Eiropas Savienības C 26/2013

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/2

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums — AstraZeneca AB, AstraZeneca plc/Eiropas Komisija, European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA)

(Lieta C-457/10 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Zāļu kuņģa čūlas ārstēšanai tirgus - Procedūru saistībā ar papildu aizsardzības sertifikātu izsniegšanu zālēm un zāļu tirdzniecības atļaujām ļaunprātīga izmantošana - Maldinoši paziņojumi - Tirdzniecības atļauju atsaukšana - Šķēršļi ģenērisko zāļu laišanai tirgū un paralēlajam importam)

2013/C 26/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: AstraZeneca AB un AstraZeneca plc (pārstāvji — M. Brealey QC, M. Hoskins QC, D. Jowell, Barrister un F. Murphy, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, É. Gippini Fournier un J. Bourke), European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) (pārstāvis — M. Van Kerckhove, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā T-321/05 AstraZeneca/Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa daļēji atcēla Komisijas 2005. gada 15. jūnija Lēmumu par EK līguma 82. panta un EEZ līguma 54. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/A.37.507/F3 — AstraZeneca), ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējām tika uzlikts naudas sods 60 miljonu EUR apmērā par patentu sistēmas un farmācijas produktu laišanas tirgū procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizkavētu vai novilcinātu konkurējošu nepatentētu medikamentu parādīšanos tirgū — Tirgus noteikšana — Regulas (EEK) Nr. 1786/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm 19. panta interpretācija

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību noraidīt;

2)	AstraZeneca AB un AstraZeneca plc atlīdzina ar apelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus;

3)	European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA) atlīdzina ar tās pretapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus un sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzību;

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās pretapelācijas sūdzību.

(1) OV C 301, 06.11.2010

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/2

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums — Usha Martin Ltd/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-552/10 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Regula (EK) Nr. 121/2006 - Tērauda trošu un tauvu ar izcelsmi tostarp Indijā imports - Lēmums 2006/38/EK - Regula (EK) Nr. 384/96 - 8. panta 9. punkts - Antidempinga procedūrās piedāvātas saistības)

2013/C 26/03

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Usha Martin Ltd (pārstāvji — V. Akritidis un E. Petritsi, dikigoroï, F. Crespo, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen, pārstāvis, G. Berrisch, Rechtsanwalt un N. Chesaites, Barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji — T. Scharf un S. Thomas)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-119/06 Usha Martin/Padome un Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 22. decembra Lēmumu 2006/38/EK, ar kuru groza Lēmumu 1999/572/EK, ar ko pieņem piedāvātās saistības sakarā ar antidempinga procedūrām attiecībā uz tādu tērauda stiepļu trošu un kabeļu importu, kuru izcelsme, cita starpā, ir Indijā (OV L 22, 54. lpp.), kā arī, otrkārt, atcelt Padomes 2006. gada 23. janvāra Regulu (EK) Nr. 121/2006, ar kuru groza Regulu Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Indijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 22, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Usha Martin Ltd atlīdzina šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 55, 19.02.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/3

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 27. novembra spriedums — Itālijas Republika/Eiropas Komisija, Lietuvas Republika, Grieķijas Republika

(Lieta C-566/10 P) (1)

(Apelācija - Valodu lietojums - Paziņojums par atklātiem konkursiem administratoru un asistentu pieņemšanai darbā - Pilna teksta publikācija trijās oficiālajās valodās - Pārbaudījumu valoda - Otrās valodas izvēle no trim oficiālajām valodām)

2013/C 26/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, pārstāve, P. Gentili, avvocato dello Stato)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un J. Baquero Cruz, pārstāvji, kuriem palīdz A. Dal Ferro, avvocato), Lietuvas Republika, Grieķijas Republika (pārstāvji — A. Samoni-Rantou, S. Vodina un G. Papagianni)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 13. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-166/07 un T-285/07 Itālija/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi lūgumu atcelt paziņojumus par atklātajiem konkursiem EPSO/AD/94/07 (OV 2007, C 45 A, 3. lpp.), EPSO/AST/37/07 (OV 2007, C 45 A, 15. lpp.) un EPSO/AD/95/07 (OV 2007, C 103 A, 7. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-166/07 un T-285/07 Itālija/Komisija;

atcelt paziņojumus par atklātiem konkursiem EPSO/AD/94/07 administratoru (AD 5) rezerves saraksta izveidošanai informācijas, saziņas un plašsaziņas jomā, EPSO/AST/37/07 asistentu (AST 3) rezerves saraksta izveidošanai informācijas un saziņas jomā un EPSO/AD/95/07 administratoru (A 5) rezerves saraksta izveidošanai informācijas zinātņu nozarē (bibliotēka/dokumentācija);

3)	Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina Itālijas Republikas tiesāšanās izdevumus abās tiesas instancēs;

4)	Grieķijas Republika un Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 63, 26.02.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-600/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - Pensiju fondiem un pensiju kasēm izmaksāto dividenžu un procentu aplikšana ar nodokli - Attieksme pret dibinājumiem nerezidentiem izmaksātajām dividendēm un procentiem - Ekspluatācijas izmaksu, kuras tieši saistītas ar ienākumu gūšanu dividenžu vai procentu formā, atskaitīšana - Pierādīšanas pienākums)

2013/C 26/05

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Mölls)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze un J. Möller)

Personas, kuras iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un N. Rouam), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels un C. Schillemans), Somijas Republika (pārstāvji — M. Pere), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Falk un S. Johannesson), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — H. Walker, kam palīdz G. Facenna, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 63. panta un EEZ līguma 40. panta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums par dividenžu un procentu, kas izmaksāti pensiju fondiem un pensiju kasēm, aplikšanu ar nodokli, atsevišķas nodokļu priekšrocības nodrošinot tikai dividendēm un procentiem, kas izmaksāti dibinājumiem rezidentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Vācijas Federatīvās Republikas tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 80, 12.03.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/4

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums — E.ON Energie AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-89/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība atcelt tiesību aktu par Komisijas lēmumu attiecībā uz naudas soda noteikšanu sakarā ar aizzīmogojuma pārplēšanu - Pierādīšanas pienākums - Pierādījumu sagrozīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Naudas soda apmērs - Neierobežota kompetence - Samērīguma princips)

2013/C 26/06

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: E.ON Energie AG (pārstāvji — A. Röhling, F. Dietrich un R. Pfromm, Rechtsanwälte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, V. Bottka un R. Sauer)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 15. decembra spriedumu lietā T-141/08 E.ON Energie/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2008. gada 30. janvāra Lēmumu C(2008) 377, galīgā redakcija, par naudas soda atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 1. punkta e) apakšpunktam noteikšanu sakarā ar aizzīmogojuma pārplēšanu — Vispārējo tiesību principu, tādu kā nevainīguma prezumpcija, “in dubio pro reo” princips un samērīguma princips, kā arī noteikumu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu administrēšanu pārkāpums — Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	E.ON Energie AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 152, 21.05.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/4

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Sąd Rejonowy Poznań-Stare Miasto w Poznaniu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bank Handlowy w Warszawie SA, PPHU “ADAX”/Ryszard Adamiak/Christianapol sp. z o.o.

(Lieta C-116/11) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 1346/2000 - Maksātnespējas procedūras - Jēdziens “procedūras izbeigšana” - Tiesas, kas izskata sekundāro maksātnespējas procedūru, iespēja vērtēt parādnieka maksātnespēju - Iespēja sākt likvidācijas procedūru kā sekundāro maksātnespējas procedūru, ja galvenā procedūra ir aizsardzības procedūra)

2013/C 26/07

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Poznań-Stare Miasto w Poznaniu

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Bank Handlowy w Warszawie SA, PPHU “ADAX”/Ryszard Adamiak

Atbildētāja: Christianapol sp. z o.o.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Rejonowy Poznań-Stare Miasto w Poznaniu — Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 1. lpp.) 4. panta 1. un 2. punkta j) apakšpunkta, kā arī 27. panta interpretācija — Sekundārās maksātnespējas procedūras — Attiecīgās tiesas kompetence aizsākt šādu procedūru, lai vērtētu debitora maksātnespēju

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 29. maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas grozīta ar Padomes 2008. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 788/2008, 4. panta 2. punkta j) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka maksātnespējas procedūras izbeigšanas brīdis ir jānosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesībām, kurā šī procedūra tika sākta;

Regulas Nr. 1346/2000, kas grozīta ar Regulu Nr. 788/2008, 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj sekundāras maksātnespējas procedūras sākšanu dalībvalstī, kurā atrodas parādnieka uzņēmums, ja galvenās procedūras mērķis ir aizsargājošs. Kompetentajai tiesai, kas sāk sekundāro procedūru, ievērojot lojālas sadarbības principu, ir jāņem vērā galvenās procedūras mērķi un regulas sistēma;

Regulas Nr. 1346/2000, kas grozīta ar Regulu Nr. 788/2008, 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesa, kas izskata pieteikumu par sekundārās maksātnespējas procedūras sākšanu, nevar vērtēt parādnieka maksātnespēju, pret kuru citā dalībvalstī ir sākta galvenā procedūra, pat ja galvenajai procedūrai ir aizsargājošs mērķis.

(1) OV C 152, 21.05.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/5

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bundesrepublik Deutschland/Karen Dittrich (C-124/11), Bundesrepublik Deutschland/Robert Klinke (C-125/11) un Jörg-Detlef Müller/Bundesrepublik Deutschland (C-143/11)

(Apvienotās lietas C-124/11, C-125/11 un C-143/11) (1)

(Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Valsts tiesiskais regulējums - Ierēdņiem slimības gadījumā maksātais pabalsts - Direktīva 2000/78/EK - 3. pants - Piemērošanas joma - “Darba samaksas” jēdziens)

2013/C 26/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Bundesrepublik Deutschland (C-124/11 un C-125/11), Jörg-Detlef Müller (C-143/11)

Atbildētāji: Karen Dittrich (C-124/11), Robert Klinke (C-125/11), Bundesrepublik Deutschland (C-143/11)

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesverwaltungsgericht — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 4. sēj., 79. lpp), interpretācija — Pabalsta maksāšanu ierēdņiem slimības gadījumā paredzošs valsts tiesiskais regulējums, kurā no attiecīgo pabalstu saņemt tiesīgo ģimenes locekļu loka tiek izslēgti reģistrētās partnerattiecībās esoši dzīvesbiedri — Vienlīdzīga attieksme pret reģistrētās partnerattiecībās esošajiem darba ņēmējiem salīdzinājumā ar precētajiem darba ņēmējiem — Direktīvas 2000/78/EK piemērošanas joma — Darba samaksas jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds ierēdņiem slimības gadījumā maksātais pabalsts kā Bundesrepublik Deutschland ierēdņiem saskaņā ar Likumu par federālā civildienesta ierēdņiem (Bundesbeamtengesetz) piešķirtais ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā, ja valstij tas jāfinansē kā publiskā sektora darba devējam, un šo apstākli pārbaudīt ir valsts tiesas ziņā.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/5

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Schienen-Control Kommission (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Westbahn Management GmbH/ÖBB Infrastruktur AG

(Lieta C-136/11) (1)

(Transports - Dzelzceļa pārvadājumi - Dzelzceļa pārvadājumu infrastruktūras pārvaldītāja pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem reālā laikā sniegt informāciju par vilcienu satiksmi un īpaši par savienojumu pakalpojumus nodrošinošo vilcienu iespējamo kavēšanos)

2013/C 26/09

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Schienen-Control Kommission

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Westbahn Management GmbH

Atbildētāja: ÖBB Infrastruktur AG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Schienen-Control Kommission — Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 14. lpp.) 8. panta 2. punkta un II pielikuma II daļas, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 5. panta un II pielikuma interpretācija — Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem sniegt reālajā laikā sniegt visu informāciju par vilcienu kustību un it īpaši par savienojumu vilcienu varbūtējo kavēšanos

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem 8. panta 2. punkts, skatot to kopā ar II pielikuma II daļu, ir jāinterpretē tādējādi, ka informācija par galvenajiem savienojumu pakalpojumiem papildus sarakstā paredzētajiem atiešanas laikiem ietver arī paziņojumus par šo savienojumu vilcienu kavēšanos vai atcelšanu neatkarīgi no tā, kurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums tos nodrošina;

Regulas Nr. 1371/2007 8. panta 2. punkts, skatot to kopā ar II pielikuma II daļu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK, 5. pants, skatot to kopā ar tās II pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem bez diskriminācijas sniegt citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vilcienu reālā laika datus, ciktāl šie vilcieni Regulas Nr. 1371/2007 II pielikuma II daļas izpratnē ir galvenie savienojumu pakalpojumi.

(1) OV C 173, 11.06.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/6

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Joan Cuadrench Moré/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

(Lieta C-139/11) (1)

(Gaisa transports - Kompensācija un atbalsts pasažieriem - Iekāpšanas atteikums, lidojumu atcelšana vai ilga kavēšanās - Termiņš prasības celšanai)

2013/C 26/10

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Joan Cuadrench Moré

Atbildētāja: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Audiencia Provincial de Barcelona — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.), 5. un 6. panta interpretācija — Prasības celšanas termiņa neesamība — Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas konvencija), ko ratificēja ar Padomes 2001. gada 5. aprīļa lēmumu (OV L 194, 38. lpp.) 35. pants — Piemērojamie tiesību akti

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kādā ir jāceļ prasības par šīs regulas 5. un 7. pantā paredzētās kompensācijas saņemšanu, tiek noteikts saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību normām prasību noilguma jomā.

(1) OV C 179, 18.06.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/6

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Arbeitsgericht München (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Johann Odar/Baxter Deutschland GmbH

(Lieta C-152/11) (1)

(Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - Jebkādas diskriminācijas aizliegums vecuma un invaliditātes dēļ - Atlaišanas pabalsts - Sociālais plāns, kurā ir paredzēts samazināt atlaišanas pabalsta apmēru, kas tiek izmaksāts darbiniekiem ar invaliditāti)

2013/C 26/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Johann Odar

Atbildētāja: Baxter Deutschland GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeitsgericht München — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 1. panta, 6. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta un 16. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek pieļauts, ka uzņēmuma sociālajā plānā noteiktie pabalsti netiek piešķirti darbiniekiem, kuri ir tādā vecuma grupā, kas ir tuvu vecuma pensijas saņemšanai — Jebkādas diskriminācijas vecuma un invaliditātes dēļ aizliegums

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie atļauj tādu uzņēmuma profesionālo sociālās nodrošināšanas sistēmas tiesisko regulējumu, kurā tā darbiniekiem, kas ir vecāki par 54 gadiem un kuri tiek atlaisti no darba ekonomiska iemesla dēļ, pabalsta, uz kuru tiem ir tiesības, summu aprēķina atbilstoši pirmajam iespējamajam pensionēšanās datumam, pretēji standarta aprēķina metodei, saskaņā ar kuru šāds pabalsts balstās it īpaši uz darba stāžu uzņēmumā, tādējādi izmaksātais pabalsts ir mazāks par to pabalstu, kurš tiek aprēķināts pēc šīs standartformulas, bet tas tomēr ir vismaz puse no šī pēdējā;

Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu uzņēmuma profesionālā sociālā nodrošinājuma sistēmā ietvertu tiesisko regulējumu, kurā darbiniekiem, kas ir vecāki par 54 gadiem un kuri tiek atlaisti no darba ekonomiska iemesla dēļ, pabalsta, uz kuru viņiem ir tiesības, summu aprēķina atbilstoši pirmajam iespējamajam pensionēšanās datumam, pretēji standarta aprēķina metodei, saskaņā ar kuru šāds pabalsts balstās it īpaši uz darba stāžu uzņēmumā, tādējādi izmaksātais pabalsts ir mazāks par to pabalstu, kurš tiek aprēķināts pēc šīs standartformulas, bet tas tomēr ir vismaz puse no šī pēdējā, un kurā, izmantojot šo citu aprēķina metodi, tiek ņemta vērā iespēja invaliditātes dēļ saņemt izmaksāto priekšlaicīgo vecuma pensiju.

(1) OV C 204, 09.07.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/7

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Econord Spa/Comune di Cagno (C-182/11), Comune di Varese, Comune di Solbiate (C-183/11), Comune di Varese

(Apvienotās lietas C-182/11 un C-183/11) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Līgumslēdzējas iestāde, kas no tās juridiski neatkarīgu līguma slēgšanas tiesību saņēmēju kontrolē tāpat kā savus dienestus - Pienākuma rīkot konkursa procedūru atbilstoši Savienības tiesību normām neesamība (tā sauktā “in house” līguma slēgšanas tiesību piešķiršana) - Līguma slēgšanas tiesību saņēmējs, kuru kopīgi kontrolē vairākas reģionālās un vietējās pašvaldības - Nosacījumi “in house” līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas piemērošanai)

2013/C 26/12

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Econord Spa

Atbildētājas: Comune di Cagno (C-182/11), Comune di Varese, Comune di Solbiate (C-183/11), Comune di Varese

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — LESD 49. un 56. panta interpretācija — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Piešķiršana bez konkursa — Pilsētas uzkopšanas sabiedriskā pakalpojuma koncesija, ko divas valsts iestādes, neīstenojot oficiālu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, piešķīrušas akciju sabiedrībai, kuras kapitāla daļas pieder iestādēm, kas piešķīrušas koncesiju — Efektīvas kontroles neesamība, ko kāda no minētajām valsts iestādēm veiktu pār sabiedrību, kurai piešķirta koncesija

Rezolutīvā daļa:

Ja vairākas valsts iestādes kā līgumslēdzējas iestādes kopīgi izveido sabiedrību, kuras uzdevums ir īstenot to sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, vai ja valsts iestāde ir šādas sabiedrības dalībniece, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ieviestais nosacījums, saskaņā ar kuru šīm iestādēm, lai tās tiktu atbrīvotas no pienākuma uzsākt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras atbilstoši Savienības tiesību normām, ir kopīgi jāveic kontrole pār šo saņēmēju, kas ir tāda pati kā kontrole, kuru tās īsteno pār saviem dienestiem, ir izpildīts tad, ja katrai no šīm iestādēm ir gan kapitāldaļas, gan pārstāvība minētā saņēmēja vadības institūcijās.

(1) OV C 211, 16.07.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/7

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Brain Products GmbH/BioSemi VOF, Antonius Pieter Kuiper, Robert Jan Gerard Honsbeek, Alexander Coenraad Metting van Rijn

(Lieta C-219/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Medicīnas ierīces - Direktīva 93/42/EEK - Piemērošanas joma - Jēdziena “medicīnas ierīce” interpretācija - Nemedicīniskai lietošanai paredzēts produkts - Fizioloģiska procesa izpēte - Preču brīva aprite)

2013/C 26/13

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Brain Products GmbH

Atbildētāji: BioSemi VOF, Antonius Pieter Kuiper, Robert Jan Gerard Honsbeek, Alexander Coenraad Metting van Rijn

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/47/EK (OV L 247, 21. lpp.), 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešā ievilkuma interpretācija — Jēdziena “medicīnas ierīce” interpretācija — Direktīvas piemērošana attiecībā uz priekšmetu, kas ir paredzēts fizioloģiska procesa izpētei un tiek pārdots lietošanai nemedicīniskiem mērķiem

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/47/EK, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “medicīnas ierīce” ir attiecināms uz priekšmetu, ko tā ražotājs ir paredzējis, lai cilvēki varētu to lietot fizioloģiska procesa izpētei, tikai tad, ja tas ir domāts izmantošanai medicīniskam mērķim.

(1) OV C 232, 06.08.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/8

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedums (Curtea de Apel București (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SC Gran Via Moinești Srl/Agenția Națională de Administrare Fiscală (ANAF), Administrația Finanțelor Publice București

(Lieta C-257/11) (1)

(Direktīva 2006/112/EK - Pievienotās vērtības nodoklis - 167., 168. un 185. pants - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Atskaitījumu koriģēšana - Zemes gabala un uz tā uzbūvētu ēku iegāde, lai nojauktu šīs ēkas un īstenotu nekustamā īpašuma projektu uz šī zemes gabala)

2013/C 26/14

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel București

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SC Gran Via Moinești Srl

Atbildētājas: Agenția Națională de Administrare Fiscală (ANAF), Administrația Finanțelor Publice București

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel București — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 167., 168. panta un 185. panta 2. punkta interpretācija — Tiesības atskaitīt PVN, kas attiecas uz nojaukšanai paredzētu ēku iegādi, lai īstenotu nekustamā īpašuma projektu — Saimnieciska darbība, kas veikta pirms nekustamā īpašuma projekta īstenošanas un ko veido pirmie ieguldījumi minētā projekta īstenošanai — PVN atskaitījumu koriģēšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. un 168. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrībai, kas ir iegādājusies zemes gabalu un uz tā uzbūvētas ēkas, lai tās nojauktu un uzbūvētu uz šī zemes gabala dzīvojamo ēku, ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli saistībā ar šo ēku iegādi;

Direktīvas 2006/112 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, ēku, kuras iegādātas kopā ar zemes gabalu, uz kura tās ir uzbūvētas, nojaukšana, lai šo ēku vietā uzbūvētu dzīvojamo ēku, nerada pienākumu koriģēt sākotnēji veikto pievienotās vērtības nodokļa atskaitījumu saistībā ar šo ēku iegādi.

(1) OV C 238, 13.08.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/8

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kremikovtzi AD/Ministar na ikonomikata, energetikata i turizma i zamestnik-ministar na ikonomikata, energetikata i turizma

(Lieta C-262/11) (1)

(Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai - EK un Bulgārijas Asociācijas nolīgums - Tēraudrūpniecības nozare - Pirms pievienošanās piešķirts pārstrukturēšanas valsts atbalsts - Nosacījumi - Saņēmēju dzīvotspēja pārstrukturēšanas perioda beigās - Saņēmēja atzīšana par maksātnespējīgu pēc pievienošanās - Valsts iestāžu un Eiropas Komisijas attiecīgās pilnvaras - Valsts lēmums, ar kuru konstatē valsts prasījuma esamību attiecībā uz atbalstu, kas kļuvis nelikumīgs - ES un Bulgārijas Lēmums Nr. 3/2006 - Pievienošanās akta V pielikums - Pēc pievienošanās īstenojams atbalsts - Regula (EK) Nr. 659/1999 - Pastāvošs atbalsts)

2013/C 26/15

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kremikovtzi AD

Atbildētāji: Ministar na ikonomikata, energetikata i turizma i zamestnik-ministar na ikonomikata, energetikata i turizma

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — Eiropas nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses (OV L 358, 1. lpp.), un Akta par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2005, L 157, 203. lpp.), V pielikuma 1. punkta, kā arī 9. panta 4. punkta 2. Protokolā par EOTK ražojumiem, kas pievienots Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumam (EOTK), Papildprotokola Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses (OV L 317, 25. lpp.), 3. panta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 14. panta interpretācija — Valsts atbalsts pārstrukturēšanai, kas pārstrukturēšanas programmas ietvaros piešķirts metalurģijas uzņēmumiem pēc Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai — Lēmums, ar kuru konstatēts valsts prasījums, jo pēc saņēmēja maksātnespējas paziņošanas valsts atbalsts ir kļuvis nelikumīgs — Attiecīgās valsts iestāžu un Eiropas Komisijas pilnvaras lemt par valsts atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu un pieprasīt tā kā nelikumīga atbalsta atgūšanu

Rezolutīvā daļa:

Pirms Bulgārijas Republikas pievienošanās Savienībai Kremikovtzi AD piešķirtā valsts atbalsta, kurš pēc šīs pievienošanās nebija “īstenots” Akta par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, V pielikuma izpratnē, atgūšanas procedūrai, ja nav ievēroti Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, kas Kopienas vārdā ir noslēgts un apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1994. gada 19. decembra Lēmumu 94/908/EOTK, EK, Euratom, 2. protokola 9. panta 4. punktā minētie nosacījumi, ir jābalstās uz šī Eiropas Nolīguma papildprotokola, kas grozīts ar 2006. gada 29. decembra ES un Bulgārijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 3/2006, 3. pantu. Šajā ziņā saskaņā ar šī panta trešo daļu Bulgārijas Republikas kompetentās valsts iestādes var pieņemt lēmumu par šiem nosacījumiem neatbilstoša valsts atbalsta atgūšanu. Lēmums, ko uz šī papildprotokola 3. panta otrās daļas pamata pieņem Eiropas Komisija, nav priekšnoteikums tam, lai šīs iestādes varētu atgūt šādu atbalstu.

(1) OV C 232, 06.08.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/9

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M.M./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija un Attorney General

(Lieta C-277/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā Eiropas patvēruma sistēma - Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - 4. panta 1. punkta otrais teikums - Dalībvalsts sadarbība ar pieteikuma iesniedzēju viņa pieteikuma atbilstošo elementu novērtēšanā - Piemērojamība - Pēc lūguma piešķirt bēgļa statusu noraidīšanas īstenotās valsts procedūras alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai likumība - Pamattiesību ievērošana - Tiesības tikt uzklausītam)

2013/C 26/16

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: M.M.

Atbildētāji: Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija un Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Ireland — Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.), 4. panta 1. punkta interpretācija — Lūgums piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu pēc tam, kad noraidīts pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu — Ieteikums noraidīt lūgumu par alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu — Pienākums informēt pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma novērtēšanas rezultātiem pirms tiek pieņemts galīgais lēmums

Rezolutīvā daļa:

Prasība sadarboties attiecīgajai dalībvalstij ar patvēruma meklētāju, kas ir ietverta 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 4. panta 1. punkta otrajā teikumā, nevar tikt interpretēta tādējādi, ka gadījumā, kad ārvalstnieks vēlas saņemt alternatīvās aizsardzības statusu pēc tam, kad viņam ir ticis atteikts bēgļa statuss, un kad kompetentā valsts iestāde ir paredzējusi noraidīt arī šo otru pieteikumu, šai iestādei pirms lēmuma pieņemšanas ir jāinformē attiecīgā persona par viņa pieteikuma noraidīšanu, kā arī par argumentiem, ar kuriem tā vēlas pamatot šo noraidījumu, lai ļautu šim pieteikuma iesniedzējam izteikt savu viedokli šajā ziņā.

Taču, runājot par tādu sistēmu, kāda ir ieviesta ar tiesisko regulējumu pamatlietā, kurā ir paredzētas divas atsevišķas un secīgas procedūras, lai izvērtētu attiecīgi patvēruma pieteikumu un alternatīvas aizsardzības pieteikumu, iesniedzējtiesai ir jārūpējas par to, lai katrā no šīm procedūrām tiek ievērotas pieteikuma iesniedzēja pamattiesības un it īpaši tiesības tikt uzklausītam tā, ka viņš var atbilstoši izteikt savus apsvērumus pirms ikviena lēmuma pieņemšanas, ar kuru viņam netiek piešķirta lūgtā aizsardzība. Šādā sistēmā fakts, ka attiecīgā persona jau ir tikusi likumīgi uzklausīta viņa pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanas laikā, nenozīmē, ka šo prasību var neņemt vērā pieteikuma par alternatīvo aizsardzību izskatīšanas procedūrā.

(1) OV C 226, 30.07.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/10

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — BONIK (EOOD)/Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-285/11) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Atteikums)

2013/C 26/17

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: BONIK (EOOD)

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 14., 62., 63., 167. un 168. panta un 178. panta a) un b) punkta interpretācija — Dalībvalsts formalitātes PVN atskaitīšanas tiesību jomā — Pasākumi, kas tiek ņemti vērā, lai novērstu noteikta veida nodokļu krāpšanu vai nodokļu nemaksāšanu — PVN atskaitīšanas tiesību atteikums nodokļu maksātājam, kas saņem piegādes Kopienā ar pamatojumu, ka nav pierādījumi par piegāžu iepriekšējiem piegādātājiem faktisku norisi, neraugoties uz pierādījumu par piegādātāja tiešām piegādēm nodokļu maksātājam esamību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2., 9., 14., 62., 63., 167., 168. un 178. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, atteikt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli par preču piegādi tādēļ, ka, ņemot vērā krāpšanu vai nelikumības pirms vai pēc šīs piegādes, tā ir jāuzskata par faktiski nenotikušu, ja vien netiek pierādīts, ievērojot objektīvus pierādījumus, ka šis nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas ir norādīts, lai pamatotu tiesības uz atskaitīšanu, ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kura iepriekš vai vēlāk notikusi piegāžu ķēdē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

(1) OV C 238, 13.08.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/10

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — DIGITALNET OOD (C-320/11 un C-383/11), Tsifrova kompania OOD (C-330/11), M SAT CABLE AD (C-382/11)/Nachalnik na Mitnicheski punkt — Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

(Apvienotās lietas C-320/11, C-330/11, C-382/11 un C-383/11) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Aparatūra, kas var uztvert televīzijas signālus vai kalpot kā modems, lai dotu iespēju piekļūt internetam, tādējādi nodrošinot interaktīvas informācijas apmaiņas funkciju)

2013/C 26/18

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: DIGITALNET OOD (C-320/11 un C-383/11), Tsifrova kompania OOD (C-330/11), M SAT CABLE AD (C-382/11)

Atbildētājs: Nachalnik na Mitnicheski punkt — Varna Zapad pri Mitnitsa Varna

Priekšmets

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen Sad-Varna — Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 291, 1. lpp.), interpretācija — Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija Nr. 8528 71 13 (aparatūra ar mikroprocesoru, kas apvienota ar modemu pieejai internetam un kas veic interaktīvu informācijas apmaiņu, un kas var uztvert televīzijas signālus (“pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloki ar komunikāciju funkciju”)) vai apakšpozīcija Nr. 8521 90 00 (citāda videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā) — Aparatūra, kas var uztvert televīzijas signālus vai kalpot kā modems, lai dotu iespēju piekļūt internetam, tādējādi nodrošinot interaktīvas informācijas apmaiņas funkciju — Jēdzieni “internets”, “modems”, “modulēšana un demodulēšana” Kombinētās nomenklatūras skaidrojumu nozīmē

Rezolutīvā daļa:

kombinētā nomenklatūra, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kas attiecīgi grozīta ar Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007, Komisijas 2008. gada 19. septembra Regulu (EK) Nr. 1031/2008 un Komisijas 2009. gada 30. septembra Regulu (EK) Nr. 948/2009, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai prece tiktu klasificēta 8528 71 13. apakšpozīcijā, modems piekļuvei internetam ir ierīce, kas pati un bez citas iekārtas vai mehānisma palīdzības ir spējīga piekļūt internetam un nodrošināt informācijas interaktivitāti un bidirekcionālu apmaiņu. Vienīgi spējai piekļūt internetam, nevis tā paveikšanai nepieciešamajam tehniskajam veidam ir nozīme saistībā ar klasificēšanu šajā apakšpozīcijā;

kombinētā nomenklatūra ir jāinterpretē tādējādi, ka televīzijas signālu uztveršana un tāda modema izmantošana, kurš sniedz piekļuvi internetam, ir divas ekvivalentas funkcijas, kuras ir jāveic attiecīgajai aparatūrai, lai tā tiktu klasificēta KN 8528 71 13. apakšpozīcijā. Ja nav vienas vai otras no šīm funkcijām, šī aparatūra ir jāklasificē KN 8528 71 19. apakšpozīcijā;

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 78. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču a posteriori pārbaude un to tarifu klasifikācijas vēlāka maiņa var notikt, ņemot vērā dokumentus un nepastāvot muitas iestāžu pienākumam fiziski pārbaudīt minētās preces.

(1) OV C 252, 27.08.2011.

OV C 298, 08.10.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/11

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — O. S./Maahanmuuttovirasto (C-356/11), un Maahanmuuttovirasto/L. (C-357/11)

(Apvienotās lietas C-356/11 un C-357/11) (1)

(Eiropas Savienības pilsonība - LESD 20. pants - Direktīva 2003/86/EK - Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos - Mazgadīgi Savienības pilsoņi, kuri kopā ar savām mātēm, trešo valstu pilsonēm, dzīvo šo bērnu pilsonības dalībvalsts teritorijā - Pastāvīgās uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī mātēm, kurām ir piešķirtas pilnīgas aizgādības tiesības pār šiem Savienības pilsoņiem - Jaunu ģimeņu izveidošana pēc māšu došanās jaunā laulībā ar trešo valstu pilsoņiem un pēc bērnu, arī trešo valstu pilsoņu, dzimšanas šajās laulībās - Pieteikumi par ģimenes atkalapvienošanos Savienības pilsoņu izcelsmes dalībvalstī - Uzturēšanās tiesību atteikums jaunajiem laulātajiem nepietiekamu līdzekļu dēļ - Tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību - Bērnu interešu prioritātes ņemšana vērā)

2013/C 26/19

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: O., S. (C-356/11), Maahanmuuttovirasto (C-357/11)

Atbildētāji: Maahanmuuttovirasto (C-356/11), L. (C-357/11)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — LESD 20. panta interpretācija — Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā — Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos — Uzturēšanās atļauja dalībvalstī trešās valsts pilsonim, kurš bez uzturēšanās atļaujas pastāvīgi dzīvo dalībvalstī, situācijā, kurā ieinteresētās personas laulātā, trešās valsts pilsone, likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī un kurai ir bērns, kuram ir šīs dalībvalsts pilsonība, un kurā ieinteresētā persona nav nedz bērna vecāks, nedz viņai ir vecāku atbildība attiecībā uz bērnu — Situācija, kurā laulātajiem ir arī kopīgs bērns, kuram ir trešās valsts pilsonība un kurš dzīvo kopā ar viņiem un laulātās bērnu attiecīgajā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts atsaka trešās valsts pilsonim saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos pieprasītu uzturēšanās atļauju, ja šī trešās valsts pilsoņa nodoms ir dzīvot kopā ar savu laulāto, arī trešās valsts pilsoni, kas likumīgi dzīvo šajā dalībvalstī, un bērna, kurš ir dzimis pirmajā laulībā un ir Savienības pilsonis, māti, kā arī kopā ar bērnu, kurš ir dzimis viņu pašu laulībā un arī ir trešās valsts pilsonis, ja vien tāds atteikums — åun tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai — attiecīgajam Savienības pilsonim nerada situāciju, kurā tiek liegta iespēja faktiski izmantot atbilstoši Savienības pilsoņa statusam piešķirtās tiesības.

Uz tādiem pieteikumiem izsniegt uzturēšanās atļaujas saistībā ar ģimenes atkalapvienošanos, kādi ir aplūkoti pamatlietās, attiecas Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos. Tās 7. panta 1. panta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, lai gan dalībvalstis var pieprasīt, lai apgādnieks pierāda, ka viņam ir stabili, pastāvīgi un pietiekami ienākumi, kas ļauj viņam apmierināt pašam savas un viņa ģimenes locekļu vajadzības, šī iespēja ir jāizmanto, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantu un 24. panta 2. un 3. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm atbilstošie pieteikumi par atkalapvienošanos ir jāizvērtē attiecīgo bērnu interesēs un arī rūpējoties par ģimenes dzīves sekmēšanu, kā arī neapdraudot šīs direktīvas mērķi un tās lietderīgo iedarbību. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai lēmumi atteikt uzturēšanās atļaujas pamatlietās ir pieņemti, ievērojot šīs prasības.

(1) OV C 269, 10.09.2011

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/12

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Juzgado de lo Social de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Isabel Elbal Moreno/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

(Lieta C-385/11) (1)

(LESD 157. pants - Direktīva 79/7/EEK - Direktīva 97/81/EK - Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu - Direktīva 2006/54/EK - Atbilstoši iemaksām uzkrāta vecuma pensija - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem - Netieša diskriminācija dzimuma dēļ)

2013/C 26/20

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Isabel Elbal Moreno

Atbildētājas: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social de Barcelona — UNICE, CEEP un EAK noslēgtā Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kas ir pievienots Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/81/EK (OV 1998, L 14, 9. lpp.) pielikumā, 4. klauzulas 1. punkta, Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (OV 1979, L 6, 24. lpp.) 4. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 23. lpp.), 4. panta interpretācija — Darba nosacījumu jēdziens — Atbilstoši iemaksām uzkrāta vecuma pensija, kas ir aprēķināta atbilstoši Spānijas tiesiskajam regulējumam, un darbinieka un tam par labu veiktas iemaksas — Nepilna darba laika darbinieku diskriminācija

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1978. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā no nepilna darba laika darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, lai attiecīgā gadījumā tie varētu iegūt tiesības uz atbilstoši iemaksām uzkrātu vecuma pensiju, kuras lielums ir proporcionāli samazināts atkarībā no viņu darba laika, salīdzinājumā ar pilna darba laika darbiniekiem tiek pieprasīts proporcionāli ilgāks iemaksu veikšanas laiks.

(1) OV C 290, 01.10.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/12

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Audiencia Provincial de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pedro Espada Sánchez, Alejandra Oviedo Gonzales, Lucía Espada Oviedo, Pedro Espada Oviedo/Iberia Líneas Aéreas de España SA

(Lieta C-410/11) (1)

(Gaisa pārvadājumi - Monreālas konvencija - 22. panta 2. punkts - Pārvadātāju atbildība par bagāžu - Ierobežojumi bagāžas iznīcināšanas, pazaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā - Vairākiem pasažieriem kopīga bagāža - Bagāžas reģistrēšana tikai viena pasažiera vārdā)

2013/C 26/21

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Audiencia Provincial de Barcelona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Pedro Espada Sánchez, Alejandra Oviedo Gonzales, Lucía Espada Oviedo, Pedro Espada Oviedo

Atbildētāja: Iberia Líneas Aéreas de España SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Audiencia Provincial de Barcelona –Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas konvencija; Padomes Lēmums 2001/539/EK, OV L 194, 38. lpp.) 3. panta 3. punkta un 22. panta 2. punkta interpretācija — Gaisa pārvadātāju atbildība attiecībā uz pasažieru un to bagāžas gaisa pārvadājumiem — Atbildības ierobežojumi iznīcināšanas, pazaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā

Rezolutīvā daļa:

Konvencijas par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, kas 1999. gada 28. maijā noslēgta Monreālā un ko Eiropas Kopiena parakstījusi 1999. gada 9. decembrī, un kas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2001. gada 5. aprīļa Lēmumu 2001/539/EK, 22. panta 2. punkts, lasot kopā ar minētās konvencijas 3. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības uz zaudējumu atlīdzību un maksimālā pārvadātāja atbildība bagāžas pazaudēšanas gadījumā attiecas arī uz pasažieri, kurš lūdz šādu zaudējumu atlīdzību par cita pasažiera vārdā reģistrētas bagāžas pazaudēšanu, ja šajā pazaudētajā bagāžā patiešām bija pirmā minētā pasažiera mantas.

(1) OV C 290, 01.10.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/13

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 29. novembra spriedums — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Komisija

(Lieta C-416/11 P) (1)

(Apelācija - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu aizsardzība - Kopienas nozīmes teritoriju saraksts Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam - Spānijas Karalistes piedāvātās teritorijas iekļaušana sarastā - Teritorija, kas ietverot Gibraltāra Lielbritānijas teritoriālos ūdeņus un atklāto jūru - Prasība atcelt tiesību aktu - Apstiprinošs akts)

2013/C 26/22

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Ossowski, pārstāvis, kuram palīdz D. Wyatt, QC, un V. Wakefield, Barrister)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — D. Recchia un K. Mifsud-Bonnici)

Persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji — N. Díaz Abad un A. Rubio González)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 24. maija rīkojumu lietā T-115/10 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa par nepieņemamu atzina prasību daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2010/45/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju trešo atjaunināto sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam [izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10406], ciktāl sarakstā ir saglabāta teritorija ar nosaukumu “Estrecho Oriental” (ES6120032), ko ierosinājusi Spānija un kas ietver Gibraltāra Lielbritānijas teritoriālos ūdeņus un atklāto jūru

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 298, 08.10.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/13

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Tribunale di Rovigo (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Md Sagor

(Lieta C-430/11) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Direktīva 2008/115/EK - Kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas uzturas nelikumīgi - Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz, ka naudas sods var tikt aizstāts ar izraidīšanu vai mājas arestu)

2013/C 26/23

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Rovigo

Lietas dalībnieks pamata procesā

Md Sagor

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Rovigo — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 98. lpp.), 2., 4., 6., 7., 8., 15. un 16. panta, kā arī LES 4. panta 3. punkta interpretācija — Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēts naudas sods EUR 5 000 līdz 10 000 apmērā ārvalstniekam, kas ir nelikumīgi iebraucis valsts teritorijā vai kas tajā ir nelikumīgi uzturējies — Iespēja atzīt nelikumīgu uzturēšanos par krimimināltiesiski sodāmu nodarījumu — Iespēja aizstāt naudas sodu ar tūlītēju izraidīšanu vismaz uz piecu gadu laikposmu vai ar brīvību ierobežojošu sodu (“permanenza domiciliare”) — Dalībvalstu pienākumi direktīvas transponēšanas periodā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā:

—	pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, par kādu ir pamatlieta, ar kuru trešās valsts valstspiederīgo soda par nelikumīgu uzturēšanos ar naudas sodu, ko var aizstāt ar izraidīšanu, un

—	nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurš ļauj sodīt trešās valsts valstspiederīgā nelikumīgu uzturēšanos ar mājas arestu, nenodrošinot, ka šī soda izpildei jābeidzas, tiklīdz ir iespējama attiecīgās personas fiziska izvešana no šīs dalībvalsts.

(1) OV C 25, 28.01.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/14

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums — Eiropas Komisija/Verhuizingen Coppens NV

(Lieta C-441/11 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - EKL 81. pants un EEZ līguma 53. pants - Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā - Aizliegta vienošanās, kurā ietilpst trīs atsevišķas vienošanās - Vienots un turpināts pārkāpums - Nepietiekami pierādījumi par to, ka vienas atsevišķas vienošanās dalībniekam būtu bijušas zināmas pārējās atsevišķās vienošanās - Komisijas lēmuma daļēja vai pilnīga atcelšana - LESD 263. un 264. pants)

2013/C 26/24

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, S. Noë un F. Ronkes Agerbeek)

Otrs lietas dalībnieks: Verhuizingen Coppens NV (pārstāvji — J. Stuyck un I. Buelens, advocaten)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-210/08 Verhuizingen Coppens/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmumu C(2008) 926, galīgā red., par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.543 — Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 16. jūnija spriedumu lietā T-210/08 Verhuizingen Coppens/Komisija;

atcelt Komisijas 2008. gada 11. marta Lēmuma C(2008) 926, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/38.543 — Starptautiskie pārcelšanās pakalpojumi) 1. panta i) punktu, ciktāl ar šo normu Eiropas Komisija, neaprobežojoties ar konstatējumu, ka Verhuizingen Coppens NV ir bijusi vienošanās par viltus tāmju, sauktām par “izdevīguma tāmēm”, sistēmu dalībniece laika posmā no 1992. gada 13. oktobra līdz 2003. gada 29. jūlijam, sauc šo sabiedrību pie atbildības sakarā ar vienošanos par finansiālām kompensācijām par noraidītiem piedāvājumiem vai atturēšanos iesniegt piedāvājumus, sauktām par “komisijas maksām”, un tai inkriminē dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā;

3)	Verhuizingen Coppens NV ar Lēmuma C(2008) 926, galīgā redakcija, 2. panta k) punktu uzliktā naudas soda apmērs ir EUR 35 000;

4)	Eiropas Komisija sedz savus izdevumus apelācijas instancē un pirmajā instancē, kā arī divas trešdaļas Coppens izdevumu abās minētajās instancēs;

5)	Coppens sedz vienu trešdaļu savu izdevumu apelācijas instancē un pirmajā instancē.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/14

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 6. decembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Société d'Exportation de Produits Agricoles SA (SEPA)/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Lieta C-562/11) (1)

(Lauksaimniecība - Regula (EEK) Nr. 3665/87 - 11. pants - Eksporta kompensācijas - Eksporta kompensācijas pieteikums attiecībā uz eksportu, kas nedod tiesības uz kompensāciju - Administratīvais sods)

2013/C 26/25

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Société d'Exportation de Produits Agricoles SA (SEPA)

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 1997. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/97 (OV L 77, 12. lpp.), un it īpaši tās 11. panta 1. punkta interpretācija — Eksporta kompensācijas pieteikuma iesniegšana apstākļos, kad nekāda kompensācija nav paredzēta — Iespēja piemērot pieteicējam sankciju

Rezolutīvā daļa:

11. panta 1. punkts Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 1994. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2945/94 un ar Komisijas 1997. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/97, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja vien neiestājas kāds no šī 11. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētajiem gadījumiem, kad piemērojams atbrīvojums no soda, ir jāpiemēro minētā 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētais eksporta kompensācijas samazinājums, tostarp tad, ja neraugoties uz to, ka eksportētājs rīkojies labā ticībā un precīzi raksturojis minētās preces īpašības un izcelsmi, izrādās, ka eksportam paredzētā prece, par kuru iesniegts eksporta kompensācijas pieteikums, nav pienācīgi labā tirdzniecības kvalitātē.

(1) OV C 39, 11.02.2012

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/15

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Josef Probst/mr.nexnet GmbH

(Lieta C-119/12) (1)

(Elektroniskās komunikācijas - Direktīva 2002/58/EK - 6. panta 2. un 5. punkts - Personas datu apstrāde - Informācija par datu plūsmu, kas nepieciešama rēķinu sagatavošanai un iekasēšanai - Parāda atgūšana, ko veic trešā sabiedrība - Personas, kas darbojas ar pilnvaru no publisko komunikāciju tīklu un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem)

2013/C 26/26

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Josef Probst

Atbildētāja: mr.nexnet GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju (OV L 201, 37. lpp.) 6. panta 2. un 5. apakšpunkta interpretācija — Tādas informācijas par abonentu un lietotāju datu plūsmu pārraide, kuru ir apstrādājis un uzglabājis publisko komunikāciju tīklu pakalpojumu sniedzējs — Valsts tiesiskais regulējums, kas atļauj šādu pārraidi par telekomunikāciju pakalpojumiem radušos parādu prasījumu cesionāram, pastāvot līguma noteikumiem, kuri nodrošina pārraidīto datu konfidenciālu apstrādi, kā arī iespēju otrai līgumslēdzējai pusei pārbaudīt datu aizsardzības prasību ievērošanu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 6. panta 2. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tiem publisko komunikāciju tīklu un publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt informāciju par datu plūsmu savu telekomunikāciju pakalpojumu maksas prasījumu cesionāram to iekasēšanas dēļ un ka šim cesionāram ir ļauts šo informāciju apstrādāt ar nosacījumu, ka, pirmkārt, apstrādājot šos datus, tas rīkojas ar pakalpojumu sniedzēja pilnvaru un, otrkārt, tas aprobežojas tikai ar tās informācijas par datu plūsmu apstrādi, kas nepieciešama cedēto prasījumu iekasēšanai.

Neatkarīgi no prasījumu cesijas līguma kvalifikācijas cesionārs rīkojas ar minēto pakalpojumu sniedzēja pilnvaru Direktīvas 2002/58 6. panta 5. punkta izpratnē, ja, veicot informācijas par datu plūsmu apstrādi, cesionārs rīkojas vienīgi saskaņā ar minētā pakalpojumu sniedzēja norādījumiem un tā uzraudzībā. Īpaši jānorāda, ka abu minēto starpā noslēgtajā līgumā ir jābūt ietvertiem noteikumiem, kas nodrošina, ka cesionārs informāciju par datu plūsmu apstrādā likumam atbilstoši un ļauj pakalpojumu sniedzējam jebkurā brīdī pārliecināties par to, ka cesionārs minētos noteikumus ievēro.

(1) OV C 174, 16.06.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/15

Tiesas (plēnums) 2012. gada 27. novembra spriedums (Supreme Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Thomas Pringle/Government of Ireland, Ireland, The Attorney General

(Lieta C-370/12) (1)

(Stabilizācijas mehānisms dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro - Lēmums 2011/199/ES - LESD 136. panta grozījums - Spēkā esamība - LES 48. panta 6. punkts - Vienkāršotā pārskatīšanas procedūra - ESM līgums - Ekonomikas un monetārā politika - Dalībvalstu kompetence)

2013/C 26/27

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Thomas Pringle

Atbildētāji: Government of Ireland, Ireland, The Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supreme Court — Eiropadomes 2011. gada 25. marta Lēmuma, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (OV L 91, 1. lpp.), spēkā esamība — Savienības kompetence — Eurozonas dalībvalsts tiesības noslēgt tādu starptautisku līgumu kā Līgums par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi

Rezolutīvā daļa:

1)	izskatot pirmo jautājumu, nav tikuši atklāti nekādi apstākļi, kas varētu ietekmēt Eiropadomes 2011. gada 25. marta Lēmuma 2011/199/ES, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, spēkā esamību;

LES 4. panta 3. punkts un 13. pants, LESD 2. panta 3. punkts, 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts, 119.–123. un 125.–127. pants, kā arī vispārējais efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips neliedz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, noslēgt savā starpā tādu līgumu kā 2012. gada 2. februārī Briselē noslēgtais Līgums par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku un neliedz šīm dalībvalstīm šo līgumu ratificēt;

3)	Lēmuma 2011/199 stāšanās spēkā nav priekšnosacījums dalībvalsts tiesību slēgt un ratificēt minēto līgumu esamībai.

(1) OV C 303, 06.10.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — W. P. Willems, otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Nuth

(Lieta C-446/12)

2013/C 26/28

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: W. P. Willems

Otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Nuth

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu ir spēkā Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (OV L 142, 1. lpp.), 1. panta 2. punkts?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir tāda, ka Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (OV L 142, 1. lpp.), 1. panta 2. punkts ir spēkā, vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta 2. punktu un Privātās dzīves direktīvas (1) 7. panta ievadu un f) punktu, aplūkojot kopsakarā ar Direktīvas 6. panta 1. punkta ievadu un b) punktu, Regulas 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, īstenojot šo Regulu, dalībvalstīm likumā ir jānodrošina, ka, pamatojoties uz šo Regulu apkopotie un uzglabātie biometriskie dati nevar tikt apkopoti, apstrādāti un izmantoti citiem mērķiem, kas nav dokumenta izsniegšana?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. oktobrī iesniedza Raad van State — H. J. Kooistra, otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Skarsterlân

(Lieta C-447/12)

2013/C 26/29

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: H. J. Kooistra

Otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Skarsterlân

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Regula nav piemērojama tādām identifikācijas kartēm, kuras dalībvalstis ir izsniegušas saviem valstspiederīgajiem, kā NIK [Nīderlandes identifikācijas karte], neskatoties uz to derīguma termiņu un neskatoties uz iespēju tās izmantot kā ceļošanas dokumentu?

Ja no atbildes uz 1. jautājumu izriet, ka Padomes 2004. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 142, 1. lpp.), ir tomēr piemērojama tādām identifikācijas kartēm kā Nīderlandes identifikācijas kartes, ņemot vērā iespējas tās izmantot kā ceļošanas dokumentus, vai Regulas 1. panta 2. punkts ir spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu?

Ja atbilde uz 2. jautājumu ir tāda, ka Padomes 2004. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 444/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (OV L 142, 1. lpp.), 1. panta 2. punkts ir spēkā, vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta 2. punktu un Privātās dzīves direktīvas (1) 7. panta ievadu un f) punktu, aplūkojot kopsakarā ar Direktīvas 6. panta 1. punkta ievadu un b) punktu, Regulas 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, īstenojot šo Regulu, dalībvalstīm likumā ir jānodrošina, ka, pamatojoties uz šo Regulu apkopotie un uzglabātie biometriskie dati nevar tikt apkopoti, apstrādāti un izmantoti citiem mērķiem, kas nav dokumenta izsniegšana?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — M. Roest, otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Amsterdam

(Lieta C-448/12)

2013/C 26/30

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: M. Roest

Otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Amsterdam

Prejudiciālie jautājumi

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — L.J.A. van Luijk, otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Den Haag

(Lieta C-449/12)

2013/C 26/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: L.J.A. van Luijk

Otrs lietas dalībnieks: Burgemeester van Den Haag

Prejudiciālie jautājumi

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 9. oktobrī iesniedza Landgericht Krefeld (Vācija) — NIPPONKOA Insurance Co (Europe) Ltd/Inter-Zuid Transport BV

(Lieta C-452/12)

2013/C 26/32

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Krefeld

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: NIPPONKOA Insurance Co (Europe) Ltd

Atbildētāja: Inter-Zuid Transport BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 71. pants ir pretrunā tādai konvencijas interpretācijai, kura tiek veikta tikai autonomi, vai tomēr, piemērojot šādas konvencijas ir jāņem vērā arī regulas mērķi un vērtējumi?

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 71. pants ir pretrunā tādai konvencijas interpretācijai, atbilstoši kurai dalībvalstī izlemtas atzīšanas prasības pastāvēšana nav pretrunā vēlāk citā dalībvalstī celtas piespriešanas prasības esamībai, ja šī konvencija tiktāl pieļauj arī Regulas Nr. 44/2001 27. pantam atbilstošu interpretāciju?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel en O, otrs lietas dalībnieks: B

(Lieta C-456/12)

2013/C 26/33

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel en O

Otrs lietas dalībnieks: B

Prejudiciālie jautājumi:

[…]

Vai Eiropas Padomes un Parlamenta 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK (1) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, attiecībā uz Savienības pilsoņa ģimenes locekļu, kuriem ir trešās valsts pilsonība, tiesību brīvi pārvietoties nosacījumiem ir jāpiemēro pēc analoģijas tāpat kā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumos lietā C-370/90 Singh (2) un lietā C-291/05 Eind (3), ja Savienības pilsonis atgriežas savas pilsonības dalībvalstī pēc tam, kad ir uzturējies citā dalībvalstī gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 1. punkta izpratnē, gan kā pakalpojumu saņēmējs šī Līguma 56. panta izpratnē?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša: vai pastāv nosacījums, ka Savienības pilsonim bija jāuzturas citā dalībvalstī noteiktu minimālo laikposmu, lai pēc Savienības pilsoņa atgriešanās savas pilsonības dalībvalstī viņa ģimenes loceklim, trešās valsts pilsonim, būtu uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī?

3)	Ja atbilde ir apstiprinoša: vai šo nosacījumu var izpildīt arī tad, ja šī uzturēšanās bija nevis nepārtraukta, bet gan bieža uzturēšanās ar starplaikiem, kā, piemēram, uzturēšanās ik nedēļu nedēļas nogalēs vai uzturēšanās regulāru apciemojumu veidā? […]

4)	Ja starp Savienības pilsoņa atgriešanos savas pilsonības dalībvalstī un ģimenes locekļa došanos no trešās valsts uz šo dalībvalsti ir ievērojams starplaiks, vai ģimenes locekļa, trešās valsts pilsoņa, varbūtējās Savienības tiesību aktos paredzētās uzturēšanās tiesības lietas apstākļos ir zaudētas?

(1) OV L 158, 77. lpp.

(2) 1992. gada 7. jūlija spriedums, Recueil, I-4265. lpp.

(3) 2007. gada 11. decembra spriedums, Krājums, I-10719. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 10. oktobrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) — S en Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel, otrs lietas dalībnieks: G

(Lieta C-457/12)

2013/C 26/34

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: S en Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel

Otrs lietas dalībnieks: G

Prejudiciālie jautājumi:

[…]

Vai trešās valsts pilsonis, kas ir Savienības pilsoņa, kurš dzīvo savas pilsonības dalībvalstī, bet strādā citā dalībvalstī pie šajā citā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, ģimenes loceklis tādos apstākļos kā pamatlietā var atsaukties uz Savienības tiesību aktos paredzētām uzturēšanās tiesībām?

[…]

Vai trešās valsts pilsonis, kas ir Savienības pilsoņa, kurš dzīvo savas pilsonības dalībvalstī, bet, strādājot pie šajā pašā dalībvalstī reģistrēta darba devēja, dodas turp un atpakaļ uz citu dalībvalsti, ģimenes loceklis tādos apstākļos kā pamatlietā var atsaukties uz Savienības tiesību aktos paredzētām uzturēšanās tiesībām?

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 22. oktobrī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) — Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)/Geoffrey Englebert, Immo 9 SPRL, Grégory Francotte

(Lieta C-473/12)

2013/C 26/36

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Institut professionnel des agents immobiliers (IPI)

Atbildētāji: Geoffrey Englebert, Immo 9 SPRL, Grégory Francotte

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (1) 13. panta 1. punkta g) punkts in fine ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atstāj dalībvalstīm brīvību paredzēt izņēmumu 11. panta 1. punktā paredzētajam tūlītējas informēšanas pienākumam, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības, vai [tomēr] dalībvalstis ir ierobežotas šajā jautājumā?

Vai privātdetektīvu profesionālās darbības, kuras regulē valsts tiesības un kuras tiek īstenotas iestāžu, kuras ir pilnvarotas atmaskot jebkādu noteikumu, ar kuriem aizsargā profesionālo nosaukumu un regulē profesiju, pārkāpumus, labā, atbilstoši apstākļiem ietilpst iepriekš minētās direktīvas 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktā in fine paredzētajā izņēmumā?

3)	Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša, vai iepriekš minētās direktīvas 13. panta 1. punkta d) un g) apakšpunkts in fine ir saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punktu, precīzāk, ar vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminācijas principu?

(1) OV L 281, 31. lpp..

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 22. oktobrī iesniedza Fővárosi Törvényszék (korábbi Fővárosi Bíróság) (Ungārija) — UPC DTH Sárl/Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

(Lieta C-475/12)

2013/C 26/38

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék (agrāk — Fővárosi Bíróság)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: UPC DTH Sárl

Atbildētājs: Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnökhelyettese

Prejudiciālie jautājumi

Vai pamatdirektīvas, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK (1) [par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem] redakcijā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK (2), 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ar kuru pakalpojuma sniedzējs pret atlīdzību sniedz ierobežotu piekļuvi programmu paketei, kurā ietilpst radio un televīzijas apraides pakalpojumi un kas tiek pārraidīta, izmantojot satelītu, ir jākvalificē kā elektronisko komunikāciju pakalpojums?

2)	Vai Līgums par Eiropas Savienības darbību ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanas brīvības princips ir piemērojams pirmajā jautājumā aprakstītajiem pakalpojumiem gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts no Luksemburgas uz Ungāriju?

Vai Līgums par Eiropas Savienības darbību ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā aprakstīto pakalpojumu gadījumā galamērķa valstij, kurā ir paredzēts sniegt pakalpojumus, ir tiesības ierobežot šāda veida pakalpojumu sniegšanu, nosakot, ka pakalpojuma [sniedzējam] obligāti ir jāreģistrējas dalībvalstī un jābūt nodibinātam kā filiālei vai atsevišķai juridiskai vienībai, kā arī atļaut sniegt šāda veida pakalpojumus, tikai, nodibinot iepriekš minēto filiāli vai atsevišķu juridisku vienību?

Vai Līgums par Eiropas Savienības darbību ir jāinterpretē tādējādi, ka administratīvā tiesvedība saistībā ar pirmajā jautājumā aprakstītajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī darbojas vai ir reģistrēta sabiedrība, kas sniedz pakalpojumus, tiks izskatīta tās dalībvalsts administratīvajā iestādē, kurai ir piekritība, pamatojoties uz vietu, kurā [tiek sniegts] pakalpojums?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā aprakstītais pakalpojums ir jākvalificē kā elektronisko komunikāciju pakalpojums vai arī minētais pakalpojums ir jākvalificē kā ierobežotas piekļuves pakalpojums, kurš tiek sniegts, izmantojot pamatdirektīvas 2. panta f) punktā noteikto ierobežotas piekļuves sistēmu?

6)	Pamatojoties uz visu iepriekš minēto — vai attiecīgās tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmajā jautājumā aprakstīto pakalpojumu sniedzējs ir jākvalificē kā elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējs Kopienu tiesiskā regulējuma izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV L 108, 33. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 337, 37. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 24. oktobrī iesniedza Landesgericht Feldkirch (Austrija) — Armin Maletic, Marianne Maletic/lastminute.com GmbH un TUI Österreich GmbH

(Lieta C-478/12)

2013/C 26/40

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Feldkirch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Armin Maletic, Marianne Maletic

Atbildētājas: lastminute.com GmbH, TUI Österreich GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 16. panta 1. punkts, ar kuru jurisdikcija tiek piešķirta tās vietas tiesām, kurā ir patērētāja domicils, ir jāinterpretē tādējādi, ka, gadījumā, ja cits partneris (šajā gadījumā — ceļojuma starpniece , kas atrodas ārvalstī) izmanto līgumpartnera (šajā gadījumā — ceļojuma organizētāja , kas atrodas iekšzemē) pakalpojumus, tad saistībā ar prasībām, kuras ir celtas pret abām šīm personām, Regulas Nr. 44/2001 16. panta 1. punkts ir piemērojams arī iekšzemes līgumpartnerim?

(1) OV 2001, L 12, 1. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 25. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Minister van Financiën, otra lietas dalībniece: X BV

(Lieta C-480/12)

2013/C 26/41

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Minister van Financiën

Otra lietas dalībniece: X BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai KMK (1) [Kopienas Muitas kodekss] 203. un 204. pants, aplūkojot kopsakarā ar RKMKĪ [Regula, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumus] 859. pantu (it īpaši 2. punkta c) apakšpunktu), ir jāinterpretē tādējādi, ka (tikai) saskaņā ar RKMKĪ (2) 356. panta 1. punktu noteiktā tranzīta termiņa pārsniegšana rada muitas parādu sakarā ar izņemšanu no muitas uzraudzības nevis saskaņā ar KMK 203. pantu, bet saskaņā ar KMK 204. pantu?

Vai apstiprinošai atbildei uz 1.a jautājumu ir nepieciešams, ka attiecīgās personas sniedz informāciju muitas iestādēm par termiņa pārsniegšanu vai, vismaz, izskaidro muitas iestādēm, kur preces atradās laikposmā starp saskaņā ar [RKMKĪ] 356. pantu noteikto termiņu un faktiskās uzrādīšanas galamērķa muitas iestādēs brīdi?

2)	Vai Sestā direktīva (3), it īpaši direktīvas 7. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka PVN kļūst maksājams, ja muitas parāds ir radies, vienīgi pamatojoties uz KMK 204. pantu?

(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nodaļa 4. sējums. 307.-356. lpp.).

(2) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 2. nodaļa 6. sējums, 3. -516. lpp.).

(3) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 9. nodaļa 1. sējums, 23. -62. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. oktobrī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) — Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV u.c.

(Lieta C-483/12)

2013/C 26/42

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Pelckmans Turnhout NV

Atbildētājas: Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV, Walter Van Gastel Schoten NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, aplūkojot kopsakarā ar šīs hartas 15. un 16. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.–36., 56. un 57. pantu, nostiprinātais vienlīdzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds regulējums kā tas, kas ir paredzēts 2006. gada 10. novembra Likuma par tirdzniecībā, amatniecībā un pakalpojumu sniegšanā piemērojamiem darba laikiem 8., 9., 16. un 17. pantā, jo tajos paredzētais pienākums ievērot iknedēļas slēgšanas dienu:

netiek piemērots nedz tirgotājiem, kas darbojas dzelzceļa stacijās vai sabiedriskā transporta uzņēmumu atrašanās vietās, nedz pārdošanai, kas tiek veikta lidostās un ostu teritorijās, kuras tiek izmantotas starptautiskajai ceļotāju satiksmei, nedz arī pārošanai degvielas uzpildes stacijās vai tirdzniecības vietās, kuras atrodas automaģistrāļu teritorijā, bet tiek piemērots tirgotājiem, kas darbojas citās vietās;

ii)	netiek piemērots nedz tirgotājiem, kas pārdod tādas preces kā avīzes, žurnālus, tabaku un smēķēšanas piederumus, telefona kartes un Valsts loterijas preces, audiovizuālu darbu un videospēļu nesējus un saldējumu porcijās, bet tiek piemērots tirgotājiem, kas piedāvā citas preces;

iii)	ir piemērojams mazumtirdzniecībai, tas ir, uzņēmumiem, kas veic pārdošanu patērētājiem, bet netiek piemērojams cita veida tirgotājiem;

iv)	vismaz attiecībā uz tirgotājiem, kas savu darbību veic, izmantojot fizisku pārdošanas punktu ar tiešu kontaktu ar patērētāju, rada ievērojami lielāku ierobežojumu nekā tirgotājiem, kuri kas savu darbību veic, izmantojot interneta veikalu vai attiecīgi citas pārdošanas no attāluma formas?

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Rechtbank 's-Gravenhage (Nīderlande) — Georgtown University/Octrooicentrum Nederland, kas rīkojas NL Octrooicentrum vārdā

(Lieta C-484/12)

2013/C 26/43

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank 's-Gravenhage

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Georgetown University

Atbildētājs: Octrooicentrum Nederland, kas rīkojas NL Octrooicentrum vārdā

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulai (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (1), īpaši tās 3. panta c) punktam, ir pretrunā situācija, kad ar vienu pamatpatentu ir aizsargāti vairāki produkti, šī pamatpatenta īpašniekam tiek piešķirts sertifikāts par katru no aizsargātajiem produktiem?

Ja uz pirmo jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: kā ir jāinterpretē Regulas Nr. 469/2009 3. panta c) punkts gadījumā, kad ar spēkā esošu pamatpatentu ir aizsargāti vairāki produkti un sertifikāta par vienu no pamatpatenta aizsargātajiem produktiem (A) pieteikuma iesniegšanas dienā vēl nav piešķirti sertifikāti par citiem ar šo pašu aizsargātajiem produktiem (B, C), tomēr par šiem produktiem (B, C) sertifikāti ir tikuši piešķirti vēl pirms ticis pieņemts lēmums par sertifikāta piešķiršanu pirmajam minētajam produktam (A)?

3)	Vai, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir nozīme apstāklim, ka pieteikums par vienu pamatpatenta aizsargāto produktu (A) ir ticis iesniegts tajā pašā dienā, kad pārējie pieteikumi par šī paša pamatpatenta aizsargātajiem produktiem (B, C)?

Jau uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši, vai var piešķirt sertifikātu produktam, kas aizsargāts ar spēkā esošu pamatpatentu, ja iepriekš ir ticis piešķirts sertifikāts produktam, kas aizsargāts ar šo pašu pamatpatentu, tomēr pieteikuma iesniedzējs atsakās no pirmā sertifikāta, lai pamatojoties uz šo pašu patentu saņemtu jaunu sertifikātu?

Ciktāl šī jautājuma noskaidrošanai ir nozīme tam, vai atteikšanās ir atpakaļejošs spēks: vai jautājums par atpakaļejošu spēku ir izlemjams atbilstoši Regulas Nr. 469/2009 14. panta b) punktam vai valsts tiesībām? Ja jautājums ir izlemjams atbilstoši Regulas Nr. 469/2009 14. panta b) punktam: vai šī norma ir interpretējama tādējādi, ka atteikšanās ir ar atpakaļejošu spēku?

(1) OV L 152, 1. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) — Maatschap T. van Oosterom en A. van Oosterom-Boelhouwer/Staatssecretaris van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie

(Lieta C-485/12)

2013/C 26/44

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maatschap T. van Oosterom en A. van Oosterom-Boelhouwer

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken, Landbouw en Innovatie

Prejudiciālais jautājums

Vai Regulas Nr. 796/2004 (1) 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu secināt, ka lauksaimniecības uzņēmuma īpašnieka deklarācija nav pareiza, pārbaudot šo deklarāciju, pamatojoties uz šim mērķim sagatavotiem aerofotouzņēmumiem, iepriekš vienmēr ir jāveic fiziska pārbaude uz vietas?

(1) Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 141, 18. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 31. oktobrī iesniedza Gerechtshof te 's-Hertogenbosch (Nīderlande) — X, otrs lietas dalībnieks: Heffingsambtenaar van de gemeente Z

(Lieta C-486/12)

2013/C 26/45

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te 's-Hertogenbosch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: X

Atbildētājs: Heffingsambtenaar van de gemeente Z

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai piekļuves nodrošināšana (pamatojoties uz Wet GBA [Wet gemeentelijke basisadministratie persoonsgegevens] 79. panta 2. punktu) atbilst Direktīvas (1) 12. panta a) punkta otrajā ievilkumā norādītajam paziņojumam par apstrādē esošajiem datiem?

2)	Vai direktīvas 12. panta a) punkts liedz piemērot nodevas par apstrādē esošu personas datu paziņošanu ar izrakstu no GBA?

3)	Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noraidoša: Vai minētās nodevas piemērošana ir pārmērība direktīvas 12. panta a) punkta izpratnē?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā: 13. nodaļa 15. sējums 355. -374. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. novembrī iesniedza Conseil d'État (Francija) — Conseil national de l'ordre des médecins/Ministère des affaires sociales et de la santé

(Lieta C-492/12)

2013/C 26/47

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Conseil national de l'ordre des médecins

Atbildētāja: Ministère des affaires sociales et de la santé

Prejudiciālie jautājumi:

1)	Vai Direktīvas 2005/36/EK (1) 36. pantā noteiktā zobārsta profesijas nodalīšanas prasība liedz izveidot vienotu trešā cikla akadēmiskās kvalifikācijas apmācību medicīnas un zobārstniecības studentiem?

2)	Vai direktīvas tiesību normas par medicīnas nozarē ietvertajām specialitātēm ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka tādi novirzieni, kā šī lēmuma 3. punktā uzskaitītie (2), tiek iekļauti zobārsta apmācībā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 22. lpp.).

(2) Proti, pirmkārt, teorētiskā apmācība mutes dobuma ķirurģijā, kas tostarp ietver apmācību periapikālajā ķirurģijā un žokļa odontogēno vai neodontogēno cistu ķirurģijā, ķirurģijā pirms protezēšanas un implantoloģijā, labdabīgo audzēju patoloģiju izmeklēšanā, siekalu patoloģiju [izmeklēšanā] un ortodontijas ķirurģijā un ortognātikā un, otrkārt, praktiskā apmācība, kurā vismaz trīs semestri ir jāstudē zobārstniecībā specializētā novirzienā un trīs semestri žokļa–sejas ķirurģijas speciālajā novirzienā.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. novembrī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Dixons Retail Plc/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-494/12)

2013/C 26/48

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Dixons Retail Plc

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) 14. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams situācijā, kurā faktiska preču iegūšana ir notikusi krāpnieciski, piegādes saņēmējam samaksājot ar karti, kuru, kā viņam zināms, viņam nav atļauts lietot?

2)	Vai gadījumā, kad faktiska preču iegūšana ir panākta, krāpnieciski lietojot karti, ir notikusi “tiesību nodošana rīkoties ar materiālu īpašumu kā īpašniekam” 14. panta 1. punkta izpratnē?

3)	Vai ir jāuzskata, ka 73. pants ir piemērojams, ja preču piegādātājs ir saņēmis samaksu saskaņā ar līgumu, ar kuru trešā persona apņēmusies veikt šādus maksājumus atbilstoši ar karti veiktajām transakcijām, neskatoties uz to, ka preču saņēmējs skaidri apzinājās, ka viņam nav tiesību lietot šo karti?

Vai maksājums, ko trešā persona ir veikusi atbilstoši ar preču piegādātāju noslēgtajam līgumam pēc tam, kad piegādātājam tika samaksāts ar tādu karti, kuru preču saņēmējam nebija atļauts lietot, ir uzskatāms par maksājumu, kas saņemts no šīs trešās personas kā “summa, kas veido atlīdzību” par preču piegādi 73. panta izpratnē?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 1. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) — Davide Gullotta, Farmacia di Gullotta Davide & C. Sas/Ministero della Salute, Azienda Sanitaria Provinciale di Catania

(Lieta C-497/12)

2013/C 26/49

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Davide Gullotta, Farmacia di Gullotta Davide & C. Sas

Atbildētāji: Ministero della Salute, Azienda Sanitaria Provinciale di Catania

Prejudiciālie jautājumi

Vai brīvības veikt uzņēmējdarbību, nediskriminācijas un konkurences aizsardzības principi, kas paredzēti LESD 49. un nākamajos pantos, pieļauj tādus valsts tiesību aktus, kas neļauj farmaceitam, kurš ir ieguvis attiecīgu kvalifikāciju un ir reģistrēts atbilstošajā profesionālajā apvienībā, bet kurš nav teritoriālajā plānā iekļautas aptiekas īpašnieks, tam piederošajā aptiekā mazumtirdzniecībā izplatīt arī zāles, kuru saņemšanai ir nepieciešama tā sauktā “baltā recepte”, proti, zāles, kuru izmaksas nesedz SSN, bet pilnībā sedz to pircējs, un kuri šajā nozarē tādējādi ievieš arī aizliegumu tirgot atsevišķu kategoriju zāles un kvotu attiecībā uz to tirdzniecības vietu skaitu, kas var tikt izveidotas valsts teritorijā?

vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ietvertais princips bez jebkādiem ierobežojumiem ir piemērojams arī attiecībā uz farmaceita profesiju, un ka šai profesijai piemītošais vispārējo interešu aspekts nepamato dažādu sistēmu pastāvēšanu attiecībā uz aptieku īpašniekiem un “para–aptieku” īpašniekiem saistībā ar 1) punktā minēto zāļu tirdzniecību?

vai LESD 102. pants un 106. panta 1. punkts ir interpretējami tādējādi, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums bez jebkādiem ierobežojumiem ir piemērojams arī attiecībā uz farmaceita profesiju, ciktāl farmaceits, kurš ir tradicionālās aptiekas īpašnieks un tirgo zāles atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar Valsts veselības dienestu, gūst priekšrocību no “para-aptieku” īpašniekiem noteiktā aizlieguma tirgot C kategorijas zāles, un to nepamato nenoliedzamās farmaceita profesijas īpašās raksturiezīmes, kas izriet no vispārējās pilsoņu veselības aizsardzības intereses?

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 7. novembrī iesniedza Tribunale di Tivoli (Itālija) — Antonella Pedone/Maria Adele Corrao

(Lieta C-498/12)

2013/C 26/50

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Tivoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Antonella Pedone

Atbildētāja: Maria Adele Corrao

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2002. gada 30. maija Prezidenta dekrēta Nr. 115 par valsts juridiskās palīdzības atlīdzināšanu Itālijas tiesībās 130. pants — ciktāl tajā ir noteikts, ka naudas summas, kuras ir maksājamas aizstāvības pārstāvim, tiesu sistēmai piederošai personai un tiesas ieceltam ekspertam, ir samazināmas uz pusi, — ir saderīgs ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta trešo daļu, kurā paredzēts, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu?

Vai 2002. gada 30. maija Prezidenta dekrēta Nr. 115 par valsts juridiskās palīdzības atlīdzināšanu Itālijas tiesībās 130. pants — ciktāl tajā ir noteikts, ka naudas summas, kuras ir maksājamas aizstāvības pārstāvim, tiesu sistēmai piederošai personai un tiesas ieceltam ekspertam, ir samazināmas uz pusi, — ir saderīgs ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kurš Kopienu tiesībās ir transponēts ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 3. punktu un [LESD] 6. pantu?

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/26

Prasība, kas celta 2012. gada 6. novembrī — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-500/12)

2013/C 26/52

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Hottiaux un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Polijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2011. gada 1. marta Direktīvas 2011/18/ES, ar ko izdara grozījumus II, V un VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1), prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2011. gada 31. decembrī.

(1) OV L 57, 21. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Thomas Specht/Land Berlin

(Lieta C-501/12)

2013/C 26/53

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Thomas Specht

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no šo Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijas izriet, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru ierēdņa pamatalgas apmērs, viņam stājoties civildienesta attiecībās, noteicoši ir atkarīgs no viņa vecuma un galu galā pieaug atkarībā no civildienesta attiecību ilguma, ir uzskatāma par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

Ja arī uz 3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai, ja nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ar atpakaļejošu spēku izmaksāšana diskriminētajām personām atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Savienības primārām un/vai sekundārām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

Ja uz 1.–3. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka pārejas likums, ar kuru esošie ierēdņi parejas dienā tika iekļauti jaunās sistēmas līmenī, tikai pamatojoties uz pamatalgas summu, kas aprēķināta saskaņā ar veco (diskriminējošo) atalgojuma tiesisko regulējumu, un atbilstoši kuram turpmākā virzība uz augstākajiem līmeņiem tiek noteikta tikai atbilstoši laikam, kas nostrādāts pēc pārejas likuma stāšanās spēkā, neatkarīgi no ierēdņa kopējā nostrādātā laika, nozīmē, ka tiek saglabāta pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ, kas turpinās līdz attiecīgais ierēdnis sasniedz augstāko atalgojuma līmeni?

Ja arī uz 6. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei visas dzīves garumā atbilstoši vecajam atalgojuma tiesiskajam regulējumam, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

Vai esošo ierēdņu ilgstošo diskrimināciju var attaisnot tādējādi, ka tiesiskā regulējuma alternatīvas gadījumā (arī esošo ierēdņu individuāla iekļaušana atbilstoši nostrādātajam laikam) rastos pārmērīgi administratīvi izdevumi?

Ja 7. jautājumā netiek pieņemts attaisnojums: vai, ja arī attiecībā uz esošajiem ierēdņiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana esošajiem ierēdņiem atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

Vai tādējādi diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma tiesiskās sekas izriet no pašām Eiropas primārām un/vai sekundārām tiesībām, šajā gadījumā it īpaši no Direktīvas 2000/78/EK, vai tiesības izriet tikai no Eiropas tiesībām atbilstošas valsts atbildības Savienības tiesību nepilnīgas transponēšanas dēļ?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Jens Schombera/Land Berlin

(Lieta C-502/12)

2013/C 26/54

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jens Schombera

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Alexander Wieland/Land Berlin

(Lieta C-503/12)

2013/C 26/55

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alexander Wieland

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Uwe Schönefeld/Land Berlin

(Lieta C-504/12)

2013/C 26/56

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Uwe Schönefeld

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Eiropas primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

Ja uz 1. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no šo Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijas izriet, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru ierēdņa pamatalgas apmērs, viņam stājoties civildienesta attiecībās, noteicoši ir atkarīgs no viņa vecuma un galu galā pieaug atkarībā no civildienesta attiecību ilguma, ir uzskatāma par tiešu vai netiešu diskrimināciju vecuma dēļ?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

Ja uz iepriekšējiem jautājumiem tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai no Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijas izriet, ka pārejas likums, ar kuru esošie ierēdņi parejas dienā tika iekļauti jaunās sistēmas līmenī, tikai pamatojoties uz pamatalgas summu, kas aprēķināta saskaņā ar veco (diskriminējošo) atalgojuma tiesisko regulējumu, un atbilstoši kuram turpmākā virzība uz augstākajiem līmeņiem tiek noteikta tikai atbilstoši laikam, kas nostrādāts pēc pārejas likuma stāšanās spēkā, neatkarīgi no ierēdņa kopējā nostrādātā laika, nozīmē, ka tiek saglabāta pastāvošā diskriminācija vecuma dēļ, kas turpinās līdz attiecīgais ierēdnis sasniedz augstāko atalgojuma līmeni?

Ja arī uz 4. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai neierobežoti ilgstošas nevienlīdzīgas attieksmes attaisnošana ar likumdošanas mērķi, saskaņā ar kuru ar pārejas likumu bija jāaizsargā ne (tikai) pārejas dienā iegūtās tiesības, bet (arī) paļāvība uz ienākumiem atbilstoši attiecīgajai atalgojuma pakāpei visas dzīves garumā atbilstoši vecajam atalgojuma tiesiskajam regulējumam, ir pretrunā Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai?

Ja 5. jautājumā netiek pieņemts attaisnojums: vai, ja arī attiecībā uz esošajiem ierēdņiem nav ieviesti nediskriminējoši tiesību akti par atalgojumu, Eiropas primāro un/vai sekundāro tiesību aktu interpretācijai atbilst kādas citas tiesiskās sekas, nevis algas ilgstoša, ar atpakaļejošu spēku veikta izmaksāšana esošajiem ierēdņiem atbilstoši viņu atalgojuma pakāpes augstākajam līmenim?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Antje Wilke/Land Berlin

(Lieta C-505/12)

2013/C 26/57

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Antje Wilke

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Gerd Schini/Land Berlin

(Lieta C-506/12)

2013/C 26/58

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gerd Schini

Atbildētāja: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Savienības primārās un/vai sekundārās tiesības, šajā gadījumā it īpaši Direktīva 2000/78/EK (1), kurās noteikts pilnīgs nepamatotas diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums, ir jāinterpretē tādējādi, ka šis aizliegums attiecas arī uz valsts tiesību normām par federālās zemes ierēdņu atalgojumu?

3)	Ja arī uz 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: vai šādas valsts tiesību normas attaisnošana ar likumdošanas mērķi atlīdzināt darba pieredzi ir pretrunā Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai?

5)	Vai Savienības primāro un/vai sekundāro tiesību interpretācijai ir pretrunā valsts pasākums, atbilstoši kuram tiesības uz (pēc)apmaksu vai tiesības uz kompensāciju ir atkarīgas no tā, vai ierēdnis tās ir izmantojis savlaicīgi?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 8. novembrī iesniedza Court of the United Kingdom (Apvienotā Karaliste) — Jessy Saint Prix/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-507/12)

2013/C 26/59

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Supreme Court of the United Kingdom

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Jessy Saint Prix

Atbildētāja: Secretary of State for Work and Pensions

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesības uzturēties, kas ir piešķirtas “darba ņēmējiem” Pilsonības Direktīvas (1) 7. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ir piemērojamas tikai tiem, kas (i) pašlaik ir darba tiesiskās attiecībās (ii) (vismaz dažās situācijās) meklē darbu vai (iii) uz tiem attiecas 7. panta 3. punktā noteiktie šo tiesību paplašinājumi, vai arī (iii) šis pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav liegts piemērot šīs tiesības arī citām personām, kuru “darba ņēmēja” statuss šajā nolūkā saglabājas?

i)	Pēdējā gadījumā, vai šīs tiesības ir piemērojamas sievietei, kura saprātīgu iemeslu dēļ pārtrauc darba tiesiskās attiecības vai meklē darbu vēlīnas grūtniecības stadijas (arī pēcdzemdību periodā) fizisku apgrūtinājumu dēļ?

ii)	Ja tas ir tā, vai viņai ir tiesības piemērot attiecībā uz sevi valsts tiesiskajā regulējumā noteikto definīciju, ja viņai ir izdevīgi to darīt?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 158, 77. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 12. novembrī iesniedza Tribunal Central Administrativo Norte (Portugāle) — Joaquim Fernando Macedo Maia u.c./Fundo de Garantia Salarial, IP

(Lieta C-511/12)

2013/C 26/60

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Central Administrativo Norte

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Joaquim Fernando Macedo Maia, António Pereira Teixeira, António Joaquim Moreira David, Joaquim Albino Moreira David

Atbildētājs: Fundo de Garantia Salarial, IP

Prejudiciālais jautājums

Vai Savienības tiesības attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, it īpaši Direktīvas 80/987/EEK (1) 4. un 10. pants, ir interpretējami tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru tiek garantēti vienīgi tie prasījumi, kuru samaksas termiņš ir iestājies sešus mēnešus pirms pieteikuma par darba devēja maksātnespējas atzīšanu, pat ja darbinieki pret darba devēju ir cēluši prasības Tribunal do Trabalho [Darba lietu tiesā], lūdzot tiesu noteikt parāda summu un piespriest tā piedziņu?

(1) Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīva par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.)

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. novembrī iesniedza Conseil d'État (Francija) — Octapharma France/Agence nationale de sécurité du médicament et des produits de santé (ANSM), Ministère des affaires sociales et de la santé

(Lieta C-512/12)

2013/C 26/61

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Octapharma France

Atbildētājas: Agence nationale de sécurité du médicament et des produits de santé (ANSM), Ministère des affaires sociales et de la santé

Prejudiciālie jautājumi

vai plazmai no nesadalītām asinīm, kas paredzēta asins pārliešanai, kuras pagatavošanā ir izmantots rūpniecisks process, var vienlaikus piemērot 2001. gada 6. novembra direktīvas un 2003. gada 27. janvāra direktīvas (1) [kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 31. marta direktīvu (2)] noteikumus attiecībā ne vien uz tās savākšanu un testēšanu, bet arī tās apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu? Šajā ziņā vai 2001. gada 6. novembra direktīvas (3) 2. panta 2. punktā iekļauto tiesību normu var interpretēt tādējādi, ka saskaņā ar to produktam ir jāpiemēro vienīgi Savienības tiesiskais regulējums par zālēm, ja šis produkts vienlaikus ietilpst arī cita Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas jomā tikai tādā gadījumā, ja šajā cita veida tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības ir vieglāk izpildāmas nekā tās, kas noteiktas tiesiskajā regulējumā par zālēm?

vai 2003. gada 27. janvāra direktīvas 4. panta 2. punkta noteikumi attiecīgajā gadījumā ir jāinterpretē atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam tādējādi, ka ar tiem ir atļauts paturēt spēkā vai ieviest tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā tā iemesla dēļ, ka plazmai, kuras pagatavošanai izmantots rūpniecisks process, tiek piemērots stingrāks regulējums nekā tas, ko piemēro zālēm, attaisnotu, ka tiek izslēgta 2001. gada 6. novembra direktīvas noteikumu piemērošana un it īpaši to noteikumu piemērošana, kuros ir paredzēts, ka vienīgais nosacījums pirms zāļu laišanas tirgū ir saņemt tirdzniecības atļauju — un ja tā, tad kādos apstākļos un kādā mērā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/27/EK, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 136, 34. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/98/EK, ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK (OV L 33, 30. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. novembrī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) — UAB „4finance“/Valstybinę vartotojų teisių apsaugos tarnybą, Valstybinę mokesčių inspekciją prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-515/12)

2013/C 26/62

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: UAB “4finance”

Atbildētāji: Valstybinę vartotojų teisių apsaugos tarnybą, Valstybinę mokesčių inspekciją prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (1), I pielikuma 14. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas izveidošana, veikšana vai veicināšana tiek jebkuros apstākļos uzskatīta par maldinošu komercpraksi vienīgi tad, ja patērētājam ir jāmaksā par iespēju saņemt kompensāciju, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas?

Ja patērētājam par iespēju saņemt kompensāciju ir jāmaksā, vai summai, ko patērētājs samaksā par kompensāciju, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas, ir ietekme uz pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas kvalifikāciju par maldinošu komercpraksi direktīvas I pielikuma 14. punkta izpratnē? Vai tīri simbolisku dalības maksu, ko patērētāji iemaksā, lai tos varētu identificēt, var uzskatīt kā maksu par iespēju saņemt kompensāciju direktīvas I pielikuma 14. punkta izpratnē?

Vai direktīvas I pielikuma 14. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai uzskatītu, ka pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēma ir maldinoša komercprakse, svarīgi ir vienīgi tas, ka jau reģistrētam patērētājam tiek izmaksāta kompensācija, kas izriet galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no produktu pārdošanas vai lietošanas, vai arī vienlīdz svarīgs ir arī apmērs, kādā šo kompensāciju, ko izmaksā shēmas dalībniekiem par citu patērētāju iekļaušanu shēmā, finansē no jauno dalībnieku iemaksām? Ja tā, vai kompensācijai, ko izmaksā pārdošanas veicināšanas piramīdveida shēmas jau reģistrētiem dalībniekiem, ir jābūt pilnībā vai lielā mērā finansētai no jaunu šai shēmai nesen pievienojušos dalībnieku iemaksām?

(1) OV L 149, 22. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/35

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 13. septembra rīkojumu lietā T-369/11 Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon AE/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības delegācija Turcijā, Central Finance & Contracts Unit (CFCU)2012. gada 16. novembrī iesniedza Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon AE

(Lieta C-520/12 P)

2013/C 26/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Diadikasia Symvouloi Epicheiriseon AE (pārstāvis — A. Krystallidis, Δικηγόρος)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības delegācija Turcijā, Central Finance & Contracts Unit (CFCU)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

—	atzīt tās prasību Vispārējā tiesā par pieņemamu;

—

izspriest lietu un atlīdzināt zaudējumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai nodarīti ar atbildētājas 2011. gada 5. aprīļa pretlikumīgo lēmumu, kuru pieņēmusi ES delegācija Turcijā un kuru apelācijas sūdzības iesniedzēja saņēmusi 2011. gada 6. aprīlī, un ar kuru tika atcelta līguma “Eiropas un Turcijas uzņēmējdarbības centru tīkla paplašināšana Sivas, Antakya, Batman un Van — EuropeAid/128621/D/SER/TR” piešķiršana konsorcijam DIADIKASIA BUSINESS CONSULTANTS S.A. (GR) — WYG INTERNATIONAL LTD (UK) — DELEEUW INTERNATIONAL LTD (TR) — CYBERPARK (TR) saistībā ar apgalvotajiem nepatiesiem paziņojumiem attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas horizontālajām interesēm šajā lietā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Sava pirmā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā — “LESD”) 263. pantu, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā uzskatīja, ka minētajā pantā ietvertais “iestādes” jēdziens attiecas tikai uz Eiropas Savienības iestādēm, bet nevis arī uz Eiropas Savienības darbiniekiem, jo arī tiem ir tāds pats pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas personām radušies to rīcības dēļ.

Otrā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu un nav ievērojusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECPAK) 6. pantu (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu) un 13. pantu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) kā Savienības tiesību pamatprincipus, jo tā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību noraidīja kā nepieņemamu, neatsaucoties uz tās apsvērumiem saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildi par nepieņemamību, kas attiecas uz atbilstošo judikatūru saistībā ar Savienības darbinieku radītajiem zaudējumiem (Tiesas 1969. gada 10. jūlija spriedums lietā 9/69 Sayag un Zurich, Recueil, 329. lpp.; 1971. gada 28. aprīļa spriedums lietā 4/96 Lütticke/Komisija, Recueil, 325. lpp., un 1981. gada 11. novembra spriedums lietā 60/81 IBM/Komisija, Recueil, 2639. lpp.) un LESD 263. panta interpretāciju saskaņā ar minēto judikatūru. Vispārējā tiesa neesot arī atbildējusi uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju, kas attiecas uz to, ka atbildētāja ir pieļāvusi smagu Savienības tiesību tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesību tikt uzklausītam pamatprincipus, kā arī Komisijas labas administratīvās prakses kodeksa 4. pantu.

Trešā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa pirmajā instancē esot kļūdaini atspoguļojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtos pierādījumus, kā arī tos sagrozījusi, nolemjot, ka “tikai CFCU bija līgumslēdzējas iestādes pilnvaras […], lai pieņemtu attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu […], un ka Komisijas kompetencē bija tikai pārbaudīt, vai ir ievēroti ES finansējuma piešķiršanas nosacījumi”, ņemot vērā dokumentus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija iesniegusi Vispārēja tiesā un kuri būtībā pierāda, ka CFCU darbojas Komisijas uzraudzībā un atbilstoši tās noteiktajiem ierobežojumiem. Līdz ar to secinājumi pārsūdzētājā rīkojumā ir kļūdaini un ar tiem esot sagrozīti Vispārējās tiesas rīcībā esošie pierādījumi.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/35

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-525/12)

2013/C 26/67

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve un G. Wilms)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, izslēdzot atsevišķus pakalpojumus no jēdziena “ūdens pakalpojumi” interpretācijas, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva) (1), un īpaši tās 2. panta 38. punktā un 9. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka ūdens pakalpojumi ietver virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu ieguvi, uzkrāšanu, uzglabāšanu, apstrādi un sadali arī elektroenerģijas ieguvei no ūdens enerģijas, kuģniecībai un aizsardzībai pret plūdiem. Turklāt ūdens pakalpojumos ietilpstot arī lietošana personīgām vajadzībām.

Atbildētājas izmantotais jēdziena “ūdens pakalpojumi” tvērums esot pretrunā Ūdens pamatdirektīvas 9. pantam. Tā no ūdens pakalpojumu tvēruma direktīvas izpratnē esot izslēgusi tādus ūdens pakalpojumus kā ūdens uzkrāšanu elektroenerģijas ieguves vajadzībām, kuģniecībai un aizsardzībai pret plūdiem. Šāda šaura interpretācija neesot atbilstoša Ūdens pamatdirektīvai, laupot lietderību 9. pantam un tādējādi apdraudot direktīvas mērķu īstenošanu.

Protams, dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvas 9. pantu no izmaksām izslēgt ūdens pakalpojumus. Tās var atsaukties uz izmaksu sociālām, ekoloģiskām un ekonomiskām sekām, kā arī ģeogrāfiskiem un klimatiskiem apstākļiem. Turklāt dalībvalsts atbilstoši Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 4. punktam var izlemt nepiemērot Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta 2. apakšpunkta noteikumus saistībā ar ūdens cenu politiku un ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanu. Tā priekšnosacījums ir, ka tai ir jābūt pastāvīgai praksei attiecīgajā dalībvalstī un netiek apdraudēti šīs direktīvas mērķi un to īstenošana.

Pilnīga ūdens pakalpojumu izslēgšana ievērojamā apmērā, kā to dara atbildētāja, tomēr acīmredzami pārsniedz minēto rīcības brīvību.

(1) OV L 327, 1. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/36

Prasība, kas celta 2012. gada 20. novembrī — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-527/12)

2013/C 26/68

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — T. Maxian Rusche un F. Erlbacher)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri paredzēti LESD 288. pantā, LESD 108. panta 2. punktā, ar efektivitātes principu, Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), 14. panta 3. punktā, kā arī Komisijas 2010. gada 14. decembra Lēmuma 2011/471/ES par valsts atbalstu C 38/05 (ex NN 52/04), ko Vācija piešķīra Biria grupai (2), 1., 2. un 3. pantā, jo tā nav veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tūlītēji un efektīvi izpildītu Komisijas lēmumu, atgūstot piešķirto atbalstu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri paredzēti LESD 288. pantā, LESD 108. panta 2. punktā, ar efektivitātes principu, Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 14. panta 3. punktā, kā arī Komisijas 2010. gada 14. decembra Lēmuma 2011/471/ES par valsts atbalstu C 38/05 (ex NN 52/04), ko Vācija piešķīra Biria grupai, 1., 2. un 3. pantā, jo tā nav veikusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tūlītēji un efektīvi izpildītu Komisijas lēmumu, atgūstot piešķirto atbalstu.

Komisija uzskata, ka atbildētājas izvēlētais veids, lai atgūtu atbalstu, proti, izmantot civiltiesiska rakstura tiesības un celt prasību par izpildi Vācijas civiltiesās, nav atbilstošs, lai Komisijas lēmums varētu tikt izpildīts tūlītēji un efektīvi. Pakārtoti, Komisija norāda, ka prasības celšanas brīdī atbildētāja Komisijas lēmuma izpildei nav izmantojusi aizmuguriski pieņemta sprieduma pagaidu raksturu.

(1) OV L 83, 1. lpp.

(2) OV L 195, 55. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/36

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 13. septembra spriedumu lietā T-404/10 National Lottery Commission/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 21. novembrī iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-530/12 P)

2013/C 26/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — P. Bullock un F. Mattina)

Otra lietas dalībniece: National Lottery Commission

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest National Lottery Commission (prasītāja tiesvedībā Vispārējā tiesā) atlīdzināt Biroja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Birojs izvirza trīs pamatus, proti, i) KPZR (1) 76. panta 1. punkta pārkāpumu, ii) ITSB tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu un iii) acīmredzamu nekonsekvenci un faktu sagrozīšanu pārsūdzētajā spriedumā.

Pirmais apelācijas sūdzības pamats ir iedalāms divās daļās. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi KPZR 76. panta 1. punktu, kā to kopsakarā ar KPZR 53. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas (2) 37. noteikumu Tiesa interpretējusi spriedumā lietā Elio Fiorucci, ciktāl Vispārējā tiesa esot pamatojusies uz valsts tiesību normām, proti, Itālijas Civilkodeksa 2704. pantu, uz kuru nebija atsaukušies lietas dalībnieki un kurš līdz ar to nebija strīda priekšmets procesā Apelāciju padomē. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi KPZR 76. panta 1. punktu, ciktāl tā esot pamatojusies uz valsts tiesu praksi, proti, iepriekš, pārsūdzētā sprieduma 32. punktā minēto Corte Suprema di Cassazione2007. gada 14. jūnija spriedumu Nr. 13912, uz kuru nebija atsaukušies lietas dalībnieki un kurš līdz ar to nebija strīda priekšmets procesā Apelāciju padomē.

Otrais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz ITSB tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu, ciktāl Birojam neesot bijusi dota iespēja sniegt savus apsvērumus par procesuālajiem un materiālajiem aspektiem saistībā ar Corte Suprema di Cassazione spriedumu. Nevarot izslēgt, ka, ja Birojam būtu dota šāda iespēja, Vispārējās tiesas argumenti un secinājumi būtu citādi.

Trešais apelācijas sūdzības pamats attiecas uz acīmredzamu nekonsekvenci un faktu sagrozīšanu Vispārējās tiesas argumentos un secinājumos. Birojs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi izpratusi un ir sagrozījusi Apelāciju padomes sniegto vērtējumu, kā arī National Lottery Commission izvirzītos argumentus, un ka tai ir bijis jāatzīst, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka National Lottery Commission nav sniegusi pierādījumus tam, ka pasta zīmoga datumam uz 1986. gada vienošanās nav izšķirošs raksturs, piemēroja pareizus tiesiskos kritērijus atbilstoši Itālijas tiesībām.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/37

Prasība, kas celta 2012. gada 23. novembrī — Eiropas Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-532/12)

2013/C 26/70

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, O. Beynet un A. Tokár)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (1), vai katrā ziņā nedarot Komisijai zināmus minētos noteikumus, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi minētās direktīvas 72. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu noteikt Luksemburgas Lielhercogistei kavējuma naudas samaksu EUR 8 320 dienā, skaitot no dienas, kad pasludināts spriedums šajā lietā;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2009/81/EK transponēšanas termiņš beidzās 2011. gada 21. augustā.

(1) OV L 216, 20.08.2009., 76. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/38

Prasība, kas celta 2012. gada 26. novembrī — Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-538/12)

2013/C 26/71

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Hetsch, A. Tokár un D. Kukovec)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Slovēnijas Republika, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK (1), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK (2) un 2004/18/EK (3), vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, ir pārkāpusi minētās direktīvas 72. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Slovēnijas Republikai saskaņā ar LESD 260. panta 3. punktu samaksāt naudas sodu EUR 7 038,72 apmērā par katru dienu, sākot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas;

—	piespriest Slovēnijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai beidzās 2011. gada 21. augustā.

(1) OV L 216, 76. lpp.

(2) OV L 134, 1. lpp.

(3) OV L 134, 114. lpp.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/38

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2012. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-158/09 Grieķija/Komisija 2012. gada 28. novembrī iesniedza Grieķijas Republika

(Lieta C-547/12 P)

2013/C 26/72

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Grieķijas Republika (pārstāvji — I. Chalkias un S. Papaïoannou)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka lietā Nr. 4 Magrizos II, EL./1995/107 Komisija pamatoti ir vainojusi Grieķijas iestādes par nolaidīgu rīcību saistībā ar attiecīgo naudas summu neatgūšanu;

—	apmierināt pirmo apelācijas sūdzības pamatu, ar kuru prasīts atcelt Komisijas lēmumu, jo šajā pašā lietā nebija izpildīti nosacījumi, lai piemērotu Regulas Nr. 1290/2005 32. pantu un lai Komisija varētu likt Grieķijas Republikai samaksāt naudas summu EUR 276 347,86 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt Grieķijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa, acīmredzami sagrozot lietas materiālos esošo pierādījumu saturu, lietā Nr. 4 Magrizos II, EL./1995/107 kļūdaini ir interpretējusi faktiskos apstākļus, kļūdaini secinot, ka šajā lietā bija izpildīti nosacījumi, lai piemērotu Regulas Nr. 1290/2005 32. pantu un lai Komisija varētu likt Grieķijas Republikai samaksāt naudas summu EUR 276 347,86 apmērā.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/39

Vispārējās tiesas 2012. gada 29. novembra spriedums — CB/Komisija

(Lieta T-491/07) (1)

(Konkurence - Uzņēmumu apvienības lēmums - Maksājuma karšu izdošanas tirgus Francijā - Lēmums, ar ko tiek konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Tarifu pasākumi, ko piemēro “jaunpienācējiem” - Iestāšanās tiesības un “pircēja funkcijas regulēšanas” un “pasīvo aktivizēšanas” mehānismi - Konkrētais tirgus - Aplūkojamo pasākumu priekšmets - Konkurences ierobežojums pēc priekšmeta - EKL 81. panta 3. punkts - Acīmredzamas kļūdas vērtējumā - Labas pārvaldības princips - Samērīgums - Tiesiskā noteiktība)

2013/C 26/73

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Groupement des cartes bancaires (CB) (Parīze, Francija) (pārstāvji — sākotnēji A. Georges, J. Ruiz Calzado un É. Barbier de La Serre, vēlāk J. Ruiz Calzado un F. Pradelles, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Arbault, O. Beynet un V. Bottka, vēlāk O. Beynet un V. Bottka un B. Mongin)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas atbalstam: BNP Paribas (Parīze, Francija) (pārstāvji — O. de Juvigny un D. Berg, advokāti), BPCE, agrāk — Caisse nationale des caisses d’épargne et de prévoyance (CNCEP) (Parīze) (pārstāvji — B. Bär-Bouyssière un A. de Beaugrenier, advokāti), un Société générale (Parīze) (pārstāvji — A. Barav un D. Reymond, advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 17. oktobra lēmumu C(2007) 5060, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru (COMP/D1/38606 — Groupement des Cartes Bancaires“CB”)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Groupement des cartes bancaires “CB” sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	BPCE, BNP Paribas un Société générale sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 64, 08.03.2008.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/39

Vispārējās tiesas 2012. gada 7. decembra spriedums — A. Loacker/ITSB — Editrice Quadratum (“QUADRATUM”)

(Lieta T-42/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “QUADRATUM” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “LOACKER QUADRATINI” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 40/94 73. pants (tagad — Regulas Nr. 207/2009 75. pants) - Regulas Nr. 40/94 74. pants (tagad — Regulas Nr. 207/2009 76. pants)

2013/C 26/74

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: A. Loacker SpA (Auna di Sotto, Itālija) (pārstāvji — V. Bilardo, C. Bacchini un M. Mazzitelli, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Sempio)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Editrice Quadratum SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — P. Pezzoi, P. Perani un G. Ghisletti, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 34/2008-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp A. Loacker SpA un Editrice Quadratum SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	A. Loacker SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 21.03.2009.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/40

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. decembra spriedums — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-167/10) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Lūgumi sniegt piedāvājumu - Piekļuves atteikums - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasības celšanas termiņš - Termiņa sākums - Pieņemamība - Izņēmums saistībā ar Eiropas Savienības ekonomiskās politikas aizsardzību - Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību - Izņēmums saistībā ar sabiedrisko interešu aizsardzību sabiedriskās drošības jomā - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 26/75

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Dermitzakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve un C. ten Dam)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2010. gada 27. janvāra Lēmumu atteikt piekļuvi lūgumiem sniegt piedāvājumu saistībā ar 3 A daļu konkursa procedūrā DIGIT/PO/2005/113 — ESP-DESIS (OV 2005/S 252-248566) un, otrkārt, atcelt 2010. gada 11. marta Lēmumu atteikt piekļuvi lūgumiem sniegt piedāvājumus saistībā ar visām citām minētā konkursa procedūras daļām, saistībā ar visām daļām konkursa procedūrā DI/0005 ESP (OV 2001/S 53-036539) un ADMIN/DI/2/PO/2003/192 ESP-DIMA (OV 2003/S 249-221337) un saistībā ar ietvarlīgumu BUDG/0101

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2010. gada 27. janvāra Lēmumu atteikt piekļuvi lūgumiem sniegt piedāvājumu saistībā ar 3 A daļu konkursa procedūrā DIGIT/PO/2005/113 — ESP-DESIS;

atcelt 2010. gada 11. marta Lēmumu atteikt piekļuvi lūgumiem sniegt piedāvājumus saistībā ar visām citām minētā konkursa procedūras daļām, saistībā ar visām daļām konkursa procedūrā DI/0005 ESP (JO 2001/S 53-036539) un ADMIN/DI/2/PO/2003/192 ESP-DIMA (JO 2003/S 249-221337) un saistībā ar ietvarlīgumu BUDG/0101;

3)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/40

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. decembra spriedums — Füller-Tomlinson/Parlaments

(Lieta T-390/10 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Sociālais nodrošinājums - Arodslimība - Invaliditātes uz arodslimību attiecināmās pakāpes noteikšana - Eiropas Skalas fiziskās un garīgās integritātes aizskārumu noteikšanai ārstniecības mērķiem piemērošana - Faktu sagrozīšana - Saprātīgs termiņš)

2013/C 26/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Paulette Füller-Tomlinson (Brisele, Beļģija) (pārstāve — L. Levi, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments (pārstāves — K. Zejdová un S. Seyr)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2010. gada 1. jūlija spriedumu lietā F-97/08 Füller-Tomlinson/Parlaments (Krājumā vēl nav publicēts), kurā lūgts šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Paulette Füller-Tomlinson sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Parlamentam.

(1) OV C 301, 06.11.2010.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/40

Vispārējās tiesas 2012. gada 29. novembra spriedums — Adamowski/ITSB — Fagumit (“FAGUMIT”)

(Apvienotās lietas T-537/10 un T-538/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdisku preču zīmju “Fagumit” un grafiskas preču zīmes “FAGUMIT” reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme “FAGUMIT” - Relatīvs spēkā neesamības pamats - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 3. punkts un 165. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 26/77

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ursula Adamowski (Hamburga, Vācija) (pārstāvis — D. von Schultz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o. (“Fagumit”) (Wolbrom, Polija) (pārstāvji — M. Krekora, T. Targosz un P. Podrecki, advokāti)

Priekšmets

Par divām prasībām attiecīgi par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 3. septembra lēmumiem lietās R 1002/2009-1 un R 1003/2009-1 attiecībā uz diviem spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o. un Ursula Adamowski

Rezolutīvā daļa:

1)	apvienot lietas T-537/10 un T-538/10 sprieduma taisīšanai;

2)	prasības noraidīt;

3)	Ursula Adamowski sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, modeļi un paraugi) (ITSB) un Fabryka Węży Gumowych i Tworzyw Sztucznych Fagumit sp. z o.o. tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 30, 29.01.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/41

Vispārējās tiesas 2012. gada 29. novembra spriedums — Thesing un Bloomberg Finance/ECB

(Lieta T-590/10) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Lēmums 2004/258/EK - Dokumenti, kuri skar kādas dalībvalsts valsts parādu un budžeta deficītu - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar Savienības vai kādas dalībvalsts ekonomisko politiku - Daļējs piekļuves atteikums)

2013/C 26/78

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gabi Thesing (Londona, Apvienotā Karaliste) un Bloomberg Finance LP (Wilmington, Delaware, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — M. Stephens, R. Lands, solicitors, un T. Pitt-Payne, QC)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji — sākotnēji A. Sáinz de Vieuña Barroso, M. López Torres un S. Lambrinoc, vēlāk M. López Torres un S. Lambrinoc)

Priekšmets

Prasība atcelt ECB valdes lēmumu, kurš G. Thesing k-dzei paziņots ar ECB prezidenta 2010. gada 21. oktobra vēstuli un ar kuru ir noraidīts G. Thesing k-dzes lūgums atļaut piekļuvi diviem dokumentiem saistībā ar Grieķijas Republikas valsts parādu un budžeta deficītu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt prasību;

2)	G. Thesing k-dze un Bloomberg Finance LP papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 72, 05.03.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/41

Vispārējās tiesas 2012. gada 11. decembra spriedums — Sina Bank/Padome

(Lieta T-15/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānu pieņemtie ierobežojošie pasākumi, lai kavētu kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 26/79

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sina Bank (Teherāna, Irāna) (pārstāvji — B. Mettetal un C. Wucher-North, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un G. Marhic)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un M. Konstantinidis)

Priekšmets

No vienas puses, prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), VIII pielikumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, Padomes 2010. gada 28. oktobra vēstuli “ar lēmumu” par prasītāju un, no otras puses, prasība atzīt, ka prasītājai nav piemērojams, pirmkārt, Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), II pielikums — Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413 (OV L 281, 81. lpp.), redakcijā —, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, otrkārt, Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkts un, treškārt, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, II pielikumu — Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmuma 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413, redakcijā — un Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, VIII pielikumu, ciktāl tie attiecas uz Sina Bank;

2)	Lēmuma 2010/413 II pielikuma, Lēmuma 2010/644 redakcijā, radītās sekas attiecībā uz Sina Bank tiek saglabātas, līdz stājas spēkā Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikuma atcelšana;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Padome atlīdzina divas trešdaļas Sina Bank tiesāšanās izdevumu un sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu;

5)	Sina Bank sedz vienu trešdaļu savu un atlīdzina vienu trešdaļu Padomes tiesāšanās izdevumu;

6)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 72, 05.03.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/42

Vispārējās tiesas 2012. gada 5. decembra spriedums — Consorzio vino Chianti Classico/ITSB — FFR (“F.F.R.”)

(Lieta T-143/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “F.F.R.” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “CHIANTI CLASSICO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)

2013/C 26/80

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Consorzio vino Chianti Classico (Radda in Chianti, Itālija) (pārstāvji — S. Corona, G. Ciccone un A. Loffredo, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji V. Melgar un G. Mannucci, vēlāk V. Melgar un D. Walicka)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Fédération française de rugby (FFR) (Marcoussis, Francija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 43/2010-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Consorzio vino Chianti Classico un Fédération française de rugby (FFR)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 43/2010-4 daļā, kurā Apelāciju padome ir noraidījusi iebildumus, ciktāl tie ir pamatoti ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 8. panta 5. punktu;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Consorzio vino Chianti Classico un ITSB katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 152, 21.5.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/42

Vispārējās tiesas 2012. gada 29. novembra spriedums — Hopf/ITSB (“Clampflex”)

(Lieta T-171/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Clampflex” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas Nr. 207/2009 75. pants)

2013/C 26/81

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Hans-Jürgen Hopf (Zirndorf, Vācija) (pārstāvis — V. Mensing, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — K. Klüpfel)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 19. janvāra lēmumu lietā R 1514/2010-4 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Clampflex” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 19. janvāra lēmumu lietā R 1514/2010-4 daļā, kas attiecas uz precēm “šļirces”;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Hans-Jürgen Hopf k-gs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi ITSB tiesāšanās izdevumu. ITSB sedz pusi savu tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 145, 14.5.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/43

Vispārējās tiesas 2012. gada 5. decembra spriedums — Qualitest/Padome

(Lieta T-421/11) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

2013/C 26/82

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Qualitest FZE (Dubaja, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji — L. Catrain González, advokāts, E. Wright un H. Zhu, barristers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — G. Marhic un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un T. Scharf)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 65. lpp.), Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 26. lpp), un Padomes 2011. gada 23. maija Regulu Nr. 267/2011, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (ES) Nr. 961/2010 (OV L 88, 1. lpp)

Rezolutīvā daļa:

atcelt tiktāl, ciktāl attiecas uz Qualitest FZE:

—	Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu;

—	Padomes 2011. gada 23. maija Regulu Nr. 267/2011, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (ES) Nr. 961/2010;

2)	Lēmuma 2011/299 sekas tiek paturētas spēkā saistībā ar Qualitest līdz stājas spēkā Īstenošanas regulas Nr. 503/2011 un Regulas Nr. 267/2012 atcelšana;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Qualitest tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 282, 24.09.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/43

Vispārējās tiesas 2012. gada 6. decembra spriedums — Strobl/Komisija

(Lieta T-630/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Atklāts konkurss - Kandidāti, kuri piemēroto kandidātu sarakstā ir iekļauti pirms jauno Civildienesta noteikumu stāšanās spēkā - Paziņojums par vakanci - Iecelšana amatā - Klasificēšana pakāpē, piemērojot mazāk labvēlīgas jaunās normas - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. pants - Kļūda tiesību piemērošanā - Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 26/83

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Peter Strobl (Besozzo, Itālija) (pārstāvis — H.-J. Rüber, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall, kam palīdz B. Wägenbaur, advokāts) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J. Herrmann un A. Jensen)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 29. septembra spriedumu lietā F-56/05 Strobl/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot šo spriedumu atcelt

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Peter Strobl sedz pats savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 49, 18.02.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/44

Vispārējās tiesas 2012. gada 11. decembra spriedums — Fomanu/ITSB (“Qualität hat Zukunft”)

(Lieta T-22/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Qualität hat Zukunft” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 26/84

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fomanu AG (Neustadt an der Waldnaab, Vācija) (pārstāvis — T. Raible, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — K. Klüpfel)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 27. oktobra lēmumu lietā R 1518/2011-1 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Qualität hat Zukunft” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Fomanu AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 17.03.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/44

Vispārējās tiesas 2012. gada 28. novembra spriedums — Bauer/ITSB — BenQ Materials (“Daxon”)

(Lieta T-29/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Daxon” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “DALTON” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 26/85

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Erika Bauer (Schaufling, Vācija) (pārstāvis — A. Merz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — K. Klüpfel)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: BenQ Materials Corp. (Gueishan Taoyuan, Taivāna)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 9. novembra lēmumu lietā R 2191/2010-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Erika Bauer k-dzi un BenQ Materials Corp.

Rezolutīvā daļa:

1)	atļaut Alva Management GmbH aizstāt Erika Bauer k-dzi kā prasītāju;

2)	prasību noraidīt;

3)	Alva Management atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 17.3.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/44

Vispārējās tiesas 2012. gada 27. novembra rīkojums — Steinberg/Komisija

(Lieta T-17/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti saistībā ar finansēšanas lēmumiem par dotācijām Izraēlas un Palestīnas nevalstiskajām organizācijām pēdējo trīs gadu laikā saskaņā ar “Partnerības mieram” programmu un “Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu” - Daļējas piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību sabiedriskās drošības jomā - Pienākums norādīt pamatojumu - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)

2013/C 26/86

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gerald Steinberg (Jeruzaleme, Izraēla) (pārstāvis — T. Asserson, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Tufvesson un C. ten Dam)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 1999. gada 15. maija Lēmumu SG.E.3/MV/psi D(2009) 3914, ar kuru tiek daļēji noraidīts prasītāja lūgums sniegt pilnu piekļuvi noteiktiem dokumentiem, kas attiecas uz finansējumu Izraēlas un Palestīnas nevalstiskajām organizācijām saskaņā ar programmu “Partnerība miera” un “Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu”

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami juridiski nepamatotu;

2)	Gerald Steinberg sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/45

Vispārējās tiesas 2012. gada 23. novembra rīkojums — Crocs/ITSB — Holey Soles Holdings un PHI (apava attēlojums)

(Lieta T-302/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 26/87

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crocs, Inc. (Niwot, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — I.R. Craig, solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Hanne)

Pārējās procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieces: Holey Soles Holdings Ltd (Vancouver, Kanāda) un Partenaire Hospitalier International (La Haie Foissière, Francija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju trešās padomes 2010. gada 26. marta lēmumu lietā R 9/2008-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Holey Shoes Holdings Ltd un Partenaire Hospitalier International un Crocs, Inc

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina atbildētājam radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 260, 25.9.2010.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/45

Vispārējās tiesas 2012. gada 27. novembra rīkojums — ADEDY u.c./Padome

(Lieta T-541/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Lēmumi, kas adresēti dalībvalstij, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

2013/C 26/88

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY) (Atēnas, Grieķija) Spyridon Papaspyros (Aēnas); un I1ias I1iopoulos (Atēnas) (pārstāvji — M.-M. Tsipra, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — T. Middleton, A. de Gregorio Merino, un E. Chatziioakeimidou)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Smulders, J.-P. Keppenne un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2010. gada 10. maija Lēmumu Nr. 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (OV L 145, 6. lpp.; labojumi- OV 2011, L 209, 63. lpp.), un, otrkārt, Padomes 2010. gada 7. septembra Lēmumu Nr. 2010/486/ES, ar ko groza Lēmumu Nr. 2010/320 (OV L 241, 12. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY), Spyridon Papaspyros un Ilias Iliopoulos sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 30, 29.01.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/45

Vispārējās tiesas 2012. gada 27. novembra rīkojums — ADEDY u.c./Padome

(Lieta T-215/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dalībvalstij adresēts lēmums, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu - Tiešas ietekmes neesamība - Nepieņemamība)

2013/C 26/89

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY) (Atēnas, Grieķija), Spyridon Papaspyros (Atēnas) un Ilias Iliopoulos (Atēnas) (pārstāvis — M. Tsipra, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — G. Maganza, M. Vitsentzatos un A. de Gregorio Merino)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Smulders, J.P. Keppenne un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2010. gada 20. decembra Lēmumu 2011/57/ES, ar ko groza Lēmumu 2010/320/ES, kas adresēts Grieķijai, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu (OV L 26, 15. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Anotati Dioikisi Enoseon Dimosion Ypallilon (ADEDY), Spyridon Papaspyros un Ilias Iliopoulos sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 186, 25.06.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/46

Vispārējās tiesas 2012. gada 13. novembra rīkojums — ClientEarth u.c./Komisija

(Lieta T-278/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Termiņš prasības celšanai - Nokavējums - Acīmredzama nepieņemamība)

2013/C 26/90

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: ClientEarth u.c. (Londona, Apvienotā Karaliste), Friends of the Earth Europe (Amsterdama, Nīderlande), Stichting FERN (Leiden, Nīderlande) un Stichting Corporate Europe Observatory (Amsterdama) (pārstāvis — P. Kirch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un C. ten Dam)

Priekšmets

Prasība atcelt netiešu Komisijas lēmumu, kurš esot formulēts 2011. gada 22. aprīlī un ar kuru ir atteikta piekļuve konkrētiem dokumentiem attiecībā uz brīvprātīgajām sertifikācijas shēmām, kuras Komisijai būtu jāatzīst saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 16. lpp.) 18. pantu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas ClientEarth, Friends of the Earth Europe, Stichting FERN un Corporate Europe Observatory tiesāšanās izdevumu, kuras vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu sedz pašas.

(1) OV C 219, 23.07.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/46

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. oktobra rīkojums — Ellinika Nafpigeia un Horn/Komisija

(Lieta T-466/11) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Kuģu būve - Grieķijas iestāžu piešķirts atbalsts kuģu būvētavai - Komisijas lēmuma, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība un uzdots to atgūt, izpildes pasākumi - Nepieņemamība)

2013/C 26/91

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ellinika Nafpigeia AE (Skaramagka, Grieķija) un 2. Hoern Beteiligungs GmbH (Ķīle, Vācija) (pārstāvji — K Chrysogonos un A. Mitsis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 1. decembra dokumentu C(2010) 8274, galīgā redakcija, par “valsts atbalstu CR 16/2004 — negatīvā lēmuma izpilde un sabiedrībai [Ellinika Nafpigeia AE] piešķirtā valsts atbalsta atgūšana — Grieķijas atsaukšanās uz LESD 346. panta 1. punkta b) apakšpunktu un procedūra saskaņā ar LESD 348. panta 1. punktu”, ko papildina dokumenti un cita lietas materiālos ietvertā informācija, par kuriem prasītāji daļēji uzzināja 2011. gada jūnijā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Nafpigikes kai viomichanikes epicheiriseis Elefsinas pieteikums par iestāšanos lietā nav jāizskata;

3)	Ellinika Nafpigeia AE un 2. Hoern Beteiligungs GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

4)	Nafpigikes kai viomichanikes epicheiriseis Elefsinas, persona, kas lūgusi atļauju iestāties lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/47

Vispārējās tiesas 2012. gada 20. novembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-491/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Daļējas pastāvīgas invaliditātes atzīšanas procedūras ilgums - Prasītājam iespējami nodarīts kaitējums - Izdevumu, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, atlīdzināšana - Pirmajā instancē celtās prasības kā acīmredzami juridiski nepamatotas noraidīšana - Civildienesta tiesas Reglamenta 94. panta a) punkts)

2013/C 26/92

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Del Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2011. gada 30. jūnija rīkojumu lietā F-14/10 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/47

Vispārējās tiesas 2012. gada 26. novembra rīkojums — MIP Metro/ITSB — Real Seguros (“real,- QUALITY”)

(Lieta T-548/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Agrāku valsts preču zīmju atcelšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 26/93

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Real Seguros, SA (Porto, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 17. augusta lēmumu lietā R 114/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Real Seguros, SA un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 6, 7.1.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/47

Vispārējās tiesas 2012. gada 26. novembra rīkojums — MIP Metro/ITSB — Real Seguros (“real,- BIO”)

(Lieta T-549/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Agrāku valsts preču zīmju atcelšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 26/94

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Real Seguros, SA (Porto, Portugāle)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 17. augusta lēmumu lietā R 115/2011-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Real Seguros, SA un MIP Metro Group Intellectual Property GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

(1) OV C 6, 7.1.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/48

Vispārējās tiesas 2012. gada 8. novembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-616/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pirmajā instancē celtās prasības kā acīmredzami juridiski nepamatotas noraidīšana - Kaitējums, kuru, iespējams, ir cietis prasītājs - Izdevumu, no kuriem ir bijis iespējams izvairīties, atlīdzināšana - Civildienesta tiesas Reglamenta 94. panta a) punkts)

2013/C 26/95

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 8. septembra rīkojumu lietā F-69/10 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) nolūkā atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 25, 28.01.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/48

Vispārējās tiesas 2012. gada 27. novembra rīkojums — H-Holding/Parlaments

(Lieta T-672/11) (1)

(Prasība sakarā ar bezdarbību - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota)

2013/C 26/96

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: H-Holding AG (Cham, Šveice) (pārstāvis — R. Závodný, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — U. Rösslein un P. Schonard)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atzīt, ka Parlaments nelikumīgi ir atturējies sākt procedūru sakarā ar bezdarbību pret Čehijas Republiku un lūgt OLAF sākt izmeklēšanu saistībā ar Čehijas Republikas politisko partiju, un, otrkārt, prasība atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai radies šīs apgalvotās Parlamenta bezdarbības dēļ

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	H-Holding AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 235, 04.08.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/48

Vispārējās tiesas 2012. gada 20. novembra rīkojums — Shahid Beheshti University/Padome

(Lieta T-120/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasības celšanas termiņš - Nokavējums - Nepieņemamība)

2013/C 26/97

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Shahid Beheshti University (Teherāna, Irāna) (pārstāvis — J.-M. Thouvenin, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — R. Liudvinaviciute-Cordeiro un A. Varnav)

Priekšmets

Daļēji atcelt Padomes 2011. gada 23. maija Lēmumu 2011/299/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 65. lpp.); Padomes 2011. gada 23. maija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 136, 26. lpp.); Padomes 2011. gada 1. decembra Lēmumu 2011/783/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 71. lpp.), un Padomes 2011. gada 1. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1245/2011, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 319, 11. lpp.), kā arī lēmumu, kas ir ietverts Padomes 2011. gada 5. decembra vēstulē, tiktāl, ciktāl prasītājas nosaukums tika iekļauts un paturēts to personu un vienību sarakstā, kurām piemēro šos ierobežojošos pasākumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Shahid Beheshti University sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 165, 09.06.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/49

Vispārējās tiesas 2012. gada 20. novembra rīkojums — Geipel/ITSB — Reeh (“BEST BODY NUTRITION”)

(Lieta T-138/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumi - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 26/98

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Yves Geipel (Auerbach, Vācija) (pārstāvis — J. Sachs, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — G. Marten un R. Pethke)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Jörg Reeh (Buxtehude, Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 2433/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Jörg Reeh un Yves Geipel

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina atbildētājam radušos tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 157, 02.06.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/49

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 29. novembra rīkojums — Alstom/Komisija

(Lieta T-164/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Komisijas lēmums nosūtīt dokumentus valsts tiesai - Konfidencialitāte - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Fumus boni juris - Steidzamība - Interešu izsvēršana)

2013/C 26/99

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alstom (Levallois Perret, Francija) (pārstāvji — J. Derenne, avocat, N. Heaton, P. Chaplin un M. Farley, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Antoniadis, N. Khan un P. Van Nuffel)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: National Grid Electricity Transmission plc (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — C. Bryant un E. Coulson, solicitors, J. Turner un D. Beard, QC)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2012. gada 26. janvāra lēmumu, kurš izklāstīts Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vēstulēs D/2012/006840 un D/2012/006863, par atsevišķu dokumentu nosūtīšanu High Court of England and Wales [Augstākajai tiesai (Anglija un Velsa)], lai tie tiktu izmantoti par pierādījumiem pret prasītāju celtā prasībā, un prasība izdot rīkojumu par konfidencialitātes ievērošanu pagaidu noregulējuma tiesvedībā attiecībā uz dienesta noslēpumiem, kas ietverti prasītājas 2006. gada 30. jūnija atbildē uz paziņojumu par iebildumiem lietā COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas

Rezolutīvā daļa:

apturēt Komisijas 2012. gada 26. janvāra lēmuma izpildi tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Alstom 2006. gada 30. jūnija atbildes uz paziņojumu par iebildumiem lietā COMP/F/38.899 — Gāzes izolācijas slēgiekārtas konfidenciālās versijas nosūtīšanu High Court of Justice (England & Wales) [Augstākā tiesa (Anglija un Velsa)];

2)	pārējā daļā pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/49

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 16. novembra rīkojums — Evonik Degussa/Komisija

(Lieta T-341/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Tāda lēmuma publicēšana, ar kuru Komisija konstatē noteikumu, kuros paredzēts aizliegto vienošanos aizliegums, pārkāpumu - Lūguma par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz Komisijai, piemērojot tās paziņojumu par sadarbību, sniegto informāciju noraidījums - Interešu izsvēršana - Steidzamība - Fumus boni juris)

2013/C 26/100

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Degussa GmbH (Essen, Vācija) (pārstāvji — C. Steinle, M. Holm-Hadulla un C. von Köckritz, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito, M. Kellerbauer un G. Meessen)

Priekšmets

Prasība apturēt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmuma C(2012) 3534, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas ietverta 2006. gada 3. maija Lēmumā C(2006) 1766, galīgā redakcija (lieta COMP/F/38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts), izpildi un prasība noteikt pagaidu pasākumus, lai liktu saglabāt konfidencialitāti, kas piešķirta dažiem datiem, kuri attiecas uz prasītāju saistībā ar Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmuma 2006/903/EK attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/F/C.38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts) (OV L 353, 54. lpp.) detalizētākas redakcijas publicēšanu

Rezolutīvā daļa:

apturēt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmuma C(2012) 3534, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Evonik Degussa GmbH saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (Lieta COMP/38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts), 8. pantu lūgums par konfidencialitātes ievērošanu, izpildi;

Komisijai ir aizliegts publicēt savā tīmekļa vietnē vai jebkurā citā vietā vai darīt pieejamu trešajām personām 2006. gada 3. maija Lēmuma 2006/903/EK attiecībā uz procesu saskaņā ar EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB, EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation, FMC Foret S.A., Kemira OYJ, Air Liquide SA, Chemoxal SA, Snia SpA, Caffaro Srl, Solvay SA/NV, Solvay Solexis SpA, Total SA, Elf Aquitaine SA un Arkema SA (lieta COMP/F/C.38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts) redakciju, kura attiecībā uz prasītāju ir detalizētāka par to, kura 2007. gada septembrī tika publicēta tās Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/50

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra rīkojums — Grupo T Diffusión/ITSB — ABR Producción Contemporánea (“Lampe”)

(Lieta T-343/12) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 26/101

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo T Diffusión, SA (Barselona, Spānija) (pārstāvis — A. Lasala Grimalt, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: ABR Producción Contemporánea, SL (Barselona, Spānija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju trešās padomes 2012. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 1622/2010-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp ABR Producción Contemporánea, SL un Grupo T Diffusión, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 287, 22.09.2012.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/50

Prasība, kas celta 2012. gada 12. oktobrī — Zoo Sport/ITSB — K-2 (“ZOOSPORT”)

(Lieta T-453/12)

2013/C 26/102

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zoo Sport Ltd (Leeds, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — I. Rungg, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: K-2 Corp. (Seattle, Amerikas Savienotās Valstis)

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 9. augusta lēmumu lietā R 1119/2011-4, iebildumus noraidot pilnībā, un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ZOOSPORT” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18., 25. un 35. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8909251

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “ZOOT” reģistrācija Nr. 5233119 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē; Kopienas grafiskas preču zīmes melnā un baltā krāsā “SPORTS ZOOT SPORTS” reģistrācija Nr. 4719316 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 35., 36. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz daļu no apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem

Apelāciju padomes lēmums: daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/51

Prasība, kas celta 2012. gada 22. oktobrī — Sothys Auriac/ITSB — Grand Hotel Primavera (“BEAUTY GARDEN”)

(Lieta T-470/12)

2013/C 26/103

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sothys Auriac (Auriac, Francija) (pārstāvis — A. Berthet, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Grand Hotel Primavera SA (Borgo Maggiore, Sanmarīno)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 12. jūlija lēmumu lietā R 1419/2011-1;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: vārdiska preču zīme “BEAUTY GARDEN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5., 29., 30. un 32. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 3 456 134

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Grand Hotel Primavera SA

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “BEAUTY GARDEN”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: prasību daļēji noraidīt un Anulēšanas nodaļas lēmumu daļēji atcelt un grozīt

—

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta un 75. panta pārkāpums;

—	vispārējā principa par ITSB lēmumu pamatojumu un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/51

Prasība, kas celta 2012. gada 1. novembrī — Aer Lingus/Komisija

(Lieta T-473/12)

2013/C 26/104

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aer Lingus Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji — K. Bacon, D. Scannell, Barristers, un A. Burnside, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt (vai, pakārtoti, daļēji atcelt) Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu valsts atbalsta lietā SA.29064 (2011/C) (ex 2011/NN) — Īrijā piemērotā diferencētā aviopārvadājumu nodokļa likme, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstrīdētajā lēmumā secinot, ka samazinātā nodokļa likme ir nelikumīgs valsts atbalsts. It īpaši Komisija esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot augstāko nodokļa likmi par “normālo” nodokļa likmi, lai noteiktu, vai samazinātā nodokļa likme bija selektīva priekšrocība. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar tiešās iedarbības Eiropas Savienības tiesību noteikumiem augstākā nodokļa likme nebija spēkā, to šajā ziņā nevarēja ņemt vērā kā “normālo” atsauces likmi. Šo pašu iemeslu dēļ Komisija kļūdījās, secinot, ka aviosabiedrības, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, iegūst priekšrocību, kas atbilst EUR 8 par katru pasažieri.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka pat tādā gadījumā, ja Komisija samazināto nodokļa likmi varētu pamatoti atzīt par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ar rīkojumu atgūt valsts atbalstu no aviosabiedrībām, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, tādos apstākļos, kuros vienlaicīgi ir jāatmaksā arī augstākā nodokļa likme, tiekot pārkāpti tiesiskās noteiktības, efektivitātes un labas pārvaldības principi. Līdz ar to ar strīdīgo lēmumu, ar kuru uzdots atgūt valsts atbalstu, esot pārkāpts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 14. pants.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un faktos, atzīstot aviosabiedrības, kurām piemēro samazināto nodokļa likmi, par apgalvotā atbalsta saņēmējām EUR 8 apmērā par katru pasažieri, un, pamatojoties uz to, uzdodot atbalstu atgūt, lai gan Komisija tika atzinusi, ka šo nodokļa slogu, iespējams, uzņēmās pasažieri, kuri līdz ar to bija pirmie ieguvēji no samazinātās likmes.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, ņemot vērā to, ka nav iespējams a posteriori atgūt EUR 8 no pasažieriem, kuri ir guvuši labumu no samazinātās nodokļa likmes, atgūšanas rīkojums šādos apstākļos darbojoties kā papildu nodoklis attiecīgajām aviosabiedrībām, un līdz ar to tas drīzāk līdzinās šo aviosabiedrību pretlikumīgai sodīšanai nevis tās situācijas atjaunošanai, kas pastāvēja pirms apgalvotā atbalsta piešķiršanas. Tas ir nesamērīgi un ir vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, un līdz ar to vēl viens Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta pārkāpums.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja vispār nav pamatojusi vai arī ir nepietiekami pamatojusi rīkojumu atgūt atbalstu, kā arī to, ka atbalsta apmērs tika noteikts EUR 8 apmērā par pasažieri.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/52

Prasība, kas celta 2012. gada 5. novembrī — Coca-Cola/ITSB — Mitico (“Master”)

(Lieta T-480/12)

2013/C 26/105

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Coca-Cola Company (Atlanta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — S. Malynicz, Barrister, D. Stone un L. Ritchie, Solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Modern Industrial & Trading Investment Co. Ltd (Mitico) (Damascus, Sīrija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 29. augusta lēmumu lietā R 2156/2011-2 un

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei segt savus izdevumus pašiem un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Master” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30. un 32. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9091612

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiskas preču zīmes “Coca-Cola” reģistrācija Nr. 8792475; Kopienas grafiskas preču zīmes “Coca-Cola” reģistrācija Nr. 3021086; Kopienas grafiskas preču zīmes “Coca-Cola” reģistrācija Nr. 2117828; Kopienas grafiskas preču zīmes “Coca-Cola” reģistrācija Nr. 2107118; Apvienotās Karalistes grafiskas preču zīmes “C” reģistrācija Nr. 2428468

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt iebildumus pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/53

Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — Internationaler Hilfsfonds/Komisija

(Lieta T-482/12)

2013/C 26/106

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Internationaler Hilfsfonds eV (Rosbach, Vācija) (pārstāvis –H. H. Heyland, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atbildētājas netiešo lēmumu, ar ko tā noraidījusi prasītāja 2012. gada 4. oktobra atkārtoto pieteikumu;

—	pakārtoti, daļēji atcelt atbildētājas 2012. gada 28. augusta lēmumu Vispārējās tiesas 2012. gada 22. maija spriedumā lietā T-300/10 noteikto prasību neievērošanas dēļ;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs būtībā norāda, ka Komisija savā lēmumā daļēji nav ņēmusi vērā Vispārējās tiesas 2012. gada 22. maija spriedumā lietā T-300/10 Internationaler Hilfsfonds/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) ietvertās norādes.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/53

Prasība, kas celta 2012. gada 5. novembrī — Nestlé Unternehmungen Deutschland/ITSB — Lotte (“LOTTE”)

(Lieta T-483/12)

2013/C 26/107

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nestlé Unternehmungen Deutschland GmbH (Frankfurt am Main, Vācija) (pārstāvis — A. Jaeger-Lenz, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Lotte Co. Ltd (Tokio, Japāna)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 3. septembra lēmumu lietā R 2103/2010-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Lotte Co. Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “LOTTE”, kā arī mazu koalas lāci rokās turoša koalas lāča uz koka attēlu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6 158 463

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “KOALA BÄREN” un “KOALA”, kā arī mazu koalas lāci rokās turoša koalas lāča uz koka attēlu, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt un Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta, Regulas Nr. 2868/93 22. noteikuma 2. punkta un Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/53

Prasība, kas celta 2012. gada 6. novembrī — CeWe Color/ITSB (“SMILECARD”)

(Lieta T-484/12)

2013/C 26/108

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CeWe Color AG & Co. OHG (Oldenburg, Vācija) (pārstāvis — U. Sander, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 3. septembra lēmumu lietā R 2279/2011-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SMILECARD” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16. un 40. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 861 691

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/54

Prasība, kas celta 2012. gada 9. novembrī — Grupo Bimbo/ITSB (“SANISSIMO”)

(Lieta T-485/12)

2013/C 26/109

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grupo Bimbo, SAB de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis — N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu, pieņemot tās prasības pieteikumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem, atzīt, ka prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 29. augusta lēmumu lietā R 1218/2011-2 ir iesniegta savlaicīgi un atbilstoši formas prasībām, un procesā iznākumā taisīt spriedumu, ar kuru minētais lēmums tiek atcelts un ITSB tiek skaidri piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tādējādi atļaujot kā pamatotu Kopienas preču zīmes “SANISSIMO” reģistrāciju ar Nr. 9 274 119.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SANISSIMO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9 274 119

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/54

Prasība, kas celta 2012. gada 9. novembrī — Eckes-Granini/ITSB — Panini (“PANINI”)

(Lieta T-487/12)

2013/C 26/110

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eckes-Granini Group GmbH (Nieder-Olm, Vācija) (pārstāvis — W. Berlit, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Panini SpA (Modena, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 2393/2011-2 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “PANINI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8721987

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiskas preču zīmes “GRANINI” reģistrācija Nr. 121780 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 32. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “GRANINI” reģistrācija Nr. 30315871 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/55

Prasība, kas celta 2012. gada 8. novembrī — Planet/Komisija

(Lieta T-489/12)

2013/C 26/111

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Planet AE Anonimi Etairia parochis symvouleftikon ypiresion (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus) (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — V. Christianos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Eiropas Komisija, nepieļaujot personāla izmaksas prasītājas augsta līmeņa darbiniekiem, ir pārkāpusi ONTOGOV, FIT un RACWeb līgumus un ka līdz ar to Komisijai norādītās personāla izmaksas saistībā ar iepriekš minētajiem līgumiem par prasītājas augsta līmeņa darbiniekiem EUR 547 653,42 apmērā ir pieļaujamie izdevumi un prasītājai tie nav jāatmaksā Komisijai, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz Komisijas atbildību saskaņā ar šādiem līgumiem: a) Nr. 507237 projekta “Ontology enabled E-Gov Service Configuration (ONTOGOV)” izpildei; b) Nr. 027090 projekta “Fostering self-adaptive e-government service improvement using semantic technologies (FIT)” izpildei un c) Nr. 045101 projekta “Risk Assessment for Customs in Western Balkans (RACWeb)” izpildei atbilstoši LESD 272. pantam un 340. panta pirmajai daļai. Konkrētāk, prasītāja apgalvo, ka, lai gan tā pilnībā, pareizi un samērā veiksmīgi izpildīja savus līgumā noteiktos pienākumus, Komisija, pārkāpjot iepriekš minētos līgumus un tiesību normas, kuras reglamentē audita procedūras, noraidīja prasītājas personāla izmaksas saistībā ar tās trīs augsta līmeņa darbiniekiem.

Prasītāja savas prasības atbalstam īpaši norāda divus pamatus:

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka tā nekādā veidā nav pārkāpusi savus līgumā noteiktos pienākumus saistībā ar personāla izmaksām, jo a) personāla izmaksas par prasītājas trim augsta līmeņa darbiniekiem atbilst visiem pieļaujamības nosacījumiem atbilstoši minēto līgumu punktiem, un b) līgumos nekādā veidā nav aizliegts finansētajos projektos piedalīties augsta līmeņa darbiniekiem.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija audita procedūras laikā ir pārkāpusi savus līgumā noteiktos pienākumus, jo a) Komisijas audits tika veikts, pārkāpjot Grieķijas un starptautiskos audita standartus, b) Komisijas pieprasījums iesniegt dokumentus, kurus Planet nebija pienākuma saglabāt, ir pretrunā minētajiem līgumiem un tas ir mēģinājums a posteriori vienpusēji grozīt Planet līgumā noteiktos pienākumus, un c) šī audita noslēgumā izdarītie secinājumi neatbilst iepriekšējā Komisijas veiktā Planet audita secinājumiem.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/55

Prasība, kas celta 2012. gada 6. novembrī — Mondadori Editore/ITSB — Grazia Equity (“GRAZIA”)

(Lieta T-490/12)

2013/C 26/112

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arnoldo Mondadori Editore SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji — G. Dragotti un R. Valenti, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Grazia Equity GmbH (Stuttgart, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1958/2010-4 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GRAZIA” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 36. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6840466

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas grafiskas preču zīmes “GRAZIA” reģistrācija Nr. 906507 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 9., 16., 18., 25. un 38. klasē; Kopienas grafiskas preču zīmes “GRAZIA” reģistrācija Nr. 1714146 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 9., 16., 18. un 38. klasē; Itālijas vārdiskas preču zīmes “GRAZIA” reģistrācija Nr. 1049965 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16. klasē; Itālijas iepriekš minēto preču zīmju reģistrācija Nr. 1050165 un starptautiskā iepriekš minēto preču zīmju reģistrācija Nr. 276829, Nr. 276833 un Nr. 817006 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16. un 38. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/56

Prasība, kas celta 2012. gada 14. novembrī — Sanofi/ITSB — GP Pharm (“GEPRAL”)

(Lieta T-493/12)

2013/C 26/113

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sanofi (Parīze, Francija) (pārstāvis — C. Hertz-Eichenrode, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: GP Pharm, SA (Sant Quinti de Mediona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 5. septembra lēmumu lietā R 201/2012-2 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “GEPRAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — starptautiska reģistrācija Nr. 1010832, kas attiecināta uz Eiropas Savienību

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiskas preču zīmes “DELPRAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē, starptautiska reģistrācija Nr. 418607, kas ir spēkā Austrijā

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un atļaut starptautisku reģistrāciju pilnā apjomā

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/56

Prasība, kas celta 2012. gada 14. novembrī — Biscuits Poult/ITSB — Banketbakkerij Merba (Cepumi)

(Lieta T-494/12)

2013/C 26/114

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Biscuits Poult (Montauban, Francija) (pārstāvis — C. Chapoullié, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Banketbakkerij Merba BV (Oosterhout, Nīderlande)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt vai vismaz grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2012. gada 2. augusta lēmumu lietā R 914/2011-3;

—	apstiprināt Anulēšanas nodaļas lēmumu, ar kuru atzīta dizainparauga Nr. 001114292-0001 spēkā esamība;

—	noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu Nr. ICD 000007120 un

—	piespriest sabiedrībai Banketbakkerij Merba BV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: Cepumu ar pildījumu dizainparaugs attiecībā uz cepumiem, kas ietilpst 01.-01. klasē — Kopienas dizainparaugs Nr. 001114292-0001

Kopienas dizainparauga īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: Banketbakkerij Merba BV

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Regulas Nr. 6/2002 4.-9. panta pārkāpums

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt apelācijas sūdzību un atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 6/2002 4. panta 2. punkta un 6. panta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/57

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — European Drinks/ITSB — Alexandrion Grup Romania (“Dracula Bite”)

(Lieta T-495/12)

2013/C 26/115

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Drinks SA (Ștei, Rumānija) (pārstāvis — V. von Bomhard, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: SC Alexandrion Grup Romania Srl (Pleasa, Rumānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 680/2011-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska krāsaina preču zīme “Dracula Bite” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33., 35. un 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7588247

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Rumānijas grafiskas preču zīmes “Dracula” reģistrācija Nr. 34847 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/57

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — European Drinks/ITSB — Alexandrion Grup Romania (“DRACULA BITE”)

(Lieta T-496/12)

2013/C 26/116

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Drinks SA (Ștei, Rumānija) (pārstāvis — V. von Bomhard, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: SC Alexandrion Grup Romania Srl (Pleasa, Rumānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 682/2011-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “DRACULA BITE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33., 35. un 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 7588288

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Rumānijas grafiskas preču zīmes “Dracula” reģistrācija Nr. 34847 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/58

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — European Drinks/ITSB — Alexandrion Grup Romania (“DRACULA BITE”)

(Lieta T-497/12)

2013/C 26/117

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Drinks SA (Ștei, Rumānija) (pārstāvis — V. von Bomhard, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: SC Alexandrion Grup Romania Srl (Pleasa, Rumānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 679/2011-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Rumānijas grafiskas preču zīmes “Dracula” reģistrācija Nr. 34847 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 33. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 42 panta 2. un 3. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/58

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — Koinopraxia Touristiki Loutrakiou/Komisija

(Lieta T-498/12)

2013/C 26/118

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Koinopraxia Touristiki Loutrakiou AE OTA — Loutraki AE — Club Hotel Loutraki Casino Touristikes kai Xenodocheiakes Epicheiriseis AE (Loutraki, Grieķija) (pārstāvis — S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2012. gada 18. septembra apstiprinošo lēmumu — Αres (2012)1082114 —, ar kuru tika noraidīts prasītājas lūgumus piekļūt konkrētiem dokumentiem, un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 18. septembra lēmumu, ar kuru galīgā veidā ir noraidīts prasītājas atkārtotais lūgums ļaut tai piekļūt 2012. gada 16. maija vēstulei no Grieķijas valsts iestādēm saistībā ar nelikumīgā valsts atbalsta, kas ir atgūstams saskaņā ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta 2011. gada 24. maija lēmumu (1), apmēra noteikšanu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus:

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts administrācijas pienākums norādīt noraidošā lēmuma pamatojumu, ņemot vērā, ka savā atbildē administrācija tikai vispārīgi atsaucas uz izņēmumiem, kas ir noteikti Regulā Nr. 1049/2001, turpmāk to nepaskaidrojot un nenorādot lēmuma faktisko pamatojumu.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts pārskatāmības princips, jo ir pārkāpta minētā Regula Nr. 1049/2011 un Regula Nr. 659/1999 (2), ņemot vērā, ka apstrīdētajā lēmumā sabiedrībai nav sniegta plašākā iespējamā piekļuve dokumentiem, nedz interpretējot, nedz stingri piemērojot izņēmumus, kas ir noteikti Regulā Nr. 1049/2001.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts LESD 108. panta 2. punkts, kā arī Regulas Nr. 659/1999 6. un 20. pants, jo ir pārkāptas prasītāja tiesības uz aizstāvību un, paplašināti, labas pārvaldības princips.

(1) Eiropas Komisijas 2011. gada 24. maija Lēmums C(2011) 3504, galīgā redakcija, par Grieķijas piešķirto valsts atbalstu dažiem Grieķijas kazino C 16/10 (ex NN 22/10, ex CP 318/09) (OV L 285, 25. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/59

Prasība, kas celta 2012. gada 13. novembrī — HSH Investment Holdings Coinvest-C un HSH Investment Holdings FSO/Komisija

(Lieta T-499/12)

2013/C 26/119

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: HSH Investment Holdings Coinvest-C Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) un HSH Investment Holdings FSO Sàrl (Luksemburga) (pārstāvji — H. Niemeyer un H. Ehlers, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2011. gada 20. septembra Lēmumu lietā C 29/2009 (ex N 264/2009) — HSH Nordbank AG;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas pret mazākumakcionāriem uzlikto slogu norāda šādus pamatus.

Pirmais pamats: mazākumakcionāriem nav piešķirts atsevišķs atbalsts

Prasītājas apgalvo, ka Komisija, nepamatoti identificējot prasītājas kā atbalsta saņēmējas, esot nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 1. punktā minēto atbalsta jēdzienu. Mazākumakcionāru daļas vērtības palielināšanās esot uzskatāma tikai par HSH Nordbank piešķirtā atbalsta ekonomisku refleksu, nevis par mazākumakcionāriem tieši piešķirtu atbalstu.

Otrais pamats: nepietiekami pamatots konstatējums, ka prasītājas ir guvušas priekšrocību

Prasītājas šajā ziņā apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 296. panta otrajā daļā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neesot pietiekami izklāstījusi, kādēļ prasītājas ir saņēmušas tiešu valsts atbalstu un kādu iemeslu dēļ HSH Nordbank uzņēmuma vērtība varētu būt noteikta nepareizi. Komisija turklāt apgalvoto mazākumakcionāru atbalsta apmēru neesot izteikusi skaitliski un šī atbalsta pārbaudi sajaukusi ar piemērojamo nosacījumu sadalījuma pārbaudi.

Trešais pamats: kļūdains faktu konstatējums pārbaudē, vai prasītājas ir saņēmušas finansiālu priekšrocību

Ar prasības pamatu tiek pārmests, ka Komisija esot nepareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus. Prasītājas uzskata, ka sabiedrība, kas vērtējusi HSH Nordbank, šīs HSH Nordbank uzņēmuma vērtību un līdz ar to parasto akciju emisijas cenu neesot noteikusi pārāk augstu, bet vērtējumu veikusi atbilstoši atzītām vērtēšanas metodēm.

Ceturtais pamats: prasītāju veiktie pasākumi nav ņemti vērā sloga sadalījumā

Prasītājas apgalvo, ka Komisija esot nepareizi piemērojusi prasības par sloga sadalījumu, kuras izriet no LESD 107. gada 3. punkta b) apakšpunkta un Paziņojuma par pārstrukturēšanu (1), jo, veicot pārbaudi, vai prasītājas ir pietiekami iesaistītas sloga sadalījumā, Komisija neesot ņēmusi vērā prasītāju veiktos pasākumus.

Piektais pamats: nepareizi izbeidzot formālo izmeklēšanas procedūru, ir ticis pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 7. panta 1. punkts un tiesiskās noteiktības princips

Prasītājas šajā ziņā apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 659/1999 7. panta 1. punktu un tiesiskās noteiktības principu, jo tā attiecībā uz prasītājām formālo izmeklēšanas procedūru ir izbeigusi, nepieņemot nevienu Regulas Nr. 659/1999 7. pantā paredzētajiem lēmumiem.

Sestais pamats: izvirzot nepiemērotus nosacījumus, ir ticis pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 7. panta 4. punkts, LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts un Paziņojums par pārstrukturēšanu

Ar šo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 659/1999 7. panta 4. punktu un Paziņojumu par pārstrukturēšanu, jo tā esot izvirzījusi nosacījumus, kas neesot saistīti ar HSH Nordbank pārstrukturēšanu, bet drīzāk uzskatāmi par netieša valsts atbalsta nosacītu atļaušanu, izpildot šos nosacījumus.

7)	Septītais pamats: pārmērīgi noslogojot prasītājas, ir ticis pārkāpts samērīguma princips Prasītājas pārmet, ka Komisija, sloga sadalījumā pārmērīgi noslogojot prasītājas, esot pārkāpusi samērīguma principu.

8)	Astotais pamats: diskriminējot prasītājas, ir ticis pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips Prasītājas šajā ziņā norāda, ka Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā savā lēmumā ir iekļāvusi tādus prasītāju pienākumus, ko tā citās līdzīgās lietās nav darījusi.

Papildus tam prasītājas pret apstrīdēto lēmumu izvirza vēl šādus pamatus:

Pirmais pamats: LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta un Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem (3) pārkāpums, nepareizi aprēķinot nesaderīgos atbalsta elementus

Ar šo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem, jo tā nepareizi esot aprēķinājusi t.s. nesaderīgā atbalsta elementu, kas ir saistīts ar HSH Nordbank labā sniegto garantiju.

2)	Otrais pamats: nepietiekams pamatojums par faktiskās ekonomiskās vērtības noteikšanu Prasītājas šajā ziņā apgalvo, ka Komisija neesot pietiekami pamatojusi, kādā veidā ir notikusi garantijas segtā portfeļa faktiskās ekonomiskās vērtības noteikšana.

Trešais pamats: LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta un Paziņojuma par samazinātas vērtības aktīviem pārkāpums, nepareizi aprēķinot zaudējumu apvērsi (Claw-back)

Prasītājas pārmet, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un Paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem, jo tā nepareizi esot aprēķinājusi zaudējumu apvērsi.

Ceturtais pamats: vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, veicot zaudējumu apvērses aprēķinus

Šajā ziņā, ceturtkārt, tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo zaudējumu apvērses aprēķinos Komisijas attieksme pret HSH Nordbank esot bijusi nelabvēlīgāka nekā citās līdzīgās lietās.

Piektais pamats: LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta un samērīguma principa pārkāpums, jo atbalsts tiek atļauts, piemērojot pārmērīgi lielu bilances samazinājumu

Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka Komisija, pieprasīdama pārmērīgi lielu HSH Nordbank bilances samazinājumu, lai atbalsts tiktu atļauts, esot pārkāpusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un samērīguma principu.

(1) Komisijas paziņojums par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (OV 2009, C 195, 9. lpp.).

(2) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88]. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (OV 2009, C 72, 1. lpp.)

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/60

Prasība, kas celta 2012. gada 15. novembrī — Ryanair/Komisija

(Lieta T-500/12)

2013/C 26/120

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair Ltd (Dublina, Īrija) (pārstāvji — B. Kennelly, Barrister, E Vahida un I. Metaxas-Maragkidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2012. gada 25. jūlija lēmumu, kas ir pieņemts valsts atbalsta lietā SA.29064 (2011/C ex 2011/N) un ar kuru konstatēts, ka laikposmā no 2009. gada 30. marta līdz 2011. gada 1. martam Īrijas aviopārvadājumu nodoklim (air travel tax, turpmāk tekstā — “ATT”) piemērotās diferencētās nodokļa likmes bija prettiesisks valsts atbalsts pretrunā ar LESD 107. panta 1. punktu;

—	atcelt šī lēmuma 4., 5. un 6. pantu;

—	piespriest atbildētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kuri ir radušies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, konstatējot, ka EUR 10 likme bija “parastā” likme vai likumīgā “standarta” likme, neskatoties uz faktu, ka šī augstākā likme visu tās piemērošanas laiku bija pretrunā ES tiesībām.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz novērtējumu par priekšrocībām saistībā ar ATT, konstatējot, ka Ryanair un Aer Arann bija vienādā stāvoklī attiecībā uz ar ATT piešķirtajām ekonomiskajām un konkurences priekšrocībām, pilnīgi neņemot vērā īpašās konkurences starp Ryanair un Aer Arann sekas, kļūdoties savā novērtējumā par apgalvotajām priekšrocībām, ko ieguva Ryanair attiecībā pret citiem pārvadātājiem, kuri nebija dibināti Īrijā, un neņemot vērā zaudējumus, kas tika nodarīti Ryanair saistībā ar ATT labvēlīgajām sekām Ryanair konkurentiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā attiecībā uz atgūšanas lēmumu, jo tā nav ļāvusi Īrijai īstenot savu rīcības brīvību novērtēt, kādā mērā valsts atbalsts izkropļoja konkurenci, un līdz ar to atjaunot iepriekšējo situāciju, neveicot analīzi par to, kāda nozīme ir skarto aviokompāniju spējai likt maksāt ATT saviem klientiem, un neņemot vērā konkurences izkropļojumus, kas radīsies no atgūšanas lēmuma kombinācijas ar apgalvoto “ieguvēju” aviokompāniju tiesību uz nodokļa atmaksu atbilstoši ES un Īrijas tiesiskajam regulējumam.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav paziņojusi Ryanair par atgūšanas lēmumu, kā tas ir prasīts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav pamatojusi, kādēļ, atkāpjoties no pastāvīgās judikatūras, EUR 10 likme varētu būt gan pretrunā ar ES tiesībām un vienlaikus “parasts”“likumīgs” kritērijs, turklāt tā nav veikusi attiecīgā pasākuma ekonomisko seku un ietekmes uz konkurenci analīzi.

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/61

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Farmaceutisk Laboratorium Ferring/ITSB — Tillotts Pharma (“OCTASA”)

(Lieta T-501/12)

2013/C 26/121

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Farmaceutisk Laboratorium Ferring A/S (Kopenhāgena, Dānija) (pārstāvji — I. Fowler, Solicitor, A. Renck un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tillotts Pharma AG (Ziefen, Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1214/2011-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai — gadījumā, ja otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece iestājas lietā atbildētāja prasījumu atbalstam — piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, kopīgi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “OCTASA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8169881

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Austrijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 102370 tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Ungārijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 136836 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Itālijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 40977 C/81 tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Polijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 71634 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Slovākijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 175482 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Zviedrijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 173377 tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Francijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 1699236 tostarp attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Īrijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 107207 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Čehijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 182567 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē.

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/62

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Ferring/ITSB — Tillotts Pharma (“OCTASA”)

(Lieta T-502/12)

2013/C 26/122

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ferring BV (Haarlem, Nīderlande) (pārstāvji — I. Fowler, Solicitor, A. Renck un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tillotts Pharma AG (Ziefen, Šveice)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1216/2011-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai — ja otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece iestājas lietā atbildētāja atbalstam — piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus kopīgi.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “OCTASA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 8169881

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Beniluksa vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 377513 attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 5. klasē; Vācijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 1181393 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Portugāles vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 218845 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Dānijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. VR 02.430 1980 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Somijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Ar. 94367 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Apvienotās Karalistes vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 1131049 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Spānijas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 1766091 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; starptautiskas vārdiskas preču zīmes “PENTASA” reģistrācija Nr. 605880 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Beniluksa vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 430245 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Vācijas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 2024737 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Somijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 95782 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Francijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 1537576 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Apvienotās Karalistes preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 1262052 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Grieķijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 129507-A attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Īrijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 175341 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Portugāles vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 246194 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Dānijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. VR 198601124 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē; Zviedrijas vārdiskas preču zīmes “OCTOSTIM” reģistrācija Nr. 2000103 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 80. noteikuma 2. punkta pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/62

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-503/12)

2013/C 26/123

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — D. Wyatt, QC, V. Wakefield, Barrister, un C. Murrell)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2012. gada 6. septembra Lēmumu 2012/500/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, attiecībā uz pielikuma četrām pozīcijām saistībā ar 5 % nemainīgo korekcijas likmi Ziemeļīrijas izdevumiem, kas radušies 2008. finanšu gadā (EUR 277 231,60 un EUR 13 671 558,90 apmērā) un 2009. finanšu gadā (EUR 270 398,26 un EUR 15 844 193,29 apmērā) (OV L 2012, L 244, 11. lpp.), un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un kļūdu faktos un tā neesot ņēmusi vērā apsvērumus par iespējamo ES fondu zaudējumu apmēru saistībā ar šiem fondiem radīto risku 2007. un 2008. gada deklarācijās norādīto izmaksu dēļ, it īpaši to izmaksu dēļ, kuras izriet no kļūdām atbalsttiesīgas teritorijas (hektāros) noteikšanā 2005. gadā, kas ietekmē sākotnējo tiesību piešķiršanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un kļūdu faktos, nepareizi secinot, ka Northern Ireland Department of Agriculture and Rural Development (“DARD”) nav atbilstoši vai vispār piemērojis normas par sodiem, pārmaksāto summu atgūšanu un apzinātu pienākumu neizpildi, un ka Komisija tādējādi esot nepietiekami novērtējusi un/vai neesot ņēmusi vērā apsvērumus saistībā ar iespējamo ES fondu zaudējumu apmēru. It īpaši Komisija:

—	esot nepareizi iebildusi, ka DARD esot “sistemātiski” pārrēķinājusi maksājumus;

—	kļūdaini apgalvojusi, ka 2005. gada kļūdām esot ievērojamas sekas uz maksājumu vērtības vēsturiskajām daļām;

—	esot izmantojusi nepareizo pārmaksas aprēķina metodi;

—

esot izvēlējusies nepareizu pieeju sodiem, it īpaši:

—	izvēloties nepareizu sodu aprēķina metodi, un

—	kļūdaini apgalvojot, ka sodu jāpiemēro par katru gadu gadījumos, ka sods bija piemērojams 2005. gadā, bet nevis nākamajos finanšu gados, kas šajā lietā ir 2007. un 2008. gads, kad pārmaksa radās tās pašas kļūdas dēļ, par kuru sods jau tika piemērots 2005. gadā;

—	esot izvelējusies kļūdainu pieeju apzinātai pienākumu neizpildei.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/63

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Murnauer Markenvertrieb/ITSB (“NOTFALL CREME”)

(Lieta T-504/12)

2013/C 26/124

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Murnauer Markenvertrieb GmbH (Trebur, Vācija) (pārstāvji — F. Traub un H. Daniel, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 20. septembra lēmumu lietā R 271/2012-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “NOTFALL CREME”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 107 134

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 83. panta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/63

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Compagnie des montres Longines, Francillon/ITSB — Cheng (“B”)

(Lieta T-505/12)

2013/C 26/125

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie des montres Longines, Francillon SA (Saint-Imier, Šveice) (pārstāvis — P. González-Bueno Catalán de Ocón, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Xiuxiu Cheng (Budapešta, Ungārija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju piektās padomes 2012. gada 14. septembra lēmumu lietā R 193/2012-5 un

—	piespriest atbildētājam un otram procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska melnbalta preču zīme “B” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. un 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8483562

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiskas grafiskas preču zīmes, ko veido emblēma izplestu spārnu formā ar ģeometrisku figūru tās vidū, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 7., 9. un 14. klasē, reģistrācija Nr. 401319

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus pilnībā noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/64

Prasība, kas celta 2012. gada 19. novembrī — Automobile Association/ITSB — Duncan Petersen Publishing (Aktu vāki)

(Lieta T-508/12)

2013/C 26/126

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Automobile Association Ltd (St. Helier, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — N. Walker, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Duncan Petersen Publishing Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2012. gada 12. septembra lēmumu lietā R 172/2011-3 un nodot lietu atpakaļ ITSB atkārtotai izskatīšanai, un

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: dizainparaugs attiecībā uz preci “aktu vāki” — reģistrēts Kopienas dizainparaugs Nr. 1121404-0001

Kopienas dizainparauga īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: prasītāja pieprasīja atzīt reģistrētu Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 6/2002 4.-9. pantu

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas Nr. 6/2002 8. panta pārkāpums;

—	Padomes Regulas Nr. 6/2002 8. panta 2. punkta kopsakarā ar 62. pantu pārkāpums un

—	Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 3. panta a) punktu pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/64

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — Advance Magazine Publishers/ITSB — Nanso Group (“TEEN VOGUE”)

(Lieta T-509/12)

2013/C 26/127

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Advance Magazine Publishers, Inc. (Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — C. Aikens, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Nanso Group Oy (Nokia, Somija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 17. septembra lēmumu lietā R 147/2011-4 un noraidīt iebildumus, un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “TEEN VOGUE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3529476

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Zviedrijas vārdiskas preču zīmes “VOGUE” reģistrācija Nr. 126124 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Zviedrijas grafiska apzīmējuma “Vogue” reģistrācija Nr. 43934 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Somijas vārdiskas preču zīmes “VOGUE” reģistrācija Nr. T 199 803 628 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; reģistrēts papildu tirdzniecības nosaukums “VO Gue”

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt attiecībā uz visām apstrīdētajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/65

Prasība, kas celta 2012. gada 21. novembrī — Conrad Electronic/ITSB — Sky IP International (“EuroSky”)

(Lieta T-510/12)

2013/C 26/128

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Conrad Electronic SE (Hirschau, Vācija) (pārstāvji — P. Mes, C. Graf von der Groeben, G. Rother, J. Bühling, J. Künzel, D. Jestaedt, M. Bergermann, J. Vogtmeier un A. Kramer, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Sky IP International Ltd (Isleworth, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 20. septembra lēmumu lietā R 1183/2011-4;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp procesā apelācijas instancē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EuroSky” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 4 539 896

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Sky IP International Ltd

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas vārdiska un grafiska preču zīme “SKY” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 18., 25., 28., 35., 36., 38., 41., 42., 43. un 45. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/65

Prasība, kas celta 2012. gada 22. novembrī — NCL/ITSB (“NORWEGIAN GETAWAY”)

(Lieta T-513/12)

2013/C 26/129

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NCL Corporation Ltd (Miami, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis –N. Grüger, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1014/2012-4 un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz 39. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem: “Arranging of cruises (kruīzu organizēšana), Cruise ship services (kruīza kuģa braucieni), Cruise arrangement (kruīza braucienu organizēšana)” un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “NORWEGIAN GETAWAY” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 281 939

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta kopsakarā ar 7. panta 2. punktu pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/66

Prasība, kas celta 2012. gada 22. novembrī — NCL/ITSB (“NORWEGIAN BREAKAWAY”)

(Lieta T-514/12)

2013/C 26/130

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: NCL Corporation Ltd (Miami, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāve –N. Grüger, advokāte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 12. septembra lēmumu lietā R 1017/2012-4 un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;

—

pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē: “Arranging of cruises (jūras braucienu organizēšana), Cruise ship services (izpriecu ceļojumu kuģu pakalpojumi), Cruise arrangement (jūras braucienu organizēšana)”, un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Apelāciju padomē;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “NORWEGIAN BREAKAWAY” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 281 905

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, lasot tos kopā ar 7. panta 2. punktu, pārkāpums

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/66

Prasība, kas celta 2012. gada 22. novembrī — El Corte Inglés/ITSB — English Cut (“The English Cut”)

(Lieta T-515/12)

2013/C 26/131

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — E. Seijo Veiguela, J. Rivas Zurdo un I. Munilla Muñoz, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: The English Cut, SL (Malaga, Spānija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1673/2011-1, nospriežot, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ITSB bija jāapmierina iebildumu iesniedzējas apelācijas sūdzība un pilnībā jāatceļ Iebildumu nodaļas lēmums par Kopienas preču zīmes “The English Cut” (vārdiska preču zīme) reģistrācijas pieteikuma Nr. 8 868 747 apmierināšanu;

—	piespriest lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: The English Cut, SL

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “The English Cut” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 8 868 747

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “El Corte Inglés” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. un 35. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkta pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/67

Prasība, kas celta 2012. gada 27. novembrī — mobile.international/ITSB — Komisija (“PL mobile.eu”)

(Lieta T-519/12)

2013/C 26/132

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: mobile.international GmbH (Kleinmachnow, Vācija) (pārstāvis –T. Lührig, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1401/2011-1 attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:

9. klase	:	zinātnes, kuģniecības, mērīšanas, fotografēšanas, kinematogrāfijas, optikas, svēršanas, mērvienību, signālu, kontroles, glābšanas un mācību iekārtas un instrumenti; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides, ieraksta diski; tirdzniecības automāti un ar naudu darbināmu aparātu mehānismi; skaitļošanas mašīnas, datu apstrādes ierīces un datori, datoru perifērās ierīces un datorprogrammas (kas iekļautas 9. klasē); visas iepriekš minētās preces tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai;
16. klase	:	papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem (kas ietverti 16. klasē); iespiedprodukcija; fotogrāfijas; rakstāmlietas; rakstāmmašīnas un kancelejas preces (izņemot mēbeles); mācību un uzskates materiāli (kas ietverti 16. klasē); plastmasas iesaiņošanas materiāli, proti, kabatiņas, maisi, maisiņi un plēves; visas iepriekš minētās preces tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai;
35. klase	:	reklāma; uzņēmumu pārvaldīšana; darījumu vadīšana; biroja darbi; visas iepriekš minētās preces [visi iepriekš minētie pakalpojumi] tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai;
36. klase	:	apdrošināšanas lietas; starpniecība apdrošināšanas jomā; finanšu lietas; kredītu pakalpojumi; darījumi ar naudu; finanšu pārvaldīšana; visas iepriekš minētās preces [visi iepriekš minētie pakalpojumi] tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai;
38. klase	:	telekomunikācijas, it īpaši interneta pakalpojumi; ziņu, informācijas, attēlu un tekstu vākšana, nodrošināšana un pārraidīšana; elektronisko sludinājumu starpniecība; visas iepriekš minētās preces [visi iepriekš minētie pakalpojumi] tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai.
42. klase	:	zinātniski un tehnoloģiski pakalpojumi un pētniecības darbi un ar tiem saistītie dizaineru pakalpojumi; datoru aparatūru un programmatūru projektēšana un izveide; datoru programmatūras noma; interneta meklētājprogrammu nodrošināšana; visas iepriekš minētās preces [visi iepriekš minētie pakalpojumi] tikai saistībā ar tirdzniecības vietu tiešsaistē transportlīdzekļu, transportlīdzekļu piekabju un transportlīdzekļu piederumu iepirkšanai un pārdošanai;

—	pakārtoti, atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 6. septembra lēmumu lietā R 1401/2011-1 attiecībā uz 35., 38. un 42. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem iepriekš norādītajā apjomā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “PL mobile.eu”, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 36., 38. un 42. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 8 307 779

Kopienas preču zīmes īpašniece: prasītāja

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Eiropas Komisija

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Kopienas preču zīme esot Eiropas Savienības ģerboņa heraldisks atdarinājums

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Anulēšanas nodaļas lēmumu atcelt un Kopienas preču zīmi atzīt par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati:

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta, lasot to kopā ar Parīzes Konvencijas 6. pantu, pārkāpums;

—	Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpums;

—	tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/68

Prasība, kas celta 2012. gada 6. decembrī — DeMaCo Holland/Komisija

(Lieta T-527/12)

2013/C 26/133

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DeMaCo Holland BV (Langedijk, Nīderlande) (pārstāvji — L. Linders un S. Bishop, advocaten)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi

—	atzīt prasītājas prasījumus par pieņemamiem un pamatotiem un

—	tādējādi uzlikt Euratom par pienākumu nekavējoties izbeigt jebkādu pārveidota projekta, kurš saistīts ar prasītājas tiesībām, izmantošanu un, pamatojoties uz tā ārpuslīgumisko atbildību, piespriest Euratom atlīdzināt prasītājai zaudējumus, kas pagaidām lēšami EUR 100 000 apmērā;

—	piespriest atlīdzināt izdevumus, kas varētu rasties šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas iesniegtās prasības mērķis ir zaudējumu, kas radušies Eiropas Atomenerģijas kopienas, ko pārstāv Eiropas Komisija, ārpuslīgumiskās atbildības rezultātā, atlīdzība, jo tā esot izmantojusi rasējumus, kuri ir prasītājas īpašums un šos rasējumus ir nodevusi tālāk ar mērķi tos izmantot Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (Fusion for Energy) rīkotajā publiskā iepirkuma procedūrā.

Prasības atbalstam prasītājs norāda, ka atbildētāja ir prettiesiski izmantojusi prasītājas rasējumus.

Rasējumi, kuru autore bija vienīgi prasītāja — pārkāpjot lietas dalībnieču starpā noslēgtā līguma noteikumus — tiek izmantoti bez prasītājas piekrišanas. Turklāt atbildētāja ir ļāvusi šos rasējumus izmantot trešajām personām, proti, Fusion for Energy.

Apzināti prettiesiskā prasītājas rasējumu izmantošana ir pārkāpums un prasītājas autortiesību aizskārums.

Šādi atbildētāja ir ieguvusi nepamatotu ekonomisku priekšrocību, izmantojot prasītājas finansiālo un intelektuālo ieguldījumu, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei un godīgai konkurencei.

Ciestie zaudējumi ietver prasītājas zaudēto peļņu Fusion For Energy izsludinātā publiskā iepirkuma rezultātā, kas bija iespējams, ņemot vērā atbildētājas dalību, un atlīdzību saistībā ar prasītājas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/70

Prasība, kas celta 2012. gada 27. septembrī — ZZ/Eiropols

(Lieta F-103/12)

2013/C 26/141

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — W.J. Dammingh un N.D. Dane, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropola lēmumu, kas ir pieņemts, izpildot Civildienesta tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā F-37/09 Doyle/Eiropols, ar kuru Eiropols piešķīra prasītājai noteiktu naudas summu zaudējumu atlīdzināšanai, kas tai tika nodarīti ar lēmumu, kas tika atcelts ar iepriekš minēto spriedumu

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar kuru atbildētājs ir piešķīris prasītājai summu EUR 3 000 apmērā kā kompensāciju par zaudējumiem, kas tika nodarīti prasītājai, un pilnā mērā piemērojot agrāko Civildienesta tiesas spriedumu, kā arī atcelt 2012. gada 29. jūnija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas sūdzība par 2011. gada 28. novembra lēmumu;

—	piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot pārstāvja atalgojumu.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/70

Prasība, kas celta 2012. gada 27. septembrī — ZZ/Eiropols

(Lieta F-104/12)

2013/C 26/142

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — W.J. Dammingh un N.D. Dane, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropola lēmumu, kas ir pieņemts, izpildot Civildienesta tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā F-27/09 Hanschmann/Eiropols, ar kuru Eiropols ir piešķīris prasītājai noteiktu naudas summu zaudējumu atlīdzināšanai, kas tai tika nodarīti ar lēmumu, kas tika atcelts ar iepriekš minēto spriedumu

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar kuru atbildētājs ir piešķīris prasītājai summu EUR 13 000 apmērā kā kompensāciju par zaudējumiem, kas tika nodarīti prasītājai, un pilnā mērā piemērojot agrāko Civildienesta tiesas spriedumu, kā arī atcelt 2012. gada 29. jūnija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas sūdzība par 2011. gada 28. novembra lēmumu;

—	piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot pārstāvja atalgojumu.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/70

Prasība, kas celta 2012. gada 27. septembrī — ZZ/Eiropols

(Lieta F-105/12)

2013/C 26/143

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — W.J. Dammingh un N.D. Dane, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Policijas birojs (Eiropols)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropola lēmumu, kas ir pieņemts, izpildot Civildienesta tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā F-44/09 Knöll/Eiropols, ar kuru Eiropols ir piešķīris prasītājai noteiktu naudas summu zaudējumu atlīdzināšanai, kas tai tika nodarīti ar lēmumu, kas tika atcelts ar iepriekš minēto spriedumu

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar kuru atbildētājs ir piešķīris prasītājai summu EUR 20 000 apmērā kā kompensāciju par zaudējumiem, kas tika nodarīti prasītājai, un pilnā mērā piemērojot agrāko Civildienesta tiesas spriedumu, kā arī atcelt 2012. gada 29. jūnija lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas sūdzība par 2011. gada 28. novembra lēmumu;

—	piespriest Eiropolam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot pārstāvja atalgojumu.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/71

Prasība, kas celta 2012. gada 15. oktobrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-115/12)

2013/C 26/146

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru netieši noraidīts lūgums atlīdzināt prasītāja apgalvotos ciestos zaudējumus saistībā ar to, ka Komisija ir nosūtījusi vēstuli par naudas summas EUR 4 875 apmērā atlīdzināšanu saistībā ar tiesāšanās izdevumiem, kurus Pirmās instances tiesa bija piespriedusi atlīdzināt prasītājam lietā T-241/03

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 19. jūlija lūguma noraidījumu neatkarīgi no tā formas;

—	atcelt 2012. gada 19. februāra sūdzības, kas iesniegta par 2011. gada 19. jūlija noraidošo lēmumu, noraidījumu neatkarīgi no tā formas;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt 2012. gada 12. jūnija paziņojumu, kurš sagatavots franču valodā un kura pirmās no piecām lapām labās puses augšdaļā ir minēta atsauce “Ref. Ares(2012)704847 — 13/06/2012”;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam naudas summu EUR 5 500,00 apmērā kopā ar procentiem par šo summu ar likmi 10 % gadā ar ikgadējo kapitalizāciju, sākot no 2011. gada 20. jūlija līdz šīs summas faktiskai samaksai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/72

Prasība, kas celta 2012. gada 22. oktobrī — ZZ/Padome

(Lieta F-122/12)

2013/C 26/147

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — J. Lecuyer, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Padomes lēmumu atlaist prasītāju un izmaksāt kompensāciju par viņam nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes, kura atlaida prasītāju, pieņemto lēmumu un, ciktāl nepieciešams, atcelt viņa sūdzības par šo lēmumu noraidīšanu;

—	piespriest Padomei samaksāt prasītājam provizoriskus EUR 160 181,85 kā viņam nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzinājumu;

—	piespriest Padomei samaksāt prasītājam provizoriskus EUR 25 000 kā viņam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/72

Prasība, kas celta 2012. gada 3. novembrī — ZZ/ITSB

(Lieta F-125/12)

2013/C 26/149

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu par 2011. gadu un lēmumu, kurā noteikti sasniedzamie mērķi, kā arī prasība par zaudējumu atlīdzību

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu (Appraisal Report) par 2011. gadu tā 2012. gada 1. februāra redakcijā, kā arī atbildētāja 2012. gada 2. februāra elektroniskās vēstules, kas saņemtas plkst. 14:51 un plkst. 15:49, tiktāl, ciktāl tajās ir ietverts prasītāja attiecībā pret ITSB laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim sasniedzamo mērķu apraksts;

—	piespriest ITSB atlīdzināt prasītājam zaudējumus piemērotā apmērā, kura noteikšana tiek atstāta Civildienesta tiesas ziņā, par prasītājam nodarīto morālo un nemantisko kaitējumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/73

Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — ZZ/Parlaments

(Lieta F-128/12)

2013/C 26/150

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — A. Salerno un B. Cortese, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru, piemērojot Civildienesta noteikumu 85. panta 2. punktu, nolemts veikt visu pabalstu par apgādībā esošu bērnu, kurus prasītājs ir nepamatoti saņēmis, atgūšanu, ne tikai to pabalstu, kurus viņš nepamatoti saņēma pēdējo piecu gadu laikā

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt iecēlējinstitūcijas 2011. gada 9. decembra lēmumu, ciktāl ar to, piemērojot Civildienesta noteikumu 85. panta 2. punkta otro teikumu, tiek pieprasīts atgūt visu kopš 1999. gada septembra nepamatoti saņemto summu, ne tikai to summu, kas nepamatoti saņemta pēdējo piecu gadu laikā, pamatojoties uz to, ka iecēlējinstitūcija uzskata, ka prasītājs ir apzināti maldinājis administrāciju;

—	vajadzības gadījumā atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/73

Prasība, kas celta 2012. gada 31. oktobrī — CH/Parlaments

(Lieta F-129/12)

2013/C 26/151

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CH (pārstāvji — L. Levi, C. Bernard-Glanz, A. Tymen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par prasītājas atlaišanu no darba un lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņas lūgums sniegt palīdzību, atzīstot psiholoģisku vardarbību, kā arī prasība par kaitējuma atlīdzinājumu

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt 2012. gada 19. janvāra lēmumu par prasītājas atlaišanu no darba;

—	atcelt 2012. gada 20. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas 2011. gada 22. decembra lūgums sniegt palīdzību;

—	vajadzīgajā apmērā atcelt 2012. gada 24. jūlijā saņemto Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītājas 2012. gada 30. marta sūdzība par lēmumu par viņas atlaišanu no darba;

—	vajadzīgajā apmērā atcelt 2012. gada 11. oktobrī saņemto Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2012. gada 8. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītājas 2012. gada 22. jūnija sūdzība par lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņas lūgums sniegt palīdzību;

—	piespriest atbildētājam pienākumu samaksāt zaudējumu atlīdzību EUR 120 000 apmērā;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/73

Prasība, kas celta 2012. gada 7. novembrī — ZZ u.c./Komisija

(Lieta F-132/12)

2013/C 26/152

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ u.c. (pārstāvji — F. Di Gianni un G. Coppo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums atlīdzināt prasītājiem nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar viņu ģimenes locekļa, Komisijas ierēdņa, un viņa sievas noslepkavošanu

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2012. gada 26. jūlija lēmumu, kas paziņots 2012. gada 31. jūlijā;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 463 050 apmērā katram no noslepkavotā ierēdņa mantiniekiem kā kompensāciju par viņiem nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 308 700 apmērā pirmajam prasītājam kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 308 700 apmērā otrajam prasītājam kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 154 350 apmērā trešajam prasītājam kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 154 350 apmērā ceturtajam prasītājam kā kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai samaksāt naudas summu EUR 574 000 apmērā noslepkavotā ierēdņa mantiniekiem par viņu ciešanām;

—	piespriest Komisijai samaksāt kompensējošos procentus un uzkrājušos nokavējuma procentus;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/74

Prasība, kas celta 2012. gada 9. novembrī — ZZ/Padome

(Lieta F-134/12)

2013/C 26/153

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, D. Abreu Caldas un S. Orlandi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 2011/866/ES par lēmumu nepieņemt Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko katru gadu koriģē Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī, otrkārt, prasītāja 2012. gada janvāra, februāra un marta algas paziņojumus, kas ir pieņemti, piemērojot iepriekš minēto lēmumu

Prasītāja prasījumi:

—

konstatēt Padomes 2011. gada 19. decembra lēmuma (2011/866/ES) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko no 2011. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām, pretlikumību;

—	atcelt 2012. gada 30. jūlija sūdzības, kas tika iesniegta par 2012. gada janvāra, februāra un marta algas paziņojumiem, kas ir pieņemti, piemērojot Padomes 2011. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 2011/866/ES, noraidījumu;

—

piespriest Padomei izmaksāt prasītajam atalgojuma un pensijas nokavējumus, kas tam pienākas kopš 2011. gada 1. jūlija, tiem pieskaitot kavējuma procentus, ko aprēķina, sākot no kavējuma samaksas termiņa, atbilstoši Eiropas Centrālās bankas noteiktajai galvenajai refinansēšanas operāciju likmei, tai pieskaitot divus punktus;

—	piespriest Padomei simboliski izmaksāt prasītajam vienu euro, lai atlīdzinātu nodarīto morālo kaitējumu dienesta pārkāpuma Padomes 2011. gada 19. decembra lēmuma (2011/866/ES) pieņemšanas dēļ;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/75

Prasība, kas celta 2012. gada 9. novembrī — ZZ/Padome

(Lieta F-136/12)

2013/C 26/155

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — M. Velardo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes lēmumus, kas izpaužas 2012. gada janvāra un nākamo mēnešu algas izrakstos, kā arī 2011. gada algas izrakstos, jo tajās nepiemēro Komisijas ierosināto korekcijas koeficientu 1,7 % apmērā;

—

piespriest Padomei atlīdzināt prasītājam atšķirību starp izmaksātā atalgojuma apmēru, piemērojot Padomes 2011. gada 19. decembra lēmumu, līdz sprieduma pieņemšanai šajā lietā un atalgojuma apmēru, ko prasītājam būtu bijis jāizmaksā, ja korekcija būtu pareizi aprēķināta, tai pieskaitot Eiropas Centrālās bankas galvenajām refinansēšanas operācijām noteikto likmi, tai pieskaitot trīs ar pus punktus, sākot ar datumu, ar kuru šajā lietā bija jāizmaksā prasītās summas;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/76

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-140/12)

2013/C 26/159

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — R. Duta, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt atteikumu apmierināt prasītāja Komisijai atkārtoti izteikto lūgumu iepazīties ar vairākiem jautājumiem, kas viņam uzdoti vispārējā konkursa EPSO/AD/230 231/12 iepriekšējas atlases procedūras gaitā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu par atteikšanos apmierināt prasītāja atkārtoti izteikto lūgumu iepazīties ar dokumentiem;

—	vajadzīgajā apmērā, proti, ciktāl EPSO2012. gada 20. jūlija lēmums, kurā prasītājam ir atteikts darīt zināmus septiņus no ārējā konkursa EPSO/AD/230-231 iepriekšējas atlases procedūras jautājumiem, tiek uzskatīts par lēmumu, šo lēmumu atcelt;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/77

Prasība, kas celta 2012. gada 16. novembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-142/12)

2013/C 26/161

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — B. Cambier un A. Paternostre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība gan atcelt Komisijas lēmumu par prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu iesniegto lūgumu atzīt arodslimību, kurā viņam noteikta daļēja pastāvīga invaliditāte 20 % apmērā un noteikts, ka tā iestājusies kopš 2010. gada 25. februāra, gan atlīdzināt viņam nodarīto morālo un mantisko kaitējumu

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt Komisiju par vainojamu saprātīga termiņa neievērošanā un dažādās kļūdās, kuras Komisija vai tās struktūras ir pieļāvušas, izskatot prasītāja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu iesniegto lūgumu atzīt arodslimību; vienlaikus

—	atceļot iecēlējinstitūcijas 2012. gada 11. janvāra un 7. augusta lēmumus;

—	piespriežot Komisijai samaksāt prasītājam un viņa ģimenei summu EUR 100 000 apmērā, lai atlīdzinātu morālo kaitējumu, kas prasītājam konkrēti nodarīts neatkarīgi no viņa slimības;

—

atzīt Komisiju par vainojamu dažādās tās pašrocīgi un tās struktūru izdarītās kļūdās, kas veicinājušas prasītāja attiecīgā veselības stāvokļa rašanos, saglabāšanos un pasliktināšanos, un tādēļ piespriest pienākumu samaksāt prasītājam EUR 1 798 650 viņam nodarītā mantiskā kaitējuma atlīdzināšanai un EUR 145 850 par viņam nodarīto morālo kaitējumu, kā arī atlīdzināt dažādas izmaksas. No šīs kopsummas var atskaitīt EUR 268 679,44, kas prasītājam jau ir samaksāti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu;

—	piespriest Komisijai pienākumu samaksāt procentus atbilstoši likmei, kas vienāda ar 12 % no iepriekš minētajām summām, par laiku no 2004. gada novembra, kad būtu varēts izskatīt prasītāja lūgumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/77

Prasība, kas celta 2012. gada 21. novembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-143/12)

2013/C 26/162

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — L. Levi, A. Tymen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt EPSO lēmumu neiekļaut prasītāju to personu sarakstā, kas ir izturējušas apmācību nobeiguma pārbaudījumus, kuri ietilpst sertifikācijas procedūrā, kā arī prasība atlīdzināt zaudējumus

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt EPSO 2011. gada 16. decembra lēmumu neiekļaut prasītāju ierēdņu sarakstā, kuri sertificēti 2010.-2011. gada sertifikācijas ietvaros;

—	ja nepieciešams, atcelt EPSO 2012. gada 16. augusta lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību;

—	piespriest zaudējumu atlīdzību EUR 5 000 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/77

Prasība, kas celta 2012. gada 21. novembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-144/12)

2013/C 26/163

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un D. Abreu Caldas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu pārnest prasītāja pensijas tiesības Savienības pensiju sistēmā, ar kuru ir piemēroti jaunie VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 9. pantu par nelikumīgu;

—	atcelt 2012. gada 3. februāra lēmumu piemērot 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārīgajos īstenošanas noteikumos norādītos rādītājus prasītāja pensijas tiesību pārnešanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

26.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 26/78

Prasība, kas celta 2012. gada 28. novembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-146/12)

2013/C 26/164

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par prasītājas pensijas tiesību pārnešanu Savienības pensiju programmā, kurā ir piemēroti jaunie VĪN, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. pantu

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta Vispārējo īstenošanas noteikumu 9. panta prettiesiskumu;

—	atcelt 2012. gada 3. februāra lēmumu piemērot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta 2011. gada 3. marta Vispārējos īstenošanas noteikumos paredzētos parametrus prasītājas pensijas tiesību pārnešanai;

—	piespriest Komisija atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.026.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 26

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 26. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 026/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 9, 12.1.2013.	1