Eiropas Savienības C 412/2017

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/2

Tiesas 2017. gada 3. oktobra vispārējā sapulcē pieņemtie lēmumi

(2017/C 412/05)

Tiesnešu darbība palātās, kas iztiesā lietas trīs tiesnešu sastāvā

Tiesa 2017. gada 3. oktobra vispārējā sapulcē nolēma tiesnešu darbību palātās, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā, noteikt šādi:

Sestā palāta

C. G. Fernlund, palātas priekšsēdētājs,

J. C. Bonichot, A. Arabadjiev, S. Rodin un E. Regan, tiesneši

Septītā palāta

A. Rosas, palātas priekšsēdētājs,

C. Toader, A. Prechal un E. Jarašiūnas, tiesneši

Astotā palāta

J. Malenovský, palātas priekšsēdētājs,

M. Safjan, D. Šváby un M. Vilaras, tiesneši

Devītā palāta

C. Vajda, palātas priekšsēdētājs,

E. Juhász, K. Jürimäe un C. Lycourgos, tiesneši

Desmitā palāta

E. Levits, palātas priekšsēdētājs,

A. Borg Barthet, M. Berger un F. Biltgen, tiesneši

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/3

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai lietās, kas tiek nodotas izskatīšanai palātās trīs tiesnešu sastāvā

(2017/C 412/06)

Tiesa 2017. gada 3. oktobra vispārējā sapulcē izveidoja šādu sarakstu to palātu sastāva noteikšanai, kas izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā:

Sestā palāta

J. C. Bonichot

A. Arabadjiev

S. Rodin

E. Regan

Septītā palāta

C. Toader

A. Prechal

E. Jarašiūnas

Astotā palāta

M. Safjan

D. Šváby

M. Vilaras

Devītā palāta

E. Juhász

K. Jürimäe

C. Lycourgos

Desmitā palāta

A. Borg Barthet

M. Berger

F. Biltgen

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/5

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 10. oktobra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elaine Farrell/Alan Whitty, The Minister for the Environment, Ireland, Attorney General, Motor Insurers Bureau of Ireland (MIBI)

(Lieta C-413/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu - Direktīva 90/232/EEK - 1. pants - Atbildība par miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju - Obligātā apdrošināšana - Tieša iedarbība - Direktīva 84/5/EEK - 1. panta 4. punkts - Organizācija, kas pilnvarota izmaksāt kompensāciju par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti vai neapdrošināti transportlīdzekļi - Iespēja atsaukties uz direktīvu lietā pret valsti - Nosacījumi, saskaņā ar kuriem privāto tiesību struktūru var uzskatīt par valsts emanāciju un pret to var vērsties, pamatojoties uz direktīvas noteikumiem, kam var būt tieša iedarbība)

(2017/C 412/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elaine Farrell

Atbildētāji: Alan Whitty, The Minister for the Environment, Ireland, Attorney General, Motor Insurers Bureau of Ireland (MIBI)

Rezolutīvā daļa:

LESD 288. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas pats par sevi neizslēdz, ka pret struktūru, kas neatbilst visiem 1990. gada 12. jūlija sprieduma Foster u.c. (C-188/89, EU:C:1990:313) 20. punktā minētajiem kritērijiem, lasot tos kopā ar tā paša sprieduma 18. punktā minētajiem kritērijiem, var atsaukties uz direktīvas normām, kurām var būt tieša iedarbība;

uz direktīvas normām, kurām var būt tieša iedarbība, var atsaukties attiecībā pret tādu privāto tiesību struktūru, kurai dalībvalsts uzticējusi veikt uzdevumu sabiedrības interesēs, kāds ir uzdevums, kas ir nesaraujami saistīts ar dalībvalstīm Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Padomes 1990. gada 14. maija Trešo direktīvu 90/232/EEK, 1. panta 4. punktā paredzēto pienākumu, un kurai šajā nolūkā saskaņā ar likumu ir īpašas pilnvaras, tādas kā pilnvaras apdrošinātājiem, kuri darbojas attiecīgās dalībvalsts transportlīdzekļu apdrošināšanas tirgū, izvirzīt prasību kļūt par tās dalībnieku un to finansēt.

(1) OV C 320, 28.9.2015.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 11. oktobra spriedums – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)/Cactus SA un Isabel Del Rio Rodríguez

(Lieta C-501/15 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “CACTUS OF PEACE CACTUS DE LA PAZ” - Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “Cactus”, īpašnieka iebildumi - Nicas klasifikācija - 28. pants - 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts - Preču zīmes faktiska izmantošana saīsinātā formā)

(2017/C 412/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otrs lietas dalībnieks: Cactus SA (pārstāvis – K. Manhaeve, advokāts), Isabel Del Rio Rodríguez

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/6

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X BV/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-661/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Kopienas Muitas kodekss - 29. pants - Transportlīdzekļu ievešana - Muitas vērtības noteikšana - 78. pants - Deklarācijas pārskatīšana - 236. panta 2. punkts - Ievedmuitas nodokļa atmaksa - Trīs gadu termiņš - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 145. panta 2. un 3. punkts - Trūkumu risks - Divpadsmit mēnešu termiņš - Spēkā esamība)

(2017/C 412/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: X BV

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2002. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 444/2002, 145. panta 2. punkts, to skatot kopā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Muitas kodeksa izveidi, 29. panta 1. un 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šo normu regulējums attiecas arī uz gadījumu, kāds aplūkots pamatlietā, kurā tiek konstatēts, ka kādas preces muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī pastāv ar šīs preces ražošanu saistīts risks, proti, ka vienai preces daļai ekspluatācijas laikā var rasties defekts, un pārdevējs līgumisku garantijas saistību pret pircēju kontekstā pircējam dod pirkuma cenas atlaidi to izmaksu apmērā, kas pircējam radušās, pielāgojot preci tā, lai šis risks neiestātos;

Regulas Nr. 2454/93, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 444/2002, 145. panta 3. punkts, tā kā tajā ir paredzēts divpadsmit mēnešu termiņš, sākot no deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīža, kurā ir jābūt izdarītam par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas grozījumam, nav spēkā.

(1) OV C 98, 14.3.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/7

Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Finanzgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tigers GmbH/Hauptzollamt Landshut

(Lieta C-156/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 - 1. panta 3. punkts - Kopienas Muitas kodekss - 78. pants - Norma, kurā kā priekšnoteikums individuālu antidempinga maksājuma likmju piemērošanai ir prasīta derīga rēķina uzrādīšana - Derīga rēķina uzrādīšanas pēc muitas deklarācijas iesniegšanas pieļaujamība - Atmaksas atteikums)

(2017/C 412/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht München

Pamatlietas puses

Prasītāja: Tigers GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Landshut

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 412/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, 1. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ir atļauts uzrādīt derīgu rēķinu pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, lai noteiktu galīgo antidempinga maksājumu, ja ir ievēroti visi pārējie nepieciešamie nosacījumi konkrētam uzņēmumam noteiktas individuālās antidempinga maksājuma likmes piemērošanai un ja ir nodrošināta antidempinga maksājumu pareiza piemērošana, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 211, 13.6.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/8

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko ierosinājusi Aleksandra Kubicka

(Lieta C-218/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (ES) Nr. 650/2012 - Mantošana un Eiropas mantošanas apliecība - Piemērošanas joma - Nekustamais īpašums, kas atrodas dalībvalstī, kurā nepastāv vindikācijas legāts - Atteikums atzīt šāda legāta in rem sekas)

(2017/C 412/13)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aleksandra Kubicka

Piedaloties: Przemysława Bac, kas rīkojas notāra statusā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 1. panta 2. punkta k) un l) apakšpunkts, kā arī 31. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā atteikums atzīt in rem sekas vindikācijas legātam, kas pastāv mantojumam piemērojamajos tiesību aktos, kurus testators izvēlējies atbilstoši šīs pašas regulas 22. panta 1. punktam, jo šis atteikums ir balstīts uz iemeslu, ka šis legāts attiecas uz īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu šajā dalībvalstī, kurā nepastāv legāta institūts ar tiešām in rem sekām mantojuma atklāšanās dienā.

(1) OV C 335, 12.9.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/8

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Shields & Sons Partnership/The Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-262/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 296. panta 2. punkts - 299. pants - Kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem - Izslēgšana no vienotās likmes režīma - Nosacījumi - Jēdziens “lauksaimnieku kategorijas”)

(2017/C 412/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Shields & Sons Partnership

Atbildētāja: The Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Rezolutīvā daļa:

1)	Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 296. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir izsmeļoši paredzēti visi gadījumi, kad dalībvalsts lauksaimnieku var izslēgt no kopējā vienotas likmes režīma lauksaimniekiem;

Direktīvas 2006/112 296. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka lauksaimnieki, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka summa, ko viņi atgūst kā kopējā vienotas likmes režīma lauksaimniekiem dalībnieki, ir būtiski lielāka par summu, ko viņi atgūtu kā parastā vai vienkāršotā pievienotās vērtības nodokļa režīma nodokļa maksātāji, nevar veidot lauksaimnieku kategoriju šī noteikuma izpratnē.

(1) OV C 260, 18.7.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/9

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Landgericht Aachen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Frank Sleutjes

(Lieta C-278/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Direktīva 2010/64/ES - 3. panta 1. punkts - Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā - “Būtisku dokumentu” tulkojums - “Būtisku dokumentu” jēdziens - Priekšraksts par sodu, kas izdots vienkāršotā vienpusējā procedūrā un ar kuru tā adresātam uzlikts naudas sods par maznozīmīgu pārkāpumu)

(2017/C 412/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Aachen

Lietas dalībnieks pamatlietā

Frank Sleutjes

piedaloties: Staatsanwaltschaft Aachen

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds akts kā valsts tiesībās paredzētais priekšraksts, lai uzliktu sodu par nelieliem kriminālpārkāpumiem un ko izdevusi tiesa vienkāršotā vienpusējā procedūrā, ir “būtisks dokuments” šī panta 1. punkta izpratnē, kura tulkojums saskaņā ar šajā normā noteiktajām formālajām prasībām ir jānodrošina aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem, kuri nesaprot attiecīgajā procesā lietoto valodu, lai tie varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību un lai tādējādi varētu tikt nodrošināta taisnīga lietas izskatīšana.

(1) OV C 335, 12.9.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/10

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kamin und Grill Shop GmbH/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

(Lieta C-289/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Bioloģiskie produkti - Ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 izveidotā kontroles sistēma - Jēdziens “tieša pārdošana gala patērētājam vai lietotājam”)

(2017/C 412/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Kamin und Grill Shop GmbH

Atbildētāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu 28. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai produkti tiktu uzskatīti par pārdotiem “tieši” galapatērētājam vai lietotājam šīs tiesību normas nozīmē, ir nepieciešams, lai pārdošana notiek, klātesot gan uzņēmējam vai tā pārdevējam, gan galapatērētājam.

(1) OV C 350, 26.9.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/10

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lombard Ingatlan Lízing Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

(Lieta C-404/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - PVN - Direktīva 2006/112/EK - 90. panta 1. punkts - Tieša iedarbība - Nodokļa bāze - Samazinājums anulēšanas vai atteikuma gadījumā - Samazinājums pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā - Nošķiršana - Līzinga līgums, kas izbeigts maksājumu neveikšanas dēļ)

(2017/C 412/17)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lombard Ingatlan Lízing Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta 1. punktā lietotie jēdzieni “anulēšana” un “atteikums” ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ietver gadījumu, kad saistībā ar slēgta finanšu līzinga līgumu iznomātājs vairs nevar prasīt nomniekam maksāt līzinga maksājumus, jo iznomātājs ir izbeidzis minēto līzinga līgumu tāpēc, ka nomnieks šo līgumu nepildīja;

gadījumā, ja līzinga līguma puses ir galīgi izbeigušas līgumu tādēļ, ka nomnieks nemaksā no tā pienākošos līzinga maksājumus, iznomātājs tiesvedībā pret dalībvalsti var atsaukties uz Direktīvas 2006/112 90. panta 1. punktu, lai panāktu pievienotās vērtības nodokļa bāzes samazinājumu, lai gan piemērojamajās valsts tiesībās, pirmkārt, šāds gadījums ir kvalificēts kā “nemaksāšana” šī panta 2. punkta izpratnē un, otrkārt, nemaksāšanas gadījumā nav atļauts samazināt nodokļa bāzi.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/11

Prasība, kas celta 2017. gada 5. maijā – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-235/17)

(2017/C 412/19)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Malferrari un L. Havas)

Atbildētāja: Ungārija

Prasītājas prasījumi

—	atzīt, ka, pieņemot tiesisko regulējumu, kas ierobežo lauku zemes lietojumu, Ungārija nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā noteiktos pienākumus;

—	piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka apstrīdētais Ungārijas tiesiskais regulējums, kurā klaji nesamērīgi tiek ierobežots lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes lietojums, nav saderīgs ar pienākumiem, kas Ungārijai ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā.

Lietojuma tiesību likumiska atcelšana ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā garantētās brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, konkrēti tāpēc, ka šāda lietojuma tiesības izbeigšana liedz vai pārmērīgi apgrūtina personām, kuram līdz tam šādas tiesības ir bijušas, izveidot dibinājumus Ungārijā (vai iegūt tiesības lietot lauku zemes), lai tur veiktu savu darbību, un ar pašnodarbinātības kārtībā veikto saimniecisko darbību stiprināt sociālekonomiskās saiknes Savienībā. Komisija uzskata, ka lietojuma tiesību likumiska atcelšana spēj radīt šķērsli brīvības veikt uzņēmējdarbību izmantošanai vai atturēt no šīs brīvības izmantošanas.

Ungārijas tiesiskais regulējums ir pretrunā arī kapitāla brīvai apritei, jo tā rezultātā personām, kurām nav Ungārijas pilsonības, tiek liegtas vai ierobežotas iespējas ieguldīt Ungārijā esošajos nekustamajos īpašumos. Šāds tiesiskais regulējums mazina esošo lietojuma tiesību vērtību, šādi ierobežojot arī kapitāla brīvu apriti.

Ungārijas tiesiskais regulējums ir netieši diskriminējošs, jo paredz atšķirīgu attieksmi, kas ir mazāk labvēlīga pret tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav Ungārijas pilsonības.

Minētā brīvību ierobežošana nav attaisnojama. To neattaisno nedz kāds no Līgumā paredzētajiem iemesliem, nedz kāds no citiem lietas izskatīšanas gaitā Ungārijas valdības piesauktajiem iemesliem.

Gaužām nepieņemama ir Ungārijas valdības argumentācija, ka ierobežojums esot pamatojams ar vajadzību izbeigt prettiesisku situāciju. Komisijas ieskatā, nav pieļaujams vispārīgs – nevienā konkrētā gadījumā nepierādīts – pieņēmums, ka visi ārvalstnieku noslēgtie līgumi par lietojuma tiesībām attiecībā uz Ungārijā esošu lauku zemi ir prettiesiski un spēkā neesoši no to noslēgšanas brīža. Nav pieņemams arī apgalvojums, ka visu un ikviena lietojuma tiesību līgumu prettiesiskums varot tikt secināts no tā, ka nav saņemta atļauja valūtas maiņai, kas prasīta līdz 2002. gadam spēkā esošajos tiesību aktos.

Ar Ungārijas tiesisko regulējumu ieviestais ierobežojums neatbilst samērīguma prasībai, jo tas nav piemērots nosprausto mērķu sasniegšanai un turklāt ir krietni vien ierobežojošāks, nekā būtu vajadzīgs, lai varētu sasniegt šos mērķus.

Minētais Ungārijas tiesiskais regulējums nedz atbilst prasībām, kas izriet no tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem, nedz nodrošina pienācīgu atlīdzinājumu personām, kurām ar lietojuma tiesību atcelšanu vai ierobežošanu ir nodarīts kaitējums.

Komisijas ieskatā, apstrīdētais Ungārijas tiesiskais regulējums ir pretrunā Hartas 17. pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu. Dažkārt tiesību uz īpašumu aizskārums rodas pat tad, ja pārkāpums neaptver visus trīs “īpašuma” elementus (lietojums, valdījums un rīkošanās).

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/12

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T-580/16 Azoulay u.c./Eiropas Parlaments 2017. gada 28. jūnijā iesniedza Irit Azoulay, Andrew Boreham, Mirja Bouchard, Darren Neville

(Lieta C-390/17 P)

(2017/C 412/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Irit Azoulay, Andrew Boreham, Mirja Bouchard, Darren Neville (pārstāvis – M. Casado García-Hirschfeld, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apmierināt prasījumus, kurus pirmajā instancē ir norādījuši apelācijas sūdzības iesniedzēji prasībā lietā T-580/16;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā un ir sagrozīti fakti.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un sagrozījusi faktus, noraidot izglītības izmaksu jēdziena Savienības tiesību sistēmā autonomo un vienveidīgo interpretāciju un padarot šo jēdzienu atkarīgu no tā nozīmes dažādās ierēdņa dzīvesvietas valsts izglītības sistēmās, neņemot vērā izmaksu raksturu un bērnu intereses.

Atbilstoši Tiesas judikatūrai gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzīgas attieksmes principa izriet, ka tādas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā tiesību normas kontekstu un attiecīgā regulējuma mērķi (spriedums, 2015. gada 15. oktobris, Axa Belgium, C-494/14, EU:C:2015:692).

Turklāt Vispārējās tiesas secinājums, kas izklāstīts apstrīdētā lēmuma 47. punktā, nav saskanīgs un ar to nav ievērota judikatūra par iepriekšējas administratīvas sūdzības un prasības saskaņotību.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji arī apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu noradīt pamatojumu, nespriežot par vienlīdzīgas attieksmes principa un Pamattiesību hartas 22. panta pārkāpumu, kurš tomēr tika norādīts minētajā tiesā.

Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, izvērtējot trīs atsevišķos apelācijas sūdzības iesniedzēju iebildumus pārāk īsi, Vispārējā tiesa ir izdarījusi secinājumus, kas nav ne tiesiski, ne faktiski pamatoti.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/13

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 17. jūlijāEnercon GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 3. maija spriedumu lietā T-36/16 Enercon/EUIPO

(Lieta C-433/17 P)

(2017/C 412/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Enercon GmbH (pārstāvji – R. Böhm, advokāts, M. Silverleaf, QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Gamesa Eólica, SL

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-36/16;

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-245/12;

—	nodot lietu atpakaļ EUIPO ar norādi pieņemt Apelācijas pirmās padomes lēmumu lietā R 260/2011-1 un noraidīt Gamesa pieteikumu par attiecīgās reģistrācijas atcelšanu;

—	piespriest atbildētājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu lietā T-36/16 tiek pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un/vai 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un ka Vispārējā tiesā ir pieļauti procesa pārkāpumi šādu iemeslu dēļ:

1.	Vispārējā tiesa ir kļūdaini atzinusi, ka attiecīgās preču zīmes reģistrācijai trūkst prasītā raksturīgā atšķirtspēja, lai to varētu reģistrēt, un tas ir pretēji Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Pirmā kļūda tiesību piemērošanā ir pieļauta tādējādi, ka pieteikuma veidlapā preču zīmes apzīmējums kā krāsu preču zīme tika uzskatīts par tādu, kas nosaka preču zīmes raksturu no tiesību viedokļa un līdz ar to ietekmē tās raksturīgās atšķirtspējas vērtējumu. Vispārējai tiesai esot vajadzējis nospriest, ka pieteikuma veidlapā preču zīmes apzīmējums kā krāsu preču zīme tiek veikts tikai EUIPO administratīvās ērtības labad, bet tā nav kvalifikācija no tiesību viedokļa. Līdz ar to Vispārējai tiesai, nosakot reģistrējamās preču zīmes raksturu, esot vajadzējis ņemt vērā ne tikai preču zīmes apzīmējumu veidlapā, bet arī visas pieteikuma veidlapas saturu, it īpaši kopā ar pieteikumu veidlapu iesniegto preču zīmes attēlu. Preču zīmes attēlā pieteikuma veidlapā ir redzama grafiska preču zīme, kurai ir tajā redzamās raksturīgās īpašības.

Vispārējai tiesai bijis jāņem vērā arī reģistrētās preču zīmes forma, it īpaši tas, kā tā raksturota reģistrācijas apliecībā, ko EUIPO izsniedzis par preču zīmes reģistrāciju. Reģistrācijas apliecība ir reģistra dokuments, kurā ir noteikta reģistrētās preču zīmes forma, un tiesai, nosakot reģistrētās preču zīmes raksturu, šis dokuments esot bijis jāņem vērā kā noteicošs. Ja pareizi saprot reģistrācijas apliecības saturu, top skaidrs, ka preču zīme ir reģistrētā kā grafiska preču zīme tādā formā, kāda ir norādīta ar pieteikuma veidlapu iesniegtajā attēlā. Neņemot to vērā, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

Otrā kļūda tiesību piemērošanā un procesa pārkāpums rodams atteikumā saņemt informāciju, kas ir vajadzīga, lai saprastu attiecīgās preču zīmes reģistrācijas apliecības saturu. Runa ir par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas biroja publikāciju ST.60, kurā ir izskaidrota tādu INID kodu nozīme, kas visā pasaulē tiek izmantoti intelektuālā īpašuma biroju, tostarp EUIPO, izsniegtajās reģistrācijas apliecībās saistībā ar apliecības ierakstu veidu un nozīmi. INID kodu nozīmi var vienīgi noskaidrot, atsaucoties uz publikāciju ST.60 vai līdzvērtīgu atsauces materiālu, bet reģistrācijas apliecību saturu var vienīgi noskaidrot, atsaucoties uz tajā ietverto INID kodu nozīmi. Vispārējā tiesa šādas informācijas avotu nepareizi uzskatījusi par pierādījumu un līdz ar to kļūdaini atteikusies pieņemt dokumentu vai tajā ietverto informāciju, lai gan tas patiesībā ir vārdnīcai līdzvērtīgs juridisks teksts. Ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā tai piedāvātos interpretācijas instrumentus, tā būtu novērtējusi, ka reģistrācijas apliecība attiecas uz grafisku preču zīmi, kas ietver reģistrācijas pieteikuma veidlapā norādīto attēlu. Agrāk EUIPO Apelācijas pirmā padome šādu preču zīmi ir pareizi atzinusi par tādu, kurai ir vajadzīgā atšķirtspēja, lai to varētu reģistrēt, un Vispārējai tiesai esot vajadzējis nolemt tāpat.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. augustā iesniedza Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu (Polija) – HR

(Lieta C-512/17)

(2017/C 412/22)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu

Pamatlietas puses

Prasītāja: HR

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 (1) atcelšanu 8. panta 1. punkts šīs lietas apstākļos ir jāinterpretē tādējādi, ka bērna pastāvīgā dzīvesvieta 18 mēnešu vecumā ir dalībvalstī, kurā bērns ir pilnībā integrēts sabiedrībā un ģimenē caur tā vecāka pilsonību, kurš īsteno bērna ikdienas aprūpi, to, ka bērns visvairāk lieto šīs dalībvalsts oficiālo valodu, kristību veikšanu šajā dalībvalstī, kā arī bērnam uzturoties līdz trim mēnešiem šajā valstī svētkos un šā vecāka bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī kontaktējoties ar viņa ģimeni, situācijā, kad bērns ar šo pašu vecāku pēdējā laikā atrodas citā dalībvalstī, un šis vecāks šajā valstī ir nodarbināts, pamatojoties uz darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, un bērns šajā valstī pastāvīgi, bet laikā ierobežoti kontaktējas ar otru no vecākiem un viņa ģimeni?

Vai, pamatojoties uz Regulas Nr. 2201/2003 8. panta 1. punktu, nosakot bērna pastāvīgo dzīvesvietu 18 mēnešu vecumā, kurš sava vecuma dēļ atrodas tikai viena no vecākiem ikdienas aprūpē, bet ar otru uztur pastāvīgus, bet laikā ierobežotus kontaktus, vecāku domstarpību gadījumā par aizgādības tiesību un kontaktu ar bērnu īstenošanu, izvērtējot bērna integrēšanos sabiedrībā un ģimenē, vienādā līmenī ir jāņem vērā bērna saikne ar katru no vecākiem, vai arī lielākā mērā ir jāņem vērā saikne ar to vecāku, kurš īsteno ikdienas aprūpi?

(1) OV L 338, 1. lpp.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. septembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Vetsch Int. Transporte GmbH

(Lieta C-531/17)

(2017/C 412/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revision sūdzības iesniedzēja: Vetsch Int. Transporte GmbH

Atbildētāja iestāde: Zollamt Feldkirch Wolfurt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 138. pantā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa ir jāatsaka piešķirt preču pārvietošanai Kopienas iekšienē no kādas dalībvalsts, ja nodokļa maksātājs, kurš pārvieto preces uz citu dalībvalsti, citā dalībvalstī gan deklarē ar preču pārvietošanu Kopienas iekšienē saistītu iegādi Kopienā, tomēr vēlāk, veicot ar nodokli apliekamu darījumu ar attiecīgajām precēm, citā dalībvalstī veic krāpšanu nodokļu jomā, nepamatoti deklarējot ar nodokli neapliktu piegādi Kopienas iekšienē no šīs citas dalībvalsts?

Vai, lai atbildētu uz pirmo jautājumu, ir būtiski, vai nodokļa maksātājs jau preču pārvietošanas Kopienas iekšienē laikā bija nodomājis veikt krāpšanu nodokļu jomā, vēlāk veicot darījumu ar attiecīgajām precēm?

(1) OV L 347, 1. lpp.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. septembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – NK (OJ B.V. un PI maksātnespējas administrators)/BNP Paribas Fortis N.V.

(Lieta C-535/17)

(2017/C 412/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: NK (OJ B.V. un PI maksātnespējas administrators)

Atbildētāja: BNP Paribas Fortis N.V.

Prejudiciālie jautājumi

Vai prasība par zaudējumu atlīdzību, ko administrators, pildot Faillissementswet 68. panta 1. punktā paredzēto maksātnespējīgā parādnieka mantas pārvaldības un likvidēšanas uzdevumu, kreditoru kopuma vārdā ir cēlis pret trešo personu sakarā ar to, ka šī trešā persona ir rīkojusies prettiesiski, un kurā ietvertā prasījuma izpildes gadījumā iegūtie līdzekļi tiek iekļauti parādnieka mantā, ir izņēmums, uz kuru attiecas Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un saskaņā ar to uz prasību attiecas Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 (2) par maksātnespējas procedūrām: vai šai prasībai saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu – gan attiecībā uz administratora tiesībām celt prasību, gan piemērojamām materiālajām tiesībām – ir piemērojamas tās dalībvalsts maksātnespējas tiesību normas, kurā ir sākta procedūra?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša: vai tās dalībvalsts tiesām, kurā ir sākta maksātnespējas procedūra, šajā gadījumā – ja nepieciešams, atbilstīgi – ir jāņem vērā:

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 13. panta noteikumi tādā ziņā, ka atbildētājs pret prasību, ko administrators ir cēlis kreditoru kopuma interesēs, var vērsties, pierādot, ka par tā rīcību neiestājas atbildība, vērtējot pēc tām tiesību normām, kas būtu attiecināmas uz prasību tad, ja to saistībā ar nelikumīgām darbībām celtu nevis administrators, bet atsevišķi kreditori;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 864/2007 (3) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Regula “Roma II”), 17. panta noteikumi, tostarp kopsakarā ar Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām 13. pantu, respektīvi, apgalvotās nelikumīgās darbības veikšanas vietā spēkā esošie drošības un rīcības noteikumi, piemēram, finanšu jomā piemērojamie banku rīcības noteikumi?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

(2) OV 2000, L 160, 1. lpp.

(3) OV 2007, L 199, 40. lpp.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. septembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – DISA Gas SAU/Administración del Estado, Redexis Gas S.L. un Repsol Butano S.A.

(Lieta C-546/17)

(2017/C 412/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Pamatlietas puses

Prasītāja: DISA Gas SAU

Atbildētāji: Administración del Estado, Redexis Gas S.L. un Repsol Butano S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā Federutility lietā (Tiesas 2010. gada 20. aprīļa spriedums lietā C-265/08) iedibināto judikatūru, vai pasākums, ar kuru, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus, tiek noteikta sašķidrinātās gāzes balona maksimālā cena, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no šādiem apstākļiem:

—	pasākums vispārēji attiecas uz visiem patērētājiem un ir pieņemts uz nenoteiktu laiku, “kamēr konkurences apstākļi šajā tirgū nav uzskatāmi par pietiekamiem”;

—	pasākums tiek pagarināts jau vairāk nekā [1]8 gadus;

—	pasākums var sekmēt vājas konkurences stāvokļa iesaldēšanu, radot šķēršļus jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai?

Ņemot vērā minētajā Federutility lietā (Tiesas 2010. gada 20. aprīļa spriedums lietā C-265/08) iedibināto judikatūru, vai pasākums, ar kuru dominējošajam tirgus dalībniekam konkrētā teritorijā, lai aizsargātu sociāli neaizsargātos patērētājus vai grūti sasniedzamu apgabalu iedzīvotājus, tiek noteikts pienākums piegādāt mājās sašķidrinātās naftas gāzes balonus, ir saderīgs ar minēto judikatūru vai atbilst samērīguma principam, ja atsevišķi vai kopā ar citiem iestājas kāds no iepriekšējā jautājumā uzskaitītajiem apstākļiem?

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. septembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Daniel Adam Popławski

(Lieta C-573/17)

(2017/C 412/27)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: Daniel Adam Popławski

Prejudiciālie jautājumi

1)	Ja izpildes tiesu iestāde valsts tiesību normas par pamatlēmuma īstenošanu nevar interpretēt tādējādi, lai panāktu pamatlēmumam atbilstošu rezultātu, vai tai atbilstoši pārākuma principam minētajam pamatlēmumam pretrunā esošās valsts tiesību normas nav jāpiemēro?

2)	Vai Pamatlēmuma 2008/909/TI (1) 28. panta 2. punktā paredzētā dalībvalsts deklarācija, kas iesniegta nevis “laikā, kad [..] pieņem šo pamatlēmumu,” bet vēlāk, ir spēkā?

(1) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV 2008, L 327, 27. lpp.).

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. oktobrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – Oy Hartwall Ab

(Lieta C-578/17)

(2017/C 412/28)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Oy Hartwall Ab

Atbildētāja: Patentti- ja rekisterihallitus

Prejudiciālie jautājumi

Vai, interpretējot preču zīmes atšķirtspējas priekšnoteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (1), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pantu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir nozīme tam, vai attiecībā uz preču zīmi tiek lūgts reģistrēt grafisku vai krāsu preču zīmi?

2)	Ja, vērtējot preču zīmes atšķirtspēju, ir nozīme tās kā krāsu preču zīmes vai grafiskas preču zīmes klasifikācijai, vai preču zīme, neņemot vērā tās kā attēla atveidojumu, atbilstoši pieteikumam ir jāreģistrē kā krāsu preču zīme vai arī tā var tikt reģistrēta tikai kā grafiska preču zīme?

Vai gadījumā, ja pieteikumā kā attēls atveidotā preču zīme var tikt reģistrēta kā krāsu preču zīme, lai reģistrētu preču zīmi, kas pieteikumā ir attēlota grafiski ar krāsu preču zīmes reģistrēšanai saskaņā ar Tiesas judikatūru nepieciešamo precizitāti (un nav runa par krāsas kā tādas, abstrakti, bez kontūrām vai neierobežotā apmērā, reģistrēšanu par preču zīmi), kā krāsu preču zīmi, papildus ir jāiesniedz pamatots pierādījums par izmantošanu, kā to pieprasa Valsts patentu un reģistrācijas birojs, vai arī vispār šajā ziņā ir nepieciešams pierādījums?

(1) OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. oktobrī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – Mittetulundusühing Järvelaev/Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (PRIA)

(Lieta C-580/17)

(2017/C 412/29)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Mittetulundusühing Järvelaev

Atbildētāja: Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (PRIA)

Prejudiciālie jautājumi

Vai, atgūstot Leader pasākuma ietvaros piešķirtu projekta finansējumu, ja finansējums tika piešķirts 2011. gada 6. septembrī, finansējuma pēdējā daļa tika izmaksāta 2013. gada 19. novembrī, pārkāpums tika konstatēts 2014. gada 4. decembrī un atgūšanas lēmums tika pieņemts 2015. gada 27. janvārī, attiecībā uz darbības ilglaicīguma prasību ir jāpiemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1689/2005 (1) 72. pants vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) 71. panta 1. punkts? Vai šādos apstākļos atgūšanas pamats ir Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (3) 33. panta 1. punkts vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (4) 56. pants?

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka ir jāpiemēro Regula Nr. 1698/2005, vai tas, ka bezpeļņas apvienība, kura ir saņēmusi Leader pasākuma ietvaros piešķirtu projekta finansējumu, ieguldījumu objektu (buru laiva), kas ir iegādāts par minēto finansējumu, iznomā citai bezpeļņas apvienībai, kura izmanto buru laivu tādai pašai darbībai, kādai finansējums tika piešķirts atbalsta saņēmējam, ir jāuzskata par tādu būtisku pārveidošanu Regulas Nr. 1698/2005 72. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas ietekmē darbības būtību vai īstenošanas nosacījumus vai dod nepamatotas priekšrocības kādam uzņēmumam? Vai, lai būtu izpildīts nepamatotu priekšrocību nosacījums, dalībvalsts maksājumu aģentūrai ir jākonstatē, kā priekšrocības ir konkrēti izpaudušās? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai nepamatotas priekšrocības var izpausties apstāklī, ka ieguldījumu objekta faktiskais lietotājs, ja tas pats būtu iesniedzis identiska satura pieteikumu, projekta finansējumu nebūtu saņēmis?

2.a)

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka ir jāpiemēro Regula Nr. 1698/2005, vai tas, ka Leader pasākuma ietvaros piešķirta projekta finansējuma saņēmējs, ieguldījumu objektu (buru laiva), kas ir iegādāts par minēto finansējumu, iznomā citai bezpeļņas apvienībai, kura izmanto buru laivu tādai pašai darbībai, kādai finansējums tika piešķirts atbalsta saņēmējam, ir jāuzskata par tādu būtisku pārveidošanu Regulas Nr. 1698/2005 72. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas rodas no pārmaiņām kādas infrastruktūras daļas īpašuma formā vai no ražošanas darbības izbeigšanas vai pārvietošanas, turklāt ņemot vērā, ka īpašumtiesības uz buru laivu nav mainījušās, taču tagad atbalsta saņēmējs ir nevis tiešais, bet gan netiešais buru laivas valdītājs, un gūst ieņēmumus no nomas, nevis ieņēmumus no pieteikumā aprakstītā pakalpojuma sniegšanas?

3.a)

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka ir jāpiemēro Regula Nr. 1303/2013, vai tas, ka bezpeļņas apvienība, kura ir saņēmusi Leader pasākuma ietvaros piešķirtu projekta finansējumu, ieguldījumu objektu (buru laiva), kas ir iegādāts par minēto finansējumu, iznomā citai bezpeļņas apvienībai, kura izmanto buru laivu tādai pašai darbībai, kādai finansējums tika piešķirts atbalsta saņēmējam, ir jāuzskata par tādām izmaiņām infrastruktūras daļas īpašnieku sastāvā Regulas Nr. 1303/2013 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas sniedz uzņēmumam nepamatotas priekšrocības, turklāt ņemot vērā, ka īpašumtiesības uz buru laivu nav mainījušās, taču tagad atbalsta saņēmējs ir nevis tiešais, bet gan netiešais buru laivas valdītājs, un gūst ieņēmumus no nomas, nevis ieņēmumus no pieteikumā aprakstītā pakalpojuma sniegšanas? Vai, lai būtu izpildīts nepamatotu priekšrocību nosacījums, dalībvalsts maksājumu aģentūrai ir jākonstatē, kā priekšrocības ir konkrēti izpaudušās? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai nepamatotas priekšrocības var izpausties apstāklī, ka ieguldījumu objekta faktiskais lietotājs, ja tas pats būtu iesniedzis identiska satura pieteikumu, projekta finansējumu nebūtu saņēmis?

4)	Vai ar valsts rīkojumu, kurā ir reglamentēts Leader pasākums, atbalsta saņēmējam drīkst noteikt pienākumu uzglabāt ieguldījumu objektu piecus gadus, paredzot stingrākas prasības, nekā ir noteikts Regulas Nr. 1698/2005 72. panta 1. punktā vai Regulas Nr. 1303/2013 71. panta 1. punktā?

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša, vai valsts rīkojuma noteikums, ar kuru projekta finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums par projekta finansējumu iegādāto ieguldījumu objektu uzglabāt un atbilstoši mērķim izmantot vismaz piecus gadus pēc finansējuma pēdējās daļas izmaksas, un šā noteikuma interpretācija, saskaņā ar kuru atbalsta saņēmējam ieguldījumu objekts ir jāizmanto personīgi, ir saderīgi ar Regulas Nr. 1698/2005 72. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1303/2013 71. panta 1. punktu?

Vai par pārkāpumu Regulas Nr. 1290/2005 33. panta 1. punkta un Regulas Nr. 1306/2013 56. panta izpratnē ir jāuzskata tas, ka atbalsta saņēmējs neveic darbību, kas saskaņā ar Leader pasākumu reglamentējošu rīkojumu nebija obligāta, taču uz kuru atbalsta saņēmējs ir atsaucies savā finansējuma pieteikumā norādītajā “darbības un ieguldījuma mērķu un darbību kopsavilkumā” un kurš ir viens no kritērijiem, uz kā pamata pieteikumi tikai vērtēti, lai tos sarindotu pēc prioritātes?

7)	Ja atbilde uz sesto jautājumu ir apstiprinoša, vai atgūšana kļūst prettiesiska, ja atmaksa tiek pieprasīta, pirms ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējā maksājuma izmaksas dienas, un atbalsta saņēmējs tiesvedības par atgūšanu laikā pārkāpumu novērš?

(1) Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2005, L 277, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.).

(3) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/21

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 5. oktobrī Beļģijas Karaliste iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-287/16 Beļģija/Komisija

(Lieta C-587/17 P)

(2017/C 412/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Beļģijas Karaliste (pārstāvji – J.-C. Halleux, M. Jacobs, C. Pochet, pārstāvji, E. Grégoire un J. Mariani, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-287/16 Beļģija/Komisija (EU:T:2017:531);

—	atcelt Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/417 (1), ciktāl ar to no Eiropas Savienības finansējuma tiek izslēgta summa EUR 9 601 619,00 apmērā (budžeta postenis 6701);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza tikai vienu pamatu par kļūdu tiesību piemērošanā, kura izriet no apstākļa, ka Regulas Nr. 1290/2005 (2) 32. panta 8. punkta a) apakšpunktu, kas būtībā ir pārņemts Regulas Nr. 1306/2013 (3) 54. panta 5. punkta c) apakšpunktā, Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi gan attiecībā uz iekšējo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanu, gan attiecībā uz šajā tiesību normā prasīto rūpību.

(1) Komisijas 2016. gada 17. marta Īstenošanas lēmums (ES) 2016/417, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2016, L 75, 16. lpp.).

(2) Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV 2005, L 209, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.; labojums OV 2016, L 130, 13. lpp.).

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/21

Prasība, kas celta 2017. gada 13. oktobrī – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-594/17)

(2017/C 412/31)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija pārstāvji – L. Flynn, G. von Rintelen un M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi

—

atzīt, ka, līdz 2013. gada 31. decembrim nepieņemdama visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV 2011, L 306, 41. lpp.), vai katrā ziņā nedarīdama šos aktus zināmus Komisijai, Slovēnijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 15. panta 1. punktā noteiktos pienākumus;

—	piespriest Slovēnijas Republikai, pamatojoties uz LESD 260. panta 3. punktu, samaksāt kavējuma naudu EUR 7 099,20 dienā no dienas, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvas 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām 15. panta 1. punktā noteikto Slovēnijas Republikai bija jāpieņem un līdz 2013. gada 31. decembrim jāpublisko visi normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tā kā Slovēnijas Republika līdz minētā termiņa beigām nav paziņojusi Komisijai par to, ka visi iepriekš minētās direktīvas noteikumi būtu transponēti, šī iestāde nolēma celt prasību Tiesā.

Savā prasībā Komisija lūdz Tiesu piespriest Slovēnijas Republikai maksāt kavējuma naudu, kuras apmērs ir EUR 7 099,20 dienā. Aprēķinot šo summu, Komisija ir ņēmusi vērā gan Savienības tiesību pārkāpuma smagumu un ilgumu, gan šā pasākuma atturošo iedarbību, ievērojot attiecīgās dalībvalsts, proti, Slovēnijas Republikas maksātspēju.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – CEAHR/Komisija

(Lieta T-712/14) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Selektīva remonta sistēma - Šveices pulksteņu ražotāju atteikums piegādāt rezerves daļas neatkarīgajiem pulksteņu labotājiem - Primārais tirgus un pēcpārdošanas tirgus - Jebkādas faktiskas konkurences likvidēšana - Lēmums par sūdzības noraidīšanu)

(2017/C 412/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Confédération européenne des associations d’horlogers-réparateurs (CEAHR) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji P. Mathijsen un P. Dyrberg, pēc tam M. Sánchez Rydelski un, visbeidzot, P. Benczek, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji F. Ronkes Agerbeek, M. Farley un C. Urraca Caviedes, pēc tam A. Dawes, F. Ronkes Agerbeek un J. Norris-Usher)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: LVMH Moët Hennessy-Louis Vuitton SA (Parīze, Francija) (pārstāvji – C. Froitzheim, advokāts, un R. Subiotto, QC), Rolex, SA (Ženēva, Šveice) (pārstāvji – M. Araujo Boyd, advokāts) un The Swatch Group SA (Neuchâtel, Šveice) (pārstāvji – sākotnēji A. Israel un M. Jakobs, pēc tam A. Israel un J. Lang, advokāti)

Priekšmets

Par prasību atbilstoši LESD 263. pantam, kurā ir lūgts atcelt Komisijas 2014. gada 29. jūlija Lēmumu C(2014) 5462, final, ar kuru Komisija noraidīja prasītājas iesniegto sūdzību saistībā ar iespējamiem LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem (lieta AT.39097 – Pulksteņu remonts)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Confédération européenne des associations d’horlogers-réparateurs (CEAHR) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 7, 12.1.2015.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/23

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Leopard/EUIPO – Smart Market (“LEOPARD true racing”)

(Lieta T-7/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “LEOPARD true racing” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “leopard CASA Y JARDIN” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts [tagad – Regulas (ES) Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts])

(2017/C 412/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leopard SA (Howald, Luksemburga) (pārstāvis – P. Lê Dai, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Smart Market, SLU (Alcantarilla, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2014. gada 2. oktobra lēmumu lietā R 1866/2013-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Smart Market un Leopard

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību;

2)	Leopard SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 81, 9.3.2015.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/24

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Spānija/Komisija

(Lieta T-502/15) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Spānijas izdevumi - Vienotas likmes finanšu korekcijas - Regula (EK) Nr. 1290/2005 un (ES) Nr. 1306/2013 - Pienākums norādīt pamatojumu - Pierādīšanas pienākums - Samērīgums - Tiesības uz aizstāvību)

(2017/C 412/34)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji L. Banciella Rodríguez-Miñón, pēc tam M. Sampol Pucurull un A. Gavela Llopis, un V. Ester Casas)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – sākotnēji J. Guillem Carrau un D. Triantafyllou, pēc tam D. Triantafyllou un I. Galindo Martín)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt Komisijas 2015. gada 22. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, L 182, 39. lpp.), daļā par veiktajām korekcijām attiecībā, pirmkārt, uz Kataloniju un, otrkārt, uz Kanāriju salām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 346, 19.10.2015.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Aldi/EUIPO – Sky (“SKYLITe”)

(Lieta T-736/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “skylite” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SKY” - Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 42. panta 2. un 3. punkts - Regulas (EK) Nr. 2868/1995 22. noteikuma 2. punkts - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 412/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aldi GmbH & Co. KG (Mülheim an der Ruhr, Vācija) (pārstāvji – N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un N. Bertram, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā – Sky plc (Isleworth, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – J. Barry, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2015. gada 20. oktobra lēmumu lietā R 2771/2014-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sky un Aldi.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Aldi GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/25

Vispārējās tiesas 2017. gada 24. oktobra spriedums – Keturi kambariai/EUIPO – Coffee In (“coffee inn”)

(Lieta T-202/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “coffee inn” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “coffee in” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts))

(2017/C 412/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UAB Keturi kambariai (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis – R. Pumputienė, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Lukošiūtė)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: OÜ Coffee In (Tallina, Igaunija) (pārstāvis – P. Lätt, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 3. marta lēmumu lietā R 137/2015-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Coffee In un Keturi kambariai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	UAB Keturi kambariai atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/26

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – O2 Holdings (Cepumu paciņas forma)

(Lieta T-404/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme - Cepumu paciņas forma - Atcelšanas atzīšana - Izmantošanas apjoms - Atšķirtspējas izmaiņas neesamība)

(2017/C 412/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Galletas Gullón, SA (Aguilar de Campoo, Spānija) (pārstāvis – I. Escudero Pérez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: O2 Holdings Ltd (Slough, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – J. Rebling, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. maija lēmumu lietā R 1613/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp O2 Holdings Ltd un Galletas Gullón

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. maija lēmumu lietā R 1613/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp O2 Holdings Ltd un Galletas Gullón;

2)	EUIPO un O2 Holdings Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 343, 19.9.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – O2 Holdings (Cepumu paciņas forma)

(Lieta T-418/16) (1)

(2017/C 412/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Galletas Gullón, SA (Aguilar de Campoo, Spānija) (pārstāvis – I. Escudero Pérez, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: O2 Holdings Ltd (Slough, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – J. Rebling, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. maija lēmumu lietā R 1614/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp O2 Holdings Ltd un Galletas Gullón

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. maija lēmumu lietā R 1614/2015-4 attiecībā uz atcelšanas procesu starp O2 Holdings Ltd un Galletas Gullón;

2)	EUIPO un O2 Holdings Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 343 du 19.9.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/27

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Tetra Pharm (1997)/EUIPO – Sebapharma (“SeboCalm”)

(Lieta T-441/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SeboCalm” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Sebotherm” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2017/C 412/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tetra Pharm (1997) Ltd (Telaviva, Izraēla) (pārstāvis – A. Gorzkiewicz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji – H. O’Neill un D. Stoyanova-Valchanova)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Sebapharma GmbH & Co. KG (Boppard, Vācija) (pārstāvji – J. Wald un D. Koal, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 19. maija lēmumu lietā R 852/2015-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sebapharma un Tetra Pharm (1997)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Tetra Pharm (1997) Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/28

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Bernaldo de Quirós/Komisija

(Lieta T-649/16) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Pārcelšana no nodaļas vadītāja amata uz padomnieka amatu - Dienesta intereses - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Tiesības tikt uzklausītam un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - Amatu līdzvērtības princips)

(2017/C 412/40)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Belén Bernaldo de Quirós (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Berscheid, C. Berardis-Kayser un C. Ehrbar)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2015. gada 30. novembra lēmumu, ar kuru prasītāja no 2015. gada 1. decembra tika pārcelta no Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta (ĢD) Jaunatnes un sporta direkcijas Stažēšanās biroja nodaļas vadītājas amata uz padomnieces amatu šā paša ĢD Izglītības modernizācijas II: Izglītības politikas un programmas, inovācijas, EIT un MSCA nodaļā.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Belén Bernaldo de Quirós atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 402, 31.10.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Kuka Systems/EUIPO (“MATRIX BODY SHOP”)

(Lieta T-683/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MATRIX BODY SHOP” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2017/C 412/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kuka Systems GmbH (Augsburg, Vācija) (pārstāvji – B. Maneth un C. Huch-Hallwachs, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 2503/2015–4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “MATRIX BODY SHOP” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kuka Systems GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 410, 7.11.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/29

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Possanzini/Frontex

(Lieta T-686/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - 2009. gada novērtēšanas procedūra - Apstiprinātāja kompetence - Novērtētāja sākotnējā novērtējuma labošana, ko dara apstiprinātājs - Iepriekšēja saskaņošanas sanāksme starp apstiprinātāju un novērtētāju - Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums - Pārbaude pēc savas ierosmes)

(2017/C 412/42)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Daniele Possanzini (Piza, Itālija) (pārstāvis – S. Pappas, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) (pārstāvji – H. Caniard un S. Drew, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 18. jūlija rīkojumu Possanzini/Komisija (F-68/15, EU:F:2016:150), kurā tiek lūgts šo rīkojumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Daniele Possanzini sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 428, 21.11.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/30

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – WQ (*1) /Parlaments

(Lieta T-705/16 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Sertifikācijas procedūra - 2014. gada procedūra - Neiekļaušana to ierēdņu sarakstā, kas ir izvēlēti dalībai apmācību programmā - Vienlīdzīga attieksme - LESD 165. pants - Iebilde par prettiesiskumu)

(2017/C 412/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: WQ (*1) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāvji – D. Nessaf un M. Ecker)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 21. jūlija spriedumu WQ (*1) /Parlaments (F-1/16, EU:F:2016:171), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	WQ (*1) sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(*1) Informācija dzēsta, ņemot vērā personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

(1) OV C 454, 5.12.2016.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Barmenia Krankenversicherung/EUIPO (“Mediline”)

(Lieta T-810/16) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Mediline” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 2. punkts))

(2017/C 412/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Barmenia Krankenversicherung AG (Wuppertal, Vācija) (pārstāvis – M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 8. septembra lēmumu lietā R 2437/2015–1 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Mediline” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Barmenia Krankenversicherung AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 22, 23.1.2017.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/31

Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Kuka Systems/EUIPO (“Matrix light”)

(Lieta T-87/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Matrix light” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2017/C 412/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kuka Systems GmbH (Augsburg, Vācija) (pārstāvji – B. Maneth un C. Huch-Hallwachs, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Schifko)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 1. decembra lēmumu lietā R 886/2016–4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Matrix light” reģistrēt kā Eiropas Savienības preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kuka Systems GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 3.4.2017.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/32

Vispārējās tiesas 2017. gada 16. oktobra rīkojums – Salehi/Komisija

(Lieta T-773/16) (1)

(Prasība sakarā ar bezdarbību - Regula (EK) Nr. 539/2001 - Komisijas nepieņemti izpildes akti par izņēmuma no vīzu prasības noteiktām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām apturēšanas - Komisijas nostājas formulēšana - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 412/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dominik Salehi (Brēmene, Vācija) (pārstāvis – C. Drews, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Cattabriga un G. Wils)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 265. pantu, atzīt, ka Komisija ir nelikumīgi atturējusies pieņemt izpildes aktu Padomes 2001. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV 2001, L 81, 1. lpp.), 1. panta 4. punkta izpratnē un par to nav paziņojusi prasītājam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dominik Salehi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 53, 20.2.2017.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/32

Prasība, kas celta 2017. gada 24. augustā – Karp/Parlaments

(Lieta T-580/17)

(2017/C 412/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kevin Karp (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – N. Lambers un R. Ben Ammar, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus BTDE (Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa) grupai Eiropas Parlamentā, lēmumu, ar ko tā viņu iekļāva II funkciju grupas 4. pakāpes 1. līmenī līdz viņa darba līguma beigām 2016. gada 11. novembrī, lai gan viņam tika uzticēts veikt konsultāciju sniegšanu, kas atbilst IV funkciju grupas atalgojuma pakāpei;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam apgalvoti nodarītos zaudējumus un nemateriālo kaitējumu, tostarp zaudējumus, kas ir radušies no iespējas zuduma tikt pieņemtam darbā pēc viņa darba līguma termiņa beigām.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”) 80. panta pārkāpums.

—

Prasītājs apgalvo, ka viņam tika piešķirts algas līmenis, kas atbilst I funkciju grupai par viņa pirmo darba līgumu un līmenis, kas atbilst II funkciju grupas zemākajai pakāpei par otro darba līgumu, kas ar viņu tika noslēgts, lai gan lielākā daļa prasītājam uzticēto uzdevumu saistībā ar viņa pirmo un otro darba līgumu bija administratīvi un konsultāciju sniegšanas uzdevumi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta pārkāpums.

—

Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. pantu līgumdarbinieks ir jāpieņem darbā IV funkciju grupā, ja tas atbilst prasībai par izglītības līmeni, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām vismaz trīs gadu garumā, ko apliecina diploms vai līdzvērtīga līmeņa profesionālā apmācība. Prasītājs atbilda šiem kritērijiem un viņa algas līmenis bija attiecīgi jāpielāgo.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota tiesību ļaunprātīga izmantošana secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanas dēļ.

—	Prasītājs apgalvo, ka iecēlējiestāde ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesības, izvēloties, kādus līgumus viņam piešķirt, it īpaši nolemjot nepagarināt viņa darba līgumu vai noslēgt ar viņu līgumu uz nenoteiktu laiku.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, nolemjot nepagarināt ar prasītāju noslēgto darba līgumu.

—	Iemesli nepagarināt prasītāja darba līgumu nav saprātīgi attaisnojami un tie ir kvalificējami kā pilnvaru nepareiza izmantošana, kas pamato lūgumu atlīdzināt zaudējumus.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots iespējas zudums tikt pieņemtam darbā.

—	Prasītājam netika darīta zināma iespēja pagarināt viņa līgumu. Viņš faktiski nekad nav saņēmis pašu iecēlējiestādes lēmumu un nevarēja organizēt savu aiziešanu no amata un, piemēram, lūgt viņu norīkot darbā citur vai pieteikties darbā citā amatā.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/33

Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Poza Poza/VNV

(Lieta T-597/17)

(2017/C 412/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Máximo Poza Poza (Mursija, Spānija) (pārstāvis – P. Poza Cisneros, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt par celtu prasību par Vienotās noregulējuma valdes lēmuma saistībā ar Banco Popular akciju konfiskāciju atcelšanu un pasludināt spriedumu, ar ko attiecīgais lēmums tiktu atcelts, un tādējādi atgriezt manam klientam viņa [Banco] Popular akcijas un citus kapitāla instrumentus, un pakārtoti, ja tas nav iespējams, [piespriest izmaksāt] kompensāciju, kuras apmērs ir līdzvērtīgs [Banco] Popular aktīvu neto vērtībai uz 2017. gada 22. maiju, proti, EUR 2 675 424.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietās: T-478/17 Mutualidad de la Abogacía un Hermandad Nacional de Arquitectos Superiores y Químicos/Vienotā noregulējuma valde, T-481/17 Fundación Tatiana Pérez de Guzmán y Bueno un SFL/Vienotā noregulējuma valde, T-482/17 Comercial Vascongada Recalde/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-483/17 García Suárez un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-484/17 Fidesban un citi/Komisija un Vienotā noregulējuma valde, T-497/17 Sánchez del Valle y Calatrava Real State 2015/Komisija un Vienotā noregulējuma valde un T-498/17 Pablo Álvarez de Linera Granda/Komisija un Vienotā noregulējuma valde.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/34

Prasība, kas celta 2017. gada 21. septembrī – Madrid Diario de la Noche un citi/Komisija un VNV

(Lieta T-639/17)

(2017/C 412/49)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Madrid Diario de la Noche, SA (Madride, Spānija) un citi 24 prasītāji (pārstāvji – B. Cremades Roman, F. Orts Castro, J. López Useros, S. Cajal Martín un P. Marrodán Lázaro, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Vienotā noregulējuma valde

Prasītāju prasījumi:

—	uzskatīt par iesniegtu šo [prasības] pieteikumu un tam pievienotos dokumentus un arī par izvirzītiem tajā ietvertos apgalvojumus;

—

atzīt 2017. gada 7. jūnija VNV Lēmumu Nr. SRB/EES/2017/08 un tā paša datuma Komisijas (ES) Lēmumu 2017/1246 par spēkā neesošu, attiecīgi piespriest VNV un Eiropas Komisijai, lai tās atgrieztu prasītājiem to Banco Popular ieguldījumus vai, pakārtoti, piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājiem ārpuslīgumiskās atbildības rezultātā radušos zaudējumus.

—	piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

—	atzīt VNV neatkarīgā eksperta vērtējumu par spēkā neesošu un, pēc Banco Popular aktīvu neto vērtības aprēķināšanas, piespriest VNV un Eiropas Komisijai atlīdzināt zaudējumus prasītājiem atbilstoši šajā prasībā noteiktajam.

Pamati un galvenie argumenti

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/35

Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – Amorepacific/EUIPO – Primavera Life (“p primera Pure Sprout Energy”)

(Lieta T-684/17)

(2017/C 412/50)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amorepacific Corporation (Seula, Koreja) (pārstāvji – B. Führmeyer un F. Klein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Primavera Life GmbH (Oy-Mittelberg, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “p primera Pure Sprout Energy” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 151 683

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 21. jūlija lēmums lietā R 1744/2016-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai iebildumi tiktu pilnībā noraidīti;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/35

Prasība, kas celta 2017. gada 6. oktobrī – Hola/VNV

(Lieta T-688/17)

(2017/C 412/51)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hola, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un C. Iglesias Megías, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus, kas radušies Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā, atsavinot prasītājas īpašumā bijušās BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligācijas un vērtspapīrus;

—	galvenokārt, piespriest samaksāt EUR 543 242,11 par prasītājas īpašumā bijušajām Banco Popular akcijām un EUR 304 950 par tās īpašumā esošajām Banco Popular obligācijām;

—	pakārtoti saistībā uz iepriekšminēto, piespriest samaksāt EUR 451 459 par prasītājas īpašumā bijušajām Banco Popular akcijām un EUR 304 950 par tās īpašumā bijušajām Banco Popular obligācijām (“pieprasītā summa”);

—	nolemt palielināt pieprasīto summu ar kompensācijas procentiem, ko skaita no 2017. gada 7. jūnija līdz sprieduma pasludināšanas dienai attiecīgajā lietā;

—

nolemt palielināt pieprasīto summu ar kavējuma procentiem, ko skaita no attiecīgā sprieduma pasludināšanas dienas līdz pieprasītās summas pilnīgai samaksai, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/36

Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Top Cable/VNV

(Lieta T-689/17)

(2017/C 412/52)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Top Cable, SA (Rubí, Spānija) (pārstāvji – R. Vallina Hoset un A. Sellés Marco, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Vienotās noregulējuma valdes ārpuslīgumisko atbildību un piespriest atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus, kas radušies Vienotās noregulējuma valdes darbības un bezdarbības rezultātā, atsavinot prasītājas īpašumā bijušās BANCO POPULAR ESPAÑOL, S.A. obligācijas un vērtspapīrus;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību EUR 52 000 000 apmērā par tai nodarīto kaitējumu (“pieprasītā summa”);

—	nolemt palielināt pieprasīto summu ar kompensācijas procentiem, ko skaita no 2017. gada 7. jūnija līdz sprieduma pasludināšanas dienai attiecīgajā lietā;

—

nolemt palielināt pieprasīto summu ar kavējuma procentiem, ko skaita no attiecīgā sprieduma pasludināšanas dienas līdz minētas atlīdzības pilnīgai samaksai, pamatojoties uz galvenajām refinansēšanas darbībām noteikto ECB likmi, kas piemērojama attiecīgajā laika posmā un kas palielināta par diviem punktiem;

—	piespriest Vienotājai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-659/17 Vallina Fonseca/VNV.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/37

Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija

(Lieta T-696/17)

(2017/C 412/53)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Havenbedrijf Antwerpen NV (Antverpene, Beļģija) un Maatschappij van de Brugse Zeehaven NV (Zēbrige, Beļģija) (pārstāvji – P. Wytinck, W. Panis un I. Letten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5174 final par valsts atbalstu Nr. SA.38393 (2016/C, ex 2015/E) – Ostu aplikšana ar nodokļiem, ko īstenojusi Beļģija;

—	pakārtoti, noteikt pārejas laikposmu līdz brīdim, kad Komisija būs pabeigusi izmeklēšanu par dažādu ES ostu nodokļu režīmu, kas katrā ziņā var sasniegt 1 pilnu gadu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats – LESD 107. panta un 296. panta pārkāpums

—	Komisija pārkāpj LESD 107. pantu, jo tā nepamatoti uzskata, ka pastāv “tirgus”, kurā ostas iestādes sniedz savus pakalpojumus.

—	Ostu iestāžu galvenās darbības, proti, piekļuves ostām nodrošināšana un zemes gabalu piešķiršana koncesijas ceļā, ir darbības, kuras pēc sava rakstura nav saimnieciskas darbības. Kā minimums, Komisija nav pienācīgi pamatojusi pretēju secinājumu, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

Otrais pamats – LESD 107. panta pārkāpums, jo Komisija ir kļūdaini kvalificējusi pasākumu kā selektīvu.

Ostu iestāžu pakļaušana juridisko personu nodokļu režīmam nav atkāpe no “atsauces sistēmas”, jo juridisko personu nodokļi paši par sevi ir atsauces sistēma. Ostu iestāžu aplikšana ar juridisko personu nodokļiem ir izskaidrojama ar to, ka ostu pārvaldība kā publiska joma ir publisks uzdevums, kas nav aplikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ostu iestādes būtībā sniedz publisku pakalpojumu, negūstot peļņu, atbilstoši likumdevēja nosacījumiem un administratīvā uzraudzībā.

Trešais pamats – LESD 107. panta pārkāpums, jo atkāpe no atsauces sistēmas katrā ziņā ir pamatota.

Pat ja uzņēmumu ienākuma nodokli uzskatītu par Beļģijas atsauces sistēmu (quod non), tās nepiemērošana ostu iestādēm ir pamatota. Tas izriet no nodokļu sistēmas kopējās saskaņotības, kā arī no tā, ka prasītājas nav līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, kāda ir uzņēmumiem, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Turklāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai būtu sodoša iedarbība.

Ceturtais pamats, vēl pakārtotāk, – lūgums noteikt pārejas laikposmu līdz brīdim, kad Komisija būs pabeigusi izmeklēšanu par dažādu ES ostu nodokļu režīmu, kas katrā ziņā var sasniegt 1 pilnu gadu.

—	Lietā pret Nīderlandi Komisija piešķīra Nīderlandes likumdevējam vienu pilnu gadu tiesiskā regulējuma pielāgošanai, un tādējādi ostām arī bija viens gads, lai sagatavotos jaunai situācijai. Nav nekāda pamatojuma, kādēļ prasītājām būtu piešķirams īsāks laikposms, lai pielāgotos jaunajai situācijai.

—	Aizliedzot pasākumu vienā dalībvalstī, kamēr ostas to var vēl saņemt citās dalībvalstīs, nedod nekādu labumu level playing field (konkurencei līdzvērtīgos apstākļos). Tieši pretēji, tā vietā, lai novērstu nevienlīdzību, tas tieši rada nevienlīdzīgu situāciju ostu starpā dažādās dalībvalstīs.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/38

Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – Polija/Komisija

(Lieta T-699/17)

(2017/C 412/54)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2017. gada 31. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1442, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām; izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz LES 16. panta 4. un 5. punkta kopsakarā ar 3. panta 2. punktu un LES un LESD pielikumā esošo Protokolu Nr. 36 par pārejas noteikumiem pārkāpumu tādēļ, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, izmantojot nepareizu kvalificējošā vairākuma skaitīšanas metodi.

Otrais pamats attiecas uz Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. un 13. punkta kopsakarā ar tās III pielikumu un Īstenošanas lēmumu 2012/119/ES pārkāpumu, nosakot [ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus] (LPTP SEL), pamatojoties uz kļūdainiem un nereprezentatīviem datiem.

3.	Trešais pamats attiecas uz samērīguma principa pārkāpumu (LES 5. panta 4. punkts) kopsakarā ar LESD 191. panta 2. punktu, nosakot pārāk augstus LPTP SEL, kas neesot atbilstoši un samērīgi ar vēlamā labuma un mērķu sasniegšanu, kā arī saistībā ar apstrīdētā lēmuma seku nenovērtēšanu.

Ceturtais pamats attiecas uz Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. un 5. punkta kopsakarā ar 3. panta 12. punktu un LESD 291. panta 2. punktu pārkāpumu tādēļ, ka Komisija esot pārsniegusi Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktā paredzētās īstenošanas pilnvaras, jo esot atkāpusies no LPTP secinājumu piemērošanas, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nevis grozot Direktīvu 2010/75/ES.

Piektais pamats attiecas uz Regulas Nr. 2011/182 3. panta 3. un 4. punkta pārkāpumu, nepareizu pilnvaru izmantošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu, bez iepriekšējas apspriedes būtiski izmanot apstrīdētā lēmuma projektu dienā, kad, pamatojoties uz Direktīvas 2010/75/ES 75. pantu, Komiteja balsojusi par viedokli par apstrīdētā lēmuma projektu.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/39

Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – Hermann Biederlack/EUIPO (“Feeling home”)

(Lieta T-715/17)

(2017/C 412/55)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hermann Biederlack GmbH & Co. KG (Greven, Vācija) (pārstāvis –T. Seifried, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Feeling home” – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 452 931

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 14. jūnija lēmums lietā R 252/2017–5

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

4.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 412/39

Prasība, kas celta 2017. gada 18. oktobrī – Germanwings/Komisija

(Lieta T-716/17)

(2017/C 412/56)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Germanwings GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvis – A. Martin-Ehlers, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 29. jūlija lēmumu (1) lietā SA.33983 (ex 2012/NN) (ex 201l/NN) – Kompensācija Sardīnijas lidostām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām (pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – SGEI) un konkrēti:

—	1. panta 2. punktu, ciktāl tajā ir minēta Germanwings GmbH;

—	2. panta 1. punktu, ciktāl tajā noteiktā atgūšana attiecas uz Germanwings GmbH, kā arī

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota atbalsta elementu neesamība. Atbildētāja neesot nedz norādījusi, nedz pierādījusi, ka maksājumi prasītājai ietver atbalstu. Tādējādi atbildētāja esot ievērojami atkāpusies no judikatūras un pati savas lēmumu pieņemšanas prakses.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka gadījumā, ja atbalsts pastāvētu, tas neietekmētu nedz tirdzniecību starp dalībvalstīm, nedz arī izkropļotu konkurenci.

Atbildētāja neesot pietiekami pamatojusi, ka apgalvotais atbalsts ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci. Pakārtoti prasītāja norāda, ka būtu konstatējams de minimis atbalsts Regulas (EK) Nr. 1998/2006 (2) 2. panta 1. punkta izpratnē.

(1) Komisijas 2016. gada 29. jūlija Lēmums (ES) 2017/1861 par valsts atbalstu SA.33983 (2013/C) (ex 2012/NN) (ex 2011/N) – Itālija – Kompensācija Sardīnijas lidostām par sabiedrisko pakalpojumu saistībām (SGEI) (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 4862) (OV 2017, L 268, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV 2006, L 379, 5. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 412

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 4. decembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 412/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1
	Tiesa
2017/C 412/02	Pirmā ģenerāladvokāta norīkošana	2
2017/C 412/03	Palātas norīkošana Tiesas Reglamenta 107. pantā minēto lietu izskatīšanai	2
2017/C 412/04	Palātas norīkošana Tiesas Reglamenta 193. pantā minēto lietu izskatīšanai	2
2017/C 412/05	Tiesas 2017. gada 3. oktobra vispārējā sapulcē pieņemtie lēmumi	2
2017/C 412/06	Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai lietās, kas tiek nodotas izskatīšanai palātās trīs tiesnešu sastāvā	3
2017/C 412/07	Trīs tiesnešu palātu priekšsēdētāju ievēlēšana	4
2017/C 412/08	Jauno Vispārējās tiesas tiesnešu zvēresta nodošana	4

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 412/09	Lieta C-413/15: Tiesas (virspalāta) 2017. gada 10. oktobra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elaine Farrell/Alan Whitty, The Minister for the Environment, Ireland, Attorney General, Motor Insurers Bureau of Ireland (MIBI) Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu – Direktīva 90/232/EEK – 1. pants – Atbildība par miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju – Obligātā apdrošināšana – Tieša iedarbība – Direktīva 84/5/EEK – 1. panta 4. punkts – Organizācija, kas pilnvarota izmaksāt kompensāciju par kaitējumu īpašumam vai miesas bojājumiem negadījumos, kurus izraisījuši neidentificēti vai neapdrošināti transportlīdzekļi – Iespēja atsaukties uz direktīvu lietā pret valsti – Nosacījumi, saskaņā ar kuriem privāto tiesību struktūru var uzskatīt par valsts emanāciju un pret to var vērsties, pamatojoties uz direktīvas noteikumiem, kam var būt tieša iedarbība	5
2017/C 412/10	Lieta C-501/15 P: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 11. oktobra spriedums – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)/Cactus SA un Isabel Del Rio Rodríguez Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – Grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus CACTUS OF PEACE CACTUS DE LA PAZ – Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu Cactus, īpašnieka iebildumi – Nicas klasifikācija – 28. pants – 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts – Preču zīmes faktiska izmantošana saīsinātā formā	6
2017/C 412/11	Lieta C-661/15: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X BV/Staatssecretaris van Financiën Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Kopienas Muitas kodekss – 29. pants – Transportlīdzekļu ievešana – Muitas vērtības noteikšana – 78. pants – Deklarācijas pārskatīšana – 236. panta 2. punkts – Ievedmuitas nodokļa atmaksa – Trīs gadu termiņš – Regula (EEK) Nr. 2454/93 – 145. panta 2. un 3. punkts – Trūkumu risks – Divpadsmit mēnešu termiņš – Spēkā esamība	6
2017/C 412/12	Lieta C-156/16: Tiesas (astotā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Finanzgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tigers GmbH/Hauptzollamt Landshut Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Īstenošanas regula (ES) Nr. 412/2013 – 1. panta 3. punkts – Kopienas Muitas kodekss – 78. pants – Norma, kurā kā priekšnoteikums individuālu antidempinga maksājuma likmju piemērošanai ir prasīta derīga rēķina uzrādīšana – Derīga rēķina uzrādīšanas pēc muitas deklarācijas iesniegšanas pieļaujamība – Atmaksas atteikums	7
2017/C 412/13	Lieta C-218/16: Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Sąd Okręgowy w Gorzowie Wielkopolskim (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko ierosinājusi Aleksandra Kubicka Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Regula (ES) Nr. 650/2012 – Mantošana un Eiropas mantošanas apliecība – Piemērošanas joma – Nekustamais īpašums, kas atrodas dalībvalstī, kurā nepastāv vindikācijas legāts – Atteikums atzīt šāda legāta in rem sekas	8
2017/C 412/14	Lieta C-262/16: Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Shields & Sons Partnership/The Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis – Direktīva 2006/112/EK – 296. panta 2. punkts – 299. pants – Kopējais vienotas likmes režīms lauksaimniekiem – Izslēgšana no vienotās likmes režīma – Nosacījumi – Jēdziens lauksaimnieku kategorijas	8
2017/C 412/15	Lieta C-278/16: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Landgericht Aachen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – krimināllieta pret Frank Sleutjes Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Direktīva 2010/64/ES – 3. panta 1. punkts – Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā – Būtisku dokumentu tulkojums – Būtisku dokumentu jēdziens – Priekšraksts par sodu, kas izdots vienkāršotā vienpusējā procedūrā un ar kuru tā adresātam uzlikts naudas sods par maznozīmīgu pārkāpumu	9
2017/C 412/16	Lieta C-289/16: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Kamin und Grill Shop GmbH/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Bioloģiskie produkti – Ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 izveidotā kontroles sistēma – Jēdziens tieša pārdošana gala patērētājam vai lietotājam	10
2017/C 412/17	Lieta C-404/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. oktobra spriedums (Szegedi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lombard Ingatlan Lízing Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – PVN – Direktīva 2006/112/EK – 90. panta 1. punkts – Tieša iedarbība – Nodokļa bāze – Samazinājums anulēšanas vai atteikuma gadījumā – Samazinājums pilnīgas vai daļējas nemaksāšanas gadījumā – Nošķiršana – Līzinga līgums, kas izbeigts maksājumu neveikšanas dēļ	10
2017/C 412/18	Lieta C-224/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 27. aprīlīHernández Zamora, SA iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 17. februāra spriedumu lietā T-369/15 Hernández Zamora, SA/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	11
2017/C 412/19	Lieta C-235/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. maijā – Eiropas Komisija/Ungārija	11
2017/C 412/20	Lieta C-390/17 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T-580/16 Azoulay u.c./Eiropas Parlaments 2017. gada 28. jūnijā iesniedza Irit Azoulay, Andrew Boreham, Mirja Bouchard, Darren Neville	12
2017/C 412/21	Lieta C-433/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 17. jūlijāEnercon GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 3. maija spriedumu lietā T-36/16 Enercon/EUIPO	13
2017/C 412/22	Lieta C-512/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 22. augustā iesniedza Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu (Polija) – HR	14
2017/C 412/23	Lieta C-531/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 8. septembrī iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – Vetsch Int. Transporte GmbH	15
2017/C 412/24	Lieta C-535/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 11. septembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – NK (OJ B.V. un PI maksātnespējas administrators)/BNP Paribas Fortis N.V.	16
2017/C 412/25	Lieta C-546/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. septembrī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) – DISA Gas SAU/Administración del Estado, Redexis Gas S.L. un Repsol Butano S.A.	16
2017/C 412/26	Lieta C-572/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. septembrī iesniedza Högsta domstolen (Zviedrija) – Riksåklagaren/Imran Syed	17
2017/C 412/27	Lieta C-573/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 28. septembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/Daniel Adam Popławski	18
2017/C 412/28	Lieta C-578/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. oktobrī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) – Oy Hartwall Ab	18
2017/C 412/29	Lieta C-580/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 4. oktobrī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – Mittetulundusühing Järvelaev/Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet (PRIA)	19
2017/C 412/30	Lieta C-587/17 P: Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 5. oktobrī Beļģijas Karaliste iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-287/16 Beļģija/Komisija	21
2017/C 412/31	Lieta C-594/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. oktobrī – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika	21
	Vispārējā tiesa
2017/C 412/32	Lieta T-712/14: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – CEAHR/Komisija Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Selektīva remonta sistēma – Šveices pulksteņu ražotāju atteikums piegādāt rezerves daļas neatkarīgajiem pulksteņu labotājiem – Primārais tirgus un pēcpārdošanas tirgus – Jebkādas faktiskas konkurences likvidēšana – Lēmums par sūdzības noraidīšanu	23
2017/C 412/33	Lieta T-7/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Leopard/EUIPO – Smart Market (LEOPARD true racing) Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes LEOPARD true racing reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme leopard CASA Y JARDIN – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts [tagad – Regulas (ES) Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts]	23
2017/C 412/34	Lieta T-502/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Spānija/Komisija ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Spānijas izdevumi – Vienotas likmes finanšu korekcijas – Regula (EK) Nr. 1290/2005 un (ES) Nr. 1306/2013 – Pienākums norādīt pamatojumu – Pierādīšanas pienākums – Samērīgums – Tiesības uz aizstāvību	24
2017/C 412/35	Lieta T-736/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Aldi/EUIPO – Sky (SKYLITe) Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes skylite reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme SKY – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 42. panta 2. un 3. punkts – Regulas (EK) Nr. 2868/1995 22. noteikuma 2. punkts – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	25
2017/C 412/36	Lieta T-202/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 24. oktobra spriedums – Keturi kambariai/EUIPO – Coffee In (coffee inn) Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes coffee inn reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme coffee in – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts)	25
2017/C 412/37	Lieta T-404/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – O2 Holdings (Cepumu paciņas forma) Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme – Cepumu paciņas forma – Atcelšanas atzīšana – Izmantošanas apjoms – Atšķirtspējas izmaiņas neesamība	26
2017/C 412/38	Lieta T-418/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Galletas Gullón/EUIPO – O2 Holdings (Cepumu paciņas forma) Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme – Cepumu paciņas forma – Atcelšanas atzīšana – Izmantošanas apjoms – Atšķirtspējas izmaiņas neesamība	27
2017/C 412/39	Lieta T-441/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Tetra Pharm (1997)/EUIPO – Sebapharma (SeboCalm) Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes SeboCalm reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme Sebotherm – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	27
2017/C 412/40	Lieta T-649/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Bernaldo de Quirós/Komisija Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Pārcelšana no nodaļas vadītāja amata uz padomnieka amatu – Dienesta intereses – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Tiesības tikt uzklausītam un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Amatu līdzvērtības princips	28
2017/C 412/41	Lieta T-683/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Kuka Systems/EUIPO (MATRIX BODY SHOP) Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes MATRIX BODY SHOP reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	29
2017/C 412/42	Lieta T-686/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Possanzini/Frontex Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – 2009. gada novērtēšanas procedūra – Apstiprinātāja kompetence – Novērtētāja sākotnējā novērtējuma labošana, ko dara apstiprinātājs – Iepriekšēja saskaņošanas sanāksme starp apstiprinātāju un novērtētāju – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pārbaude pēc savas ierosmes	29
2017/C 412/43	Lieta T-705/16 P: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – /Parlaments Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Sertifikācijas procedūra – 2014. gada procedūra – Neiekļaušana to ierēdņu sarakstā, kas ir izvēlēti dalībai apmācību programmā – Vienlīdzīga attieksme – LESD 165. pants – Iebilde par prettiesiskumu (*1)	30
2017/C 412/44	Lieta T-810/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 23. oktobra spriedums – Barmenia Krankenversicherung/EUIPO (Mediline) Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Mediline reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts (tagad – Regulas 2017/1001 7. panta 2. punkts)	31
2017/C 412/45	Lieta T-87/17: Vispārējās tiesas 2017. gada 19. oktobra spriedums – Kuka Systems/EUIPO (Matrix light) Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Matrix light reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)	31
2017/C 412/46	Lieta T-773/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. oktobra rīkojums – Salehi/Komisija Prasība sakarā ar bezdarbību – Regula (EK) Nr. 539/2001 – Komisijas nepieņemti izpildes akti par izņēmuma no vīzu prasības noteiktām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām apturēšanas – Komisijas nostājas formulēšana – Acīmredzama nepieņemamība	32
2017/C 412/47	Lieta T-580/17: Prasība, kas celta 2017. gada 24. augustā – Karp/Parlaments	32
2017/C 412/48	Lieta T-597/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. augustā – Poza Poza/VNV	33
2017/C 412/49	Lieta T-639/17: Prasība, kas celta 2017. gada 21. septembrī – Madrid Diario de la Noche un citi/Komisija un VNV	34
2017/C 412/50	Lieta T-684/17: Prasība, kas celta 2017. gada 4. oktobrī – Amorepacific/EUIPO – Primavera Life (p primera Pure Sprout Energy)	35
2017/C 412/51	Lieta T-688/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. oktobrī – Hola/VNV	35
2017/C 412/52	Lieta T-689/17: Prasība, kas celta 2017. gada 5. oktobrī – Top Cable/VNV	36
2017/C 412/53	Lieta T-696/17: Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija	37
2017/C 412/54	Lieta T-699/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – Polija/Komisija	38
2017/C 412/55	Lieta T-715/17: Prasība, kas celta 2017. gada 11. oktobrī – Hermann Biederlack/EUIPO (Feeling home)	39
2017/C 412/56	Lieta T-716/17: Prasība, kas celta 2017. gada 18. oktobrī – Germanwings/Komisija	39
2017/C 412/57	Lieta T-227/17: Vispārējās tiesas 2017. gada 16. oktobra rīkojums – Falmouth University/Komisija	40