Eiropas Savienības C 112/2017

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 112

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	60. gadagājums 2017. gada 10. aprīlis

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2017/C 112/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2017/C 112/02	Lieta C-555/14: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no6 de Murcia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IOS Finance EFC SA/Servicio Murciano de Salud Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Maksājuma kavējuma novēršana komercdarījumos — Direktīva 2011/7/ES — Komercdarījumi starp privātuzņēmumiem un valsts varas iestādēm — Valsts tiesiskais regulējums, kas nosaka, ka prasījuma pamatsummas tūlītējas atgūšanas nosacījums ir atteikšanās no procentiem par maksājuma kavējumu un atgūšanas izmaksu atlīdzinājuma	2
2017/C 112/03	Lieta C-577/14 P: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Brandconcern BV/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) Apelācija — Eiropas Savienības preču zīme — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 51. panta 2. punkts — Vārdiska preču zīme LAMBRETTA — Preču zīmes faktiska izmantošana — Pieteikums par atcelšanu — Daļējas atcelšanas atzīšana — EUIPO priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12 — Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošana laikā	3
2017/C 112/04	Atzinums 3/15: Tiesas (virspalāta) 2017. gada 14. februāra atzinums – Eiropas Komisija Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu — Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ — LESD 3. pants — Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence — LESD 207. pants — Kopējā tirdzniecības politika — Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti — Starptautisks līgums, kas var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu — Direktīva 2001/29/EK — 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts — Izņēmumi un ierobežojumi personu ar invaliditāti labā	3
2017/C 112/05	Lieta C-90/15 P: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Hansen & Rosenthal KG, H&R Wax Company Vertrieb GmbH/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus — Cenu noteikšana un tirgu sadale — Pārkāpuma pierādīšana — Neierobežota kompetence — Pierādījumu sagrozīšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Regula (EK) Nr.o1/2003 — 23. panta 2. punkts — Naudas soda apmēra aprēķināšana — Tiesiskuma princips — 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai — Samērīguma princips	4
2017/C 112/06	Lieta C-94/15 P: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG/Eiropas Komisija Apelācija — Aizliegtas vienošanās — Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus — Cenu noteikšana un tirgu sadale — Pienākums norādīt pamatojumu — Pārkāpuma pierādīšana — Pierādījumu sagrozīšana	4
2017/C 112/07	Lieta C-95/15 P: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – H&R ChemPharm GmbH/Eiropas Komisija Apelācija — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus — Cenu noteikšana un tirgu sadale — Pienākums norādīt pamatojumu — Pārkāpuma pierādīšana — Pierādījumu sagrozīšana — Regula (EK) Nr. 1/2003 — 23. panta 3. punkts — Naudas soda apmēra aprēķināšana — 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai — Samērīguma princips	5
2017/C 112/08	Lieta C-219/15: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elisabeth Schmitt/TÜV Rheinland LGA Products GmbH Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesību aktu tuvināšana — Rūpniecības politika — Direktīva 93/42/EEK — Medicīnas ierīču atbilstības pārbaudes — Ražotāja noteikta pilnvarotā iestāde — Šīs iestādes pienākumi — Krūšu implanti ar trūkumiem — Ražošana, izmantojot silikonu — Pilnvarotās iestādes atbildība	5
2017/C 112/09	Lieta C-317/15: Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kapitāla brīva aprite — LESD 64. pants — Kapitāla aprite ar trešajām valstīm, ietverot finanšu pakalpojumu sniegšanu — Finanšu līdzekļi, kas atrodas bankas kontā Šveicē — Paziņojums par uzrēķinu — Uzrēķina termiņš — Uzrēķina termiņa pagarināšana gadījumos, kad uzkrājumi atrodas ārpus dzīvesvietas dalībvalsts	6
2017/C 112/10	Lieta C-499/15: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Vilniaus miesto apylinkės teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – W, V/X Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija vecāku atbildības jautājumos — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — 8. līdz 15. pants — Jurisdikcija uzturēšanas saistību lietās — Regula (EK) Nr. 4/2009 — 3. panta d) punkts — Dažādu dalībvalstu tiesās pieņemti pretēji nolēmumi — Bērns, kurš parasti dzīvo mātes dzīvesvietas dalībvalstī — Tēva dzīvesvietas dalībvalsts tiesu jurisdikcija grozīt likumīgā spēkā stājušos nolēmumu, kuru tās iepriekš pieņēmušas saistībā ar bērna dzīvesvietu, uzturēšanas saistībām un saskarsmes tiesību īstenošanu — Neesamība	7
2017/C 112/11	Lieta C-503/15: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Secretario Judicial del Juzgado de Violencia sobre la Mujer Único de Terrassa (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ramón Margarit Panicello/Pilar Hernández Martínez Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 267. pants — Tieslietu sekretārs — Jēdziens valsts tiesa — Obligātā jurisdikcija — Tiesas funkciju īstenošana — Neatkarība — Tiesas kompetences neesamība	8
2017/C 112/12	Lieta C-507/15: Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Rechtbank van Koophandel te Gent (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agro Foreign Trade & Agency Ltd/Petersime NV Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji — Direktīva 86/653/EEK — Dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana — Transponēšanas likums Beļģijā — Tirdzniecības pārstāvības līgums — Beļģijā reģistrēts pilnvarotājs un Turcijā reģistrēts pārstāvis — Klauzula par Beļģijas tiesību aktu izvēli — Nepiemērojami tiesību akti — EEK un Turcijas Asociācijas līgums — Saderība	8
2017/C 112/13	Lieta C-592/15: Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/British Film Institute Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pievienotās vērtības nodoklis — Sestā direktīva 77/388/EEK — 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunkts — Dažu kultūras pakalpojumu atbrīvojumi no nodokļa — Tiešas iedarbības neesamība — No nodokļa atbrīvotu kultūras pakalpojumu noteikšana — Dalībvalstu novērtējuma brīvība	9
2017/C 112/14	Lieta C-641/15: Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verwertungsgesellschaft Rundfunk GmbH/Hettegger Hotel Edelweiss GmbH Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Intelektuālais īpašums — Direktīva 2006/115/EK — 8. panta 3. punkts — Raidorganizāciju ekskluzīvās tiesības — Publiskošana — Vietas, kuras sabiedrībai pieejamas par ieejas maksu — Raidījumu demonstrēšana un atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus	10
2017/C 112/15	Lieta C-145/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Gerechtshof Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Aramex Nederland BV/Inspecteur van de Belastingdienst/Douane Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regula (EEK) Nr. 2658/87 — Muitas savienība un kopējais muitas tarifs — Tarifa klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Spēkā esamība — Regula (ES) Nr. 301/2012 — Pozīcijas 8703 un 8711 — Trīsriteņu transportlīdzeklis ar nosaukumu Spyder	10
2017/C 112/16	Lieta C-578/16 PPU: Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. K., H. F., A. S./Slovēnijas Republika Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa — Robežas, patvērums un imigrācija — Dublinas sistēma — Regula (ES) Nr. 604/2013 — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants — Necilvēcīga vai pazemojoša attieksme — Smagi slima patvēruma meklētāja pārsūtīšana uz dalībvalsti, kura ir atbildīga par viņa pieteikuma izskatīšanu — Pamatotu iemeslu uzskatīt, ka šajā dalībvalstī pastāv sistēmiski trūkumi, neesamība — Pārsūtītājai dalībvalstij noteiktie pienākumi	11
2017/C 112/17	Lieta C-28/16: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. janvāra rīkojums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Magyar Villamos Művek Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — 2., 9., 26., 167., 168. un 173. pants — Priekšnodokļa atskaitīšana — Nodokļa maksātājs, kas vienlaikus veic saimniecisko darbību un darbību, kam nav saimnieciska rakstura — Holdinga sabiedrība, kas bez maksas sniedz pakalpojumus saviem meitasuzņēmumiem	12
2017/C 112/18	Lieta C-280/16 P: Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. janvāra rīkojums – Amrita Soc. coop. arl u.c./Eiropas Komisija Apelācija — Tiesas Reglamenta 181. pants — Augu veselības aizsardzība — Direktīva 2000/29/EK — Aizsardzība pret tādu organismu ievešanu un izplatību Eiropas Savienībā, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem — Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 — Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā — Prasība atcelt tiesību aktu — LESD 263. panta ceturtā daļa — Reglamentējošs akts — Izpildes pasākumi — Individuāli skarta persona	13
2017/C 112/19	Lieta C-137/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-460/15 Petraitis/Komisija 2016. gada 7. martā iesniedza Juozas Edvardas Petraitis	13
2017/C 112/20	Lieta C-501/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-429/15 Monster Energy/EUIPO – MAD CATZ INTERACTIVE (MAD CATZ) 2016. gada 22. septembrī iesniedza Monster Energy Company	14
2017/C 112/21	Lieta C-502/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-567/15 Monster Energy/EUIPO – MAD CATZ INTERACTIVE (Melna kvadrāta ar četrām baltām svītrām attēls) 2016. gada 22. septembrī iesniedza Monster Energy Company	14
2017/C 112/22	Lieta C-625/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 14. novembra rīkojumu lietā T-660/16 Anikó Pint/Eiropas Komisija 2016. gada 1. decembrī iesniedza Anikó Pint	14
2017/C 112/23	Lieta C-665/16: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 22. decembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Minister Finansów/Gmina Wrocław	15
2017/C 112/24	Lieta C-1/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. janvārī iesniedza Corte di Appello di Torino (Itālija) – Petronas Lubricants Italy SpA/Livio Guida	15
2017/C 112/25	Lieta C-3/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. janvārī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Sporting Odds Limited/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása	16
2017/C 112/26	Lieta C-11/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. janvārī iesniedza Amtsgericht Aue, Zweigstelle Stollberg (Vācija) – Thomas Hübner/LVM Lebensversicherungs AG	18
2017/C 112/27	Lieta C-20/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Kammergericht Berlin (Vācija) – Vincent Pierre Oberle	19
2017/C 112/28	Lieta C-21/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) – Catlin Europe SE/O.K. Trans Praha spol. s.r.o.	19
2017/C 112/29	Lieta C-24/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft öffentlicher Dienst/Austrijas Republika	20
2017/C 112/30	Lieta C-31/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. februārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Sucrerie de Toury SA/Ministre de l'économie et des finances	21
2017/C 112/31	Lieta C-39/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. janvārī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Lubrizol France SAS/Caisse nationale du Régime social des indépendants (RSI) participations extérieures	22
2017/C 112/32	Lieta C-40/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. janvārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Fashion ID GmbH & Co.KG/Verbraucherzentrale NRW eV	22
2017/C 112/33	Lieta C-47/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. februārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	23
2017/C 112/34	Lieta C-48/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. februārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie	24
2017/C 112/35	Lieta C-49/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. februārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Koppers Denmark ApS/Skatteministeriet	25
2017/C 112/36	Lieta C-56/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. janvārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) – Bahtiar Fathi/Predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite	26
2017/C 112/37	Lieta C-59/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. februārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – SCI Château du Grand Bois/Établissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)	27
2017/C 112/38	Lieta C-64/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. februārī iesniedza Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) – Saey Home & Garden NV/SA/Lusavouga-Máquinas e Acessórios Industriais SA	28
2017/C 112/39	Lieta C-67/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. februārī iesniedza Rayonen sad - Varna (Bulgārija) – Todor Iliev/Blagovesta Ilieva	30
2017/C 112/40	Lieta C-88/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. februārī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Zurich Insurance PLC, Metso Minerals Oy/Abnormal Load Services (International) Limited	30
2017/C 112/41	Lieta C-349/15: Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Castellón (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Popular Español SA/Elena Lucaciu, Cristian Laurentiu Lucaciu	31
2017/C 112/42	Lieta C-381/15: Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Zamora (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Javier Ángel Rodríguez Sánchez/Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria SAU (Banco CEISS)	31
2017/C 112/43	Lieta C-34/16: Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia de Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Manuel González Poyato, Ana Belén Tovar García/Banco Popular Español SA	31
2017/C 112/44	Lieta C-352/16: Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Navarra (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto de Religiosas Oblatas del Santísimo Redentor/Joaquín Taberna Carvajal	32
	Vispārējā tiesa
2017/C 112/45	Lieta T-40/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – ASPLA un Armando Álvarez/Eiropas Savienība Ārpuslīgumiskā atbildība — Prasības pieteikuma precizitāte — Noilgums — Pieņemamība — Pamattiesību hartas 47. pants — Saprātīgs lietas izspriešanas termiņš — Materiālais kaitējums — Procenti par nesamaksātā naudas soda summu — Bankas garantijas izdevumi — Cēloņsakarība	33
2017/C 112/46	Lieta T-369/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Hernández Zamora/EUIPO – Rosen Tantau (Paloma) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes Paloma reģistrācijas pieteikums — Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme Paloma — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkts	34
2017/C 112/47	Lieta T-441/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./EMA Šķīrējklauzula — Salikts pamatlīgums, kas ietver t.s. kaskādes sistēmu, EMA/2012/10/ICT — Ārējo pakalpojumu sniegšana lietojumprogrammu jomā — Prasītājām adresēts lūgums sniegt pakalpojumus — Prasītāju piedāvāto kandidātu noraidīšana — Samērīgums — Prasības daļēja pārkvalificēšana — Ārpuslīgumiskā atbildība	34
2017/C 112/48	Lieta T-596/15: Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Batmore Capital/EUIPO – Univers Poche (POCKETBOOK) Eiropas Savienības preču zīme — Iebildumu process — Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību — Grafiska preču zīme POCKETBOOK — Agrākas valsts grafiskas preču zīmes POCKET — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts	35
2017/C 112/49	Lieta T-142/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra rīkojums – Dröge u.c./Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Gribas izteikums un divi Komisijas lēmumi par piekļuves tādiem dokumentiem noteikumiem, kas attiecas uz sarunām par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) — Valstu parlamentu darbinieku piekļuves tiesības konkrētiem konfidenciāliem TTIP sarunu dokumentiem — Nepārsūdzami tiesību akti — Nepieņemamība	36
2017/C 112/50	Lieta T-153/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 10. februāra rīkojums – Acerga/Padome Prasība atcelt tiesību aktu — Zveja — Zivsaimniecības resursu saglabāšana — Konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi — Asociācija — Individuāla skāruma neesamība — Akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem — Nepieņemamība	36
2017/C 112/51	Lieta T-593/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. februāra rīkojums – Stips/Komisija Prasība par zaudējumu atlīdzību — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Lūguma Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē neesamība — Acīmredzama nepieņemamība	37
2017/C 112/52	Lieta T-598/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 13. februāra rīkojums – Pipiliagkas/Komisija Prasība atcelt tiesību aktu — Civildienests — Ierēdņi — Iecelšana amatā — Pārcelšana citā amatā dienesta interesēs — Prasītāja iecelšana citā amatā — Sprieduma izpilde — Pirmstiesas procedūra — Nepārsūdzams akts — Nepieņemamība	38
2017/C 112/53	Lieta T-645/16 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 6. februāra rīkojums – Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank/SRB Pagaidu noregulējums — Vienotā noregulējuma valde — Vienotais noregulējuma fonds — Ex ante iemaksas — Pieteikums par izpildes apturēšanu — Steidzamības neesamība	38
2017/C 112/54	Lieta T-55/17: Prasība, kas celta 2017. gada 30. janvārī – Healy/Komisija	39
2017/C 112/55	Lieta T-56/17: Prasība, kas celta 2017. gada 27. janvārī – PO u.c./EĀDD	39
2017/C 112/56	Lieta T-71/17: Prasība, kas celta 2017. gada 26. janvārī – France.com/EUIPO – Francija (FRANCE.com)	40
2017/C 112/57	Lieta T-73/17: Prasība, kas celta 2017. gada 3. februārī – RS/Komisija	41
2017/C 112/58	Lieta T-79/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. februārī – Schoonjans/Komisija	42
2017/C 112/59	Lieta T-80/17: Prasība, kas celta 2017. gada 6. februārī – Steiniger/EUIPO – ista Deutschland (IST)	43
2017/C 112/60	Lieta T-89/17: Prasība, kas celta 2017. gada 7. februārī – Erwin Müller/EUIPO – Novus Tablet Technology Finland (NOVUS)	43
2017/C 112/61	Lieta T-94/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – ACTC/EUIPO – Taiga (tigha)	44
2017/C 112/62	Lieta T-95/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – King.com/EUIPO – TeamLava (Ekrāna ziņojumi un ikonas)	45
2017/C 112/63	Lieta T-96/17: Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – King.com/EUIPO – TeamLava (Animētas ikonas)	45
2017/C 112/64	Lieta T-97/17: Prasība, kas celta 2017. gada 16. februārī – Franmax/EUIPO – R. Seelig & Hille (her- bea)	46
2017/C 112/65	Lieta T-105/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – HSBC Holdings u.c./Komisija	46
2017/C 112/66	Lieta T-106/17: Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – JPMorgan Chase u.c./Komisija	47
2017/C 112/67	Lieta T-125/17: Prasība, kas celta 2017. gada 28. februārī – BASF Grenzach/ECHA	48
2017/C 112/68	Lieta T-267/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 10. februāra rīkojums – Tarmac Trading/Komisija	50
2017/C 112/69	Lieta T-349/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 3. februāra rīkojums – Bank Saderat Iran/Padome	50
2017/C 112/70	Lieta T-596/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 14. februāra rīkojums – HP/Komisija un eu-LISA	50
2017/C 112/71	Lieta T-635/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra rīkojums – IPA/Komisija	51
2017/C 112/72	Lieta T-908/16: Vispārējās tiesas 2017. gada 7. februāra rīkojums – Starbucks (HK)/EUIPO – Now Wireless (nowwireless)	51

IV Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Eiropas Savienības Tiesa

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/1

Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2017/C 112/01)

Jaunākā publikācija

OV C 104, 3.4.2017.

Iepriekšējās publikācijas

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

V Atzinumi

JURIDISKAS PROCEDŪRAS

Tiesa

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/2

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no6 de Murcia (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IOS Finance EFC SA/Servicio Murciano de Salud

(Lieta C-555/14) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Maksājuma kavējuma novēršana komercdarījumos - Direktīva 2011/7/ES - Komercdarījumi starp privātuzņēmumiem un valsts varas iestādēm - Valsts tiesiskais regulējums, kas nosaka, ka prasījuma pamatsummas tūlītējas atgūšanas nosacījums ir atteikšanās no procentiem par maksājuma kavējumu un atgūšanas izmaksu atlīdzinājuma)

(2017/C 112/02)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no6 de Murcia

Pamatlietas puses

Prasītāja: IOS Finance EFC SA

Atbildētājs: Servicio Murciano de Salud

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, it īpaši tās 7. panta 2. un 3. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ar ko kreditoram tiek ļauts atteikties pieprasīt maksājuma kavējuma procentus un atgūšanas izmaksu atlīdzinājumu, pretī saņemot tūlītēju pienākošos prasījumu pamatsummas samaksu, ar nosacījumu, ka šāda atteikšanās ir notikusi ar brīvu piekrišanu, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 56, 16.2.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/3

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Brandconcern BV/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-577/14 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 51. panta 2. punkts - Vārdiska preču zīme “LAMBRETTA” - Preču zīmes faktiska izmantošana - Pieteikums par atcelšanu - Daļējas atcelšanas atzīšana - EUIPO priekšsēdētāja paziņojums Nr. 2/12 - Tiesas sprieduma iedarbības ierobežošana laikā)

(2017/C 112/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Brandconcern BV (pārstāvji – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, Rechtsanwälte, G. Casucci, N. Ferretti un C. Galli, avvocati)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Crespo Carrillo), Scooters India Ltd (pārstāvji – C. Wolfe, Solicitor, kā arī B. Brandreth un A. Edwards-Stuart, Barristers)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Brandconcern BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/3

Tiesas (virspalāta) 2017. gada 14. februāra atzinums – Eiropas Komisija

(Atzinums 3/15) (1)

(Atzinums, kas sniegts saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu - Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ - LESD 3. pants - Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence - LESD 207. pants - Kopējā tirdzniecības politika - Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti - Starptautisks līgums, kas var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu - Direktīva 2001/29/EK - 5. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts - Izņēmumi un ierobežojumi personu ar invaliditāti labā)

(2017/C 112/04)

Tiesvedības valoda – visas oficiālās valodas

Lūguma iesniedzēja

Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Hartmann, F. Castillo de la Torre un J. Samnadda)

Tiesai uzdotie jautājumi

Marrākešas līguma, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, noslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/4

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Hansen & Rosenthal KG, H&R Wax Company Vertrieb GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-90/15 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus - Cenu noteikšana un tirgu sadale - Pārkāpuma pierādīšana - Neierobežota kompetence - Pierādījumu sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Regula (EK) Nr.o1/2003 - 23. panta 2. punkts - Naudas soda apmēra aprēķināšana - Tiesiskuma princips - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Samērīguma princips)

(2017/C 112/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Hansen & Rosenthal KG, H&R Wax Company Vertrieb GmbH (pārstāvji – J. Schulte, M. Dallmann un K. Künstner, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Sauer, C. Vollrath un L. Wildpanner, pārstāvji, kam palīdz A. Böhlke, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Hansen & Rosenthal KG un H&R Wax Company Vertrieb GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 146, 4.5.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/4

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG/Eiropas Komisija

(Lieta C-94/15 P) (1)

(Apelācija - Aizliegtas vienošanās - Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus - Cenu noteikšana un tirgu sadale - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārkāpuma pierādīšana - Pierādījumu sagrozīšana)

(2017/C 112/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG (pārstāvji – U. Itzen un J. Ziebarth, advokātes)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Sauer, C. Vollrath un L. Wildpanner, pārstāvji, A. Böhlke, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Tudapetrol Mineralölerzeugnisse Nils Hansen KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 127, 20.4.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/5

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums – H&R ChemPharm GmbH/Eiropas Komisija

(Lieta C-95/15 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Eiropas parafīna vaska tirgus un Vācijas ogļu putekļu vaska tirgus - Cenu noteikšana un tirgu sadale - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārkāpuma pierādīšana - Pierādījumu sagrozīšana - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 3. punkts - Naudas soda apmēra aprēķināšana - 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai - Samērīguma princips)

(2017/C 112/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: H&R ChemPharm GmbH (pārstāvji – M. Klusmann, advokāts, S. Thomas, profesors)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Sauer, C. Vollrath un L. Wildpanner, pārstāvji, kam palīdz A. Böhlke, advokāts)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	H&R ChemPharm GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 138, 27.4.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/5

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Elisabeth Schmitt/TÜV Rheinland LGA Products GmbH

(Lieta C-219/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Rūpniecības politika - Direktīva 93/42/EEK - Medicīnas ierīču atbilstības pārbaudes - Ražotāja noteikta pilnvarotā iestāde - Šīs iestādes pienākumi - Krūšu implanti ar trūkumiem - Ražošana, izmantojot silikonu - Pilnvarotās iestādes atbildība)

(2017/C 112/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Elisabeth Schmitt

Atbildētāja: TÜV Rheinland LGA Products GmbH

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, II pielikuma tiesību normas, tās skatot šīs direktīvas 11. panta 1. un 10. punkta, kā arī 16. panta 6. punkta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka pilnvarotajai iestādei vispārīgi nav pienākuma, iepriekš par to nepaziņojot, veikt ierīču pārbaudi un/vai ražotāja komercdarbības dokumentu pārbaudi. Tomēr, ja pastāv norādes, kas liecina par to, ka medicīnas ierīce, iespējams, neatbilst no Direktīvas 93/42, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1882/2003, izrietošajām prasībām, šai iestādei ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu tās pienākumus, kas paredzēti šīs direktīvas 16. panta 6. punktā un tās II pielikuma 3.2., 3.3., 4.1.–4.3. un 5.1. iedaļā;

Direktīva 93/42, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1882/2003, ir jāinterpretē tādējādi, ka pilnvarotās iestādes iesaistīšanās EK atbilstības deklarācijas procedūras ietvaros ir paredzēta, lai aizsargātu medicīnas ierīču galalietotājus. Uz nosacījumiem, pie kādiem tādu šīs iestādes pienākumu vainojama neizpilde, kuri tai šīs procedūras ietvaros ir noteikti šai direktīvā, var izraisīt tās atbildības iestāšanos pret šiem galalietotājiem, attiecas valsts tiesības, ievērojot līdzvērtības un efektivitātes principu.

(1) OV C 279, 24.8.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/6

Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – X/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-317/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kapitāla brīva aprite - LESD 64. pants - Kapitāla aprite ar trešajām valstīm, ietverot finanšu pakalpojumu sniegšanu - Finanšu līdzekļi, kas atrodas bankas kontā Šveicē - Paziņojums par uzrēķinu - Uzrēķina termiņš - Uzrēķina termiņa pagarināšana gadījumos, kad uzkrājumi atrodas ārpus dzīvesvietas dalībvalsts)

(2017/C 112/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa:

LESD 64. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams valsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts tāds ierobežojums šajā normā minētam kapitāla aprites veidam kā pamatlietā aplūkotais uzrēķina termiņa pagarinājums, pat ja šis ierobežojums ir piemērojams arī situācijās, kurām nav saistības ar tiešiem ieguldījumiem, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu tirgū;

2)	fakts, ka dalībvalsts rezidents ir atvēris vērtspapīru kontu banku iestādē, kura atrodas ārpus Savienības, kā tas ir pamatlietā, ietilpst kapitāla aprites jēdzienā, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu LESD 64. panta 1. punkta izpratnē;

LESD 64. panta 1. punktā dalībvalstīm sniegtā iespēja piemērot ierobežojumus kapitāla apritei, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu, attiecas arī uz tādiem ierobežojumiem kā pamatlietā aplūkojamais pagarinātais uzrēķina termiņš, kuri neattiecas nedz uz pakalpojuma sniedzēju, nedz uz pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem un kārtību.

(1) OV C 311, 21.9.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/7

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Vilniaus miesto apylinkės teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – W, V/X

(Lieta C-499/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija vecāku atbildības jautājumos - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - 8. līdz 15. pants - Jurisdikcija uzturēšanas saistību lietās - Regula (EK) Nr. 4/2009 - 3. panta d) punkts - Dažādu dalībvalstu tiesās pieņemti pretēji nolēmumi - Bērns, kurš parasti dzīvo mātes dzīvesvietas dalībvalstī - Tēva dzīvesvietas dalībvalsts tiesu jurisdikcija grozīt likumīgā spēkā stājušos nolēmumu, kuru tās iepriekš pieņēmušas saistībā ar bērna dzīvesvietu, uzturēšanas saistībām un saskarsmes tiesību īstenošanu - Neesamība)

(2017/C 112/10)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus miesto apylinkės teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: W, V

Atbildētāja: X

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 27. novembra Regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 8. pants un Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā lietā kā pamatlieta dalībvalsts tiesas, kas pieņēmušas nolēmumu, kurš stājies spēkā, jautājumā par vecāku atbildību un uzturēšanas saistībām attiecībā uz nepilngadīgu bērnu, vairs nav kompetentas izskatīt lūgumu grozīt ar šo nolēmumu paredzētos noteikumus, ja šī bērna parastā dzīvesvieta ir citas dalībvalsts teritorijā. Šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesas ir kompetentas izskatīt šo pieteikumu.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/8

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Secretario Judicial del Juzgado de Violencia sobre la Mujer Único de Terrassa (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ramón Margarit Panicello/Pilar Hernández Martínez

(Lieta C-503/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 267. pants - Tieslietu sekretārs - Jēdziens “valsts tiesa” - Obligātā jurisdikcija - Tiesas funkciju īstenošana - Neatkarība - Tiesas kompetences neesamība)

(2017/C 112/11)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Secretario Judicial del Juzgado de Violencia sobre la Mujer Único de Terrassa

Pamatlietas puses

Prasītājs: Ramón Margarit Panicello

Atbildētāja: Pilar Hernández Martínez

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesai nav kompetences atbildēt uz jautājumiem, kurus ir iesniedzis Secretario Judicial del Juzgado de Violencia sobre la Mujer Único de Terrassa (Terasas tiesas, kuras kompetencē ir izskatīt lietas par vardarbību pret sievietēm, tieslietu sekretārs, Spānija).

(1) OV C 414, 14.12.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/8

Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Rechtbank van Koophandel te Gent (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Agro Foreign Trade & Agency Ltd/Petersime NV

(Lieta C-507/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Direktīva 86/653/EEK - Dalībvalstu tiesību aktu saskaņošana - Transponēšanas likums Beļģijā - Tirdzniecības pārstāvības līgums - Beļģijā reģistrēts pilnvarotājs un Turcijā reģistrēts pārstāvis - Klauzula par Beļģijas tiesību aktu izvēli - Nepiemērojami tiesību akti - EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Saderība)

(2017/C 112/12)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van Koophandel te Gent

Pamatlietas puses

Prasītāja: Agro Foreign Trade & Agency Ltd

Atbildētāja: Petersime NV

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīva 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem un Līgums par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ko 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kas Kopienas vārdā ir noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar ko transponē šo direktīvu attiecīgās dalībvalsts tiesībās un kas no savas piemērošanas jomas izslēdz tirdzniecības pārstāvības līgumu, saskaņā ar kuru tirdzniecības pārstāvis ir reģistrēts Turcijā, kur tas veic no šā līguma izrietošās darbības, un pilnvarotājs ir reģistrēts minētajā dalībvalstī, tādēļ šādos apstākļos tirdzniecības pārstāvis nevar atsaukties uz tiesībām, kuras šī direktīva garantē tirdzniecības pārstāvjiem pēc šāda tirdzniecības pārstāvības līguma izbeigšanas.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs/British Film Institute

(Lieta C-592/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis - Sestā direktīva 77/388/EEK - 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunkts - Dažu kultūras pakalpojumu atbrīvojumi no nodokļa - Tiešas iedarbības neesamība - No nodokļa atbrīvotu kultūras pakalpojumu noteikšana - Dalībvalstu novērtējuma brīvība)

(2017/C 112/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Atbildētājs: British Film Institute

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta n) apakšpunkts, kurā ir paredzēts no nodokļa atbrīvot “dažus kultūras pakalpojumus”, ir interpretējams tādējādi, ka tam nav tiešas iedarbības, kas nozīmē, ka, ja nav veikta tā transponēšana, publisko tiesību subjekts vai cita kultūras organizācija, ko ir atzinusi attiecīgā dalībvalsts un kas sniedz kultūras pakalpojumus, uz šo tiesību normu nevar atsaukties tieši.

(1) OV C 27, 25.1.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/10

Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verwertungsgesellschaft Rundfunk GmbH/Hettegger Hotel Edelweiss GmbH

(Lieta C-641/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Direktīva 2006/115/EK - 8. panta 3. punkts - Raidorganizāciju ekskluzīvās tiesības - Publiskošana - Vietas, kuras sabiedrībai pieejamas par ieejas maksu - Raidījumu demonstrēšana un atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus)

(2017/C 112/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verwertungsgesellschaft Rundfunk GmbH

Atbildētāja: Hettegger Hotel Edelweiss GmbH

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka televīzijas raidījumu demonstrēšana vai radioapraides raidījumu atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus, nav publiskošana, kas notiek vietā, kura sabiedrībai pieejama par ieejas maksu.

(1) OV C 90, 7.3.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/10

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Gerechtshof Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Aramex Nederland BV/Inspecteur van de Belastingdienst/Douane

(Lieta C-145/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifa klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Spēkā esamība - Regula (ES) Nr. 301/2012 - Pozīcijas 8703 un 8711 - Trīsriteņu transportlīdzeklis ar nosaukumu “Spyder”)

(2017/C 112/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aramex Nederland BV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst/Douane

Rezolutīvā daļa:

Kombinētā nomenklatūra, kāda ir ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tās redakcijā, kāda izriet no Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1214/2007, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka trīsriteņu transportlīdzeklis, par kādu ir runa pamatlietā, kas ir aprīkots ar riepām, kuras ražotas trīsriteņu motocikliem, bet kuras ir līdzīgas automobiļu riepām, un kas tiek vadīts, izmantojot stūri, un ir aprīkots ar vadīšanas sistēmu, kura balstīta uz Akermaņa principu, ietilpst šīs nomenklatūras pozīcijā 8703.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/11

Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – C. K., H. F., A. S./Slovēnijas Republika

(Lieta C-578/16 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Robežas, patvērums un imigrācija - Dublinas sistēma - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants - Necilvēcīga vai pazemojoša attieksme - Smagi slima patvēruma meklētāja pārsūtīšana uz dalībvalsti, kura ir atbildīga par viņa pieteikuma izskatīšanu - Pamatotu iemeslu uzskatīt, ka šajā dalībvalstī pastāv sistēmiski trūkumi, neesamība - Pārsūtītājai dalībvalstij noteiktie pienākumi)

(2017/C 112/16)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāji: C. K., H. F., A. S.

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jautājums par to, ka dalībvalsts piemēro “diskrecionāro klauzulu”, kas ir paredzēta šajā normā, nav tikai valsts tiesību jautājums, ko interpretē šīs dalībvalsts konstitucionālā tiesa, bet tas ir Savienības tiesību interpretācijas jautājums LESD 267. panta izpratnē;

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants ir jāinterpretē šādi:

—

pat nepastāvot nopietniem iemesliem, lai uzskatītu, ka dalībvalstī, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, pastāv sistēmiski trūkumi, patvēruma meklētāja pārsūtīšana Dublinas III regulas ietvaros ir īstenojama tikai tādos apstākļos, kad var tikt izslēgts, ka šī pārsūtīšana varētu radīt patiesu un pierādītu risku, ka šī persona cietīs no necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes šī panta izpratnē;

—	apstākļos, kad patvēruma meklētāja, kurš cieš no īpaši smagas psihiskas vai fiziskas saslimšanas, pārsūtīšana rada patiesu risku un pierādītu būtisku un neatgriezenisku viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, šāda pārsūtīšana ir necilvēcīga un pazemojoša attieksme šī panta izpratnē;

—

pārsūtītājas dalībvalsts iestādēm – un attiecīgajā gadījumā tās tiesām – ir jākliedē jebkādas pamatotas šaubas attiecībā uz ietekmi, kāda pārsūtīšanai būs uz attiecīgās personas veselības stāvokli, veicot nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai tās pārsūtīšana notiktu apstākļos, kas ļauj atbilstoši un pietiekami aizsargāt šīs personas veselības stāvokli. Gadījumā, kad minēto piesardzības pasākumu veikšana nav pietiekama, ņemot vērā īpaši smago attiecīgā patvēruma meklētāja saslimšanu, lai nodrošinātu, ka viņa pārsūtīšana neizraisīs patiesi būtisku un neatgriezenisku viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, attiecīgās dalībvalsts iestādēm ir jāaptur šīs personas pārsūtīšanas izpilde uz tik ilgu laiku, kamēr viņa veselības stāvoklis nekļūst atbilstošs šādai pārvešanai, un

—

šādā gadījumā, ja tai kļūst skaidrs, ka patvēruma meklētāja veselības stāvoklis īstermiņā neuzlabosies vai ka ar procedūras atlikšanu uz ilgu laiku tiktu riskēts pasliktināt šīs personas veselības stāvokli, uzņēmēja dalībvalsts var izvēlēties pati izskatīt viņa pieteikumu, izmantojot “diskrecionāro klauzulu”, kas paredzēta Dublinas III regulas 17. panta 1. punktā.

Regulas Nr. 604/2013 17. panta 1. punkts, to lasot kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantu, nav interpretējams tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tas nozīmē šīs dalībvalsts pienākumu šo klauzulu piemērot.

(1) OV C 22, 23.01.2017.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/12

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. janvāra rīkojums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Magyar Villamos Művek Zrt./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

(Lieta C-28/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Pievienotās vērtības nodoklis - Direktīva 2006/112/EK - 2., 9., 26., 167., 168. un 173. pants - Priekšnodokļa atskaitīšana - Nodokļa maksātājs, kas vienlaikus veic saimniecisko darbību un darbību, kam nav saimnieciska rakstura - Holdinga sabiedrība, kas bez maksas sniedz pakalpojumus saviem meitasuzņēmumiem)

(2017/C 112/17)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītāja: Magyar Villamos Művek Zrt.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatóság

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2., 9., 26., 167., 168. un 173. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā tādas holdinga sabiedrības, kāda ir aplūkota pamatlietā, iejaukšanās savu meitasuzņēmumu pārvaldīšanā, ja tā šiem pēdējiem minētajiem nav ne izrakstījusi rēķinus par pakalpojumiem, kurus tā ir iegādājusies visas sabiedrību grupas vai atsevišķu tās meitasuzņēmumu interesēs, ne likusi samaksāt ar tiem saistīto PVN, nav “saimnieciskā darbība” šīs direktīvas izpratnē, šāda holdinga sabiedrība nevar izmantot tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem iegādātajiem pakalpojumiem, jo tie ir attiecināmi uz darījumiem, kuri neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(1) OV C 156, 2.5.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/13

Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 12. janvāra rīkojums – Amrita Soc. coop. arl u.c./Eiropas Komisija

(Lieta C-280/16 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Augu veselības aizsardzība - Direktīva 2000/29/EK - Aizsardzība pret tādu organismu ievešanu un izplatību Eiropas Savienībā, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem - Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 - Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā - Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. panta ceturtā daļa - Reglamentējošs akts - Izpildes pasākumi - Individuāli skarta persona)

(2017/C 112/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Amrita Soc. coop. arl, Cesi Marta, Comune Agricola Lunella Soc. mutua coop. arl, Rollo Olga, Borrello Claudia, Società agricola Merico Maria Rosa di Consiglia, Marta e Vito Lisi, Marzo Luigi, Stasi Anna Maria, Azienda Agricola Crie di Miggiano Gianluigi, Castriota Maria Grazia, Azienda Agricola di Canioni Fiorella, Azienda Agricola Spirdo ss agr., Impresa Agricola Stefania Stamerra, Azienda Agricola Clemente Pezzuto di Pezzuto Francesco, Simone Cosimo Antonio un Masseria Alti Pareti Soc. agr. arl (pārstāvji – L. Paccione un V. Stamerra, avvocati)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Moro un I. Galindo Martín)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

Amrita Soc. coop arl, Dei Agre di Cesi Marta, Comune agricola Lunella Soc. mutua coop. arl, Azienda agricola Rollo Olga, Azienda agricola Borrello Claudia, Società agricola Merico Maria Rosa SNC, Azienda agricola di Marzo Luigi, Azienda agricola Stasi Anna Maria, Azienda agricola Crie di Miggiano Gianluigi, Azienda agricola di Castriota Maria Grazia, Azienda agricola di Cagnoni Fiorella, Azienda agricola Spirdo ss agr., Impresa Agricola Stamerra Stefania, Azienda agricola Clemente Pezzuto di Pezzuto Francesco, Azienda agricola di Simone Cosimo Antonio un Masseria Alti Pareti Soc. agr. arl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 18.7.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/13

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 18. decembra rīkojumu lietā T-460/15 Petraitis/Komisija 2016. gada 7. martā iesniedza Juozas Edvardas Petraitis

(Lieta C-137/16 P)

(2017/C 112/19)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Juozas Edvardas Petraitis (pārstāvis – T. Veščiūnas, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Ar 2016. gada 24. novembra rīkojumu Tiesa (desmitā palāta) noraidīja apelācijas sūdzību un piesprieda Juozam Edvardam Petraitim segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-429/15 Monster Energy/EUIPO – MAD CATZ INTERACTIVE (“MAD CATZ”) 2016. gada 22. septembrī iesniedza Monster Energy Company

(Lieta C-501/16 P)

(2017/C 112/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Monster Energy Company (pārstāvis – P. Brownlow, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Tiesa (devītā palāta) ar 2017. gada 16. februāra rīkojumu nosprieda, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedumu lietā T-567/15 Monster Energy/EUIPO – MAD CATZ INTERACTIVE (Melna kvadrāta ar četrām baltām svītrām attēls) 2016. gada 22. septembrī iesniedza Monster Energy Company

(Lieta C-502/16 P)

(2017/C 112/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Monster Energy Company (pārstāvis – P. Brownlow, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Tiesa (devītā palāta) ar 2017. gada 16. februāra rīkojumu nosprieda, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 14. novembra rīkojumu lietā T-660/16 Anikó Pint/Eiropas Komisija 2016. gada 1. decembrī iesniedza Anikó Pint

(Lieta C-625/16 P)

(2017/C 112/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anikó Pint (pārstāvis – D. Lazar, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Eiropas Savienības Tiesa (astotā palāta) ar 2017. gada 2. marta rīkojumu ir noraidījusi apelācijas sūdzību un nospriedusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai jāsedz savus tiesāšanās izdevumus.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 22. decembrī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) – Minister Finansów/Gmina Wrocław

(Lieta C-665/16)

(2017/C 112/23)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītājs: Minister Finansów

Atbildētāja: Gmina Wrocław

Prejudiciālie jautājumi

Vai, pildot kādu tiesību aktu, īpašumtiesību uz komūnas (gmina) nekustamo īpašumu nodošana Valsts kasei par atlīdzību situācijā, kad no valsts tiesiskā regulējuma izriet, ka šos nekustamos īpašumus pārvalda komūnas domes priekšsēdētājs, kas ir Valsts kases pārstāvis un vienlaikus komūnas izpildvaras struktūrvienība, ir ar nodokli apliekams darījums Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

Vai atbildes uz iepriekšējo jautājumu sniegšanai ir nozīme tam, vai atlīdzības samaksa komūnai ir notikusi faktiski vai arī tikai kā iekšēja pārgrāmatošanas komūnas budžetā?

(1) OV L 347, 1. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 2. janvārī iesniedza Corte di Appello di Torino (Itālija) – Petronas Lubricants Italy SpA/Livio Guida

(Lieta C-1/17)

(2017/C 112/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte di Appello di Torino

Pamatlietas puses

Prasītāja: Petronas Lubricants Italy SpA

Atbildētājs: Livio Guida

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkts dod iespēju darba devējam, kura domicils atrodas kādas ES dalībvalsts teritorijā un pret kuru kāds viņa bijušais darbinieks ir cēlis prasību savas domicila dalībvalsts tiesā (saskaņā ar regulas 19. pantu), celt pretprasību pret darbinieku tajā pašā tiesā, kura izskata galveno prasību?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Regulas Nr. 44/2001 20. panta 2. punkts nozīmē tās tiesas piekritību, kura izskata galveno prasību, arī gadījumā, ja darba devēja celtās pretprasības priekšmets ir nevis paša darba devēja sākotnējs prasījums, bet kāda cita subjekta (kurš vienlaikus ir tā paša darbinieka darba devējs saskaņā ar paralēlu darba līgumu) sākotnējs prasījums, un pretprasība pamatojas uz prasījuma cesijas līgumu, kas noslēgts starp darba devēju un subjektu, kas ir prasījuma sākotnējais īpašnieks, tikai pēc tam, kad darbinieks ir cēlis galveno prasību?

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. janvārī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – Sporting Odds Limited/Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

(Lieta C-3/17)

(2017/C 112/25)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sporting Odds Limited

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Központi Irányítása

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īsteno saskaņoti un sistemātiski – ar tiesisku mērķi, kuru dalībvalsts pamato galvenokārt, atsaucoties uz spēļu atkarības ierobežošanu un patērētāju aizsardzību, — ir interpretējami tādējādi, ka valsts monopols sporta derību un zirgu skriešanās derību jomā gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē ir tiem pretrunā, ja turklāt dalībvalstī atbilstoši tās veiktajai tirgus reorganizācijai privātie pakalpojumu sniedzēji var fiziskajos kazino koncesiju režīmā organizēt citas azartspēles (kazino spēles, kāršu spēles, spēļu automāti, tiešsaistes kazino spēles, tiešsaistes kāršu spēles) gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē, kurām ir ievērojams atkarības risks?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īsteno saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, ja tiek konstatēts, ka sekas tirgus konfigurācijas reformai, ko pamato ar spēļu atkarības ierobežošanu un tiesisko mērķi aizsargāt patērētājus, no dalībvalsts īstenotās tirgus reorganizācijas brīža ir kazino skaita, ikgadējā kazino azartspēļu nodokļa, valsts budžeta prognožu par ienākumiem, kuri tiek gūti no kazino koncesiju maksām, spēlētāju nopirkto spēļu kauliņu un naudas apmēra, kas ir nepieciešams, lai iegūtu tiesības lietot spēļu automātus, nepārtraukts pieaugums?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īsteno saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, ja tiek konstatēts, ka valsts monopola ieviešanai un atļautai azartspēļu organizēšanai privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, ko pamato galvenokārt ar spēļu atkarības ierobežošanu un tiesisko mērķi aizsargāt patērētājus, turklāt ir ekonomiskās politikas mērķis iegūt lielākus neto ieņēmumus no spēlēm un panākt ārkārtīgi lielu ieņēmumu gūšanu no spēļu kazino tirgus iespējami īsākā laikā ar mērķi finansēt citus budžeta izdevumus un valsts sabiedriskos pakalpojumus?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un prasība, lai dalībvalstis azartspēļu ierobežojumus īsteno saskaņoti un sistemātiski, ir interpretējami tādējādi, ka ir noticis minētā panta pārkāpums un nav izpildīta minētā prasība, kā arī tiek radīta nepamatota atšķirība starp pakalpojumu sniedzējiem, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts, atsaucoties uz minēto sabiedriskās kārtības pamatojumu, rezervē valsts monopolu noteiktiem tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, bet citiem azartspēļu pakalpojumiem atļauj piekļuvi, piešķirot arvien lielāku skaitu koncesiju?

Vai LESD 56. pants un diskriminācijas aizliegums ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir tas, ka tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir fiziskie kazino (ar koncesiju) Ungārijas teritorijā, var iegūt licenci tiešsaistes kazino spēļu piedāvāšanai, kas ir iemesls, kādēļ pakalpojumu sniedzēji, kam nav fizisku kazino Ungārijas teritorijā (tajā skaitā arī pakalpojumu sniedzēji, kam ir fizisks kazino citā dalībvalstī), nevar iegūt licenci tiešsaistes kazino spēļu piedāvāšanai?

Vai LESD 56. pants un diskriminācijas aizliegums ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir tas, ka dalībvalsts ar eventuālu konkursa izsludināšanu fizisko kazino koncesiju piešķiršanai un ar iespēju kā uzticamam azartspēļu operatoram iesniegt [līguma slēgšanas] piedāvājumu fiziskā kazino koncesijas iegūšanai garantē teorētisku iespēju, ka jebkurš pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst juridiskajām prasībām —tajā skaitā pakalpojumu sniedzējs, kas ir reģistrēts citā dalībvalstī — var iegūt koncesiju fiziskā kazino darbībai un pēc tam [attiecīgi] licenci tiešsaistes kazino darbībai, bet faktiski attiecīgā dalībvalsts neizsludina atklātu un pārskatāmu konkursu koncesiju piešķiršanai, un pakalpojumu sniedzējam faktiski nav iespējas iesniegt [līguma slēgšanas] piedāvājumu, un tomēr dalībvalsts iestādes atzīst, ka pakalpojumu sniedzējs ir rīkojies nelikumīgi, sniedzot pakalpojumus bez licences un piemēro tam administratīva rakstura sodu?

Vai LESD 56. pants, diskriminācijas aizliegums un atļauju procedūras pārskatāmības, objektivitātes un atklātuma prasība ir interpretējami tādējādi, ka tiem pretrunā ir tas, ka dalībvalsts izveido koncesiju piešķiršanas sistēmu noteiktiem azartspēļu pakalpojumiem un vienlaikus iestāde, kas lemj par koncesijām, var arī nevis izsludināt konkursu koncesiju piešķiršanai, bet noslēgt koncesiju līgumus ar noteiktām personām, kas ir uzskatāmas par uzticamiem azartspēļu operatoriem, tā vietā, lai, izsludinot vienu konkursu, dotu visiem pakalpojumu sniedzējiem iespēju piedalīties konkursā ar tādiem pašiem nosacījumiem?

Ja atbilde uz septīto jautājumu ir noraidoša un dalībvalstī var noteikt vairākas procedūras vienas un tās pašas koncesijas iegūšanai: vai dalībvalstij, piemērojot LESD 56. pantu, ir jānodrošina minēto procedūru līdzvērtīgums Savienības tiesiskā regulējuma pamattiesību jomā lietderīgās iedarbības interesēs, ņemot vērā prasību, ka atļauju piešķiršanas procedūrai ir jābūt pārskatāmai, objektīvai un atklātai, un vienlīdzīgas attieksmes prasību?

9)	Vai atbildi uz sesto līdz astoto jautājumu ietekmē fakts, ka ne vienā, ne otrā gadījumā nav nodrošināta tiesas kontrole vai cita efektīva tiesiskā aizsardzība pret lēmumu par koncesijas piešķiršanu?

10)

Vai LESD 56. pants, Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – “LES”) 4. panta 3. punkta lojalitātes klauzula un dalībvalstu institucionālā un procesuālā autonomija saistībā ar Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. un 48. pantu, kā arī ar šajās tiesību normās noteiktajām tiesībām uz efektīviem tiesas kontroles mehānismiem un tiesībām uz aizstāvību, ir interpretējami tādējādi, ka, izvērtējot Savienības tiesību prasības, kas izriet no Tiesas judikatūras, kā arī attiecīgās dalībvalsts pieņemtā ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, valsts tiesa, kas izskata lietu, var noteikt un pēc savas ierosmes veikt pierādījumu pārbaudi un iegūšanu, tostarp arī gadījumā, ja dalībvalsts procesuālajā tiesiskajā regulējumā nav noteiktas šādas tiesības?

11)

Vai LESD 56. pants saistībā ar Hartas 47. un 48. pantu, kā arī ar šajās tiesību normās noteiktajām tiesībām uz efektīviem tiesas kontroles mehānismiem un tiesībām uz aizstāvību ir interpretējams tādējādi, ka, izvērtējot Savienības tiesību prasības, kas izriet no Tiesas judikatūras, kā arī attiecīgās dalībvalsts pieņemtā ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu, valsts tiesa, kas izskata lietu, nevar noteikt pierādīšanas pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, uz kuriem attiecas ierobežojums, bet gan dalībvalstij — un, konkrēti, valsts iestādei, kas pieņem lietā apstrīdēto lēmumu, — ir pienākums pamatot un pierādīt saderību ar Savienības tiesībām, kā arī valsts tiesiskā regulējuma nepieciešamību un samērīgumu, un, ja tas netiek izdarīts, tas par sevi izraisa valsts tiesiskā regulējuma nesaderību ar Savienības tiesībām?

12)

Vai LESD 56. pants, ņemot vērā arī Hartas 41.panta 1. punktā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās tiesības tikt uzklausītam un 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto pienākumu sniegt pamatojumu, kā arī LES 4. panta 3. punkta lojalitātes klauzulu un dalībvalstu institucionālo un procesuālo autonomiju, ir interpretējams tādējādi, ka šīs prasības netiek ievērotas, ja dalībvalsts kompetentā iestāde nepaziņo azartspēļu operatoram par administratīvā procesa uzsākšanu soda piemērošanai atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam un arī pēc tam, administratīvā procesa gaitā, neprasa tā viedokli par dalībvalsts tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām, un bez sīkāka paskaidrojuma tās lēmuma pamatojumā par šādu saderību un pierādījumiem, kas to apstiprina, vienas instances procedūrā piemēro sodu, kas valsts tiesībās tiek kvalificēts kā administratīvais sods?

13)

Vai, ņemot vērā LESD 56. pantā, Hartas 41.panta 1. punktā un 2. punkta a) un c) apakšpunktā un tās 47. un 48. pantā noteikto, kā arī šajās tiesību normās noteiktās tiesības uz efektīvu tiesas kontroles mehānismu un tiesības uz aizstāvību, ir izpildītas minētajos pantos noteiktās prasības, ja azartspēļu operators valsts tiesiskā regulējuma saderību ar Savienības tiesībām var apstrīdēt pirmo reizi un tikai valsts tiesā?

14)

Vai LESD 56. pantu un dalībvalstu pienākumu pamatot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu var interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts nav izpildījusi minēto pienākumu, ja ne ierobežojuma pieņemšanas brīdī, ne pārbaudes brīdī nav pieejams attiecīgais ietekmes novērtējums, kas apstiprina ierobežojuma sabiedriskās kārtības mērķus?

15)

Vai, ņemot vērā kritērijus, kas ir norādīti likumā piemērojamā administratīvā soda apmēra noteikšanai atbilstoši sodāmās darbības raksturam un it īpaši atbilstoši tam, cik darbība ietekmē sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību, kā arī soda represīvo mērķi, atbilstoši Hartas 47. un 48. pantam var uzskatīt, ka attiecīgajam administratīvajam sodam ir “krimināltiesisks raksturs”? Vai šim apstāklim ir ietekme uz atbildi, kas ir sniedzama uz vienpadsmito un četrpadsmito prejudiciālo jautājumu?

16)

Vai LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka, ja atbilstoši atbildēm, kas ir sniegtas uz iepriekšējiem jautājumiem, tiesa, kas izskata lietu, atzīst, ka tiesiskais regulējums un tā piemērošana ir prettiesiski, tai ir arī jāatzīst, ka sods, kas ir pamatots ar valsts tiesisko regulējumu, kurš neatbilst LESD 56. pantā noteiktajam, ir pretrunā Savienības tiesībām?

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 10. janvārī iesniedza Amtsgericht Aue, Zweigstelle Stollberg (Vācija) – Thomas Hübner/LVM Lebensversicherungs AG

(Lieta C-11/17)

(2017/C 112/26)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Aue, Zweigstelle Stollberg

Pamatlietas puses

Prasītājs: Thomas Hübner

Atbildētāja: LVM Lebensversicherungs AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK (1) II pielikuma A punkts [saistībā ar Direktīvas 90/619/EEK (2)] 15. panta 1. punkta trešo daļu ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētājam ir tiesības lauzt līgumu visā dzīvības vai pensiju apdrošināšanas iemaksu veikšanas laikā, ja viņš vairākus gadus ir veicis līgumā paredzētās iemaksas, nezinot par šīm līguma laušanas tiesībām, jo dzīvības vai pensiju apdrošināšanas sabiedrība viņu par tām nebija informējusi?

Vai ar iepriekš minēto direktīvu ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kurā atbilstoši labas ticības principam patērētāja līguma laušanas tiesības tiek uzskatītas par zaudētām, ja apdrošinājuma ņēmējs, nezinādams par līguma laušanas tiesībām, kā parādnieks nepārtraukti veic tajā paredzētās iemaksas līdz brīdim, kad viņš uzzina par līguma laušanas tiesībām?

(1) Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu), kā arī par grozījumiem Direktīvās 79/267/EEK un 90/619/EEK (Dzīvības apdrošināšanas trešā direktīva) (OV L 360, 1. lpp.).

(2) Padomes 1990. gada 8. novembra Otrā direktīva 90/619/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu) un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK (OV L 330, 50. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Kammergericht Berlin (Vācija) – Vincent Pierre Oberle

(Lieta C-20/17)

(2017/C 112/27)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītājs: Vincent Pierre Oberle

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 650/2012”) (1) 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā tiek noteikta arī ekskluzīvā starptautiskā jurisdikcija izdot tādas valsts mantojuma apliecības attiecīgajās dalībvalstīs, ko neaizstāj Eiropas mantošanas apliecība (skat. Regulas Nr. 650/2012 62. panta 3. punktu), kā rezultātā pretrunas augstāka juridiskā spēka Savienības tiesībām dēļ nav spēkā atšķirīgas valsts likumdevēja normas par starptautisko jurisdikciju izdot valsts mantojuma apliecības, piemēram, Vācijā Familiengesetzbuch (Likums par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedības lietās, FamFG) 105. pants?

(1) OV L 201, 107. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Nejvyšší soud České republiky (Čehijas Republika) – Catlin Europe SE/O.K. Trans Praha spol. s.r.o.

(Lieta C-21/17)

(2017/C 112/28)

Tiesvedības valoda – čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší soud České republiky

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja (prasītāja sākotnējā tiesvedībā): Catlin Europe SE

Otra lietas dalībniece (atbildētāja sākotnējā tiesvedībā): O. K. Trans Praha spol. s.r.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006 (1), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, 20. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka adresāta neinformēšana par iespēju attiekties pieņemt izsniedzamo dokumentu, kā tas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/20007 (2) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (3) (turpmāk tekstā – “Regula par dokumentu izsniegšanu”), 8. panta 1. punktā, ir pamats, lai atbildētājs (adresāts) varētu lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk tekstā – “Regula par Eiropas maksājuma rīkojumu”), 20. panta 2. punktu?

(1) OV 2006, L 399, 1. lpp.

(2) OV 2007, L 324, 79. lpp.

(3) OV 2000, L 160, 37. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 18. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft öffentlicher Dienst/Austrijas Republika

(Lieta C-24/17)

(2017/C 112/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Obersten Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Österreichischer Gewerkschaftsbund, Gewerkschaft öffentlicher Dienst

Atbildētāja: Austrijas Republika

Prejudiciālie jautājumi

1.1.

vai Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK (1) 1., 2. un 6. pants, skatot tos kopā ar Pamattiesību hartas 21. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tām nav pieļaujams valsts tiesiskais regulējums, ar kuru (attiecībā uz nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ieskaitīšanu) vecuma dēļ diskriminējoša atalgojuma sistēma tiek aizstāta ar jaunu atalgojuma sistēmu, taču esošo darbinieku pāreja uz jauno atalgojuma sistēmu notiek tādējādi, ka jaunā atalgojuma sistēma ar atpakaļejošu spēku tiek piemērota attiecībā uz sākotnējā likuma spēkā stāšanās brīdi, savukārt pirmreizējā klasificēšana jaunajā atalgojuma sistēmā ir atkarīga no algas, kas saskaņā ar veco atalgojuma sistēmu ir tikusi faktiski izmaksāta noteiktā pārejas mēnesī (2015. gada februāris), un līdz ar to līdzšinējās diskriminācijas vecuma dēļ finansiālās sekas saglabājas?

1.2.

Ja uz pirmā jautājuma 1. punktu tiks sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai Savienības tiesību normas, it īpaši Direktīvas 2000/78/EK 17. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka esošajiem darbiniekiem, kuri vecajā atalgojuma sistēmā tika diskriminēti saistībā ar iepriekšējās nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ieskaitīšanu, ir jāsaņem finansiāla kompensācija, ja šīs diskriminācijas vecuma dēļ finansiālās sekas saglabājas arī pēc iekļaušanas jaunajā atalgojuma sistēmā?

1.3.

Ja uz pirmā jautājuma 1. punktu tiks sniegta noliedzoša atbilde:

Vai Savienības tiesību normas, it īpaši Pamattiesību hartas 47. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pašreizējās un turpmākajās procedūrās vairs netiek piemērota vecā, diskriminējošā atalgojuma sistēma un esošo darbinieku atalgojuma pāreja uz jauno atalgojuma režīmu notiek, pamatojoties tikai uz aprēķināmo vai izmaksāto algu par pārejas mēnesi?

Vai Savienības tiesību normas, it īpaši LESD 45. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (2) 7. panta 1. punkts un Pamattiesību hartas 20. panta f) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru līgumdarbinieku pabeigtie iepriekšējie nodarbinātības laikposmi

—	dienesta attiecībās ar kādas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, Turcijas Republikas vai Šveices Konfederācijas pašvaldību vai pašvaldību apvienību, Eiropas Savienības struktūrvienību vai starpvalstu organizāciju, kuras dalībniece ir Austrija, u.tml., ir ieskaitāmi pilnā apmērā, bet

—	dienesta attiecībās ar citu darba devēju – tikai tad, ja tajos ir veikta atbilstīga profesionālā darbība vai atbilstīga administratīvā prakse, – kopumā ne vairāk kā 10 gadu apmērā?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

(2) OV L 141, 1. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 23. februārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Sucrerie de Toury SA/Ministre de l'économie et des finances

(Lieta C-31/17)

(2017/C 112/30)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sucrerie de Toury SA

Atbildētājs: Ministre de l'économie et des finances

Prejudiciālais jautājums

Vai uz energoproduktiem, kurus izmanto kombinētajā siltuma un elektroenerģijas ražošanā, ir attiecināma vienīgi atbrīvošanas no nodokļiem iespēja, kas paredzēta saskaņā ar Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK (1) 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai attiecībā uz to šo produktu daļu, kuras patēriņš atbilst elektroenerģijas ražošanai, tie arī ietilpst šīs direktīvas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā atbrīvošanas no nodokļiem pienākuma piemērošanas jomā?

(1) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 25. janvārī iesniedza Cour de cassation (Francija) – Lubrizol France SAS/Caisse nationale du Régime social des indépendants (RSI) participations extérieures

(Lieta C-39/17)

(2017/C 112/31)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lubrizol France SAS

Atbildētāja: Caisse nationale du Régime social des indépendants (RSI) participations extérieures

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. un 30. pantam ir pretrunā tas, ka to preču vērtība, ko no Francijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti sava uzņēmuma vajadzībām ir nogādājis uzņēmumu solidārās sociālās apdrošināšanas iemaksas un ar to saistīto papildiemaksu maksātājs pats, vai tas ir ticis izdarīts viņa vārdā, tiek ņemta vērā, lai noteiktu kopējo apgrozījumu, kas veido šo iemaksu aprēķina bāzi?

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 26. janvārī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Fashion ID GmbH & Co.KG/Verbraucherzentrale NRW eV

(Lieta C-40/17)

(2017/C 112/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Fashion ID GmbH & Co.KG

Atbildētāja: Verbraucherzentrale NRW eV

Citi lietas dalībnieki: Facebook Ireland Limited, Landesbeauftragte für Datenschutz und Informationsfreiheit Nordrhein-Westfalen

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesiskajam regulējumam 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1) 22., 23. un 24. pantā ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā līdztekus datu aizsardzības iestāžu tiesībām iejaukties un datu subjekta tiesiskās aizsardzības iespējām sabiedriskā labuma organizācijām patērētāju interešu nodrošināšanai ir piešķirtas tiesības pārkāpumu gadījumā celt prasību pret pārkāpēju?

Ja uz pirmo jautājumu atbilde ir noliedzoša:

Vai šajā lietā, kur persona savā tīmekļa vietnē iesaista programmas kodu, kurš ierosina lietotāja pārlūkprogrammu pieprasīt saturu no trešās personas un šajā saistībā pārsūtīt personas datus trešām personām, šis iesaistītājs ir “personas datu apstrādātājs”1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta d) punkta izpratnē, ja tas pats nevar ietekmēt šo datu apstrādes procesu?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 2. panta d) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā atbildība ir galīgi noteikta tā, ka tajā nav atļauts celt civilprasību pret trešo personu, kas nav “personas datu apstrādātājs”, tomēr izraisa datu apstrādes procesu bez iespējām to ietekmēt?

4)	Kādas “likumīgās intereses” ir jāņem vērā šīs lietas situācijā, izvērtējot apstākļus saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 7. panta f) punktu? Intereses iesaistīt trešo saturu vai arī trešās personas intereses?

5)	Kam ir jāsaņem Direktīvas 95/46/EK 7 panta a) punktā un 2. panta h) punktā paredzētā piekrišana šīs lietas situācijā?

6)	Vai Direktīvas 95/46/EK 10. pantā paredzētais pienākums sniegt informāciju šīs lietas situācijā attiecas arī uz tīmekļa vietnes operatoru, kurš ir iesaistījis trešās personas saturu un tādējādi izraisa personas datu apstrādi, ko veic trešā persona?

(1) OV L 281, 31. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. februārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-47/17)

(2017/C 112/33)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai, ņemot vērā Dublinas regulas (1) un Procedūru direktīvas (2) mērķi, saturu un tvērumu, dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, divu nedēļu laikā ir jāsniedz atbilde uz pieprasījuma atkārtotas izskatīšanas lūgumu, kā noteikts Piemērošanas regulas (3) 5. panta 2. punktā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tad, ņemot vērā Piemērošanas regulas 5. panta 2. punkta pēdējo teikumu, ir piemērojams maksimāli vienu mēnesi ilgs termiņš, kā norādīts Regulas Nr. 343/2003 (4) 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Dublinas regulas 25. panta 1. punkts)?

3)	Ja atbildes uz pirmo un otro jautājumu ir noliedzošas, vai dalībvalstij, kura saņēmusi pieprasījumu, ņemot vērā Piemērošanas regulas 5. panta 2. punktā izmantoto vārdu “cenšas”, ir dots saprātīgs termiņš atbildes sniegšanai uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu?

Ja dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, pamatojoties uz Piemērošanas regulas 5. panta 2. punktu tiešām ir dots saprātīgs termiņš, lai atbildētu uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu, vai tad, kā tas ir šajā lietā, par saprātīgu ir uzskatāms vairāk kā sešus mēnešus ilgs laikposms? Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša, cik ilgs laikposms ir uzskatāms par saprātīgu termiņu?

Kādas sekas ir tam, ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu atbildi nesniedz nedz divu nedēļu, nedz mēneša laikā vai saprātīgā termiņā? Vai par ārvalstnieka patvēruma pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas nosūtījusi pieprasījumu, jeb šo pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts?

Ja ir uzskatāms, ka gadījumā, kad uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu Piemērošanas regulas 5. panta 2. punkta izpratnē laikus netiek sniegta atbilde, par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīga ir dalībvalsts, kura ir saņēmusi pieprasījumu, kādā termiņā dalībvalstij, kas pieprasījumu ir nosūtījusi, šajā lietā – atbildētājam, tas ir jādara zināms ārvalstniekam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).

(3) Komisijas 2003. gada 2. septembra Regula (EK) Nr. 1560/2003, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2003, L 222, 3. lpp.).

(4) Padomes 2003. gada 18. februāra regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2003, L 50, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. februārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-48/17)

(2017/C 112/34)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai, ņemot vērā Dublinas regulas (1) un Procedūru direktīvas (2) mērķi, saturu un tvērumu, dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, divu nedēļu laikā ir jāsniedz atbilde uz pieprasījuma atkārtotas izskatīšanas lūgumu, kā noteikts Piemērošanas regulas (3) 5. panta 2. punktā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai tad, ņemot vērā Piemērošanas regulas 5. panta 2. punkta pēdējo teikumu, ir piemērojams maksimāli vienu mēnesi ilgs termiņš, kā norādīts Regulas Nr. 343/2003 (4) 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Dublinas regulas 25. panta 1. punkts)?

3)	Ja atbildes uz pirmo un otro jautājumu ir noliedzošas, vai dalībvalstij, kura saņēmusi pieprasījumu, ņemot vērā Piemērošanas regulas 5. panta 2. punktā izmantoto vārdu “cenšas”, ir dots saprātīgs termiņš atbildes sniegšanai uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu?

Ja dalībvalstij, kas saņēmusi pieprasījumu, pamatojoties uz Piemērošanas regulas 5. panta 2. punktu tiešām ir dots saprātīgs termiņš, lai atbildētu uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu, vai tad, kā tas ir šajā lietā, par saprātīgu ir uzskatāms septiņas ar pusi nedēļas ilgs laikposms? Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša, cik ilgs laikposms ir uzskatāms par saprātīgu termiņu?

Kādas sekas ir tam, ja dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, uz atkārtotas izskatīšanas lūgumu atbildi nesniedz divu nedēļu laikā vai sapratīgā termiņā? Vai par ārvalstnieka patvēruma pieteikuma izskatīšanu ir atbildīga dalībvalsts, kas nosūtījusi pieprasījumu, jeb šo pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts?

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 1. februārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Koppers Denmark ApS/Skatteministeriet

(Lieta C-49/17)

(2017/C 112/35)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Koppers Denmark ApS

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/96/EK (1), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 21. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pašražotu energoproduktu patēriņš, lai ražotu citus energoproduktus, ir atbrīvojams no nodokļa situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā ražotie energoprodukti netiek izmantoti par motordegvielu vai kurināmo?

Vai Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 21. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstis var ierobežot atbrīvojuma no nodokļa piemērošanas jomu tā, lai tas būtu piemērojams tikai tādu energoproduktu patēriņam, ko izmanto ekvivalentu energoproduktu ražošanā (proti, energoproduktu, kuri tāpat kā patērētie energoprodukti, ir apliekami ar nodokli)?

(1) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ), OV 2003, L 283, 51. lpp.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. janvārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) – Bahtiar Fathi/Predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

(Lieta C-56/17)

(2017/C 112/36)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Bahtiar Fathi

Atbildētāja: Predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

Prejudiciālie jautājumi

Vai no Regulas (ES) Nr. 604/2013 (1) 3. panta 1. punkta, interpretējot to saistībā ar regulas preambulas 12. apsvērumu un 17. pantu, izriet, ka dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu, kas ir tai iesniegta starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana regulas 2. panta d) punkta izpratnē, bet nepārprotami nav lemts par šīs dalībvalsts atbildību saskaņā ar regulā noteiktajiem kritērijiem, ja konkrētajā lietā nav norāžu uz atkāpes piemērošanu saskaņā ar regulas 17. pantu?

Vai no Regulas Nr. 604/2013 3. panta 1. punkta otrā teikuma, interpretējot to saistībā ar Direktīvas 2013/32/ES (2) preambulas 54. apsvērumu, izriet, ka pamatlietas apstākļos par starptautiskās aizsardzības pieteikumu regulas 2. panta b) punkta izpratnē, ja netiek piemērota atkāpe saskaņā ar regulas 17. panta 1. punktu, ir jāpieņem lēmums, ar kuru dalībvalsts apņemas izskatīt šo pieteikumu saskaņā ar regulā noteiktajiem kritērijiem, un kurš tiek pamatots ar regulas normu piemērojamību pieteikuma iesniedzējam?

Vai Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasības tiesvedībā par lēmumu, ar kuru ir atteikta starptautiskā aizsardzība saskaņā ar direktīvas preambulas 54. apsvērumu, tiesai ir jānovērtē, vai Regulas (ES) Nr. 604/2013 normas ir piemērojamas pieteikuma iesniedzējam, ja dalībvalsts nav nepārprotami lēmusi par savu atbildību par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar regulā noteiktajiem kritērijiem? Vai pamatojoties uz Direktīvas 2013/32 preambulas 54. apsvērumu ir jāpieņem, ka tad, ja nav norāžu uz Regulas Nr. 604/2013 17. panta piemērošanu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu pamatojoties uz Direktīvu 2011/95 (3) ir izskatījusi dalībvalsts, kurā tas ir ticis iesniegts, attiecīgās personas tiesiskajai situācijai regula ir piemērojama arī tad, ja dalībvalsts nav nepārprotami lēmusi par savu atbildību saskaņā ar regulā noteiktajiem kritērijiem?

Vai no Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka pamatlietas apstākļos pastāv tāds vajāšanas iemesls kā “reliģija”, ja pieteikuma iesniedzējs nav iesniedzis paziņojumus un dokumentus par visiem elementiem, ko ietver reliģijas jēdziens šīs normas izpratnē un kuriem ir nozīme, novērtējot attiecīgās personas piederību konkrētai reliģijai?

Vai no Direktīvas 2011/95/ES 10. panta 2. punkta izriet, ka pastāv vajāšanas iemesli, kas pamatoti uz reliģiju direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja pieteikuma iesniedzējs pamatlietas apstākļos apgalvo, ka viņš tiek vajāts savas reliģiskās piederības dēļ, taču viņš nav iesniedzis paziņojumus un pierādījumus par apstākļiem, kuri raksturo personas piederību konkrētai reliģijai un vajātājam radītu pamatu pieņemt, ka attiecīgā persona pieder šai reliģijai – tostarp par apstākļiem, kuri ir saistīti ar reliģisku darbību veikšanu vai neveikšanu vai reliģisku uzskatu izteikšanu –, vai arī par personīgu vai grupas uzvedību, kuras pamatā ir vai kuru rada jebkāda reliģiska pārliecība?

Vai no Direktīvas 2011/95/ES 9. panta 1. un 2. punkta, interpretējot to saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. un 10. pantu un reliģijas jēdzienu direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, izriet, ka pamatlietas apstākļos:

a)	reliģijas jēdziens Savienības tiesību izpratnē neietver darbības, kas saskaņā ar dalībvalstu tiesībām tiek uzskatītas par noziedzīgām? Vai šādas darbības, kas pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī tiek uzskatītas par noziedzīgām, ir vajāšanas darbības?

saistībā ar prozelītisma aizliegumu un reliģijai pretēju darbību aizliegumu, uz kuriem pamatotas likumu un rīkojumu normas šajā valstī, ir pieļaujami ierobežojumi, kuri noteikti pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstī, lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, kā arī sabiedrisko kārtību? Vai minētie aizliegumi ir šādas vajāšanas darbības minēto direktīvas normu izpratnē, ja to pārkāpuma gadījumā var piespriest nāves sodu, pat ja likumi nav nepārprotami vērsti pret konkrētu reliģiju?

Vai no Direktīvas 2011/95/ES 4. panta 2. punkta, interpretējot to saistībā ar minētās normas 5. punkta b) apakšpunktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu un Direktīvas 2013/32/ES 46. panta 3. punktu, izriet, ka pamatlietas apstākļos faktus un apstākļus drīkst novērtēt tikai, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja iesniegtos paziņojumus un dokumentus, tomēr ir atļauts pieprasīt pierādījumus par trūkstošajiem elementiem, ko ietver reliģijas jēdziens direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja:

—	šīs informācijas nesaņemšanas gadījumā starptautiskās aizsardzības pieteikums būtu uzskatāms par nepamatotu Direktīvas 2013/32/ES 32. panta izpratnē saistībā ar tās 31. panta 8. punkta e) apakšpunktu un

—	valsts tiesībās ir paredzēts, ka atbildīgajai iestādei ir jānosaka visi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai būtiskie apstākļi un atteikuma lēmuma apstrīdēšanas gadījumā tiesai ir jānorāda, ka attiecīgā persona nav piedāvājusi un iesniegusi nekādus pierādījumus?

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 3. februārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – SCI Château du Grand Bois/Établissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)

(Lieta C-59/17)

(2017/C 112/37)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: SCI Château du Grand Bois

Atbildētāja: Établissement national des produits de l'agriculture et de la mer (FranceAgriMer)

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai 2008. gada 27. jūnija Īstenošanas regulas (1) 76., 78. un 81. panta normas ļauj darbiniekiem, kuriem ir uzdevums veikt pārbaudi uz vietas, iekļūt lauksaimniecības uzņēmuma teritorijā, nesaņemot lauksaimnieka piekrišanu?

2)	Gadījumā, ja uz šo pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai ir jānošķir tas, vai attiecīgās teritorijas ir vai nav slēgtas?

3)	Gadījumā, ja uz šo pirmo jautājumu tiktu sniegta apstiprinoša atbilde, vai 2008. gada 27. jūnija Īstenošanas regulas 76., 78. un 81. panta normas ir saderīgas ar domicila neaizskaramības principu, kas ir garantēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā?

(1) Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē (OV L 170, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. februārī iesniedza Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) – Saey Home & Garden NV/SA/Lusavouga-Máquinas e Acessórios Industriais SA

(Lieta C-64/17)

(2017/C 112/38)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Pamatlietas puses

Prasītāja: Saey Home & Garden NV/SA

Atbildētāja: Lusavouga-Máquinas e Acessórios Industriais SA

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai prasība ir jāceļ Beļģijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 (1) 4. panta 1. punktā paredzēto pamatnormu, jo prasītājas darījumdarbības centrs ir Beļģijā, un tajā faktiski ir tās domicils?

2)	Vai prasība ir jāceļ Portugāles tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz koncesijas līgumu, un Portugāle ir valsts, kurā bija jāizpilda savstarpējas līguma saistības?

3)	Vai prasība ir jāceļ Spānijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz koncesijas līgumu, un Spānija ir valsts, kurā bija jāizpilda savstarpējas līguma saistības?

Vai prasība ir jāceļ Portugāles tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta pirmo ievilkumu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz pamatlīgumu par koncesijas piešķiršanu, pamatojoties uz kuru starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgti vairāki preču tirdzniecības līgumi, ja visas pārdotās preces bija jānogādā Portugālē, kurā tās faktiski tika nogādātas 2014. gada 21. janvārī?

Vai prasība ir jāceļ Beļģijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta pirmo ievilkumu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz pamatlīgumu par koncesijas piešķiršanu, pamatojoties uz kuru starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgti vairāki preču tirdzniecības līgumi, ja visas pārdotās preces [atbildētāja prasītājai] bija nodevusi Beļģijā?

Vai prasība ir jāceļ Spānijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta pirmo ievilkumu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz pamatlīgumu par koncesijas piešķiršanu, pamatojoties uz kuru starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgti vairāki preču tirdzniecības līgumi, ja visas pārdotās preces bija paredzētas nogādāšanai Spānijā, lai tās pārdotu šajā valstī?

Vai prasība ir jāceļ Portugāles tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta otro ievilkumu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz pamatlīgumu par koncesijas piešķiršanu, pamatojoties uz kuru prasītājas un atbildētājas attiecības izpaužas tādējādi, ka prasītāja sniedz pakalpojumus atbildētājai, veicinot prasītājas pārdevumus, kas netieši interesē atbildētāju?

Vai prasība ir jāceļ Spānijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta otro ievilkumu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz pamatlīgumu par koncesijas piešķiršanu, pamatojoties uz kuru prasītājas un atbildētājas attiecības izpaužas tādējādi, ka prasītāja sniedz pakalpojumus atbildētājai, prasītājai ar savu darbību Spānijā veicinot pārdevumus?

9)	Vai prasība ir jāceļ Portugāles tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punktu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz koncesijas līgumu, un strīds starp prasītāju un atbildētāju ir pielīdzināms strīdam starp koncesionāru un Portugālē reģistrētu aģentu?

10)

Vai prasība ir jāceļ Spānijas tiesās saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 7. panta 5. punktu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo tā attiecas uz koncesijas līgumu, un strīds starp prasītāju un atbildētāju ir pielīdzināms strīdam starp koncesionāru un aģentu, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tas darbojas Spānijā, jo šajā valstī tam ir jāpilda līguma noteikumi?

11)

Vai prasība ir jāceļ Beļģijas tiesās, konkrēti, Kurtrē tiesā, saskaņā ar Regulas Nr. 1215/2012 25. panta 1. punktu (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), jo vispārīgo līguma nosacījumu 20. punktā, kas ir piemērojams visiem pārdevumiem, kurus atbildētāja veica prasītājai, abas puses rakstveidā un saskaņā ar spēkā esošajiem Beļģijas tiesību aktiem noslēdza nolīgumu, ar ko piešķir jurisdikciju, un tajā ir noteikts, ka “jebkura strīda gadījumā, neatkarīgi no tā būtības, izņēmuma jurisdikcija ir Kurtrē tiesām” (“any dispute of any nature wathsoever shall be the exclusive jurisdiction of the courts of Kortrijk”)?

12)	Vai, ņemot vērā Regulas Nr. 1215/2012 2.–7. iedaļā noteikto (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), prasība ir jāceļ Portugāles tiesās, jo ar Portugāles teritoriju un tās tiesību sistēmu ir saistīti galvenie starp prasītāju un atbildētāju nodibināto līgumisko attiecību piesaistes faktori?

13)	Vai, ņemot vērā Regulas Nr. 1215/2012 2.–7. iedaļā noteikto (saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu), prasība ir jāceļ Spānijas tiesās, jo Spānijas teritoriju un tās tiesību sistēmu ir saistīti galvenie starp prasītāju un atbildētāju nodibināto līgumisko attiecību piesaistes faktori?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2012, L 351, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 7. februārī iesniedza Rayonen sad - Varna (Bulgārija) – Todor Iliev/Blagovesta Ilieva

(Lieta C-67/17)

(2017/C 112/39)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad – Varna

Pamatlietas puses

Prasītājs: Todor Iliev

Atbildētāja: Blagovesta Ilieva

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai prasība par mantas sadali starp bijušiem laulātiem, kas iegūta laulības laikā atbilstoši noslēgtam līgumam par laulāto mantas kopību, ir strīds par īpašumtiesībām, ko rada laulību saites, Regulas Nr. 44/2001 (1) 1. panta [2]. punkta a) apakšpunkta izpratnē?

2)	Vai strīds par laulības laikā iegūtas mantas, kas tomēr kompetentās iestādēs reģistrēta uz viena no bijušo laulāto vārda, sadali ietilpst jomā, uz kuru neattiecas Regula Nr. 44/2001 atbilstoši tās 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam?

Kuras tiesas kompetencē ietilpst izskatīt strīdu starp bijušiem laulātiem par tādas mantas īpašumtiesībām, kas iegūta civillaulības laikā, ja laulātie ir vienas Savienības dalībvalsts pilsoņi, taču tiesvedībā ir konstatēts, ka savas laulības slēgšanas, mantas ieguves, laulības izbeigšanas un prasības celšanas par mantas sadali pēc laulības izbeigšanās brīdī viņu dzīvesvieta ir bijusi citā dalībvalstī?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 17. februārī iesniedza Korkein oikeus (Somija) – Zurich Insurance PLC, Metso Minerals Oy/Abnormal Load Services (International) Limited

(Lieta C-88/17)

(2017/C 112/40)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Pamatlietas puses

Prasītājas: Zurich Insurance PLC, Metso Minerals Oy

Atbildētāja: Abnormal Load Services (International) Limited

Prejudiciālais jautājums

Kā tiek noteikta pakalpojuma sniegšanas vieta vai vietas saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 (1) 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, ja runa ir par līgumu, kura priekšmets ir preču pārvadājumi starp dalībvalstīm un kura gadījumā pārvadājumā ietilpst vairāki posmi, kuros tiek izmantoti atšķirīgi transportlīdzekļi?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/31

Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Castellón (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Banco Popular Español SA/Elena Lucaciu, Cristian Laurentiu Lucaciu

(Lieta C-349/15) (1)

(2017/C 112/41)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 302, 4.9.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/31

Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Zamora (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Javier Ángel Rodríguez Sánchez/Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria SAU (Banco CEISS)

(Lieta C-381/15) (1)

(2017/C 112/42)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 302, 14.9.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/31

Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 23. janvāra rīkojums (Juzgado de Primera Instancia de Alicante (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Manuel González Poyato, Ana Belén Tovar García/Banco Popular Español SA

(Lieta C-34/16) (1)

(2017/C 112/43)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 136, 18.4.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/32

Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 26. janvāra rīkojums (Audiencia Provincial de Navarra (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto de Religiosas Oblatas del Santísimo Redentor/Joaquín Taberna Carvajal

(Lieta C-352/16) (1)

(2017/C 112/44)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 326, 5.9.2016.

Vispārējā tiesa

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/33

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – ASPLA un Armando Álvarez/Eiropas Savienība

(Lieta T-40/15) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Prasības pieteikuma precizitāte - Noilgums - Pieņemamība - Pamattiesību hartas 47. pants - Saprātīgs lietas izspriešanas termiņš - Materiālais kaitējums - Procenti par nesamaksātā naudas soda summu - Bankas garantijas izdevumi - Cēloņsakarība)

(2017/C 112/45)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Plásticos Españoles, SA (ASPLA) (Torrelavega, Spānija) un Armando Álvarez, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji M. Troncoso Ferrer, C. Ruixó Claramunt un S. Moya Izquierdo, vēlāk M. Troncoso Ferrer un S. Moya Izquierdo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienība Eiropas Savienības Tiesas personā (pārstāvji – sākotnēji A. Placco, vēlāk J. Inghelram, Á. Almendros Manzano un P. Giusta)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. van Nuffel, F. Castilla Contreras un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 268. pantu, un kurā lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājām esot nodarīts sakarā ar to, cik ilgi Vispārējā tiesā tika izskatītas lietas, kurās taisīti 2011. gada 16. novembra spriedums ASPLA/Komisija (T-76/06, nav publicēts, EU:T:2011:672) un 2011. gada 16. novembra spriedums Álvarez/Komisija (T-78/06, nav publicēts, EU:T:2011:673)

Rezolutīvā daļa:

piespriest Eiropas Savienībai Eiropas Savienības Tiesas personā samaksāt atlīdzinājumu EUR 44 951,24 apmērā Plásticos Españoles, SA (ASPLA) un atlīdzinājumu EUR 111 042,48 apmērā Armando Álvarez, SA par materiālo kaitējumu, kas katrai no šīm sabiedrībām nodarīts ar to, ka ir pārkāpts saprātīgs lietas izspriešanas termiņš lietās, kurās taisīti 2011. gada 16. novembra spriedums ASPLA/Komisija (T-76/06, nav publicēts, EU:T:2011:672) un 2011. gada 16. novembra spriedums Álvarez/Komisija (T-78/06, nav publicēts, EU:T:2011:673); Katram no šiem atlīdzinājumiem tiks pierēķināti kompensācijas procenti par laiku no 2015. gada 27. janvāra līdz šā sprieduma pasludināšanai, kas aprēķināmi atbilstoši ikgadējās inflācijas likmei, ko par attiecīgo laikposmu Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs) konstatē dalībvalstī, kurā šīs sabiedrības ir reģistrētas;

katram no iepriekš 1) punktā minētajiem atlīdzinājumiem tiks pieskaitīti nokavējuma procenti par laiku no šā sprieduma pasludināšanas līdz pilnīgai samaksai, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) savām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par diviem procentpunktiem;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	gan ASPLA un Armando Álvarez, gan Savienība Eiropas Savienības Tiesas personā sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 89, 16.3.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/34

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Hernández Zamora/EUIPO – Rosen Tantau (“Paloma”)

(Lieta T-369/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Paloma” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Paloma” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkts)

(2017/C 112/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hernández Zamora, SA (Murcie, Spānija) (pārstāvji – J. L. Rivas Zurdo un I. Munilla Muñoz, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – E. Zaera Cuadrado)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Rosen Tantau KG (Uetersen, Vācija) (pārstāvji – R. Kunze un G. Würtenberger, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2015. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 1697/2014-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Hernández Zamora un Rosen Tantau

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hernández Zamora, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 320, 28.9.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/34

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – European Dynamics Luxembourg u.c./EMA

(Lieta T-441/15) (1)

(Šķīrējklauzula - Salikts pamatlīgums, kas ietver t.s. kaskādes sistēmu, EMA/2012/10/ICT - Ārējo pakalpojumu sniegšana lietojumprogrammu jomā - Prasītājām adresēts lūgums sniegt pakalpojumus - Prasītāju piedāvāto kandidātu noraidīšana - Samērīgums - Prasības daļēja pārkvalificēšana - Ārpuslīgumiskā atbildība)

(2017/C 112/47)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga), Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija), European Dynamics Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – sākotnēji I. Ampazis un M. Sfyri, vēlāk M. Sfyri, D. Papadopoulou un C.-N. Dede, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) (pārstāvji – T. Jabłoński, N. Rampal Olmedo, G. Gavriilidou un P. Eyckmans)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt EMA2015. gada 4. jūnija lēmumu, kurš paziņots ar tehnoloģisko un informātikas resursu vadītājas e-pasta vēstuli, un ar kuru EMA noraidīja divus no kandidātiem, kurus prasītājas bija piedāvājušas saistībā ar lūgumu sniegt pakalpojumus Nr. SC001 saistībā ar pamatlīgumu EMA/2012/10/TIC, un, otrkārt, prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu, atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājām esot radušies šī lēmuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	European Dynamics Luxembourg SA, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328, 5.10.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/35

Vispārējās tiesas 2017. gada 17. februāra spriedums – Batmore Capital/EUIPO – Univers Poche (“POCKETBOOK”)

(Lieta T-596/15) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “POCKETBOOK” - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “POCKET” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2017/C 112/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Batmore Capital Ltd (Tortola, Britu Virdžīnu salas) (pārstāvis – D. Masson, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – A. Folliard Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Univers Poche (Parīze, Francija) (pārstāvis – F. Dumont, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2015. gada 30. jūlija lēmumu lietā R 1952/2014-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Univers Poche un Batmore Capital

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Batmore Capital Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Univers Poche ir radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.

(1) OV C 414, 14.12.2015.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/36

Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra rīkojums – Dröge u.c./Komisija

(Lieta T-142/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Gribas izteikums un divi Komisijas lēmumi par piekļuves tādiem dokumentiem noteikumiem, kas attiecas uz sarunām par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) - Valstu parlamentu darbinieku piekļuves tiesības konkrētiem konfidenciāliem TTIP sarunu dokumentiem - Nepārsūdzami tiesību akti - Nepieņemamība)

(2017/C 112/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Katharina Dröge (Berlīne, Vācija), Britta Haßelmann (Berlīne), Anton Hofreiter (Berlīne) (pārstāvis – W. Cremer, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – F. Erlbacher, R. Vidal Puig un B. Hartmann)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt, pirmkārt, Komisijas gribas izteikumu par līgumslēdzējām pusēm, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām valstīm, saistoša līguma noslēgšanu par piekļuves tādiem dokumentiem noteikumiem, kas attiecas uz sarunām par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), un, pakārtoti, atzīt to par pretēju Savienības tiesībām, otrkārt, Komisijas iepriekšējo lēmumu par iepriekš minētā gribas izteikuma iesniegšanu, pamatojoties uz atļauju izteikt piekrišanu, un, treškārt, Komisijas mutisko lēmumu, kurš saistīts ar nesaistoša līguma vai politiska nolīguma noslēgšanu ar Amerikas Savienotajām valstīm par “TTIP piekļuves režīmu” un kurā šis režīms ir definēts kā saistošs Savienības tiesībās, ciktāl ir stingri aizliegts dalībvalstu parlamentu deputātus pavadīt darbiniekiem, kas ir izgājuši drošības kontroli, tostarp viņu politiskās grupas darbiniekiem, kad tie iepazīstas ar dokumentiem, kas saistīti ar TTIP dokumentiem, šajā nolūkā izveidotās lasītavās.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Katharina Dröge, Britta Haßelmann un Anton Hofreiter sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 221, 13.6.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/36

Vispārējās tiesas 2017. gada 10. februāra rīkojums – Acerga/Padome

(Lieta T-153/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Zveja - Zivsaimniecības resursu saglabāšana - Konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi - Asociācija - Individuāla skāruma neesamība - Akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem - Nepieņemamība)

(2017/C 112/50)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Asociación de armadores de cerco de Galicia (Acerga) (Sada, Spānija) (pārstāvis – B. Huarte Melgar, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Westerhof Löfflerová un F. Florindo Gijón)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 263. pantu, daļēji atcelt Padomes 2016. gada 22. janvāra Regulu (ES) 2016/72, ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104, (OV 2016, L 22, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	par Eiropas Komisijas pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj;

3)	Asociación de armadores de cerco de Galicia (Acerga) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 200, 6.6.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/37

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. februāra rīkojums – Stips/Komisija

(Lieta T-593/16) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Lūguma Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2017/C 112/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Adolf Stips (Besozzo, Itālija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – G. Berscheid un C. Berardis-Kayser)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 268. pantu, ar mērķi atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājam esot radušies 2013. gada pārklasificēšanas procedūras organizēšanas kavēšanās dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Adolf Stips atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 251, 11.7.2016. (lieta, kas sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-23/16, un 2016. gada 1. septembrī nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/38

Vispārējās tiesas 2017. gada 13. februāra rīkojums – Pipiliagkas/Komisija

(Lieta T-598/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Pārcelšana citā amatā dienesta interesēs - Prasītāja iecelšana citā amatā - Sprieduma izpilde - Pirmstiesas procedūra - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2017/C 112/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nikolaos Pipiliagkas (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – J.-N. Louis un N. de Montigny, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atbilstoši LESD 266. un 270. pantam atcelt, pirmkārt, Komisijas lēmumu neveikt 2015. gada 15. aprīļa sprieduma Pipiliagkas/Komisija (F-96/13, EU:F:2015:29) izpildes pasākumus, un, otrkārt, Komisijas 2015. gada 22. decembra lēmumu pārcelt prasītāju no Eiropas Savienības delegācijas Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā (Austrumjeruzaleme) uz Mobilitātes un Transporta ģenerāldirektorātu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Nikolaos Pipiliagkas atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 296, 16.08.2016 (sākotnēji lieta reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F-28/16 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/38

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 6. februāra rīkojums – Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank/SRB

(Lieta T-645/16 R)

(Pagaidu noregulējums - Vienotā noregulējuma valde - Vienotais noregulējuma fonds - Ex ante iemaksas - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2017/C 112/53)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank AG (Brēgenca, Austrija) (pārstāvis – G. Eisenberger, advokāts)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (SRB) (pārstāvji – B. Meyring un S. Schelo, advokāti)

Priekšmets

Prasība, pamatojoties uz LESD 278. un 279. pantu, ar mērķi panākt pagaidu pasākumu noteikšanu, pirmkārt, lai tiktu apturēta SRB izpildsesijas 2016. gada 15. aprīļa lēmuma (SRB/ES/SRF/2016/06) par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā par 2016. gadu izpilde, un, otrkārt, lai tiktu izdots rīkojums SRB veikt prasītājas samaksāto ex ante iemaksu atlīdzināšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/39

Prasība, kas celta 2017. gada 30. janvārī – Healy/Komisija

(Lieta T-55/17)

(2017/C 112/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Morrison Healy (Celbridge, Īrija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Atzīt un nospriest, ka:

—	2016. gada 11. aprīļa lēmums, ar ko atlases komisija ir atteikusies pielaist prasītāju konkursam COM/02/AST/16 (AST2), tiek atcelts;

—	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas pārkāpumu.

Prasītājs uzskata, ka apstrīdētais pielaišanas nosacījums, proti, nosacījums, ka ir jāapliecina 42 mēnešu ilgs darba stāžs Komisijas dienestā, nav pamatots attiecībā uz ieņemamo amatu prasībām.

Turklāt Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (Nodarbināšanas kārtība) 82. panta 7. punkts neesot saderīgs ar Civildienesta noteikumu 27. pantu, jo ar to katrā ziņā esot liegts iekšējos konkursos piedalīties līgumdarbiniekiem, kuru darba stāžs dienestā ir mazāks par 36 mēnešiem. Šajā gadījumā Komisija esot uzskatījusi, ka šie 36 mēneši ir minimums, kas esot bijis pamats un kas esot padarījis par spēkā neesošu iecēlējinstitūcijas vērtējumu par apstrīdēto pielaišanas nosacījumu.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/39

Prasība, kas celta 2017. gada 27. janvārī – PO u.c./EĀDD

(Lieta T-56/17)

(2017/C 112/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: PO, PP, PQ (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 2016. gada 15. aprīlī publicēto lēmumu, ar ko groza ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku tiesības un pienākumus attiecībā uz pabalstiem izglītībai (“education allowances”), proti: “Rights and obligations of officials, temporary and contract agents: Education Allowances”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2016. gada 15. aprīļa lēmuma (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) prettiesiskums, jo tas esot ticis pieņemts, pārkāpjot Civildienesta noteikumu X pielikuma 1. pantu, kā arī minēto Civildienesta noteikumu 110. pantu, jo nebija EĀDD vispārējo īstenošanas noteikumu.

Prasītāji turklāt norāda, ka sūdzības, ko tie bija cēluši par apstrīdēto lēmumu, noraidījums nebija nekādi pamatots.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas neesot bijis sociālā dialoga, kas ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pantam.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots ierēdņu un pārējo darbinieku, kas amatā jau ir vairākus gadus un kuru bērni jau vairākus gadus apmeklē izglītības iestādes, iegūto tiesību pārkāpums. Šis pārkāpums no apstrīdētā lēmuma izrietot tādējādi, ka ar to tiek grozīta iepriekš noteiktā sistēma, atbilstoši kurai vairums ierēdņu un pārējo darbinieku, kuri pieprasīja papildu kompensāciju, saņēma pilnīgu to summu atmaksu, kas pārsniedz noteikumos paredzēto maksimālo apmēru.

Ceturtā pamata ietvaros ir norādīts piesardzības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības, kā arī labas pārvaldības principu pārkāpums, kas izrietot no apstrīdētā lēmuma, tostarp tādēļ, ka tajā ir paredzēts tikai vienu gadu ilgs pārejas pasākums un ka jaunie attiecīgi pieņemtie kompensācijas noteikumi amatā esošajiem ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem tika piemēroti no to pieņemšanas brīža.

Piektais pamats ir saistīts ar interešu nelīdzsvarošanu un samērīguma principa neievērošanu apstrīdētajā lēmumā, kura vienīgais mērķis esot samazināt finansiālo slogu, ko rada izglītības papildizdevumu kompensēšana, lai arī EĀDD būtu varējis izmantot citus pasākumus šā mērķa sasniegšanai, nepārkāpjot savu darbinieku tiesības. Šādi atbildētājs esot izvēlējies risinājumu, kas tā ierēdņu un darbinieku interesēm kaitē visvairāk.

Ar sesto pamatu tiek noradīts uz nediskriminēšanas principa pārkāpumu, jo ar apstrīdēto lēmumu tiekot nodibināta diskriminācija, nosakot kompensēšanas principu, atbilstoši kuram tā ir veicama uz vienādiem pamatiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri atrodas dažādās pārstāvniecībās, un tādējādi dažādās situācijās piemērojot vienādu attieksmi.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots tiesību uz ģimeni un izglītību pārkāpums, ko EĀDD esot izdarījis, jo pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas prasītāji esot bijuši spiesti izvēlēties starp savu profesionālo dzīvi un minētajām pamattiesībām.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/40

Prasība, kas celta 2017. gada 26. janvārī – France.com/EUIPO – Francija (“FRANCE.com”)

(Lieta T-71/17)

(2017/C 112/56)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: France.com, Inc. (Coral gables, Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – A. Bertrand, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Francijas Republika

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “FRANCE.com” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 158 597

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2016. gada 20. oktobra lēmums lietā R 2452/2015-1

Prasītājas prasījumi:

—

prasītāja lūdz, lai Vispārējā tiesa iesniegtu Tiesā šādus prejudiciālus jautājumus: (i) Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības Preču zīmju regulas 8. panta 2. punktu un 41. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Preču zīmju regulas īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunktu un 17. noteikumu, pieteikuma iesniedzējs kā atbildētājs iebildumu procesā ir tiesīgs izvirzīt agrākas tiesības, kuras var būt agrākas tiesības uz agrāku preču zīmi, kura ir izmantota kā agrākas tiesības iebildumos? (ii) Vai Francijas valstij ir kāda veida intelektuālā īpašuma tiesības uz vārdu “France” [Francija], kas nav Francijas valsts oficiālais nosaukums un ir tikai ģeogrāfiska norāde? (iii) Ja atbilde uz (ii) jautājumu ir noliedzoša, vai vārds “France” ir uzskatāms par vārdu, kurš ietilpst publiskajā jomā un uz kuru neviena persona nedrīkst izvirzīt kādas intelektuālā īpašuma tiesības? (iv) Ja atbilde uz (ii) jautājumu ir apstiprinoša, vai tas, ka Francijas valsts līdz šim brīdim nekad nav pieteikusi nekādas tiesības uz vārdu “France”, izņemot pret “France.com” izvirzītās tiesības, ir uzskatāms par diskrimināciju pret pieteikuma iesniedzēju?

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt iebildumus, ko Francijas valsts ir izvirzījusi pret Eiropas Savienības daļēji grafiskas preču zīmes “France.com” reģistrāciju, kuru ir pieteikusi France.com Inc.;

—	prasību pārējā daļā noraidīt;

—	piespriest EUIPO pašam segt savus, kā arī atlīdzināt France.com Inc. tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Tiesā;

—	piespriest EUIPO un Francijas valstij katrai atlīdzināt pusi no France.com Inc. nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar procesu EUIPO Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta, 8. panta 2. punkta un 41. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta un 17. noteikuma pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/41

Prasība, kas celta 2017. gada 3. februārī – RS/Komisija

(Lieta T-73/17)

(2017/C 112/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RS (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Atzīt un nospriest, ka:

—	konkursa atlases komisijas 2016. gada 11. aprīļa lēmums, ar ko ir noraidīta prasītāja kandidatūra iekšējā konkursā COM/02/AST/16, tiek atcelts;

—	Eiropas Komisijai tiek piespriests samaksāt prasītājam summu EUR 5 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas viņam ir nodarīts;

—	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu pamatu par Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas pārkāpumu.

Tādējādi viņš izvirza iebildi par apstrīdētā paziņojuma par iekšējo konkursu prettiesiskumu, jo tajā ir paredzēts pielaišanas nosacījums, kura rezultātā esot liegts šajā konkursā piedalīties pagaidu darbiniekiem, kuri nav bijuši aktīvas nodarbinātības administratīvajā statusā, militārā dienesta atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā ģimenes iemeslu dēļ, vai nav bijuši pārcelti 12 mēnešu laikā pirms kandidatūru pieteikšanas termiņa beigām.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/42

Prasība, kas celta 2017. gada 6. februārī – Schoonjans/Komisija

(Lieta T-79/17)

(2017/C 112/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alain Schoonjans (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Atzīt un nospriest, ka:

—	konkursa atlases komisijas 2016. gada 11. aprīļa lēmums, ar ko ir noraidīta prasītāja kandidatūra iekšējā konkursā COM/02/AST/16, tiek atcelts;

—	Eiropas Komisijai tiek piespriests samaksāt prasītājam summu EUR 5 000 apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu, kas viņam ir nodarīts;

—	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza iebildi par paziņojuma par konkursu prettiesiskumu, kas balstīts uz diviem pamatiem.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (Nodarbināšanas kārtība) 82. panta 7. punkts, jo Komisija iekšējā konkursā, kas organizēts AST2 pakāpei, ir ļāvusi piedalīties tikai līgumdarbiniekiem, kuri klasificēti III funkciju grupā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa, jo šis pielaišanas nosacījums katrā ziņā nav pamatots ar dienesta interesēm vai paredzamo amata vietu raksturu.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/43

Prasība, kas celta 2017. gada 6. februārī – Steiniger/EUIPO – ista Deutschland (“IST”)

(Lieta T-80/17)

(2017/C 112/59)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ingo Steiniger (Nümbrecht, Vācija) (pārstāve – K. Schulze Horn, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: ista Deutschland GmbH (Essen, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “IST” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 673 812

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 2242/2015-5

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un EUIPO Iebildumu nodaļas 2015. gada 24. septembra lēmumu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai iebildumi tiktu pilnībā noraidīti;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punkta pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/43

Prasība, kas celta 2017. gada 7. februārī – Erwin Müller/EUIPO – Novus Tablet Technology Finland (“NOVUS”)

(Lieta T-89/17)

(2017/C 112/60)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erwin Müller GmbH (Lingen, Vācija) (pārstāve – N. Grüger, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Novus Tablet Technology Finland Oy (Turku, Somija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NOVUS” – reģistrācijas pieteikums Nr. 13 206 611

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas cetrutās padomes 2016. gada 28. novembra lēmums lietā R 2413/2015–4

Prasītājas prasījumi:

—

daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Iebildumu nodaļas 2015. gada 2. oktobra lēmumu iebildumu procesā Nr. B 2 456 336, proti, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz precēm, kas ietilpst 9. klasē –“pārnēsāšanas tvertnes datoriem; mobilo telefonu turētāji; datoru perifērijas ierīces”;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/44

Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – ACTC/EUIPO – Taiga (“tigha”)

(Lieta T-94/17)

(2017/C 112/61)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ACTC GmbH (Erkrath, Vācija) (pārstāvji – V. Hoene, D. Eickemeier un S. Gantenbrink, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Taiga AB (Varberg, Zviedrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “tigha” – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 459 617

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2016. gada 9. decembra lēmums lietā R 693/2015-4

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 42. panta 2. punkta pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/45

Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – King.com/EUIPO – TeamLava (Ekrāna ziņojumi un ikonas)

(Lieta T-95/17)

(2017/C 112/62)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: King.com Ltd (St. Julians, Malta) (pārstāvji – M. Hawkins, Solicitor, un T. Dolde, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: TeamLava LLC (Redwood Suite, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs No 2216416-0054

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 1947/2015-3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar 5., 6. un 7. pantu, pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/45

Prasība, kas celta 2017. gada 13. februārī – King.com/EUIPO – TeamLava (Animētas ikonas)

(Lieta T-96/17)

(2017/C 112/63)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: King.com Ltd (St. Julians, Malta) (pārstāvji – M. Hawkins, Solicitor, un T. Dolde, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: TeamLava LLC (Redwood Suite, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs No 2216416-0049

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 1948/2015-3

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei, ja tā iestāsies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar 5., 6. un 7. pantu, pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/46

Prasība, kas celta 2017. gada 16. februārī – Franmax/EUIPO – R. Seelig & Hille (“her- bea”)

(Lieta T-97/17)

(2017/C 112/64)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Franmax UAB (Viļņa, Lietuva) (pārstāvis – E. Saukalas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: R. Seelig & Hille OHG (Diseldorfa, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “her- bea” – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 689 964

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 1. decembra lēmums lietā R 371/2016-2

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/46

Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – HSBC Holdings u.c./Komisija

(Lieta T-105/17)

(2017/C 112/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: HSBC Holdings plc (Londona, Apvienotā Karaliste), HSBC Bank plc (Londona), HSBC France (Parīze, Francija) (pārstāvji – K. Bacon, QC, D. Bailey, Barrister, M. Simpson, Solicitor, Y. Anselin un C. Angeli, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra lēmuma, kas paziņots 2016. gada 9. decembrī, lietā AT.39914 – Euro procentu likmju atvasinātie instrumenti – C(2016) 8530 final (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), 1. pantu;

—	alternatīvi, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta b) punktu;

—	joprojām alternatīvi, daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta b) punktu, ciktāl tajā atzīts, ka prasītāji piedalījās vienotā un turpinātā pārkāpumā;

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta b) punktu;

—	alternatīvi, ievērojami samazināt naudas sodu, kas prasītājiem noteikts apstrīdētā lēmuma 2. panta b) punktā, līdz apmēram, kuru Tiesa uzskata par atbilstošu, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai, alternatīvi, atbilstošā apmērā atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir kļūdaini uzskatījusi, ka prasītāji ir bijuši iesaistīti darbībā ar mērķi ierobežot un/vai kropļot konkurenci LESD 101. panta 1. punkta izpratnē.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktos un/vai nav sniegusi pienācīgu pamatojumu secinājumam, ka darbības, uz kuru attiecas apstrīdētais lēmums, vienīgais ekonomiskais mērķis bija konkurences izkropļošana. Attiecīgi, atbildētājas secinājums par vienota un turpināta pārkāpuma (turpmāk tekstā – “VTP”) esamību ir būtiski nepilnīgs.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas secinājumā, ka prasītāji ir apzināti veicinājuši apstrīdētajā lēmumā aprakstīto VTP, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un/vai tas nav pamatots.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas secinājumā, ka prasītāji zināja vai tiem bija jāzina par citu iespējamo dalībnieku VTP darbībām, ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un/vai tas nav pamatots.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskas procesuālās prasības, pieņemot apstrīdēto lēmumu. Konkrētāk, atbildētāja ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību, nevainīguma prezumpcijas principu un labas pārvaldības principu, piemērojot šaubīgu administratīvo procesu.

6.	Ar sesto pamatu alternatīvi tiek apgalvots, ka atbildētāja ir nepareizi aprēķinājusi prasītājiem noteikto naudas sodu un šāds naudas sods ir nepamatots un nesamērīgs.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/47

Prasība, kas celta 2017. gada 17. februārī – JPMorgan Chase u.c./Komisija

(Lieta T-106/17)

(2017/C 112/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: JPMorgan Chase & Co. (Ņujorka, Ņujorka, Savienotās Valstis), JPMorgan Chase Bank, National Association (Kolumbusa, Ohaio, Savienotās Valstis), J.P. Morgan Services LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – D. Rose, QC, J. Boyd, M. Lester, D. Piccinin un D. Heaton, Barristers, un B. Tormey, N. French, N. Frey un D. Das, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra lēmumu C(2016) 8530 final lietā AT.39914 – Euro procentu likmju atvasinātie instrumenti (turpmāk tekstā – “lēmums”), ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	alternatīvi, samazināt prasītājām noteikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītāju darbības mērķis būtu bijis manipulēt EURIBOR termiņus vai EONIA (procentu likmju etalonu); pierādījumi liecina par to, ka prasītājām nebija pret konkurenci vērstu mērķu LESD 101. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē (turpmāk tekstā – “101. pants”).

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka papildus vai alternatīvi Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka apgalvoto EURIBOR termiņu manipulāciju mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci 101. panta izpratnē.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav konstatēts, ka prasītājām būtu kāds cits pret konkurenci vērsts mērķis, izņemot EURIBOR termiņu vai EONIA manipulāciju, un Komisija to nevar šobrīd apgalvot vai pierādīt.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka alternatīvi Komisija nav pierādījusi, ka prasītājas būtu piedalījušās vienotā un turpinātā pārkāpumā. Konkrētāk, darbībai, ar kuru Komisijas skatījumā ir pārkāpts 101. pants, nav vienota mērķa; alternatīvi, prasītājas nezināja par pārējo dalībnieku prettiesisko rīcību un tās nevarēja saprātīgi to paredzēt; alternatīvi, prasītāju nolūks nebija ar savu darbību veicināt kopējo plānu, kuram ir pret konkurenci vērsts mērķis.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir rīkojusies pretēji vispārējiem ES tiesību principiem – labas pārvaldības, nevainīguma prezumpcijas un prasītāju tiesību uz aizstāvību principiem, jo tā jau iepriekš lietu bija izlēmusi nelabvēlīgi prasītājiem, ņemot vērā, kā tā piemēroja “hibrīda” izlīguma procesu, un ņemot vērā komisāra J. Almunjas [J. Almunia] iepriekšējos izteikumus.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka papildus vai alternatīvi Komisija ir vairākkārtēji kļūdījusies, aprēķinot prasītājām noteikto naudas sodu, un Tiesai tā būtu jāsamazina. Komisijai (a) bija jāpiemēro lielāks soda atvieglojums un jānosaka mazāks pārkāpuma smagums, kā arī jāpiemēro “iestāšanās nodeva”, atspoguļojot prasītāju maznozīmīgo lomu, kas atšķīrās no Komisijas konstatētās lomas; (b) tā nav visiem dalībniekiem piemērojusi vienu un to pašu metodi tirdzniecības apjoma aprēķināšanai, tādējādi pret prasītājām bez objektīva pamatojuma tika piemērota nelabvēlīgāka attieksme; (c) tai bija jāpiemēro lielāka atlaide saistībā ar prasītāju ienākumu apmēru, lai atspoguļotu to relatīvo ekonomisko varu, un (d) tai nevajadzēja iekļaut EONIA tirdzniecību, aprēķinot tirdzniecības apjomu.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/48

Prasība, kas celta 2017. gada 28. februārī – BASF Grenzach/ECHA

(Lieta T-125/17)

(2017/C 112/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BASF Grenzach GmbH (Grenzach-Wyhlen, Vācija) (pārstāvji – K. Nordlander un M. Abenhaïm, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—

atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Apelācijas padomes 2016. gada 19. decembra lēmumu par vielas Triclosan izvērtēšanu atbilstoši Regulas (EK) No. 1907/2006 (1) (lieta Nr. A-018–2014) 46. panta 1. punktam (turpmāk tekstā “Triclosan lēmums”), ciktāl Apelācijas padome noraidīja prasītājas administratīvo apelācijas sūdzību, apstiprināja izmēģinājuma testus uz žurkām, zivīm un izturības testus, ko ECHA bija iepriekš pieprasījusi, un nolēma, ka atlikusī informācija ir jāiesniedz līdz 2018. gada 28. decembrim;

—	piespriest ECHA atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir tikušas pārkāptas būtiskas procesuālas prasības.

—

Prasītāja apgalvo, ka, ierobežojot savu uzdevumu ar tikai ierobežotas tiesiskuma pārbaudes veikšanu, nevis veicot pilnu Triclosan lēmuma administratīvu pārskatīšanu, Apelācijas padome ir pārkāpusi būtisku procesuālu prasību. Atbilstoši prasītājas uzskatam Apelācijas padome ir pārkāpusi arī divas būtiskas procesuālas prasības tādēļ, ka, neizskatot pēc būtības, nav ņēmusi vērā daudzus izšķirošus argumentus un zinātniskos pierādījumus, ko bija iesniegusi prasītāja. Tādējādi Apelācijas padome ne tikai neesot īstenojusi savas administratīvās pārskatīšanas pilnvaras, bet arī esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir ticis pārkāpts samērīguma princips, lasot to kopā ar LESD 13. pantu, REACH 25. panta 1. punktu un 47. pantu, kā arī ar Vispārējās tiesas judikatūru par pārbaudi tiesā un pierādīšanas pienākumu.

—

Attiecībā uz izmēģinājuma testiem uz žurkām prasītāja apgalvo, ka gan ECHA, gan Apelācijas padome esot atzinušas atšķirības starp attiecīgi žurku un cilvēku vairogdziedzera sistēmām, bet galvenokārt pamatojās uz datiem no izmēģinājuma testiem uz žurkām, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz cilvēku tiroksīnu (lai arī veiktie cilvēku pētījumi liecināja, ka šādas ietekmes nav). Tādējādi Triclosan lēmumā: (i) neesot ņemta vērā visa pieejamā atbilstošā informācija, (ii) esot pieļauta pretruna, (iii) esot par pamatu ņemti nesaskanīgi pierādījumi, un tādēļ tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par vajadzību veikt izmēģinājuma testus uz žurkām, ciktāl tajā ir minēta apgalvotā cilvēka attīstības neirotoksicitātes problēma. Attiecībā uz toksisko ietekmi uz seksuālās reprodukcijas sistēmu izmēģinājuma testos uz žurkām gan ECHA, gan Apelācijas padome tāpat neesot ņēmušas vērā visu pieejamo atbilstošo informāciju un esot balstījušās uz nesaskanīgiem pierādījumiem. Prasītāja uzskata, ka tādējādi ECHA un Apelācijas padome ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā par to, vai ir jāveic izmēģinājuma testi uz žurkām attiecībā uz jebkādu toksisko ietekmi uz reproduktīvo sistēmu. Prasītāja uzskata, ka izmēģinājuma testi uz žurkām arī ir acīmredzami nepiemēroti, jo testu rezultāti nekādi nevarot palīdzēt ECHA noskaidrot apgalvotās endokrīno traucējumu problēmas cilvēkiem. Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka Triclosan lēmums ir prettiesisks, jo Apelācijas padome apstiprināja izmēģinājuma testus uz žurkām, nepārbaudot, vai ir izpildītas visas samērīguma principa prasības; it īpaši Apelācijas padome neesot pārbaudījusi, vai apgalvoto Triclosan radīto endokrīno traucējumu problēmu noskaidrošanai bija pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi.

—

Attiecībā uz izmēģinājuma testiem uz zivīm prasītāja apgalvo: (i) Apelācijas padome faktiski nav īstenojusi savu rīcības brīvību un nav noskaidrojusi, vai, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pastāv “iespējams risks”, ar kuru būtu pamatota prasība veikt turpmākus izmēģinājumus; (ii) ECHA un Apelācijas padome (ne viena no tām) nav pierādījušas, ka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pastāv iespējams endokrīno traucējumu risks, ar ko būtu pamatojama turpmāka izmēģinājumu veikšana uz zivīm; un (iii) ECHA un Apelācijas padome (abas) esot apvērsušas pierādīšanas pienākumu un pārkāpušas REACH 25. panta 1. punktu, pieprasīdamas prasītājai pierādīt, ka šāds risks nepastāv.

—

Attiecībā uz noturības testiem prasītāja apgalvo, ka, pieprasot, lai prasītāja veiktu izturības testus gan saldūdeņos, gan jūras ūdeņos, it kā lai noskaidrotu iespējamo Triclosan noturības vidē risku, ECHA un Apelācijas padome neesot pienācīgi ņēmušas vērā gan pierādījumu nozīmīgumu attiecībā uz Triclosan noturību, gan prasību ņemt vērā videi nozīmīgus apstākļus, kas minēti XIII pielikumā. Tāpat prasītāja apgalvo, ka, pieprasot, lai prasītāja veiktu noturības testu pelaģiskos ūdeņos (proti, tīrā ūdenī bez nogulsnēm), ECHA un Apelācijas padome nav arī ievērojušas skaidru norādi REACH XIII pielikumā – izvērtēt pierādījumus, kas atspoguļo videi “nozīmīgus” apstākļus. Turklāt, nolemdamas, ka atkāpes simulēšanas testam ir jāatspoguļo videi nozīmīgi apstākļi, gan ECHA, gan Apelācijas padome neesot arī veikušas pienācīgu eksperta vērtējumu, lai identificētu piemērotus testēšanas apstākļus.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 30.12.2006, 1. lpp.).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/50

Vispārējās tiesas 2017. gada 10. februāra rīkojums – Tarmac Trading/Komisija

(Lieta T-267/16) (1)

(2017/C 112/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Trešās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 287, 8.8.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/50

Vispārējās tiesas 2017. gada 3. februāra rīkojums – Bank Saderat Iran/Padome

(Lieta T-349/16) (1)

(2017/C 112/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 305, 22.8.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/50

Vispārējās tiesas 2017. gada 14. februāra rīkojums – HP/Komisija un eu-LISA

(Lieta T-596/16) (1)

(2017/C 112/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 296, 16.8.2016 (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar Nr. F–26/16 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016).

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/51

Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra rīkojums – IPA/Komisija

(Lieta T-635/16) (1)

(2017/C 112/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 428, 21.11.2016.

10.4.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/51

Vispārējās tiesas 2017. gada 7. februāra rīkojums – Starbucks (HK)/EUIPO – Now Wireless (“nowwireless”)

(Lieta T-908/16) (1)

(2017/C 112/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Astotās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

(1) OV C 46, 13.2.2017.