27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/1

1.

Attālums starp objektu un tuvāko dalībvalsti, šajā gadījumā – Beļģiju, ir 138 km.

2.

Grozītais plāns paredz palielināt stacijas darbības jaudu tādā veidā, ka jāpalielina gaisa nesto radioaktīvo izmešu regulatīvie limiti.

3.

Grozītais plāns normālos ekspluatācijas apstākļos diez vai radītu tādu citas dalībvalsts iedzīvotāju apstarojumu, kas būtu ievērojams no veselības aizsardzības viedokļa, ņemot vērā dozas limitu, kas noteikts jaunajos Drošības pamatstandartos (Direktīvā 2013/59/Euratom).

4.

Ja notiktu neparedzēta radioaktīvo izmešu noplūde pēc tāda veida un apmēra avārijām, kādas aplūkotas grozītajā plānā, jonizējošā starojuma dozas, ko saņemtu citas dalībvalsts iedzīvotāji, būtiski neietekmētu to veselību, ņemot vērā standartlīmeņus, kas noteikti jaunajos Drošības pamatstandartos (Direktīvā 2013/59/Euratom).

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/3

1.

Stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējie mērķi un attiecīgie dalībvalstu mērķi – palielināt jauniešu nodarbinātību, mazināt izglītības priekšlaicīgu pamešanu un palielināt dalību augstākajā izglītībā – ir īpaši nozīmīgi jauniešiem un viņu sociāli ekonomiskajai situācijai.

2.

Atjauninātajā regulējumā Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (1) ir uzsvērts, ka iniciatīvām ir jāļauj piemērot starpnozaru pieeju, pienācīgi ņemot vērā jaunatnes jautājumus, formulējot, īstenojot un izvērtējot politiku un rīcību citās politikas jomās, kas ievērojami ietekmē jauniešu dzīvi.

3.

Viena no trim galvenajām prioritātēm, kas izklāstītas pašreizējā ES darba plānā jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam (2), ir pastiprināt starpnozaru sadarbību ES stratēģiju sistēmā.

4.

Padomes secinājumos par jaunatnes politikas potenciāla maksimālu izmantošanu saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem (3) uzsvērts – lai īstenotu efektīvu jaunatnes politiku un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus jauniešu labā, izšķiroša nozīme ir starpnozaru un iestāžu savstarpējai koordinācijai.

5.

Pastāvīgos sociāli ekonomiskos izaicinājumus, ar ko pašlaik saskaras jaunieši Eiropas Savienībā, tostarp augstais jauniešu bezdarba līmenis (4) un tā izraisītās sociālās sekas, kam nepieciešami efektīvi starpnozaru politikas risinājumi.

6.

Spēcīgai un pamanāmai, labi definētai un koordinētai jaunatnes politikai ir daudz iespēju sniegt pievienoto vērtību starpnozaru politikas sadarbībā. Tas savukārt var dot pozitīvus rezultātus, jo jaunieši gūst labumu no šādas sadarbības sinerģijas.

7.

Jaunatnes joma var risināt jautājumus tādā veidā, kādā citas jomas to nevar. Tā var sniegt pierādījumus un zināšanas par vairākiem jautājumiem, kas skar jauniešus, piekļūt lielākam skaitam jauniešu, tostarp tiem, kuriem ir mazāk iespēju, un nodrošināt elastīgu, uz jauniešiem vērstu, nestigmatizētu, holistisku un novatorisku pieeju jauniešu vajadzību risināšanai.

8.

Kaut gan būtu jāizstrādā sistēmiskas pieejas, lai pastiprinātu starpnozaru sadarbību visos līmeņos, ir ļoti svarīgi uzmanību vērst uz tādu konkrētu un neatliekamu sociāli ekonomisku izaicinājumu risināšanu, ar kuriem jaunieši saskaras pašreiz.

9.

Starpnozaru pieeja jaunatnes politikai ir nozīmīga ne tikai tāpēc, lai sniegtu efektīvākus risinājumus sociāli ekonomisko izaicinājumu novēršanai, bet arī lai nodrošinātu tādus politikas risinājumus, kuru mērķis ir apmierināt visu jauniešu vajadzības.

10.

Lai palielinātu jaunatnes jomas nozīmi sadarbībā ar citām nozarēm, būtu plaši jāatspoguļo un jāatzīst tās vērtība un ieguldījums.

I.

11.

Pastiprināt iestāžu sadarbību, tostarp uzlabojot saziņu un informācijas apmaiņu valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu to, ka jaunatnes jautājumus pilnībā ņem vērā, formulējot, īstenojot un izvērtējot rīcībpolitiku citās politikas jomās, tādās kā izglītība un apmācība, nodarbinātība, veselības aprūpe un labklājība, sociālā politika, pilsētvides plānošana, sports un kultūra, – jomās, kurām ir ietekme uz jauniešu sociāli ekonomisko situāciju.

12.

Izstrādājot jaunatnes politiku vietējā, reģionālā un valsts līmenī, iesaistīt visas attiecīgās nozares gan horizontālajās, gan vertikālajās pārvaldības struktūrās.

13.

Apsvērt tādu visaptverošu jaunatnes stratēģiju īstenošanu, kas sasaista attiecīgas politikas darbības, ar kurām risina jautājumus, ar ko saskaras jaunieši, un vajadzības gadījumā apspriesties ar jauniešiem un jauniešu organizācijām un tos iesaistīt šajā procesā.

14.

Izmantot esošos mehānismus vai apsvērt jaunu mehānismu izveidi jauniešu situācijas uzraudzīšanai un izstrādāt uz pierādījumiem un zināšanām balstītu politiku, integrējot datus un pētījumu rezultātus politikas izstrādē starp jomām, tostarp tad, kad tiek plānoti konkrēti politikas pasākumi.

15.

Regulāri sniegt Padomei un tās sagatavošanas struktūrām jaunāko informāciju par galvenajiem politikas dokumentiem un iniciatīvām ES līmenī, kas skar jauniešu sociāli ekonomisko situāciju.

16.

Apsvērt, kā efektīvi piemērot jauno, saskaņoto Komisijas kopu politikas pieeju, pievēršoties izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jaunieši, un izstrādājot konkrētas starpnozaru darbības.

17.

Izmantojot ES ziņojumu par jaunatni vai citus attiecīgus instrumentus, izvērtēt, kā jaunatnes jautājumi tiek ņemti vērā citās politikas jomās, kurām ir nozīmīga ietekme uz jauniešu dzīvi.

18.

Vēl vairāk veicināt uz pierādījumiem balstītas politikas attīstību, izstrādājot pētniecības projektus sadarbībā ar citām attiecīgām politikas jomām.

19.

Starpnozaru pieeju paredzēt kā vienu no īstenošanas principiem nākotnes ES mēroga jaunatnes politikā, tostarp iespējamā turpmākā ES darba plānā jaunatnes jomā, un paredzēt konkrētus starpnozaru pasākumus programmā sadarbībai jaunatnes jomā pēc 2018. gada.

20.

Stiprināt starpnozaru sadarbību, pilnībā izmantojot programmas Erasmus+ sniegtās iespējas, tostarp tās, kas paredzētas politikas reformas atbalstam.

21.

Savākt pierādījumus, tostarp ekspertu grupu ietvaros, kas izveidotas saskaņā ar ES darba plānu jaunatnes jomā, par to, kā starpnozaru politikas sadarbība var dot pozitīvus rezultātus un labvēlīgi ietekmēt citas sabiedrības jomas, gūstot labumu no pastiprinātā sadarbībā sasniegtās sinerģiskās iedarbības.

22.

Izstrādājot ES ziņojumu par jaunatni, veicināt sadarbību ar citām politikas jomām, un ziņojuma secinājumus ņemt vērā stratēģijas “Eiropa 2020” uzraudzībā.

II.

23.

Pastiprināt partnerības pieejas starp nozarēm attiecībā uz Jauniešu garantijas un citu pasākumu īstenošanu un apmainīties ar labo praksi, jo īpaši attiecībā uz to, kā sasniegt jauniešus.

24.

Meklēt pienācīgu atbalstu tādu pasākumu ilgtermiņa izstrādei un īstenošanai, ko pašreiz finansē saskaņā ar Jauniešu garantijas iniciatīvām un kuros iesaistīta jaunatnes joma.

25.

Lai pievērstos izglītības priekšlaicīgai pamešanai un stiprinātu kompetenču holistisku attīstīšanu, pastiprināt mērķtiecīgu sadarbību starp formālās izglītības iestādēm un neformālās izglītības nodrošinātājiem, tostarp izmantojot elastīgas un jauniešiem piemērotas pieejas.

26.

Veicināt sadarbību starp darbā ar jauniešiem iesaistītajiem un sociālajiem dienestiem, lai kopīgi pievērstos jauniešu sociālajai iekļaušanai un vajadzības gadījumā nodrošinātu savlaicīgu rīcību.

27.

Plānojot un īstenojot iniciatīvas, kas vērstas uz jauniešu kompetenču attīstīšanu, iesaistīt darba pasauli.

28.

Sadarbībā ar vietējām pārvaldes iestādēm, jaunatnes darbiniekiem un citiem profesionāļiem, kas strādā ar jauniešiem, vajadzības gadījumā stiprināt visus pakalpojumus, kas vērsti uz jauniešiem.

29.

Atvieglot sakaru veidošanu un labās prakses apmaiņu Eiropas līmenī starp jaunatnes politikas veidotājiem un nevalstiskām organizācijām, kas iesaistīti Jauniešu garantijas īstenošanā.

30.

Pastiprināt iekšējo koordināciju starp attiecīgiem Komisijas dienestiem saistībā ar tādu iniciatīvu izstrādi, kas vērstas uz jauniešiem, un pastiprināt diskusijas ES līmenī par jaunatnes jautājumiem.

31.

Lai ar konkrētiem starpnozaru projektiem efektīvāk pievērstos jauniešu sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem, apsvērt Eiropas struktūrfondu un programmas Erasmus+ finansējuma iespēju izmantošanu.

32.

Pievērsties iepriekš minētajiem jautājumiem gaidāmajā dalībvalstu savstarpējās mācīšanās procesā saistībā ar starpnozaru jaunatnes politikas pastiprināšanu valsts līmenī, ko organizē saskaņā ar ES darba plānu jaunatnes jomā.

33.

Attiecīgā gadījumā uzaicināt citu nozaru ieinteresētās personas piedalīties pasākumos, piemēram, Eiropas Jaunatnes nedēļā un ES jaunatnes konferencēs, un veicināt informācijas apmaiņu un diskusijas starp nozarēm.

III.

34.

Iesaistīt jauniešus nozīmīgos politikas lēmumos, kas tos skar, izmantojot esošus vai jaunus kanālus jauniešu līdzdalībai, tostarp strukturētā dialoga procesu.

35.

Turpināt veicināt darba ar jauniešiem un neformālās mācīšanās un konkrētu instrumentu, piemēram, Youthpass, atzīšanu citās nozarēs, tādās kā nodarbinātība, izglītība, apmācība un kultūra, un citu attiecīgo ieinteresēto pušu vidū.

36.

Turpināt darba ar jauniešiem un ikdienējās un neformālās mācīšanās atzīšanu un validēšanu, izpētot iespējas, kā ieviest Youthpass sertifikātu ārpus programmas Erasmus+, un attiecīgos gadījumos izmantot to kā valsts instrumentu atzīšanai.

37.

Veicināt un regulāri vairot citu nozaru informētību par sasniegumiem profesionālā un brīvprātīgā darbā ar jauniešiem.

38.

Izstrādāt iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai par brīvprātīgo darbu zinātu, to izprastu, izmantotu un atzītu kā neformālās mācīšanās procesu.

39.

Atbalstīt un veicināt sadarbības iniciatīvu īstenošanu starp formālas un neformālas mācīšanās vidi, kas varētu maksimāli uzlabot mācīšanās rezultātus.

40.

Radīt iespējas un atbalstīt dalībvalstu centienus attiecīgos gadījumos izmantot Youthpass sertifikātu ārpus programmas Erasmus+ kā valsts instrumentu atzīšanai.

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/8

1.

stratēģiju “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas, kurās uzsvērta vajadzība nodrošināt jauniešiem nepieciešamās prasmes un kompetences un risināt augsto jauniešu bezdarba līmeni Eiropā, kā arī kopsavilkuma ziņojumu par stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanu (1), kur kā viens no galvenajiem rezultātiem ir minēta sporta nozares – kā sociālās kohēzijas un iekļaušanas instrumenta – lielā nozīme;

2.

Eiropas Savienības sporta darba plānu 2014.–2017. gadam (2), kurā uzsvērts sporta nozīmīgais devums stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu sasniegšanā, ņemot vērā nozares milzīgo potenciālu veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Vienā no trim darba plāna prioritātēm – “Sports un sabiedrība” – ir akcentēta sporta saikne ar nodarbinātību, izglītību un apmācību;

3.

Padomes Rezolūciju (2006. gada 20. jūlijs) par neformālās un dzīves izglītības nozīmes atzīšanu Eiropas jaunatnes jomā (3), kurā uzsvērts, ka neformālā un ikdienējā mācīšanās var dot jauniešiem iespēju apgūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetences un veicināt viņu personīgo attīstību, sociālo iekļaušanu un aktīvu pilsoniskumu, tādējādi uzlabojot viņu izredzes atrast darbu, un ka darba devējiem, formālajai izglītībai un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā būtu pienācīgi jāapsver to plašāka atzīšana;

4.

Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (4), kurā apzinātas iespējas un mehānismi, kas nodrošina, ka neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm var būt svarīga nozīme nodarbināmības un mobilitātes uzlabošanā, kā arī motivācijas mūžizglītībai stiprināšanā;

5.

līdzdalība tautas sportā (5) pirmkārt un galvenokārt ir fiziska aktivitāte brīvajā laikā, tomēr tā rada arī papildu pievienoto vērtību attiecībā uz veselīgāku un kopumā iekļaujošāku un ilgtspējīgāku sabiedrību Eiropā. Tā var veidot pozitīvu sabiedrības attieksmi un vērtības, kā arī katra indivīda prasmes un kompetences, tostarp caurviju prasmes (6), tādas kā spēja kritiski domāt, uzņemties iniciatīvu, risināt problēmas un sadarboties ar citiem (7);

6.

ir jāreaģē uz pieaugošo vajadzību pēc attīstītas uz zināšanām balstītas ekonomikas, īpaši attiecībā uz caurviju prasmju attīstīšanu un spēju efektīvi piemērot šādas prasmes dažādās nozarēs; laikā, kad prasības darba tirgū strauji mainās, darba devēji augstu vērtē caurviju prasmes, taču bieži norāda, ka jaunajiem darbiniekiem trūkst šādu prasmju;

7.

pastāv neizmantots potenciāls attiecībā uz sporta ieguldījumu caurviju prasmju attīstīšanā, īpaši jauniešiem, jo neformālās (8) un ikdienējās mācīšanās (9) ceļā iegūtās prasmes ir noderīgas personīgajai un profesionālajai attīstībai, tostarp darba tirgū un mūžizglītībā (10);

8.

pirmie soļi, kas veicami, lai atzītu neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā ar tautas sporta palīdzību iegūto caurviju prasmju nozīmi, ir izpratnes veicināšana un redzamība vispirms pašu dalībnieku, vecāku, brīvprātīgo un personāla vidū, kā arī visā sabiedrībā kopumā, tostarp darba devēju vidū;

9.

sports veicina Savienības stratēģisko izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, tostarp steidzamu problēmu risināšanu, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa, tādu kā pastāvīgi augstie jauniešu bezdarba rādītāji (11) Eiropā. Lai visu sporta potenciālu šajā sakarā tālāk attīstītu arī turpmāk, ir svarīgi virzīties uz starpnozaru pieeju, ietverot citas politikas jomas, tādas kā izglītība un apmācība, jaunatne un nodarbinātība, sociālās lietas un sabiedrības veselība;

10.

netradicionālie sporta veidi (12) nereti jo īpaši piesaista jauniešus, tostarp tos, kam ir mazāk iespēju, un šo sporta veidu piedāvātās iespējas varētu izpētīt vēl sīkāk;

11.

tautas sportā, lai veicinātu izpratni, radītu papildu vērtību un ieguvumus, ko tas var piedāvāt attiecībā uz caurviju prasmju attīstīšanu, ļoti svarīgs ir kompetents personāls, tostarp brīvprātīgie;

12.

tautas sportā ieinteresēto personu vidū, sabiedrībā un darba devēju vidū vairot izpratni par to, ka caurviju prasmēm, kas iegūtas, piedaloties tautas sportā, ir personīgā, sociālā un ekonomiskā papildu vērtība, ko var izmantot citās nozarēs;

13.

ar citām attiecīgajām nozarēm un starp ES dalībvalstīm sadarboties un apmainīties ar labo praksi par pozitīvajiem ieguvumiem, ko sniedz prasmes, kas iegūtas tautas sporta jomā ārpus formālās izglītības ar neformālās un ikdienējās mācīšanās palīdzību;

14.

veicināt kompetenta personāla, tostarp brīvprātīgo, zināšanu, prasmju un kompetenču attīstību tautas sporta jomā, lai ar tautas sporta palīdzību vairotu sociālās un izglītojošās vērtības, kā arī caurviju prasmes;

15.

veicināt inovatīvas partnerības starp formālās un neformālās mācīšanās nodrošinātājiem, kā arī jaunatnes nozarē un sporta nozarē, lai izstrādātu mācīšanās pieejas, kas varētu būt noderīgas tautas sporta nozarē;

16.

sekmēt prasmju pašnovērtējumu, īpaši jauniešu vidū, kas ietver ar tautas sporta palīdzību iegūtās caurviju prasmes, kā arī izplatītāko prasmju apliecinājumu un CV veidņu, īpaši Europass, izmantošanu;

17.

izmantot esošos mehānismus, kuru mērķis ir dot iespēju atzīt prasmes un pieredzi, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā sporta jomā;

18.

vēl vairāk uzlabot jauniešu, tostarp to, kam ir mazāk iespēju, vispārējo līdzdalību tautas sportā valsts un vietējā līmenī, un šajā sakarā pētīt netradicionālo sporta veidu pozitīvo potenciālu;

19.

popularizēt to caurviju prasmju nozīmi, kuras audzēkņi ieguvuši ar tautas sporta palīdzību, lai tās varētu efektīvi izmantot visās nozarēs nodarbinātības, mācību mobilitātes vai mūžizglītības nolūkos;

20.

ar tautas sporta nozares palīdzību attīstīto caurviju prasmju pozitīvos rezultātus atzīt un integrēt valstu un Eiropas politikā un stratēģijās, kas attiecas uz sportu, jaunatni, sociālām lietām, veselību, izglītību un nodarbinātību;

21.

atzīt un atbalstīt tautas sporta organizāciju ieguldījumus neformālās mācīšanās iespēju nodrošināšanā;

22.

izpētīt iespējas sadarbībai ar jaunatnes nozari, īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

23.

attiecīgā gadījumā, tostarp Eiropas Sporta nedēļas ietvaros, veicināt iniciatīvas par sporta, kā arī sociāli iekļaujošas sabiedrības veicināšanas izglītojošo nozīmi;

24.

sadarboties, lai paaugstinātu standartus apmācībā un treniņos un treneru un instruktoru, kā arī brīvprātīgo izglītībā, sekmējot informācijas un pieredzes apmaiņu starp politikas veidotājiem un sportā ieinteresētajām personām;

25.

sekmēt brīvprātīgo darbu sporta nozarē un veicināt izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi sportā, jo īpaši apgūstot caurviju prasmes, atzīstot brīvprātīgo darbu kā būtisku neformālās mācīšanās veidu un pastiprinot brīvprātīgo jauniešu valsts un pārrobežu mobilitāti;

26.

veicināt to, lai tiktu efektīvi izmantoti ES finansēšanas instrumenti, tādi kā Erasmus+ programma, kas ir iespēja attīstīt caurviju prasmes, īpaši jauniešu vidū, kā arī sekmēt sociālo iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un lielāku līdzdalību tautas sportā;

27.

izmantot Padomes Ieteikumā (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu paredzēto pārbaudes procesu, lai pievērstos jautājumam par caurviju prasmēm, kas iegūtas ar sporta starpniecību;

28.

veikt pētījumu par sporta ieguldījumu jauniešu nodarbināmībā stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, tostarp par tādu caurviju prasmju aspektiem, kuras iegūtas, piedaloties tautas sportā;

29.

iekļaut sporta aspektu esošās prasmju politikas diskusijās un pasākumos, lai veicinātu izpratni un izpētītu konkrētākus paņēmienus, kā sportā un ar sporta palīdzību apgūt caurviju prasmes;

30.

turpināt, tostarp to ekspertu grupu pilnvaru robežās, kuras izveidotas ar ES sporta darba plānu, apkopot datus, labo praksi un analīzi par sporta sociālo un ekonomisko nozīmi un par to, kā tautas sports sniedz ieguldījumu tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un apmācība, tostarp pievēršoties personīgo un caurviju prasmju attīstīšanai;

31.

atvieglot informācijas un labās prakses apmaiņu, efektīvu mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbības tīklu veidošanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz pieejamāka, pievilcīgāka un daudzveidīgāka tautas sporta attīstību, jo īpaši jauniešiem;

32.

veidot izpratni, īpaši jauniešu un viņu vecāku vidū, par to, ka prasmēm, kas iegūtas sportā un ar sporta palīdzību, var būt īpaša vērtība, ko var izmantot citās nozarēs;

33.

ieguldīt kompetentā personālā, kas savā darbā izmanto vismodernākās metodes, kuras tam ļauj pilnībā izmantot papildu vērtības, ko var nodrošināt sports, tostarp apgūt prasmes;

34.

sporta personāla vidū veicināt izpratni par pozitīvajiem ieguvumiem, ko sniedz caurviju prasmes, kas iegūtas sporta aktivitātēs ar neformālās un ikdienējās mācīšanās palīdzību, un tautas sporta radīto vispārējo sociālo un saimniecisko papildu vērtību;

35.

izpētīt iespējas sadarbībai un labās prakses apmaiņai ar jaunatnes organizācijām, īpaši attiecībā uz neformālās mācīšanās metožu un rīku piemērošanu sporta nozarē;

36.

apmainīties ar labo praksi par to, kā veicināt un dažādot tautas sporta kustību, un apmainīties ar labo praksi attiecībā uz jaunu tautas sporta veidu, piemēram, netradicionālu sporta veidu, attīstību.

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/13

1.

kultūras un radošās nozares ir gan kultūras, gan ekonomiskas vērtības avots. Pēdējos gados ir paveikts nozīmīgs darbs, lai kultūras un radošās nozares nostiprinātu kā būtisku Eiropas sabiedrības un ekonomikas sastāvdaļu un izaugsmes, darbvietu un pārticības avotu. Tomēr to plašāks ieguldījums vēl nav pilnībā atzīts, jo īpaši kultūras un mākslinieciskā radošuma potenciāls rosināt inovācijas citās ekonomikas jomās, sabiedrībā kopumā un katra cilvēka labbūtībai;

2.

pārnesi starp kultūras un radošajām nozarēm un citām nozarēm var uztvert kā procesu, kurā kultūras un radošajām nozarēm raksturīgās zināšanas un prasmes saplūst ar citu nozaru zināšanām un prasmēm, lai radītu inovatīvus un gudrus risinājumus problēmām, ar kurām saskaras mūsdienu sabiedrība;

3.

kultūras un radošo nozaru pārneses efekts var dot ieguvumu visām iesaistītajām nozarēm, jo īpaši, ja tās piedalās ar vienlīdzīgiem nosacījumiem,

4.

kultūras un radošo nozaru pārnese uz citām nozarēm var sniegt daudz un dažādus ieguvumus (1), tostarp šādus:

5.

trūkst izpratnes par to, kāds potenciāls ir mākslas, kultūras un radošuma apvienošanai ar tehnoloģijām, zinātni un uzņēmējdarbību, kā arī nenotiek pietiekama apmaiņa ar labas prakses piemēriem. Konkrēti, kultūras un mākslas katalizatora ietekme uz inovācijām visās nozarēs joprojām netiek pietiekami novērtēta un izmantota;

6.

pārneses efekts rodas dažādu nozaru saskares punktos. Tomēr nozares un politika vēl joprojām bieži tiek organizēta vienas nozares ietvaros, ierobežojot sinerģijas iespējas un inovatīvu risinājumu rašanos. Lai pārvarētu domāšanu vienas nozares ietvaros un veicinātu pārneses efektu, ir vajadzīga plaša stratēģiska pieeja, iesaistot visus dalībniekus – sākot no vietējā un beidzot ar ES līmeni;

7.

ir vajadzīgi uzticami un salīdzināmi dati par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu, kuri ļautu apzināt un analizēt to ieguldījumu kopējā ekonomikā un ietekmi uz plašāku sabiedrību visos līmeņos;

8.

radošo prasmju un kritiskas domāšanas attīstīšana visā formālās izglītības gaitā, kā arī neformālā un ikdienējā mācīšanās procesā, ļautu cilvēkiem labāk izpildīt prasības, kuras tiem izvirza aizvien daudzveidīgāka un uz zināšanām balstīta sabiedrība, kā arī prasīgs un strauji mainīgs darba tirgus;

9.

Eiropas digitālajam vienotajam tirgum vajadzētu veicināt kvalitatīva satura izveidi un izplatīšanu, kura pamatā ir Eiropas kultūras un valodu daudzveidība, un nodrošināt līdzsvarotu ietvaru tiesībām un pienākumiem visā vērtību ķēdē;

10.

investīcijas kultūras un radošajās nozarēs nereti tiek uztvertas kā riskantas un nestabilas, jo to pamatā ir nemateriāli aktīvi. Tāpēc ir jāizstrādā inovatīvi finanšu instrumenti, kas īpaši paredzēti kultūras un radošajām nozarēm un kas nostiprinās to spēju iesaistīties pārnozaru sadarbībā, tostarp starptautiskā līmenī;

11.

vairot visu ieinteresēto personu – jo īpaši politikas veidotāju, radošās jomas profesionāļu, industriju, uzņēmumu un investoru – informētību par to, kādu vērtību kultūrai, ekonomikai un sabiedrībai sniedz pārnozaru sadarbības ceļā īstenots radošums un inovācijas. Šajā nolūkā ir svarīgi veicināt to, lai tiktu plaši izplatīta informācija par labas prakses piemēriem pārnozaru sadarbībā, sasniegtajiem rezultātiem un gūto pieredzi, kā arī veicināt ekspertu tīklošanos un mācīšanos citam no cita;

12.

pārvarēt vienas nozares ietvaros orientētu domāšanu tradicionālajās politikas jomās, kultūras un mākslinieciskā radošuma aspektus labāk integrējot ekonomikas izaugsmes, sociālās politikas, pilsētu un reģionālās attīstības, kā arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijās;

13.

turpināt apzināt pastāvošo rīcībpolitiku un tendences, kuras saistītas ar kultūras un radošo nozaru pārneses efektu, un uzlabot datu vākšanu, lai nostiprinātu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Tas ietver jaunu metodoloģiju izstrādi, ar ko izvērtēt kultūras un radošo nozaru pārneses efektu uz citām industrijām, lai tādējādi labāk apzinātu tā inovatīvo ieguldījumu un izprastu tā plašāko ietekmi;

14.

veicināt radošu ekosistēmu un daudzdisciplināras vides veidošanu kultūras un radošajās nozarēs, izmantojot tādas struktūras kā inovāciju un uzņēmējdarbības centri, jaunizveidotu uzņēmumu atbalsta centri, inkubatori, radošie centri, koprades telpas un tīklošanās programmas;

15.

veicināt kultūras un radošo klasteru un tīklu izveidi valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, lai veicinātu kultūras un radošo eksportu un uzlabotu piekļuvi jauniem tirgiem;

16.

veicināt ar tehnoloģijām nesaistītu, sociālu un pakalpojumu inovāciju izmantošanu tradicionālajās industrijās, piemēram, šajās industrijās ieviešot dizaina domāšanas pieeju (2) un kultūrā balstītu radošumu;

17.

mudināt kultūras un radošās nozares izmantot nākotnes digitālā vienotā tirgus piedāvātās iespējas,

18.

rosināt kultūras un radošo nozaru pārnesi vietējā un reģionālā līmenī, ja iespējams, izmantojot jau pastāvošās iniciatīvas, ciešā sadarbībā ar vietējiem dalībniekiem, NVO, organizācijām un uzņēmumiem. Varētu apsvērt arī daudzdisciplināru klasteru izveidi, aktīvi iesaistoties vietējām un reģionālām iestādēm;

19.

atbalstīt iniciatīvas, ar kurām veicina kultūras un radošo nozaru interešu kopīgu aizstāvību, lai varētu pārvarēt nozaru izolāciju un izstrādāt visaptverošas stratēģiskas pieejas;

20.

veicināt to, ka publiskajā sektorā, risinot sarežģītus jautājumus un izstrādājot uz lietotāju vērstus un efektīvus pakalpojumus, tiek izmantota dizaina domāšanas pieeja (3);

21.

veicināt labvēlīgus apstākļus kultūras un radošajām nozarēm, lai tālāk attīstītu to potenciālu pārnozaru partnerību kontekstā, tostarp, apsverot Eiropas radošo industriju alianses ieteikumus (4), īstenojot atbilstošus pasākumus, tostarp:

22.

veicināt tādu caurviju prasmju attīstīšanu kā radošums, kultūras izpratne un uzņēmējdarbības gars formālās izglītības un neformālās mācīšanās ietvaros. Attiecīgos gadījumos veicināt pārnozaru pieejas starp dažādām jomām augstākās izglītības mācību iestādēs, piemēram, īstenojot kopīgas programmas starp mākslu un kultūru, zinātni, inženierzinātni, tehnoloģiju, uzņēmējdarbību un citām attiecīgām jomām,

23.

izstrādāt plašu stratēģisku pieeju, lai veicinātu kultūras un radošo industriju konkurētspēju un attīstību, reizē uzsverot to lomu inovācijas procesā kopumā visās industrijās;

24.

labāk pielāgot un izplatīt informāciju par pastāvošajām ES programmām un fondiem kultūras un radošajām nozarēm, lai nostiprinātu pārnesi ar citām politikas jomām;

25.

apsvērt iespēju izmantot finansējumu, kas pieejams saskaņā ar pastāvošajiem ES finanšu instrumentiem, tostarp “Radošo Eiropu”, “Apvārsni 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Erasmus+ un COSME, pārneses projektiem, kuru mērķis ir, piemēram:

un bez kavēšanās sākt sagatavošanas darbības, kuras nepieciešamas, lai 2016. gadā uzsāktu Kultūras un radošo nozaru garantiju fonda (8) darbību;

26.

turpināt darbu, ko sākuši tās dienesti, piemēram, Eurostat un Kopīgais pētniecības centrs, lai izstrādātu informāciju un datus attiecībā uz kultūras un radošo nozaru pārnesi uz citām ekonomikas jomām un politikas jomām, kā arī uz izaugsmi kopumā,

27.

2018. gadā izvērtēt šo secinājumu īstenošanu. Izvērtēšanas mērķis būs novērtēt dalībvalstu un Komisijas gūtos panākumus, veicot pasākumus saskaņā ar šiem secinājumiem (9). Par izvērtēšanas formu un apmēru vajadzētu konsultēties ar dalībvalstīm, un tai vajadzētu būt vieglai un lietderīgai.

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/17

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā, kurā zināšanas, prasmes un attieksme, kas vajadzīgas digitālās kompetences (2) izkopšanai, ir minētas kā vienas no pamatprasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai aktivitātei, sociālajai iekļaušanai un nodarbinātībai (3), un kurā uzsvērts, cik būtiska ir izglītības un apmācības loma, lai nodrošinātu to, ka visiem jauniešiem ir iespēja attīstīt un uzlabot šādu kompetenci.

2.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 22. maijs) par jaunrades un jauninājumu veicināšanu ar izglītību un mācībām, kuros jo īpaši uzsvērta skolotāju un mācību vides izšķiroši svarīgā nozīme, rūpējoties par katra bērna radošo potenciālu un atbalstot to (4).

3.

Padomes secinājumus (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (5), kuros noteica uzdevumu sekmēt jaunradi un inovācijas visos izglītības un apmācības līmeņos kā vienu no sistēmas četriem stratēģiskajiem mērķiem un noteica tādas caurviju pamatiemaņas kā digitālās kompetences apgūšanu par vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai to panāktu.

4.

Padomes secinājumus (2009. gada 27. novembris) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālā vidē, kuros uzsvērta nepieciešamība ne tikai pēc plašākas piekļuves jaunām tehnoloģijām, bet arī pēc to atbildīgas lietošanas (6).

5.

Padomes secinājumus (2011. gada 20. maijs) par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi (7), kuros atzīts, ka kvalitatīva pirmsskolas izglītība un aprūpe palīdz ģimenei, kam ir galvenā loma, un izveido nepieciešamo pamatu valodas apguvei, sekmīgai mūžizglītībai, sociālai integrācijai, personības attīstībai un nodarbinātībai, vienlaikus sekmējot gan kognitīvo, gan citu prasmju ieguvi.

6.

Padomes secinājumus (2011. gada 29. novembris) par kultūras un radošajām prasmēm, kā arī to lomu Eiropas intelektuālā kapitāla veidošanā (8), kuros atzīts, ka minētās prasmes ir ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes pamats Eiropā, jo īpaši izmantojot inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi.

7.

Padomes secinājumus (2011. gada 29. novembris) par bērnu aizsardzību digitālajā pasaulē (9), kuros uzsvērts, cik svarīgi ir palielināt bērnu informētību par iespējamiem apdraudējumiem, ar ko viņi saskaras digitālajā pasaulē, un aicināts ievērot konsekvenci drošības tiešsaistē un mediju lietotprasmes veicināšanā gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs un aprūpes iestādēs.

8.

Padomes secinājumus (2012. gada 26. novembris) par rakstpratību, kuros norādīts, ka izglītības sistēmas pagaidām līdz galam neizmanto jauno tehnoloģiju ietekmi uz rakstpratību un ka mācību materiālu un metožu pārskatīšana, ņemot vērā aizvien pieaugošo digitalizāciju, un skolotāju atbalstīšana jaunu pedagoģijas metožu izmantošanā var pastiprināt izglītojamo motivāciju (10).

9.

Padomes secinājumus (2012. gada 26. novembris) par Eiropas stratēģiju “Bērniem labāks internets” (11), kuros uzsvērts izglītības nozares un vecāku nozīmīgais uzdevums, palīdzot bērniem izmantot interneta sniegtās iespējas drošā un pozitīvā veidā, kā arī tas, cik svarīgi ir skolotājiem un vecākiem sekot līdzi tehnoloģijām, kas nepārtraukti attīstās.

10.

Padomes secinājumus (2014. gada 20. maijs) par skolotāju efektīvu izglītību, kuros uzsvērts tas, cik svarīgi ir pašiem skolotājiem iegūt pietiekamu izpratni par digitālajiem mācību līdzekļiem un brīvi pieejamajiem izglītības resursiem, lai tos efektīvi un pienācīgi lietotu mācīšanas procesā un ļautu izglītojamajiem attīstīt savu digitālo kompetenci (12).

1.

Radošuma, inovāciju un digitālās kompetences veicināšana, izmantojot izglītību jau agrīnā bērnībā (13), var vēlāk attaisnoties, nodrošinot pamatu turpmākai izglītībai, ļaujot iegūt zināšanas jau daudz augstākā līmenī un vispārēji uzlabojot bērnu spējas attīstīt radošumu un kritisku domāšanu un kļūt par rītdienas Eiropas atbildīgiem pilsoņiem, kas spēj tikt galā ar izaicinājumiem arvien vairāk savstarpēji saistītā un globalizētā pasaulē.

2.

Spēja būt inovatīvam un izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus lielā mērā ir atkarīga no to priekšrocību izmantošanas, ko sniedz digitālā revolūcija, kura apbrīnojamā ātrumā maina ekonomiku un sabiedrību, un tas nozīmē, ka nākamajās desmitgadēs ekonomiskie panākumi cita starpā būs atkarīgi no pilsoņiem, kuri izrāda radošumu un inovatīvās spējas un kuriem ir augsta līmeņa digitālā kompetence.

3.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc digitāli kompetentiem lietotājiem un IKT profesionāļiem, Eiropai jārisina jautājums par to, kā nodrošināt iespēju visiem pilsoņiem atraisīt to radošo un inovatīvo potenciālu un attīstīt digitālo kompetenci, izmantojot mūžizglītību.

1.

Izglītības un apmācības sistēmām apvienojumā ar neformālo un ikdienējo mācīšanos ir būtiska nozīme, lai no agras bērnības attīstītu radošas un inovatīvās spējas kā pamatfaktorus, kas ne tikai stiprina ekonomikas konkurētspēju un nodarbināmību nākotnē, bet vienlīdz nozīmīgi veicina personisko izaugsmi un attīstību, sociālo iekļaušanu un pilsonisko aktivitāti.

2.

Skolotājiem un pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistiem ir izšķiroša loma, stimulējot bērnu zinātkāri, iztēli un vēlmi eksperimentēt un palīdzot viņiem attīstīt ne tikai pamatiemaņas un īpašas zināšanas, bet arī caurviju prasmes, kas nepieciešamas radošumam un inovācijām, piemēram, kritisku domāšanu, problēmu risināšanu un iniciatīvas izrādīšanu.

3.

Mācības rotaļājoties, kas var ietvert spēles un digitālos rīkus ar pedagoģisku vērtību, ne tikai stimulē iztēli, intuīciju un zinātkāru prātu, bet arī spēju sadarboties un risināt problēmas, un tāpēc ir svarīgas ikviena bērna attīstībai un mācībām, īpaši agrīnā vecumā.

4.

Tam visam ir nozīmīga ietekme saistībā ar pedagoģiskās pieejas, mācību resursu un mācību vides modernizāciju, kā arī saistībā ar skolotāju un pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu sākotnējo apmācību un pastāvīgu profesionālo attīstību, kurai jānodrošina, ka viņi spēj rosināt bērnos radošumu un inovācijas, savā mācīšanā demonstrējot šos aspektus.

5.

Lai gan digitālie rīki nevar aizstāt būtiskas klases nodarbības, aktivitātes un materiālus, šādu rīku izmantošana un to iekļaušana attiecīgos gadījumos mācīšanas un mācību procesā var uzlabot šo procesu kvalitāti un efektivitāti, kā arī paaugstināt skolēnu motivāciju, izpratni un mācību rezultātus.

6.

Digitālās kompetences efektīvai un vecumam atbilstošai attīstībai pirmsskolas izglītības un aprūpes un sākumskolas posmā ir nopietna ietekme saistībā ar pedagoģisko pieeju, izvērtējumu, pedagoģiskajiem resursiem un mācību vidi, kā arī saistībā ar digitālās plaisas mazināšanu.

7.

Vienlīdz būtiski tam ir ietekme gan uz skolotāju, gan pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu sākotnējo izglītību un pastāvīgu profesionālās kompetences pilnveidi nolūkā nodrošināt to, ka viņi attīsta spējas, metodes un prasmes, kā veicināt jaunu tehnoloģiju efektīvu un atbildīgu izmantošanu pedagoģiskiem mērķiem un kā atbalstīt bērnus digitālās kompetences veidošanā.

8.

Pasaulē, kurā daudzi bērni diezgan labi sadzīvo ar digitālajiem medijiem, izglītībai un apmācībai ir arī svarīga loma, lai veicinātu digitālo rīku drošu un atbildīgu izmantošanu un attīstītu mediju lietotprasmi, proti, spēju ne tikai piekļūt digitāli radītam saturam, bet arī – kas ir vēl svarīgāk – šādu saturu interpretēt, lietot, koplietot, radīt un kritiski izvērtēt.

1.

Mudināt skolotāju izglītības iestādes, pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu mācību iestādes un profesionālās pilnveides nodrošinātājus pielāgot savas programmas tā, lai tajās iekļautu jaunus mācīšanās līdzekļus un attīstītu atbilstošas pedagoģijas metodes, kuru mērķis ir jau no agras bērnības sekmēt radošumu un inovācijas.

2.

Mudināt attiecīgi izglītības iestādes vai attiecīgās valsts un pašvaldības iestādes aprīkot skolas un pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes piemērotā līmenī, lai rosinātu radošās un inovatīvās spējas.

3.

Mudināt gan skolotājiem, gan pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistiem paredzēto sākotnējās un turpmākās profesionālās kompetences pilnveides nodrošinātājus pievērst vērību efektīvām metodēm zinātkāres, vēlmes eksperimentēt, radošas un kritiskas domāšanas un kultūras izpratnes veicināšanai, piemēram, izmantojot mākslu, mūziku un teātri, kā arī izpētīt radošu partnerību potenciālu.

4.

Veicināt tādus formālas, neformālas un ikdienējas mācīšanās pasākumus bērniem, kas vērsti uz radošuma un inovāciju sekmēšanu, vienlaikus atzīstot vecāku un ģimenes svarīgo nozīmi.

5.

Sekmēt piekļuvi IKT un to veicināšanu un digitālās kompetences attīstību, izmantojot vecumam atbilstošu saskarsmi ar digitālajiem līdzekļiem un to lietošanu visā pirmsskolas izglītības un sākumskolas izglītības laikā, vienlaikus atzīstot vecāku un ģimenes svarīgo nozīmi, kā arī dažādās mācīšanās vajadzības dažādos vecumos.

6.

Mudināt izstrādāt un lietot digitālos līdzekļus mācību nolūkos, kā arī izmantot pedagoģisko pieeju, kas veicina prasmju pilnveidi visās jomās, tostarp jo īpaši rakstpratību, rēķināšanas prasmi, matemātikas, zinātnes, tehnoloģiju un svešvalodu apguvi – nolūkā risināt dažas no problēmām, kuras tika uzsvērtas nesen veiktās starptautiskās aptaujās (14).

7.

Mudināt attiecīgi izglītības iestādes vai attiecīgās valsts un pašvaldības iestādes aprīkot skolas un pirmsskolas izglītības iestādes piemērotā līmenī, lai veicinātu vecumam atbilstošu digitālās kompetences attīstību, jo īpaši izvēršot dažādu digitālo līdzekļu un infrastruktūras nodrošinājumu.

8.

Mudināt skolotāju un pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu izglītotājus, skolotājus, pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistus un skolu vadītājus, izmantojot gan sākotnējo izglītību, gan turpmāko kompetenču pilnveidi, pašiem pilnveidot digitālo kompetenci pietiekamā līmenī, tostarp spēju lietot IKT mācību procesā, kā arī izstrādāt efektīvas metodes, kā sekmēt mediju lietotprasmi jau no agras bērnības.

9.

Izpētīt digitālo līdzekļu potenciālu atbalstīt mācīšanos dažādos apstākļos un sniegt individualizētākas pieejas mācībām, kas var būt piemērotas plašam spēju spektram – no ļoti talantīgiem bērniem līdz bērniem ar zemu prasmju līmeni –, kā arī bērniem no nelabvēlīgas vides un bērniem ar īpašām vajadzībām.

10.

Veicināt saziņu un sadarbību starp skolām un skolotājiem reģionu, valstu, kā arī Eiropas un starptautiskā līmenī, tostarp izmantojot e-Twinning.

11.

Izpētīt sadarbības iespējas ar atvērtā pirmkoda kopienu attiecībā uz inovatīviem mācību līdzekļiem un digitālo radošumu.

12.

Censties veicināt izglītošanu par medijiem un to lietotprasmi, jo īpaši drošu un atbildīgu digitālo tehnoloģiju lietošanu pirmsskolas izglītībā un sākumskolas izglītībā.

1.

Veikt atbilstošus pasākumus un īstenot ierosmes, kuru mērķis ir veicināt radošumu, inovācijas un digitālo kompetenci pirmsskolas izglītībā un sākumskolas izglītībā, efektīvi izmantojot Eiropas resursus, piemēram, programmu Erasmus+ un Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai atbalstītu šādus pasākumus un ierosmes.

2.

Veicināt un attīstīt sadarbību, labās prakses apmaiņu un savstarpēju mācīšanos par to, kā veicināt radošumu, inovācijas un digitālo kompetenci pirmsskolas izglītībā un sākumskolas izglītībā, kā arī izmantojot neformālo un ikdienējo mācīšanos.

3.

Ar pētījumu palīdzību apzināt piemērus visefektīvākajām metodēm un praksei, ko skolotāji un pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālisti varētu izmantot katrā pirmsskolas izglītības un aprūpes un sākumskolas izglītības posmā, lai palīdzētu bērniem attīstīt radošās un inovatīvās spējas, kā arī attīstīt digitālo kompetenci. Šajā sakarā attiecīgos gadījumos apsvērt iespēju īstenot pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu kvalitātes sistēmas pamatprincipus.

1.

Turpināt aizsākto darbu ar “ET2020” darba grupām caurviju prasmju un digitālas un tiešsaistes mācīšanās jomā, lai attiecīgos gadījumos jau no agrīna vecuma veicinātu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstību.

2.

Veicināt sadarbību un savstarpēju mācīšanos Eiropas līmenī, izmantojot gan stratēģisko sistēmu “ET2020”, gan programmu Erasmus+.

3.

Izmantojot esošos līdzekļus un ziņojumus un izvairoties radīt papildu administratīvo slogu, turpināt pārraudzīt jomas, uz kurām attiecas šie secinājumi.

—

Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (ISCED) līmenim 0.2 (pirmsskolas izglītība): “Izglītība, kas paredzēta, lai atbalstītu agrīnu attīstību, gatavojoties līdzdalībai skolas un sabiedrības dzīvē. Programmas, kas izveidotas bērniem no 3 gadu vecuma līdz sākumskolas izglītības uzsākšanai.”

—

ISCED 1. līmenim (sākumskolas izglītība): “Programmas, kas parasti izveidotas, lai skolēni apgūtu lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pamatprasmes un iegūtu stabilu mācību pamatu.”

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/22

Council of the European Union

General Secretariat

DG C 1C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/23

27.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/24