Eiropas Savienības C 9/2013

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/3

Tiesnešu darbība palātās

2013/C 9/04

Vispārējās tiesas plēnums 2012. gada 29. novembrī, ņemot vērā N. Wahl stāšanos Tiesas ģenerāladvokāta amatā, nolēma grozīt Vispārējās tiesas 2010. gada 20. septembra (1), 2010. gada 26. oktobra (2), 2010. gada 29. novembra (3), 2011. gada 20. septembra (4), 2011. gada 25. novembra (5), 2012. gada 16. maija (6), 2012. gada 17. septembra (7) un 2012. gada 9. oktobra (8) lēmumus par tiesnešu darbību palātās.

Laikposmā no 2012. gada 29. novembra līdz dienai, kad amatā stāsies tiesnesis no Zviedrijas, tiesneši darbojas šādās palātās:

I palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs J. Azizi, tiesnese I. Labucka, tiesnesis S. Frimodt Nielsen, tiesnesis D. Gratsias, tiesnese M. Kancheva un tiesnesis E. Buttigieg.

1. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

J. Azizi, palātas priekšsēdētājs;

a)	S. Frimodt Nielsen un M. Kancheva, tiesneši;

b)	S. Frimodt Nielsen un E. Buttigieg, tiesneši;

c)	M. Kancheva un E. Buttigieg, tiesneši.

II palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs N. J. Forwood, tiesnesis F. Dehousse, tiesnese I. Wiszniewska-Białecka, tiesnesis M. Prek un tiesnesis J. Schwarcz.

2. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

N. J. Forwood, palātas priekšsēdētājs;

F. Dehousse, tiesnesis;

J. Schwarcz, tiesnesis.

III palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs O. Czúcz, tiesnese I. Labucka, tiesnesis S. Frimodt Nielsen, tiesnesis D. Gratsias, tiesnese M. Kancheva un tiesnesis E. Buttigieg.

3. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

O. Czúcz, palātas priekšsēdētājs;

I. Labucka, tiesnese;

D. Gratsias, tiesnesis.

IV palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētāja I. Pelikánová, tiesnesis V. Vadapalas, tiesnese K. Jürimäe, tiesnesis K. O’Higgins un tiesnesis M. van der Woude.

4. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

I. Pelikánová, palātas priekšsēdētāja;

K. Jürimäe, tiesnese;

M. van der Woude, tiesnesis.

V palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs S. Papasavvas, tiesnesis V. Vadapalas, tiesnese K. Jürimäe, tiesnesis K. O’Higgins un tiesnesis M. van der Woude.

5. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

S. Papasavvas, palātas priekšsēdētājs;

V. Vadapalas, tiesnesis;

K. O’Higgins, tiesnesis.

VI palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs H. Kanninen, tiesnese M. E. Martins Ribeiro, tiesnesis S. Soldevila Fragoso, tiesnesis A. Popescu un tiesnesis G. Berardis.

6. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

H. Kanninen, palātas priekšsēdētājs; S. Soldevila Fragoso, tiesnesis; G. Berardis, tiesnesis.

VII palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs A. Dittrich, tiesnesis F. Dehousse, tiesnese I. Wiszniewska-Białecka, tiesnesis M. Prek un tiesnesis J. Schwarcz.

7. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

A. Dittrich, palātas priekšsēdētājs;

I. Wiszniewska-Białecka, tiesnese;

M. Prek, tiesnesis.

VIII palāta paplašinātā sastāvā, kurā ir pieci tiesneši :

Palātas priekšsēdētājs L. Truchot, tiesnese M. E. Martins Ribeiro, tiesnesis S. Soldevila Fragoso, tiesnesis A. Popescu un tiesnesis G. Berardis.

8. palāta, kurā ir trīs tiesneši :

L. Truchot, palātas priekšsēdētājs;

M. E. Martins Ribeiro, tiesnese;

A. Popescu, tiesnesis.

Laikposmā no 2012. gada 29. novembra līdz dienai, kad amatā stāsies tiesnesis no Zviedrijas:

—

I palātā paplašinātā sastāvā tiesneši, kas lietu izskata kopā ar palātas priekšsēdētāju, lai veidotu palātu paplašinātā sastāvā, būs divi citi tiesneši no 1. palātas, kurai lieta sākotnēji nodota, šīs palātas ceturtais tiesnesis un tiesnesis no 3. palātas, kurā ir trīs tiesneši. Pēdējo minēto tiesnesi, kurš nav palātas priekšsēdētājs, norīko saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 6. pantā paredzēto kārtību;

—

III palātā paplašinātā sastāvā tiesneši, kas lietu izskata kopā ar palātas priekšsēdētāju, lai veidotu palātu paplašinātā sastāvā, būs divi citi tiesneši no 3. palātas, kurai lieta sākotnēji nodota, un divi tiesneši no 1. palātas, kurā ir četri tiesneši. Pēdējos divus minētos tiesnešus, no kuriem neviens nav palātas priekšsēdētājs, norīko saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 6. pantā paredzēto kārtību;

—

1. palātā, kurās ir trīs tiesneši, palātas priekšsēdētājs lietas izskata pēc kārtas kopā ar a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem tiesnešiem atbilstoši tiesas sastāvam, kurā ietilpst tiesnesis referents. Lietās, kurās palātas priekšsēdētājs ir tiesnesis referents, palātas priekšsēdētājs lietas izskatīšanā piedalās kopā ar tiesnešiem no katra no šiem tiesas sastāviem pārmaiņus lietu reģistrācijas kārtībā, ievērojot lietu savstarpēju saistību.

(1) OV C 288, 23.10.2010., 2. lpp.

(2) OV C 317, 20.11.2010., 5. lpp.

(3) OV C 346, 18.12.2010., 2. lpp.

(4) OV C 305, 15.10.2011., 2. lpp.

(5) OV C 370, 17.12.2011., 5. lpp.

(6) OV C 174, 16.06.2012., 2. lpp.

(7) OV C 311, 13.10.2012., 2. lpp.

(8) OV C 343, 10.11.2012., 2. lpp.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/5

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Zhejiang Aokang Shoes Co., Ltd/Eiropas Savienības Padome, Wenzhou Taima Shoes Co., Ltd, Eiropas Komisija, Confédération européenne de l'industrie de la chaussure (CEC) un BA.LA. di Lanciotti Vittorio & C. Sas

(Lieta C-247/10 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Regula (EK) Nr. 1472/2006 - Tādu konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu imports, kuriem ir ādas virsa - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss - 9. panta 6. punkts - Individuāla pieeja - 17. panta 3. punkts - Atlase - 20. panta 5. punkts - Tiesības uz aizstāvību)

2013/C 9/05

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zhejiang Aokang Shoes Co., Ltd (pārstāvis — M. Sánchez Rydelski, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un R. Szostak, pārstāvji, kam palīdz G. Berrisch, Rechtsanwalt, un N. Chesaites, Barrister), Wenzhou Taima Shoes Co., Ltd, Eiropas Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un T. Scharf), Confédération européenne de l'industrie de la chaussure (CEC) un BA.LA. di Lanciotti Vittorio & C. Sas

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T-407/06 un T-408/06 Zhejiang Aokang Shoes Co., Ltd un Wenzhou Taima Shoes Co./Eiropas Savienības Padome, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T-407/06 un T-408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome;

atcelt Padomes 2006. gada 5. oktobra Regulu (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, daļā, kurā minētā regula attiecas uz Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd gan pirmajā instancē, gan šajā tiesvedībā;

4)	Eiropas Komisija pati atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies gan pirmajā instancē, gan šajā tiesvedībā.

(1) OV C 209, 31.7.2010.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-342/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kapitāla brīva aprite - LESD 63. pants - EEZ līgums - 40. pants - Nerezidentiem pensiju fondiem izmaksāto dividenžu aplikšana ar nodokli)

2013/C 9/06

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un I. Koskinen)

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvis: C. Vang), Francijas Republika (pārstāvji: G. de Bergues un N. Rouam), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: C. Wissels un M. Noort), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: A. Falk un S. Johannesson), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: H. Walker, kam palīdz G. Facenna, barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 63. panta un EEZ līguma 40. panta pārkāpums — Diskriminācija nodokļu ziņā — Valsts tiesiskais regulējums, kurā dividendēm, ko rezidentes sabiedrības izmaksā ārvalstu pensiju fondiem, tiek uzlikti lielāki nodokļi nekā dividendēm, kas tiek izmaksātas valsts pensiju fondiem

Rezolutīvā daļa:

1)	izveidojot un uzturot spēkā diskriminējošu aplikšanas ar nodokli kārtību nerezidentiem pensiju fondiem izmaksātajām dividendēm, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir saistoši saskaņā ar LESD 63. pantu un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantu;

2)	Somijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Dānijas Karaliste, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 234, 28.8.2010.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/6

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Hildesheim/BLC Baumarkt GmbH & Co. KG

(Lieta C-511/10) (1)

(Sestā PVN direktīva - 17. panta 5. punkta trešā daļa - Tiesības atskaitīt samaksāto priekšnodokli - Ar nodokli apliekamiem darījumiem un no nodokļa atbrīvotiem darījumiem vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi - Dzīvojamās ēkas izīrēšana komercnolūkiem un dzīvošanai - Kritērijs PVN atskaitāmās daļas aprēķināšanai)

2013/C 9/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Finanzamt Hildesheim

Atbildētāja: BLC Baumarkt GmbH & Co. KG

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 17. panta 5. punkta trešās daļas interpretācija — Tiesības atskaitīt samaksāto priekšnodokli — Ar nodokli apliekamiem darījumiem un no nodokļa atbrīvotiem darījumiem vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi — Dzīvojamās ēkas izīrēšana komercnolūkiem un dzīvošanai — Atskaitāmās daļas aprēķināšana atbilstoši apgrozījuma daļai, kas saistāma ar ienākumiem no nomniekiem — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta daļas aprēķināšana saskaņā ar šiem nomniekiem piešķirto nekustamā īpašuma platību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 5. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ļauj dalībvalstīm dot priekšroku tādam sadales kritērijam pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitāmās daļas aprēķināšanas sadales kritērijam saistībā ar attiecīgo darījumu, kurš ir dažādiem mērķiem izmantojamas ēkas celtniecība, kas atšķiras no sadales kritērija, kura pamatā ir apgrozījums un kurš ir norādīts šīs direktīvas 19. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka izmantotā metode garantē precīzāku minētās atskaitāmās daļas noteikšanu.

(1) OV C 30, 29.01.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/6

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-528/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pārvadājumi - Kopienas dzelzceļa tīkla attīstība - Direktīva 2001/14/EK - 6. panta 2.-5. punkts un 11. pants - Dzelzceļa infrastruktūras jauda un maksa - Kontroles organisms - Netransponēšana noteiktā termiņā)

2013/C 9/08

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — S. Chala)

Personas, kuras iestājušās lietā atbildētājas atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — M. Smolek un T. Müller, kā arī J. Očková)

Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, piedaloties S. Fiorentino, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 29. lpp.) 6. panta 2. — 5. punkta un 11. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā neveicot pieprasītos pasākumus it īpaši saistībā ar infrastruktūras maksu dzelzceļa jomā, kas ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju 6. panta 2. — 5. punktā un 11. pantā, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šajos pantos;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Čehijas Republika un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 30, 29.01.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/7

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Stichting Al-Aqsa/Eiropas Savienības Padome (C-539/10 P), Nīderlandes Karaliste/Stichting Al-Aqsa, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija (C-550/10 P)

(Apvienotās lietas C-539/10 P un C-550/10 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP - 1. panta 4. un 6. punkts - Regula (EK) Nr. 2580/2001 - 2. panta 3. punkts - Iekļaušana un atstāšana terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā - Nosacījumi - Kompetentas iestādes pieņemts lēmums - Valsts pasākuma atcelšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Apelācijas sūdzības pieņemamība - Tiesības uz īpašumu - Samērīguma princips - EKL 253. pants - Pienākums norādīt pamatojumu)

2013/C 9/09

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

(C-539/10 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Stichting Al-Aqsa (pārstāvji — M.J.G. Uiterwaal un A. M. van Eik, advocaten)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Finnegan, B. Driessen un R. Szostak)

Personas, kas iestājušās lietā Eiropas Savienības Padomes atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. M. Wissels un M. Bulterman), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. P. van Nuffel)

(C-550/10 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. M. Wissels un M. Noort)

Pārējie lietas dalībnieki: Stichting Al-Aqsa (pārstāvis — A. M. van Eik, advocaat), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — E. Finnegan, B. Driessen un R. Szostak), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. P. van Nuffel)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-348/07 Nīderlande/Al-Aqsa, ar ko Vispārējā tiesa atcēla Padomes 2007. gada 28. jūnija Lēmumu 2007/445/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK, Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmumu 2007/868/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/445, Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmumu 2008/583/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā Nr. 2580/2001 un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK, Padomes 2009. gada 26. janvāra Lēmumu 2009/62/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā Nr. 2580/2001 un ar kuru atceļ Lēmumu 2008/53, un Padomes 2009. gada 15. jūnija Regulu (EK) Nr. 501/2009, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā Nr. 2580/2001 un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/62, tiktāl, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz Stichting Al-Aqsa

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedumu lietā T-348/07 Al-Aqsa/Padome;

2)	noraidīt Stichting Al-Aqsa prasību un apelācijas sūdzību;

3)	Stichting Al-Aqsa sedz savus, kā arī atlīdzina Nīderlandes Karalistes un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī Padomes tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē;

4)	Eiropas Komisija kā persona, kas iestājusies tiesvedībā lietā Vispārējā tiesā un Eiropas Savienības Tiesā, kā arī Nīderlandes Karaliste kā persona, kas iestājusies lietā tiesvedībā Vispārējā tiesā, savus tiesāšanās izdevumus attiecīgajās instancēs sedz pašas.

(1) OV C 46, 12.02.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/8

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Éditions Odile Jacob SAS/Eiropas Komisija, Lagardère SCA

(Lieta C-551/10 P) (1)

(Apelācija - Uzņēmumu koncentrācijas darbības grāmatu izdevniecības tirgū - Regula (EEK) Nr. 4064/89 - Turējuma līgums - Neefektīvs pamatojums)

2013/C 9/10

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Éditions Odile Jacob SAS (pārstāvji — O. Fréget, M. Struys, M. Potel un L. Eskenazi, avocats)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bouquet, O. Beynet un S. Noë), Lagardère SCA (pārstāvji — A. Winckler, F. De Bure un J.-B. Pinçon, avocats)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-279/04 Éditions Jacob/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Odile Jacob prasību atcelt Komisijas 2004. gada 7. janvāra Lēmumu 2004/422/EK, ar kuru koncentrācijas darījums ir atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma darbību (Lieta COMP/M.2978 — Lagardère/Natexis/VUP) — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Éditions Odile Jacob SAS atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 12.02.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/8

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Éditions Odile Jacob SAS, Wendel Investissement SA, Lagardère SCA un Lagardère SCA/Éditions Odile Jacob SAS, Eiropas Komisija, Wendel Investissement SA

(Apvienotās lietas C-553/10 P un C-554/10 P) (1)

(Apelācija - Uzņēmumu koncentrācijas darbības grāmatu izdevniecības tirgū - Lēmuma, kas attiecas uz ieguldījumu uzņēmumu kā tālākpārdoto aktīvu ieguvēja vienošanos - Iespējamā pilnvarotās personas neatkarības trūkuma apjoms)

2013/C 9/11

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Eiropas Komisija (pārstāvji — O. Beynet, A. Bouquet un S. Noë), Lagardère SCA (pārstāvji — A. Winckler, F. De Bure un J.-B. Pinçon, avocats)

Citi lietas dalībnieki: Odile Jacob SAS (pārstāvji — O. Fréget, M. Struys un L. Eskenazi, avocats), Wendel Investissement SA (pārstāvji — M. Trabucchi, F. Gordon un C. Baldon, avocats), Lagardère SCA (pārstāvji — A. Winckler, F. De Bure un J.-B. Pinçon, avocats), Eiropas Komisija (pārstāvji — O. Beynet, A. Bouquet un S. Noë)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2010. gada 13. septembra spriedumu lietā T-452/04 Éditions Jacob/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Komisijas 2004. gada 30. jūlija Lēmumu D(2004) 203365 par Wendel Investissement kā atsavināto aktīvu ieguvējas atzīšanu saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. janvāra Lēmumu 2004/422/EK, ar ko koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (Lieta COMP/M.2978 — Lagardère/Natexis/VUP) — Iespējamā pilnvarotās personas neatkarības trūkuma apjoms — Faktu sagrozīšana — Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

2)	Eiropas Komisija un Lagardère SCA sedz savus, kā arī atlīdzina Éditions Odile Jacob SAS tiesāšanās izdevumus;

3)	Wendel Investissement SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 46, 12.02.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/9

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-34/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Piesārņojuma kontrole - PM10 koncentrācijas apkārtējā gaisā robežvērtības)

2013/C 9/12

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade, A. Alcover San Pedro un S. Petrova)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes un M. J. Lois)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 1. lpp.) 13. panta pārkāpums — Robežlielumi un brīdinājuma robežvērtības cilvēku veselības aizsardzībai — PM10 koncentrācija gaisā

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam Bragas, Portu piekrastes, Ziemeļlisabonas un Dienvidlisabonas zonās un aglomerācijās PM10 dienas koncentrācija apkārtējā gaisā nepārsniedz Padomes 1999. gada 22. aprīļa Direktīvas 1999/30/EK par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā 5. panta 1. punktā noteiktās robežvērtības, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā noteikumā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 103, 02.04.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/9

Tiesas (virs palāta) 2012. gada 13. novembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Test Claimants in the FII Group Litigation/Commissioners of Inland Revenue un The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-35/11) (1)

(LESD 49. un 63. pants - Dividenžu izmaksāšana - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Lieta C-446/04 - Test Claimants in the FII Group Litigation - Sprieduma interpretācija - Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana - Atbrīvošanas no nodokļa metodes un nodokļa atskaitīšanas metodes līdzvērtīgums - Jēdzieni “nodokļa likme” un “atšķirīgi taksācijas līmeņi” - Dividendes no trešajām valstīm)

2013/C 9/13

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Test Claimants in the FII Group Litigation

Atbildētāji: Commissioners of Inland Revenue, The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — LESD 49. un 63. panta interpretācija — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Kapitāla brīva aprite — Nodokļu tiesību akti — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Tiesas 2006. gada 12. decembra sprieduma lietā C-446/04 Test Claimants in the FII Group Litigation interpretācija — Jēdzieni “nodokļa likme” un “dažāds nodokļa apmērs” — Nodokļa likme, kura jāņem vērā, lai pārbaudītu dalībvalsts un ārvalstu izcelsmes dividendēm piemērotu nodokļu likmju apmērus

Rezolutīvā daļa:

LESD 49. un 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādas dalībvalsts tiesību normas, kurās ir paredzēta atbrīvojuma [no nodokļa] metodes piemērošana valsts izcelsmes dividendēm un nodokļa atskaitīšanas metodes piemērošana ārvalsts izcelsmes dividendēm, ja tiek konstatēts, pirmkārt, ka nodokļa atlaide, ko saņem dividenžu saņēmēja sabiedrība nodokļa atskaitīšanas metodes piemērošanas ietvaros, ir līdzvērtīga nodokļa summai, kāda ir faktiski samaksāta par peļņu, no kuras tika izmaksātas dividendes, un, otrkārt, ka faktiskais taksācijas līmenis sabiedrību peļņai attiecīgajā dalībvalstī parasti ir zemāks par paredzēto nodokļa nomināllikmi;

Tiesas sniegtās atbildes uz otro un ceturto jautājumu iepriekš minētajā spriedumā lietā Test Claimants in the FII Group Litigation ir derīgas arī gadījumā, kad:

—

ārvalsts sabiedrību ienākuma nodokli, kas jāmaksā par peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, sabiedrība nerezidente nav samaksājusi vai nav samaksājusi pilnībā, pārskaitot minētās dividendes sabiedrībai rezidentei, bet to ir samaksājusi sabiedrība dalībvalsts rezidente, kas ir pirmās minētās sabiedrības tieša vai netieša meitassabiedrība,

—	ACT nav samaksājusi sabiedrība rezidente, kas saņem dividendes no sabiedrības nerezidentes, bet to ir samaksājusi mātessabiedrība rezidente nodokļu uzlikšanas grupai sistēmas ietvaros;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts rezidente mātessabiedrība, kurai tādas nodokļu uzlikšanas grupai sistēmas ietvaros, kāda ir pamatlietā, bija pienākums, pretrunā Savienības tiesību normām, samaksāt ACT par daļu no peļņas, kas gūta no ārvalsts izcelsmes dividendēm, var celt prasību par šī nelikumīgi iekasētā nodokļa atmaksu, ciktāl tas pārsniedz papildu maksājamā sabiedrību ienākuma nodokļa [summu], kuru dalībvalstij bija tiesības iekasēt, lai kompensētu zemo nodokļa nomināllikmi par peļņu, no kuras tika izmaksātas ārvalsts dividendes, salīdzinājumā ar nodokļa nomināllikmi, kas piemērojama mātessabiedrības rezidentes peļņai;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts rezidente sabiedrība, kurai pieder kapitāldaļas trešās valsts sabiedrībā rezidentē, kas tai piešķir noteiktu ietekmi uz šīs pēdējās minētās sabiedrības lēmumiem un ļauj noteikt tās darbības, var atsaukties uz LESD 63. pantu, lai apšaubītu, vai šai normai ir atbilstīgi minētās dalībvalsts tiesību akti par nodokļu režīmu ārvalsts izcelsmes dividendēm, kurš tiek piemērots ne tikai situācijās, kurās mātessabiedrība īsteno izšķirošu ietekmi uz sabiedrību, kas izmaksā dividendes;

Tiesas atbilde uz trešo jautājumu, kāds tika uzdots iepriekš minētajā spriedumā lietā Test Claimants in the FII Group Litigation, nav piemērojama gadījumā, kad citās dalībvalstīs dibinātas meitassabiedrības, kurām nevarēja nodot [samaksāto] ACT, netiek apliktas ar nodokļiem mātessabiedrības dalībvalstī.

(1) OV C 103, 02.04.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/10

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yoshikazu Iida/Stadt Ulm

(Lieta C-40/11) (1)

(LESD 20. un 21. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 51. pants - Direktīva 2003/109/EK - Trešo valstu valstspiederīgie - Tiesības uzturēties dalībvalstī - Direktīva 2004/38/EK - Trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi - Trešās valsts valstspiederīgais, kas nedz pavada, nedz ieceļo kopā ar Savienības pilsoni uzņemošajā dalībvalstī un paliek pilsoņa izcelsmes dalībvalstī - Trešās valsts valstspiederīgā tiesības uzturēties tāda pilsoņa izcelsmes dalībvalstī, kurš uzturas citā dalībvalstī - Eiropas Savienības pilsonība - Pamattiesības)

2013/C 9/14

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Yoshikazu Iida

Atbildētāja: Stadt Ulm

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg — LESD 21. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.) 2. panta 2. punkta d) apakšpunkta, 3. panta 1. punkta, 7. panta 2. punkta un 10. panta 1. punkta interpretācija, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 24. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu — LES 6. panta 1. un 3. punkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 3. punkta, 45. panta 1. punkta un 51. panta 1. punkta pirmā teikuma interpretācija — Nepilngadīgs bērns, vienas dalībvalsts pilsonis, kurš kopā ar savu māti ir pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi citā dalībvalstī — Tēva, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais un kuram arī ir aizgādības tiesības pār bērnu, uzturēšanās tiesības bērna izcelsmes dalībvalstī — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanas joma — Jēdziens “Savienības tiesību īstenošana”

Rezolutīvā daļa:

Ārpus Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, regulētajām situācijām, ja nav arī nekādas citas saiknes ar Savienības tiesību noteikumiem par pilsonību, trešās valsts valstspiederīgais nevar pretendēt uz uzturēšanās tiesībām, kas ir atvasinātas no Savienības pilsoņa.

(1) OV C 145, 14.05.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/11

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Raiffeisen-Waren-Zentrale Rhein-Main e.G./Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH

(Lieta C-56/11) (1)

(Kopienas augu šķirņu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 2100/94 - Apstrāde - Apstrādātāja pienākums sniegt informāciju Kopienu aizsardzības īpašniekam - Prasības saistībā ar lūguma sniegt informāciju iesniegšanas brīdi un saturu)

2013/C 9/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Raiffeisen-Waren-Zentrale Rhein-Main e.G.

Atbildētāja: Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf — Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Komisijas 1995. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 173, 14. lpp.), 9. panta 2. un 3. punkta interpretācija — Apstrādātāja pienākums sniegt informāciju Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašniekam — Prasības saistībā ar lūguma sniegt informāciju iesniegšanas brīdi un saturu, kas var pamatot informācijas sniegšanas pienākumu

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1995. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību, kas grozīta ar Komisijas 1998. gada 3. decembra Regulu (EK) Nr. 2605/98, 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstrādātāja pienākums sniegt informāciju saistībā ar aizsargātajām augu šķirnēm rodas tad, ja lūgums sniegt informāciju attiecībā uz norādīto tirdzniecības gadu ir iesniegts pirms minētā gada beigām. Tomēr šāds pienākums attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar to, var pastāvēt pat laikā līdz trīs gadiem pirms attiecīgā gada, ja īpašnieks pirmo lūgumu par tām pašām augu šķirnēm šim pašam apstrādātājam ir iesniedzis pirmajā no iepriekšējiem tirdzniecības gadiem, uz kuriem attiecas lūgums sniegt informāciju;

interpretējot Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14. panta 3. punkta sesto ievilkumu kopā ar Regulas Nr. 1768/95, kas grozīta ar Regulu Nr. 2605/98, 9. pantu, tie ir jāinterpretē tādējādi, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieka lūgumā sniegt informāciju, kas izsniegts apstrādātājam, nav jāiekļauj pierādījumi, kas pierāda viņa izvirzītās norādes. Turklāt fakts, ka lauksaimnieks ir veicis līgumā paredzētu aizsargātās augu šķirnes audzēšanu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par norādi uz to, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt šādas darbības ar ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot minētās augu šķirnes pavairojamo materiālu. Tomēr šāds fakts, ņemot vērā citus lietas apstākļus, var likt secināt šādas norādes esamību — tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai lietā, kura tai ir nodota izskatīšanai.

(1) OV C 145, 14.05.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/11

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pfeifer & Langen KG/Hauptzollamt Aachen

(Lieta C-131/11) (1)

(Lauksaimniecība - Regula (EEK) Nr. 1443/82 - 3. panta 4. punkts - Kvotu sistēmas piemērošana cukura nozarē - Pārlieks cukura daudzums, ko dalībvalsts iestādes vēlāk konstatējušas pārbaudē pie ražotāja - Šī pārliekā daudzuma ņemšana vērā, nosakot galīgo ražošanas daudzumu saimnieciskajam gadam, kurā šis pārliekais daudzums ir konstatēts)

2013/C 9/16

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pfeifer & Langen KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Aachen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — 1982. gada 8. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1443/82, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē (OV L 158, 17. lpp.), 3. panta 4. punkta interpretācija — Pārlieks izoglukozes daudzums, ko dalībvalsts iestādes vēlāk konstatējušas pārbaudē — Iespējama šī pārliekā daudzuma ņemšana vērā, nosakot galīgo ražošanas daudzumu saimnieciskajam gadam, kurā šis pārliekais daudzums ir konstatēts

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1982. gada 8. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1443/82, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē, kas grozīta ar 1994. gada 23. februāra Komisijas Regulu (EK) Nr. 392/94, 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams situācijā, kurā pārlieku cukura daudzumu ir konstatējušas valsts iestādes, veicot a posteriori pārbaudi pie ražotāja, jo šis pārliekais cukura daudzums ir C cukurs.

(1) OV C 179, 18.06.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/12

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daňové riaditeľstvo Slovenskej republiky/Profitube spol. sro

(Lieta C-165/11) (1)

(Sestā PVN direktīva - Piemērojamība - Kopienas muitas kodekss - Preces, kas ir ievestas no trešās valsts un kam ir piemērota muitas noliktavas procedūra kādā dalībvalstī - Preču pārstrāde, piemērojot ievešanas pārstrādei procedūru nodokļu neuzlikšanas sistēmā - Preču pārdošana un atkārtota muitas noliktavas procedūras piemērošana - Uzglabāšana tajā pašā muitas noliktavā visu darbību laikā - Preču piegāde par atlīdzību valsts teritorijā - Darbība, par kuru jāmaksā PVN)

2013/C 9/17

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Najvyšší súd Slovenskej republiky

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Daňové riaditeľstvo Slovenskej republiky

Atbildētāja: Profitube spol. sro

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Najvyšší súd Slovenskej republiky — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 3. panta 3. punkta, 37. panta 2. punkta, 79., 84., 98., 114. un 166. panta interpretācija, Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1.– 40. lpp.) 2., 3. panta, 5. panta 1. punkts, 7., 10., 16. un 33.a panta interpretācija; kā arī Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.), 1. panta 7. punkta interpretācija — Preces, kas pēc to importa no trešās valsts ir novietotas publiskā muitas noliktavā dalībvalstī, lai vēlāk tiktu pārveidotas šajā muitas noliktavā saskaņā ar ievešanu pārstrādei nodokļu atlikšanas režīmā, un, visbeidzot, lai pārveidotājs tās nodotu, nelaižot tās brīvā apgrozībā, šajā pašā muitas noliktavā citai šīs pašas valsts sabiedrībai un pārvietotu muitas noliktavas procedūrā — PVN režīma piemērošana — Preču piegādes pret atlīdzību valsts teritorijā jēdziens — Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens — Karsti velmētu ruļļu pārveidošana par tērauda konstrukcijām

Rezolutīvā daļa:

Ja preces no trešās valsts tiek nodotas muitas noliktavas procedūrā kādā dalībvalstī, pēc tam pārveidotas atbilstoši ievešanas pārstrādei procedūrai nodokļu neuzlikšanas sistēmā un tad pārdotas un atkārtoti nodotas muitas noliktavas procedūrā, visu šo darbību laikā paliekot tajā pašā muitas noliktavā, kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, šādu preču pārdošanai ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvu 2004/66/EK, 2. panta 1. punktam, ja vien minētā dalībvalsts nav izmantojusi tai piešķirto iespēju šo pārdošanas darījumu atbrīvot no nodokļa atbilstoši šīs direktīvas 16. panta 1. punktam, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

(1) OV C 194, 02.07.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/13

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Steglitz/Ines Zimmermann

(Lieta C-174/11) (1)

(Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts un 2. punkts - Pakalpojumi, kas ir cieši saistīti ar sociālo palīdzību un sociālo nodrošinājumu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par sociāla rakstura organizācijām - Atzīšana - Nosacījumi, kas nav piemērojami organizācijām, kuras nav publisko tiesību organizācijas - Dalībvalstu rīcības brīvība - Robežas - Nodokļu neitralitātes princips)

2013/C 9/18

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Finanzamt Steglitz

Atbildētāja: Ines Zimmermann

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Direktīvas 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkta un 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Ar sociālās aprūpes un sociālās nodrošināšanas darbu saistīto pakalpojumu, ko sniedz publisko tiesību subjekti vai citas organizācijas, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi par labdarības organizācijām, atbrīvošana no nodokļa — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ambulatorās aprūpes pakalpojumu atbrīvojums no nodokļa ir pakļauts zināmiem nosacījumiem, kuri tomēr nav piemērojami, ja attiecīgos pakalpojumus sniedz atsevišķas valsts atzītas organizācijas vai šo organizāciju biedri

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts, kas interpretēts, ņemot vērā nodokļu neitralitātes principu, nepieļauj, ka komercpakalpojumu sniedzēju nodrošinātās ambulatorās aprūpes atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa tiek pakļauts tādam nosacījumam, kāds ir aplūkots pamatlietā un saskaņā ar kuru ar šo aprūpi saistītās izmaksas pilnā apmērā vai lielākajā daļā iepriekšējā kalendārajā gadā vismaz divās trešdaļās gadījumu ir segušas valsts sociālās apdrošināšanas vai sociālās palīdzības iestādes, ja ar šo nosacījumu nevar tikt nodrošināta vienlīdzīga attieksme saistībā ar tādu organizāciju sociāla rakstura atzīšanu atbilstoši šai tiesību normai, kas nav publisko tiesību subjekti.

(1) OV C 226, 30.07.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/13

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Fővárosi Törvényszék (anciennement Fővárosi Bíróság) (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bericap Záródástechnikai bt/Plastinnova 2000 kft

(Lieta C-180/11) (1)

(Direktīva 2004/48/EK - Noteikumi par pierādījumu pārbaudi tiesvedībā valsts tiesā, kurā tiek izskatīta prasība par funkcionālā modeļa aizsardzības atcelšanu - Valsts tiesas pilnvaras - Parīzes konvencija - TRIPs līgums)

2013/C 9/19

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék (anciennement Fővárosi Bíróság)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Bericap Záródástechnikai bt

Atbildētāja: Plastinnova 2000 kft

piedaloties: Magyar Szabadalmi Hivatal

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Bíróság — Pasaules Tirdzniecības organizācijas līguma 1. C pielikumā esošā Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām interpretācija, Parīzē 1993. gada 20. martā parakstītās Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) interpretācija — Noteikumi par pierādījumu pārbaudi tiesvedībā valsts tiesā, kurā tiek izskatīta prasība par funkcionālā modeļa aizsardzības atcelšanu — Valsts tiesas pilnvaras

Rezolutīvā daļa:

Ciktāl Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2. panta 1. punkta un 3. panta 2. punkta noteikumi, interpretēti atbilstoši Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir noslēgta 1883. gada 20. martā Parīzē, pēdējo reizi pārskatīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā un grozīta 1979. gada 28. septembrī, 2. panta 1. punktam un Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, 41. panta 1. un 2. punktam, nav piemērojami tādai spēkā neesamības atzīšanas procedūrai, kāda ir aplūkota pamatlietā, nevar uzskatīt, ka ar šiem noteikumiem netiktu pieļauts, ka šādā tiesvedības procesā tiesai:

—	nav saistoši lietas dalībnieku prasījumi un citi paziņojumi un tā var pēc savas ierosmes likt iesniegt tādus pierādījumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem;

—	nav saistošs ne administratīvais lēmums, kas pieņemts saistībā ar pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, ne lietas fakti, kas ir konstatēti šajā lēmumā, un

—	tā nevar no jauna izvērtēt pierādījumus, kuri jau ir iesniegti saistībā ar iepriekšējo pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

(1) OV C 232, 06.08.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/14

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums (Rechtbank van koophandel te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Europese Gemeenschap/Otis NV, General Technic-Otis Sàrl, Kone Belgium NV, Kone Luxembourg Sàrl, Schindler NV, Schindler Sàrl, ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV, ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl

(Lieta C-199/11) (1)

(Eiropas Savienības pārstāvība valstu tiesās - EKL 282. pants un LESD 335. pants - Prasība par zaudējumu atlīdzību Savienībai ar kādu aizliegtu vienošanos nodarīta kaitējuma dēļ - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Tiesības celt prasību tiesā - Pušu procesuālo tiesību vienlīdzība - Regulas Nr. 1/2003 16. pants)

2013/C 9/20

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van koophandel te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Europese Gemeenschap

Atbildētājas: Otis NV, General Technic-Otis Sàrl, Kone Belgium NV, Kone Luxembourg Sàrl, Schindler NV, Schindler Sàrl, ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV, ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van koophandel te Brussel — EKL 282. panta (pašlaik LESD 335. pants) interpretācija — Eiropas Savienības pārstāvība valstu tiesās — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Tiesību normas, kas piemērojamas, iestādēm ceļot šādu prasību

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā tām nav pretrunā, ka Eiropas Komisija pārstāv Eiropas Savienību valsts tiesā, kura izskata civilprasību par kaitējuma atlīdzinājumu, kas Savienībai nodarīts aizliegtas vienošanās vai darbības dēļ, kas aizliegtas EKL 81. pantā un LESD 101. pantā un varēja būt skārušas kādus publiskā iepirkuma līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķīrušas dažādas Savienības iestādes un struktūras, un tam nav vajadzīgs, lai Komisijai būtu šo iestāžu un struktūru tālab piešķirts pilnvarojums;

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam nav pretrunā tas, ka Eiropas Komisija valsts tiesā Eiropas Savienības vārdā ceļ prasību par kaitējuma atlīdzinājumu, kas Savienībai nodarīts aizliegtas vienošanās vai darbības dēļ, kuras neatbilstība EKL 81. pantam vai LESD 101. pantam ir tikusi konstatēta šīs iestādes lēmumā.

(1) OV C 219, 23.07.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/14

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Arbeitsgericht Passau (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alexander Heimann (C-229/11) un Konstantin Toltschin (C-230/11)/Kaiser GmbH

(Apvienotās lietas C-229/11 un C-230/11) (1)

(Sociālā politika - Direktīva 2003/88/EK - Saīsināts darba laiks (“Kurzarbeit”) - Tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu samazināšana atkarībā no saīsinātā darba laika - Finansiāla atlīdzība)

2013/C 9/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Passau

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alexander Heimann (C-229/11) un Konstantin Toltschin (C-230/11)

Atbildētāja: Kaiser GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeitsgericht Passau — Pamattiesību hartas (OV C 83, 389. lpp.) 31. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.) 7. panta 1. punkta interpretācija — Uzņēmumā noteiktā parastā darba stundu skaita samazināšana saistībā ar saīsinātu darba laiku (“Kurzarbeit”) — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu samazināšana atkarībā no saīsinātā darba laikā nostrādāto dienu skaita

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst tādas valsts tiesību normas un prakse, kā, piemēram, starp uzņēmumu un uzņēmuma padomi noslēgtais sociālais plāns, saskaņā ar kurām darba ņēmēja, kurš ir nodarbināts saīsinātu darba laiku, tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu aprēķina atbilstoši prorata temporis noteikumam.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-244/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 43. un 56. pants - Sistēma, kurā ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai iegūtu balsstiesības, kas pārstāv vairāk nekā 20 % no noteiktu “stratēģiskas nozīmes akciju sabiedrību” pamatkapitāla - Noteiktu šo organizāciju pieņemto lēmumu ex post kontroles mehānisms)

2013/C 9/22

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un G. Zavvos)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — P. Mylonopoulos un K. Boskovits)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko balsstiesību iegūšanai 20 % un lielākā apmērā no kopējā valstij stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu pamatkapitāla ir prasīta iepriekšēja atļauja — LESD 49. un 63. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	paredzot noteikumus Likuma 3631/2008 par valsts sociālās kohēzijas fondu izveidi 11. panta 1. punktā, lasot kopā ar 11. panta 2. punktu, un tā 11. panta 3. punktā, Grieķijas Republika nav izpildījusi EKL 43. pantā par uzņēmējdarbības brīvību paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 219, 23.07.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/15

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums (Asylgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — K/Bundesasylamt

(Lieta C-245/11) (1)

(Regula (EK) Nr. 343/2003 - Dalībvalsts, kas ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa kādā no dalībvalstīm iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu, noteikšana - Humānā klauzula - Šīs regulas 15. pants - Persona, kurai ir patvērums dalībvalstī un kura nopietnas saslimšanas dēļ ir atkarīga no patvēruma meklētāja palīdzības - Regulas 15. panta 2. punkts - Šīs dalībvalsts, kas minētās regulas III nodaļā noteikto kritēriju izpratnē nav atbildīgā dalībvalsts, pienākums izskatīt minētā patvēruma meklētāja iesniegto pieteikumu - Nosacījumi)

2013/C 9/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Asylgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: K

Atbildētāja: Bundesasylamt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Asylgerichtshof — Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 1. lpp.) 3. panta 2. punkta, kā arī 15. panta interpretācija — Dalībvalsts pienākums humānu apsvērumu dēļ izskatīt tai iesniegto patvēruma pieteikumu, pat ja atbilstoši Regulā (EK) Nr. 343/2003 minētajiem kritērijiem tai nav tāda pienākuma — Cieša saikne starp patvēruma meklētāju un īpaši apdraudētu personu, kurai jau ir piešķirts patvērums šajā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

Tādos apstākļos kā pamatlietā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 15. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas nav atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbilstoši šīs regulas III nodaļā noteiktajiem kritērijiem, kļūst par atbildīgo dalībvalsti. Dalībvalstij, kas kļūst par atbildīgo dalībvalsti šīs regulas izpratnē, ir jāuzņemas ar šādu atbildību saistītie pienākumi. Tā informē par to iepriekš atbildīgo dalībvalsti. Šī minētā 15. panta 2. punkta interpretācija ir piemērojama arī tad, kad dalībvalsts, kura bija atbildīga saskaņā ar minētās regulas III nodaļā noteiktajiem kritērijiem, nav iesniegusi minētā panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto lūgumu.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/16

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Hamburgisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Atilla Gülbahce/Freie und Hansestadt Hamburg

(Lieta C-268/11) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 - 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums - Likumīgi nodarbinātu Turcijas darba ņēmēju tiesības - Uzturēšanās atļaujas atcelšana ar atpakaļejošu spēku)

2013/C 9/24

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hamburgisches Oberverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Atilla Gülbahce

Atbildētāja: Freie und Hansestadt Hamburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hamburgisches Oberverwaltungsgericht — Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 “Par Eiropas Ekonomikas Kopienas un Turcijas asociācijas attīstību” 10. panta 1. punkta un 13. panta interpretācija — Termiņuzturēšanās atļaujas un beztermiņa darba atļaujas piešķiršana Turcijas darba ņēmējam, kurš ir uzņemošās dalībvalsts pilsones laulātais — Lēmumu, ar kuriem pagarina uzturēšanās atļaujas termiņu, atcelšana ar atpakaļejošu spēku un tā laulātās atšķirtības dēļ, par ko nav paziņots kompetentajai iestādei — Nosacījumi uzturēšanās tiesību pamatošanai ar Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punktu, ņemot vērā beztermiņa darba atļauju

Rezolutīvā daļa:

Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, kas tika nodibināta ar nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Turciju un kuru 1963. gada 12. septembrī Ankarā parakstīja Turcijas Republika, no vienas puses, un EEK dalībvalstis un Kopiena, no otras puses, un kas Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1963. gada 23. decembra Lēmumu 64/732/EEK, 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka kompetentās valsts iestādes atsauc Turcijas darba ņēmēja uzturēšanās atļauju ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad vairs nepastāv iemesls, kura dēļ uzturēšanās atļauja tikusi izsniegta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja minēto darba ņēmēju nevar vainot nekādā krāpnieciskā rīcībā un ja šī atsaukšana notiek pēc minētā 6. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētā viena gada likumīgas nodarbinātības laikposma beigām.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/16

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Techniko Epimelitirio Elladas (TEE) u. c./Ypourgos Esoterikon, Dimosias Dioikisis kai Apokentrosis, Ypourgos Metaforon kai Epikoinonion kai, Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon

(Lieta C-271/11) (1)

(Gaisa pārvadājumi - Regula Nr. 2042/2003 - Tehniskās prasības un administratīvās procedūras civilās aviācijas jomā - Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšana - Pārbaudes uzdevumos iesaistītā personāla apstiprināšana - Vajadzīgās kvalifikācijas)

2013/C 9/25

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītāji: Techniko Epimelitirio Elladas (TEE), Syllogos Ellinon Diplomatouchon aeronafpigon michanikon (SEA), Alexandros Tsiapas, Antonios Oikonomopoulos, Apostolos Batategas, Vasileios Kouloukis, Georgios Oikonomopoulos, Hlias Hliadis, Ionnis Tertigkas, Panellinios Syllogos Aerolimenikon Ypiresias Politikis Aeroporias, Eleni Theodoridou, Ioannis Karnesiotis, Alexandra Efthimiou, Eleni Saatsaki

Atbildētāji: Ypourgos Esoterikon, Dimosias Dioikisis kai Apokentrosis, Ypourgos Metaforon kai Epikoinonion kai, Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 315, 1. lpp.) interpretācija — Valsts tiesiskā regulējuma, ar ko gaisa kuģu pārbaužu uzdevums ir sadalīts starp četrām nošķirtām inspektoru kategorijām (lidojumderīguma inspektori, lidojuma darbību inspektori, gaisa kuģu salonu drošības inspektori un diplomu un licenču inspektori), saderīgums

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu 2. pants un tās I pielikuma norma M.B.902 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm, nosakot papildu pasākumus šīs regulas īstenošanai, ir iespēja normā M.B.902 paredzētajā kompetentajā iestādē gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes darbības sadalīt starp vairākām specializētām inspektoru kategorijām;

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ikvienai personai, kurai ir uzticēti gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudes uzdevumi jebkādā jomā, ir jābūt piecu gadu pieredzei, kas aptver visas jomas, kuru mērķis ir nodrošināt gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, un vienīgi šīs jomas;

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 1. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstis var noteikt nosacījumus, ar kādiem ir iegūta vismaz piecu gadu pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā, kurai ir jābūt personālam, kam ir uzticēta gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaude. Tās it īpaši var izvēlēties ņemt vērā pieredzi, kas gūta, strādājot gaisa kuģu tehniskās apkopes darbnīcā, atzīt pieredzi, kas aviācijas studiju laikā gūta profesionālā vidē veiktas prakses laikā, vai arī pieredzi, kas ir saistīta ar lidojumderīguma inspektora pienākumiem, kas veikti senāk;

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikta atšķirība starp gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas licences īpašniekiem minētās regulas III pielikuma, kura nosaukums ir “66. daļa”, izpratnē un augstākās izglītības iestādes diploma īpašniekiem;

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa kuģu lidojumderīguma inspektora uzdevumus var veikt vienīgi personas, kuras pirms tam ir piedalījušās visās šajā normā prasītajās izglītības un apmācības programmās, un tajās ir notikusi šo personu zināšanu un prasmju novērtēšana atbilstoši šīm izglītības programmām;

Regulas Nr. 2042/2003 I pielikuma normas M.B.902 b) punkta 4. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka veikt gaisa kuģu lidojumderīguma inspektoru uzdevumus var vienīgi personas, kuras senāk ir ieņēmušas amatu ar atbilstošiem pienākumiem, apstiprinot gan savas spējas veikt nepieciešamās tehniskās kontroles, gan arī spējas novērtēt, vai kontroļu rezultāti ļauj vai neļauj izsniegt dokumentus, kuri apstiprina pārbaudītā gaisa kuģa lidojumderīgumu;

7)	Regula Nr. 2042/2003 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm nav pienākuma paredzēt, ka personas, kuras veic gaisa kuģu lidojumderīguma pārbaudes uzdevumus šīs regulas spēkā stāšanas dienā, automātiski un neveicot atlases procedūru turpina veikt savus uzdevumus.

(1) OV C 232, 06.08.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/17

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Financiën/Gemeente Vlaardingen

(Lieta C-299/11) (1)

(Nodokļi - PVN - Ar nodokli apliekami darījumi - Preču, kas saražotas “uzņēmējdarbības gaitā”, izmantošana nodokļu maksātāja uzņēmējdarbības vajadzībām - Pielīdzināšana piegādei, kas veikta par samaksu - Zeme, kas pieder nodokļu maksātājam un ko pārveidojusi trešā persona)

2013/C 9/26

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Gemeente Vlaardingen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 5. panta 5. punkta un 7. punkta a) apakšpunkta, kā arī 11. panta A. daļas 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Ar nodokli apliekami darījumi — Preces izmantošana uzņēmuma vajadzībām — Uzņēmumam piederoša laukuma, ko tā uzdevumā par atlīdzību ir pārveidojusi trešā persona, izmantošana uzņēmuma darbībai, kas ir atbrīvota no nodokļa

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1995. gada 10. aprīļa Direktīvu 95/7/EK, 5. panta 7. punkta a) apakšpunkts, kas apskatīts kopsakarā ar minētās direktīvas 11. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka to, ka nodokļu maksātājs izmanto savas no PVN atbrīvotās uzņēmējdarbības vajadzībām laukumus, kuri tam pieder un kurus tā uzdevumā ir pārveidojusi trešā persona, var aplikt ar PVN, kura bāze ir zemes, uz kuras ir šie laukumi, vērtība un tās pārveidošanas izmaksas, ja minētais nodokļu maksātājs nav jau samaksājis PVN no šīs vērtības un no šīm izmaksām un ja uz attiecīgajiem laukumiem neattiecas atbrīvojums, kas paredzēts minētās direktīvas 13. panta B daļas h) punktā.

(1) OV C 269, 10.09.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/18

Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — KGH Belgium NV/Belgische Staat

(Lieta C-351/11) (1)

(Muitas parāds - Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Nodokļu iegrāmatošana - Praktiskā kārtība)

2013/C 9/27

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: KGH Belgium NV

Atbildētājs: Belgische Staat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 217. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Nodokļu iegrāmatošana — Praktiskā kārtība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 82/97, 217. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, tā kā šajā pantā nav paredzēta iegrāmatošanas praktiskā kārtība šīs normas izpratnē, tas ļauj dalībvalstīm noteikt praktisko kārtību, lai iegrāmatotu muitas parāda rezultātā radušos nodokļa summu, nenosakot tām pienākumu noteikt savos valsts tiesību aktos kārtību, kādā veicama šī iegrāmatošana — minētā iegrāmatošana ir jāveic tā, lai nodrošinātu, ka kompetentās muitas iestādes ieraksta precīzu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas izriet no muitas parāda, uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā, lai it īpaši panāktu, ka attiecīgo summu iegrāmatošana tiek skaidri veikta arī attiecībā uz parādnieku.

(1) OV C 282, 24.09.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/18

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Savienības Padome/Nadiany Bamba un Eiropas Komisija

(Lieta C-417/11 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitikā un drošības politika - Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā - Naudas līdzekļu iesaldēšana - LESD 296. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības efektīvi vērsties tiesā - Tiesības uz īpašumu)

2013/C 9/28

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un B. Driessen, kā arī E. Dumitriu-Segnana)

Pārējās lietas dalībnieces: Nadiany Bamba (pārstāvji: sākotnēji P. Haïk, vēlāk P. Maisonneuve, advokāti) un Eiropas Komisija (pārstāvji: E. Cujo un M. Konstantinidis)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un E. Ranaivoson)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2011. gada 8. jūnija spriedumu lietā T-86/11 Bamba/Padome, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Padomes 2011. gada 14. janvāra Lēmumu 2011/18/KĀDP, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru, un Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 25/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 11, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Nadiany Bamba k-dzi — Naudas līdzekļu iesaldēšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Kļūda tiesību piemērošanā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 8. jūnija spriedumu lietā T-86/11 Bamba/Padome;

2)	Bamba k-dzes prasību pirmajā instancē noraidīt;

3)	Bamba k-dze sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo apelāciju, kā arī tiesvedību pirmajā instancē.

4)	Francijas Republika un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 311, 22.10.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/19

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lagura Vermögensverwaltung GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Hafen

(Lieta C-438/11) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa - Tiesiskā paļāvība - Neiespējamība pārbaudīt izcelsmes sertifikāta pareizību - “Pamatojoties uz eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām par faktiem izdota sertifikāta” jēdziens - Pierādīšanas pienākums - Vispārējo tarifa preferenču sistēma)

2013/C 9/29

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Lagura Vermögensverwaltung GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Hafen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu muitas kodeksa izveidi (OV L 311, 17. lpp.), 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta interpretācija — Trešās valsts preču eksports uz Eiropas Savienību — Izcelsmes pierādījumu pēcmuitošanas pārbaude — Neiespējamība ar atpakaļejošu spēku pārbaudīt izcelsmes sertifikāta, kuru izsniegušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes, satura pareizību — Importētāja iespējamās tiesiskās paļāvības aizsardzība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja trešās valsts kompetentajām iestādēm pēcmuitošanas pārbaudē nav iespējams pārbaudīt, vai A veidlapas izcelsmes sertifikāts, ko tās ir izsniegušas, pamatojas uz eksportētāja pareizi sniegtām ziņām par faktiem, tādēļ, ka pēdējais ir izbeidzis ražošanu, pierādīšanas pienākums, ka šis sertifikāts ir izdots, pamatojoties uz eksportētāja pareizi sniegtām ziņām par faktiem, ir parādniekam.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/19

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Landgericht Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gothaer Allgemeine Versicherung AG, ERGO Versicherung AG, Versicherungskammer Bayern-Versicherungsanstalt des öffentlichen Rechts, Nürnberger Allgemeine Versicherungs AG, Krones AG/Samskip GmbH

(Lieta C-456/11) (1)

(Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 32. un 33. pants - Tiesas nolēmumu atzīšana - Jēdziens “nolēmums” - Tiesas nolēmuma ietekme uz starptautisko jurisdikciju - Jurisdikcijas noteikšanas klauzula)

2013/C 9/30

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Bremen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Gothaer Allgemeine Versicherung AG, ERGO Versicherung AG, Versicherungskammer Bayern-Versicherungsanstalt des öffentlichen Rechts, Nürnberger Allgemeine Versicherungs AG, Krones AG

Atbildētāja: Samskip GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Bremen — Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.) 31. un 32. pants — Dalībvalsts pieņemtu lēmumu atzīšana — Nepārprotami procesuāla rakstura lēmums (“Prozeßurteil”) — Lēmums par jurisdikcijas noteikšanas klauzulas interpretāciju, ar kuru valsts tiesa ir atzinusi savas jurisdikcijas neesamību, konstatējot trešās valsts jurisdikciju — Atzīšanas apjoms

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 32. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas arī uz nolēmumu, ar kuru dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, ir noraidījusi savu jurisdikciju, neatkarīgi no tā, kā šis nolēmums tiek kvalificēts citas dalībvalsts tiesībās;

Regulas Nr. 44/2001 32. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesai, kurā prasa atzīt nolēmumu, ar kuru citas dalībvalsts tiesa, pamatojoties uz jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, ir noraidījusi savu jurisdikciju, ir saistošs konstatējums par šīs klauzulas spēkā esamību, kas ir ietverts nolēmuma, kurš stājies spēkā un ar kuru prasība atzīta par nepieņemamu, motīvu daļā.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/20

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Stockholms tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ulf Kazimierz Radziejewski/Kronofogdemyndigheten i Stockholm

(Lieta C-461/11) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 45. pants - Daļējas vai pilnīgas parādu dzēšanas procedūra - Parādnieks, kurš ir fiziska persona - Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka parādu dzēšana ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu izpildes)

2013/C 9/31

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Stockholms tingsrätt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ulf Kazimierz Radziejewski/

Atbildētājs: Kronofogdemyndigheten i Stockholm

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Stockholms tingsrätt — LESD 45. panta interpretācija — Personu brīva pārvietošanās — Tāda valsts tiesību akta noteikuma saderība ar [LESD] 45. pantu, kurā paredzēts, ka, lai nodrošinātu fiziskas personas parādu dzēšanu, tai ir jādzīvo attiecīgajā valstī — Parādnieks, kurš ir dalībvalsts A pilsonis, dzīvo dalībvalstī B, un ir iesniedzis prasību par viņa parādu dzēšanu dalībvalstī A, kas ir šo parādu izcelsmes valsts — Saikne ar prasības iesniegšanas vietu

Rezolutīvā daļa:

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir izskatīts pamattiesvedībā, kas parādu dzēšanas saņemšanu padara atkarīgu no nosacījuma par dzīvesvietu attiecīgajā dalībvalstī.

(1) OV C 340, 19.11.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/20

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija

(Lieta C-469/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Savienības konkursa procedūrā iesniegta piedāvājuma noraidīšana - Noilguma termiņš - Termiņa sākums - Termiņa, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, piemērošana)

2013/C 9/32

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Manhaeve un M. Wilderspin)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas 2011. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-409/09 Evropaïki Dynamiki/Komisija, ar kuru kā daļēji nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota ir noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību, kurā lūgta tāda kaitējuma atlīdzināšana, kas, iespējams, radies apelācijas sūdzības iesniedzējai, pieņemot Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtais piedāvājums konkursa procedūras laikā — Termiņi prasību celšanai — Apsvērumi par attālumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 331, 12.11.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/21

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Susanne Leichenich/Ansbert Peffekoven, Ingo Horeis

(Lieta C-532/11) (1)

(Direktīva 77/388/EEK - PVN - Atbrīvojumi no nodokļa - 13. panta B daļas b) apakšpunkts - Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana - Upes krastā pastāvīgi nekustīgi novietota liellaiva bez dzinēja sistēmas - Liellaivas noma, ieskaitot tai pieguļošo piestātnes tiltiņu, zemesgabalu un ūdens platību - Izmantošana tikai pastāvīga restorāna un diskotēkas vajadzībām - Viens darījums)

2013/C 9/33

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Susanne Leichenich

Atbildētāji: Ansbert Peffekoven, Ingo Horeis

Piedaloties: Dr. Leyh, Dr. Kossow & Dr. Ott KG, Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Steuerberatungsgesellschaft

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Köln — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 13. panta B daļas b) apakšpunkta interpretācija — Šajā normā paredzētā atbrīvojuma no PVN par nekustamā īpašuma iznomāšanu un izīrēšanu piemērojamība — Ūdens virsmas un tādas liellaivas iznomāšana, kas paredzēta komerciālai izmantošanai kā restorāns vai diskotēka

Rezolutīvā daļa:

1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana” ietver arī tādas liellaivas, ieskaitot tai pieguļošo teritoriju un tiltiņu, iznomāšanu, kas ir nekustīgi ar nostiprinājumiem, kuri nav viegli izjaucami, piestiprināta pie krasta un upes baseina, atrodas norobežotā un identificējamā novietnē upes ūdenī un ko saskaņā ar nomas līguma noteikumiem ir paredzēts pastāvīgi izmantot vienīgi šajā konkrētajā vietā kā restorānu un diskotēku. Šī noma ir viens no nodokļa atbrīvots darījums, bez vajadzības liellaivas nomu nošķirt no šī tiltiņa nomas;

2)	šāda liellaiva nav transportlīdzeklis Sestās direktīvas 77/388 13. panta B daļas b) apakšpunkta 2. punkta izpratnē.

(1) OV C 25, 28.01.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/21

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Augstākās tiesas Senāts (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA Kurcums Metal/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-558/11) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Krievijā ražotas kombinētas tauvas “Taifun”, kuras sastāv no polipropilēna un tērauda stieples - U veida skavas, kuru gali ir noapaļoti un savienoti ar skrūvi - Antidempinga maksājumi attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā)

2013/C 9/34

Tiesvedības valoda — latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākās tiesas Senāts

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SIA Kurcums Metal

Atbildētājs: Valsts ieņēmumu dienests

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Augstākās tiesas Senāts — Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.) I pielikuma un Padomes 2001. gada 2. augusta Regulas (EK) Nr. 1601/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā (OV L 211, 1. lpp.), 1. panta interpretācija — Krievijā ražotas kombinētas tauvas “Taifun”, kuras sastāv no polipropilēna un tērauda stieples — Klasificēšana kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 5607 49 11 vai apakšpozīcijā 7312 10 98 — U veida skavas, kuru gali ir noapaļoti un savienoti ar skrūvi — Klasificēšana kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7317 00 90 vai apakšpozīcijā 7326 90 98 — Galīgie antidempinga maksājumi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006, I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 5607 49 11 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas tauvas kā pamatlietā, kuras sastāv gan no polipropilēna, gan no tērauda stieples, pašas par sevi neietilpst šajā apakšpozīcijā;

Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1549/2006, I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras vispārīgo interpretācijas noteikumu 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu tauvu kā pamatlietā tarifu klasifikācija nav jāveic, piemērojot šo noteikumu, ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa, ņemot vērā visus tai norādītos faktiskos apstākļus, pārbauda, ka neviens no šiem diviem materiāliem, no kuriem sastāv šīs tauvas, pats par sevi nenosaka minēto tauvu pamatīpašības;

Padomes 2001. gada 2. augusta Regulas (EK) Nr. 1601/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas tauvas kā pamatlietā, pieņemot, ka tās ietilpst Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1549/2006, I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 7312 10 98, ir ietvertas arī šī noteikuma piemērošanas jomā;

4)	Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1549/2006, I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 7317 00 90 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādas U veida skavas kā pamatlietā, kuru gali ir noapaļoti un savienoti ar skrūvi, neietilpst šajā apakšpozīcijā.

(1) OV C 13, 14.01.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/22

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-286/12) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - 2. pants un 6. panta 1. punkts - Valsts režīms, kurā tiesnešu, prokuroru un notāru amata pildīšanas maksimālais vecums ir noteikts 62 gadi - Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi salīdzinājumā ar darbiniekiem, kas nav sasnieguši 62 gadu vecumu - Pārejas perioda ilguma samērīgums)

2013/C 9/35

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Enegren un K. Talabér-Ritz)

Atbildētāja: Ungārija (pārstāvis — M.Z. Fehér)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 4. sēj., 79. lpp.), 2. panta un 6. panta 1. punkta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka tiesnešiem, prokuroriem un notāriem, sasniedzot 62 gadu vecumu, nekavējoties jāizbeidz profesionālā darbība — Tādu leģitīmu mērķu, kas attaisnotu šādu atšķirīgas attieksmes pret 62 gadu vecumu nesasniegušajiem strādājošajiem atšķirīgu attieksmi, neesamība — Pārejas posma ilguma (viens gads) nesamērīgums

Rezolutīvā daļa:

pieņemot valsts tiesisko regulējumu, kurā tiesnešiem, prokuroriem un notāriem tiek noteikts amata pildīšanas maksimālais vecums 62 gadi, kas rada atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ un kas nav attaisnota ar likumīgiem mērķiem, un kas katrā ziņā nav atbilstīga un vajadzīga, lai sasniegtu mērķus, Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pantā un 6. panta 1. punktā;

2)	Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 217, 21.07.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/22

Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 4. oktobra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vivaio dei Molini Azienda Agricola Porro Savoldi ss/Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture

(Lieta C-502/11) (1)

(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 93/37/EEK - 6. pants - Vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi - Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļajamība, kurā iespēja piedalīties konkursa procedūrās ir sniegta tikai sabiedrībām, kuras veic komercdarbību, izslēdzot civiltiesību sabiedrības (“società semplici”) - Institucionālie un statūtos noteiktie mērķi - Lauksaimniecības uzņēmumi)

2013/C 9/36

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vivaio dei Molini Azienda Agricola Porro Savoldi ss

Atbildētāja: Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture

Piedaloties: SOA CQOP Costruttori Qualificati Opere Pubbliche SpA, Unione Provinciale Agricoltori di Brescia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp.), 6. panta interpretācija — Nediskriminācijas princips — Valsts tiesiskais regulējums, kurā iespēja piedalīties būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūrās ir sniegta tikai sabiedrībām, kuras veic komercdarbību, un liegta lauksaimniecības uzņēmumiem, kuri nodibināti kā civiltiesību sabiedrība (“società semplice”)

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, un it īpaši Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīvu 2001/78/EK, 6. pants nepieļauj tādu valsts tiesību aktu kā pamatlietā, ar kuru tādai sabiedrībai kā civiltiesību sabiedrība, kurai ir “uzņēmēja” statuss Direktīvas 93/37 izpratnē, ir liegts piedalīties konkursa procedūrās tikai tās juridiskās formas dēļ.

(1) OV C 347, 26.11.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/23

Tiesas 2012. gada 15. oktobra rīkojums — Internationaler Hilfsfonds eV/Eiropas Komisija

(Lieta C-554/11) (1)

(Apelācija - Piekļuve dokumentiem - Pilnīgas piekļuves dokumentiem saistībā ar līgumu LIEN 97-2011 atteikums - Prasība atcelt tiesību aktu - Pārskatīšana šajā instancē - Atsevišķas prasības atcelt tiesību aktu iesniegšana)

2013/C 9/37

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Internationaler Hilfsfonds eV (pārstāvis — H. Kaltenecker, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un T. Scharf)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. septembra rīkojumu lietā T-141/05 RENV Internationaler Hilfsfonds/Komisija, kurā Vispārējā tiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā par prasītājas prasījumiem atcelt Eiropas Komisijas 2005. gada 14. februāra lēmumu, ar ko ir noraidīts tās pieteikums par piekļuvi lietas materiāliem, kas attiecas uz līgumu LIEN 97-2011 — Procesuālie pārkāpumi Vispārējā tiesā — Lietu T-141/05 RENV un T-36/10 koordinācijas trūkums — Tiesāšanās izdevumu segšanas pienākums un apmērs

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Internationaler Hilfsfonds eV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 25, 28.01.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/23

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 4. oktobra rīkojums (Rechtbank van koophandel te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Schoten NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV

(Lieta C-559/11) (1)

(Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 2005/29/EK - Negodīga komercprakse - Valsts tiesību akti, ar kuriem aizliegts uzņēmuma darba laiks septiņas dienas nedēļā)

2013/C 9/38

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van koophandel te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Pelckmans Turnhout NV

Atbildētāji: Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Schoten NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van koophandel te Antwerpen — LESD 34., 35., 49. un 56. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), interpretācija — Uzņēmumu komercprakses attiecībā pret patērētājiem jēdziens — Uzņēmuma darba laiks septiņas dienas nedēļā un par šo praksi vēstoša reklāma

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”), ir jāinterpretē tādējādi, ka to nepiemēro tādiem valsts tiesību aktiem kā pamatlietā, kas nekalpo mērķiem aizsargāt patērētājus.

(1) OV C 32, 04.02.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/24

Tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojums — Muhamad Mugraby/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-581/11 P) (1)

(Apelācija - Prasība sakarā ar bezdarbību - Pamattiesību un Asociācijas līguma starp Kopienu un Libānas Republiku pārkāpums - Padomes un Komisijas atturēšanās veikt pasākumus pret Libānas Republiku - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Acīmredzami nepamatota un acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2013/C 9/39

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Muhamad Mugraby (pārstāvis — S. Delhaye, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un M.-M. Joséphidès) un Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un F. Castillo de la Torre)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 6. septembra rīkojumu lietā T-292/09 Mugraby/Padome un Komisija, ar kuru, pirmkārt, noraidīta prasība sakarā ar bezdarbību, ar kuru lūgts konstatēt, ka Padome un Komisija ir prettiesiski atturējušās pieņemt nostāju attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu veikt pasākumus pret Libānu sakarā ar tās šķietami pieļautajiem apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesību un Asociācijas līguma starp Kopienu un Libānas Republiku pārkāpumiem, un, otrkārt, noraidīta prasība atlīdzināt šo Kopienas iestāžu bezdarbības dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējam šķietami nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Mugraby k-gs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 25, 28.1.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/24

Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 18. septembra rīkojums — Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH

(Lieta C-587/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Vārdiska apzīmējuma “OMNICARE CLINICAL RESEARCH” reģistrācijas pieteikums - Iebildumi - Apelāciju padomes lēmums, ar kuru reģistrācijas pieteikums ir noraidīts - Prasība - Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru šī prasība ir noraidīta - Iebildumu atsaukšana - Apelācija - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 9/40

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Omnicare, Inc. (pārstāvis — M. Edenborough, QC)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo), Astellas Pharma GmbH (pārstāvis — M. Polo Carreño, abogada)

Priekšmets

Apelācija par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 9. septembra spriedumu lietā T-289/09 Omnicare/ITSB — Astellas Pharma (“OMNICARE”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt tiesību aktu, ko iesniedzis vārdiskas preču zīmes “OMNICARE CLINICAL RESEARCH” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 42. klasē, reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 14. maija lēmumu lietā R 401/2008-4, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums, ar kuru noraidīti iebildumi, ko iesniedzis valsts preču zīmes “OMNICARE” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 41. un 42. klasē, īpašnieks — Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija un piemērošana — Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas jēdziens — Preču zīme, kas izmantota attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti bez atlīdzības

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par Omnicare, Inc. iesniegto apelācijas sūdzību;

2)	Omnicare, Inc. atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī pagaidu noregulējuma tiesvedībā;

3)	Omnicare, Inc. un Astellas Pharma GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 25, 28.01.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/25

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-401/12 P)

2013/C 9/42

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un K. Michoel)

Pārējie lietas dalībnieki: Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste un Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09;

—	pilnībā noraidīt prasītāju pirmajā instancē celto prasību;

—	piespriest prasītājām pirmajā instancē solidāri atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Padome uzskata, ka Vispārējās tiesas spriedumā iepriekš minētajā lietā ir pieļautas divas kļūdas tiesību piemērošanā. Vispārējā tiesa neesot pareizi interpretējusi un piemērojusi tā saukto “Nakajima” (1) un “Fediol” (2) judikatūru. Līdz ar to Vispārējā tiesa kļūdaini esot nolēmusi, ka Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (3) tiesiskums var tikt pārbaudīts, ņemot vērā Orhūsas Konvenciju (4) par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

Turpinājumā Padome ir norādījusi, ka likumdevēja izdarītā izvēle Regulā Nr. 1367/2006 katrā ziņā pilnībā ir saderīga ar Orhūsas Konvenciju. Šajā ziņā Vispārējās tiesas sniegtā Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punkta interpretācija neesot pareiza, jo Vispārējā tiesa nav ievērojusi šīs konvencijas līgumslēdzējām pusēm piešķirto rīcības brīvību.

Tādējādi Padome lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu iepriekš minētajā lietā un šajā lietā taisīt galīgo spriedumu, pilnībā noraidot prasītāju pirmajā instancē celto prasību.

(1) Tiesas 1991. gada 7. maija spriedums lietā C-69/89 Nakajima/Padome (Recueil, I-2069. lpp.).

(2) Tiesas 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 70/87 Fediol/Komisija (Recueil, 1781. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

(4) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/26

(Lieta C-402/12 P)

2013/C 9/43

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — L. Visaggio un G. Corstens)

Pārējie lietas dalībnieki: Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, Eiropas Komisija, Nīderlandes Karaliste un Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09;

—	izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasītāju pirmajā instancē celto prasību;

—	piespriest prasītājām pirmajā instancē atlīdzināt šajā apelācijas instances tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Parlaments uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka tā varēja pārbaudīt Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (1) spēkā esamību attiecībā pret Orhūsas Konvencijas (2) 9. panta 3. punktu, lai arī šai tiesību normai nav tiešas iedarbības. Šis Vispārējās tiesas pieņēmums balstās uz principā nepareizu gan pastāvīgās judikatūras par personu iespējām atsaukties uz starptautiskas konvencijas noteikumiem, lai apstrīdētu Eiropas Savienības tiesību akta spēkā esamību, gan arī šajā lietā apspriesto starptautisko saistību rakstura un piemērošanas jomas interpretāciju.

Konkrētāk runājot, Vispārējā tiesa ir piemērojusi judikatūru, kura izriet no spriedumiem lietā Fediol (3) un Nakajima (4), tomēr tā nav ņēmusi vērā, ka šī judikatūra — kura turklāt līdz šim ir piemērota tikai ļoti niecīgam skaitam lietu — var tikt piemērota tikai izņēmuma kārtā un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa, pirmkārt, pat neesot centusies pārbaudīt, vai šajā lietā šie nosacījumi faktiski ir izpildīti, un, otrkārt, nav ievērojusi minētās judikatūras izņēmuma raksturu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

(2) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).

(3) Tiesas 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 70/87 Fediol/Komisija (Recueil, 1781. lpp.).

(4) Tiesas 1991. gada 7. maija spriedums lietā C-69/89 Nakajima/Padome (Recueil, I-2069. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-369/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija

(Lieta C-403/12 P)

2013/C 9/44

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver, J.P. Keppenne, G. Valero Jordana un P. van Nuffel)

Pārējie lietas dalībnieki: Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht, Nīderlandes Karaliste, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09;

—	izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasību atcelt Komisijas Lēmumu C(2006) 6121;

—	piespriest prasītājām lietā T-396/09 atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība galvenokārt ir par to, vai Vispārējai tiesai, ievērojot it īpaši Tiesas 2011. gada 8. marta spriedumu lietā C-240/09, bija tiesības pārbaudīt Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (1) 10. panta 1. punkta, lasot to kopā ar tās 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu, spēkā esamība attiecībā pret Orhūsas Konvencijas (2) 9. panta 3. punktu.

Komisija izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa, lai arī tā pareizi ir norādījusi uz stingriem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atbilstoši Tiesas judikatūrai persona var atsaukties uz starptautiskas vienošanās noteikumiem, lai pārbaudītu Savienības tiesību aktu spēkā esamību (it īpaši, ka pārbaude, ņemot vērā kādas konvencijas noteikumus, ir iespējama tikai tad, ja attiecīgās konvencijas raksturs un struktūra nav pretrunā Savienības tiesību aktiem un tās noteikumi pēc to satura ir bez nosacījumiem un pietiekami precīzi), kļūdaini ir nolēmusi, ka izņēmums no šiem nosacījumiem, kurš izriet no tā sauktās judikatūras lietā Fediol un Nakajima (Tiesas 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 70/87 un 1991. gada 7. maija spriedums lietā C-69/89), attiecas arī uz Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktu.

Tiesa spriedumā lietā C-240/09 jau ir konstatējusi, ka Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktam nav tiešas iedarbības. Turklāt judikatūra lietā Fediol un lietā Nakajima kā izņēmums ir interpretējama šauri; līdz šim tā ir tikusi piemērota tikai tirdzniecības politikas jomā, un citās politikas jomās varētu tikt piemērota, ja precīzi ir izpildīti tās piemērošanas nosacījumi, kā tas nav šajā gadījumā. Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktā nav minēta nekāda norāde uz Orhūsas Konvencijas noteikumiem. Tāpat šajā tiesību normā nav paredzēta kāda īpaša šajā konvencijā paredzēta pienākuma īstenošana judikatūras lietā Nakajima izpratnē. Visbeidzot, Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punkts nav pietiekami skaidrs un precīzs, lai saskaņā ar judikatūru lietā Nakajima varētu tikt piemērots ar judikatūru lietā Nakajima iedibinātais izņēmums.

Otrkārt, Komisija pakārtoti norāda, ka Vispārējā tiesa nepareizi ir interpretējusi Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktu, jo tā ir nolēmusi, ka Regulas Nr. 1367/2006 10. panta 1. punkts ir pretrunā šai tiesību normai tikai tāpēc, ka šajā 10. pantā paredzēto pārskatīšanas procedūru piemēro tikai individuāli piemērojamiem tiesību aktiem, savukārt Vispārējai tiesai šajā lietā būtībā vajadzēja pārbaudīt, vai Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punkts visās tiesvedībās, kuras personas var ierosināt valsts un Savienības līmenī, ir adekvāti īstenots.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe/Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-404/12 P)

2013/C 9/45

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Moore un K. Michoel)

Pārējie lietas dalībnieki: Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe, Eiropas Komisija un Polijas Republika

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08;

—	pilnībā noraidīt prasītāju pirmajā instancē celto prasību;

—	piespriest prasītājām pirmajā instancē solidāri atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Padome uzskata, ka Vispārējās tiesas spriedumā iepriekš minētajā lietā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā. Lai arī Padome neapstrīd Vispārējās tiesas konstatējumu par to, ka Komisija šajā lietā nav rīkojusies kā likumdevēja, tomēr Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa nav pareizi interpretējusi un piemērojusi tā saukto “Nakajima” (1) un “Fediol” (2) judikatūru. Līdz ar to Vispārējā tiesa kļūdaini esot nolēmusi, ka Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (3) tiesiskums var tikt pārbaudīts, ņemot vērā Orhūsas Konvenciju (4) par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

(1) Tiesas 1991. gada 7. maija spriedums lietā C-69/89 Nakajima/Padome (Recueil, I-2069. lpp.).

(2) Tiesas 1989. gada 22. jūnija spriedums lietā 70/87 Fediol/Komisija (Recueil, 1781. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/28

(Lieta C-405/12 P)

2013/C 9/46

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Oliver, J. P. Keppenne un P. van Nuffel)

Pārējie lietas dalībnieki: Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe, Polijas Republika un Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08;

—	izskatīt lietu pēc būtības un noraidīt prasības atcelt Komisijas 2008. gada 1. jūlija lēmumus;

—	piespriest prasītājām lietā T-338/08 atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā pirmajā instancē un šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējas pirmais izvirzītais pamats sakrīt ar pirmo pamatu lietā C-403/12 P.

Izvirzot otro pamatu, Komisija pakārtoti apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav pareizi interpretējusi Orhūsas Konvencijas (1) 9. panta 3. punkta piemērošanas jomu, ņemot vērā šīs konvencijas 2. panta 2. punkta otro apakšpunktu, jo tā ir nolēmusi, ka Komisija, pieņemot Regulu (EK) Nr. 149/2008 (2), nav rīkojusies kā “likumdevējs” iepriekš minētā 2. panta 2. punkta otrā apakšpunkta izpratnē.

(1) 1998. gada 25. jūnija Orhūsas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas apstiprināta ar Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK (OV L 124, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2008. gada 29. janvāra Regula (EK) Nr. 149/2008, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005, izstrādājot II, III un IV pielikumu, kuros noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi produktiem, uz ko attiecas minētās regulas I pielikums (OV L 58, 1. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 21. septembrī iesniedza Oberlandesgericht Innsbruck (Austrija) — Siegfried Pohl/ÖBB Infrastruktur AG

(Lieta C-429/12)

2013/C 9/47

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Innsbruck

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Siegfried Pohl

Atbildētāja: ÖBB Infrastruktur AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Savienības tiesībām to pašreizējā attīstības stadijā, it īpaši

1)	Savienības tiesību vispārējam vienlīdzīgas attieksmes principam,

2)	vispārējam diskriminācija vecuma dēļ aizlieguma principam LES 6. panta 3. punkta un ES Pamattiesību hartas 21. panta izpratnē,

3)	diskriminācijas aizliegumam saistībā ar LESD 45. pantā paredzēto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību,

4)	Direktīvai 2000/78/EK (1)

ir pretrunā tāds valsts — daļēji likumā, daļēji koplīgumā paredzēts — tiesiskais regulējums, kas ar vienošanos ir kļuvis par atsevišķa darba līguma saturu, saskaņā ar kuru dzelzceļa transporta nozarē nodarbinātu darba ņēmēju iepriekšējais darba stāžs, ja tas ir bijis pirms 18 gadu vecuma, vispār netiek ņemts vērā, bet ja tas ir bijis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja vien tas pat nav ticis iegūts “gandrīz publiskā” Austrijas uzņēmumā vai Austrijas darba devēja sabiedrībā, kura ir atbildētāja, neņemot vērā darba ņēmēja konkrēti iegūtās prasmes un zināšanas, tiek ieskaitīts tikai 50 % apmērā?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai nesamaksātās darba samaksas aprēķinā saskaņā ar Savienības tiesībām ieskaitot līdz šim vērā neņemto iepriekšējo darba stāžu (pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas pilnīgi un no 18 gadu vecuma sasniegšanas līdz dienai, kad prasītājs sāk darbu atbildētājas sabiedrībā, [sākot] ar otro pusi) nozīme ir tam, ka aritmētiskais iepriekšējais darba stāžs ir bijis no 1965. gada 1. decembra līdz 1974. gada 24. novembrim, respektīvi, ilgu laiku pirms Austrijas pievienošanās ES/EEZ un pirms pirmā nolēmuma par Savienības tiesībās paredzēto vienlīdzīgas attieksmes principu?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai pretrunā Savienības tiesībām to pašreizējā stadijā, it īpaši noilgumu regulējošo valsts noteikumu efektivitātes principam, saskaņā ar kuru darba ņēmēja un vēlāk pensionāra tiesības savam darba devējam prasīt nesaņemtās darba samaksas izmaksu un vēlāk nesaņemtās pensijas izmaksu, kas izriet no Savienības tiesībās paredzētās ārvalstīs iegūtā darba stāža un pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas bijuša darba stāža ieskaitīšanas 1. jautājuma izpratnē, kuras šai personai saskaņā ar valsts tiesībām nav bijušas un objektīvi varēja tikt pieprasītas tikai pēc tam, kad 2000. gada 30. novembrī tika pasludināts spriedums lietā C-195/98 Österreichischer Gewerkschaftsbund — Gewerkschaft öffentlicher Dienst un 2009. gada 18. jūnijā — spriedums lietā C-88/08 Hütter, ir tas, ka šīs tiesības būtu pilnībā noilgušas?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai darba ņēmējam dzelzceļa transporta nozarē, kurā ir ap 40 000 darba ņēmēju un vairākās pakāpēs hierarhiski iedalīta un visā teritorijā izveidota organizācija, no Savienības tiesībām to pašreizējā stadijā, it īpaši no Savienības tiesībās paredzētā vienlīdzīgas attieksmes principa un/vai diskriminācijas attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos aizlieguma horizontālās iedarbības izriet pienākums rūpēties par to, ka tā darba ņēmēji un darba ņēmēju pārstāvji ir informēti arī par dienas presē [oficiālajā laikrakstā] publicētiem Tiesas nolēmumiem, kuros [attiecīga] darba stāža ieskaitīšana, ko darba devējs ir praktizējis, ir pasludināta par Savienības tiesībām pretrunā esošu un kā rezultātā var būt jāizmaksā nesaņemtās darba samaksas?

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Almer Beheer BV u.c./Van den Dungen Vastgoed BV u.c.

(Lieta C-441/12)

2013/C 9/48

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Almer Beheer BV u.c.

Atbildētājas: Van den Dungen Vastgoed BV u.c.

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2003/71 (1) 3. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā direktīvā paredzētais pienākums publicēt prospektu principā (proti, neraugoties uz direktīvā paredzētajiem atbrīvojumiem un izņēmumiem atsevišķos gadījumos) attiecas arī uz vērtspapīru piespiedu izsolēm?

Ja uz 1. jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši: vai Direktīvas 2003/71 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētais jēdziens “piedāvājumā iekļauto vērtspapīru kopējā samaksa [vērtība]” šajā gadījumā ir interpretējams tādējādi, ka vērtību piespiedu izsoļu gadījumā noteikt, ņemot vērā vērtību, kāda būs saprātīgi sagaidāmajiem ieņēmumiem piespiedu izsoles īpašā rakstura dēļ, pat ja saprātīgi sagaidāmie ieņēmumi ir būtiski zemāki par tirgus vērtību?

b)	Ja uz 1. jautājumu tiktu atbildēts apstiprinoši, bet uz 2. jautājumu noliedzoši: kā šādā situācijā, īpaši vērtspapīru piespiedu izsoļu gadījumā, ir interpretējams Direktīvas 2003/71 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā lietotais jēdziens “piedāvājumā iekļauto vērtspapīru kopējā samaksa [vērtība]”?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 64. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Jan Sneller/DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV

(Lieta C-442/12)

2013/C 9/49

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Jan Sneller

Atbildētāja: DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Direktīvas 87/344/EEK (1) 4. panta 1. punktu ir ļauts ka juridisko izdevumu apdrošinātājs savu polišu noteikumos paredz, ka tiesvedības vai administratīvo procesu gadījumos juridisko palīdzību principā nodrošina apdrošinātāja darbinieki, vienlaikus paredzot, ka juridiskos izdevumus par apdrošinātā brīvi izvēlēta advokāta vai citas atbilstīgi kvalificētas personas pakalpojumiem atlīdzina tikai gadījumos, ja apdrošinātājs uzskata, ka lietas izskatīšana ir jānodod pārstāvim ārpakalpojumu sniedzējam?

2)	Vai atbilde uz pirmo jautājumu būtu savādāka, ja attiecīgajā tiesvedības vai administratīvajā procesā juridiskā palīdzība ir obligāta prasība?

(1) Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīva 87/344/EK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu (OV L 185, 77. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 11. oktobrī iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) — Werner Krieger/ERGO Lebensversicherung AG

(Lieta C-459/12)

2013/C 9/50

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamatprocesā

Prasītājs: Werner Krieger

Atbildētāja: ERGO Lebensversicherung AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1990. gada 8. novembra Otrās direktīvas 90/619/EEK (Dzīvības apdrošināšanas otrās direktīvas) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu) un par pasākumiem, kas veicina brīvu pakalpojumu faktisku sniegšanu, kā arī par grozījumiem Direktīvā 79/267/EEK (1), ņemot vērā 1992. gada 10. novembra Direktīvas 92/96/EEK (Dzīvības apdrošināšanas trešā direktīva) (2) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu (dzīvības apdrošināšanu) 31. panta 1. punktu, kā arī par grozījumiem Direktīvās 79/267/EEK un 90/619/EEK, 15. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā regulējums, — kā Likuma par apdrošināšanas līgumu (“VVG”) 5.a panta 2. punkta ceturtais teikums 1994. gada 21. jūlijaDrittes Gesetz zur Durchführung versicherungsrechtlicher Richtlinien des Rates der Europäischen Gemeinschaften (Trešā likuma par to, kā īstenot Eiropas Kopienu Padomes direktīvas apdrošināšanas jomā; Drittes Durchführungsgesetz/EWG zum VAG), redakcijā, — saskaņā ar kuru termiņš, kurā subjektam ir atteikuma tiesības vai tiesības iebilst, izbeidzas vēlākais vienu gadu pēc pirmās apdrošināšanas prēmijas samaksas, pat ja apdrošinājuma ņēmējs nav ticis informēts par tiesībām atkāpties vai iebilst?

(1) OV L 330, 50. lpp.

(2) OV L 360, 1. lpp.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 15. oktobrī iesniedza Gerechtshof te ’s-Hertogenbosch (Nīderlande) — Granton Advertising BV/Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag

(Lieta C-461/12)

2013/C 9/51

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof te ’s-Hertogenbosch

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Granton Advertising BV

Atbildētājs: Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag

Prejudiciālie jautājumi

Vai frāze “citi vērtspapīri” Sestās Direktīvas 77/388/EEK (1) 13. panta B daļas ievadā un d) punkta [5]. apakšpunktā (kopš no 2007. gada 1. janvāra 135. panta 1. punkta f) apakšpunkts Astotajā Direktīvā 2006/12/EEK (2), vēlāk grozīta) ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst Grantoncard, kas ir tālāknododama karte, kura tiek izmantota (daļējai) samaksai par precēm un pakalpojumiem; un, ja jā, vai šādas kartes izdošana un pārdošana ir atbrīvota no apgrozījuma nodokļa?

Ja nē, vai frāze “citi tirgojami dokumenti” Sestās Direktīvas 77/388/EEK 13. panta B daļas ievadā un d) punkta 3. apakšpunktā (kopš 2007. gada 1. janvāra 135. panta 1. punkta d) apakšpunkts Astotajā Direktīvā 2006/12/EEK, vēlāk grozīta) ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietilpst Grantoncard, kas ir tālāknododama karte, kura tiek izmantota (daļējai) samaksai par precēm un pakalpojumiem; un, ja jā, vai šādas kartes izdošana un pārdošana ir atbrīvota no apgrozījuma nodokļa?

Ja Grantoncard ir “citi vērtspapīri” vai “citi tirgojami dokumenti” iepriekš minētajā izpratnē, vai jautājumā par to, vai tās izdošana un pārdošana ir atbrīvota no apgrozījuma nodokļa, nozīmē ir tam, ka, izmantojot šo karti, nodoklis (proporcionālā daļā) par to samaksātajai atlīdzībai praksē ir neiespējams?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. oktobrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) — ATP Pension Service A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-464/12)

2013/C 9/52

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: ATP Pension Service A/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (1), 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē, ka jēdziens “īpaši dalībvalstu noteikti ieguldījumu fondi” ietver tādus pensiju fondus, kādi ir izskatīti pamatlietā un kuriem ir šādas pazīmes, ja dalībvalsts atzīst šī rīkojuma 2. sadaļā minētās institūcijas par īpašiem ieguldījumu fondiem:

a)	darba ņēmēja (pensijas klienta) peļņa ir atkarīga pensijas fonda veikto ieguldījumu ražīguma,

b)	darba devējam nav jāveic papildus maksājumi, lai nodrošinātu pensijas klientam konkrētu peļņu,

c)	attiecīgais pensiju fonds kolektīvi iegulda līdzekļus, kas iegūti, piemērojot dalītā riska principu,

d)	lielākā daļa pensiju fondā veikto maksājumu balstās uz koplīgumiem, kas noslēgti starp darba tirgus organizācijām, kuras pārstāv atsevišķus darba ņēmējus un darba devējus, un nevis uz atsevišķu darba ņēmēju personīgu lēmumu,

e)	atsevišķi darba ņēmēji pēc personīgas iniciatīvas var izlemt, vai veikt papildu iemaksas pensiju fondā,

f)	pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji, darba devēji un direktori var izvēlēties maksāt pensiju iemaksas pensiju fondā,

g)	iepriekš noteikta pensijas uzkrājumu daļa, par kuras apmēru ir veikta kopīga vienošanās darba ņēmēju vārdā, tiek izmantota, lai iegādātos mūža garantiju,

h)	pensijas klients sedz pensiju fonda izmaksas,

i)	iemaksas pensiju fondā ir atskaitāmas valsts ienākumu nodokļa nolūkā, piemērojot noteiktu apjoma ierobežojumu,

j)	iemaksas personīgajā pensiju plānā, ieskaitot pensiju fondu, kas izveidots finanšu institūcijā, kuras ietvaros iemaksas var ieguldīt īpašā ieguldījumu fondā, ir atskaitāmas valsts ienākumu nodokļa mērķiem tādā pašā apmērā, kā noteikts i) punktā,

k)	līdzvērtīgi tiesībām atskaitīt iemaksas nodokļu nolūkos saskaņā ar i) punktu ir tas, ka norēķiniem tiek piemērots nodoklis, un

l)	uzkrātie naudas līdzekļi faktiski ir jāizmaksā pēc tam, kad attiecīgā persona sasniedz pensijas vecumu?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “vadīšana” ietver tādu pakalpojumu, kāds tiek izskatīts pamattiesvedībā (skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 1.2. sadaļu)?

Vai tāds pakalpojums, kāds tiek izskatīts pamattiesvedībā saistībā ar pensiju iemaksām (skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 1.2. sadaļu), saskaņā ar Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunktu ir jāuzskata par vienotu pakalpojumu vai par vairākiem atsevišķiem pakalpojumiem, kuri jāizskata atsevišķi?

Vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nozīmē, ka šajā noteikumā ietvertais darījumu, kas ietver maksājumus un pārskaitījumus, atbrīvojums no PVN attiecas uz tādu pakalpojumu, kāds tiek izskatīts pamattiesvedībā saistībā ar pensiju iemaksām (skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 1.2. sadaļu)?

Ja uz ceturto jautājumu sniegtā atbilde ir negatīva, vai Sestās direktīvas 13. panta B daļas d) punkta 3. apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā noteikumā ietvertais darījumu, kas ietver noguldījumus un norēķinu kontus, atbrīvojums no PVN attiecas uz tādu pakalpojumu, kāds ir izskatāms pamattiesvedībā saistībā ar pensiju iemaksām (skat. lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 1.2. sadaļu)?

(1) OV L 145, 1 lpp.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 25. oktobrī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) — UAB“Juvelta”/VĮ“Lietuvos prabavimo rūmai”

(Lieta C-481/12)

2013/C 9/53

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: UAB “Juvelta”

Atbildētājs: VĮ “Lietuvos prabavimo rūmai”

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru, ja Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū vēlas tirgot zelta izstrādājumus, kas ir importēti no citas (eksporta) dalībvalsts, kuras tirgū šo izstrādājumu pārdošana ir atļauta, tad šiem izstrādājumiem ir jābūt apzīmogotiem ar dalībvalsts sertificēta un neatkarīga proves biroja zīmogu, ar kuru apstiprina, ka izstrādājums, uz kura ir uzlikts zīmogs, ir ticis kontrolēts šajā birojā un ka šajā zīmogā ir precizēta importa dalībvalsts patērētajiem saprotama informācija attiecībā uz izstrādājuma provi, gadījumā ja informācija attiecībā uz provi ir sniegta ar atšķirīgu un papildu zīmogu vai apzīmējumu, kas ir uzlikts uz šī paša zelta izstrādājuma?

Vai atbildot uz pirmo jautājumu ir svarīgi tas, ja, kā pamata lietā, papildu zīmogs attiecībā uz zelta izstrādājumu provi, kas ir uzlikts uz šiem izstrādājumiem un saprotams importa dalībvalsts patērētājiem (piemēram, zīmogs ar trīs arābu cipariem “585”) nav uzlikts Eiropas Savienības dalībvalsts sertificētā un neatkarīgā proves birojā, taču informācija, kas ir ietverta attiecīgajā zīmogā satura ziņā atbilst tai, kura ir ietverta zīmogā uz šī paša izstrādājuma, ko ir uzlicis eksportētājas dalībvalsts sertificēts un neatkarīgs proves birojs (piemēram, eksporta dalībvalsts zīmogs ar arābu ciparu “3”, kas atbilstoši šīs valsts tiesiskajam regulējumam tieši apzīmē provi 585)?

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. oktobrī iesniedza Okresný súd Prešov (Slovākija) — Peter Macinský, Eva Macinská/Getfin s.r.o., Financreal s.r.o.

(Lieta C-482/12)

2013/C 9/54

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Prešov

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Peter Macinský, Eva Macinská

Atbildētāji: Getfin s.r.o., Financreal s.r.o.

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) (turpmāk tekstā — “Direktīva 93/13/EEK”) ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā Občianský zákonník (Civilkodeksa) 151.j panta 1. punkts apvienojumā ar citām šajā lietā aplūkotā tiesiskā regulējuma normām, kas ļauj kreditoram panākt no netaisnīgiem līguma noteikumiem izrietošu saistību izpildi, pārdošanas ceļā izlietojot ķīlas tiesību uz nekustamu mantu, lai gan pret to iebilst patērētājs, lietā ir strīds un šos līguma noteikumus nav izvērtējusi tiesa vai kāda cita neatkarīga tiesu iestāde?

(1) OV L 95, 29. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 15. nod., 2. sēj., 288. lpp.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. novembrī iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) — Eli Lilly and Company Ltd/Human Genome Sciences Inc

(Lieta C-493/12)

2013/C 9/55

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Eli Lilly and Company Ltd

Atbildētāja: Human Genome Sciences Inc

Prejudiciālie jautājumi

a)	Saskaņā ar kādiem kritērijiem ir jānosaka, vai “produktu aizsargā spēkā esošs pamatpatents” Regulas (EK) Nr. 469/2009 (1) (“Regula”) 3. panta a) punkta izpratnē?

b)	Vai kritēriji atšķiras gadījumā, ja produkts nav kombinēts produkts, un, ja tas tā ir, kādi ir šie kritēriji?

c)	Ja pretenzija attiecas uz antivielu vai antivielu klasi, vai pietiek ar to, ka antiviela vai antivielas ir definētas to piesaistīšanas mērķproteīnam raksturlielumu ziņā, jeb vai tomēr ir jāsniedz antivielas vai antivielu strukturāla definīcija, un — pēdējā gadījumā — cik lielā mērā?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (Kodificētā versija) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 152, 1. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/33

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. septembra spriedumu lietā T-220/11 TeamBank AG Nürnberg/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 19. novembrī iesniedza TeamBank AG Nürnberg

(Lieta C-524/12 P)

2013/C 9/56

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TeamBank AG Nürnberg (pārstāvis — D. Terheggen, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2012. gada 19. septembra spriedumu lietā T-220/11;

—	pilnībā apmierināt pirmajā instancē izvirzītos prasījumus atbilstoši Vispārējai tiesai iesniegtajam 2011. gada 18. aprīļa prasības pieteikumam.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa, pieņemot, ka starp grafiskajiem apzīmējumiem “f@ir Credit” un “FERCREDIT” pastāv sajaukšanas iespēja, esot nepareizi piemērojusi Preču zīmju regulas (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Pretēji Vispārējās tiesas viedoklim, abu apzīmējumu kopējā iespaidā pastāvot skaidri saskatāma vizuālā atšķirība. Turklāt esot jāievēro, ka strīdīgie apzīmējumi ir saistīti ar finanšu pakalpojumiem, kuriem attiecībā uz to lietotājiem parasti ir būtiskas finansiālas sekas. Tāpēc esot jāpieņem, ka vidusmēra patērētājs šos apzīmējumus pārbauda ar īpašu rūpību un ar lielu varbūtību atpazīst pastāvošās atšķirības. Tomēr Vispārējā tiesa neesot pietiekami izvērtējusi šo apstākli.

Pareizi izvērtējot šo apstākli, kā arī atšķirības abu apzīmējumu kopējā iespaidā, esot jānonāk pie secinājuma, ka starp abiem apzīmējumiem neesot nekādas nozīmīgas līdzības.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/35

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Vācija/Komisija

(Lieta T-270/08) (1)

(ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Darbības programma 1. mērķa reģionā (1994–1999) Austrumberlīnē (Vācija))

2013/C 9/60

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma, T. Henze un C. Blaschke, pārstāvji, kuriem palīdz C. von Donat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė un B. Conte)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvji — sākotnēji J. Rodríguez Cárcamo un N. Díaz Abad, vēlāk A. Rubio Gonzáles, abogados del Estado), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels, Y. de Vries, B. Koopman, M. Bulterman un J. Langer) un Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un N. Rouam)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmumu C(2008) 1615, galīgā redakcija, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma samazinājumu, kas sākotnēji ar Komisijas 1994. gada 5. augusta Lēmumu C(94) 1973 piešķirts darbības programmai 1. mērķa reģionā Austrumberlīnē (Vācija) (1994–1999)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Vācijas Federatīvā Republika sedz pati savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste, Francijas Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 247, 27.09.2008.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/35

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Spānija/Komisija

(Lieta T-76/11) (1)

(Zveja - Zivju resursu saglabāšanas pasākumi - Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pants - Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas - Piemērošana laikā - Tiesiskā noteiktība - Interpretācija, kas garantē primāro tiesību ievērošanu - Sodu likumības princips - Atpakaļejoša spēka aizliegums)

2013/C 9/61

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad, abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Jimeno Fernández un D. Nardi)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2010. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1004/2010 par atvilkumu veikšanu no dažām nozvejas kvotām 2010. gadā, pamatojoties uz pārzvejas gadījumiem iepriekšējā gadā (OV L 291, 31. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 89, 19.03.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/35

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Getty Images/ITSB (“PHOTOS.COM”)

(Lieta T-338/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “PHOTOS.COM” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)

2013/C 9/62

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Getty Images (US), Inc. (New York, New York, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — P. Olson, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — V. Melgar)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1831/2010-2 attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “PHOTOS.COM” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Getty Images (US), Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 252, 27.8.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/36

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Atlas/ITSB — Couleurs de Tollens (“ARTIS”)

(Lieta T-558/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ARTIS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “ARTIS” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2013/C 9/63

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Atlas sp. z o.o. (Łódź, Polija) (pārstāvis — R. Rumpel, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Geroulakos)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Couleurs de Tollens (Clichy, Francija) (pārstāvis — J.-G. Monin, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 28. jūlija lēmumu lietā R 1253/2010-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Couleurs de Tollens-Agora un Atlas sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Atlas sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas radušies Couleurs de Tollens saistībā ar procesu Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju padomē.

(1) OV C 13, 14.01.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/36

Vispārējās tiesas 2012. gada 20. novembra spriedums — Phonebook of the World/ITSB — Seat Pagine Gialle (“PAGINE GIALLE”)

(Lieta T-589/11) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “PAGINE GIALLE” - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspēja - Aprakstoša rakstura neesamība - Apzīmējumu vai norāžu, kas kļuvuši ierasti, neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b)-d) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)

2013/C 9/64

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Phonebook of the World (Parīze, Francija) (pārstāvis — A. Bertrand, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — P. Bullock)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Seat Pagine Gialle SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvis — F. Jacobacci, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2011. gada 4. augusta lēmumu lietā R 1541/2010-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Phonebook of the World un Seat Pagine Gialle SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Phonebook of the World atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 04.02.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/36

Vispārējās tiesas 2012. gada 15. novembra rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-286/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Ārpuslīgumiskā atbildība - Zaudējumu atlīdzināšana, kas radušies no vēstules par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu nosūtīšanas prasītāju šajā lietā pārstāvošajam advokātam - Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2013/C 9/65

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Curall un C. Berardis-Kayser, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 16. marta rīkojumu lietā F-21/10 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz pats savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 232, 06.08.2011.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/37

Vispārējās tiesas 2012. gada 24. oktobra rīkojums — Saobraćajni institut CIP/Komisija

(Lieta T-219/12) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Prasītāja izslēgšana no dalības šajā konkursā - Konkursa procedūras atcelšana pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2013/C 9/66

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Saobraćajni institut CIP d.o.o. (Belgrada, Serbija) (pārstāvis — A. Lojpur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un E. Georgieva)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt 2012. gada 27. martā publicēto paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kurš attiecās uz dzelzceļa modernizēšanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādi, un ar kuru no dalības publiskā iepirkuma procedūrā tika izslēgts prasītājs, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 227, 28.07.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/37

Vispārējās tiesas 2012. gada 24. oktobra rīkojums — Saobraćajni institut CIP/Komisija

(Lieta T-227/12) (1)

2013/C 9/67

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Saobraćajni institut CIP d.o.o. (Belgrada, Serbija) (pārstāvis — A. Lojpur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un E. Georgieva)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt 2012. gada 3. aprīlī publicēto paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kurš attiecās uz dzelzceļa modernizēšanas projekta tehniskās dokumentācijas izstrādi, un ar kuru no dalības publiskā iepirkuma procedūrā tika izslēgts prasītājs un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 227, 28.07.2012.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/37

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 16. novembra rīkojums — Akzo Nobel u.c./Komisija

(Lieta T-345/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana - Lūguma par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas Komisijai sniegta, piemērojot tās paziņojumu par sadarbību, noraidījums - Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu - Steidzamība - Fumus boni juris - Interešu izvērtēšana)

2013/C 9/68

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Akzo Nobel NV (Amsterdama, Nīderlande), Akzo Nobel Chemicals Holding AB (Nacka, Zviedrija) un Eka Chemicals AB (Bohus, Zviedrija) (pārstāvji — C. Swaak un R. Wesseling, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — C. Giolito, M. Kellerbauer un G. Meessen)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmuma C(2012) 3533, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB un Eka Chemicals AB lūgums par konfidencialitātes ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā 8. pantu (Lieta COMP/38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts), piemērošanu un pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, lai tiktu paturēta spēkā konfidencialitātes piemērošana noteiktiem ar prasītājām saistītiem datiem saistībā ar Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu 2006/903/EK attiecībā uz procesu saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB, EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation, FMC Foret S.A., Kemira OYJ, Air Liquide SA, Chemoxal SA, Snia SpA, Caffaro Srl, Solvay SA/NV, Solvay Solexis SpA, Total SA, Elf Aquitaine SA un Arkema SA (Lieta COMP/F/C.38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts) (OV L 353, 54. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

apturēt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmuma C(2012) 3533, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB un Eka Chemicals AB lūgums par konfidencialitātes ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmuma 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā 8. pantu (Lieta COMP/38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts), piemērošanu;

piespriest Komisijai atturēties no detalizētākas tās 2006. gada 3. maija Lēmuma 2006/903/EK attiecībā uz procesu saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu pret Akzo Nobel NV, Akzo Nobel Chemicals Holding AB, EKA Chemicals AB, Degussa AG, Edison SpA, FMC Corporation, FMC Foret S.A., Kemira OYJ, Air Liquide SA, Chemoxal SA, Snia SpA, Caffaro Srl, Solvay SA/NV, Solvay Solexis SpA, Total SA, Elf Aquitaine SA un Arkema SA (Lieta COMP/F/C.38.620 — ūdeņraža peroksīds un perborāts) versijas nekā tā, kas 2007. gada septembrī tika publicēta tās tīmekļa vietnē, publicēšanas tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Akzo Nobel, Akzo Nobel Chemicals Holding un Eka Chemicals;

3)	pārējā daļā pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

4)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/38

Pagaidu noregulējuma tiesneša 2012. gada 14. novembra rīkojums — Intrasoft International/Komisija

(Lieta T-403/12 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiskais iepirkums - Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra - Piedāvājuma noraidījums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība)

2013/C 9/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intrasoft International SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un E. Georgieva)

Priekšmets

Pirmkārt, pieteikums par Eiropas Savienības delegācijas Serbijas Republikā 2012. gada 10. augusta lēmuma, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums publiskā iepirkuma procedūrā EuropeAid/131367/C/SER/RS — tehniskā palīdzība Serbijas muitas pārvaldei muitas sistēmas modernizācijas atbalstam (OV 2011/S 160-262712), piemērošanas apturēšanu, un, otrkārt, pieteikums par Eiropas Savienības delegācijas Serbijas Republikā 2012. gada 12. septembra lēmuma, ar kuru prasītāja informēta, ka novērtēšanas komisija līguma slēgšanas tiesības ieteikusi piešķirt citam pretendentam, piemērošanas apturēšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/38

Prasība, kas celta 2012. gada 25. oktobrī — Tridium/ITSB — q-bus Mediatektur (“SEDONA FRAMEWORK”)

(Lieta T-467/12)

2013/C 9/70

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tridium, Inc. (Ričmonda, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — M. Nentwig, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: q-bus Mediatektur GmbH (Berlīne, Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2012. gada 2. augusta lēmumu lietā R 1943/2011-2 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SEDOVA FRAMEWORK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 9067372

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: starptautiskas grafiskas preču zīmes “~sedna” reģistrācija Nr. 934023 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt pilnībā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/39

Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — Meta Group/Komisija

(Lieta T-471/12)

2013/C 9/71

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Meta Group Srl (Roma, Itālija) (pārstāvji — A. Bartolini, V. Coltelli un A. Formica, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas “Uzņēmējdarbības un rūpniecības” ģenerāldirektorāta 2012. gada 2. augusta paziņojumu Nr. 939970, kuru prasītāja saņēma 2012. gada 20. augustā, kuru ir parakstījis “Industrial Innovation and Mobility Industries” nodaļas direktors un kurš attiecās uz “launch recovery procedure to FP5-FP6 payment contracts No 517557 IRE6 INNOVATION COACH, 517539 IRE6 MARIS, 517548 IRE6 RIS MAZOVIA, 030583 CONNECT-2-IDEAS, 039982 EASY, 014660 RIS MALOPOLSKA, 517529 IINNSOM, 014637 RIS TRNAVA and 014668 RIS WS”, kuru ir parakstījis direktors Carlo Pettinelli un ar kuru tika paziņots par Komisijas lēmumu “to recover the amount of 345 451,03 EUR under the above agreement”;

tiktāl, ciktāl nepieciešams:

—

atcelt Eiropas Komisijas “Uzņēmējdarbības un rūpniecības” ģenerāldirektorāta 2012. gada 1. jūnija paziņojumu Nr. 660283, kuru ir parakstījis “Industrial Innovation and Mobility Industries” nodaļas direktors un kurš attiecas uz to pašu jautājumu, kas arī ir apstrīdēts kā iekšējs pasākums saistībā ar atgūšanas procedūru, kas tika noslēgta ar iepriekšējā punktā minētā pasākuma pieņemšanu;

—	atcelt 2012. gada 27. septembra paziņojumu par atgūšanas ietvaros pieprasītās summas ieskaitu prasītājas kredītbilances summā saistībā ar finansējumu saņēmušajiem projektiem;

—	atcelt 2012. gada 27. septembra paziņojumu par atgūšanas ietvaros pieprasītās summas ieskaitu prasītājas kredītbilances summā;

—	atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 10. oktobraBudget Execution (general budget and EDF) paziņojumu, ar kuru prasītājai tika paziņots par ieskaitu citās tās kredītbilances summās kopsummā par EUR 294 290,59;

—	atcelt visus iepriekš pieņemtos, no tiem izrietošos un/vai ar tiem saistītos pasākumus;

līdz ar to:

—	piespriest Komisijai samaksāt summu EUR 294 290,59 apmērā papildus summai EUR 54 705,97 apmērā, kā arī kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz finansējuma līgumiem, kurus prasītāja un Komisija bija noslēgušas saistībā ar “Piekto un Sesto Eiropas Savienības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai”.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots finansējuma līgumu 1. panta 1. punkta pārkāpums, saprātīguma principa pārkāpums un acīmredzama kļūda faktu vērtējumā.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par to, ka tās pašas darbinieku, kas sniedza pakalpojumus, darba samaksa pilnībā atbilst tirgus cenai un tai darba samaksai, kuru saņem pašnodarbināti “parasubordinēti” darbinieki un darbinieki, kas veic līdzīgu darbu. Tostarp starptautisko ekspertu, kas ir iesaistīti ar attiecīgajiem projektiem saistītajās darbībās, nodarbināšana, pamatojoties uz “koordinētu un ilgstošu sadarbību”, ir pilnībā tiesiska.

Ar otro pamatu tiek apgalvots administrācijas darbības samērīguma, kā arī labas pārvaldības, pārskatāmības un kritēriju iepriekšējas noteikšanas principu pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka vairāku tādu kritēriju esamības dēļ, kuri var tikt izmantoti, nosakot darba samaksas aprēķināšanas kārtību, administrācijai vajadzēja izvēlēties privātpersonai vislabvēlīgāko kritēriju. Tiklīdz tika konstatēts, ka pastāv ievērojama atšķirība starp Itālijas un Eiropas tirgū maksātās darba samaksas likmēm par tiem pašiem pakalpojumiem, atbilstošais rīcības veids būtu bijis pieņemt tādu risinājumu, kas rada vismazāko kaitējumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots administrācijas darbības saprātīguma principa pārkāpums, pamatojoties uz acīmredzamām pretrunām un nevienlīdzīgu attieksmi.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, kaut arī apstrīdētajā atgūšanas pasākumā norādītais pamatojums ir tāds, ka metode, kas tika izmantota attiecināmo izmaksu un darba samaksas aprēķināšanai, ir nelikumīga, šis pasākums acīmredzami ir pretrunā ar Komisijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, jo šo pašu metodoloģiju, kas ir iebildumu priekšmets šajā lietā, šī pati iestāde iepriekš ir aplūkojusi arī pozitīvā gaismā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības, labas ticības un iegūto tiesību aizsardzības, kā arī tiesiskās noteiktības un rūpības pienākuma principu pārkāpums.

—

Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisijas rīcība ir radījusi prasītājai tiesisko paļāvību, ciktāl administrācijas lēmums par to, ka ar ECOLINK + projektu saistītais finansējuma līgums ir noslēdzams ‘in accordance with the solution elaborated to the noteworthy findings of a recent audit report’ un lēmums vēlākajos šā līguma grozījumos noteikt, ka attiecībā uz interešu turētājiem bija jāizmanto ‘the methodology annexed to the contract and the relative costs are reported in the company’s books’, liecina, ka ir iespējams secināt, ka Komisija šajā stadijā faktiski bija piekritusi META piedāvātajām izmaksu aprēķināšanas metodēm.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots nepietiekams pamatojums, sacīkstes principa, labas pārvaldības principa, finansējuma līgumos un labas pārvaldības kodeksā paredzēto procedūru pārkāpums.

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/40

Prasība, kas celta 2012. gada 31. oktobrī — Giorgis/ITSB — Comigel (Kausu forma)

(Lieta T-474/12)

2013/C 9/72

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Giorgio Giorgis (Milāna, Itālija) (pārstāvji — I. Prado un A. Tornato, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Comigel SAS (Saint-Julien-lès-Metz, Francija)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 26. jūlija lēmumu lietā R 1301/2011-1 un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: trīsdimensionāla zīme, kurā attēlota kausu forma, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 8132681

Kopienas preču zīmes īpašnieks: prasītājs

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: prasība par spēkā neesamības atzīšanu bija balstīta uz atteikuma pamatojumiem, kas izriet no Padomes Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopā ar 7. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt apstrīdēto Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta pārkāpums

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/41

Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — LaserSoft Imaging/ITSB (“WorkflowPilot”)

(Lieta T-475/12)

2013/C 9/73

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LaserSoft Imaging AG (Kiel, Vācija) (pārstāvis — J. Hunnekuhl, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 10. janvāra un 2012. gada 6. augusta lēmumus lietā R 480/2012-4 tiktāl, ciktāl ar tiem tika noraidīts prasītājas 2011. gada 29. augusta preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un piespriest atbildētājam reģistrēt vārdisko preču zīmi “WorkflowPilot” atbilstoši reģistrācijas pieteikumam Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja preču zīmju reģistrā.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “WorkflowPilot” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 41. un 42. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 10 223 774

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, kā arī 7. panta 2. punkta pārkāpums

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/41

Prasība, kas celta 2012. gada 31. oktobrī — Saint-Gobain Glass Deutschland/Komisija

(Lieta T-476/12)

2013/C 9/74

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH (Āhene, Vācija) (pārstāvji –S. Altenschmidt un C. Dittrich, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas netieši izteikto 2012. gada 4. septembra lēmumu (ar atsauci GestDem Nr. 3273/2012), ar kuru prasītājai atteikta piekļuve Vācijas Federatīvās Republikas Federālā vides biroja [Umweltbundesamt der Bundesrepublik Deutschland] datiem par prasītājas iekārtām, kurus Vācijas iestādes iesniedza Komisijai kā iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK un kurš Komisijai iesniegts, piemērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES 15. pantu,

—	pakārtoti, atcelt Komisijas netieši izteikto 2012. gada 25. septembra lēmumu (ar atsauci GestDem Nr. 3273/2012), ar kuru katra ziņā tā atteica piekļuvi lūgtajai informācijai,

—	piespriest Komisijas atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 8. panta 2. punkts.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka netika izpildīti atbildes sniegšanas uz atkārtoto pieprasījumu termiņa pagarināšanas nosacījumi un ka tādējādi Komisija jau 2012. gada 4. septembrī bija pieņēmusi noraidošu lēmumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (2) 3. panta pirmā daļa, ko lasa kopā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu. Prasītāja apgalvo, ka netieši izteiktais viņas pieteikuma noraidošais lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 1367/2006 3. panta pirmajai daļai, ko lasa kopā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu, jo viņai, pamatojoties uz šīm tiesību normām, esot tiesības piekļūt vides informācijai, un ka nav izpildīti atteikuma pamati, kas esot jāinterpretē šauri.

Prasītāja it īpaši uzskata, ka nav piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētais atteikuma pamats. Pieprasītie dokumenti attiecoties tikai uz datiem, kurus paziņoja Vācijas Federatīvā Republika, un nevis uz šo datu novērtējumu, ko veikusi Komisija. Līdz ar to nedraudot Komisijas lēmuma pieņemšanas procesa būtiska ietekme.

Tāpat prasītāja apgalvo, ka tas, ka iestādes, kurās tā vērsusies, nav ieņēmušas nostāju, nav tās pieteikuma noraidīšanas pamats. Šajā ziņā tā piebilst, ka izņēmuma tiesiskais regulējums Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktā nav interpretējams tik plaši, lai attiecīgajai dalībvalstij piešķirtu veto tiesības, pamatojoties uz kurām, tā varētu, īstenojot rīcības brīvību, iebilst pret piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tas būtu pretrunā Orhūsas Konvencijas mērķim, kurā ir paredzēts noteikt un veicināt lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmību vides jomā.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvota pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde. Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka netika izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 13. lpp.).

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/42

Prasība, kas celta 2012. gada 3. novembrī — GOLAM/ITSB — Pentafarma (“METABOL”)

(Lieta T-486/12)

2013/C 9/75

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sofia Golam (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — N. Trovas, Dikigoros)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Pentafarma-Sociedade Tecnico-Medicinal, SA (Prior Velho, Portugāle)

Prasītājas prasījumi

—	apmierināt šo prasību, kuras priekšmets ir Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2012. gada 19. jūlija lēmuma lietā R 1901/2011-1 atcelšana;

—	attiecīgos iebildumus noraidīt un pilnībā apmierināt tās attiecīgo pieteikumu;

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “METABOL” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 5.,16. un 30. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 888 5287

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Portugāles vārdiska preču zīme “METABOL-MG” ar reģistrācijas Nr. 241 841 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu daļēji atcelt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta pārkāpums

12.1.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/42

Prasība, kas celta 2012. gada 12. novembrī — CITEB un Belgo-Metal/Parlaments

(Lieta T-488/12)

2013/C 9/76

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Cit Blaton SA (CITEB) (Schaerbeek, Beļģija) un Belgo-Metal (Wetteren, Beļģija) (pārstāvis — R. Simar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—	atcelt lēmumu, ar kuru Eiropas Parlamenta Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirekcija 2012. gada 7. septembrī noraidīja prasītāju piedāvājumu un līguma slēgšanas tiesības piešķīra citam pretendentam, par kuru prasītājiem tika paziņots 2012. gada 7. un 18. septembra vēstulēs;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Finanšu regulas (1) 89. panta 1. un 2. punkts un 92. pants, Īstenošanas regulas (2) 135. panta 1. un 5. punkts, Direktīvas 2004/18 (3) 49. pants, kā arī konkurences, pārskatāmības, vienlīdzības, samērīguma un pamatīguma principi tiktāl, ciktāl apstrīdētajā lēmuma nav ietverts novērtēšanas komitejas sastādītais ziņojums, kurš bija lēmuma motīvu pamatā, tādējādi neļaujot prasītājiem pārbaudīt izvelētā piedāvājuma likumīgumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, Finanšu regulas 100. panta 2. punkts, publiskā iepirkuma dokumenti un normas, kas reglamentē līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, jo apstrīdētais lēmums neesot bijis detalizēti un atbilstoši pamatots, jo tas neietvēra novērtēšanas komitejas ziņojumā ietverto informāciju.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.)

(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.).

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2013.009.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 9

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	56. sējums 2013. gada 12. janvāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2013/C 009/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 399, 22.12.2012.	1

	Tiesa
2013/C 009/02	Jauna Tiesas locekļa zvēresta nodošana	2

2013/C 009/03	Palātas, kura izskata Tiesas Reglamenta 193. un 194. pantā paredzētās lietas, noteikšana	2

	Vispārējā tiesa
2013/C 009/04	Tiesnešu darbība palātās	3

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2013/C 009/05	Lieta C-247/10 P: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Zhejiang Aokang Shoes Co., Ltd/Eiropas Savienības Padome, Wenzhou Taima Shoes Co., Ltd, Eiropas Komisija, Confédération européenne de l'industrie de la chaussure (CEC) un BA.LA. di Lanciotti Vittorio & C. Sas (Apelācija — Dempings — Regula (EK) Nr. 1472/2006 — Tādu konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu imports, kuriem ir ādas virsa — Regula (EK) Nr. 384/96 — 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts — Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss — 9. panta 6. punkts — Individuāla pieeja — 17. panta 3. punkts — Atlase — 20. panta 5. punkts — Tiesības uz aizstāvību)	5

2013/C 009/06	Lieta C-342/10: Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Somijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Kapitāla brīva aprite — LESD 63. pants — EEZ līgums — 40. pants — Nerezidentiem pensiju fondiem izmaksāto dividenžu aplikšana ar nodokli)	5

2013/C 009/07	Lieta C-511/10: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Hildesheim/BLC Baumarkt GmbH & Co. KG (Sestā PVN direktīva — 17. panta 5. punkta trešā daļa — Tiesības atskaitīt samaksāto priekšnodokli — Ar nodokli apliekamiem darījumiem un no nodokļa atbrīvotiem darījumiem vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi — Dzīvojamās ēkas izīrēšana komercnolūkiem un dzīvošanai — Kritērijs PVN atskaitāmās daļas aprēķināšanai)	6

2013/C 009/08	Lieta C-528/10: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Pārvadājumi — Kopienas dzelzceļa tīkla attīstība — Direktīva 2001/14/EK — 6. panta 2.-5. punkts un 11. pants — Dzelzceļa infrastruktūras jauda un maksa — Kontroles organisms — Netransponēšana noteiktā termiņā)	6

2013/C 009/09	Apvienotās lietas C-539/10 P un C-550/10 P: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Stichting Al-Aqsa/Eiropas Savienības Padome (C-539/10 P), Nīderlandes Karaliste/Stichting Al-Aqsa, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija (C-550/10 P) (Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika — Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām — Naudas līdzekļu iesaldēšana — Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP — 1. panta 4. un 6. punkts — Regula (EK) Nr. 2580/2001 — 2. panta 3. punkts — Iekļaušana un atstāšana terora aktos iesaistīto personu, grupu un organizāciju sarakstā — Nosacījumi — Kompetentas iestādes pieņemts lēmums — Valsts pasākuma atcelšana — Prasība atcelt tiesību aktu — Apelācijas sūdzības pieņemamība — Tiesības uz īpašumu — Samērīguma princips — EKL 253. pants — Pienākums norādīt pamatojumu)	7

2013/C 009/10	Lieta C-551/10 P: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Éditions Odile Jacob SAS/Eiropas Komisija, Lagardère SCA (Apelācija — Uzņēmumu koncentrācijas darbības grāmatu izdevniecības tirgū — Regula (EEK) Nr. 4064/89 — Turējuma līgums — Neefektīvs pamatojums)	8

2013/C 009/11	Apvienotās lietas C-553/10 P un C-554/10 P: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Éditions Odile Jacob SAS, Wendel Investissement SA, Lagardère SCA un Lagardère SCA/Éditions Odile Jacob SAS, Eiropas Komisija, Wendel Investissement SA (Apelācija — Uzņēmumu koncentrācijas darbības grāmatu izdevniecības tirgū — Lēmuma, kas attiecas uz ieguldījumu uzņēmumu kā tālākpārdoto aktīvu ieguvēja vienošanos — Iespējamā pilnvarotās personas neatkarības trūkuma apjoms)	8

2013/C 009/12	Lieta C-34/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Piesārņojuma kontrole — PM10 koncentrācijas apkārtējā gaisā robežvērtības)	9

2013/C 009/13	Lieta C-35/11: Tiesas (virs palāta) 2012. gada 13. novembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Test Claimants in the FII Group Litigation/Commissioners of Inland Revenue un The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs (LESD 49. un 63. pants — Dividenžu izmaksāšana — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Lieta C-446/04 — Test Claimants in the FII Group Litigation — Sprieduma interpretācija — Nodokļu dubultas uzlikšanas novēršana — Atbrīvošanas no nodokļa metodes un nodokļa atskaitīšanas metodes līdzvērtīgums — Jēdzieni nodokļa likme un atšķirīgi taksācijas līmeņi — Dividendes no trešajām valstīm)	9

2013/C 009/14	Lieta C-40/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Yoshikazu Iida/Stadt Ulm (LESD 20. un 21. pants — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 51. pants — Direktīva 2003/109/EK — Trešo valstu valstspiederīgie — Tiesības uzturēties dalībvalstī — Direktīva 2004/38/EK — Trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi — Trešās valsts valstspiederīgais, kas nedz pavada, nedz ieceļo kopā ar Savienības pilsoni uzņemošajā dalībvalstī un paliek pilsoņa izcelsmes dalībvalstī — Trešās valsts valstspiederīgā tiesības uzturēties tāda pilsoņa izcelsmes dalībvalstī, kurš uzturas citā dalībvalstī — Eiropas Savienības pilsonība — Pamattiesības)	10

2013/C 009/15	Lieta C-56/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Raiffeisen-Waren-Zentrale Rhein-Main e.G./Saatgut-Treuhandverwaltungs GmbH (Kopienas augu šķirņu aizsardzība — Regula (EK) Nr. 2100/94 — Apstrāde — Apstrādātāja pienākums sniegt informāciju Kopienu aizsardzības īpašniekam — Prasības saistībā ar lūguma sniegt informāciju iesniegšanas brīdi un saturu)	11

2013/C 009/16	Lieta C-131/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pfeifer & Langen KG/Hauptzollamt Aachen (Lauksaimniecība — Regula (EEK) Nr. 1443/82 — 3. panta 4. punkts — Kvotu sistēmas piemērošana cukura nozarē — Pārlieks cukura daudzums, ko dalībvalsts iestādes vēlāk konstatējušas pārbaudē pie ražotāja — Šī pārliekā daudzuma ņemšana vērā, nosakot galīgo ražošanas daudzumu saimnieciskajam gadam, kurā šis pārliekais daudzums ir konstatēts)	11

2013/C 009/17	Lieta C-165/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Najvyšší súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Daňové riaditeľstvo Slovenskej republiky/Profitube spol. sro (Sestā PVN direktīva — Piemērojamība — Kopienas muitas kodekss — Preces, kas ir ievestas no trešās valsts un kam ir piemērota muitas noliktavas procedūra kādā dalībvalstī — Preču pārstrāde, piemērojot ievešanas pārstrādei procedūru nodokļu neuzlikšanas sistēmā — Preču pārdošana un atkārtota muitas noliktavas procedūras piemērošana — Uzglabāšana tajā pašā muitas noliktavā visu darbību laikā — Preču piegāde par atlīdzību valsts teritorijā — Darbība, par kuru jāmaksā PVN)	12

2013/C 009/18	Lieta C-174/11: Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Steglitz/Ines Zimmermann (Sestā PVN direktīva — Atbrīvojumi no nodokļa — 13. panta A daļas 1. punkta g) apakšpunkts un 2. punkts — Pakalpojumi, kas ir cieši saistīti ar sociālo palīdzību un sociālo nodrošinājumu un ko sniedz publisko tiesību organizācijas vai citas organizācijas, kuras ir atzītas par sociāla rakstura organizācijām — Atzīšana — Nosacījumi, kas nav piemērojami organizācijām, kuras nav publisko tiesību organizācijas — Dalībvalstu rīcības brīvība — Robežas — Nodokļu neitralitātes princips)	13

2013/C 009/19	Lieta C-180/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Fővárosi Törvényszék (anciennement Fővárosi Bíróság) (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bericap Záródástechnikai bt/Plastinnova 2000 kft (Direktīva 2004/48/EK — Noteikumi par pierādījumu pārbaudi tiesvedībā valsts tiesā, kurā tiek izskatīta prasība par funkcionālā modeļa aizsardzības atcelšanu — Valsts tiesas pilnvaras — Parīzes konvencija — TRIPs līgums)	13

2013/C 009/20	Lieta C-199/11: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums (Rechtbank van koophandel te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Europese Gemeenschap/Otis NV, General Technic-Otis Sàrl, Kone Belgium NV, Kone Luxembourg Sàrl, Schindler NV, Schindler Sàrl, ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV, ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl (Eiropas Savienības pārstāvība valstu tiesās — EKL 282. pants un LESD 335. pants — Prasība par zaudējumu atlīdzību Savienībai ar kādu aizliegtu vienošanos nodarīta kaitējuma dēļ — Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu — Tiesības celt prasību tiesā — Pušu procesuālo tiesību vienlīdzība — Regulas Nr. 1/2003 16. pants)	14

2013/C 009/21	Apvienotās lietas C-229/11 un C-230/11: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Arbeitsgericht Passau (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alexander Heimann (C-229/11) un Konstantin Toltschin (C-230/11)/Kaiser GmbH (Sociālā politika — Direktīva 2003/88/EK — Saīsināts darba laiks (Kurzarbeit) — Tiesību uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu samazināšana atkarībā no saīsinātā darba laika — Finansiāla atlīdzība)	14

2013/C 009/22	Lieta C-244/11: Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Grieķijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. un 56. pants — Sistēma, kurā ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai iegūtu balsstiesības, kas pārstāv vairāk nekā 20 % no noteiktu stratēģiskas nozīmes akciju sabiedrību pamatkapitāla — Noteiktu šo organizāciju pieņemto lēmumu ex post kontroles mehānisms)	15

2013/C 009/23	Lieta C-245/11: Tiesas (virspalāta) 2012. gada 6. novembra spriedums (Asylgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — K/Bundesasylamt (Regula (EK) Nr. 343/2003 — Dalībvalsts, kas ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa kādā no dalībvalstīm iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu, noteikšana — Humānā klauzula — Šīs regulas 15. pants — Persona, kurai ir patvērums dalībvalstī un kura nopietnas saslimšanas dēļ ir atkarīga no patvēruma meklētāja palīdzības — Regulas 15. panta 2. punkts — Šīs dalībvalsts, kas minētās regulas III nodaļā noteikto kritēriju izpratnē nav atbildīgā dalībvalsts, pienākums izskatīt minētā patvēruma meklētāja iesniegto pieteikumu — Nosacījumi)	15

2013/C 009/24	Lieta C-268/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Hamburgisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Atilla Gülbahce/Freie und Hansestadt Hamburg (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — EEK un Turcijas Asociācijas līgums — Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 — 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums — Likumīgi nodarbinātu Turcijas darba ņēmēju tiesības — Uzturēšanās atļaujas atcelšana ar atpakaļejošu spēku)	16

2013/C 009/25	Lieta C-271/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Techniko Epimelitirio Elladas (TEE) u. c./Ypourgos Esoterikon, Dimosias Dioikisis kai Apokentrosis, Ypourgos Metaforon kai Epikoinonion kai, Ypourgos Oikonomias kai Oikonomikon (Gaisa pārvadājumi — Regula Nr. 2042/2003 — Tehniskās prasības un administratīvās procedūras civilās aviācijas jomā — Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšana — Pārbaudes uzdevumos iesaistītā personāla apstiprināšana — Vajadzīgās kvalifikācijas)	16

2013/C 009/26	Lieta C-299/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Financiën/Gemeente Vlaardingen (Nodokļi — PVN — Ar nodokli apliekami darījumi — Preču, kas saražotas uzņēmējdarbības gaitā, izmantošana nodokļu maksātāja uzņēmējdarbības vajadzībām — Pielīdzināšana piegādei, kas veikta par samaksu — Zeme, kas pieder nodokļu maksātājam un ko pārveidojusi trešā persona)	17

2013/C 009/27	Lieta C-351/11: Tiesas (piektā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — KGH Belgium NV/Belgische Staat (Muitas parāds — Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Nodokļu iegrāmatošana — Praktiskā kārtība)	18

2013/C 009/28	Lieta C-417/11 P: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums — Eiropas Savienības Padome/Nadiany Bamba un Eiropas Komisija (Apelācija — Kopējā ārpolitikā un drošības politika — Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas veikti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā — Naudas līdzekļu iesaldēšana — LESD 296. pants — Pienākums norādīt pamatojumu — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības efektīvi vērsties tiesā — Tiesības uz īpašumu)	18

2013/C 009/29	Lieta C-438/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lagura Vermögensverwaltung GmbH/Hauptzollamt Hamburg-Hafen (Kopienas Muitas kodekss — 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts — Ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa — Tiesiskā paļāvība — Neiespējamība pārbaudīt izcelsmes sertifikāta pareizību — Pamatojoties uz eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām par faktiem izdota sertifikāta jēdziens — Pierādīšanas pienākums — Vispārējo tarifa preferenču sistēma)	19

2013/C 009/30	Lieta C-456/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Landgericht Bremen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gothaer Allgemeine Versicherung AG, ERGO Versicherung AG, Versicherungskammer Bayern-Versicherungsanstalt des öffentlichen Rechts, Nürnberger Allgemeine Versicherungs AG, Krones AG/Samskip GmbH (Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 32. un 33. pants — Tiesas nolēmumu atzīšana — Jēdziens nolēmums — Tiesas nolēmuma ietekme uz starptautisko jurisdikciju — Jurisdikcijas noteikšanas klauzula)	19

2013/C 009/31	Lieta C-461/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums (Stockholms tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ulf Kazimierz Radziejewski/Kronofogdemyndigheten i Stockholm (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — LESD 45. pants — Daļējas vai pilnīgas parādu dzēšanas procedūra — Parādnieks, kurš ir fiziska persona — Valsts tiesību akti, kuros noteikts, ka parādu dzēšana ir atkarīga no nosacījuma par dzīvesvietu izpildes)	20

2013/C 009/32	Lieta C-469/11 P: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Komisija (Apelācija — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Savienības konkursa procedūrā iesniegta piedāvājuma noraidīšana — Noilguma termiņš — Termiņa sākums — Termiņa, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, piemērošana)	20

2013/C 009/33	Lieta C-532/11: Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Susanne Leichenich/Ansbert Peffekoven, Ingo Horeis (Direktīva 77/388/EEK — PVN — Atbrīvojumi no nodokļa — 13. panta B daļas b) apakšpunkts — Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana — Upes krastā pastāvīgi nekustīgi novietota liellaiva bez dzinēja sistēmas — Liellaivas noma, ieskaitot tai pieguļošo piestātnes tiltiņu, zemesgabalu un ūdens platību — Izmantošana tikai pastāvīga restorāna un diskotēkas vajadzībām — Viens darījums)	21

2013/C 009/34	Lieta C-558/11: Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 15. novembra spriedums (Augstākās tiesas Senāts (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SIA Kurcums Metal/Valsts ieņēmumu dienests (Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Krievijā ražotas kombinētas tauvas Taifun, kuras sastāv no polipropilēna un tērauda stieples — U veida skavas, kuru gali ir noapaļoti un savienoti ar skrūvi — Antidempinga maksājumi attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā)	21

2013/C 009/35	Lieta C-286/12: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. novembra spriedums — Eiropas Komisija/Ungārija (Valsts pienākumu neizpilde — Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Direktīva 2000/78/EK — 2. pants un 6. panta 1. punkts — Valsts režīms, kurā tiesnešu, prokuroru un notāru amata pildīšanas maksimālais vecums ir noteikts 62 gadi — Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi salīdzinājumā ar darbiniekiem, kas nav sasnieguši 62 gadu vecumu — Pārejas perioda ilguma samērīgums)	22

2013/C 009/36	Lieta C-502/11: Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 4. oktobra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vivaio dei Molini Azienda Agricola Porro Savoldi ss/Autorità per la Vigilanza sui Contratti Pubblici di lavori, servizi e forniture (Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 93/37/EEK — 6. pants — Vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi — Tāda valsts tiesiskā regulējuma pieļajamība, kurā iespēja piedalīties konkursa procedūrās ir sniegta tikai sabiedrībām, kuras veic komercdarbību, izslēdzot civiltiesību sabiedrības (società semplici) — Institucionālie un statūtos noteiktie mērķi — Lauksaimniecības uzņēmumi)	22

2013/C 009/37	Lieta C-554/11: Tiesas 2012. gada 15. oktobra rīkojums — Internationaler Hilfsfonds eV/Eiropas Komisija (Apelācija — Piekļuve dokumentiem — Pilnīgas piekļuves dokumentiem saistībā ar līgumu LIEN 97-2011 atteikums — Prasība atcelt tiesību aktu — Pārskatīšana šajā instancē — Atsevišķas prasības atcelt tiesību aktu iesniegšana)	23

2013/C 009/38	Lieta C-559/11: Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 4. oktobra rīkojums (Rechtbank van koophandel te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Pelckmans Turnhout NV/Walter Van Gastel Balen NV, Walter Van Gastel NV, Walter Van Gastel Schoten NV, Walter Van Gastel Lifestyle NV (Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkta pirmā daļa — Direktīva 2005/29/EK — Negodīga komercprakse — Valsts tiesību akti, ar kuriem aizliegts uzņēmuma darba laiks septiņas dienas nedēļā)	23

2013/C 009/39	Lieta C-581/11 P: Tiesas 2012. gada 12. jūlija rīkojums — Muhamad Mugraby/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija (Apelācija — Prasība sakarā ar bezdarbību — Pamattiesību un Asociācijas līguma starp Kopienu un Libānas Republiku pārkāpums — Padomes un Komisijas atturēšanās veikt pasākumus pret Libānas Republiku — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Acīmredzami nepamatota un acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)	24

2013/C 009/40	Lieta C-587/11 P: Tiesas (septītā palāta) 2012. gada 18. septembra rīkojums — Omnicare, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Astellas Pharma GmbH (Apelācija — Kopienas preču zīme — Vārdiska apzīmējuma OMNICARE CLINICAL RESEARCH reģistrācijas pieteikums — Iebildumi — Apelāciju padomes lēmums, ar kuru reģistrācijas pieteikums ir noraidīts — Prasība — Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru šī prasība ir noraidīta — Iebildumu atsaukšana — Apelācija — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	24

2013/C 009/41	Lieta C-356/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. jūlijā iesniedza Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) — Wolfgang Glatzel/Freistaat Bayern	25

2013/C 009/42	Lieta C-401/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome	25

2013/C 009/43	Lieta C-402/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-396/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 24. augustā iesniedza Eiropas Parlaments	26

2013/C 009/44	Lieta C-403/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-369/09 Vereniging Milieudefensie, Stichting Stop Luchtverontreiniging Utrecht/Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija	26

2013/C 009/45	Lieta C-404/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe/Komisija 2012. gada 3. septembrī iesniedza Eiropas Savienības Padome	27

2013/C 009/46	Lieta C-405/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2012. gada 14. jūnija spriedumu lietā T-338/08 Stichting Natuur en Milieu, Pesticide Action Network Europe/Komisija 2012. gada 27. augustā iesniedza Eiropas Komisija	28

2013/C 009/47	Lieta C-429/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 21. septembrī iesniedza Oberlandesgericht Innsbruck (Austrija) — Siegfried Pohl/ÖBB Infrastruktur AG	28

2013/C 009/48	Lieta C-441/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Almer Beheer BV u.c./Van den Dungen Vastgoed BV u.c.	29

2013/C 009/49	Lieta C-442/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 3. oktobrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Jan Sneller/DAS Nederlandse Rechtsbijstand Verzekeringsmaatschappij NV	30

2013/C 009/50	Lieta C-459/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 11. oktobrī iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) — Werner Krieger/ERGO Lebensversicherung AG	30

2013/C 009/51	Lieta C-461/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 15. oktobrī iesniedza Gerechtshof te ’s-Hertogenbosch (Nīderlande) — Granton Advertising BV/Inspecteur van de Belastingdienst Haaglanden/kantoor Den Haag	30

2013/C 009/52	Lieta C-464/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. oktobrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) — ATP Pension Service A/S/Skatteministeriet	31

2013/C 009/53	Lieta C-481/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 25. oktobrī iesniedza Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) — UABJuvelta/VĮ Lietuvos prabavimo rūmai	32

2013/C 009/54	Lieta C-482/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. oktobrī iesniedza Okresný súd Prešov (Slovākija) — Peter Macinský, Eva Macinská/Getfin s.r.o., Financreal s.r.o.	32

2013/C 009/55	Lieta C-493/12: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 5. novembrī iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) — Eli Lilly and Company Ltd/Human Genome Sciences Inc	33

2013/C 009/56	Lieta C-524/12 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2012. gada 19. septembra spriedumu lietā T-220/11 TeamBank AG Nürnberg/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2012. gada 19. novembrī iesniedza TeamBank AG Nürnberg	33

2013/C 009/57	Lieta C-317/11: Tiesas (virspalāta) priekšsēdētāja 2012. gada 22. oktobra rīkojums (Landesarbeitsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rainer Reimann/Philipp Halter GmbH & Co. Sprengunternehmen KG	34

2013/C 009/58	Lieta C-606/11: Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 2. oktobra rīkojums (First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Grattan plc/The Commissioners for Her Majesty's Revenue & Customs	34

2013/C 009/59	Lieta C-150/12: Tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 22. oktobra rīkojums (Högsta domstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Eva-Marie Brännström un Rune Brännström/Ryanair Holdings plc	34

	Vispārējā tiesa
2013/C 009/60	Lieta T-270/08: Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Vācija/Komisija (ERAF — Finanšu atbalsta samazināšana — Darbības programma 1. mērķa reģionā (1994–1999) Austrumberlīnē (Vācija))	35

2013/C 009/61	Lieta T-76/11: Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Spānija/Komisija (Zveja — Zivju resursu saglabāšanas pasākumi — Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. pants — Konkrētajā gadā piešķirto kvotu samazinājumi tādēļ, ka ir pārsniegtas iepriekšējos gados piešķirtās kvotas — Piemērošana laikā — Tiesiskā noteiktība — Interpretācija, kas garantē primāro tiesību ievērošanu — Sodu likumības princips — Atpakaļejoša spēka aizliegums)	35

2013/C 009/62	Lieta T-338/11: Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Getty Images/ITSB (PHOTOS.COM) (Kopienas preču zīme — Kopienas vārdiskas preču zīmes PHOTOS.COM reģistrācijas pieteikums — Absolūti atteikuma pamatojumi — Atšķirtspējas neesamība — Aprakstošs raksturs — Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)	35

2013/C 009/63	Lieta T-558/11: Vispārējās tiesas 2012. gada 21. novembra spriedums — Atlas/ITSB — Couleurs de Tollens (ARTIS) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas vārdiskas preču zīmes ARTIS reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts vārdiska preču zīme ARTIS — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	36

2013/C 009/64	Lieta T-589/11: Vispārējās tiesas 2012. gada 20. novembra spriedums — Phonebook of the World/ITSB — Seat Pagine Gialle (PAGINE GIALLE) (Kopienas preču zīme — Spēkā neesamības atzīšanas process — Kopienas vārdiska preču zīme PAGINE GIALLE — Absolūti atteikuma pamatojumi — Atšķirtspēja — Aprakstoša rakstura neesamība — Apzīmējumu vai norāžu, kas kļuvuši ierasti, neesamība — Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b)-d) apakšpunkts — Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja — Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts)	36

2013/C 009/65	Lieta T-286/11 P: Vispārējās tiesas 2012. gada 15. novembra rīkojums — Marcuccio/Komisija (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Ārpuslīgumiskā atbildība — Zaudējumu atlīdzināšana, kas radušies no vēstules par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu nosūtīšanas prasītāju šajā lietā pārstāvošajam advokātam — Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)	36

2013/C 009/66	Lieta T-219/12: Vispārējās tiesas 2012. gada 24. oktobra rīkojums — Saobraćajni institut CIP/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Prasītāja izslēgšana no dalības šajā konkursā — Konkursa procedūras atcelšana pēc prasības celšanas — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	37

2013/C 009/67	Lieta T-227/12: Vispārējās tiesas 2012. gada 24. oktobra rīkojums — Saobraćajni institut CIP/Komisija (Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus — Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Prasītāja izslēgšana no dalības šajā konkursā — Konkursa procedūras atcelšana pēc prasības celšanas — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	37

2013/C 009/68	Lieta T-345/12 R: Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 16. novembra rīkojums — Akzo Nobel u.c./Komisija (Pagaidu noregulējums — Konkurence — Lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums, publicēšana — Lūguma par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas Komisijai sniegta, piemērojot tās paziņojumu par sadarbību, noraidījums — Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu — Steidzamība — Fumus boni juris — Interešu izvērtēšana)	37

2013/C 009/69	Lieta T-403/12 R: Pagaidu noregulējuma tiesneša 2012. gada 14. novembra rīkojums — Intrasoft International/Komisija (Pagaidu noregulējums — Publiskais iepirkums — Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra — Piedāvājuma noraidījums — Pieteikums par piemērošanas apturēšanu — Steidzamības neesamība)	38

2013/C 009/70	Lieta T-467/12: Prasība, kas celta 2012. gada 25. oktobrī — Tridium/ITSB — q-bus Mediatektur (SEDONA FRAMEWORK)	38

2013/C 009/71	Lieta T-471/12: Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — Meta Group/Komisija	39

2013/C 009/72	Lieta T-474/12: Prasība, kas celta 2012. gada 31. oktobrī — Giorgis/ITSB — Comigel (Kausu forma)	40

2013/C 009/73	Lieta T-475/12: Prasība, kas celta 2012. gada 29. oktobrī — LaserSoft Imaging/ITSB (WorkflowPilot)	41

2013/C 009/74	Lieta T-476/12: Prasība, kas celta 2012. gada 31. oktobrī — Saint-Gobain Glass Deutschland/Komisija	41

2013/C 009/75	Lieta T-486/12: Prasība, kas celta 2012. gada 3. novembrī — GOLAM/ITSB — Pentafarma (METABOL)	42

2013/C 009/76	Lieta T-488/12: Prasība, kas celta 2012. gada 12. novembrī — CITEB un Belgo-Metal/Parlaments	42