Eiropas Savienības C 113/2009

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/2

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 10. marta spriedums (Unabhängiger Verwaltungssenat im Land Niederösterreich (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Gottfried Heinrich

(Lieta C-345/06) (1)

(EKL 254. panta 2. punkts - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - 2. panta 3. punkts - Regula (EK) Nr. 622/2003 - Gaisa satiksmes drošība - Pielikums - Priekšmetu, kuri ir aizliegti gaisa kuģī, saraksts - Nepublicēšana - Saistošs spēks)

2009/C 113/02

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Verwaltungssenat im Land Niederösterreich

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Gottfried Heinrich

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Verwaltungssenat im Land Niederösterreich — EKL 254. panta 2. punkta un 2. panta 3. punkta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) interpretācija — Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, spēkā esamība (OV L 89, 9. lpp.) — Regulas pielikuma, ar ko noteikti sīki izstrādāti pasākumi aviācijas drošībai, it īpaši priekšmetu saraksta, ko aizliegts ņemt līdzi lidmašīnā, nepublicēšana

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regulas (EK) Nr. 622/2003, ar kuru nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kas grozīta ar Komisijas 2004. gada 15. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2004, pielikumam, kurš nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ciktāl tā nolūks ir noteikt pienākumus personām, nav saistoša spēka.

(1) OV C 281, 18.11.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/2

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 24. marta spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Danske Slagterier/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-445/06) (1)

(Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību - Dzīvnieku veselība - Kopienas iekšējā tirdzniecība - Svaiga gaļa - Veterinārās pārbaudes - Dalībvalsts ārpuslīgumiskā atbildība - Noilguma termiņš - Zaudējumu noteikšana)

2009/C 113/03

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Danske Slagterier

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof – EKL 28. panta un 5. panta 1. punkta o) apakšpunkta un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas 1964. gada 26. jūnija Padomes Direktīvā 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu (OV L 121, 2012. lpp.), ko groza 1991. gada 29. jūlija Padomes Direktīva 91/497/EEK (OV L 268, 69. lpp.), kopā ar 1989. gada 11. decembra Padomes Direktīvas 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 395, 13. lpp.) 5. panta 1. punktu, 7. un 8. pantu, interpretācija — Kopienu tiesību interpretācija dalībvalsts ārpuslīgumiskās atbildības jomā par Kopienu tiesību pārkāpumu — Noilguma termiņš — Atlīdzināmu zaudējumu noteikšana un cietušai pusei izvirzāmas prasības

Rezolutīvā daļa:

privātpersonas, kas ir cietušas no Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai, kas grozīta ar Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/497/EEK, un Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvas 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, nepareizas transponēšanas un piemērošanas, var pamatoties uz tiesībām par preču brīvu apriti, lai ierosinātu valsts atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu;

Kopienu tiesībās nav prasīts, lai valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais noilgums tiesībām uz atlīdzinājumu sakarā ar valsts atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu tiktu pārtraukts vai apturēts uz tiesvedības laiku, ja Komisija ir ierosinājusi šādu tiesvedību par valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam;

Kopienu tiesībām nav pretrunā, ka noilguma termiņš prasībai sakarā valsts atbildību par direktīvas nepareizu transponēšanu sākas datumā, kad ir iestājušās šādas nepareizas transpozīcijas pirmās zaudējumu sekas un ir paredzamas arī turpmākas zaudējumu sekas, pat ja šis datums ir pirms minētās direktīvas pareizas transpozīcijas;

Kopienu tiesībām nav pretrunā tāda valsts tiesiska regulējuma piemērošana, kurā ir noteikts, ka privātpersona nevar panākt zaudējumu atlīdzību, kuru rašanos tā tīši vai aiz neuzmanības nav novērsusi, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar nosacījumu, ka cietušajai personai var saprātīgi prasīt, lai tā izmantotu šādu tiesiskā aizsardzības līdzekli, bet tas ir jāvērtē valsts tiesai, ņemot vērā visus pamata lietas apstākļus. Varbūtība, ka valsts tiesa varētu iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar EKL 234. pantu, vai tas, ka Tiesā tiek izskatīta prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, vien nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka nav saprātīgi izmantot kādu tiesiskās aizsardzības līdzekli.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-489/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 93/36/EEK un Direktīva 93/42/EEK - Publiskie iepirkumi - Piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Piegādes slimnīcām)

2009/C 113/04

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakja [M. Patakia] un K. Lūiss [X. Lewis])

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāves — D. Cagaraki [D. Tsagkaraki] un S. Hala [S. Chala])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/36/EEK, ar ko koordinē publisko piegādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (OV L 199, 1. lpp.), 8. panta 2. punkta, kā arī Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.) 17. un 18. panta pārkāpums — Atteikums attiecībā uz medicīnas iekārtām saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu konkursā par piegādēm Grieķijas valsts slimnīcām, balstoties uz iemesliem, kas saistās ar “vispārēju atbilstību un izmantošanas drošību”, neskatoties uz to, ka tām bija EK sertifikācijas marķējums un, jebkurā gadījumā neievērojot procedūru, kas noteikta Direktīvā 93/42/EEK

Rezolutīvā daļa:

noraidot piedāvājumus saistībā ar medicīnas ierīcēm, kurām ir CE sertifikācijas zīme, kompetentajām Grieķijas slimnīcu līgumslēdzējām iestādēm katrā ziņā neievērojot procedūru, kura paredzēta Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, Grieķijas Republika nav izpildījusi Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/36/EEK, ar kuru koordinē publisko piegādes līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīvu 2001/78/EK, 8. panta 2. punktā, kā arī Direktīvas 93/42, kas grozīta ar Regulu Nr. 1882/2003, 17. un 18. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/3

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Archer Daniels Midland Co./Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-510/06 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Nātrija glikonāta tirgus - Naudas sodi - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Kopienu konkurences politika - Vienlīdzīga attieksme - Apgrozījums, kas var tikt ņemts vērā - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

2009/C 113/05

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Archer Daniels Midland Co. (pārstāvis — M. Garsija [M. Garcia], Solicitor)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bukē [A. Bouquet] un K. Lūiss [X. Lewis])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T-329/01 Archer Daniels Midland/Eiropas Kopienu Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa ir noraidījusi prasību atcelt 1. un 3. pantu Komisijas 2001. gada 2. oktobra Lēmumā K(2001)2931 (galīgā redakcija) par EK līguma 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/E-1/36.756 — nātrija glikonāts), un, pakārtoti, prasītājai uzliktā naudas soda samazināšana

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Archer Daniels Midland Co. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/4

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 26. marta spriedums — Selex Sistemi Integrati S.p.A./Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol)

(Lieta C-113/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Konkurence - EKL 82. pants - Uzņēmuma jēdziens - Saimnieciska darbība - Starptautiska organizācija - Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana)

2009/C 113/06

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Selex Sistemi Integrati SpA (pārstāvji — F. Sciaudone, R. Sciandone un D. Fioretti, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol) (pārstāvji — F. Montag un T. Wessely, Rechtsanwälte)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2006. gada 12. decembra spriedumu lietā T-155/04 SELEX Sistemi Integrati/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja lūgumu atcelt vai grozīt Komisijas 2004. gada 12. februāra lēmumu, ar kuru noraidīta SELEX Sistemi Integrati sūdzība par iespējamo Eurocontrol pieļauto EK līguma noteikumu konkurences jomā pārkāpumu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	SELEX Sistemi Integrati SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas, kā arī pusi no Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) tiesāšanās izdevumiem;

3)	Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 117, 26.5.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/4

Tiesas (virspalāta) 2009. gada 10. marta spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hartlauer Handelsgesellschaft mbH/Wiener Landesregierung, Oberösterreichische Landesregierung

(Lieta C-169/07) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Sociālais nodrošinājums - Valsts finansēta valsts veselības aizsardzības sistēma - Pabalstu natūrā sistēma - Apdrošinātās personas apmaksāto izdevumu atlīdzināšanas sistēma - Atļauja izveidot privātu ārstniecības iestādi, kurā sniedz ambulatoros zobārstniecības pakalpojumus - Vajadzību, kas pamato ārstniecības iestādes izveidošanu, novērtēšanas kritērijs - Mērķis saglabāt kvalitatīvus, līdzsvarotus un visiem pieejamus medicīniskos vai stacionāros pakalpojumus - Mērķis novērst risku, ka smagi tiek pārkāpts sociālā nodrošinājuma sistēmas finanšu līdzsvars - Saskaņotība - Samērīgums)

2009/C 113/07

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Hartlauer Handelsgesellschaft mbH

Atbildētāji: Wiener Landesregierung, Oberösterreichische Landesregierung

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — EKL 43. un 48. panta interpretācija — Atļauja izveidot privātu ārstniecības iestādi, kurā sniedz ambulatoros zobārstniecības pakalpojumus — No tirgus vajadzību novērtējuma atkarīga atļauja

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. un 48. pants nepieļauj tādus valsts tiesību noteikumus kā pamata lietās, saskaņā ar kuriem, lai izveidotu ārstniecības iestādi, kas ir autonoma zobārstniecības poliklīnika, ir jāsaņem atļauja un saskaņā ar kuriem šī atļauja netiek izsniegta, ja, ņemot vērā aprūpi, kuru jau piedāvā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu saistīti ārsti, nepastāv nekāda vajadzība, kas pamatotu šādas iestādes izveidošanu, jo šie noteikumi šādu pašu kārtību neattiecina uz vairāku ārstu praksēm un to pamatā nav nosacījums, kurš pietiekami varētu ierobežot valsts iestāžu izmantoto rīcības brīvību.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/5

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mitsui & Co. Deutschland GmbH/Hauptzollamt Düsseldorf

(Lieta C-256/07) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Muitas nodokļu atmaksa - 29. panta 1. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts - Muitas vērtība - Regula (EEK) Nr. 2454/93 - 145. panta 2. un 3. punkts - Maksājumu, ko pārdevējs veicis, izpildot pirkuma līgumā paredzēto garantijas pienākumu, ņemšana vērā, nosakot muitas vērtību - Piemērošana laikā - Materiālo tiesību normas - Procesuālo tiesību normas - Normas atpakaļejošais spēks - Spēkā esamība)

2009/C 113/08

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Mitsui & Co. Deutschland GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Düsseldorf

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Düsseldorf — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 29. panta 1. punkta un 3. punkta a) apakšpunkta, kā arī Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2913/92 (OV L 253, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2002. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 444/2002 (OV L 68, 11. lpp.), 145. panta 2. un 3. punkta interpretācija — Šo noteikumu spēkā esamība tiktāl, ciktāl tie ar atpakaļejošu spēku ir piemērojami importam, par ko muitas deklarācija pieņemta, pirms stājās spēkā Komisijas Regula (EK) Nr. 444/2002 — Pārdevēja maksājumu, kas tika veikti pārdevuma līgumā paredzēto garantijas pienākumu ietvaros, lai pircējam atlīdzinātu garantijas pakalpojumu izdevumus, kuri tam bija jāsniedz tā paša pircējiem preču trūkumu dēļ, ņemšana vērā, nosakot importēto preču muitas vērtību

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29. panta 1. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts, kā arī Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2002. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 444/2002, 145. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumos, kad preces pēc to laišanas brīvā apgrozībā izrādās esam ar trūkumiem, bet kad ir pierādīts, ka tie ir pastāvējuši jau pirms tam, saskaņā ar līgumā paredzētajām garantijas saistībām ražotājam pārdevējam ir jāveic vēlāka atmaksa pircējam; atmaksa, kura atbilst izplatītāju veikto remontu izmaksām, var samazināt minēto preču darījuma vērtību un tādējādi muitas vērtību, kas ir vērtība, kura deklarēta atbilstoši cenai, par kuru sākotnēji bija vienojušies ražotājs pārdevējs un pircējs;

2)	Regulas Nr. 2454/93, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 444/2002, 145. panta 2. un 3. punkts nav piemērojami importam, par kuru deklarācijas pieņemtas pirms 2002. gada 19. marta.

(1) OV C 183, 4.08.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/5

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-270/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kopējā lauksaimniecības politika - Veterināro pārbaužu un kontroļu nodevas - Direktīva 85/73/EEK - Regula (EK) Nr. 882/2004)

2009/C 113/09

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Erlbacher un A. Szmytkowska)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un C. Schulze-Bahr, pārstāvji, U. Karpenstein, Rechtsanwalt)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veselības pārbaudes un kontroles finansējumu (OV L 32, 14.;pp.) redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/79/EK (OV L 24, 31. lpp.), 1. pantā un 5. panta 3. un 4. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2006. gada 23. maija Regulu (EK) Nr. 776/2006 (OV L 136, 3. lpp.), 27. panta 2., 4. un 10. punkta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums par gaļas sanitāro pārbaudi, ar kuru tiek atļauts papildu Kopienu nodevai iekasēt īpašu papildu maksu, kas atbilst svaigas gaļas bakterioloģisko pārbaužu izmaksām

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/6

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-275/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Kopienas ārējais tranzīts - TIR karnetes - Muitas nodokļi - Kopienu pašu resursi - Nodošana - Termiņš - Kavējuma nauda - Grāmatvedības uzskaites noteikumi)

2009/C 113/10

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Vilmss [G. Wilms], M. Velardo [M. Velardo] un D. Rekja [D. Recchia])

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], Dž. Albencio [G. Albenzio])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1989. gada 29. maija Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 155, 1. lpp.), 8. panta un 11. panta, kā arī šīs pašas regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ko, sākot no 2000. gada 31. maija, aizvieto ar Padomes 2000. gada 22. maija Regulu (EK, Euroatom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 1. lpp.), pārkāpums — Grāmatvedības uzskaites noteikumi — Maksājamie nokavējuma procenti pašu resursu novēlotas samaksas gadījumā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/6

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums (Hessischer Verwaltungsgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Firma Baumann GmbH/Land Hessen

(Lieta C-309/07) (1)

(Kopējā lauksaimniecības politika - Veterināro pārbaužu un kontroļu nodevas - Direktīva 85/73/EEK)

2009/C 113/11

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Hessischer Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Firma Baumann GmbH

Atbildētājs: Land Hessen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hessischer Verwaltungsgerichtshof – Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par svaigas gaļas un mājputnu gaļas veselības pārbaudes un kontroles finansējumu (OV L 32, 14.;pp.) redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 26. jūnija Direktīvu 96/43/EK (OV L 162, 1. lpp.,), 5. panta 3. punkta un A pielikuma I nodaļas 4. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Tiesiskais regulējums, kas diferencē kaušanu lielos uzņēmumos un citas kaušanas darbības, nosakot regresīvu nodevas likmi dažādiem lopu veidiem un paaugstinot nodevas par kaušanu ārpus ierastā kaušanas laika

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1985. gada 29. janvāra Direktīvas 85/73/EEK par Direktīvās 89/662/EEK, 90/425/EEK, 90/675/EEK un 91/496/EEK minētajām veterinārajām pārbaudēm un kontroli redakcijā ar grozījumiem un kodifikāciju, kas izdarīti ar Padomes 1996. gada 26. jūnija Direktīvu 96/43, A pielikuma I nodaļas 4. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm netiek ļauts atkāpties no šī A pielikuma I nodaļas 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām nodevu struktūrām un iekasēt nodevu, kuras likme ir atšķirīga atkarībā no uzņēmumu lieluma un ir noteikta regresīvi atkarībā no nokauto katra veida dzīvnieku skaita.

Direktīvas 85/73 redakcijā ar grozījumiem un kodifikāciju, kas izdarīti ar Direktīvu 96/43, A pielikuma I nodaļas 4. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij nav jāievēro šīs pašas nodaļas 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā nodevu struktūra un tā var iekasēt nodevu, kuras likme ir atšķirīga atkarībā no uzņēmuma lieluma un nokauto katra veida dzīvnieku skaita, ja ir pierādīts, ka šie faktori reāli ietekmē faktiskās izmaksas, kas radušās, lai veiktu atbilstošajos Kopienu noteikumos pieprasītās pārbaudes un kontroles;

Direktīvas 85/73 redakcijā ar grozījumiem un kodifikāciju, kas izdarīti ar Direktīvu 96/43, A pielikuma I nodaļas 4. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts par tādu dzīvnieku pārbaudi, kuri pēc to īpašnieku lūguma tiek nokauti ārpus ierastā kaušanas laika, var iekasēt “procentuālu piemaksu” papildus nodevām, kas parasti tiek iekasētas par dzīvnieku pārbaudi, ja šis palielinājums ir standarta vērtība, kas atbilst sedzamajām papildu izmaksām.

Direktīvas 85/73 redakcijā ar grozījumiem un kodifikāciju, kas izdarīti ar Direktīvu 96/43, A pielikuma I nodaļas 4. punkta b) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts par tādu dzīvnieku pārbaudi, kuri pēc to īpašnieku lūguma tiek nokauti ārpus ierastā kaušanas laika, var iekasēt “procentuālu piemaksu” papildus nodevām, kas parasti tiek iekasētas par dzīvnieku pārbaudi, ja šis palielinājums atbilst faktiskajām papildu izmaksām.

(1) OV C 247, 20.10.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/7

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Antartica Srl/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), The Nasdaq Stock Market Inc.

(Lieta C-320/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 5. punkts - Reģistrācijas atteikums - Agrāka preču zīme ar reputāciju “NASDAQ” - Grafiska zīme “nasdaq” - Agrākās preču zīmes izmantošana precēm un pakalpojumiem, kas tiekot piedāvāti bez maksas - Netaisnīgs labums, kas gūts no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas - Konkrēta sabiedrības daļa)

2009/C 113/12

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Antartica Srl (pārstāvji — E. Racca un A. Fusillo, avvocati)

Pretējās puses procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), The Nasdaq Stock Market Inc. (pārstāvji — J. van Manen un J. Hofhuis, advocaten)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 10. maija spriedumu lietā T-47/06 Antartica/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepamatotu noraidīja prasību, ko bija cēlis grafiskas preču zīmes “nasdaq” pieteicējs precēm, kas ietilpst 9., 12., 14., 25. un 28. klasē, par ITSB Otrās apelāciju padomes 2005. gada 7. decembra lēmumu, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas lēmums noraidīt iebildumus, ko izvirzījis vārdiskas valsts un Kopienas preču zīmes “NASDAQ”, kas reģistrēta precēm, kas ietilpst 9., 16., 35., 36., 38. un 42. klasē, īpašnieks — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 8. panta 5. punkta interpretācija

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Antartica Srl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/7

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 26. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-326/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 43. un 56. pants - Privatizēto uzņēmumu statūti - Noteiktu valsts īpašo tiesību izmantošanas kritēriji)

2009/C 113/13

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Pinjataro-Nolina [L. Pignataro-Nolin] un H. Stēvlbeks [H. Støvlbæk])

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. un 56. panta pārkāpums — Noteiktu privatizētu uzņēmumu statūtos iekļautais noteikums par īpašo tiesību izmantošanu

Rezolutīvā daļa:

pieņemot 2004. gada 10. jūnija Ministru padomes prezidenta dekrēta, kurā noteikti kritēriji to īpašo tiesību izmantošanai, kas paredzētas 1994. gada 31. maija Dekrētlikuma Nr. 332, kurš ar grozījumiem apstiprināts ar 1994. gada 30. jūlija Likumu Nr. 474, 2. pantā (decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri, definizione dei criteri di esercizio dei poteri speciali, di cui all’art. 2 del decreto-legge31 maggio 1994, n. 332, convertito, con modificazioni, dalla legge30 luglio 1994, n. 474), 1. panta 2. punktā izklāstītās tiesību normas, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas izriet:

—

no EKL 43. un 56. panta, ciktāl šīs tiesību normas attiecas uz īpašajām tiesībām, kas noteiktas dekrētlikuma, kurš grozīts ar 2003. gada 24. decembra Likumu Nr. 350 par valsts gada un daudzgadu budžeta veidošanas noteikumiem (2004. gada finanšu likums) [legge n. 350, disposizioni per la formazione del bilancio annuale e pluriennale dello Stato (legge finanziaria 2004)], 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un

—	no EKL 43. panta, ciktāl šīs tiesību normas attiecas uz īpašajām tiesībām, kas paredzētas minētā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 20.10.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/8

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 26. marta spriedums (Landgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Turgay Semen/Deutsche Tamoil GmbH

(Lieta C-348/07) (1)

(Direktīva 86/653/EEK - 17. pants - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Līguma izbeigšana - Tiesības uz zaudējumu atlīdzību - Atlīdzības apmēra noteikšana)

2009/C 113/14

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Turgay Semen

Atbildētājs: Deutsche Tamoil GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landgericht Hamburg — Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.) 17. panta 2. punkta a) apakšpunkta interpretācija — Tirdzniecības pārstāvja tiesības uz atlīdzību pēc līguma izbeigšanas — Šās atlīdzības apmēra noteikšana gadījumā, ja ienākumi no darījumiem ar klientiem, ko ir piegādājis tirdzniecības pārstāvis, pārsniedz izdevumus, ko veido šim starpniekam izmaksājamā komisijas nauda

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka tirdzniecības pārstāvja atlīdzība automātiski tiek ierobežota līdz komisijas naudas summai, kuru tirdzniecības pārstāvis ir zaudējis, izbeidzot līgumiskās attiecības, pat ja ienākumi, kurus turpina gūt pilnvarotājs, ir jāuzskata par lielākiem;

Direktīvas 86/653 17. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pilnvarotājs ietilptu sabiedrību grupā, šajā grupā ietilpstošu sabiedrību gūtie ienākumi principā netiktu uzskatīti par daļu no pilnvarotāja ienākumiem un tie nebūtu jāņem vērā, aprēķinot tirdzniecības pārstāvja tiesības uz atlīdzību.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/8

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-458/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Telekomunikācijas - Direktīva 2002/22/EK - Universālais pakalpojums - Pienākums nodrošināt, lai lietotājiem būtu pieejama gadagrāmata un visaptverošs telefona uzziņu dienests)

2009/C 113/15

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Braun un P. Guerra e Andrade)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes, pārstāvis, L. Morais, advogado)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) 5. panta 1. un 2. punkta un 25. panta 1. un 3. punkta pārkāpums — Atsevišķu abonentu neiekļaušana universālajā gadagrāmatā

Rezolutīvā daļa:

nenodrošinot to, lai lietotājiem faktiski būtu pieejama vismaz viena visaptveroša gadagrāmata un vismaz viens visaptverošs telefona uzziņu dienests atbilstoši 5. panta 1. un 2. punkta, kā arī 25. panta 1. un 3. punkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), Portugāles Republika nav izpildījusi tai šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 297, 8.12.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/9

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 26. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-559/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Sociālā politika - EKL 141. pants - Darba ņēmēju vīriešu un sieviešu vienlīdzīga darba samaksa - Valsts civilo un militāro pensiju režīms - Atšķirīga attieksme saistībā ar pensionēšanās vecumu un minimālo nepieciešamo darba stāžu - Pamatojums - Neesamība)

2009/C 113/16

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un M. van Beek)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvji — F. Spathopoulos, K. Boskovits, A. Samoni-Rantou, E. M. Mamouna un S. Vodina)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 141. panta pārkāpums — Vienlīdzīgas darba samaksas darba ņēmējiem vīriešiem un sievietēm principa pārkāpums — Valsts civilo un militāro vecuma pensiju režīms, kas paredz atšķirīgu pensionēšanās vecumu atkarībā no dzimuma

Rezolutīvā daļa:

saglabājot spēkā noteikumus, kas paredz atšķirības starp darba ņēmējiem vīriešiem un darba ņēmējām sievietēm saistībā ar pensionēšanās vecumu un minimālo nepieciešamo darba stāžu saskaņā ar Grieķijas Civilo un militāro pensiju kodeksu, kas ieviests ar prezidenta 2000. gada 3. jūlija dekrētu Nr. 166/2000 redakcijā, kas piemērojama šajā lietā, Grieķijas Republika nav izpildījusi EKL 141. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 37, 9.2.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/9

Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-10/08) (1)

(No citām dalībvalstīm ievestu lietotu transportlīdzekļu aplikšana ar nodokli Somijā - Valsts tiesiskā regulējuma atbilstība EKL 90. panta pirmajai daļai, Sestajai PVN direktīvai un Direktīvai 2006/112/EK)

2009/C 113/17

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — I. Koskinen un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 90. panta un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 17. panta 1. un 2. punkta (jaunajā redakcijā — Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.) 167. un 168. pants) pārkāpums — Valsts tiesību akti, kuros paredzēts pievienotās vērtības nodoklis, kas aprēķināts, pamatojoties uz transportlīdzekļu īpašnieku nodokli, un tiesības atskaitīt attiecīgo summu no atlikušā pievienotās vērtības nodokļa — Vienādas nodokļa bāzes piemērošana mazāk nekā trīs mēnešus veciem transportlīdzekļiem un jauniem transportlīdzekļiem — Vērtības samazināšanās likmes 0,8 % mēnesī piemērošana mazāk nekā sešus mēnešus veciem transportlīdzekļiem, ja valsts tirgū nav līdzīgu transportlīdzekļu

Rezolutīvā daļa:

atļaujot 1994. gada 29. decembra Likuma Nr. 1482/1994 par transportlīdzekļu īpašnieku nodokli [Autoverolaki (1482/1994)] 5. pantā paredzēto nodokli atskaitīt no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar 1993. gada 30. decembra Likuma Nr. 1501/1993 par pievienotās vērtības nodokli [Arvonlisäverolaki (1501/1993)] 102. panta pirmās daļas 4. punktu, Somijas Republika nav izpildījusi EKL 90. panta pirmajā daļā, kā arī Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 1. un 2. punktā, kas aizstāti ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 167. un 168. pantu, paredzētos pienākumus;

2)	transportlīdzekļu aplikšanā ar nodokli piemērojot transportlīdzekļiem, kas jaunāki par trim mēnešiem, tādu pašu nodokļa bāzi kā jauniem transportlīdzekļiem, Somijas Republika nav izpildījusi EKL 90. panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus;

3)	prasību pārējā daļā noraidīt;

4)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumiem;

5)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus atlikušos tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 79, 29.3.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/10

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 26. marta spriedums — Sunplus Technology Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Sun Microsystems Inc.

(Lieta C-21/08 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Grafiska un vārdiska preču zīme “SUNPLUS” - Valsts vārdisku preču zīmju “SUN” īpašnieka iebildumi - Reģistrācijas atteikums)

2009/C 113/18

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sunplus Technology Co, Ltd (pārstāvji — K. Lochner un H. Gauß, Rechtsanwälte)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral), Sun Microsystems Inc. (pārstāvis — M. Graf, Rechtsanwalt)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 15. novembra spriedumu lietā T-38/04 Sunplus Technology Co. Ltd/ITSB, ar ko Pirmās instances tiesa noraidījusi prasību, kuru cēla grafiskas preču zīmes “SUNPLUS” reģistrācijas pieteikuma attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, iesniedzējs par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 7. oktobra Lēmumu R 642/2000-4, ar ko noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru atteikta minētās preču zīmes reģistrācija iebildumu procesa ietvaros, ko ierosinājis valsts grafisko un vārdisko preču zīmju “SUN” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, īpašnieks — Preču zīmju līdzība — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Rezolutīvā daļa

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Sunplus Technology Co. Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums (Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Dachsberger & Söhne GmbH/Zollamt Salzburg, Erstattungen

(Lieta C-77/08) (1)

(Eksporta kompensācijas - Diferencēta kompensācija - Pieteikuma iesniegšanas brīdis - Eksporta deklarācija - Pierādījumu neesamība par formalitāšu nokārtošanu, nododot patēriņam galamērķa valstī - Soda maksājums)

2009/C 113/19

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Dachsberger & Söhne GmbH

Atbildētāja: Zollamt Salzburg, Erstattungen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Unabhängiger Finanzsenat, Außenstelle Graz — Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru paredz kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 351, 1. lpp.), kura grozījumi izdarīti ar Komisijas 1994. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2945/94 par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru paredz kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, saistībā ar nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu un sankcijām (OV L 310, 57. lpp.), 11. panta 1. punkta otrās daļas otrā teikuma interpretācija — Eksporta kompensācijas diferencētās daļas iesnieguma [pieteikuma] jēdziens — Sankciju piemērošana gadījumā, kad eksporta deklarācijā ir ietverta neprecīza norāde uz galamērķa valsti

Rezolutīvā daļa:

Komisijas 1987. gada 27. novembra Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, kas grozīta ar Komisijas 1997. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/97, 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka diferencētās kompensācijas gadījumā kompensācijas diferencētā daļa ir pieprasīta nevis iesniedzot Regulas Nr. 3665/87 47. panta 1. punktā paredzēto pieteikumu vai šīs regulas 47. panta 2. punktā paredzēto dokumentu, kas attiecas uz kompensācijas samaksu, bet uzrādot šīs regulas 3. panta 5. punktā norādīto dokumentu. Informācijas, kas var radīt lielāku kompensāciju nekā piemērojamā kompensācija un kura izrādās nepareiza, iekļaušana šajā dokumentā tādējādi rada, izņemot šīs pašas regulas 11. panta 1. punkta trešajā un septītajā daļā minētos gadījumus, šī 11. panta 1. punkta pirmajā un otrajā daļā paredzēto soda maksājumu piemērošanu.

(1) OV C 128, 24.5.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/11

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika

(Lieta C-143/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/73/EK - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 113/20

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Dejmek un M. Kaduczak)

Atbildētāja: Polijas Republika (pārstāvis — M. Dowgielewicz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 26. lpp)

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīvu 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem, Polijas Republika nav izpildījusi tai šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 142, 7.6.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/11

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 24. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-184/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EK) Nr. 648/2004 - 18. pants - Mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu, kas ir izmantojamas mazgāšanas līdzekļos, tirgus - Sankcijas regulas neievērošanas gadījumā)

2009/C 113/21

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Oliver un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Preventīvu, iedarbīgu un samērīgu sankciju, kuras tiek piemērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (OV L 104, 1. lpp.) pārkāpumu gadījumā, nenoteikšana vai nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)	noteiktajā termiņā nepieņemot sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem 18. pantu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi tai šai pantā noteiktos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 158, 21.6.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/12

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 19. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-245/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Personu brīva pārvietošanās - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Tiesības veikt uzņēmējdarbību - Pielāgojumi pēc Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas pievienošanās)

2009/C 113/22

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Andrade un H. Støvlbæk)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Inez Fernandes un F. Fraústo de Azevedo)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Pasākumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvas 2006/100/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (OV L 363, 141. lpp.), prasības, neveikšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvas 2006/100/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, prasības, Portugāles Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 2. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 19.7.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/12

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-289/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 96/82/EK - 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Ārējais operatīvās rīcības plāni - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 113/23

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un A. Sipos)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Ārējo operatīvās rīcības plānu pasākumiem, kas jāveic ārpus iestādēm, uz kurām attiecas Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV 1997, L 10, 13. lpp.), 9. pants, neizstrādāšana

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā neizstrādājot ārējo operatīvās rīcības plānu pasākumiem, kas jāveic ārpus iestādēm, uz kurām attiecas Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, 9. pants, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi tai šīs direktīvas 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/12

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-298/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2006/22/EK - Tiesību aktu tuvināšana - Sociālās jomas tiesību akti attiecībā uz darbībām autotransporta jomā - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 113/24

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un I. Chatzigiannis)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — N. Dafniou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tiesību aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvas 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 35. lpp.) prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu, Grieķijas Republika nav izpildījusi Direktīvā 2006/22 paredzētos pienākumus;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/13

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 24. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-331/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Atbildība vides jomā - Direktīva 2004/35/EK - Videi nodarītā kaitējuma novēršana un atlīdzināšana)

2009/C 113/25

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un U. Wölker)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu aktu nepieņemšana, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 56. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šīs direktīvas 19. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/13

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-342/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 96/82/EK - 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Ārējo operatīvās rīcības plānu neizstrādāšana - Daļēja transponēšana)

2009/C 113/26

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un A. Sipos)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste (pārstāvis — T. Materne)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Ārējo operatīvās rīcības plānu pasākumiem, kas veicami ārpus uzņēmumiem, kas paredzēti Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (OV 1997, L 10, 13. lpp.), 9. pantā, neizstrādāšana

Rezolutīvā daļa

nenodrošinot ārējā operatīvās rīcības plāna izstrādāšanu attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kas paredzēti 9. pantā Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. decembra Direktīvu 2003/105/EK, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi ar šo direktīvu noteiktos pienākumus;

2)	Beļģijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 285, 8.11.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/13

Tiesas (septītā palāta) 2009. gada 12. marta spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-402/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/35/EK - Atbildība vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

2009/C 113/27

Tiesvedības valoda — slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un V. Kovačič)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika (pārstāvis — A. Vran)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Normatīvo un administratīvo aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 56. lpp.) prasības, nepieņemšana paredzētajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

paredzētajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu prasības, Slovēnijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Slovēnijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 285, 8.11.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/14

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 19. februāra rīkojums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH/Tele2 Telecommunication GmbH

(Lieta C-557/07) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkts - Informācijas sabiedrība - Autortiesības un blakustiesības - Noteiktas informācijas par datu plūsmu saglabāšana un izpaušana - Elektronisko sakaru konfidencialitātes aizsardzība - “Starpnieka” jēdziens Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punkta izpratnē)

2009/C 113/28

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH

Atbildētāja: Tele2 Telecommunication GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof (Austrija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 3. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) 8. panta 3. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Privātās dzīves un elektronisko komunikāciju direktīva) (OV L 201, 37. lpp.) 6. un 15. panta interpretācija — Interneta pieslēguma nodrošinātāja kvalificēšana par “starpnieku” — Valsts tiesību akti, kuros starpniekiem noteikts pienākums sniegt informāciju, kas vajadzīga civillietu ierosināšanai, privātām trešām personām to autortiesību pārkāpuma gadījumā — Datnes koplietošanas sistēmas dalībnieku uzvārdu un adrešu paziņošana autortiesību aizsardzības organizācijai

Rezolutīvā daļa:

Kopienu tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 8. panta 3. punkts kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Privātās dzīves un elektronisko komunikāciju direktīva) 15. panta 1. punktu, neliedz dalībvalstīm noteikt pienākumu nodot privātām trešām personām personu datus par datu plūsmu, lai ļautu tām civiltiesiskā kārtībā ierosināt lietas par autortiesību pārkāpumiem. Tomēr Kopienu tiesībās ir prasīts, lai dalībvalstis, transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, kā arī Direktīvu 2002/58 un Direktīvu 2004/48, pamatotos uz tādu to interpretāciju, kas ļauj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp dažādām iesaistītajām pamattiesībām. Turklāt dalībvalstu iestādēm un tiesām, īstenojot minēto direktīvu transpozīcijas pasākumus, ir ne vien jāinterpretē to valsts tiesības atbilstoši šīm direktīvām, bet arī jāraugās, lai tās nepamatotos uz tādu šo direktīvu interpretāciju, kas būtu pretrunā pamattiesībām vai citiem Kopienu tiesību vispārīgajiem principiem, piemēram, samērīguma principam;

pieslēguma nodrošinātājs, kas lietotājiem nodrošina tikai interneta pieslēgumu, nepiedāvājot citus pakalpojumus, piemēram, elektronisko pastu, lejuplādēšanu vai datnes koplietošanu, kā arī ne juridiski, ne faktiski nekontrolē izmantoto pakalpojumu, ir jāuzskata par “starpnieku” Direktīvas 2001/29 8. panta 3. punkta izpratnē.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/15

Tiesas (astotā palāta) 2009. gada 6. februāra rīkojums — MPDV Mikrolab GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-17/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Reģistrācijas atteikums - Vārdiska preču zīme “manufacturing score card” - Aprakstošs raksturs)

2009/C 113/29

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MPDV Mikrolab GmbH (pārstāvis — W. Göpfert, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā T-459/05 MPDV Mikrolab/ITSB (“manufacturing score card”), ar ko Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 19. oktobra lēmumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru tika atteikta vārdiskas preču zīmes “manufacturing score card” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35. un 42. klasē — Vārdiskas preču zīmes, kas sastāv no vārdiem, katrs no kuriem apraksta attiecīgo preču un pakalpojumu īpašības, atšķirtspēja

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	MPDV Mikrolab GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 29.3.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/15

Tiesas (sestā palāta) 2009. gada 12. februāra rīkojums (Bundespatentgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bild digital GmbH & Co. KG, agrāk Bild.T-Online.de AG & Co. KG (C-39/08), ZVS Zeitungsvertrieb Stuttgart GmbH (C-43/08)/Präsident des Deutschen Patent- und Markenamts

(apvienotās lietas C-39/08 un C-43/08) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Direktīva 89/104/EEK - Preču zīmes reģistrācijas pieteikums - Pārbaude katrā atsevišķā gadījumā - Agrāko lēmumu neņemšana vērā - Acīmredzama nepieņemamība)

2009/C 113/30

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundespatentgericht

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bild digital GmbH & Co. KG, agrāk Bild.T-Online.de AG & Co. KG (C-39/08), ZVS Zeitungsvertrieb Stuttgart GmbH (C-43/08)

Atbildētājs: Präsident des Deutschen Patent- und Markenamts

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundespatentgericht (Vācija) — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, (OV L 40, 1. lpp.) 3. panta interpretācija — Preču zīmes reģistrācijas pieteikumu pārbaude katrā atsevišķā gadījumā, neņemot vērā agrākus lēmumus, kas pieņemti līdzīga satura lietās — Atteikums reģistrēt pieteicēja, kurš ir līdzīgu preču zīmju saimes īpašnieks, preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

Dalībvalsts iestādei, kas ir kompetenta lemt par preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, nav pienākuma atstāt bez ievērības reģistrācijas atteikuma pamatojumus, kas noteikts Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, kas ir grozīta ar Padomes 1991. gada 19. decembra Lēmumu 92/10/EEK, 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, un reģistrēt šo preču zīmi tādēļ, ka apzīmējums, kura reģistrācija kā preču zīmei ir pieteikta, ir identiska vai salīdzināma ar apzīmējumu, kurš jau ir reģistrēts kā preču zīme un kurš attiecas uz identiskām vai salīdzināmām precēm vai pakalpojumiem.

(1) OV C 107, 26.4.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/16

Tiesas (otrā palāta) 2009. gada 19. februāra rīkojums (Hof van Cassatie van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — UDV North America Inc/Brandtraders NV

(Lieta C-62/08) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta otrā daļa - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkta d) apakšpunkts - Reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret to, ka trešā persona izmanto preču zīmei identisku apzīmējumu - Jēdziens “izmantošana” - Preču zīmei identisks apzīmējums, ko savos darījumu dokumentos lieto tirdzniecības starpnieks - Starpnieks, kas darbojas savā vārdā, bet pārdevēja labā)

2009/C 113/31

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie van België

Lietas dalībnieki

Prasītāja: UDV North America Inc

Atbildētāja: Brandtraders NV

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Cassatie van België — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 9. panta 1. punkta un 2. punkta d) apakšpunkta interpretācija — Preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret to, ka trešās personas izmanto tā preču zīmi — Preču zīmes izmantošanas jēdziens

Rezolutīvā daļa:

Jēdziens “izmantošana” Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē attiecas uz tādu situāciju kā pamata lietā aplūkotā, kad tirdzniecības starpnieks, kas darbojas savā vārdā, bet pārdevēja labā un kas tādējādi nav ieinteresēta persona preču tirdzniecībā, kas to saista tikai daļēji, savos darījumu dokumentos izmanto apzīmējumu, kas ir identisks Kopienas preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta Kopienas preču zīme.

(1) OV C 107, 26.4.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/16

Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 5. februāra rīkojums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuvas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Mechel Nemunas UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-119/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Pirmā PVN direktīva - Sestā PVN direktīva - 33. panta 1. punkts - Jēdziens “apgrozījuma nodoklis” - Nodoklis, kas aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma apgrozījumu, lai finansētu valsts ceļu uzturēšanas un attīstības programmu)

2009/C 113/32

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mechel Nemunas UAB

Atbildētājs: Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos respublikos finansų ministerijos

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas — Padomes 1967. gada 11. aprīļa Pirmās Direktīvas 67/227/EEK par dalībvalstu tiesību aktu par apgrozījuma nodokļiem saskaņošanu (OV 71, 1301. lpp.) un Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 33. panta interpretācija — Lietuvas ceļu nodoklis, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmuma apgrozījumu, lai tādējādi finansētu valsts ceļu uzturēšanas un attīstības programmu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās Direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīvu 91/680/EEK, 33. pants ir interpretējams tādējādi, ka tas neizslēdz nodokļu iekasēšanu, izdarot atskaitījumus no ienākumiem kā tas ir paredzēts Lietuvas Republikas likumā par ceļa uzturēšanas un attīstības programmas finansēšanu (Lietuvos Respublikos kelių priežiūros ir plėtros programos finansavimo įstatymas).

(1) OV C 128, 24.5.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/17

Tiesas 2009. gada 30. janvara rīkojums — Dorel Juvenile Group, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-131/08 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Vārdiskas preču zīmes “SAFETY 1ST” reģistrācijas pieteikums - Atšķirtspējas neesamība - Reģistrācijas atteikums)

2009/C 113/33

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dorel Juvenile Group, Inc. (pārstāve — G. Simon, advokāte)

Pretējā puse procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-88/06 Dorel Juvenile Group/ITSB, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību, ar ko lūdza atcelt ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 11. janvāra lēmumu noraidīt apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru atteikta vārdiskas preču zīmes “SAFETY 1st” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12., 20., 21. un 28. klasē — Preču zīmes atšķirtspēja — Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 1. lpp.) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Dorel Juvenile Group, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 158, 21.6.2008

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/17

Tiesas 2009. gada 5. marta rīkojums — Eiropas Kopienu Komisija/Provincia di Imperia

(Lieta C-183/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Reglamenta 119. pants - Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumi - Interese celt prasību - Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus saistībā ar Eiropas Sociālā fonda jauninājumu pasākumu finansēšanu - Noraidošs lēmums - No apstrīdētā akta iespējamās atcelšanas izrietoša labuma prasītājam esamība)

2009/C 113/34

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un L. Flynn)

Pretējā puse procesā: Provincia di Imperia (pārstāvji — K. Platteau un S. Rostagno, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05 Provincia di Imperia/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa atzina par pieņemamu (bet nepamatotu) prasītājas prasību atcelt Komisijas 2005. gada 30. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts tai piešķirt finansējumu saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par Eiropas Sociālā fonda finansējamajiem jauninājumiem — Prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumu neievērošana — Intereses celt prasību jēdziens — No apstrīdētā akta iespējamās atcelšanas izrietoša labuma prasītājam neesamība

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 209, 15.8.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/18

Tiesas (piektā palāta) 2009. gada 20. janvāra rīkojums — Sebirán, S.L./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), El Coto de Rioja S.A.

(Lieta C-210/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Grafiska preču zīme “Coto D’Arcis” - Vārdisku preču zīmju “COTO DE IMAZ” un “EL COTO” īpašnieka iebildumi - Daļējs reģistrācijas atteikums)

2009/C 113/35

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sebirán, S.L. (pārstāvis — J. A. Calderón Chavero, abogado)

Pretējās puses procesā: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Laporta Insa), El Coto de Rioja S.A. (pārstāvji — J. Grimau Muñoz un J. Villamor Muguerza, abogados)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T-332/04 Sebirán/ITSB un El Coto de Rioja, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja Sebirán, S.L. prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Otrās apelāciju padomes 2004. gada 15. jūnija lēmumu (lieta R 550/2003-2)

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Sebirán, S.L. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 19.7.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/18

Tiesas 2009. gada 3. februāra rīkojums — Massimo Giannini/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-231/08) (1)

(Apelācija - Kopienu civildienests - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Civildienesta noteikumu 4., 27. un 29. panta pārkāpums - Nediskriminācijas princips - Dienesta intereses un pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses - Pierādījumu sagrozīšana un noteikumi par pierādījumu sniegšanu - Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota)

2009/C 113/36

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Massimo Giannini (pārstāvji — L. Levi un C. Ronzi, avocats)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T-100/04 Giannini/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasītāja prasību atcelt konkursa COM/A/9/01, lai izveidotu administratoru rezerves sarakstu pieņemšanai darbā ekonomikas un statistikas jomā, atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju šī konkursa rezerves sarakstā un prasību atlīdzināt zaudējumus — Tiesību uz taisnīgu lietas izskatīšanu pārkāpums, kas ir saistīts ar pārmērīgu procesa ilgumu — Civildienesta noteikumu 4., 27. un 29. panta, kā arī dienesta interešu jēdziena un pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpums — Nediskriminācijas principa un pierādījumu sniegšanas noteikumu pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Giannini atlīdzina apelācijas tiesvedības tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/19

Tiesas 2009. gada 3. marta rīkojums — Christos Michail/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-268/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants - Psiholoģiska vajāšana - Pienākums palīdzēt - Faktu sagrozīšana - Kļūda faktu juridiskajā kvalifikācijā)

2009/C 113/37

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Christos Michail (pārstāvis — C. Meïdanis, dikigoros)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un J. Currall, pārstāvji, E. Bourtzalas un I. Antypas, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 16. aprīļa spriedumu lietā T-486/04 Michail/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību atcelt Komisijas 2004. gada 20. marta netieši izteikto lēmumu noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu iesniegto lūgumu sniegt palīdzību — Civildienesta noteikumu 12.a panta pārkāpums — Psiholoģiska vajāšana — Faktu sagrozīšana — Kļūdas minēto faktu juridiskajā kvalifikācijā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	C. Michail atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 223, 30.8.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Amtsgericht Charlottenburg (Vācija) 2008. gada 17. novembra rīkojumu — Amiraike Berlin GmbH un Aero Campus Cottbus Ltd.

(Lieta C-497/08)

2009/C 113/38

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Charlottenburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Amiraike Berlin GmbH

Pretējā puse procesā: Aero Campus Cottbus Ltd.

Prejudiciālais jautājums

Vai Kopienu primāro tiesību normas, it īpaši EKL 10., 43., 48. pants un Kopienu dalībvalstu attiecīgo valsts tiesību aktu savstarpējās atzīšanas pamatprincips savstarpēji ir interpretējami tādējādi, ka dalībvalsts (pirmā dalībvalsts) ar Kopienu primāro tiesību ratificēšanu tādējādi katrā ziņā principā ir piekritusi otras dalībvalsts tiesību aktos paredzēta atsavināšanas pasākuma iedarbībai savā teritorijā, ja privāts uzņēmums, uz kuru attiecas šis atsavināšanas pasākums, iepriekš, īstenojot savas tiesības veikt uzņēmējdarbību atbilstoši Kopienu tiesībām, darbojas saskaņā ar otras dalībvalsts sabiedrību tiesībām, kas regulē atsavināšanu, taču saimniecisko darbību veic pirmajā dalībvalstī un tajā atrodas uzņēmuma īpašums, kuram tiek piemērots atsavināšanas pasākums?

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bundesfinanzhof (Vācija) 2009. gada 11. februāra rīkojumu — Leo-Libera GmbH/Finanzamt Buchholz in der Nordheide

(Lieta C-58/09)

2009/C 113/39

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Leo-Libera GmbH

Atbildētāja: Finanzamt Buchholz in der Nordheide

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 135. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj dalībvalstīm pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kurā noteikts, ka tikai konkrētas derības (zirgu skriešanās sacīkstes) un loterijas ir atbrīvotas no nodokļa un “citiem azartspēļu veidiem” atbrīvojums no nodokļa nav piešķirts?

(1) OV L 347, 1. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Oberverwaltungsgericht Rheinland-Pfalz (Vācija) 2009. gada 11. februāra rīkojumu — Landkreis Bad Dürkheim/Aufsichts- und Dienstleistungsdirektion, pieaicinātā persona: Astrid Niedermair-Schiemann

(Lieta C-61/09)

2009/C 113/40

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgerichts Rheinland-Pfalz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Landkreis Bad Dürkheim

Atbildētājs: Aufsichts- und Dienstleistungsdirektion

Pieaicinātā persona: Astrid Niedermair-Schiemann

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai runa par lauksaimniecības zemi Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (1) 44. panta 2. punkta nozīmē ir arī tad, ja zemi izmanto arī lauksaimniecībai (ganībām, nodarbojoties ar aitkopību), taču galvenokārt tā tiek izmantota ainavu sakopšanas un dabas aizsardzības mērķiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai ir jāuzskata, ka zemi neizmanto lauksaimniecībai Regulas Nr. 1782/2003 44. panta 2. punkta nozīmē, ja ar lauksaimniecību saistītas darbības pārsvarā kalpo dabas aizsardzībai vai arī tad, ja lauksaimniekam, īstenojot dabas aizsardzības mērķus, ir noteikti jāpilda dabas aizsardzības iestādes rīkojumi?

Ja tā ir lauksaimniecības zeme (pirmais jautājums), ko izmanto arī ar lauksaimniecību saistītām darbībām (otrais jautājums):

vai, lai lauksaimniecības zemi uzskatītu par saimniecībai piederošu zemi (saimniecībai piederošu lauksaimniecības zemi Regulas 1782/2003 44. panta 2. punkta nozīmē):

a)	tai ir jābūt saimniecības rīcībā, pamatojoties uz nomas līgumu vai līdzīga veida uz noteiktu laiku noslēgtu atlīdzības darījumu?

ja atbilde ir noliedzoša: vai tas negatīvi neietekmē zemes atzīšanu par saimniecībai piederošu zemi, ja zeme ir nodota saimniecībai lietošanā noteiktā veidā un uz noteiktu laiku atbilstoši dabas aizsardzības mērķiem, nemaksājot par to atlīdzību, vai ja saimniecība veic iemaksas profesionālajai apvienībai?

c)	ja atbilde ir apstiprinoša: vai tas negatīvi neietekmē atzīšanu par saimniecībai piederošu zemi, ja saimniecības pienākums ir veikt uz zemes noteiktus darbus, saņemot par to atlīdzību?

(1) Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/20

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Hotel Cipriani SpA u.c./Komisija 2009. gada 17. februārī iesniegusi Comitato “Venezia vuole vivere”

(Lieta C-71/09 P)

2009/C 113/41

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comitato“Venezia vuole vivere” (pārstāvis — A. Vianello, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Hotel Cipriani SpA, Società Italiana per il gas SpA (Italgas), Itālijas Republika, Coopservice — Servizi di fiducia Soc. coop. rl, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	apmierināt apelācijas sūdzību;

—

un līdz ar to atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Comitato Venezia Vuole Vivere/Eiropas Kopienu Komisija, par kuru tika paziņots 2008. gada 3. decembrī, kā arī Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/394/EK (1) un pakārtoti atcelt tā 5. pantu daļā, kurā ir noteikts pienākums atgūt attiecīgās sociālā nodrošinājuma iemaksas un ir paredzēts noteiktajai summai pieskaitīt procentus par attiecīgo laika periodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Comitato Venezia Vuole Vivere savas sūdzības atbalstam norāda uz sešiem pamatiem.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu. It īpaši pārsūdzētajā spriedumā nav atbilstīgi izskatīts un pēc būtības pamatots atbalsta, kas ir lēmuma priekšmets, kompensējošo raksturu, kā arī ietekme, kas tiek radīta attiecībā uz noteikto tirgu, un pārkāpjot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu, salīdzinot pašvaldības uzņēmumu un uzņēmumu-apelācijas sūdzības iesniedzēju situāciju.

Otrais pamats attiecas uz EKL 86. panta 2. punkta pārkāpumu un it īpaši, tādēļ, ka šajā gadījumā nav pārbaudīta izņēmuma attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piemērojamība. Šāda pārbaude tomēr tika veikta attiecībā uz pašvaldības uzņēmumiem.

Trešais pamats attiecas uz EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, jo attiecīgajā pārsūdzētajā spriedumā tika pieņemta nostāja, ka Komisijai ir neierobežota rīcības brīvība attiecībā uz izņēmumu saistībā ar reģionālām grūtībām piemērojamību un attiecīgā situācija netika pietiekoši izskatīta.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts EKL 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts, jo attiecībā uz Consorzio Venezia Nuova nepiemēroja izņēmumu “kultūras” nolūkā, kā arī netika veikta pietiekoša izmeklēšana attiecībā uz citiem uzņēmumiem.

Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd to, ka nav ņemta vērā trupinātība starp apstrīdētajiem atvieglojumiem (pēc 1994. gada jūnija) un starp iepriekšējo regulējumu (sākot no 1973. gada), apgalvojot, ka tādējādi ir pārkāpts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr.. 659/1999 (2), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai, 1. un 15. pants.

Sestais pamats attiecas uz rīkojuma par atgūšanu tūlītēju izdošanu un tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 14. pants.

(1) Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmums 2000/394/EK par atbalstu uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā [Chioggia], saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995, samazinot to sociālā nodrošinājuma iemaksas (OV L 150, 2000., 50. lpp).

(2) OV L 83, 1. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/21

(Lieta C-73/09 P)

2009/C 113/42

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Hotel Cipriani SpA (pārstāvis — A. Bianchini, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Società Italiana per il gas SpA (Italgas), Itālijas Republika, Coopservice — Servizi di fiducia Soc. coop. rl, Comitato“Venezia vuole vivere”, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesai:

a)	atcelt pārsūdzēto Pirmās instances tiesas spriedumu;

apmierināt Pirmās instances tiesā iesniegtās prasības un attiecīgi:

—	atcelt Pirmās instances tiesā apstrīdēto Komisijas lēmumu (1);

—

pakārtoti, atcelt lēmuma 5. pantu tiktāl, ciktāl Komisija attiecīgajā noteikumā paredzētās atgūšanas rīkojumu interpretē kā tādu, kurā iekļaujas arī tas valsts atbalsts, kas tika atļauts, pamatojoties uz de minimis principu, un/vai atcelt 5. pantu daļā, kurā ir paredzēts, maksāt tādu procentu likmi, kas ir augstāka par to likmi, kuru uzņēmums maksā par savām parādsaistībām;

c)	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu Hotel Cipriani apgalvo, ka ir pārkāpts un kļūdaini piemērots EKL 87. panta 1. punkts, kā arī Pirmās instances tiesas pamatojums nav pietiekošs un ir pretrunīgs. Ar normatīvajiem un administratīvajiem noteikumiem, kas tiek uzskatīti par nesaderīgiem ar EKL 87. pantu, netiek radīts nekāds konkurences izkropļojums vai apdraudējums kopējā viesnīcu un ēdināšanas nozares tirgū (kurā savas darbības veic Hotel Cipriani), jo Venēcijas pilsēta atrodas ļoti īpašā situācijā, kas nekādi nav saistīta ar kopējo tirgu tādēļ, ka ar attiecīgajiem atvieglojumiem tikai tiek kompensēti papildus apgrūtinājumi, kas uzņēmumiem rodas saistībā ar to atrašanos attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū, ja tie savas darbības veiktu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kādi ir paredzēti citās Eiropas Kopējā tirgus daļās. Pirmās instances tiesa šīs īpatnības neņēma pietiekoši vērā un bez pietiekošas padziļinātas izskatīšanas nolēma, ka Venēcijas uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības bija vairāk nekā kompensējošs atbalsts par vides apgrūtinājumiem, kā rezultātā pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir nepietiekošs un pretrunīgs.

Ar otro pamatu Hotel Cipriani apgalvo, ka ir kļūdaini piemērots EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jo Pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir neloģisks. No sākuma Komisija un pēc tam Pirmās instances tiesa kļūdījās uzskatot, ka EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais reģionālais izņēmums nav piemērojams, jo, kā tas tika detalizēti pierādīts Pirmās instances tiesas tiesvedībā, pamatojoties uz attiecīgo ģeogrāfisko tirgu valsts tiesiskajā regulējumā var tiesiski paredzēt kompensējošo atvieglojumu piešķiršanu, ja to nolūks ir tikai saglabāt Venēcijas pilsētas sociāli ekonomisko raksturu, neradot, kā uz to arī tika norādīts iepriekšējā punktā, nekādus pret konkurenci vērstus šķēršļus kopējā tirgū.

Ar trešo pamatu Hotel Cipriani apgalvo, ka EKL 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir kļūdaini piemērots arī tādēļ, ka Pirmās instances tiesas pamatojums ir neloģisks. Šajā gadījumā attiecīgie atvieglojumi acīmredzami ir saistīti ar mērķi atvieglot Venēcijas pilsētas kultūras un mākslas mantojuma saglabāšanu, kas lagūnu teritorijās esošajiem uzņēmumiem prasa lielas izmaksas, bet citiem atšķirīgos teritoriālos apstākļos esošiem uzņēmumiem šādas izmaksas nerodas. Pirmās instances tiesas spriedums daļā, kurā tā noraidīja šos Hotel Cipriani izvirzītos apsvērumus, kļūdaini tiek apgalvots, ka nav pietiekoši atspoguļoti iemesli, kādēļ katrā atsevišķā gadījumā uzņēmumiem-apelācijas sūdzības iesniedzējiem rodas Venēcijas kultūras un mākslas saglabāšanas izmaksas. Šis apgalvojums ir kļūdains vairāku iemeslu dēļ, it īpaši tādēļ, ka Komisijā ir iesniegta visaptveroša dokumentācija attiecībā uz to, kādi apgrūtinoši apstākļi ir visā Venēcijas vēsturiskajā centrā un kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma mantojuma aizsardzību.

Ar ceturto pamatu Hotel Cipriani apgalvo, ka obligātā attiecīgo atbalstu atmaksa ir paredzēta prettiesiski, jo ir pārkāpts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta iemērošanai, 14. panta 1. punkts. Nevar paredzēt piemērot 14. pantā minēto atvieglojumu atgūšanu, jo tas būtu nesaderīgi ar vispārējiem Kopienas principiem, uz kuriem tika norādīts arī Pirmās instances tiesā, tādiem kā — samērīguma princips, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās drošības princips.

Ar piekto pamatu Hotel Cipriani apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 15. pants. Brīdī, kad Komisija 1999. gada 25. novembrī pieņēma lēmumu jau bija beidzies minētajā 15. pantā paredzētais desmit gadu termiņš, kurš (šajā gadījumā nepārprotami ir piemērojams ratione temporis) un tādējādi iespējamā atbalsta ietekme ir attiecināma uz Likumu Nr. 171/1973, tā sauktais “Venēcijas īpašais likums”.

(2) OV L 83, 1. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/22

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Hotel Cipriani SpA u.c./Komisija 2009. gada 19. februārī iesniegusi Società Italiana per il gas SpA (Italgas)

(Lieta C-76/09 P)

2009/C 113/43

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Società Italiana per il gas SpA (Italgas) (pārstāvji — M. Merola, M. Pappalardo, T. Ubaldi, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Hotel Cipriani SpA, Itālijas Republika, Coopservice — Servizi di fiducia Soc. coop. rl, Comitato“Venezia vuole vivere”, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesai:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt lēmuma (1) 1. un 2. punktu daļā, kurā Itālijas piešķirtie nodokļu atvieglojumi ir atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu, un lēmuma 5. punktu vai, pakārtoti, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 61. pantu nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus abās tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

—

Pirmais pamats attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kas pieļautas, piemērojot EKL 87. panta 1. punktu un sniedzot nepietiekošu pamatojumu attiecībā uz attiecīgo apgrūtinājumu kompensējošo raksturu, kā arī saistībā ar pierādījumiem, ka tiek radīts konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību. Pirmās instances tiesa kļūdījās, jo, neskatoties uz to, ka atzina, ka pasākums nav atbalsts, ja ar to ierobežotā veidā tiek kompensēti apgrūtinoši ekonomikas mērķi, uzskatīja, ka šajā gadījumā šis princips nav piemērojams tādēļ, ka: i) jāpastāv tiešai saiknei starp kompensācijas summu un papildus izmaksām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem rodas saistībā ar darbības apgrūtinājumiem Venēcijas un Kiodžas lagūnā; ii) papildus izmaksas, kas rodas uzņēmumiem-atvieglojumu saņēmējiem, tiek aprēķinātas, ņemot vērā vidējās Kopienu uzņēmumu izmaksas, nevis faktiskās izmaksas. Turklāt Pirmās instances tiesa nelēma par pretrunām apstrīdētajā lēmumā, kurā Komisija, izvērtējot uzņēmuma, kas ir atbildīgs par ūdens sadales pakalpojuma pārvaldību, atrašanās vietu, uzskatīja, ka nevar piekrist, ka pasākumam ir kompensējošs raksturs, arī tad, ja nav tiešas atbilstības starp valsts intervences iestādi un papildus izmaksām, kas rodas uzņēmumiem, un ka tas noteikti nav jāaprēķina, ņemot vērā vidējās izmaksas, kas rodas Kopienu uzņēmumiem.

—

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kas radusies, piemērojot EKL 87. panta 1. punktu un Kopienu judikatūru saistībā ar pierādīšanas pienākumu, tā kā Komisija uzskatīja, ka apstrīdētais pasākums ir valsts atbalsts saskaņā ar EKL 87. panta 1. punktu, bet pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts pietiekošs pamatojums. Pirmās instances tiesa it īpaši kļūdījās tādēļ, ka tā uzskatīja, ka nevis Komisijai, bet Itālijas Republikai un trešajām ieinteresētajām personām nav jāpierāda, ka nebija izpildīti EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas priekšnosacījumi attiecībā uz noteiktu kategoriju uzņēmumiem vai darbību nozarēm, kas ir saistītas ar atvieglojumiem, un secināja, ka apstrīdētais lēmums nav pretējs EKL 87. panta 1. punktam, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principam un ka tādējādi pamatojums nav pretrunīgs un ir pietiekošs. Turklāt Pirmās instances tiesa neatbildēja uz apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto iebildumu pamata lietā attiecībā uz EKL 87. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar nediskriminācijas principu un pamatojuma acīmredzamu pretrunīgumu tiktāl, ciktāl tas ir saistīts ar atkāpi saskaņā ar EKL 86. panta 2. punktu.

—

Trešais pamats attiecas uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu un kļūdu tiesībās saistībā ar Komisijai uzlikto procesuālo pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi. No lietas materiāliem izriet, ka tiesvedībā pirmajā instancē Pirmās instances tiesa faktiski sagrozīja tās rīcībā esošos faktus un pierādījumus un pieļāva būtisku kļūdu tiesību piemērošanā, jo neatzina, ka Komisija nav izpildījusi savus procesuālos pienākumus, un nav veikusi rūpīgu, akurātu un nediskriminējošu pārbaudi, kuru tai ir jāveic savu funkciju atbilstoši EKL 87. un 88. pantam ietvaros.

—

Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī nepietiekošu un pretrunīgu pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, izvērtējot apstrīdētā lēmuma pamatojuma kļūdas, skatoties no Komisijas 2001. gada 29. augusta un 29. okobra vēstuļu attiecībā uz prasībām saistībā ar apstrīdēto atvieglojumu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību juridiskās piemērojamības viedokļa. Ņemot vērā tiesību normas un principus, kas ir Līgumā paredzētās valsts atbalsta uzraudzības sistēmas pamatā, Pirmās instances tiesas nostāja ir kļūdaina un nepamatota tajos punktos, kuros tā: i) nolēma, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekošs, lai Itālijas iestādes, veicot apstrīdētā lēmuma izpildi, varētu noteikt, kuriem uzņēmumiem ir jāatmaksā saņemtie atbalsti; ii) ierobežoja norāžu un papildinājumu, kurus Komisija iesniedza Itālijas iestādēm ar 2001. gada 29. augusta un 29. oktobra vēstulēm, juridisko piemērojamību, uzskatot tās par tādiem aktiem, kas iekļaujas Komisijas un valsts iestāžu lojālas sadarbības ietvaros.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Conseil d'État (Francija) 2009. gada 2. marta rīkojumu — Graphic Procédé/Ministère du budget, des comptes publics et de la fonction publique

(Lieta C-88/09)

2009/C 113/44

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Graphic Procédé

Atbildētājs: Ministère du budget, des comptes publics et de la fonction publique

Prejudiciālie jautājumi

Kādi kritēriji ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai reprogrāfija ir uzskatāma par preču piegādi vai par pakalpojumu sniegšanu [Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, izpratnē] (1)?

(1) OV L 145, 1. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/23

Prasība, kas celta 2009. gada 2. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-89/09)

2009/C 113/45

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un E. Traversa)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, ierobežojot personām, kas nav biologi, sabiedrības Société d’Exercice Libéral à Responsabilité Limitée (SELARL), kas vada biomedicīnisku analīžu laboratorijas, kapitāldaļu iegūšanu līdz vienai ceturtdaļai un līdz ar to balsstiesības, un aizliedzot piedalīties vairāk kā divu sabiedrību kapitālā, kas ir izveidotas, lai kopīgi vadītu vienu vai vairākas biomedicīnisku analīžu laboratorijas, Francijas Republika nav izpildījusi EKL 43. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savas prasības pamatojumam izvirza divus iebildumus, kas ir saistīti ar EKL 43. panta pārkāpumu.

Pirmajā pamatā prasītāja norāda, ka, ierobežojot līdzīpašniekiem, kas nav nozares speciālisti, dalību pamatkapitālā līdz augstākais 25 % sabiedrībā Sociétés d’Exercice Libéral à Responsabilité Limité, kas vada biomedicīnisku analīžu laboratorijas, valsts tiesību aktos tiek nepamatoti ierobežotas Līgumā garantētās tiesības veikt uzņēmējdarbību. Sabiedrības veselības aizsardzības mērķi, ko atbildētāja piemin kā attaisnojumu, ir iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem nekā šajā lietā. Šajā sakarā Komisija apgalvo, ka, lai gan var šķist pamatoti prasīt, lai biomedicīniskas analīzes veiktu kompetents personāls, kam ir atbilstoša profesionālā izglītība, tomēr šādu kvalifikāciju prasība attiecībā uz īpašumdaļu iegūšanu vai tiesībām vadīt biomedicīniskas laboratorijas šķiet nesamērīga ar sasniedzamo mērķi.

Otrajā pamatā Komisija kritizē to, ka nespeciālistiem ir noteikts vispārējs aizliegums iegūt kapitāldaļas vairāk kā divās sabiedrībās, kas ir izveidotas, lai kopīgi vadītu vienu vai vairākas biomedicīnisku analīžu laboratorijas. Atbildētājas postulētais mērķis saglabāt nozares speciālistu lemtspēju un finansiālo neatkarību, kā arī nepieciešamību nodrošināt laboratoriju vienlīdzīgu sadalījumu visā valsts teritorijā nepamato ierobežojošos valsts pasākumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija) 2009. gada 6. marta rīkojumu — Hartmut Eifert/Land Hessen, piedaloties: Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

(Lieta C-93/09)

2009/C 113/46

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wiesbaden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Hartmut Eifert

Atbildētāja: Land Hessen

Piedaloties: Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 42. panta 8.b punkts un 44.a pants, kas ir iekļauti ar Padomes 2007. gada 26. novembra Regulu (EK) Nr. 1437/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, (OV L 322, 1. lpp.) nav spēkā?

Vai Komisijas 2008. gada 18. marta Regula (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem, (OV L 76, 28. lpp.)

nav spēkā

vai tā ir spēkā tikai tādēļ, ka nav spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 54. lpp.)?

Ja pirmajā un otrajā jautājumā minētās tiesību normas ir spēkā:

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 18. panta 2. punkta otrais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar Komisijas 2008. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem, informāciju var publiskot tikai tad, ja ir īstenota šajā panta paredzētā procedūra, kas aizstāj uzraudzības iestādes informēšanu?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši Komisijas 2008. gada 18. marta Regulai (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem, informāciju var publiskot tikai tad, ja ir veikta iepriekšēja kontrole, ko šim gadījumam paredz valsts tiesību akti?

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša: vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekšēja kontrole, kas ir veikta, pamatojoties uz šīs direktīvas 18. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minēto datu apstrādes darbību uzskaites reģistrāciju, kas nesatur paredzēto informāciju, nav efektīva?

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 7. pants — un šeit, konkrētāk, e) apakšpunkts — ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj interneta vietnes lietotāju IP adrešu saglabāšanu bez viņu nepārprotami dotas piekrišanas?

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/25

Prasība, kas celta 2009. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-94/09)

2009/C 113/47

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — M. Afonso)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, nepiemērojot vienādu PVN likmi visiem apbedīšanas biroju sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ar tiem saistīto preču piegādei, Francijas Republika nav izpildījusi PVN direktīvas (1) 96.-99. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savā prasībā Komisija apgalvo, ka Francijas tiesiskais regulējums nodokļu jomā ietekmē PVN sistēmas darbību, jo tajā pakalpojumiem, ko apbedīšanas biroji sniedz aizgājēju ģimenēm, un ar šiem pakalpojumiem saistītajām preču piegādēm ir piemērotas divas dažādas PVN likmes, lai gan praksē tā ir viena kompleksa darbība, kurai jāpiemēro vienāda nodokļu likme.

Prasītāja it īpaši kritizē atbildētāju par to, ka tā bez pamatojuma ir nodalījusi mirušās personas pārvadāšanas, izmantojot šim nolūkam īpaši aprīkotu transportlīdzekli, pakalpojumu, kuram tiek piemērota samazināta PVN likme, no citām apbedīšanas biroju sniegtajām darbībām, piemēram, zārka nesēju piesaistīšanas vai zārka nodrošināšanas darbībām, kurām tiek piemērota parastā PVN likme. Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darbību, kas sastāv no viena vienīga pakalpojuma saimnieciskajā ziņā, nevajadzētu mākslīgi sadalīt, lai neietekmētu PVN sistēmas darbību. Praksē lielākā daļa ģimeņu, kas vēršas pie attiecīgajiem uzņēmumiem ar lūgumu organizēt bēres, uzskata minētās darbības par vienu un to pašu pakalpojumu.

Komisija arī apstrīd atbildētājas izvēli piemērot apbedīšanas biroju sniegtajiem pakalpojumiem mainīgas samazinātās likmes. Komisija uzskata, ka PVN direktīvas 98. panta 1. punkts būtībā neļauj piemērot samazinātu likmi atsevišķiem transporta pakalpojumiem un parasto likmi citiem attiecīgo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā faktiskā likme nenovēršami ir zemāka par Francijā parasti piemēroto likmi. Turklāt šīs samazinātās likmes apmērs ir atkarīgs no katras konkrētās darbības, ņemot vērā katrā konkrētajā gadījumā sniegto pakalpojumu, kam tiek piemērota samazinātā likme, nozīmīgumu, kas ir arī paredzēts minētajā direktīvā.

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/25

Prasība, kas celta 2009. gada 6. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-95/09)

2009/C 113/48

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán, A. A. Gilly)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka,

—	pilnībā un pareizi nenosakot jutīgās zonas saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (1) 5. panta 1. punktu;

—	pilnībā un pareizi netransponējot šīs direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā, kā arī 5. panta 2.-5. punktā paredzētās prasības attiecībā uz atsevišķām jutīgajām zonām;

—	līdz paredzētajam 1998. gada 31. decembra termiņam nenodrošinot šīs direktīvas 5. panta 2. un 3. punktā minēto notekūdeņu attīrīšanas līmeni visiem komunālajiem notekūdeņiem no atsevišķām aglomerācijām c.e. lielāku par 10 000, kas nonāk jutīgo zonu kanalizācijas sistēmās;

—	attiecībā uz atsevišķām aglomerācijām nenodrošinot, ka šīs direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētā notekūdeņu savākšanas sistēma atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punktā paredzētajām prasībām;

—	līdz paredzētajam 1997. gada 31. decembra termiņam pareizi neveicot šīs direktīvas 5. panta 6. punktā minēto pirmo obligāto pārskatīšanu, Īrija nav izpildījusi šajos pantos, kā arī Direktīvas 19. pantā paredzētos pienākumus, un

—	nesniedzot 1999. gada 23. aprīļa vēstulē prasīto informāciju, Īrija nav izpildījusi EK līguma 10. pantā paredzētos pienākumus;

piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Īrija nav izpildījusi Direktīvas 3., 5. un 19. pantā, kā arī EK līguma 10. pantā paredzētos pienākumus turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Attiecībā uz Boyne Estuary Komisija norāda, ka, nedarot tai zināmu formālo šīs zonas noteikšanas aktu, Īrija nav pilnībā un pareizi noteikusi jutīgās zonas saskaņā ar Direktīvas 5. panta 1. punktu. Attiecībā uz citām zonām, kuras nav tikušas noteiktas kā jutīgas, Komisija piekrīt tam, ka Īrija ir veikusi noteikšanu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, bet apgalvo, ka pašreiz spēkā esošie formālie noteikšanas akti nav pietiekami precīzi attiecīgo jutīgo zonu robežu noteikšanas ziņā.

Runājot par Direktīvas 3. panta 1. un 2. punktu, Īrijas tiesību aktos ir paredzēts atlikt Direktīvas 3. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto ieviešanas termiņu no 1998. gada 31. decembra līdz 2001. gada 14. jūnijam. Komisija apgalvo, ka Direktīvā šāda atlikšanas iespēja nav paredzēta. Komisija arī piezīmē, ka attiecībā uz 32 zonām, kuras Īrija vēlāk noteica par jutīgām zonām, valsts tiesību aktos nav ievērots Direktīvas 5. pantā minētais 1998. gada 31. decembra termiņš.

Komisija apgalvo, ka attiecībā uz zonām, kuras Īrija ir kļūdaini noteikusi par jutīgām zonām, Īrija nav praksē izpildījusi Direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā, kā arī 5. panta 2.-4. punktā paredzētās prasības attiecībā uz aglomerācijām ar c.e. lielāku par 10 000 un 5. panta 2.-4. punktā paredzētās prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 5. panta 5. punkts.

Komisija uzskata, ka Īrija ir pārkāpusi Direktīvas 5. panta 6. punktu, jo nav veikusi pirmo jutīgo zonu noteikšanas pārskatīšanu, kas bija jāveic, vēlākais, līdz 1997. gada 31. decembrim.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka, līdz 1998. gada 31. decembrim nesniedzot skaidru kartogrāfisko informāciju par jutīgo zonu platību un attiecīgajām notekūdeņu savākšanas zonām, kā arī attiecīgo aglomerāciju atrašanās vietu, Īrija nav izpildījusi EK līguma 10. pantā paredzētos pienākumus.

(1) Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/26

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-225/06, T-255/06, T-257/06 un T-309/06 Budějovický Budvar, národní podnik/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Anheuser-Busch, Inc 2009. gada 10. martā iesniedzis Anheuser Busch, Inc

(Lieta C-96/09 P)

2009/C 113/49

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anheuser Busch, Inc. (pārstāvji — V. von Bomhard, Rechtsanwältin, B. Goebel, Rechtsanwalt)

Citi lietas dalībnieki: Budějovický Budvar, národní podnik, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 16. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-225/06, T-255/06, T-257/06 un T-309/06, izņemot tā rezolutīvās daļas 1. punktu;

—	pasludināt galīgo spriedumu prāvā, noraidot pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesā un

—	piespriest prasītājai pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā faktiski esot noliegusi Biroja kompetenci izlemt, ka Budvar nav izpildījusi savu pienākumu pierādīt [Regulas Nr. 40/94] (1) 8. panta 4. punktā paredzēto tiesību esamību, lai gan attiecībā uz šīm tiesībām (kā apgalvots, cilmes vietas nosaukumi “BUD”) pastāvēja būtiskas šaubas.

Pirmās instances tiesa esot nepareizi interpretējusi Kopienu tiesību kvalitatīvās un kvantitatīvās prasības, kas tiek izvirzītas 8. panta 4. punktā paredzētajam kritērijam, proti, “izmantošanai komercdarbībā”. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka šī prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir domāta jebkāda izmantošana komercdarbībā, kas nav saistīta ar privātajām vajadzībām, un it īpaši norādīja, ka nav vajadzības, lai saskaņā ar 8. panta 4. punktu izvirzītās tiesības tiktu faktiski izmantotas, kā tas būtu preču zīmju gadījumā. Šajā kontekstā tā atzina, ka par “izmantošanu komercdarbībā” ir jāuzskata arī piegādes ar norādi “free of charge”, kā arī izmantošana ar citu funkciju (izmantojot kā preču zīmi, nevis cilmes vietas nosaukumu). Otrkārt, pārsūdzētajā spriedumā kļūdaini esot ņemta vērā izmantošana pēc apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma un tādējādi nav ievērots, ka, lai agrākās tiesības atbilstoši 8. pantam varētu būt iebildumu pamats, tām ir jāatbilst visiem nosacījumiem, kādi attiecībā uz šo iebildumu pamatu pastāv apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Treškārt, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi 8. panta 4. punktu, atkāpjoties no teritorialitātes principa uzskatot, ka var tikt ņemta vērā izmantošana, kas īstenota citās valstīs, nekā tās, kurās pastāv atbilstoši 8. panta 4. punktam izvirzītās tiesības.

Tāpat Pirmās instances tiesa esot neparezi interpretējusi nosacījumu par “[ne] tikai vietējas nozīmes” aspektu. Būtībā tā šo nosacījumu uzskatīja par izpildītu sakarā ar to, ka atbilstoši 8. panta 4. punkta izvirzīto tiesību izcelsme ir no trešās valsts un tika paplašinātas divās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tā neesot uzdevusi jautājumu par to, vai strīdīgajām tiesībām dalībvalstīs, attiecībā uz kurām [šīs tiesības] ir izvirzītas nebija tikai vietējas nozīmes, tādējādi dodot iespēju piemērot no 8. panta 4. punkta izrietošās tiesības ārpus Eiropas Savienības.

Otrajā apelācijas sūdzības pamatā tiek izvirzīts 8. panta 4. punkta b) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar 74. panta 1. punktu, pārkāpums. 8. panta 4. punkta b) apakšpunktā ir izvirzīta prasība, lai valsts tiesības piešķirtu Budvar tiesības aizliegt apstrīdētās preču zīmes izmantošanu. Apelāciju padome, pamatojoties uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un iedibināto noteikumu, ka iebildumu ITSB procesā pierādīšanas pienākums ir iebilduma iesniedzējam, nolēma, ka Budvar nav pierādījusi, ka tai saskaņā ar Francijas vai Austrijas valsts tiesībām bija iespējams aizliegt izmantot preču zīmi “BUD”. Tomēr Pirmās instances tiesa pretēji 74. panta 1. punktam un 8. panta 4. punkta b) apakšpunktam konstatēja, ka ITSB, tā vietā lai iebildumus noraidītu sakarā ar to, ka Budvar nav pietiekami pierādījusi savas izvirzītās tiesības, pēc paša iniciatīvas papildus lietas dalībnieku prasījumiem būtu bijis jānoskaidro atbilstoši 8. panta 4. punktam izvirzīto tiesību esamība un attīstība.

Kopumā Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot sniegusi tādu 8. panta 4. punktu interpretāciju, kura ir grūti savienojama ar šīs normas formulējumu vai grūti savienojama vai pilnībā nesavienojama ar Regulas Nr. 40/94 mērķi radīt labi funkcionējošas vienveidīgas Kopienas preču zīmju tiesības, lai veicinātu tirdzniecību Kopienā.

6.	Tā katra no šīm Pirmās instances tiesas kļūdām tiesību piemērošanā ir izraisījušas Apelāciju otrās padomes lēmuma atcelšanu, katra šīm kļūdām atsevišķi ir pamats pārsūdzētā spriedumu atcelšanai.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/27

Prasība, kas celta 2009. gada 11. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-100/09)

2009/C 113/50

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Jelínek, P. Dejmek)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīvas 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai (1), prasības vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Čehijas Republika nav izpildījusi tai šīs direktīvas 24. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transpozīcijai valsts tiesībās ir beidzies 2008. gada 8. martā.

(1) OV 2007, L 69, 27. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/28

Prasība, kas celta 2009. gada 25. martā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-114/09)

2009/C 113/51

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Adsera Ribera un P. Dejmek)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/68/EK (1), ar ko Padomes Direktīvu 77/91/EEK (2) groza attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu, vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2006/68/EK transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2008. gada 15. aprīlī.

(1) OV L 264, 32. lpp.

(2) OV L 26, 1. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/30

Pirmās instances tiesas 2009. gada 1. aprīļa spriedums — Valero Jordana/Komisija

(Lieta T-385/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Paaugstināšana amatā - Prioritātes punktu piešķiršana)

2009/C 113/60

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gregorio Valero Jordana, Brisele (Beļģija) (pārstāvji – M. Merola un I. van Schendel, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji: sākotnēji V. Joris un C. Berardis-Kayser, pēc tam V. Joris un G. Berscheid, kuriem palīdz D. Waelbroeck, avocat)

Priekšmets

Atcelt:

—	Komisijas juridiskā dienesta ģenerāldirektora lēmumu, kas paziņots 2003. gada 7. jūlijā un apstiprināts ar iecēlējinstitūcijas lēmumu, kurš paziņots 2003. gada 16. decembrī, piešķirt prasītājam vienu vienīgu ģenerāldirekcijas prioritātes punktu 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā;

—

iecēlējinstitūcijas lēmumu, kas paziņots 2003. gada 16. decembrī, piešķirt prasītājam kopumā 20 punktus 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā; A 5 pakāpes ierēdņu nopelnu sarakstu, kas publicēts 2003. gada 13. novembraInformations administratives Nr. 69-2003, 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā; 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā A 4 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstu, kas publicēts 2003. gada 27. novembraInformations administratives Nr. 73-2003; lēmumu neiekļaut prasītāja uzvārdu šajos sarakstos;

—	iecēlējinstitūcijas lēmumu nepiešķirt prasītājam prioritātes papildpunktu 2003. gada amatā paaugstināšanas laikā, kā tas izriet no 2007. gada 22. februāra vēstules un 2007. gada 17. aprīļa lēmuma,

un saņemt zaudējumu atlīdzību EUR 5 000 apmērā.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem nosaka Gregorio Valero Jordana paaugstināšanas amatā kopējo punktu skaitu 20 punktu apmērā un atsaka viņu iekļaut A 4 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2003. gada paaugstināšanas amatā laikā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 284, 20.11.2004.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/30

Pirmās instances tiesas 2009. gada 18. marta spriedums — Shanghai Excell M & E Enterprise un Shanghai Adeptech Precision/Padome

(Lieta T-299/05) (1)

(Dempings - Dažu veidu Ķīnas izcelsmes elektronisko svaru imports - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statuss - Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) un c) apakšpunkts un 10. punkts un 11. panta 9. punkts)

2009/C 113/61

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd, Šanhaja (Ķīna) un Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd, Huaksintauna [Huaxin Town] (Ķīna) (pārstāvji — R. Maklīns [R. MacLean], solicitor, un E. Gaibelss [E. Gybels], advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — Dž. P. Hikss [J.-P. Hix], pārstāvis, kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch], advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji K. Talabēra-Rica [K. Talabér-Ritz] un E. Rigīni [E. Righini], pēc tam H. van Vlīts [H. van Vliet] un K. Talabēra-Rica)

Priekšmets

Prasība atcelt Padomes 2005. gada 28. aprīļa Regulas (EK) Nr. 692/2005, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus dažu veidu elektronisko svaru (MIES) importam ar izcelsmi, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā (OV L 112, 1. lpp.), 1. un 2. pantu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Shanghai Excell M&E Enterprise Co. Ltd un Shanghai Adeptech Precision Co. Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus;

3)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 257, 15.10.2005.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/31

Pirmās instances tiesas 2009. gada 11. marta spriedums — TF1/Komisija

(Lieta T-354/05) (1)

(Valsts atbalsts - France Télévisions finansēšana no radio un TV apraides abonentmaksas - Pastāvoša atbalsta pastāvīga pārskatīšana - Ieteikums veikt atbilstīgus pasākumus - Komisijas akceptētās dalībvalsts saistības - Lēmums, ar kuru atbalstu atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Termiņš prasības celšanai - Apstrīdētā akta raksturs - Interese celt prasību - Pieņemamība - Tiesības uz aizstāvību - Pienākums norādīt pamatojumu - Spriedums lietā Altmark)

2009/C 113/62

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Télévision française 1 SA (TF1), Buloņa-Bijankūra [Boulogne-Billancourt] (Francija) (pārstāvji – Ž. P. Ordī [J.-P. Hordies] un K. Smita [C. Smits], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis – K. Žiolito [C. Giolito])

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Francijas Republika (pārstāvji – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un A. L. Vendrolīni [A.-L. Vendrolini]) un France Télévisions S.A. (pārstāvji – Ž. F. Ginters [J.-P. Gunther] un D. Taijārs [D. Tayar], advokāti)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 20. aprīļa lēmumu C (2005) 1166 galīgā versija, par France Télévisions piešķirto atbalstu [atbalsts E 10/2005 (iepriekš C 60/1999) Francija, Abonentmaksa par radio]

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Télévision française 1 SA (TF1) sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas un France Télévisions SA tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 315, 10.12.2005.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/31

Pirmās instances tiesas 2009. gada 17. marta spriedums — Laytoncrest/ITSB — Erico (“TRENTON”)

(Lieta T-171/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TRENTON” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “LENTON” - Tiesības tikt uzklausītam - Regulas (EK) Nr. 40/94 73. pants un Regulas (EK) Nr. 2868/95 54. noteikums - Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma atsaukuma neesamība - Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punkts - Pienākums pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem - Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts un 50. noteikuma 1. punkts)

2009/C 113/63

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Laytoncrest Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — N. Dontā [N. Dontas] un P. Georgopulu [P. Georgopoulou], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — D. Botis [D. Botis])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Erico International Corp, Solona [Solon], Ohaio [Ohio] (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — M. Seimers [M. Samer], O. Gillerts [O. Gillert] un F. Šiveks [F. Schiwek], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 406/2004-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Erico International Corp. un Laytoncrest Ltd.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 26. aprīļa lēmumu lietā R 406/2004-2;

2)	ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina Laytoncrest Ltd tiesāšanās izdevumus;

3)	Erico International Corp. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 24. marta spriedums — Moreira da Fonseca/ITSB — General Óptica (“GENERAL OPTICA”)

(apvienotās lietas no T-318/06 līdz T-321/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas grafiskas preču zīmes “GENERAL OPTICA” dažādās krāsās - Agrāks tirdzniecības nosaukums “Generalóptica” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Agrāka apzīmējuma vietējs mērogs - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. punkts un 52. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2009/C 113/64

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alberto Jorge Moreira da Fonseca Lda, Santo Tirso (Portugāle) (pārstāvji — M. Oehens Mendešs [M. Oehen Mendes] un D. Džefrīza [D. Jeffries], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — Ž. Novaišs Gonsalvešs [J. Novais Gonçalves])

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: General Óptica, SA, Barselona (Spānija) (pārstāvji — M. Kureļs Agilā [M. Curell Aguilà] un K. Fābrega Sabatē [X. Fàbrega Sabaté], advokāti)

Priekšmets

Četras prasības par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 8. augusta lēmumiem lietās R 944/2005-1, R 945/2005-1, R 946/2005-1 un R 947/2005-1 attiecībā uz četriem spēkā neesamības atzīšanas procesiem starp Alberto Jorge Moreira da Fonseca, Lda un General Óptica, SA

Rezolutīvā daļa

1)	prasības noraidīt;

2)	Alberto Jorge Moreira da Fonseca, Lda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 236, 30.12.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/32

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — Alcoa Trasformazioni/Komisija

(Lieta T-332/06) (1)

(Valsts atbalsts - Elektroenerģija - Preferenciāls tarifs - Lēmums sākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru - Pieņemamība - Valsts atbalsta jēdziens - Jauns atbalsts vai pastāvošs atbalsts - Priekšrocība - Pamatojums - Tiesiskā paļāvība - Tiesiskā drošība)

2009/C 113/65

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alcoa Trasformazioni Srl, Portoscuso (Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa, T. Müller-Ibold, F. Salerno un T. Graf, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Khan, E. Righini un C. Urraca Caviedes)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas Lēmumu 2006/C 214/03, kas Itālijas Republikai paziņots ar 2006. gada 19. jūlija vēstuli un ar ko sākta EKL 88. panta 2. punktā paredzētā procedūra saistībā ar valsts atbalstu C 36/06 (ex NN 38/06) — Elektroenerģijas preferenciālais tarifs, kas noteikts konkrētām energoietilpīgām rūpniecības nozarēm Itālijā tiktāl, ciktāl šis lēmums attiecas uz elektroenerģijas piegādes tarifiem, kas tika piemēroti divām primārā alumīnija rūpnīcām, kuras pieder Alcoa Trasformazioni

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alcoa Trasformazioni Srl sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 31. marta spriedums — ArcelorMittal Luxembourg u.c./Komisija

(Lieta T-405/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Siju ražošanas Kopienu tirgus - Lēmums, ar kuru pēc EOTK līguma darbības izbeigšanās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 konstatēts EOTKL 65. panta pārkāpums - Komisijas kompetence - Pārkāpjošo darbību attiecināmība - Noilgums - Tiesības uz aizstāvību)

2009/C 113/66

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: ArcelorMittal Luxembourg SA, agrāk Arcelor Luxembourg SA, Luksemburga (Luksemburga); ArcelorMittal Belval & Differdange SA, agrāk Arcelor Profil Luxembourg SA, Esch-sur-Alzette (Luksemburga); un ArcelorMittal International SA, agrāk Arcelor International SA (Luksemburga) (pārstāvis — A. Vandencasteele, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — X. Lewis un F. Arbault)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmuma C(2006) 5342, galīgā redakcija, par EOTKL 65. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz Eiropas siju ražotāju nolīgumiem un saskaņotām darbībām (lieta COMP/F/38.907 — Tērauda sijas)

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2006. gada 8. novembra lēmumu C(2006) 5342, galīgā redakcija, par EOTKL 65. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz Eiropas siju ražotāju nolīgumiem un saskaņotām darbībām (lieta COMP/F/38.907 — Tērauda sijas) tiktāl, ciktāl tas attiecas uz ArcelorMittal Belval & Differdange SA un ArcelorMittal International SA;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt kā nepamatotu;

3)	tiktāl, ciktāl šobrīd izskatāmā lieta ir starp šiem lietas dalībniekiem, Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina ArcelorMittal Belval & Differdange SA un ArcelorMittal International SA tiesāšanās izdevumus;

4)	tiktāl, ciktāl šobrīd izskatāmā lieta ir starp šiem lietas dalībniekiem, ArcelorMittal Luxembourg SA sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — L'Oréal/ITSB — Spa Monopole (“SPALINE”)

(Lieta T-21/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPALINE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SPA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Reputācijas aizskārums - Labums, kas netaisnīgi gūts no agrākas preču zīmes reputācijas - Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanai nav taisnīga pamata - Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts)

2009/C 113/67

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L'Oréal SA, Parīze (Francija) (pārstāvis — E. Baud, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, Spa (Beļģija) (pārstāvji — E. Cornu, L. De Brouwer, D. Moreau un E. De Gryse, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 18. oktobra lēmumu lietā R 415/2005-1 par iebildumu procesu starp Spa Monopole compagnie fermière de Spa SA/NV un L'Oréal SA.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	L'Oréal SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 69, 24.3.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/33

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — L'Oréal/ITSB — Spa Monopole (“SPA THERAPY”)

(Lieta T-109/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SPA THERAPY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SPA” - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2009/C 113/68

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L'Oréal SA, Parīze (Francija) (pārstāvis — E. Bods [E. Baud], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Foliards-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral])

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV, Spa (Beļģija) (pārstāvji — E. Kornu [E. Cornu], L. de Brauvers [L. De Brouwer] un D. Moro [D. Moreau], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās palātas 2007. gada 24. janvāra lēmumu lietā R 468/2005-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Spa Monopole, compagnie fermière de Spa SA/NV un L’Oréal SA.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	L’Oréal SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 140, 23.6.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/34

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — Anheuser-Busch/ITSB — Budějovický Budvar (“BUDWEISER”)

(Lieta T-191/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “BUDWEISER” reģistrācijas pieteikums - Starptautiskas agrākas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “BUDWEISER” un “Budweiser Budvar” - Relatīvi atteikuma pamatojumi - Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts - Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana - Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts - Tiesību uz aizstāvību pārkāpums - Pamatojums - Regulas Nr. 40/94 73. pants - Dokumentu novēlota iesniegšana - Rīcības brīvība, ko piešķir Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 2. punkts)

2009/C 113/69

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anheuser-Busch, Inc., Sentluisa [Saint Louis], Misūri [Missouri] (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — V. fon Bomhards [V. von Bomhard] un A. Renks [A. Renck], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Foliards-Mongirāls [A. Folliard-Monguiral])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Budějovický Budvar, národní podnik, Česke Budejovice [České Budějovice] (Čehijas Republika) (pārstāvis — K. Čermaks [K. Čermák], advokāts)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās palātas 2007. gada 20. marta lēmumu lietā R 299/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Budějovický Budvar, národní podnik un Anheuser-Busch, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Anheuser-Busch, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina ITSB un Budějovický Budvar, národní podnik tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/34

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — allsafe Jungfalk/ITSB (“ALLSAFE”)

(Lieta T-343/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALLSAFE” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamatojumi - Atšķirtspējas neesamība - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)

2009/C 113/70

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: allsafe Jungfalk GmbH & Co. KG, Engen (Vācija) (pārstāvji — P. Mes, J. Bühling, C. Graf von der Groeben, G. Rother, A. Verhauwen, J. Künzel, D. Jestaedt, M. Bergermann, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — S. Schäffner)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 454/2006-4 par vārdiska apzīmējuma “ALLSAFE” reģistrāciju par Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	allsafe Jungfalk GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus

(1) OV C 269, 10.11.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/35

Pirmās instances tiesas 2009. gada 25. marta spriedums — Kaul/ITSB — Bayer (“ARCOL”)

(Lieta T-402/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “ARCOL” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “CAPOL” - ITSB Apelāciju padomju lēmumu atceļoša sprieduma izpilde, ko veic ITSB - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Tiesības uz aizstāvību - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 61. panta 2. punkts, 63. panta 6. punkts, 73. panta otrais teikums un 74. panta 2. punkts)

2009/C 113/71

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kaul GmbH, Elmshorna [Elmshorn] (Vācija) (pārstāvis — G. Virtenbergers [G. Würtenberger] un R. Kunce [R. Kunze], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Bayer AG, Leverkūzena [Leverkusen] (Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 1. augusta lēmumu lietā R 782/2000-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Kaul GmbH un Bayer AG.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Kaul GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 8, 12.1.2008.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/35

Pirmās instances tiesas 2009. gada 19. marta rīkojums — Telecom Italia Media/Komisija

(Lieta T-96/07) (1)

(Valsts atbalsts - Subsīdijas ciparu dekodētāju iegādei - Telekomunikācijas - Komisijas lēmums, ar ko atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Tiesvedības laikā pieņemts dalībvalsts lēmums neatgūt atbalstu no uzņēmuma, kas ir apstrīdējis Komisijas lēmumu, iesniedzot prasību to atcelt - Intereses celt prasību zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

2009/C 113/72

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Telecom Italia Media (TI Media) SpA, Roma (Itālija) (pārstāvji — F. Bassan un S. Venturini, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Righini, G. Conte un B. Martenczuk)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Sky Italia Srl, Roma (Itālija) (pārstāvji — F. González Díaz un D. Gerard, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra Lēmumu 2007/374/EK par valsts atbalstu C 52/2005 (ex NN 88/2005, ex CP 101/2004), ko Itālijas Republika piešķīrusi kā subsīdiju ciparu dekodētāju iegādei (OV L 147, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 117, 29.5.2007.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/35

Prasība, kas celta 2009. gada 11. februārī — Vācija/Komisija

(Lieta T-59/09)

2009/C 113/73

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un B. Klein)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2008. gada 5. decembra lēmumu (SG.E.3/RG/mbp D(2008) 10067), ar ko, neraugoties uz Federālās valdības iebildumu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1049/2001 2. panta 5. punktam, privātpersonām sniedz piekļuvi Vācijas iestāžu izdotiem dokumentiem lietā par valsts pienākumu neizpildi Nr. 2005/4569;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 5. decembra lēmumu, ar ko, neraugoties uz Federālās valdības iebildumu, trešajām personām sniedz piekļuvi Vācijas iestāžu izdotiem dokumentiem lietā par valsts pienākumu neizpildi.

Prasības pamatojumam prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums ir pretrunā ar Regulas Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 5. punktu, saistībā ar lojālas sadarbības Kopienu un dalībvalstu starpā principu atbilstoši EKL 10. pantam.

Ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu dalībvalstīm tiek sniegta iespēja bez tās iepriekšējas piekrišanas atteikt piekļuvi dokumentam, kas ir izdots minētajā dalībvalstī, un kurš atrodas Kopienu iestādēs. Komisijai nav tiesību pašai veikt aptverošu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktā paredzēto atteikuma pamatu pārbaudi. Tiesas judikatūrā lietā C-64/05 P (2) esot noteikti izsmeļoši kritēriji, atbilstoši kuriem attiecīgā Kopienu iestāde šādu iebildi var apiet un pati veikt pārbaudi attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktā paredzēto atteikuma pamatu pastāvēšanu: iebildumam jābūt “nepamatotam”, vai arī “bez saistības” ar atteikuma pamatiem.

No tā, aplūkojot kopā ar EKL 10. pantā paredzēto Kopienu iestāžu un dalībvalstu lojālās sadarbības principu, izriet, ka atteikuma pamata izvērtējums atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktam attiecīgajā gadījumā ir dalībvalsts kompetencē. Komisija piekrišanas atteikumu var neņemt vērā tikai izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts pamatojums pilnībā neatbilst šiem kritērijiem. Tā izriet arī no salīdzinājuma ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu. Abos judikatūrā izvirzītajos kritērijos runa ir par būtiskām formas prasībām, kuriem jāatspoguļo EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu. Atteikuma piekļūt dokumentiem atbilstība Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. līdz 3. punktam pārbaude ir Kopienu tiesas, nevis Komisijas kompetencē.

Pakārtoti prasītāja norāda, ka pat tad, ja Tiesa judikatūru lietā C-64/05 P interpretētu tādējādi, ka dalībvalsts iebildums atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktam Kopienu iestādei būtu saistošs tikai tad, ja tas atbilst šīs regulas 4. panta 1. līdz 3. punktam, tad jebkurā gadījumā Komisijai būtu jāveic dalībvalsts sniegtā pamatojuma pierādījumu pārbaude. Vācijas iebilduma pamatojums tomēr nekādā gadījumā nav uzskatāms par acīmredzami kļūdainu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001 gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 3. lpp.)

(2) Tiesas 2007. gada 18. decembra spriedums lietā C-64/05 P Zviedrija/Komisija u.c., Krājums I-113839. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/36

Prasība, kas celta 2009. gada 20. februārī — Química Atlântica/Komisija

(Lieta T-71/09)

2009/C 113/74

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Química Atlântica, Lisabona (Portugāle) (pārstāvis — J. Teixeira Alves, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Komisijai bija pienākums paredzēt pasākumus no Tunisijas ievestā dikalcija fosfāta klasificēšanas un aplikšanas ar nodokļiem kritēriju saskaņošanai;

—

atzīt, ka šīs Komisijas bezdarbības rezultātā radušās būtiskas atšķirības preču aplikšanā ar nodokļiem starp Portugālē deklarētām precēm un precēm, kas deklarētas citās dalībvalstīs, kurās to ģeogrāfiskā tuvuma dēļ saimnieciskās darbības subjekti konkurē ar saimnieciskās darbības subjektiem, kuri šīs preces ir deklarējuši Portugālē;

—	uzlikt Komisijai veikt pasākumus dikalcija fosfāta tarifu klasifikācijas saskaņošanai;

—	uzlikt Komisijai ņemt vērā faktu, ka fosfāts ir neorganisks produkts, ko iegūst ķīmiskas reakcijas rezultātā, minerāliem pievienojot skābi, un tādējādi uzreiz ir izslēgta tā klasifikācija pirmajās divdesmit četrās kopējā Kopienu tarifa nodaļās;

—	uzlikt Komisijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādu dalībvalstu pieņemtā klasifikācija ir saskaņota un ievēro piemērotus interpretācijas kritērijus;

—	atzīt, ka prasītājai ir tiesības uz muitas nodokļu atmaksu, ko tā samaksājusi, pārsniedzot nodokļus, kas būtu bijuši jāmaksā, ja būtu piemērota likme, kas atbilst tarifa kodam 28 35 52 90;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un visus prasītājas nepieciešamos izdevumus, proti, transporta un uzturēšanās izmaksas un advokātu honorārus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja pārdod no Tunisijas ievestu dikalcija fosfātu, kurš līdz 1994. gadam muitā tika deklarēts ar nosaukumu “Kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)” KN 2835 52 90 apakšpozīcijā. Portugāles muitas iestādes pieprasīja dikalcija fosfātu deklarēt KN 2309 90 98 apakšpozīcijā kā izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā — citādi, kuri tiek aplikti ar augstu nodokli, kamēr Francijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā, kuras saņem gandrīz vai visu Tunisijā iegūto un ES ievesto dikalcija fosfātu, šis produkts tika klasificēts apakšpozīcijā 2835 52 90 ar nodokļa nulles likmi.

Prasītāja pieprasīja Komisijai veikt dikalcija fosfāta tarifu klasifikācijas saskaņošanas pasākumus, bet Komisija nav reaģējusi. Komisija lēmuma par dikalcija fosfāta saskaņošanu pieņemšanu ir atlikusi kopš 2005. gada. 2008. gada decembrī Komisija pieņēma tiešu aktu ar negatīvu saturu, kurā, pirmkārt, tika atzīts, ka dikalcija fosfāta klasifikācija tarifu pozīcijā 2309 dažādās dalībvalstīs ir pastāvīga un vienveidīga un, otrkārt, tādējādi atteikts veikt klasifikācijas saskaņošanas pasākumus. Komisijas rīcībā ir autentiski dokumenti, kas pierāda, ka no Tunisijas, kas ir lielākais Kopienu piegādātājs, ievestais dikalcija fosfāts Francijā un Spānijā tiek klasificēts apakšpozīcijā 2835 25 90, un tai bija līdzekļi, lai uzzinātu, ka vismaz Apvienotā Karaliste izmanto šo pašu klasifikāciju. Ir puspatiesība apgalvot, ka nav problēmu ar dikalcija fosfāta klasifikāciju citās dalībvalstīs, jo netiek pateikts, ka citas dalībvalstis neieved dikalcija fosfātu no Tunisijas. Komisijai bija jāpārbauda, vai no Tunisijas ievestā dikalcija fosfāta sastāvas ir tuvs no citām valstīm ievestajiem aizstājējiem, kas netika izdarīts, lai gan Komisijai bija zināms, ka Francijā pastāv saistoša izziņa par tarifu. Komisijas atbilde uz prasītājas sūdzībām apstiprina dažādas un tādējādi neizbēgami kļūdainas tarifu klasifikācijas un balstās uz kļūdainām premisām, un beigu beigās Komisija nav veikusi nekādu klasifikācijas kritēriju saskaņošanu, saglabājot līdzšinējo neskaidro situāciju.

Portugāles tiesas ir apstiprinājušas Portugāles muitas iestāžu lēmumus, neuzdodamas Tiesai prejudiciālu jautājumu, lai gan tām bija pienākums to darīt. Visās dalībvalstīs, kas ieved dikalcija fosfātu no Tunisijas, šī prece tiek deklarēta apakšpozīcijā 28 35 52 90. Šī atšķirīgā tarifu klasifikācija, kas ietekmē aplikšanu ar nodokļiem, prasītāju ir izspiedusi no Spānijas tirgus, kur dikalcija fosfāts netiek aplikts ar nodokļiem, jo tas tiek klasificāts apakšpozīcijā 28 35 52 90.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/37

Prasība, kas celta 2009. gada 20. februārī — Francija/Komisija

(Lieta T-79/09)

2009/C 113/75

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Belliard, G. de Bergues un A.-L. Vendrolini)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 10. decembra Lēmumu C(2008) 7846, galīgā red., ar ko Komisija atzinusi, ka obligātās brīvprātīgās iemaksas, kuras iekasē starpprofesiju organizācijas no to pārstāvēto profesiju biedriem, lai finansētu šo organizāciju veiktās darbības, ir valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē.

Savas prasības atbalstam prasītāja būtībā norāda pamatu, kas saistīts ar:

—	EKL 87. panta 1. punktā paredzētā valsts atbalsta jēdziena nepareizu izpratni, jo Komisija, pretēji Francijas valdības nostājai, ir uzskatījusi, ka šīs brīvprātīgās obligātās iemaksas ir parafiskālie maksājumi, tas ir, valsts līdzekļi, kaut arī

—	starpprofesiju organizāciju atzīšana, kā arī starpprofesiju nolīgumu paplašināšanas procedūras nav uzskatāmas par valsts mehānismu kā īstenot konkrētu, iepriekš paredzētu politiku;

—	brīvprātīgo obligāto iemaksu bāzi, apmēru, mērķi un izlietojumu starpprofesiju organizācijas ir noteikušas savos nolīgumos, valsts iestādēm nepiedaloties nevienā posmā;

—	brīvprātīgās obligātās iemaksas tiek izmantotas vienīgi darbībām, kurām tās domātas un tās nekad netiek nodotas citu iestāžu rīcībā;

—	brīvprātīgo obligāto iemaksu maksātāji noteikti var izmantot ar tām finansētos pasākumus un visi nozarē nodarbinātie kopumā kā pārdevēji un pircēji sedz to izmaksas.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/38

Prasība, kas celta 2009. gada 19. februārī — Evropaïki Dynamiki/Komisija

(Lieta T-86/09)

2009/C 113/76

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un P. Katsimani, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Komisijas lēmumu noraidīt prasītāja piedāvājumu, kas tika iesniegts konkursa procedūrā MARE/2008/1, lai iegūtu tiesības noslēgt līgumu “Datoru piegāde un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana, ieskaitot ĢD MARE informācijas sistēmu apkalpošanu un attīstīšanu” (1), kas prasītājam tika paziņots ar 2008. gada 12. decembra vēstuli, un visus turpmākos saistītos lēmumus, ieskaitot to, ar kuru līguma noslēgšanas tiesības piešķir veiksmīgajam pretendentam;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja zaudējumus, ko tas cieta šajā konkursa procedūrā, EUR 2 520 000 apmērā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus un izdevumus, kas radušies saistībā ar šo prasību, pat ja šī prasība tiek noraidīta.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītājs lūdz atcelt atbildētājas lēmumu noraidīt tā piedāvājumu, kurš iesniegts konkursa procedūrā MARE/2008/1, lai iegūtu tiesības noslēgt līgumu “Datoru piegāde un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana, ieskaitot ĢD MARE informācijas sistēmu apkalpošanu un attīstīšanu”, un piešķirt tiesības noslēgt līgumu veiksmīgajam pretendentam. Prasītājs lūdz arī izmaksāt kompensāciju par iespējamiem zaudējumiem šīs konkursa procedūras dēļ.

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, tas apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā nav ņēmusi vērā izslēgšanas kritērijus, kas ir noteikti Finanšu regulas (2) 93. panta 1. punktā un 94. pantā, attiecībā uz vienu veiksmīgā konsorcija dalībnieku, un tā diskriminēja prasītāju, nepiedāvājot piekļuvi visām tehniskajām specifikācijām un avota kodam, kas bija pieejams tikai veiksmīgajam pretendentam. Prasītājs arī uzskata, ka izvērtēšanas veids “visizdevīgākā piedāvājuma” piešķiršanas kritērija piemērošanai faktiski neitralizēja ietekmi, kāda bija cenai, kas bija pretrunā Finanšu regulas noteikumiem. Turklāt prasītājs apgalvo, ka atbildētāja pamatoja tā piedāvājuma izvērtējumu ar atšķirīgu kritēriju nekā konkursa specifikācijās norādītie, tādējādi pārkāpjot pienākumu nodrošināt pārskatāmību.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja nav norādījusi pietiekamu sava lēmuma pamatojumu, it īpaši attiecībā uz 2. un 3. kvalitātes kritēriju, pārkāpjot pārskatāmības principu.

Treškārt, prasītājs apšauba novērtēšanas komitejas dalībnieki rīcību, jo tie atradās interešu konflikta stāvoklī un tādējādi pārkāpa procesuālos noteikumus.

Ceturtkārt, prasītājs apgalvo, ka atbildētāja pieļāva vairākas acīmredzamas kļūdas un ļaunprātīgi izmantoja savas novērtēšanas pilnvaras.

(1) OV 2008/S 115-152936

(2) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/38

Prasība, kas celta 2009. gada 25. februārī — Gråhundbus v/Jørgen Andersen/Komisija

(Lieta T-87/09)

2009/C 113/77

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gråhundbus v/Jørgen Andersen, Ballerup (Dānija) (pārstāvji — M. Nissen, J. Rivas de Andrés, J. Gutiérrez Gisbert, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Komisijas galīgo nostāju attiecībā uz Kopenhāgenas-Istadas maršrutu, kas ietverta Komisijas 2008. gada 10. septembra lēmuma valsts atbalsta lietā C 41/08 (NN 35/08) — Danske Statsbaner 75., 76. un 145. punktā;

—	pakārtoti, atcelt Komisijas 2008. gada 10. septembra lēmumu valsts atbalsta lietā C 41/08 (NN 35/08) — Danske Statsbaner;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 10. septembra lēmumu atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam uzsākt procedūru par valsts atbalstu, ko Dānija piešķīrusi Danske Statsbaner (turpmak tekstā — “DSB”) pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu starp Kopenhāgenu un Istadu [Ystad] pamatojoties uz pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem starp Dānijas Transporta ministriju un valsts uzņēmumu DSB (lieta C 41/08 (NN 35/08) — Danske Statsbaner). Iesaistītās puses tika lūgtas iesniegt savus apsvērumus (1).

Prasītājs nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem ar autobusu maršrutā Kopenhāgena–Isteda.

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, tas apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka Dānijas valdība nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka Kopenhāgenas-Istadas maršruts ir sabiedriskais pakalpojums vai pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Otrkārt, prasītājs norāda, ka, nešauboties par Kopenhāgenas-Istadas maršruta kvalificēšanu kā sabiedriska pakalpojuma pienākumu vai kā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju. Prasītājs uzskata, ka Komisija nedrīkstēja pieņemt Dānijas valdības argumentus bez turpmākām debatēm vai pārbaudes.

Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija savā lēmumā nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, pārkāpjot tai EKL 253. pantā paredzēto pienākumu, jo vienīgais lēmumā norādītais pamatojums ir Dānijas valdības argumentu atkārtojums.

(1) OV 2008 C 309, 14. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/39

Prasība, kas celta 2009. gada 2. martā — Strategi Group/ITSB — Reed Business Information (“STRATEGI”)

(Lieta T-92/09)

2009/C 113/78

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Strategi Group Ltd, Mančestra (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — N. Saunders, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Reed Business Information, Issy-Les-Moulineaux (Francija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 18. decembra lēmumu lietā R 1581/2007-2 un nodot pieteikumu atpakaļ izskatīšanai ITSB; un

—	piespriest ITSB (un visām personām, kas iestājušās lietā) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un izdevumus saistībā ar apelācijas procesu ITSB Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “STRATEGI” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Francijas preču zīmes reģistrācija Nr. 1 240 001 vārdiskai preču zīmei “Stratégies” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 28., 35., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Iebildumu nodaļas lēmumu atcelt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu šīs lietas apstākļos nolemjot, ka preču zīmes izmantošana par žurnāla nosaukumu var būt šīs preču zīmes izmantošana attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti šajā publikācijā, un nenosakot pienācīgas prasības pierādījumiem, kas nepieciešami, lai šādos apstākļos pierādītu faktisku izmantošanu un/vai atbilstoši neapsverot pierādījumus, kas iesniegti, pamatojoties uz pareizajiem principiem. Turpinot vai pakārtotā veidā, Komisijas Regulas Nr. 2868/95 (1) 22. noteikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome nav pienācīgi piemērojusi minēto tiesību normu izskatāmās lietas apstākļiem, jo tā nav sniegusi norādes par pierādījumiem, kas ir nepieciešami, lai pierādītu izmantošanu un/vai kļūdaini atzina, ka iebildumu iesniedzējas iesniegtie pierādījumi nebija pietiekami, lai pierādītu preču zīmes izmantošanu attiecībā uz norādītajiem pakalpojumiem.

(1) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995 L 303, 1. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/39

Prasība, kas celta 2009. gada 11. martā — von Oppeln-Bronikowski un von Oppeln-Bronikowski/ITSB — Pomodoro Clothing (“promodoro”)

(Lieta T-103/09)

2009/C 113/79

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Anna Elisabeth Richarda von Oppeln-Bronikowski un Baron Zebulon Baptiste von Oppeln-Bronikowski, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvis — V. Knies, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Pomodoro Clothing Company Ltd., Londona (Apvienotā Karaliste)

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 7. janvāra lēmumu lietā R 325/2008-1.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji: prasītāji

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “promodoro” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25., 28. un 35. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 587 557;

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Apvienotās Karalistes vārdiskas preču zīmes “POMODORO” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu daļā

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Komisijas Regulas Nr. 2868/95 (1) 22. noteikuma pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdaini ņēmusi vērā izmantošanas pierādījumu, kuru otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece iesniedza novēloti; Padomes Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju Padome neesot secinājusi, ka pierādījumi, ko otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece iesniegusi Apelāciju Padomei paredzētajā termiņā, nebija pietiekami pierādījumi par iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes izmantošanu; Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju Padome esot kļūdaini nolēmusi, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

(1) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1995, L 303, 1. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/40

Prasība, kas celta 2009. gada 13. martā — adp Gauselmann/ITSB — Maclean (“Archer Maclean’s Mercury”)

(Lieta T-106/09)

2009/C 113/80

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: adp Gauselmann GmbH, Espelkamp (Vācija) (pārstāvis — P. Koch Moreno, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: Archer Maclean, Banbury (Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 12. janvāra lēmumu lietā R 1266/2007-1 par neatbilstošu Padomes Regulai Nr. 40/94;

—	atzīt, ka uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 290 227 attiecībā uz 9. un 28. klasi attiecas Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums, un

—	piespriest ITSB un, attiecīgā gadījumā, personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Archer Maclean’s Mercury” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 16. un 28. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 4 290 227

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiskas preču zīmes “Merkur” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 6., 9., 28., 35., 37., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju Padome esot kļūdaini secinājusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm nepastāv vizuāla, fonētiska vai konceptuāla līdzība, ka preces, kas ietilpst 9. un 28. klasē, nav identiskas un ka tādējādi nepastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/40

Prasība, kas celta 2009. gada 12. martā — Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-107/09)

2009/C 113/81

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki:

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — V. Jackson, pārstāvis, kam palīdz T. Eicke, Barrister)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmumu 2008/960/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) (1) tiktāl, ciktāl tā sekas ir labojuma piemērošana Augļu un dārzeņu atbalsta shēmai attiecībā uz Apvienoto Karalisti apgalvotās tās vājās kontroles sistēmas dēļ saistībā ar tirdzniecības vietu, kuras izveidotas pirms 2002. gada (neparedzot tehniskus līdzekļus), atzīšanu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasības pieteikumu, prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 8. decembra Lēmumu 2008/960/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu un uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), pamatojoties uz to, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi un piemērojusi Padomes Regulas Nr. 2200/96 11. panta 2. punkta d) apakšpunktu (2), uzskatot, ka Apvienotās Karalistes valdība, atzīstot Ražotāju organizāciju augļu un dārzeņu jomā, nav ievērojusi nosacījumus, kas ietverti šajā normā.

Prasītāja apgalvo, ka Komisijas ierobežojošā Padomes Regulas Nr. 2200/96 11. panta 2. punkta d) apakšpunkta, kurš ir apstrīdētā lēmuma attiecīgo aspektu pamatā, interpretācija nav saderīga ne ar šīs normas formulējumu, ne ar tās mērķi.

(1) Izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 7820 (OV L 340, 99. lpp.).

(2) Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (OV L 297, 1. lpp.)

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/41

Prasība, kas celta 2009. gada 17. martā — Rintisch/ITSB — Valfeuri Pates Alimentaires (“PROTIVITAL”)

(Lieta T-109/09)

2009/C 113/82

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bernhard Rintisch, Bottrop (Vācija) (pārstāvis — A. Dreyer, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Valfeuri Pates Alimentaires SA, Wittenheim (Francija)

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 21. janvāra lēmumu lietā R 1660/2007-4; un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PROTIVITAL” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29. un 30. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 4 843 331

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītājs

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “PROTI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. un 30. klasē; Vācijas preču zīmes reģistrācija grafiskai preču zīmei “PROTIPOWER” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29. un 32. klasē; Vācijas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “PROTIPLUS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29. un 32. klasē; Vācijas preču zīme tirdzniecības nosaukumam “PROTITOP” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29., 30. un 32. klasē; Kopienas preču zīmes reģistrācija vārdiskai preču zīmei “PROTI” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5. un 29. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome nav izvērtējusi iebildumu pēc būtības; Padomes Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome nav izmantojusi savu rīcības brīvību vai vismaz nav sniegusi pamatojumu tam, kā tā ir izmantojusi rīcības brīvību; pilnvaru nepareiza izmantošana, jo Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, neņemot vērā prasītāja iesniegtos dokumentus un pierādījumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/41

Prasība, kas celta 2009. gada 19. martā — Icebreaker/ITSB — Gilmar (“ICEBREAKER”)

(Lieta T-112/09)

2009/C 113/83

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Icebreaker Ltd, Velingtona (Jaunzēlande) (pārstāvis — L. Prehn, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Gilmar SpA, San Giovanni in Marignano, Rimini (Itālija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2009. gada 15. janvāra lēmumu lietā R 1536/2007-4 un apstiprināt attiecīgās Kopienas preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “ICEBREAKER” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 24. un 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 205 523

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas vārdiskas preču zīmes “ICEBERG” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; starptautiska vārdiskas preču zīmes “ICEBERG” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Spānijas vārdiskas preču zīmes “ICEBERG” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Itālijas vārdiskas preču zīmes “ICE” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; starptautiska vārdiskas preču zīmes “ICE” reģistrācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt daļā

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju Padome esot kļūdaini secinājusi, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/42

Prasība, kas celta 2009. gada 24. martā — Electrolux/Komisija

(Lieta T-115/09)

2009/C 113/84

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AB Electrolux, Stokholma (Zviedrija) (pārstāvji — F. Wijckmans, H. Burez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā tāpēc, ka nav izpildīts viens vai vairāki Komisijas Pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai paredzētajiem (kumulatīvajiem) nosacījumiem, vai tāpēc, ka Komisija katrā ziņā nav pārliecinājusies tiesību aktos paredzētajā apmērā, ka visi šie nosacījumi ir izpildīti;

—	pakārtoti, atcelt lēmumu pilnībā tāpēc, ka netika izpildīts EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēlas atcelt Komisijas 2008. gada 21. oktobra Lēmumu C(2008) 5995, galīgā redakcija, ar kuru tika atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu pārstrukturēšanās atbalsts, kuru Francijas iestādes vēlas izmaksāt uzņēmumam FagorBrandt, ja tā būs izpildījusi noteiktus nosacījumus [C 44/2007 (iepriekš N 460/2007)]. Prasītāja ir atbalsta saņēmēja konkurente un ir piedalījusies pārbaudes procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts EKL 87. panta trešās daļas c) apakšpunkts un Komisijas Pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (1). Pēc prasītājas domām, lēmuma pieņemšana ir prettiesiska, jo nav izpildīts viens vai vairāki no minētajās pamatnostādnēs paredzētajiem kumulatīvajiem nosacījumiem, vai katrā ziņā tāpēc, ka Komisija katrā ziņā nav pārliecinājusies tiesību aktos paredzētajā apmērā, ka visi šie nosacījumi ir izpildīti. Konkrētāk — prasītāja apgalvo, ka Komisijas nav ievērojusi:

—	vienreizējas piešķiršanas nosacījumu;

—	nosacījumu par to, ka pārstrukturēšanas atbalsts var arī nepalīdzēt uzņēmumiem mākslīgi izdzīvot;

—	nosacījumus par iepriekš piešķirtā nelikumīgā atbalsta vērtējumu;

—	nosacījumu, ka atbalsta saņēmējam ir jābūt uzņēmumam, kas ir nonācis grūtībās;

—	nosacījumu, ka atbalsta saņēmējs nevar būt tikko dibināts uzņēmums;

—	nosacījumu, ka atbalsta saņēmējam ir jānodrošina sava ilglaicīga pastāvēšana;

—	nosacījumu par kompensējošu pasākumu noteikšanu, lai izvairītos no nevajadzīgiem izkropļojumiem, kuri var rasties pārstrukturēšanās atbalsta rezultātā;

—	nosacījumu, ka atbalsts ir jāierobežo līdz minimuam un ka faktisko palīdzību (kas nav atbalsts) ir jāsniedz uzņēmumu grupai.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, it īpaši attiecībā uz prasītājas izvirzītajiem argumentiem saistībā ar strukturālo pārmērību nozarē, atbalsta saņēmēja ieguldījumu attiecībā uz pārstrukturēšanās plāna izmaksām, kurām ir jābūt “tik augstām, cik vien iespējams”, un iepriekš piešķirtā nelikumīgā atbalsta atmaksas pienākumu.

(1) OV 2004 C 244., 2. lpp.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/42

Prasība, kas celta 2009. gada 24. martā — Whirlpool Europe/Komisija

(Lieta T-116/09)

2009/C 113/85

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Whirlpool Europe BV, Breda (Nīderlande) (pārstāvis — F. Tuytschaever, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

—	pakārtoti, atcelt lēmumu pilnībā tāpēc, ka netika izpildīts EKL 253. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas izvirzītie pamati un argumenti ir identiski vai līdzīgi lietā T-115/09 Electrolux/Komisija minētajiem.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/43

Prasība, kas celta 2009. gada 23. martā — Protege International/Komisija

(Lieta T-119/09)

2009/C 113/86

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Protege International Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — D. Shefet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu, kuru Komisija pieņēma 2009. gada 23. janvārī attiecībā uz EKL 82. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/39414 — Protégé International/Pernod Ricard).

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 23. janvāra lēmumu, ar kuru Komisija — nonākot pie secinājuma, ka Kopienas interešu nepietiekamas esamības dēļ izmeklēšana nebija veicama — noraidīja sūdzību, kuru prasītāja iesniedza pret Pernod Ricard saistībā ar to, kā pēdējā minētā it kā ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli īru viskija tirgū, kas ietvēra, pirmkārt, Pernod Ricard celtas prasības pret prasītāju saistībā ar to, ka prasītāja bija piereģistrējusi preču zīmes “WILD GEESE”, “WILD GEESE RARE IRISH WHISKEY” un “WILD GEESE IRISH SOLDIERS AND HEROES”, un, otrkārt, piegādes atteikumu.

Savas prasības atbalstam prasītāja apgalvo, ka:

—	Pernod Ricard celto prasību mērķis bija nevis aizsargāt tās intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz preču zīmi “WILD TURKEY”, jo nepastāvēja sajaukšanas iespēja starp strīdīgajām preču zīmēm, bet gan izstumt prasītāju kā Pernod Ricard konkurenti no īru viskija tirgū;

—	runa ir par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tāpēc, ka Pernod Ricard atteicās piegādāt īru viskiju prasītājai tāpēc, ka pēdējā minētā atteicās piekrist nosacījumiem attiecībā uz pārdošanas ierobežošanu Pernod Ricard apstiprinātajos tirgos;

—	noteikti pastāvēja arī Kopienas intereses, ciktāl apgalvotā ļaunprātīgā izmantošana attiecās uz vairākām dalībvalstīm un visu Kopienu teritoriju.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/43

Prasība, kas celta 2009. gada 27. martā — Al Shanfari/Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-121/09)

2009/C 113/87

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Thamer Al Shanfari (pārstāvji — P. Saini, QC, T. Nesbitt un B. Kennelly, barristers, A. Patel, N. Sheikh un K. Mehta, solicitors)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 77/2009, ciktāl tā skar prasītāju, un

—	piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Padomes Regulas (EK) Nr. 314/2004 (1), kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 77/2009 (2) (“Apstrīdētā regula”), spēkā stāšanos tika iesaldēti visi prasītāja finanšu līdzekļi Eiropas Savienības dalībvalstīs, liedzot viņam veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, kā arī pārmetot viņam saistību ar Zimbabves represīvo režīmu un iesaistīšanos darbībās, kas nopietni apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. Turklāt prasītājam ir aizliegts ceļot saskaņā ar Padomes Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP (3) 4. pantu.

Prasītājs apgalvo, ka Apstrīdētā regula būtu jāatceļ zemāk minēto iemeslu dēļ.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Apstrīdētajai regulai nav atbilstoša juridiskā pamata, jo ne EKL 60. pantā, ne EKL 301. pantā Padomei nav paredzētas pilnvaras iesaldēt visus finanšu līdzekļus privātpersonai, kura nav saistīta ar Zimbabves valdību.

Otrkārt, saskaņā ar prasītāja teikto, Apstrīdētā regula pārkāpj EKL 253. pantā paredzēto Padomes un Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu, jo III pielikumā ietvertais īsais paziņojums attiecībā uz prasītāju ir acīmredzami nepietiekams un Padomes Kopējā nostājā, kurā attiecībā uz prasītāju ir noteikts aizliegums ceļot, nav ietverti papildu precizējumi.

Treškārt, prasītājs apgalvo, ka Apstrīdētā regula pārkāpj viņa pamattiesības, apdraudot viņa tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un lietas taisnīgu izskatīšanu, kā arī nesamērīgi apdraudot viņa tiesības uz mierīgu īpašuma izmantošanu.

(1) Padomes 2004. gada 19. februāra Regula (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV 2004 L 55, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 77/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (OV 2009 L 23, 5. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 19. februāra Kopējā nostāja 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi (OV L 50, 66. lpp.).

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/45

Prasība, kas celta 2009. gada 26. janvārī — Soerensen Ferraresi/Komisija

(Lieta F-5/09)

2009/C 113/93

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ayo Soerensen Ferraresi, Milāna (Itālija) (pārstāvis — C. Di Vuolo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam nodarīto fizisko, morālo un finansiālo kaitējumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lūgums atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājam radušies morālās vajāšanas un Invaliditātes komisijas pēc pašas ierosmes pieņemtā lēmuma nosūtīt prasītāju pensijā sakarā ar invaliditāti dēļ.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/45

Prasība, kas celta 2009. gada 18. februārī — A/Komisija

(Lieta F-12/09)

2009/C 113/94

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: A, Port-Vendres (Francija) (pārstāvji — B. Cambier, A. Paternostre, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, prasība atzīt Komisiju par atbildīgu par noteiktiem pārkāpumiem, kas pēc prasītāja apgalvojumiem tika pret viņu izdarīti saistībā ar procedūru, kas ierosināta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, kā arī atcelt vairākus lēmumus, ar kuriem atteikts attiecībā uz prasītāju piemērot Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktu, paziņot viņam virkni dokumentu no viņa medicīniskās lietas un atlīdzināt viņam noteiktus ārstēšanās izdevumus. Otrkārt, prasība atlīdzināt nodarīto kaitējumu.

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt Eiropas Komisiju par atbildīgu par pārkāpumiem, ko tā esot izdarījusi pret prasītāju saistībā ar procedūru, kas ierosināta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, un kopējiem noteikumiem par Eiropas Kopienu ierēdņu “apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem”;

—	atcelt Komisijas 2008. gada 8. aprīļa un 13. novembra lēmumus, ar kuriem atteikts prasītājam piemērot Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktu, paziņot viņam virkni dokumentu no viņa medicīniskās lietas un atlīdzināt viņam noteiktus ārstēšanās izdevumus;

—

piespriest Eiropas Komisijai nekavējoties samaksāt prasītājam Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto atlīdzību, t.i., EUR 1 422 024, paziņot viņam pieprasītos dokumentus un atlīdzināt viņam visus ārstēšanās izdevumus, kas jau veikti un kas būs jāveic saistībā ar arodslimību, no kuras viņš cieš;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam kavējuma naudu pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktās standartlikmes, tai pieskaitot divus punktus, attiecībā uz atlīdzības summu, kas maksājama atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktam, rēķinot no 2004. gada decembra — no dienas, kad prasītāja slimība būtu bijis jāatzīst par arodslimību;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam atbilstoši viņa tiesībām uz nodarītā kaitējuma atlīdzību pilnā apmērā un summām, kas minētas iepriekš, summu EUR 1 949 689 apmērā, kas atbilst starpībai starp kopējo nodarīto zaudējumu summu un vienotas likmes atlīdzību, kas maksājama prasītājam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

—

piespriest Eiropas Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 25 000 apmērā vai jebkādu citu summu, ko Pirmās instances tiesa uzskatīs par atbilstošu, par morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar vairākām Eiropas Komisijas dienestu pieļautajām kļūdām un pārkāpumiem saistībā ar medicīniskām procedūrām attiecībā uz viņu;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/46

Prasība, kas celta 2009. gada 27. februārī — Meister/ITSB

(Lieta F-17/09)

2009/C 113/95

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Herber E. Meister, Alikante (Spānija) (pārstāvis — H.-J. Zimmermann, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība, kas vērsta pret amatā paaugstināšanas punktu par 2008. gadu aprēķinu, atcelšana un prasība par zaudējumu atlīdzību sakarā ar personāla pareizas pārvaldības principa pārkāpumu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Priekšsēdētāja 2008. gada 20. decembra noraidošo lēmumu par prasītāja 2008. gada 20. augusta iekšējo sūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu;

—	piespriest atbildētājam samaksāt prasītājam nodarītā kaitējuma atlīdzību, kuras apmēra noteikšana ir atstāta Pirmās instances tiesas ziņā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/46

Prasība, kas celta 2009. gada 2. martā — Merhzaoui/Padome

(Lieta F-18/09)

2009/C 113/96

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mohamed Merhzaoui, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prāvas priekšmets un apraksts

Pirmkārt, lēmuma iecelt prasītāju karjeras posmā AST 1-7, otrkārt, lēmuma nepaaugstināt prasītāju AST 2 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu sākot ar 2006. gada 1. maiju iecelt prasītāju karjeras posmā AST 1-7;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju AST 2 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/46

Prasība, kas celta 2009. gada 6. martā — Lopez Sanchez/Padome

(Lieta F-19/09)

2009/C 113/97

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carolina Lopez Sanchez, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prāvas priekšmets un apraksts

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/46

Prasība, kas celta 2009. gada 9. martā — Juvyns/Padome

(Lieta F-20/09)

2009/C 113/98

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Marc Juvyns, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prāvas priekšmets un apraksts

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/47

Prasība, kas celta 2009. gada 9. martā — De Benedetti-Dagnoni/Padome

(Lieta F-21/09)

2009/C 113/99

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rosangela De Benedetti-Dagnoni, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prāvas priekšmets un apraksts

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/47

Prasība, kas celta 2009. gada 9. martā — Marie-Hélène Willigens/Padome

(Lieta F-22/09)

2009/C 113/100

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Hélène Willigens, Glabais (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prāvas priekšmets un apraksts

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju AST 7 pakāpē 2008. gada paaugstināšanas amatā ietvaros un vajadzības gadījumā atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāk nopelniem;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/47

Prasība, kas celta 2009. gada 16. martā — Wagner-Leclercq/Padome

(Lieta F-24/09)

2009/C 113/101

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inge Wagner-Leclercq, Edegem (Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues, C. Bernard-Glanz, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Strīda priekšmets un apraksts

2008. gada 24. aprīļa Paziņojumā personālam (PP) Nr. 75/08 publicēto iecēlējinstitūcijas lēmuma, ar kuru noteikts AST grupas (karjeras grupa I-11) ierēdņu, kuri ieteikti paaugstināšanai amatā 2008. gada amatā paaugstināšanas laikā, saraksts, atcelšana

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt 2008. gada 24. aprīļa Paziņojumā personālam (PP) Nr. 75/08 publicēto iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru noteikts AST grupas (karjeras grupa I-11) ierēdņu, kuri ieteikti paaugstināšanai amatā 2008. gada amatā paaugstināšanas laikā, saraksts;

—	atcelt tiktāl, ciktāl nepieciešams iecēlējinstitūcijas lēmumu noraidīt prasītājas sūdzību;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

16.5.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/48

Prasība, kas celta 2009. gada 16. martā — Van Neyghem/Padome

(Lieta F-25/09)

2009/C 113/102

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kris Van Neyghem, Tienen (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, E. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Priekšmets un prāvas apraksts:

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju amatā pakāpē AST 7 2008. gada amatā paaugstināšanas ietvaros un, ja nepieciešams, lēmumu paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāku stāžu, atcelšana

Pamati un galvenie argumenti

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā pakāpē AST 7 2008. gada amatā paaugstināšanas ietvaros un, ja nepieciešams, atcelt lēmumus paaugstināt šajā pakāpē ierēdņus ar mazāku stāžu;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201 doi:10.3000/17255201.C_2009.113.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 113

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 16. maijs

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu tiesa
2009/C 113/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā VēstnesīOV C 102, 1.5.2009.	1