Eiropas Savienības C 141/2013

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/3

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Magyar Köztársaság Legfelsőbb Bírósága (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Allianz Hungária Biztosító Zrt., Generali-Providencia Biztosító Zrt., Gépjármű Márkakereskedők Országos Szövetsége, Magyar Peugeot Márkakereskedők Biztosítási Alkusz Kft., Magyar Opelkereskedők Bróker Kft. tiesību pārņēmēja Paragon-Alkusz Zrt./Gazdasági Versenyhivatal

(Lieta C-32/11) (1)

(Konkurence - LESD 101. panta 1. punkts - Analoģiska valsts tiesiskā regulējuma piemērošana - Tiesas kompetence - Divpusēji nolīgumi starp apdrošināšanas sabiedrību un automašīnu remontdarbnīcām par remontdarbu stundas izcenojuma likmēm - Izcenojuma likmju pieaugums atkarībā no apdrošināšanas līgumu skaita, kas apdrošināšanas sabiedrībai noslēgti ar šo starpnieku statusā rīkojošos remontdarbnīcu starpniecību - Jēdziens “nolīgums, kura mērķis ir ierobežot konkurenci”)

2013/C 141/03

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Magyar Köztársaság Legfelsőbb Bírósága

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Allianz Hungária Biztosító Zrt., Generali-Providencia Biztosító Zrt., Gépjármű Márkakereskedők Országos Szövetsége, Magyar Peugeot Márkakereskedők Biztosítási Alkusz Kft., Magyar Opelkereskedők Bróker Kft. tiesību pārņēmēja Paragon-Alkusz Zrt.

Atbildētāja: Gazdasági Versenyhivatal

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Magyar Köztársaság Legfelsőbb Bírósága — LESD 101. panta 1. punkta interpretācija — Apdrošināšanas sabiedrības un kādu automašīnu remontdarbnīcu starpā noslēgti divpusēji nolīgumi, kuros apdrošināšanas sabiedrības šīm remontdarbnīcām maksājamā remontdarbu stundas izcenojuma likme ir atkarīga no tā, kādu skaitu un procentuālo daļu apdrošināšanas līgumu šis apdrošināšanas uzņēmums ir noslēdzis ar starpnieku statusā rīkojošos remontdarbnīcu starpniecību — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir izmantots Savienības tiesību jēdzienam analoģisks jēdziens — Jēdziens “nolīgumi, kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci”

Rezolutīvā daļa:

LESD 101. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka nolīgumi, kuros automašīnu apdrošināšanas sabiedrības abpusēji vienojas vai nu ar automašīnu izplatītājiem, kas darbojas kā remontdarbnīcas, vai ar šos pēdējos pārstāvošo apvienību par stundas izcenojuma likmi, kas apdrošināšanas sabiedrībai jāmaksā par tajā apdrošināto automašīnu remontdarbiem, paredzot, ka šī izcenojuma likme ir atkarīga tostarp no tā, kādu skaitu un procentuālo daļu šo apdrošināšanas līgumu izplatītājs ir pārdevis kā šīs sabiedrības starpnieks, var tikt uzskatīti par konkurences ierobežojumu “mērķa dēļ” šīs tiesību normas izpratnē, ja, individuāli un konkrēti izvērtējot šo nolīgumu formulējumu un mērķi, un saimniecisko un tiesisko kontekstu, kurā tie ietilpst, ir redzams, ka tie konkurences pienācīgai darbībai kādā no abiem konkrētajiem tirgiem kaitē jau pēc savas būtības.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/3

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Eiropas Komisija/Īrija

(Lieta C-108/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - PVN - Samazināta likme - Kurtu un zirgu, kuri nav paredzēti cilvēkiem vai dzīvniekiem domātu pārtikas produktu sagatavošanai vai ražošanai, piegādes, zirgu izīrēšana un apaugļošanas pakalpojumi - Direktīva 2006/112/EK - 96., 98., to lasot kopsakarā ar III pielikumu, un 110. panta pārkāpums)

2013/C 141/04

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Soulay)

Atbildētāja: Īrija (pārstāvji — E. Creedon, M. Collins, N. Travers un D. O'Hagan)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un J.- S. Pilczer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 96., 98. (to lasot kopā ar III pielikumu) un 110. panta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka samazinātu nodokļa likmi kurtu un zirgu, kuri nav paredzēti cilvēkiem vai dzīvniekiem domātu pārtikas produktu sagatavošanai vai ražošanai, piegādēm, zirgu izīrēšanai un noteiktiem apaugļošanas pakalpojumiem

Rezolutīvā daļa:

piemērojot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi 4,8 % apmērā tādu kurtu un zirgu piegādēm, kuri nav paredzēti pārtikas produktu sagatavošanai, zirgu izīrēšanai un noteiktiem apaugļošanas pakalpojumiem, Īrija nav izpildījusi Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 96., 98., to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas III pielikumu, un 110. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Īrija atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/4

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-216/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/12/EEK - Akcīzes nodoklis - Tabakas izstrādājumi, kas iegādāti vienā dalībvalstī un pārvesti uz citu dalībvalsti - Tikai un vienīgi kvantitatīvi vērtēšanas kritēriji - LESD 34. pants - Importa kvantitatīvie ierobežojumi)

2013/C 141/05

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Mölls un O. Beynet)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un N. Rouam)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 34. panta un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (JO L 76, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nod., 1. sēj., 179. lpp.), proti, tās 8. un 9. panta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēti naudas sodi par vienā valstī iegādātu un uz citu dalībvalsti pārvestu tabakas izstrādājumu glabāšanu personiskajām vajadzībām noteiktas robežvērtības pārsniedzošā daudzumā — Tikai un vienīgi kvantitatīvi vērtēšanas kritēriji — Importa kvantitatīvie ierobežojumi

Rezolutīvā daļa:

izmantodama tikai un vienīgi kvantitatīvu kritēriju, lai izvērtētu, vai privātpersonu veikts no citas dalībvalsts ievestu tabakas izstrādājumu turējums ir komerciālas dabas, kā arī attiecinādama šo kritēriju uz katru personisko transportlīdzekli (nevis personu) atsevišķi un visiem tabakas izstrādājumiem kopumā, Francijas Republika nav izpildījusi tai Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību, proti, tās 8. un 9. pantā, noteiktos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 226, 30.7.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/4

Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Viega GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija

(Lieta C-276/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare - Metināmie un presējamie savienotājelementi - Pierādījumu iesniegšana un novērtēšana - Tiesības tikt uzklausītam tiesā - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīguma princips)

2013/C 141/06

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Viega GmbH & Co. KG (pārstāvji — J. Burrichter, T. Mäger un M. Röhrig, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Bottka, R. Sauer, pārstāvji, un A. Böhlke, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-375/06 Viega GmbH & Co. KG/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas prasību atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par procedūru atbilstoši EK līguma 81. pantam un EEZ līguma 53. pantam attiecībā uz aizliegtu vienošanos vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozarē vai, pakārtoti, samazināt prasītājai piemēroto naudas sodu — Tiesību tikt uzklausītam tiesā un samērīguma principa pārkāpums un pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde — Izmeklēšanas procedūras principu pārkāpums — EKL 81. panta 1. punkta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.), 23. panta 1. punkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Viega GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 238, 13.8.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/5

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 3 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mohamed Aziz/Caixa d’Estalvis de Catalunya, Tarragona i Manresa (Catalunyacaixa)

(Lieta C-415/11) (1)

(Direktīva 93/13/EEK - Patērētāju līgumi - Hipotekārā aizdevuma līgums - Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra - Valsts tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetence - Negodīgi noteikumi - Vērtēšanas kritēriji)

2013/C 141/07

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil no 3 de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mohamed Aziz

Atbildētājs: Caixa d’Estalvis de Catalunya, Tarragona i Manresa (Catalunyacaixa)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Mercantil — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) pielikuma 1. punkta e) un q) apakšpunkta interpretācija — Līguma noteikumi, kuru mērķis vai sekas ir likt patērētājam, kas nav ievērojis savas saistības, samaksāt nesamērīgi lielu atlīdzību — Hipotekārā aizdevuma līgums — Valsts procesuālo tiesību normas nolēmumu izpildes procedūras, kurā piedziņa tiek vērsta uz hipotēkas objektu vai apķīlāto īpašumu, jomā, ar kurām ierobežots to iebildumu pamatu skaits, ko var izvirzīt persona, pret kuru vērsta piedziņa

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā izskatāmais, atbilstoši kuram, lai gan tajā nav paredzēta iespēja piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūrā izvirzīt iebildumus par līguma noteikuma, kas ir izpildes raksta pamatā, negodīgo raksturu, tiesai, kura izskata lietu pēc būtības un kurai ir kompetence novērtēt šāda noteikuma negodīgo raksturu, nav atļauts veikt pagaidu pasākumus, tostarp apturēt minēto izpildes procedūru, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tās galīgā nolēmuma pilnīgu efektivitāti;

Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka:

—

jēdziens “ievērojama nelīdzsvarotība” par sliktu patērētājam ir jāizvērtē, izanalizējot tās valsts tiesību normas, kuras būtu piemērojamas vienošanās starp pusēm neesamības gadījumā, lai novērtētu, vai, un attiecīgā gadījumā — kādā mērā, patērētājs, piemērojot līgumu, tiek nostādīts juridiski neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar spēkā esošajos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem. Tāpat tālab būtu jāizvērtē arī tiesiskais stāvoklis, kādā attiecīgais patērētājs atrodas, ņemot vērā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētos līdzekļus, kas ir tā rīcībā, lai izbeigtu negodīgo noteikumu izmantošanu;

—

lai novērtētu, vai “pretēji prasībai pēc godprātības” ir radusies šāda nelīdzsvarotība, ir jāpārbauda, vai pārdevējs vai piegādātājs, godīgi un līdzvērtīgi izturoties pret patērētāju, varēja pamatoti pieņemt, ka patērētājs būtu piekritis attiecīgajam noteikumam arī tad, ja tas būtu ticis individuāli apspriests;

Direktīvas 93/13 3. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka pielikums, uz kuru ir atsauce šajā tiesību normā, ir tikai indikatīvs un nepilnīgs tādu noteikumu saraksts, ko var uzskatīt par negodīgiem.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/6

Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Městský soud v Praze (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Česká spořitelna, a.s./Gerald Feichter

(Lieta C-419/11) (1)

(Regula (EK) Nr. 44/2001 - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās - 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. panta 1. punkts - Jēdzieni “līgumtiesību joma” un “patērētāja līgums” - Vienkāršais vekselis - Galvojums - Nodrošinājums aizdevuma līgumā)

2013/C 141/08

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Městský soud v Praze

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Česká spořitelna, a.s.

Atbildētājs: Gerald Feichter

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Prāgas Městský soud — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 15. panta 1. punkta interpretācija — Jēdzieni “lietas, kas attiecas uz līgumiem” un “līgums, kuru noslēdzis patērētājs” — Tiesas kompetence izskatīt strīdu, kas attiecas uz tāda sabiedrības vadītāja no vekseļa izrietnoša pienākumu, kurš ir sniedzis galvojumu blanko vekselim, ko ir izsniegusi šī sabiedrība par labu bankai, lai garantētu kredīta līgumu — Pienākuma izpildes vietas noteikšana, ja vekselī sākotnēji nav norādīta samaksas vieta

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kurai ir ciešas profesionālās saiknes ar sabiedrību, tādas kā vadītāja amats vai tās kontrolpakete, nevar tikt uzskatīta par patērētāju šīs normas izpratnē gadījumā, kad tā galvo par vienkāršo vekseli, kas izsniegts, lai garantētu šīs sabiedrības saistības saskaņā ar līgumu par kredīta piešķiršanu. Tādējādi šī norma nav piemērojama, lai noteiktu tiesu, kura ir kompetenta izskatīt prasību, ar kuru vienkāršā vekseļa uzrādītājs ar juridisko adresi kādā dalībvalstī pieprasa galviniekam, kura domicils ir citā dalībvalstī, no šī vekseļa, kurš parakstīšanas brīdī bija nepilnīgi noformēts un kuru vēlāk noformēja uzrādītājs, izrietošo prasījuma tiesību izpildi;

Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojams, lai noteiktu tiesu, kura ir kompetenta izskatīt prasību, ar kuru vienkāršā vekseļa uzrādītājs ar juridisko adresi kādā dalībvalstī pieprasa galviniekam, kura domicils ir citā dalībvalstī, no šī vekseļa, kurš parakstīšanas brīdī bija nepilnīgi noformēts un kuru vēlāk noformēja uzrādītājs, izrietošo prasījuma tiesību izpildi.

(1) OV C 311, 22.10.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jutta Leth/Austrijas Republika, Land Niederösterreich

(Lieta C-420/11) (1)

(Vide - Direktīva 85/337/EEK - Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Šāda projekta atļaušana, ja nav atbilstoša novērtējuma - Šī novērtējuma mērķi - Nosacījumi tiesību uz zaudējumu atlīdzību pastāvēšanai - Privātpersonu ietveršana vai neietveršana aizsardzībā pret kaitējumu īpašumam)

2013/C 141/09

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Jutta Leth

Atbildētājas: Austrijas Republika, Land Niederösterreich

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 17. lpp.), 3. panta interpretācija — Projekta apstiprināšana bez atbilstoša tā ietekmes uz vidi novērtējuma — Indivīda kompensācijas prasība par šī projekta izraisīta viņa nekustamā īpašuma vērtības samazināšanos — Atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas mērķi — Indivīdu aizsardzības pret mantiskiem zaudējumiem iekļaušana vai neiekļaušana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, 3. pants ir interpretējams tādējādi, ka šajā pantā paredzētajā ietekmes uz vidi novērtējumā neietilpst attiecīgā projekta ietekmes uz materiālām vērtībām novērtējums. Mantiski zaudējumi, ciktāl tie ir publiska vai privāta projekta ietekmes uz vidi tiešas ekonomiskas sekas, tomēr ietilpst minētās direktīvas aizsardzības mērķī.

Apstāklis, ka, pārkāpjot šīs direktīvas prasības, nav ticis veikts ietekmes uz vidi novērtējums — saskaņā ar Savienības tiesībām, un neskarot mazāk stingras valsts tiesību normas valsts atbildības jomā, — principā pats par sevi indivīdam nerada tiesības uz tādu tīri mantisku zaudējumu atlīdzību, kuru cēlonis ir nekustamā īpašuma vērtības samazinājums attiecīgā projekta ietekmes uz vidi rezultātā. Katrā ziņā valsts tiesai ir jāpārbauda, vai ir izpildītas tiesībām uz atlīdzību piemērojamās Savienības tiesību prasības, īpaši, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp apgalvoto pārkāpumu un ciestajiem zaudējumiem.

(1) OV C 319, 29.10.2011.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/7

Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valsts ieņēmumu dienests/Ablessio SIA

(Lieta C-527/11) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 213., 214. un 273. pants - PVN maksātāju identifikācija - Atteikums piešķirt PVN identifikācijas numuru tāpēc, ka nodokļa maksātājam nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai - Likumība - Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā - Samērīguma princips)

2013/C 141/10

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests

Atbildētāja: SIA Ablessio

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 214. panta, kas aplūkots kopā ar šīs pašas direktīvas 273. pantu, interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēta iespēja atteikt reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā, ja nodokļa maksātājs nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tā materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību — Atteikums sabiedrību iekļaut PVN maksātāju reģistrā tāpēc, ka tā nav spējīga veikt deklarēto saimniecisko darbību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 213., 214. un 273. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie liedz dalībvalsts nodokļu administrācijai atteikties sabiedrībai piešķirt pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numuru tikai tāpēc, ka, pēc šīs administrācijas domām, tai nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai un ka šīs sabiedrības kapitāla daļu īpašnieks iepriekš vairākas reizes ir saņēmis šādu numuru sabiedrībām, kuras nekad nav veikušas reālu saimniecisko darbību un kuru kapitāla daļas īpašnieks drīz pēc minētā numura saņemšanas atsavinājis, ja attiecīgā nodokļu administrācija, ņemot vērā objektīvus apstākļus, nav pierādījusi, ka pastāv ticami pierādījumi, kas ļauj domāt, ka piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numurs tiks izmantots krāpnieciski. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, vai minētā nodokļu administrācija ir sniegusi ticamus pierādījumus tam, ka pamatlietā pastāv krāpšanas risks.

(1) OV C 6, 7.1.2012.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/7

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder) (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Agrargenossenschaft Neuzelle eG/Landrat des Landkreises Oder-Spree

(Lieta C-545/11) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 73/2009 - 7. panta 1. un 2. punkts - Lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu modulācija - Tiešo maksājumu apmēra turpmāks samazinājums - Spēkā esamība - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Nediskriminācijas princips)

2013/C 141/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Agrargenossenschaft Neuzelle eG

Atbildētāja: Landrat des Landkreises Oder-Spree

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder) — Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 16. lpp.), 7. panta 1. un 2. punkta spēkā esamība — Tiešo maksājumu samazināšana laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam par summu, kas ir lielāka, nekā paredzēta Regulā (EK) Nr. 1782/2003 — Tiesiskās paļāvības princips

Rezolutīvā daļa:

izskatot pirmo jautājumu, netika atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003, 7. panta 1. punkta spēkā esamību, ņemot vērā tiesiskās paļāvības aizsardzības principu;

2)	izskatot otro jautājumu, netika atklāts neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 73/2009 7. panta 2. punkta spēkā esamību, ņemot vērā nediskriminācijas principu.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 22. janvārī iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny w Łodzi (Polija) — Marcin Jagiełło/Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi

(Lieta C-33/13)

2013/C 141/13

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny w Łodzi

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Marcin Jagiełło

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, (OV L 145, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkts, skatīts kopā ar 5. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi [oriģ. 2. lpp.], ka ar tiem tiek aizliegts personas, kas ar citas personas piekrišanu izmanto šīs personas sabiedrības nosaukumu, lai noslēptu savu saimniecisko darbību, veiktu pārdošanu uzskatīt par preču piegādi?

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties uz rēķinu, ko ir izdevusi persona, kas ir atļāvusi citai personai tikai izmantot tās sabiedrības nosaukumu preču pirkumam, nepierādot, ka pircējs zināja vai pamatojoties uz objektīviem apstākļiem varēja paredzēt, ka darījums, kurā viņš piedalījās, bija saistīts ar noziedzīgu nodarījumu vai citu nelikumību, ko izdarījis rēķina izsniedzējs vai persona, kas ar viņu sadarbojās?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 23. janvārī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Monika Kušionová/SMART Capital, a.s.

(Lieta C-34/13)

2013/C 141/14

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Monika Kušionová

Atbildētāja: SMART Capital, a.s.

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantu, Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) (2), ir jāinterpretē tādējādi, ka tām ir pretrunā tāda dalībvalsts tiesību norma kā Slovākijas Civilkodeksa 151.j panta 1. punkts apvienojumā ar citām pamatlietā piemērojamā tiesiskā regulējuma normām, kas ļauj kreditoram, līguma noteikumus nepārbaudot tiesā, panākt no netaisnīgiem līguma noteikumiem izrietošu saistību izpildi, izlietojot ķīlas tiesību uz patērētājam piederošu nekustamu mantu, lai gan līdzēju starpā ir strīds jautājumā par to, vai šie līguma noteikumi ir netaisnīgi?

Vai pirmajā jautājumā norādītie Eiropas Savienības tiesību akti liedz piemērot tādu valsts tiesību normu kā Slovākijas Civilkodeksa 151.j panta 1. punkts apvienojumā ar citām pamatlietā piemērojamā tiesiskā regulējuma normām, kas ļauj kreditoram, līguma noteikumus nepārbaudot tiesā, panākt no netaisnīgiem līguma noteikumiem izrietošu saistību izpildi, izlietojot ķīlas tiesību uz patērētājam piederošu nekustamu mantu, lai gan līdzēju starpā ir strīds jautājumā par to, vai šie līguma noteikumi ir netaisnīgi?

Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantu, Eiropas Savienības Tiesas 1978. gada 9. marta spriedums lietā [106/77] Amministrazione delle Finanze dello Stato/Simmenthal (3) ir jāsaprot tādējādi, ka, lai sasniegtu pirmajā jautājumā minēto direktīvu mērķi, valsts tiesai nav jāpiemēro tādas valsts tiesību normas kā Slovākijas Civilkodeksa 151.j panta 1. punkts apvienojumā ar citām pamatlietā piemērojamā tiesiskā regulējuma normām, kas ļauj kreditoram, līguma noteikumus nepārbaudot tiesā, panākt no netaisnīgiem līguma noteikumiem izrietošu saistību izpildi, izlietojot ķīlas tiesību uz patērētājam piederošu nekustamu mantu, šādi izvairoties, ka šos līguma noteikumus pēc savas ierosmes pārbauda tiesa, lai gan līdzēju starpā ir strīds?

Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar līgumā, kas noslēgts ar patērētāju ietvertu līguma noteikumu, kuram patērētājs piekritis bez advokāta palīdzības, kas ļauj kreditoram ārpus tiesas izlietot ķīlas tiesību, to nepārbaudot tiesā, tiek apiets Savienības tiesību pamatprincips, ka līguma noteikumus pēc savas ierosmes pārbauda tiesa, un tādēļ šāds līguma noteikums ir netaisnīgs pat tad, ja tā formulējums izriet no kādas valsts tiesību normas?

(1) OV L 95, 29. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 15. nod., 2. sēj., 288. lpp.

(2) OV 149, 22. lpp.

(3) Recueil, 629. lpp.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 25. janvārī iesniedza Sąd Rejonowy w Białymstoku (Polija) — Małgorzata Nierodzik/Samodzielnemu Publicznemu Psychiatrycznemu Zakładowi Opieki Zdrowotnej im. dr Stanisława Deresza w Choroszczy

(Lieta C-38/13)

2013/C 141/15

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Białymstoku

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Małgorzata Nierodzik

Atbildētāja: Samodzielnemu Publicznemu Psychiatrycznemu Zakładowi Opieki Zdrowotnej im. dr Stanisława Deresza w Choroszczy

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (1) 1. pants, Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzula un Kopienu tiesību vispārējais diskriminācijas darba līguma veida dēļ aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba līgumiem uz noteiktu laiku, kas noslēgti uz laiku ilgāku par 6 mēnešiem, ir noteikti citi (mazāk labvēlīgi no darba ņēmēju, kas ir nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumiem uz noteiktu laiku, viedokļa) principi uzteikuma termiņa ilguma noteikšanai nekā tie, kas attiecas uz uzteikuma termiņu noteikšanu darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, un vai tiem konkrēti ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums (1974. gada 26. jūnija Darba likumu kodeksa, 1998. gada Dz.U., Nr. 21, poz. 94 ar grozījumiem, 33. pants), kurā darba līgumiem uz noteiktu laiku, kas noslēgti uz laiku ilgāku par 6 mēnešiem, ir paredzēts noteikts divu nedēļu uzteikuma termiņš neatkarīgi no tā, cik ilgi darba ņēmējs ir nostrādājis uzņēmumā, bet darba līgumiem uz nenoteiktu laiku uzteikuma termiņš ir atkarīgs no tā, cik ilgi ir nostrādāts uzņēmumā, un tas var būt no divām nedēļām līdz trim mēnešiem (Darba likumu kodeksa 36. panta 1. punkts)?

(1) OV L 175, 43. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nodaļa, 3. sējums, 368.–373. lpp.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 29. janvārī iesniedza Úřad průmyslového vlastnictví (Čehijas Republika) — MF 7 a.s./MAFRA a.s.

(Lieta C-49/13)

2013/C 141/16

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Úřad průmyslového vlastnictví

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: MF 7 a.s.

Atbildētāja: MAFRA a.s.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas [2008/95/EK] (1) 3. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai izvērtētu, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs rīkojies labticīgi, ir nozīme vienīgi apstākļiem, kas bija zināmi pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai tās iesniegšanas dienā, vai arī apstākļi, kuri iestājušies pēc pieteikuma iesniegšanas, var tikt izmantoti kā apstiprinošs pierādījums tam, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs rīkojies labticīgi?

2)	Vai spriedums apvienotajās lietās no C-414/99 līdz C-416/99 (2) ir vispārēji jāpiemēro visās lietās, kurās tiek izvērtēts, vai preču zīmes īpašnieks ir piekritis rīcībai, kas var radīt viņa izņēmuma tiesību vājināšanu vai ierobežošanu?

Vai var secināt, ka vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs rīkojies labticīgi situācijā, kurā agrākas preču zīmes īpašnieks ar vēlākas preču zīmes īpašnieku noslēdza vienošanos, pamatojoties uz kuru agrākas preču zīmes īpašnieks piekrita periodiska iespieddarba, kura apzīmējums bija līdzīgs viņa paša reģistrētajai preču zīmei, izdošanai, piekrita, ka vēlākas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs reģistrē šos iespieddarbu, un piedāvāja pieteikuma iesniedzējam atbalstu tā izdošanā, lai gan attiecīgās vienošanās skaidri nereglamentēja intelektuālā īpašuma tiesības?

Ja apstākļiem, kas radušies pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas, arī var būt nozīme, lai izvērtētu, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs rīkojies labticīgi, vai pakārtoti, gadījumā, ja agrākas preču zīmes īpašnieks vismaz desmit gadu laikā apzināti ir piecietis apstrīdētās preču zīmes esamību, ir iespējams, secināt, ka pieteikuma iesniedzējs rīkojies labticīgi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Kodificēta versija) (OV 299, 25. lpp.).

(2) ECR I-08691.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 31. janvārī iesniedza Rechtbank Rotterdam (Nīderlande) — Nationale-Nederlanden Levensverzekering Mij NV/Hubertus Wilhelmus van Leeuwen

(Lieta C-51/13)

2013/C 141/17

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Rotterdam

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Nationale-Nederlanden Levensverzekering Mij NV

Atbildētājs: Hubertus Wilhelmus van Leeuwen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesībām, īpaši Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas (1) 31. panta 3. punktam pretrunā ir apstāklis, ka dzīvības apdrošinātājiem, pamatojoties uz vispārzināmām un/vai nerakstītām Nīderlandes tiesību normām, kā atbilstīgums un taisnīgums, kas piemērojamas (pirms)līgumiskajām attiecībām starp dzīvības apdrošinātāju un potenciālo apdrošinājuma ņēmēju, un/vai vispārēju un/vai īpašu rūpības pienākumu, ir pienākums apdrošinājuma ņēmējiem sniegt vairāk informācijas par izmaksām un riska prēmijām, nekā ir paredzēts 1999. gadā piemērojamajās Nīderlandes tiesību normās, ar ko transponēta Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva (īpaši RIAV 1998 2. panta 2. punkta q) un r) apakšpunkts)?

2)	Vai atbildi uz pirmo jautājumu ietekmē tas, kādas sekas ir vai var būt šīs informācijas nesniegšanai atbilstoši Nīderlandes tiesībām?

(1) Padomes 1992. gada 10. novembra Direktīva 92/96/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, ar ko groza Direktīvu 79/267/EEK un Direktīvu 90/619/EEK (Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 360, 1. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 30. janvārī iesniedza Krajský soud v Ostravě (Čehijas Republika) — Strojírny Prostějov, a.s./Odvolací finanční ředitelství

(Lieta C-53/13)

2013/C 141/18

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Krajský soud v Ostravě

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Strojírny Prostějov, a.s.

Atbildētājs: Odvolací finanční ředitelství

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. un 57. pants ļauj piemērot tādu valsts tiesību aktu, ar kuru gadījumā, kad uzņēmuma, kas piegādā darbiniekus (pakalpojuma sniedzējs) citam uzņēmumam, juridiskā adrese ir citas dalībvalsts teritorijā, uzņēmumam, kas izmanto darbiniekus, ir noteikts pienākums atskaitīt ienākuma nodokli par šiem darbiniekiem un iemaksāt to valsts budžetā, turpretim, ja pakalpojuma sniedzēja juridiskā adrese ir Čehijas Republikā, šis pienākums ir pakalpojuma sniedzējam?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/11

Prasība, kas celta 2013. gada 4. februārī — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-60/13)

2013/C 141/19

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Caeiros un L. Flynn)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, atsakoties nodot Komisijas rīcībā summu £ 20 061 462,11 saistībā ar muitas maksājumu par svaigiem ķiplokiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz kļūdainu informāciju par saistošiem tarifiem, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešajā daļā, Lēmuma 2000/597/EK (1) 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 1150/2000 (2) 2., 6., 9., 10. un 11. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasības pieteikumā Komisija apgalvo, ka Apvienotās Karalistes iestādes radīja tradicionālo pašu resursu zaudējumus, izsniedzot dokumentus par saistošu tarifu informāciju bez pienācīgas rūpības, tādējādi ļaujot importēt svaigus Ķīnas ķiplokus, pārsniedzot kvotas. Komisija uzskata, ka, ja ir pieļauta administratīva kļūda un tādēļ kļūdaini netika noteikti pašu resursi, Eiropas Savienībai ir jāiekasē zaudēto pašu resursu summai atbilstoša summa. Līdz ar to Apvienotās Karalistes iestādēm bija jānodod Komisijas rīcībā visa attiecīgā muitas maksājuma summa, kas tiek aplēsta £ 20 061 462,11, kā arī kavējuma procenti atbilstoši Regulas Nr. 1150/2000 11. pantam.

(1) Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmuma 2000/597/EK, Euratom, par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 253, 42. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Alba Forni/Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca

(Lieta C-61/13)

2013/C 141/20

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Alba Forni

Atbildētāja: Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai skolu nozares tiesiskais regulējums atbilstoši izklāstam ir uzskatāms par līdzvērtīgu pasākumu Direktīvas 1999/70/EK (1) 5. klauzulas izpratnē?

2)	Kad ir jāuzskata, ka darba attiecības ir ar “valsti” Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzulas izpratnē un it īpaši kad ir runa arī par “konkrētiem sektoriem un/vai darba ņēmējiem”, tā ka nāktos leģitimēt sekas, kas atšķirtos no sekām darba attiecībās privātā sektorā?

Vai, ņemot vērā paskaidrojumus, kuri minēti Direktīvas 2000/78/EK (2) 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas 2006/54/EK (3) 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, darba nosacījumu jēdzienā, kas minēts Direktīvas 1999/70/EK 4. klauzulā, ietilpst arī sekas, kas rodas, pretlikumīgi pārtraucot darba attiecības; ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai dažādās sekas, kas tradicionāli paredzētas dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar pretlikumīgu darba attiecību uz nenoteiktu laiku pārtraukšanu un darba attiecību uz noteiktu laiku pārtraukšanu, 4. klauzulas izpratnē ir attaisnojamas?

Vai saskaņā ar lojālas sadarbības principu dalībvalstij ir aizliegts Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma tiesvedības ietvaros izklāstīt apzināti sagrozītu iekšējo tiesisko regulējumu, kas neatbilst patiesībai, un tiesai būtu pienākums, nepastāvot tādai atšķirīgai iekšējā tiesiskā regulējuma interpretācijai, kas arī apmierinoši izpildītu tās saistības, kuras izriet no piederības Eiropas Savienībai, interpretēt, ciktāl iespējams, iekšējās tiesības atbilstoši dalībvalsts piedāvātajai interpretācijai?

5)	Vai darba līgumam vai darba attiecībām piemērotajos apstākļos, kas paredzēti Direktīvā 91/533/EEK (4) un, konkrēti, 2. panta 1. punktā un 2. punkta e) apakšpunktā, ietilpst arī norāde uz gadījumu, kurā darba līgums uz noteiktu laiku var tikt pārveidots par darba līgumu uz nenoteiktu laiku?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai tiesiskā regulējuma atpakaļejošs grozījums, kas paredz, ka nodarbinātajam darba ņēmējam netiek paredzēta iespēja atsaukties uz savām tiesībām, kas izriet no direktīvas, proti, uz to darba nosacījumu ievērošanu, kas ierakstīti līgumā, ar kuru persona pieņemta darbā, ir pretrunā Direktīvas 91/533/EEK 8. panta 1. punktam un Direktīvas 91/533/EEK mērķiem, it īpaši preambulas 2. apsvērumam?

Vai tādi šobrīd spēkā esošo Kopienu tiesību vispārīgie principi kā tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības, pušu vienlīdzības, efektīvas aizsardzības tiesā, tiesību uz neatkarīgu tiesu un vispārīgāki uz taisnīgu lietas izskatīšanu principi, kuri garantēti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā (kurā ir izdarīti grozījumi ar Lisabonas Līguma 1.8. pantu un uz kuru atsaucas Līguma par Eiropas Savienību 46. pants) kopā ar Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Nicā 2000. gada 7. decembrī proklamētās Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46., 47. pantu un 52. panta 3. punktu, kuri ir pārņemti Lisabonas Līgumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar Direktīvas 1999/70/EK piemērošanas jomu netiek pieļauts, ka Itālijas valsts pēc ievērojama laikposma (3 gadi un seši mēneši) pieņem tādu tiesību noteikumu — kā 2011. gada 13. maija Dekrētlikuma Nr. 70, kas pārveidots likumā ar 2011. gada 12. jūlija Likumu Nr. 106, 9. pantu, ar kuru Likumdošanas dekrēta Nr. 368/01 10. pantam tiek pievienots 4.a punkts, — ar kuru ir izmainītas ierosināto tiesvedību sekas, tieši nostādot nelabvēlīgā stāvoklī darbinieku un dodot priekšrocības valstij kā darba devējam un izslēdzot ar valsts tiesību sistēmu piešķirto iespēju sodīt par līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu atjaunošanu?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23. lpp.).

(4) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 32. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Immacolata Racca/Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca

(Lieta C-62/13)

2013/C 141/21

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Immacolata Racca

Atbildētāja: Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai skolu nozares tiesiskais regulējums atbilstoši izklāstam ir uzskatāms par līdzvērtīgu pasākumu Direktīvas 1999/70/EK (1) 5. klauzulas izpratnē?

2)	Kad ir jāuzskata, ka darba attiecības ir ar “valsti” Direktīvas 1999/70/EK 5. klauzulas izpratnē un it īpaši kad ir runa arī par “konkrētiem sektoriem un/vai darba ņēmējiem”, tā ka nāktos leģitimēt sekas, kas atšķirtos no sekām darba attiecībās privātā sektorā?

5)	Vai darba līgumam vai darba attiecībām piemērotajos apstākļos, kas paredzēti Direktīvā 91/533/EEK (4) un, konkrēti, 2. panta 1. punktā un 2. punkta e) apakšpunktā, ietilpst arī norāde uz gadījumu, kurā darba līgums uz noteiktu laiku var tikt pārveidots par darba līgumu uz nenoteiktu laiku?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

(4) Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 32. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Fortuna Russo/Comune di Napoli

(Lieta C-63/13)

2013/C 141/22

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Fortuna Russo

Atbildētāja: Comune di Napoli

Prejudiciālie jautājumi

1)	Kad ir jāuzskata, ka darba attiecības ir ar “valsti” Direktīvas 1999/70/EK (1) 5. klauzulas izpratnē un it īpaši kad ir runa arī par “konkrētiem sektoriem un/vai darba ņēmējiem”, tā ka nāktos leģitimēt sekas, kas atšķirtos no sekām darba attiecībās privātā sektorā?

(1) Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīva 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.).

(2) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 11. februārī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) — Gmina Wrocław/Minister Finansów

(Lieta C-72/13)

2013/C 141/23

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gmina Wrocław

Atbildētājs: Minister Finansów

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) normās ir paredzēts uzlikt pievienotās vērtības nodokli kopienas darījumiem, kas saistīti ar pēc likuma vai bez atlīdzības, it īpaši mantošanas vai dāvinājuma ceļā, iegūtu īpašumu — tostarp nekustamo īpašumu — pārdošanu vai ar to ieguldīšanu komercsabiedrību kapitālā?

(1) OV L 347, 1. lpp.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 21. februārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/X

(Lieta C-87/13)

2013/C 141/24

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X

Prejudiciālie jautājumi:

Vai ar ES tiesībām un it īpaši regulējumu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti netiek pieļauts, ka Beļģijas rezidents, kurš atbilstoši viņa lūgumam tiek aplikts ar nodokli Nīderlandē kā Nīderlandes rezidents un kurš ir veicis izdevumus saistībā ar viņa kā personīgas dzīvojamās telpas izmantojamu pili, kura atrodas Beļģijā un atrašanās vietā ir atzīta par ar likumu aizsargājamu pieminekli un ciemata tēlu veidojošu objektu, Nīderlandē nevar atskaitīt šos izdevumus saistībā ar ienākuma nodokli, jo Nīderlandē pils nav reģistrēta kā aizsargājams piemineklis?

2)	Ciktāl šajā ziņā nozīme ir tam, vai ieinteresētā persona savā rezidences valstī Beļģijā šos izdevumus saistībā ar ienākuma nodokli var atskaitīt no saviem pašreizējiem vai nākotnes ienākumiem no kustamās mantas, izvēloties savu ienākumu progresīvu aplikšanu ar nodokli?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. februārī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Guy Kleynen/Conseil des ministres

(Lieta C-99/13)

2013/C 141/25

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Guy Kleynen

Atbildētāja: Conseil des ministres

Prejudiciālais jautājums

Vai LESD 56. un 63. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. un 41. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts, ka dalībvalsts ievieš un saglabā nodokļu režīmu, saskaņā ar kuru nerezidenšu banku maksātie procentu maksājumi tiek aplikti ar lielāku nodokli, atbrīvojumu no nodokļa un zemāku nodokļa likmi piemērojot tikai Beļģijas banku maksātajiem procentu maksājumiem?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 4. martā iesniedza Tribunale di Tivoli (Itālija) — Francesco Fierro, Fabiana Marmorale/Edoardo Ronchi, Cosimo Scocozza

(Lieta C-106/13)

2013/C 141/26

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Tivoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Francesco Fierro, Fabiana Marmorale

Atbildētāji: Edoardo Ronchi, Cosimo Scocozza

Prejudiciālais jautājums

Vai Itālijas Republikas valsts tiesiskais regulējums — it īpaši Likuma Nr. 1150/42 33. pants, saskaņā ar kuru pašvaldībām ir atļauts reglamentēt būvniecības un/vai pilsētbūvniecības attīstību to attiecīgajās teritorijās atbilstoši vispārīgajiem principiem, kas ir ietverti minētajā likumā, Likuma Nr. 10/77 1. pantā, dažādajos atsevišķu reģionu pieņemtajos likumos, lasot tos kopā ar Republikas prezidenta 2001. gada 6. jūnija Dekrēta Nr. 380/2001, ar ko tiek konsolidēti būvniecības jomā pastāvošie normatīvie noteikumi, 2. pantu un ar vietējo pārvaldes iestāžu pieņemtajām zemāka ranga tiesību normām (vispārīgie apbūves plāni, īstenošanas noteikumi), kā arī iepriekš minētā dekrēta Nr. 380/2001 46. pantā, kurā ir paredzēta pirkuma darījumu atzīšana par spēkā neesošiem, ja nekustamajā īpašumā bez attiecīgas atļaujas ir tikušas izdarītas izmaiņas, — ņemot vērā nesamērīgo un nesaprātīgo tiesību uz īpašumu aizskārumu, ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantam, lasot to kopā ar [LES] 6. pantu un [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas] 17. pantu un 52. panta 3. punktu?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 6. martā iesniedza Conseil d'État (Francija) — Société Mac GmbH/Ministère de l'agriculture, de l'agroalimentaire et de la forêt

(Lieta C-108/13)

2013/C 141/27

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Société Mac GmbH

Atbildētāja: Ministère de l'agriculture, de l'agroalimentaire et de la forêt

Prejudiciālais jautājums

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. un 36. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru cita starpā var izsniegt atļauju laist tirgū ar paralēlo importu augu aizsardzības līdzekli tikai tad ja attiecīgajam produktam eksportētājvalstī ir piešķirta saskaņā ar Direktīvu Nr. 91/414/EEK (1) izsniegta atļauja laist tirgū, un saskaņā ar kuru līdz ar to nav pieļaujams izsniegt atļauju laist tirgū ar paralēlo importu produktu, kuru ir atļauts laist tirgū ar paralēlo importu eksportētājvalstī un kurš ir identisks importētājvalstī atļautajam produktam?

(1) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. martā iesniedza Tribunale Ordinario di Firenze (Itālija) — Paola C/Presidenza del Consiglio dei Ministri

(Lieta C-122/13)

2013/C 141/28

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Ordinario di Firenze

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Paola C

Atbildētājs: Presidenza del Consiglio dei Ministri

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 2004/80/EK (1) 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir ļauts, ka dalībvalstis kompensāciju paredz tikai kādu noteiktu kategoriju vardarbīgos vai tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, vai turpretim dalībvalstīm, lai īstenotu šo direktīvu, ir jāizveido sistēma kaitējuma kompensācijai visos vardarbīgos vai tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem?

(1) Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem (OV L 261, 2. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 19. nod., 7. sēj., 65. lpp.).

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 18. martā iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Raytek GmbH, Fluke Europe BV/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-134/13)

2013/C 141/29

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Raytek GmbH, Fluke Europe BV

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas 2011. gada 30. marta Regula (ES) Nr. 314/2011 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir spēkā tiktāl, ciktāl infrasarkano staru termogrāfi tajā ir klasificēti KN pozīcijā 9025 19 20?

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/16

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-355/09 Reber Holding GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 20. martā iesniedza Reber Holding GmbH & Co. KG

(Lieta C-141/13 P)

2013/C 141/30

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Reber Holding GmbH & Co. KG (pārstāvji — O. Spuhler un M. Geitz, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Wedl & Hofmann GmbH

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-355/09 un ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 9. jūlija lēmumu lietā R 623/2008-4;

—	pakārtoti — atcelt minēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	piespriest otram lietas dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa interpretējot Regulas par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. punkta pirmajā teikumā, to aplūkojot kopsakarā ar minētā panta 3. punktu, paredzēto nosacījumu par “faktisku izmantošanu” tādējādi, ka tā ir atkarīga no apgrozījuma lieluma un no tirdzniecības vietu skaita. Šī interpretācija esot kļūdaina, jo saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai tiktu konstatēts izmantošanas faktisks raksturs, nemaz neesot nepieciešams, lai būtu sasniegts kāds konkrēts apgrozījuma lielums.

Pat ja Vispārējā tiesa konkrētajā gadījumā ir konstatējusi, kas iebildumu procesā pretstatītā preču zīme “Walzertraum” nav tikusi izmantota tā, lai tiktu saglabātas iegūtās tiesības uz šo preču zīmi, attiecībā uz šokolādes izstrādājumiem, tai neesot bijis jāpaliek vienkārši pie šā konstatējuma.

Vispārējai tiesai, ņemot vērā Tiesas 2012. gada 19. jūnija spriedumā lietā C-307/10 (Krājumā vēl nav publicēts) noteiktos principus, otrām kārtām esot bijis jāizskata roku darba šokolādes konfektes. Tālāk tai esot bijis jāpārbauda, vai izmantošanas pierādīšanai iesniegtie dokumenti ir pietiekami, lai pierādītu izmantošanu tā, lai tiktu saglabātas iegūtās tiesības uz preču zīmi “Walzertraum”, attiecībā uz roku darba šokolādes konfektēm. Vispārējai tiesai esot noteikti bijis jāatbild apstiprinoši uz minēto jautājumu. Tomēr Vispārējā tiesa šo pārbaudi neesot veikusi.

Turklāt pārsūdzētajā spriedumā esot pārkāpts arī vispārējs vienlīdzīgas attieksmes princips. Nevienlīdzīga attieksme izrietot no apstākļa, ka Vispārējā tiesa vispārīgā veidā — tostarp arī attiecībā uz iebildumu procesā pretstatīto preču zīmi “Walzertraum” — ir atsaukusies uz šokolādes izstrādājumiem, lai gan šī pēdējā minētā preču zīme esot tikusi izmantota attiecībā uz roku darba šokolādes konfektēm. Tā kā par references precēm tika izmantoti šokolādes izstrādājumi, prasītājam — pamatojot izmantošanu tā, lai tiktu saglabātas tiesības uz preču zīmi — attiecīgi esot tikuši piemēroti tādi paši kritēriji kā kādam lielam starptautiskajam uzņēmumam. Tas esot pretrunā vispārējam vienlīdzīgas attieksmes principam.

Līdz ar to apelācijas sūdzība esot jāapmierina pilnībā.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/18

Vispārējās tiesas 2013. gada 20. februāra rīkojums — Kappa Filter Systems/ITSB (“THE FUTURE HAS ZERO EMISSIONS”)

(Lieta T-422/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Nokavējums - Neparedzētu apstākļu neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 141/31

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kappa Filter Systems GmbH (Steyr-Gleink, Austrija) (pārstāvis –C. Hadeyer, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 10. jūlija lēmumu lietā R 817/2012-4 par vārdiskas preču zīmes “THE FUTURE HAS ZERO EMISSIONS” reģistrāciju

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 355, 17.11.2012.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/18

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — Pilkington Group/Komisija

(Lieta T-462/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana - Pieteikuma, kura mērķis ir panākt konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kura, iespējams, attiecas uz komercnoslēpumu, noraidīšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamība - Fumus boni juris - Interešu izsvēršana)

2013/C 141/32

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pilkington Group Ltd (St Helens, Merseyside, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Scott, S. Wisking un K. Fountoukakos Kyriakakos, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – M. Kellerbauer, P. Van Nuffel un G. Meeßen)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 6. augusta Lēmumu C(2012) 5718, galīgā redakcija, ar ko daļēji noraidīts prasītājas pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz noteiktu informāciju, kas ietverta Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumā C(2008) 6815 (lieta COMP/39.125 – automašīnu stikls), un ko prasītāja iesniegusi saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 29. lpp.) 8. pantu

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt HUK-Coburg, LVM, VHV un Württembergische Gemeinde-Versicherung pieteikumus par iestāšanos lietā;

apturēt Komisijas 2012. gada 6. augusta Lēmuma C(2012) 5718, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Pilkington Group Ltd pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā 8. pantu (Lieta COMP/38.125 – Automašīnu stikls), piemērošanu attiecībā uz divām informācijas kategorijām, kuras minētas Lēmuma C(2012) 5718, galīgā redakcija, 6. punktā un kuras, pirmkārt, attiecas uz klientu vārdiem, preču nosaukumiem un aprakstu un citu informāciju, kas ļauj identificēt konkrētus klientus, un, otrkārt, uz Pilkington Group piegādāto preču daudzumu, automašīnu ražotāja līdzdalību, cenu aprēķinu, cenu izmaiņām utt.;

piespriest Komisijai atturēties publicēt 2008. gada 12. novembra Lēmuma (2008) 6815, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.125 – Automašīnu stikls) versiju, kas attiecībā uz abu iepriekš 2. punktā minēto kategoriju informāciju ir detalizētāka nekā 2010. gadā tās tīmekļa vietnē publicētā versija;

4)	pārējā daļā pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

5)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/19

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — North Drilling/Padome

(Lieta T-552/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana)

2013/C 141/33

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: North Drilling Co. (Teherāna, Irāna) (pārstāvji — J. Viñals Camallonga, L. Barriola Urruticoechea un J. Iriarte Ángel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un A. De Elera)

Priekšmets

Pieteikums apturēt, pirmkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Lēmuma 2012/635/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 282, 58. lpp.) izpildi, ciktāl prasītājas nosaukums ir ierakstīts Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), II pielikumā, un, otrkārt, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 945/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 282, 16. lpp.), izpildi, ciktāl šī regula attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/19

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — Communicaid Group/Komisija

(Lieta T-4/13 R)

(Pagaidu noregulējums - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Valodu apmācības pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu - Iespējas zaudēšana - Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība - Steidzamības neesamība)

2013/C 141/34

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Communicaid Group Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — C. Brennan, solicitor, F. Randolph, QC, un M. Gray, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Delaude un S. Lejeune, pārstāvji, kuriem palīdz P. Wytinck, advokāts)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, apturēt Komisijas lēmumu, ar kuriem noraidīti prasītājas iesniegtie piedāvājumi attiecībā uz vairākām kārtām publiskā iepirkuma procedūrā par ietvarlīgumiem par valodu apmācības nodrošināšanu Briselē (Beļģija) esošo Eiropas Savienības iestāžu, organizāciju un aģentūru personālam, piemērošanu un, otrkārt, aizliegt Komisijai ar apstiprināto pretendentu noslēgt līgumus attiecībā uz minētajām kārtām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/19

Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (“Camomilla”)

(Lieta T-98/13)

2013/C 141/35

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CMT Compagnia manifatture tessili Srl (CMT Srl) (Neapole, Itālija) (pārstāvji — G. Floridia un R. Floridia, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Camomilla SpA (Buccinasco, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 29. novembra lēmumu lietā R 1615/2011-1, [un] konstatēt, ka ir izpildīti Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi par absolūto spēkā neesamības pamatu, kas balstīts uz Kopienas precu zīmes īpašnieces ļaunticību reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, kā arī 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopā ar Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu, paredzētie nosacījumi par relatīvo atteikuma pamatojumu;

—

pakārtoti, un tikai gadījumā, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka vēlāk Apelāciju padomē kopā ar apelācijas sūdzību iesniegtie dokumenti ir nepieņemami, un uzskatītu šos dokumentus par būtiskiem apelācijas sūdzības apmierināšanai, atcelt apstrīdēto lēmumu sakarā ar sacīkstes principa neievērošanu un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Anulēšanas nodaļā;

—	katrā ziņā noteikt Birojam pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un [Kopienas preču zīmes] īpašniecei piespriest atlīdzināt procesā Anulēšanas nodaļā un Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “Camomilla” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 18. un 24. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 269 241

Kopienas preču zīmes īpašniece: Camomilla SpA

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “CAMOMILLA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/20

Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (“Camomilla”)

(Lieta T-99/13)

2013/C 141/36

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CMT Compagnia manifatture tessili Srl (CMT Srl) (Neapole, Itālija) (pārstāvji — G. Floridia un R. Floridia, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Camomilla SpA (Buccinasco, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 29. novembra lēmumu lietā R 1617/2011-1, [un] konstatēt, ka ir izpildīti Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi par absolūto spēkā neesamības pamatu, kas balstīts uz Kopienas precu zīmes īpašnieces ļaunticību reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, kā arī 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopā ar Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu, paredzētie nosacījumi par relatīvo atteikuma pamatojumu;

—

—	katrā ziņā noteikt Birojam pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un [Kopienas preču zīmes] īpašniecei piespriest atlīdzināt procesā Anulēšanas nodaļā un Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “Camomilla” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 14., 16., 21., 24. un 28. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 3 185 196

Kopienas preču zīmes īpašniece: Camomilla SpA

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “CAMOMILLA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/21

Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (“Camomilla”)

(Lieta T-100/13)

2013/C 141/37

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CMT Compagnia manifatture tessili Srl (CMT Srl) (Neapole, Itālija) (pārstāvji — G. Floridia un R. Floridia, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Camomilla SpA (Buccinasco, Itālija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 29. novembra lēmumu lietā R 1616/2011-1, [un] konstatēt, ka ir izpildīti Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi par absolūto spēkā neesamības pamatu, kas balstīts uz Kopienas preču zīmes īpašnieces ļaunticību reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, kā arī 53. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopā ar Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu, paredzētie nosacījumi par relatīvo atteikuma pamatojumu;

—

—	katrā ziņā noteikt Birojam pienākumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un [Kopienas preču zīmes] īpašniecei piespriest atlīdzināt procesā Anulēšanas nodaļā un Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “CAMOMILLA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 11., 14., 16., 18., 20., 21., 24., 25., 27., 28., 30. un 33. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 7 077 555

Kopienas preču zīmes īpašniece: Camomilla SpA

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “CAMOMILLA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/21

Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — Synergy Hellas/Komisija

(Lieta T-106/13)

2013/C 141/38

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: d.d. Synergy Hellas Anonymi Emporiki Etaireia Parochis Ypiresion Pliroforikis (Αtēnas, Grieķija) (pārstāvji — M. Angelopoulos un Κ. Damis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, tā kā Eiropas Komisija sabiedrībai ir liegusi piedalīties programmā “ΑRTreat”, tā ir pārkāpusi savas līgumsaistības, ņemot vērā samērīguma un tiesiskās paļāvības principus, un piespriest Komisijai samaksāt prasītājai EUR 343 828,88 kā maksājumus, kas tai ir jāveic par “ΑRTreat” līguma izpildi, kā arī procentus, skaitot no šīs prasības iesniegšanas dienas;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājai EUR 89 933,16 kā zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par kaitējumu profesionālajai reputācijai, kas prasītājai ir nodarīts, ņemot vērā pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un komercnoslēpuma neievērošanu, kā arī piespriest Komisijai samaksā kompensācijas procentus, sākot no 2012. gada 14. jūnija līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā, un nokavējuma procentus, sākot no sprieduma pasludināšanas šajā lietā līdz pilnīgai minētās summas samaksai, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir saucama pie atbildības atbilstoši LESD 272. pantam, pamatojoties uz Līgumu Nr. FP7 224297 saistībā ar līguma “Multi-level patient — specific artery and artherogenesis model for outcome prediction, decision support treatment, and vitual hand-on training (“ARTreat”)” izpildi. Prasītāja apgalvo, ka, lai gan tā pilnībā un pareizi izpildīja savas līgumsaistības, Komisija apturēja maksājumu veikšanu tās labā, kaut arī tai nebija tiesību to darīt, un tādējādi Komisija pārkāpa minēto līgumu, kā arī tiesiskās paļāvības un samērīguma principus.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir saucama pie ārpuslīgumiskās atbildības atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai. Prasītāja apgalvo, ka Komisijas prettiesiskās rīcības dēļ prasītājas profesionālajai reputācijai ir nodarīts kaitējums.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/22

Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — Whirlpool Europe/Komisija

(Lieta T-118/13)

2013/C 141/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Whirlpool Europe BV (Breda, Nīderlande) (pārstāvji — F. Wijckmans un H. Burez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu par Francijas valsts atbalstu par labu uzņēmumam FagorBrandt (SA.23839 Nr. C44/2007);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu par Francijas valsts atbalstu par labu uzņēmumam FagorBrandt (SA.23839 Nr. C44/2007).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar lēmumu tiek pārkāpts LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Prasītāja apgalvo, ka lēmuma rezolutīvā daļa ir juridiski neprecīza, tādēļ ka nav izpildīti viens vai vairāki (kumulatīvi) iepriekš minēto pamatnostādņu nosacījumi un Komisija katrā ziņā nav juridiski pietiekami pamatojusi, ka visi šie kritēriji ir izpildīti. Šī pamata pamatojuma izvirzītie argumenti attiecas uz to, ka nav izpildīts (i) pienākums izvērtēt vienu vai vairākus iepriekšminēto pamatnostādņu nosacījumus, kādi tie bija lēmuma pieņemšanas dienā; (ii) neatkārtošanas nosacījums; (iii) nosacījums, saskaņā ar kura pārstrukturēšanas atbalsts nevar tikt izmantots, lai mākslīgi noturētu uzņēmumu spēju darboties; (iv) nosacījumi attiecībā uz agrākiem prettiesiskiem atbalstiem; (v) nosacījums, saskaņā ar kuru atbalsta saņēmējam ir jābūt grūtībās nonākušam uzņēmumam; (vi) nosacījums, saskaņā ar kuru atbalsta saņēmējs nevar būt jaundibināts uzņēmums; (vii) nosacījums, saskaņā ar kuru pārstrukturēšanas plānam ir jāļauj atgūt saņēmēja ilgtspējīga spēja darboties; (viii) nosacījums, saskaņā ar kuru ir jānosaka kompensācijas pasākumi, lai novērstu ar pārstrukturēšanas atbalstu izraisītus nepamatotus [konkurences] izkropļojumus un (ix) nosacījums, saskaņā ar kuru atbalsts ir jāsamazina līdz minimumam un uzņēmumu grupai ir jāsniedz faktisks [pašu] ieguldījums (kurš neietver atbalstu).

Ar otro pamatu tiek apgalvots,, ka ar lēmumu vairākos aspektos tiek pārkāpts LESD 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Prasītāja it īpaši norāda, ka lēmumā nav norādīts pienācīgs pamatojums attiecībā uz (i) nosacījumu noteikt kompensācijas pasākumus, lai novērstu ar pārstrukturēšanas atbalstu izraisītus nepamatotus [konkurences] izkropļojumus, un (ii) pienākumu atlīdzināt agrākus prettiesiskus atbalstus.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/22

Prasība, kas celta 2013. gada 4. martā — Alpiq RomIndustries un Alpiq RomEnergie/Komisija

(Lieta T-129/13)

2013/C 141/40

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Alpiq RomIndustries Srl (Bukareste, Rumānija) un Alpiq RomEnergie Srl (Bukareste) (pārstāvji — H. Wollmann un F. Urlesberger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	saskaņā ar LESD 264. pantu atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 25. aprīļa Lēmumu C(2012) 2542, galīgā redakcija (SA.33451, 2012/C, ex 2012/NN), ciktāl tas attiecas uz prasītājām;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas būtībā ir norādījušas uz Komisijas kompetences neesamību. Tās apgalvo, ka iespējamais atbalsts neietilpst LESD 107. un 108.panta ratione temporis. Saskaņā ar Rumānijas Pievienošanās akta V pielikumu Komisijai esot kompetence pārbaudīt atbalsta pasākumus, kas ir īstenoti pirms Rumānijas pievienošanās, tikai tad, ja šie pasākumi ir tikuši piemēroti arī pēc attiecīgās pievienošanās. Šajā ziņā prasītājas tostarp ir norādījušas, ka Hidroelectrica saistības attiecībā pret iespējamajiem atbalsta saņēmējiem pirms attiecīgās pievienošanās noslēgtajos elektroenerģijas piegādes līgumos jau bija noteiktas tik skaidri, ka vēlāka Hidroelectrica piegādes pienākuma paplašināšana, kas varētu radīt papildu priekšrocības, esot bijusi izslēgta.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/23

Prasība, kas celta 2013. gada 1. martā — Lardini/ITSB (zieda attēls)

(Lieta T-131/13)

2013/C 141/41

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lardini Srl (Filottrano, Itālija) (pārstāvji — P. Roncaglia, G. Lazzeretti, F. Rossi un N. Parrotta, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 13. decembra lēmumu lietā R 2578/2011-1 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies apelācijas procesā lietā R 2578/2011-1.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: pozīcijas preču zīme, ko veido zieds, attiecībā uz precēm, ka ietilpst 25. klasē

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/23

Prasība, kas celta 2013. gada 2. martā — Evonik Oil Additives/ITSB — BRB International (“VISCOTECH”)

(Lieta T-138/13)

2013/C 141/42

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Oil Additives GmbH (Darmstadt, Vācija) (pārstāvis — J. Albrecht, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: BRB International BV (Ittervoort, Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2012. gada 19. decembra lēmumu lietā R 907/2012-5;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: BRB International BV

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “VISCOTECH” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1. un 4. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “VISCOPLEX” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 1. un 4. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/24

Prasība, kas celta 2013. gada 15. martā — Zanjani/Padome

(Lieta T-155/13)

2013/C 141/43

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Babak Zanjani (Dubaja, Apvienoto Arābu Emirāti) (pārstāvji — L. Defalque un C. Malherbe, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2012, L 356, 71. lpp.), pielikuma I.I.1. punktu (ar virsrakstu “Persona”);

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2012, L 356, 55. lpp.), pielikuma I.I.1. punktu (ar virsrakstu “Persona”);

—

atzīt, ka nav piemērojams Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmums 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu, un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, ciktāl Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV 2010, L 195, 39. lpp.), 19. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir piemērojams prasītājam, un atzīt, ka uz prasītāju neattiecas tajā noteiktie ierobežojošie pasākumi, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasības pieteikumu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir noteikusi Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 19. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos strīdīgos pasākumus, nepamatojoties ne uz vienu tiesību noteikumu/juridisko pamatu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu. Apstrīdētā lēmuma pamatojums un pieņemtais lēmums ir neskaidrs un vispārīgs, nenorādot īpašus un faktiskus iemeslus, kāpēc Padome, īstenojot tās plašo rīcības brīvību, ir uzskatījusi, ka uz prasītāju būtu jāattiecina strīdīgie ierobežojošie pasākumi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību, tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Prasītājs nav ticis nedz informēts, nedz viņam ir ticis paziņots par kādu varbūtēju, pret viņu vērstu pierādījumu, kas pamatotu pasākuma noteikšanu, kas viņu ietekmē nelabvēlīgi. Padome prasītājam nav nedz devusi piekļuvi viņa lietas materiāliem, nedz viņam izsniegusi prasītos dokumentus (tostarp konkrētu un personisku informāciju, kas pamato strīdīgos ierobežojošos pasākumus), nedz arī iepazīstinājusi viņu ar varbūtējiem, pret viņu vērstiem pierādījumiem. Padome bija noraidījusi prasītāja tieši lūgto iespēju tikt uzklausītam. Iepriekš minētais prasītāja tiesību uz aizstāvību pārkāpums — it īpaši prasītāja neinformēšana par pierādījumiem, kuri vērsti pret viņu, — līdz ar to pārkāpj prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pret prasītāju nosakot ierobežojošus pasākumus. Padomes attiecībā uz prasītāju sniegtais pamatojums nav uzskatāms par atbilstošu pamatojumu. Turklāt Padome nav iesniegusi nedz pierādījumus, nedz informāciju, kas pierādītu tās minētos iemeslus strīdīgo ierobežojošo pasākumu, kuri ir balstīti tikai uz apgalvojumiem, pamatošanai.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka strīdīgie ierobežojošie pasākumi ir prettiesiski, jo Padome pirms šo pasākumu noteikšanas ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā. Padome nav veikusi faktisku lietas apstākļu vērtējumu, bet vienīgi ņēmusi vērā ANO DP ieteikumus un pieņēmusi dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/24

Prasība, kas celta 2013. gada 14. martā — First Islamic Investment Bank/Padome

(Lieta T-161/13)

2013/C 141/44

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: First Islamic Investment Bank (Labuan, Malaizija) (pārstāvji — B. Mettetal un C. Wucher-North, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2012, L 356, 71. lpp.), pielikuma I.I.10. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2012, L 356, 55. lpp.), pielikuma I.I.10. punktu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja nepalīdz norādītajām vienībām pārkāpt ES regulas noteikumus par Irānu un nesniedz finansiālu atbalstu Irānas valdībai. Prasītāja arī netiek izmantota, lai novirzītu Irānas ar naftu saistītos maksājumus. Līdz ar to attiecībā uz prasītāju nav izpildīti galvenie kritēriji, lai tā tiktu iekļauta apstrīdētajos 2012. gada 21. decembra Lēmuma 2012/829/KĀDP un Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012 pielikumos, un/vai Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot, vai šie kritēriji ir tikuši izpildīti. Padome arī nav piemērojusi atbilstošu testu.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi procesuālās prasības norādīt atbilstošu pamatojumu Lēmuma 2012/829/KĀDP un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1264/2012 pielikumos un ievērot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar prasītājas iekļaušanu sarakstā ir pārkāpts samērīguma princips.

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/25

Prasība, kas celta 2013. gada 21. martā — Novomatic/ITSB — Simba Toys (“AFRICAN SIMBA”)

(Lieta T-172/13)

2013/C 141/45

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novomatic AG (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis — W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Simba Toys GmbH & Co. KG (Fürth-Stadeln, Vācija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 15. janvāra lēmumu lietā 157/2012-4, preču vai apzīmējumu līdzības neesamības dēļ pilnībā noraidīt iebildumus un atzīt, ka ir jāapmierina Kopienas preču zīmes “AFRICAN SIMBA” reģistrācijas pieteikums MC 7534175 atbilstoši tam, kas norādīts minētajā pieteikumā;

—	piespriest ITSB un — gadījumā, ja tā iestājas lietā — iebildumu iesniedzējai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas izdevumus, kas radušies procesā ITSB un šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “AFRICAN SIMBA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 28. un 41. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7 534 175

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Simba Toys GmbH & Co. KG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Simba”, kā arī starptautiska vārdiskas preču zīmes “SIMBA” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta, tos aplūkojot kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punktu un Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums

18.5.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/25

Prasība, kas celta 2013. gada 20. martā — Selo Medical/ITSB — biosyn Arzneimittel (“SELOGYN”)

(Lieta T-173/13)

2013/C 141/46

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Selo Medical GmbH (Unternberg, Austrija) (pārstāvis — T. Schneider, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: biosyn Arzneimittel GmbH (Fellbach, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2013. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 2601/2011-4 un noraidīt iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest ITSB vai attiecīgi personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt procesa tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska precu zīme “SELOGYN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9049016

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: biosyn Arzneimittel GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme “SELESYN” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5., 29. un 44. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.141.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 141

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 18. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 141/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 129, 4.5.2013.	1

	Tiesa
2013/C 141/02	Jauna Vispārējās tiesas locekļa zvēresta nodošana	2

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2013/C 141/03	Lieta C-32/11: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Magyar Köztársaság Legfelsőbb Bírósága (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Allianz Hungária Biztosító Zrt., Generali-Providencia Biztosító Zrt., Gépjármű Márkakereskedők Országos Szövetsége, Magyar Peugeot Márkakereskedők Biztosítási Alkusz Kft., Magyar Opelkereskedők Bróker Kft. tiesību pārņēmēja Paragon-Alkusz Zrt./Gazdasági Versenyhivatal (Konkurence — LESD 101. panta 1. punkts — Analoģiska valsts tiesiskā regulējuma piemērošana — Tiesas kompetence — Divpusēji nolīgumi starp apdrošināšanas sabiedrību un automašīnu remontdarbnīcām par remontdarbu stundas izcenojuma likmēm — Izcenojuma likmju pieaugums atkarībā no apdrošināšanas līgumu skaita, kas apdrošināšanas sabiedrībai noslēgti ar šo starpnieku statusā rīkojošos remontdarbnīcu starpniecību — Jēdziens nolīgums, kura mērķis ir ierobežot konkurenci)	3

2013/C 141/04	Lieta C-108/11: Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Eiropas Komisija/Īrija (Valsts pienākumu neizpilde — PVN — Samazināta likme — Kurtu un zirgu, kuri nav paredzēti cilvēkiem vai dzīvniekiem domātu pārtikas produktu sagatavošanai vai ražošanai, piegādes, zirgu izīrēšana un apaugļošanas pakalpojumi — Direktīva 2006/112/EK — 96., 98., to lasot kopsakarā ar III pielikumu, un 110. panta pārkāpums)	3

2013/C 141/05	Lieta C-216/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Eiropas Komisija/Francijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 92/12/EEK — Akcīzes nodoklis — Tabakas izstrādājumi, kas iegādāti vienā dalībvalstī un pārvesti uz citu dalībvalsti — Tikai un vienīgi kvantitatīvi vērtēšanas kritēriji — LESD 34. pants — Importa kvantitatīvie ierobežojumi)	4

2013/C 141/06	Lieta C-276/11 P: Tiesas (desmitā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums — Viega GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija (Apelācija — Konkurence — Aizliegta vienošanās — Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare — Metināmie un presējamie savienotājelementi — Pierādījumu iesniegšana un novērtēšana — Tiesības tikt uzklausītam tiesā — Pienākums norādīt pamatojumu — Samērīguma princips)	4

2013/C 141/07	Lieta C-415/11: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Juzgado de lo Mercantil no 3 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mohamed Aziz/Caixa d’Estalvis de Catalunya, Tarragona i Manresa (Catalunyacaixa) (Direktīva 93/13/EEK — Patērētāju līgumi — Hipotekārā aizdevuma līgums — Piedziņas vēršanas uz hipotēkas objektu procedūra — Valsts tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetence — Negodīgi noteikumi — Vērtēšanas kritēriji)	5

2013/C 141/08	Lieta C-419/11: Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Městský soud v Praze (Čehijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Česká spořitelna, a.s./Gerald Feichter (Regula (EK) Nr. 44/2001 — Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās — 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 15. panta 1. punkts — Jēdzieni līgumtiesību joma un patērētāja līgums — Vienkāršais vekselis — Galvojums — Nodrošinājums aizdevuma līgumā)	6

2013/C 141/09	Lieta C-420/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jutta Leth/Austrijas Republika, Land Niederösterreich (Vide — Direktīva 85/337/EEK — Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Šāda projekta atļaušana, ja nav atbilstoša novērtējuma — Šī novērtējuma mērķi — Nosacījumi tiesību uz zaudējumu atlīdzību pastāvēšanai — Privātpersonu ietveršana vai neietveršana aizsardzībā pret kaitējumu īpašumam)	6

2013/C 141/10	Lieta C-527/11: Tiesas (otrā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Augstākās tiesas Senāta (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Valsts ieņēmumu dienests/Ablessio SIA (PVN — Direktīva 2006/112/EK — 213., 214. un 273. pants — PVN maksātāju identifikācija — Atteikums piešķirt PVN identifikācijas numuru tāpēc, ka nodokļa maksātājam nav materiāltehnisku un finansiālu iespēju deklarētās saimnieciskās darbības veikšanai — Likumība — Krāpšanas apkarošana nodokļu jomā — Samērīguma princips)	7

2013/C 141/11	Lieta C-545/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 14. marta spriedums (Verwaltungsgericht Frankfurt (Oder) (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Agrargenossenschaft Neuzelle eG/Landrat des Landkreises Oder-Spree (Kopējā lauksaimniecības politika — Regula (EK) Nr. 73/2009 — 7. panta 1. un 2. punkts — Lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu modulācija — Tiešo maksājumu apmēra turpmāks samazinājums — Spēkā esamība — Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips — Nediskriminācijas princips)	7

2013/C 141/12	Lieta C-289/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 23. marta rīkojumu lietā T-535/11 Altner/Komisija 2012. gada 8. jūnijā iesniedza Zdeněk Altner	8

2013/C 141/13	Lieta C-33/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 22. janvārī iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny w Łodzi (Polija) — Marcin Jagiełło/Dyrektor Izby Skarbowej w Łodzi	8

2013/C 141/14	Lieta C-34/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 23. janvārī iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) — Monika Kušionová/SMART Capital, a.s.	9

2013/C 141/15	Lieta C-38/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 25. janvārī iesniedza Sąd Rejonowy w Białymstoku (Polija) — Małgorzata Nierodzik/Samodzielnemu Publicznemu Psychiatrycznemu Zakładowi Opieki Zdrowotnej im. dr Stanisława Deresza w Choroszczy	9

2013/C 141/16	Lieta C-49/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 29. janvārī iesniedza Úřad průmyslového vlastnictví (Čehijas Republika) — MF 7 a.s./MAFRA a.s.	10

2013/C 141/17	Lieta C-51/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 31. janvārī iesniedza Rechtbank Rotterdam (Nīderlande) — Nationale-Nederlanden Levensverzekering Mij NV/Hubertus Wilhelmus van Leeuwen	10

2013/C 141/18	Lieta C-53/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 30. janvārī iesniedza Krajský soud v Ostravě (Čehijas Republika) — Strojírny Prostějov, a.s./Odvolací finanční ředitelství	11

2013/C 141/19	Lieta C-60/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. februārī — Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste	11

2013/C 141/20	Lieta C-61/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Alba Forni/Ministero dell’Istruzione, dell’Università e della Ricerca	11

2013/C 141/21	Lieta C-62/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Immacolata Racca/Ministero dell'Istruzione, dell'Università e della Ricerca	12

2013/C 141/22	Lieta C-63/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 7. februārī iesniedza Tribunale di Napoli (Itālija) — Fortuna Russo/Comune di Napoli	13

2013/C 141/23	Lieta C-72/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 11. februārī iesniedza Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) — Gmina Wrocław/Minister Finansów	14

2013/C 141/24	Lieta C-87/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 21. februārī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/X	14

2013/C 141/25	Lieta C-99/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 28. februārī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Guy Kleynen/Conseil des ministres	14

2013/C 141/26	Lieta C-106/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 4. martā iesniedza Tribunale di Tivoli (Itālija) — Francesco Fierro, Fabiana Marmorale/Edoardo Ronchi, Cosimo Scocozza	15

2013/C 141/27	Lieta C-108/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 6. martā iesniedza Conseil d'État (Francija) — Société Mac GmbH/Ministère de l'agriculture, de l'agroalimentaire et de la forêt	15

2013/C 141/28	Lieta C-122/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 15. martā iesniedza Tribunale Ordinario di Firenze (Itālija) — Paola C/Presidenza del Consiglio dei Ministri	15

2013/C 141/29	Lieta C-134/13: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2013. gada 18. martā iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Raytek GmbH, Fluke Europe BV/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs	16

2013/C 141/30	Lieta C-141/13 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2013. gada 17. janvāra spriedumu lietā T-355/09 Reber Holding GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2013. gada 20. martā iesniedza Reber Holding GmbH & Co. KG	16

	Vispārējā tiesa
2013/C 141/31	Lieta T-422/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 20. februāra rīkojums — Kappa Filter Systems/ITSB (THE FUTURE HAS ZERO EMISSIONS) (Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Nokavējums — Neparedzētu apstākļu neesamība — Acīmredzama nepieņemamība)	18

2013/C 141/32	Lieta T-462/12 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — Pilkington Group/Komisija (Pagaidu noregulējums — Konkurence — Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana — Pieteikuma, kura mērķis ir panākt konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kura, iespējams, attiecas uz komercnoslēpumu, noraidīšana — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamība — Fumus boni juris — Interešu izsvēršana)	18

2013/C 141/33	Lieta T-552/12 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — North Drilling/Padome (Pagaidu noregulējums — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi pret Irānu — Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamības neesamība — Interešu izsvēršana)	19

2013/C 141/34	Lieta T-4/13 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums — Communicaid Group/Komisija (Pagaidu noregulējums — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Valodu apmācības pakalpojumi — Pretendenta piedāvājuma noraidīšana — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un pagaidu pasākumu noteikšanu — Iespējas zaudēšana — Būtiska un neatgriezeniska kaitējuma neesamība — Steidzamības neesamība)	19

2013/C 141/35	Lieta T-98/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (Camomilla)	19

2013/C 141/36	Lieta T-99/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (Camomilla)	20

2013/C 141/37	Lieta T-100/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — CMT/ITSB — Camomilla (Camomilla)	21

2013/C 141/38	Lieta T-106/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — Synergy Hellas/Komisija	21

2013/C 141/39	Lieta T-118/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. februārī — Whirlpool Europe/Komisija	22

2013/C 141/40	Lieta T-129/13: Prasība, kas celta 2013. gada 4. martā — Alpiq RomIndustries un Alpiq RomEnergie/Komisija	22

2013/C 141/41	Lieta T-131/13: Prasība, kas celta 2013. gada 1. martā — Lardini/ITSB (zieda attēls)	23

2013/C 141/42	Lieta T-138/13: Prasība, kas celta 2013. gada 2. martā — Evonik Oil Additives/ITSB — BRB International (VISCOTECH)	23

2013/C 141/43	Lieta T-155/13: Prasība, kas celta 2013. gada 15. martā — Zanjani/Padome	24

2013/C 141/44	Lieta T-161/13: Prasība, kas celta 2013. gada 14. martā — First Islamic Investment Bank/Padome	24

2013/C 141/45	Lieta T-172/13: Prasība, kas celta 2013. gada 21. martā — Novomatic/ITSB — Simba Toys (AFRICAN SIMBA)	25

2013/C 141/46	Lieta T-173/13: Prasība, kas celta 2013. gada 20. martā — Selo Medical/ITSB — biosyn Arzneimittel (SELOGYN)	25

2013/C 141/47	Lieta T-215/09: Vispārējās tiesas 2013. gada 18. marta rīkojums — Freistaat Sachsen/Komisija	26

2013/C 141/48	Lieta T-217/09: Vispārējās tiesas 2013. gada 18. marta rīkojums — Mitteldeutsche Flughafen un Flughafen Dresden/Komisija	26

2013/C 141/49	Lieta T-49/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 12. marta rīkojums — Lafarge/Komisija	26

2013/C 141/50	Lieta T-194/12: Vispārējās tiesas 2013. gada 27. marta rīkojums — Advance Magazine Publishers/ITSB — Bauer Consumer Media (GOLF WORLD)	26