ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
58. sējums |
Paziņojums Nr. |
Saturs |
Lappuse |
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
Eiropas Savienības Tiesa |
|
2015/C 026/01 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī |
|
V Atzinumi |
|
|
JURIDISKAS PROCEDŪRAS |
|
|
Tiesa |
|
2015/C 026/02 |
||
2015/C 026/03 |
||
2015/C 026/04 |
||
2015/C 026/05 |
||
2015/C 026/06 |
||
2015/C 026/07 |
||
2015/C 026/08 |
||
2015/C 026/09 |
||
2015/C 026/10 |
||
2015/C 026/11 |
||
2015/C 026/12 |
||
2015/C 026/13 |
||
2015/C 026/14 |
||
2015/C 026/15 |
||
2015/C 026/16 |
||
2015/C 026/17 |
||
2015/C 026/18 |
||
2015/C 026/19 |
||
2015/C 026/20 |
||
2015/C 026/21 |
||
2015/C 026/22 |
||
2015/C 026/23 |
||
2015/C 026/24 |
||
2015/C 026/25 |
||
2015/C 026/26 |
||
2015/C 026/27 |
||
|
Vispārējā tiesa |
|
2015/C 026/28 |
||
2015/C 026/29 |
||
2015/C 026/30 |
||
2015/C 026/31 |
||
2015/C 026/32 |
||
2015/C 026/33 |
||
2015/C 026/34 |
||
2015/C 026/35 |
||
2015/C 026/36 |
||
2015/C 026/37 |
||
2015/C 026/38 |
||
2015/C 026/39 |
||
2015/C 026/40 |
||
2015/C 026/41 |
||
2015/C 026/42 |
||
2015/C 026/43 |
||
2015/C 026/44 |
||
2015/C 026/45 |
||
2015/C 026/46 |
||
2015/C 026/47 |
||
2015/C 026/48 |
Lieta T-755/14: Prasība, kas celta 2014. gada 14. novembrī – Herbert Smith Freehills/Komisija |
|
2015/C 026/49 |
||
2015/C 026/50 |
Lieta T-770/14: Prasība, kas celta 2014. gada 21. novembrī – Itālija/Komisija |
|
2015/C 026/51 |
Lieta T-774/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. novembrī – Ica Foods/ITSB – San Lucio (GROK) |
|
2015/C 026/52 |
||
2015/C 026/53 |
Lieta T-778/14: Prasība, kas celta 2014. gada 26. novembrī – Ugly/ITSB – Group Lottuss (COYOTE UGLY) |
|
2015/C 026/54 |
||
|
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa |
|
2015/C 026/55 |
||
2015/C 026/56 |
||
2015/C 026/57 |
||
2015/C 026/58 |
||
2015/C 026/59 |
Lieta F-106/14: Prasība, kas celta 2014. gada 9. oktobrī – ZZ/Komisija |
|
2015/C 026/60 |
Lieta F-108/14: Prasība, kas celta 2014. gada 10. oktobrī – ZZ/Komisija |
|
2015/C 026/61 |
Lieta F-110/14: Prasība, kas celta 2014. gada 15. oktobrī – ZZ/Komisija |
|
2015/C 026/62 |
Lieta F-112/14: Prasība, kas celta 2014. gada 17. oktobrī – ZZ u.c./Komisija |
|
2015/C 026/63 |
Lieta F-116/14: Prasība, kas celta 2014. gada 23. oktobrī – ZZ/Komisija |
|
2015/C 026/64 |
Lieta F-118/14: Prasība, kas celta 2014. gada 23. oktobrī – ZZ/Padome |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Savienības Tiesa
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/1 |
Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī
(2015/C 026/01)
Jaunākā publikācija
Iepriekšējās publikācijas
Šie teksti pieejami
EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
V Atzinumi
JURIDISKAS PROCEDŪRAS
Tiesa
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/2 |
Tiesas (virspalāta) 2014. gada 26. novembra spriedums – Eiropas Parlaments (C-103/12), Eiropas Komisija (C-165/12)/Eiropas Savienības Padome
(Apvienotās lietas C-103/12 un C-165/12) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmums 2012/19/ES - Juridiskais pamats - LESD 43. panta 2. un 3. punkts - Divpusējs nolīgums par pieļaujamās nozvejas pārpalikuma izmantošanas atļaušanu - Trešās ieinteresētās valsts izvēle, kurai Savienība ļauj izmantot bioloģiskos resursus - Ekskluzīva ekonomiskā zona - Politisks lēmums - Zvejas iespēju noteikšana)
(2015/C 026/02)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji – L. G. Knudsen, I. Liukkonen un I. Díez Parra) (C-103/12), Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouquet un E. Paasivirta) (C-165/12)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – A. Westerhof Löfflerová un A. de Gregorio Merino)
Puses, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, E. Ruffer un D. Hadroušek), Spānijas Karaliste (pārstāvis – N. Díaz Abad), Francijas Republika (pārstāvji – G. de Bergues, D. Colas un N. Rouam), Polijas Republika (pārstāvji – B. Majczyna un M. Szpunar)
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Padomes 2011. gada 16. decembra Lēmumu 2012/19/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu Deklarāciju par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; |
2) |
atstāt spēkā Lēmuma 2101/19/ES sekas līdz brīdim, kad saprātīgā laikā, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas dienas, stājas spēkā jauns lēmums, kas balstīts uz atbilstošu juridisko pamatu, proti, LESD 43. panta 2. punktu kopā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu; |
3) |
Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus; |
4) |
Čehijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Polijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/3 |
Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 26. novembra spriedums (Tribunale di Napoli, Corte costituzionale (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Raffaella Mascolo (C-22/13), Alba Forni (C-61/13), Immacolata Racca (C-62/13)/Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca, Fortuna Russo/Comune di Napoli (C-63/13), Carla Napolitano, Salvatore Perrella, Gaetano Romano, Donatella Cittadino, Gemma Zangari/Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca (C-418/13)
(Apvienotās lietas C-22/13, no C-61/13 līdz C-63/13 un C-418/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - Secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Izglītība - Publiskais sektors - Vakanto un pieejamo amata vietu aizstāšana, līdz tiek pabeigtas konkursu procedūras - 5. klauzulas 1. punkts - Pasākumi, lai novērstu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu - Jēdziens “objektīvi iemesli”, kas attaisno šādu līgumu slēgšanu - Sankcijas - Pārkvalifikācijas aizliegums darba attiecībās uz nenoteiktu laiku - Tiesību uz zaudējumu atlīdzību neesamība)
(2015/C 026/03)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale di Napoli, Corte costituzionale
Pamatlietas puses
Prasītāji: Raffaella Mascolo (C-22/13), Alba Forni (C-61/13), Immacolata Racca (C-62/13), Fortuna Russo (C-63/13), Carla Napolitano, Salvatore Perrella, Gaetano Romano, Donatella Cittadino, Gemma Zangari (C-418/13)
Atbildētāji: Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca (C-22/13, C-61/13, C-62/13), Comune di Napoli (C-63/13), Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca (C-418/13)
Piedaloties: Federazione Gilda-Unams, Federazione Lavoratori della Conoscenza (FLC CGIL), Confederazione Generale Italiana del Lavoro (CGIL) (C-22/13, no C-61/13 līdz C-62/13)
Rezolutīvā daļa:
1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas iekļauts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru, līdz tiek pabeigtas konkursa procedūras štata mācībspēku pieņemšanai darbā valsts skolās, ir ļauts atjaunot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizpildītu vakantās un pieejamās skolotāju, kā arī administratīvā, tehniskā un atbalsta personāla amata vietas, nenorādot precīzu termiņu konkursu pabeigšanai un izslēdzot jebkādu iespēju šiem skolotājiem un minētajam personālam saņemt zaudējumu, kas, iespējams, radušies, veicot šādu atjaunošanu, atlīdzību. Faktiski šķiet, ka šāds tiesiskais regulējums, kas gan ir jāpārbauda iesniedzējtiesām, pirmkārt, neļauj atvasināt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, lai pārbaudītu, vai tiešām šādu līgumu atjaunošana atbilst patiesai vajadzībai un ir piemērota un vajadzīga attiecīgā mērķa sasniegšanai, un, otrkārt, neparedz nekādus pasākumus, kas novērstu un sodītu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/4 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 26. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Green Network SpA/Autorità per l'energia elettrica e il gas
(Lieta C-66/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsta režīms elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, patēriņam - Elektroenerģijas ražotāju un importētāju pienākums iepludināt valsts tīklā konkrētu daudzumu elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, vai pretējā gadījumā iegādāties “zaļos sertifikātus” no kompetentās iestādes - Pierādījums par šādu iepludināšanu, kam nepieciešams iesniegt sertifikātu par ražotās vai importētās elektroenerģijas zaļo izcelsmi - Trešajā valstī izsniegto sertifikātu pieņemamība, kas pakļauta nosacījumam par divpusējā nolīguma starp šo trešo valsti un attiecīgo dalībvalsti vai nolīguma starp šīs dalībvalsts tīkla pārvaldītāju un līdzvērtīgu trešās valsts iestādi noslēgšanu - Direktīva 2001/77EK - Kopienas ārējā kompetence - Lojāla sadarbība)
(2015/C 026/04)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītāja: Green Network SpA
Atbildētāja: Autorità per l'energia elettrica e il gas
Piedaloties: Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE
Rezolutīvā daļa:
1) |
EKL ir jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus [atjaunojamos energoresursus], noteikumus, tādējādi, ka Eiropas Kopienai ir ārējā ekskluzīvā kompetence, kas nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kāda ir pamatlietā, kurā ir paredzēts piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iegādāties zaļos sertifikātus, lai valsts patēriņa tirgū importētu elektroenerģiju no trešās valsts, tādēļ, ka iepriekš starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti noslēgts nolīgums par to, ka šādi importētā elektroenerģija tiek ražota no atjaunotajiem energoresursiem un tas tiek garantēts saskaņā ar tādu pašu kārtību, kas paredzēta šīs direktīvas 5. pantā; |
2) |
Savienības tiesības nepieļauj to, ka pēc tam, kad tādu tiesību normu kā šī sprieduma lemjošās daļas 1. punktā minētā valsts tiesa noraida tādēļ, ka tā nav saderīga ar šo tiesību noteikumu, minētā tiesa aizvietošanas kārtībā piemērotu iepriekšējo valsts tiesību normu, kura pēc būtības ir līdzvērtīga minētajai normai un kurā ir paredzēts piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iegādāties zaļos sertifikātus, lai valsts patēriņa tirgū no trešās valsts importētu elektroenerģiju, tādēļ, ka iepriekš ir noslēgts nolīgums starp valsts tīkla pārvaldītāju un līdzvērtīgu vietējo šīs trešās valsts iestādi, kas nosaka kārtību, kādā veicamas vajadzīgās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka šādi importētā elektroenerģija ir ražota no atjaunojamiem energoresursiem. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/5 |
Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 20. novembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Novo Nordisk Pharma GmbH/S
(Lieta C-310/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 85/374/EEK - Patērētāju tiesību aizsardzība - Atbildība par produktiem ar trūkumiem - Direktīvas materiālā piemērošanas joma - Īpaša atbildības sistēma, kas pastāvēja direktīvas paziņošanas datumā - Valsts atbildības sistēmas, kas atļauj saņemt informāciju par zāļu blakusparādībām, pieļaujamība)
(2015/C 026/05)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Novo Nordisk Pharma GmbH
Atbildētāja: S
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem, kas ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 10. maija Direktīvu 1999/34/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā, ar kuru ir izveidota īpaša atbildības sistēma šīs direktīvas 13. panta izpratnē, kas pēc šī regulējuma grozīšanas, kura notikusi pēc šīs direktīvas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij datuma, paredz, ka patērētājam ir tiesības prasīt zāļu ražotajam informāciju par šī produkta blakusparādībām.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/5 |
Tiesas (devītā palāta) 2014. gada 20. novembra spriedums – Eiropas Komisija/Polijas Republika
(Lieta C-356/13) (1)
(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 91/676/EEK - Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti - Ūdeņu, ko ietekmē piesārņojums, vai ūdeņu, ko varētu ietekmēt piesārņojums, nepietiekama definīcija - Jutīgo zonu nepietiekama noteikšana - Rīcības programmas - Nepilnīgi pasākumi)
(2015/C 026/06)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Manhaeve un K. Herrmann)
Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)
Rezolutīvā daļa:
1) |
nepietiekami definējot ūdeņus, ko varētu ietekmēt piesārņojums ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem, nepietiekami nosakot jutīgās zonas un pieņemot Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, 5. pantā paredzētās rīcības programmas, kuras ietver ar šo direktīvu nesaderīgus pasākumus, Polijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 91/676 3. pantā, kas skatīts kopā ar tās I pielikumu, un minētās direktīvas 5. pantā, kas skatīts kopā ar tās II pielikuma A punkta 2) apakšpunktu, kā arī III pielikuma 1. punkta 1) apakšpunktu, paredzētos pienākumus; |
2) |
prasību pārējā daļā noraidīt; |
3) |
Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/6 |
Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 19. novembra spriedums (Supreme Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – The Queen, pēc lūguma, ko iesniegusi: ClientEarth/The Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs
(Lieta C-404/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Gaisa kvalitāte - Direktīva 2008/50/EK - Slāpekļa dioksīda robežlielumi - Pienākums lūgt noteiktā termiņa pagarinājumu, iesniedzot gaisa kvalitātes plānu - Sankcijas)
(2015/C 026/07)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
Supreme Court of the United Kingdom
Pamatlietas puses
Prasītāja: The Queen, pēc lūguma, ko iesniegusi: ClientEarth
Atbildētāji: The Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs
Rezolutīvā daļa:
1. |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tās XI pielikumā norādīto slāpekļa dioksīda robežlielumu sasniegšanas termiņu varētu pagarināt ilgākais par pieciem gadiem, dalībvalstij šajā normā ir noteikts pienākums iesniegt lūgumu, tiklīdz, ņemot vērā visu pieejamo informāciju, objektīvi var tikt secināts, ka neatkarīgi no tā, ka šī dalībvalsts ir veikusi visus atbilstošos pasākumus piesārņojuma mazināšanai, šie robežlielumi noteiktajā termiņā konkrētā zonā vai aglomerācijā nevarēs tikt sasniegti. Direktīvā 2008/50 nav paredzēts neviens izņēmums no tās 22. panta 1. punktā paredzētā pienākuma; |
2. |
gadījumā, ja izrādās, ka konkrētā dalībvalsts kādā zonā vai aglomerācijā nevarēs ievērot Direktīvas 2008/50 XI pielikumā noteiktos slāpekļa dioksīda robežlielumus pēc šajā pielikumā noteiktā datuma, proti, 2010. gada 1. janvāra, ja dalībvalsts nav lūgusi termiņa pagarinājumu saskaņā ar Direktīvas 2008/50 22. panta 1. punktu, tikai gaisa kvalitātes plāna izstrāde atbilstoši šīs direktīvas 23. panta 1. punkta otrajai daļai vien nav pamats uzskatīt, ka šī dalībvalsts tomēr ir izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti minētās direktīvas 13. pantā; |
3. |
līdzko dalībvalsts nav ievērojusi prasības, kuras izriet no Direktīvas 2008/50 13. panta 1. punkta otrās daļas, vienlaikus nelūdzot piešķirt termiņa pagarinājumu atbilstoši šīs direktīvas 22. pantā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentajai valsts tiesai, kurā tiek izskatīta attiecīgā lieta, attiecībā pret valsts iestādi ir jāvērš visi nepieciešamie pasākumi, piemēram, izpildrīkojums, lai šī iestāde izstrādātu ar šo direktīvu prasīto plānu atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/7 |
Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 20. novembra spriedums – Intra–Presse/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Golden Balls Ltd
(Apvienotās lietas C-581/13 P un C-582/13 P) (1)
(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - 8. panta 5. punkts - Vārdiska preču zīme “GOLDEN BALLS” - Agrākas Kopienas preču zīmes “BALLON D’OR” īpašnieka iebildumi - Konkrētā sabiedrības daļa - Apzīmējumu līdzība - Sajaukšanas iespēja)
(2015/C 026/08)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Intra–Presse (pārstāvji – P. Péters, advokāts, T. de Haan, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Folliard–Monguiral), Golden Balls Ltd (pārstāvis – M. Edenborough QC)
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumus Golden Balls/ITSB – Intra-Presse (“GOLDEN BALLS”) (T-448/11, EU:T:2013:456) un Golden Balls/ITSB – Intra-Presse (“GOLDEN BALLS”) (T-437/11, EU:T:2013:441), ciktāl ar tiem ir noraidīti divi Intra-Presse SAS iesniegtie lūgumi atcelt tiesību aktu; |
2) |
apelācijas sūdzības pārējā daļā noraidīt; |
3) |
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 22. jūnija lēmuma lietā R 1432/2010–1 rezolutīvās daļas 2. punktu un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 26. maija lēmuma lietā R 1310/2010–1 rezolutīvās daļas 2. punktu; |
4) |
Intra–Presse SAS, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Golden Balls Ltd sedz savus tiesvedībā pirmajā instancē un apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/7 |
Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 20. novembra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Rohm Semiconductor GmbH/Hauptzollamt Krefeld
(Lieta C-666/13) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Tarifu klasifikācija - Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Pozīcijas 8541 un 8543 - Datu pārraidīšanai un uztveršanai nelielā attālumā izmantojami moduļi - Apakšpozīcijas 8543 89 95 un 8543 90 80 - Elektrisko mašīnu un iekārtu daļu jēdziens)
(2015/C 026/09)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Finanzgericht Düsseldorf
Pamatlietas puses
Prasītāja: Rohm Semiconductor GmbH
Atbildētāja: Hauptzollamt Krefeld
Rezolutīvā daļa:
1) |
Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1832/2002, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi moduļi, no kuriem ikkatrs sastāv no gaismas diodes, fotodiodes un vairāku citu pusvadītāju ierīču saslēguma un kuri var tikt lietoti kā infrasarkanie pārraidīšanas/uztveršanas moduļi, ja tie izmanto iekārtu, kurās tie ir iebūvēti, elektropadevi, pieder pie šīs nomenklatūras pozīcijas 8543; |
2) |
Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1832/2002, I pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi moduļi kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta, kas ir iebūvēti iekārtās, kuru mehāniskajai vai elektriskajai darbībai tie nav vajadzīgi, nav daļas šīs nomenklatūras apakšpozīcijas 8543 90 80 izpratnē, bet pieder pie minētās nomenklatūras apakšpozīcijas 8543 89 95, kas attiecas uz citām speciālām elektriskajām mašīnām un iekārtām, kuras nav minētas citur šīs pašas nomenklatūras 85. nodaļā. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/8 |
Tiesas (astotā palāta) 2014. gada 20. novembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Direction générale des douanes et droits indirects, Chef de l'agence de poursuites de la Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières, Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon/Utopia SARL
(Lieta C-40/14) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem - Dzīvnieki, kas ir īpaši sagatavoti izmantošanai laboratorijā - Publisko tiesību iestāde vai sabiedriskā labuma iestāde, vai privāta iestāde, kas saņēmusi atļauju - Importētājs, kura klienti ir šādas iestādes - Iepakojums - Būri dzīvnieku pārvadāšanai)
(2015/C 026/10)
Tiesvedības valoda – franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Pamatlietas puses
Prasītāji: Direction générale des douanes et droits indirects, Chef de l'agence de poursuites de la Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières un Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon
Atbildētāja: Utopia SARL
Rezolutīvā daļa:
1) |
Padomes 1983. gada 28. marta Regulas (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kurā grozījumi ir izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 60. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dzīvnieki, kas ir īpaši sagatavoti izmantošanai laboratorijā un kurus importētājs ieved Savienības teritorijā, ir paredzēti publisko tiesību iestādei vai sabiedriskā labuma iestādei, vai privātai iestāde, kura saņēmusi atļauju, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītības jautājumiem vai zinātnisko pētniecību, šis importētājs, lai gan tas pats nav šāda iestāde, var izmantot šajā pantā attiecībā uz šo preču veidu paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem; |
2) |
Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003, I pielikumā, vispārīgo interpretācijas noteikumu 5. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka būri, ko izmanto laboratoriskiem pētījumiem paredzētu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai, neietilpst iepakojuma kategorijā, kas ir klasificējams kopā ar šajā iepakojumā ietvertajām precēm. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/9 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. novembrī iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) – SC Total Waste Recycling SRL/Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség
(Lieta C-487/14)
(2015/C 026/11)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság
Pamatlietas puses
Prasītāja: SC Total Waste Recycling SRL
Atbildētāja: Országos Környezetvédelmi és Természetvédelmi Főfelügyelőség
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai uzskatāms, ka ar atkritumu sūtījumu, ko veic “veidā, kas nav būtībā izklāstīts [paziņojuma dokumentā]”, Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (1) 2. panta 35. punkta d) apakšpunkta izpratnē ir domāti minētās regulas IA un IB pielikumā norādītie transportlīdzekļi (autotransports, vilciens/dzelzceļš, jūras transports, gaisa transports, iekšējo ūdensceļu transports)? |
2) |
Vai tas, ka iestāde nav atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1013/2006 17. panta 1. punktā noteiktajam informēta par būtiskām izmaiņām informācijā vai nosacījumos attiecībā uz sūtījumu, par ko ir saņemta piekrišana, ļauj atzīt, ka atkritumu sūtījums ir veikts “veidā, kas nav būtībā izklāstīts [paziņojuma dokumentā]”, minētās regulas 2. panta 35. punkta d) apakšpunkta izpratnē un ka tāpēc šis atkritumu sūtījums ir nelikumīgs? |
3) |
Vai jāuzskata, ka informācijā vai nosacījumos attiecībā uz sūtījumu, par ko ir saņemta piekrišana, ir būtiskas izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1013/2006 17. panta 1. punkta izpratnē, ja atkritumu sūtījuma ievešana norādītajā tranzītvalstī notiek no atļaujā vai paziņojuma dokumentā norādītā robežšķērsošanas punkta atšķirīgā robežšķērsošanas punktā? |
4) |
Vai – gadījumā, ja atkritumu sūtījums, kas tranzītvalstī nonāk no atļaujā vai paziņojuma dokumentā norādītās vietas atšķirīgā vietā, ir uzskatāms par nelikumīgu atkritumu sūtījumu, – var uzskatīt par samērīgu šā iemesla dēļ uzlikto naudas sodu, kura summa ir vienāda ar summu, kādā naudas sods uzliekams personai, kas neizpilda pienākumu saņemt atļauju un iepriekš rakstiski iesniegt paziņojumu? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 1. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. novembrī iesniedza Curtea de Apel Oradea (Rumānija) – SC Max Boegl România SRL u.c./RA Aeroportul Oradea u.c.
(Lieta C-488/14)
(2015/C 026/12)
Tiesvedības valoda – rumāņu
Iesniedzējtiesa
Curtea de Apel Oradea
Pamatlietas puses
Prasītāji: SC Max Boegl România SRL, SC UTI Grup SA, Astaldi SpA un SC Construcții Napoca SA
Atbildētāji: RA Aeroportul Oradea, SC Porr Construct SRL, Teerag-Asdag Aktiengesellschaft, SC Col-Air Trading SRL, AVZI SA, Trameco SA un Iamsat Muntenia SA
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (1), 1. panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi, kā arī Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/13/EK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (2), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/66/EK (3), 1. panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tiesisko regulējumu, kurā saistībā ar piekļuvi līgumslēdzējas iestādes lēmumu pārskatīšanas procedūrām ir paredzēts pienākums iepriekš iemaksāt tādu “labticīgas rīcības drošības naudu”, kāda ir paredzēta Valdības steidzamā rīkojuma Nr. 34/2006 271.a un 271.b pantā?
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/10 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 4. novembrī iesniedza High Court of Justice, Family Division (England and Wales) (Apvienotā Karaliste) – A/B
(Lieta C-489/14)
(2015/C 026/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
High Court of Justice, Family Division (England and Wales)
Pamatlietas puses
Prasītāja: A
Atbildētājs: B
Prejudiciālie jautājumi
1 |
1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt [jēdzienu] “noteikta” [piekritība] [Regulas (EK) Nr. 2201/2003] (1) 19. panta 1. un 3. punkta mērķiem, gadījumā ja:
|
2. |
It īpaši, vai [jēdziens] “noteikta [piekritība]” nozīmē, ka prasītājam pirmajā tiesvedībā ir jāveic darbības, lai virzītu pirmo tiesvedību ar pietiekamu rūpību un lai steidzinātu strīda atrisināšanu (Tiesā vai savstarpēji vienojoties), vai arī prasītājam pirmajā tiesvedībā, kas reiz nodrošināja piekritību saskaņā ar [Regulas Nr. 2201/2003] 3. pantu un 19. panta 1. punktu, ir tiesības neveikt nekādas būtiskas darbības attiecībā uz risinājumu pirmajā tiesvedībā, kāda tā norādīta iepriekš, tādējādi nodrošinot otrās tiesvedības izbeigšanu un radot strupceļu strīda risinājumam kopumā? |
(1) Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu, OV L 388, 1. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/11 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. novembrī iesniedza Juzgado de lo Mercantil no 3 de Madrid (Spānija) – Rossa dels Vents Assessoria S.L./U Hostels Albergues Juveniles S.L.
(Lieta C-491/14)
(2015/C 026/14)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de lo Mercantil no 3 de Madrid
Pamatlietas puses
Prasītāja: Rossa dels Vents Assessoria S.L.
Atbildētāja: U Hostels Albergues Juveniles S.L.
Prejudiciālais jautājums
Vai Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (1), 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības aizliegt visām trešajām personām darījumos izmantot viņa preču zīmei identiskus vai līdzīgus apzīmējumus attiecas arī uz trešo personu, kurai pieder vēlāka preču zīme, bez vajadzības iepriekš atzīt šīs pēdējās minētās preču zīmes spēkā neesamību?
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 6. novembrī iesniedza Tribunale regionale di giustizia amministrativa di Trento (Itālija) – Antonio Tita u.c./Ministero della Giustizia u.c.
(Lieta C-495/14)
(2015/C 026/15)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale regionale di giustizia amministrativa di Trento
Pamatlietas puses
Prasītāji: Antonio Tita, Alessandra Carlin, Piero Constantini
Atbildētāji: Ministero della Giustizia, Ministero dell’Economia e delle Finanze, Presidenza del Consiglio dei Ministri, Segretario Generale del Tribunale Regionale di Giustizia Amministrativa di Trento (TRGA)
Prejudiciālais jautājums
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvā 2007/66/EK (1) un Padomes Direktīvās 89/665/EEK (2) un 92/13/EEK (3) par pārsūdzības procedūru efektivitātes uzlabošanu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā noteiktajiem principiem ir pretrunā tāds Itālijas valsts tiesiskais regulējums par vienoto nodevu kā tas, kas izklāstīts (vēlāk vairākkārtīgi leģislatīvā ceļā atjauninātā) 2002. gada 30. maijaDecreto del Presidente della Repubblica Nr. 115 9. pantā, 13. panta 6.a punktā un 6.a punkta 1. apakšpunktā, kā arī 14. panta 3.b punktā un 2012. gada 24. decembra likuma Nr. 228 1. panta 27. punktā, kuros ir noteikts, ka, lai publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru jautājumos varētu vērsties administratīvajā tiesā, ir jāmaksā lielas vienotās nodevas summas?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.).
(2) Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 1. sēj., 246. lpp.).
(3) Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 14. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/12 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 10. novembrī iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) – VAD BVBA, Johannes Josephus Maria van Aert/Belgische Staat
(Lieta C-499/14)
(2015/C 026/16)
Tiesvedības valoda – holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van Cassatie van België
Pamatlietas puses
Prasītāji: VAD BVBA, Johannes Josephus Maria van Aert
Atbildētāja: Belgische Staat
Prejudiciālais jautājums
Vai preces, kas saliktas komplektos mazumtirdzniecībai un muitā tiek uzrādītas atsevišķos iesaiņojumos, jo tas ir pamatoti, bet ir skaidri redzama to savstarpējā saistība un mazumtirdzniecībā tās ir paredzēts piedāvāt kā vienu veselu, ir jāuzskata par precēm, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, kā noteikts Vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu 3. noteikuma b) punktā, kas paredzēts Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas grozīta ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (2), I pielikumā, pat ja piedāvāšanai mazumtirdzniecībā šīs preces tiek iesaiņotas kopā pēc deklarēšanas?
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/13 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 10. novembrī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Buzzi Unicem SpA u.c./Comitato nazionale per la gestione della Direttiva 2003/87/CE u.c.
(Lieta C-502/14)
(2015/C 026/17)
Tiesvedības valoda – itāļu
Iesniedzējtiesa
Consiglio di Stato
Pamatlietas puses
Prasītājas: Buzzi Unicem SpA, Colacem SpA, Cogne Acciai Speciali SpA, Olon SpA, Laterlite SpA
Atbildētājas: Comitato nazionale per la gestione della Direttiva 2003/87/CE, Ministero dell’Ambiente e della Tutela del Territorio e del Mare, Ministero dello Sviluppo economico
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES nav spēkā tāpēc, ka bez maksas piešķiramo kvotu aprēķinā nav ņemta vērā nedz ar dūmgāzu – vai tērauda ražošanas procesu gāzu – sadedzināšanu, nedz ar koģenerācijas rezultātā saražoto siltumenerģiju saistīto emisiju procentuālā daļa, tādējādi pārkāpjot LESD 290. pantu un Direktīvas 2003/87/EK (1) 10.a panta 1., 4. un 5. punktu, pārsniedzot šajā direktīvā piešķirtās pilnvaras un rīkojoties pretēji šīs direktīvas mērķiem (energoefektīvāku tehnoloģiju veicināšana un ekonomiskajai attīstībai un nodarbinātībai vajadzīgo nosacījumu nodrošināšana)? |
2) |
Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES nav spēkā, ievērojot LES 5. pantā noteiktos Kopienu tiesību principus par lietderīgo iedarbību un samērīgumu, jo tajā ir netaisnīgi aizskarta prasītāju sabiedrību tiesiskā paļāvība, ka tām paliks provizoriski piešķirto kvotu daudzums, kas tām pienākas saskaņā ar šajā direktīvā noteikto, tā rezultātā atņemot ar šīm mantiskajām tiesībām saistīto saimniecisko labumu? |
3) |
Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES nav spēkā tāpēc, ka bez maksas piešķiramo kvotu aprēķinā nav ņemtas vērā emisijas no ražotnēm, kuras šīs direktīvas piemērošanas jomā ir nonākušas tikai kopš 2013. gada, jo tās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir iekļautas ar Direktīvu 2009/29/EK? |
4) |
Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES nav spēkā, ciktāl tajā ir noteikts starpnozaru korekcijas koeficients, jo pienācīga pamatojuma nenorādīšanas dēļ ir izdarīts LESD 296. panta otrās daļas un [Eiropas Savienības Pamattiesību] hartas 41. panta pārkāpums? |
5) |
Vai Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES nav spēkā, ciktāl tajā ir noteikts starpnozaru korekcijas koeficients, jo nav ievērota Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktā un 23. panta 3. punktā noteiktā procesuālā kārtība? |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nod., 7. sēj., 631. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/14 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 13. novembrī iesniedza Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco, Sala de lo Social (Spānija) – Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF)/Luis Aira Pascual u.c.
(Lieta C-509/14)
(2015/C 026/18)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco
Pamatlietas puses
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Administrador de Infraestructuras Ferroviarias (ADIF)
Citi lietas dalībnieki: Luis Aira Pascual, Algeposa Terminales Ferroviarios S.L. un FOGASA.
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/23/EK (1) 1. panta [1. punkta] b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar tās 4. panta 1. punktu, ir pretrunā tāda šīs direktīvas īstenošanai paredzēto Spānijas tiesību aktu interpretācija, kas izslēdz subrogācijas pienākumu gadījumā, ja publiskā sektora uzņēmums – kurš atbild par pakalpojumu, kas saistīts ar tā darbību un prasa ievērojamus materiālos resursus, un šo pakalpojumu ir sniedzis, noslēdzot publiskā pasūtījuma līgumu, kurā šo pasūtījumu izpildošajam uzņēmējam ir uzlikts pienākums izmantot šos tam piederošos resursus – nolemj nepagarināt publisko pasūtījumu un uzņemties šo pakalpojumu sniegt pats, izmantojot savu personālu un nepārņemot šā uzņēmēja nodarbināto personālu, tādējādi, ka pakalpojuma sniegšana turpinās bez izmaiņām, atskaitot no darbību veicošo darbinieku aizstāšanas un viņu nodarbinātības pie cita darba devēja izrietošās izmaiņas?
(1) Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 16. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 5. nod., 4. sēj., 98. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/14 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 5. septembra spriedumu lietā T-471/11 Odile Jacob/Komisija 2014. gada 14. novembrī iesniedza Éditions Odile Jacob SAS
(Lieta C-514/14 P)
(2015/C 026/19)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Éditions Odile Jacob SAS (pārstāvji – J.-F. Bellis, O. Fréget un L. Eskenazi, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Lagardère SCA, Wendel
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu; |
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 5. septembra spriedumu lietā T-471/11 Éditions Jacob SAS/Eiropas Komisija un lemt par tajā izskatāmo strīdu; |
— |
apmierināt prasītājas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un līdz ar to atcelt 2011. gada 13. maija Lēmumu Nr. SG-Greffe(2011) D/C(2011)3503, kas pieņemts lietā COMP/M.2978 Lagardère/Natexis/VUP pēc Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra sprieduma lietā T-452/04 Éditions Odile Jacob/Komisija pasludināšanas un ar kuru Komisija vēlreiz ir atzinusi Wendel par atsavināto aktīvu ieguvēju saskaņā ar saistībām, kas izriet no Komisijas 2004. gada 7. janvāra lēmuma, ar kuru tā ir atļāvusi Lagardère/Natexis/VUP koncentrāciju; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai un personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs, tostarp tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību un labojumu izdarīšanas procedūru. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nekonstatējot, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 266. pantu un Pamattiesību hartas 47. pantu. Nepilnības, kas esot ietekmējušas pirmā apstiprinošā lēmuma likumību, esot saistītas arī ar apstrīdētā lēmuma prettiesiskumu, jo ar to neesot novērstas sekas, kas izriet no pilnvarotās personas neatkarības neesamības visā viņa pienākumu pildīšanas laikā. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tas, ka Komisija ir pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, esot noteikumu par lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums un mazina Komisijas pieņemto aktu pārbaudes tiesā efektivitāti.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka lēmums par atļaujas piešķiršanu ar nosacījumiem varētu būt jauna apstiprinošā lēmuma juridiskais pamats.
Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā neesot ievērojusi juridiskos kritērijus, lai novērtētu atsavināto aktīvu cesionāra neatkarību attiecībā pret cedentu, un ka tā esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un sagrozījusi faktus saistībā ar šo novērtējumu.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/15 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 3. septembra rīkojumu lietā T-112/11 Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V./Eiropas Komisija 2014. gada 17. novembrī iesniedza Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V.
(Lieta C-517/14 P)
(2015/C 026/20)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Schutzgemeinschaft Milch und Milcherzeugnisse e.V. (pārstāvji – M. Loschelder un V. Schoene, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste un Nederlandse Zuivelorganisatie
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu
— |
atcelt pārsūdzēto rīkojumu un atcelt Komisijas 2010. gada 2. decembra Regulu (ES) Nr. 1122/2010 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Edam Holland (AĢIN)] (1); |
— |
pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; |
— |
piespriest Komisijai samaksāt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedībā. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais pamats: Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājai neesot intereses celt prasību, jo apstrīdētajā regulā ir precizēts, ka “Edam” ir sugas vārds. Attiecīgais formulējums regulā par ierakstīšanu reģistrā esot tikai tautoloģisks. Līdz ar to regulas par ierakstīšanu reģistrā atcelšana, pretēji Vispārējās tiesas viedoklim, sniegtu biedriem priekšrocību, kas pamato interesi celt prasību. Šī iemesla dēļ prasība esot pieņemama. Tā paša iemesla dēļ prasība esot pamatota. Attiecīgo precizējumu esot apstiprinājuši Nīderlandes prasītāji. Tāpēc Komisija, tik un tā neņemdama šo precizējumu vērā, esot pieļāvusi kļūdu.
Otrais pamats: Prasītāja esot apgalvojusi, ka tās biedri agrāk Nīderlandē esot piegādājuši pienu, ko tur drīkstēja pārstrādāt, lai ražotu “Gouda” vai “Edam”, un kas visticamāk tika pārstrādāts, lai ražotu “Gouda” vai “Edam”. Vispārējā tiesa no tā neesot secinājusi interesi celt prasību. Šis apgalvojums esot faktiski neatbilstošs. Tādējādi Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, jo šis apgalvojums ir atbilstošs. Turklāt Vispārējā tiesa uzskatot, ka prasītāja savus iebildumus un prasību neesot cēlusi “piena ražotāju” vārdā. Arī tā esot faktu sagrozīšana, jo iebildumi tikuši celti prasītājas biedru vārdā, ciktāl tie nodarbojas ar piena pārstrādi (Nīderlandē pārdotais piens esot bijis pārstrādāts piens) un piena vai siera tirdzniecību.
Trešais pamats: Vispārējā tiesa uzskatot, ka iebilduma noraidīšana neradot prasītājas interesi celt prasību. Tas tāpēc, ka no tiesību viedokļa tas esot nevis prasītājas, bet gan Vācijas Federatīvās Republikas iebildums. Tas, piemērojot Pamatregulu (ES) Nr. 510/2006 (2), neatbilstot tiesiskajai situācijai, un šo jautājumu attiecībā uz Pamatregulu, pretēji Vispārējās tiesas teiktajam, Vispārējā tiesa vēl nemaz neesot atrisinājusi. Pamatregula Nr. 510/2006 atšķiroties no tās iepriekšējās versijas, proti, Regulas (EEK) Nr. 2081/92 (3), Vispārējā tiesa šīs atšķirības neesot izvērtējusi un šīs atšķirības nozīmējot, ka katrā ziņā atbilstoši Pamatregulai iebildumu iesniedzējam, kā, piemēram, prasītājai, ir pašai savas tiesības celt iebildumus.
Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot noraidījusi prasītājas argumentu, ka Eiropas Savienības zilā AĢIN kvalitātes zīme rada Nīderlandes ražotājiem konkurences priekšrocību salīdzinājumā ar prasītājas biedriem. Tas esot nepareizi. Konkurences priekšrocība pastāvot un tā pamatojot prasītājas biedru interesi celt prasību, lai panāktu regulas par ierakstīšanu reģistrā atcelšanu.
(2) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 12. lpp.).
(3) Padomes 1992. gada 14. jūlija Regula (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 1. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/16 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 9. septembra spriedumu lietā T-461/12 Hansestadt Lübeck/Eiropas Komisija 2014. gada 20. novembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-524/14 P)
(2015/C 026/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – T. Maxian Rusche un R. Sauer)
Otrs lietas dalībnieks: Hansestadt Lübeck, agrāk Flughafen Lübeck GmbH
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt pārsūdzēto spriedumu; |
— |
atzīt par nepieņemamu pirmajā instancē celto prasību;
|
— |
piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmās instances un apelācijas tiesvedībās vai, pakārtoti, ja lieta tiek nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pirmās instances un apelācijas tiesvedībās pieņemšanu līdz attiecīgā sprieduma pasludināšanai. |
Pamati un galvenie argumenti
Pirmais pamats: individuālas skaršanas neesamība
Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka Hansestadt Lübeck, kura ir publisko tiesību uzņēmuma, kurš līdz 2013. gada 1. janvārim bija pārvaldījis Lībekas lidostu, saistību pārņēmēja, individuāli skar apstrīdētais lēmums, jo šāds publisko tiesību uzņēmums ar piešķirtu valsts atbalstu ir īstenojis pilnvaras, kuras tam ir tikušas piešķirtas ekskluzīvā veidā. Šāds secinājums tika pamatots ar šādiem faktiem: publisko tiesību uzņēmums piedāvā tarifu regulējumu federālās zemes regulatora iestādei, kurai ir tiesības to apstiprināt vai noraidīt (pārsūdzētā sprieduma 29.–34. punkts).
Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa pareizi ir konstatējusi faktus, tomēr tā ir kļūdaini uzskatījusi, ka publisko tiesību uzņēmums, kurš līdz 2013. gada 1. janvārim pārvaldīja Lībekas lidostu, bija atbalsta piešķīrēja iestāde, kura īstenoja tai ekskluzīvi piešķirtās tiesības. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, izvērtējot, vai ir individuāli skarts kāds publisko vai privāto tiesību uzņēmums, kurš īsteno atbalsta shēmu (kā publisko tiesību uzņēmums, kurš līdz 2013. gada 1. janvārim pārvaldīja Lībekas lidostu), noteicošais ir tas, vai pašam uzņēmumam vai valstij ir tiesības noteikt uzņēmuma pārvaldību un politiku (1). Vispārējās tiesas konstatētie fakti pierāda, ka šādas tiesības ir valstij, it īpaši divu iemeslu dēļ. Tarifu regulējums iepriekš ir jāapstiprina federālās zemes regulatora iestādei. Savukārt regulatora iestāde ir saistīta ar federālo tiesisko regulējumu lidostu tarifu jomā. Tādējādi tas vien, ka lidostas pārvaldītājam ir jāpiedāvā tarifu regulējums, nenozīmē, ka tas var autonomi veikt pārvaldību un noteikt mērķus, kuri tiek sasniegti ar tarifu regulējumu.
Vispārējā tiesa, atzīstot, ka tiesības īstenot pagaidu pasākumu, ar kuru piešķirts atbalsts (šajā gadījumā – tarifu regulējuma priekšlikums regulatora iestādei), nozīmē īstenot tiesības piešķirt atbalstu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir pārāk plaši interpretējusi “individuālas skaršanas” jēdzienu.
Otrais pamats: tiesību celt prasību neesamība
Vispārējā tiesa uzskata, ka Hansestadt Lübeck, kura ir publisko tiesību uzņēmuma, kurš līdz 2013. gada 1. janvārim bija pārvaldījis Lībekas lidostu, saistību pārņēmēja, ir tiesības celt prasību arī pēc Lībekas lidostas pārdošanas privātam investoram. Vispārējā tiesa neuzskatīja par vajadzīgu noteikt, vai pienākums apturēt regulējumu atbalsta jomā beidzās 2013. gada 1. janvārī, jo tarifu regulējums vairs nebija valsts atbalsts, ņemot vērā to, ka vairs netika izmantoti valsts resursi. Pat ja tas tā būtu, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka prasītāja pirmajā instancē saglabā tiesības celt prasību, jo formālā izmeklēšanas procedūra vēl nebija pabeigta un apstrīdētajam lēmumam vēl bija tiesiskās sekas.
Pirmais Vispārējās tiesas arguments ir kļūdains, jo apstrīdētais lēmums arī bez galīga lēmuma, kas pieņemts formālās izmeklēšanas procedūras beigās, var zaudēt savu tiesisko iedarbību, proti, pienākumu apturēt atbalsta pasākumu uz izmeklēšanas laiku, ja šis pasākums izbeidzas to iemeslu dēļ, kuriem nav nekādas saistības ar formālo izmeklēšanas procedūru (šajā gadījumā – lidostas privatizāciju).
Otrais Vispārējās tiesas arguments ir pretrunā judikatūrai, saskaņā ar kuru tiek prasīta radusies un pastāvoša interese. Šajā lietā risks, ka pasākums var tikt apturēts pirms 2013. gada 1. janvāra, nerealizējās, jo lidosta tika privatizēta. Hansestadt Lübeck nebija pierādījusi savu interesi turpināt celt prasību pēc lidostas privatizācijas.
Šī pamatojuma dēļ Vispārējā tiesa kļūdaini atzina, ka prasītājai pirmajā instancē bija pastāvoša interese.
Trešais pamats: nepareiza selektivitātes jēdziena LESD 107. panta 1. punkta izpratnē interpretācija
Lai atzītu, ka publisko tiesību uzņēmuma noteiktais tarifu regulējums ir selektīvs, ir jāpārbauda, kā uzskata Vispārējā tiesa, vai tas tiek piemērots nediskriminējošā veidā visiem to preču un pakalpojumu lietotājiem un potenciālajiem lietotājiem, kurus piegādā vai sniedz šis publisko tiesību uzņēmums (sprieduma 53. punkts).
Šāda nostāja ir klajā pretrunā Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru pasākums nav vispārīgs nodokļu vai ekonomikas politikas pasākums un līdz ar to tas ir selektīvs, ja tas attiecas vienīgi uz konkrētu ekonomikas sektoru vai tikai uz konkrētiem šī sektora uzņēmumiem (2). Tādējādi Tiesa ir lēmusi, ka publisko tiesību uzņēmumu noteiktie preferenciālie tarifi par precēm un pakalpojumiem ir selektīvi arī tad, ja tos var izmantot visi lietotāji vai potenciālie lietotāji (3). Savos secinājumos lietā Deutsche Lufthansa ģenerāladvokāts Mengozzi šo judikatūru piemēroja pilnībā šai lietai atbilstošā situācijā, proti, lidostas maksu regulējumam, kurā paredzētas atlaides konkrētiem lielajiem lietotājiem, un atzina pasākuma selektivitāti (4).
Ceturtais pamats: pamatojuma neesamība un pretrunīgs pamatojums
Vispārējās tiesas pamatojums ir kļūdains. Pirmkārt, selektivitātes pārbaudē ir izlaists svarīgs posms, proti, mērķa, kas sasniedzams ar tarifu regulējumu, noteikšana. Faktiski atbilstoši šai sistēmai ir jānosaka, kuri uzņēmumi atrodas identiskā tiesiskā un faktiskā situācijā. Otrkārt, Vispārējās tiesas pamatojums ir pretrunīgs, jo vispirms tā piemēro judikatūru par nodokļa pasākuma selektivitāti (pārsūdzētā sprieduma 51. un 53. punkts) un pēc tam konstatē, ka tā nav atbilstoša (pārsūdzētā sprieduma 57. punkts).
Piektais pamats: kļūdaina stingras pārbaudes tiesā piemērošana lēmumam par procedūras sākšanu
Lai arī Vispārējā tiesa ir izmantojusi pareizu juridisko kritēriju, tomēr savā pamatojumā tā pilnībā ignorē to, ka šajā lietā runa ir par lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, kurš ir pakļauts vienīgi vieglai pārbaudei tiesā, it īpaši jautājumā par pamatojumu (5). Pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts nekāds pamatojums, kādēļ tarifu regulējums tik acīmredzami nebija selektīvs, ka Komisijai nebija ļauts uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.
(1) Spriedums DEFI/Komisija, 282/85, Krājums, 2649. lpp., 18. punkts.
(2) Spriedumi Itālija/Komisija, C-66/02, Krājums, I-10901, 99. punkts, un Unicredito, C-148/04, Krājums, I-11137. lpp., 45. punkts.
(3) It īpaši skat. spriedumu GEMO, C-126/01, Krājums, I-13769. lpp., 35.–39. punkts.
(4) Secinājumi Deutsche Lufthansa, C-284/12, Krājums, 47.–55. punkts.
(5) Kā nesenāko skat. rīkojumu Stahlwerk Bous/Komisija, T-172/14 R, Krājums, 39.–78. punkts un tajos minētā judikatūra.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 21. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – Ukamaka Mary Jecinta Oruche un Nzubechukwu Emmanuel Oruche/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-527/14)
(2015/C 026/22)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Berlin
Pamatlietas puses
Prasītāji: Ukamaka Mary Jecinta Oruche un Nzubechukwu Emmanuel Oruche
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Pārējie lietas dalībnieki: Oberbürgermeister der Stadt Potsdam, Emeka Emmanuel Mary Oruche
Prejudiciālais jautājums
Vai Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (1) 7. panta 2. punkta 1. apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā apgādnieka ģimenes locekļa pirmreizējai ieceļošanai ir izvirzīts nosacījums, ka šim ģimenes loceklim pirms ieceļošanas ir jāpierāda sava prasme elementāri saprasties vācu valodā?
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/19 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedumu lietā T-425/11 Grieķija/Komisija 2014. gada 21. novembrī iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-530/14 P)
(2015/C 026/23)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – A. Bouchagiar un P. J. Loewenthal)
Otra lietas dalībniece: Grieķijas Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedumu, kas Komisijai paziņots 2014. gada 12. septembrī, lietā T-425/11 Grieķija/Komisija (ECLI: EU:T:2014:768); |
— |
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma pieņemšanai; |
— |
atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas pamatā ir viens pamats: Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka apstrīdētais pasākums nesniedza nekādas priekšrocības valsts īpašumā esošajiem kazino. Šis vienīgais Komisijas izvirzītais apelācijas pamats sastāv no trim daļām.
Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 52.–58. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka valsts īpašumā esošiem kazino nav guvuši priekšrocību no zemākas ieejas maksas par katru apmeklētāju, pamatojoties uz apstrīdēto pasākumu, jo samaksātās summas atbilda 80 % no noteiktās ieejas maksas, ko iekasēja valsts īpašumā un privātīpašumā esošie kazino.
Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 59.–68. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, ka ar to vien, ka Komisija ir novērtējusi apstrīdētā pasākuma sniegtās priekšrocības kā tiešu de jure diskrimināciju, nebija pietiekami, un Komisijai priekšrocības pastāvēšana bija jāpamato ar apstrīdētā pasākuma ietekmes ekonomisku analīzi.
Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 74.–80. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, nospriežot, pirmkārt, ka bezmaksas ieejas biļešu piemērošanas prakse nevarēja apstiprināt apstrīdētā pasākuma sniegtu priekšrocību, jo šis pasākums nebija sniedzis nekādu priekšrocību, un, otrkārt, ka Komisijai, lai šis arguments būtu pieņemams, bija jāsniedz pierādījumi par to, ka praksē piešķirto bezmaksas ieejas biļešu skaits bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar Grieķijas tiesību aktos, ar kuriem tika atļauta šāda prakse, paredzētajiem mērķiem, tādējādi pārkāpjot attiecīgajos valsts tiesību aktos izvirzītos nosacījumus.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/20 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 23. septembra spriedumu lietā T-646/11 Ipatau/Padome 2014. gada 24. novembrī iesniedza Vadzim Ipatau
(Lieta C-535/14 P)
(2015/C 026/24)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vadzim Ipatau (pārstāvis – M. Michalauskas, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 23. septembra spriedumu (lieta T-646/11); |
— |
pieņemt galīgo spriedumu vai arī nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma pieņemšanai; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza četrus pamatus.
Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, noliedzot, ka pieteikuma par juridisko palīdzību iesniegšanai būtu jebkāda apturoša iedarbība attiecībā uz termiņu, kas paredzēts, lai celtu prasību atcelt apstrīdēto aktu.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējai tiesai pārmet, ka tā esot pārkāpusi tiesības uz aizstāvību. Faktiski, Vispārējā tiesa esot nospriedusi, ka Padomei neesot bijis apelācijas sūdzības iesniedzējam jāpaziņo pret viņu izvirzītie pierādījumi, ne arī jāpiešķir viņam iespēja tikt uzklausītam pirms Lēmuma 2012/642/KĀDP (1) un Īstenošanas regulas Nr. 1017/2012 (2) pieņemšanas.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka strīdīgajos tiesību aktos norādītais pamatojums esot pietiekams.
Visbeidzot, Vispārēja tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka strīdīgie tiesību akti nebija nesamērīgi.
(1) Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmums 2012/642/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju (OV L 285, 1. lpp.).
(2) Padomes 2012. gada 6. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1017/2012, ar ko īsteno 8.a panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju (OV L 307, 7. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/21 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 27. novembrī iesniedza Audiencia Provincial de Castellón (Spānija) – Juan Carlos Sánchez Morcillo un María del Carmen Abril García/Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
(Lieta C-539/14)
(2015/C 026/25)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Audiencia Provincial de Castellón
Pamatlietas puses
Prasītāji: Juan Carlos Sánchez Morcillo un María del Carmen Abril García
Atbildētāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
Prejudiciālais jautājums
Vai Direktīvas 93/13/EK (1) 7. panta 1. punkts, aplūkojot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (2) 47. pantu, 34. panta 3. un 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu procesuālo normu kā Spānijas Civilprocesa kodeksa (Ley de Enjuiciamiento Civil) 695. panta 4. punkts, kurš, regulējot prasības celšanu par nolēmumu, ar kuru lemj par iebildumu attiecībā uz izpildi, kas vērsta uz hipotekāri ieķīlātām vai ieķīlātām lietām, ļauj pārsūdzēt tikai rīkojumu par tiesvedības izbeigšanu vai negodīga noteikuma nepiemērošanu un tādēļ pircējam/piegādātājam, kurš lūdz izpildi, uzreiz ir vairāk pārsūdzības tiesību aizsardzības līdzekļu nekā patērētājam, pret kuru ir vērsta izpilde?
(1) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, OV L 96, 29. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/21 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-630/13 DK Recycling und Roheisen GmbH/Eiropas Komisija 2014. gada 27. novembrī iesniedza DK Recycling und Roheisen GmbH
(Lieta C-540/14 P)
(2015/C 026/26)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: DK Recycling und Roheisen GmbH (pārstāvji – S. Altenschmidt un P.-A. Schütter, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
1. |
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-634/13, ciktāl rezolutīvās daļas 2. punktā prasība pārējā daļā ir noraidīta; |
2. |
pilnībā apmierināt pirmajā instancē iesniegtajā prasības pieteikumā ietverto prasību atcelt 1. panta 1. punktu Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumā 2013/448/ES (1) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (izziņota ar dokumentu C(2013) 5666) 11. panta 3. punktu, ciktāl ar šo pantu tiek noraidīta šī lēmuma I pielikuma A punktā ar identifikācijas kodiem DE000000000000563 un DE-new-14220–0045 minēto iekārtu iekļaušana to iekārtu sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK un kuru Vācija iesniedza Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu, kā arī provizoriskie emisijas kvotu gada kopapjomi, kas bez maksas piešķirti šīm iekārtām; |
3. |
alternatīvi, atcelt iepriekš 1. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai minētajā tiesā; |
4. |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka esot pārkāptas Savienības tiesības Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas otrā teikuma trešā gadījuma izpratnē. Tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa neievēroja pamattiesības un samērīguma principu, uzskatot par saderīgu ar Savienības tiesībām to, ka Komisija noraidīja bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz dalībvalsts klauzulu attiecībā uz pārmērīgu grūtību gadījumiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu tiek pārkāptas tās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā paredzētās tiesības.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja attiecībā uz izvirzīto apelācijas pamatu apgalvo, ka Komisija, Lēmumā 2011/278/ES paredzot noteikumus attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, neparedzēja nevienu noteikumu par individuālo pamattiesību atbilstošu aizsardzību. Tā uzskata, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES notiek, pamatojoties uz standarta aprēķina elementiem. Tomēr tā apgalvo, ka šis lēmums neietver nevienu noteikumu, kas pieļautu papildu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gadījumos, kad piemērojot standarta aprēķina elementus veikta piešķiršana atsevišķos gadījumos rada ārkārtas apgrūtinājumu vai pārmērīgas grūtības.
Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ar prasības noraidīšanu tiek pārkāptas Hartā paredzētās pamattiesības un samērīguma princips. Vispārējā tiesa ņēma vērā vienīgi apgrūtinošo ietekmi, kāda parasti rodas Lēmumā 2011/278/ES paredzētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un piešķiršanas shēmas rezultātā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pretēji Tiesas judikatūrai, Vispārējā tiesa pilnībā ignorēja tās individuālo pamattiesību nepieciešamo aizsardzību.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/22 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-634/13 Arctic Paper Mochenwangen GmbH/Eiropas Komisija 2014. gada 2. decembrī iesniedza Arctic Paper Mochenwangen GmbH
(Lieta C-551/14 P)
(2015/C 026/27)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Arctic Paper Mochenwangen GmbH (pārstāvis – S. Kobes, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
1. |
atcelt Vispārējās tiesas 2014. gada 26. septembra spriedumu lietā T-634/13, ciktāl prasība tika noraidīta; |
2. |
pilnībā apmierināt pirmajā instancē iesniegtajā prasības pieteikumā ietverto prasību atcelt 1. panta 1. punktu Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumā 2013/448/ES (1) par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (izziņota ar dokumentu C(2013) 5666) 11. panta 3. punktu, ciktāl ar šo pantu tiek noraidīta šī lēmuma I pielikuma A punktā ar identifikācijas kodu DE000000000000563 minētās iekārtas iekļaušana to iekārtu sarakstā, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK (2) un kuru Vācija iesniedza Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu, kā arī provizoriskie emisijas kvotu gada kopapjomi, kas bez maksas piešķirti šai iekārtai; |
3. |
alternatīvi, atcelt iepriekš 1. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai minētajā tiesā; |
4. |
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka esot pārkāptas Savienības tiesības Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas trešā gadījuma izpratnē. Tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa neievēroja pamattiesības un samērīguma principu, uzskatot par saderīgu ar Savienības tiesībām to, ka Komisija noraidīja bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz dalībvalsts klauzulu attiecībā uz pārmērīgu grūtību gadījumiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ar pārsūdzēto spriedumu tiek pārkāptas tās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā paredzētās tiesības.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja attiecībā uz izvirzīto apelācijas pamatu apgalvo, ka Komisija, Lēmumā 2011/278/ES (3) paredzot noteikumus attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, neparedzēja nevienu noteikumu par individuālo pamattiesību atbilstošu aizsardzību. Tā uzskata, ka bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES notiek, pamatojoties uz standarta aprēķina elementiem. Tomēr tā apgalvo, ka šis lēmums neietver nevienu noteikumu, kas pieļautu papildu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gadījumos, kad piemērojot standarta aprēķina elementus veikta piešķiršana atsevišķos gadījumos rada ārkārtas apgrūtinājumu vai pārmērīgas grūtības.
Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ar prasības noraidīšanu tiek pārkāptas Hartā paredzētās pamattiesības un samērīguma princips. Vispārējā tiesa ņēma vērā vienīgi apgrūtinošo ietekmi, kāda parasti rodas Lēmumā 2011/278/ES paredzētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un piešķiršanas shēmas rezultātā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pretēji Tiesas judikatūrai, Vispārējā tiesa pilnībā ignorēja tās individuālo pamattiesību nepieciešamo aizsardzību.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa lēmums, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 1. lpp.).
Vispārējā tiesa
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/24 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 3. decembra spriedums – Castelnou Energía/Komisija
(Lieta T-57/11) (1)
(Valsts atbalsts - Elektroenerģija - Papildu ražošanas izmaksu kompensēšana - Sabiedrisko pakalpojumu saistības noteiktu elektroenerģijas daudzumu ražot no pašmāju oglēm - Prioritāras pieejas mehānisms - Lēmums neizteikt iebildumus - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Individuāla skaršana - Būtiska ietekme uz konkurences stāvokli - Pieņemamība - Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana - Nopietnas grūtības - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Elektroapgādes drošība - Direktīvas 2003/54/EK 11. panta 4. punkts - Preču brīva aprite - Vides aizsardzība - Direktīva 2003/87/EK)
(2015/C 026/28)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Castelnou Energía, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji E. Garayar Gutiérrez, vēlāk C. Fernández Vicién, A. Pereda Miquel un C. del Pozo de la Cuadra, vēl vēlāk C. Fernández Vicién, L. Pérez de Ayala Becerril un D. Antón Vega un, visbeidzot, C. Fernández Vicién, L. Pérez de Ayala Becerril un C. Vila Gisbert, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – É. Gippini Fournier un C. Urraca Caviedes)
Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Greenpeace-España (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji N. Ersbøll, S. Rating un A. Criscuolo, vēlāk N. Ersbøll un S. Rating, advokāti)
Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji – sākotnēji J. Rodríguez Cárcamo, vēlāk M. Muñoz Pérez un N. Díaz Abad, vēl vēlāk N. Díaz Abad un S. Centeno Huerta un, visbeidzot, A. Rubio González un M. Sampol Pucurull, advokāti); Hidroeléctrica del Cantábrico, SA (Oviedo, Spānija) (pārstāvji – J. Álvarez de Toledo Saavedra un J. Portomeñe López, advokāti); E.ON Generación, SL (Santander, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji E. Sebastián de Erice Malo de Molina un S. Rodríguez Bajón, vēlāk S. Rodríguez Bajón, advokāti); Comunidad Autónoma de Castilla y León (pārstāvji – sākotnēji K. Desai, solicitor, S. Cisnal de Ugarte un M. Peristeraki, advokāti, vēlāk S. Cisnal de Ugarte) un Federación Nacional de Empresarios de Minas de Carbón (Carbunión) (Madride, Spānija) (pārstāvji – sākotnēji K. Desai, solicitor, S. Cisnal de Ugarte un M. Peristeraki, advokāti, vēlāk S. Cisnal de Ugarte un A. Baumann, advokāti)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 29. septembra Lēmumu C(2010) 4499 par Spānijas Karalistes paziņotu valsts atbalstu N 178/2010, kas izpaužas kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un ir saistīta ar prioritāras pieejas mehānismu par labu elektrostacijām, kuras ražo elektroenerģiju, izmantojot pašmāju ogles
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Castelnou Energía, SL sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus; |
3) |
Spānijas Karaliste, Greenpeace-España, Hidroeléctrica del Cantábrico, SA, E.ON Generación, SL, Comunidad Autónoma de Castilla y León un Federación Nacional de Empresarios de Minas de Carbón (Carbunión) sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/25 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 2. decembra spriedums – Itālija/Komisija
(Lieta T-661/11) (1)
(ELVGF - Garantiju nodaļa - ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Piena produkti - Piešķirtie ieņēmumi - Galvenās pārbaudes - Nokavējums - Vienotas likmes finanšu korekcija - Juridiskais pamats - Regulas (EK) Nr. 1605/2002 53. pants - Atkārtošanās)
(2015/C 026/29)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – G. Palmieri, pārstāvis, kam palīdz G. Aiello un P. Grasso, avvocati dello Stato)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – P. Rossi un D. Nardi)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2011. gada 14. oktobra Īstenošanas lēmumu 2011/689/EK, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 270, 33. lpp.), ciktāl tajā Itālijas Republikai ir noteikta vienotas likmes finanšu korekcija EUR 7 0 9 12 382 apmērā, sakarā ar pārkāpumiem pārbaudēs attiecībā uz piena kvotām, kas ieviestas Itālijas Abruco, Lacio, Markes, Apūlijas, Sardīnijas, Kalabrijas, Friuli–Venēcijas Džūlijas un Valle d’Aostes reģionos 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. ražas gadā
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Itālijas Republika sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/25 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 2. decembra spriedums – Boehringer Ingelheim Pharma/ITSB – Nepentes Pharma (“Momarid”)
(Lieta T-75/13) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Momarid” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “LONARID” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Konkrētā sabiedrības daļa - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)
(2015/C 026/30)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG (Ingelheima, Vācija) (pārstāvji – sākotnēji V. von Bomhard un D. Slopek, vēlāk V. von Bomhard, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – L. Rampini)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nepentes Pharma sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvji – C. Bercial Arias, K. Dimidjian–Lecompte un C. Casalonga, advokāti)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 28. novembra lēmumu lietā R 2292/2011–4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG un Nepentes S. A.
Rezolutīvā daļa:
1) |
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 28. novembra lēmumu R 2292/2011–4 atcelt daļā attiecībā uz “ķīmiskām vielām, ko izmanto farmaceitiskām vajadzībām”; |
2) |
pārējā daļā prasību noraidīt; |
3) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/26 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 3. decembra spriedums – Max Mara Fashion Group/ITSB – Mackays Stores (“M&Co.”)
(Lieta T-272/13) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “M&Co.” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas un valsts grafiskas preču zīmes “MAX&Co.” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “MAX&CO.” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2015/C 026/31)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Max Mara Fashion Group Srl (Turīna, Itālija) (pārstāvis – F. Terrano, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – J. Crespo Carrillo)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Mackays Stores Ltd (Renfrew, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. Gould, K. Passmore, solicitors, J. Baldwin, barrister, un M. Howe, QC)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 7. marta lēmumu lietā R 1199/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Max Mara Fashion Group Srl un Mackays Stores Ltd
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Max Mara Fashion Group Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/27 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 4. decembra spriedums – Sales & Solutions/ITSB – Inceda (“WATT” un “WATT”)
(Apvienotās lietas T-494/13 un T-495/13) (1)
(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “WATT” un vārdiska preču zīme “WATT” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(2015/C 026/32)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sales & Solutions GmbH (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvis – K. Gründig–Schnelle, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – G. Schneider)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Inceda Holding GmbH (Ķelne, Vācija) (pārstāvji – J. Wald un D. Thrun, advokāti)
Priekšmets
Lietā T-494/13 prasība par Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. jūlija lēmumu lietā R 1192/2012–4 un lietā T-495/13 prasība par Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. jūlija lēmumu lietā R 1193/2012–4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Inceda Holding GmbH un Sales & Solutions GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasības noraidīt; |
2) |
Sales & Solutions GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Inceda Holding GmbH tiesāšanās izdevumus apvienotajās lietās T-494/13 un T-495/13. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/27 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 4. decembra spriedums – BSH/ITSB – LG Electronics (“compressor technology”)
(Lieta T-595/13) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “compressor technology” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “KOMPRESSOR” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Daļējs reģistrācijas atteikums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(2015/C 026/33)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis – S. Biagosch, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji – M. Fischer un A. Folliard–Monguiral)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: LG Electronics, Inc. (Seula, Dienvidkoreja)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 5. septembra lēmumu lietā R 1176/2012–1 attiecībā uz iebildumu procesu starp LG Electronics, Inc. un BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
BSH Bosch und Siemens Hausgeräte GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/28 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – Ledra Advertising/Komisija un ECB
(Lieta T-289/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/34)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ledra Advertising Ltd (Nikosija, Kipra) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietusi prasītāja saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Ledra Advertising Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/29 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – CMBG/Komisija un ECB
(Lieta T-290/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/35)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: CMBG Ltd (Tortola, Britu Virdžīnu salas, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietusi prasītāja saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
CMBG Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/29 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – Eleftheriou un Papachristofi/Komisija un ECB
(Lieta T-291/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/36)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Andreas Eleftheriou (Dherynia, Kipra), Eleni Eleftheriou (Dherynia) un Lilia Papachristofi (Dherynia) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietuši prasītāji saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Andreas Eleftheriou, Eleni Eleftheriou un Lilia Papachristofi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/30 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – Evangelou/Komisija un ECB
(Lieta T-292/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/37)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Christos Evangelou (Derynia, Kipra) un Yvonne Evangelou (Derynia) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietuši prasītāji saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Christos Evangelou un Yvonne Evangelou sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/31 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – Theophilou/Komisija un ECB
(Lieta T-293/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/38)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Christos Theophilou (Nikosija, Kipra) un Eleni Theophilou (Nikosija, Kipra) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietuši prasītāji saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Christos Theophilou un Eleni Theophilou sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/31 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – Fialtor/Komisija un ECB
(Lieta T-294/13) (1)
(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Programma Kipras stabilitātes atbalstam - Starp Kipras Republiku un ESM noslēgtais saprašanās memorands par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem - Vispārējās tiesas kompetence - Cēloņsakarība - Prasība, kas daļēji ir nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)
(2015/C 026/39)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fialtor Ltd (Belize City, Beliza) (pārstāvji – C. Paschalides, solicitor, un A. Paschalides, advokāts)
Atbildētājas: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Smulders un J. P. Keppenne) un Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji – A. Sáinz de Vicuña Barroso, N. Lenihan un F. Athanasiou, pārstāvji, kam palīdz W. Bussian, W. Devroe un D. Arts, advokāti)
Priekšmets
Pirmkārt, prasība atcelt 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) noslēgtā saprašanās memoranda par specifiskiem ekonomiskās politikas nosacījumiem 1.23.–1.27. punktus un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību, kurus esot cietusi prasītāja saprašanās memoranda 1.23.–1.27. punktu iekļaušanas šajā memorandā dēļ un Komisijas uzraudzības pienākuma pārkāpuma dēļ
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
Fialtor Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/32 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 11. novembra rīkojums – LemonAid Beverages/ITSB – Pret a Manger (Europe) (“Lemonaid”)
(Lieta T-298/13) (1)
(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 026/40)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: LemonAid Beverages GmbH (Hambourg, Vācija) (pārstāvji – U. Lüken un J. Natzel, advokāti, un P. Brownlow, solicitor)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – A. Folliard–Monguiral)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Pret a Manger (Europe) Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. Tsoutsanis, advokāts, un S. Croxon, solicitor)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2013. gada 13. marta lēmumu lietā R 276/2012–2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pret a Manger (Europe) Ltd un LemonAid Beverages GmbH
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī katra atlīdzina pusi atbildētāja tiesāšanās izdevumu. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/33 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 10. novembra rīkojums – DelSolar (Wujiang)/Komisija
(Lieta T-320/13) (1)
(Dempings - Kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) imports, kuru izcelsme ir vai kurus nosūta no Ķīnas - Pagaidu antidempinga maksājums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 026/41)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: DelSolar (Wujiang) Ltd (Wujiang City, Ķīna) (pārstāvji – sākotnēji L. Catrain González, advokāts, E. Wright un H. Zhu, barristers, vēlāk L. Catrain González un E. Wright)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Flynn un T. Maxian Rusche)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas 2013. gada 4. jūnija Regulu (ES) Nr. 513/2013, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam un groza Regulu (ES) Nr. 182/2013, ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīts imports (OV 2013 L 152, 5. lpp.), ciktāl tā attiecas uz prasītāju
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/33 |
Vispārējās tiesas 2014. gada 21. oktobra rīkojums – Gappol Marzena Porczyńska/ITSB – Gap (ITM) (“GAPPol”)
(Lieta T-125/14) (1)
(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Apstrīdētā lēmuma atcelšana - Tiesvedības priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)
(2015/C 026/42)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: PP Gappol Marzena Porczyńska (Łódź, Polija) (pārstāvis – J. Gwiazdowska, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis – D. Walicka)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Gap (ITM), Inc. (Sanfrancisko, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis – M. Siciarek, advokāts)
Priekšmets
Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2013. gada 2. decembra lēmumu lietā R 686/2013-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Gap (ITM), Inc. un PP Gappol Marzena Porczyńska
Rezolutīvā daļa:
1) |
izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību; |
2) |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) sedz savus, kā arī atlīdzina PP Gappol Marzena Porczyńska un Gap (ITM), Inc. tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/34 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 27. novembra rīkojums – SEA/Komisija
(Lieta T-674/14 R)
(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Pienākums atgūt atbalstu, ko kādas lidostas publiskais apsaimniekotājs ir piešķīris meitasuzņēmumam, kurš ir atbildīgs par pārvaldības pakalpojumiem - Minētās sabiedrības likvidācija - Jaunas sabiedrības, kas ir atbildīga par pārvaldības pakalpojumiem, izveide - Komisijas lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta jomā, lai pārbaudītu, vai divu sabiedrību starpā pastāv saimnieciska pēctecība - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Pamatprasības acīmredzama nepieņemamība - Nepieņemamība - Steidzamības neesamība)
(2015/C 026/43)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Società per azioni esercizi aeroportuali (SEA) (Segrate, Itālija) (pārstāvji – F. Gatti, J.-F. Bellis, F. Di Gianni un A. Scalini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Noë un G. Conte)
Priekšmets
Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, kura mērķis būtībā ir apturēt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmuma C(2014) 4537, galīgā redakcija, uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu attiecībā uz sabiedrības Airport Handling izveidi [SA.21420 (2014/NN) – Itālija – Airport Handling izveide] izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/35 |
Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 28. novembra rīkojums – Airport Handling/Komisija
(Lieta T-688/14 R)
(Pagaidu noregulējums - Valsts atbalsts - Pienākums atgūt atbalstu, ko kādas lidostas publiskais apsaimniekotājs ir piešķīris meitasuzņēmumam, kurš ir atbildīgs par pārvaldības pakalpojumiem - Minētās sabiedrības likvidācija - Jaunas sabiedrības, kas ir atbildīga par pārvaldības pakalpojumiem, izveide - Komisijas lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru valsts atbalsta jomā, lai pārbaudītu, vai divu sabiedrību starpā pastāv saimnieciska pēctecība - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Pamatprasības acīmredzama nepieņemamība - Nepieņemamība - Steidzamības neesamība)
(2015/C 026/44)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Airport Handling SpA (Somma Lombardo, Itālija) (pārstāvji – R. Cafari Panico un F. Scarpellini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – S. Noë un G. Conte)
Priekšmets
Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, kura mērķis būtībā ir apturēt Komisijas 2014. gada 9. jūlija Lēmuma C(2014) 4537, galīgā redakcija, uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu attiecībā uz sabiedrības Airport Handling izveidi [SA.21420 (2014/NN) – Itālija – Airport Handling izveide] izpildi
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
2014. gada 29. septembra rīkojumu lietā T-688/14 R atcelt; |
3) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/35 |
Pagaidu noregulējuma tiesneša 2014. gada 27. oktobra rīkojums – Diktyo Amyntikon Viomichanion Net/Komisija
(Lieta T-703/14 R)
(Pagaidu noregulējums - Subsīdijas - Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnikas attīstības un demonstrēšanas darbībām (2007. – 2013. gads) - Līgumpartnerim adresēts paziņojums par parādu - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Lieta, kurā nav vajadzīga pagaidu pasākumu noteikšana)
(2015/C 026/45)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Diktyo Amyntikon Viomichanion Net AEVE (Kaisariani, Grieķija) (pārstāvis – K. Damis, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal un M. Konstantinidis)
Priekšmets
Pieteikums par paziņojuma par parādu, kas adresēts prasītājam subsīdiju līguma ietvaros, un jebkura cita ar to saistīta akta izpildes apturēšanu
Rezolutīvā daļa:
1) |
pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt; |
2) |
lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/36 |
Prasība, kas celta 2014. gada 6. novembrī – Segimerus/ITSB – Ergo Versicherungsgruppe (“ELGO”)
(Lieta T-750/14)
(2015/C 026/46)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Segimerus Ltd (Preston, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – F. Henkel, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Ergo Versicherungsgruppe AG (Diselorfa, Vācija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “ELGO” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 292 498
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 22. augusta lēmums lietā R 473/2014–4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un nodot lietu atpakaļ Iebildumu nodaļai; |
— |
pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelāciju padomei; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpums.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/36 |
Prasība, kas celta 2014. gada 14. novembrī – Ice Mountain Ibiza/ITSB – Etyam (“ocean beach club ibiza”)
(Lieta T-753/14)
(2015/C 026/47)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ice Mountain Ibiza, SL (San Antonio, Spānija) (pārstāvji – J. L. Gracia Albero un F. Miazzetto, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Etyam, SL (Baleāru salas, Spānija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja
Attiecīgā strīdus preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “ocean beach club ibiza” – reģistrācijas pieteikums Nr. 10 610 491
Process ITSB: daļējs iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju pirmās padomes 2014. gada 31. jūlija lēmums lietā R 2293/2013–1
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot visus izdevumus, kas līdz šim datumam ir radušies procesā ITSB Iebildumu nodaļā, Apelāciju pirmajā padomē un iepriekšējās stadijās, kā rezultātā ir tikusi celta šī prasība. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpums; |
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšunkta pārkāpums. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/37 |
Prasība, kas celta 2014. gada 14. novembrī – Herbert Smith Freehills/Komisija
(Lieta T-755/14)
(2015/C 026/48)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Herbert Smith Freehills LLP (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis – P. Wytinck, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 24. septembra Lēmumu GESTDEM 2014/2070 un |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ceļot prasību, prasītāja cenšas panākt 2014. gada 24. septembra Lēmuma GESTDEM 2014/2070, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītājas lūgumu atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 (1) piekļūt dažiem dokumentiem par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (2) pieņemšanu.
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, jo ne uz vienu no Komisijas norādītajiem nepubliskotajiem dokumentiem neattiecoties izņēmums par tiesvedības aizsardzību. |
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, jo uz dažiem Komisijas norādītajiem nepubliskotajiem dokumentiem neattiecoties izņēmums par juridiskās palīdzības aizsardzību. |
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots Komisija ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu, jo atbilstoši prasītājas pieteikumam piekļūt dokumentiem pastāvot sevišķas sabiedrības intereses norādīto dokumentu publiskošanā. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/38 |
Prasība, kas celta 2014. gada 14. novembrī – European Dynamics Luxembourg un Evropaïki Dynamiki/Komisija
(Lieta T-764/14)
(2015/C 026/49)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: European Dynamics Luxembourg SA (Luksemburga, Luksemburga) un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji – M. Sfyri I. Ampazis, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 5. septembra Lēmumu Ares(2014) 2903214, ar kuru Komisija ir noraidījusi prasītāju piedāvājumu slēgtā konkursa iepirkuma procedūrā EuropeAid/135040/C/SER/MULTI; |
— |
noteikt, ka jāatjauno agrākais tiesiskais stāvoklis, un |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt visus prasītāju tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izklāsta šādu pamatojumu.
Apstrīdētais lēmums esot jāatceļ saskaņā ar LESD 263. pantu šādu iemeslu dēļ:
|
pirmkārt, dalībnieku pieredze ir vērtēta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, lai arī tā jau bijusi izvērtēta priekšatlases posmā; |
|
otrkārt, Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt sava lēmuma pamatojumu, jo nav sniegusi pietiekamus paskaidrojumus par prasītāju tehniskā piedāvājuma ierindošanu, un nav paziņojusi nedz pilnu izraudzītā konsorcija sastāvu, nedz tā finanšu piedāvājuma būtiskos raksturlielumus; |
|
treškārt, prasītāju tehniskā piedāvājuma vērtējumā Komisija ir pieļāvusi virkni acīmredzamu vērtējuma kļūdu, vienlaikus neievērodama arī principu, ka attieksmei pret dalībniekiem jābūt vienlīdzīgai; |
|
ceturtkārt, Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulu un nav ievērojusi tajā paredzēto pārskatāmības principu. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/39 |
Prasība, kas celta 2014. gada 21. novembrī – Itālija/Komisija
(Lieta T-770/14)
(2015/C 026/50)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji – P. Gentili, avvocato dello Stato, un G. Palmieri, pārstāve)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt 2014. gada 11. septembra vēstuli Ares (2014) 2975571, ar kuru Eiropas Komisija Itālijas Republikai paziņoja par to, ka kopš 2013. gada 31. decembra automātiski tiek atsaukti resursi, kas saistīti ar Itālijas un Maltas Pārrobežu sadarbības programmā 2007.–2013. gadam minētajām ERAF saistībām; un, izskatot, lietu pēc būtības, atzīt par pieļaujamiem attiecīgos izdevumus un pieteikumus to segšanai. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
1. |
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums LESD 296. panta otrās daļas izpratnē.
|
2. |
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts princips par partnerību struktūrfondu pārvaldībā un principi par dalībvalstu sadarbību ar Savienības iestādēm un dalībvalstu konstitucionālās iekārtas un identitātes respektēšanu.
|
3. |
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 96. panta c) punkts.
|
4. |
Visbeidzot kā ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka esot pārkāpts samērīguma princips. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/40 |
Prasība, kas celta 2014. gada 17. novembrī – Ica Foods/ITSB – San Lucio (“GROK”)
(Lieta T-774/14)
(2015/C 026/51)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ica Foods SpA (Pomezia, Itālija) (pārstāvis – A. Nespega, advokāts)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: San Lucio Srl (San Gervasio Bresciano, Itālija)
Informācija par procesu ITSB
Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece
Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiska preču zīme “GROK” – Kopienas preču zīme Nr. 4 439 956
Process ITSB: spēkā neesamības atzīšanas process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju otrās padomes 2014. gada 9. septembra lēmums lietā R 1815/2013–2
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu Nr. 6374C attiecībā uz Kopienas preču zīmes “GROK” Nr. 4439956 reģistrāciju, Regulas par Kopienas preču zīmi 62. un 63. panta un/vai Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpuma dēļ un/vai sakarā ar nepietiekamu pamatojumu iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ; |
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un nodevas šajā tiesvedībā. |
Izvirzītie pamati:
— |
Regulas par Kopienas preču zīmi 62. un 63. panta pārkāpums, jo ITSB prasītājai nav paziņojis apsvērumu par [otras procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces] pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā rezultātā ir pārkāpts sacīkstes princips; |
— |
Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpums un nepietiekams pamatojums attiecībā uz līdzību starp San Lucio piena produktu precēm un precēm, kuras ir aptvertas ar ICA reģistrētajām preču zīmēm; |
— |
Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpums un nepietiekams pamatojums attiecībā uz līdzību starp San Lucio preču zīmi “GROK” un ICA preču zīmi “CRIK CROK”; |
— |
Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpums un nepietiekams pamatojums attiecībā uz ICA preču zīmes “CRIK CROK” atpazīstamību. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/41 |
Prasība, kas celta 2014. gada 26. novembrī – Fon Wireless/ITSB – Henniger (“NEOFON – FON ET AL.”)
(Lieta T-777/14)
(2015/C 026/52)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fon Wireless Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Devaureix un L. Montoya Terán, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Andreas Henniger (Starnberg, Vācija)
Informācija par procesu ITSB
Attiecīgās preču zīmes īpašnieks: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks
Attiecīgā preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “Neofon” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 674 893
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 15. septembra lēmums lietā R 2519/2013–4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu un attiecīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Tiesas lēmuma izpildi; |
— |
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/41 |
Prasība, kas celta 2014. gada 26. novembrī – Ugly/ITSB – Group Lottuss (“COYOTE UGLY”)
(Lieta T-778/14)
(2015/C 026/53)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ugly, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji – T. St Quintin, Barrister, K. Gilbert un C. Mackey, Solicitors)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Group Lottuss Corp., SL (Barselona, Spānija)
Informācija par procesu ITSB
Attiecīgās preču zīmes īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece
Attiecīgā preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “COYOTE UGLY” – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 1 226 198
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju piektās padomes 2014. gada 16. septembra lēmums lietā R 1369/2013–5
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt Iebildumu nodaļas un Apelāciju padomes lēmumus un nodot iebildumus atpakaļ Iebildumu nodaļai atkārtotai izskatīšanai; |
— |
piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta, 8. panta 2. punkta un 8. panta 4. punkta pārkāpums. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/42 |
Prasība, kas celta 2014. gada 20. novembrī – TVR Automotive/ITSB – Cardoni (“TVR ENGINEERING”)
(Lieta T-781/14)
(2015/C 026/54)
Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: TVR Automotive Ltd (Whiteley, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – A. von Mühlendahl un H. Hartwig, advokāti)
Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Fabio Cardoni (Milāna, Itālija)
Informācija par procesu ITSB
Attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks
Attiecīgā preču zīme: reģistrācijas pieteikums Nr. 11 132 602
Process ITSB: iebildumu process
Apstrīdētais lēmums: ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2014. gada 8. septembra lēmums lietā R 2532/2013–4
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt apstrīdēto lēmumu; |
— |
piespriest ITSB un Cardoni k-gam, ja viņš iestātos lietā šajā tiesvedībā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Izvirzītais pamats:
— |
Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. |
Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/43 |
Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2014. gada 8. decembra spriedums – Cwik/Komisija
(Lieta F-4/13) (1)
(Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Novērtējuma ziņojums - 1995./1997. gada novērtējums - Pirmās instances tiesas sprieduma izpilde - Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu - Nevēršanās Apvienotajā novērtējumu komitejā - Novērtējuma ziņojuma novēlota pieņemšana - Prasība par zaudējumu atlīdzību)
(2015/C 026/55)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Michael Cwik (Tervuren, Beļģija) (pārstāvis – N. Lhoëst, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)
Priekšmets
Prasība atcelt lēmumu, ar kuru tiek pieņemts prasītāja novērtējuma ziņojums par laikposmu no 1995. līdz 1997. gadam un prasība atlīdzināt zaudējumus
Rezolutīvā daļa:
1) |
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 12. marta lēmumu par M. Cwik jaunā 1995./1997. gada novērtējuma ziņojuma galīgu pieņemšanu; |
2) |
Eiropas Komisija samaksā M. Cwik naudas summu EUR 15 000 apmērā kā atlīdzību par ciesto morālo kaitējumu; |
3) |
prasību pārējā daļā noraidīt; |
4) |
Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina M. Cwik tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 108, 13.4.2013., 38. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/43 |
Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 3. decembra spriedums – DG/ENISA
(Lieta F-109/13) (1)
(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Līguma izbeigšana - Pamatojuma trūkums - Novērtēšanas procedūras neņemšana vēra - Acīmredzama kļūda vērtējumā)
(2015/C 026/56)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: DG (pārstāvji – L. Levi un A. Tymen, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (pārstāvji – sākotnēji P. Empadinhas, pārstāvis, C. Meidanis, advokāts, vēlāk P. Empadinhas un S. Purser, pārstāvji, C. Meidanis, advokāts)
Priekšmets
Prasība atcelt lēmumu par prasītāja atlaišanu, piespriest atjaunot prasītāju amatā un samaksāt finansiālās priekšrocības, kuras viņam būtu bijis jāsaņem kopš viņa darba līguma beigām, atskaitot jebkādus ieņēmumus, kas, iespējams, saņemti šajā pašā laikposmā, pieskaitot procentus, kas aprēķināti par 3 punktiem pārsniedzot ECB noteikto likmi, kā arī prasība atlīdzināt iespējami nodarīto morālo kaitējumu
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
DG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 15, 18.1.2014, 21. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/44 |
Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 2. decembra spriedums – Migliore/Komisija
(Lieta F-110/13) (1)
(Paaugstināšana amatā - Sertifikācijas procedūra - 2013. gada paaugstināšana amatā - Prasītāja izslēgšana no to ierēdņu galīgā saraksta, kuriem ļauts apgūt apmācību programmu - Civildienesta noteikumu 45a. pants)
(2015/C 026/57)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Nunzio Migliore (Sterrebeek, Beļģija) (pārstāvji – S. Rodrigues, A. Tymen un A. Blot, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – C. Berardis-Kayser un M. G. Berscheid)
Priekšmets
Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājs ir izslēgts no to kandidātu saraksta, kuriem ļauts apgūt apmācību programmu “Sertifikācija” 2013. gadā
Rezolutīvā daļa:
1) |
prasību noraidīt; |
2) |
N. Migliore sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus. |
(1) OV C 24, 25.1.2014., 41. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/45 |
Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 2. decembra rīkojums – Erik Simpson/Padome
(Lieta F-142/11 DEP) (1)
(Civildienests - Tiesvedība - Tiesāšanās izdevumu noteikšana)
(2015/C 026/58)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Erik Simpson (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – M. Velardo, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – M. Bauer un A. F. Jensen)
Priekšmets
Civildienests – Prasība atcelt lēmumu nepaaugstināt amatā prasītāju AD 9 pakāpē pēc konkursa EPSO/AD/113/07 “Tulkošanas nodaļas vadītājs (AD 9) čehu, igauņu, ungāru, lietuviešu, latviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā” sekmīgas nokārtošanas un prasība par zaudējumu atlīdzību
Rezolutīvā daļa:
Kopējā tiesāšanās izdevumu summa, ko Eiropas Savienības Padome atlīdzina E. Simpson kā atlīdzināmos izdevumus lietā F-142/11, ir EUR 8 600, kam pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, kurš, iespējams, jāmaksā par šo summu
(1) OV C 65, 3.3.2012., 26. lpp.
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/45 |
Prasība, kas celta 2014. gada 9. oktobrī – ZZ/Komisija
(Lieta F-106/14)
(2015/C 026/59)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – M. Velardo, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Komisijas lēmumu piešķirt prasītajam no 2014. gada 1. janvāra tikai 2,5 papildu atvaļinājuma dienas kā “atvaļinājumu ģimenē”, tā vietā, lai piešķirtu viņam 5 “ceļojuma dienas”, uz kurām viņam bija tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumu V pielikuma 7. pantu, kas grozīts ar [Eiropas] Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1023/2013, ar ko groza Civildienesta noteikumus
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt Komisijas lēmumu, kurš izriet no lapas “Tiesības” SYSPER vietnē un kurš ir apstiprināts ar Komisijas 2014. gada 2. jūlija Lēmumu Nr. R/396/14, ar ko ir noraidīta sūdzība, piešķirt prasītājam no 2014. gada 1. janvāra2,5 papildu atvaļinājuma dienas kā “atvaļinājumu ģimenē”, tā vietā, lai piešķirtu viņam 5 “ceļojuma dienas”, uz kurām viņam iepriekš bija tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu V pielikuma 7. panta pirmo daļu, kas grozīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību; |
— |
piespriest Eiropas Komisija atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/46 |
Prasība, kas celta 2014. gada 10. oktobrī – ZZ/Komisija
(Lieta F-108/14)
(2015/C 026/60)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – S. Orlandi, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu par prasītāja pensijas tiesību noteikšanu attiecībā uz šo tiesību pārskaitīšanu Savienības pensiju shēmā, piemērojot jaunos Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta Vispārīgos īstenošanas noteikumus
Prasītāja prasījumi:
— |
atzīt, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pants ir prettiesisks; |
— |
atcelt 2014. gada 16. janvāra lēmumu noteikt pensijas tiesības, kuras prasītājs ieguvis pirms viņa stāšanās amatā, saistībā ar šo tiesību pārskaitīšanu Eiropas Savienības iestāžu pensiju shēmā, piemērojot 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgos īstenošanas noteikumus; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/46 |
Prasība, kas celta 2014. gada 15. oktobrī – ZZ/Komisija
(Lieta F-110/14)
(2015/C 026/61)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – S. Orlandi, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt lēmumu ierēķināt prasītāja pensiju tiesības Savienības pensiju sistēmā, piemērojot jaunos Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta Vispārējos īstenošanas noteikumus
Prasītāja prasījumi:
— |
atzīt, ka VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārējo īstenošanas noteikumu 9. pants ir prettiesisks un līdz ar to nepiemērojams; |
— |
atcelt 2013. gada 24. maija lēmumu par pensijas tiesību, kuras prasītājs ir ieguvis pirms dienesta uzsākšanas, ierēķināšanu, pārnesot tās Eiropas Savienības iestāžu pensiju sistēmā atbilstoši 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārējiem īstenošanas noteikumiem; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/47 |
Prasība, kas celta 2014. gada 17. oktobrī – ZZ u.c./Komisija
(Lieta F-112/14)
(2015/C 026/62)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvis – S. Orlandi, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt iecēlējiestādes lēmumu klasificēt prasītājus atbilstoši jaunajiem karjeras un amatā paaugstināšanas noteikumiem, kas piemērojami pēc Civildienesta noteikumu reformas 2014. gada 1. janvārī, amatā “vecākais administrators pārejas posmā” un līdz ar to, viņuprāt, liedzot tiem iespēju tikt paaugstinātiem amatā AD 14 pakāpē, kā arī konstatēt to, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 30. panta 3. punkts ir prettiesisks.
Prasītāju prasījumi:
— |
atcelt lēmumus, ar kuriem prasītāji tiek kvalificēti amatā “vecākais administrators pārejas posmā”; |
— |
atzīt, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 30. panta 3. punkts ir prettiesisks; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/47 |
Prasība, kas celta 2014. gada 23. oktobrī – ZZ/Komisija
(Lieta F-116/14)
(2015/C 026/63)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: ZZ (pārstāvis – L. Y. Levi, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAP) izpilddirektora lēmumu, ar kuru ir atsaukts iepriekšējais lēmums, kurā prasītāja tika iecelta pagaidu darbinieka amatā AD 8 pakāpē, un prasība atlīdzināt ciestos materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu
Prasītājas prasījumi:
— |
atcelt EAAP izpilddirektora 2014. gada 24. februāra lēmumu, ar kuru tika atsaukts iepriekšējais 2013. gada 7. novembra lēmums pagaidu kārtībā no 2013. gada 16. septembra iecelt prasītāju pagaidu darbinieka amatā AD 8 pakāpē pēc atklātās darbā pieņemšanas procedūras atbilstoši paziņojumam par vakanci 1327TAAD 08; |
— |
atcelt 2014. gada 24. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītājas 2014. gada 25. martā iesniegtā sūdzība; |
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt ciestos materiālos zaudējumus, ko veido darba samaksas starpība starp prasītājas saņemto darba samaksu AD 6 pakāpē no 2013. gada 16. septembra un AD 8 pakāpei atbilstošo darba samaksu, pieskaitot nokavējuma procentus, ko aprēķina pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes, tai pieskaitot 2 punktus; |
— |
pakārtoti, piespriest atbildētājai atlīdzināt ciesto materiālo kaitējumu, ko veido starpība starp darba samaksu AD 6 pakāpē un darba samaksu AD 8 pakāpē no 2013. gada 16. septembra līdz 2014. gada 24. februārim, pieskaitot nokavējuma procentus, ko aprēķina pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes, tai pieskaitot 2 punktus; |
— |
piespriest atbildētajai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas ir novērtēts ex aeguo et bono EUR 20 000 apmērā; |
— |
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
26.1.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 26/48 |
Prasība, kas celta 2014. gada 23. oktobrī – ZZ/Padome
(Lieta F-118/14)
(2015/C 026/64)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: ZZ (pārstāvis – C. Garcia-Hirschfel)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Strīda priekšmets un apraksts
Prasība atcelt Padomes lēmumus, kuri attiecas uz to AD 9–AD 14 pakāpes ierēdņu klasificēšanu, kas pilda “nodaļas vadītāja vai līdzvērtīga” amata vai “padomdevēja vai līdzvērtīga” amata īpašos pienākumus pirms 2015. gada 31. decembra, un ar kuriem prasītājs netiek iekļauts šādi kvalificēto ierēdņu skaitā
Prasītāja prasījumi:
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2014. gada 3. janvāra Lēmumu Nr. 6/14 un tam sekojošo lēmumu, ar kuru 34 Padomes ierēdņi tiek iecelti “nodaļas vadītāja vai līdzvērtīgā” amatā; |
— |
tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt 2014. gada 23. jūlija lēmumu, ar ko ir noraidīta sūdzība; |
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |