt pamatojumu)	25
2018/C 152/31	Lieta T-33/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – TestBioTech/Komisija (Vide — Ģenētiski modificēti produkti — Regula (EK) Nr. 1367/2006 — Regula (EK) Nr. 1829/2003 — Ģenētiski modificēta soja MON 87769, MON 87705 un 305423 — Lūguma veikt iekšēju pārskatīšanu lēmumiem par tirdzniecības atļauju noraidījums — Jēdziens tiesību akti vides jomā — Regulas Nr. 1367/2006 10. pants)	26
2018/C 152/32	Lieta T-108/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Naviera Armas/Komisija (Valsts atbalsts — Puerto Las Nieves ostas izmantošanas nosacījumi kuģniecības sabiedrībai — No publiskiem līdzekļiem finansētas infrastruktūras ekskluzīva izmantošana bez koncesijas līguma — Daļējs atbrīvojums no ostas nodevām — Konkurentes sūdzība — Lēmums, ar kuru iepriekšējās izskatīšanas procedūras noslēgumā ir konstatēta valsts atbalsta neesamība — Nopietnas grūtības attiecīgo pasākumu pārbaudē — Attiecīgās situācijas izmaiņas administratīvā procesa laikā — No valsts līdzekļiem piešķirtas priekšrocības jēdziens — Kļūdas faktu vērtējumā un kļūdas tiesību piemērošanā — Valsts tiesas nolēmums, ar ko tiek apturēta iepirkuma iedarbība — Pienākums izskatīt sūdzību rūpīgi un objektīvi)	27
2018/C 152/33	Lieta T-211/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Caviro Distillerie u.c./Komisija (Dempings — Ķīnas izcelsmes vīnskābes, kuru ražo Hangzhou Bioking Biochemical Engineering Co., Ltd, imports — Īstenošanas lēmums (ES) 2016/176 — Galīgā antidempinga maksājuma neuzlikšana — Regulas (EK) Nr. 1225/2009 3. panta 2., 3. un 5. punkts un 17. panta 1. un 2. punkts — Atlase — Būtiska kaitējuma neesamība — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Kaitējuma noteikšana — Savienības ražošanas nozares rentabilitāte)	28
2018/C 152/34	Lieta T-390/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 20. marta spriedums – Grupo Osborne/EUIPO – Ostermann (DONTORO dog friendship) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes DONTORO dog friendship reģistrācijas pieteikums — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Preču un pakalpojumu papildināmība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	29
2018/C 152/35	Lieta T-424/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Gifi Diffusion/EUIPO – Crocs (Kurpes) (Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe — Agrāks Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības pamati — Pienākums norādīt pamatojumu — Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. pants — Spēkā neesamības pamata izvirzīšana pēc savas ierosmes, ko veic apelācijas padome — Apelācijas padomes kompetence — Regulas Nr. 6/2002 63. panta 1. punkts)	29
2018/C 152/36	Lieta T-651/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 14. marta spriedums – Crocs/EUIPO – Gifi Diffusion (Kurpes) (Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības atzīšanas process — Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā ir attēlota kurpe — Agrāks Kopienas dizainparaugs — Spēkā neesamības pamats — Novitātes neesamība — Nodošana atklātībā pirms prioritātes datuma — Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas — Papildu pierādījumi, kas ir iesniegti procesā apelācijas padomē — Regulas (EK) Nr. 6/2002 5. un 7. pants un 63. panta 2. punkts)	30
2018/C 152/37	Lieta T-824/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Kiosked/EUIPO – VRT (K) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Grafiska preču zīme K — Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme K — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	31
2018/C 152/38	Lieta T-1/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – La Mafia Franchises/EUIPO – Itālija (La Mafia SE SIENTA A LA MESA) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības grafiska preču zīme La Mafia SE SIENTA A LA MESA — Absolūts atteikuma pamats — Neatbilstība sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts))	31
2018/C 152/39	Lieta T-151/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Marriott Worldwide/EUIPO – Graf (Spārnota vērša attēls) (Eiropas Savienības preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kurā attēlots spārnots vērsis — Agrākas Eiropas Savienības un valsts grafiskas preču zīmes, kurās attēlots grifons — Relatīvs atteikuma pamats — Apzīmējumu līdzība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) — Ar valsts tiesībām aizsargātas agrākas autortiesības — Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas 2017/1001 60. panta 2. punkta c) apakšpunkts) — Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas — Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts))	32
2018/C 152/40	Lieta T-205/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – SSP Europe/EUIPO (SECURE DATA SPACE) (Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes SECURE DATA SPACE reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Aprakstošs raksturs — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))	33
2018/C 152/41	Lieta T-279/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedums – Hermann Bock/EUIPO (Push and Ready) (Eiropas Savienības preču zīme — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Push and Ready reģistrācijas pieteikums — Absolūts atteikuma pamats — Atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	33
2018/C 152/42	Lieta T-346/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 13. marta spriedums – Hotelbeds Spain/EUIPO – Guidigo Europe (Guidego what to do next) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes Guidego what to do next reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme GUIDIGO — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	34
2018/C 152/43	Lieta T-482/13: Vispārējās tiesas 2018. gada 21. februāra rīkojums – MedSkin Solutions Dr. Suwelack/EUIPO – Cryo-Save (CryoSafe) (Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Iebildumu atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	34
2018/C 152/44	Lieta T-124/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 5. marta rīkojums – Estamede/ECB (Ārpuslīgumiskā atbildība — Ekonomikas un monetārā politika — ECB — Grieķijas valsts parāda restrukturizācija — Grieķijas publisko tiesību subjekta, kurš pārvalda inženieru un sabiedrisko darbuzņēmēju pensiju fondu, iesaiste — Personīgas intereses vai tiesību uz atlīdzinājumu nodošanas neesamība — Formas prasību neievērošana — Acīmredzama nepieņemamība)	35
2018/C 152/45	Lieta T-196/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 9. marta rīkojums – Naftogaz of Ukraine/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu — Dabasgāzes iekšējais tirgus — Direktīva 2009/73/EK — Komisijas lēmums par grozījumiem nosacījumos par atbrīvojumu no Savienības normu piemērošanas attiecībā uz gāzesvada OPAL ekspluatāciju attiecībā uz trešo personu piekļuvi un tarifu regulējumu — Tiešas ietekmes neesamība — Nepieņemamība)	36
2018/C 152/46	Lieta T-263/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 27. februāra rīkojums – SD/EIGE (“Civildienests — Pagaidu darbinieki — Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Lēmums nepagarināt darba līgumu — Lūgums pagarināt darba līgumu, kuram ir tāds pats priekšmets kā sūdzībai Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē — Nepieņemamība)	36
2018/C 152/47	Lieta T-84/18: Prasība, kas celta 2018. gada 15. februārī – VG/Komisija	37
2018/C 152/48	Lieta T-85/18: Prasība, kas celta 2018. gada 15. februārī – Batchelor/Komisija	38
2018/C 152/49	Lieta T-100/18: Prasība, kas celta 2018. gada 20. februārī – Wehrheim/ECB	40
2018/C 152/50	Lieta T-101/18: Prasība, kas celta 2018. gada 21. februārī – Austrija/Komisija	40
2018/C 152/51	Lieta T-112/18: Prasība, kas celta 2018. gada 23. februārī – Pink Lady America/CPVO – WAAA (Cripps Pink)	42
2018/C 152/52	Lieta T-113/18: Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Miles-Bramwell Executive Services/EUIPO (FREE)	43
2018/C 152/53	Lieta T-114/18: Prasība, kas celta 2018. gada 22. februārī – Miles-Bramwell Executive Services/EUIPO (FREE)	43
2018/C 152/54	Lieta T-116/18: Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Darmanin/EASO	44
2018/C 152/55	Lieta T-124/18: Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – Wendel u.c./Padome	45
2018/C 152/56	Lieta T-125/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Associazione – GranoSalus/Komisija	46
2018/C 152/57	Lieta T-130/18: Prasība, kas celta 2018. gada 27. februārī – adidas International Trading u.c./Komisija	47
2018/C 152/58	Lieta T-131/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Deichmann/Komisija	48
2018/C 152/59	Lieta T-132/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Roland/Komisija	49
2018/C 152/60	Lieta T-141/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Deichmann-Shoes UK/Komisija	50
2018/C 152/61	Lieta T-142/18: Prasība, kas celta 2018. gada 28. februārī – Buffalo – Boots/Komisija	52
2018/C 152/62	Lieta T-152/18: Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA)	53
2018/C 152/63	Lieta T-153/18: Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA)	54
2018/C 152/64	Lieta T-154/18: Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA)	54
2018/C 152/65	Lieta T-155/18: Prasība, kas celta 2018. gada 5. martā – Sona Nutrition/EUIPO – Solgar Holdings (SOLGAR Since 1947 MultiPlus WHOLEFOOD CONCENTRATE MULTIVITAMIN FORMULA)	55
2018/C 152/66	Lieta T-158/18: Prasība, kas celta 2018. gada 6. martā – Scaloni un Figini/Komisija	56
2018/C 152/67	Lieta T-160/18: Prasība, kas celta 2018. gada 2. martā – Theodorakidi/EUIPO – Benopoulou (THYREOS VASSILIKI)	57
2018/C 152/68	Lieta T-162/18: Prasība, kas celta 2018. gada 7. martā – Beko/EUIPO – Acer (ALTUS)	58
2018/C 152/69	Lieta T-688/13: Vispārējās tiesas 2018. gada 26. februāra rīkojums – Deloitte Consulting/Komisija	59
2018/C 152/70	Lieta T-155/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. marta rīkojums – CFA Institute/EUIPO – Bloss u.c. (CERTIFIED FINANCIAL ENGINEER CFE)	59
2018/C 152/71	Lieta T-156/16: Vispārējās tiesas 2018. gada 6. marta rīkojums – CFA Institute/EUIPO – Ernst un Häcker (CERTIFIED FINANCIAL MODELER CFM)	59
2018/C 152/72	Lieta T-641/17: Vispārējās tiesas 2018. gada 28. februāra rīkojums – Ferri/ECB	59