Eiropas Savienības C 133/2012

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/2

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 13. marta spriedums — Melli Bank plc/Eiropas Savienības Padome, Francijas Republika, Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija

(Lieta C-380/09 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu - Bankas meitassabiedrības naudas līdzekļu iesaldēšana - Samērīguma princips - Vienība, kas pieder vai kuru kontrolē)

2012/C 133/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Melli Bank plc (pārstāvji — D. Anderson un D. Wyatt, QC, R. Blakeley, Barrister, S. Gadhia un T. Din, solicitors)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Szostak), Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues, L. Butel un E. Ranaivoson), Ziemeļīrijas un Lielbritānijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Hathaway, pārstāvis, un S. Lee, Barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 9. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-246/08 un T-332/08 Melli Bank plc/Eiropas Savienības Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/475/EK, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 163, 29. lpp.), daļā, kurā prasītājas nosaukums ir iekļauts personu un struktūru sarakstā, kurām piemērojamas šīs tiesību normas

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Melli Bank plc atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/2

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums — Portugāles Republika/Transnáutica — Transportes e Navegação, SA, Eiropas Komisija

(Lieta C-506/09 P) (1)

(Apelācija - Muitas savienība - Regula (EEK) Nr. 2913/92 un (EEK) Nr. 2454/93 - Ievedmuitas nodokļu atlaišana - Etilspirta un tabakas pārvadājumi uz trešajām valstīm - Krāpšana, ko paveicis sabiedrības, kas ir nodokļa maksātāja, darbinieks)

2012/C 133/03

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Pārējie lietas dalībnieki: Transnáutica — Transportes e Navegação, SA (pārstāvis — M. López Garrido, abogada), Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un L. Bouyon)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 23. septembra spriedumu lietā T-385/05 Transnáutica/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas 2005. gada 6. jūlija lēmumu (REM 05/2004), ar kuru Portugāles valsts iestādēm norādīts, ka attiecībā uz noteiktu summu, prasītājas muitas nodevas atlaišana nav attaisnojama un, attiecībā uz citu summu, prasītājas muitas nodevas atmaksāšana nav attaisnojama, tāpēc, ka krāpšana, ko, prasītājai nezinot, ir izdarījis viens no tās darbiniekiem, nav īpaša situācija, kas varētu attaisnot muitas nodevas atlaišanu un atmaksāšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/3

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Corte di Appello di Torino (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — SCF Consorzio Fonografici/Marco Del Corso

(Lieta C-135/10) (1)

(Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā - Romas konvencijas, TRIPS līguma un WPPT tieša piemērojamība Savienības tiesību sistēmā - Direktīva 92/100/EK - 8. panta 2. punkts - Direktīva 2001/29/EK - “Publiskošanas” jēdziens - Radiopārraidē atskaņotu fonogrammu publiskošana zobārsta kabinetā)

2012/C 133/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte di Appello di Torino

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: SCF Consorzio Fonografici

Atbildētājs: Marco Del Corso

Piedalās: Procuratore generale della Repubblica

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte di Appello di Torino — 1961. gada 23. oktobrī Romā izstrādātās Starptautiskās konvencijas par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (TRIPS līgums) un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līguma par izpildījumu un fonogrammām (WPPT) tiešā piemērojamība Kopienu tiesību sistēmā — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 3. panta 2. punkta interpretācija — “Publiskošanas” jēdziens — Radio fonogrammu pārraidīšana un publiskošana zobārsta kabinetā

Rezolutīvā daļa:

Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1.C pielikumā Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada 20. decembrī Ženēvā pieņemtā Līguma par izpildījumu un fonogrammām noteikumi ir piemērojami Savienības tiesību sistēmā;

tā kā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību, kas 1961. gada 26. oktobrī pieņemta Romā, nav Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa, tā Savienībā nav piemērojama, taču tā Savienībā rada netiešu iedarbību;

privātpersonas nevar tieši atsaukties ne uz minēto konvenciju, ne uz iepriekš minētajiem līgumiem;

“publiskošanas” jēdziens, kas ir atrodams Padomes 1992. gada 19. novembra Direktīvā 92/100/EEK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām, kas attiecas uz autortiesībām intelektuālā īpašuma jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, ir jāinterpretē, ņemot vērā līdzvērtīgus jēdzienus, kas ir ietverti tajā pašā konvencijā un iepriekš minētajos līgumos, un tas ir jādara tādējādi, lai tas būtu saderīgs ar minētajiem instrumentiem, ievērojot arī kontekstu, kādā šie jēdzieni iederas, un mērķi, kas ir izvirzīts attiecīgajos intelektuālā īpašuma konvenciju noteikumos;

“publiskošanas” jēdziens Direktīvas 92/100 8. panta 2. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neietver fonogrammu bezmaksas atskaņošanu zobārsta kabinetā, kā tas ir pamatlietā, brīvās profesijas praktizēšanai klientūras interesēs, kas tās klausās neatkarīgi no savas gribas. Līdz ar to šāda atskaņošana nerada fonogrammu producentiem tiesības saņemt atlīdzību.

(1) OV C 134, 22.05.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/3

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Phonographic Performance (Ireland) Ltd/Ireland, Attorney General

(Lieta C-162/10) (1)

(Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2006/115/EK - 8. un 10. pants - “Lietotāja” un “publiskošanas” jēdziens - Fonogrammu atskaņošana no viesnīcu istabās ierīkotiem televizoriem un/vai radioaparātiem)

2012/C 133/05

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Phonographic Performance (Ireland) Ltd

Atbildētāja: Īrija, Attorney General

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Ireland — Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā (OV L 376, 28. lpp.) 8. panta 2. punkta un 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Fonogrammu pārraidīšana un publiskošana — Autoru un producentu tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību — Jēdzieni “lietotājs” un “publiskošana” — Viesnīcas istabu aprīkošana ar radio un/vai televizoriem, ar kuriem viesnīcnieks izplata apraides signālu

Rezolutīvā daļa:

viesnīcnieks, kas viesnīcas istabās saviem klientiem uzstāda televizorus un/vai radio, ar kuriem tas izplata apraides signālu, ir “lietotājs”, kas veic pārraidītās fonogrammas “publiskošanu” Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 8. panta 2. punkta izpratnē;

2)	viesnīcniekam, kas savu klientu istabās uzstāda televizorus un/vai radio, ar kuriem tas izplata apraides signālu, saskaņā Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punktu ir pienākums maksāt taisnīgu atlīdzību par pārraidītās fonogrammas izplatīšanu papildus atlīdzībai, ko maksā raidorganizācija;

viesnīcnieks, kas savu klientu istabās uzstāda nevis televizorus un/vai radio, ar kuriem tas izplata apraides signālu, bet gan citu aparatūru, kā arī fonogrammas fiziskā vai digitālā formātā, kuras var atskaņot vai noklausīties, izmantojot šo aparatūru, ir “lietotājs”, kas veic fonogrammas “publiskošanas” aktu Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punkta izpratnē. Tāpēc viņam par šo fonogrammu pārraidīšanu ir pienākums maksāt “taisnīgu atlīdzību” šī noteikuma izpratnē;

Direktīvas 2006/115 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kurā ir paredzēts šīs direktīvas 8. panta 2. punktā noteikto tiesību uz taisnīgu atlīdzību ierobežojums “personiskas lietošanas” gadījumā, neļauj dalībvalstīm atbrīvot viesnīcnieku, kas veic fonogrammas “publiskošanas” aktu šīs direktīvas 8. panta 2. punkta izpratnē, no pienākuma maksāt šādu atlīdzību.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/4

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Génesis Seguros Generales Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros (GENESIS)/Boys Toys SA un Administración del Estado

(Lieta C-190/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Definīcija un iegūšana - Agrāka preču zīme - Pieteikuma iesniegšanas kārtība - Pieteikuma iesniegšana elektroniski - Līdzeklis, kas ļauj precīzi noteikt pieteikuma iesniegšanas datumu, stundu un minūti)

2012/C 133/06

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Génesis Seguros Generales Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros (GENESIS)

Atbildētājas: Boys Toys SA un Administración del Estado

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 27. panta interpretācija — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Prioritātes tiesības — Pieteikuma iesniegšanas kārtība — Līdzeklis (elektroniskais pasts), kas ļauj precīzi noteikt pieteikuma iesniegšanas datumu, stundu un minūti

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1992/2003, 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neļauj papildus dienai ņemt vērā arī stundu un minūti, kad Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, lai noteiktu, vai šī preču zīme ir agrāka nekā valsts preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts tajā pašā dienā, lai gan saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē valsts preču zīmes reģistrāciju, iesniegšanas stundai un minūtei šajā ziņā ir nozīme.

(1) OV C 195, 17.07.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/5

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Landgericht Regensburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — G/Cornelius de Visser

(Lieta C-292/10) (1)

(Jurisdikcija un spriedumu izpilde civillietās un komerclietās - Tiesas dokumentu publiska izsniegšana - Atbildētāja domicila vai zināmas uzturēšanās vietas dalībvalsts teritorijā neesamība - Jurisdikcija “attiecībā uz deliktu vai kvazideliktu” - Personas tiesību pārkāpums, kurš eventuāli ir izdarīts, publicējot fotogrāfijas internetā - Vieta, kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu)

2012/C 133/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Regensburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: G

Atbildētājs: Cornelius de Visser

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Regensburg — LES 6. panta pirmās daļas, skatītas kopā ar Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartas (OV 2007, C 303, 1. lpp.) 47. panta otro daļu, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001 L 12, 1. lpp.) 4. panta 1. punkta, 5. panta 3. punkta un 26. panta 2. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta un 2. punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas noteiktos apstākļos paredz tiesas dokumentu publisku izsniegšanu atbildētājam un ļauj taisīt aizmugurisku spriedumu, pamatojoties uz šādā veidā paziņotu prasības pieteikumu — Regulas (EK) Nr. 44/2001 noteikumu par jurisdikciju piemērojamība, ja nav zināms atbildētāja domicils vai uzturēšanās vieta dalībvalsts teritorijā — Tiesas kompetences un piemērojamā likuma noteikšana prasībai, kas celta sakarā ar personisko tiesību aizskārumu, kas varētu būt noticis, publicējot fotogrāfijas tīmekļa vietnē, kuru administrē persona, kuras domicils nav zināms

Rezolutīvā daļa:

tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek liegts piemērot šīs pašas regulas 5. panta 3. punktu prasībai sakarā ar atbildību, kas rodas no interneta vietnes pārvaldības, pret atbildētāju, kurš eventuāli ir Savienības pilsonis, bet kurš atrodas nezināmā vietā, ja tiesai, kura izskata lietu, nav norāžu ar pierādījuma spēku, kuras tai ļautu secināt, ka šis atbildētājs faktiski dzīvo ārpus Eiropas Savienības teritorijas;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neliedz pasludināt aizmugurisku spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kuram, tā kā nebija iespējams noteikt viņa atrašanās vietu, dokuments, ar kuru ierosināta lieta, tika publiski paziņots saskaņā ar valsts tiesībām, ar nosacījumu, ka tiesai, kas izskata lietu, sākumā ir jānodrošina, lai atbilstoši rūpības un godprātības principam tiktu veikta visa nepieciešamā izpēte atbildētāja atrašanai;

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neļauj apstiprināt kā Eiropas izpildes rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, izpratnē aizmuguriski taisītu spriedumu attiecībā pret atbildētāju, kura adrese nav zināma;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), 3. panta 1. un 2. punkts nav piemērojams tādā situācijā, kurā informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas vieta nav zināma, jo šī noteikuma piemērošana ir atkarīga no tās dalībvalsts noteikšanas, kuras teritorijā attiecīgais pakalpojumu sniedzējs faktiski ir reģistrēts.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/5

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)/Hauptzollamt Hamburg-Stadt

(Lieta C-338/10) (1)

(Dempings - Antidempinga maksājums, kas uzlikts dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas izcelsmes citrusaugļu importam - Regula (EK) Nr. 1355/2008 - Spēkā esamība - Regula (EK) Nr. 384/96 - 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts - Normālās vērtības noteikšana - Valsts, kurā nav tirgus ekonomikas - Komisijas pienākums ievērot pienācīgu rūpību, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku)

2012/C 133/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Grünwald Logistik Service GmbH (GLS)

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Stadt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regulas (EK) Nr. 642/2008, ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti — mandarīnu u.c.) importam (OV L 178, 19. lpp.), un Padomes 2008. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1355/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu (OV L 350, 35. lpp.), spēkā esamība, ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu — Normālās vērtības noteikšana attiecībā uz valsti, kurā nepastāv tirgus ekonomika — Normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz Eiropas Savienībā par līdzīgu preci faktiski samaksāto vai maksājamo cenu — Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā paredzētais Komisijas pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz trešā valstī, kurā pastāv tirgus ekonomika, pastāvošo cenu vai salikto vērtību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1355/2008, ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts par dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu, ir spēkā neesoša.

(1) OV C 260, 25.09.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums — Eiropas Komisija/Kipras Republika

(Lieta C-340/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - 4. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts - Paralimni ezera kā Kopienas nozīmes teritorijas neiekļaušana paredzētajā termiņā - Natrix natrix cypriaca (Kipras parastais zalktis) sugas aizsardzības sistēma)

2012/C 133/09

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un D. Recchia)

Atbildētāja: Kipras Republika (pārstāvji — K. Lykourgos un M. Chatzigeorgiou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 4. panta 1. punkta un 12. panta 1. punkta pārkāpums — Paralimni ezera neiekļaušana to teritoriju valsts sarakstā, ko var noteikt par Kopienas nozīmes teritorijām — Natrix natrix cypriaca (Kipras zalktis) sugas aizsardzības sistēmas neizveidošana

Rezolutīvā daļa:

Kipras Republika,

—	neiekļaujot Paralimni ezera teritoriju ierosināto Kopienas nozīmes teritoriju valsts sarakstā,

—	pieļaujot darbības, kas būtiski apdraud Paralimni ezera ekoloģiskās iezīmes, un neveicot aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu Natrix natrix cypriaca (Kipras parastais zalktis) sugas populāciju, kas veido šī ezera un Ksiliatos dambja ekoloģisko stāvokli, un

—	neveicot pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un piemērotu stingru šīs sugas aizsardzības sistēmu,

nav izpildījusi attiecīgi Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/105/EK, 4. panta 1. punktā, šajā grozītajā Direktīvā 92/43, kā arī šīs pašas grozītās Direktīvas 92/43 12. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Kipras Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 246, 11.09.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/6

Tiesas (virspalāta) 2012. gada 13. marta spriedums — Pye Phyo Tay Za/Eiropas Savienības Padome, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Komisija

(Lieta C-376/10 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Mjanmas Savienības Republiku - Personām, organizācijām un struktūrām piemērojama naudas līdzekļu iesaldēšana - Juridiskais pamats)

2012/C 133/10

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Pye Phyo Tay Za (pārstāvji — D. Anderson QC, S. Kentridge QC, M. Lester, Barrister, G. Martin, Solicitor)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un E. Finnegan), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Hathaway, D. Beard, Barrister), Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Boelaert un M. Konstantinidis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-181/08 Pye Phyo Tay Za/Padome, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību daļēji atcelt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006 (OV L 66, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl prasītāja vārds ir iekļauts to personu, organizāciju un struktūru sarakstā, kurām ir piemērojami šīs regulas noteikumi

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 19. maija spriedumu lietā T-181/08 Tay Za/Padome;

2)	atcelt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 194/2008, ar ko atjauno un stiprina ierobežojošus pasākumus pret Birmu/Mjanmu un atceļ Regulu (EK) Nr. 817/2006, ciktāl tā attiecas uz P. P. Tay Za;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan saistībā ar šo apelāciju;

4)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, kā arī Eiropas Komisija sedz savus izdevumus pašas gan pirmajā instancē, gan saistībā ar šo apelāciju.

(1) OV C 260, 25.09.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/7

Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Okresný súd Prešov (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jana Pereničová, Vladislav Perenič/S.O.S. financ, spol. s r.o.

(Lieta C-453/10) (1)

(Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredītlīgums - Gada procentu likmes kļūdaina norāde - Negodīgas komercprakses un negodīgu noteikumu ietekme uz līguma spēkā esamību kopumā)

2012/C 133/11

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Okresný súd Prešov

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Jana Pereničová, Vladislav Perenič

Atbildētāja: S.O.S. financ, spol. s r.o.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Okresný súd Prešov — Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 4. panta 1. punkta un 6. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 22. lpp.), interpretācija — Patēriņa kredītlīgums, kurā ir noteikta pārmērīgi augsta procentu likme — Negodīgas komercprakses un negodīgu noteikumu ietekme uz līguma spēkā esamību kopumā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, izvērtējot to, vai līgums, kuru pārdevējs noslēdzis ar patērētāju un kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, turpina būt spēkā bez minētajiem noteikumiem, tiesai, kas izskata lietu, nav jābalstās tikai uz attiecīgā līguma atcelšanas pilnībā iespējami izdevīgo raksturu no vienas līgumslēdzējas puses — šajā gadījumā patērētāja — viedokļa. Visādā ziņā ar minēto direktīvu tiek pieļauts, ka dalībvalsts, ievērodama Savienības tiesības, savā valsts tiesiskajā regulējumā paredz atzīt par spēkā neesošu pilnībā starp pārdevēju un patērētāju noslēgtu līgumu, kurā ir viens vai vairāki negodīgi noteikumi, ja izrādās, ka tas patērētājam var nodrošināt labāku aizsardzību;

tāda kā pamatlietā minētā komercprakse, kas izpaužas kā zemākas nekā reālā gada procentu likmes norāde kredītlīgumā, ir kvalificējama kā “maldinoša” Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“negodīgas komercprakses direktīva”), 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tā vidusmēra patērētājam liek vai var likt pieņemt lēmumu veikt darījumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai tas tā ir pamatlietā. Secinājums par šādas komercprakses negodīgo raksturu ir viens no elementiem, uz kuriem tiesa saskaņā ar Direktīvas 93/13 4. panta 1. punktu var balstīt savu vērtējumu par līguma noteikumu par aizdevuma patērētājam izmaksām negodīgo raksturu. Savukārt šāds secinājums tieši neietekmē vērtējumu atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam par noslēgtā kredītlīguma spēkā esamību.

(1) OV C 328, 04.12.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums (Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Inter-Environnement Bruxelles ASBL, Pétitions-Patrimoine ASBL, Atelier de Recherche et d'Action Urbaines ASBL/Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-567/10) (1)

(Direktīva 2001/42/EK - Dažu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums - Plānu un programmu, “kas prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem”, jēdziens - Šīs direktīvas piemērojamība zemes izmantošanas plāna pilnīgas vai daļējas atcelšanas procesam)

2012/C 133/12

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Inter-Environnement Bruxelles ASBL, Pétitions-Patrimoine ASBL, Atelier de Recherche et d'Action Urbaines ASBL

Atbildētāja: Gouvernement de la Région de Bruxelles-Capitale

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour constitutionnelle — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197., 30. lpp.) 2. panta a) punkta interpretācija — Direktīvas piemērojamība procedūrai, ar kuru pilnībā vai daļēji tiek atcelts zemes izmantošanas plāns — Jēdziena “prasītie plāni un programmas” interpretācija — Plānu, kuru pieņemšana nav obligāta, izslēgšana

Rezolutīvā daļa:

Plānu un programmu, kas “prasīti saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem”, jēdziens, kurš ir paredzēts Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvas 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. panta a) punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas tāpat attiecas uz tādiem īpašiem zemes izmantošanas plāniem, kurus paredz valsts tiesiskais regulējums pamatlietā;

Direktīvas 2001/42 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda zemes izmantošanas plāna pilnīgas vai daļējas atcelšanas process, kāds ir noteikts Briseles Teritorijas labiekārtošanas kodeksa, kas grozīts ar 2009. gada 14. maija rīkojumu, 58.-63. pantā, principā ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, kā rezultātā tas ir pakļauts minētajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem par ietekmes uz vidi novērtējumu.

(1) OV C 63, 26.02.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/8

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums — Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-574/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/18/EK - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Arhitektūras un inženierijas pakalpojumi - Pētīšanas, projektēšanas un uzraudzības pakalpojumi saistībā ar publiskas ēkas remonta projektu - Projekta īstenošana vairākos posmos ar budžetu saistītu iemeslu dēļ - Tirgus vērtība)

2012/C 133/13

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — G. Wilms un C. Zadra)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — T. Henze, N. Graf Vitzthum un J. Möller)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 2., 9. un 20. panta, aplūkojot kopsakarā ar 23.–55. pantu, pārkāpums — Apstāklis, ka Nīderhauzenes [Niedernhausen] pašvaldība, neveicot Eiropas līmeņa konkursa procedūru, ir piešķīrusi inženieru birojam tiesības slēgt līgumu par dažādiem arhitektūras pakalpojumiem, kas ir saistīti ar vienu būvniecības projektu — Piešķirto pakalpojumu sadalīšana — Tirgus vērtības noteikšana

Rezolutīvā daļa:

tādēļ, ka Nīderhauzenes pašvaldība ir piešķīrusi tiesības slēgt līgumu par arhitektūras pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar publiskas ēkas ar nosaukumu “Autalhalle”, kas atrodas šīs pašvaldības teritorijā, remontu un kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 7. panta b) punktā noteikto robežu, neveicot Eiropas Savienības līmeņa konkursa procedūru, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 2., 9. un 20. pantā, aplūkojot kopsakarā ar 23.–53. pantu, paredzētos pienākumus;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 72, 05.03.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/9

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-46/11) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība - Atsevišķu sugu, īpaši ūdra (Lutra lutra) nepietiekama aizsardzība)

2012/C 133/14

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — S. Petrova un K. Herrmann)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvji — M. Szpunar, D. Krawczyk un B. Majczyna)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) 16. panta 1. punkta pārkāpums — Atsevišķu sugu, īpaši ūdra (Lutra lutra) nepietiekama aizsardzība

Rezolutīvā daļa:

1)	pareizi netransponējot Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 16. panta 1. punktā paredzēto atkāpju reglamentējošos nosacījumus, Polijas Republika nav izpildījusi šajā tiesību normā paredzētos pienākumus;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 103, 02.04.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/9

Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Alfred Strigl — Deutsches Patent- und Markenamt (C-90/11), Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH (C-91/11)/Öko-Invest Verlagsgesellschaft mbH

(Apvienotās lietas C-90/11 un C-91/11) (1)

(Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - Atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi - Vārdiskie izteicieni, ko veido vārdu un burtu virknes, kas atbilst šo vārdu sākuma burtiem, kombinācija - Atšķirtspēja - Aprakstošs raksturs - Vērtējuma kritēriji)

2012/C 133/15

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Alfred Strigl — Deutsches Patent- und Markenamt (C-90/11), Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH (C-91/11)

Atbildētāja: Öko-Invest Verlagsgesellschaft mbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundespatentgericht — Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (kodificēta versija) (OV L 299, 25. lpp.), 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta interpretācija — Vārdiskas preču zīmes, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kā arī no burtu virknes, kas nav aprakstoša un atbilst šo vārdu sākuma burtiem, atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams vārdiskai preču zīmei, kura sastāv no tādas aprakstošas vārdu kombinācijas, kas ir apvienota ar burtu virkni, kura pati par sevi nav aprakstoša, ja konkrētā sabiedrības daļa šo burtu virkni tāpēc, ka tā atbilst katra no šajā vārdu kombinācijā esošajiem vārdiem pirmajam burtam, uztver kā minētās vārdu kombinācijas saīsinājumu, un preču zīme, aplūkojot to kopumā, tādējādi var tikt saprasta kā aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombinācija, kurai tātad nav atšķirtspējas.

(1) OV C 173, 11.06.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/9

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums (Administrativen sad — Varna (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Klub OOD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

(Lieta C-153/11) (1)

(PVN - Direktīva 2006/112/EK - 168. pants - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu - Tiesības uz nodokļa atskaitīšanu rašanās - Sabiedrības tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli, kas samaksāts, pērkot ražošanas līdzekli, kurš vēl nav laists ekspluatācijā, saistībā ar šīs sabiedrības profesionālo darbību)

2012/C 133/16

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad — Varna

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Klub OOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane I upravlenie na izpalnenieto” — Varna pri Tsentralno upravlenie na Natsionalnata agentsia za prihodite

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad — Varna — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 168. panta a) punkta interpretācija — PVN, ko nodokļa maksātājs samaksājis par tam piegādātajām precēm, atskaitījums tiktāl, ciktāl tās tiek izmantotas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamiem darījumiem — Sabiedrības, kuras nodarbošanās galvenokārt ir sava nekustamā īpašuma izīrēšana, tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par cita nekustamā īpašuma, kas vēl nav izmantots šīs sabiedrības profesionālajā darbībā, iegādi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt samaksāto PVN priekšnodokli, pērkot nekustamo īpašumu, kas iekļauts nodokļa maksātāja uzņēmuma kapitālā, rodas uzreiz tajā taksācijas periodā, kurā nodoklis kļuvis iekasējams, lai gan nekustamais īpašums nav uzreiz izmantots profesionāliem mērķiem. Valsts tiesai ir jāizlemj, vai nodokļa maksātājs ražošanas līdzekli ir iegādājies savas saimnieciskās darbības vajadzībām, un attiecīgā gadījumā jāizvērtē, vai pastāv krāpnieciska rīcība.

(1) OV C 186, 25.06.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/10

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 15. marta spriedums (Tribunale di Napoli (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Giuseppe Sibilio/Comune di Afragola

(Lieta C-157/11) (1)

(Sociālā politika - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - Direktīva 1999/70/EK - 2. klauzula - Jēdziens “darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar likumiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi katrā dalībvalstī” - Pamatnolīguma piemērošanas joma - 4. klauzulas 1. punkts - Nediskriminācijas princips - Personas, kas veic “sabiedriski noderīgu darbu” valsts iestādēs - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta darba attiecību esamība - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta atšķirība starp pabalstu, ko maksā darbiniekiem, kas veic sabiedriski noderīgu darbu, un atalgojumu, kuru saņem uz noteiktu un/vai nenoteiktu laiku darbā pieņemti darbinieki, ko darbā pieņēmušas tās pašas iestādes un kas veic to pašu darbu)

2012/C 133/17

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Napoli

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Giuseppe Sibilio

Atbildētājs: Comune di Afragola

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Napoli — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/79/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) pielikuma 2., 3., 4. un 5. klauzulas interpretācija — Nediskriminācijas princips — Bezdarbnieki, kas ir iekļauti no darba kolektīvi atlaistu darbinieku vai bezdarbnieku sarakstos un kas ir pieņemti darbā valsts iestādēs uz noteiktu laiku, lai veiktu sabiedriski noderīgu darbu/valstij noderīgu darbu (tā sauktie darbinieki, kas veic sabiedriski noderīgu darbu/darbinieki, kas veic valstij noderīgu darbu) — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi atalgojuma ziņā pret darbiniekiem, kas veic sabiedriski noderīgu darbu/darbiniekiem, kas veic valstij noderīgu darbu, un darbiniekiem, kuri ir pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku tajās pašās valsts iestādēs to pašu darba pienākumu veikšanai

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 2. klauzula ir interpretējama tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā ir paredzēts, ka attiecības, kas izveidojušās starp darbiniekiem, kuri veic sabiedriski noderīgu darbu, un valsts iestādēm, kuru labā viņi veic šo darbu, neietilpst šī pamatnolīguma piemērošanas jomā, ja, kas ir jānosaka iesniedzējtiesai, šiem darbiniekiem nav tādu darba attiecību, kādas ir noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai valsts praksē, vai dalībvalstis un/vai darba devēji un darba ņēmēji (sociālie partneri) ir izmantojuši iespēju, kas tiem ir atzīta minētās klauzulas 2. punktā.

(1) OV C 173, 11.06.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/10

Tiesas (otrā palāta) 2012. gada 22. marta spriedums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret Rareș Doralin Nilaș, Sergiu-Dan Dascăl, Gicu Agenor Gânscă, Ana-Maria Oprean, Ionuț Horea Baboș

(Lieta C-248/11) (1)

(Direktīva 2004/39/EK - Finanšu instrumentu tirgi - 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkts - “Regulēta tirgus” jēdziens - Atļaujas piešķiršana - Prasības attiecībā uz darbību - Tirgus, kura juridiskais statuss nav noteikts, bet kuru vada juridiska persona, kas pēc apvienošanās vada arī kādu regulētu tirgu - 47. pants - Neiekļaušana regulētu tirgu sarakstā - Direktīva 2003/6/EK - Piemērošanas joma - Tirgus manipulācijas)

2012/C 133/18

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Lietas dalībnieki pamata kriminālprocesā

Rareș Doralin Nilaș, Sergiu-Dan Dascăl, Gicu Agenor Gânscă, Ana-Maria Oprean, Ionuț Horea Baboș

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Cluj — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.), un it īpaši tās 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta, 9–14. un 47. panta interpretācija — Jēdziena “regulēts tirgus” definīcija –Rasdaq biržas, kas ir sekundārs finanšu instrumentu tirgus, attiecībā uz kuru kompetenta iestāde nav piešķīrusi atļauju, bet kuru pārvalda Bucarest birža, kas ir atzīta par regulētu tirgu, iekļaušana — Piemērojamais tiesiskais regulējums — Tirgus manipulācijas

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/44/EK, 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka finanšu instrumentu tirgus, kas neatbilst šīs direktīvas III sadaļā noteiktajām prasībām, neietilpst jēdzienā “regulēts tirgus”, kāds tas ir definēts minētajā tiesību normā, lai gan tā organizētājs ir apvienojies ar šāda regulēta tirgus organizētāju;

2)	Direktīvas 2004/39, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2007/44, 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tirgus iekļaušana šajā pantā paredzētajā regulēto tirgu sarakstā nav nepieciešams priekšnoteikums šī tirgus kā regulēta tirgus kvalifikācijai šīs direktīvas izpratnē.

(1) OV C 252, 27.08.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/11

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 8. februāra rīkojums — Yorma’s AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Norma Lebensmittelfilialbetrieb GmbH & Co. KG

(Lieta C-191/11 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “yorma’s”, reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka vārdiska preču zīme “NORMA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja)

2012/C 133/19

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Yorma’s AG (pārstāvis — A. Weiß, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), Norma Lebensmittelfilialbetrieb GmbH & Co. KG (pārstāve — A. Parr, advokāte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā T-213/09 Yorma’s/ITSB — Norma Lebensmittelfilialbetrieb (“YORMA’S”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 20. februāra lēmumu atteikt grafiska apzīmējuma, kas ietver vārdisku elementu “yorma’s”, kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz dažiem pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 42. klasē, apmierinot Kopienas agrākas vārdiskas preču zīmes “NORMA” īpašnieka iebildumus — Divu preču zīmju sajaukšanas iespēja — Preču zīmju un attiecīgo pakalpojumu līdzības kļūdains novērtējums — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Yorma’s AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 16.07.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/11

Tiesas 2012. gada 2. februāra rīkojums — Elf Aquitaine SA/Komisija

(Lieta C-404/11 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 1/2003 - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Nātrija hlorāta tirgus - “Uzņēmuma” jēdziens - Izšķirošas ietekmes prezumpcija - Šīs prezumpcijas apjoms - Apstākļi, kas nevar atspēkot prezumpciju - Individuāls naudas sods - Neierobežota kompetence)

2012/C 133/20

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Elf Aquitaine SA (pārstāvji — E. Morgan de Rivery un E. Lagathu, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — E. Gippini Fournier un R. Sauer)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. maija spriedumu lietā T-299/08 Elf Aquitaine/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasītājas prasību atcelt Komisijas 2008. gada 11. jūnija Lēmumu C(2008) 2626, galīgā redakcija, par EK līguma 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. panta piemērošanu (lieta COMP/38.695 — Nātrija hlorāts) — Konkurence — Aizliegta vienošanās — Pilnvaru sadales un samēriguma principa pārkāpums — Acīmredzami kļūdaina interpretācija — Tiesību uz aizstāvību, taisnīguma un vienlīdzības principu pārkāpums — Pienākums norādīt pamatojumu — Individuālā naudas soda prettiesiskums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Elf Aquitaine SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 298, 08.10.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/12

Tiesas 2012. gada 7. februāra rīkojums — Total SA, Elf Aquitaine SA/Eiropas Komisija

(Lieta C-421/11 P) (1)

(Apelācija - Regula (EK) Nr. 1/2003 - Konkurence - Aizliegta vienošanās - Metakrilātu tirgus - “Uzņēmuma” jēdziens - Prezumpcija par izšķirošu ietekmi - Pienākums norādīt pamatojumu - Labas pārvaldības princips - Res judicata spēka paplašināšana - Palielinošā faktora piemērošana preventīvas ietekmes nodrošināšanai - Naudas soda nedalāmība - Neierobežota kompetence)

2012/C 133/21

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Total SA, Elf Aquitaine SA (pārstāvji — E. Morgan de Rivery un A. Noël-Baron, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Bottka un B. Gencarelli)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-206/06 Total un Elf Aquitaine/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Komisijas 2006. gada 31. maija Lēmumu C(2006) 2098, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.645 — Metakrilāti) — Konkurence — Aizliegta vienošanās — Piešķirto kompetenču un samērīguma principu pārkāpums — Acīmredzami kļūdaina interpretācija — Tiesību uz aizstāvību, taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas principu pārkāpums — Pienākums norādīt pamatojumu — Labas pārvaldības principa pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Total SA un Elf Aquitaine SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 340, 19.11.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/12

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 9. februāra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Novartis AG/Actavis UK Ltd

(Lieta C-442/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 4. un 5. pants - Atsevišķa aktīvā viela, attiecībā uz kuru ir piešķirts šāds sertifikāts - Aizsardzības apjoms - Zāles, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas, tostarp tā, attiecībā uz kuru ir piešķirts sertifikāts)

2012/C 133/22

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Novartis AG

Atbildētājs: Actavis UK Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 4. un 5. panta interpretācija — Sertifikāta darbības joma — Vienīgi tādu zāļu aizsardzība, kuru sastāvā ir tikai aizsargātā aktīvā viela, vai arī tādu zaļu aizsardzība, kuru sastāvā aizsargātā aktīvā viela ir kombinācijā ar citu aktīvo vielu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 4. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja “produkts”, kura sastāvā ir aktīvā viela, bija aizsargāts ar pamatpatentu un ja šī patenta īpašnieks varēja pamatoties uz aizsardzību, ko šis patents piešķir šim “produktam”, lai iebilstu pret tādu zāļu tirdzniecību, kuru sastāvā šī aktīvā viela ir kombinācijā ar citu vai vairākām citām aktīvām vielām, papildu aizsardzības sertifikāts, kas piešķirts šim pašam “produktam” ļauj — pēc tam kad beidzies pamatpatenta termiņš — tā īpašniekam iebilst pret to, ka trešā persona tirgo zāles, kuru sastāvā ir minētais produkts, lai šo “produktu” lietotu kā zāles, kuras bija atļauts tirgot pirms šī sertifikāta termiņa beigām.

(1) OV C 311, 22.10.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/13

Tiesas (sestā palāta) 2012. gada 9. februāra rīkojums (Juzgado Contencioso-Administrativo no 4 de Valladolid (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — María Jesús Lorenzo Martínez/Junta de Castilla y León, Dirección General de Recursos Humanos de la Consejería de Educación

(Lieta C-556/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts - Uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi publiskajā sektorā - Neuniversitātes izglītība - Tiesības saņemt sešgadu piemaksas par kvalifikācijas celšanu - Pagaidu ierēdņu statusā nodarbināto skolotāju izslēgšana - Nediskriminācijas princips)

2012/C 133/23

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo no 4 de Valladolid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: María Jesús Lorenzo Martínez

Atbildētāja: Junta de Castilla y León, Dirección General de Recursos Humanos de la Consejería de Educación

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado Contencioso-Administrativo de Valladolid — Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 3. sēj., 368. lpp.) pielikuma 4. klauzulas interpretācija — Nediskriminācijas princips — Sešgadu piemaksas par kvalifikācijas celšanu piešķiršana mācībspēkiem — Piešķiršana tikai un vienīgi pastāvīgajiem ierēdņiem

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. martā noslēgtā un Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā esošā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā bez nekāda objektīva pamatojuma tiesības saņemt sešgadu piemaksu par kvalifikācijas celšanu tiek paredzētas tikai pastāvīgo ierēdņu statusā nodarbinātajiem skolotājiem, tādējādi izslēdzot pagaidu ierēdņu statusā strādājošos, apstākļos, kad šīs piemaksas saņemšanas ziņā abu šo kategoriju strādājošie atrodas līdzīgos apstākļos.

(1) OV C 25, 28.01.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/13

Tiesas (astotā palāta) 2012. gada 9. februāra rīkojums (Landgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Novartis AG pret Actavis Deutschland GmbH & Co KG, Actavis Ltd

(Lieta C-574/11) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Cilvēkiem paredzētas zāles - Papildu aizsardzības sertifikāts - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 4. un 5. punkts - Atsevišķa aktīvā viela, attiecībā uz kuru ir piešķirts šāds sertifikāts - Aizsardzības apjoms - Zāles, kuru sastāvā ir vairākas aktīvās vielas, tostarp tā, attiecībā uz kuru ir piešķirts sertifikāts)

2012/C 133/24

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Novartis AG

Atbildētājas: Actavis Deutschland GmbH & Co KG, Actavis Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Düsseldorf — Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 1. lpp.) 4. un 5. panta interpretācija — Sertifikāta darbības joma — Vienīgi tādu zāļu aizsardzība, kuru sastāvā ir tikai aizsargātā aktīvā viela, vai arī tādu zāļu aizsardzība, kuru sastāvā aizsargātā aktīvā viela ir kombinācijā ar citu aktīvo vielu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm 4. un 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja “produkts”, kura sastāvā ir aktīvā viela, bija aizsargāts ar pamatpatentu un šī patenta īpašnieks varēja pamatoties uz aizsardzību, kas ar šo patentu ir piešķirta šim “produktam”, lai iebilstu pret tādu zāļu tirdzniecību, kuru sastāvā šī aktīvā viela ir kombinācijā ar vienu vai vairākām citām aktīvajām vielām, papildu aizsardzības sertifikāts, kas izsniegts par šo pašu “produktu” pēc pamatpatenta termiņa beigām, dod iespēju tā īpašniekam iebilst pret to, ka zāļu, kuru sastāvā ir minētais produkts, tirdzniecību veic trešā persona, lai “produktu” izmantotu kā zāles, kas ir tikušas atļautas pirms minētā sertifikāta termiņa beigām.

(1) OV C 32, 04.02.2012.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 20. septembra spriedumu lietā T-99/10 Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 28. novembrī iesniedza TofuTown.com GmbH

(Lieta C-599/11 P)

2012/C 133/25

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TofuTown.com GmbH (pārstāve — B. Krause, advokāte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs vai, gadījumā, ja apelācijas sūdzība tiks noraidīta (quid non), šos izdevumus sadalīt.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru ir atcelts Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 7. janvāra lēmums iebildumu procesā starp Meica Ammerländische Fleischwarenfabrik Fritz Meinen GmbH & Co. KG un TofuTown.com GmbH.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārsūdzētais spriedums esot atceļams, balstoties uz šādiem pamatiem:

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo, piemērojot jaunus kritērijus, ir apstiprinājusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Saskaņā ar pārsūdzēto spriedumu konceptuālās līdzības apstiprināšanai pietiek ar to, ka abi jēdzieni ir aizgūti no kopīga plašāka jēdziena un ka tie — lai gan konceptuāli ir dažādi — neveido pretstatu, kas neesot saderīgs ar līdzšinējo judikatūru.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot sajaukšanas iespēju bez visu nozīmīgo un atzīto preču zīmju līdzības izvērtēšanas kritēriju ņemšanas vērā. Šajā gadījumā vienīgā identiskā sastāvdaļa atrodas pretnostatītās preču zīmes beigās. Saskaņā ar iedibināto judikatūru esot piemērojams princips, ka patērētājs parasti velta lielāku uzmanību preču zīmes sākumam, nevis tās beigām.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (kodificētā versija); OV L 78, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 22. septembra spriedumu lietā T-174/10 ara/ITSB 2011. gada 30. novembrī iesniedza ara AG

(Lieta C-611/11 P)

2012/C 133/26

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ara AG (pārstāvis — M. Gail, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Allrounder SARL

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 22. septembra spriedumu lietā T-174/10;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 26. janvāra lēmumu lietā R 481/2009-1;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) un personai, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmām kārtām norāda, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā, veicot visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu, nav sniegusi pietiekamu pamatojumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas kritērijiem, preču salīdzināšanu un sajaukšanas risku. Piemēram, tā esot kļūdaini nospriedusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra patērētāji, kas attiecīgo preču iegādē izrāda vidējo izmanības līmeni, lai gan vispirms esot ticis pierādīts, ka patērētājam reti ir iespēja tieši salīdzināt dažādas preču zīmes. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka divu trīsstūraino attēlu esamībai ir noteicoša nozīme kopējā iespaidā, ko strīdus preču zīme rada sabiedrības atmiņā. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pārlieku augstu novērtējusi vienu vai vairākus preču zīmes elementus.

Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā nav norādījusi uz dokumentiem, kurus iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, saistībā ar sajaukšanas iespējas vērtējumu.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot pārlieku zemu novērtējusi ex officio pārbaudes principa nozīmīgumu.

(1) OV L 78, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/15

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 27. septembra spriedumu lietā T-403/10 Brighton Collectibles/ITSB — Felmar2011. gada 6. decembrī iesniedza Brighton Collectibles, Inc.

(Lieta C-624/11 P)

2012/C 133/27

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Brighton Collectibles, Inc. (pārstāvis — J. Horn, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Felmar

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-403/10;

—	piespriest ITSB segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest sabiedrībai Felmar segt savus tiesāšanās izdevumus gadījumā, ja tā iestātos lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa nav juridiski korekti izvērtējusi pierādījumus, kurus tā Vispārējai tiesai iesniedza, nedz arī pietiekami pamatojusi savu lēmumu attiecībā uz izvirzītājām valsts tiesībām, konkrētāk, Īrijas un Lielbritānijas judikatūru attiecībā uz “Passing off”. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 4. punkta normas

(1) OV L 78, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 13. februārī iesniedza Bundesverwaltungsgericht Leipzig (Vācija) — Gemeinde Altrip u.c./Land Rheinland-Pfalz

(Lieta C-72/12)

2012/C 133/28

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht Leipzig

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gemeinde Altrip, Gebrüder Hört GbR, Willi Schneider

Atbildētāja: Land Rheinland-Pfalz

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2003/35/EK (1) 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu pienākums ir bijis paziņot, ka Direktīvas 85/337/EEK (2) 10.a panta transponēšanai pieņemtie valsts tiesību noteikumi ir piemērojami arī tādām ar atļauju saistītām iestāžu procedūrām, kuras gan bija uzsāktas pirms 2005. gada 25. jūnija, taču kurās atļaujas tika izsniegtas tikai pēc šā datuma?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 85/337/EEK 10.a pants redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu pienākums ir bijis Direktīvas 85/337/EEK 10.a panta transponēšanai pieņemto valsts tiesību normu piemērošanas jomā ietvert lēmuma procesuālās likumības apstrīdēšanu arī gadījumā, kad ietekmes uz vidi novērtēšana gan ir veikta, taču tā ir bijusi kļūdaina?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša:

Vai gadījumos, kuros dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās atbilstoši Direktīvas 85/337/EEK 10.a panta pirmās daļas b) punktam konceptuāli ir noteikts, ka attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas nolūkā vērsties tiesā [un lūgt pārskatīt ietekmes uz vidi novērtējumu] ir atkarīga no tiesību aizskāruma esamības, Direktīvas 85/337/EEK 10.a pants ir jāinterpretē tādējādi,

ka tādu lēmumu procesuālās likumības apstrīdēšana tiesā, kuriem piemēro šīs direktīvas noteikumus par sabiedrības līdzdalību, ir atbalstāma un tās rezultātā lēmums var tikt atcelts tikai tad, ja saskaņā ar lietas apstākļiem pastāv konkrēta iespēja, ka apstrīdētajam lēmumam, ja nebūtu procesuālā pārkāpuma, būtu citāds saturs, un ja turklāt ar procesuālo pārkāpumu vienlaikus tiek skarta prasītāja materiāli tiesiskā situācija, vai

b)	ka saistībā ar procesuālās likumības apstrīdēšanu tiesā procesuālajiem pārkāpumiem, pieņemot lēmumus, kuriem piemēro direktīvas noteikumus par sabiedrības līdzdalību, ir jātiek ievērotiem vēl plašākā mērā?

Ja atbilde uz iepriekš minētajiem jautājumiem ir b) apakšpunkta izpratnē:

Kādas saturiskas prasības ir jāizvirza attiecībā uz procesuālu pārkāpumu, lai tās, apstrīdot tiesā lēmuma procesuālo likumību, varētu tikt ņemtas vērā par labu prasītājam?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (OV L 156, 17. lpp.).

(2) Padomes 1985.gada 27. jūnija Direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.).

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/16

Prasība, kas celta 2012. gada 13. februārī — Eiropas Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-76/12)

2012/C 133/29

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — W. Roels un C. Soulay)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka, paturot spēkā tādu fiskālo regulējumu, saskaņā ar kuru no nodokļa ir atbrīvotas dividendes, ko Francijas sabiedrība izmaksā Francijā reģistrētiem ieguldījumu fondiem, bet tādām pašām dividendēm, kas tiek izmaksātas ieguldījumu fondiem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, tiek piemērots nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas ir paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40. pantā;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Komisija apstrīd atšķirīgu fiskālo regulējumu attiecībā uz dividendēm, ko Francijas sabiedrības izmaksā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) atkarībā no tā, vai šie PVKIU ir Francijas rezidenti vai nerezidenti. Viens no Francijas rezidentu PVKIU fiskālā regulējuma elementiem ir tas, ka tiem nav jāmaksā nodoklis par Francijas sabiedrību izmaksātām dividendēm. Savukārt, saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa [code général des impôts] 119.a panta 2. punktu nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā tiek piemērots dividendēm, ko Francijas sabiedrības izmaksā nerezidentiem PVKIU. Komisija uzskata, ka atšķirīgais fiskālais regulējums attiecībā uz rezidentu PVKIU un nerezidentu PVKIU, lai gan tie ir objektīvi salīdzināmā situācijā neatkarīgi no to rezidences valsts, ir kapitāla brīvas aprites šķērslis un šis šķērslis nav attaisnots ne ar fiskālās uzraudzības efektivitātes apsvērumiem, ne ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu uzlikšanas pilnvaru sadali.

Komisija atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas it īpaši ir pausta spriedumos lietā Komisija/Itālija (2009. gada 19. novembra spriedums lietā C-540/07) un lietā Komisija/Vācija (2011. gada 20. oktobra spriedums lietā C-284/09), Tiesa ir nospriedusi, ka dalībvalstis, kas dividendēm, kuras izmaksātas citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām, piemēro mazāk labvēlīgu fiskālo regulējumu nekā rezidentu sabiedrībām izmaksātajām dividendēm, ja šāda atšķirīga attieksme nav attaisnota ar objektīvi atšķirīgām situācijām vai ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, nav izpildījušas pienākumus, kas tām ir jāpilda saskaņā ar kapitāla brīvu apriti.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 14. februārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — “Evita-K”EOOD/Direktor na Direktsia“Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, Sofia

(Lieta C-78/12)

2012/C 133/30

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: “Evita-K” EOOD

Atbildētājs: Direktor na Direktsia “Obzhalvane i upravlenie na izpalnenieto”, Sofia

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “preču piegāde” Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 14. panta 1. punkta izpratnē, to lasot kopā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 345. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, tiek pieļauts, ka preces saņēmējs piegādes darījumā tiesības rīkoties ar precēm (kustamas lietas, kas ir noteiktas to sugas dēļ) iegūst, iegūstot īpašumtiesības uz šīm precēm ar labticīgu, uz atlīdzības pamata iegūtu valdījumu no personas, kas nav preču īpašnieks, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām ir pieļaujams, turklāt ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar šīm tiesībām īpašumtiesības uz šādām lietām pāriet šo lietu nodošanas brīdī?

Vai pierādījums par “preču piegādes” norisi Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punkta izpratnē konkrētā rēķina kontekstā kopā ar tiesību īstenošanu atbilstoši Direktīvas 178. panta a) punktam uz šajā rēķinā norādītā, faktiski samaksātā nodokļa atskaitīšanu ir pamats tam, ka preces saņēmējs piegādes darījumā piegādātāja īpašumtiesības ir pierādījis tad, ja ir tikušas piegādātas kustamas, to sugas dēļ noteiktas preces un īpašumtiesības uz tām saskaņā ar dalībvalsts tiesībām pāriet ar to nodošanu, turklāt saskaņā ar šīm tiesībām arī īpašumtiesību iegūšana uz šādām lietām no personas, kas nav īpašnieks, ir pieļaujama ar labticīgu, uz atlīdzības pamata iegūtu valdījumu?

Vai “preču piegāde” priekšnodokļa atskaitīšanas mērķu labad Direktīvas izpratnē ir uzskatāma par pierādītu, ja saņēmējs, ņemot vērā pamata lietas apstākļus, eksportēdams un iesniegdams muitas deklarāciju, ir veicis vēl vienu to pašu preču (identificējami dzīvnieki) piegādi, un nav pierādījumu par trešo personu tiesībām uz šīm precēm?

Vai pierādījumu par “preču piegādes” norisi Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punkta izpratnē mērķa labad konkrētā rēķina kontekstā kopā ar tiesību atskaitīt šajā rēķinā norādīto, faktiski samaksāto nodokli īstenošanu atbilstoši Direktīvas 178. panta a) punktam var pieņemt, ka piegādātājs un saņēmējs, kas nav lauksaimniecības produktu ražotāji, ir ļaunticīgi, ja pieņemot preces, iepriekšējais īpašnieks nav iesniedzis dokumentu, kurā dzīvnieku krotālijas ir jānorāda atbilstoši Eiropas Savienības veterināro tiesību normu prasībām, un dzīvnieku krotālijas nav norādītas veterinārajā apliecībā, ko izdevusi administratīva iestāde un kas ir pievienota, transportējot dzīvniekus konkrētās piegādes ietvaros?

Ja piegādātājs un saņēmējs pašrocīgi ir veikuši tiem piegādāto dzīvnieku krotāliju uzskaiti, vai var pieņemt, ka tie ir izpildījuši minēto Savienības veterināro tiesību normu prasības gadījumā, ja administratīvā iestāde veterinārajā apliecībā, kas, transportējot dzīvniekus, pievienota piegādes ietvaros, dzīvnieku krotālijas nav uzrādījusi?

Vai piegādātājam un saņēmējam pamata lietā, kuri nav lauksaimniecības produktu ražotāji, saskaņā ar Direktīvas 2006/112 242. pantu ir pienākums savā grāmatvedības uzskaitē izcelt piegādes priekšmetu (identificējami dzīvnieki t.i. “bioloģiskas izcelsmes manta”), piemērojot International Accounting Standard 41, Lauksaimniecība, un saskaņā ar šo standartu pierādīt valdījumu pār mantu?

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 226. panta 6. punktu ir nepieciešams, lai pievienotās vērtības nodokļa rēķinos — kā strīdīgajos pamata lietā — būtu norādītas arī to dzīvnieku krotālijas, kas saskaņā ar Savienības veterināro tiesību normām ir jāidentificē un kuri ir piegādes priekšmets, ja dalībvalsts tiesībās šādu dzīvnieku īpašumtiesību nodošanai šāda veida prasība nav paredzēta un piegādes darījuma dalībnieki nav lauksaimniecības produktu ražotāji?

Vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112 185. panta 1. punktu, pamatojoties uz valsts tiesību normas — tādas kā pamata lietā —, ir pieļaujams priekšnodokli koriģēt tāda secinājuma dēļ, ka piegādātāja īpašumtiesības uz precēm, kas ir piegādes priekšmets, nav tikušas pierādītas, ja piegādes darījumu neviens no tā dalībniekiem nav atsaucis, saņēmējs ir veicis to pašu preču tālāku piegādi, nav nekādu pierādījumu par tiesībām, uz kurām attiecībā uz šīm precēm (identificējami dzīvnieki) ir atsaukušās trešās personas, netiek apgalvota saņēmēja piegādes darījumā ļaunticība un īpašumtiesības uz šādām lietām, kas ir noteiktas to sugas dēļ, saskaņā ar valsts tiesībām pāriet to nodošanas brīdī?

(1) OV L 347, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. februārī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) — Rahmanian Koushkaki pret Vācijas Federatīvo Republiku

(Lieta C-84/12)

2012/C 133/31

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rahmanian Koushkaki

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesas noteiktais pienākums atbildētājai izsniegt prasītājam Šengenas vīzu paredz, ka tiesai, lai iegūtu pārliecību saskaņā ar Vīzu kodeksa (1) 21. panta 1. punktu, ir jākonstatē, ka prasītājs ir plānojis izceļot no dalībvalstu teritorijas pirms pieprasītās vīzas derīguma termiņa izbeigšanās, vai arī pietiek ar to, ka tiesa pēc Vīzu kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu izpildes pārbaudes secina, ka nav ar īpašiem apstākļiem pamatotu šaubu par to, ka prasītājs ir izrādījis nodomu atstāt dalībvalstu teritoriju pirms pieprasītās vīzas derīguma termiņa beigām?

2)	Vai Vīzu kodeksā ir paredzēts pamatojums nediskrecionālām tiesībām attiecībā uz Šengenas vīzas izsniegšanu, ja ir izpildīti ieceļošanas nosacījumi, it īpaši Vīzu kodeksa 21. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un nav pamata vīzas atteikšanai saskaņā ar Vīzu kodeksa 32. panta 1. punktu?

Vai Vīzu kodeksam pretrunā ir valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru ārvalstniekam, ievērojot Regulu (EK) Nr. 810/2009, var tikt izsniegta vīza Šengenas dalībvalstu teritorijas šķērsošanai tranzītā vai plānoti uzturēties šajā teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas (Šengenas vīza)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 1. lpp.).

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. februārī iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) — Rose Marie Bark/Galileo Joint Undertaking, kas atrodas likvidācijas procesā

(Lieta C-89/12)

2012/C 133/32

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Rose Marie Bark

Atbildētāja: Galileo Joint Undertaking, kas atrodas likvidācijas procesā

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2002. gada 21. maija Regulai (EK) Nr. 876/2002, ar ko izveido kopuzņēmumu “Galileo” (1), kā pielikuma pievienoto Kopuzņēmuma “Galileo” statūtu 11. panta 2. punkts, lasot to kopā ar šīs regulas 2. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un it īpaši šajā nodarbināšanas kārtībā paredzētie atalgojuma noteikumi ir piemērojami kopuzņēmuma “Galileo” darbiniekiem, ar kuriem ir noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku?

(1) OV L 138, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 17. februārī iesniedza High Court of Ireland (Īrija) — Health Service Executive/SC, AC

(Lieta C-92/12)

2012/C 133/33

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Health Service Executive

Atbildētāji: SC, AC

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai nolēmums, ar kuru bērnu uz noteiktu laiku piespiedu kārtā ievieto citā dalībvalstī esošā iestādē, kurā tiek sniegta ārstnieciska un izglītības aprūpe, ietilpst Padomes Regulas Nr. 2201/2003 (1) materiālajā piemērošanas jomā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kādi pienākumi, ja tādi ir, rodas no Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. panta attiecībā uz apspriešanās un piekrišanas mehānismu, lai nodrošinātu bērna, attiecībā uz kuru ir veicama šāda piespiedu ievietošana, efektīvu aizsardzību?

Vai tad, ja dalībvalsts tiesa apsver iespēju uz noteiktu laiku ievietot bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī un ir saņēmusi šīs valsts piekrišanu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, šādas ievietošanas priekšnosacījums ir tas, ka tiesas nolēmumu, ar kuru nosaka bērna ievietošanu uz noteiktu laiku aprūpes iestādē, kas atrodas citā dalībvalstī, ir jāatzīst un/vai jāpasludina par izpildāmu šajā otrajā dalībvalstī?

Vai tiesas nolēmumam, ar kuru nosaka bērna ievietošanu uz noteiktu laiku citā dalībvalstī esošā aprūpes iestādē, ja otra dalībvalsts ir devusi piekrišanu atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, ir jebkādas tiesiskās sekas šajā otrajā dalībvalstī, pirms tiek veikta atzīšana un/vai izpilde un līdz procedūras, ar kuru tiecas panākt šādu atzīšanu un/vai izpildi, pabeigšanai?

Vai tad, ja tiesas nolēmums, ar kuru uz noteiktu laiku ievieto bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, tiek atjaunots uz turpmāku noteiktu laiku, [Regulas] 56. pantā prasītā otras dalībvalsts piekrišana ir jāiegūst katru reizi, kad tiek nolemts par šādu atjaunošanu?

6)	Vai tad, ja tiesas nolēmumu, ar kuru uz noteiktu laiku ievieto bērnu aprūpes iestādē citā dalībvalstī atbilstoši Padomes Regulas Nr. 2201/2003 56. pantam, atjauno uz turpmāku noteiktu laiku, šādu nolēmumu ir jāatzīst un/vai jāizpilda šajā otrajā dalībvalstī katrā atjaunošanas reizē?

(1) OV L 338, 1. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 21. februārī iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) — ET Agrokonsulting-04-Velko Stoyanov/Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie” — Razplashtatelna agentsia

(Lieta C-93/12)

2012/C 133/34

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: ET Agrokonsulting-04-Velko Stoyanov

Atbildētājs: Izpalnitelen direktor na Darzhaven fond “Zemedelie” — Razplashtatelna agentsia

Prejudiciālie jautājumi

vai Eiropas Savienības [Tiesas] judikatūrā izvirzītais efektivitātes princips un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā nostiprinātais princips par efektīvu aizsardzību tiesā ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauta tāda valsts procesuālo tiesību norma kā Administratīvā procesa likuma 133. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru tiesas teritoriālā piekritība administratīvi tiesiskiem strīdiem par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu ir pakārtota vienīgi tās administratīvās iestādes atrašanās vietai, kura ir izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ja apsver to, ka šajā tiesību normā netiek ņemta vērā zemesgabalu atrašanās vieta un ieinteresētās personas dzīvesvieta?

Vai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā izvirzītais līdzvērtības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauta tāda valsts procesuālo tiesību norma kā Administratīvā procesa likuma 133. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru tiesas teritoriālā piekritība administratīvi tiesiskiem strīdiem par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu ir pakārtota vienīgi tās administratīvās iestādes atrašanās vietai, kura ir izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu, ja tiek ņemts vērā Likuma par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvā procesa likumā pārejas un nobeiguma noteikumu 19. pants (kas attiecas uz tiesas piekritību vietējiem administratīvi tiesiskiem strīdiem par lauksaimniecības zemi)?

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 27. februārī iesniedza Verwaltungsgericht Stuttgart (Vācija) — Herbert Schaible/Land Baden-Württemberg

(Lieta C-101/12)

2012/C 133/35

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Stuttgart

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Herbert Schaible

Atbildētāja: Land Baden-Württemberg

Prejudiciālie jautājumi

Eiropas Savienības Tiesai tiek uzdoti šādi jautājumi par to, vai

a)	prasītāja pienākums veikt dzīvnieku individuālu identificēšanu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 21/2004 (1) 3. panta 1. punktam un 4. panta 2. punktam,

b)	prasītāja pienākums veikt dzīvnieku elektronisku individuālu identificēšanu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 21/2004, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1560/2007 (2), 9. panta 3. punkta pirmajai daļai un

c)	prasītāja pienākums uzturēt saimniecības reģistru C atbilstoši Regulas (EK) Nr. 21/2004 5. panta 1. punktam apvienojumā ar B pielikuma 2. punktu

ir saderīgs ar Savienības tiesībām, kurām ir augstāks juridiskais spēks, un līdz ar to — spēkā esošs?

(1) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 8. lpp.).

(2) Padomes 2007. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1560/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datumu (OV L 340, 25. lpp.).

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2012. gada 29. februārī iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija)/Laboratoires Lyocentre

(Lieta C-109/12)

2012/C 133/36

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Laboratoires Lyocentre

Pārējie lietas dalībnieki: Lääkealan turvallisuus ja kehittämiskeskus, Sosiaali ja terveysalan lupa ja valvontavirasto

Prejudiciālie jautājumi

Vai tas, ka dalībvalstī preparāts saskaņā ar Medicīnas ierīču direktīvu 93/42/EEK (1) tiek klasificēts kā ar CE zīmi marķēta medicīnas ierīce Medicīnas ierīču direktīvas izpratnē, ir šķērslis, lai citas dalībvalsts kompetentā valsts iestāde šo preparātu tā farmakoloģiskās, imunoloģiskās vai metaboliskās iedarbības dēļ klasificētu kā zāles Zāļu direktīvas 2001/83/EK (2) 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai šai kompetentajai valsts iestādei, preparātu klasificējot kā zāles, ir jāievēro vienīgi Zāļu direktīvai 2001/83/EK atbilstošā procedūra, vai arī, pirms saskaņā ar Zāļu direktīvu tiek sākta procedūra, kurā preparāts tiek klasificēts kā zāles, saskaņā ar Medicīnas ierīču direktīvas 8. pantu ir jāizpilda noteikums par drošības procedūru vai arī tās 18. panta noteikumi par nepamatoti lietotu CE zīmi?

Vai Zāļu direktīvai 2001/83/EK, Medicīnas ierīču direktīvai 93/42/EEK vai Savienības tiesībām vispār (cita starpā cilvēka veselības un dzīvības aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā) nav pretrunā, ka preparāti, kuru sastāvā ir viena un tā pati viela un kurām ir vieni un tie paši iedarbības veidi, vienas un tās pašas dalībvalsts teritorijā tiek laisti tirgū gan kā zāles Zāļu direktīvas 2001/83/EK izpratnē, kurām ir nepieciešama tirdzniecības atļauja, gan kā medicīnas ierīces [vai medicīnas aparatūra] Medicīnas ierīču direktīvas 93/42/EEK izpratnē?

(1) Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 167, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 67. lpp.).

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/20

Prasība, kas celta 2012. gada 9. martā — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-130/12)

2012/C 133/37

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — P. Guerra e Andrade un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Portugāles Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2009. gada 25. augusta Direktīvas 2009/113/EK (1), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām, prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Portugāles Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Portugāles Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanai noteiktais termiņš beidzās 2010. gada 14. septembrī.

(1) OV L 223, 31. lpp.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/21

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Īrija u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-50/06 RENV, T-56/06 RENV, T-60/06 RENV, T-62/06 RENV un T-69/06 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Direktīva 92/81/EEK - Akcīzes nodoklis minerāleļļām - Minerāleļļas, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā - Atbrīvojums no akcīzes nodokļa - Atbrīvojuma saderība ar Padomes lēmumu par atļaujas piešķiršanu Direktīvas 92/81 8. panta 4. punkta izpratnē - Savienības tiesību aktu likumības prezumpcija - Tiesiskā drošība - Laba pārvaldība)

2012/C 133/39

Tiesvedības valodas – angļu, franču un itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Īrija (pārstāvji — sākotnēji D. O’Hagan, vēlāk E. Creedon, pārstāvji, kam palīdz P. McGarry, barrister) (lieta T-50/06 RENV), Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un J. Gstalter) (lieta T-56/06 RENV); Itālijas Republika (pārstāvji — G. Aiello, G. De Bellis un S. Fiorentino, avvocati dello Stato) (lieta T-60/06 RENV), Eurallumina SpA (Portoscuso, Itālija) (pārstāvji — R. Denton un L. Martin Alegi, solicitors) (lieta T-62/06 RENV) un Aughinish Alumina Ltd (Askeaton, Īrija) (pārstāvji — J. Handoll un C. Waterson, solicitors) (lieta T-69/06 RENV)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, N. Khan, D. Grespan un K. Walkerová)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/323/EK saistībā ar Francijas, Īrijas un Itālijas īstenoto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko attiecīgi Gardannā, Šenonas reģionā un Sardīnijā izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā (OV L 119, 12. lpp)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/323/EK saistībā ar Francijas, Īrijas un Itālijas īstenoto atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko attiecīgi Gardannā, Šenonas reģionā un Sardīnijā izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts vai ciktāl tas ir balstīts uz konstatējumu, ka atbrīvojumi no akcīzes nodokļiem minerāleļļām, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanā un ko Francijas Republika, Īrija un Itālijas Republika piešķīra līdz 2003. gada 31. decembrim, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē un ciktāl tajā ir noteikts pienākums Francijas Republikai, Īrijai un Itālijas Republikai veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu minētos atbrīvojumus no saņēmējiem, kas nav samaksājuši akcīzes nodokli vismaz EUR 13,01 apmērā par smagās minerāleļļas 1 000 kg;

Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas radušies Īrijai lietā T-50/06 RENV, Francijas Republikai lietā T-56/06 RENV, Itālijas Republikai lietā T-60/06 RENV, Eurallumina SpA lietā T-62/06 RENV un Aughinish Alumina Ltd lietā T-69/06 RENV, tostarp tos, kas radušies pagaidu noregulējuma tiesvedībā lietā T-69/06 R.

(1) OV C 86, 08.04.2006.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/21

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Marine Harvest Norway un Alsaker Fjordbruk/Padome

(Lieta T-113/06) (1)

(Dempings - Norvēģijas izcelsmes lašu imports - Kopienas ražošanas nozares definīcija - Līdzīga prece - Kopienas ražotāju parauga atlase)

2012/C 133/40

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marine Harvest Norway AS, kas ir Fjord Seafood Norway AS (Bergena, Norvēģija) tiesību pārņēmēja, un Alsaker Fjordbruk AS (Onarheim, Norvēģija) (pārstāvji — J. M. Juuhl-Langseth un P. Dyrberg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un B. Driessen, piedaloties G. Berrisch, avocat)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji P. Stancanelli un K. Talabér-Ritz, vēlāk K. Talabér-Ritz, T. Scharf un H. van Vliet, piedaloties E. McGovern, barrister)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2006. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 85/2006 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu (OV L 15, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2006. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 85/2006 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Marine Harvest Norway AS, kas ir Fjord Seafood Norway AS tiesību pārņēmēja, attiecībā uz antidempinga maksājumiem par šīs pēdējās sabiedrības veikto importu līdz 2007. gada 18. septembrim, un ciktāl tā attiecas uz Alsaker Fjordbruk AS;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Savienības padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Marine Harvest Norway AS, kas ir Fjord Seafood Norway AS tiesību pārņēmēja, un Alsaker Fjordbruk AS tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 131, 03.06.2006.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/22

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Fiskeri og Havbruksnæringens Landsforening u.c./Padome

(Lieta T-115/06) (1)

(Dempings - Norvēģijas izcelsmes lašu imports - Mazākā maksājuma noteikums - Minimālās importēšanas cenas un fiksēto maksājumu aprēķins)

2012/C 133/41

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fiskeri og Havbruksnæringens Landsforening (Oslo, Norvēģija); Norske Sjømatbedrifters Landsforening (Trondheim, Norvēģija); Salmar Farming AS (Kverva, Norvēģija); Hydroteck AS (Kristiansund, Norvēģija); Hallvard Lerøy AS (Bergena, Norvēģija); un Lerøy Midnor AS (Hestvika, Norvēģija) (pārstāvji — B. Servais un T. Paulsen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix un B. Driessen, piedaloties G. Berrisch, avocat)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

atcelt Padomes 2006. gada 17. janvāra Regulu (EK) Nr. 85/2006 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu un uzliktā pagaidu maksājuma galīgu iekasēšanu par saimniecībās audzētu Norvēģijas izcelsmes lašu importu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz Fiskeri og Havbruksnæringens Landsforening, Norske Sjømatbedrifters Landsforening, Salmar Farming AS, Hydroteck AS, Hallvard Lerøy AS un Lerøy Midnor AS;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Eiropas Savienības padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Fiskeri og Havbruksnæringens Landsforening, Norske Sjømatbedrifters Landsforening, Salmar Farming, Hydroteck, Hallvard Lerøy un Lerøy Midnor tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 143, 17.06.2006.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/22

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Volkswagen/ITSB — Suzuki Motor (“SWIFT GTi”)

(Lieta T-63/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SWIFT GTi” reģistrācijas pieteikums - Agrākas starptautiskas un valsts preču zīmes “GTI” - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespējas izvērtēšana - Iebildumu noraidījums)

2012/C 133/42

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG (Wolfsburg, Vācija) (pārstāvis — H. P. Schrammek, C. Drzymalla un S. Risthaus, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Suzuki Motor Corp. (Shizuoka-ken, Japāna)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2008. gada 9. decembra lēmumu lietā R 749/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Volkswagen AG un Suzuki Motor Corp.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Volkswagen AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 102, 01.05.2009.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Feng Shen Technology/ITSB — Majtczak (“FS”)

(Lieta T-227/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiska preču zīme “FS” - Pieteikuma iesniedzēja ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2012/C 133/43

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Feng Shen Technology Co. Ltd (Guieshan Township, Taivāna) (pārstāvji — P. Rath un W. Festl-Wietek, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Jarosław Majtczak (Lodza, Polija) (pārstāvji — sākotnēji J. Wyrwas, vēlāk J. Radłowski, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 1. aprīļa lēmumu lietā R 529/2008-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Feng Shen Technology Co. Ltd un Jarosław Majtczak k-gu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 1. aprīļa lēmumu lietā R 529/2008-4;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Feng Shen Technology Co. Ltd. tiesāšanās izdevumus;

3)	Jarosław Majtczak k-gs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 193, 15.8.2009.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 22. marta spriedums — Slovak Telekom/Komisija

(Apvienotās lietas T-458/09 un T-171/10) (1)

(Konkurence - Administratīvā procedūra - Lēmums par informācijas pieprasījumu - Pieprasītās informācijas nepieciešamība - Labas pārvaldības princips - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums)

2012/C 133/44

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovak Telekom a.s. (Bratislava, Slovākija) (pārstāvis — sākotnēji M. Maier, L. Kjølbye un D. Geradin, vēlāk L. Kjølbye, D. Geradin un G. Berrisch, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, K. Mojzesowicz un J. Bourke (lieta T-171/10))

Priekšmets

Prasības atcelt, pirmkārt, Komisijas 2009. gada 3. septembra Lēmumu C(2009) 6840 par procedūru saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu un 24. panta 1. punktu (Lieta COMP/39.523 — Slovak Telekom) un, otrkārt, Komisijas 2010. gada 8. februāra Lēmumu C(2010) 902 par procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 18. panta 3. punktu un 24. panta 1. punktu (Lieta COMP/39.523 — Slovak Telekom)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasības noraidīt;

2)	Slovak Telekom a.s. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 11, 16.01.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/23

Vispārējās tiesas 2012. gada 23. marta spriedums — Barilla/ITSB — Brauerei Schlösser (“ALIXIR”)

(Lieta T-157/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALIXIR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “Elixeer” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 133/45

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Barilla G. e R. Fratelli SpA (Parma, Itālija) (pārstāvji — A. Vanzetti, G. Sironi un A. Colmano, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Brauerei Schlösser GmbH (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvis — J. Flick, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 25. janvāra lēmumu lietā R 820/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Brauerei Schlösser GmbH un Barilla G. e R. Fratelli SpA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Barilla G. e R. Fratelli SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 148, 05.6.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/24

Vispārējās tiesas 2012. gada 27. marta spriedums — Armani/ITSB — Del Prete (“AJ AMICI JUNIOR”)

(Lieta T-420/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “AJ AMICI JUNIOR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “AJ ARMANI JEANS” - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “ARMANI JUNIOR” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2012/C 133/46

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giorgio Armani SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvis — M. Rapisardi, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Mannucci)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Annunziata Del Prete (Neapole, Itālija) (pārstāvis — R. Bocchini, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1360/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Giorgio Armani SpA un Annunziata Del Prete

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 8. jūlija lēmumu lietā R 1360/2009-2;

2)	ITSB un Annunziata Del Prete katrs atlīdzina pusi Giorgio Armani SpA Apelāciju padomē radušos izdevumu;

3)	ITSB un Annunziata Del Prete papildus saviem tiesāšanās izdevumiem katrs atlīdzina pusi Giorgio Armani tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.

(1) OV C 301, 06.11.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/24

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta spriedums — Fulmen un Mahmoudian/Padome

(Apvienotās lietas T-439/10 un T-440/10) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu - Naudas līdzekļu iesaldēšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Kļūda vērtējumā - Pierādīšanas pienākums un apjoms)

2012/C 133/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fulmen (Teherāna, Irāna) un Fereydoun Mahmoudian (Teherāna) (pārstāvis — A. Kronshagen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Bishop un R. Liudvinaviciute-Cordeiro)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. Konstantinidis un É. Cujo)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.), Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 195, 25. lpp.), kā arī Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP (OV L 281, 81. lpp.), un Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.), tiktāl, ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītājiem, un, otrkārt, atzīt prasītājiem šo iepriekš minēto tiesību aktu pieņemšanas dēļ radītos zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

atcelt — tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Fulmen un Fereydoun Mahmoudian:

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP;

—	Padomes 2010. gada 26. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 668/2010, ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP;

—	Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007;

2)	Lēmuma 2010/413, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2010/644, radītās sekas atstāt spēkā attiecībā uz Fulmen un F. Mahmoudian līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas Nr. 961/2010 atcelšana;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina Fulmen un F. Mahmoudian tiesāšanās izdevumus;

5)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 328, 04.12.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/25

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta rīkojums — Banco Bilbao Vizcaya Argentaria/Komisija

(Lieta T-225/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, kas ļauj nodokļu vajadzībām norakstīt nemateriālo vērtību saistībā ar ārvalstu kapitāla daļu iegādi - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu, bet nav noteikts atbalstu atgūt - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

2012/C 133/48

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA (Bilbao, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan un R. Calvo Salinero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2009. gada 28. oktobra Lēmuma 2011/5/EK par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs C 45/07 (ex NN 51/07, ex CP 9/07), ko īstenojusi Spānija (OV 2011, L 7, 48. lpp.), 1. panta 1. punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/25

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta rīkojums — Telefónica/Komisija

(Lieta T-228/10) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, kas ļauj nodokļu vajadzībām norakstīt nemateriālo vērtību saistībā ar ārvalstu kapitāla daļu iegādi - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu, bet nav noteikts atbalstu atgūt - Akts, kurā paredzēti izpildes pasākumi - Individuālas skaršanas neesamība - Nepieņemamība)

2012/C 133/49

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Telefónica, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Ruiz Calzado, M. Núñez-Müller un J. Domínguez Pérez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Telefónica, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 195, 17.07.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta rīkojums — Ebro Foods/Komisija

(Lieta T-234/10) (1)

2012/C 133/50

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ebro Foods, SA, agrākā Ebro Puleva, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan un R. Calvo Salinero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ebro Foods, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 195, 17.07.2010.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 21. marta rīkojums — Modelo Continente Hipermercados/Komisija

(Lieta T-174/11) (1)

2012/C 133/51

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Modelo Continente Hipermercados, SA, sucursal en España (Madride, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan un R. Calvo Salinero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — R. Lyal un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Modelo Continente Hipermercados, SA, sucursal en España atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 139, 07.05.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/26

Vispārējās tiesas 2012. gada 19. marta rīkojums — Barthel u.c./Tiesa

(Lieta T-398/11 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - Atteikums piešķirt prasītājiem pabalstu par maiņu darbu - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Nokavējums - Daļēji acīmredzami nepamatota un daļēji acīmredzami nepieņemama apelācijas sūdzība)

2012/C 133/52

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Yvette Barthel (Arlona, Beļģija), Marianne Reiffers (Olm, Luksemburga) un Lieven Massez (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvis — A. Placco)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2011. gada 10. maija rīkojumu lietā F-59/10 Barthel u.c./Tiesa (Krājumā vēl nav publicēts), ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Yvette Barthel, Marianne Reiffers un Lieven Massez sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Tiesas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 290, 01.10.2011.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/27

Prasība, kas celta 2012. gada 8. februārī — Chen/ITSB — AM Denmark (Tīrīšanas iekārtas)

(Lieta T-55/12)

2012/C 133/53

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Su-Shan Chen (Sanchong, Taivāna) (pārstāvis — C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: AM Denmark A/S (Kokkedal, Dānija)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju trešās padomes 2011. gada 26. oktobra lēmumu lietā R 2179/2010-3 un

—	piespriest ITSB un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, par kuru iesniegts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu: dizainparaugs precei “tīrīšanas iekārtas” — Kopienas dizainparauga reģistrācija Nr. 1027718-0001

Kopienas dizainparauga īpašnieks: prasītājs

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece ir lūgusi atzīt reģistrēto Kopienas dizainparaugu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Padomes Regulas Nr. 6/2002 4.-9. pantu un 25. panta 1. punkta e) apakšpunktu; trīsdimensiju Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5185079 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 21. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: strīdīgo reģistrēto Kopienas dizainparaugu atzīt par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta e) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka agrāka Kopienas preču zīme tika izmantota apstrīdētajā Kopienas dizainparaugā. Turklāt Apelāciju padomei neesot bijis jāpieņem, ka agrākajai preču zīmei ir vismaz minimālā atšķirtspēja, kas nepieciešama, lai to varētu reģistrēt. Padomes Regulas Nr. 207/2009 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pareizi piemērojusi minēto pantu. Proti, pretēji ITSB viedoklim Regulas par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts nepiešķir otram procesa ITSB dalībniekam tiesības aizliegt apstrīdētā Kopienas dizainparauga izmantošanu, jo nepastāvot sajaukšanas iespēja. Konkrēti, prasītāja Kopienas dizainparaugs un otra procesa ITSB dalībnieka preču zīme neesot tik līdzīgi, lai secinātu, ka pastāv sajaukšanas iespēja

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/27

Prasība, kas celta 2012. gada 2. martā — Grieķijas Republika/Komisija

(Lieta T-105/12)

2012/C 133/54

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — K. Samoni un N. Dafniou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt prasību atcelt tiesību aktu;

—	atcelt apstrīdēto Komisijas lēmumu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību Grieķijas Republika (saskaņā ar LESD 263. pantu) lūdz atcelt Komisijas 2012. gada 3. janvāra Lēmumu 1472708 par kavējuma naudas maksāšanas turpināšanu EUR 31 536 apmērā par katru nokavēto dienu tādu pasākumu noteikšanā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-65/05, ciktāl ir prasīts, ka minētā kavējuma nauda ir jāmaksā, sākot no 2011. gada 22. augusta. Saskaņā ar iepriekš minēto apstrīdēto lēmumu, ciktāl Komisija uzskatīja, ka, tā kā Grieķijas Republika nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai vispirms izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-65/05 un pēc tam Tiesas taisīto spriedumu lietā C-109/08, Grieķijas Republikai ir jāsamaksā EUR 4 825 008 kā kavējuma nauda par laikposmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 30. novembrim.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus:

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini novērtējusi pasākumus, kas Grieķijas Republikai bija jāveic, lai izpildītu ES Tiesas spriedumu.

Atbildētāja kļūdaini esot izvērtējusi un interpretējusi Grieķijas Republikas veiktos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu. Grieķijas Republika uzskata, ka tā ir veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu. Tā ir pieņēmusi Likumu 4002/2001, ar kuru ir atcelti — kā prasīts Tiesas spriedumā lietā C-65/05 — strīdīgie Likuma 3037/2002 panti.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārsniegusi pilnvaras.

Komisija esot pārsniegusi tai noteiktā uzdevuma gādāt par Līguma ievērošanu robežas, jo tā nav tikai noteikusi, kā tai ir prasīts, vai izpildes pasākumi ir acīmredzami veikti. Tā turklāt neesot ievērojusi Tiesas spriedumos noteiktās robežas, jo Grieķijas Republika bija pilnībā izpildījusi šos spriedumus.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav norādījusi pamatojumu.

Lēmumā, kuru ir apstrīdējusi Grieķijas Republika, Komisija nav nedz izskaidrojusi, nedz skaidri minējusi iemeslus, kuru dēļ tā ir lūgusi, lai tiktu turpināta kavējuma naudas maksāšana par laikposmu pēc Likuma 4002/2011 pieņemšanas, proti, par laikposmu no 2011. gada 22. augusta līdz 2011. gada 30. novembrim.

Grieķijas Republika apstrīd šo papildu noteikto summu, jo tā uzskata, ka tā kopš minētā likuma publicēšanas ir pilnībā izpildījusi Tiesas spriedumus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir izmantots kļūdains juridiskais pamats.

Grieķijas Republika apgalvo, ka, ja Komisija uzskatīja, ka Grieķijas Republika nav pareizi piemērojusi Likumu 4002/2011, tai esot bijis jāizmanto LESD 258. pants un jāierosina jauna pienākumu neizpildes procedūra, nevis jāprasa, lai tiktu turpināta kavējuma naudas maksāšana.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/29

Prasība, kas celta 2011. gada 13. decembrī — ZZ/Komisija

(Lieta F-133/11)

2012/C 133/56

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — P. Goergen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājs, kurš bija iekļauts konkursa EPSO/A/17/04 rezerves sarakstā, par kuru paziņojums tika publicēts pirms jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās, tika klasificēts pakāpē AD6, 2. līmenī, saskaņā ar mazāk labvēlīgiem noteikumiem

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt prasītāja klasificēšanu AD6/2 pakāpē/līmenī ar prasītāja iecelšanas par pārbaudāmo 2011. gada 1. aprīlī brīdi;

—	atzīt, ka, objektīvi izvērtējot prasītāja profesionālo pieredzi un saskaņā ar principiem, kas ir citu paziņojumu par vakanci pamatā, kā arī ņemot vērā principu par atalgojuma atbilstību darba izpildei, prasītājam ir tiesības tikt klasificētam pakāpē AD11/2 vai vismaz citā atbilstošā pakāpē;

—

runājot par prasītājam nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, piešķirt prasītājam summu — līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par prasītāja klasificēšanu pakāpē, kas atbilst viņa profesionālajai pieredzei un darba stāžam —, kas ietver atšķirību (EUR 3 051,43 mēnesī vai summu, kādu noteiks eksperti) starp summām, kas atbilst prasītāja klasifikācijai saskaņā ar lēmumu par iecelšanu darbā un klasifikācijai, uz kādu prasītājam būtu bijušas tiesības, ieskaitot procentus līdz lēmuma par prasītāja pareizu klasificēšanu pakāpē pieņemšanas brīdim saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi;

—

izskatīt prasītāja situāciju no tāda aspekta, ka pensija un citas tiesības, kas izriet no prasītāja darba attiecībām ar atbildētāju, tiek aprēķinātas vai pārrēķinātas tādā pašā veidā, kā tas notiktu, ja prasītājs būtu ticis pareizi klasificēts pakāpē — saskaņā ar šo prasību — un piešķirt prasītājam summu EUR 10 000 apmērā par morālo kaitējumu, ieskaitot procentus saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi, no brīža, kad atbildētāja pieņēma prasītāju darbā, vai, pakārtoti, no šīs prasības celšanas brīža, līdz summas pilnīgai samaksai;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/29

Prasība, kas celta 2012. gada 2. janvārī — ZZ/Eiropas Savienības Revīzijas palāta

(Lieta F-1/12)

2012/C 133/57

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — S. Rodrigues, A. Blot, A. Tymen, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Eiropas Savienības Revīzijas palātas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums atlīdzināt nodarītos zaudējumus

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 21. janvāra lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, kas radušies viņa pensionēšanās, saņemot invaliditātes pensiju, rezultātā;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2011. gada 22. septembra lēmumu, ar kuru tiek noraidīta prasītāja 2011. gada 1. martā iesniegtā sūdzība;

—	atlīdzināt nodarītos zaudējumus;

—	piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/29

Prasība, kas celta 2012. gada 10. janvārī — ZZ/Frontex

(Lieta F-5/12)

2012/C 133/58

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — S. Pappas, avocat)

Atbildētājs: Frontex

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt Frontex lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas prasītajam, kā arī lēmumu par viņa atlaišanu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 24. maija lēmumu par prasītāja atlaišanu;

—	atcelt 2011. gada 16. aprīļa lēmumu, ar kuru viņam piemēro sankcijas;

—	piespriest Frontex atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/30

Prasība, kas celta 2012. gada 16. janvārī — ZZ/European Network and Information Security Agency (ENISA)

(Lieta F-7/12)

2012/C 133/59

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — L. Levi, A. Tymen, lawyers)

Atbildētāja: European Network and Information Security Agency (ENISA)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt 2009. gada novērtējuma ziņojumu, 2010. gadā amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstu un, vajadzības gadījumā, 2011. gada 17. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja lūgums

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt prasītāja 2009. gada novērtējuma ziņojumu;

—	atcelt 2010. gada 16. novembra lēmumu, kurā paredzēts to ierēdņu saraksts, kurus paredzēts paaugstināt amatā 2010. gadā;

—	vajadzības gadījumā atcelt 2011. gada 17. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 2011. gada 16. jūnija sūdzība;

—	piespriest ENISA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/30

Prasība, kas celta 2012. gada 20. janvārī — ZZ/Parlaments

(Lieta F-9/12)

2012/C 133/60

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ZZ (pārstāvji — L. Lévi un M. Vandenbussche, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt materiālos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas prasītājai esot nodarīts, pieļaujot kļūdas rezerves saraksta pārvaldībā

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Parlamenta ārpuslīgumisko atbildību par rezerves saraksta pārvaldībā pieļautajām kļūdām;

—

atlīdzināt materiālos zaudējumus, ko prasītāja par laikposmu no 2003. gada decembra līdz 2011. gada decembrim vērtē EUR 749 449,3 apmērā, tam pieskaitot iemaksas pensiju fondā, un par vēlāku laikposmu līdz likumā paredzētajam pensionēšanās vecumam ik mēnesi izmaksāt neto naudas summu, kas atbilst algai, kas paredzēta ierēdņiem AD 9 pakāpes 2. līmeņa otrajā gadā, ievērojot šīs pakāpes ierēdņu normālu karjeras attīstību, kam pieskaitītas atbilstošās iemaksas veselības apdrošināšanas fondā. Visam pieskaitīt nokavējuma procentus saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas likmi, kurai pieskaitīti 2 procenti;

—	atlīdzināt prasītājai nodarīto morālo kaitējumu, kas aprēķināts EUR 70 000 apmērā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/30

Prasība, kas celta 2012. gada 15. februārī — ZZ/Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

(Lieta F-21/12)

2012/C 133/61

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru aptur ekpatriācijas pabalsta maksāšanu prasītājam un uzsāk jau izmaksātā pabalsta atgūšanu.

Prasītāja prasījumi:

—	prasība atcelt EESK iecēlējinstitūcijas 2011. gada 9. jūnija lēmumu, ar kuru, sākot ar 2010. gada 1. jūliju, aptur ekpatriācijas pabalsta maksāšanu prasītājam un uzsāk jau izmaksātā ekspatriācijas pabalsta, kas saņemts pēc minētā datuma, atgūšanu;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt EESK iecelējinstitūcijas netiešo lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja 2011. gada 9. septembra sūdzība, kas iesniegta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—

piespriest EESK atlīdzināt prasītājam ekspatriācijas pabalstu, kas ieturēts, sākot ar 2010. gada 1. jūliju, kā arī samaksāt ekspatriācijas pabalstu, kas vairs netika piešķirts, sākot ar 2011. gada 9. jūniju, visai šai summai piemērojot nokavējuma procentus atbilstoši Eiropas Centrālas bankas noteiktajai likmei, kas palielināta par diviem procentiem;

—	piespriest EESK atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/31

Prasība, kas celta 2012. gada 5. martā — ZZ u.c./Komisija

(Lieta F-29/12)

2012/C 133/62

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ZZ un citi (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J. N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumus par pensijas tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās amatā Komisijā, pārskaitīšanu, pamatojoties uz Norēķinu biroja pārrēķināto priekšlikumu

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt par prettiesisku Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārējo īstenošanas noteikumu 9. pantu;

—	atcelt lēmumus, ar kuriem ir atcelti un aizstāti priekšrocību piedāvājumi attiecībā uz prasītāju pensijas tiesībām;

—	atcelt lēmumus par 2011. gada 3. marta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta vispārējos īstenošanas noteikumos noteikto parametru piemērošanu prasītāju lūgumiem par pensijas tiesību pārskaitīšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/31

Prasība, kas celta 2012. gada 6. martā — ZZ/Komisija

(Lieta F-31/12)

2012/C 133/63

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ZZ (pārstāvji — D. Abreu Caldas, S. Orlandi, A. Coolen, J. N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu par pensijas tiesību, kas iegūtas pirms stāšanās amatā Komisijā, pārskaitīšanu, pamatojoties uz PMO pārrēķināto priekšlikumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru ir atcelti un aizstāti priekšlikumi pārskaitīt prasītāja pensijas tiesības saskaņā ar viņa pieteikumu atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam, kas ietver jaunu priekšlikumu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz 2011. gada 3. martā pieņemtajiem VNĪ;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

5.5.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/32

Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma lietā C-528/11 labojums

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” C 370, 2011. gada 17. decembris )

2012/C 133/64

Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma lietā C-528/11 Halaf redakcija tiek aizstāta ar šādu redakciju:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 18. oktobrī iesniedza Administrativen Sad Sofia-grad (Bulgārija) — Zuheyr Freyeh Halaf/Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerski savet

(Lieta C-528/11)

2012/C 133/64

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Administrativen Sad Sofia-grad

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Zuheyr Freyeh Halaf

Atbildētāja: Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerski savet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2003. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1), 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka dalībvalsts uzņemas atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, ja patvēruma meklētāja personiskie apstākļi nav tādi, kas pamatotu šīs regulas 15. pantā paredzētās humānās klauzulas piemērojamību, un ja atbilstoši regulas 3. panta 1. punktam atbildīgā dalībvalsts nav sniegusi atbildi uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar regulas 20. panta 1. punktu, un šajā regulā nav paredzēti noteikumi par LESD 80. pantā noteiktā solidaritātes principa ievērošanu?

2)	Kāds ir patvēruma tiesību saturs atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pantam, skatot to kopā ar Hartas 53. pantu, kā arī ar Regulas Nr. 343/2003 2. panta c) apakšpunktā paredzēto definīciju un preambulas divpadsmito apsvērumu?

Vai Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkts, skatot to kopā ar LESD 78. panta 1. punktā paredzēto pienākumu ievērot starptautisko tiesību dokumentus patvēruma jomā, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 atbildīgās dalībvalsts noteikšanas procesā lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) atzinumu, ja šī biroja dokumentos tiek minēti fakti un secinājumi, atbilstoši kuriem saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. panta 1. punktu atbildīgā dalībvalsts pārkāpj Eiropas Savienības tiesību noteikumus patvēruma jomā?

Gadījumā, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, lūgums sniegt atbildi arī uz šādu jautājumu:

Vai ar to, ka netiek prasīts šāds UNHCR biroja atzinums, tiek būtiski pārkāpts saskaņā ar Regulas Nr. 343/2003 3. pantu atbildīgās dalībvalsts noteikšanas process un tiek pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantu, ņemot vērā arī Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (2), 21. pantu, kurā ir paredzētas šā biroja tiesības paust savus uzskatus individuālu patvēruma pieteikumu izskatīšanā?

(1) OV L 50, 1. lpp.

(2) OV L 326, 13. lpp.

		ISSN 1977-0952 doi:10.3000/19770952.C_2012.133.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 133

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	55. sējums 2012. gada 5. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2012/C 133/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 126, 28.4.2012.	1

	Labojumi
2012/C 133/64	Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojuma lietā C-528/11 labojums (OV C 370, 17.12.2011.)	32