Eiropas Savienības C 269/2011

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/2

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums — Zviedrijas Karaliste/MyTravel Group plc, Eiropas Komisija

(Lieta C-506/08 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve iestāžu dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 4. panta 2. punkta otrais ievilkums un 3. punkta otrā daļa - Piekļuves tiesību izņēmumi saistībā ar tiesvedības un juridisku atzinumu, kā arī lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību - Koncentrāciju kontrole - Komisijas dokumenti, kas noformēti procesā, kura iznākumā pieņemts lēmums, ar kuru koncentrācijas darījums atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Dokumenti, kas noformēti pēc šī lēmuma atcelšanas Vispārējā tiesā)

2011/C 269/02

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — K. Petkovska un A. Falk)

Personas, kas iestājušās lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Dānijas Karaliste (pārstāvji — B. Weis Fogh un V. Pasternak Jørgensen), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — C. Wissels un J. Langer), Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski)

Citi lietas dalībnieki: MyTravel Group plc, Eiropas Komisija (pārstāvji — X. Lewis, P. Costa de Oliveira un C. O'Reilly)

Personas, kas iestājušās lietā Komisijas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: — M. Lumma un B. Klein), Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues un A. Adam), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. Jenkinson un S. Ossowski)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 9. septembra spriedumu lietā T-403/05 MyTravel/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2005. gada 5. septembra un 2005. gada 12. oktobra lēmumus, ar kuriem prasītājai tika atteikta piekļuve atsevišķiem sagatavojošiem dokumentiem saistībā ar 1999. gada 22. septembra lēmumu, ar ko koncentrācijas darījums, kura rezultātā Airtours plc iegūst pilnīgu kontroli pār First Choice plc (lieta IV/M.1524 — Airtours/First Choice) atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu, kā arī dokumentiem, kurus sagatavojuši Komisijas dienesti pēc tam, kad Pirmās instances tiesa ar 2002. gada 6. jūnija spriedumu lietā T-342/99 atcēla šo lēmumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. septembra sprieduma lietā T-403/05 MyTravel/Komisija rezolutīvās daļas 2. punktu;

Komisijas 2005. gada 5. septembra Lēmumu D(2005) 8461, ar kuru tiek noraidīts MyTravel Group plc pieteikums par piekļuvi zināmiem Komisijas sagatavojošiem dokumentiem koncentrāciju kontroles jomā, atcelt tiktāl, ciktāl tas ir pamatots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otro daļu;

Komisijas 2005. gada 12. oktobra Lēmumu D(2005) 9763, ar kuru daļēji tiek noraidīts MyTravel Group plc pieteikums par piekļuvi zināmiem Komisijas sagatavojošiem dokumentiem koncentrāciju kontroles jomā, atcelt tiktāl, ciktāl tas ir pamatots ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu un 3. punkta otro daļu;

4)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai par MyTravel Group plc iesniegtajiem prasības pamatiem, par kuriem tā nav lēmusi;

5)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 55, 07.03.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/3

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums — Alcoa Trasformazioni Srl/Eiropas Komisija

(Lieta C-194/09 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Preferenciāls elektroenerģijas tarifs - Konstatācija par atbalsta neesamību - Pasākuma grozīšana un pagarināšana - Lēmums sākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Pastāvošs atbalsts vai jauns atbalsts - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 1. panta b) punkta v) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi)

2011/C 269/03

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs(a)/(i): Alcoa Trasformazioni Srl (pārstāvji — M. Siragusa, avvocato, T. Müller-Ibold un T. Graf, Rechtsanwälte, F. Salerno, advokāts)

Otrs Lietas dalībnieks: Eiropas Komisija (pārstāvis — N. Khan)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedumu lietā T-332/06 Alcoa Trasformazioni Srl/Eiropas Kopienu Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt Komisijas 2006. gada 19. jūlija lēmumu sākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar preferenciālā elektroenerģijas tarifa režīma pagarināšanu noteiktā energoietilpīgām nozarēm Itālijā (valsts atbalsts C 36/06 (ex NN 38/06)) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz elektroenerģijas tarifu, kas tiek piemērots apelācijas sūdzības iesniedzējas divām alumīnija ražošanas rūpnīcām, kas atrodas Fuzinā [Fusina] (Venēcijā) un Portovesmē [Portovesme] (Sardīnijā)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Alcoa Trasformazioni atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 193, 15.08.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/3

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 14. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-303/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Atbalsts uzņēmumiem, kas investē pašvaldībās, ko skārušas dabas katastrofas 2002. gadā - Atgūšana)

2011/C 269/04

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — L. Flynn, V. Di Bucci un E. Righini)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — G. Palmieri, D. Del Gaizo un P. Gentili, advokāti)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu pasākumu neveikšana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmuma 2005/315/EK par atbalsta shēmu, ko Itālija ieviesusi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri investē pašvaldībās, ko nopietni skārušas dabas katastrofas 2002. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2004) 3893) (OV L 100, 46. lpp.), 2., 5. un 6. panta prasības

Rezolutīvā daļa:

paredzētajos termiņos neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai no atbalsta saņēmējiem atgūtu visus atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar valsts atbalsta shēmu, kas ar Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu 2005/315/EK par atbalsta shēmu, ko Itālija ieviesusi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri investē pašvaldībās, ko nopietni skārušas dabas katastrofas 2002. gadā, atzīta par prettiesisku un nesaderīgu ar kopējo tirgu, Itālijas Republika nav izpildījusi šī lēmuma 5. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 256, 24.10.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/3

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 12. jūlija spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — L'Oréal SA u.c./eBay International AG u.c.

(Lieta C-324/09) (1)

(Preču zīmes - Internets - Ar preču zīmi apzīmētu preču, kuras tās īpašnieks paredzējis pārdošanai trešajās valstīs, pārdošanas piedāvājums interneta tirdzniecības vietā, kura paredzēta patērētājiem Savienībā - Šo preču izsaiņošana - Direktīva 89/104/EEK - Regula (EK) Nr. 40/94 - Interneta tirdzniecības vietas operatora atbildība - Direktīva 2000/31/EK (“Elektroniskās tirdzniecības direktīva”) - Tiesas rīkojumi minētajam operatoram - Direktīva 2004/48/EK (“Direktīva par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu”)

2011/C 269/05

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: L'Oréal SA, Lancôme parfums et beauté & Cie, Laboratoire Garnier et Cie, L'Oréal (UK) Limited

Atbildētāji: eBay International AG, eBay Europe SARL, eBay (UK) Limited, Stephan Potts, Tracy Ratchford, Marie Ormsby, James Clarke, Joanna Clarke, Glen Fox, Rukhsana Bi

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta 1. un 2. punkta, Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 13. panta 1. un 2. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.) 14. panta 1. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) 11. panta interpretācija — Jēdziens “laišana tirgū” — Smaržu un kosmētikas līdzekļu paraugi, ko paredzēts bez maksas piedāvāt patērētājiem — Jēdziens preču zīmes “izmantošana” — Preču zīmei identisks apzīmējums, ko komersants reģistrē pie pakalpojumu sniedzēja, kas izmanto interneta meklētājprogrammu, lai pēc minētā apzīmējuma kā meklējamā vārda ievadīšanas uz ekrāna automātiski parādītos tā interneta vietnes URL, kurā tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kas identiski tiem, uz kuriem attiecas preču zīme

Rezolutīvā daļa:

ja saimnieciskās darbības subjekts trešajās valstīs atrodošās preces, kuras apzīmētas ar Savienības dalībvalstī reģistrētu preču zīmi vai Kopienas preču zīmi un kuras iepriekš nav tikušas pārdotas Eiropas Ekonomikas zonā vai — Kopienas preču zīmes gadījumā — kuras iepriekš nav pārdotas Savienībā, ar interneta tirdzniecības vietas palīdzību un bez šīs preču zīmes īpašnieka piekrišanas pārdod patērētājam, kurš atrodas teritorijā, uz kuru attiecas šī preču zīme, šis īpašnieks var iebilst pret šo pārdošanu, pārdošanas piedāvājumu vai reklāmu atbilstoši Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1992. gada 2. maija Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, 5. pantā vai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. pantā paredzētajiem noteikumiem. Valsts tiesām ir pienākums katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt, vai pastāv atbilstošas norādes, uz kuru pamata var secināt, ka pārdošanas piedāvājums vai reklāma, kas izvietota tirdzniecības vietā internetā, kura pieejama šajā teritorijā, ir vērsti uz patērētājiem šajā teritorijā;

preču zīmes īpašnieka veikta priekšmetu, kuri apzīmēti ar šo preču zīmi un ir domāti demonstrēšanai patērētājiem pilnvarotos mazumtirdzniecības veikalos, kā arī trauku, kuri arī apzīmēti ar šo preču zīmi un no kuriem var tikt paņemts neliels daudzums, lai to kā bezmaksas paraugus izplatītu patērētājiem, piegādāšana saviem pilnvarotajiem izplatītājiem, nepastāvot pierādījumiem par pretējo, nav laišana tirgū Direktīvas 89/104 vai Regulas Nr. 40/94 izpratnē;

Direktīvas 89/104 5. pants un Regulas Nr. 40/94 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks saskaņā ar tās piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām var iebilst pret tādu preču, par kurām ir runa pamata lietā, tālākpārdošanu tā iemesla dēļ, ka tālākpārdevējs ir noņēmis šo preču ārējo iepakojumu, ja šīs izsaiņošanas rezultātā trūkst tādas būtiskas informācijas kā informācija par kosmētiskā līdzekļa ražotāju vai par realizāciju atbildīgo personu. Ja iepakojuma noņemšana nerada šādu informācijas trūkumu, preču zīmes īpašnieks tomēr var iebilst pret to, ka ar tā preču zīmi apzīmētas smaržas vai kosmētikas līdzeklis tiek tālākpārdots izsaiņotā veidā, ja viņš pierāda, ka ar iepakojuma noņemšanu ir nodarīts kaitējums šīs preces tēlam un līdz ar to — preču zīmes reputācijai;

Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Regulas Nr. 40/94 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt interneta tirdzniecības vietas operatoram, pamatojoties uz atslēgvārdu, kurš ir identisks šai preču zīmei un kuru šis operators izvēlējies interneta norādīšanas pakalpojuma ietvaros, reklamēt ar šo preču zīmi apzīmētās preces, kuras tiek piedāvātas šajā tirdzniecības vietā, ja šī reklāma neļauj vai tikai ar lielām grūtībām ļauj samērā informētam un apdomīgam interneta lietotājam zināt, vai reklāmā atainotās preces vai pakalpojumi pieder preču zīmes īpašniekam vai ar to ekonomiski saistītam uzņēmumam, vai tieši pretēji — trešajai personai;

5)	interneta tirdzniecības vietas operators Direktīvas 89/104 5. panta un Regulas Nr. 40/94 9. panta izpratnē “neizmanto” preču zīmēm identiskus vai līdzīgus apzīmējumus, kas attēloti tā vietnē parādītajos pārdošanas piedāvājumos;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) 14. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams interneta tirdzniecības vietas operatoram, ja tam nav bijusi aktīva loma, kas tam ļāva zināt par uzglabāto informāciju vai kontrolēt to.

Minētajam operatoram ir šāda loma, ja viņš sniedz palīdzību, ko veido tostarp pārdošanas piedāvājumu optimizācija un to reklamēšana.

Ja interneta tirdzniecības vietas operatoram nav bijusi aktīva loma iepriekšējā daļā minētajā nozīmē un tā pakalpojuma sniegšana tādējādi ietilpst Direktīvas 2000/31 14. panta 1. punkta piemērošanas jomā, lietā, kuras rezultātā var tikt piespriests atlīdzināt zaudējumus, tas tomēr nevar atsaukties uz šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu no atbildības, ja viņam ir bijis zināms par faktiem vai apstākļiem, pamatojoties uz kuriem rūpīgam saimnieciskās darbības subjektam būtu bijis jāatklāj attiecīgo pārdošanas piedāvājumu prettiesiskums, un šādu zināšanu gadījumā viņš nav rīkojies ātri minētā 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 11. panta trešais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to no dalībvalstīm tiek pieprasīts, lai valsts tiesas, kurām ir kompetence aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības, varētu interneta tirdzniecības vietas operatoram ar rīkojumu uzdot veikt pasākumus, kas ne vien veicina šīs tirdzniecības vietas lietotāju veikto šo tiesību pārkāpumu izbeigšanu, bet arī jaunu šāda veida pārkāpumu novēršanu. Šiem rīkojumiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, un tie nevar radīt šķēršļus likumīgai tirdzniecībai.

(1) OV C 267, 07.11.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/5

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Secretary of State for the Home Department/Maria Dias

(Lieta C-325/09) (1)

(Personu brīva pārvietošanās - Direktīva 2004/38/EK - 16. pants - Pastāvīgas uzturēšanās tiesības - Laikposmi pirms šīs direktīvas transponēšanas datuma - Likumīga uzturēšanās - Uzturēšanās, pamatojoties tikai uz atbilstoši Direktīvai 68/360/EEK izsniegtu uzturēšanās atļauju un nepastāvot atbilstībai prasībām jebkāda veida uzturēšanās tiesību izmantošanai)

2011/C 269/06

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāja: Maria Dias

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 77. lpp.) 16. panta 1. punkta interpretācija — EKL 18. panta 1. punkta interpretācija — Tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos — Likumīgas uzturēšanās jēdziens — Eiropas Savienības pilsonis, kuram ir atbilstoši Direktīvas 68/360/EEK 4. panta 2. punktam izsniegta uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem Apvienotajā Karalistē un kura uzturēšanās tika pārtraukta laikposmā, kurā viņš brīvprātīgi izvēlējās būt bezdarbnieks — Pirms Direktīvas 2004/38/EK spēkā stāšanās izsniegta uzturēšanās atļauja — Uzturēšanās laikposmu pirms direktīvas spēkā stāšanās ņemšana vērā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 16. panta 1. un 4. punkts ir jāinterpretē šādi:

uzturēšanās laikposmi pirms 2006. gada 30. aprīļa, pamatojoties tikai uz atbilstoši Padomes 1968. gada 15. oktobra Direktīvai 68/360/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā likumīgi izsniegtu uzturēšanās atļauju un nepastāvot atbilstībai prasībām jebkāda veida uzturēšanās tiesību izmantošanai, nevar tikt uzskatīti par likumīgu uzturēšanos pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punkta nozīmē, un

uzturēšanās laikposmi pirms 2006. gada 30. aprīļa, kuri sekojuši piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās laikposmam pirms šī datuma un kuri nepārsniedz divus secīgus gadus, pamatojoties tikai uz atbilstoši Direktīvai 68/360 likumīgi izsniegtu uzturēšanās atļauju un nepastāvot atbilstībai prasībām uzturēšanās tiesību izmantošanai, nevar ietekmēt pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanu atbilstoši Direktīvas 2004/38 16. panta 1. punktam.

(1) OV C 256, 24.10.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/5

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Scheuten Solar Technology GmbH/Finanzamt Gelsenkirchen-Süd

(Lieta C-397/09) (1)

(Nodokļi - Direktīva 2003/49/EK - Kopīga nodokļu sistēma, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic saistītas sabiedrības, kuras ir no dažādām dalībvalstīm - Uzņēmējdarbības nodoklis - Nodokļa bāzes noteikšana)

2011/C 269/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Scheuten Solar Technology GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Gelsenkirchen-Süd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 49. lpp.), 1. panta 1. punkta interpretācija — Aizdevuma procentu iekļaušana vai neiekļaušana nodokļu maksātājas sabiedrības ienākumā, kas apliekams ar uzņēmējdarbības nodokli

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs, 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāda valsts nodokļu tiesību norma, saskaņā ar kuru aizdevuma procenti, ko vienā dalībvalstī dibināta sabiedrība maksā citā dalībvalstī esošai saistītai sabiedrībai, tiek iekļauti uzņēmējdarbības nodokļa, kuru jāmaksā pirmajai sabiedrībai, bāzē.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/6

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 7. jūlija spriedums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — IMC Securities BV/Stichting Autoriteit Financiële Markten

(Lieta C-445/09) (1)

(Direktīva 2003/6/EK - Tirgus manipulācijas - Kursa noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī)

2011/C 269/08

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het Bedrijfsleven

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: IMC Securities BV

Atbildētāja: Stichting Autoriteit Financiële Markten

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — College van Beroep voor het bedrijfsleven — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 16. lpp.) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā ievilkuma interpretācija — Kursa noteikšana neatbilstošā vai mākslīgā līmenī — Jēdziens — Darījumi un rīkojumi, kas ir izraisījuši īslaicīgas kursa svārstības

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīga izmantošana) 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā netiek prasīts, ka, lai viena vai vairāku finanšu instrumentu kurss tiktu uzskatīts par noteiktu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, šis kurss ir jāuztur neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, pārsniedzot noteikto laika posmu.

(1) OV C 24, 30.01.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/6

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Upper Tribunal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lucy Stewart/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-503/09) (1)

(Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 4., 10. un 10.a pants - Īstermiņa darbnespējas pabalsts jauniešiem invalīdiem - Slimības pabalsts vai invaliditātes pabalsts - Dzīvesvietas nosacījumi, uzturēšanās pieteikuma iesniegšanas brīdī un iepriekšējā uzturēšanās - Savienības pilsonība - Samērīgums)

2011/C 269/09

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Lucy Stewart

Atbildētājs: Secretary of State for Work and Pensions

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Upper Tribunal — Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 10., 19., 28., 29. un 95.a panta interpretācija — Pabalsts, kas izmaksājams Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem bezdarbniekiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuri ir darba nespējīgi vismaz septiņus mēnešus (“short-term incapacity benefit in youth”) — Šī pabalsta klasificēšana par slimības pabalstu vai invaliditātes pabalstu — Pabalsts, kas pakļauts dzīvesvietas nosacījumam

Rezolutīvā daļa:

pamata lietā apskatītais īstermiņa darbnespējas pabalsts jauniešiem invalīdiem ir invaliditātes pabalsts Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulu (EK) Nr. 647/2005, 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja ir skaidrs, ka pieteikuma iesniegšanas dienā pieprasītājam ir pastāvīga vai ilgstoša invaliditāte;

Regulas Nr. 1408/71 minētajā redakcijā, kas grozīta ar Regulu Nr. 647/2005, 10. panta 1. punkta pirmajam apakšpunktam ir pretrunā tas, ka dalībvalsts tāda īstermiņa darbnespējas pabalsta jauniešiem invalīdiem, kāds ir aplūkots pamata lietā, saņemšanai paredz nosacījumu par pieprasītāja parasto dzīvesvietu tās teritorijā.

LESD 21. panta 1. punktam ir pretrunā, ka dalībvalsts šāda pabalsta saņemšanai paredz nosacījumus:

a)	par [pabalsta] pieprasītāja iepriekšēju uzturēšanos tās teritorijā, izslēdzot visus pārējos elementus, kas ļauj konstatēt faktisku saikni starp pieprasītāju un šo dalībvalsti, un

b)	par [pabalsta] pieprasītāja uzturēšanos tās teritorijā pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/7

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-518/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība - Darbības, kas ir saistītas ar nekustamā īpašuma darījumiem)

2011/C 269/10

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — I. Rogalski un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes un N. Ruiz, advogado)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — LESD 49. un 56. panta pārkāpums — Darbības, kas ir saistītas ar nekustamā īpašumā darījumiem

Rezolutīvā daļa:

Portugāles Republika,

—	atļaujot starpniecību nekustamā īpašuma darījumu jomā tikai nekustamā īpašuma aģentūrām;

—	uzliekot citu dalībvalstu nekustamā īpašuma mākleru uzņēmumiem un nekustamā īpašuma aģentiem pienākumu apdrošināt savu profesionālo atbildību, noslēdzot apdrošināšanas līgumu atbilstoši Portugāles tiesību aktiem;

—	uzliekot citu dalībvalstu nekustamā īpašuma mākleru uzņēmumiem pienākumu nodrošināt pozitīvu savu pašu kapitālu atbilstoši šiem tiesību aktiem, un

—	attiecinot uz citu dalībvalstu nekustamā īpašuma mākleru uzņēmumiem un nekustamā īpašuma aģentiem pilnīgu Instituto de Construção e do Imobiliário IP disciplināro kontroli,

nav izpildījusi LESD 56. pantā paredzētos pienākumus, un

—	uzliekot nekustamā īpašuma mākleru uzņēmumiem pienākumu veikt vienīgi nekustamā īpašuma mākleru darbību, izņemot trešām personām sniegtus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumus, un

—	uzliekot nekustamā īpašuma aģentiem pienākumu veikt vienīgi nekustamā īpašuma mākleru darbību,

nav izpildījusi LESD 49. un 56. pantā paredzētos pienākumus.

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/7

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 7. jūlija spriedums (Tartu Ringkonnakohus (Igaunijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Rakvere Piim AS, Maag Piimatööstus AS/Veterinaar- ja Toiduamet

(Lieta C-523/09) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Veterinārās inspekcijas un kontroles nodevas piena ražošanā)

2011/C 269/11

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tartu Ringkonnakohus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Rakvere Piim AS, Maag Piimatööstus AS

Atbildētājs: Veterinaar- ja Toiduamet

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tartu Ringkonnakohus — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 1. lpp.), 26. un 27. panta, kā arī IV un VI pielikuma interpretācija — Par piena ražojumu oficiālajām kontrolēm iekasēto nodevu aprēķināšana — Tādu nodevu iekasēšana, kas ir vienādas ar minimālajām likmēm, kuras piemēro saskaņā ar regulu, bet lielākas par faktiskajām izmaksām, kas kompetentajām iestādēm radušās saistībā ar oficiālo kontroli

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 27. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie dalībvalstij, neveicot nevienu piemērošanas pasākumu valsts līmenī, atļauj iekasēt nodevas atbilstoši šīs regulas IV pielikuma B iedaļā noteiktajām minimālajām likmēm, lai gan kompetento iestāžu izmaksas saistībā ar šajā regulā paredzētajām veterinārajām inspekcijām un kontrolēm ir mazākas nekā šīs likmes, ja nav izpildīti šīs regulas 27. panta 6. punkta piemērošanas nosacījumi.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/8

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia, Itālija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Azienda Agro-Zootecnica Franchini sarl, Eolica di Altamura Srl/Regione Puglia

(Lieta C-2/10) (1)

(Vide - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Direktīva 79/409/EEK - Savvaļas putnu aizsardzība - Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuras ietilpst Eiropas ekoloģiskajā tīklā Natura 2000 - Direktīva 2009/28/EK un Direktīva 2001/77/EK - Atjaunojami enerģijas avoti - Valsts tiesību akti - Aizliegums uzstādīt vēja ģeneratorus, kas nav paredzēti pašpatēriņam - Projekta ietekmes uz vidi novērtējuma neesamība)

2011/C 269/12

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: Azienda Agro-Zootecnica Franchini sarl un Eolica di Altamura Srl

Atbildētājs: Regione Puglia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu —Tribunale Amministrativo Regionale per la Puglia — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (OV L 283, 33. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 16. lpp.), Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 13, 1. lpp.) un Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.) interpretācija — Valsts un reģionālais tiesiskais regulējums, ar kuru ir aizliegts uzstādīt visu veidu vēja enerģijas ražošanas iekārtas, kas nav paredzētas pašu patēriņam un atrodas KNT un ĪAT teritorijās, kas veido ekoloģisko tīklu “Natura 2000” — Ietekmes uz vidi novērtēšanas neveikšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts aizliegums uzstādīt vēja ģeneratorus, kuri nav paredzēti pašpatēriņam, tīklā “Natura 2000” ietilpstošajās teritorijās, neveicot iepriekšēju projekta, kas ir saistīts ar attiecīgo teritoriju, ietekmes uz vidi novērtēšanu, tiktāl, ciktāl tiek ievēroti nediskriminācijas princips un samērīguma princips.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/8

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 14. jūlija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bureau National Interprofessionnel du Cognac aizsāktās tiesvedības

(Apvienotās lietas C-4/10 un C-27/10) (1)

(Regula (EK) Nr. 110/2008 - Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde - Piemērošana laikā - Preču zīmē ietverta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde - Izmantošana, kura varētu izraisīt ģeogrāfiskas izcelsmes norādi ierobežojošu situāciju - Šādas preču zīmes reģistrācijas atteikums vai atzīšana par nederīgu - Regulas tieša piemērojamība)

2011/C 269/13

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Bureau National Interprofessionnel du Cognac aizsāktās tievedības

Piedaloties: Gust. Ranin Oy

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), interpretācija, kā arī 16. un 23. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 16. lpp.), interpretācija — Saistība starp preču zīmēm un aizsargātām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm — Preču zīmes ar attēlu, kurā ir ģeogrāfiskas izcelsmes norāde “Cognac”, reģistrēšana stipriem alkoholiskiem dzērieniem, kuri neatbilst šīs ģeogrāfiskas izcelsmes norādes izmantošanai paredzētajiem nosacījumiem

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89, ir piemērojama, izvērtējot tādas preču zīmes reģistrāciju, kurā ir ietverta ar šo regulu aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde, ja reģistrācija ir notikusi pirms minētās regulas spēkā stāšanās;

Regulas Nr. 110/2008 23. un 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

valsts kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz šīs regulas 23. panta 1. punktu, ir jāatsaka vai jāatzīst par nederīgu tādas preču zīmes reģistrācija, kurā ir ietverta aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde un uz kuru neattiecas tā paša panta 2. punktā paredzētais ierobežojums laikā, ja šādas preču zīmes izmantojums varētu izraisīt kādu no 16. pantā minētajām situācijām;

—

tāda situācija kā otrajā prejudiciālajā jautājumā minētā, proti, tādas preču zīmes reģistrācija, kurā ir ietverta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde vai šai norādei atbilstošs vārds un tās tulkojums, stipriem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri neatbilst šai norādei noteiktajiem parametriem, ir viena no Regulas Nr. 110/2008 16. panta a) un b) punktā aprakstītajām situācijām, neskarot iespēju piemērot citus šajā 16. pantā minētos noteikumus.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. jūlijā spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nickel Institute/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-14/10) (1)

(Vide un cilvēku veselības aizsardzība - Direktīva 67/548/EEK - Regula (EK) Nr. 1272/2008 - Niķeļa karbonātu, hidroksīdu, kā arī vairāku grupēto niķeļa vielu klasificēšana par bīstamām vielām - Direktīvas 2008/58/EK un Direktīvas 2009/2/EK, kā arī Regulas (EK) Nr. 790/2009 spēkā esamība - Šo klasifikāciju pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai - Spēkā esamība - Attiecīgo vielu raksturīgo īpašību novērtēšanas metodes - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Juridiskais pamats - Pienākums norādīt pamatojumu)

2011/C 269/14

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Nickel Institute

Atbildētājs: Secretary of State for Work and Pensions

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) — Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīvas 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (OV L 246, 1. lpp.), un Komisijas 2009. gada 10. augusta Regulas (EK) Nr. 790/2009 par grozījumiem, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 235, 1. lpp.), spēkā esamība attiecībā uz niķeļa karbonātu pārklasifikāciju par kancerogēnu vielu — Neatbilstošs niķeļa karbonātu būtisko īpašību novērtējums saskaņā ar prasībām, kas ir noteiktas Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā

Rezolutīvā daļa:

Prejudiciālo jautājumu izvērtēšana nav atklājusi nevienu apstākli, kas varētu ietekmēt, pirmkārt, Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīvas 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai, un Komisijas 2009. gada 15. janvāra Direktīvas 2009/2/EK, ar ko 31. reizi tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, spēkā esamību, kā arī, otrkārt, Komisijas 2009. gada 10. augusta Regulas (EK) Nr. 790/2009 par grozījumiem, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, spēkā esamību sakarā ar to, ka šajās direktīvās un šajā regulā tādas vielas kā noteikti niķeļa karbonāti, niķeļa hidroksīdi un citas grupētas niķeļa vielas, par kurām ir runa pamata tiesvedībā, tikušas klasificētas kā cilvēkiem kancerogēnas 1. kategorijā, mutagēnas 3. kategorijā un reprotoksiskas 2. kategorijā.

(1) OV C 63, 13.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Etimine SA/Secretary of State for Work and Pensions

(Lieta C-15/10) (1)

(Vide un cilvēku veselības aizsardzība - Direktīva 67/548/EEK - Regula (EK) Nr. 1272/2008 - Borāta vielas - Reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu klasifikācija 2. kategorijā - Direktīva 2008/58/EK un Regula (EK) Nr. 790/2009 - Šo klasifikāciju pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai - Spēkā esamība - Attiecīgo vielu raksturīgo īpašību novērtēšanas metodes - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Juridiskais pamats - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīguma princips)

2011/C 269/15

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Etimine SA

Atbildētājs: Secretary of State for Work and Pensions

Piedaloties: Borax Europe Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (England & Wales), Queen's Bench Division (Administrative Court) — Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīvas 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (OV L 246, 1. lpp.), un Komisijas 2009. gada 10. augusta Regulas (EK) Nr. 790/2009 par grozījumiem, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 235, 1. lpp.), spēkā esamība attiecībā uz borāta kā toksiska reproduktīvajai funkcijai klasifikāciju — Kļūdains novērtējums attiecībā uz riska pastāvēšanu, normāli rīkojoties ar vielu vai to lietojot, kas ir pieprasīts Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā

Rezolutīvā daļa:

(1) OV C 63, 13.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/10

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Fővárosi Bíróság (Ungārijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Károly Nagy/Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

(Lieta C-21/10) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - ELVGF finansējums - Regula (EK) Nr. 1257/1999 un Regula (EK) Nr. 817/2004 - Kopienas atbalsts lauku attīstībai - Atbalsts agrovides ražošanas praksei - Agrovides atbalsts, kura piešķiršanai, lai arī tas nav “ganāmpulka” atbalsts, ir izvirzīts nosacījums par zināmu ganāmpulka blīvumu - Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošana - Liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma - Valsts iestāžu pienākums informēt par atbilstības nosacījumiem)

2011/C 269/16

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Károly Nagy

Atbildētāja: Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Fővárosi Bíróság — Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 80. lpp.) 22. panta, kā arī Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 (OV L 153, 30. lpp.), 68. panta interpretācija — Lauksaimnieka izslēgšana no agrovides atbalsta saņēmēju loka dēļ dzīvnieku nereģistrēšanas integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā konkrētām Kopienas atbalsta shēmām — Nereģistrēšana, kas konstatēta tikai un vienīgi minētajā sistēmā paredzēto kontrolpārbaužu iznākumā — Integrētās sistēmas piemērošana agrovides atbalstam, kas nav atbalsts saistībā ar dzīvniekiem, bet kura piešķiršana ir pakārtota noteiktam ganāmpulka blīvumam

Rezolutīvā daļa:

attiecībā uz atbalstu, kas pamatots ar 22. pantu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, kas grozīta ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1783/2003, un kam ir izvirzīts nosacījums par zināmu ganāmpulka blīvumu, šī tiesību norma un Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1257/1999, 68. pants ļauj kompetentajām iestādēm veikt kontrolpārbaudes, izmantojot integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datus, un, īpaši, pamatoties uz datiem, kuri ir ietverti tādas valsts liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas datu bāzē, kāda ir Ungārijas liellopu individuālās identifikācijas un reģistrācijas sistēma (Egységes Nyilvántartási és Azonosítási Rendszer);

Regulas Nr. 1257/99, ar grozījumiem, 22. pants un Regulas Nr. 817/2004 68. pants ļauj kompetentajām iestādēm, pārbaudot atbilstības nosacījumus minētajā 22. pantā paredzētā agrovides atbalsta saņemšanai, pārbaudīt tikai valsts liellopu individuālās identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kāda ir Ungārijas liellopu individuālās identifikācijas un reģistrācijas sistēma, datus, lai noraidītu atbalsta pieteikumu, obligāti neveicot citas pārbaudes;

Regulas Nr. 1257/1999, ar grozījumiem, 22. pantā un Regulas Nr. 817/2004 68. pantā, interpretējot tos saistībā ar 16. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003, valsts iestādēm — tiktāl, ciktāl tās pārbauda tikai valsts liellopu individuālās identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kāda ir Ungārijas liellopu individuālās identifikācijas un reģistrācijas sistēma, datus, pārbaudot atbilstības nosacījumus agrovides atbalsta saņemšanai, kas paredzēts minētajā 22. pantā un kam izvirzīts nosacījums par ganāmpulka blīvumu, — ir noteikts pienākums informēt par šiem atbilstības nosacījumiem, proti, informēt lauksaimnieku, uz kuru attiecas konkrētais atbalsts, ka visus dzīvniekus, kuri ir nepareizi identificēti vai reģistrēti šajā valsts sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēti pārkāpumi, kas var izraisīt juridiskas sekas, piemēram, attiecīgā atbalsta samazināšanu vai nepiešķiršanu.

(1) OV C 113, 01.05.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/11

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 14. jūlija spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Viking Gas A/S/Kosan Gas A/S, agrāk — BP Gas A/S

(Lieta C-46/10) (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 5. un 7. pants - Gāzes baloni, kas ir aizsargāti kā trīsdimensiju preču zīme - Laišana tirgū, ko veic ekskluzīvas licences īpašnieks - Šo balonu uzpildīšana, ko veic ekskluzīvas licences īpašnieka konkurents)

2011/C 269/17

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Viking Gas A/S

Atbildētāja: Kosan Gas A/S, agrāk — BP Gas A/S

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 5. un 7. panta interpretācija — Kompozīta gāzes balona, kura forma ir reģistrēta kā valsts un Kopienu trīsdimensiju preču zīme, kuru veido iepakojums, tirdzniecība, ko veic ekskluzīvas licences īpašnieks — Konkurējošas licences īpašnieka darbības, kas izpaužas kā licences īpašnieka kompozīta gāzes balonu uzpilde un gāzes pārdošana šajos balonos, pirms tam piestiprinot tiem etiķeti ar norādi, ka balonu ir uzpildījis konkurents, bet nenoņemot ekskluzīvās licences īpašnieka grafisko un vārdisko preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1998. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neļauj atkārtoti lietojamu kompozīta gāzes balonu, kuru forma ir aizsargāta kā trīsdimensiju preču zīme, ekskluzīvas izmantošanas licences īpašniekam, kurš uz šiem baloniem ir izvietojis savu nosaukumu un logo, kas reģistrēti kā vārdiska un grafiska preču zīme, iebilst pret to, ka šos balonus pēc tam, kad tos ir nopirkuši patērētāji un izmantojuši tajos sākotnēji iepildīto gāzi, trešās personas par samaksu apmaina pret kompozīta gāzes baloniem, kuros iepildītā gāze nepieder šim īpašniekam, ja vien šis īpašnieks nevar pamatoties uz likumīgiem iemesliem Direktīvas 89/104 7. panta 2. punkta nozīmē.

(1) OV C 80, 27.03.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 7. jūlija spriedums (Oberste Berufungs- und Disziplinarkommission, Austrija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gentcho Pavlov, Gregor Famira/Ausschuss der Rechtsanwaltskammer Wien

(Lieta C-101/10) (1)

(Starptautiskās attiecības - Asociācijas nolīgumi - Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru pirms Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai Bulgārijas pilsoņiem bija liegta iespēja tikt iekļautiem advokātu palīgu reģistrā - Šāda tiesiskā regulējuma saderība ar EK un Bulgārijas asociācijas nolīgumā paredzēto diskriminācijas pilsonības dēļ aizliegumu saistībā ar darba nosacījumiem)

2011/C 269/18

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberste Berufungs- und Disziplinarkommission

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gentcho Pavlov, Gregor Famira

Atbildētāja: Ausschuss der Rechtsanwaltskammer Wien

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberste Berufungs- und Disziplinarkommission — Eiropas nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses (OV L 358, 31.12.1994., 3. lpp.), 38. panta 1. punkta interpretācija — Diskriminācijas pilsonības dēļ aizliegums saistībā ar darba nosacījumiem — Valsts tiesiskā regulējuma, saskaņā ar kuru pirms Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai Bulgārijas pilsoņiem bija liegta iespēja tikt iekļautiem advokātu palīgu reģistrā, saderība ar šo iepriekš minēto tiesību normu — Šīs tiesību normas tiešā iedarbība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, kas Kopienu vārdā noslēgts un apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1994. gada 19. decembra Lēmumu 94/908/EOTK, EK, Euratom, 38. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais nediskriminācijas princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pirms Bulgārijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nebija pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā Austrijas Advokatūras noteikumu (Österreichische Rechtsanwaltsordnung), to pamata lietā piemērojamajā redakcijā, 30. panta 1. un 5. punktā paredzētais, saskaņā ar kuru Bulgārijas pilsonis šajā tiesiskajā regulējumā paredzēta, ar pilsonību saistīta nosacījuma dēļ nevarēja tikt iekļauts advokātu palīgu reģistrā un līdz ar to saņemt apliecinājumu par pārstāvības pilnvarām tiesā.

(1) OV C 134, 22.05.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/12

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Patrick Kelly/National University of Ireland (University College, Dublin)

(Lieta C-104/10) (1)

(Direktīvas 76/207/EEK, 97/80/EK un 2002/73/EK - Profesionālās izglītības pieejamība - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Kandidatūras noraidīšana - Profesionālās izglītības kandidāta piekļuve informācijai par citu kandidātu kvalifikācijām)

2011/C 269/19

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Ireland

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Patrick Kelly

Atbildētāja: National University of Ireland (University College, Dublin)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Ireland — Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu (OV L 14, 6. lpp.) 4. panta 1. punkta, Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (OV L 39, 40. lpp.) 4. panta, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK (OV L 269, 15. lpp.), 3. panta interpretācija — Kandidāts, kurš neieguva vietu profesionālās izglītības kursā un kurš apgalvo, ka tika pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips — Lūgums dot pieeju informācijai par citu kandidātu kvalifikācijām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/80/EK par pierādīšanas pienākumu diskriminācijas gadījumos, kas pamatojas uz dzimumu, 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā profesionālās izglītības kandidātam — kurš uzskata, ka viņam tikusi liegta pieeja informācijai tāpēc, ka nav ticis ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, — nav paredzētas tiesības piekļūt šīs studiju programmas piedāvātāja rīcībā esošajai informācijai par citu kandidātu uz šo pašu studiju programmu atbilstošajām kvalifikācijām, lai viņš saskaņā ar minēto normu varētu pierādīt “faktus, pēc kuriem var uzskatīt, ka ir notikusi tieša vai netieša diskriminācija”.

Tomēr nevar izslēgt, ka atbildētājas atteikšanās sniegt informāciju šādu faktu konstatēšanas gadījumā var apdraudēt minētās direktīvas mērķa īstenošanu un tādējādi liegt tās 4. panta 1. punktam lietderīgo iedarbību. Iesniedzējtiesai vēlreiz ir jāpārbauda, vai tā tas nav pamata lietā;

Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, 4. pants, vai arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Direktīvu 76/207, 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos profesionālās izglītības kandidātam nav paredzētas tiesības piekļūt šīs studiju programmas piedāvātāja rīcībā esošajai informācijai par citu kandidātu uz šo pašu izglītību kvalifikācijām vai nu tāpēc, ka šis kandidāts uzskata, ka viņam tikusi liegta piekļuve minētajai studiju programmai saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem, kādi tikuši attiecināti uz citiem kandidātiem, un ka attiecībā uz viņu tikusi īstenota šajā pašā 4. pantā paredzētā diskriminācija dzimuma dēļ, vai arī tāpēc, ka šis kandidāts sūdzas, ka attiecībā uz viņu tikusi īstenota minētā 1. panta 3. punktā paredzētā diskriminācija dzimuma dēļ attiecībā uz pieeju profesionālajai izglītībai;

3)	gadījumā, kad profesionālās izglītības kandidāts var atsaukties uz Direktīvu 97/80, lai piekļūtu šīs izglītības organizētāja rīcībā esošajai informācijai par citu šīs izglītības kandidātu kvalifikācijām, Savienības tiesību normas konfidencialitātes jomā var ietekmēt šīs piekļuves tiesības;

4)	LESD 267. panta 3. punktā paredzētais pienākums neatšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgajā dalībvalstī ir tiesību sistēma, kuras pamatā ir apsūdzības princips, vai tiesību sistēma, kuras pamatā ir izmeklēšanas princips.

(1) OV C 134, 22.05.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Tribunal de première instance de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bureau d'intervention et de restitution belge (BIRB)/Beneo Orafti SA

(Lieta C-150/10) (1)

(Lauksaimniecība - Tirgu kopīgā organizācija - Cukurs - Pārejas posma kvotu, kas piešķirtas cukura ražotājam uzņēmumam, būtība un apmērs - Uzņēmuma, kas saņem pārstrukturēšanas atbalstu 2006/2007. tirdzniecības gadam, iespēja izmantot tam piešķirto pārejas posma kvotu - Atgūstamās summas un tāda soda aprēķins, kas piemērojams saistību attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu neievērošanas gadījumā - Princips non bis in idem)

2011/C 269/20

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance de Bruxelles

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Bureau d'intervention et de restitution belge (BIRB)

Atbildētāja: Beneo Orafti SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal de première instance de Bruxelles — Komisijas 2006. gada 27. marta Regulas (EK) Nr. 493/2006, ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai un groza Regulu (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002 (OV L 89, 11. lpp.), 9. panta interpretācija — Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 58, 42. lpp.), 3. panta interpretācija — Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (OV L 176, 32. lpp.), 26. un 27. panta interpretācija — Cukura ražošanas uzņēmumam piešķirto pārejas posma kvotu būtība un apmērs — Pārejas posma kvotas piešķiršanas uzņēmumam, kuram ir piešķirts restrukturizācijas atbalsts attiecībā uz 2006./2007. tirdzniecības gadu, saderība ar Savienības tiesisko regulējumu — Atlīdzināmās summas un soda, kas piemērojams no restrukturizācijas plāna izrietošo saistību neievērošanas gadījumā, aprēķināšana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietvertais termins “kvota” aptver arī pārejas posma kvotas Komisijas 2006. gada 27. marta Regulas (EK) Nr. 493/2006, ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai un groza Regulu (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002, 9. panta izpratnē;

Regulas Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamata lietā saistības atteikties no uzņēmumam piešķirtās kvotas, ko tas piešķīris vienai vai vairākām savām fabrikām un kas minēta šajā tiesību normā, stājas spēkā datumā, kurā, ņemot vērā paziņoto vai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto informāciju, uzņēmums, kas uzņemas šīs saistības, kā pienācīgi rūpīgs uzņēmums var uzzināt, ka kompetentās iestādes uzskata, ka šīs pašas regulas 5. panta 2. punktā noteiktie pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanas nosacījumi ir izpildīti;

Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, 26. panta 1. punkts un 27. pants, kā arī Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda ražošana kā pamata lietā — pieņemot, ka tā ir pretrunā saistībām atteikties no uzņēmumam piešķirtās, Regulas Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās kvotas, kas piemērojama cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanai un ko šis uzņēmums piešķīris vienai vai vairākām savām fabrikām, — var būt pamats atbalsta atgūšanai, soda uzlikšanai un pārpalikuma maksājuma iekasēšanai, kas attiecīgi paredzēti šajās tiesību normās. Saistībā ar Regulas Nr. 968/2006 27. panta 3. punktā paredzēto sodu iesniedzējtiesai ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā visus attiecīgās lietas apstākļus, neatbilstības gadījums var tikt kvalificēts kā tīšs vai rupjas nolaidības izraisīts. Non bis in idem, samērīguma un nediskriminācijas principi ir jāinterpretē tādējādi, ka kumulatīva šo pasākumu piemērošana tiem nav pretrunā;

Regulas Nr. 968/2006 26. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pieņemot, ka tādos apstākļos kā pamata lietā uzņēmums ir ievērojis savas saistības daļēji nojaukt attiecīgās fabriku ražošanas iekārtas, bet nav ievērojis savas saistības atteikties no uzņēmumam piešķirtās, Regulas Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās kvotas, kas piemērojama cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanai un ko šis uzņēmums piešķīris vienai vai vairākām savām fabrikām, atgūstamā atbalsta summa ir atbalsta daļa, kas atbilst saistībām, kas nav tikušas ievērotas. Šī atbalsta daļa ir jānosaka, pamatojoties uz Regulas Nr. 320/2006 3. panta 5. punktā noteiktajām summām.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/14

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Verwaltungsgericht Frankfurt am Main, Vācija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gerhard Fuchs (C-159/10), Peter Köhler (C-160/10)/Land Hessen

(Lieta C-159/10 un C-160/10) (1)

(Direktīva 2000/78/EK - 6. panta 1. punkts - Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums - Prokuroru obligātā pensionēšanās pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas - Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ - Tiesību aktu saskaņotība)

2011/C 269/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Frankfurt am Main

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Gerhard Fuchs (C-159/10), Peter Köhler (C-160/10)

Atbildētāja: Land Hessen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Frankfurt am Main — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 6. panta interpretācija — Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta ierēdņa obligātā pensionēšanās pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas — Likumīgi mērķi, kas attaisno atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvai 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, nav pretrunā tāds likums kā Likums par Hesenes federālās zemes civildienestu (Hessisches Beamtengesetz), kas grozīts ar 2009. gada 14. decembra likumu un kurā ir paredzēta ierēdņu — šajā gadījumā prokuroru, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu, obligāta pensionēšanās, atstājot šiem ierēdņiem iespēju turpināt strādāt ilgākais līdz 68 gadiem, ja tas ir dienesta interesēs, tiktāl, ciktāl, šī likuma mērķis ir izveidot sabalansētu vecuma struktūru, lai veicinātu gados jaunu cilvēku nodarbinātību un paaugstināšanu amatā, uzlabot personāla vadību un līdz ar to novērst iespējamos juridiskos strīdus par darbinieka spēju strādāt pēc noteikta vecuma sasniegšanas, un ja tas ļauj sasniegt šo mērķi ar atbilstīgiem un vajadzīgiem līdzekļiem;

2)	lai pierādītu attiecīgā pasākuma atbilstību un vajadzību, tas nedrīkst šķist nepamatots, ņemot vērā izvirzīto mērķi, un tam ir jābūt balstītam uz faktiem, kuru pierādījumu spēks ir jānovērtē valsts tiesai;

tādu likumu kā Likumu par Hesenes federālās zemes civildienestu, kas grozīts ar 2009. gada 14. decembra likumu un kurā ir paredzēts, ka prokuroriem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu ir obligāti jāpensionējas, nevar uzskatīt par nesaskaņotu vienīgi tādēļ, ka tajā dažos gadījumos viņiem ir atļauts strādāt līdz 68 gadu vecumam, bet ir ietverti arī noteikumi, kas iecerēti, lai ierobežotu pensionēšanos pirms 65 gadu vecuma, kā arī citos attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumos ir paredzēts turpināt nodarbināt dažus ierēdņus — it īpaši ievēlētos — pēc šī vecuma sasniegšanas, un paredzēta arī pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana no 65 līdz 67 gadu vecumam.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/14

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division), Apvienotā Karaliste, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tural Oguz/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-186/10) (1)

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Papildu protokola 41. panta 1. punkts - “Atturēšanās no jebkādas darbības” klauzula - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Atteikums pagarināt tāda Turcijas pilsoņa uzturēšanās atļauju, kurš, pārkāpjot šajā atļaujā ietvertos nosacījumus, ir uzsācis uzņēmējdarbību - Tiesību ļaunprātīga izmantošana)

2011/C 269/22

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Tural Oguz

Atbildētājs: Secretary of State for the Home Department,

piedaloties: Centre for Advice on Individual Rights in Europe

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) — Papildu protokola un finanšu protokola, kas parakstīti 1970. gada 23. novembrī un pievienoti Līgumam par Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas asociācijas izveidi (OV L 293, 4. lpp.) un attiecas uz pasākumiem to īstenošanai, 41. panta 1. punkta interpretācija — Noteikums par atturēšanos no jebkādas darbības — Piemērojamība — Aizliegums dalībvalstīm ieviest jaunus ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību — Turcijas pilsonis, kurš uzsācis uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē pēc tam, kad bija ieguvis uzturēšanās atļauju ar nosacījumu neuzsākt profesionālo darbību bez valsts sekretāra piekrišanas — Atteikums atjaunot minēto atļauju tās nosacījumu pārkāpuma dēļ

Rezolutīvā daļa:

1970. gada 23. novembrī Briselē parakstītā Papildu protokola, kas Kopienas vārdā noslēgts, apstiprināts un ratificēts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72, 41. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka uz to ir tiesīgs atsaukties tāds Turcijas pilsonis, kuram ir uzturēšanās atļauja kādā dalībvalstī, kas ir izsniegta ar nosacījumu, ka viņš neuzsāks nekādu uzņēmējdarbību vai profesionālo darbību, kurš tomēr uzsāk saimniecisku darbību kā pašnodarbināta persona, pārkāpjot šo nosacījumu, un pēc tam lūdz valsts iestādēm pagarināt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz uzņēmējdarbību, ko viņš pa šo laiku ir uzsācis.

(1) OV C 179, 03.07.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/15

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 14. jūlija spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Paderborner Brauerei Haus Cramer KG/Hauptzollamt Bielefeld

(Lieta C-196/10) (1)

(Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifu klasifikācija - Pozīcijas 2203 un 2208 - Iesala alus bāze, kas ir paredzēta jaukta dzēriena ražošanai)

2011/C 269/23

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Paderborner Brauerei Haus Cramer KG

Atbildētāja: Hauptzollamt Bielefeld

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — Kombinētās nomenklatūras ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 1. lpp.) un 2002. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1832/2002 (OV L 290, 1. lpp.), interpretācija — “Malt beer base”, kuras spirta tilpumkoncentrācija ir 14 %, kas ir tikusi iegūta no raudzēta alus, kas ticis dzidrināts un pēc tam filtrēts, un ir paredzēts jaukta alus dzēriena ražošanai — Klasifikācija Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2203 vai pozīcijā 2208?

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 1991. gada 26. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2587/91, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds par “malt beer base” dēvēts šķidrums kā pamata lietā esošais, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 14 % un kas iegūts no raudzēta alus, dzidrināts un pēc tam ultrafiltrēts, attīrot to no tādām vielām kā rūgtvielas un proteīni, ir klasificējams minētās regulas redakcijā ar izdarītajiem grozījumiem I pielikumā ietvertās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2208.

(1) OV C 161, 19.06.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/15

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums — Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE/Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

(Lieta C-252/10 P) (1)

(Apelācija - Publiskie iepirkumi - Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz lietojumprogrammu “SafeSeaNet” - Lēmums, ar kuru noraidīts pretendenta piedāvājums - Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji - Apakškritēriji - Pienākums norādīt pamatojumu)

2011/C 269/24

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (pārstāvis — N. Korogiannakis, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) (pārstāvji — J. Menze, pārstāvis, un J. Stuyck un A.-M. Vandromme, advocaaten)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2010. gada 2. marta spriedumu lietā T-70/05 Evropaïki Dynamiki/EMSA tiktāl, ciktāl ar to noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgums atcelt Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) 2005. gada 6. janvāra lēmumu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas piedāvājumu, ko tā iesniedza publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz lietojumprogrammas SafeSeaNet pārbaudi un tās tālāku attīstīšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 221, 14.08.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/16

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 7. jūlija spriedums (Tribunalul Gorj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Iulian Andrei Nisipeanu/Direcția Generală a Finanțelor Publice Gorj, Administrația Finanțelor Publice Targu-Cărbunești, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-263/10) (1)

(Iekšējie nodokļi - LESD 110. pants - Piesārņojuma nodoklis, ko iekasē, pirmoreiz reģistrējot mehānisko transportlīdzekli)

2011/C 269/25

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Gorj

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Iulian Andrei Nisipeanu

Atbildētāji: Direcția Generală a Finanțelor Publice Gorj, Administrația Finanțelor Publice Targu-Cărbunești un Administrația Fondului pentru Mediu

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunalul Gorj — Tādu lietotu transportlīdzekļu reģistrācija, kas iepriekš reģistrēti citās dalībvalstīs — Vides nodoklis, kas jāmaksā par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos pirmoreiz reģistrējot kādā dalībvalstī — “Pirmās reģistrācijas datuma” kritērija kvalifikācija — Valsts tiesiskā regulējuma saderība ar LESD 110. pantu — Atbrīvojuma no nodokļa maksāšanas, kas ieviests attiecībā uz atsevišķām transportlīdzekļu kategorijām, spēkā esamība — Iespējama principa “piesārņotājs maksā” piemērošana

Rezolutīvā daļa:

LESD 110. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka dalībvalsts ievieš piesārņojuma nodokli, kas jāmaksā par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tos pirmoreiz reģistrējot šajā dalībvalstī, ja šis nodokļu pasākums ir izstrādāts tādā veidā, ka tas minētajā dalībvalstī attur no citās dalībvalstīs iegādātu lietotu transportlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā, neatturot tomēr no tikpat vecu un tādā pašā stāvoklī esošu lietotu transportlīdzekļu iegādes valsts tirgū.

(1) OV C 234, 28.08.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/16

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telefónica de España, SA/Administración del Estado

(Lieta C-284/10) (1)

(Direktīva 97/13/EK - Vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēja sistēma telekomunikāciju pakalpojumu jomā - Tādiem uzņēmumiem piemērojamas nodevas un obligātie maksājumi, kuri ir vispārējo atļauju saņēmēji - 6. pants - Interpretācija - Valsts tiesību aktos noteikts pienākums maksāt ikgadēju nodevu, kuru aprēķina, pamatojoties uz bruto ieņēmumiem no saimnieciskās darbības)

2011/C 269/26

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Telefónica de España, SA

Atbildētāja: Administración del Estado

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu telekomunikāciju pakalpojumu jomā (OV L 117, 15. lpp.) [konkrēti tās 6. panta] interpretācija — Nodokļi un nodevas, ko piemēro vispārējās atļaujas saņēmušajiem uzņēmumiem — Tādu maksājumu noteikšana, kuri nav atļauti direktīvā un kuru mērķis neatbilst tajā paredzētajam

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu telekomunikāciju pakalpojumu jomā 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, ar kuriem vispārējo atļauju saņēmējiem tiek uzlikta nodeva, kuru aprēķina ik gadus un pamatojoties uz bruto ieņēmumiem no nodevas maksātāja saimnieciskās darbības, un kuras mērķis ir segt administratīvās izmaksas, kas ir saistītas ar šīs atļaujas izdošanu, vadību, kontroli un ieviešanu, ar nosacījumu — kas ir jāvērtē iesniedzējtiesai —, ka dalībvalstu ievāktās ieņēmumu summas no šīs nodevas nepārsniedz visas administratīvās izmaksas.

(1) OV C 246, 11.09.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/17

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 7. jūlija spriedums (Curtea de Apel Bacău (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministerul Justiției și Libertăților Cetățenești/Ștefan Agafiței u.c.

(Lieta C-310/10) (1)

(Tiesnešu tiesības uz darba samaksu - Diskriminācija atkarībā no piederības sociāli profesionālai kategorijai vai darba vietai - Nosacījumi radīto zaudējumu atlīdzināšanai - Direktīvas 2000/43/EK un 2000/78/EK - Nepiemērojamība - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība)

2011/C 269/27

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bacău

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Ministerul Justiției și Libertăților Cetățenești

Atbildētāji: Ștefan Agafiței, Raluca Apetroaei, Marcel Bărbieru, Sorin Budeanu, Luminița Chiagă, Mihaela Crăciun, Sorin-Vasile Curpăn, Mihaela Dabija, Mia-Cristina Damian, Sorina Danalache, Oana-Alina Dogaru, Geanina Dorneanu, Adina-Cătălina Galavan, Gabriel Grancea, Mădălina Radu (Hobjilă), Nicolae Cătălin Iacobuț, Roxana Lăcătușu, Sergiu Lupașcu, Smaranda Maftei, Silvia Mărmureanu, Maria Oborocianu, Simona Panfil, Oana-Georgeta Pânzaru, Laurențiu Păduraru, Elena Pîrjol-Năstase, Ioana Pocovnicu, Alina Pușcașu, Cezar Ștefănescu, Roxana Ștefănescu, Ciprian Țimiraș, Cristina Vintilă

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Curtea de Apel Bacău — Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 22. pp.), 15. panta interpretācija — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), 17. panta interpretāciju —Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēta nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz tiesnešu darba samaksas tiesībām, pamatojoties uz D.N.A. (Nacionālā Korupcijas novēršanas direkcija) un D.I.I.C.O.T. (Organizētās noziedzības un terorisma noziegumu izmeklēšanas direkcija) strādājošo prokuroru īpašo darbības jomu — Diskriminācijas iespējamība objektīvu kritēriju saistībā ar īpašo prasību pēc augstākas kvalifikācijas neesamības gadījumā — Valsts tiesību normu par ieviešanu atzīšana par neatbilstošām konstitūcijai tiktāl, ciktāl ar tām valsts tiesām ir atļauts atcelt normatīvos aktus, kuri tiek uzskatīti par diskriminējošiem, un tiesas ceļā noteikt likumā neparedzētas darba samaksas tiesības

Rezolutīvā daļa:

Curtea de Apel Bacău (Rumānija) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nav pieņemams.

(1) OV C 234, 28.08.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/17

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 21. jūlija spriedums — Freistaat Sachsen, Land Sachen- Anhalt/Eiropas Komisija

(Lieta C-459/10 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsts mācību projektam, kas attiecas uz noteiktiem darbiniekiem jaunajā DHL centrā Leipzig/Halle lidostā - Prasība atcelt tiesību aktu par lēmumu, ar kuru daļa atbalsta tiek atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Vērtējums par atbalsta nepieciešamību - Atbalsta stimulējošās ietekmes un tā ārējās labvēlīgās ietekmes uz ģeogrāfiskās vietas izvēli neņemšana vērā)

2011/C 269/28

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Freistaat Sachsen, Land Sachen- Anhalt (pārstāvis — A. Rosenfeld, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvis — B. Martenczuk)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2010. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-396/08 Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija, ar kuru Vispārējā tiesa noraidījusi prasību daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 2. jūlija Lēmumu 2008/878/EK par valsts atbalstu, ko Vācija vēlas īstenot DHL labā (OV L 312, 31. lpp.) — Mācību atbalsts — Lēmums, ar kuru daļa atbalsta tiek atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu — Kļūdains vērtējums par atbalsta nepieciešamību — Atbalsta ārējās labvēlīgās ietekmes un tā stimulējošās ietekmes uz ģeogrāfiskās vietas izvēli neņemšana vērā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Freistaat Sachsen un Land Sachen- Anhalt atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 317, 20.11.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/17

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 14. jūlija spriedums (Cour d'appel de Mons (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Beļģijas valsts/Pierre Henfling, Raphaël Davin, Koenraad Tanghe, kā Tiercé Franco-Belge SA maksātnespējas administratori

(Lieta C-464/10) (1)

(Nodokļi - Sestā PVN direktīva - 6. panta 4. punkts - Atbrīvojums no nodokļa - 13. panta B daļas f) apakšpunkts - Azartspēles - Pakalpojumi, ko sniedz komisionārs (kiosknieks), kurš darbojas savā vārdā, bet komitenta, kas nodarbojas ar derību slēgšanu, interesēs)

2011/C 269/29

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Mons

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Beļģijas valsts

Atbildētāji: Pierre Henfling, Raphaël Davin, Koenraad Tanghe, kā Tiercé Franco-Belge SA maksātnespējas administratori

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Mons — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 6. panta 4. punkta un 13. panta B daļas f) apakšpunkta interpretācija — Pakalpojumu, ko sniedz komisionārs, kurš darbojas savā vārdā, bet komitenta, kas organizē spēles un derības, uz kurām attiecas minētā direktīva, interesēs, atbrīvojums no nodokļa

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 6. panta 4. punkts un 13. panta B daļas f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja saimnieciskās darbības veicējs savā vārdā, bet uzņēmuma, kas nodarbojas ar derību slēgšanu, interesēs darbojas kā starpnieks derību likmju pieņemšanā, uz kuru attiecas šī 13. panta B daļas f) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, atbilstoši šī 6. panta 4. punktam uzskata, ka šis pēdējais uzņēmums sniedz minētajam saimnieciskās darbības veicējam derību [organizēšanas] pakalpojumu, uz kuru attiecas minētais atbrīvojums.

(1) OV C 346, 18.12.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/18

Tiesas 2011. gada 10. jūnija rīkojums (Rechtbank ’s-Gravenhage lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bibi Mohammad Imran/Minister van Buitenlandse Zaken

(Lieta C-155/11 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2011/C 269/30

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank ’s — Gravenhage

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Bibi Mohammad Imran

Atbildētājs: Minister van Buitenlandse Zaken

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank’s-Gravenhage — Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 12. lpp.) 7. panta 2. punkta interpretācija — Šo tiesību izmantošanas nosacījumi — Valsts regulējums, ar kuru personas, kurai ir trešās valsts pilsonība un kura likumīgi uzturas attiecīgajā dalībvalstī, ģimenes loceklim ir noteikts pienākums nokārtot integrācijas pārbaudi, lai viņš varētu ieceļot valsts teritorijā — Attiecīgais ģimenes loceklis, kas ir māte ar astoņiem bērniem, septiņi no kuriem ir nepilngadīgi, kuri likumīgi uzturas attiecīgajā dalībvalstī — Iespēja dzīvesvietas trešajā valstī iziet apmācību dalībvalsts valodā — Medicīniskie vai citi iemesli, kas attiecīgajam ģimenes loceklim neļauj saprātīgā termiņā nokārtot integrācijas pārbaudi

Rezolutīvā daļa:

Izbeigt tiesvedību lietā par Rechtbank’s-Gravenhage (Nīderlande) 2011. gada 31. marta lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

(1) OV C 219, 23.07.2011.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/18

Tiesas (sestā palāta) 2011. gada 22. jūnija rīkojums (Tribunale di Trani (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vino Cosimo Damiano/Poste Italiane SpA

(Lieta C-161/11) (1)

(Reglamenta 92. panta 1. punkts, 103. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkts - Sociālā politika - Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi - Valsts sektors - Pirmais vai vienīgais līgums - Atkāpe no pienākuma norādīt objektīvus iemeslus - Nediskriminācijas princips - Saistības ar Savienības tiesībām neesamība - Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība)

2011/C 269/31

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Trani

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Vino Cosimo Damiano

Atbildētājs: Poste Italiane SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale di Trani — Vispārējo Savienības vienlīdzības un nediskriminācijas principu, kā arī Pamattiesību hartas 20. un 21. panta interpretācija — Minēto principu piemērošanas jomas — Valsts tiesiskā regulējuma, ar ko valsts tiesību sistēmā ievieš noteikumu, kurā nav noteikts iemesls SpA Poste Italiane darbinieku pieņemšanai darbā uz noteiktu laiku, saderīgums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz pirmo prejudiciālo jautājumu, ko Tribunale di Trani (Itālija) uzdevusi ar 2011. gada 7. februāra lēmumu.

(1) OV C 173, 11.06.2011.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 16. maijā iesniedza Arbeitsgericht Passau (Vācija) — Alexander Heimann/Kaiser GmbH

(Lieta C-229/11)

2011/C 269/38

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Passau

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Alexander Heimann

Atbildētāja: Kaiser GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2007. gada 12. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts vai attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem neatbilst valsts tiesību akti vai prakse, atbilstoši kurai, samazinot nedēļā nostrādājamo darba dienu skaitu ar likumīgu rīkojumu par saīsinātu darba laiku, darbinieka, kas ir nodarbināts saīsinātu darba laiku, tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tiek noteiktas pro rata temporis, ņemot vērā nedēļas darba dienu skaita saīsinātā darba laikā attiecību pret pilnu darba laiku nodarbināta darbinieka nedēļas darba dienu skaitu, un tādējādi saīsinātā darba laikā nodarbināta darbinieka tiesības uz atvaļinājumu par saīsinātā darba laika periodu ir proporcionāli mazākas?

Vai 2007. gada 12. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts vai attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem neatbilst valsts tiesību akti vai prakse, atbilstoši kurai, samazinot nedēļā nostrādājamo darba dienu skaitu līdz nullei ar likumīgu rīkojumu par “saīsinātu darba laiku ar 0 stundu skaitu”, darbinieka, kas ir nodarbināts saīsinātu darba laiku, tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pro rata temporis ir līdzvērtīgas nullei, un tādējādi saīsinātā darba laikā nodarbinātam darbiniekam “saīsināta darba laika ar 0 stundu skaitu” periodā vispār nav tiesību uz atvaļinājumu?

(1) OV L 299, 9. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 16. maijā iesniedza Arbeitsgericht Passau (Vācija) — Konstantin Toltschin/Kaiser GmbH

(Lieta C-230/11)

2011/C 269/39

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Arbeitsgericht Passau

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Konstantin Toltschin

Atbildētāja: Kaiser GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde:

Vai 2007. gada 12. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts vai attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem neatbilst valsts tiesību akti vai prakse, atbilstoši kurai, samazinot nedēļā nostrādājamo darba dienu skaitu līdz nullei ar likumīgu rīkojumu par “saīsinātu darba laiku ar 0 stundu skaitu”, darbinieka, kas ir nodarbināts saīsinātu darba laiku, tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pro rata temporis ir līdzvērtīgas nullei, un tādējādi saīsinātā darba laikā nodarbinātam darbiniekam “saīsināta darba laika ar 0 stundu skaitu” periodā vispār nav tiesību uz atvaļinājumu?

(1) OV L 299, 9. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 23. maijā iesniedza Asylgerichtshof (Austrija) — K

(Lieta C-245/11)

2011/C 269/40

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Asylgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: K

Atbildētāja: Bundesasylamt

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 343/2003 (1) 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas saskaņā ar šīs regulas 6.-14. panta noteikumiem nav automātiski atbildīga par patvēruma meklētājas pieteikuma izskatīšanu, tomēr ir jāizskata pieteikums, ja šajā dalībvalstī dzīvo viņas smagi slimā un kultūras apsvērumu dēļ apdraudētā vedekla vai saistībā ar vedeklas saslimšanu aprūpējamie nepilngadīgie mazbērni un patvēruma meklētāja vēlas un var palīdzēt vedeklai vai mazbērniem? Vai tas attiecas arī uz gadījumu, ja nav Regulas Nr. 343/2003 15. panta 1. punkta otrajā teikumā minētā atbildīgās dalībvalsts lūguma?

Vai Regulas Nr. 343/2003 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka 1. jautājumā minētajos apstākļos automātiski rodas dalībvalsts, kurai nav jāizskata patvēruma pieteikums, atbildība, ja pretējā gadījumā Regulas Nr. 343/2003 noteikumos paredzētā atbildība pārkāptu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. vai 8. pantu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. vai 7. pants)? Vai šajā gadījumā, papildus interpretējot un piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. vai 8. pantu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. vai 7. pants), var piemērot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atšķirīgus, proti, plašākus “necilvēcīgas izturēšanās” vai “ģimenes” jēdzienus?

(1) Padomes 2003. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm; OV L 50, 1. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 23. maijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākijas Republika) — Erika Šujetová/Rapid life životná poisťovňa, as

(Lieta C-252/11)

2011/C 269/41

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Erika Šujetová

Atbildētājs: Rapid life životná poisťovňa, as

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts nepieļauj piemērot tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru šķīrējtiesas nolēmuma pārskatīšana vienmēr ir tikai tās tiesas teritoriālajā kompetencē, kuras jurisdikcijā esošajā apgabalā, pamatojoties uz šķīrējtiesas līgumu vai šķīrējtiesas klauzulu, atrodas šķīrējtiesas juridiskā adrese vai norisinās šķīrējtiesas process, ja minētā tiesa secina, ka šis šķīrējtiesas līgums vai šķīrējtiesas klauzula ir negodīgs noteikums iepriekš minētās direktīvas 3. panta 1. punkta nozīmē?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts nepieļauj piemērot tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru tiesai (kas minēta 1) jautājumā) pēc iespējamas šķīrējtiesas nolēmuma atcelšanas jāturpina lietas izskatīšana pēc būtības (proti, jālemj par prasību, saistībā ar kuru ir notikusi vēršanās šķīrējtiesā), no jauna nepārbaudot savu teritoriālo kompetenci saistībā ar šādas tiesvedības turpināšanu, kaut arī, ja minētā prasība pret patērētāju jau sākumā būtu tikusi iesniegta tiesā, nevis šķīrējtiesā, jau no sākuma tiesvedība būtu bijusi patērētāja dzīvesvietas tiesas teritoriālajā kompetencē?

(1) OV L 95, 29. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/22

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-379/06 Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Sanha Kaimer GmbH & Co. KG, Sanha Italia Srl./Eiropas Komisija 2011. gada 27. maijā iesniedza Kaimer GmbH & Co. Holding KG u.c.

(Lieta C-264/11 P)

2011/C 269/42

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Kaimer GmbH & Co. Holding KG, Sanha Kaimer GmbH & Co. KG, Sanha Italia Srl. (pārstāvis — J. Brück, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-379/06 Kaimer u.c./Komisija tiktāl, ciktāl prasība tika noraidīta, un atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180 (lieta COMP/F-1/38.121 —Savienotājelementi);

—	pakārtoti, atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 24. marta spriedumu lietā T-379/06 Kaimer u.c./Komisija tiktāl, ciktāl prasība tika noraidīta, un samazināt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmuma C(2006) 4180 (lieta COMP/F-1/38.121 — Savienotājelementi) 2. pantā uzlikto naudas sodu;

—	pakārtoti tam, nodot lietu Vispārējai tiesai izskatīšanai no jauna;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā daļēji noraidīja prasību atcelt Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu C(2006) 4180, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F-1/38.121 — Savienotājelementi).

Apelācijas sūdzības iesniedzējas kopā izvirza trīs apelācijas pamatus.

Savā pirmajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai pierādījumu sagrozīšanu. Vispārējā tiesa esot balstījusi savus pieņēmumus par pārkāpuma sākumpunktu uz noteiktu pierādījumu. Pretēji šā pierādījuma skaidram formulējumam, Vispārējā tiesa to uzskatīja par pārkāpuma sākumpunkta norādi. Pareizi izvērtējot šo pierādījumu, tā būtu nonākusi pie tieši pretējas atziņas, proti, ka tirgū pastāvēja nenoteiktība par apelācijas sūdzības iesniedzēju rīcību tirgū. Pareizi izvērtēt šo pierādījumu varēja, tieši izpētot dokumentu, un nekādi papildu pierādījumi neesot bijuši vajadzīgi.

Savā otrajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas iebilst pret iecietības politikas ietvaros sniegto paziņojumu pierādošā spēka kļūdaino novērtējumu. Otrajam pamatam ir divas pamatojuma daļas. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piešķirot īpašu pierādošu spēku iecietības politikas ietvaros sniegtajiem paziņojumiem. Šajā lietā iecietības politikas ietvaros sniegtos paziņojumus sniedza apžēlošanas pretendenti, kuriem bija jāsniedz Komisijai pievienotā vērtība, lai pēc iespējas tiktu samazināts naudas sods. Šī situācija rada pārmērīgu tieksmi vainot citus uzņēmumus, un tādēļ šiem paziņojumiem neesot īpaša pierādoša vērtība. Vispārējā tiesa neesot izskatījusi šo aspektu sava sprieduma pamatojuma daļā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa neesot izskaidrojusi pretrunas starp iecietības politikas ietvaros sniegtajiem paziņojumiem, tādēļ tās sprieduma pamatojums esot kļūdains un nepietiekams. Pirmais apžēlošanas pieteikuma iesniedzējs lietā nebija nosaucis apelācijas sūdzības iesniedzējas kā pārkāpuma dalībnieces, lai arī tas sniedza pilnīgu paziņojumu un tādēļ pilnībā tika atbrīvots no naudas soda. Apelācijas sūdzības iesniedzējām nelabvēlīgi pieņēmumi ir balstīti uz nākamo apžēlošanas pieteikuma iesniedzēju paziņojumiem. Tieši ņemot vērā, ka pirmā uzņēmuma, kas sadarbojas ar Komisiju, paziņojumiem ir jāpiešķir īpašs pierādījuma spēks, šo pretrunu esot bijis jāizskaidro.

Savā trešajā apelācijas pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka ir pārkāpta Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk tekstā — “ECPAK”). Apelācijas sūdzības iesniedzējas saskata šo pārāko tiesību aktu pārkāpumu divos aspektos. Pirmkārt, ticamības pārbaude, ko Vispārējā tiesa veikusi aizliegtas vienošanās gadījumā, neatbilstot Pamattiesību hartas un ECPAK prasībām par efektīvu pārsūdzības līdzekli. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz to, ka Komisijas lēmumiem par naudas sodu uzlikšanu ir vismaz zināmā mērā krimināltiesiskas sankcijas raksturs. Otrkārt, pats Komisijas process esot pretrunā ECPAK un Pamattiesību hartas prasībām. Lai pamatotu šo apgalvojumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Komisija izmeklē atbilstošos faktus, veic uzņēmumu vajāšanu un tās beigās pieņem galīgu lēmumu par sodu un tā apmēru. Šāds process tikai tad būtu pieņemams, ja Komisijas lēmumi pilnībā varētu tikt pārbaudīti neatkarīgā tiesā. Tāpat kā treša pamata pirmajā pamatojuma daļā Vispārējā tiesa esot tikai pārbaudījusi, vai Komisijas lēmumā nav acīmredzamas pretrunas un pati nav tieši konstatējusi nekādus faktus.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 31. maijā iesniedza Hamburgisches Oberverwaltungsgericht (Vācija) — Atilla Gülbahce/Freie und Hansestadt Hamburg

(Lieta C-268/11)

2011/C 269/43

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hamburgisches Oberverwaltungsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Atilla Gülbahce

Atbildētājs: Freie und Hansestadt Hamburg

Prejudiciālie jautājumi

Vai Lēmuma Nr. 1/80 (1) 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka

Turcijas darba ņēmējs, kuram ir atbilstoši izsniegta atļauja strādāt dalībvalsts teritorijā konkrētu laikposmu (attiecīgā gadījumā — bez termiņa ierobežojuma), kas pārsniedz uzturēšanās atļaujas termiņu (t. s. darba atļauja ar ilgāku termiņu), visā šajā laikposmā var izmantot savas no šīs atļaujas izrietošās tiesības tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā valsts likumiskajām interesēm, proti, sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai un veselības aizsardzībai,

un ka dalībvalstij ir liegts jau sākotnēji atteikties atzīt, ka šī atļauja ietekmē personas ar uzturēšanos saistīto tiesisko statusu, ņemot vērā atļaujas izsniegšanas laikā spēkā esošos valsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem nosacījums darba atļaujas saņemšanai ir uzturēšanās atļauja (saskaņā ar Tiesas 1999. gada 2. marta spriedumu lietā C-416/96 El-Yassini, Recueil, I-1209. lpp., sprieduma kopsavilkuma 3. punkts, sprieduma 62.-65. punkts, attiecībā uz EEK un Marokas nolīguma 40. panta 1. punkta darbības jomu, kā arī 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā C-97/05 Gattoussi, Krājums, I-11917. lpp., sprieduma kopsavilkuma 2. punkts, sprieduma 36.-43. punkts, attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma EK-Tunisija 64. panta 1. punkta darbības jomu)?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Lēmuma Nr. 1/80 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka klauzula “atturēšanās no jebkādas darbības” arī neļauj dalībvalstij ar normatīvu regulējumu (šajā gadījumā — ar 2004. gada 30. jūlijaGesetz über den Aufenthalt, die Erwerbstätigkeit und die Integration von Ausländern im Bundesgebiet [Likumu par ārzemnieku uzturēšanos, algotu darbu un integrēšanu Vācijas teritorijā]) liegt likumīgam darba tirgum piederīgam Turcijas darba ņēmējam izmantot iespēju atsaukties uz Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punktā paredzētā nediskriminācijas principa pārkāpumu, ņemot vērā tam agrāk izsniegto darba atļauju, kuras derīguma termiņš pārsniedz uzturēšanās atļaujas termiņu?

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā noteiktais nediskriminācijas princips jebkurā gadījumā tomēr neliedz valsts iestādēm pēc derīguma termiņa beigām anulēt termiņuzturēšanās atļaujas, kuras uz noteiktu laiku saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepamatoti izsniegtas Turcijas darba ņēmējam, ievērojot valsts tiesību normas par tādiem laikposmiem, kuros Turcijas darba ņēmējs ir faktiski izmantojis tam atbilstoši izsniegto beztermiņa darba atļauju un ir bijis nodarbināts?

Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka šis noteikums ietver vienīgi tādu nodarbošanos, kuru Turcijas darba ņēmējs, kuram ir beztermiņa un ratione materiae neierobežota darba atļauja, kuru tam atbilstoši ir izsniegušas valsts iestādes, ir veicis laikposmā, kurā ir beidzies citam mērķim izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš, un ka Turcijas darba ņēmējs šādā situācijā nevar pieprasīt, lai valsts iestādes arī pēc galīgas šīs profesionālās darbības izbeigšanas atļautu tā turpmāku uzturēšanos jaunas nodarbošanās nolūkā — attiecīgā gadījumā pēc darba meklēšanai nepieciešamā pārtraukuma perioda?

Vai Lēmuma Nr. 1/80 10. panta 1. punkts turklāt ir jāinterpretē tādējādi, ka nediskriminācijas princips (tikai) liedz uzņemošās dalībvalsts iestādēm pēc pēdējās izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām veikt ar uzturēšanās izbeigšanu saistītus pasākumus pret Turcijas valstspiederīgo, kas likumīgi ir nodarbināts darba tirgū un kuram tā sākotnēji attiecībā uz profesionālās darbības veikšanu ir piešķīrusi plašākas tiesības nekā attiecībā uz uzturēšanos, tiktāl, ciktāl šie pasākumi nekalpo valsts likumisko interešu aizsardzībai, tomēr neuzliek šīm iestādēm pienākumu izsniegt uzturēšanās atļauju?

(1) Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmums “Par EEK un Turcijas asociācijas attīstību”.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. jūnijā iesniedza Baranya Megyei Bíróság (Ungārijas Republika) — Mecsek-Gabona Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél-dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

(Lieta C-273/11)

2011/C 269/44

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Baranya Megyei Bíróság

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Mecsek—Gabona Kft.

Atbildētājs: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Dél—dunántúli Regionális Adó Főigazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 2006/112 (1) 138. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču piegāde tiek atbrīvota no PVN, ja prece ir pārdota pircējam, kurš pirkuma līguma noslēgšanas brīdī PVN mērķiem ir reģistrēts citā dalībvalstī, pircējs attiecīgās preces pirkuma līgumam ir pievienojis klauzulu, saskaņā ar kuru preces lietošanas tiesības un īpašumtiesības viņam tiek nodotas brīdī, kad preces tiek iekrautas transportlīdzeklī, un pienākums nogādāt preces līdz galamērķim citā dalībvalstī ir šim pašam pircējam?

Vai, lai pārdevējs varētu piemērot piegādes sistēmu, kas ir atbrīvota no PVN, pietiek, ka viņš nodrošina, ka pārdotās preces tiek pārvadātas ārvalstīs reģistrētās kravas mašīnās un ka viņa rīcībā ir pircēja nosūtītas CMR transporta preču pavadzīmes, vai arī viņam ir jāpārliecinās, ka pārdotās preces ir šķērsojušas robežu un ka tās ir pārvadātas Kopienā?

3)	Vai piegādes, kas ir atbrīvota no PVN, esamību var apšaubīt, pamatojoties tikai uz to, ka citas dalībvalsts nodokļu administrācija ar atpakaļejošu spēku, sākot ar kādu datumu pirms preču piegādes, ir atcēlusi pircēja Kopienas nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. jūnijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) — GfBk Gesellschaft für Börsenkommunikation mbH/Finanzamt Bayreuth

(Lieta C-275/11)

2011/C 269/45

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: GfBk Gesellschaft für Börsenkommunikation mbH

Atbildētāja: Finanzamt Bayreuth

Prejudiciālie jautājumi

Par Direktīvas 77/388/EEK (1) 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunktā minēto “īpašu ieguldījumu fondu vadīšanu [pārvaldi]” interpretāciju:

vai īpaša ieguldījumu fonda pārvaldītāja—trešās personas sniegti pakalpojumi ir pietiekami raksturīgi un līdz ar to atbrīvoti no nodokļa tikai tad, ja:

a)	viņš veic arī pārvaldes funkcijas, nevis tikai konsultēšanu, vai

b)	pakalpojums pēc savas būtības atšķiras no citiem pakalpojumiem, pamatojoties uz īpatnību, kas saskaņā ar šo tiesību normu raksturīga atbrīvojumam no nodokļa, vai

c)	šis pārvaldītājs darbojas, pamatojoties uz funkciju deleģēšanu saskaņā ar grozītās Direktīvas 85/611/EEK (2) 5. g pantu.

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīva 2001/107/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus attiecībā uz pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem (OV 2002, L 41, 20. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 6. jūnijā iesniedza Tribunal Superior de Justicia de Galicia (Spānija) — Concepción Salgado González/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

(Lieta C-282/11)

2011/C 269/46

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Galicia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Concepción Salgado González

Citi lietas dalībnieki: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS) un Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantā un Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (1), 3. pantā noteiktajiem Kopienu mērķiem un pašai Regulas (EEK) Nr. 1408/71 VI pielikuma D daļas 4. punkta redakcijai atbilstoši būtu minēto VI pielikuma D daļas 4. punktu interpretēt tādējādi, ka Spānijas teorētiskā pabalsta aprēķināšanai, ko veic, balstoties uz faktiskajām iemaksām, ko apdrošinātā persona veikusi gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālajam nodrošinājumam, tādējādi iegūtā summa ir dalāma ar 210, jo šāds dalītājs vecuma pensijas aprēķina bāzes aprēķināšanai ir noteikts saskaņā ar Ley General de la Seguridad Social 162. panta 1. punktu?

Vai (gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši) Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantā un [..] Regulas [..] Nr. 1408/71 [..] 3. pantā noteiktajiem Kopienu mērķiem [..] atbilstoši būtu minēto VI pielikuma D daļas 4. punktu interpretēt tādējādi, ka Spānijas teorētiskā pabalsta aprēķināšanai, ko veic, balstoties uz faktiskajām iemaksām, ko apdrošinātā persona veikusi gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālajam nodrošinājumam, tādējādi iegūtā summa ir dalāma ar to gadu skaitu, kuros Spānijā ir veiktas iemaksas?

Vai (gadījumā, ja uz otro jautājumu tiek atbildēts noliedzoši un neatkarīgi no tā, vai atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša vai noliedzoša), lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantā un [..] Regulas [..] Nr. 1408/71 [..] 3. pantā noteiktos Kopienu mērķus, šajā lietā pēc analoģijas ir piemērojams Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (2) XI pielikuma G daļas 3. punkta a) apakšpunkts un šādas piemērošanas rezultātā attiecībā uz Portugālē veikto iemaksu laikposmu ir piemērojama Spānijā veikto iemaksu bāze, kas laika ziņā vistuvāk atbilstu šim laikposmam, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas?

Kāda (gadījumā, ja uz pirmo, otro un trešo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši), ja vien pilnīgi vai daļēji pareiza nav neviena no iepriekš izklāstītajām interpretācijām, būtu [..] Regulas [..] Nr. 1408/71 [..] VI pielikuma D daļas 4. punkta interpretācija, kas būtu ne vien noderīga šīs lietas izspriešanai, bet arī visatbilstošākā Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantā un Regulas Nr. 1408/71 3. pantā noteiktajiem Kopienu mērķiem un pašai VI pielikuma D daļas 4. punkta redakcijai?

(1) OV L 149, 2. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 1. sēj., 35. lpp.

(2) OV L 166, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 5. nod., 5. sēj., 72. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 15. jūnijā iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) — Staatssecretaris van Financiën/Gemeente Vlaardingen

(Lieta C-299/11)

2011/C 269/48

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Gemeente Vlaardingen

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas (1) 5. panta 7. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar 5. panta 5. punktu un 11. panta A. daļas 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts drīkst no nodokļu maksātāja iekasēt PVN par nekustamas lietas izmantošanu vajadzībām, kas atbrīvotas no nodokļa, ja

—	šī nekustamā lieta ir (būv-)objekts, ko uz nodokļu maksātāja zemes gabala un pēc viņa pasūtījuma par atlīdzību uzbūvējusi trešā persona, un

—	nodokļu maksātājs šo zemes gabalu ir iepriekš izmantojis (tām pašām) no PVN atbrīvotajām sava uzņēmuma vajadzībām un agrāk nav par to veicis priekšnodokļa atskaitījumu,

no kā izriet, ka par nodokļu maksātāja zemes gabalu, respektīvi, par tā vērtību tiek iekasēts PVN?

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/26

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-202/09 Deichmann SE/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 20. jūnijā iesniedza Deichmann SE

(Lieta C-307/11 P)

2011/C 269/49

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deichmann SE (pārstāvis — O. Rauscher, Rechtsanwalt)

Otrs Lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apelācijas sūdzības iesniedzēja prasa atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-202/09;

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 3. aprīļa lēmumu lietā R 224/2007-4;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas spriedumu, ar ko šī tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 3. aprīļa lēmumu, ar kuru tika noraidīts tās pieteikums reģistrēt grafisku preču zīmi, kurā ir attēlota leņķveidīga loksne ar raustītām līnijām. Preču zīmes aizsardzība tika pieteikta attiecībā uz 10. (“ortopēdiskie apavi”) un 25. (“apavi”) klasi Nicas nolīguma izpratnē.

Ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā — “Preču zīmju regula”) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 74. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa.

Sprieduma pamatā esot nepareizais pieņēmums, ka, lai preču zīmes atšķirtspēju noraidītu kopumā, pietiek ar strīdus apzīmējuma izmantošanas veida, kuram nav atšķirtspējas, vienkāršu esamības iespēju vai varbūtību. Tomēr faktiski, lai pārvarētu aizsardzības šķērsli saistībā ar trūkstošu atšķirtspēju, pietiekot jau ar pieejamu atšķirtspējīgas izmantošanas iespēju. Tas izrietot no Preču zīmju regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta salīdzinājuma ar Preču zīmju regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumu un veidojot pa šo laiku nostiprinājušos Vācijas Federālās augstākās tiesas un Vācijas Federālās patentu tiesas judikatūras principu.

Runājot par (ortopēdiskiem) apaviem, apzīmējumu kā izcelsmes norādi tostarp uztverot tad, ja to, kā tas parasti tiekot darīts apavu apzīmēšanai, norāda uz iekšējās zoles aizmugurējās vidējās daļas, uz etiķetes vai apavu kārbas. Ņemot vērā šo pieejamo izmantošanas iespēju, Vispārējās tiesas pieņēmumam, ka aizsardzībai pieteikto preču zīmi veidojot pašas preces sastāvdaļas attēlojums, nevarētu būt pamata.

Turklāt Vispārējā tiesa neesot pēc būtības izskatījusi acīmredzamo apelācijas sūdzības iesniedzējas izklāstīto apzīmēšanas praksi sporta un brīvā laika apavu jomā, lai gan saskaņā ar Preču zīmes regulas 74. panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā kodificēto izmeklēšanas pēc savas ierosmes principu tai esot bijis pienākums to darīt.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa neesot varējusi strīdus preču zīmes atšķirtspēju noraidīt ar pamatojumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākums esot bijis ar konkrētām un pamatotām norādēm pierādīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/27

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-523/09 Smart Technologies ULC/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2011. gada 20. jūnijā iesniedza Smart Technologies ULC

(Lieta C-311/11 P)

2011/C 269/50

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Smart Technologies ULC (pārstāvji — M. Edenborough QC, T. Elias, Barrister, R. Harrison, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-523/09 Smart Technologies/ITSB (“WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH”);

—	grozīt ITSB Apelāciju [otrās] padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu, nosakot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt pietiekama atšķirtspēja, tā ka nevar iesniegt iebildumus pret tās reģistrāciju saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	pakārtoti, atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas tiesvedībā, tiesvedībā Vispārējā tiesā un procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdz Vispārējās tiesas spriedumu šādu iemeslu dēļ:

—

Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi Apelācijas sūdzības iesniedzējas pieteikuma atšķirtspēju pašu par sevi, bet gan saistībā ar to, vai tas bija vai nebija “tikai” reklāmas sauklis. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka no tiesību viedokļa tas ir nepareizi, un ka pareizā pieeja ir izvērtēt atšķirtspēju saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumu un konkrēto sabiedrības daļu. Secināt, ka pieteikumā nav atšķirtspējas, jo pieteikums ir tikai reklāmas sauklis, nozīmē veikt nepareizu pārbaudi atbilstoši pastāvīgajā judikatūrā izklāstītajam.

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka ir grūtāk pierādīt atšķirtspēju attiecībā uz reklāmas saukli nekā attiecībā uz kādu citu vārdiskas preču zīmes veidu.

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apgalvojot, ka tai bija tiesības kā labi zināmu faktu pieņemt jautājumu, ko bija jāpierāda ar pierādījumiem, tas ir, ka patērētāji mārketinga apgalvojumiem nepiešķir preču zīmes vērtību.

—	Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka preču zīmei ir jābūt tikai minimālai atšķirtspējai, lai atteikums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nebūtu piemērojams.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūnijā iesniedza Rechtbank Bred (Nīderlande) — A. T. G. M. van de Ven, M. A. H. T. van de Ven-Janssen/Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

(Lieta C-315/11)

2011/C 269/51

Tiesvedības valoda — nīderlandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Breda

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: A. T. G. M. van de Ven, M. A. H. T. van de Ven-Janssen

Atbildētāja: Koninklijke Luchtvaart Maatschappij NV

Prejudiciālie jautājumi

Vai tiesības uz kompensāciju Regulas Nr. 261/2004 (1) 7. panta nozīmē lidojuma kavēšanās gadījumā, ņemot vērā to, ka prasību par zaudējumu atlīdzību, kura izriet no līguma, neatļautas darbības vai kāda cita tiesiska pamata, saskaņā ar Monreālas Konvencijas (2) 29. panta pirmo teikumu var iesniegt vienīgi saskaņā ar priekšnoteikumiem un ierobežojumiem, kuri ir noteikti šajā konvencijā, ir saderīgas ar šīs konvencijas 29. panta pēdējo teikumu?

2)	Vai tiktāl, ciktāl tiesības uz kompensāciju Regulas Nr. 261/2004 7. panta nozīmē lidojuma kavēšanās gadījumā nav saderīgas ar Monreālas Konvencijas 29. pantu, tad attiecībā uz dienu, kad stājas spēkā Tiesas nolēmums, izspriežamajā lietā un/vai vispār ir spēkā jebkādi ierobežojumi?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 1. lpp.).

(2) Padomes 2001. gada 5. aprīļa Lēmums 2001/539/EK par to, kā Eiropas Kopiena noslēdz Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (Monreālas Konvenciju) (OV L 194, 38. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/28

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-96/11 Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 22. jūnijā iesniedza Longevity Health Products, Inc.

(Lieta C-316/11 P)

2011/C 269/52

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt sabiedrības Longevity Health Products, Inc. iesniegto pārsūdzību;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-96/11;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība norāda, ka pārsūdzētais rīkojums ir jāatceļ šādu pamatu dēļ:

—	Vispārējās tiesas pamatojums ir nepilnīgs;

—	Vispārējā tiesa neesot izskatījusi preču zīmes īpašnieka izvirzītos argumentus.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūnijā iesniedza Landesarbeitsgericht Berlin-Brandenburg (Vācija) — Rainer Reimann/Philipp Halter GmbH & Co. Sprengunternehmen KG

(Lieta C-317/11)

2011/C 269/53

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesarbeitsgericht Berlin-Brandenburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Rainer Reimann

Atbildētāja: Philipp Halter GmbH & Co. Sprengunternehmen KG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Pamattiesību hartas 31. pantam un Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (1) 7. panta 1. punktam ir pretējs tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir paredzēts Bundesurlaubsgesetz (Federālais likums par atvaļinājumiem) 13. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru konkrētās nozarēs ar darba koplīgumu var tikt saīsināts četru nedēļu minimālā ikgadējā atvaļinājuma ilgums?

Vai Pamattiesību hartas 31. pantam un Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punktam ir pretējs tāds valsts darba koplīguma tiesiskais regulējums, kādu nosaka Bundesrahmentarifvertrag (Federālā ģenerālvienošanās būvniecības nozarē), saskaņā ar kuru laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, neieskaita gadu, kurā slimības dēļ nav izmaksāta darba samaksa konkrētas bruto summas apmērā?

3)	Ja uz 1. un 2. jautājumu tiek sniegta apstiprinoša atbilde: Vai nav piemērojams tāds tiesiskais regulējums, kāds ir paredzēts Bundesurlaubsgesetz 13. panta 2. punktā?

Ja uz 1.-3. jautājumu tiek sniegtas apstiprinošas atbildes:

Vai uz Bundesurlaubsgesetz 13. panta 2. punkta noteikuma un Bundesrahmentarifvertrag noteikumu spēkā esamību attiecas tiesiskās paļāvības aizsardzība, ja runa ir par laikposmu pirms 2009. gada 1. decembra — pirms Lisabonas līguma un Pamattiesību hartas spēkā stāšanās? Vai ir jānosaka termiņš, kurā Bundesrahmentarifvertrag puses pašas var vienoties par citu tiesību noteikumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem; OV L 299, 9. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūnijā iesniedza Förvaltningsrätten i Falun (Zviedrija) — Daimler AG/Skatteverket

(Lieta C-318/11)

2011/C 269/54

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Falun

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Daimler AG

Atbildētājs: Skatteverket

Prejudiciālie jautājumi

1)	Kā, veicot vērtējumu, ir jāinterpretē jēdziens “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ņemot vērā attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas? (1)

Vai jāuzskata, ka nodokļu maksātājam, kura saimnieciskās darbības vieta ir citā dalībvalstī un kura darbība pārsvarā ietver automobiļu ražošanu un tirdzniecību, un kurš ir veicis automobiļu modeļu pārbaudes ziemas apstākļos iekārtās Zviedrijā, ir pastāvīgs uzņēmums Zviedrijā, no kura ir notikusi darījumu kārtošana, ja šī persona ir iegādājusies preces un pakalpojumus, kas tika saņemti un izmantoti pārbaužu iekārtās Zviedrijā, nenorīkojot savus darbiniekus pastāvīgi uzturēties Zviedrijā, un situācijā, kad pārbaužu veikšana ir nepieciešama šī nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanai citā dalībvalstī?

3)	Vai tas ietekmē atbildi uz 2. jautājumu, ja nodokļu maksātājam pilnībā pieder meitas sabiedrība Zviedrijā, kura nodarbojas gandrīz tikai ar dažādu pakalpojumu, kas saistīti ar šo pārbaužu veikšanu, sniegšanu šim nodokļu maksātajam?

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp), Padomes 1979. gada 6. decembra Astotā direktīva 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī (OV L 331, 27.12.1979., 11. lpp), Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.02.2008., 23. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 27. jūnijā iesniedza Förvaltningsrätten i Falun (Zviedrija) — Widex A/S/Skatteverket

(Lieta C-319/11)

2011/C 269/55

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Falun

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Widex A/S

Atbildētājs: Skatteverket

Prejudiciālie jautājumi

1)	Kā, veicot vērtējumu, ir jāinterpretē jēdziens “pastāvīgs uzņēmums, no kura notiek darījumu kārtošana”, ņemot vērā attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas? (1)

Vai jāuzskata, ka nodokļu maksātājam, kura saimnieciskās darbības vieta ir citā dalībvalstī un kura darbība ietver, inter alia, dzirdes aparātu ražošanu un tirdzniecību, ņemot vērā to, ka nodokļu maksātājs pētniecības nodaļā Zviedrijā veic pētniecības darbu audioloģijā, ir pastāvīgs uzņēmums Zviedrijā, no kura ir notikusi darījumu kārtošana, ja šī persona ir iegādājusies preces un pakalpojumus, kas tika saņemti un izmantoti attiecīgajā pētniecības nodaļā Zviedrijā?

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. jūnijā iesniedza Sąd Rejonowy w Koszalinie (Polijas Republika) — Krystyna Alder un Ewald Alde/Sabina Orłowska un Czesław Orłowski

(Lieta C-325/11)

2011/C 269/56

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Koszalinie

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Krystyna Alder, Ewald Alder

Atbildētāji: Sabina Orłowska, Czesław Orłowski

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (1), 1. panta 1. punkts, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka personai, kuras dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir citā dalībvalstī, adresētu tiesas dokumentu var atstāt lietas materiālos tiesā, kā rezultātā tas tiek uzskatīts par izsniegtu, ja šī persona nav norādījusi izsniegšanai pilnvaroto personu, kam ir dzīvesvieta tajā dalībvalstī, kurā notiek tiesvedība?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regula Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 79. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/30

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-209/09 Alder Capital Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Gimv Nederland BV2011. gada 28. jūnijā iesniedza Alder Capital Ltd

(Lieta C-328/11 P)

2011/C 269/58

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Alder Capital Ltd (pārstāvji — A. von Mühlendahl, H. Hartwig, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Gimv Nederland BV

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T-209/09 un Biroja Apelāciju otrās padomes 2009. gada 20. februāra lēmumu lietā R 486/2008-2;

—	piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus procesā Biroja Apelāciju padomē, procesā Vispārējā tiesā un šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apstrīdētais spriedums ir jāatceļ trīs atsevišķu pamatu dēļ.

Galvenais pamats ir tāds, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Apelāciju padomei no tiesību viedokļa bija pienākums pārbaudīt pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu tādu, kāds tas bija iesniegts Biroja Anulēšanas nodaļai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārbaudes apjoms ir ierobežots ar apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtās apelācijas priekšmetu.

Pakārtotie pamati ir šādi —

—

ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot kā “nenozīmīgus” apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, ka persona, kas iestājusies lietā, esot pārkāpusi piemērojamo finanšu pakalpojumu atļauju un regulējumu un tiesisko regulējumu, kas paredzēts naudas atmazgāšanas novēršanai, piedāvājot pakalpojumus, attiecībā uz kuriem Vācijā tika izmantota preču zīme “Halder” (Regulas par Kopienas preču zīmi 56. panta 2. un 3. punkta kopsakarā ar 15. pantu pārkāpums), un

—	ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka pastāvēja sajaukšanas iespēja, lai arī sabiedrības uzmanības līmenis bija “ļoti augsts” (Regulas par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. jūnijā iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) — Prorail bv/Xpedys nv u.c.

(Lieta C-332/11)

2011/C 269/59

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Prorail bv

Atbildētāji:

Xpedys nv

2.	FAG Kugelfischer GmbH

3.	DB Schenker Rail Nederland nv

4.	Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen nv

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2001. gada 28. maija Regulas (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (1) 1. un 17. pants, tostarp ņemot vērā Eiropas tiesisko regulējumu par spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās un [Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās] (2) 33. panta 1. punktā paredzēto principu, ka vienā dalībvalstī pieņemtie nolēmumi citā dalībvalstī tiek atzīti bez īpašas procedūras, ir jāinterpetē tādējādi, ka tiesai, kas tiesu ekspertam pieprasa veikt izpēti, kuras uzdevums ir daļēji jāizpilda dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, taču daļēji arī citā dalībvalstī, pirms šīs minētās uzdevuma pēdējās daļas tiešās izpildes ir jāizmanto tikai un vienīgi minētās regulas 17. pantā paredzētā procedūra, vai tādējādi, ka valsts pieaicinātajam tiesu ekspertam var uzdot veikt izpēti, kas daļēji jāveic citā Eiropas Savienības dalībvalstī, arī nepiemērojot Regulas Nr. 1206/2001 noteikumus?

(1) OV L 174, 1. lpp.

(2) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 12, 1. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 30. jūnijā iesniedza Hof van Cassatie van België (Beļģija) — Koninklijke Federatie van Belgische Transporteurs en Logistiek Dienstverleners (Febetra)/Beļģijas valsts

(Lieta C-333/11)

2011/C 269/60

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Koninklijke Federatie van Belgische Transporteurs en Logistiek Dienstverleners (Febetra)

Atbildētāja: Beļģijas valsts

Prejudiciālie jautājumi

Vai TIR konvencijas 37. pants un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 454. panta 3. punkta 2. apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts, kurā ir ticis konstatēts pārkāpums, ja nav oficiāli konstatēta vieta, kurā pārkāpums ir izdarīts, un ja nav galvinieka savlaicīgi iesniegto pierādījumu par pretējo, ir uzskatāma par dalībvalsti, kurā pārkāpums tika izdarīts, pat tad, ja, ņemot vērā TIR karnetes pieņemšanas vietu un preču konteinera aizzīmogošanas faktu, arī bez papildus pārbaudes varētu noskaidrot to dalībvalsti pie Kopienas ārējās robežas, kuru šķērsojot, preces tika pretlikumīgi ievestas Kopienas teritorijā?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noraidoša atbilde, vai tie paši panti kopsakarā ar Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK (2) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību 6. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts pie Kopienas ārējās robežas, kurā ir pretlikumīgi ievestas preces, ir tiesīga iekasēt akcīzes nodokli arī tad, ja preces starplaikā tika ievestas citā dalībvalstī, kur tās tika atklātas, aizturētas un konfiscētas?

(1) OV L 253, 1. lpp.

(2) OV L 76, 1. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. jūlijā iesniedza Sø- og Handelsret (Dānija) — HK Danmark, kas rīkojas Jette Ring vārdā/Dansk almennyttigt Boligselskab DAB

(Lieta C-335/11)

2011/C 269/61

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Sø- og Handelsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: HK Danmark, kas rīkojas Jette Ring vārdā

Atbildētāja: Dansk almennyttigt Boligselskab DAB

Prejudiciālie jautājumi

Vai jēdziens “invaliditāte” Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.), izpratnē ir piemērojams attiecībā uz ikvienu personu, kas fiziskas, garīgas vai psiholoģiskas slimības dēļ nevar veikt savu darbu vai to var veikt tikai daļēji tādu laika periodu, kāds tiek prasīts Tiesas 2006. gada 16. jūlija spriedumā lietā Navas (1)?

b)	Vai uz stāvokli, kādu ir izraisījusi medicīniski konstatēta nedziedināma slimība, attiecas invaliditātes jēdziens šīs direktīvas izpratnē?

c)	Vai uz stāvokli, kādu ir izraisījusi medicīniski konstatēta ārstējama slimība, attiecas invaliditātes jēdziens šīs direktīvas izpratnē?

2)	Vai pastāvīgas samazinātas darbaspējas, kuru dēļ nav nepieciešami īpaši palīglīdzekļi vai tamlīdzīga palīdzība, bet kas nozīmē tikai to, ka attiecīgā persona nav spējīga strādāt pilnu slodzi, ir jāuzskata par invaliditāti Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2) izpratnē?

3)	Vai darba stundu skaita samazināšana ir viens no pasākumiem, kas ir minēti Direktīvas 2000/78/EK 5. pantā?

Vai Padomes Direktīva 2000/78/EK liedz piemērot tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru darba devējs var izbeigt darba līgumu, piemērojot saīsinātu uzteikuma termiņu, tad, ja darba ņēmējs, kurš ir jāuzskata par invalīdu minētās direktīvas izpratnē, bija slimības atvaļinājumā, kura laikā viņam tika turpināts izmaksāt algu, 120 dienas secīgu 12 mēnešu periodā, ja

a)	prombūtne bija invaliditātes dēļ vai

b)	prombūtne bija tāpēc, ka darba devējs nebija veicis atbilstošus pasākumus, lai persona ar invaliditāti varētu veikt savu darbu?

(1) Lieta C-13/05, Krājums, I-6467. lpp..

(2) OV L 303, 16. lpp..

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. jūlijā iesniedza cour d'appel de Lyon (Francija) — Receveur principal des douanes de Roissy Sud, Receveur principal de la recette des douanes de Lyon Aéroport, Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon, Administration des douanes et droits indirects/sabiedrība Rohm&Haas Electronic Materials CMP Europe GmbH, Rohm&Haas Europe s.à.r.l., sabiedrība Rohm&Haas Europe Trading APS-UK Branch

(Lieta C-336/11)

2011/C 269/62

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Lyon

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Receveur principal des douanes de Roissy Sud, Receveur principal de la recette des douanes de Lyon Aéroport, Direction régionale des douanes et droits indirects de Lyon, Administration des douanes et droits indirects

Atbildētājas: sabiedrība Rohm&Haas Electronic Materials CMP Europe GmbH, Rohm&Haas Europe s.à.r.l., sabiedrība Rohm&Haas Europe Trading APS-UK Branch

Prejudiciālie jautājumi

Vai kombinētā nomenklatūra [kas ietverta Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2006. gada 17. oktobra Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (2) un Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (3), I pielikumā] ir jāinterpretē tādējādi, ka pulēšanas iekārtām paredzētie pulēšanas paliktņi darbam ar pusvadītājiem, — kas paši attiecas uz tarifu pozīciju 8460 —, kuri ir importēti atsevišķi, kuri izskatās kā centrā perforēti diski, kuri sastāv no vienas cietas kārtas poliuretāna, vienas kārtas putaina poliuretāna, vienas kārtas līmes un plastmasas aizsargplēves, kuriem nav nevienas metāla sastāvdaļas, ne arī kādu citu abrazīvu vielu un kurus izmanto [pusvadītāju] plašu taustu (wafers) pulēšanai kopā ar abrazīvu šķidrumu un kuri noteiktā frekvencē ir jānomaina saskaņā ar to nolietojuma koeficientu, — atbilst tarifu pozīcijai 8466 [..] kā daļas vai piederumi, kas paredzēti tikai vai galvenokārt pozīcijās no Nr. 8456 līdz Nr. 8465 klasificētajām iekārtām, vai arī atkarībā no to materiāla tarifu pozīcijai 3919 kā plastmasas pašlīmējošās formas?

(1) OV L 256, 1. lpp.

(2) OV L 301, 1. lpp.

(3) OV L 286, 1. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 1. jūlija iesniedza Sø og Handelsret (Dānija) — HK Danmark, kas rīkojas Lone Skouboe Werge vārdā/Pro Display A/S in liquidation

(Lieta C-337/11)

2011/C 269/63

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Sø- og Handelsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: HK Danmark, kas rīkojas Lone Skouboe Werge vārdā

Atbildētāja: Pro Display A/S, kas atzīta par bankrotējušu

Prejudiciālie jautājumi

b)	Vai uz stāvokli, kādu ir izraisījusi medicīniski konstatēta nedziedināma slimība, attiecas invaliditātes jēdziens šīs direktīvas izpratnē?

c)	Vai uz stāvokli, kādu ir izraisījusi medicīniski konstatēta ārstējama slimība, attiecas invaliditātes jēdziens šīs direktīvas izpratnē?

2)	Vai pastāvīgas samazinātas darbaspējas, kuru dēļ nav nepieciešami īpaši palīglīdzekļi vai tamlīdzīga palīdzība, bet kas nozīmē tikai to, ka attiecīgā persona nav spējīga strādāt pilnu slodzi, ir jāuzskata par invaliditāti Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2) izpratnē?

3)	Vai darba stundu skaita samazināšana ir viens no pasākumiem, kas ir minēti Direktīvas 2000/78/EK 5. pantā?

a)	prombūtne bija invaliditātes dēļ vai

b)	prombūtne bija tāpēc, ka darba devējs nebija veicis atbilstošus pasākumus, lai persona ar invaliditāti varētu veikt savu darbu?

(1) Lieta C-13/05, Krājums, I-6467. lpp.

(2) OV L 303, 16. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/36

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. jūlijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Maahanmuuttovirasto

(Lieta C-357/11)

2011/C 269/75

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Maahanmuuttovirasto

Lietas dalībniece: L

Prejudiciālie jautājumi

Vai, atsakot trešās valsts pilsonim uzturēšanās atļauju nenodrošinātu iztikas līdzekļu dēļ, ir pārkāpts LESD 20. pants tādā ģimenes situācijā, kurā aizgādība pār bērnu, kuram ir Savienības pilsonība, ir viņa laulātajam un trešās valsts pilsonis nav ne šī bērna vecāks, nedz viņam ir aizgādības tiesības pār šo bērnu, nedz arī viņš dzīvo kopā ar savu laulāto un šo bērnu?

Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: vai LESD 20. panta iedarbība ir izvērtējama citādi, ja trešās valsts pilsonim, kuram nav uzturēšanās atļaujas un kurš nedzīvo Somijā, un viņa laulātajam ir kopīgs bērns, pār kuru viņiem ir kopīgas aizgādības tiesības, kurš dzīvo Somijā un ir trešās valsts pilsonis?

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/36

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 8. jūlijā iesniedza Korkein hallinto-oikeus (Somija) — Lapin elinkeino/liikenne- ja ympäristökeskuksen liikenne ja infrastruktuuri -vastuualue

(Lieta C-358/11)

2011/C 269/76

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Lapin elinkeino-, liikenne- ja ympäristökeskuksen liikenne ja infrastruktuuri-vastuualue

Atbildētājs: Lapin luonnonsuojelupiiri ry und Lapin elinkeino-, liikenne- ja ympäristökeskuksen ympäristö ja luonnonvarat-vastuualue

Prejudiciālie jautājumi

Vai no apstākļa, ka atkritumi ir kvalificēti par bīstamiem atkritumiem, var tieši secināt, ka šādas vielas vai izstrādājuma lietošana nelabvēlīgi ietekmē vidi vai cilvēku veselību Direktīvas 2008/98/EK (1) par atkritumiem 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē? Vai arī bīstami atkritumi var zaudēt savu atkritumu statusu, ja ir ievēroti Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 6. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi?

Vai, interpretējot jēdzienu “atkritumi” un it īpaši izvērtējot pienākumu utilizēt vielu vai izstrādājumu, ir nozīme apstāklim, ka izstrādājuma atkārtota izmantošana, kas ir izvērtējuma priekšmets, saskaņā ar REACH regulas (2) 67. pantā minēto XVII pielikumu ir atļauta, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi? Ja atbilde ir apstiprinoša, kāda tieši nozīme ir šim apstāklim?

Vai prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu REACH regulas 128. panta 2. punkta nozīmē minētās regulas 67. pantā ir saskaņotas tā, lai XVII pielikumā minēto savienojumu un izstrādājumu lietošanu nevarētu traucēt, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem par vides aizsardzību, ja šie ierobežojumi nav publicēti REACH regulas 67. panta 3. punktā paredzētajā Komisijas sagatavotajā sarakstā?

4)	Vai REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunktā ietvertais ar CCA šķīdumu apstrādātas koksnes atļauto izmantošanas mērķu uzskaitījums ir jāinterpretē tādējādi, ka šeit ir izsmeļoši norādīti visi izmantošanas mērķi?

Vai izskatāmajā lietā aplūkoto izmantošanu dēļu takas gulšņos var pielīdzināt minētajā sarakstā norādītajiem izmantošanas mērķiem, lai varētu atļaut šo izmantošanu, pamatojoties uz REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta b) apakšpunktu, ja vien ir ievēroti pārējie nepieciešamie nosacījumi?

6)	Kādi apstākļi jāņem vērā, izvērtējot, vai pastāv risks vairākkārtējai saskarei ar ādu REACH regulas XVII pielikuma 19. pozīcijas 4. punkta d) apakšpunkta nozīmē?

7)	Vai ar izteikumu “pastāv risks”, kas ietverts 6) jautājumā minētajā tiesību normā, ir domāts, ka vairākkārtējai saskarei ar ādu jābūt teorētiski iespējamai vai arī ka tai vismaz zināmā mērā ir jābūt ticamai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 3. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/37

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. jūlijā iesniedza Elegktiko Sinedrio (Grieķija) — Commissaire de l'Elegktiko Synedrio auprès du ministère de la Culture et du Tourisme/Service de contrôle comptable du ministère de la Culture et du Tourisme un Konstantinos Antonopoulos

(Lieta C-363/11)

2011/C 269/77

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Elegktiko Sinedrio (Grieķija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Commissaire de l'Elegktiko Synedrio auprès du ministère de la Culture et du Tourisme

Atbildētāji: Service de contrôle comptable du ministère de la Culture et du Tourisme un Konstantinos Antonopoulos

Prejudiciālie jautājumi

Vai darba samaksas piešķiršana vai nepiešķiršana darba ņēmējam par laiku, ko viņš nav bijis darbā, bet ir bijis īslaicīgā atvaļinājumā, lai veiktu savus arodbiedrības pārstāvja pienākumus, ir darba vai nodarbinātības nosacījums Savienības tiesību nozīmē; it īpaši, vai likuma noteikumi, kuri paredz piešķirt neapmaksātus īslaicīgus atvaļinājumus arodbiedrības pārstāvja pienākumu veikšanai tādiem publiskā sektora darba ņēmējiem, ar kuriem darba līgumi ir noslēgti uz noteiktu laiku un kuri nav iekļauti štatā, bet ir kādas arodbiedrību organizācijas komitejas locekļi, ir “darba nosacījums”, kas minēts EKL 137. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai “nodarbinātības nosacījums”, kas minēts [Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku] Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktā, vai varbūt minētais jautājums attiecas uz darba samaksas un tiesību apvienoties jomām, uz kurām izņēmuma kārtā Savienības tiesības neattiecas?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, vai publiskā sektora darba ņēmējs, ar kuru noslēgts privāto tiesību darba līgums uz nenoteiktu laiku, kurš ieņem štata amata vietu un veic to pašu darbu, ko darba ņēmējs, ar kuru noslēgts privāto tiesību darba līgums uz noteiktu laiku un kurš nav iekļauts štatā, ir “salīdzināms” ar šo darba ņēmēju saskaņā ar Pamatnolīguma 3. klauzulas 2. punktu un 4. klauzulas 1. punktu, vai varbūt pietiek ar to, ka Valsts Konstitūcija (103. pants) un attiecīgie īstenošanas likumi paredz šādiem darba ņēmējiem īpašu nodarbinātības kārtību (nodarbinātības noteikumi un īpašās garantijas atbilstīgi Konstitūcijas 103. panta 3. punktam), lai uzskatītu viņu par “nesalīdzināmu” un tātad nepielīdzināmu darba ņēmējam, ar kuru noslēgts privāto tiesību darba līgums uz noteiktu laiku un kurš nav iekļauts štatā?

Ja atbildes uz iepriekšējiem jautājumiem ir apstiprinošas:

vai, ja no valsts tiesību noteikumiem izriet, ka (līdz 9 dienām mēnesī) tiek piešķirti apmaksāti īslaicīgi atvaļinājumi arodbiedrības pārstāvja pienākumu veikšanai tādiem publiskā sektora darba ņēmējiem, kuri ir pieņemti darbā uz nenoteiktu laiku, kuri ieņem štata amata vietu un ir otrā līmeņa arodbiedrību organizācijas komitejas locekļi, savukārt darba ņēmēji ar tādu pašu arodbiedrības statusu, kuri strādā tajā pašā valsts dienestā, ar kuriem darba līgumi ir noslēgti uz noteiktu laiku un kuri neieņem štata amata vietu, saņem tikai neapmaksātus tikpat ilgus īslaicīgus atvaļinājumus savu arodbiedrības pārstāvja pienākumu veikšanai, minētā diferenciācija ir uzskatāma par nelabvēlīgāku attieksmi pret otrās kategorijas darba ņēmējiem Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta nozīmē, un

b)	vai laikā ierobežotais otrās darba ņēmēju kategorijas darba attiecību ilgums, kā arī fakts, ka šī kategorija atšķiras nodarbinātības kārtības ziņā vispārīgi (saistībā ar darbā pieņemšanu, karjeras izaugsmi, darba attiecību pārtraukšanu), var būt minētās nevienlīdzības objektīvi iemesli?

Vai strīdīgā diferenciācija starp arodbiedrību pārstāvjiem —darba ņēmējiem, ar kuriem darba līgumi ir noslēgti uz nenoteiktu laiku un kuri ieņem štata amata vietu valsts dienestā, un darba ņēmējiem ar tādu pašu statusu arodbiedrību organizācijā, ar kuriem tajā pašā valsts dienestā darba līgumi ir noslēgti uz noteiktu laiku un kuri neieņem štata amata vietu, pārkāpj nediskriminācijas principu, īstenojot arodbiedrību tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 20., 21. un 28. pantu, vai varbūt minēto diferenciāciju var pamatot ar to, ka abu kategoriju darba ņēmējiem ir dažāds nodarbinātības statuss?

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/38

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-95/11 Longevity Health Products/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) 2011. gada 21. jūnijā iesniedza Longevity Health Products, Inc.

(Lieta C-378/11 P)

2011/C 269/79

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Otrs Lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt sabiedrības Longevity Health Products, Inc. iesniegto pārsūdzību;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2011. gada 15. aprīļa rīkojumu lietā T-95/11;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība norāda, ka pārsūdzētais rīkojums ir jāatceļ šādu pamatu dēļ:

—	Vispārējās tiesas pamatojums ir nepilnīgs;

—	Vispārējā tiesa neesot izskatījusi preču zīmes īpašnieka izvirzītos argumentus.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/40

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūlija spriedums — Freistaat Sachsen/Komisija

(Lieta T-357/02 RENV) (1)

(Valsts atbalsts - Saksijas federālās zemes iestāžu piešķirtais atbalsts - Atbalsts konsultācijām, dalībai gadatirgos un izstādēs, sadarbībai un dizaina veicināšanai - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar kopējo tirgu - Atbalsta shēma maziem un vidējiem uzņēmumiem - Rīcības brīvības neizmantošana - Pienākums norādīt pamatojumu)

2011/C 269/86

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Freistaat Sachsen (Vācija) (pārstāvis — T. Lübbig, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Gross, V. Kreuschitz un T. Maxian Rusche)

Priekšmets

Prasība atcelt 2. panta otro daļu un 3. un 4. pantu Komisijas 2002. gada 24. septembra Lēmumā 2003/226/EK par Vācijas plānoto atbalstu shēmu — “Programma par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem — Saksijas uzņēmumu darbības uzlabošana” — 1. apakšprogramma (Konsultācijas), 4. apakšprogramma (Piedalīšanās gadatirgos un izstādēs), 5. apakšprogramma (Sadarbība) un 7. apakšprogramma (Dizaina veicināšana) (OV 2003, L 91, 13. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Freistaat Sachsen (Vācija) sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus gan Vispārējā tiesā, gan Tiesā.

(1) OV C 31, 08.02.2003.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/40

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūlija spriedums — Arkema France/Komisija

(Lieta T-189/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Labas pārvaldības princips - Naudas sodi - Paziņojums par sadarbību)

2011/C 269/87

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Arkema France SA (Columbes, Francija) (pārstāvji — sākotnēji A. Winckler, S. Sorinas Jimeno un P. Geffriaud, vēlāk S. Sorinas Jimeno un E. Jégou, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — F. Arbault un O. Beynet, vēlāk V. Bottka, P. J. Van Nuffel un B. Gencarelli)

Priekšmets

Prioritāri, prasība daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmuma C(2006) 1766, galīgā redakcija, par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.620 — ūdeņraža pārskābe un perborāts) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, pakārtoti, atcelt vai samazināt prasītājai uzliktā naudas soda summu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Arkema France SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 02.09.2006.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/40

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūlija spriedums — Total un Elf Aquitaine/Komisija

(Lieta T-190/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vainojamība prettiesiskā rīcībā - Aizstāvības tiesības - Nevainīguma prezumpcija - Pienākums norādīt pamatojumu - Vienlīdzīga attieksme - Sodu un sankciju individualitātes princips - Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips - Labas pārvaldības princips - Tiesiskā noteiktība - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Naudas sodi)

2011/C 269/88

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Total SA (Courbevoie, Francija) un Elf Aquitaine SA (Courbevoie) (pārstāvji — É. Morgan de Rivery, A. Noël-Baron, E. Lagathu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Arbault un O. Beynet, vēlāk V. Bottka, P. J. Van Nuffel un B. Gencarelli)

Priekšmets

Galvenokārt, prasība daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija Lēmumu C(2006) 1766, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.620 — Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts) un, pakārtoti, prasība grozīt minētā lēmuma 2. panta i) punktu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Total SA un Elf Aquitaine SA atlīdzina savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 212, 02.09.2006.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/41

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Shell Petroleum u.c./Komisija

(Lieta T-38/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums - Atbildību pastiprinoši apstākļi)

2011/C 269/89

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Shell Petroleum NV (La Haye, Pays-Bas); Shell Nederland BV (La Haye); un Shell Nederland Chemie BV (Rotterdam, Pays-Bas) (pārstāvji — sākotnēji T. Snoep un J. Brockhoff, vēlāk T. Snoep un S. Chamalaun, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji M. Kellerbauer, V. Bottka un J. Samnadda, vēlāk M. Kellerbauer un V. Bottka)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700 galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Shell Petroleum NV un Shell Nederland BV, vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt Shell Petroleum, Shell Nederland un Shell Nederland Chemie BV uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Shell Petroleum NV, Shell Nederland BV un Shell Nederland Chemie BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 14.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/41

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — ENI/Komisija

(Lieta T-39/07) (1)

2011/C 269/90

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ENI SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji — G. M. Roberti un I. Perego, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, G. Conte un V. Bottka)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.368 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks), ciktāl tas attiecas uz ENI SpA, vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt ENI uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmuma C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar EKL 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.368 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) 2. panta c) punktu tiktāl, ciktāl tajā ENI uzliktais naudas sods ir noteikts EUR 272,25 miljonu apmērā;

2)	ENI uzliktā naudas soda galīgā summa ir noteikta EUR 181,5 miljonu apmērā;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 82, 14.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/42

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Dow Chemical u.c./Komisija

(Lieta T-42/07) (1)

2011/C 269/91

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: The Dow Chemical Company (Midland, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis); Dow Deutschland Inc. (Schwalbach, Vācija); Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH (Schwalbach); un Dow Europe GmbH (Horgen, Šveice) (pārstāvji — sākotnēji D. Schroeder, P. Matthey un T. Graf, vēlāk D. Schroeder un T. Graf, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji M. Kellerbauer, V. Bottka un J. Samnadda, vēlāk M. Kellerbauer, V. Bottka un V. Di Bucci)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz The Dow Chemical Company, vai prasība atcelt minētā lēmuma 1. pantu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Dow Deutschland Inc., vai arī — attiecībā uz visām prasītājām — prasība samazināt tām uzliktā naudas soda apmēru

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmuma C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.368 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) 1. panta b) punktu tiktāl, ciktāl ar to konstatēta Dow Deutschland Inc. dalība konkrētajā pārkāpumā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 27. novembrim, nevis no 1996. gada 2. septembra līdz 2001. gada 27.novembrim;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	The Dow Chemical Company, Dow Deutschland, Dow Deutschland Anlagengesellschaft mbH un Dow Europe GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina deviņas desmitdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

4)	Komisija sedz vienu desmitdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 82, 14.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/42

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Kaučuk/Komisija

(Lieta T-44/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Dalība aizliegtajā vienošanās - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2011/C 269/92

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaučuk a.s. (Kralupy nad Vltavou, Čehijas Republika) (pārstāvji — sākotnēji M. Powell un K. Kuik, vēlāk M. Powell, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija. (pārstāvji — sākotnēji M. Kellerbauer, V. Bottka un O. Weber, vēlāk M. Kellerbauer, V. Bottka un V. Di Bucci)

Priekšmets

Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmuma C(2006) 5700, galīgā redakcija, par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) atcelšana tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kaučuk a.s., vai, pakārtoti, Kaučuk uzliktā naudas soda atcelšana vai samazināšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Kaučuk a.s.;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 14.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/42

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Unipetrol/Komisija

(Lieta T-45/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Dalība aizliegtajā vienošanās - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi)

2011/C 269/93

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unipetrol a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvji — J. Matějček un I. Janda, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji M. Kellerbauer, V. Bottka un O. Weber, vēlāk M. Kellerbauer, V. Bottka un V. Di Bucci)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Unipetrol a.s. vai, pakārtoti, prasība īstenot Vispārējās tiesas neierobežotu kompetenci

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Unipetrol a.s.;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 14.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/43

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Trade-Stomil/Komisija

(Lieta T-53/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Dalība aizliegtajā vienošanās - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2011/C 269/94

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Trade-Stomil sp. z o.o. (Lodza, Polija) (pārstāvji — F. Carlin, barrister, un E. Batchelor, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji X. Lewis un V. Bottka, vēlāk V. Bottka un V. Di Bucci)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Trade-Stomil sp. z o.o., vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt Trade-Stomil uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Trade-Stomil sp. z o.o.;

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 95, 28.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/43

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Polimeri Europa/Komisija

(Lieta T-59/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vainojamība pārkāpjošā rīcībā - Vienots pārkāpums - Aizliegtas vienošanās esamības pierādījums - Naudas sodi - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību pastiprinoši apstākļi)

2011/C 269/95

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polimeri Europa SpA (Brindisi, Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa un F. Moretti, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, G. Conte un V. Bottka)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.368 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks), vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt Polimeri Europa SpA uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmuma C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.368 — Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) 2. panta c) punktu tiktāl, ciktāl tajā Polimeri Europa SpA uzliktais naudas sods ir noteikts EUR 272,25 miljonu apmērā;

2)	Polimeri Europa uzliktā naudas soda summa ir noteikta EUR 181,5 miljonu apmērā;

3)	pārējā daļā prasību noraidīt;

4)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 95, 28.04.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/44

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Schindler Holding u.c./Komsija

(Lieta T-138/07) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Liftu un mehānisko eskalatoru ierīkošanas un uzturēšanas tirgus - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Manipulācijas ar publisko iepirkumu procedūrām - Tirgu sadale - Cenu noteikšana)

2011/C 269/96

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Schindler Holding Ltd (Hergiswil, Šveice); Schindler Management AG (Ebikon, Šveice); Schindler SA (Brisele, Beļģija); Schindler Deutschland Holding GmbH (Berlīne, Vācija); Schindler Sàrl (Luksemburga, Luksemburga); Schindler Liften BV (Hāga, Nīderlande) (pārstāvji — R. Bechtold, W. Bosch, U. Soltész un S. Hirsbrunner, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — K. Mojzesowicz un R. Sauer)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un G. Kimberley)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori) vai, pakārtoti, samazināt prasītājiem piemēroto naudas sodu summu

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par prasību tiktāl, ciktāl to ir cēlusi Schindler Management AG;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Schindler Holding Ltd, Schindler SA, Schindler Deutschland Holding GmbH, Schindler Sàrl un Schindler Liften BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Schindler Management sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

5)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/44

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — General Technic-Otis u.c./Komisija

(Lietas T-141/07, T-142/07, T-145/07 un T-146/07) (1)

2011/C 269/97

Tiesvedības valodas — franču un angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: General Technic-Otis Sàrl (Howald, Luksemburga) (pārstāvji — sākotnēji M. Nosbusch, vēlāk A. Winckler, avocats, un J. Temple Lang, solicitor) (lieta T-141/07); General Technic Sàrl (Howald) (pārstāvis — M. Nosbusch) (lieta T-142/07); Otis SA (Dilbeek, Beļģija), Otis GmbH & Co. OHG (Berlīne, Vācija), Otis BV (Amersfoort, Nīderlande) un Otis Elevator Company (Farmington, Konektikuta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — A. Winckler un J. Temple Lang) (lieta T-145/07); kā arī United Technologies Corporation (Wilmington, Delaware, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — A. Winckler un J. Temple Lang) (lieta T-146/07)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — lietās T-141/07, T-142/07 A. Bouquet, R. Sauer, piedaloties A. Condomines, avocat; lietās T-145/07 un T-146/07 A. Bouquet, R. Sauer un J. Bourke, piedaloties A. Condomines)

Priekšmets

Prasības atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmumu C(2007) 512, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori) vai, pakārtoti, samazināt prasītājiem piemēroto naudas sodu summu

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-141/07, T-142/07, T-145/07 un T-146/07 apvienot šī sprieduma vajadzībām;

2)	prasības noraidīt;

3)	lietā T-141/07 General Technic-Otis Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	lietā T-142/07 General Technic Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

5)	lietā T-145/07 Otis SA, Otis GmbH & Co. OHG, Otis BV un Otis Elevator Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

6)	lietā T-146/07 United Technologies Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 140, 23.06.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/45

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — ThyssenKrupp Liften Ascenseurs u.c./Komisija

(Lietas T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07) (1)

2011/C 269/98

Tiesvedības valodas — holandiešu un vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji V. Turner un D. Mes, pēc tam O.W. Brouwer un J. Blockx, advokāti) (lieta T-144/07); ThyssenKrupp Aufzüge GmbH (Neuhausen auf den Fildern, Vācija) (pārstāvji — sākotnēji U. Itzen un K. Blau-Hansen, pēc tam U. Itzen, K. Blau-Hansen un S. Thomas, un visbeidzot K. Blau-Hansen un S. Thomas, advokāti) (lieta T-147/07); ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji — sākotnēji U. Itzen un K. Blau-Hansen, pēc tam U. Itzen, K. Blau-Hansen un S. Thomas, un visbeidzot K. Blau-Hansen un S. Thomas, advokāti) (lieta T-147/07); ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl (Howald, Luksemburga) (pārstāvji — K. Beckmann, S. Dethof un U. Itzen, avocats) (lieta T-148/07); ThyssenKrupp Elevator AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — T. Klose un J. Ziebarth, advokāti) (lieta T-149/07); ThyssenKrupp AG (Duisburga, Vācija) (pārstāvji — sākotnēji M. Klusmann un S. Thomas, advokāti, pēc tam M. Klusmann) (lieta T-150/07); ThyssenKrupp Liften BV (Krimpen aan den Ijssel, Nīderlande) (pārstāvji — O.W. Brouwer un A. Stoffer, advokāti) (lieta T-154/07)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — lietās T-144/07 un T-154/07 A. Bouquet un R. Sauer, pārstāvji, kuriem palīdz F. Wijckmans un F. Tuytschaever, advokāti; lietās T-147/07 un T-148/07 sākotnēji R. Sauer un O. Weber, pēc tam R. Sauer un K. Mojzesowicz, pārstāvji; lietās T-149/07 un T-150/07 R. Sauer un K. Mojzesowicz, pārstāvji)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-144/07, T-147/07, T-148/07, T-149/07, T-150/07 un T-154/07 apvienot šī sprieduma vajadzībām;

atcelt Komisijas 2007. gada 21. februāra Lēmuma C(2007) 512, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [EKL] 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/E-1/38.823 — Lifti un mehāniskie eskalatori) 2. panta 1. punkta ceturto ievilkumu, 2. punkta ceturto ievilkumu, 3. punkta ceturto ievilkumu un 4. punkta ceturto ievilkumu;

3)	lietās T-144/07, T-149/07 un T-150/07 ThyssenKrupp Liften Ascenseurs NV, ThyssenKrupp Elevator AG un ThyssenKrupp AG Lēmuma C(2007) 512 2. panta 1. punktu ceturtajā ievilkumā paredzēto naudas sodu par pārkāpumu Beļģijā noteikt EUR 45 738 000 apmērā;

4)	lietās T-147/07, T-149/07 un T-150/07 ThyssenKrupp Aufzüge GmbH, ThyssenKrupp Fahrtreppen GmbH, ThyssenKrupp Elevator un ThyssenKrupp Lēmuma C(2007) 512 2. panta 2. punktu ceturtajā ievilkumā paredzēto naudas sodu par pārkāpumu Vācijā noteikt EUR 249 480 000 apmērā;

5)	lietās T-148/07, T-149/07 un T-150/07 ThyssenKrupp Ascenseurs Luxembourg Sàrl, ThyssenKrupp Elevator un ThyssenKrupp Lēmuma C(2007) 512 2. panta 3. punktu ceturtajā ievilkumā paredzēto naudas sodu par pārkāpumu Luksemburgā noteikt EUR 8 910 000 apmērā;

6)	lietās T-150/07 un T-154/07 ThyssenKrupp Liften BV un ThyssenKrupp Lēmuma C(2007) 512 2. panta 4. punktu ceturtajā ievilkumā paredzēto naudas sodu par pārkāpumu Nīderlandē noteikt EUR 15 651 900 apmērā;

7)	prasības pārējā daļā noraidīt;

8)	katrā lietā prasītāji sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina trīs ceturtdaļas Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu. Komisija sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu ceturtdaļu prasītāju tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/45

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Kone u.c./Komisija

(Lieta T-151/07) (1)

2011/C 269/99

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Kone Oyj (Helsinki, Somija); Kone GmbH (Hanovere, Vācija); un Kone BV (Voorburg, Nīderlande) (pārstāvji — T. Vinje, solicitor, D. Paemen, J. Schindler, B. Nijs, A. Tomtsis, advokāti, J. Flynn, QC, un D. Scannell, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — É. Gippini Fournier un R. Sauer)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kone Oyj, Kone GmbH un Kone BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 07.07.2007.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/46

Vispārējās tiesas 2011. gada 15. jūlija spriedums — Zino Davidoff/ITSB — Kleinakis kai SAI (“GOOD LIFE”)

(Lieta T-108/08) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GOOD LIFE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “GOOD LIFE” - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Rūpības pienākums - Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 1. punkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts)

2011/C 269/100

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zino Davidoff SA (Fribourg, Šveice) (pārstāvji — H. Kunz-Hallstein un R. Kunz-Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — R. Pethke un J. Laporta Insa)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: I. Kleinakis kai SIA OE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvis — K. Siotou, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 30. novembra lēmumu lietā R 298/2007-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp I. Kleinakis kai SIA OE un Zino Davidoff SA

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2007. gada 30. novembra lēmumu lietā R 298/2007-2;

2)	ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Zino Davidoff SA tiesāšanās izdevumus;

3)	I. Kleinakis kai SIA OE sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 116, 09.05.2008.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/46

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Grieķija/Komisija

(Lieta T-81/09) (1)

(ERAF - Finanšu atbalsta samazināšana - Darbības programma mērķim Nr. 1 (1994.-1999.) “Piekļuve un autoceļi” Grieķijā - Palīgdarbu deleģēšana, ko veic Komisija, trešām personām - Dienesta noslēpums - Finanšu korekcijas lielums - Komisijas rīcības brīvība - Pārbaude tiesā)

2011/C 269/101

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — sākotnēji M. Tassopoulou, pārstāvis, kam palīdz C. Meïdanis un E. Lampadarios, avocats, pēc tam P. Mylonopoulos un K. Boskovits, pārstāvji, kuriem palīdz G. Michailopoulos, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Steiblytė un D. Triantafyllou)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2008. gada 15. decembra Lēmumu C(2008) 8573, ar ko tiek samazināts finanšu atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas Grieķijai tika piešķirts darbības programmas “Piekļuve un autoceļi” ietvaros EUR 30 104 470,47 apmērā ar Komisijas 1994. gada 16. decembra Lēmumu C(94) 3579 par ERAF finanšu atbalsta apstiprināšanu

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2008. gada 15. decembra Lēmumu C(2008) 8573, ar ko tiek samazināts finanšu atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas tika piešķirts Grieķijai, tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts, pirmkārt, koriģēt summu EUR 506 303 saskaņā ar projektu “Isthmos — Galota” un, otrkārt, koriģēt summu EUR 684 343 saskaņā ar projektu “Polymylos krustojums (Līgums 928)”;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Grieķijas Republika sedz savus un atlīdzina 80 % no Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

4)	Komisija sedz 20 % no saviem tiesāšanās izdevumiem pati.

(1) OV C 129, 06.06.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/47

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūlija spriedums — Winzer Pharma/ITSB — Alcon (“OFTAL CUSI”)

(Lieta T-160/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “OFTAL CUSI” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “Ophtal” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 269/102

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dr. Robert Winzer Pharma GmbH (Berlīne, Vācija) (pārstāvis — S. Schneller, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Crespo Carrillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Alcon Inc. (Hünenberg, Šveice) (pārstāvis — M. Vidal-Quadras Trias de Bes, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās palātas 2009. gada 4. februāra lēmumu (lieta R 1471/2007-1) par iebildumu procesu starp Dr. Robert Winzer Pharma GmbH un Alcon Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dr. Robert Winzer Pharma GmbH pati sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Alcon Inc. tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 167, 18.07.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/47

Vispārējās tiesas 2011. gada 15. jūlija spriedums — Ergo Versicherungsgruppe/ITSB — Société de développement et de recherche industrielle (“ERGO“)

(Lieta T-220/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ERGO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “URGO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 269/103

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ergo Versicherungsgruppe AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — V. von Bomhard, A. W. Renck, T. Dolde, J. Pause, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Société de développement et de recherche industrielle (Chenôve, Francija) (pārstāvis — K. Dröge, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 20. marta lēmumu lietā R 515/2008-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Société de développement et de recherche industrielle un Ergo Versicherungsgruppe AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ergo Versicherungsgruppe AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 180, 01.08.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/47

Vispārējās tiesas 2011. gada 15. jūlija spriedums — Ergo Versicherungsgruppe/ITSB — Société de développement et de recherche industrielle (“ERGO Group“)

(Lieta T-221/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ERGO Group” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “URGO” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 269/104

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ergo Versicherungsgruppe AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — V. von Bomhard, A. W. Renck, T. Dolde un J. Pause, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 20. marta lēmumu lietā R 520/2008-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Société de développement et de recherche industrielle un Ergo Versicherungsgruppe AG

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ergo Versicherungsgruppe AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 180, 01.08.2009.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/48

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Evonik Industries/ITSB (Purpura krāsas taisnstūra ar noapaļotu labo malu attēls)

(Lieta T-499/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas grafiskas preču zīmes, kurā ir attēlots purpura krāsas taisnstūris ar noapaļotu labo malu, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 269/105

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Industries AG (Esene, Vācija) (pārstāvis — J. Albrecht, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji S. Stürmann, pēc tam S. Stürmann un G. Schneider, vēlāk S. Stürmann un R. Manea)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 2. oktobra lēmumu (lieta R 491/2009-4) par Kopienas preču zīmes — purpura krāsas taisnstūra ar noapaļotu labo malu — reģistrācijas pieteikums

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Evonik Industries AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 13.02.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/48

Vispārējās tiesas 2011. gada 13. jūlija spriedums — Inter IKEA Systems/ITSB — Meteor Controls (“GLÄNSA”)

(Lieta T-88/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “GLÄNSA” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “GLANZ” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 269/106

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inter IKEA Systems BV (Delft, Nīderlande) (pārstāvis — J. Gulliksson, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — R. Pethke)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Meteor Controls International Ltd (Cookstown, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 1. decembra lēmumu lietā R 529/2009-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Meteor Controls International Ltd un Inter IKEA Systems BV

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Inter IKEA Systems BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 113, 01.05.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/48

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. jūlija spriedums — ratiopharm/ITSB — Nycomed (“ZUFAL”)

(Lieta T-222/10) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ZUFAL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “ZURCAL” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču loka ierobežojums - Regulas Nr. 207/2009 43. panta 1. punkts)

2011/C 269/107

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ratiopharm GmbH (Ulme, Vācija) (pārstāvis — S. Völker, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — B. Schmidt)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Nycomed GmbH (Constance, Vācija) (pārstāvis — A. Ferchland, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2010. gada 12. marta lēmumu lietā R 874/2008-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nycomed GmbH un ratiopharm GmbH

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	ratiopharm GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 195, 17.07.2010.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/49

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 12. jūlija rīkojums — Emme/Komisija

(Lieta T-422/10 R)

(Pagaidu noregulējums - Konkurence - Komisijas lēmums, ar ko noteikts naudas sods - Bankas garantija - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Finansiāls kaitējums - Ārkārtas apstākļu neesamība - Steidzamības neesamība)

2011/C 269/108

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emme Holding SpA (Pescara, Itālija) (pārstāvji — G. Visconti, E. Vassallo di Castiglione, M. Siragusa, M. Beretta un P. Ferrari, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — B. Gencarelli, V. Bottka un P. Manzini)

Priekšmets

Prasība apturēt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmuma C(2010) 4387, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (lieta COMP/38.344 — Priekšspriegojuma tērauds) 2. panta izpildi, kā arī prasība atbrīvot no pienākuma izveidot bankas garantiju, lai novērstu saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu piemērotā naudas soda tūlītēju piedziņu

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/49

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 13. jūlija rīkojums — SIR/Padome

(Lieta T-142/11 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz situāciju Kotdivuārā - Līdzekļu iesaldēšana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas pamata lietā - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2011/C 269/109

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société ivoirienne de raffinage (SIR) (Abidjan, Kotdivuāra) (pārstāvis — M. Ceccaldi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un A. Vitro, pārstāvji)

Priekšmets

Pieteikums par pagaidu noregulējumu, ar kuru saskaņā ar LESD 278. pantu tiek prasīta, no vienas puses, Padomes 2011. gada 14. janvāra Lēmuma 2011/18/KĀDP, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (OV L 11, 36. lpp.), un, no otras puses, Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulas (ES) Nr. 25/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (OV L 11, 1. lpp.), piemērošanas apturēšana

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par pieteikumu par pagaidu noregulējumu;

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/49

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 13. jūlija rīkojums — Petroci/Padome

(Lieta T-160/11 R)

2011/C 269/110

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société nationale d’opérations pétrolières de la Côte d’Ivoire Holding (Petroci Holding) (Abidjan, Kotdivuāra) (pārstāvis — M. Ceccaldi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — B. Driessen un A. Vitro, pārstāvji)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par pieteikumu par pagaidu noregulējumu;

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/50

Prasība, kas celta 2011. gada 20. jūnijā — Brainlab/ITSB (“BrainLAB”)

(Lieta T-326/11)

2011/C 269/111

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brainlab AG (Feldkirchen, Vācija) (pārstāvis — J. Bauer, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1596/2010-4;

—	saistībā ar jautājuma izlemšanu, vai, pagarinot attiecīgo Kopienas preču zīmi “BrainLAB”, reģistrācijas Nr. 1 290 113, ir tikusi ievērota pienācīgā rūpība, nodot lietu atpakaļ Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “BrainLAB” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 10. un 42. klasē

Dienesta “Reģistrs un ar to saistītās datubāzes” lēmums: pieteikumu par restitutio in integrum saistībā ar pagarināšanas pieteikuma iesniegšanas un pagarināšanas nodevas samaksas termiņu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: pieteikumu par restitutio in integrum noraidīt un konstatēt Kopienas preču zīmes Nr. 1 290 113 reģistrācijas izbeigšanos

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 81 panta pārkāpums, jo, ievērojot visu atbilstoši esošajiem apstākļiem pienācīgo rūpību, visām iesaistītajām personām neesot bijis iespējams attiecībā pret atbildētāju ievērot termiņu, kādēļ ir notikusi tiesību zaudēšana, un divu mēnešu termiņš pieteikuma par restitutio in integrum iesniegšanai esot ticis ievērots

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/50

Prasība, kas celta 2011. gada 20. jūnijā — Vinci Energies Schweiz/ITSB — Estavis (Brandenburgas vārtu attēlojums dzeltenā krāsā)

(Lieta T-327/11)

2011/C 269/112

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vinci Energies Schweiz AG (Cīrihe, Šveice) (pārstāvis — M. Graf, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Estavis AG (Berlīne, Vācija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 31. marta lēmumu apelācijas lietā R 231/2010-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Estavis AG

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Brandenburgas vārtu attēlojums, izmantojot medus dzelteno krāsu, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 9., 11., 35., 36., 37., 38., 40., 41. un 42. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 6 585 871

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme “ETAVIS” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 7., 9., 11., 35., 37., 38., 40., 41., 42. un 45. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt un iebildumus noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo, ņemot vērā vismaz parasto iebildumos norādītās preču zīmes apzīmēšanas spēju un pretstatīto apzīmējumu identiskumu vai attiecīgi ļoti lielu līdzību, starp pretstatītajām preču zīmēm esot sajaukšanas iespēja

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/51

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūnijā — Leifheit/ITSB (“EcoPerfect”)

(Lieta T-328/11)

2011/C 269/113

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leifheit AG (Nassau, Vācija) (pārstāvis — G. Hasselblatt, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 31. marta lēmumu lietā R 1658/2010-1 un ļaut pilnā apjomā publicēt Kopienas preču zīmi “EcoPerfect”, kas reģistrācijai ir pieteikta ar numuru 8 708 745;

—	piespriest ITSB segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EcoPerfect” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 21. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 8 708 745

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo Kopienas preču zīmes “EcoPerfect” reģistrācijas pieteikums saistībā ar precēm, kas ietilpst 21. klasē, neesot nedz aprakstošs, nedz arī tam pilnībā trūkstot atšķirtspējas

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/51

Prasība, kas celta 2011. gada 24. jūnijā — Wessang/ITSB (“star foods”)

(Lieta T-333/11)

2011/C 269/114

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicolas Wessang (Zimmerbach, Francija) (pārstāvis — A. Grolée, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Greinwald GmbH (Kempten, Vācija)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt ITSB Apelāciju padomes 2011. gada 15. aprīļa lēmumu;

—	atzīt un nospriest, ka ITSB ir jāveic pasākumi, lai pildītu šo spriedumu, kurš atceļ iepriekš minēto lēmumu un tātad jāatbalsta Nicolas Wessang2005. gada 26. septembrī iesniegtie iebildumi pret preču zīmes “STAR FOODS + grafisks elements” reģistrācijas pieteikumu (Nr. 4 105 615);

—	atzīt un nospriest, ka ITSB ir jāveic pasākumi, lai pildītu šo spriedumu, kurš atceļ iepriekš minēto lēmumu un tātad pilnībā noraidīt preču zīmes “STAR FOODS + grafisks elements” reģistrācijas pieteikumu (Nr. 4 105 615);

—	piespriest sabiedrībai Greinwald GmbH un ITSB solidāri, respektīvi in solidum, atlīdzināt iebildumu procesā, pārsūdzēšanas procedūrā un šajā procesā Nicolas Wessang k-gam radušās tiesāšanās izmaksas un izdevumus;

—	piespriest sabiedrībai Greinwald GmbH pašai segt visas tiesāšanās izmaksas un izdevumus, kas tai radušies iebildumu procesā, pārsūdzēšanas procedūrā un šajā procesā;

—	piespriest ITSB pašam segt visas tiesāšanās izmaksas un izdevumus, kas tam radušies iebildumu procesā, pārsūdzēšanas procedūrā un šajā procesā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Greinwald GmbH

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “star foods” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29., 30. un 32. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 4 105 615

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītājs

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska un vārdiska preču zīme “STAR SNACKS” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29., 30. un 32. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: iebildumu noraidīšana; lēmums pieņemts pēc Vispārējās tiesas 2010. gada 11. maija sprieduma lieta Nr. T-492/08 Wessang/ITSB — Greinwald (“star foods”)

Izvirzītie pamati: prasītājs norāda, ka Vispārējā ir atzinusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp abām konfliktējošajām preču zīmēm un ka tādēļ Apelāciju padomei pēc Vispārējās tiesas sprieduma bija saistošā kompetence. Prasītājs uzskata, ka Apelāciju padome, no jauna izskatot lietu pilnā apmērā, ir pārkāpusi savu kompetenci.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/52

Prasība, kas celta 2011. gada 5. jūlijā — Segovia Bonet/ITSB — IES (“IES”)

(Lieta T-355/11)

2011/C 269/115

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jorge Segovia Bonet (Madride, Spānija) (pārstāvji — M.E. López Camba un J.L. Rivas Zurdo, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: IES Insurance Engineering Services Srl (Milāna, Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 29. marta lēmumu lietā R 749/2010-2; un

—	piespriest atbildētājam un otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “IES” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 36., 41., 42. un 45.klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6787345

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītājs

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Apvienotās Karalistes preču zīmes reģistrācija Nr. 2358802 grafiskai preču zīmei “IES” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt un apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini konstatējusi, ka nepastāvēja sajaukšanas iespēja starp agrāko preču zīmi un apstrīdēto Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, jo i) pretnostatītie apzīmējumi esot maldinoši līdzīgi, it īpaši no fonētiskā aspekta un ii) pakalpojumi, kas apzīmēti ar agrāko reģistrāciju, papildinot pakalpojumus, kas apzīmēti ar apstrīdēto Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/52

Prasība, kas celta 2011. gada 1. jūlijā. — Restoin/ITSB (“EQUIPMENT”)

(Lieta T-356/11)

2011/C 269/116

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Christian Restoin (Parīze, Francija) (pārstāvis — A. Alcaraz, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 14. aprīļa lēmumu lietā R 1430/2010-4;

—	piespriest ITSB atlīdzināt Christian Restoin k-ga tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EQUIPMENT” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 3., 9.,14., 18., 25. un 35. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 8 722 076

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot atšķirtspēja saistībā ar konkrētās sabiedrības daļas šīs preču zīmes uztveri un saistībā ar precēm un pakalpojumiem, par kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā arī minētās regulas 75. panta pārkāpums, jo Apelāciju padomes pamatojums i) nedrīkstot būt vispārīgs, tāpēc ka norādītās preces nav pietiekami viendabīgas un ii) [tas] neesot atbilstošs

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/53

Prasība, kas celta 2011. gada 6. jūlijā — Hand Held Products/ITSB Orange Brand Services (“DOLPHIN”)

(Lieta T-361/11)

2011/C 269/117

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hand Held Products, Inc. (Wilmington, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — J. Güell Serra un M. Curell Aguilà, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Orange Brand Services Ltd (Bristole, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	daļēji atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1443/2010-1 un noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 5046231; un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “DOLPHIN” cita starpā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 5046231

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 936229 vārdiskai preču zīmei “DOLPHIN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt attiecībā uz daļu no iebildumos norādītajām precēm

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu daļēji atcelt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot nevis veikusi atbilstošo faktoru visaptverošu vērtējumu, bet gan vienīgi noraidījusi iebildumus, pamatojoties uz to, ka preces ir atšķirīgas, konstatējot minimālas atšķirības starp tām, un salīdzinošajā vērtējumā nepiešķirot pienācīgu nozīmi apzīmējumu “DOLPHIN” identiskumam

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/53

Prasība, kas celta 2011. gada 6. jūlijā — Bial — Portela & Ca/ITSB — Isdin (“ZEBEXIR”)

(Lieta T-366/11)

2011/C 269/118

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bial — Portela & Ca, SA (São Mamede do Coronado, Portugāle) (pārstāvji — B. Braga da Cruz un J. M. Pimenta, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Isdin, SA (Barselona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 6. aprīļa lēmumu lietā R 1212/2009-1;

—	uzdot atbildētājam atteikt reģistrēt Kopienas preču zīmi Nr. 6809008 “ZEBEXIR”; un

—	piespriest otrai procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ZEBEXIR” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6809008

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 3424223 vārdiskai preču zīmei “ZEBEXIR” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini novērtējusi, ka attiecīgās preču zīmes nebija maldinoši līdzīgas

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/54

Prasība, kas celta 2011. gada 11. jūlijā — Monier Roofing Components/ITSB (“CLIMA COMFORT”)

(Lieta T-371/11)

2011/C 269/119

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monier Roofing Components GmbH (Oberursel, Vācija) (pārstāvis —F. Ekey, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2011. gada 28. aprīļa lēmumu apelācijas lietā R 2026/2010-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CLIMA COMFORT” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 9 175 324

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 75. un 76. panta pārkāpums, jo i) Apelāciju padome, neuzklausot prasītāju šajā jautājumā, esot pamatojusies uz nepareiziem fizikāliem konstatējumiem; ii) Apelāciju padomei esot bijis pienākums noskaidrot situāciju pēc savas ierosmes, un iii) Apelāciju padome esot pārpratusi attiecīgo preču īpašības un nolūku un esot izdarījusi nepareizus konstatējumus par apzīmējuma “CLIMA COMFORT” nozīmi saistībā ar konkrētajām precēm

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/54

Prasība, kas celta 2011. gada 15. jūlijā — Basic/ITSB — Repsol YPF (“basic”)

(Lieta T-372/11)

2011/C 269/120

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Basic Aktiengesellschaft Lebensmittelhandel (Minhene, Vācija) (pārstāvis — D. Altenburg, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Repsol YPF, SA (Madride, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2011. gada 31. marta lēmumu lietā R 1440/2010-1;

—	noraidīt apelācijas sūdzību lietā Nr. R 1440/2010-1 attiecībā uz lēmumu par iebildumiem Nr. B 1384694;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt šīs tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “basic” dzeltenā, zilā un sarkanā krāsā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 4., 5., 16., 18., 21., 25., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 35., 39., 43., 44. un 45. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 6752811

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiskas preču zīmes “BASIC” Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 5648159 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 37. un 39. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: apmierināt iebildumus attiecībā uz daļu no apstrīdētajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, un uz visiem apstrīdētajiem pakalpojumiem, kas ietilpst 39. klasē. Attiecībā uz pārējiem pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē, iebildumi tika noraidīti.

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu daļā, kurā ir noraidīti iebildumi attiecībā uz daļu no pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē. Noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šiem pakalpojumiem un noraidīt apelācijas sūdzību attiecībā uz pārējiem pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē.

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini uzskatīja, ka pastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un pretstatītās preču zīmes sajaukšanas iespēja

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/55

Prasība, kas celta 2011. gada 18. jūlijā — Langguth Erben/ITSB (“MEDINET”)

(Lieta T-378/11)

2011/C 269/121

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Franz Wilhelm Langguth Erben GmbH & Co. KG (Traben-Trarbach, Vācija) (pārstāvji — R. Kunze un G. Würtenberger, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. maija lēmumu apelācijas lietā R 1598/2010-4 attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 8 786 482;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “MEDINET” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 8 786 485

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijai pieteiktās preču zīmes noraidījums, pamatojoties uz agrāku valsts un starptautiskas preču zīmju agrāko raksturu

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 34., 75. un 77. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome i) esot prettiesiski atteikusi agrākā rakstura reģistrāciju; ii) neesot izskatījusi prasītājas argumentāciju par Apelāciju padomju lēmumiem attiecībā uz prioritātes un agrākā rakstura tiesībām, un iii) neesot organizējusi mutvārdu procesu

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/55

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūlijā — Hüttenwerke Krupp Mannesmann u.c./Komisija

(Lieta T-379/11)

2011/C 269/122

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Hüttenwerke Krupp Mannesmann GmbH (Dīsburga, Vācija), ROGESA Roheisengesellschaft Saar mbH (Dillingen, Vācija), Salzgitter Flachstahl GmbH (Salzgitter, Vācija), ThyssenKrupp Steel Europe AG (Dīsburga, Vācija), voestalpine Stahl GmbH (Linca, Austrija) (pārstāvji — S. Altenschmidt un C. Dittrich, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (C(2011) 2772, OV L 130, 1. un nākamās lpp.),

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apstrīd Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (1). Tās prasa to pilnībā atcelt.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi kausētajai rūdai, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a pants.

Prasītājas atsaucas uz apstrīdētā lēmuma I pielikumā ietverto prasību produktu līmeņatzīmēm prettiesiskumu.

—

Nesaderība ar Direktīvas 2003/87 10.a. panta 2. punktu

Prasītājas apgalvo, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi kausētajai rūdai, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87 10.a panta 2. punkts, jo Komisija, noskaidrojot nozares vai attiecīgi apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Savienībā, kas ir pamatā produkta līmeņatzīmes aprēķinam, esot ņēmusi vērā iekārtu granulu ražošanai. Tomēr granulas esot cits produkts nekā kausētā rūda, un līdz ar to, noskaidrojot 10 % efektīvāko saķepināšanas iekārtu, iekārtas granulu ražošanai nevarot ņemt vērā.

—

Nesaderība ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktu

Produkta līmeņatzīme kausētajai rūdai esot noteikta nesaderīgi arī ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktu, jo Komisija, nosakot produkta līmeņatzīmi kausētajai rūdai, esot veikusi datu korekcijas. Tas neatbilstot Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem produktu līmeņatzīmju noteikšanai.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, noteicot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a pants.

Direktīvas 2003/87/EK 10.a pants esot pārkāpts arī, nosakot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, jo Komisija neesot ņēmusi vērā pilnīgi visu oglekļa daudzumu dūmgāzēs, kas rodas dzelzs un tērauda ražošanas procesā, ieskaitot to izmantojumu elektroenerģijas ražošanā, bet esot veikusi atskaitījumu aptuveni 25 % apmērā. No Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta trešās daļas otrā teikuma formulējuma, direktīvas sistēmas, kā arī no tās mērķa un vēsturiskās interpretācijas izrietot, ka Komisijai neesot tiesību veikt tamlīdzīgus atskaitījumus.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

Turpinājumā prasītājas norāda, ka Komisija neesot savu lēmumu pietiekami pamatojusi. Pamatojums produkta līmeņatzīmes noteikšanai esot nepilnīgs. Arī Komisijas paustās šaubas par iespējamu konkurences izkropļošanu neesot tikušas pienācīgi pamatotas. Tādējādi esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips. Ar apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noteiktas līmeņatzīmes kausētajai rūdai un karstajam metālam, esot pārkāpts arī samērīguma princips.

5)	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Prasītājas turklāt atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka vajagot atcelt lēmumu kopumā.

Prasītājas pārstāv viedokli, ka Lēmums būtu jāatceļ kopumā, jo, ja atceltas tiktu vienīgi līmeņatzīmes kausētajai rūdai un karstajam metālam, tad atbilstoši apstrīdētā lēmuma 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta, skatīta kopā ar 3. panta c) punktu, regulējumam, bezmaksas kvotu sadalē automātiski būtu jāizmanto atkāpšanās metode [Fall-Back-Methode]. Tas novestu pie vēl sliktāka iznākuma attiecībā uz prasītajām nekā tad, ja tiktu izmantotas Komisijas nepareizi noteiktās produktu līmeņvērtības kausētajai rūdai un karstajam metālam.

(1) OV L 130, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.).

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/56

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūlijā — Eurofer/Komisija

(Lieta T-381/11)

2011/C 269/123

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Europäischer Wirtschaftsverband der Eisen- un Stahlindustrie (Eurofer) ASBL (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji —S. Altenschmidt un C. Dittrich, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (C(2011) 2772), OV L 130, 1. un nākamās lpp.),

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmumu, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (1). Tā prasa to pilnībā atcelt.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK (2) 10.a pants.

Prasītāja atsaucas uz apstrīdētā lēmuma I pielikumā ietverto prasību produktu līmeņatzīmēm prettiesiskumu.

Prasītāja apgalvo, ka, nosakot produkta līmeņatzīmi karstajam metālam, esot pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK 10.a pants, jo Komisija neesot ņēmusi vērā pilnīgi visu oglekļa daudzumu dūmgāzēs, kas rodas dzelzs un tērauda ražošanas procesā, ieskaitot to izmantojumu elektroenerģijas ražošanā, bet esot veikusi atskaitījumu aptuveni 25 % apmērā. No Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešās daļas otrā teikuma formulējuma, direktīvas sistēmas, kā arī no tās mērķa un vēsturiskās interpretācijas izrietot, ka Komisijai neesot tiesību veikt tamlīdzīgus atskaitījumus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts LESD 296. panta otrajā daļā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu.

Turpinājumā prasītāja norāda, ka Komisija neesot savu lēmumu pietiekami pamatojusi. Pamatojums produkta līmeņatzīmes noteikšanai esot nepilnīgs. Arī Komisijas paustās šaubas par iespējamu konkurences izkropļošanu neesot tikušas pienācīgi pamatotas. Tādējādi esot pārkāpta LESD 296. panta otrā daļa.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips. Ar apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to ir noteiktas līmeņatzīmes karstajam metālam, esot pārkāpts arī samērīguma princips.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Prasītāja turklāt atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka vajagot atcelt lēmumu kopumā.

Prasītāja pārstāv viedokli, ka Lēmums būtu jāatceļ kopumā, jo, ja atceltas tiktu vienīgi līmeņatzīmes karstajam metālam, tad atbilstoši apstrīdētā lēmuma 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta, skatīta kopā ar 3. panta c) punktu, regulējumam, bezmaksas kvotu sadalē automātiski būtu jāizmanto atkāpšanās metode [Fall-Back-Methode]. Tas novestu pie vēl sliktāka iznākuma attiecībā uz prasītāju nekā tad, ja tiktu izmantotas Komisijas nepareizi noteiktās produktu līmeņvērtības karstajam metālam.

(1) OV L 130, 1. lpp.

10.9.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/57

Prasība, kas celta 2011. gada 21. jūlijā — Evonik Industries/ITSB — Bornemann (“EVONIK”)

(Lieta T-390/11)

2011/C 269/124

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Industries AG (Essen, Vācija) (pārstāvis — J. Albrecht, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Johann Heinrich Bornemann GmbH — Geschäftsbereich Kunststofftechnik Obernkirchen (Obernkirchen, Vācija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atbildētāja (Apelāciju otrās padomes) 2011. gada 19. aprīļa lēmumu (apelācijas lietas numurs R 1802/2010-2) atcelt tiktāl, ciktāl starptautiskai preču zīmei Nr. 918 426“EVONIK” tika atteikta aizsardzības paplašināšana uz Eiropas Savienību;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “EVONIK” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 11., 16., 17., 19., 35., 37., 39., 40., 41. un 42. klasē — starptautiskā reģistrācija Nr. 918 426

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Johann Heinrich Bornemann GmbH — Geschäftsbereich Kunststofftechnik Obernkirchen

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas vārdiska preču zīme “EVO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 7., 37. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus daļēji apmierināt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 75. un 76. panta pārkāpums, jo i) starp pretstatītajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas; ii) Apelāciju padome esot pamatojusies uz iemesliem, par kuriem prasītājai neesot bijusi iespēja izteikt nostāju, un iii) Apelāciju padome apstrīdēto lēmumu esot pamatojusi ar argumentiem, kurus procesā nav sniegusi iebildumu iesniedzēja

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.269.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 269

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 10. septembris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2011/C 269/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 252, 27.8.2011.	1