Eiropas Savienības C 139/2011

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/2

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deutsche Lufthansa AG/Gertraud Kumpan

(Lieta C-109/09) (1)

(Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums - Direktīva 1999/70/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Valsts tiesas loma)

2011/C 139/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Deutsche Lufthansa AG

Atbildētāja: Gertraud Kumpan

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesarbeitsgericht — Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 16. lpp.) 1. panta, 2. panta 1. punkta, 6. panta 1. punkta, kā arī Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK pielikuma par UNICE, CEEP un EAK noslēgtā pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 43. lpp.) 5. klauzulas 1. punkta interpretācija — Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums — Valsts tiesiskais regulējums, kas pieļauj darba līgumu uz noteiktu laiku tikai tādēļ, ka darba ņēmējs ir sasniedzis 58 gadu vecumu — Šī tiesiskā regulējuma saderīgums ar iepriekš minētajām tiesību normām — Iespējamās nesaderības juridiskās sekas

Rezolutīvā daļa:

1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir iekļauts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka 2000. gada 21. decembra Likuma par nepilnu darba laiku un uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem (Gesetz über Teilzeitarbeit und befristete Arbeitsverträge) 14. panta 3. punktā paredzētais jēdziens “objektīva, cieša saikne ar iepriekšējo darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kas noslēgts ar to pašu darba devēju” ir jāpiemēro situācijās, kad līgums uz noteiktu laiku nav ticis noslēgts uzreiz pēc līguma uz nenoteiktu laiku ar to pašu darba devēju un kad starp šiem līgumiem ir vairāku gadu intervāls, ja visā šajā laika posmā sākotnējās darba tiesiskās attiecības turpinājušās par vienu un to pašu darbību, ar to pašu darba devēju noslēdzot secīgus nepārtrauktus līgumus uz noteiktu laiku. Iesniedzējtiesai attiecīgās valsts tiesību normas ir jāinterpretē, cik vien iespējams, atbilstoši minētās 5. klauzulas 1. punktam.

(1) OV C 141, 20.6.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/2

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Prim’Awla tal -Qorti Ċivili (Maltas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AJD Tuna Ltd/Direttur tal-Agrikoltura u s-Sajd, Avukat Generali

(Lieta C-221/09) (1)

(Regula (EK) Nr. 530/2008 - Spēkā esamība - Kopējā zivsaimniecības politika - Resursu saglabāšana - Zilās tunzivs krājumu atjaunošana Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā)

2011/C 139/03

Tiesvedības valoda — maltiešu

Iesniedzējtiesa

Prim’Awla tal -Qorti Ċivili

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: AJD Tuna Ltd

Atbildētāji: Direttur tal-Agrikoltura u s-Sajd, Avukat Generali

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Prim’Awla tal-Qorti Ċivili — Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 530/2008 ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45 R garuma un Vidusjūrā (OV L 155, 9. lpp.), spēkā esamība

Rezolutīvā daļa:

izskatot uzdotos jautājumus, nav atklājušies nekādi apstākļi, kas varētu ietekmēt Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulas (EK) Nr. 530/2008, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45 R garuma un Vidusjūrā, kā arī Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 7. panta 2. punkta spēkā esamību, ņemot vērā sacīkstes principu un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu;

2)	izskatot uzdotos jautājumus, nav atklājušies nekādi apstākļi, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 530/2008 spēkā esamību, ņemot vērā LESD 296. panta 2. punktā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un samērīguma principu;

Regula Nr. 530/2008 ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl, ņemot vērā, ka tā ir tikusi pieņemta, pamatojoties uz Regulas Nr. 2371/2002 7. panta 1. punktu, attiecībā uz seineriem, kuri peld ar Spānijas karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, kā arī Kopienas uzņēmējiem, kas noslēguši attiecīgus līgumus ar tiem, tajā noteiktie aizlieguma pasākumi stājas spēkā, sākot no 2008. gada 23. jūnija, savukārt attiecībā uz seineriem, kuri peld ar Maltas, Grieķijas, Francijas, Itālijas un Kipras karogu vai ir reģistrēti minētajās dalībvalstīs, kā arī Kopienas uzņēmējiem, kas noslēguši līgumus ar tiem, šie aizlieguma pasākumi stājas spēkā, sākot no 2008. gada 16. jūnija, nesniedzot objektīvu pamatojumu šādai atšķirīgai attieksmei.

(1) OV C 205, 29.8.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/3

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10 marta spriedums (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler/Zweckverband für Rettungsdienst und Feuerwehralarmierung Passau

(Lieta C-274/09) (1)

(Publiskie iepirkumi - Direktīva 2004/18/EK - Sabiedrisko pakalpojumu koncesija - Glābšanas pakalpojumi - Atšķirības starp “pakalpojumu publisko iepirkumu” un “pakalpojumu koncesiju”)

2011/C 139/04

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht München

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler

Atbildētājs: Zweckverband für Rettungsdienst und Feuerwehralarmierung Passau

piedaloties: Malteser Hilfsdienst eV, Bayerisches Rotes Kreuz

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht München — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkta un 4. punkta interpretācija — Jēdzieni “pakalpojumu publiskais iepirkums” un “pakalpojumu koncesija” — Līgums par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts starp līgumslīdzējiestādi un palīdzības organizācijām, kurā ir paredzēts, ka atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem ir atkarīga no pārrunām starp šīm organizācijām un trešām personām, kā piemēram, sociālās apdrošināšanas iestādēm

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja atlīdzību apstiprinātajam komersantam pilnībā nodrošina personas, kas ir nošķiramas no līgumslēdzējas iestādes, kura ir piešķīrusi līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz glābšanas pakalpojumiem, un ja šis komersants ir pakļauts izmantošanas riskam, kaut arī ļoti ierobežotam, tostarp tādēļ, ka atlīdzība par attiecīgo pakalpojumu ir atkarīga no ikgadējo sarunu rezultāta ar trešajām personām, un ja nav nodrošināta pilnīga to izmaksu segšana, kas radušās, administrējot šo darbību saskaņā ar valsts tiesībās paredzētajiem principiem, minētais līgums ir jākvalificē kā “pakalpojumu koncesija” šīs direktīvas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(1) OV C 267, 7.11.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/4

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Raad van State van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Brussels Hoofdstedelijk Gewest u.c./Vlaams Gewest

(Lieta C-275/09) (1)

(Direktīva 85/337/EEK - Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Lidostas, kuru pacelšanās skrejceļa garums ir 2 100 metru vai vairāk - Jēdziens “būve” - Apsaimniekošanas atļaujas pagarināšana)

2011/C 139/05

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Brussels Hoofdstedelijk Gewest, P. De Donder, F. De Becker, K. Colenbie, Ph. Hutsebaut, B. Kockaert, VZW Boreas, F. Petit, V. S. de Burbure de Wezembeek, L. Van Dessel

Atbildētāja: Vlaams Gewest

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State van België — Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.) I pielikuma 7. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Lidostu, kas aprīkotas ar skrejceļiem ar pacelšanās un nolaišanās garumu 2 100 metru vai vairāk — Jēdziens “būve”

Rezolutīvā daļa:

1. panta 2. punkta otrais ievilkums un I pielikuma 7. punkts Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvā 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	esošas atļaujas apsaimniekot lidostu pagarināšanu, ja netiek veikti darbi vai nenotiek iejaukšanās, kas mainītu teritorijas fizisko izskatu, nevar kvalificēt, attiecīgi, kā “projektu” vai kā “būvi” minēto normu nozīmē;

—

tomēr iesniedzējtiesai, pamatojoties uz piemērojamo valsts tiesisko regulējumu un, attiecīgā gadījumā, ņemot vērā vairāku tādu darbu vai iejaukšanos kumulatīvo ietekmi, kuri īstenoti kopš minētās direktīvas stāšanās spēkā, ir jānosaka, vai šī atļauja ir daļa no atļaujas izsniegšanas procedūras, kurai ir vairāki posmi, kuras mērķis beigās ir īstenot darbības, kas ir projekts tās II pielikuma 13. punkta pirmā ievilkuma nozīmē, kopsakarā ar I pielikuma 7. punktu. Ja šādu darbu vai iejaukšanos ietekme uz vidi nav novērtēta posmā pirms atļaujas izsniegšanas procesa, tad iesniedzējtiesai vajadzētu nodrošināt minētajai direktīvai lietderīgo iedarbību, raugoties, lai šāds novērtējums tiktu veikts vismaz apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas stadijā.

(1) OV C 267, 7.11.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/4

Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-326/09) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/113/EK - Sociālā politika - Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm - Pieeja precēm un pakalpojumiem un preču piegāde un pakalpojumu sniegšana - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2011/C 139/06

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — M. van Beek un M. Kaduczak)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dowgielewicz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana vai nepaziņošana paredzētajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 37. lpp.), prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, prasības, Polijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/5

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedības, ko uzsācis Josep Peñarroja Fa.

(Apvienotās lietas C-372/09 un C-373/09) (1)

(EKL 43. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ierobežojumi - Tiesas eksperti, kuriem ir tulkotāja statuss - Valsts varas īstenošana - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiesas eksperta nosaukums ir paredzēts vienīgi personā, kas iekļautas valsts tiesu iestāžu izveidotos sarakstos - Pamatojums - Direktīva 2005/36/EK - Jēdziens “reglamentēta profesija”)

2011/C 139/07

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs pamata tiesvedībās

Josep Peñarroja Fa

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — EKL 43., 45., 49. un 50. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz piešķirt tiesas eksperta statusu tikai tām personām, kas ir iekļautas valsts tiesu iestāžu izveidotos sarakstos, un kas paredz iekļaušanu šajos sarakstos tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz vecumu, kompetenci, morāli un neatkarību, bet neņemot vērā ne faktu, ka eksperta statusu ir atzinušas citas dalībvalsts tiesu iestādes, ne arī paredzot citu kārtību minēto nosacījumu izpildes pārbaudei — Šī tiesiskā regulējuma saderīgums ar primārajām tiesību normām attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

Rezolutīvā daļa:

1)	tādu uzdevumu veikšana, ko tiesa katrā atsevišķā gadījumā saistībā ar tās izskatāmo lietu uzticējusi profesionālim tā eksperta — tulkotāja statusā, ir pakalpojumu sniegšana EKL 50. panta, kuram šobrīd atbilst LESD 57. pants, izpratnē;

2)	tādas tiesas ekspertu tulkošanas jomā darbības, par kādām ir runa pamata lietās, nav darbības, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu, EKL 45. panta pirmās daļas, kurai šobrīd atbilst LESD 51. panta pirmā daļa, izpratnē’

EKL 49. pants, kuram šobrīd atbilst LESD 56. pants, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata prāvās, saskaņā ar kuru iekļaušana tiesu ekspertu — tulkotāju sarakstā ir pakļauta nosacījumiem par kvalifikāciju, bet attiecīgās personas nevar uzzināt attiecībā uz tām pieņemta lēmuma iemeslus un šis lēmums nav pakļauts efektīvai tiesas pārbaudei, kas ļautu pārliecināties par tā tiesiskumu un tostarp to, vai ir ievērota no Savienības tiesībām izrietošā prasība, ka pienācīgi jāņem vērā viņu citās dalībvalstīs iegūtā atzītā kvalifikācija.

EKL 49. pants, kuram šobrīd atbilst LESD 56. pants, nepieļauj tādu prasību kā 1971. gada 29. jūnija Likuma Nr. 71-498 par tiesas ekspertiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2004. gada 11. februāra Likumu Nr. 2004-130, 2. pantā paredzētā, no kuras izriet, ka neviena persona nevar tikt iekļauta valsts tiesas ekspertu sarakstā tulkotāja statusā, ja tā nav trīs gadus pēc kārtas bijusi iekļauta apelācijas tiesas izveidotajā tiesas ekspertu sarakstā, jo šāda prasība tādas personas iesniegta pieteikuma pārbaudes laikā, kura ir reģistrēta citā dalībvalstī un nav bijusi iekļauta šādā sarakstā, neļauj pienācīgi ņemt vērā šīs personas iegūto un šajā citā dalībvalstī atzīto kvalifikāciju, lai noteiktu, vai un kādā mērā tā var būt līdzvērtīga kompetencei, kāda parasti tiek sagaidīta no personas, kura trīs gadus pēc kārtas ir iekļauta cour d'appel izveidotajā tiesu ekspertu sarakstā.

uz tiesu ekspertu — tulkotāju pienākumu veikšanu, ko veic eksperti, kas iekļauti tādā sarakstā kā Cour de cassation izveidotais valsts tiesas ekspertu saraksts, neattiecas “reglamentētas profesijas” jēdziens Direktīvas 2005/36 par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/5

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Arbeidshof te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maurits Casteels/British Airways plc

(Lieta C-379/09) (1)

(Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 45. un 48. pants - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Tiesību uz papildpensiju saglabāšana - Padomes rīcības neesamība - Darba ņēmējs, kuru viens un tas pats darba devējs secīgi nodarbinājis vairākās dalībvalstīs)

2011/C 139/08

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Arbeidshof te Brussel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Maurits Casteels

Atbildētāja: British Airways plc

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Arbeidshof te Brussel — EKL 39. un 42. panta, kā arī Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīvas 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā (OV L 209, 46. lpp.), interpretācija — Padomes rīcības neesamība — Darbinieks, kas secīgi nodarbināts viena un tā paša darba devēja dažādās uzņēmējdarbības vietās vairākās dalībvalstīs (ārpus norīkojuma) un kuram katru reizi piemērota attiecīgajā vietā spēkā esošā papildpensijas apdrošināšanas sistēma

Rezolutīvā daļa:

1)	LESD 48. pantam nav tiešas iedarbības, pamatojoties uz kuru indivīds valsts tiesā var atsaukties strīdā ar privātā sektora darba devēju;

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj darba koplīguma obligātu piemērošanu:

—	ja, nosakot laikposmu, kurā tiek iegūtas galīgas tiesības uz papildpensijas izmaksu dalībvalstī, netiek ņemti vērā nodarbinātības laikposmi, kas ir pabeigti tā paša darba devēja uzņēmuma filiālēs citās dalībvalstīs un saskaņā ar to pašu transversālo darba līgumu, un

—	ja tiek uzskatīts, ka darba ņēmējs, kurš ir pārcelts no darba devēja uzņēmuma filiāles, kas atrodas vienā dalībvalstī, uz tā paša darba devēja uzņēmuma filiāli citā dalībvalstī, ir aizgājis no uzņēmuma pēc paša vēlēšanās.

(1) OV C 312, 19.12.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/6

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Charles Defossez/Christian Wiart, kas ir Sotimon SARL pilnvarotais likvidators, Office national de l'emploi fonds de fermeture d'entreprises, Centre de gestion et d’études de l’Association pour la gestion du régime de garantie des créances des salariés de Lille (CGEA)

(Lieta C-477/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 80/987/EEK un 2002/74/EK - Darba devēja maksātnespēja - Darbinieku aizsardzība - Darbinieku neapmaksāto prasījumu apmierināšana - Kompetentās iestādes, kas dod galvojumu, noteikšana - Labvēlīgāks galvojums saskaņā ar valsts tiesībām - Iespēja to saņem)

2011/C 139/09

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Charles Defossez

Atbildētāji: Christian Wiart, kas ir Sotimon SARL pilnvarotais likvidators, Office national de l'emploi fonds de fermeture d'entreprises, Centre de gestion et d’études de l’Association pour la gestion du régime de garantie des créances des salariés de Lille (CGEA)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas paredzēti Direktīvā 2002/74/EK (OV L 270, 10. lpp.), 8.a panta interpretācija kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 9. pantu — Iestādes, kas dod galvojumu un kuras kompetencē ir apmierināt darbinieku neapmaksātos prasījumus, noteikšana — Dalībvalsts, kuras teritorijā darbinieki parasti strādā, iestāde, kas dod galvojumu — Algotu darbinieku tiesības izmantot labvēlīgāku galvojumu no iestādes, kurā ir apdrošinājies to darba devējs un kurā tas veic iemaksas atbilstoši valsts tiesībām

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, redakcijā, kas bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas ar Direktīvu 2002/74/EK, 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par tāda darbinieka neapmaksāto prasījumu apmierināšanu, kurš savu algoto darbu parasti ir veicis dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas līdz 2005. gada 8. oktobrim par maksātnespējīgu atzītā darba devēja juridiskā adrese, ja šim darba devējam nav uzņēmuma šajā pirmajā minētajā dalībvalstī un viņš ir veicis iemaksas iestādes, kas dod galvojumu, finansēšanai dalībvalstī, kurā atrodas viņa juridiskā adrese, šī iestāde ir tā, kurai ir jāizpilda šajā pantā paredzētie pienākumi.

Ar Direktīvu 80/987 ir pieļauts, ka dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka darbinieks var izmantot valsts iestādes algas izmaksas galvojumu atbilstoši šīs dalībvalsts tiesībām papildus vai aizstājot galvojumu, ko piedāvā iestāde, kura norādīta kā kompetentā iestāde saskaņā ar šo direktīvu, tomēr tiktāl, ciktāl minētais galvojums paredz lielāku darbinieka aizsardzību.

(1) OV C 37, 13.2.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/7

Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Manuel Carvalho Ferreira Santos/Companhia Europeia de Seguros, S.A.

(Lieta C-484/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 72/166/EEK - 3. panta 1. punkts - Direktīva 84/5/EEK - 2. panta 1. punkts - Direktīva 90/232/EEK - 1. pants - Tiesības uz atlīdzību, pamatojoties uz mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu - Ierobežojuma nosacījumi - Līdzdalība kaitējuma nodarīšanā - Vadītāju vainas neesamība - Atbildība par risku)

2011/C 139/10

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal da Relação do Porto

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Manuel Carvalho Ferreira Santos

Atbildētāja: Companhia Europeia de Seguros, S.A.

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal da Relação do Porto — Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 103, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta, Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OV 1984, L 8, 17. lpp.) 2. panta 1. punkta un Padomes 1990. gada 14. maija Trešās Direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OV L 129, 33. lpp.) 1. panta interpretācija — Negadījumiem, kas radušies no transportlīdzekļu kustības, piemērojamā civiltiesiskās atbildības režīma noteikšana — Nosacījumi tiesību uz zaudējumu atlīdzību no obligātās apdrošināšanas ierobežošanai, kas pamatota uz to, cik lielā mērā viens no par negadījumu atbildīgajiem autovadītājiem ir veicinājis zaudējumus — Autovadītāju vainas neesamība — Atbildība par risku

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punkts, Padomes 1983. gada 30. decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 2. panta 1. punkts un Padomes 1990. gada 14. maija Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tad, ja divu transportlīdzekļu sadursme rada kaitējumu un neviens no vadītājiem nav vainojams, atbildība par šo kaitējumu tiek sadalīta proporcionāli tam, kādā mērā katrs transportlīdzeklis ir veicinājis tā rašanos, un, ja šajā ziņā pastāv šaubas, ir noteikts, ka minētās veicināšanas pakāpes ir vienādas.

(1) OV C 37, 13.2.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/7

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tanja Borger/Tiroler Gebietskrankenkasse

(Lieta C-516/09) (1)

(Darbinieku sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - Piemērojamība personām - “Darbinieka” jēdziena interpretācija - Apgādājamā bērna pabalsti - Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pagarinājums)

2011/C 139/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Tanja Borger

Atbildētāja: Tiroler Gebietskrankenkasse

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.), 1. panta a) punkta interpretācija — Bērna kopšanas pabalsti — Piemērojamība personām — “Darbinieka” jēdziena interpretācija — Šveicē dzīvojoša persona, kas ar savu darba devēju, kurš atrodas dalībvalstī, vienojusies par darba attiecību pārtraukšanu uz laiku bērna piedzimšanas dēļ (“Karenz”), pārsniedzot šīs dalībvalsts likumā paredzēto divu gadu darba attiecību pārtraukšanas uz laiku periodu

Rezolutīvā daļa:

Tādā situācijā esošai personai kā prasītājas pamata lietā situācija pēc bērna piedzimšanas izmantotā atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pagarinājuma par sešiem mēnešiem laikposmā ir piemērojams “darbinieka” statuss Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 grozītajā un atjauninātajā redakcijā, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1606/98, 1. panta a) punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka šajā laikposmā šī persona ir apdrošināta, kaut arī tikai pret vienu riska veidu, atbilstoši obligātajai vai brīvprātīgajai apdrošināšanai šīs regulas 1. panta a) punktā minētā vispārējā vai īpašā sociālā nodrošinājuma sistēmā. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tās izskatāmajā lietā šis nosacījums ir izpildīts.

(1) OV C 63, 13.3.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Regeringsrätten — Zviedrija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skandinaviska Enskilda Banken AB Momsgrupp/Skatteverket

(Lieta C-540/09) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - 13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkts - Atbrīvojumi no nodokļa - Emisijas garantija (“underwriting guarantee”), ko kredītiestādes par komisijas maksu sniedz sabiedrībām, kuras emitē jaunas akcijas kapitāla tirgū - Darījumi ar vērtspapīriem)

2011/C 139/12

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Regeringsrätten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Skandinaviska Enskilda Banken AB Momsgrupp

Atbildētāja: Skatteverket

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu jautājumu — Högsta förvaltningsdomstolen (agrāk — Regeringsrätten) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 13. panta B daļas interpretācija — Atbrīvojumi no nodokļa — Emisijas garantija, ko banka pret komisijas maksu sniedz sabiedrībai, kura emitē jaunas akcijas — Darījums, kurā banka apņemas iegādāties daļu no emitējošās sabiedrības akcijām, ja noteiktajā termiņā ir nepietiekams akciju skaits, uz kurām ir notikusi parakstīšanās, lai nodrošinātu emitējošai sabiedrībai finansējumu, kas piesaistāms emisijas ceļā (underwriting)

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais atbrīvojums no PVN aptver pakalpojumus, kurus kredītiestāde sniedz tādas emisijas garantijas formā un par atlīdzību sabiedrībai, kas vēlas emitēt savas akcijas, saskaņā ar kuru kredītiestāde apņemas iegādāties akcijas, uz kurām līdz pieteikšanās laikposma beigām neviens nebūs pieteicies.

(1) OV C 51, 27.2.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/8

Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-23/10) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Svaigu banānu laišana brīvā apgrozībā - Deklarētais svars, kas neatbilst faktiskajam svaram - Iestāžu pienākums pārbaudīt deklarēto svaru - Kopienas Muitas kodekss - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 68. un turpmākie panti - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 290.a pants - 38.b pielikums - Pašu resursu sistēma - Ieņēmumu zaudējums - Regula (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 - Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 - 2., 6., 9., 10. un 11. pants.)

2011/C 139/13

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvis — A. Caeiros)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvis — L. Inez Fernandes)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 68. un turpmāko pantu, Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.) 290.a panta un 38.b pielikuma, kā arī Padomes 1989. gada 29. maija Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 par Lēmuma 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu piemērošanu (OV L 155, 1. lpp.) un Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.), 2., 6., 9., 10. un 11. panta pārkāpums — Svaigu banānu laišana brīvā apgrozībā — Deklarētais svars, kas neatbilst faktiskajam svaram — Pašu resursi — Ieņēmumu zaudējums

Rezolutīvā daļa:

laikā no 1998. līdz 2002. gadam Portugāles Republikas muitas iestādēm sistemātiski pieņemot muitas deklarācijas par svaigu banānu laišanu brīvā apgrozībā, lai gan tās zināja vai tām saprātīgi vajadzēja zināt, ka deklarētais svars neatbilst banānu faktiskajam svaram, un sakarā ar Portugāles iestāžu atteikumu nodot [Komisijas] rīcībā pašu resursus, kas atbilstu zaudētajiem ieņēmumiem un nokavējuma procentiem, Portugāles Republika nav izpildījusi Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 13., 68. 71. pantā, tos lasot kopā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 1997. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 89/97, 290.a pantā, kā arī Padomes 1989. gada 29. maija Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 par Lēmuma 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu piemērošanu, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 8. jūlija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1355/96, 2., 6., 9., 10. un 11. pantā un Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, šajos pašos pantos paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Komisija un Portugāles Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 100, 17.4.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/9

Tiesas (virspalāta) 2011. gada 15. marta spriedums (Cour d'appel (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Heiko Koelzsch/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-29/10) (1)

(Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām - Darba līgums - Pušu izvēle - Imperatīvas tā likuma normas, kurš ir jāpiemēro, ja nav izdarīta izvēle - Šī likuma noteikšana - Valsts, kurā darbinieks “pastāvīgi veic darbu”, jēdziens - Darbinieks, kurš savu darbu veic vairāk nekā vienā līgumslēdzējā valstī)

2011/C 139/14

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Heiko Koelzsch

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel — Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā, 1980. gada 19. jūnijā (OV L 266, 1. lpp.), 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Likuma, kas piemērojams prasībai sakarā ar nelikumīgu atlaišanu, ja individuālā darba līguma puses nav izdarījušas izvēli, noteikšana — “Vietas, kurā darbinieks parasti veic savu līguma izpildes darbu,” jēdziens — Darbinieks, kas veic darbu vairākās valstīs, bet sistemātiski atgriežas vienā no tām

Rezolutīvā daļa:

Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, 6. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja darbinieks darbu veic vairāk nekā vienā līgumslēdzējā valstī, valsts, kurā darbinieks pastāvīgi veic darbu, pildot līgumu, šīs tiesību normas izpratnē ir tā, kurā vai no kuras, ņemot vērā apstākļu kopumu, kuri raksturo minēto darbu, darbinieks veic lielāko daļu no saviem pienākumiem pret darba devēju.

(1) OV C 80, 27.3.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/10

Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums — Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-51/10 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Apzīmējums, kas sastāv tikai no cipariem - Pieteikums reģistrēt apzīmējumu “1000” kā preču zīmi attiecībā uz brošūrām, periodiskajiem izdevumiem un žurnāliem - Minētā apzīmējuma šķietami aprakstošais raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas kritēriji - ITSB pienākums ņemt vērā savu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi)

2011/C 139/15

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. (pārstāvis — A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl], Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Foliārs-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 19. novembra spriedumu lietā T–298/06 Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 7. augusta lēmumu R 447/2006-4, ar kuru noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu atteikt reģistrēt vārdisku preču zīmi “1000” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 28. un 41. klasē — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 113, 1.5.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/10

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telefónica Móviles España, SA/Administración del Estado, Secretaría de Estado de Telecomunicaciones

(Lieta C-85/10) (1)

(Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīva 97/13/EK - Vispārējās atļaujas un individuālās licences - Maksa un atlīdzība, kas piemērojamas uzņēmumiem, kuri ir individuālo licenču saņēmēji - 11. panta 2. punkts - Interpretācija - Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēts īpašs nodevas izmantojums - Nodevas paaugstināšana ciparu sistēmām, to nemainot pirmās paaudzes analogajām sistēmām - Saderīgums)

2011/C 139/16

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Telefónica Móviles España, SA

Atbildētājs: Administración del Estado, Secretaría de Estado de Telecomunicaciones

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par kopējo vispārējo atļauju un individuālo licenču sistēmu telekomunikāciju pakalpojumu jomā (OV L 117, 15. punkts) 11. panta 2. punkta interpretācija — Uzņēmumiem, kuri ir individuālo licenču turētāji, piemērojamās maksas un atlīdzība — Tādu finansiālu maksājumu noteikšana, kuri pārsniedz direktīvā atļautos un kuriem ir direktīvā neparedzēts mērķis — Attīstītāku tehnoloģiju nostādīšana nelabvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar novecojušām tehnoloģijām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 10. aprīļa Direktīvas 97/13/EK par vispārējo atļauju un individuālo licenču kopēju sistēmu telekomunikāciju pakalpojumu jomā 11. panta 2. punktā paredzētās prasības, saskaņā ar kurām maksai, kas jāmaksā telekomunikāciju pakalpojumu operatoriem par ierobežotu resursu izmantošanu, ir jābūt domātai, lai nodrošinātu šo resursu optimālu izmantošanu, un tai jāņem vērā vajadzība veicināt jaunu pakalpojumu un konkurences attīstību, jāinterpretē tādējādi, ka tās neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru telekomunikāciju pakalpojumu operatoriem, kuriem ir individuālās licences, tiek uzlikta maksa par radiofrekvenču izmantošanu, neparedzot konkrētu no šīs maksas iegūto ieņēmumu izmantošanu, un ar kuru ievērojami tiek paaugstināts šīs maksas apjoms noteiktai tehnoloģijai, to nemainot citai tehnoloģijai.

(1) OV C 134, 22.5.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/11

Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 17. martā spriedums (Supremo Tribinal Adminstrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Strong Segurança SA/Município de Sintra, Securitas-Serviços e Tecnologia de Segurança

(Lieta C-95/10) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - 47. panta 2. punkts - Tieša iedarbība - Piemērojamība direktīvas II B pielikumā ietilpstošajiem pakalpojumiem)

2011/C 139/17

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribinal Adminstrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Strong Segurança SA

Atbildētājs: Município de Sintra, Securitas-Serviços e Tecnologia de Segurança

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 21., 23. panta, 35. panta 4. punkta, 47. panta 2. punkta un II B pielikuma interpretācija — Pretendentu ekonomiskā un finansiālā kapacitāte — Uzņēmuma iespēja izmanot citu uzņēmumu kapacitāti — Novēloti transponētas direktīvas tiešā iedarbība

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, dalībvalstīm nerada pienākumu piemērot šīs direktīvas 47. panta 2. punktu arī līgumiem par pakalpojumiem, kas minēti šīs direktīvas II B pielikumā. Tomēr šī direktīva neliedz dalībvalstīm un, iespējams, līgumslēdzējām iestādēm iespēju attiecīgi savos tiesību aktos vai līguma dokumentos paredzēt šādu piemērošanu.

(1) OV C 113, 1.5.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/11

Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Symvoulio tis Epikrateias — Grieķija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Naftiliaki Etaireia Thasou AE (C-128/10), Amaltheia I Naftiki Etaireia (C-129/10)/Ypourgos Emporikis Naftilías

(Lieta C-128/10 un C-129/10) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Jūras kabotāža - Regula (EEK) Nr. 3577/92 - 1. un 4. pants - Kabotāžas pakalpojumu iepriekšēja administratīva atļauja - Kuģu drošības nosacījumu pārbaude - Ostas kārtības uzturēšana - Sabiedrisko pakalpojumu pienākumi - Precīzu un iepriekš zināmu kritēriju neesamība)

2011/C 139/18

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Naftiliaki Etaireia Thasou AE (C-128/10), Amaltheia I Naftiki Etaireia (C-129/10)

Atbildētājs: Ypourgos Emporikis Naftilías

piedaloties

Koinopraxia Epibatikon Ochimatagogon Ploion Kavalas — Thasou (C-128/10).

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 7. lpp.), 1., 2. un 4. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru jūras kabotāžas pakalpojumus var sniegt tikai pēc administratīvas atļaujas saņemšanas — Sistēma, kas ir izveidota, lai varētu kontrolēt, vai pieteiktos reisus ir iespējams veikt, saglabājot kuģa drošību un kārtību ostā — Precīzu un iepriekš zināmu kritēriju neesamība

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 7. decembra Regulas (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 1. un 4. panta kopējie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ieviesta jūras kabotāžas pakalpojumu iepriekšējas atļaujas sistēma, kas paredz administratīvu lēmumu pieņemšanu par noteiktu laika nišu ievērošanu tādu iemeslu dēļ, kuri, pirmkārt, ir saistīti ar kuģu drošību un kārtību ostā un, otrkārt, ar sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, ja vien šāda sistēma ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem, it īpaši gadījumā, ja vairāki kuģu īpašnieki vēlas vienlaicīgi ienākt vienā un tajā pašā ostā. Runājot par administratīviem lēmumiem, ar kuriem tiek noteikti sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, jāspēj arī pierādīt sabiedriskā pakalpojuma reāla nepieciešamība, kuras iemesls ir regulāru transporta pakalpojumu nepietiekamība brīvas konkurences apstākļos. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai pamata lietās šie nosacījumi ir izpildīti.

(1) OV C 134, 22.5.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 4. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Schutzverband der Spirituosen-Industrie eV/Sonnthurn Vertriebs GmbH

(Lieta C-51/11)

2011/C 139/21

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Schutzverband der Spirituosen-Industrie eV

Atbildētāja: Sonnthurn Vertriebs GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai veselības jēdziens vārdkopas “veselīguma norāde” definīcijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 116/2010 (2), 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktā ietver arī vispārēju labsajūtu?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša:

Vai apgalvojuma, ja tajā ir atsauce uz vienu no Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 1. punktā un 14. panta 1. punktā minētajām funkcijām šīs regulas 2. panta 2. punkta 5) apakšpunktā aprakstītajā veidā, mērķis komercziņojumā, marķējot vai noformējot, vai reklamējot pārtikas produktus, kurus galapatērētājam piegādā kā pārtikas produktus, katrā ziņā ir arī ar veselību saistītā labsajūta vai tikai vispārējā labsajūta?

Gadījumā, ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša un apgalvojuma mērķis 2. jautājumā aprakstītajā izpratnē katrā ziņā ir arī ar veselību saistītā labsajūta:

vai, ņemot vērā vārda un informācijas brīvību saskaņā ar LES 6. panta 3. punktu kopsakarā ar ECPAK 10. pantu, situācija, kurā uz apgalvojumu, atbilstoši kuram konkrēts dzēriens, kas satur vairāk nekā 1,2 tilpumprocentus spirta, nenoslogo un nelabvēlīgi neietekmē organismu un tā funkcijas, attiecas Regulas (EK) Nr. 1924/2006 4. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētā aizlieguma piemērojamība, atbilst Kopienu tiesību samērīguma principam?

(1) OV L 404, 9. lpp.

(2) OV L 37, 16. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Vodafone España, S.A.

(Lieta C-55/11)

2011/C 139/22

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vodafone España, S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK (1) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj pieprasīt samaksu par tiesībām uzstādīt iekārtas pašvaldību īpašumā no uzņēmumiem (operatoriem), kuri, nebūdami tīkla īpašnieki, to izmanto, lai nodrošinātu mobilās telefonijas pakalpojumus?

Vai gadījumā, ja šāda maksājuma pieprasīšana atbilst Direktīvas 2002/20/EK 13. pantam, noteikumi, saskaņā ar kuriem apstrīdētajos pašvaldības noteikumos ir paredzēta šī samaksa, atbilst objektivitātes, samērīguma un nediskriminācijas principiem, ko nosaka minētais pants, kā arī nepieciešamībai nodrošināt attiecīgo resursu optimālu izmantošanu?

3)	Vai Direktīvas 2002/20/EK 13. pantam ir jāatzīst tieša iedarbība?

(1) OV L 108, 21. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Vodafone España, S.A./Ayuntamiento de Tudela

(Lieta C-57/11)

2011/C 139/23

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Vodafone España, S.A.

Atbildētāja: Ayuntamiento de Tudela

Prejudiciālie jautājumi

3)	Vai Direktīvas 2002/20/EK 13. pantam ir jāatzīst tieša iedarbība?

(1) OV L 108, 21. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — France Telecom España, S.A.

(Lieta C-58/11)

2011/C 139/24

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Supremo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: France Telecom España, S.A.

Prejudiciālie jautājumi

3)	Vai Direktīvas 2002/20/EK 13. pantam ir jāatzīst tieša iedarbība?

(1) OV L 108, 21. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/14

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-363/09 Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Gruppo Lepetit SpA2011. gada 22. februārī iesniedza Longevity Health Products, Inc.

(Lieta C-81/11 P)

2011/C 139/25

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Longevity Health Products, Inc. (pārstāvis — J. Korab, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Gruppo Lepetit SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pieņemt Longevity Health Products, Inc. iesniegto apelācijas sūdzību;

—	atcelt Vispārējās tiesas 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-363/09;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tās procesuālās tiesības, nedodot apelācijas sūdzības iesniedzējai laiku atbildēt uz ITSB norādīto.

Tāpat tā norāda, ka Vispārējā tiesa nav apskatījusi argumentus, ko izvirzīja preču zīmes īpašnieks attiecībā uz sajaukšanas iespēju.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. februārī iesniedza Tribunale di Bergamo (Itālija) — kriminālprocess pret Survival Godwin

(Lieta C-94/11)

2011/C 139/26

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Bergamo

Lietas dalībnieks pamata procesā

Survival Godwin

Prejudiciālais jautājums

Vai, ņemot vērā lojālas sadarbības un direktīvu lietderīgas iedarbības principus, Direktīvas 2008/115/EK (1) 15. un 16. pants pieļauj tādu situāciju, ka trešās valsts pilsoņa, kurš nelikumīgi uzturas dalībvalstī, rīcība var tikt atzīta par kriminālpārkāpumu un var tikt piemērots brīvības atņemšanas sods līdz četriem gadiem, ja tas nav izpildījis pirmo Questore rīkojumu, un brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, ja tas nav izpildījis turpmākos rīkojumus, tikai tādēļ vien, ka tas ir atteicies sadarboties izraidīšanas procedūras laikā un it īpaši, ņemot vērā to, ka šis sods ir piemērots tikai tādēļ, ka nav ievērots administratīvās iestādes izdots izbraukšanas rīkojums?

(1) OV L 348, 98. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. martā iesniedza Consiglio di Giustizia Amministrativa per la Regione siciliana (Itālija) — Ministero dell’Interno, Questura di Caltanissetta/Massimiliano Rizzo

(Lieta C-107/11)

2011/C 139/27

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Giustizia Amministrativa per la Regione siciliana

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Ministero dell’Interno, Questura di Caltanissetta

Atbildētājs: Massimiliano Rizzo

Prejudiciālie jautājumi

Vai valsts tiesiskais regulējums, kas ieviests ar Bersani dekrētu, proti, 2006. gada 4. jūlija Likums-dekrēts Nr. 223, kas pārveidots par 2006. gada 4. augusta Likumu Nr. 248, ir saderīgs ar EK līguma 43. un 49. pantu, ņemot vērā tādus valsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem:

a)	ir paredzēta vispārēja tendence aizsargāt tos koncesionārus, kuriem koncesija tika piešķirta iepriekš, pamatojoties uz procedūru, ar kuru prettiesiski tika izslēgta daļa no saimnieciskās darbības subjektiem;

b)	pastāv noteikumi, kas faktiski garantē jau iegūto komerctiesību saglabāšanu (piemēram, aizliegums jauniem koncesionāriem savas derību pieņemšanas vietas novietot noteiktā attālumā no jau esošajām derību pieņemšanas vietām);

c)	tiek noteikti gadījumi, kuros koncesionārs zaudē koncesiju, tostarp ja koncesionārs tieši vai netieši rīko tādas pārrobežu azartspēles, kas ir pielīdzināmas tām, uz kurām attiecas koncesija?

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/15

Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Altstoff Recycling Austria/Komisija

(Lieta T-419/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Lietoto iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēma Austrijā - Līgumi par savākšanu un šķirošanu, kuros ietverta ekskluzivitātes klauzula - Lēmums par individuālu atbrīvojumu - Noteiktie pienākumi - Samērīguma princips)

2011/C 139/28

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Altstoff Recycling Austria AG, agrāk — Altstoff Recycling Austria AG un ARGEV Verpackungsverwertungs-Gesellschaft mbH (Vīne, Austrija) (pārstāvis — H. Wollmann, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — sākotnēji W. Mölls, pēc tam W. Mölls un H. Gading, un visbeidzot R. Sauer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: EVA Erfassen und Verwerten von Altstoffen GmbH (Vīne) (pārstāvji — A. Reidlinger un I. Hartung, advokāti) un Bundeskammer für Arbeiter und Angestellte (Vīne) (pārstāvis — K. Wessely, advokāts)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2003. gada 16. oktobra Lēmuma 2004/208/EK par EKL 81. pantā un EEZ līguma 53. pantā noteiktās procedūras piemērošanu (Lietas COMP D3/35.470 — ARA un COMP D3/35.473 — ARGEV, ARO) (OV 2004, L 75, 59. lpp.) 2. un 3. pantu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Altstoff Recycling Austria AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas, EVA Erfassen und Verwerten von Altstoffen GmbH un Bundeskammer für Arbeiter und Angestellte tiesāšanās izdevumus, tai skaitā tos, kas attiecas uz pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 59, 6.3.2004.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/15

Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Latvija/Komisija

(Lieta T-369/07) (1)

(Vide - Direktīva 2003/87/EK - Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - Latvijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam - Trīs mēnešu termiņš - Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punkts)

2011/C 139/29

Tiesvedības valoda — latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Latvijas Republika (pārstāves — sākotnēji E. Balode–Buraka un K. Bārdiņa, pēc tam L. Ostrovska un visbeidzot L. Ostrovska un K. Drēviņa)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — U. Wölker, E. Kalniņš un I. Rubene)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Kriaučiūnas) un Slovākijas Republika (pārstāvji — sākotnēji J. Čorba, pēc tam B. Ricziová)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — sākotnēji Z. Bryanston–Cross, pēc tam S. Behzadi–Spencer, I. Rao un F. Penlington, pārstāves, kurām palīdz J. Maurici, barrister)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3409 par grozījumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānā, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), Latvijas Republika paziņojusi attiecībā uz laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3409 par grozījumiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānā, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, Latvijas Republika paziņojusi attiecībā uz laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam;

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Latvijas Republikas tiesāšanās izdevumus;

3)	Lietuvas Republika, Slovākijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/16

Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Ford Motor/ITSB — Alkar Automotive (“CA”)

(Lieta T-486/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “CA” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas vārdiska un grafiska preču zīmes “KA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

2011/C 139/30

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ford Motor Company (Dearborn, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis — R. Ingerl, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Alkar Automotive, SA (Derio, Spānija) (pārstāvis — S. Alonso Maruri, advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 25. oktobra lēmumu lietā R 85/2006-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Ford Motor Company un Alkar Automotive, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ford Motor Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 51, 23.2.2008.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/16

Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Access Info Europe/Padome

(Lieta T-233/09) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Ar notiekošu likumdošanas procesu saistīts dokuments - Daļējs piekļuves atteikums - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Pieņemamība - Izpaušana, kurā ir vainojama trešā persona - Intereses celt prasību neizzušana - Dalībvalstu delegāciju, kuras iesniedza priekšlikumus, identifikācija - Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību)

2011/C 139/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Access Info Europe (Madride, Spānija) (pārstāvji — O.W. Brouwer un J. Blockx, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — C. Fekete un M. Bauer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Grieķijas Rebpulika (pārstāvji — E.-M. Mamouna un K. Boskovits) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — E. Jenkinson un S. Ossowski, kam palīdz L. J. Stratford, barrister)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2009. gada 26. februāra lēmumu, ar kuru ir atteikta piekļuve noteiktai informācijai, kas ir ietverta 2008. gada 26. novembra paziņojumā attiecībā uz priekšlikumu Regulai par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 26. februāra lēmumu, ar kuru ir atteikta piekļuve noteiktai informācijai, kas ietverta 2008. gada 26. novembra paziņojumā attiecībā uz priekšlikumu Regulai par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

2)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tos, kas radušies Access Info Europe;

3)	Grieķijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.

(1) OV C 205, 29.8.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/17

Vispārējās tiesas 2011. gada 21. marta spriedums — Visti Beheer/ITSB — Meister (“GOLD MEISTER”)

(Lieta T-372/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “GOLD MEISTER” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes “MEISTER” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2011/C 139/32

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Visti Beheer BV (Helmond, Nīderlande) (pārstāvis — A. Herbetz, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Meister & Co. AG (Wollerau, Šveice) (pārstāvis — V. Knies, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 26. jūnija lēmumu lietā R 1465/2008-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Meister & Co. AG un Visti Beheer BV

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Visti Beheer BV pati sedz savus, kā arī atlīdzina ITSB tiesāšanās izdevumus;

3)	Meister & Co. AG pati sedz tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 282, 21.11.2009.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/17

Vispārējās tiesas 2011. gada 14. marta rīkojums — Campailla/Komisija

(Lieta T-429/09) (1)

(Prasība par zaudējumu atlīdzību - Noilguma termiņš - Tiesas Statūtu 46. pants - Nepieņemamība)

2011/C 139/33

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Massimo Campailla (Boulogne-sur-Mer, Francija) (pārstāvji — sākotnēji P. Goergen, pēc tam G. Reuter un C. Verbruggen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji — A. Bordes un T. Scharf)

Priekšmets

Prasība par zaudējumu atlīdzību, kuras mērķis ir panākt, ka tiek atlīdzināti zaudējumi, kas esot radušies Komisijas atteikuma iesaistīties strīdā starp prasītāju un Kamerūnas valsti rezultātā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Massimo Campailla sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 161, 19.6.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/17

Vispārējās tiesas 2011. gada 8. marta rīkojums — Herm. Sprenger/ITSB — Kieffer Sattlerwarenfabrik (kāpšļa forma)

(Lieta T-463/09) (1)

(Kopienas preču zīme - Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2011/C 139/34

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Herm. Sprenger GmbH & Co. KG (Iserlohn, Vācija) (pārstāvis — V. Schiller, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — C. Jenewein un B. Schmidt)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Georg Kieffer Sattlerwarenfabrik GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvis — N. Fischer, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 4. septembra lēmumu lietā R 1614/2008-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Georg Kieffer Sattlerwarenfabrik GmbH un Herm. Sprenger GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, katra pati sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi atbildētāja tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 11, 16.1.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/18

Vispārējās tiesas 2011. gada 17. marta rīkojums — Marcuccio/Komisija

(Lieta T-44/10 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Sociālais nodrošinājums - Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Nelabvēlīgs akts - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

2011/C 139/35

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio (Tricase, Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji — J. Currall un C. Berardis-Kayser, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 25. novembra rīkojumu lietā F-11/09 Marcuccio/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo rīkojumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

(1) OV C 80, 27.3.2010.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/18

Prasība, kas celta 2011. gada 4. janvārī — Portugāle/Komisija

(Lieta T-3/11)

2011/C 139/36

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmumu 2010/668/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), tiktāl, ciktāl, ar pamatojumu “Trūkumi ZGIS–ĢIS sistēmā, uz vietas veikto pārbaužu izpildē un sankciju aprēķināšanā” vairākiem pasākumiem tika piemērotas finanšu korekcijas, izslēdzot no Eiropas Savienības finansējuma summu EUR 40 690 655,11 apmērā attiecībā uz izdevumiem, kuri prasītājai radušies 2005., 2006. un 2007. finanšu gadā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza desmit pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neņemot vērā informāciju, kuru Portugāles iestādes iesniedza par pārbaudēm, kas, pamatojoties uz risku analīzi, tika veiktas saistībā ar ZGIS–ĢIS atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 27. panta noteikumiem.

2)	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neņemot vērā informāciju, kuru Portugāles iestādes iesniedza par pārbaužu, kuras tika veiktas saistībā ar ZGIS–ĢIS, pastiprināšanu atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 26. panta noteikumiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neņemot vērā informāciju, kuru Portugāles iestādes iesniedza par pārbaudēm, kas tika veiktas saistībā ar ZGIS–ĢIS atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 24. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajam75 %/90 % noteikumam.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, secinot, ka pastāv nopietnas un pamatotas šaubas, ka pārbaudes ir nepilnīgas un/vai slikti veiktas, pamatojoties tikai uz vienu īpašu gadījumu, kurā attiecīgajā teritorijā tika iekļauts autoceļš.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, piemērojot Dokumentā VI/5330/1997–PT ietvertās “Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros”, tā rezultātā neievērojot dalībvalstu vienlīdzības principu.

6)	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, piemērojot finanšu korekcijas, kas pārsniedz izdevumus saistībā ar 2006. finanšu gadā īstenoto vienotā maksājuma režīmu, kurā tādējādi ir iekļauti visi pirmā un otrā pīlāra maksājumi.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neņemot vērā faktorus par “Sankciju aprēķināšanu” saistībā ar Portugāles iestāžu iesniegto informāciju, kas pierāda, ka ir izpildītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 49. pantā norādītās prasības, kā arī to, ka nav risku Fonda darbībai, un tādējādi arī šajā punktā apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts samērīguma princips.

8)	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, izvirzot apsūdzību par apzinātu saistību neizpildi, ņemot vērā Portugāles iestāžu sniegto informāciju, kas pierāda Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 53. pantā norādīto prasību pilnīgu izpildi.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, neņemot vērā Portugāles iestāžu sniegto informāciju, kas pierāda, ka tika izpildītas Regulas Nr. 2237/2003 21. panta prasības attiecībā uz 2004. gadu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 13. panta 5. punkta prasības attiecībā uz 2005. gadu saistībā ar pārbaudēm par riekstu koku minimālo īpatsvaru.

10)	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu saistībā ar korekciju, kas ir ietekmējusi izmaksātās summas saistībā ar pasākumu “Papildu atbalsta summas” — piemaksas par dzīvniekiem un vienotā režīma maksājumiem par īpašām tiesībām.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/19

Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija

(Lieta T-51/11)

2011/C 139/37

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AECOPS — Associação de Empresas de Construção, Obras Públicas e Serviços (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji — J. da Cruz Vilaça un L. Pinto Monteiro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2010. gada 27. oktobra Lēmumu lietā 88 0369 P1, ar kuru līdz PTE 37 056 405 ir samazināta ar Komisijas 1988. gada 29. aprīļa Lēmumu Nr. C(88) 831 piešķirtā finanšu atbalsta summa un vienlaikus prasīts atmaksāt summu EUR 294 298,41 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums neesot pieņemts saprātīgā termiņā, un tādēļ:

—

lietai iestājies noilgums: prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts pēc tam, kad beidzies Padomes 1995. gada 18. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 1. nod., 1. sēj., 340. lpp.), 3. pantā paredzētais lietas 4 gadu noilguma termiņš. Turklāt, pat ja lietas noilguma termiņš būtu, iespējams, ticis pārtraukts, lēmums nav ticis pieņemts minētās regulas 3. panta 1. punkta ceturtajā daļā noteiktajā par noilguma termiņu divreiz ilgākā laikā. Tā kā attiecīgās tiesības noilguma dēļ vairs nav izmantojamas, apstrīdētais lēmums esot jāuzskata par prettiesisku un neizpildāmu;

—

esot pārkāpts tiesiskās drošības princips: prasītāja uzskata, ka Komisija, no apgalvotajām nelikumībām līdz galīgā lēmuma pieņemšanai ļaudama paiet vairāk nekā 20 gadiem, neesot ievērojusi tiesiskās drošības principu. Saskaņā ar šo Eiropas Savienības tiesību sistēmas pamatprincipu ikvienam ir tiesības uz savu lietu izskatīšanu Savienības iestādēs saprātīgā termiņā;

—

esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību: prasītāja uzskata, ka esot pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo, ņemot vērā, ka no apgalvotajām nelikumībām līdz galīgā lēmuma pieņemšanai ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, prasītājai tika liegts savus apsvērumus sniegt savlaicīgi, proti, kad tās rīcībā vēl bija dokumenti, kas ļautu attaisnot izdevumus, kurus Komisija uzskata par nefinansējamiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu: prasītāja uzskata, ka apstrīdētais lēmums neatbilst LESD 296. pantā noteiktajām pamatojuma norādīšanas prasībām. Proti, apstrīdētajā lēmumā nav pat kopsavilkuma veidā izklāstīti iemesli, kāpēc ir samazināts ESF finanšu atbalsts, un arī IGFSE [Instituto de Gestão do Fundo Social Europeu — Eiropas Sociālā fonda pārvaldības institūta] vēstulē, ar kuru par apstrīdēto lēmumu ir paziņots prasītājai, nav kaut vismaz nedaudz saprotamā veidā izklāstīti nedz iemesli, kuru dēļ ir samazināts minētais finansējums, nedz tas, kuri izdevumi ir un kuri nav finansējami. Pēc prasītājas domām, arī pamatojuma nenorādīšanas dēļ Vispārējai tiesai būtu jāatceļ apstrīdētais lēmums.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/20

Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija

(Lieta T-52/11)

2011/C 139/38

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AECOPS — Associação de Empresas de Construção, Obras Públicas e Serviços (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji — J. da Cruz Vilaça un L. Pinto Monteiro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2010. gada 27. oktobra Lēmumu lietā 89 0979 P3, ar kuru līdz PTE 426 070 ir samazināta ar Komisijas 1989. gada 22. marta Lēmumu Nr. C(89) 0570 piešķirtā finanšu atbalsta summa un vienlaikus prasīts atmaksāt summu EUR 14 430,02 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums neesot pieņemts saprātīgā termiņā, un tādēļ:

—

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/20

Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija

(Lieta T-53/11)

2011/C 139/39

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AECOPS — Associação de Empresas de Construção, Obras Públicas e Serviços (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji — J. da Cruz Vilaça un L. Pinto Monteiro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas 2010. gada 27. oktobra Lēmumu lietā 89 0771 P1, ar kuru līdz PTE 48 504 201 ir samazināta ar Komisijas 1989. gada 22. marta Lēmumu Nr. C(89) 0570 piešķirtā finanšu atbalsta summa un vienlaikus prasīts atmaksāt summu EUR 628 880,97 apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmums neesot pieņemts saprātīgā termiņā, un tādēļ:

—

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/21

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-87/08 Schuerings/ETF2011. gada 18. februārī iesniedza Eiropas Izglītības fonds (ETF)

(Lieta T-107/11 P)

2011/C 139/40

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Izglītības fonds (ETF) (pārstāve — L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Gisela Schuerings (Nica, Francija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-87/08;

—	līdz ar to noraidīt prasību pirmajā instancē un

—	piespriest atbildētājai apelācijas instancē atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka CDT ir pārkāpusi dienesta un amata interešu jēdzienus, ka arī Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. un 47. pantu un pienākumu norādīt pamatojumu, jo CDT apstrīdētā sprieduma 62. punktā nosprieda, ka “pirms aģentūra atlaiž no darba personu, kas ir nodarbināta saskaņā ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku, to pamatojot ar iemeslu, ka šī darbinieka veiktie pienākumi ir atcelti vai nodoti citai vienībai, konkrētajai aģentūrai ir pienākums pārbaudīt, vai ieinteresēto personu nevar pārcelt darbā citā pastāvošā amatā vai amatā, kuru drīzumā ir jāizveido, it īpaši, ja šai aģentūrai tiks piešķirtas jaunas pilnvaras”.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti samērīguma un tiesiskās drošības principi, jo CDT apstrīdētā sprieduma 63. punktā nosprieda, ka administrācijai, pārbaudot iespēju pārcelt personu citā amatā, ir “jāizsver dienesta intereses, kuras pieprasa pastāvošā amatā vai amatā, kuru drīzumā ir jāizveido, pieņemt darbā visatbilstošāko personu, un darbinieka, kuru ir paredzēts atlaist, intereses. Lai to paveiktu, tai ir jāņem vērā […] dažādi kritēriji, tostarp amata prasības attiecībā uz kvalifikāciju un darbinieka [profesionālām] iespējām […], kā arī tā vecumu, darba stāžu dienestā un gadu skaitu, kas ir palicis līdz brīdim, kad darbinieks var saņem izdienas pensiju”.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas ultra vires un ultra petita aizlieguma normas, kā arī procesuālās normas saistībā ar sacīkstes principu, jo CDT:

—	pamatojās uz argumentāciju, kuru lietas dalībnieki neizteica tiesas debatēs;

—	ņēma vērā pamatu, kurš atšķīrās no Schuerings kundzes norādītā, un

—	uzlika par pienākumu ETF pieņemt atpakaļ darbā Schuerings kundzi, lai gan viņa nelūdza to pieņemt atpakaļ darbā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 266. pants un pienākums norādīt pamatojumu, jo CDT, nosakot pienākumu ieinteresēto personu pieņemt atpakaļ darbā tā vietā, lai noteiktu zaudējumu atlīdzības izmaksu naudā gadījumā, kad lēmums par atlaišanu no darba tiek atcelts, neatzina ETF piešķirtās pilnvaras saistībā ar sprieduma atcelt tiesību aktu izpildi, kā arī pastāvīgo judikatūru šajā jomā.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/22

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-88/08 Vandeuren/ETF2011. gada 18. februārī iesniedza Eiropas Izglītības fonds (ETF)

(Lieta T-108/11 P)

2011/C 139/41

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Eiropas Izglītības fonds (ETF) (pārstāve — L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Monique Vandeuren (Pino Torinese, Itālija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-88/08;

—	sekojoši, noraidīt prasību pirmajā instancē un tādējādi

—	piespriest atbildētājai apelācijā atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītie prasības pamati un galvenie argumenti ir vienādi ar tiem, kuri izvirzīti lietā T-107/11 P ETF/Schuerings.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/22

Prasība, kas celta 2011. gada 18. februārī — ASA/ITSB — Merck (“FEMIFERAL”)

(Lieta T-110/11)

2011/C 139/42

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ASA Sp. z o.o. (Głubczyce, Polija) (pārstāvis — M. Chimiak, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Merck Sp. z o.o. (Varšava, Polija)

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 19. novembra lēmumu lietā R 0182/2010-1;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FEMIFERAL” (reģistrācijas pieteikums Nr. 5320701) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Merck Sp. z o.o.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts vārdiska preču zīme “Feminatal” un valsts grafiska preču zīme ar vārdisku elementu “feminatal” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu un pilnībā noraidīt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo esot nepareizi konstatēts, ka preču zīmes “Feminatal” un “FEMIFERAL” ir tik līdzīgas, ka pastāv iespēja maldināt Polijas sabiedrību par preču izcelsmi, priedēkļa “femi” atšķirtspējas kļūdains vērtējums un Polijas sabiedrības īpatnību, kā arī Polijas valodas principu neņemšana vērā, kļūdains preču līdzības vērtējums visās trīs jomās — vizuālajā, fonētiskajā un konceptuālajā

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/23

Prasība, kas celta 2011. gada 25. februārī — Giordano/Komisija

(Lieta T-114/11)

2011/C 139/43

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Giordano (Sète, Francija) (pārstāvji — D. Rigeade un J. Jeanjean, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	konstatēt, ka Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulas Nr. 530/2008 pieņemšana, ir radījusi zaudējumus Jean-François GIORDANO k-gam;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt Jean-François GIORDANO k-gam. radītos zaudējumus piecsimt četrdesmit divu tūkstošu piecsimt deviņdesmit četru (EUR 542 594) euro apmērā kā zaudējumu atlīdzību, tiem pieskaitot likumiskos procentus un šo procentu kapitalizāciju;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus:

Pirmais pamats ir par Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopīgo zivsaimniecības politiku (1) 7. panta 1. punkta pārkāpumu un par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tikai nopietni draudi zvejas resursu saglabāšanai ļautu Komisijai pieņemt steidzamības pasākumus. Prasītājs apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi, ka 2008. gada zilā tunča zvejas sezonā bija pārsniegtas nozvejas kvotas.

2)	Otrais pamats ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktā noteikto tiesību iesaistīties un īstenot profesionālo darbību, tādēļ, ka ar Regulu Nr. 530/2008 ir radīti prasītāja profesionālās darbības ierobežojumi.

3)	Trešais pamats ir par tiesiskās drošības principa pārkāpumu, jo Regulā Nr. 530/2008 zilā tunča zveja esot aizliegta, sākot no 2008. gada 16. jūnija, kaut arī Francijā tā bija atļauta līdz 2008. gada 30. jūnijam.

4)	Ceturtais pamats ir par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo prasītājam bija leģitīms pamats paļauties, ka viņš varēs zvejot līdz 2008. gada 30. jūnijam, jo sākotnēji zilā tunča zveja Francijā bija atļauta līdz 2008. gada 30. jūnijam.

Piektais pamats par tiesību uz īpašumu pārkāpumu, jo Regulas Nr. 530/2008 sekas prasītājam esot obligāta zilā tunča zvejas pārtraukšana, kaut arī viņam bija zemkopības un zvejas ministra izsniegta zvejas atļauja periodam no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 30. jūnijam — šī atļauja esot neatņemama prasītāja ekonomisko interešu sastāvdaļa. Prasītājs apgalvo, ka:

—	viņš ir cietis nopietnus ekonomiskus zaudējumus, kuri ir saistīti ar tā profesionālo darbību, jo nozvejots zilais tuncis ir “īpašums” Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta nozīmē, un

—	šī atļauja ir virtuāls prasījums, jo prasītājam bija leģitīma paļāvība.

(1) OV L 358; 59. lpp.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/23

Prasība, kas celta 2011. gada 10. martā — pelicantravel.com/ITSB — Pelikan (“Pelikan”)

(Lieta T-136/11)

2011/C 139/44

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: pelicantravel.com s.r.o. (Bratislava, Slovākijas Republika) (pārstāvis — M. Chlipala, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Pelikan Vertriebsgesellschaft mbH & Co. KG (Hannovere, Vācija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 9. decembra Lēmumu R 1428/2009-2;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “Pelikan”, attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. un 39. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 3 325 941)

Kopienas preču zīmes īpašniece: Pelikan Vertriebsgesellschaft mbH & Co. KG

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot preču zīmes saņemšanas pieteikumu, ir rīkojies ļaunprātīgi [Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts].

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo, kā norāda prasītāja, ITSB nav pareizi novērtējis lietas faktiskos apstākļus, kā arī iesniegtos pierādījumus, un ir pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā, tādējādi kļūdaini secinot, ka attiecīgā preču zīme nebija pieteikta ļaunprātīgi.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/24

Prasība, kas celta 2011. gada 11. martā — TMS Trademark-Schutzrechtsverwertungsgesellschaft/ITSB — Comercial Jacinto Parera (“MAD”)

(Lieta T-152/11)

2011/C 139/45

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TMS Trademark-Schutzrechtsverwertungsgesellschaft mbH (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji — B. Hein un M.-H. Hoffmann, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Comercial Jacinto Parera, SA (Barselona, Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2010. gada 16. decembra lēmumu lietā R 449/2009-2;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas procesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēta Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts pieteikums par atcelšanu: grafiska preču zīme “MAD” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Kopienas preču zīmes īpašniece: Comercial Jacinto Parera, SA

Lietas dalībniece, kas lūdz atcelt Kopienas preču zīmi: prasītāja

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu daļēji noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 15. un 51. panta un Regulas (EK) Nr. 2868/95 (2) 22. noteikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem par izmantošanu, neesot varējusi secināt, ka grafiskā preču zīme “MAD” ir faktiski izmantota attiecībā uz “apģērbiem”

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/24

Prasība, kas celta 2011. gada 14. martā — Zenato Azienda Vitivinicola/ITSB — Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (“ZENATO RIPASSA”)

(Lieta T-153/11)

2011/C 139/46

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zenato Azienda Vitivinicola Srl (Peschiera del Garda, Itālija) (pārstāvis — A. Rizzoli, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (Verona, Itālija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu kopā ar attiecīgajiem pielikumiem;

—

atcelt Apelāciju padomes lēmumu (rezolutīvās daļas 1., 2. un 3. punktu) daļā, kurā ir apmierināta prasība, apmierināti iebildumi un pilnībā noraidīts reģistrācijas pieteikums, piespriests prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas iebildumu iesniedzējai radušies iebildumu un apelācijas procesos;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiskā preču zīme “ZENATO RIPASSA” (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 848 015), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (alkoholiskie dzērieni)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas vārdiskā preču zīme “RIPASSO” (Nr. 682 213), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (“vīni, spirtotie dzērieni un liķieri”)

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt iebildumus un pilnībā noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/09 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/25

Prasība, kas celta 2011. gada 14. martā — Zenato Azienda Vitivinicola/ITSB — Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (“Ripassa Zenato”)

(Lieta T-154/11)

2011/C 139/47

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Zenato Azienda Vitivinicola Srl (Peschiera del Garda, Itālija) (pārstāvis — A. Rizzoli, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (Verona, Itālija)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu kopā ar attiecīgajiem pielikumiem;

—

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiskā preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “RIPASSA ZENATO” (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 877 865), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas vārdiskā preču zīme “RIPASSO” (Nr. 682 213), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apmierināt iebildumus un pilnībā noraidīt reģistrācijas pieteikumu

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 207/09 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/25

Prasība, kas celta 2011. gada 10. martā — Magnesitas de Rubián u.c./Parlaments un Padome

(Lieta T-158/11)

2011/C 139/48

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Magnesitas de Rubián, SA (Incio, Spānija), Magnesitas Navarras, SA (Zubiri, Spānija), Ellinikoi Lefkolithoi Anonimos Metalleftiki Viomichaniki Naftiliaki kai Emporiki Etaireia (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji — H. Brokelmann, P. Martínez-Lage Sobredo, advokāti)

Atbildētāji: Parlaments un Padome

Prasītāju prasījumi:

Šī tiesvedība ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17. lpp.) 13. panta 7. punktā ietvertā individuālā lēmuma atcelšanu tiktāl, ciktāl tajā dalībvalstīm ir noteikts pienākums ievērot “Dokumenta par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanā” (OV L 166, 5. lpp.) 3. panta 5. punktā ietvertos secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, paredzot nosacījumus kompetento iestāžu izdotajām atļaujām magnija oksīda ražošanas iekārtām, kurām saskaņā ar minēto direktīvu ir vajadzīga atļauja.

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prioritāri atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti un gadījumā, ja Vispārējā tiesa minēto lēmumu saistībā ar atsauces dokumenta 3. panta 5. punktu neatceltu pilnībā, to atcelt vismaz saistībā ar minētā dokumenta 3. panta 5. punkta 5. apakšpunkta 4. iedaļu, ieskaitot tostarp 3.11. tabulā ietvertās emisiju vērtības, un

—	katrā ziņā piespriest Eiropas Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1)	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Komisijas kompetences trūkums. Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības kompetencē neesot iekļaut magnija oksīda ražošanu atsauces dokumentā.

Ar otro pamatu tiek apgalvota būtisku formas prasību neievērošana, proti:

—	prasītājām neesot paziņots par atsauces dokumenta sagatavošanas procedūras uzsākšanu, un tās tajā varēja piedalīties tikai novēloti;

—	atsauces dokumentā neesot norādīti prasītāju iesniegtie “split views” [atšķirīgie viedokļi];

—	neesot ievērots atsauces dokumenta galīgā projekta analīzei noteiktais termiņš.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli 1. panta pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atsauces dokuments neatbilst minētās direktīvas 1. pantā minētajam mērķim, proti, aizsargāt vidi kopumā, un tādēļ tam neatbilst arī minētā dokumenta 3. panta 5. punktā ietvertie secinājumi, kuri ar apstrīdēto lēmumu tiek padarīti saistoši.

4)	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots vispārējā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, jo apstrīdētajā lēmumā ir izrādīta vienāda attieksme pret uzņēmumiem, kas atrodas atšķirīgās situācijās.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/26

Prasība, kas celta 2011. gada 18. martā — Petroci/Padome

(Lieta T-160/11)

2011/C 139/49

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Petroci Holding (Abidjan, Kotdivuāra) (pārstāvis — M. Ceccaldi, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2011. gada 14. janvāra Lēmumu 2011/18/KĀDP un Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 25/2011, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām, un it īpaši attiecībā uz sabiedrību PETROCI,

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas izvirzītie pamati un galvenie argumenti būtībā ir vienādi vai līdzīgi ar tiem, kas izvirzīti saistībā ar lietu T-142/11 SIR/Padome.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/26

Prasība, kas celta 2011. gada 15. martā — High Tech/ITSB — Vitra Collections (krēsla forma)

(Lieta T-161/11)

2011/C 139/50

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: High Tech Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvji — G. Floridia un R. Floridia, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Vitra Collections AG

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un atzīt Kopienas preču zīmi Nr. 2 298 420 par spēkā neesošu.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrētā Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: Grafiska trīsdimensiju preču zīme, kuras priekšmets ir “Alu chair” (Kopienas preču zīme Nr. 2 298 420), attiecībā uz precēm, kas ietilpst 20. klasē

Kopienas preču zīmes īpašnieks: Vitra Collections AG

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojums: Regulas 207/2009 7. panta pirmās daļas e) punkta iii) apakšpunkta pārkāpums. Prasītāja arī ir norādījusi uz preču zīmes spēkā neesamību, pamatojoties uz to, ka tās reģistrācijas mērķis ir izslēgt prasītāju no to dizaina priekšmetu tirgus, kuru aizsardzība ir beigusies, un tāpēc tā ir ļaunprātīga reģistrācija.

Anulēšanas nodaļas lēmums: pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas 207/2009 7. panta pirmās daļas e) punkta iii) apakšpunkta un 52. panta pirmās daļas b) punkta nepareiza interpretācija un piemērošana.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/27

Prasība, kas celta 2011. gada 17. martā — Cofra/ITSB — O2 (“can do”)

(Lieta T-162/11)

2011/C 139/51

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cofra Holding AG (Zug, Šveice) (pārstāvji — K.-U. Jonas un J. Bogatz, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: O2 Holdings Ltd (Slough, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 242/2009-4;

—	piespriest atbildētājam un attiecīgajā gadījumā otrajai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: O2 Holdings Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “can do” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 25., 35., 36., 38. un 43. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: vārdiska preču zīme “CANDA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) 15. panta un 42. panta 2. punkta, kā arī Regulas (EK) Nr. 2868/95 (2) 22. noteikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome pierādījumu par tiesību saglabājošu izmantošanu izvērtēšanā esot izmantojusi pārāk šaurus kritērijus un neesot pietiekami ņēmusi vērā īpašo tirdzniecības situāciju prasītājas uzņēmumā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome kļūdaini neesot ņēmusi vērā dažādus dokumentus, kas tika iesniegti, lai pierādītu pretstatītās preču zīmes tiesību saglabājošo izmantošanu. Visbeidzot, Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot informējusi prasītāju par to, ka iesniegtos izmantošanas pierādījumus uzskata par nepietiekamiem, un neesot prasītājai devusi iespēju mutvārdu procesā iesniegt citus pierādījumus.

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/27

Prasība, kas celta 2011. gada 17. martā — Cofra/ITSB — O2 (“can do”)

(Lieta T-163/11)

2011/C 139/52

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cofra Holding AG (Zug, Šveice) (pārstāvji — K.-U. Jonas un J. Bogatz, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: O2 Holdings Ltd (Slough, Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 10. janvāra lēmumu lietā R 246/2009-4;

—	piespriest atbildētājam un attiecīgajā gadījumā otrajai lietas dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: O2 Holdings Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “can do” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 25., 35., 36., 38. un 43. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “CANDA”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

(1) Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).

(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.).

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/28

Prasība, kas celta 2011. gada 18. martā — Modelo Continente Hipermercados/Komisija

(Lieta T-174/11)

2011/C 139/53

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Modelo Continente Hipermercados, SA filiāle Spānijā (Alcorcón, Spānija) (pārstāvji — J. Buendía Sierra, E. Abad Valdenebro, M. Muñoz de Juan, R. Calvo Salinero, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi

—

atzīt par pieņemamiem un pamatotiem šajā prasībā izvirzītos atcelšanas pamatus un tādēļ atcelt [apstrīdētā lēmuma] 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka Texto Refundido de la Ley del Impuesto sobre Sociedades [Likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli kodificētā redakcija] (turpmāk tekstā — “TRLIS”) 12. panta 5. punktā ir ietverti valsts atbalsta elementi;

—	pakārtoti — atcelt [apstrīdētā lēmuma] 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka TRLIS 12. panta 5. punktā, to piemērojot tādai līdzdalības iegādei, kuras rezultātā tiek iegūta kontrole, ir valsts atbalsta pazīmes;

—	pakārtoti — atcelt lēmumu būtisku formas prasību pārkāpuma dēļ, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Komisijas 2009. gada 28. oktobra lēmumu par nemateriālās vērtības norakstīšanu nodokļu vajadzībām saistībā ar kapitāla daļu iegādi ārvalstīs (valsts atbalsts C 45/07, ex NN 51/07, ex CP 9/07) (OV 11.1.2011., L 7, 48. lpp.).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums, uzskatot pasākumu par valsts atbalstu.

—

Komisija nav pierādījusi, ka attiecīgais nodokļu pasākums “dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Komisija tikai pieņem, ka minētais pasākums ir selektīvs tāpēc, ka ir piemērojams tikai attiecībā uz līdzdalības iegādi ārvalstu, nevis pašmāju sabiedrībās. Prasītāja uzskata šo argumentāciju par kļūdainu un riņķveidīgu. Tāpēc vien, ka analizētā pasākuma piemērošana tāpat kā jebkuras citas nodokļu tiesību normas piemērošana ir pakārtota noteiktu objektīvu nosacījumu izpildei, tas nekļūst par de iure vai de facto selektīvu pasākumu. Sekojot Komisijas argumentiem, par selektīvām pirmšķietami būtu jāuzskata visas nodokļu tiesību normas;

—

otrkārt, TRLIS 12. panta 5. punkta pirmšķietami atšķirīgā attieksme, nebūt ne piešķirot selektīvas priekšrocības, ir paredzēta, lai nodokļu ziņā vienlīdzīgā situācijā atrastos visi akciju iegādes darījumi — gan valsts, gan ārvalstu. Pārrobežu apvienošanās neīstenojamības dēļ nemateriālās vērtības norakstīšana var tikt veikta tikai valstī, jo tālab ir nodokļu sistēmas tiesību normas, kas to pieļauj. Šajā ziņā TRLIS 12. panta 5. punktā ir tikai paredzēts šo iespēju attiecināt arī uz ārvalstu sabiedrību aktīvu iegādi, un šis darījums ir funkcionāli vislīdzīgākais valsts sabiedrību koncentrācijai, un tāpēc ietilpst Spānijas sistēmas struktūrā un loģikā;

—	pakārtoti, Komisijas lēmums esot nesamērīgs, jo vismaz tā piemērošana ārvalstu uzņēmumu kontroles pārņemšanas gadījumos būtu jāpielīdzina valsts uzņēmumu koncentrācijai un tāpēc šie gadījumi būtu pamatoti ar Spānijas sistēmas struktūru un loģiku.

Ar otro pamatu tiek apgalvots būtisku formas prasību pārkāpums, jo neesot ievērota pastāvošajam atbalstam piemērojamā procedūra.

—

apstrīdētajā lēmumā ir noraidīti argumenti par pasākuma funkcionālo līdzvērtību, nepiekrītot, ka ES iekšienē veiktas pārrobežu apvienošanās praktiski nav iespējamas. Pēc Komisijas domām, vēlāk pieņemot ES direktīvas attiecīgajā jomā, no kurām visas ir pieņemtas pēc apstrīdētā pasākuma, esot novērsti visi iespējamie šķēršļi vai ierobežojumi. Prasītāja šajā ziņā uzskata, ka, pat ja piekristu Komisijas viedoklim un ar ES direktīvām tiešām būtu faktiski novērsti šķēršļi pārrobežu koncentrācijām, kas tā nav, arī tad tas būtu pastāvošs atbalsts. Tomēr pastāvošu atbalstu kontroles procedūras būtiski atšķiras no tās, kas ievērota šajā lietā, kur tāpēc ir pieļauta būtiska procesuāla kļūda.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums kļūdas tiesību piemērošanā dēļ, nosakot no pasākuma labumu guvušās personas.

—

pat pieņemot, ka TRLIS 12. panta 5. punktā ir valsts atbalsta pazīmes, Komisijai esot bijis jāveic plaša ekonomiska analīze, lai noteiktu, kas bija tajā iespējami paredzētā atbalsta saņēmēji. Prasītāja uzskata, ka (līdzdalības pirkuma cenas starpības veidotā) atbalsta saņēmēji katrā ziņā esot līdzdalības pārdevēji, nevis, kā apgalvo Komisija, minēto pasākumu izmantojušie Spānijas uzņēmumi.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/30

Prasība, kas celta 2011. gada 21. janvārī — Mariën/Komisija

(Lieta F-5/11)

2011/C 139/55

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Peter Mariën (Elsene, Beļģija) (pārstāvji — B. Theeuwes un F. Pons, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt ES delegācijas Afganistānā vadītāja lēmumu, ar kuru šīs delegācijas locekļiem likts pārvākties no viesnīcas uz mītni, kas nodota ES delegācijas rīcībā

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2011. gada 11. janvāra e-pasta vēstulē ietverto ES īpašā pārstāvja un ES delegācijas Afganistānā vadītāja lēmumu, ar kuru prasītājam noteikts 2011. gada 14. janvārī pārvākties uz dzīvojamo kompleksu Kabulā, Afganistānā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus ar pagaidu dzīvesvietu saistītos izdevumus;

—	piespriest Komisijai izmaksāt prasītājam kompensāciju par nodarīto psiholoģisko stresu un kaitējumu EUR 10 000 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/30

Prasība, kas celta 2011. gada 9. februārī — Bouillez u.c./Padome

(Lieta F-11/11)

2011/C 139/56

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Vincent Bouillez (Overijse, Beļģija) un citi (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītājus amatā augstākā pakāpē, īstenojot 2010. gada paaugstināšanu amatā

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Padomes 2010. gada 3. novembra lēmumu, ar ko noraidīta prasītāju sūdzība;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumus nepaaugstināt prasītājus amatā augstākā pakāpē, īstenojot 2010. gada paaugstināšanu amatā;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/30

Prasība, kas celta 2011. gada 18. februārī — Mariën/EĀDD

(Lieta F-15/11)

2011/C 139/57

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Peter Mariën (Elsene, Beļģija) (pārstāvji — B. Theeuwes un F. Pons, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt ES delegācijas Afganistānā vadītāja lēmumu, ar kuru šīs delegācijas locekļiem tika izdots rīkojums pamest viņu viesnīcu un pārvākties uz ES dzīvojamo kompleksu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt lēmumu, kas ietverts ES īpašā pārstāvja un ES delegācijas Afganistānā vadītāja 2011. gada 11. janvāra e-pastā, ar kuru prasītājam ir izdots rīkojums pārvākties uz dzīvojamo kompleksu Kabulā, Afganistānā;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt visus izdevumus saistībā ar pagaidu uzturēšanās pasākumiem;

—	piespriest EĀDD samaksāt prasītājam kompensāciju EUR 10 000 apmērā par radīto psiholoģisko stresu un nodarīto kaitējumu;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

7.5.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 139/31

Prasība, kas celta 2011. gada 28. februārī — Conticchio/Komisija

(Lieta F-22/11)

2011/C 139/58

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rosella Conticchio (Roma, Itālija) (pārstāvji — R. Giuffridda un A. Tortora, avvocati)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība atcelt lēmumu, ar kuru noteiktas prasītājas tiesības uz pensiju, tiktāl, ciktāl tajā atzīts, ka prasītājai ir tiesības uz izdienas pensiju, par pamatu ņemot AST7/1, nevis AST7/2 pakāpi

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt 2010. gada 18. novembrī pieņemto un 2010. gada 24. novembrī paziņoto Lēmumu Nr. R/489/10, ar kuru iecēlējinstitūcija ir noraidījusi [prasītājas iesniegto] sūdzību;

—	ar atpakaļejošu spēku noteikt, ka prasītājai ir tiesības uz pāreju no AST7/1 pakāpes uz AST7/2 pakāpi;

—	pārrēķināt prasītājai izmaksājamās pensijas apmēru, palielinot to par aptuveni EUR 170 mēnesī;

—	piespriest struktūrai, kas ir atbildīga par prasītājas pensijas izmaksu, atmaksāt neizmaksāto summu, kas aprēķināta, sākot no 2010. gada 1. jūnija līdz galīgajai samaksai, pieskaitot procentu maksājumu, indeksācijas maksājumu un citus tiesību aktos noteiktos maksājumus;

—	noteikt Eiropas Komisijai pienākumu atmaksāt prasītajai summas, kuras tā būs nepamatoti samaksājusi līdz sprieduma šajā lietā pasludināšanai saistībā ar tiesību uz pensiju atzīšanu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2011.139.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 139

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	54. sējums 2011. gada 7. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2011/C 139/01	Eiropas Savienības Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 130, 30.4.2011.	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2011/C 139/02	Lieta C-109/09: Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deutsche Lufthansa AG/Gertraud Kumpan (Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Direktīva 1999/70/EK — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Valsts tiesas loma)	2

2011/C 139/03	Lieta C-221/09: Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Prim’Awla tal -Qorti Ċivili (Maltas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — AJD Tuna Ltd/Direttur tal-Agrikoltura u s-Sajd, Avukat Generali (Regula (EK) Nr. 530/2008 — Spēkā esamība — Kopējā zivsaimniecības politika — Resursu saglabāšana — Zilās tunzivs krājumu atjaunošana Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā)	2

2011/C 139/04	Lieta C-274/09: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10 marta spriedums (Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Privater Rettungsdienst und Krankentransport Stadler/Zweckverband für Rettungsdienst und Feuerwehralarmierung Passau (Publiskie iepirkumi — Direktīva 2004/18/EK — Sabiedrisko pakalpojumu koncesija — Glābšanas pakalpojumi — Atšķirības starp pakalpojumu publisko iepirkumu un pakalpojumu koncesiju)	3

2011/C 139/05	Lieta C-275/09: Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Raad van State van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Brussels Hoofdstedelijk Gewest u.c./Vlaams Gewest (Direktīva 85/337/EEK — Noteiktu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējums — Lidostas, kuru pacelšanās skrejceļa garums ir 2100 metru vai vairāk — Jēdziens būve — Apsaimniekošanas atļaujas pagarināšana)	4

2011/C 139/06	Lieta C-326/09: Tiesas (piektā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums — Eiropas Komisija/Polijas Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Direktīva 2004/113/EK — Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm — Pieeja precēm un pakalpojumiem un preču piegāde un pakalpojumu sniegšana — Netransponēšana noteiktajā termiņā)	4

2011/C 139/07	Apvienotās lietas C-372/09 un C-373/09: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — tiesvedības, ko uzsācis Josep Peñarroja Fa. (EKL 43. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — EKL 49. pants — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Tiesas eksperti, kuriem ir tulkotāja statuss — Valsts varas īstenošana — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiesas eksperta nosaukums ir paredzēts vienīgi personā, kas iekļautas valsts tiesu iestāžu izveidotos sarakstos — Pamatojums — Direktīva 2005/36/EK — Jēdziens reglamentēta profesija)	5

2011/C 139/08	Lieta C-379/09: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Arbeidshof te Brussel (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maurits Casteels/British Airways plc (Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — LESD 45. un 48. pants — Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums — Tiesību uz papildpensiju saglabāšana — Padomes rīcības neesamība — Darba ņēmējs, kuru viens un tas pats darba devējs secīgi nodarbinājis vairākās dalībvalstīs)	5

2011/C 139/09	Lieta C-477/09: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Charles Defossez/Christian Wiart, kas ir Sotimon SARL pilnvarotais likvidators, Office national de l'emploi fonds de fermeture d'entreprises, Centre de gestion et d’études de l’Association pour la gestion du régime de garantie des créances des salariés de Lille (CGEA) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīvas 80/987/EEK un 2002/74/EK — Darba devēja maksātnespēja — Darbinieku aizsardzība — Darbinieku neapmaksāto prasījumu apmierināšana — Kompetentās iestādes, kas dod galvojumu, noteikšana — Labvēlīgāks galvojums saskaņā ar valsts tiesībām — Iespēja to saņem)	6

2011/C 139/10	Lieta C-484/09: Tiesas (otrā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Tribunal da Relação do Porto (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Manuel Carvalho Ferreira Santos/Companhia Europeia de Seguros, S.A. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Direktīva 72/166/EEK — 3. panta 1. punkts — Direktīva 84/5/EEK — 2. panta 1. punkts — Direktīva 90/232/EEK — 1. pants — Tiesības uz atlīdzību, pamatojoties uz mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu — Ierobežojuma nosacījumi — Līdzdalība kaitējuma nodarīšanā — Vadītāju vainas neesamība — Atbildība par risku)	7

2011/C 139/11	Lieta C-516/09: Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tanja Borger/Tiroler Gebietskrankenkasse (Darbinieku sociālais nodrošinājums — Regula (EEK) Nr. 1408/71 — Piemērojamība personām — Darbinieka jēdziena interpretācija — Apgādājamā bērna pabalsti — Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pagarinājums)	7

2011/C 139/12	Lieta C-540/09: Tiesas (ceturtā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Regeringsrätten — Zviedrija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skandinaviska Enskilda Banken AB Momsgrupp/Skatteverket (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sestā PVN direktīva — 13. panta B daļas d) punkta 5. apakšpunkts — Atbrīvojumi no nodokļa — Emisijas garantija (underwriting guarantee), ko kredītiestādes par komisijas maksu sniedz sabiedrībām, kuras emitē jaunas akcijas kapitāla tirgū — Darījumi ar vērtspapīriem)	8

2011/C 139/13	Lieta C-23/10: Tiesas (septītā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums — Eiropas Komisija/Portugāles Republika (Valsts pienākumu neizpilde — Svaigu banānu laišana brīvā apgrozībā — Deklarētais svars, kas neatbilst faktiskajam svaram — Iestāžu pienākums pārbaudīt deklarēto svaru — Kopienas Muitas kodekss — Regula (EEK) Nr. 2913/92 — 68. un turpmākie panti — Regula (EEK) Nr. 2454/93 — 290.a pants — 38.b pielikums — Pašu resursu sistēma — Ieņēmumu zaudējums — Regula (EEK, Euratom) Nr. 1552/89 — Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 — 2., 6., 9., 10. un 11. pants.)	8

2011/C 139/14	Lieta C-29/10: Tiesas (virspalāta) 2011. gada 15. marta spriedums (Cour d'appel (Luksemburga) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Heiko Koelzsch/Luksemburgas Lielhercogiste (Romas konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām — Darba līgums — Pušu izvēle — Imperatīvas tā likuma normas, kurš ir jāpiemēro, ja nav izdarīta izvēle — Šī likuma noteikšana — Valsts, kurā darbinieks pastāvīgi veic darbu, jēdziens — Darbinieks, kurš savu darbu veic vairāk nekā vienā līgumslēdzējā valstī)	9

2011/C 139/15	Lieta C-51/10 P: Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums — Agencja Wydawnicza Technopol sp. z o.o./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (Apelācija — Kopienas preču zīme — Apzīmējums, kas sastāv tikai no cipariem — Pieteikums reģistrēt apzīmējumu 1000 kā preču zīmi attiecībā uz brošūrām, periodiskajiem izdevumiem un žurnāliem — Minētā apzīmējuma šķietami aprakstošais raksturs — Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas kritēriji — ITSB pienākums ņemt vērā savu agrāko lēmumu pieņemšanas praksi)	10

2011/C 139/16	Lieta C-85/10: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Telefónica Móviles España, SA/Administración del Estado, Secretaría de Estado de Telecomunicaciones (Telekomunikāciju pakalpojumi — Direktīva 97/13/EK — Vispārējās atļaujas un individuālās licences — Maksa un atlīdzība, kas piemērojamas uzņēmumiem, kuri ir individuālo licenču saņēmēji — 11. panta 2. punkts — Interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēts īpašs nodevas izmantojums — Nodevas paaugstināšana ciparu sistēmām, to nemainot pirmās paaudzes analogajām sistēmām — Saderīgums)	10

2011/C 139/17	Lieta C-95/10: Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 17. martā spriedums (Supremo Tribinal Adminstrativo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Strong Segurança SA/Município de Sintra, Securitas-Serviços e Tecnologia de Segurança (Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi — Direktīva 2004/18/EK — 47. panta 2. punkts — Tieša iedarbība — Piemērojamība direktīvas II B pielikumā ietilpstošajiem pakalpojumiem)	11

2011/C 139/18	Lieta C-128/10 un C-129/10: Tiesas (astotā palāta) 2011. gada 17. marta spriedums (Symvoulio tis Epikrateias — Grieķija lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Naftiliaki Etaireia Thasou AE (C-128/10), Amaltheia I Naftiki Etaireia (C-129/10)/Ypourgos Emporikis Naftilías (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Jūras kabotāža — Regula (EEK) Nr. 3577/92 — 1. un 4. pants — Kabotāžas pakalpojumu iepriekšēja administratīva atļauja — Kuģu drošības nosacījumu pārbaude — Ostas kārtības uzturēšana — Sabiedrisko pakalpojumu pienākumi — Precīzu un iepriekš zināmu kritēriju neesamība)	11

2011/C 139/19	Lieta C-525/10 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2009. gada 10. decembra rīkojumu lietā T-390/09 Mariyus Noko Ngele/Eiropas Komisija 2010. gada 10. novembrī iesniedza Mariyus Noko Ngele	12

2011/C 139/20	Lieta C-540/10: Prasība, kas celta 2010. gada 22. novembrī — Transportes y Excavaciones J. Asensi, S.L./Spānijas Karaliste	12

2011/C 139/21	Lieta C-51/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 4. februārī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — Schutzverband der Spirituosen-Industrie eV/Sonnthurn Vertriebs GmbH	12

2011/C 139/22	Lieta C-55/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Vodafone España, S.A.	12

2011/C 139/23	Lieta C-57/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — Vodafone España, S.A./Ayuntamiento de Tudela	13

2011/C 139/24	Lieta C-58/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 7. februārī iesniedza Tribunal Supremo (Spānija) — France Telecom España, S.A.	13

2011/C 139/25	Lieta C-81/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2010. gada 16. decembra spriedumu lietā T-363/09 Longevity Health Products, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Gruppo Lepetit SpA2011. gada 22. februārī iesniedza Longevity Health Products, Inc.	14

2011/C 139/26	Lieta C-94/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 28. februārī iesniedza Tribunale di Bergamo (Itālija) — kriminālprocess pret Survival Godwin	14

2011/C 139/27	Lieta C-107/11: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 3. martā iesniedza Consiglio di Giustizia Amministrativa per la Regione siciliana (Itālija) — Ministero dell’Interno, Questura di Caltanissetta/Massimiliano Rizzo	14

	Vispārējā tiesa
2011/C 139/28	Lieta T-419/03: Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Altstoff Recycling Austria/Komisija (Konkurence — Aizliegtas vienošanās — Lietoto iepakojuma savākšanas un pārstrādes sistēma Austrijā — Līgumi par savākšanu un šķirošanu, kuros ietverta ekskluzivitātes klauzula — Lēmums par individuālu atbrīvojumu — Noteiktie pienākumi — Samērīguma princips)	15

2011/C 139/29	Lieta T-369/07: Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Latvija/Komisija (Vide — Direktīva 2003/87/EK — Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — Latvijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam — Trīs mēnešu termiņš — Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punkts)	15

2011/C 139/30	Lieta T-486/07: Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Ford Motor/ITSB — Alkar Automotive (CA) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes CA reģistrācijas pieteikums — Agrākas Kopienas vārdiska un grafiska preču zīmes KA — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespējas neesamība — Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	16

2011/C 139/31	Lieta T-233/09: Vispārējās tiesas 2011. gada 22. marta spriedums — Access Info Europe/Padome (Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Ar notiekošu likumdošanas procesu saistīts dokuments — Daļējs piekļuves atteikums — Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņš prasības celšanai — Pieņemamība — Izpaušana, kurā ir vainojama trešā persona — Intereses celt prasību neizzušana — Dalībvalstu delegāciju, kuras iesniedza priekšlikumus, identifikācija — Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību)	16

2011/C 139/32	Lieta T-372/09: Vispārējās tiesas 2011. gada 21. marta spriedums — Visti Beheer/ITSB — Meister (GOLD MEISTER) (Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes GOLD MEISTER reģistrācijas pieteikums — Agrākas Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes MEISTER — Relatīvs atteikuma pamatojums — Sajaukšanas iespēja — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)	17

2011/C 139/33	Lieta T-429/09: Vispārējās tiesas 2011. gada 14. marta rīkojums — Campailla/Komisija (Prasība par zaudējumu atlīdzību — Noilguma termiņš — Tiesas Statūtu 46. pants — Nepieņemamība)	17

2011/C 139/34	Lieta T-463/09: Vispārējās tiesas 2011. gada 8. marta rīkojums — Herm. Sprenger/ITSB — Kieffer Sattlerwarenfabrik (kāpšļa forma) (Kopienas preču zīme — Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu — Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu atsaukšana — Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)	17

2011/C 139/35	Lieta T-44/10 P: Vispārējās tiesas 2011. gada 17. marta rīkojums — Marcuccio/Komisija (Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Sociālais nodrošinājums — Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana — Pienākums norādīt pamatojumu — Nelabvēlīgs akts — Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)	18

2011/C 139/36	Lieta T-3/11: Prasība, kas celta 2011. gada 4. janvārī — Portugāle/Komisija	18

2011/C 139/37	Lieta T-51/11: Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija	19

2011/C 139/38	Lieta T-52/11: Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija	20

2011/C 139/39	Lieta T-53/11: Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī — Aecops/Komisija	20

2011/C 139/40	Lieta T-107/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-87/08 Schuerings/ETF2011. gada 18. februārī iesniedza Eiropas Izglītības fonds (ETF)	21

2011/C 139/41	Lieta T-108/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā F-88/08 Vandeuren/ETF2011. gada 18. februārī iesniedza Eiropas Izglītības fonds (ETF)	22

2011/C 139/42	Lieta T-110/11: Prasība, kas celta 2011. gada 18. februārī — ASA/ITSB — Merck (FEMIFERAL)	22

2011/C 139/43	Lieta T-114/11: Prasība, kas celta 2011. gada 25. februārī — Giordano/Komisija	23

2011/C 139/44	Lieta T-136/11: Prasība, kas celta 2011. gada 10. martā — pelicantravel.com/ITSB — Pelikan (Pelikan)	23

2011/C 139/45	Lieta T-152/11: Prasība, kas celta 2011. gada 11. martā — TMS Trademark-Schutzrechtsverwertungsgesellschaft/ITSB — Comercial Jacinto Parera (MAD)	24

2011/C 139/46	Lieta T-153/11: Prasība, kas celta 2011. gada 14. martā — Zenato Azienda Vitivinicola/ITSB — Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (ZENATO RIPASSA)	24

2011/C 139/47	Lieta T-154/11: Prasība, kas celta 2011. gada 14. martā — Zenato Azienda Vitivinicola/ITSB — Camera di Commercio, Industria, Artigianato e Agricoltura di Verona (Ripassa Zenato)	25

2011/C 139/48	Lieta T-158/11: Prasība, kas celta 2011. gada 10. martā — Magnesitas de Rubián u.c./Parlaments un Padome	25

2011/C 139/49	Lieta T-160/11: Prasība, kas celta 2011. gada 18. martā — Petroci/Padome	26

2011/C 139/50	Lieta T-161/11: Prasība, kas celta 2011. gada 15. martā — High Tech/ITSB — Vitra Collections (krēsla forma)	26

2011/C 139/51	Lieta T-162/11: Prasība, kas celta 2011. gada 17. martā — Cofra/ITSB — O2 (can do)	27

2011/C 139/52	Lieta T-163/11: Prasība, kas celta 2011. gada 17. martā — Cofra/ITSB — O2 (can do)	27

2011/C 139/53	Lieta T-174/11: Prasība, kas celta 2011. gada 18. martā — Modelo Continente Hipermercados/Komisija	28

2011/C 139/54	Lieta T-259/08: Vispārējās tiesas 2011. gada 14. marta rīkojums — Global Digital Disc/Komisija	29

	Eiropas Savienības Civildienesta tiesa
2011/C 139/55	Lieta F-5/11: Prasība, kas celta 2011. gada 21. janvārī — Mariën/Komisija	30

2011/C 139/56	Lieta F-11/11: Prasība, kas celta 2011. gada 9. februārī — Bouillez u.c./Padome	30

2011/C 139/57	Lieta F-15/11: Prasība, kas celta 2011. gada 18. februārī — Mariën/EĀDD	30

2011/C 139/58	Lieta F-22/11: Prasība, kas celta 2011. gada 28. februārī — Conticchio/Komisija	31