Eiropas Savienības C 252/2013

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/2

Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai

2013/C 252/04

Tiesa 2013. gada 9. jūlija sapulcē izveidoja šādu sarakstu virspalātas sastāva noteikšanai:

A. Rosas

S. Rodin

E. Juhász

C. Vajda

G. Arestis

H. L. da Cruz Vilaca

A. Borg Barthet

C. G. Fernlund

J. Malenovský

E. Jarašiūnas

U. Lõhmus

A. Prechal

E. Levits

M. Berger

A. Ó Caoimh

D. Šváby

J.-C. Bonichot

M. Safjan

A. Arabadjiev

J.-J. Kasel

C. Toader

Tiesa 2013. gada 9. jūlija sapulcē izveidoja šādu sarakstu I palātas, kurā ir pieci tiesneši, sastāva noteikšanai:

A. Borg Barthet

S. Rodin

E. Levits

M. Berger

J.-J. Kasel

Tiesa 2013. gada 9. jūlija sapulcē izveidoja šādu sarakstu VI palātas, kurā ir trīs tiesneši, sastāva noteikšanai:

A. Borg Barthet

E. Levits

J.-J. Kasel

S. Rodin

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/5

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-545/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Direktīva 91/440/EEK - Kopienas dzelzceļa attīstība - 10. panta 7. punkts - Regulatīvā iestāde - Pilnvaras - Direktīva 2001/14/EK - Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana - 4. panta 1. punkts - Maksas iekasēšanas kārtība - 6. panta 2. punkts - Pasākumi, kuru mērķis ir mudināt infrastruktūras pārvaldītāju samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas lielumu - 7. panta 3. punkts - To maksu noteikšana, kas iekasētas par minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un sliežu ceļa piekļuvi apkalpes iekārtām - Dzelzceļa pakalpojumu sniegšanas tiešās izmaksas - 11. pants - Darbības uzlabošanas shēma - 30. panta 5. punkts - Kontroles iestāde - Pilnvaras - Administratīva sūdzība par kontroles iestādes lēmumiem)

2013/C 252/06

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Šimerdová un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un T. Müller)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — S. Centeno Huerta)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.) 10. panta 7. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu (OV L 75, 29. lpp.) 4. panta 1. punkta, 6. panta 2. punkta, 7. panta 3. punkta, 11. panta un 30. panta 5. punkta prasības

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK, 4. panta 1. punktu, 6. panta 2. punktu, 11. pantu un 30. panta 5. punktu, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti šajās tiesību normās;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija, Čehijas Republika un Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 38, 5.2.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/5

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-576/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/18/EK - Piemērojamība laikā - Būvdarbu koncesija - Publisko tiesību iestādes veikta zemes gabala pārdošana - Šīs iestādes noteikts nekustamā īpašuma projekts publiskās telpas reorganizācijai)

2013/C 252/07

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. van Beek, A. Tokár un C. Zadra)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels un J. Langer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller, kā arī A. Wiedmann)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 2. panta un III sadaļas noteikumu pārkāpums — Būvdarbu koncesija — Noteikumi — Eindhovenas pašvaldība

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 55, 19.2.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/6

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-627/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Direktīva 91/440/EEK - Kopienas dzelzceļa attīstība - Direktīva 2001/14/EK - Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale - Direktīvas 91/440 6. panta 3. punkts un II pielikums - Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punkts - Infrastruktūras pārvaldītājs - Dalība kustības grafiku sagatavošanā - Satiksmes pārvaldība - Direktīvas 2001/14 6. panta 2. — 5. punkts - Tādu pasākumu neveikšana, kuru mērķis ir mudināt infrastruktūras pārvaldītāju samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas apmēru - Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts - Tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot satiksmes pakalpojumus - Direktīvas 2001/14 11. pants - Darbības uzlabošanas sistēma)

2013/C 252/08

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk, D. Kukovec un M. Žebre)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika (pārstāvji — N. Pintar Gosenca, A. Vran un V. Kampoš)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un T. Müller) un Spānijas Karaliste (pārstāvis — S. Centeno Huerta)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu grozītās Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV L 237, 25. lpp.) 6. panta 3. punkta un II pielikuma, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu (OV L 75, 29. lpp.) 6. panta 2.-5. punkta, 7. panta 3. punkta, 8. panta 1. punkta, 11. panta, 14. panta 2. punkta un 30. panta 1. punkta prasības

Rezolutīvā daļa:

neveicot pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu:

—

6. panta 3. punktu un II pielikumu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvā 91/40/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/51/EK, kā arī 14. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvā 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK, un

—	Direktīvas 2001/14, kas grozīta ar Direktīvu 2004/49, 6. panta 2.–5. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 1. punktu, kā arī 11. pantu,

Slovēnijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti minētajās tiesību normās;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Komisija, Slovēnijas Republika, Čehijas Republika un Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 103, 2.4.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/7

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gábor Csonka, Tibor Isztli, Dávid Juhász, János Kiss, Csaba Szontág/Magyar Állam

(Lieta C-409/11) (1)

(Mehānisko transportlīdzekļu izmantošana - Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana - Direktīva 72/166/EEK - 3. panta 1. punkts - Direktīva 84/5/EEK - 1. panta 4. punkta pirmā daļa - Apdrošinātāja maksātnespēja - Iestādes, kurai ir jāmaksā kompensācija, neiejaukšanās)

2013/C 252/09

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gábor Csonka, Tibor Isztli, Dávid Juhász, János Kiss, Csaba Szontág

Atbildētāja: Ungārijas valsts

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Bíróság — Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 1. lpp.) interpretācija — Dalībvalstu pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai visas civiltiesiskās apdrošināšanas polises aptvertu visu Kopienas teritoriju — Transportlīdzekļu apdrošināšanas sabiedrības atļaujas atsaukšana, kas ietver pienākumu privātpersonām, kas noslēgušas līgumus ar minēto apdrošināšanas sabiedrību, pienākumu personīgi, ar savu īpašumu, atbildēt par citam nodarītiem zaudējumiem — Valsts atbildība direktīvas nepareizas transponēšanas gadījumā

Rezolutīvā daļa:

3. panta 1. punkts Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvā 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/14/EK, lasot to kopā ar 1. panta 4. punktu Padomes 1983. gada 30. decembra Otrajā direktīvā 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, ir jāinterpretē tādējādi, ka starp pienākumiem, kas dalībvalstīm ir paredzēti minētajā punktā, nav ietverts pienākums izveidot iestādi, kas nodrošina kompensācijas izmaksu personām, kurām ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir radīti zaudējumi, gadījumā, kad personas, kas ir atbildīgas par zaudējumiem, līgumu par mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu faktiski ir noslēgušas, bet apdrošinātājs ir kļuvis maksātnespējīgs.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/7

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-412/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Transports - Kopienas dzelzceļa attīstība - Direktīva 91/440/EEK - 6. panta 3. punkts un II pielikums - Direktīva 2001/14/EK - 14. panta 2. punkts - Iestādes, kam ir uzticēts veikt būtiskās funkcijas, neatkarība)

2013/C 252/10

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana paredzētajā termiņā, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību (OV 237, 25. lpp.) 6. panta 3. punkta un II pielikuma, kuros grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/12/EK (OV L 75, 1. lpp.), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 14. panta 2. punkta prasības — Neatkarības nenodrošināšana attiecībā uz būtiskajām funkcijām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 298, 8.10.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/8

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Gosselin Group NV/Eiropas Komisija, Stichting Administratiekantoor Portielje

(Lieta C-429/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Tieša un netieša cenu noteikšana, tirgus sadale un manipulācijas ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūrām - Kvalifikācija - Konkurences ierobežojums mērķa dēļ - Pienākums norādīt pamatojumu - Pamatnostādnes par ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - Juridiskais spēks - Pienākums noteikt attiecīgo tirgu - Apjoms - Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai (2006) - Pārdošanas vērtības proporcija - Pārkāpuma smagums - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Pienākums norādīt pamatojumu - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 25. pants - Noilgums - Atkārtots pārkāpums)

2013/C 252/11

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Gosselin Group NV (pārstāvji — F. Wijckmans, H. Burez, un S. De Keer, advokāti)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, F. Ronkes Agerbeek), Stichting Administratiekantoor Portielje

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-208/08 un T-209/08 Gosselin Group un Stichting Administratiekantoor Portielje/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa lietā T-208/08 atcēla Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.543 — Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) daļā, kurā konstatēts, ka Gosselin Group NV ir piedalījusies EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumā laika posmā no 1993. gada 30. oktobra līdz 1996. gada 14. novembrim, un lietā T-209/08 atcēla Lēmumu C(2008) 926, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu C(2009) 5810, daļā, kura attiecas uz Stichting Administratiekantoor Portielje

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Gosselin Group NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/8

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Ziegler SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-439/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Pamatnostādnes par starpvalstu tirdzniecības ietekmēšanu - Juridiskais spēks - Pienākums noteikt konkrēto tirgu - Piemērošanas joma - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Labas pārvaldības princips - Komisijas objektīvā objektivitāte - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Pārdošanas apjoma daļa - Pienākums norādīt pamatojumu - Naudas soda samazināšana maksātnespējas vai lietas īpatnību dēļ - Vienlīdzīga attieksme)

2013/C 252/12

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ziegler SA (pārstāvji — J.-F. Bellis, M. Favart un A. Bailleux, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un N. von Lingen)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-199/08 Ziegler/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā redakcija, par [EK] līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanu (Lieta COMP/38.543 — starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) — Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Kļūdas tiesību piemērošanā — Būtiska tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekme — Naudas sods — Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu un vienlīdzīgas attieksmes principa un nediskriminācijas principa pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Ziegler SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/9

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Stichting Administratiekantoor Portielje, Gosselin Group NV

(Lieta C-440/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Tieša vai netieša cenu noteikšana, tirgus sadale un manipulācijas ar procedūrām piedāvājumu iesniegšanai - Kapitāla daļas kontrolējošās vienības vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Jēdziens “uzņēmums” - Izšķirošas ietekmes faktiskas izmantošanas prezumpcija - Mērķis ierobežot konkurenci - Pamatnostādnes par ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm - 2006. gada pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2013/C 252/13

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, S. Noë un F. Ronkes Agerbeek)

Parējās lietas dalībnieces: Stichting Administratiekantoor Portielje (pārstāvji — D. Van hove, F. Wijckmans, S. De Keer un H. Burez, advocaten) un Gosselin Group NV

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-208/08 un T-209/08 Gosselin Group un Stichting Administratiekantoor Portielje/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa lietā T-208/08 atcēla Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.543 — Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) daļā, kurā konstatēts, ka Gosselin Group NV ir piedalījusies EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumā no 1993. gada 30. oktobra līdz 1996. gada 14. novembrim, un lietā T-209/08 atcēla Lēmumu, C(2008) 926, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu C(2009) 5810, daļā, kura attiecas uz Stichting Administratiekantoor Portielje

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 16. jūnija sprieduma apvienotajās lietās T-208/08 un T-209/08 Gosselin Group un Stichting Administratiekantoor Portielje/Komisija rezolutīvās daļas 4)–6) punktu;

2)	noraidīt Stichting Administratiekantoor Portielje prasību lietā T-209/08;

3)	Stichting Administratiekantoor Portielje atlīdzina tiesāšanās izdevumus gan saistībā ar tiesvedību pirmajā instancē lietā T-209/08, gan saistībā ar apelācijas tiesvedību.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/9

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Team Relocations NV, Amertranseuro International Holdings Ltd, Trans Euro Ltd, Team Relocations Ltd/Eiropas Komisija

(Lieta C-444/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Tieša un netieša cenu noteikšana, tirgus sadale un manipulācijas ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūrām - Vienots un turpināts pārkāpums - Vainojamība - Pamatnostādnes naudas sodu noteikšanai (2006) - Pārdošanas vērtība - Jēdziens - Proporcija - Papildu summa - Atbildību mīkstinoši apstākļi - Pienākums norādīt pamatojumu - Mātesuzņēmuma vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Regula (EK) Nr. 1/2003 - 23. panta 2. punkts - Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma - Samērīgums)

2013/C 252/14

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Team Relocations NV (pārstāvji — H. Gilliams, J. Bocken, un L. Gyselen, advokāti), Amertranseuro International Holdings Ltd, Trans Euro Ltd, Team Relocations Ltd

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un N. von Lingen, kā arī A. Antoniadis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T-204/08 un T-212/08 Team Relocations NV u.c./Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38.543 — Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) attiecībā uz aizliegto vienošanos Beļģijas starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgū saistībā ar tiešu un netiešu cenu noteikšanu, tirgus sadali un manipulācijām ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru, kā arī atcelt prasītājai uzlikto naudas sodu vai, pakārtoti, to samazināt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Team Relocations NV, Amertranseuro International Holdings Ltd, Trans Euro Ltd un Team Relocations Ltd solidāri atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/10

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Amazon.com International Sales Inc., Amazon EU Sàrl, Amazon.de GmbH, Amazon.com GmbH, likvidācijas procesā, Amazon Logistik GmbH/Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

(Lieta C-521/11) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Ekskluzīvas reproducēšanas tiesības - Direktīva 2001/29/EK - 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Taisnīga atlīdzība - Vienāda piemērošana ar iespējamām tiesībām uz nodevas par kopēšanu privātai lietošanai, kas paredzēta atlīdzības finansēšanai, atmaksāšanu - Ieņēmumu pārskaitīšana daļēji tiesību subjektiem un daļēji sociālām vai kultūras iestādēm - Nodevas par kopēšanu privātai lietošanai divkārša samaksāšana pārrobežu darījumā)

2013/C 252/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Amazon.com International Sales Inc., Amazon EU Sàrl, Amazon.de GmbH, Amazon.com GmbH, likvidācijas procesā, Amazon Logistik GmbH

Atbildētāja: Austro-Mechana Gesellschaft zur Wahrnehmung mechanisch-musikalischer Urheberrechte Gesellschaft mbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 2. un 5. panta interpretācija — Reproducēšanas tiesības — Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētā jēdziena “taisnīga atlīdzība” interpretācija — Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts, pirmkārt, vienādi piemērot samaksu par kopēšanu privātai lietošanai visiem reproducēšanai paredzētiem materiālajiem nesējiem un, otrkārt, atlīdzināt šo samaksu nesēja eksporta gadījumā pirms tā pārdošanas gala patērētājam vai gadījumā, ja reproducēšanu ir atļāvis tiesību subjekts

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā vienādi tiek piemērota nodeva par kopēšanu privātai lietošanai, pirmo reizi tās teritorijā tirdzniecības nolūkā par atlīdzību laižot tirgū datu nesējus, ko var izmantot reproducēšanai, vienlaikus paredzot tiesības uz to nodevu atmaksāšanu, kas samaksātas gadījumā, kad šo nesēju galīgā lietošana neietilpst šajā tiesību normā uzskaitītajos gadījumos, ja ar praktiskajām grūtībām ir attaisnojama šāda taisnīgās atlīdzības finansēšanas sistēma un ja šīs tiesības uz atmaksāšanu ir efektīvas un nepadara samaksātās nodevas atmaksāšanu pārmērīgi sarežģītu, kas, ņemot vērā katras valsts sistēmas īpatnības un šajā direktīva noteiktās robežas, ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētajā taisnīgas atlīdzības finansēšanas sistēmā, izmantojot nodevu par kopēšanu privātai lietošanai, ko maksā personas, pirmo reizi attiecīgās dalībvalsts teritorijā tirdzniecības nolūkā un par atlīdzību laižot tirgū datu nesējus, kas var tikt izmantoti reproducēšanai, minētajai tiesību normai nav pretrunā tas, ka šī dalībvalsts nosaka atspēkojamu prezumpciju par šādu datu nesēju privātu lietošanu gadījumā, ja tie tiek pārdoti fiziskām personām, ja ar praktiskajām grūtībām, nosakot, vai attiecīgie datu nesēji ir tikuši izmantoti privātai lietošanai, ir attaisnota šādas prezumpcijas noteikšana, ciktāl paredzētās prezumpcijas dēļ galu galā netiek uzlikta nodeva par kopēšanu privātai lietošanai gadījumā, ja šo datu nesēju galīgā lietošana acīmredzami neietilpst šajā pašā tiesību normā noteiktajos gadījumos;

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētās tiesības uz taisnīgu atlīdzību vai nodeva par kopēšanu privātai lietošanai, kas ir paredzēta šīs atlīdzības finansēšanai, nevar tikt liegtas tādēļ, ka puse no ieņēmumiem par minēto atlīdzību vai nodevu tiek pārskaitīta nevis tieši šīs pašas atlīdzības tiesību subjektiem, bet šiem tiesību subjektiem izveidotajām sociālajām un kultūras iestādēm, ja minētie tiesību subjekti patiešām gūst labumu no šīm sociālajām un kultūras iestādēm un ja minēto iestāžu darbības noteikumi nav diskriminējoši, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts paredzētais pienākums, tirdzniecības nolūkā par atlīdzību laižot tirgū datu nesējus, ko var izmantot reproducēšanai, samaksāt nodevu par kopēšanu privātai lietošanai, kas paredzēta šajā tiesību normā minētās taisnīgās atlīdzības finansēšanai, nevar tikt izslēgts tādēļ, ka analoģiska nodeva jau ir tikusi samaksāta citā dalībvalstī.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/11

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 6. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bundeswettbewerbsbehörde/Donau Chemie AG, Donauchem GmbH, DC Druck-Chemie Süd GmbH & Co KG, Brenntag Austria Holding GmbH, Brenntag CEE GmbH, ASK Chemicals GmbH, agrāk Ashland-Südchemie-Kernfest GmbH, ASK Chemicals Austria GmbH agrāk Ashland Südchemie Hantos GmbH

(Lieta C-536/11) (1)

(Konkurence - Piekļuve lietas materiāliem - Tiesvedība saistībā ar naudas sodu par LESD 101. panta pārkāpumu - Trešo personu uzņēmumi, kuri vēlas celt prasību par zaudējumu atlīdzību - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru piekļuve lietas materiāliem ir atkarīga no visu lietas dalībnieku piekrišanas - Efektivitātes princips)

2013/C 252/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bundeswettbewerbsbehörde

Atbildētāji: Donau Chemie AG, Donauchem GmbH, DC Druck-Chemie Süd GmbH & Co KG, Brenntag Austria Holding GmbH, Brenntag CEE GmbH, ASK Chemicals GmbH, agrāk Ashland-Südchemie-Kernfest GmbH, ASK Chemicals Austria GmbH agrāk Ashland Südchemie Hantos GmbH

Piedaloties: Bundeskartellanwalt, Verband Druck & Medientechnik

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Wien — Aizliegtu vienošanos jomā pastāvošo Savienības tiesību noteikumu interpretācija — Piekļuve lietas materiāliem — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru konkurences tiesību jomā notiekošajās administratīvajās procedūrās trešo personu tiesību iepazīties ar lietas materiāliem priekšnosacījums ir visu lietas dalībnieku piekrišanas saņemšana, neizvērtējot visas attiecīgās intereses, lai gan šāds vērtējums tiek veikts attiecībā uz iepazīšanos ar lietas materiāliem salīdzināmās civilprocesa un kriminālprocesa tiesvedībās

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, it īpaši efektivitātes princips, nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru piekļuve dokumentiem, kas ietilpst tiesvedības valsts tiesā saistībā LESD 101. panta piemērošanu lietas materiālos, tostarp dokumentiem, kurus iecietības programmas ietvaros iesniegušas trešās personas, kas nav šīs tiesvedības lietas dalībnieki, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību pret aizliegtas vienošanās dalībniekiem, ir atkarīga no tā, vai visi minētās tiesvedības dalībnieki tai piekrīt, nedodot valsts tiesām iespēju novērtēt iesaistītās intereses.

(1) OV C 13, 14.01.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/11

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums — Francijas Republika/Eiropas Komisija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-601/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu - Aizsardzība pret transmisīvām sūkļveida encefalopātijām - Regula (EK) Nr. 746/2008 - Regula, kurā ir atļauti mazāk ierobežojoši uzraudzības un apkarošanas pasākumi par agrāk paredzētajiem - Piesardzības princips - Cilvēku veselības aizsardzības līmenis - Jauna informācija, kas var mainīt riska izpratni - Pamatojuma nesniegšana - Faktu sagrozīšana - Kļūda tiesību piemērošanā)

2013/C 252/17

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, C. Candat, R. Loosli-Surrans, kā arī G. de Bergues un S. Menez)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Jimeno Fernández un D. Bianchi) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-257/07 Francija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 746/2008, ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 202, 11. lpp.), kurā paredzēti mazāk ierobežojoši uzraudzības un apkarošanas pasākumi nekā iepriekš noteiktie aitu un kazu ganāmpulkiem — Pamatojuma nesniegšana — Faktu sagrozīšana — Faktu kļūdaina juridiska kvalifikācija — Piesardzības principa pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 17.03.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/12

Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Belgian Electronic Sorting Technology NV/Bert Peelaers, Visys NV

(Lieta C-657/11) (1)

(Direktīva 84/450/EEK un Direktīva 2006/144/EK - Maldinoša un salīdzinoša reklāma - “Reklāmas” jēdziens - Domēna nosaukuma reģistrācija un izmantošana - “Metatags” izmantošana interneta vietnes metadatos)

2013/C 252/18

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Belgian Electronic Sorting Technology NV

Atbildētāji: Bert Peelaers un Visys NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (OV L 250, 17. lpp.) 2. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 21. lpp.) 2. panta interpretācija — Reklāmas jēdziens — Domēna nosaukuma reģistrācija un izmantošana — “Metatags” izmantošanu interneta vietnes metadatos

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, 2. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “reklāmas” jēdzienā, kā tas ir definēts šajos noteikumos, tādā situācijā, kāda tā ir pamatlietā, ietilpst domēna nosaukuma, kā arī “metatags” izmantošana interneta vietnes metadatos. Turpretim šajā jēdzienā neietilpst domēna nosaukuma reģistrācija pati par sevi.

(1) OV C 73, 10.3.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/12

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fédération des maisons de repos privées de Belgique (Femarbel) ASBL/Commission communautaire commune de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-57/12) (1)

(Direktīva 2006/123/EK - Materiālā piemērošanas joma - Veselības aprūpes pakalpojumi - Sociālie pakalpojumi - Dienas un nakts aprūpes centri, kas veciem ļaudīm sniedz palīdzību un aprūpi)

2013/C 252/19

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamatlietā

Prasītāja: Fédération des maisons de repos privées de Belgique (Femarbel) ASBL

Atbildētāja: Commission communautaire commune de Bruxelles-Capitale

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.) 2. panta 2. punkta f) un j) apakšpunkta interpretācija — Ratione materiae piemērošanas jomas — Veselības aprūpes pakalpojumi — Sociālie pakalpojumi — Dienas aprūpes centru, kas sniedz palīdzību un aprūpi, kas atbilst vecu ļaužu patstāvības zaudējumam, iekļaušana — Nakts aprūpes centru, kas sniedz palīdzību un veselības aprūpi, ko veciem ļaudīm nevar pastāvīgi nodrošināt viņu tuvinieki, iekļaušana

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 2. panta 2. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšana no šīs direktīvas piemērošanas jomas attiecas uz ikvienu darbību, kuras mērķis ir novērtēt, saglabāt vai atjaunot pacientu veselības stāvokli ar nosacījumu, ka šo darbību īsteno speciālisti, kas par tādiem atzīti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko regulējumu, un tas ir neatkarīgi no iestādes, kurā tiek sniegta aprūpe, organizācijas, finansēšanas kārtības, publiskā vai privātā rakstura. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai dienas aprūpes centri un nakts aprūpes centri, ņemot vērā veselības aprūpes darbinieku šajos centros īstenoto darbību raksturu un faktu, ka šīs darbības ir šo centru piedāvāto pakalpojumu galvenā daļa, ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas;

Direktīvas 2006/123 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sociālo pakalpojumu izslēgšana no šīs direktīvas piemērošanas jomas attiecas uz ikvienu darbību, kas it īpaši ir saistīta ar palīdzību un atbalstu veciem ļaudīm, ar nosacījumu, ka to īsteno privāts pakalpojumu sniedzējs, kuru ir pilnvarojusi valsts ar aktu, ar kuru skaidri un pārskatāmi tiek uzticēts reāls pienākums, ievērojot konkrētus un īpašus izpildes nosacījumus, sniegt tādus pakalpojumus. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai dienas aprūpes centri un nakts aprūpes centri atkarībā no šajos centros galvenokārt īstenoto palīdzības un atbalsta veciem ļaudīm darbību rakstura, kā arī atkarībā no šo centru statusa, kāds izriet no piemērojamā Beļģijas tiesiskā regulējuma, ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas.

(1) OV C 118, 21.04.2012

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/13

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Directeur général des douanes et droits indirects, Chef de l'agence de poursuites de la Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières/Harry Winston SARL

(Lieta C-273/12) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 206. pants - Muitas parāda rašanās - Preču, kurām piemērota procedūra glabāšanai muitas noliktavā, zādzība - “Preču neglābjama zuduma nepārvaramas varas dēļ” jēdziens - Direktīva 2006/112/EK - 71. pants - Pievienotās vērtības nodoklis - Nodokļa iekasējamības gadījums - Nodokļa iekasējamība)

2013/C 252/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Directeur général des douanes et droits indirects, Chef de l'agence de poursuites de la Direction nationale du renseignement et des enquêtes douanières

Atbildētāja: Harry Winston SARL

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — (Francija) — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 206. panta un Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 71. panta interpretācija — Preces, kas nodotas glabāšanā muitas noliktavā — Preču zādzība — Preces neglābjama zuduma jēdziens — Nepārvaramas varas gadījums — Ievedmuitas parāda rašanās — Fakts, kurš rada pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006, 203. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču, kurām piemērota procedūra glabāšanai muitas noliktavā, zādzība ir uzskatāma par minēto preču nelikumīgu izņemšanu šīs tiesību normas izpratnē, kas rada ievedmuitas parādu. Minētās regulas 206. pants var tikt piemērots vienīgi gadījumos, kad muitas parāds var rasties, piemērojot šīs pašas regulas 202. pantu un 204. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 71. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka preču, kas bija tikušas nodotas glabāšanai muitas noliktavā, zādzība ir uzskatāma par pievienotās vērtības nodokļa iekasējamības gadījumu un tas kļūst iekasējams.

(1) OV C 235, 04.8.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/13

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-277/12 Bimbo, SA/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2013. gada 24. maijā iesniedza Bimbo, SA

(Lieta C-285/13 P)

2013/C 252/21

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bimbo, SA (pārstāvis — N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Café do Brasil SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

galvenokārt, daļēji atcelt 2013. gada 20. marta spriedumu, ar kuru atteikta Kopienas preču zīmes 3 478 311“Caffé KIMBO & design” reģistrācija attiecībā uz šādām 30. klasē ietilpstošām precēm: “kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka, sāgo, kafijas aizstājēji; milti, konditorejas izstrādājumi, saldējums; medus, melases sīrups; raugs, cepamais pulveris; sāls, sinepes; mērces (ieskaitot salātu mērces); garšvielas; pārtikas ledus” un atstāt spēkā negrozītu šo spriedumu tiktāl, ciktāl ar to noraidīts Kopienas preču zīmes zīmes 3 478 311“Caffé KIMBO & design” reģistrācijas pieteikums attiecībā uz “labības produktiem, maizi un konditorejas izstrādājumiem”;

—

pakārtoti, daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 20. marta spriedumu, ar kuru noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums 3 478 311“Caffé KIMBO & design” attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst 30. klasē: “milti, konditorejas izstrādājumi, saldējums, raugs un cepamais pulveris” un atstāt spēka negrozītu šo spriedumu, ciktāl ar to noraidīts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums 3 478 311“Caffé KIMBO & design” attiecībā uz labības produktiem, maizi un konditorejas izstrādājumiem;

—	piespriest atbildētajiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs apelācijas sūdzības pamatojums ir balstīts uz šādiem pamatiem:

—

Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1) 19. noteikums.

Izvērtējot sajaukšanas iespēju starp Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu 3 478 311“Caffé KIMBO & design” un agrāku Spānijas preču zīmes reģistrāciju 291 655“BIMBO”, kas abas reģistrētas attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, agrākā preču zīme tika uzskatīta nevis par reģistrētu preču zīmi, bet gan par plaši pazīstamu preču zīmi.

Tiek apgalvots, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir atbilstoši pierādījusi agrākas preču zīmes reģistrācijas esamību un tā bija un joprojām ir spēkā, neskatoties uz to, ka nav iesniegts neviens dokuments, kas liecinātu par atkārtotu pieteikumu.

—

Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2) 8. panta 1., 2., 4. un 5. punkts; Parīzes Konvencijas 6.a pants

Izvērtējot sajaukšanas iespēju starp Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu 3 478 311“Caffé KIMBO & design” un agrākas Spānijas preču zīmes reģistrāciju 291 655“BIMBO”, kas abas reģistrētas attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, agrākā preču zīmetika uzskatīta nevis par preču zīmi ar reputāciju, bet gan par plaši pazīstamu preču zīmi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pierādīja, ka “BIMBO” ir preču zīme ar reputāciju, atsaucoties uz Vispārējās tiesas 2012. gada 14. decembra spriedumu lietā T-357/11, kurā ir atzīts, ka “BIMBO” ir preču zīme ar reputāciju.

Gan kā plaši pazīstamas preču zīmes, gan kā preču zīmes ar reputāciju salīdzinājums starp precēm norāda uz lielu sajaukšanas iespēju, kura netika ņemta vērā, jo Vispārējā tiesa uzskatīja tās par pietiekami atšķirīgām, lai izvairītos no sajaukšanas iespējas ar precēm, kurām ir tāds pats raksturs, izcelsme, galamērķis un izplatīšanas kanāli.

Precīzākam salīdzinājumam būtu jānosaka, ka pastāv liela sajaukšanas iespēja, un tāpēc reģistrācija būtu jānoraida attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 30. klasē, ieskaitot, acīmredzot, noraidījumuattiecībā uz “miltiem, konditorejas izstrādājumiem, saldējumu, raugu un cepamo pulveri”.

Gan kā plaši pazīstamas preču zīmes, gan kā preču zīmes ar reputāciju salīdzinājums starp apzīmējumiem norāda uz lielu sajaukšanas iespēju. Attiecībā uz “BIMBO” ir pierādīta preču zīmes atpazīstamība 92 % apmērā un tirgus daļa 60 % apmērā, un tā ir pelnījusi īpašu aizsardzību. Tādējādi Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums 3 478 311“Caffé KIMBO & design” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē, bija jānoraida pilnībā.

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums 3 478 311“Caffé KIMBO & design” gūs netaisnīgu labumu no preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas un rada vai radīs tai kaitējumu.

(1) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

(2) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, OV L 78, 1. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. marta spriedumu lietā T-588/08 Dole Food Company, Inc., Dole Fresh Fruit Europe Ltd & Co./Eiropas Komisija 2013. gada 24. maijā iesniedza Dole Food Company, Inc., Dole Fresh Fruit Europe Ltd & Co.

(Lieta C-286/13 P)

2013/C 252/22

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Dole Food Company, Inc. un Dole Fresh Fruit Europe Ltd & Co. (pārstāvis — J.-F. Bellis, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu pilnībā vai daļā, kurā noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēju prasība;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra lēmumu pilnībā vai daļā, kurā tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām;

—	atcelt vai samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējām uzlikto naudas sodu, pamatojoties arī uz LESD 261. pantā paredzēto neierobežoto kompetenci;

—	alternatīvi, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai nolēmuma pieņemšanai atbilstoši Tiesas spriedumam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt šīs tiesvedības un tiesvedības Vispārējā tiesā tiesāšanās izdevums.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas pamatu, kas ir sadalīts piecās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa, veicot savu pārbaudi, esot pieļāvusi vairākas procesuālas kļūdas:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, ļaujot Komisijai tiesvedībā pirmo reizi ieņemt nostāju attiecībā uz tās lietas materiālos esošu pierādījumu, kurš ir pretrunā lēmumā izdarītajiem konstatējumiem;

Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi kā nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzēju atsauci uz pierādījumu no Komisijas lietas materiāliem, lai apstrīdētu Komisijas tās atbildē uz repliku pirmo reizi izvirzītu prasījumu;

Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi kā nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzēju iesniegto pielikumu, pamatojot to argumentu, ka Komisija ir izmantojusi apelācijas sūdzības iesniedzēju administratīvajā procesā izteiktos apgalvojumus ārpus to konteksta;

Vispārējā tiesa, neizskatot apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesvedības laikā iesniegto pierādījumu, esot pārkāpusi pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu; un

Vispārējā tiesa neesot pienācīgi konstatējusi faktus.

Ar otro apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus, kuri ir ļoti svarīgi, lai pareizi izvērtētu inkriminēto rīcību tās tiesiskajā un ekonomiskajā kontekstā.

Ar trešo apelācijas pamatu, kas ir sadalīts piecās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa neesot atbilstoši novērtējusi pierādījumus:

Vispārējā tiesa neesot sniegusi atbilstošu pamatojumu, lai apstiprinātu tirgus daļas aprēķinu, uz ko Komisija ir pamatojusies, lai konstatētu attiecīgo tirgus struktūru;

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Komisijai nav jāprecizē to sarunu saturs, kuras apelācijas sūdzības iesniedzējām ir bijušas ar citiem uzņēmumiem un kuras veido konkurences ierobežojumu ar mērķi;

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka Komisija ir skaidri aprakstījusi to sarunu saturu, kuras apelācijas sūdzības iesniedzējām ir bijušas ar citiem uzņēmumiem un kuras veido konkurences ierobežojumu ar mērķi;

Vispārējā tiesa neesot izskatījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, ka daži darbinieki nevarēja apmainīties ar ticamu informāciju; un

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nepareizi tiesiski kvalificējot faktus, savā secinājumā par to, ka sarunas veido konkurences ierobežojumu ar mērķi.

Ar ceturto apelācijas pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas, aprēķinot uzlikto naudas sodu:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, naudas soda aprēķināšanai pamatojoties uz pārdošanu, ko ir veikušas sabiedrības, saistībā ar kurām nav konstatēts pārkāpums; un

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, naudas soda aprēķināšanas nolūkā dubulti ņemot vērā vienas un tās pašas preces pārdošanu.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/15

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-93/10 Bilbaina de Alquitranes u.c/Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)2013. gada 27. maijā iesniedza Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Rütgers Poland Sp. z o.o.

(Lieta C-287/13 P)

2013/C 252/23

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Rütgers Poland Sp. z o.o. (pārstāvis — K. Van Maldegem, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-93/10 un

—

atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras Lēmumu ED/68/2009 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), ar kuru augstas temperatūras akmeņogļu darva (CAS numurs 65996–93–2) (turpmāk tekstā — “ATAD”) apzināta kā viela, kas iekļaujama kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk tekstā — “REACH”) (1) 59. pantu, vai,

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par tiesību akta atcelšanu, un

—	piespriest atbildētāju atlīdzināt visus šīs tiesvedības izdevumus (ieskaitot izdevumus Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka noraidot viņu prasību par apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Kopienas tiesības. Jo īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā piemērojamā tiesiskā regulējuma interpretācijas kļūdas. Tā rezultātā Vispārējā tiesa pieļāva vairākas kļūdas tiesību normu piemērošanā, proti:

—	secinot, ka uz konkrēto gadījumu attiecināmajos sarežģītajos zinātniskajos un tehniskajos faktos un secinājumā, ka ATAD piemīt PBT vai vPvB īpašības, ņemot vērā tās sastāvdaļas, ko tā satur vismaz 0,1 % koncentrācijā, nav pieļauta acīmredzama kļūda;

—	secinot, ka ATAD sastāvdaļas nav atsevišķi jāidentificē kā tādas, kurām piemīt PBT vai vPvB īpašības, atsevišķā ECHA lēmumā, kas balstīts uz sīku šī jautājuma izpēti, un

—	ka netika pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Minēto iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums lietā T–93/10 būtu jāatceļ un apstrīdētais lēmums jāatceļ.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK, OV L 396, 1. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-94/10 Rütgers Germany GmbH u.c./Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) 2013. gada 27. maijā iesniedza Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Bilbaína de Alquitranes, SA

(Lieta C-288/13 P)

2013/C 252/24

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA un Bilbaína de Alquitranes, SA (pārstāvis — K. Van Maldegem, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-94/10 un

—	atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Lēmumu ED/68/2009 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), ar kuru antracēna eļļa ir apzināta kā viela, kura iekļaujama kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (1) (turpmāk tekstā — “REACH regula”) 59. pantu, vai

—	pakārtoti, nodot lietu Vispārējai tiesai otrreizējai izskatīšanai, lai tā spriež par prasītāju prasību atcelt tiesību aktu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus (ieskaitot tos, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa, noraidīdama to prasību daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi Savienības tiesības. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas, interpretējot tās tiesību normas, kas jāpiemēro apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi virkni kļūdas tiesību piemērošanā, it īpaši secinot, ka:

—	lieta attiecās uz sarežģītiem zinātniskiem un tehniskiem faktiem un ka lēmumā, ar kuru antracēna eļļa tika identificēta kā viela, kurai ir PBT un vPvB īpašības, pamatojoties uz šīm sastāvdaļām koncentrācijā, kas atbilst vai pārsniedz 0,1 %, nebija acīmredzamas kļūdas vērtējumā;

—	nav nepieciešams, lai sastāvdaļas tiktu individuāli identificētas kā tādas, kurām piemīt PBT un vPvB īpašības, ar atsevišķu ECHA lēmumu, kas pamatots uz padziļinātu vērtējumu;

—	nav konstatējams REACH regulas 59. panta 3. punkta un XV pielikuma pārkāpums tādēļ, ka lietas materiālos atbilstoši XV pielikumam nebija ietverta informācija par aizstājošām vielām, un

—	nav konstatējams vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Šo iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas prasa atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-94/10 un atcelt apstrīdēto lēmumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-95/10 CINDU Chemicals BV u.c./European Chemicals Agency (ECHA)2013. gada 27. maijā iesniedza Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd

(Lieta C-289/13 P)

2013/C 252/25

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd (pārstāvis — K. Van Maldegem, avocat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T–95/10, un

—

atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (turpmāk tekstā — “ECHA”) Lēmumu ED/68/2009 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), ar kuru antracēna eļļa (ar zemu saturu) apzināta kā viela, kas iekļauta kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk tekstā — “REACH”) (1) 59. pantu, vai

—	pakārtoti, atdot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par tiesību akta atcelšanu, un

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt visus šīs tiesvedības izdevumus (ieskaitot izdevumus Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka noraidot viņu prasību par apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Kopienas tiesības. Jo īpaši apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā piemērojamā tiesiskā regulējuma interpretācijas kļūdas. Tā rezultātā Vispārējā tiesa pieļāva vairākas kļūdas tiesību normu piemērošanā, proti:

—	secinot, ka uz konkrēto gadījumu attiecināmajos sarežģītajos zinātniskajos un tehniskajos faktos un secinājumā, ka antracēna eļļai (ar zemu saturu) piemīt PBT vai vPvB īpašības, ņemot vērā tās sastāvdaļas, ko tā satur vismaz 0,1 % koncentrācijā, nav pieļauta acīmredzama kļūda;

—	secinot, ka sastāvdaļas nav atsevišķi jāidentificē ka tādas, kurām piemīt PBT vai vPvB īpašības, atsevišķā ECHA lēmumā, kas balstīts uz sīku šī jautājuma izpēti;

—	secinot, ka REACH XV pielikuma 59. panta 3. punkts netika pārkāpts, jo informācija par alternatīvajām vielām nebija iekļauta XV pielikumā, un

—	ka nebija vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma.

Minēto iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums lietā T–95/10 būtu jāatceļ un apstrīdētais lēmums jāatceļ.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/17

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2013. gada 7. marta spriedumu lietā T-96/10 Rütgers Germany GmbH u.c./Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)2013. gada 27. maijā iesniedza Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Deza, a.s., Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd

(Lieta C-290/13 P)

2013/C 252/26

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV, Deza, a.s., Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd (pārstāvis — K. Van Maldegem, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-96/10 un

—	atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (turpmāk tekstā — “ECHA”) Lēmumu ED/68/2009 (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), ar kuru antracēna eļļa (pasta) ir apzināta kā viela, kas iekļaujama kandidātvielu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk tekstā — “REACH”) (1) 59. pantu, vai,

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā lemtu par apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību par tiesību akta atcelšanu, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus šīs tiesvedības izdevumus (ieskaitot izdevumus Vispārējā tiesā).

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka, noraidot viņu prasību par apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu, Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Kopienas tiesības. Jo īpaši apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi vairākas apelācijas sūdzības iesniedzēju situācijā piemērojamā tiesiskā regulējuma interpretācijas kļūdas. Tā rezultātā Vispārējā tiesa pieļāva vairākas kļūdas tiesību normu piemērošanā, proti:

—	secinot, ka uz konkrēto gadījumu attiecināmajos sarežģītajos zinātniskajos un tehniskajos faktos un secinājumā, ka antracēna eļļai (pastai) piemīt PBT vai vPvB īpašības, ņemot vērā tās sastāvdaļas, ko tā satur vismaz 0,1 % koncentrācijā, nav pieļauta acīmredzama kļūda;

—	secinot, ka sastāvdaļas nav atsevišķi jāidentificē kā tādas, kurām piemīt PBT vai vPvB īpašības, atsevišķā ECHA lēmumā, kas balstīts uz sīku šī jautājuma izpēti;

—	secinot, ka REACH 59. panta 3. punkts un XV pielikums netika pārkāpts, jo informācija par alternatīvajām vielām nebija iekļauta XV pielikumā, un

—	ka netika pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Minēto iemeslu dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējās tiesas spriedums lietā T-96/10 būtu jāatceļ un apstrīdētais lēmums jāatceļ.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/18

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 14. marta spriedumu lietā T-587/08 Fresh Del Monte Produce, Inc./Eiropas Komisija 2013. gada 27. maijā iesniedza Fresh Del Monte Produce, Inc.

(Lieta C-293/13 P)

2013/C 252/27

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Fresh Del Monte Produce, Inc. (pārstāvji — B. Meyring, Rechtsanwalt, L. Suhr, advokāts, O. Van Ermengem, avocat)

Pārējās lietas dalībnieces: Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert GmbH & Co. KG un Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 14. marta spriedumu lietā T-587/08;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmumu C(2008) 5955, galīgā redakcija (Lieta COMP/39.188 — Banāni), ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka, atzīstot Del Monte par atbildīgu par pārkāpumu, Komisija un Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojušas EKL 81. panta 1. punktu (tagad — LESD 101. pants) un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu. Mātesuzņēmuma atbildības kritēriju pārbaude prasa, lai meitasuzņēmums nebūtu spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus par savu rīcību tirgū. Tas nozīmē, ka mātesuzņēmuma atbildība var tikt konstatēta tikai tad, ja meitasuzņēmums ievēro mātesuzņēmuma norādījumus visos būtiskajos aspektos. Komisija un Vispārējā tiesa ir noteikušas, ka Del Monte ir atbildīga par Weichert rīcību, lai gan tās ir atzinušas, ka “Weichert ne vienmēr bija ievērojis Del Monte norādījumus” un ka “Weichert lēmumi par cenām, iespējams, neatbilda Del Monte cerībām”. Turklāt ne lēmumā, ne spriedumā nav parādīts, ka Weichert būtu faktiski ievērojis kādus Del Monte norādījumus. Apelācijas sūdzības iesniedzēja piebilst, ka Vispārējās tiesas veiktais vērtējums ir ierobežots ar vairākiem faktoriem, kas — kā apgalvots — piešķīra Del Monte zināmu ietekmi, bet tā nav piemērojusi judikatūrā paredzēto pārbaudi, lai izvērtētu, kādēļ šī ietekme būtu jāuzskata par “izšķirošu”.

Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi dažus pierādījumus, it īpaši attiecībā uz tās vērtējumu par Weichert partnerības vienošanos un citu importētāju paziņojumiem.

Papildus apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, noraidot atsevišķus elementus tikai tādēļ, ka ar šādiem liecinājumiem nav pierādīta izšķirošās ietekmes neesamība, Vispārējā tiesa faktiski ir pieļāvusi pierādīšanas pienākuma pāreju. Tas ir uzskatāms par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta (nevainīguma prezumpcija), Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 2. punkta un dubio pro reo principa pārkāpumu.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, atzīstot Dole, Chiquita un Weichert par vienota un turpināta pārkāpuma dalībniekiem, lai gan Weichert nezināja par saziņu starp Chiquita un Dole, Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi EKL 81. panta 1. punktu.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/19

(Lieta C-294/13 P)

2013/C 252/28

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Biolan, M. Kellerbauer, P. J. O. Van Nuffel)

Pārējie lietas dalībnieki: Fresh Del Monte Produce, Inc. un Internationale Fruchtimport Gesellschaft Weichert GmbH & Co. KG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 14. marta sprieduma lietā T-587/08 Fresh Del Monte Produce Inc./Komisija rezolutīvās daļas 1. punktu;

—	taisīt galīgu spriedumu, nosakot Fresh Del Monte Produce Inc. naudas sodu EUR 9 800 000 apmērā;

—	piespriest Fresh Del Monte Produce Inc. atlīdzināt apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī tādu tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos izdevumu daļu, ko Tiesa uzskata par piemērotu.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka informācija, kas sniegta Komisijai atbildē uz informācijas pieprasījumu, ir jāņem vērā naudas soda samazināšanas mērķiem kā brīvprātīga sadarbība, kas veicinājusi Komisijas veikto izmeklēšanu, ir pārkāpusi Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), 23. pantu, to aplūkojot kopsakarā ar Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos (2) un LESD 101. un 102. panta efektīvās īstenošanas principu.

Pakārtoti, Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. pantu un pienākumu norādīt pamatojumu, samazinot Del Monte uzlikto naudas sodu par Weichert sadarbību administratīvajā procesā, lai gan apgalvotās Weichert sadarbības laikā Del Monte un Weichert vairs neveidoja vienu un to pašu uzņēmumu.

(1) OV L 1, 1. lpp.

(2) OV C 45, 3. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/19

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen/Eiropas Komisija 2013. gada 3. jūnijā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-303/13 P)

2013/C 252/29

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Armati un T. Maxian Rusche)

Pārējie lietas dalībnieki: Jørgen Andersen, Dānijas Karaliste, Danske Statsbaner (DSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 20. marta spriedumu lietā T-92/11 Jørgen Andersen/Eiropas Komisija, kas tika paziņots Komisijai 2013. gada 22. martā; un

—	noraidīt prasību atcelt Komisijas 2010. gada 24. februāra Lēmumu 2011/3/ES (1) par sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumiem starp Dānijas transporta ministriju un Danske Statsbaner (lieta C-41/08 (ex NN 35/08)) un

—	piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

pakārtoti,

—	atzīt, ka trešais pamats, kas tika izvirzīts pirmajā instancē, nav pamatots un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā izvērtē pirmo un otro pamatu, kas tika izvirzīts pirmajā instancē;

—	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem abās instancēs pieņemšanu atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza tikai vienu pamatu, kas ir balstīts uz LESD 108. panta 2. un 3. punkta, 288. panta un 297. panta 1. punkta pārkāpumu, jo tika atzīts, ka Komisija esot piemērojusi Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (2) ar atpakaļejošu spēku.

Komisija uzskata, ka attiecīgā atbalsta novērtēšana, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007, nozīmēja nevis minētās regulas piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, bet atbilda tūlītējas piemērošanas principam, saskaņā ar kuru Savienības tiesību norma no tās spēkā stāšanās brīža ir piemērojama attiecībā uz situācijas, kas radusies saskaņā ar agrāku normu, sekām nākotnē.

Attiecībā uz atpakaļejošu spēku Tiesas judikatūrā tiek nošķirta galīgi konstatēta juridiskā situācija (attiecībā uz kuru jaunā tiesību norma nav piemērojama) un pagaidu situācijas, kas radušās laikā, kad ir bijusi spēkā agrāka tiesību norma, bet kuras vēl joprojām turpinās (attiecībā uz kurām ir piemērojama jaunā tiesību norma).

Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka valsts atbalsts, ko dalībvalsts piešķīrusi, neizpildot paziņošanas un nogaidīšanas pienākumu, ir uzskatāms drīzāk par galīgi konstatētu juridisko situāciju un nevis pagaidu situāciju. No noteikumiem un judikatūras par nelikumīgi piešķirta atbalsta atgūšanu izriet, ka šāda atbalsta saņēmējs nevar tikt uzskatīts par tādu, kas šo atbalstu ir saņēmis galīgi, kamēr Komisija to nav apstiprinājusi un apstiprināšanas lēmums nav kļuvis galīgs. Ņemot vērā atbalsta kontroles, ko veic Komisija saskaņā ar LESD 108. pantu, obligāto raksturu, uzņēmumi, kuriem atbalsts ir ticis piešķirts, principā nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, ka atbalsts ir likumīgs, ja vien tas nav ticis piešķirts saskaņā ar minētajā pantā paredzēto procedūru.

Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka pārsūdzētais spriedums ir acīmredzamā un tiešā pretrunā ar Tiesas agrākajiem nolēmumiem šajā jautājumā.

(1) OV L 7, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70.

OV L 315, 1. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. jūnijā iesniedza Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) — O. Tümer/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen

(Lieta C-311/13)

2013/C 252/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: O. Tümer

Atbildētāja: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv)

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā EK līguma 137. panta 2. punktā (tagad LESD 153. panta 2. punktā) likto pamatu, Maksātnespējas direktīva (1), it īpaši tās 2., 3. un 4. pants, jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā [Werkloosheidswet] 3. panta 3. punkts un 61. pants, uz kuru pamata par darba ņēmēju netiek uzskatīts ārzemnieks, kurš ir trešās valsts pilsonis un kurš uzturas Nīderlandē nelikumīgi Vreemdelingenwet 2000 8. panta a)–e) un 1. punkta izpratnē, arī tādā gadījumā kā apelācijas iesniedzēja, kurš ir lūdzis maksātnespējas pabalstu un kuru civiltiesiskā ziņā būtu jāuzskata par darba ņēmēju, un kurš atbilst visiem pārējiem tā piešķiršanas nosacījumiem, gadījums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/94/EK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) (OV L 283, 36. lpp.)

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. jūnijā iesniedza Rechtbank van eerste aanleg te Mechelen (Beļģija) — Openbaar Ministerie/Edgard Jan De Clercq u.c.

(Lieta C-315/13)

2013/C 252/32

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Mechelen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētāji: Edgard Jan De Clercq, Emiel Amede Rosa De Clercq, Nancy Genevieve Wilhelmina Rottiers, Ermelinda Jozef Martha Tampère, Thermotec NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 56. un 57. pants (agrāk EKL 49. un 50. pants) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV 1997, L 18) 3. panta 1. un 10. punkts, tos aplūkojot vai neaplūkojot kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [2006. gada] 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.) 19. pantu, jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj 2006. gada 27. decembra Ietvarlikuma (I) 141. pantu, saskaņā ar kuru personai, kura tieši vai pastarpināti nodarbina vai kuras uzdevumā tieši vai pastarpināti nodarbina norīkotus darba ņēmējus vai norīkotus mācekļus, pirms šo personu nodarbināšanas iepriekš elektroniski (vai, ja tas nav iespējams, ar telefaksa sūtījumu vai ar vēstuli) ir jāpaziņo Valsts Sociālā nodrošinājuma dienestam to personu identifikācijas dati, kuras nevar uzrādīt to darba devējam izsniegtu paziņojumu par saņemšanu sakarā ar deklarēšanu, kopsakarā ar 2006. gada 27. decembra Ietvarlikuma (I) 157. pantu un Sociālo kriminālpārkāpumu likuma 183. panta 1. punkta 1) apakšpunktu, kurā paredzēts kriminālsods par šī pienākuma neizpildi?

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/21

Prasība, kas celta 2013. gada 13. jūnijā — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-323/13)

2013/C 252/33

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Pignataro-Nolin un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, tā kā daļa pilsētas atkritumu, kas tiek apglabāti SubATO di Roma poligonos, ieskaitot Malagrotta poligonu un SubATO Latina poligonus, netiek pārstrādāti tādā veidā, ka tiek veikta atbilstīga dažādu atkritumu daļu atlase un organisko atkritumu stabilizācija, un tā kā Lacio reģionā nav izveidots integrēts un atbilstīgs atkritumu apglabāšanas iekārtu tīkls, ņemot vērā labākās pieejamās metodes, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Direktīvas 1999/31/EK (1) 6. panta a) punktā, aplūkojot to kopā ar Direktīvas 1999/31/EK 1. panta 1. punktu un Direktīvas 2008/98/EK (2) 4. un 13. pantu, un Direktīvas 2008/98/EK 16. panta 1. punktā;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 1999/31/EK transponēšanai beidzās 2001. gada 16. jūlijā.

Termiņš Direktīvas 2008/98/EK transponēšanai beidzās 2010. gada 12. decembrī.

(1) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 3. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 25. jūnijā iesniedza Augstākās tiesas Senāts (Latvija) — Antonio Gramsci Shipping Corp. u.c./Aivars Lembergs

(Lieta C-350/13)

2013/C 252/36

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Antonio Gramsci Shipping Corp., Apollo Holdings Corp., Arctic Seal Shipping Co. Ltd, Atlantic Leader Shipping Co. Ltd, Cape Wind Trading Co.Ltd, Clipstone Navigation SA, Dawnlight Shipping Co. Ltd, Dzons Rids Shipping Co., Faroship Navigation Co. Ltd, Gaida Shipping Co., Gevostar Shipping Co. Ltd, Hose Marti Shipping Co., Imanta Shipping Co. Ltd, Kemeri Navigation Co., Klements Gotvalds Shipping Co., Latgale Shipping Co. Ltd, Limetree Shipping Co. Ltd, Majori Shipping Co. Ltd, Noella Marītime Co. Ltd, Razna Shipping Co., Sagewood Trading Inc., Samburga Shipping Co. Ltd, Saturn Trading Co., Taganroga Shipping Co., Talava Shipping Co. Ltd, Tangent Shipping Co. Ltd, Viktorio Shipping Co., Wilcox Holding Ltd, Zemgale Shipping Co. Ltd, Zoja Shipping Co. Ltd

Atbildētājs: Aivars Lembergs

Prejudiciālie jautājumi

Vai Brisele I regulas (1) 34. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas procedūras ietvaros pamatlietā neiesaistītu personu tiesību aizskārums var būt par pamatu Brisele I regulas 34. panta 1. punktā paredzētās sabiedriskās kārtības klauzulas piemērošanai un ārvalsts nolēmuma atzīšanas noraidīšanai daļā, kas attiecas uz pamatlietā neiesaistītu personu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Hartas 47. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertie taisnīgas tiesas principi pieļauj pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanas kārtībā ierobežot personas īpašuma tiesības tādā tiesvedības procesā, kurā persona nav iesaistīta par lietas dalībnieku, bet kurā paredzēts, ka ikvienam, kuru ietekmē nolēmums par pagaidu aizsardzības pasākumiem, ir tiesības jebkurā laikā vērsties tiesā, lai grozītu vai atceltu tiesas nolēmumu, un kurā nolēmuma paziņošana ieinteresētajām personām ir nodota pieteicēju ziņā?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 () par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.)

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 27. jūnijā iesniedza Retten i Kolding, Civilretten (Dānija) — FOA, kas darbojas Karsten Kaltoft labā/Billund Kommune

(Lieta C-354/13)

2013/C 252/37

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Retten i Kolding, Civilretten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: FOA, kas darbojas Karsten Kaltoft labā

Atbildētājs: Billund Kommune

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai diskriminācija aptaukošanās dēļ darba tirgū vispārīgi vai saistībā ar publiskā sektora darba devēju konkrēti ir pretrunā Savienības tiesībām, kas ir atspoguļotas, piemēram, Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā attiecībā uz pamattiesībām?

2)	Vai iespējamais Savienības tiesībās paredzētais diskriminācijas aizliegums aptaukošanās dēļ ir tieši piemērojams attiecībām starp Dānijas pilsoni un viņa darba devēju — publisko tiesību iestādi?

Ja Tiesa atzītu, ka Savienības tiesībās pastāv diskriminācijas aptaukošanās dēļ aizliegums darba tirgū vispārīgi vai saistībā ar publiskā sektora darba devēju konkrēti, vai jautājums par to, vai ir pārkāpts iespējamais diskriminācijas aptaukošanās dēļ aizliegums, attiecīgā gadījumā ir izvērtējams, pamatojoties uz dalītu pierādīšanas pienākumu, kā rezultātā šī aizlieguma efektīvai piemērošanai lietās, kurās pirmšķietami pastāv diskriminācija, pierādīšanas pienākums ir nosakāms darba devējam atbildētājam (skat. Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu (1), preambulas 18. apsvērumu)?

Vai aptaukošanos var uzskatīt par invaliditāti, uz kuru ir attiecināma Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvā 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (2), paredzētā aizsardzība, un kādi kritēriji šādā gadījumā ir noteicoši, izvērtējot, vai personas aptaukošanās nozīmē, ka šo personu aizsargā šajā direktīvā ietvertais diskriminācijas aizliegums invaliditātes dēļ?

(1) OV L 14, 6. lpp.

(2) OV L 303, 16. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/23

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-284/11 Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 1. jūlijā iesniedza Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL

(Lieta C-374/13 P)

2013/C 252/38

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL (pārstāvis — J. Carbonell Callicó, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās Tiesas 2013. gada 25. aprīļa spriedumu lietā T-284/11, līdz ar to atļaujot Kopienas preču zīmes Nr. 7 112 113“METROINVEST” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē.

—	piespriest pārējiem lietas dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu, kas saistīts ar:

—	Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

Taču šis pamats sastāv no šādām četrām daļām:

—	Vispārējās tiesas un ITSB pieļauta kļūda, novērtējot apzīmējumu salīdzinājumu.

—	Vispārējā tiesa attiecībā uz visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu nav ņēmusi vērā atbilstošo judikatūru.

—	Nesaskaņotība ar citiem Biroja lēmumiem, kas attiecas uz tām pašām daļām un attiecīgajām preču zīmēm.

—	Miermīlīga līdzāspastāvēšana starp pārējām preču zīmēm, kas ietver vārdu “METRO”, dažādās klasēs, tostarp 36. klasē.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/23

Prasība, kas celta 2013. gada 2. jūlijā — Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-376/13)

2013/C 252/39

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Braun, G. Коlеvа, L. Malferrari)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka saskaņā ar ZES (Elektronisko komunikāciju likums) pārejas un nobeiguma noteikumu 5.a panta 1. un 2. punktu uzņēmumu, kuriem var piešķirt radio frekvences zemes ciparu apraidei un atļauju sniegt atbilstošus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, skaitu ierobežojot līdz diviem uzņēmumiem (kamēr potenciāli tāda iespēja varēja būt pat pieciem uzņēmumiem), Bulgārijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Konkurences direktīvas 2. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

—

atzīt, ka saskaņā ar ZES 47.a panta 1. un 2. punktu un 48. panta 3. punktu uzņēmumiem, kuri nodrošina televīzijas pārraižu saturu un kuru programmas netiek pārraidītas Bulgārijas Republikā, kā arī ar tiem saistītajām personām aizliedzot piedalīties konkursa procedūrās par radio frekvenču piešķiršanu zemes ciparu apraidei un sniegt atbilstošus [pakalpojumus], Bulgārijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Konkurences direktīvas 2. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā, Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 3. punktā un Pamatdirektīvas 9. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

—

atzīt, ka saskaņā ar ZES 48. panta 5. punktu aizliedzot zemes ciparu apraidei paredzēto radio frekvenču īpašniekiem ierīkot elektronisko komunikāciju tīklus radio un televīzijas programmu pārraidīšanai, Bulgārijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Konkurences direktīvas 2. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā, Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 3. punktā un Pamatdirektīvas 9. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

—	piespriest Bulgārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisija apgalvo, ka Bulgārijas Republika neesot izpildījusi savus pienākumus atbilstoši Komisijas 2002. gada 16. septembra Direktīvas 2002/77/EK (1) par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū (“Konkurences direktīva”) 2. panta 1. un 2. punktam un 4. panta 2. punktam, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK (2) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (“Atļauju izsniegšanas direktīva”) 7. panta 3. punktam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK (3) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“Pamatdirektīva”) 9. panta 1. punktam.

—

Bulgārijas Republika neesot izpildījusi Konkurences direktīvas 2. panta 1. punkta prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstis nepiešķir vai nepatur spēkā ekskluzīvās vai īpašās tiesības attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu izveidi un/vai nodrošināšanu vai publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu. Ar leģislatīvu aktu Bulgārijas Republika uzņēmumu, kuriem var tikt piešķirta atļauja izmantot radio frekvences zemes ciparu apraidei un sniegt pakalpojumus savā teritorijā kā kompleksi pakalpojumu sniedzēji, skaitu esot ierobežojusi līdz diviem uzņēmumiem (kamēr potenciāli tāda iespēja varēja būt pat pieciem uzņēmumiem). Tas esot noticis uz nesamērīgu un neobjektīvu kritēriju pamata. Šādi Bulgārijas Republika esot radījusi īpašās tiesības attiecībā uz šo elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu.

—

Bulgārijas Republika neesot izpildījusi Konkurences direktīvas 2. panta 2. punkta un 4. panta 2. punkta, Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 3. punkta un Pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta prasības, atbilstoši kurām radio frekvenču piešķiršanai elektronisko komunikāciju pakalpojumiem esot jānotiek pēc objektīviem, caurredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. Bulgārijas Republika esot noteikusi kritērijus dalībai konkursa procedūrās par radio frekvenču zemes ciparu apraidei piešķiršanu, kas esot bijuši nesamērīgi ar izvirzītajiem mērķiem; paredzot radio frekvenču zemes ciparu apraidei piešķiršanas kritērijus, kuri esot bijuši nesamērīgi un kuri līdz ar to daudzus uzņēmumus esot varējuši atturēt no piedalīšanās šajās konkursa procedūrās, Bulgārijas Republika neesot izpildījusi Konkurences direktīvas 2. panta 2. punktā paredzēto pienākumu nodrošināt, ka jebkurš uzņēmums ir tiesīgs nodrošināt elektronisko komunikāciju pakalpojumus.

(1) OV L 249, 21. lpp.

(2) OV L 108, 21. lpp.

(3) OV L 108, 33. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/24

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 19. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-99/09 un T-308/09 Itālijas Republika/Eiropas Komisija 2013. gada 4. jūlijā iesniedza Itālijas Republika

(Lieta C-385/13 P)

2013/C 252/40

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri un P. Gentile)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 19. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T-99/09 un T-308/09, par kuru Itālijas valdībai paziņots 2013. gada 24. aprīlī;

—

pieņemot nolēmumu pēc būtības, atcelt šādus aktus:

—

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2009. gada 2. februāra vēstuli Nr. 000841 par “Komisijas veiktajiem maksājumiem, kas atšķiras no pieprasītās summas”, kas ietver šādu lēmumu: “Līdz ar to datums, sākot no kura Eiropas Komisija uzskatīs par nepieņemamiem ar 2000.-2006. gada reģionālās darbības programmas 1.7 pasākumu saistītos izdevumus, ir 2007. gada 29. jūnijs, nevis 2006. gada 17. maijs, kā norādīts iepriekš minētajā 2008. gada 22. decembra paziņojumā”;

—

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2009. gada 6. februāra vēstuli Nr. 001059 par “Maksājuma pieprasījuma apturēšanu un lūgumu sniegt informāciju attiecībā uz finanšu korekcijām, kas atbilstoši Regulas Nr. 1260/99 39. pantam veiktas attiecībā uz Kampānijas reģionālo darbību”, kas ietver šādu lēmumu: “Līdz ar to datums, sākot no kura Eiropas Komisija uzskata par nepieņemamiem ar 2000.-2006. gada reģionālās darbības programmas 1.7 pasākumu saistītos izdevumus, ir 2007. gada 29. jūnijs, nevis 2006. gada 17. maijs, kā norādīts iepriekš”;

—

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta 2008. gada 22. decembra vēstuli Nr. 012480 par Kampānijas 2000.-2006. gada reģionālās darbības programmu (CCI Nr. 1999 IT 16 1 PO 007) — Pārkāpuma procedūras 2007/2195 sekas attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu Kampānijā, ar kuru “Komisija lūdz, sākot no nākamā maksājuma pieprasījuma, atskaitīt visus uz 1.7 pasākumu attiecinātos izdevumus, kas radušies pēc 2007. gada 29. jūnija”.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai Itālijas Republika ir izvirzījusi šādus astoņus pamatus:

Pirmais pamats: Regulas Nr. 1260/1999 (1) 9. panta e), f), h), j), k), l) un m) punkta; 32. panta 3. punkta pirmās daļas f) punkta, kā arī 4. un 5. punkta un 31. panta 2. punkta otrās daļas pārkāpums.

Lai lūgums par kāda struktūrfonda finansējuma saņemšanu attiecībā uz kādā pasākumā paredzētajām darbībām varētu tikt atzīts par nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka norisinās pārkāpuma procedūra, starp attiecīgo pārkāpumu un pasākumu ir jāpastāv īpašām, nevis vispārīgām attiecībām, un Komisijai ir jāpierāda konkrēts risks, ka šī pasākuma finansēšana gala rezultātā nozīmēs pārkāpuma finansēšanu. Pretēji Vispārējās tiesas atzītajam, ar “pietiekami tiešu saikni”, kas nav nekā citādi pamatota, vien neesot pietiekami.

Otrais pamats: Regulas Nr. 1260/1999 32. panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzētā otrā gadījuma pārkāpums.

Šajā lietā šī saikne jebkurā gadījumā neesot pastāvējusi, jo Vispārējā tiesa esot konstatējusi, ka no lietas materiāliem izriet, ka pārkāpuma procedūrā bija norādīts uz nepietiekamo dalīto atkritumu vākšanu kā atkritumu poligonu nepietiekamības blakus iemeslu; un 1.7 pasākumā bija paredzēts atbalsts pašvaldībām dalīto atkritumu vākšanas palielināšanai. Vispārējā tiesa tādējādi neesot varējusi noskaidrot, vai saikne starp pārkāpumu un pasākumu ir bijusi tāda, ka pasākuma finansējums mīkstināja vai tieši pretēji — pasliktināja attiecīgo pārkāpumu. Lai to izdarītu, tai bija jāizslēdz jebkādas saiknes pastāvēšana un jāapmierina prasības pieteikumā izvirzītais pirmais pamats.

Trešais pamats: pamatojuma trūkums.

Pirmajā instancē celtās prasības trešajā pamatā Itālijas valdība esot atbilstoši pierādījusi, ka starp attiecīgo pārkāpumu un pasākumu nepastāvēja nekāda saistība. Vispārējā tiesa, noraidot pirmo pamatu, esot apstiprinājusi pretējo, neizvērtējot Itālijas valdības sniegtos pierādījumus, un tādējādi tā nav norādījusi pamatojumu.

Ceturtais pamats: Regulas Nr. 1260/1999 32. panta 3. punkta f) apakšpunkta pārkāpums. Pamatojuma trūkums.

Iepriekš minētie pārkāpumi esot pieļauti arī tajās sprieduma daļās, kurās Vispārējā tiesa ir noraidījusi pirmajā instancē celtajā prasībā izvirzīto otro pamatu.

Piektais pamats: pamatojuma trūkums.

Pamatojuma trūkums pastāvot arī attiecībā uz tā prasības pieteikumā izvirzītā trešā pamata noraidījumu, ar kuru Itālijas valdība apgalvoja, ka strīdīgie pasākumi ir pamatoti ar Komisijas 2008. gada 20. oktobra paziņojumu, kurā bija apstrīdēti fakti, kas pārkāpuma procedūrā nebija pārņemti. Vispārējā tiesa vispār neesot ņēmusi vērā šo argumentu.

Sestais pamats: Regulas Nr. 1260/1999 32. panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzētā otrā gadījuma pārkāpums.

Katrā ziņā Vispārējā tiesa, pieņemot nostāju saistībā ar ceturto pamatu, faktiski esot konstatējusi, ka 2008. gada 20. oktobra paziņojumā bija ietverta atsauce uz ar pārkāpuma procedūru nesaistītiem faktiem; tādēļ tai esot bijis jāpieņem trešais pamats. To neizdarot, tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 1260/1999 32.panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzēto otro gadījumu.

Septītais pamats: Regulas Nr. 1260/1999 32. panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzētā pirmā un otrā gadījuma un 39. panta 1. un 2. punkta pārkāpums.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot noraidījusi prasības pieteikumā izvirzīto ceturto pamatu, ar kuru tika apgalvots, ka Komisija faktiski esot apturējusi maksājumus, atsaucoties uz šaubām par pasākuma atbilstošu pārvaldību; tomēr tai esot bijis jāuzsāk regulas 39. panta 1. un 2. punktā paredzētā procedūra, kas ir atgādināta arī regulas 32. panta 3. punkta f) apakšpunktā paredzētajā pirmajā gadījumā. Vispārējā tiesa faktiski neesot varējusi atspēkot Itālijas valdības izvirzīto tēzi attiecībā uz Komisijas pieņemtā lēmuma pamatojumu.

Astotais pamats: LESD 296. panta 2. punkta pārkāpums.

Vispārējā tiesa kļūdaini esot izslēgusi to, ka Komisija nav norādījusi pamatojumu. Ņemot vērā šī aspekta nozīmību, Komisijai esot bijis jāizskaidro, kādēļ nepastāv pretruna starp soda noteikšanu pārkāpuma procedūrā par nepietiekamu dalītu atkritumu vākšanu un atteikumu finansēt pasākumu, kura mērķis tieši ir dalītas atkritumu vākšanas veicināšana.

(1) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — BVGD/Komisija

(Apvienotās lietas T-104/07 un T-339/08) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Neapstrādātu dimantu tirgus - Izplatīšanas sistēma SOC - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Kopienu interešu neesamība - Juridiskais pamats - Sūdzības iesniedzēja procesuālās tiesības - Piekļuve dokumentiem - Pienākumi saistībā ar sūdzības izmeklēšanu - Izslēgšanas no tirgus sekas - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 252/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Belgische Vereniging van handelaars in- en uitvoerders geslepen diamant (BVGD) (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji L. Levi un C. Ronzi, kā arī lietā T-104/07 G. Vandersanden, vēlāk L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, R. Sauer un J. Bourke, vēlāk F. Castillo de la Torre un R. Sauer, kuriem lietā T-104/07 sākotnēji palīdzēja S. Drakakakis, advokāts, un T. Soames, solicitor, vēlāk T. Soames, un lietā T-339/08 T. Soames)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: De Beers (Luksemburga, Luksemburga) un De Beers UK Ltd, agrāk — The Diamond Trading Co. Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji W. Allan un S. Horwitz, solicitors, vēlāk W. Allan, J. Ysewyn, advokāts, un N. Gràcia Malfeito, solicitor, un visbeidzot — N. Gràcia Malfeito, B. van de Walle de Ghelcke, J. Marchandise, advokāti, un P. Riedel, solicitor)

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2007. gada 26. janvāra lēmumu lietā COMP/39.221/B-2 — BVGD/De Beers un 2008. gada 5. jūnija lēmumu lietā COMP/39.221/E-2 — De Beers/DTC Supplier of Choice, ar kuriem noraidīta prasītājas sūdzība par personām, kas iestājušās lietā, par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu neapstrādāto dimantu tirgū, ko izraisījusi tā dēvēto “Supplier of Choice” (SOC) izplatīšanas nolīgumu piemērošana, ko veic šīs personas

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Belgische Vereniging van handelaars in- en uitvoerders geslepen diamant (BVGD) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	De Beers un De Beers UK Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/27

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Spira/Komisija

(Apvienotās lietas T-108/07 un T-354/08) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Neapstrādātu dimantu tirgus - Izplatīšanas sistēma SOC - Lēmums par sūdzības noraidīšanu - Kopienu interešu neesamība - Sūdzības iesniedzēja procesuālās tiesības - Piekļuve dokumentiem - Pienākumi saistībā ar sūdzības izmeklēšanu - Izslēgšanas no tirgus sekas - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 252/42

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Diamanthandel A. Spira BVBA (Antverpene, Beļģija) (pārstāvji — Y. van Gerven, F. Louis, A. Vallery un J. Bourgeois, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre, R. Sauer un J. Bourke, vēlāk F. Castillo de la Torre un R. Sauer, kuriem lietā T-108/07 sākotnēji palīdzēja S. Drakakakis, advokāts, un T. Soames, solicitor, vēlāk T. Soames, un lietā T-354/08 T. Soames)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: De Beers (Luksemburga, Luksemburga) un De Beers UK Ltd, agrāk — The Diamond Trading Co. Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — sākotnēji W. Allan, S. Horwitz, solicitors, un J. Ysewyn, advokāts, vēlāk M. Allan, J. Ysewyn un N. Gràcia Malfeito, solicitor, un visbeidzot — N. Gràcia Malfeito, B. van de Walle de Ghelcke, J. Marchandise, advokāti, un P. Riedel, solicitor)

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2007. gada 26. janvāra lēmumu lietā COMP/38.826/B-2 — Spira/De Beers/DTC Supplier of Choice un 2008. gada 5. jūnija lēmumu lietā COMP/38.826/E-2 — De Beers/DTC Supplier of Choice, ar kuriem noraidīta prasītājas sūdzība par personām, kas iestājušās lietā, par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu neapstrādāto dimantu tirgū, ko izraisījusi tā dēvēto “Supplier of Choice” (SOC) izplatīšanas nolīgumu piemērošana, ko veic šīs personas

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Diamanthandel A. Spira BVBA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	De Beers un De Beers UK Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Hangzhou Duralamp Electronics/Padome

(Lieta T-459/07) (1)

(Dempings - Ķīnas, Vjetnamas, Pakistānas un Filipīnu izcelsmes integrētu elektrisko luminiscences kompaktspuldžu (CFL-i) imports - Antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanās - Pārskatīšana - Līdzīga prece - Dati, kuri izmantoti zaudējumu noteikšanai - Analogā valsts - Kopienas intereses - Regulas (EK) Nr. 384/96 4. panta 1. punkts un 5. panta 4. punkts (jaunajā redakcijā – Regulas Nr. 1225/2009 4. panta 1. punkts un 5. panta 4. punkts) - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību)

2013/C 252/43

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd (Hangzhou, Ķīna) (pārstāvji — M. Gambardella un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji J.-P. Hix, kam palīdz G. Berrisch un G. Wolf, advokāti, J.-P. Hix un B. Driessen, kam palīdz G. Berrisch)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Talabér-Ritz) un Osram GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis — R. Bierwagen, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2007. gada 15. oktobra Regulu (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Osram GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 51, 23.02.2008.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/28

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Philips Lighting Poland un Philips Lighting/Padome

(Lieta T-469/07) (1)

(Dempingi - Ķīnas, Vjetnamas, Pakistānas un Filipīnu izcelsmes integrētu elektrisko luminiscences kompaktspuldžu (CFL-i) imports - Antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanās - Pārskatīšana - Regulas (EK) Nr. 384/96 4. panta 1. punkts, 5. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkts (tagad Regulas Nr. 1225/2009 4. panta 1. punkts, 5. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkts) - Kopienas ražošanas nozares jēdziens - Zaudējumu noteikšana - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 252/44

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Philips Lighting Poland S.A. (Piła, Polija) un Philips Lighting BV (Eindhoven, Nīderlande) (pārstāvji — L. Catrain González, advokāts, un E. Wright, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — sākotnēji J.-P. Hix, pārstāvis, kuram palīdzēja G. Berrisch un G. Wolf, advokāti, pēc tam J.-P. Hix un B. Driessen, pārstāvji, kuriem palīdz G. Berrisch)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd (Hangzhou, Ķīna) (pārstāvji — M. Gambardella un V. Villante, advokāti) un GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt. (GE Hungary Zrt) (Budapešta, Ungārija) (pārstāvis — P. De Baere, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Talabér-Ritz) un Osram GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis — R. Bierwagen, advokāts)

Priekšmets

Padomes 2007. gada 15. oktobra Regulas (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, 1. lpp.), atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

Philips Lighting Poland S.A. un Philips Lighting BV sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos Padomes izdevumus, kas tai radušies sakarā ar Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd un GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt (GE Hungary Zrt) iestāšanos lietā, kā arī Osram GmbH tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

4)	Hangzhou Duralamp Electronics un GE Hungary sedz savus, kā arī atlīdzina tos Padomes tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar to iestāšanos lietā.

(1) OV C 51, 23.02.2008.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/29

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-358/08) (1)

(Kohēzijas fonds - Regula (EK) Nr. 1164/94 - Saragosas asenizācijas projekts - Finanšu atbalsta daļēja atcelšana - Publiskā iepirkuma līgumi - “Būves” jēdziens - Direktīvas 93/38/EEK 14. panta 10. un 13. punkts - Publiskā iepirkuma līgumu sadalīšana - Tiesiskā paļāvība - Pienākums norādīt pamatojumu - Lēmuma pieņemšanas termiņš - Finanšu korekciju noteikšana - Regulas Nr. 1164/94 II pielikuma H panta 2. punkts - Samērīgums - Noilgums)

2013/C 252/45

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. Rodríguez Cárcamo, pēc tam A. Rubio González, abogados del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Valero Jordana un A. Steiblytė)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 25. jūnija Lēmumu C(2008) 3249 par tā atbalsta samazināšanu, kas Spānijas Karalistei Kohēzijas fonda ietvaros ar Komisijas 1996. gada 26. jūlija Lēmumu C(96) 2095 piešķirts projekta Nr. 96/11/61/018 — “Saneamiento de Zaragoza” īstenošanai

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/29

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — SA.PAR./ITSB — Salini Costruttori (“GRUPPO SALINI”)

(Lieta T-321/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “GRUPPO SALINI” - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 252/46

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SA.PAR. Srl (RomA, Itālija) (pārstāvji — A. Masetti Zannini de Concina, M. Bussoletti un G. Petrocchi, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — G. Mannucci un P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Salini Costruttori SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji — C. Bellomunno un S. Troilo, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 21. aprīļa lēmumu lietā R 219/2009-1 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Salini Costruttori SpA un SA.PAR. Srl.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	SA.PAR. Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 25.9.2010.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/29

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Aventis Pharmaceuticals/ITSB — Fasel (“CULTRA”)

(Lieta T-142/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “CULTRA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “SCULPTRA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 252/47

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aventis Pharmaceuticals, Inc. (Bridgewater, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — R. Gilbey, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — F. Mattina)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Fasel Srl (Boloņa, Itālija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 2478/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aventis Pharmaceuticals, Inc. un Fasel Srl

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 2478/2010-1;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Aventis Pharmaceuticals, Inc. izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā Apelāciju padomē.

(1) OV C 165, 9.6.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/30

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones/ITSB — MIP Metro (“METRO”)

(Lieta T-197/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “METRO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “GRUPOMETROPOLIS” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants - Regulas Nr. 207/2009 75. un 76. pants)

2013/C 252/48

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL (Barselona, Spānija) (pārstāvis — J. Carbonell Callicó, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Poch)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 1. marta lēmumu lietā R 2440/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Metropolis Inmobiliarias y Restauraciones, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 14.7.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/30

Vispārējās tiesas 2013. gada 11. jūlija spriedums — Think Schuhwerk/ITSB (Sarkani kurpju šņoru gali)

(Lieta T-208/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Sarkani kurpju šņoru gali - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Aizmuguriska lietas izskatīšana)

2013/C 252/49

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Think Schuhwerk GmbH (Kopfing, Austrija) (pārstāvis — M. Gail, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 23. februāra lēmumu lietā R 1552/2011-1 attiecībā uz pieteikumu apzīmējumu, ko veido sarkani kurpju šņoru gali, reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Think Schuhwerk GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 209, 14.7.2012.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/31

Vispārējās tiesas 2013. gada 8. jūlija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-238/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Invaliditātes pabalsts - Neizmaksāto summu samaksa - Nokavējuma procenti - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2013/C 252/50

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-81/09 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), kurā ir lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.

(1) OV C 186, 25.6.2011.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/31

Prasība, kas celta 2013. gada 14. jūnijā — Tsujimoto/ITSB — Kenzo (“KENZO”)

(Lieta T-322/13)

2013/C 252/51

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kenzo Tsujimoto (Osaka, Japāna) (pārstāvis — A. Wenninger-Lenz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Kenzo (Parīze, Francija)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 25. marta lēmumu lietā R 1364/2012-2;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītājs

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “KENZO” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 41. un 43. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 701 286

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “KENZO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu un pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Regulas par Kopienas preču zīmi 76. panta 2. punkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/31

Prasība, kas celta 2013. gada 14. jūnijā — Pure Fishing/ITSB — Łabowicz (“NANOFIL”)

(Lieta T-323/13)

2013/C 252/52

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pure Fishing, Inc. (Spirit Lake, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — J. Dickerson, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Edward Łabowicz (Kłodzko, Polija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes lēmumu lietā R 1241/2012-2;

—	atļaut Kopienas preču zīmes reģistrāciju Nr. 9 611 872 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “NANOFIL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 611 872

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiskas preču zīmes “NANO” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/32

Prasība, kas celta 2013. gada 17. jūnijā — Endoceutics/ITSB — Merck (“FEMIVIA”)

(Lieta T-324/13)

2013/C 252/53

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Endoceutics, Inc. (Kvebeka, Kanāda) (pārstāvis — M. Wahlin, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Merck KGaA (Darmstadt, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1021/2012-4;

—	noraidīt otras procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces iebildumus un atļaut reģistrēt reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi, proti, preču zīmes “FEMIVIA” reģistrācijas pieteikumu Nr. 9 386 343;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt prasītājai apelācijas tiesvedībā un procesā ITSB radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FEMIVIA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 386 343

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “FEMIBION” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē, un grafiskas melnbaltas preču zīmes “feminion” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29. un 30. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu pilnībā

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/32

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Mallis un Malli/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-327/13)

2013/C 252/54

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Konstantinos Mallis (Larnaka, Kipra) un Elli Malli (Larnaka, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Eurogrupas 2013. gada 25. marta lēmumu, kas kļuvis galīgs ar Kipras Centrālās bankas pārvaldnieka kā Eiropas Centrālo banku sistēmas locekļa un/vai pārstāvja 2013. gada 29. martā pieņemto lēmumu KDP [kanonistiki diokitiki praxi; reglamentējošs akts] 104/2013, ar kuru tika nolemts veikt “atsevišķu [Cyprus Popular Bank Public Co Ltd] darbības virzienu pārdošanu” un kas būtībā ir Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas kopējs lēmums;

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums nav spēkā esošs, jo ar to ir pārsniegtas pilnvaras, kas ar Līgumu par Eiropas Savienību ir piešķirtas Eiropas Centrālajai bankai, kā arī Eiropas Komisijai, un tādējādi abas šīs iestādes attiecīgo lēmumu ir pieņēmušas, pārsniedzot savas pilnvaras.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā arī vispārīgi atzītajiem tiesību principiem, kas izriet no Savienības tiesībām, kā arī principam, saskaņā ar kuru neviens nedrīkst atsaukties pats uz savām kļūdām, lai iegūtu kādu priekšrocību un/vai pamatotu kļūdainu un/vai prettiesisku rīcību.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/33

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Tameio Pronias Prosopikou Trapezis Kiprou/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-328/13)

2013/C 252/55

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tameio Pronias Prosopikou Trapezis Kiprou (Lefkosija, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/33

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Chatzithoma un Chatzithoma/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-329/13)

2013/C 252/56

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Petros Chatzithoma (Lefkosija, Kipra) un Elenitsa Chatzithoma (Lefkosija, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/34

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Chatziioannou/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-330/13)

2013/C 252/57

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lella Chatziioannou (Lefkosija, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/35

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Nikolaou/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-331/13)

2013/C 252/58

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marinos Nikolaou (Lefkosija, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/35

Prasība, kas celta 2013. gada 4. jūnijā — Christodoulou un Stavrinou/Komisija un Eiropas Centrālā banka

(Lieta T-332/13)

2013/C 252/59

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Chrysanthi Christodoulou (Pafosa, Kipra) un Maria Stavrinou (Larnaka, Kipra) (pārstāvji — E. Efstathiou, K. Efstathiou un K. Liasidou, advokāti)

Atbildētājas: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

—	pakārtoti, atzīt, ka iepriekš minētais Eurogrupas lēmums, neraugoties uz tā formu, būtībā ir Eiropas Centrālās bankas lēmums un/vai kopā ar Eiropas Komisiju pieņemts lēmums;

—	piespriest Eiropas Centrālajai bankai un/vai Eiropas Komisijai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas tiesības uz īpašumu, kas ir garantētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pantā un apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir acīmredzami nepamatots, tam nav juridiskā pamata un tas ir pretrunā samērīguma principam.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/36

Prasība, kas celta 2013. gada 17. jūnijā — Westermann Lernspielverlag/ITSB — Diset (“bambinoLÜK”)

(Lieta T-333/13)

2013/C 252/60

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Westermann Lernspielverlag GmbH (Braunschweig, Vācija) (pārstāvis — A. Nordemann, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Diset, SA (Barselona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 3. aprīļa lēmumu lietā R 1323/2012-2 attiecībā uz iebildumu procesu Nr. B 1 724 593 (Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 009080359) starp DISET, S.A. un Westermann Lernspielverlag GmbH;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “bambinoLÜK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 16., un 28. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 080 359

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme “BAMBINO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 28. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji apmierināt un atļaut Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma virzību attiecībā uz atsevišķām precēm, kas ietilpst 9. klasē

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/36

Prasība, kas celta 2013. gada 24. jūnijā — Borghezio/Parlaments

(Lieta T-336/13)

2013/C 252/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mario Borghezio (Turīna, Itālija) (pārstāvis — H. Laquay, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu un tādēļ atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, kas pieņemts Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja deklarācijas formā 2013. gada 10. jūnija plenārsēdē, saskaņā ar kuru prasītājs kopš 2013. gada 3. jūnija ir “pie grupām nepiederošs” deputāts un tādējādi no šī datuma nav pieskaitāms pie politiskās grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa”;

—	noteikt tiesāšanās izdevumus atbilstīgi tiesībām.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs — papildus norādei, ka lēmumam, ka viņš ir pie grupām nepiederošs deputāts, ir tiesiskas sekas, jo tas liedz prasītājam īstenot savu parlamentārieša mandātu tādos pašos apstākļos kā kādai politiskai grupai piederošiem deputātiem, — izvirza divus pamatus par būtību. Prasītājs apgalvo, ka Parlamentam ir pienākums pārbaudīt, vai nav būtiski un acīmredzami pārkāpti politisko grupu statūti vai kāds vispārējo tiesību princips.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir būtiski un redzami pārkāpti politiskās grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” statūti, jo lēmums izslēgt prasītāju no grupas tika pieņemts pirms tās nākošās sanāksmes pretēji tās statūtos noteiktajam.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību, jo viņš nav varējis iesniegt savus aizstāvības pamatus politiskās grupas “Brīvības un demokrātijas Eiropa” sanāksmē.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/37

Prasība, kas celta 2013. gada 21. jūnijā — Energa Power Trading/Komisija

(Lieta T-338/13)

2013/C 252/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Energa Power Trading Promitheias kai Emporias Energeias AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt un nospriest, ka Komisija nav izpildījusi tās Līgumā noteiktos pienākumus, jo, neskatoties uz to, ka tai oficiāli tika lūgts to darīt, tā tomēr nav formulējusi savu nostāju par 2010. gada 9. decembra sūdzību saistībā ar valsts atbalstu, ko Grieķijas iestādes prettiesiski piešķīrušas DEI, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, ar kuru tā apgalvo, ka Komisija neesot veikusi nepieciešamās darbības saistībā ar apgalvoto prettiesisko valsts atbalstu, kas piešķirts par labu DEI.

28 vai vairāk mēnešu laikposmā (un jebkurā gadījumā vismaz 26 mēnešu laikposmā) nepieņemot lēmumu — ne pozitīvu, ne negatīvu — par prasītājas sūdzību, ar kuru apgalvots, ka DEI prettiesiski piešķirts valsts atbalsts, un, neskatoties uz to, ka tika nosūtīts oficiāls paziņojums, Komisija neesot noslēgusi sākotnējo izskatīšanu saprātīgā termiņā. Tiktāl, ciktāl iepriekš minētā termiņa nokavējumu nevar attaisnot atsauce uz jebkādiem izņēmuma apstākļiem, Komisija nav rīkojusies atbilstoši tās īpašajai kompetencei, tādējādi pārkāpjot saistošās Līguma (proti, LESD 106., 107. un 265. pants) un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, normas.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/37

Prasība, kas celta 2013. gada 1. jūlijā — Hawe Hydraulik/ITSB — HaWi Energietechnik (“HAWI”)

(Lieta T-347/13)

2013/C 252/63

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hawe Hydraulik SE (Minhene, Vācija) (pārstāvji –G. Würtenberger un R. Kunze, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: HaWi Energietechnik AG (Eggenfelden, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 1690/2012-4 par Kopienas preču zīmes “HAWI” reģistrācijas pieteikumu Nr. 6 558 589;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: HaWi Energietechnik AG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “HAWI” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 9., 35., 37. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6 558 589

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “HAWE”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7. un 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. panta, lasot to kopā ar 78. panta 1. punkta f) apakšpunktu, pārkāpums;

—	tiesību tikt uzklausītam pārkāpums saistībā ar kļūdainu ar zvērestu apstiprināta paziņojuma pierādījuma spēka vērtējumu;

—	tiesību tikt uzklausītam pārkāpums saistībā ar izrakstu no interneta kļūdainu pierādījuma spēka vērtējumu;

—	tiesību tikt uzklausītam pārkāpums saistībā ar izmantošanas pierādījumu vērtējumu to kopumā;

—	tiesību tikt uzklausītam pārkāpums saistībā ar izmantošanas pierādījumu neņemšanu vērā;

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpums.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/38

Prasība, kas celta 2013. gada 1. jūlijā — Orange Business Belgium/Komisija

(Lieta T-349/13)

2013/C 252/64

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Orange Business Belgium SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — B. Schutyser, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāta (DG DIGIT) prasītājai 2013. gada 19. aprīlī paziņoto lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums un līgumslēgšanas tiesības piešķirtas citam pretendentam;

—	gadījumā, ja sprieduma taisīšanas brīdī Komisija būs noslēgusi līgumu par Eiropas telemātikas pakalpojumu iestāžu datu savstarpēju apmaiņu — jaunā paaudze (TESTA-ng), atzīt šo līgumu par spēkā neesošu;

—	piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot advokāta honorāru, kas prasītajai bijis jāmaksā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav ievērojusi konkursa specifikācijas, Finanšu regulas Nr. 1605/2002 (1) 89. panta 1. punktu, un 100. panta 1. punktu (Finanšu regulas Nr. 966/2012 102. panta 1. punkts un 113. panta 1. punkts), it īpaši pārskatāmības, vienlīdzības un nediskriminācijas principus, jo a) nav tikuši piemēroti paziņotie vērtēšanas noteikumi, b) daži no paziņotajiem vērtēšanas noteikumi esot bijuši kļūdaini un ir tikuši piemēroti citi, kas nav bijuši paziņoti, un c) pirms piedāvājumu iesniegšanas neesot tikusi paziņota tehniskā vērtējuma metode.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi pārskatāmības principu un vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu, kas ietverti Finanšu Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punktā (Finanšu regulas Nr. 966/2012 102. panta 1. punkts), kas padara apstrīdēto lēmumu par spēkā neesošu, jo tajā cita kandidāta piedāvājums tika atzīts par likumīgu, neskatoties uz nesaderīgumu pamatjautājumos, tādējādi neievērojot konkursa specifikāciju prasības.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/38

Prasība, kas celta 2013. gada 2. jūlijā — Jordi Nogues/ITSB — Grupo Osborne (“BADTORO”)

(Lieta T-350/13)

2013/C 252/65

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jordi Nogues SL (Barselona, Spānija) (pārstāvji — J. R. Fernández Castellanos, M. J. Sanmartín Sanmartín un E. López Pares, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Grupo Osborne, SA (El Puerto de Santa María, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2013. gada 16. aprīļa lēmumu lietā R 1446/2012-2;

—	piespriest ITSB segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BADTORO”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 34. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 565 581

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Grupo Osborne, SA

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “TORO”, valsts vārdiska preču zīme “EL TORO” un Kopienas vārdiska preču zīme “TORO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 34. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	nepareiza atkāpšanās no visaptveroša salīdzinājuma principa bez pamatota iemesla

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/39

Prasība, kas celta 2013. gada 2. jūlijā — Crown Equipment (Suzhou) un Crown Gabelstapler/Padome

(Lieta T-351/13)

2013/C 252/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Crown Equipment (Suzhou) Co. Ltd (Suzhou, Ķīna) un Crown Gabelstapler GmbH & Co. KG (Roding, Vācija) (pārstāvji — K. Neuhaus, H.-J. Freund un B. Ecker, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013 (1), ar ko groza 2011. gada 10. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/201, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītājiem;

—	piespriest atbildētājai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) 2. panta 7. punkts vai LESD 296. panta 2. punkts tiktāl, ciktāl Padome ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, izvēloties Brazīliju par analogo valsti normālās vērtības noteikšanai. Padome ir nepamatoti konstatējusi vai nav sniegusi pamatojumu, kādēļ ir pietiekama konkurence Brazīlijas tirgū, it īpaši saistībā ar konkurences līmeni starp pašmāju ražotājiem un saistībā ar importa radīto konkurences līmeni.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkts vai LESD 296. panta 2. punkts tiktāl, ciktāl Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā vai nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, noraidot lūgumu normālās vērtības pielāgošanai, lai tiktu ņemts vērā 14 % ievedmuitas nodoklis attiecīgajai precei analogajā valstī Brazīlijā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 9. panta 4. punkts tiktāl, ciktāl Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot “mazāka pienākuma noteikumu”, tad, kad tā salīdzināja apstrīdētajā regulā noteikto dempinga starpību ar kaitējuma novēršanas līmeni, kas paredzēts sākotnējā izmeklēšanā 2005. gadā, tā vietā, lai noteiktu jaunu kaitējuma novēršanas līmeni.

(1) Padomes 2013. gada 22. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 372/2013, ar ko pēc daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam (OV L 112, 1. lpp.).

(2) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009, par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp).

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/39

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-88/11 BX/Komisija 2013. gada 2. jūlijā iesniedza BX

(Lieta T-352/13 P)

2013/C 252/67

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: BX (Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — R. Rata, lawyer)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Civildienesta tiesas 2013. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F-88/11;

—	atcelt atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu konkursā EPSO/AD/148/09-RO uzvarējušo pretendentu rezerves sarakstā (OV 2009 C 14 A, 1. lpp.) un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza sešus pamatus:

1)	ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesas konstatējums (tās sprieduma 33. punktā), kas netieši norāda uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav ievērojis pierādīšanas standartu, šajā lietā neesot piemērojams;

ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka pretendents, kura sākotnējais vērtējums bija zem nepieciešamā minimuma saskaņā ar iepriekš noteiktu kritēriju, neesot tiesīgs piedalīties salīdzinošajā novērtēšanā (41. punkts), jo

—	saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ikviens kandidāts Eiropas Personāla atlases biroja [EPSO] konkursā ir tiesīgs piedalīties salīdzinošajā novērtēšanā neatkarīgi no tā, vai viņa sākotnējais vērtējums ir virs vai zem nepieciešamā minimuma;

—

atlases komisija neesot izpildījusi savu pienākumu veikt salīdzinošo novērtēšanu ne tikai attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, bet arī attiecībā uz visiem pārējiem pretendentiem mutiskajā pārbaudījumā, ņemot vērā, ka laiks, kāds tika ieplānots galīgajam novērtēšanas posmam, esot bijis acīmredzami nepietiekams, un

—	pārsūdzētais spriedums neesot balstīts uz atbilstošiem apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem, un tajā neesot ņemtas vērā pretrunas atbildētāja argumentos;

3)	ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka konstatējums pārsūdzētā Civildienesta tiesas sprieduma 45. punktā, saskaņā ar kuru vienlīdzīgas attieksmes princips neesot ticis pārkāpts, esot nepareizs;

ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikuši pārkāpti noteikumi par atlases komisijas sastāvu, jo

—

atlases komisijai esot bijis nelīdzsvarots sastāvs (Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa):

—	Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka netika apstrīdēts, ka atlases komisijas sastāvā ietilpa 3 locekļi apelācijas sūdzības iesniedzēja mutiskā pārbaudījuma laikā (pārsūdzētā sprieduma 49. punkts);

—	Civildienesta tiesa esot kļūdaini citējusi spriedumu lietā Bartha/Komisija (49. punkts), lai pamatotu savu konstatējumu, ka neesot ticis pārkāpts princips par vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību atlases komisijas sastāvā;

—	vienlaicīgas atlases komitejas locekļu un viņu aizstājēju klātbūtnes mutiskajā pārbaudījumā dēļ atlases komitejas šajā lietā organizētā procedūra esot bijusi nelikumīga (50. punkts);

—	esot ticis pārkāpts atlases komisijas stabilitātes princips (51. punkts);

ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka šīs lietas apstākļi nedod pamatu piemērot tās Reglamenta 87. panta 2. punktu (81. punkts), jo atbildētāja esot piekritusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iepriekšējo administratīvo sūdzību noraidīšana esot bijusi balstīta uz kļūdainu pamatojumu un tāpēc atbildētājai būtu jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi;

6)	ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka prasība atlīdzināt morālo kaitējumu ir bijusi pamatota.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/40

Prasība, kas celta 2013. gada 9. jūlijā — Itālija/Komisija

(Lieta T-358/13)

2013/C 252/68

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji — M. Salvatorelli, avvocato dello Stato, un G. Palmieri)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2013. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/209/ES “par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2012. finanšu gadā”, kas 2013. gada 29. aprīlī ar dokumenta numuru C(2013) 2444 paziņots vēstulē Nr. SG-Greffe (2013) D/5879, kura Itālijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā ir saņemta 2013. gada 29. aprīlī, daļā, kurā, ar Regione Basilicata [Bazilikatas reģions] saistīto summu EUR 5 006 487,10 apmērā iekļaujot sadaļā “summas, ko nevar izmantot atkārtoti”, ir paredzēta šīs summas atskaitīšana no apjoma, kādā Bazilikatas Lauku attīstības programmas (LAP) izdevumi sedzami no ELFLA, un līdz ar to padarīta neiespējama tās izmantošana šā apjoma ietvaros, kas būtībā nozīmē tās atbrīvošanu no saistībām;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā Itālijas valdība apstrīd Komisijas 2013. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmumu 2013/209/ES “par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2012. finanšu gadā”, kas 2013. gada 29. aprīlī izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 2444, daļā, kurā, ar Regione Basilicata saistīto summu EUR 5 006 487,10 apmērā iekļaujot sadaļā “summas, ko nevar izmantot atkārtoti”, ir paredzēta šīs summas atskaitīšana no apjoma, kādā Bazilikatas LAP izdevumi sedzami no ELFLA, un līdz ar to padarīta neiespējama tās izmantošana šā apjoma ietvaros, kas būtībā nozīmē tās atbrīvošanu no saistībām.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka korekcija izriet no Komisijas dienestu pieņēmuma, ka vairākus 2011. gada pēdējā ceturkšņa gaitā finansētos projektus neesot bijis varēts iekļaut ceturkšņa atskaitē par izdevumiem, jo tie neatbilst toreiz spēkā esošajai LAP.

Komisijas nostāja, kas galu galā pausta apstrīdētajā īstenošanas lēmumā, šķietot esam dažādā ziņā nepareiza.

—

Pirmkārt, esot pamats apšaubīt, vai ir pareizi no Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 27. panta izrietošo samazinājumu, kas apzīmēts kā “summa, ko nevar izmantot atkārtoti”, iekļaut lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu, jo no tā atbilstoši minētās regulas 29. panta 5. punktā noteiktajam ir izslēdzama ikviena apturētā vai samazinātā summa. Šis samazinājums esot kļūdains tostarp apjoma ziņā.

—	Otrkārt, šā dokumenta trūkums esot arī pamatojuma nenorādīšana un apstāklis, ka tas attiecas uz ceturkšņa izdevumu summu, ko Komisija ir samazinājusi vai apturējusi Regulas (EK) Nr. 1290/2005 29. panta 5. punkta izpratnē.

—

Visbeidzot, summas atzīšana par atkārtoti neizmantojamu ir līdzvērtīga tās atbrīvošanai no saistībām, kā rezultātā šīs summas vairs turpmāk nav iespējams izmantot Bazilikatas LAP apjoma ietvaros, bet spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā ir izslēgta iespēja no saistībām atbrīvot apturētās summas.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/41

Prasība, kas celta 2013. gada 11. jūlijā — Spain Doce 13/ITSB — Ovejero Jiménez un Becerra Guibert (“VICTORIA DELEF”)

(Lieta T-359/13)

2013/C 252/69

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spain Doce 13, SL (Crevillente, Spānija) (pārstāvis — S. Rizzo, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Pārējie procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki: Gregorio Ovejero Jiménez un María Luisa Becerra Guibert (Alicante, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2013. gada 10. aprīļa lēmumu lietā R 1046/2012-5 daļā, kurā atteikta Kopienas preču zīmes Nr. 9 522 384 reģistrācija saistībā ar šādām precēm un pakalpojumiem:

—	18. klase: ādas un ādas imitācijas preces, kas nav ietvertas citās klasēs;

—	25. klase: apģērbs, kurpes, galvassegas;

—	35. klase: apģērba, kurpju un aksesuāru mazumtirdzniecības veikalos un vairumtirdzniecības pakalpojumi;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “VICTORIA DELEF” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18., 25. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 522 384

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieki: Gregorio Ovejero Jiménez un María Luisa Becerra Guibert

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiskas preču zīmes ar vārdisku elementu “VICTORIA”, “Victoria” un “victoria”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību daļēji apmierināt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/42

Prasība, kas celta 2013. gada 12. jūlijā — Francija/Komisija

(Lieta T-366/13)

2013/C 252/70

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues, D. Colas un N. Rouam)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmumu Nr. C(2013) 1926, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. SA.22843 2012, ko Francija piešķīrusi Société Nationale Corse Méditerranée un Compagnie Méridionale de Navigation;

—	piespriests Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pieteikumā prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2013. gada 2. maija Lēmumu C(2013) 1926, galīgā redakcija, ar ko Komisija vispirms kā valsts atbalstu ir kvalificējusi finansiālās atlīdzības, kas izmaksātas Société Nationale Corse Méditerranée (SNCM) un Compagnie Méridionale de Navigation (CNM) par jūras pārvadājumu pakalpojumiem no Marseļas uz Korsiku 2007.-2013. gadā saskaņā ar līgumu par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tad Komisija par saderīgām ar iekšējo tirgu ir atzinusi atlīdzības, kas izmaksātas SNCM un CNM par visa gada garumā sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem (turpmāk tekstā — ““tā sauktais” pamatpakalpojums”), bet par nesaderīgām ar iekšējo tirgu ir atzinusi atlīdzības, kas izmaksātas par pakalpojumiem, kuri sniegti aktīvās sezonas periodos, kādi ir Ziemassvētku, februāra, pavasara-rudens un/vai vasaras periods (turpmāk tekstā — ““tā sauktais” papildpakalpojums”). Visbeidzot, Komisija ir izdevusi rīkojumu atgūt atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu [valsts atbalsta lieta SA.22843 2012/C (ex 2012/NN)].

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu, kas iedalīts divās daļās, tiek apgalvots, ka esot pārkāpts valsts atbalsta jēdziens LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo Komisija kā valsts atbalstu kvalificējusi atlīdzības, kas izmaksātas SNCM un CNM, — ciktāl Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumā lietā C-280/00 Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg (Recueil, I-7747. lpp.) noteiktais pirmais un ceturtais kritērijs neesot izpildīti pilnībā.

—

Prasītāja ar šī pamata pirmo daļu norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts valsts atbalsta jēdziens, jo Komisija esot uzskatījusi, ka sprieduma lietā Altmark pirmais kritērijs daļēji nav izpildīts. Šajā ziņā prasītāja uzskata:

—	pirmkārt, ka Komisija, nošķirot tā saukto “pamatpakalpojumu” no tā sauktā “papildpakalpojuma”, esot pieļāvusi kļūdu faktos un tiesību piemērošanā un neesot ievērojusi plašo rīcības brīvību, kāda dalībvalstīm ir, nosakot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;

—

otrkārt, ka kopumā pakalpojumi, uz ko attiecas līgums par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas noslēgts starp, pirmkārt, SNCM un CNM, un, otrkārt, Office des Transports de la Corse un Collectivité territoriale de Corse, ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un ka minētais līgums atbilst sprieduma lietā Altmark pirmajam kritērijam;

—

treškārt, ka — pat pieņemot, ka tā sauktais “pamatpakalpojums” un tā sauktais “papildpakalpojums” ir jānošķir — tā sauktais “papildpakalpojums”, tāpat kā tā sauktais “pamatpakalpojums” ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un atbilst sprieduma lietā Altmark pirmajam kritērijam, ciktāl pastāv reāla sabiedriskā pakalpojuma nepieciešamība, ņemot vērā nepietiekamus regulārus pārvadājumu pakalpojumus brīvas konkurences situācijā;

—

ar šī pamata otra daļu prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts valsts atbalsta jēdziens, jo Komisija ir uzskatījusi, ka sprieduma lietā Altmark ceturtais kritērijs nav izpildīts. Prasītāja uzskata, ka sabiedriskā pakalpojuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra ir ļāvusi nodrošināt faktisku konkurenci un tātad — izvēlēties pašvaldībai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Ar otro pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka esot pārkāpts LESD 106. panta 2. punkts, jo Komisija esot uzskatījusi, ka atlīdzības, kas par tā saukto “papildpakalpojumu” izmaksātas SNCM, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ciktāl šis pakalpojums neesot pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/43

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedums — BM/ECB

(Lieta F-78/11) (1)

(Civildienests - ECB personāls - Pārbaudes perioda pagarināšana ar atpakaļejošu spēku - Lēmums izbeigt līgumu pārbaudes perioda laikā - Disciplinārlieta)

2013/C 252/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BM (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji — sākotnēji P. Embley, M. López Torres un E. Carlini, vēlāk M. López Torres un E. Carlini, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt ECB lēmumu izbeigt prasītāja darba līgumu pārbaudes laikā disciplinārpārkāpuma, izsakot rājienu, dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Centrālās bankas Valdes 2011. gada 20. maija lēmumu izbeigt BM lēmumu 2011. gada 31. oktobrī;

2)	pārējā daļā prasību noradīt;

3)	Eiropas Centrālā banka sedz savus un atlīdzina BM tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 319, 29.10.2011., 30. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/43

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 19. jūnija spriedums — BY/EASA

(Lieta F-81/11) (1)

(EASA personāls - Pagaidu darbinieks - Pieņemamība - Termiņi prasību celšanai - Nelabvēlīgs novērtējuma ziņojums - Iecelšana citā amatā - Psiholoģiska vardarbība - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

2013/C 252/72

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BY (Lasne, Beļģija) (pārstāvis — B.-H. Vincent, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (pārstāvji — F. Manuhutu, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt pēc nelabvēlīga novērtējuma ziņojuma pieņemtu lēmumu prasītāju dienesta interesēs iecelt citā amatā, kas nav saistīts ar vadītāja pienākumiem, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus, kurus, kā apgalvots, cietis prasītājs

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	BY sedz savus un atlīdzina Eiropas Aviācijas drošības aģentūras tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 340, 19.11.2011., 41. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/43

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 19. jūnija spriedums — Goetz/Reģionu komiteja

(Lieta F-89/11) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Ārpuslīgumiskā atbildība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Pieņemamība - Termiņa prasības celšanai sākums - OLAF izmeklēšana - Administratīvā izmeklēšana - Disciplinārlieta Disciplinārlietu kolēģijā - Administrācijas pienākums rīkoties rūpīgi - Disciplinārlietas ilgums - Atbildība par disciplinārlietas, kura izbeigta bez soda noteikšanas, sākšanu)

2013/C 252/73

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Charles Dieter Goetz (Linkebeek, Beļģija) (pārstāvji — N. Lhoëst un A.-A. Minet, avocats)

Atbildētāja: Reģionu komiteja (pārstāvji — J. C. Cañoto Argüelles, kam palīdz B. Cambier, avocat)

Priekšmets

Civildienests — Prasība atcelt Reģionu komitejas lēmumu, ar ko noraida prasītāja lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, lai saņemtu kompensāciju par morālu un materiālu kaitējumu, kas esot radies saistība ar administratīvo procesu un disciplinārlietu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	C. D. Goetz sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Reģionu komitejas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 26.11.2011., 45. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/44

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedums — BU/EMA

(Apvienotās lietas F-135/11, F-51/12 un F-110/12) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana - Nelabvēlīgs akts - Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē - Lūgums pārkvalificēt līgumu - Saprātīgs termiņš - Sūdzība par sūdzības noraidījumu - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants - Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses)

2013/C 252/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BU (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Orlandi, J.-N. Louis un D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) (pārstāvji — lietā F-135/11, sākotnēji M. S. Vincenzo, pēc tam T. Jablonski un G. Gavrilidou, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti; lietā F-51/12 T. Jablonski un G. Gavrilidou, pārstāvji, kuriem palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti, un lietā F-110/12 T. Jablonski un N. Rampal Olmedo, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Eiropas Zāļu aģentūras lēmumu nepagarināt prasītāja pagaidu darbinieka līgumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt ar 2011. gada 30. maija vēstuli paziņoto Eiropas Zāļu aģentūras lēmumu nepagarināt BU darba līgumu;

2)	prasību lietā F-135/11 pārējā daļā noraidīt;

3)	prasības lietās F-51/12 un F-110/12 noraidīt;

4)	Eiropas Zāļu aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas BU ir radušies lietās F-135/11 un F-51/12;

5)	BU sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas Eiropas Zāļu aģentūrai ir radušies lietā F-110/12.

(1) OV C 65, 3.3.2012., 24. lpp.; OV C 209, 14.7.2012., 14. lpp.; OV C 379, 8.12.2012., 34. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/45

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 12. jūnija spriedums — Bogusz/Frontex

(Lieta F-5/12) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Frontex darbinieki - Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pantā paredzēto nosacījumu attiecībā uz pārbaudes laika norisi grozīšana - Atlaišana pārbaudes laika beigās - Mērķu izvirzīšana - Pamats, kas pirmo reizi minēts tiesas sēdes laikā)

2013/C 252/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Slawomir Bogusz (Dobroszyce, Polija) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (pārstāvji — S. Vuorensola un H. Caniard, piedaloties A. Duron un D. Waelbroeck, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Frontex lēmumu, ar ko piemēro sankcijas prasītajam, kā arī lēmumu par viņa atlaišanu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām sedz pati savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina ceturtdaļu S. Bogusz tiesāšanās izdevumu;

3)	S. Bogusz sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 133, 5.5.2012., 29. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/45

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 19. jūnija spriedums — BY/EASA

(Lieta F-8/12) (1)

(EASA personāls - Pagaidu darbinieks - Atbrīvošana no amata sakarā ar nekompetenci - Rūpības pienākums - Ar profesionālajām grūtībām nesaistīts iemesls - Psiholoģiska vardarbība - Slimība - Zaudējumu atlīdzība)

2013/C 252/77

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BY (Lasne, Beļģija) (pārstāvis — B.-H. Vincent, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (pārstāvji — F. Manuhutu, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu atlaist prasītāju no darba un prasība atlīdzināt iespējami ciestos zaudējumus, kas radušies šīs atlaišanas un apgalvotās vardarbības rezultātā

Rezolutīvā daļa:

1)	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra izmaksā BY summu, kas atbilst deviņu mēnešu neto atalgojumam, kuru tā saņēma brīdī, kad viņu atlaida no darba;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra sedz savus un atlīdzina BY tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 3.3.2012., 28. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/45

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedums — Di Prospero/Komisija

(Lieta F-12/12) (1)

(Civildienests - Iecelšana amatā - Konkursa sekmīga nokārtošana pēc uzaicinājuma prasītājai piedalīties konkursā, lai izpildītu spriedumu - Iecelšana pakāpē ar atpakaļejošu spēku)

2013/C 252/78

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rita Di Prospero (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues, A. Blot un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. J. Currall un B. Eggers)

Priekšmets

Prasība atcelt netiešu Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas pieteikums viņu klasificēt AD 11 pakāpē ar atpakaļejošu spēku no 2010. gada 1. janvāra, un prasība atlīdzināt iespējami nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 18. oktobra lēmumu, ar kuru ir atteikts R. Di Prospero viņu klasificēt AD 11 pakāpē no 2010. gada 1. janvāra;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina R. Di Prospero tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 138, 12.5.2012., 32. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/46

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedums — Achab/EESK

(Lieta F-21/12) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētais nosacījums - Nepamatotu maksājumu atgūšana)

2013/C 252/79

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohammed Achab (Brisele, Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) (pārstāves — M. Arsène un G. Boudot)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru aptur ekspatriācijas pabalsta maksāšanu prasītājam un uzsāk jau izmaksātā pabalsta atgūšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 9. jūnija lēmumu, ciktāl ar to, sākot ar 2010. gada 1. jūliju, aptur ekspatriācijas pabalsta maksāšanu M. Achab;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sedz savus izdevumus un atlīdzina pusi no M. Achab tiesāšanās izdevumiem;

4)	M. Achab sedz pusi savu izdevumu.

(1) OV C 133, 05.05.2012., 30. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/46

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 19. jūnija spriedums — CF/EASA

(Lieta F-40/12) (1)

(Civildienests - Bijušais pagaidu darbinieks - Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Atlaišana no darba slimības atvaļinājuma laikā - Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 16. pants - Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 48. panta b) punkts - Psiholoģiska vardarbība)

2013/C 252/80

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: CF (Bierges, Belģija) (pārstāvis — A. Schwend, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) (pārstāvji — M. F. Manuhutu, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu par prasītāja atlaišanu un prasība atlīdzināt kaitējumu, kas, iespējams, nodarīts šīs atlaišanas un apgalvotās vardarbības dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt 2011. gada 24. maija lēmumu, ar kuru Eiropas Aviācijas drošības aģentūras institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, izbeidza pagaidu darbinieka CF darba līgumu;

2)	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra izmaksā CF summu EUR 88 189,76 apmērā kā atlīdzību par radītiem materiāliem zaudējumiem;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Aviācijas drošības aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trīs ceturtdaļas no CF tiesāšanās izdevumiem;

5)	CF sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 184, 23.06.2012., 24. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/47

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedums — Buschak/Komisija

(Lieta F-56/12) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieks - Bezdarbnieka pabalsts - Iemaksas pensiju shēmā - Novēlota sūdzība)

2013/C 252/81

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Willy Buschak (Drēzdene, Vācija) (pārstāvis — T. Menssen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Eggers un D. Martin)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu nepārskaitīt prasītājam domātās iemaksas valsts vai Eiropas Savienības pensiju shēmā, izbeidzoties viņa pagaidu darbinieka līgumam, par laiku, kad viņš bijis bezdarbnieks, un prasība tās iekļaut Eiropas Savienības pensiju shēmā vai pārnest viņa tiesības uz pensiju uz valsts pensiju shēmu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	W. Buschak sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 243, 11.8.2012., 34. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/47

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 18. jūnija rīkojums — Biwer u.c./Komisija

(Lieta F-115/10) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Ģimenes pabalsti - Pabalsts izglītībai - Piešķiršanas nosacījumi - Līdzīga no citiem avotiem saņemama pabalsta atskaitīšana - Acīmredzami nepamatota prasība)

2013/C 252/82

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Jacques Biwer u.c. (Bascharage, Luksemburga) (pārstāvis — F. Frabetti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas lēmumu uzskatīt noteiktu dalībvalsts finansiālo palīdzību augstākās izglītības iestāžu studentiem par tāda paša rakstura pabalstiem kā ģimenes pabalsti un atskaitīt šo finansiālo palīdzību no šo studentu vecākiem ierēdņiem piešķirtā pabalsta izglītībai

Rezolutīvā daļa:

1)	J. Biwer un pārējo piecu prasītāju, kuru vārdi minēti pielikumā, prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	J. Biwer un pārējie pieci prasītāji, kuru vārdi minēti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 30, 29.1.2011., 66. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/47

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 3. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-40/11) (1)

(Civildienests - Sociālais nodrošinājums - Bijušais ierēdnis, kas pensionējies invaliditātes dēļ - Nelaimes gadījums - Apdrošināšanas neesamība - Prasības priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 252/83

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. J. Currall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt lēmumu, ar ko ir noteikti pabalsti, uz kuriem prasītājam ir tiesības viņa daļējās pastāvīgās invaliditātes dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību par prasību lietā F-40/11 Marcuccio/Komisija;

2)	L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 186, 25.6.2011., 34. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/48

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 18. jūnija rīkojums — Jargeac u.c./Eiropas Komisija

(Lieta F-98/11) (1)

(Civildienests - Atalgojums - Ģimenes pabalsti - Pabalsts izglītībai - Piešķiršanas nosacījumi - Līdzīga no citiem avotiem saņemama pabalsta atskaitīšana - Prasība, kas ir daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2013/C 252/85

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bernard Jargeac u.c. (Hostert, Luksemburga) (pārstāvji — sākotnēji F. Moyse un A. Salerno, advokāti, pēc tam A. Salerno, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	Finch k-ga celto prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Jargeac k-ga, Aliaga Artero k-ga, Charrière k-ga, Clarke k-ga, Domingues k-dzes, Hughes k-dzes, Lanneluc k-ga un Zein k-ga celto prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

3)	B. Jargeac un pārējie astoņi ierēdņi vai bijušie ierēdņi, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 26.11.2011., 47. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/48

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 18. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-100/11) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - Dienas nauda - Piešķiršanas nosacījumi - Faktiska iekārtošanās dienesta vietā - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība - Tiesas izdevumi - Reglamenta 94. pants)

2013/C 252/86

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un J. Baquero Cruz, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru Komisija ir atteikusies izmaksāt prasītājam dienas naudu saistībā ar lēmumu par viņa pārcelšanu darbā no delegācijas Angolā uz tās galveno atrašanās vietu Briselē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus;

3)	L. Marcuccio samaksā Eiropas Savienības Civildienesta tiesai summu EUR 2 000 apmērā.

(1) OV C 25, 28.1.2012., 67. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/49

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-102/11) (1)

(Civildienests - Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts - Prasības pieteikums, kas prasības celšanas termiņā nosūtīts pa faksu - Pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta uz prasības pieteikuma oriģināla, kas nosūtīts pa pastu - Novēlota prasība - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/87

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. J. Baquero Cruz, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netiešo lēmumu, ar kuru tā ir atteikusies samaksāt prasītājam ikgadējos ceļa izdevumus no viņa dienesta vietas uz viņa izcelsmes vietu par laikposmu no 2005. līdz 2010. gadam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 126, 28.4.2012., 27. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/49

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 18. jūnija rīkojums — Rodrigues Regalo Corrêa/Parlaments

(Lieta F-114/11) (1)

2013/C 252/88

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: João Manuel Rodrigues Regalo Corrêa (Kehlen, Luksemburga) (pārstāvis — A. Salerno, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Ecker un V. Montebello-Demogeot)

Priekšmets

Prasība atcelt Parlamenta lēmumu uzskatīt noteiktu dalībvalsts finansiālo palīdzību augstākās izglītības iestāžu studentiem par tāda paša rakstura pabalstiem kā ģimenes pabalsti un atskaitīt šo finansiālo palīdzību no prasītājam piešķirtā pabalsta izglītībai, kā arī atcelt lēmumu veikt nepamatoto maksājumu atgūšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	J. M. Rodrigues Regalo Corrêa prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	J. M. Rodrigues Regalo Corrêa sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 6, 7.1.2012., 28. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/49

Civildienesta tiesas (tiesnesis vienpersoniski) 2013. gada 4. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-119/11) (1)

(Civildienests - Reglamenta 34. panta 1. punkts - Prasības pieteikums, kurš ir iesniegts pa faksu termiņā prasības celšanai un ko advokāts parakstījis ar zīmogu vai citā veidā, reproducējot advokāta parakstu - Prasības novēlošanās)

2013/C 252/89

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Trikase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. J. Baquero Cruz, piedaloties A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netiešo lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītāja pieteikumu, pirmkārt, atlīdzināt zaudējumus, kas tam radušies tādēļ, ka Komisijas darbinieki ielauzās viņa dienesta dzīvoklī Luandā 2002. gada 14., 16. un 19. martā, un, otrkārt, iesniegt šajā brīdī uzņemto fotogrāfiju kopijas, kā arī iznīcināt visus dokumentus saistībā ar šo notikumu

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 25, 28.1.2012, 71. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/50

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 30. maija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-141/11) (1)

(Civildienests - Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts - Prasības pieteikums, kas prasības celšanas termiņā nosūtīts pa faksu - Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta uz prasības pieteikuma oriģināla, kas nosūtīts pa pastu - Novēlota prasība - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/90

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. J. Baquero Cruz, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netieši izteikto lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums samaksāt neizmaksāto atalgojumu par 2010. gada septembri–decembri un par 2011. gada janvāri

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 3.3.2012., 25. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/50

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 18. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-143/11) (1)

(Civildienests - Iecēlējinstitūcijas veikts lūguma atlīdzināt saistībā ar tiesvedību radušos tiesāšanās izdevumus noraidījums - Prasība atcelt tiesību aktu, kurai ir tāds pats priekšmets kā pieteikumam par tiesāšanās izdevumu noteikšanu - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/91

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. J. Baquero Cruz, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas netieši izteikto lēmumu neatlīdzināt ceturto daļu no tiesāšanās izdevumiem, kas prasītājam bija radušies lietā F-81/09 Marcuccio/Komisija un kas tai bija jāsamaksā atbilstoši 2011. gada 15. februāra spriedumam

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 65, 3.3.2012., 26. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/50

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 24. jūnija rīkojums — Mateo Pérez/Komisija

(Lieta F-144/11) (1)

(Civildienests - Atklāts konkurss - Prasība atcelt labojumu paziņojumā par konkursu - Labojums, kurā nav paredzēti nosacījumi, ar ko izslēdz prasītāju - Nelabvēlīga akta neesamība - Nepielaišana pie novērtēšanas pārbaudījumiem - Pieņemamība - Termiņi prasību celšanai - Nokavējums - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/92

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlos Mateo Pérez (Alikante, Spānija) (pārstāvis — I. Ruiz García, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un J. Baquero Cruz)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu nepielaist prasītāju atlases pārbaudījumiem pēc kļūdu labojuma publicēšanas paziņojumam par konkursu, ar kuru tika atcelta nepietiekamā atzīme situācijas analīzes testa (d) pārbaudījumam

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina C. Mateo Pérez tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies sākot no 2012. gada 14. marta, kas ir iebilduma raksta iesniegšanas datums;

3)	C. Mateo Pérez sedz savus tiesāšanās izdevumus pirms 2012. gada 14. marta.

(1) OV C 65, 3.3.2012., 27. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/51

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 25. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-28/12) (1)

(Civildienests - Lūgums izsvītrot vienu teikumu no medicīniskā atzinuma - Nelaimes gadījums vai arodslimība - Lūguma netiešs noraidījums)

2013/C 252/93

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Luksemburga) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Gattinara, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru netieši noraidīts prasītāja lūgums izsvītrot no 2008. gada 28. februāra medicīniskā atzinuma vienu teikumu, nosūtīt jaunu attiecīgi izlabotu medicīnisko atzinumu prasītāja izvēlētam ārstam un vispārīgi izsvītrot no lietas materiāliem attiecībā uz darbā notikušo nelaimes gadījumu arī visu informāciju attiecībā uz faktu, kurš, kā uzsver prasītājs, ir kļūdains, un atbilstoši kuram gala rezultātā tika konstatēts, ka baltā pūderveida viela, ar kuru prasītājs bija nonācis saskarsmē, bija balti putekļi no kāda prasītāja abonētā laikraksta eksemplāra

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	piespriest L. Marcuccio samaksāt Eiropas Savienības Civildienesta tiesai summu EUR 2 000 apmērā.

(1) OV C 174, 16.6.2012., 31. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/51

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2013. gada 4. jūnija rīkojums — Marrone/Komisija

(Lieta F-89/12) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Iecelšana amatā - Karjeru līdzvērtības princips - Klasificēšana pakāpē, piemērojot jaunus, mazāk labvēlīgus noteikumus - Prasība pārkvalificēt - Novēlošanās - Jauni fakti - Neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/95

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stefania Marrone (Wezembeek-Oppem, Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues, A. Blot, un A. Tymen, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. G. Berscheid)

Priekšmets

Civildienests — Prasība atcelt Komisijas lēmumu nepārklasificēt prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	S. Marrone sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 331, 27.10.2012., 33. lpp.

31.8.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 252/52

Civildienesta tiesas (viena tiesneša sastāvā) 2013. gada 25. jūnija rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-115/12) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Iespēja celt paralēlu prasību - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 252/96

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un M. G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru netieši noraidīts lūgums atlīdzināt zaudējumus, kurus, kā uzskata prasītājs, viņš ir cietis saistībā ar to, ka Komisija bija nosūtījusi vēstuli par naudas summas EUR 4 875 apmērā atvilkšanu par tiesāšanās izdevumiem, kurus Pirmās instances tiesa bija piespriedusi atlīdzināt prasītājam lietā T-241/03

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	L. Marcuccio sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 26, 26.1.2013., 71. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.252.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 252

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 31. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 252/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 245, 24.8.2013.	1

	Tiesa
2013/C 252/02	Jauna Tiesas locekļa zvēresta nodošana	2

2013/C 252/03	Tiesas 2013. gada 9. jūlija vispārējā sapulcē pieņemtie lēmumi	2

2013/C 252/04	Saraksti iztiesāšanas sastāvu noteikšanai	2

	Vispārējā tiesa
2013/C 252/05	Jauna Vispārējās tiesas tiesneša zvēresta nodošana	4