Eiropas Savienības C 44/2009

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/2

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Wellcome Foundation Ltd/Paranova Pharmazeutika Handels GmbH

(Lieta C-276/05) (1)

(Preču zīme - Zāles - Pārsaiņošana - Paralēlais imports - Būtiskas izmaiņas iesaiņojuma noformējumā - Iepriekšējas paziņošanas pienākums)

(2009/C 44/02)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: The Wellcome Foundation Ltd

Atbildētāja: Paranova Pharmazeutika Handels GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Gerichtshof — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 7. panta interpretācija — Paralēli importētu zāļu pārsaiņošana — Būtiskas izmaiņas iesaiņojuma noformējumā — Iepriekšējas paziņošanas pienākuma apjoms

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, kurā grozījumi ir izdarīti ar 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja ir noteikts, ka zāļu pārsaiņošana, tām pievienojot jaunu iesaiņojumu, ir nepieciešama to turpmākai tirdzniecībai importa dalībvalstī, tad šī iesaiņojuma noformējuma veids ir jāvērtē tikai saistībā ar nosacījumu, ka tas nedrīkst būt tāds, kas varētu kaitēt preču zīmes un tās īpašnieka reputācijai;

Pirmās Direktīvas 89/104, kurā grozījumi ir izdarīti ar 1992. gada 2. maija Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka paralēlam importētājam ir jāsniedz preču zīmes īpašniekam nepieciešama un pietiekama informācija, lai šis pēdējais varētu pārliecināties, ka, lai ar šo precu zīmi apzīmēto produktu tirgotu importa dalībvalstī, tā pārsaiņošana ir nepieciešama.

(1) OV C 217, 3.9.2005.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/2

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums — Les Éditions Albert René SARL/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Orange A/S

(Lieta C-16/06 P) (1)

(Apelācija - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. un 63. pants - Vārdiska preču zīme “MOBILIX’ - Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes “OBELIX’ īpašnieka iebildumi - Daļējs iebildumu noraidījums - Reformatio in pejus - Tā sauktā “neitralizācijas’ teorija - Strīda priekšmeta grozīšana - Dokumenti, kas iekļauti Pirmās instances tiesai iesniegtā prasības pieteikuma pielikumā kā jauni pierādījumi)

(2009/C 44/03)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Les Éditions Albert René SARL (pārstāvis — J. Pagenbergs [J. Pagenberg], Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider]), Orange A/S (pārstāvis — J. Ballings [J. Balling], advokat)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 27. oktobra spriedumu lietā T-336/03 Éditions Albert René/ITSB un Orange (“MOBILIX”), ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes “OBELIX” attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, kas tostarp ietilpst 9., 16., 28., 35., 41. un 42. klasē, īpašnieka prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 14. jūlija lēmumu R 559/2002-4, ar kuru tika daļēji noraidīta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu noraidīt iebildumus pret vārdiskas preču zīmes “MOBILIX” attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35., 37., 38. un 42. klasē, reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Les Éditions Albert René Sàrl atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 143, 17.6.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/3

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Szegedi Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tiesvedībā Cartesio Oktató és Szolgáltató bt

(Lieta C-210/06) (1)

(Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz dalībvalsti, kas nav tās dibināšanas dalībvalsts - Lūgums grozīt komercreģistra atzīmi par juridisko adresi - Atteikums - Apelācija par komercreģistra tiesas lēmumu - EKL 234. pants - Prejudiciāls nolēmums - Pieņemamība - “Tiesas’ jēdziens - Jēdziens “valsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt’ - Apelācija par lēmumu lūgt prejudiciālu nolēmumu - Apelācijas tiesas tiesības atcelt šo lēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - EKL 43. un 48. pants)

(2009/C 44/04)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Szegedi Ítélőtábla

Lietas dalībnieks pamata procesā

Cartesio Oktató és Szolgáltató bt

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Szegedi Ítélőtábla (Ungārija) — EKL 43., 48. un 234. panta interpretācija — Neiespējamība pārcelt saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem izveidotas sabiedrības juridisko adresi uz citu dalībvalsti bez iepriekšējas likvidācijas izcelsmes dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

tāda tiesa kā iesniedzējtiesa, kas izskata apelācijas sūdzību par lēmumu, ko pieņēmusi komercreģistra tiesa, ar ko ir noraidīts lūgums veikt grozījumu šī reģistra atzīmē, ir jāuzskata par tiesu, kurai ir tiesības iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu EKL 234. panta izpratnē, neskatoties uz apstākli, ka nedz lēmuma pieņemšanas procedūra šajā tiesā, nedz apelācijas tiesvedība iesniedzējtiesā nav notikusi saskaņā ar sacīkstes principu;

2)	tāda tiesa kā iesniedzējtiesa, kuras pieņemtie lēmumi tādā tiesvedībā kā pamata lietā var tikt pārsūdzēti kasācijas kārtībā, nevar tikt uzskatīta par tiesu, kuras lēmumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt EKL 234. panta trešās daļas izpratnē;

ja ir valsts tiesību normas par tiesībām iesniegt apelāciju par rīkojumu par prejudiciāla nolēmuma lūgšanu, ko raksturo apstāklis, ka lieta pilnībā paliek izskatīšanā iesniedzējtiesā un tikai rīkojums par prejudiciālo jautājumu uzdošanu ir pārsūdzams, EKL 234. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka kompetenci, ko šis Līguma noteikums piešķir iesniedzējtiesai, nebūtu jāapšauba, piemērojot valsts tiesību noteikumus par tiesībām uz apelāciju par rīkojumu par prejudiciālu jautājumu uzdošanu Tiesai, kas ļauj apelācijas tiesai grozīt, atcelt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un likt tiesai, kas šo lēmumu ir pieņēmusi, atsākt valsts tiesību procedūru, ko tā bija apturējusi;

šobrīd spēkā esošajās Kopienas tiesībās EKL 43. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas liedz sabiedrībai, kas dibināta saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām, pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, saglabājot savu sabiedrības statusu, uz ko attiecas tās dalībvalsts tiesības, saskaņā ar kuras tiesisko regulējumu tā tikusi dibināta.

(1) OV C 165, 15.7.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/4

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-338/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Otrā direktīva 77/91/EEK - 29. un 42. pants - Akciju sabiedrības - Pamatkapitāla palielināšana - Pirmpirkuma tiesības uz akcijām un konvertējamām obligācijām - Atcelšana - Akcionāru aizsardzība - Vienlīdzīga attieksme)

(2009/C 44/05)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Ž. Brauns [G. Braun] un R. Vidāls Puī [R. Vidal Puig])

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — F. Diess Moreno [F. Díez Moreno])

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Polijas Republika (pārstāve — E. Osņecka-Tamecka [E. Ośniecka-Tamecka]), Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski [J. Heliskoski]), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — V. Džeksone [V. Jackson], pārstāve, kurai palīdz Dž. Stratforda [J. Stratford], barrister)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1976. gada 13. decembra otrās Direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 26, 1. lpp.), 29. un 42. panta pārkāpums — Mazākuma akcionāru aizsardzības nenodrošināšana

Rezolutīvā daļa:

Spānijas Karaliste:

—	piešķirot pirmpirkuma tiesības uz akcijām parakstītā kapitāla palielināšanas ar naudas ieguldījumu gadījumā ne tikai akcionāriem, bet arī konvertējamu obligāciju turētājiem,

—	piešķirot pirmpirkuma tiesības uz konvertējamām obligācijām ne tikai akcionāriem, bet arī konvertējamu obligāciju turētājiem, kuri tās konvertējuši akcijās iepriekšējo emisiju laikā, un

—	neparedzot, ka akcionāru kopsapulce var nolemt par pirmpirkuma tiesību uz konvertējamām obligācijām nepiešķiršanu,

nav izpildījusi Padomes 1976. gada 13. decembra Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma [48]. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses, 29. pantā paredzētos pienākumus;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina trīs ceturtdaļas no tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina vienu ceturtdaļu no tiesāšanās izdevumiem;

4)	Polijas Republika, Somijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 261, 28.10.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/4

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — British Aggregates Association/Eiropas Kopienu Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-487/06 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem Apvienotajā Karalistē)

(2009/C 44/06)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: British Aggregates Association (pārstāvji — K. Paunsijs [C. Pouncey], solicitor, kam palīdz L. van den Hende [L. Van den Hende], advocaat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Flets [J. Flett], B. Martenčuks [B. Martenczuk] un T. Šarfs [T. Scharf]), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — T. Harisa [T. Harris], M. Hola [M. Hall] un Dž. Fačenna [G. Facenna])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 13. septembra spriedumu lietā T-210/02 British Aggregates/Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa kā nepamatotu noraidīja lūgumu daļēji atcelt Komisijas 2002. gada 24. aprīļa Lēmumu C(2002) 1478, galīgā redakcija, ar kuru nolemts neiebilst pret dabas resursu nodokļa par minerālajiem materiāliem iekasēšanas sistēmu Apvienotajā Karalistē (valsts atbalsts Nr. 863/01 — Apvienotā Karaliste/Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem)

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. septembra spriedumu lietā T-210/02 British Aggregates Association/Komisija;

2)	nodot lietu atpakaļ Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/5

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Heinz Huber/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-524/06) (1)

(Personas datu aizsardzība - Eiropas Savienības pilsonība - Nediskriminācijas pilsonības dēļ princips - Direktīva 95/46/EK - Jēdziens “vajadzība’ - Tādu personas datu, kas attiecas uz citas dalībvalsts valstspiederīgajiem Savienības pilsoņiem, vispārīga apstrāde - Ārvalstnieku centrālais reģistrs)

(2009/C 44/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Heinz Huber

Atbildētāja: Bundesrepublik Deutschland

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberverwaltungsgericht für das Land Nordrhein-Westfalen — EKL 12. panta 1. punkta, 17. panta, 18. panta 1. punkta un 43. panta 1. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 7. panta e) punkta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts vispārīgi apstrādāt citu dalībvalstu pilsoņu personas datus valsts centrālā ārvalstnieku reģistrā un kas atšķiras no valsts tiesiskā regulējuma attiecībā uz attiecīgās valsts pilsoņu personas datiem, kas tiek apstrādāti tikai pašvaldību dzīvesvietas deklarācijas reģistros

Rezolutīvā daļa:

tāda Savienības pilsoņu, kas nav attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie, personas datu apstrādes sistēma kā tā, kas izveidota ar 1994. gada 2. septembra likumu par ārvalstnieku centrālo reģistru (Gesetz über das Ausländerzentralregister), kurā izdarīti grozījumi ar 2005. gada 21. jūnija likumu, un kuras mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm, kurām ir uzticēts piemērot uzturēšanās tiesības regulējošu tiesisko regulējumu, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 7. panta e) punktā ietvertajai vajadzības prasībai, kas interpretēta jebkādas diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma aspektā, tikai tad, ja

—	tajā ir tikai tādi dati, kas vajadzīgi, lai minētās iestādes varētu piemērot šo regulējumu, un

—	tās centralizētais raksturs veicina šī regulējuma efektīvāku piemērošanu saistībā ar tādu Savienības pilsoņu, kas nav šīs dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās tiesībām;

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda šie faktori pamata lietas gadījumā.

Katrā ziņā par vajadzīgu Direktīvas 95/46 7. panta e) punkta izpratnē nevar uzskatīt identificētu personas datu glabāšanu un apstrādi tādā reģistrā kā ārvalstnieku centrālais reģistrs statistikas mērķiem.

2)	EKL 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij, lai cīnītos ar noziedzību, izveidot personas datu apstrādes sistēmu, kas attiecas tikai uz tiem Savienības pilsoņiem, kas nav šīs dalībvalsts valstspiederīgie.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/5

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums — Masdar (UK) Ltd/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-47/07 P) (1)

(Apelācija - EKL 288. panta otrā daļa - Prasība, kas pamatota ar Kopienas nepamatotu iedzīvošanos - Kopienas palīdzības programmas - Pārkāpumi, ko izdarījuši Komisijas darījuma partneri - Pakalpojumi, ko sniedz apakšuzņēmēji - Nemaksāšana - Risks, kas raksturīgs saimnieciskām darbībām - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips - Kopienu administrācijas pienākums ievērot pienācīgu rūpību)

(2009/C 44/08)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Masdar (UK) Ltd (pārstāvji — A. P. Bentlijs [A. P. Bentley], QC, un P. Grīns [P. Green], barrister)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegrāns [J. Enegren] un M. Vailderspins [M. Wilderspin])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2006. gada 16. novembra spriedumu lietā T-333/03 Masdar (UK) Ltd/Eiropas Kopienu Komisija, ar kuru kā nepamatota ir noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību, kuras mērķis ir panākt, ka tiek atlīdzināts kaitējums, kas ir nodarīts prasītājai, jo Komisija ir atteikusies tai samaksāt par pakalpojumiem, kurus, kā apgalvo prasītāja, tā ir sniegusi, īstenojot divus TACIS programmas projektus Moldovā un Krievijā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	piespriest Masdar (UK) Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/6

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Cour d'appel de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — État belge — SPF Finances/Les Vergers du Vieux Tauves SA

(Lieta C-48/07) (1)

(Sabiedrību ienākuma nodokļi - Direktīva 90/435/EEK - Mātes sabiedrības statuss - Dalība kapitālā - Kapitāla daļu lietojuma tiesību turēšana)

(2009/C 44/09)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: État belge — SPF Finances

Atbildētājs: Les Vergers du Vieux Tauves SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Liège — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.), 3., 4. un 5. panta interpretācija — Līdzdalības citā dalībvalstī reģistrētas meitas sabiedrības kapitālā jēdziens — Kapitālu pārstāvošu vērtspapīru lietošanas tiesību pietiekamība vai pilnu īpašuma tiesību nepieciešamība, lai varētu atskaitīt saņemtās dividendes?

Rezolutīvā daļa:

dalības citas dalībvalsts sabiedrības kapitālā jēdziens Padomes 1990. gada 23. jūnija Direktīvas par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 3. panta nozīmē neietver kapitāla daļu lietojuma tiesības turēšanu.

Tomēr atbilstoši EK Līgumā garantētajām aprites un pārvietošanās brīvībām, kas piemērojamas pārrobežu situācijām, ja dalībvalsts, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas saņemtajām dividendēm, atbrīvo no nodokļa gan dividendes, ko sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, uz kuras kapitāla daļām tai ir pilnas īpašumtiesības, gan lietojuma tiesība, gan dividendes, ko sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, uz kuras kapitāla daļām tai ir lietojuma tiesība, tai attiecībā uz saņemto dividenžu atbrīvošanu no nodokļa jāpiemēro vienāda attieksme dividendēm, ko sabiedrība rezidente, kurai uz kapitāla daļām ir pilnas īpašuma tiesības, saņem no citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības, un šādām dividendēm, ko saņem sabiedrība rezidente, kurai uz kapitāla daļām ir lietojuma tiesība.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/6

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tietosuojavaltuutettu/Satakunnan Markkinapörssi Oy, Satamedia Oy

(Lieta C-73/07) (1)

(Direktīva 95/46/EK - Piemērojamība - Personas nodokļu datu apstrāde un aprite - Fizisko personu aizsardzība - Vārda brīvība)

(2009/C 44/10)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Tietosuojavaltuutettu

Atbildētājas: Satakunnan Markkinapörssi Oy, Satamedia Oy

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein hallinto-oikeus — Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 31. lpp.) 3. panta 1. punkta, 9. un 17. panta interpretācija — Piemērojamība — Publisku nodokļu datu par fizisku personu ar nodokli apliekamo ienākumu un īpašuma summu vākšana, publicēšana, nodošana un apstrāde īsziņas pakalpojuma sniegšanā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbība, kurā

—	no publiskiem nodokļu iestāžu dokumentiem tiek iegūti dati par fiziskas personas ienākumiem no darba un kapitāla, kā arī par īpašumu un tie tiek apstrādāti, lai tos publicētu,

—	tie tiek publicēti alfabētiskā secībā un atbilstoši ienākumu kategorijai detalizētu sarakstu veidā, kas sagrupēti pa pašvaldībām,

—	tie tiek CD-ROM disku veidā nodoti izmantošanai komerciāliem mērķiem,

—	tie tiek apstrādāti īsziņas pakalpojuma ietvaros, kas ļauj mobilo tālruņu lietotājiem, nosūtot kādas personas uzvārdu un dzīvesvietas pašvaldības nosaukumu, saņemt informāciju par šīs personas ienākumiem no darba un kapitāla, kā arī īpašumu,

ir jāuzskata par “personas datu apstrādi” šīs tiesību normas izpratnē;

Direktīvas 95/46 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirmā jautājuma a)–d) punktā minētās darbības saistībā ar datiem, kas iegūti no saskaņā ar valsts tiesību aktiem publiskiem dokumentiem, ir jāuzskata par personas datu apstrādes darbībām, kas veiktas “tikai žurnālistikas nolūkos” šīs tiesību normas izpratnē, ja minēto darbību vienīgais mērķis ir publiskot informāciju, viedokļus vai idejas, un tas ir jāizvērtē valsts tiesai;

3)	Direktīva 95/46 ir piemērojama tādām personas datu apstrādes darbībām, kas minētas pirmā jautājuma c) un d) punktā un kas attiecas uz valsts pārvaldes iestāžu personas datus ietverošām datnēm, kurās ir tikai jau plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/7

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums — Coop de France bétail et viande, iepriekš saukta Fédération nationale de la coopération bétail et viande (FNCBV)/Fédération nationale des syndicats d'exploitants agricoles (FNSEA), Fédération nationale bovine (FNB), Fédération nationale des producteurs de lait (FNPL), Jeunes agriculteurs (JA), Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika

(Apvienotās lietas C-101/07 P un C-110/07 P) (1)

(Apelācija - Konkurence - Liellopu gaļas tirgus - Līgums, kas noslēgts starp nacionālām lopkopju un kautuvju federācijām un kura mērķis ir liellopu gaļas importa pārtraukšana un minimālās iepirkuma cenas noteikšana - Naudas sodi - Regula Nr. 17 - 15. panta 2. punkts - Federāciju biedru uzņēmumu apgrozījuma ņemšana vērā)

(2009/C 44/11)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Coop de France bétail et viande, iepriekš saukta Fédération nationale de la coopération bétail et viande (FNCBV) (pārstāvis — M. Ponsard, avocat) (C-101/07 P), Fédération nationale des syndicats d'exploitants agricoles (FNSEA), Fédération nationale bovine (FNB), Fédération nationale des producteurs de lait (FNPL), Jeunes agriculteurs (JA) (pārstāvji — V. Ledoux un B. Neouze, avocats) (C-110/07 P)

Pretējā puse procesā: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un S. Ramet), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bouquet un X. Lewis)

Priekšmets

Apelācija par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 13. decembra spriedumu apvienotajās lietās T-217/03 un T-245/03 FNCBV u.c./Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasītāju prasību, primāri, atcelt Komisijas 2003. gada 2. aprīļa Lēmumu 2003/600/EK par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (OV L 209, 12. lpp.), un, pakārtoti, samazināt vai atcelt šajā lēmumā noteikto naudas sodu — Aizliegtas vienošanās veidojošie elementi — Pušu piekrišanas nepieciešamība — Naudas sodu aprēķināšanas veids — Iespēja ņemt vērā apvienības biedru apgrozījumu, ja apvienībai formāli nav pilnvaru uzlikt saistības saviem biedriem — Pienākums norādīt pamatojumu un tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzības noraidīt;

Coop de France bétail et viande, iepriekš saukta Fédération nationale de coopération bétail et viande (FNCBV), Fédération nationale des syndicats d'exploitants agricoles (FNSEA), Fédération nationale bovine (FNB), Fédération nationale des producteurs de lait (FNPL) un Jeunes agriculteurs (JA) atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)	Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/8

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 9. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-121/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/18/EK - ĢMO apzināta izplatīšana vidē un to laišana tirgū - Tiesas spriedums, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde - Neizpilde - EKL 228. pants - Izpilde tiesvedības laikā - Finansiālās sankcijas)

(2009/C 44/12)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Stromskis [B. Stromsky] un K. Dzadra [C. Zadra])

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — E. Beljara [E. Belliard] un S. Gasrī [S. Gasri], kā arī Ž. de Bergess [G. de Bergues])

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji — sākotnēji T. Bočeks [T. Boček], pēc tam M. Smoleks [M. Smolek])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 15. jūlija sprieduma lietā C-419/03 Komisija/Francija par to, ka nav transponēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes [1990. gada 23. aprīļa] Direktīvas 90/220/EEK [par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē] atcelšanu (OV L 106, 1. lpp.) noteikumi, kuri atšķiras vai pārsniedz pēdējās minētās direktīvas noteikumus, neizpilde — Prasība piespriest kavējuma naudu un naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

līdz argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2004. gada 15. jūlija spriedumu lietā C-419/03 Komisija/Francija par tādu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu noteikumu netransponēšanu valsts tiesībās, kuri atšķiras vai pārsniedz Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīvas 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē noteikumus, Francijas Republika nav izpildījusi EKL 228. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Francijas Republika samaksā Eiropas Kopienu Komisijai naudas sodu 10 miljonu euro apmērā, naudas līdzekļus ieskaitot kontā “Eiropas Kopienas pašu resursi”;

3)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	Čehijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/8

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Société Arcelor Atlantique et Lorraine, Sollac Méditerrannée, Société Arcelor Packaging International, Société Ugine & Alz France, Société Industeel Loire, Société Creusot Métal, Société Imphy Alloys, Arcelor SA/Premier ministre, Ministre de l'Écologie et du Développement durable, Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

(Lieta C-127/07) (1)

(Vide - Piesārņojuma integrēta novēršana un samazināšana - Sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai - Direktīva 2003/87/EK - Piemērošanas joma - Metalurģijas nozares iekārtu ietveršana - Ķīmijas un metālu, kas nav melnie metāli, nozaru iekārtu neietveršana - Vienlīdzīgas attieksmes princips)

(2009/C 44/13)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Société Arcelor Atlantique et Lorraine, Sollac Méditerrannée, Société Arcelor Packaging International, Société Ugine & Alz France, Société Industeel Loire, Société Creusot Métal, Société Imphy Alloys, Arcelor SA

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l'Écologie et du Développement durable, Ministre de l'Économie, des Finances et de l'Industrie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālo nolēmumu — Conseil d'État — Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), spēkā esamība no Kopienas vienlīdzīgas attieksmes principa viedokļa — Atšķirīga attieksme pret tērauda rūpniecības nozares iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvā paredzētā sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai, un alumīnija un plastmasas rūpniecību, kas emitē līdzvērtīgas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes un uz kurām šī sistēma neattiecas — Šādas atšķirīgas attieksmes objektīvais pamatojums

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Direktīvu 2004/101/EK, pārbaudē par vienlīdzīgas attieksmes principu netika atklāti tādi elementi, kas varētu ietekmēt tās spēkā esamību attiecībā uz to, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēma tiek piemērota metalurģijas nozarei, tās piemērošanas jomā neietverot ķīmijas rūpniecības un metālu, kas nav melnie metāli, nozari.

(1) OV C 117, 26.5.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/9

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Austrijas Republika

(Lieta C-161/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 43. pants - Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēti nosacījumi attiecībā uz sabiedrību reģistrēšanu, pamatojoties uz jauno dalībvalstu pilsoņu pieteikumu - Pašnodarbinātas personas statusa atzīšanas procedūra)

(2009/C 44/14)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un G. Braun)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Lietuvas Republika (pārstāvis — D. Kriaučiūnas)

Atbildētāja: Austrijas Republika (pārstāves — C. Pesendorfer un M. Winkler)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 43. panta pārkāpums — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredz nosacījumus, lai reģistrētu uzņēmumus, kas pieder trešo valstu pilsoņiem, un kas tiek piemērots arī Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pilsoņiem — Pienākums visiem personālsabiedrību biedriem un sabiedrību ar ierobežotu atbildību mazākuma akcionāriem, kas sniedz tādus pakalpojumus, kurus parasti sniedz darba tiesisko attiecību ietvaros, ievērot īpašu procedūru pieteikuma iesniedzēja pašnodarbinātas personas statusa konstatēšanai, kuras laikā iesniedzējam ir jāpierāda sava ietekme tā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā, ko viņš vēlas reģistrēt attiecīgajā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

attiecībā uz sabiedrību reģistrēšanu komercreģistrā, pamatojoties uz dalībvalstu, kas Eiropas Savienībai pievienojušās 2004. gada 1. maijā, izņemot Kipras Republiku un Maltas Republiku, pilsoņu, kas ir personālsabiedrības dalībnieki vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību mazākuma dalībnieki, pieteikumu, pieprasot pašnodarbinātas personas statusa atzīšanu Arbeitsmarktservice vai apliecinājuma par atbrīvojumu no darba atļaujas uzrādīšanu, Austrijas Republika nav izpildījusi EKL 43. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Austrijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 140, 23.6.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/9

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-189/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Regula (EEK) Nr. 2847/93 - 2. panta 1. punkts un 31. panta 1. un 2. punkts - Regula (EK) Nr. 2406/96 un Regula (EK) Nr. 850/98 - Kontroles sistēma zivsaimniecības nozarē - Kopēji tirdzniecības standarti attiecībā uz noteiktiem produktiem - Nepietiekama kontrole un inspekcija - Atbilstošu pasākumu, lai sodītu par pārkāpumiem, neveikšana - Sodu izpilde - Vispārīga rakstura pienākumu neizpilde attiecībā uz regulas normām - Papildu pierādījumu iesniegšana Tiesā, lai pamatotu pienākumu neizpildes vispārīgumu un pastāvīgumu - Pieļaujamība)

(2009/C 44/15)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Oliver un F. Jimeno Fernández)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — M. Muñoz Pérez)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 261, 1. lpp.), 2. panta 1. punkta un 31. panta 1. un 2. punkta pārkāpums — Padomes 1996. gada 26. novembra Regulas (EK) Nr. 2406/96, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem (OV L 334, 1. lpp.), un Padomes 1998. gada 30. marta Regulas (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 1. lpp.), pārkāpums — Nepietiekama kontrole — Atbilstošu pasākumu, lai sodītu par pārkāpumiem, neveikšana

Rezolutīvā daļa:

Spānijas Karaliste,

—

savā teritorijā un savos ūdeņos, uz kuriem attiecas tās suverenitāte, neveicot pietiekamu zvejniecības, it īpaši sugu, uz kurām attiecas tiesību normas par minimālo izmēru atbilstoši Padomes 1998. gada 30. marta Regulai (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes 1996. gada 26. novembra Regulai (EK) Nr. 2406/96, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem, izkraušanas un pārdošanas kontroli un inspekciju un nenodrošinot vajadzīgos cilvēkresursus zvejniecības kontroles un inspekcijas veikšanai, kā arī

—

neveltot vajadzīgo stingrību, lai veiktu pasākumus, kas ir piemēroti, lai vērstos pret personām, kas vainojamas Kopienu tiesiskā regulējuma attiecībā uz zvejniecību pārkāpumos, galvenokārt, uzsākot administratīvas vai krimināltiesiskas procedūras un vainojamām personām uzliekot sodus ar atturošu iedarbību,

nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai uzlikti atbilstoši Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, kas ir grozīta ar Padomes 1998. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2846/98, 2. panta 1. punktam un 31. panta 1. un 2. punktam;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Donal Gordon/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-198/07 P) (1)

(Apelācija - Karjeras attīstības ziņojums - Prasība atcelt tiesību aktu - Interese celt prasību - Ierēdnis, kuram ir pilnīga pastāvīga invaliditāte)

(2009/C 44/16)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Donal Gordon (pārstāvji — Ž. Sambo [J. Sambon], P. P van Hehuhtens [P.-P. Van Gehuchten] un P. Renjē [P. Reyniers], advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Kurals [J. Currall] un H. Krēmers [H. Krämer])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 7. februāra spriedumu lietā T-175/04 Gordon/Komisija — Prasība, ar ko lūdz atcelt prasītāja karjeras attīstības ziņojumu, kurā veikts novērtējums par 2001.-2002. gadu — Interese celt prasību — Ierēdnis, kas pensionēts sakarā ar pastāvīgu un pilnīgu invaliditāti procesa laikā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2007. gada 7. februāra spriedumu lietā T-175/04 Gordon/Komisija daļā, kurā Pirmās instances tiesa izbeidza tiesvedību par prasību atcelt tiesību aktu, ko cēlis Gordons;

2)	apelācijas sūdzību noraidīt kā nepieņemamu daļā, kurā apstrīdēts tas, ka minētajā Pirmās instances tiesas spriedumā ir noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzību;

3)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2003. gada 11. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta Gordona sūdzība par 2003. gada 28. aprīļa lēmumu, ar kuru apstiprināts viņa karjeras attīstības ziņojums par periodu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim;

4)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina Gordona tiesāšanās izdevumus procesā Eiropas Kopienu tiesā un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/11

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Hof van Beroep te Gent (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Lodewijk Gysbrechts, Santurel Inter BVBA

(Lieta C-205/07) (1)

(EKL 28.-30. pants - Direktīva 97/7/EK - Patērētāju aizsardzība saistībā ar distances līgumiem - Atteikuma termiņš - Aizliegums pieprasīt patērētājam veikt iemaksu vai pilnu samaksu pirms atteikuma termiņa beigām)

(2009/C 44/17)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Beroep te Gent

Lietas dalībnieki pamata procesā

Lodewijk Gysbrechts, Santurel Inter BVBA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van Beroep te Gent — EKL 28. un 30. panta interpretācija — Valsts tiesiskā regulējuma, ar kuru aizliegts no patērētāja pieprasīt samaksu pirms atteikuma termiņa izbeigšanās, ietekme uz Kopienas iekšējo tiedzniecību — Saderīgums ar Kopienu tiesībām

Rezolutīvā daļa:

Ar EKL 29. pantu nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pārrobežu tālpārdošanas darījumos pārdevējam pirms atteikuma termiņa beigām ir aizliegts patērētājam pieprasīt iemaksu vai pilnu samaksu, bet ir pretrunā tas, ka saskaņā ar šo tiesisko regulējumu pirms minētā termiņa beigām tiek aizliegts pieprasīt patērētāja maksājumu kartes numuru.

(1) OV C 140, 23.6.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/11

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. decembra spriedums (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Michaniki AE/Ethniko Symvoulio Radiotileorasis, Ypoyrdos Epikrateias

(Lieta C-213/07) (1)

(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 93/37/EEK - 24. pants - Izslēgšanas no dalības konkursā pamati - Valsts pasākumi, ar ko nosaka nesavienojamību starp darbību publisko būvdarbu jomā un darbību mediju jomā)

(2009/C 44/18)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Michaniki AE

Atbildētājs: Ethniko Symvoulio Radiotileorasis, Ypoyrgos Epikrateias

Piedaloties: Elliniki Technodomiki Techniki Ependytiki Viomichaniki AE, kas ir Pantechniki AE tiesību pārņēmēja, Syndesmos Epicheiriseon Periodikou Typou

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras] (OV L 199, 54. lpp.), 24. panta interpretācija — To pamatu saraksta izsmeļošais raksturs, balstoties uz kuriem, uzņēmējam aizliedz piedalīties konkursā

Rezolutīvā daļa

Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt publisko būvdarbu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras [būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, 24. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir sniegts izsmeļošs saraksts ar pamatiem, kas balstīti uz objektīviem profesionālās kvalifikācijas apsvērumiem un ar ko var attaisnot uzņēmēja izslēgšanu no dalības būvdarbu publiskajā iepirkumā. Tomēr ar šo direktīvu dalībvalstij nav aizliegts paredzēt citus izslēgšanas pasākumus ar mērķi garantēt vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principa ievērošanu, ja vien šādi pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šo mērķi;

Kopienu tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesību normu, ar ko, kaut arī tiecoties sasniegt leģitīmu mērķi — vienādu attieksmi pret pretendentiem un pārskatāmību būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ir ieviesta neatspēkojama prezumpcija, ka uzņēmuma, kas darbojas mediju nozarē, īpašnieka, partnera, galvenā akcionāra vai vadītāja statuss nav savienojams ar tāda uzņēmuma īpašnieka, partnera, galvenā akcionāra vai vadītāja statusu, kuram valsts vai juridiska persona, kas darbojas publiskajā nozarē plašā nozīmē, ir uzticējusi izpildīt būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas līgumus.

(1) OV C 140, 23.6.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/12

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Cour d'appel de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — État belge — SPF Finances/Truck Center SA

(Lieta C-282/07) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - EK līguma 52. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem, EKL 43. pants) un EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā, EKL 48. pants) - Kapitāla brīva aprite - EK līguma 73.B un 73.D pants (jaunajā redakcijā attiecīgi EKL 56. un 58. pants) - Juridisku personu aplikšana ar nodokļiem - Ienākumi no kapitāla un kustamas mantas - Nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā - Kustamas mantas priekšnodoklis - Kustamas mantas priekšnodokļa iekasēšana par sabiedrībām nerezidentēm pārskaitītiem procentiem - Kustamas mantas priekšnodokļa neiekasēšana par sabiedrībām rezidentēm pārskaitītiem procentiem - Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu - Ierobežojums - Neesamība)

(2009/C 44/19)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour d'appel de Liège

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: État belge — SPF Finances

Atbildētāja: Truck Center SA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour d'appel de Liège (Beļģija) — EKL 56. un EKL 58. panta interpretācija — Kapitāla brīva aprite — Juridisku personu aplikšana ar nodokļiem — Kustamas mantas priekšnodoklis, ko dalībvalsts nodokļu iestādes ietur par ienākumiem no kapitāla, kurus šajā valstī reģistrēta sabiedrība izmaksā citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai — Priekšnodokļa neiekasēšana, ja minētos ienākumus saņem šajā pašā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība — Nepamatoti atšķirīga attieksme vai atšķirīga situācija, kas pamato atšķirīgu attieksmi — Divpusējās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ietekme šajā sakarā

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 52. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem — EKL 43. pants), EK līguma 58. pants (jaunajā redakcijā — EKL 48. pants), EK līguma 73.B pants un EK līguma 73.D pants (jaunajā redakcijā attiecīgi — EKL 56. un 58. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums nodokļu jomā, kāds ir pamata tiesvedībā, kurā ir paredzēts ieturēt nodokli ienākumu gūšanas vietā no procentiem, kurus sabiedrība, kas ir šīs valsts rezidente, ir pārskaitījusi sabiedrībai, kas ir citas dalībvalsts rezidente, vienlaikus šādu ieturējumu nepiemērojot procentiem, kas ir pārskaitīti sabiedrībai, kura ir pirmās dalībvalsts rezidente un kuras ienākumiem pēdējā minētajā dalībvalstī tiek piemērots sabiedrību ienākumu nodoklis.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/12

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-283/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 75/442/EEK - 1. pants - “Atkritumu’ jēdziens - Atliekas, ko paredzēts izmantot melnajā metalurģijā - No augstas kvalitātes atkritumiem iegūta degviela - Nepareiza transponēšana)

(2009/C 44/20)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Zadra un J.-B. Laignelot)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji — I. Braguglia, pārstāvis, un G. Fiengo, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 47. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), 1. panta a) punkta pārkāpums — Degviela, kas iegūta no atkritumiem (CDR-Q), un metāllūžņi, kurus paredzēts izmantot melnajā metalurģijā un metalurģijā — Izslēgšana no valsts likuma, ar ko tiek īstenota transponēšana, piemērošanas jomas

Rezolutīvā daļa:

pieņemot un paturot spēkā tādas tiesību normas kā:

—	2004. gada 15. decembra Likuma Nr. 308, ar ko valdība tiek pilnvarota reformēt, koordinēt un papildināt tiesību aktus vides jomā un tiešos piemērošanas pasākumus, 1. panta 25.–27. punktu un 29. punkta a) apakšpunktu un

—	2004. gada 15. decembra Likuma Nr. 3081. panta 29. punkta b) apakšpunktu, kā arī 2006. gada 3. aprīļa Likuma-dekrēta Nr. 152, ar ko paredz noteikumus vides jomā, 183. panta 1. punkta s) apakšpunktu un 229. panta 2. punktu;

ar kuriem, attiecīgi, atsevišķas atliekas, ko paredzēts izmantot melnajā metalurģijā un metalurģijā, un degviela, kura iegūta no augstas kvalitātes atkritumiem (CDR-Q), a priori ir izslēgtas no Itālijas tiesību aktu par atkritumiem, ar kuriem ir transponēta Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīva 75/442/EEK par atkritumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1991. gada 18. marta Direktīvu 91/156/EEK, piemērošanas jomas, Itālijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 1. panta a) punktā paredzētos pienākumus;

2)	Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 199, 25.8.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/13

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (Højesteret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ruben Andersen/Kommunernes Landsforening som mandatar for Slagelse Kommune (tidl. Skælskør Kommune)

(Lieta C-306/07) (1)

(Darba ņēmēju informēšana - Direktīva 91/533/EEK - 8. panta 1. un 2. punkts - Piemērošanas joma - Darba ņēmēji, uz kuriem “attiecas’ kolektīvais līgums - “Pagaidu’ darba līguma vai darba attiecību jēdziens)

(2009/C 44/21)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ruben Andersen

Atbildētāja: Kommunernes Landsforening som mandatar for Slagelse Kommune (tidl. Skælskør Kommune)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Højesteret — Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīvas 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 32. lpp.) 8. panta 1. un 2. punkta interpretācija — Direktīvu transponējošā kolektīvā līguma piemērošana darba ņēmējam, kurš nav biedrs nevienā no arodbiedrībām, kuras ir noslēgušas šo līgumu — Darba ņēmēju tiesības, kuras tiek uzskatītas par aizskartām sakarā ar no direktīvas izrietošo pienākumu neizpildi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīvas 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem 8. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts, ka kolektīvais līgums, ar kuru valsts tiesībās transponēti šīs direktīvas noteikumi, ir piemērojams darba ņēmējam, pat ja viņš nav nevienas tādas arodbiedrības biedrs, kas parakstījusi šo kolektīvo līgumu;

2)	Direktīvas 91/533 8. panta 2. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tā ļauj darba ņēmēju, kurš nav tādas arodbiedrības biedrs, kas parakstījusi kolektīvo līgumu, kurā regulētas viņa darba attiecības, uzskatīt par darba ņēmēju, uz kuru šīs normas izpratnē šis līgums [attiecas];

Direktīvas 91/533 8. panta 2. punkta otrajā daļā ietvertais formulējums “pagaidu [darba līgums] vai darba [attiecības]” jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz īstermiņa darba līgumiem un darba attiecībām. Ja dalībvalsts tiesiskajā regulējumā nav šajā sakarā pieņemtas tiesību normas, šis ilgums ir jānosaka valstu tiesām, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un atkarībā no konkrētās nozares vai konkrētu profesiju un darbību īpatnībām. Tomēr šis ilgums jānosaka, nodrošinot efektīvu darba ņēmējiem šajā direktīvā piešķirto tiesību aizsardzību.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/14

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Cour administrative d'appel de Lyon (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Regie Networks/Direction de contrôle fiscal Rhône-Alpes Bourgogne

(Lieta C-333/07) (1)

(Valsts atbalsts - Vietējo radio staciju atbalsta shēma - Finansējums no reklāmas aģentūrām uzlikta nodevai pielīdzināma maksājuma - Labvēlīgs Komisijas lēmums EK līguma 93. panta 3. punktā (jaunajā redakcijā, EKL 88. panta 3. punkts) paredzētās pārbaudes iepriekšējas izskatīšanas stadijas beigās - Atbalsts, kas var būt saderīgs ar kopējo tirgu - EK līguma 92. panta 3. punkts (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem, EKL 87. panta 3. punkts) - Lēmuma tiesiskuma apstrīdēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Faktu vērtēšana - Nodevai pielīdzināma maksājuma saderīgums ar EK līgumu)

(2009/C 44/22)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Lyon

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Regie Networks

Atbildētāja: Direction de contrôle fiscal Rhône-Alpes Bourgogne

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour administrative d'appel de Lyon — Komisijas 1997. gada 10. novembra Lēmuma Nr. N 679/97, ar ko Komisija ir nolēmusi necelt iebildumus par grozījumiem, kuri izdarīti radio atbalsta shēmā, kas ieviesta ar 1992. gada 30. septembra Dekrētu 92-1053 (1992. gada 1. oktobraJORF Nr. 228) (SG(97) D/9265), spēkā esamība — Netiešais nodoklis par reklāmu, kas pārraidīta radio un televīzijā Francijas teritorijā, kura ienākumi tiek ieskaitīti radio atbalsta fondā — Atbalsta shēma, no kuras atbalstu saņem tikai valsts uzņēmumi — EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes piemērojamība šai shēma un nodoklim, kura ieņēmumi tiek ieskaitīti šajā shēmā

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Kopienu Komisijas 1997. gada 10. novembra lēmums necelt iebildumus pret grozījumiem vietējo radio staciju atbalsta shēmā (valsts atbalsts Nr. N 679/97 — Francija) nav spēkā.

Minētā Eiropas Kopienu Komisijas 1997. gada 10. novembra lēmuma spēkā neesamības konstatējuma sekas ir jāaptur līdz brīdim, kad Komisija pieņems jaunu lēmumu atbilstoši EKL 88. pantam. Minētās sekas tiek saglabātas tādu laika posmu, kas nevar pārsniegt divus mēnešos, sākot no šī sprieduma pasludināšanas datuma gadījumā, ja Komisija izlemtu šo jauno lēmumu pieņemt atbilstoši EKL 88. panta 3. punktam, un saprātīgu papildu laika posmu, ja Komisija nolemtu uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. No šāda šī sprieduma seku ierobežojuma laikā ir izslēgti tikai tie uzņēmumi, kas pirms taisāmā sprieduma ir cēluši prasību tiesā vai iesnieguši līdzvērtīgu sūdzību par to, ka tiek iekasēts nodevai pielīdzināms maksājums par reklāmu radio un televīzijā, kas ieviests ar 1997. gada 29. decembra Dekrēta Nr. 97-1263 par nodevai pielīdzināma maksājuma noteikšanu par labu radio atbalsta fondam 1. pantu.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/14

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Hannover (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kabel Deutschland Vertrieb und Service GmbH & Co. KG/Niedersächsische Landesmedienanstalt für privaten Rundfunk

(Lieta C-336/07) (1)

(Direktīva 2002/22/EK - 31. panta 1. punkts - Pamatotas apraides saistības (“must carry’) - Valsts tiesiskais regulējums, kas analogo kabeļtīklu operatoriem savos kabeļtīklos liek iekļaut visas televīzijas programmas, kuras atļautas zemes apraidē - Samērīguma princips)

(2009/C 44/23)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Hannover

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kabel Deutschland Vertrieb und Service GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Niedersächsische Landesmedienanstalt für privaten Rundfunk

Piedaloties: Norddeutscher Rundfunk, Zweites Deutsches Fernsehen, ARTE GEIE, Bloomberg LP, Mitteldeutscher Rundfunk, MTV Networks Germany GmbH, kā VIVA Plus Fernsehen GmbH tiesību pārņēmējai, VIVA Music Fernsehen GmbH & Co. KG, MTV Networks Germany GmbH, kā MTV Networks GmbH & Co. oHG tiesību pārņēmējai, Westdeutscher Rundfunk, RTL Television GmbH, RTL II Fernsehen GmbH & Co. KG, VOX Film und Fernseh-GmbH & Co. KG, RTL Disney Fernsehen GmbH & Co. KG, SAT. 1 Satelliten-Fernsehen GmbH e.a., Regio.TV GmbH, Eurosport SA, TM-TV GmbH & Co. KG, ONYX Television GmbH, Radio Bremen, Hessischer Rundfunk, Nederland 2, Hamburg 1 Fernsehen Beteiligungs GmbH & Co. KG, Turner Broadcasting System Deutschland GmbH, n-tv Nachrichtenfernsehen GmbH & Co. KG, Bayerischer Rundfunk, Deutsches Sportfernsehen GmbH, NBC Europe GmbH, BBC World, Mediendienst Borkum — Kurverwaltung NSHB Borkum GmbH, Friesischer Rundfunk GmbH, Home Shopping Europe GmbH & Co. KG, Euro News SA, Reise-TV GmbH & Co. KG, SKF Spielekanal Fernsehen GmbH, TV 5 Europe, DMAX TV GmbH & Co. KG, iepriekš XXP TV — Das Metropolenprogramm GmbH & Co. KG, RTL Shop GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Hannover — Lūgums interpretēt 31. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“Universālā pakalpojuma” direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) — Valsts tiesiskais regulējums, kurā analogā kabeļtīkla operatoram ir noteikts pienākums iekļaut savā kabeļtīklā visas televīzijas programmas, kas jau ir zemes apraidē, un paredzēts, ka kanālu nepietiekamības gadījumā kompetentajai valsts iestādei ir jānosaka pretendentu klasifikācija atbilstoši prioritārai secībai, kas izraisa visu attiecīgā kabeļtīkla operatora pieejamo kanālu noslogotību.

Rezolutīvā daļa:

31. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (“Universālā pakalpojuma” direktīva) ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamata lietā, kas kabeļtīkla operatoram savā analogajā kabeļtīklā liek iekļaut televīzijas kanālus un pakalpojumus, kas jau ir zemes apraidē, kā rezultātā tiek noslogota vairāk nekā puse no šajā tīklā pieejamajiem kanāliem, un kurā kanālu nepietiekamības gadījumā ir noteikta pretendentu klasifikācija atbilstoši prioritārai secībai, kas izraisa visu šajā tīklā pieejamo kanālu noslogotību, tiktāl, ciktāl šādas saistības nerada nepamatotas ekonomiskas sekas, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

2)	“televīzijas pakalpojumu” jēdziens Direktīvas 2002/22 31. panta 1. punkta nozīmē ietver tādus telemediju pakalpojumus kā televeikals tiktāl, ciktāl ir izpildīti šajā noteikumā paredzētie nosacījumi, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

(1) OV C 247, 20.10.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/15

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Stuttgart (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ibrahim Altun/Stadt Böblingen

(Lieta C-337/07) (1)

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmā daļa - Turcijas izcelsmes darba ņēmēja bērna uzturēšanās tiesības - Darba ņēmēja piederība legālajam darba tirgum - Piespiedu bezdarbs - Minētā līguma piemērojamība bēgļiem no Turcijas - Iegūto tiesību zaudēšanas nosacījumi)

(2009/C 44/24)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Stuttgart

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ibrahim Altun

Atbildētāja: Stadt Böblingen

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Stuttgart — EEK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmās daļas interpretācija — Turcijas pilsoņa, kurš, būdams nepilngadīgs, ģimenes apvienošanās ietvaros ieceļojis valsts teritorijā, uzturēšanās tiesības — Kriminālsodāmība — Ietekme uz uzturēšanās tiesībām — Piemērojamība Turcijas izcelsmes patvēruma meklētājiem — Tiesības uz patvērumu, kas piešķirtas tēvam, pamatojoties uz nepatiesu informāciju — Tiesību uz patvērumu zaudēšana kā nosacījums no tām izrietošo uzturēšanās tiesību atcelšanai — Atvasinātas tiesības, kas atkarīgas no piederības dalībvalsts likumīgajam darba tirgum trīs gadu laikposmā, kura laikā pastāv ģimenes dzīve kopā ar nepilngadīgo personu

Rezolutīvā daļa:

1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, ko pieņēmusi Asociācijas padome, kura nodibināta ar nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 7. panta pirmās daļas pirmais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka Turcijas izcelsmes darba ņēmēja bērns var izmantot tiesības saskaņā ar šo tiesību normu, ja trīs šī bērna un šī darba ņēmēja kopdzīves gadu laikā šis darba ņēmējs divarpus gadus ir veicis profesionālo darbību un tikai pēc tam nākamos sešus mēnešus bijis bezdarbnieka statusā;

tas, ka Turcijas izcelsmes darba ņēmējs ir ieguvis tiesības uzturēties kādā dalībvalstī un līdz ar to tiesības kā politiskajam bēglim piekļūt šīs valsts darba tirgum, nav šķērslis tam, lai kāds viņa ģimenes loceklis varētu izmantot tiesības, kas paredzētas atbilstoši Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmajai daļai;

Lēmuma Nr. 1/80 7. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja Turcijas izcelsmes darba ņēmējs politiskā bēgļa statusu ir ieguvis, pamatojoties uz nepareizu informāciju, tiesības, ko viņa ģimenes loceklim piešķir šī norma, nevar tikt apšaubītas, ja dienā, kad tika atsaukta šim darba ņēmējam izdotā uzturēšanās atļauja, šis ģimenes loceklis atbilst minētajā normā paredzētajiem nosacījumiem.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/16

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (Supremo Tribunal Administrativo (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sopropé — Organizações de Calçado, Lda/Fazenda Pública

(Lieta C-349/07) (1)

(Kopienas Muitas kodekss - Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips - Ievedmuitas nodokļa vēlāka piedziņa)

(2009/C 44/25)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal Administrativo

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Sopropé — Organizações de Calçado, Lda

Atbildētājs: Fazenda Pública

Piedaloties: Ministério público

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Supremo Tribunal Administrativo — Valsts administratīvā nodokļu procesa tiesību normu par termiņiem nodokļu maksātāja tiesību tikt uzklausītam izmantošanu saderība ar Kopienu tiesībām un ar tiesību uz aizstāvību principu — Administratīvā procedūra no Tālajiem Austrumiem nākušu preču ievedmuitas nodokļa vēlākam maksājumam

Rezolutīvā daļa:

1)	attiecībā uz muitas parāda piedziņu, lai veiktu ievedmuitas nodokļa vēlāku piedziņu, astoņu līdz piecpadsmit dienu termiņš, kas importētājam, kurš tiek turēts aizdomās par to, ka viņš ir veicis muitas pārkāpumu, piešķirts tā apsvērumu sniegšanai, principā atbilst Kopienu tiesību prasībām;

2)	valsts tiesai, kas iztiesā lietu, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, jānosaka, vai termiņš, kas reāli tika piešķirts šim importētājam, tam ļāva noderīgi tikt uzklausītam no muitas iestāžu puses;

3)	valsts tiesai arī jāpārliecinās, vai, ņemot vērā laikposmu, kas pagājis no brīža, kad attiecīgā administrācija saņēma importētāja apsvērumus, līdz brīdim, kad tā pieņēma lēmumu, ir vai nav iespējams uzskatīt, ka tā ir pienācīgi ņēmusi vērā tai iesniegtos apsvērumus.

(1) OV C 235, 6.10.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/16

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Wienstrom GmbH/Bundesminister für Wirtschaft und Arbeit

(Lieta C-384/07) (1)

(Valsts atbalsts - EKL 88. panta 3. punkts - Atbalsts, kas atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu - Strīds starp atbalsta saņēmēju un valsts iestādēm par nelikumīgi īstenotā atbalsta summu - Valsts tiesas loma)

(2009/C 44/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Wienstrom GmbH

Atbildētāja: Bundesminister für Wirtschaft und Arbeit

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof — EKL 88. panta 3. punkta interpretācija — Valsts atbalsts, kas īstenots iepriekš nepaziņojot Komisijai, bet kura vēlākā grozītā redakcija pēc tās paziņošanas ir atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu, nepieņemot tiešu negatīvu lēmumu par agrāko nepaziņoto redakciju — Valsts tiesu pienākumi, kas izriet no šī Komisijas lēmuma

Rezolutīvā daļa:

aizliegums īstenot valsts atbalstu, kas paredzēts EKL 88. panta 3. punkta pēdējā teikumā, nenosaka valsts tiesai pienākumu tādos apstākļos, kādi ir pamata prāvā, noraidīt valsts atbalsta saņēmēja lūgumu saistībā ar šī atbalsta summu, kas pienākas par laikposmu pirms Eiropas Kopienu Komisijas lēmuma, ar kuru minētais atbalsts ir atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, pieņemšanas.

(1) OV C 283, 24.11.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/17

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Magoora sp. zoo/Dyrektor Izby Skarbowej w Krakowie

(Lieta C-414/07) (1)

(Sestā PVN direktīva - 17. panta 2. un 6. punkts - Valsts tiesiskais regulējums - PVN atskaitīšana par degvielas iegādi konkrētiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to izmantošanas mērķa - Tiesību uz nodokļa atskaitīšanu faktisks ierobežojums - Valsts tiesību aktos paredzētie izņēmumi direktīvas spēkā stāšanās brīdī)

(2009/C 44/27)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny w Krakowie

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Magoora sp. zoo

Atbildētājs: Dyrektor Izby Skarbowej w Krakowie

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Wojewódzki Sad Administracyjny w Krakowie — 17. panta 2. un 6. punkta interpretācija Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.) — Valsts tiesību normas, kas neparedz tiesības atskaitīt nodokli par degvielas iegādi konkrētiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no šo transportlīdzekļu lietošanas mērķa (darījumiem vai privātām vajadzībām) — Kritēriju, kas reglamentē neiekļautos transportlīdzekļus, grozīšana, kuras rezultātā de facto tiek ierobežota priekšnodokļa atskaitīšanas piemērošanas joma salīdzinājumā ar periodu pirms attiecīgajā dalībvalstī stājās spēkā Direktīva

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 6. punkta otrā daļa nepieļauj to, ka dalībvalsts, transponējot šo direktīvu valsts tiesībās, pilnībā atceļ valsts tiesību noteikumus par ierobežojumiem tiesībās atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, kas tika samaksāts par degvielas iegādi transportlīdzekļiem, kurus izmanto ar nodokli apliekamai darbībai, šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā savā teritorijā tos aizvietojot ar noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni kritēriji šajā jomā, ja — kas ir jānovērtē iesniedzējtiesai — šie pēdējie noteikumi paplašināja minēto ierobežojumu piemērošanas jomu. Jebkurā gadījumā tā nepieļauj to, ka dalībvalsts vēlāk groza savus tiesību aktus, kuri stājās spēkā šajā datumā, paplašinot šo ierobežojumu piemērošanas jomu salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja pirms šī datuma.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/17

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 9. decembra spriedums (Oberster Patent- und Markensenat (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Verein Radetzky-Orden/Bundesvereinigung Kameradschaft “Feldmarschall Radetzky”

(Lieta C-442/07) (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 12. pants - Atcelšana - Apzīmējumi, ko ir reģistrējusi bezpeļņas organizācija - Preču zīmes faktiskās izmantošanas jēdziens - Labdarība)

(2009/C 44/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Patent- und Markensenat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Verein Radetzky-Orden

Atbildētājs: Bundesvereinigung Kameradschaft “Feldmarschall Radetzky”

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberster Patent- und Markensenat — Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 12. panta 1. punkta interpretācija — Preču zīmju lietošana uz veidlapām, vēstuļpapīra, reklāmas līdzekļos un caurlaižu formā, ko bezpeļņas organizācija lieto savā darbībā, kas ir paredzēta militāro tradīciju saglabāšanai, kā arī ziedojumu ievākšanai un izdalīšanai — Šādas lietošanas kvalificēšana kategorijā “faktiska izmantošana”, kas ļauj saglabāt tiesības, kas saistītas ar preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka preču zīme tiek faktiski izmantota, ja bezpeļņas organizācija to izmanto attiecībās ar sabiedrību, lai paziņotu par pasākumiem, darījumu dokumentos, kā arī reklāmas materiālos, kā arī, ja tās biedri, vācot un izdalot ziedojumus, izmanto šīs preču zīmes, nēsājot tām atbilstošas piespraudes.

(1) OV C 283, 24.11.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/18

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Isabel Clara Centeno Mediavilla, Delphine Fumey, Eva Gerhards, Iona M. S. Hamilton, Raymond Hill, Jean Huby, Patrick Klein, Domenico Lombardi, Thomas Millar, Miltiadis Moraitis, Ansa Norman Palmer, Nicola Robinson, François-Xavier Rouxel, Marta Silva Mendes, Peter van den Hul, Fritz Von Nordheim Nielsen, Michaël Zouridakis/Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-443/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienesta noteikumi - Iebilde par XIII pielikuma 12. panta 3. punkta, saskaņā ar kuru klasificē ierēdņus, kas iecelti amatā pēc 2004. gada 1. maija, prettiesiskumu - Apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju - Iegūto tiesību un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma neesamība)

(2009/C 44/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Isabel Clara Centeno Mediavilla, Delphine Fumey, Eva Gerhards, Iona M. S. Hamilton, Raymond Hill, Jean Huby, Patrick Klein, Domenico Lombardi, Thomas Millar, Miltiadis Moraitis, Ansa Norman Palmer, Nicola Robinson, François-Xavier Rouxel, Marta Silva Mendes, Peter van den Hul, Fritz Von Nordheim Nielsen, Michaël Zouridakis (pārstāvji — Ž. Vandersandens [G. Vandersanden] un L. Levī [L. Levi], avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Dž. Kurals [J. Currall] un H. Krēmers [H. Krämer],), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santakrusa [M. Arpio Santacruz] un M. Bauers [M. Bauer])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzēju prasību atcelt lēmumus, ar kuriem tie iecelti pārbaudāmo ierēdņu amatos, ciktāl viņu klasifikācija pakāpē noteikta, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu, kas grozīti ar 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (OV L 124, 1. lpp.) XIII pielikuma 12. panta 3. punkta pārejas noteikumiem — Sekas, ko rada Civildienesta noteikumu jaunajā redakcijā stāšanās spēkā attiecībā uz personu situāciju, kuras iekļautas piemēroto kandidātu vai rezerves pieņemšanai darbā sarakstā pirms šīs stāšanās spēkā — 2004. gada 1. maija, bet pieņemtas darbā pēc šī datuma — Tiesiskās drošības, tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes princips — Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Centeno Mediavilla, Fumey, Gerhards, Hamilton, Hill, Huby, Klein, Lombardi, Millar, Moraitis, Palmer, Robinson, Rouxel, Silva Mendes, van den Hul, Von Nordheim Nielsen un Zouridakis atlīdzina apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/18

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-480/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2000/59/EK - Ostas iekārtas, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai - Atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānu neizstrādāšana, neieviešana vai neapstiprināšana visām ostām)

(2009/C 44/30)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Simonsson un R. Vidal Puig)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis — B. Plaza Cruz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 81. lpp.) 5. panta 1. punkta un 16. panta 1. punkta neizpilde — Atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānu neizstrādāšana un/vai neieviešana visās ostās, uz kurām attiecas “autonomo kopienu” (Comunidades Autónomas) jurisdikcija

Rezolutīvā daļa:

neizstrādājot, neieviešot un neapstiprinot atkritumu uzņemšanas un apstrādes plānus visām Spānijas ostām, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšana, 5. panta 1. punktā un 16. panta 1. punktā paredzētos pienākumus;

2)	Spānijas Karaliste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 315, 22.12.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/19

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (Court of Session (Scotland), Edinburgh (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Royal Bank of Scotland plc/The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-488/07) (1)

(Sestā PVN direktīva - Priekšnodokļa atskaitīšana - Ar nodokli apliekamiem darījumiem un atbrīvotiem darījumiem vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi - Daļas atskaitīšana - Aprēķināšana - 17. panta 5. punkta trešajā daļā paredzētās metodes - Pienākums piemērot 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto noapaļošanu)

(2009/C 44/31)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Session (Scotland), Edinburgh

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Royal Bank of Scotland plc

Atbildētāja: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Session (Scotland), Edinburgh — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) 17. panta 5. punkta un 19. panta 1. punkta interpretācija — Apliekamām darbībām un atbrīvotām darbībām vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi — Atskaitāmās daļas aprēķināšana — Noapaļošanas noteikumi

Rezolutīvā daļa:

Dalībvalstīm nav jāpiemēro Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētā noapaļošana, ja daļa, uz ko attiecas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ir aprēķināta atbilstoši kādai no šīs direktīvas 17. panta 5. punkta trešās daļas a), b), c) vai d) apakšpunkta speciālajām metodēm.

(1) OV C 8, 12.1.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/19

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Landesgericht für Strafsachen Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Vladimir Turanský

(Lieta C-491/07) (1)

(Konvencija, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu - 54. pants - “Ne bis in idem’ princips - Piemērošanas joma - “Galīga tiesas sprieduma’ jēdziens - Lēmums, ar kuru policijas iestāde izdod rīkojumu apturēt kriminālvajāšanu - Lēmums, ar kuru netiek aizliegta turpmāka tiesvedība un kuram saskaņā ar valsts tiesībām nav ne bis in idem iedarbība)

(2009/C 44/32)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Strafsachen Wien (Austrija)

Lietas dalībnieks pamata procesā

Vladimir Turanský

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Landesgericht für Strafsachen Wien — Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopējām robežām (OV 2000, L 239, 19. lpp.), 54. panta interpretācija — “Ne bis in idem” principa interpretācija — Piemērošanas joma — Lēmums, ar kuru policijas iestāde galīgi izbeidz kriminālvajāšanu

Rezolutīvā daļa:

Ne bis in idem princips, kas ietverts 54. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta 1990. gada 19. jūnijā Šengenā (Luksemburga), nav piemērojams tādam lēmumam, kāds ir attiecīgais pamata prāvas [lēmums], ar kuru līgumslēdzējas valsts iestāde pēc tai nodotās lietas vispusīgas pārbaudes ir izdevusi rīkojumu par uzsāktās kriminālvajāšanas apturēšanu stadijā, kas ir pirms apsūdzības celšanas pret noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turēto personu, ja šis lēmums par apturēšanu saskaņā ar šīs valsts tiesībām neaizliedz galīgi turpināt tiesvedību un tādējādi nav šķērslis jaunai kriminālvajāšanai par tiem pašiem nodarījumiem šajā valstī.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/20

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Afton Chemical Limited/The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-517/07) (1)

(Direktīva 92/81/EEK - Akcīzes nodoklis par minerāleļļām - 2. panta 2. un 3. punkts, kā arī 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Direktīva 2003/96/EK - Energoproduktu un elektroenerģijas aplikšana ar nodokļiem - 2. panta 2., 3. punkts un 4. punkta b) apakšpunkts - Piemērošanas joma - Degvielas piedevas, kas ir minerāleļļas vai energoprodukti, taču netiek izmantotas kā degviela - Valsts nodokļu režīms)

(2009/C 44/33)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Afton Chemical Limited

Atbildētājs: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis minerāleļļām (OV L 316, 12. lpp.), 2. panta 3. punkta un 8. panta 1. punkta interpretācija, Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.), 2. panta 3. punkta un 4. panta b) apakšpunkta interpretācija un Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.) 3. panta interpretāciju — Minerāleļļas, kas tiek pievienotas degvielai citiem mērķiem, nevis attiecīgā transportlīdzekļa dzinēja darbināšanai, taču ko nav paredzēts pārdot vai izmantot kā degvielu — Vai tās apliekamas ar nodokļiem kā degviela?

Rezolutīvā daļa

2. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā minerāleļļām ar grozījumiem, kas paredzēti Padomes 1994. gada 22. decembra Direktīvā 94/74/EK attiecībā uz laika periodu līdz 2003. gada 31. decembrim, un 2. panta 3. un 4. punktu Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai attiecībā uz laika periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim, ir jāinterpretē tādējādi, ka degvielas piedevas, tādas kā pamata prāvā apskatītās, kas ir “minerāleļļas” pirmās no šīm direktīvām 2. panta 1. punkta izpratnē vai “energoprodukti” otrās no šīm direktīvām 2. panta 1. punkta izpratnē, taču nav paredzētas izmantošanai, netiek piedāvātas tirdzniecībā vai izmantotas kā degviela, ir jāpakļauj minētajās direktīvās paredzētajam nodokļu maksāšanas pienākumam.

(1) OV C 22, 26.1.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/20

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Friederike Wallentin-Hermann/Alitalia — Linee Aeree Italiane SpA

(Lieta C-549/07) (1)

(Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. pants - Kompensācija un atbalsts pasažieriem sakarā ar lidojuma atcelšanu - Atbrīvojums no pienākuma maksāt kompensāciju - Atcelšana ārkārtas apstākļu dēļ, no kuriem nevarētu izvairīties, pat ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi)

(2009/C 44/34)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Friederike Wallentin-Hermann

Atbildētāja: Alitalia — Linee Aeree Italiane SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Handelsgericht Wien — 5. panta 3. punkta interpretācija Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 — Jēdzieni “ārkārtēji apstākļi” un “iespējami pasākumi” — Lidojuma atcelšana dzinēja bojājumu dēļ — Ar tehniskiem defektiem saistīto atcelšanu biežums ir ievērojami lielāks nekā citām lidsabiedrībām

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisakuģim radusies tehniska problēma, kas izraisa lidojuma atcelšanu, neietilpst “ārkārtēju apstākļu” jēdzienā šīs normas nozīmē, izņemot gadījumu, ja šī problēmas cēlonis ir notikumi, kas to rakstura vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja normālai darbībai un pār kuriem viņam nav faktiskas kontroles. Konvencija par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju, kas 1999. gada 28. maijā noslēgta Monreālā, nav noteicoša Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā minēto atbrīvojuma iemelsu interpretācijā;

2)	gaisa pārvadātāja tehnisko problēmu biežums pats par sevi nav elements, uz kura pamata var secināt, vai ir vai nav “ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta nozīmē;

vienīgi fakts, ka gaisa pārvadātājs ir ievērojis minimālās gaisakuģa tehniskās apkopes normas, nav pietiekams, lai pierādītu, ka šis pārvadātājs ir veicis “visus iespējamos pasākumus” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta nozīmē, un lai tādējādi minēto pārvadātāju atbrīvotu no šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 1. punktā paredzētā pienākuma maksāt kompensāciju.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/21

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Tiesvedībā, ko ierosinājuši Erich Stamm, Anneliese Hauser

(Lieta C-13/08) (1)

(Līgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos - Vienlīdzīga attieksme - Pašnodarbinātās personas, kas šķērso robežu - Lauksaimniecībā izmantojamas zemes nomas līgums - Lauksaimniecības struktūra)

(2009/C 44/35)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Erich Stamm, Anneliese Hauser

Piedaloties: Regierungspräsidium Freiburg

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesgerichtshof — Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (OV 2002, L 114, 6. lpp.) I pielikuma 12. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta un 15. panta 1. punkta interpretācija — Vienlīdzīgas attieksmes principa piemērojamība pārrobežu pašnodarbinātajām personām — Lauksaimnieks — Šveices pilsonis ar saimniecību Šveicē, kurš noslēdzis Vācijā esošas lauksaimniecībā izmantojamas zemes nomas līgumu

Rezolutīvā daļa:

Atbilstoši 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā parakstītā Līguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos I pielikuma 15. panta 1. punktam vienai līgumslēdzējai pusei otras līgumslēdzējas puses “pašnodarbinātajām personām, kas šķērso robežu” šī pielikuma 13. panta izpratnē attiecībā uz pieeju pašnodarbinātībai un tās īstenošanu uzņemošajā valstī ir jānodrošina ne mazāk labvēlīga attieksme kā pret saviem pilsoņiem.

(1) OV C 92, 12.4.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/22

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 18. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-273/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2001/81/EK - Atmosfēru piesārņojošās vielas - Valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija - Emisijas samazināšanas programmu, valsts emisijas pārskatu un ikgadējo prognožu 2010. gadam nepaziņošana)

(2009/C 44/36)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 22. lpp.) 6., 7. un 8. pantā paredzēto dokumentu neizstrādāšana un nepaziņošana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepaziņojot Eiropas Kopienu Komisijai programmas, pārskatus un ikgadējās prognozes 2010. gadam attiecībā uz pakāpenisku dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), gaistošo organisko savienojumu (COV) un amonjaka (NH3) emisiju samazināšanu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 209, 15.8.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/22

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 22. decembra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-328/08) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2004/35/EK - Atbildība vides jomā - Netransponēšana paredzētajā termiņā)

(2009/C 44/37)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — U. Wölker un I. Koskinen)

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvis — A. Guimaraes-Purokoski)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Tādu tiesību aktu nepieņemšana noteiktajā termiņā, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 56. lpp.) prasības

Rezolutīvā daļa:

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu prasības, Somijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Somijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 236, 13.9.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/23

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 1. decembra spriedums (Korkein oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Kriminālprocess pret Artur Leymann, Aleksei Pustovarov

(Lieta C-388/08 PPU) (1)

(Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - 27. pants - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - Specialitātes princips - Piekrišanas procedūra)

(2009/C 44/38)

Tiesvedības valoda — somu

Iesniedzējtiesa

Korkein oikeus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Artur Leymann, Aleksei Pustovarov

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Korkein oikeus — Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 1. lpp) 27. panta 2., 3. un 4. punkta interpretācija — Apsūdzības pamatā esošā nodarījuma apstākļi ir mainījušies tādā veidā, ka apsūdzībā runa ir par citiem apstākļiem, kuri nav apcietināšanas ordera pamatā — Jēdziens “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums, par kuru [tā] nodota” — Vajadzība uzsākt piekrišanas procedūru

Rezolutīvā daļa:

lai noteiktu, vai attiecīgais nodarījums ir “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums, par kuru tā nodota” 27. panta 2. punkta izpratnē Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kā dēļ būtu jāpiemēro šī pamatlēmuma 27. panta 3. punkta g) apakšpunkta un 4. punktā paredzētā piekrišanas procedūra, ir jāpārbauda, vai nodarījuma sastāva elementi atbilstoši to aprakstam nodošanas dalībvalsts tiesībās ir tie paši, par kuriem persona tika nodota, un, vai pietiekami atbilst apcietināšanas orderī un vēlākajā procesuālajā dokumentā ietvertā informācija. Izmaiņas laika un vietas apstākļos ir pieļaujamas tiktāl, ciktāl tās izriet no ordera izdošanas dalībvalstī procesa ietvaros savāktajiem pierādījumiem attiecībā uz apcietināšanas orderī aprakstītajām darbībām, ja nemaina nodarījuma raksturu un nerada pamatlēmuma 3. un 4. pantā paredzētos neizpildīšanas pamatus;

2)	tādos apstākļos kā pamata lietā minētie, izmaiņas tāda noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar attiecīgo narkotisko vielu grupu, aprakstā pašas par sevi vien nevar nozīmēt “nodarījumu, [..] kas nav nodarījums, par kuru nodota” Pamatlēmuma 2002/584 27. panta 2. punkta izpratnē;

pamatlēmuma 2002/584 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais izņēmums ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja pastāv “nodarījum[s], [..] kas nav nodarījums, par kuru nodota”, ir jālūdz piekrišana atbilstoši šī pamatlēmuma 27. panta 4. punktam un jāsaņem, ja ir jāizpilda ar brīvības atņemšanu saistīts sods vai pasākums. Pret nodoto personu par nodarījumu var uzsākt kriminālvajāšanu un to notiesāt pirms piekrišanas saņemšanas, ja vien kriminalvajāšanas stadijā vai spriedumā par šo noziedzīgo nodarījumu tai netiek piemērots ar brīvības ierobežošanu saistīts pasākums. Katrā ziņā 27. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētajam izņēmumam nav pretrunā situācija, ja nodotajai personai piemēro ar brīvības ierobežošanu saistītu pasākumu pirms piekrišanas saņemšanas, ja šis pasākums ir juridiski pamatots ar pārējiem Eiropas apcietināšanas orderī ietvertajiem apsūdzības punktiem.

(1) OV C 272, 25.10.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/23

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 19. decembra rīkojums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Deniz Sahin/Bundesminister für Inneres

(Lieta C-551/07) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkts - Direktīva 2004/38/EK - EKL 18. un 39. pants - Tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību - Tāda trešās valsts pilsoņa uzturēšanās tiesības, kas dalībvalsts teritorijā ieradies kā patvēruma meklētājs un pēc tam apprecējies ar citas dalībvalsts pilsoni)

(2009/C 44/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Deniz Sahin

Atbildētājs: Bundesminister für Inneres

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgerichtshof (Austrija) — EKL 18. un 39. panta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 77. lpp.), 3. panta 1. punkta, 6. panta 2. punkta, 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 2. punkta, 9. panta 1. punkta un 10. panta 1. punkta interpretācija — Trešās valsts pilsoņa, kas dalībvalstī ieceļojis kā patvēruma meklētājs un vēlāk ir salaulājies citas dalībvalsts pilsoni, uzturēšanās tiesības

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 3. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts un 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tie attiecas arī uz tiem ģimenes locekļiem, kuri uzņēmējā dalībvalstī ieradušies neatkarīgi no Savienības pilsoņa un tikai tur ar Savienības pilsoni ir nodibinājuši ģimeni vai sākuši dzīvot ģimenes dzīvi. Šajā sakarā nav nekādas nozīmes tam, ka brīdī, kad attiecīgais ģimenes loceklis nodibinājis ģimeni vai sācis dzīvot ģimenes dzīvi, viņam uzņēmējā dalībvalstī bijušas pagaidu uzturēšanās tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem par patvēruma meklētājiem;

Direktīvas 2004/38 9. panta 1. punkts un 10. pants nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi un kuriem atbilstoši Kopienu tiesībām, it īpaši saskaņā ar Direktīvas 7. panta 2. punktu, pienākas uzturēšanās tiesības, nevar saņemt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju tikai tādēļ, ka saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts patvēruma meklētāju tiesību normām viņiem ir pagaidu uzturēšanās atļauja šajā valstī.

(1) OV C 64, 8.3.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/24

Tiesas 2008. gada 13. novembra rīkojums — Giuseppe Gargani/Eiropas Parlaments

(Lieta C-25/08 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Parlamenta Juridisko lietu komitejas priekšsēdētāja prasība par Parlamenta prezidenta “rīcību’, kuras rezultātā Parlamenta vārdā tika iesniegti rakstveida apsvērumi lietā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu - Termiņš prasības celšanai)

(2009/C 44/40)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Giuseppe Gargani (pārstāvis — W. Rothley, Rechtsanwalt)

Pretējā puse procesā: Eiropas Parlaments (pārstāvji — J. Schoo un H. Krück)

Priekšmets

Apelācija, kas iesniegta par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 21. novembra rīkojumu lietā T-94/06 Gargani/Parlaments, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja kā acīmredzami nepieņemamu Eiropas Parlamenta Juridisko lietu komitejas priekšsēdētāja celto prasību atzīt, ka Eiropas Parlamenta prezidenta lēmums iesniegt Parlamenta vārdā rakstveida apsvērumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 23. panta otro daļu lietā par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas tika pieņemts pretēji Juridisko lietu komitejas viedoklim un, atsakoties iesniegt jautājumu izskatīšanai plenārsēdē, ir nelikumīgs.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	M. Gargani atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 29.3.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/25

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 13. novembra rīkojums (Dioikitiko Efeteio Thessalonikis (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Maria Kastrinaki tou Emmanouil/Panepistimiako Geniko Nosokomeio Thessalonikis AHEPA

(Apvienotās lietas C-180/08 un C-186/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmais ievilkums - Direktīva 89/48/EEK - Diplomu atzīšana - Izglītība, kas iegūta “brīvo apmācību centrā’, kuru uzņemošā dalībvalsts neatzīst par izglītības iestādi - Psihologs)

(2009/C 44/41)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Efeteio Thessalonikis

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Kastrinaki tou Emmanouil

Atbildētāja: Panepistimiako Geniko Nosokomeio Thessalonikis AHEPA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dioikitiko Efeteio Thessalonikis — Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (OV L 19, 16. lpp.) 1., 2., 3. un 4. panta interpretācija — EKL 39. panta 1. punkta, 10. panta 1. punkta, 43. panta, 47. panta 1. punkta, 49., 55., 149. un 150. panta interpretācija — Dalībvalsts pilsonis, kurš pirms un pēc profesionālās kvalifikācijas līdzvērtības atzīšanas, kuru apliecina citā dalībvalstī iegūta izglītības kvalifikācija, veic regulētu profesiju uzņēmējas dalībvalstī — Daļa no iepriekš iegūtās izglītības, kas saskaņā ar franšīzes līgumu tika iegūta tādā izglītības iestādē, kas uzņemošajā dalībvalstī nav atzīta par izglītības iestādi — Iespēja, ka šo kvalifikāciju atzīšanas atteikuma rezultātā darba ņēmējam tiek liegta iespēja turpināt savu profesiju

Rezolutīvā daļa:

Uzņemošās dalībvalsts kompetentām iestādēm saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību, 3. pantu ir pienākums dalībvalsts pilsonim, kuram diplomu direktīvas nozīmē ir piešķīrusi citas dalībvalsts kompetentā iestāde, atļaut veikt savu kvalificēto darbu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz tās pilsoņiem, pat ja diploms:

—	apliecina, ka iegūtā izglītība pilnībā vai daļā ir iegūta iestādē, kas atrodas uzņēmējas dalībvalstī, kura, saskaņā ar šīs valsts tiesisko regulējumu, netiek atzīta par izglītības iestādi; un

—	nav apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes.

(1) OV C 171, 5.7.2008.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberlandesgericht Oldenburg (Vācija) 2008. gada 1. oktobra rīkojumu — Arnold und Johann Harms kā civiltiesiska sabiedrība/Freerk Heidinga

(Lieta C-434/08)

(2009/C 44/42)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgerichts Oldenburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Arnold und Johann Harms kā civiltiesiska sabiedrība

Atbildētājs: Freerk Heidinga

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (1), 46. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šim regulējumam neatbilst un līdz ar to nav spēkā līguma noteikumi, ar kuriem formāli pilnīgi un galīgi tiek nodotas tiesības uz maksājumu, tomēr saskaņā ar pušu vienošanos tiesības uz maksājumu no ekonomiskā viedokļa turpina piederēt atsavinātājam, un ieguvējam kā formālam tiesību uz maksājumu īpašniekam tās jāizmanto, apsaimniekojot attiecīgās zemes platības, un viņam izmaksātie vienreizējie maksājumi pilnībā jānodod atsavinātājam, vai arī puses ir vienojušās, ka no platībām atkarīgie maksājumi ieguvējam tiek nodoti tādējādi, ka katrā ziņā pēc tiesību uz vienreizējo maksājumu izmantošanas un izmaksas to daļa (saimniecības individuālā daļa) viņam tad ir jānodod atsavinātājam?

(1) OV L 270, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Sächsisches Finanzgericht (Vācija) 2008. gada 5. novembra rīkojumu — Ingenieurbüro Eulitz GbR Thomas und Marion Eulitz/Finanzamt Dresden I

(Lieta C-473/08)

(2009/C 44/43)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Sächsisches Finanzgericht

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Ingenieurbüro Eulitz GbR Thomas und Marion Eulitz

Atbildētājs: Finanzamt Dresden I

Prejudiciālie jautājumi

Vai atbilstoši Direktīvas 77/388/EEK (1) 13. panta A daļas 1. punkta j) apakšpunktam kā “mācības, [..] kas aptver skolas vai universitātes mācību vielu” ir kvalificējami mācību un pārbaudījumu pakalpojumi, kurus diplomēts inženieris sniedz mācību iestādē, kas dibināta kā privāttiesību organizācija, tālākizglītības studentiem, kuriem jau ir vismaz universitātes vai tehniskās augstskolas izsniegts arhitekta vai inženiera diploms vai līdzvērtīga izglītība, un mācību kursu noslēgumā ir jākārto eksāmens?

Vai persona, kura atbilst iepriekš minētajā normā paredzētajam “skolotājam, [kas] pasniedz privāti” [privātskolotājam], no šī personu loka ir izslēdzama, ja tā:

—	samaksu par mācību stundām saņem arī tad (pilnībā vai daļēji), ja uz konkrēto kursu nav pieteicies neviens dalībnieks, bet šī persona jau ir veikusi sagatavošanās pasākumus, vai

—	tai atkārtoti un turpināti nozīmīgu laika posmu tiek uzdots sniegt apmācības un veikt eksamināciju, vai

—	tā paralēli saviem tiešajiem pasniedzēja pienākumiem attiecībā uz citiem attiecīgās mācību programmas mācībspēkiem ir veikusi profesionāli un/vai organizatoriski atšķirīgu darbu?

Vai šāds izņēmums šādā gadījumā ir jau tad, ja persona atbilst tikai vienai no šīm pazīmēm, jeb tikai tad, ja tā atbilst divām vai visām trim pazīmēm?

(1) OV L 145, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Landesgericht Innsbruck (Austrija) 2008. gada 12. oktobra rīkojumu — Zentralbetriebsrat der Landeskrankenhäuser Tirols/Land Tirol

(Lieta C-486/08)

(2009/C 44/44)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Innsbruck

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Zentralbetriebsrat der Landeskrankenhäuser Tirols

Atbildētājs: Land Tirol

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar 4. klauzulas 1. punktu 1997. gada 6. jūnija Pamatnolīgumā par nepilna darba laika darbu, kas ir īstenots ar 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK (1), ir saderīgi tas, ka darbiniekiem/-cēm, kas ir privātās darba attiecībās ar teritoriālu korporāciju vai valsts uzņēmumu un nedēļā strādā mazāk kā 12 stundas (30 % no parastā darba laika), ir mazāk labvēlīgi nosacījumi, salīdzinot ar līdzvērtīgiem pilna darba laika darbiniekiem attiecībā uz atalgojumu, tarifikāciju, iepriekšējā darba laika posmu ieskaitīšanu, tiesībām uz atvaļinājumu, īpašiem maksājumiem, piemaksām par virsstundām, u.tml.?

Vai šā Pamatnolīguma 4. klauzulas 2. punktā paredzētais pro rata temporis princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kā L-VBG 55. panta 5. punktā, saskaņā ar kuru gadījumā, ja darbinieks maina darba stundu skaitu nedēļā, tad neizmantotā atvaļinājuma ilgums proporcionāli ir jāpiemēro jaunajam [nedēļas] darba stundu skaitam, rezultātā darbiniekam, kas no pilna darba laika darba pāriet uz nepilna darba laika darbu, [tās] tiesības uz atvaļinājumu, kuras viņš ir ieguvis kā pilna darba laika darbinieks, tiek samazinātas, respektīvi, kā nepilna darba laika darbinieks viņš var izmantot šo atvaļinājumu tikai, saņemot mazāku atvaļinājuma naudu un [attiecīgo] piemaksu pie tās?

Vai tāda valsts tiesību norma, kā L-VBG 1. panta 1. punkta m) apakšpunkts, saskaņā ar kuru attiecībā uz noteikta laika darbniekiem/-cēm, ko nodarbina maksimāli 6 mēnešus vai gadījuma rakstura darbos, ir mazāk labvēlīgi apstākļi, salīdzinot ar līdzvērtīgiem pastāvīgiem darbiniekiem, attiecībā uz atalgojumu, tarifikāciju, iepriekšēju darba posmu ieskaitīšanu, tiesībām uz atvaļinājumu, īpašiem maksājumiem, piemaksām par virsstundām, u.tml., nav pretrunā Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumam, kas īstenots ar 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK (2) par darbu uz nenoteiktu laiku;

Vai saskaņā ar 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK (3) par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tā ir netieša diskriminācija dzimuma dēļ, ja darbiniecēm, kas [pēc bērna piedzimšanas] ņem vecākiem paredzēto bērna kopšanas atvaļinājumu likumā paredzētajā 2 gadu apmērā, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām likumā paredzētās tiesības uz atvaļinājumu par gadu, kas pagājis pirms bērna dzimšanas, ir jau zudušas un skartie darbinieki/-ces vairākumā (97 %) ir sievietes?

(1) OV L 14, 9. lpp.

(2) OV L 175, 43. lpp.

(3) OV L 204, 23. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/27

Prasība, kas celta 2008. gada 12. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-491/08)

(2009/C 44/45)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — D. Recchia)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka saistībā ar tūrisma kompleksa “Is Arenas” projektu Narbolia pašvaldības teritorijā tiktāl, ciktāl runa ir par teritorijā ITB032228 “Is Arenas” esošajām dzīvotnēm un sugām,

—

līdz 2006. gada 19. jūlijam neveicot atbilstošus aizsardzības pasākumus saskaņā ar direktīvā minēto aizsardzības mērķi, lai valsts līmenī aizsargātu ieteiktās Kopienā nozīmīgas teritorijas ITB032228 “Is Arenas” attiecīgās ekoloģiskās intereses, it īpaši neaizliedzot iejaukšanos, kura nopietni var apdraudēt teritorijas ekoloģiskās iezīmes, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvā 92/43/EEK (1) paredzētos pienākumus;

—

pēc 2006. gada 19. jūlija neveicot atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ tika noteikta Kopienā nozīmīga teritorija, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ir informēta par to, ka Kopienā nozīmīgajā teritorijā “Is Arenas” tūrisma komplekss, kurā cita starpā ir golfa laukums, ir pabeigšanas stadijā. Komisija uzskata, ka tūrisma infrastruktūru projekts Kopienā nozīmīgajā teritorijā“Is Arenas” it īpaši ietekmē teritorijas, kurās tiek nodrošināta ekoloģiskā saikne starp divām visievērojamākajām priežu sila teritorijām. Līdz ar to šis projekts var ļoti negatīvi ietekmēt šīs teritorijas un it īpaši šo teritoriju “ekoloģiskās saiknes” funkciju.

Starp projekta kritiskajiem aspektiem Komisija izceļ izcelsmes dzīvotņu samazināšanos un pārveidošanos cita starpā sakarā ar tādu svešu sugu kā golfa zālaugu ieviešanu, ar dzīvotņu nobēdzināšanu, ar augsnes izmīdīšanas un sablīvēšanas sekām, ar sugu nobēdzināšanu, ar peldētāju plūsmas ietekmi uz piekrastes dzīvotnēm — aspekti, kuri ir ļoti svarīgi, jo tie skar kāpu joslas un koku izmērus.

(1) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/27

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. septembra spriedumu lietā T-47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments 2008. gada 18. novembrī iesnieguši Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa, Dominiek Decoutere, Armin Hau un Francisco Javier Solana Ramos

(Lieta C-496/08 P)

(2009/C 44/46)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa, Dominiek Decoutere, Armin Hau, Francisco Javier Solana Ramos (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

—

atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu, un līdz ar to:

—	attiecībā uz Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa atcelt pārsūdzēto spriedumu, pirmkārt, tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka nav jāizskata to izvirzītais pirmais pamats, un, otrkārt, tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts to lūgums atlīdzināt zaudējumus;

—	attiecībā uz Dominiek Decoutere, Armin Hau, Francisco Javier Solana Ramos atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu un ar tiem saistīto pamatojumu;

—

izspriest lietu pašai un, apmierinot prasītāju lietā T-47/05 sākotnēji celto prasību:

—	atcelt lēmumus par prasītāju klasificēšanu pakāpē pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanas spēkā;

—	piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt zaudējumu atlīdzību, kas ex aequo et bono noteikta EUR 60 000 apmērā katram prasītājam;

—	jebkurā gadījumā piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā izskatīja prasības, ko bija cēluši seši prasītāji, kuri visi ir Eiropas Parlamenta ierēdņi un iekšējo konkursu, kas tika organizēti saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem, veiksmīgie kandidāti, bet kuru klasificēšana pakāpē tika izmainīta pēc jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās.

Pirmie no trīs iepriekš minētajiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir izvirzījuši divus pamatus savas apelācijas sūdzības atbalstam.

Ar savu pirmo izvirzīto pamatu tie norāda, ka, izlemdama izbeigt tiesvedību par attiecīgo daļu, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Prasītājiem pirmajā instancē esot bijusi interese celt prasību atcelt apstrīdētos lēmumus par to klasificēšanu pakāpē, neraugoties uz šo lēmumu aizstāšanu ar vēlāk, 2006. gada 20. martā, pieņemtiem individuāliem lēmumiem, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa arī pati esot secinājusi, ka šie jaunie lēmumi nav pilnībā novērsuši prasītājiem nodarīto kaitējumu, jo ar tiem prasītāji netika klasificēti augstākā pakāpē. Turklāt apstrīdētie lēmumi esot pamatoti ar jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantu, kuru likumība pēc apelācijas sūdzības iesniedzēju domām ir apstrīdama.

Ar otro izvirzīto pamatu šie paši apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, noraidot to lūgumu atlīdzināt zaudējumus sakarā ar to, ka klasificēšana pakāpē saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem nostāda tos tādā pašā līmenī kā viņu kolēģus, kuri nav izturējuši konkursu par pāriešanu citā pakāpē un līdz ar to rada tiem smagu kaitējumu, nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

Pēdējie trīs no iepriekš minētajiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir izvirzījuši tikai vienu pamatu savas apelācijas sūdzības atbalstam, kas attiecas uz jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. panta nelikumīgumu.

Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēji, pirmkārt, norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi viņu jau iegūtās tiesības un tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus tiktāl, ciktāl tā atzina, ka klasificēšana augstākā pakāpē pēc tam, kad viņi bija veiksmīgi izturējuši konkursu, kas tika organizēts saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem, nav uzskatāma par iegūtām tiesībām un līdz ar to nevarēja radīt nekādu tiesisko paļāvību.

Šī pamata atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēji, otrkārt, norāda uz to, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu tiktāl, ciktāl pēc jaunās klasificēšanas pakāpē, kas tika veikta saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, viņiem tika piemērots tāds pats režīms kā to kolēģiem, kas nebija izturējuši attiecīgo konkursu. Turklāt Pirmās instances tiesa esot atšķirīgi izskatījusi vienādas situācijas, tiktāl, ciktāl tā ir secinājusi, ka viena un tā paša konkursa uzvarētāji nav uzskatāmi par vienu kategoriju, jo tā ir nospriedusi, ka klasificēšanas pakāpē noteikumi atšķiras atkarībā no brīža, kad notika klasificēšana. Dažādu noteikumu, proti, jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta piemērošana viena un tā paša konkursa uzvarētājiem līdz ar to esot pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/29

Prasība, kas celta 2008. gada 25. novembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-512/08)

(2009/C 44/48)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un E. Traversa)

Atbildētāja: Francijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka,

—	atbilstoši Sociālā nodrošinājuma kodeksa R-332-4 pantam paredzot, ka ģimenes ārsta sniegto medicīnisko pakalpojumu, saistībā ar kuriem ir jāizmanto Sociālā nodrošinājuma kodeksa R-332-2 panta II sadaļā paredzētās medicīniskās ierīces, atmaksai ir jāsaņem iepriekšēja atļauja;

—

Sociālā nodrošinājuma kodeksa R-332-4 pantā vai kādā citā Francijas tiesību normā neparedzot, ka pacientam, kurš apdrošināts Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, ir iespējams piešķirt papildu atmaksu saskaņā ar 2001. gada 12. jūlija sprieduma lietā C-368/98 Vanbraekel u.c. 53. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

Francijas Republika nav izpildījusi EK līguma 49. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija ir izvirzījusi divus iebildumus savas prasības atbalstam.

Ar savu pirmo izvirzīto iebildumu Komisija apstrīd atbildētājas ieviesto prasību, saskaņā ar kuru, lai saņemtu atsevišķu ar hospitalizācijas pakalpojumiem nesaistītu medicīnas pakalpojumu, kas saņemti citā dalībvalstī, atmaksu, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja. Kaut arī šī prasība var būt pamatota, ja tā attiecas uz hospitalizācijas pakalpojumiem, sakarā ar to, ka ir vienlaicīgi jānodrošina gan līdzsvarotus un visiem pieejamus medicīniskos un hospitalizācijas pakalpojumus un ar to saistīto izmaksu kontroli, šī prasība ir nesamērīga attiecībā pret tādiem pakalpojumiem, kas nav saistīti ar hospitalizāciju. Vairāki faktori var ierobežot iepriekšējas atļaujas atcelšanas rezultātā iespējami pastāvošās finansiālās sekas, kā, piemēram, dalībvalstu iespēja noteikt apdrošināto personu nodrošinājuma seguma slimības gadījumā apmēru vai valsts noteikumus pabalstu saņemšanas jomā, ar nosacījumu, ka tie nav diskriminējoši un nerada šķērsli personu tiesībām uz brīvu pārvietošanos.

Ar savu otro izvirzīto iebildumu Komisija turklāt norāda uz to, ka Francijas tiesībās nav ietverts tāds tiesību noteikums, kas ļautu pacientam, kurš ir apdrošināts Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, piešķirt papildu atmaksu saskaņā ar 2001. gada 12. jūlija sprieduma lietā C-368/98 Vanbraekel u.c. 53. pantā paredzētajiem nosacījumiem, t.i., tādu atmaksu, kas nosedz starpību attiecībā pret summu, uz kādu tam būtu tiesības, ja hospitalizācijas pakalpojumi būtu sniegti tā dzīvesvietas dalībvalstī. Līdz ar to pacienti, kas ir apdrošināti Francijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, nevar pilnībā īstenot tās tiesības, kas tiem ir piešķirtas saskaņā ar EKL 49. pantu atbilstoši interpretācijai, ko Tiesa ir sniegusi saistībā ar šo tiesību normu.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) 2008. gada 26. novembra rīkojumu — Krimināllieta pret Vítor Manuel dos Santos Palhota, Mário de Moura Gonçalves, Fernando Luís das Neves Palhota, Termiso Lda

(Lieta C-515/08)

(2009/C 44/49)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Openbaar Ministerie

Atbildētāji: Vítor Manuel dos Santos Palhota, Mário de Moura Gonçalves, Fernando Luís das Neves Palhota, Termiso Lda

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2002. gada 5. marta Likuma 8. pants un 2002. gada 29. marta Karaļa noteikumu (Īstenošanas noteikumu) 3., 4. un 5. pants, paredzot pienākumu ārvalstu darba devējiem, kuri vēlas norīkot darbā darbiniekus, pirms tam sociālo tiesību aktu pārraudzības iestādei iesniegt paziņojumu par norīkošanu darbā un glabāt pie sevis dokumentus, kas pielīdzināmi Beļģijā piemērotam individuālam aprēķinam vai algas aprēķinam, tādējādi traucējot vai vismaz apgrūtinot piekļuvi Beļģijas darba tirgum, atbilst EKL 49. un 50. pantam?

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Monomeles Protodikeio Athinon (Grieķija) 2008. gada 27. novembra rīkojumu — Archontia Koukou/Elliniko Dimosio

(Lieta C-519/08)

(2009/C 44/50)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Athinon [Atēnu pirmās instances tiesa] (Grieķija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Archontia Koukou

Atbildētāja: Elliniko Dimosio (Grieķijas Valsts)

Prejudiciālie jautājumi

vai 5. klauzula Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas pievienots Direktīvai 1999/70/EK, ir interpretējama tādējādi, ka objektīvs iemesls secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību slēgšanai var būt apstāklis, ka šie līgumi ir slēgti saskaņā ar tiesību normu, kurā paredzēta uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību slēgšana, neatkarīgi no tā, ka faktiski ar tiem apmierina stabilas un ilgstošas darba devēja vajadzības;

ja papildu kritēriju noteikšana ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanai ar pasākumiem, kuri veikti, lai ievērotu Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulu (piemēram, kopējais ilgums vai atjaunojumu skaits, ar kādiem ir atļauta nodarbinātība arī tad, ja nav objektīva iemesla, kas attaisnotu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību slēgšanu vai atjaunošanu), izraisa to, ka nepieļaujami tiek pazemināts darba ņēmēju vispārējais aizsardzības līmenis Pamatnolīguma 8. klauzulas 3. punkta izpratnē, salīdzinājumā ar aizsardzību, kāda bijusi pirms Direktīvas 1999/70/EK, ņemot vērā, ka juridiskajā sistēmā, kas pastāvēja pirms Direktīvas 1999/70/EK, vienīgais kritērijs ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanai bija nodarbinātība ar uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecībām bez objektīva iemesla;

vai paredzēt vispārīgu un ilustratīvu atkāpju sarakstu, kādas ir Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 pastāvīgajos noteikumos paredzētās atkāpes attiecībā uz maksimālajām robežām, kuras principā paredzētas secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību slēgšanai, ir efektīvs pasākums, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, ko izraisa uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai darba attiecību izmantošana Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas izpratnē;

vai par efektīviem ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un tajā noteiktajai aizsardzībai Pamatnolīguma 5. klauzulas izpratnē var uzskatīt tādus pasākumus, kādi ir apstrīdēti pamata lietā, kas veikti ar Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 7. pantu, ja:

tajos kā līdzeklis ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai darba ņēmēju, kuriem ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, aizsardzībai ir paredzēts darba devēja pienākums maksāt atalgojumu un “atlaišanas pabalstu” gadījumos, kad nodarbinātība notiek saskaņā ar secīgiem uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem, ņemot vērā to, ka i) pienākums maksāt atalgojumu un “atlaišanas pabalstu” valsts tiesībās ir paredzēts katru darba attiecību gadījumā, un tā mērķis nav, konkrēti, novērst ļaunprātīgu izmantošanu Pamatnolīguma izpratnē, un ii) īpaši pienākuma rezultātā maksāt “atlaišanas pabalstu” brīdī, kad tiek lauzti uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi vai darba attiecības, tiek piemērota Pamatnolīguma 4. klauzula par nediskrimināciju attiecībā uz darba ņēmējiem, kuriem ir noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku, salīdzinājumā ar atbilstīgajiem darba ņēmējiem, kuriem ir noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku, un

tajos kā līdzeklis ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai ir paredzēta sodu piemērošana darba devēja kompetentajām institūcijām tiktāl, ciktāl ir konstatēts, ka tādi paši vai līdzīgi sodi, kādi publiskajā sektorā bija paredzēti arī agrāk, ir kļuvuši neefektīvi tādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kas rodas, izmantojot secīgus uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus vai darba attiecības;

vai pasākumi pat tad, ja tie ir efektīvi, kādi ir veikti ar 11. pantu Prezidenta dekrētā, kas stājās spēkā 2004. gada 19. jūlijā, tātad ar novēlošanos attiecībā pret Direktīvā 1999/70/EK noteikto termiņu, un kuriem ir noteikta atpakaļejoša iedarbība tikai uz trijiem mēnešiem, kā rezultātā tie attiecas tikai uz secīgiem uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem vai darba attiecībām, kas joprojām ir spēkā pēc 2004. gada 19. aprīļa, proti, uz noteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem vai darba attiecībām, ja secīgu šādu līgumu slēgšana turpinās arī pēc Direktīvā 1999/70/EK noteiktā termiņa beigām un pirms 2004. gada 19. aprīļa, atbilst Direktīvas 1999/70/EK pareizai transpozīcijai Grieķijas tiesību sistēmā;

vai gadījumā, ja uzskata, ka pasākumi, kas ir veikti ar Prezidenta dekrētu Nr. 164/2004 un kuru mērķis ir pielāgoties Pamatnolīguma 5. klauzulai, nav efektīvi, tiesai saistībā ar Kopienu tiesībām atbilstīgas interpretācijas pienākumu atbilstoši Direktīvai 1999/70/EK ir jāpiemēro Grieķijas tiesības, kas bija spēkā pirms šī Prezidenta dekrēta, pamatojoties uz kuru ir iespējams īstenot prasītājas aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu, tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka tiek novērstas Kopienu tiesību pārkāpuma sekas (arī Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts);

gadījumā, ja uzskata, ka pasākumi, kas ir veikti ar Prezidenta dekrētu Nr. 164/2004, nav efektīvi un ka ir piemērojama pirms tam spēkā esošā sistēma (Likuma Nr. 2112/1920 8. panta 3. punkts), vai saistībā ar Kopienu tiesībām atbilstīgas interpretācijas pienākumu ar Kopienu tiesībām ir saderīgs tas, ka tiesa interpretē valsts tiesību sistēmas hierarhijā augstāk esošas normas (Konstitūcijas 103. panta 8. punktu) tādējādi, ka ar tām pilnībā ir aizliegta līgumu uz noteiktu laiku pārveidošana par līgumiem uz nenoteiktu laiku, pat tad, ja izrādās, ka šādi darba līgumi patiesībā ir noslēgti, ļaunprātīgi atsaucoties uz tiesību normām, kuras ir vērstas uz to, lai apmierinātu ārkārtas un parasti pagaidu vajadzības, ja savukārt šie līgumi ir noslēgti, lai apmierinātu pastāvīgas un ilgstošas publiskā sektora darba devēja vajadzības (skat. Areios Pagos Apvienotās palātas spriedumu Nr. 19/2007 un spriedumu Nr. 20/2007); viena no iespējamām interpretācijām ir tāda, ka attiecīgais aizliegums ir jāattiecina tikai uz tiem uz noteiktu laiku noslēgtajiem darba līgumiem, kuri patiešām ir slēgti, lai apmierinātu pagaidu, neparedzētas, steidzamas vai ārkārtas vajadzības, un nevis uz gadījumiem, kuros tie savukārt ir noslēgti, lai apmierinātu stabilas un ilgstošas vajadzības;

vai ar Kopienu tiesībām ir saderīgs tas, ka pēc Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 spēkā stāšanās uz strīdiem par darbu uz noteiktu laiku un par Pamatnolīguma 5. klauzulu ir attiecināta ekskluzīvā administratīvo tiesu jurisdikcija, ja šādā veidā prasītājam darba ņēmējam, kuram ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, iespēja saņemt tiesas aizsardzību ir apgrūtināta, ņemot vērā, ka pirms Prezidenta dekrēta Nr. 164/2004 pieņemšanas visi strīdi par darbu uz noteiktu laiku ietilpa civillietu tiesu jurisdikcijā darba strīdu procedūras ietvaros, kas bija labvēlīgāka saistībā ar formālo [prasību] ievērošanu, vienkāršāka, lētāka prasītājam un parasti ātrāka?

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/31

Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-526/08)

(2009/C 44/51)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un N. von Lingen)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai pilnībā un pareizi izpildītu Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1) 4. un 5. pantu, saistībā ar II pielikuma A. punkta 1) apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 1) apakšpunktu, II pielikuma A. punkta 5) apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 2) apakšpunktu, II pielikuma A. punkta 2) apakšpunktu un II pielikuma A. punkta 6) apakšpunktu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savas prasības pamatojumam izvirza četrus iebildumus.

Ar pirmo iebildumu Komisija pārmet atbildētājai, ka tā nav ievērojusi direktīvā paredzētos iestrādāšanas zemē noteikumus un periodus. Lai gan aizliegumam iestrādāt zemē mēslojumu noteiktos periodos, jāattiecas gan uz organisku, gan ķīmisku mēslojumu, Luksemburgas tiesiskajā regulējumā ir minēts tikai organiskais mēslojums. Turklāt aizliegumam iestrādāt zemē mēslojumu noteiktos periodos ir jāattiecas uz visām lauksaimniecības augsnēm, to skaitā uz pļavām, uz kurām nav attiecināti valsts transpozīcijas pasākumi. Prasītāja arī atgādina, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir vēl precīzāk jādefinē gadījumi, kuros var atkāpties no aizlieguma iestrādāt zemē mēslojumu, jo šāda iespēja nav paredzēta direktīvā.

Otrajā iebildumā prasītāja apgalvo, ka valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēta minimālās mēslojuma glabātuvju ietilpības prasība visām iekārtām, bet ir norādītas tikai jaunas vai modernizējamas iekārtas. Šāda transpozīcija neesot atbilstoša direktīvai, jo arī pastāvošās iekārtas rada piesārņojuma riskus. Tātad valsts tiesiskajā regulējumā ir jāparedz minimālā glabātuvju ietilpība visām iekārtām.

Ar trešo iebildumu Komisija apgalvo, ka valsts tiesiskajā regulējumā, aizliedzot mēslojuma iestrādāšanu zemē stāvās nogāzēs, ir jāietver ne tikai organiskais mēslojums, bet jebkurš mēslojums.

Ar ceturto un pēdējo iebildumu tā pārmet atbildētājai, ka tā nav veikusi pietiekamus pasākumus attiecībā uz mēslojuma iestrādāšanas zemē tehniku, it īpaši lai nodrošinātu vienmērīgu un efektīvu mēslojuma iestrādāšanu zemē.

(1) OV L 375, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 2. decembra rīkojumu — Friedrich Schulze, Jochen Kolenda, Helmar Rendenz/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-529/08)

(2009/C 44/52)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Friedrich Schulze, Jochen Kolenda, Helmar Rendenz

Atbildētāja: Deutsche Lufthansa AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai tehnisku bojājumu, ar ko tiek pamatota [lidojuma] atcelšana, var uzskatīt par ārkārtējiem apstākļiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 5. panta 3. punkta izpratnē?

2)	Ja atbilde ir apstiprinoša, vai ārkārtēju apstākļu kā tehniska bojājuma jēdziens ietver arī tādus trūkumus, kas ietekmē lidaparāta lidojumderīgumu vai drošu lidojuma norisi?

3)	Vai apkalpojošais gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, ja tas ir ievērojis attiecīgā lidaparāta ražotāja apkopes un uzturēšanas programmu vai arī ja problēma nebūtu bijusi novēršama arī tad, ja šī programma vai instrukcijas būtu bijušas ievērotas?

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, vai ar to pietiek, lai gaisa pārvadātāju atbrīvotu no pienākuma maksāt kompensācijas vai arī ir papildu jāprasa pierādījumi, kā arī [lidojuma] atcelšanu, tas ir, attiecīgā lidaparāta izņemšanu no ekspluatācijas un lidojuma anulēšanu aizstājēja aparāta trūkuma dēļ, nevarēja novērst veicot visus iespējamos pasākumus?

(1) OV L 46, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/32

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 3. decembra rīkojumu — TNT Express Nederland BV/AXA Versicherung AG

(Lieta C-533/08)

(2009/C 44/53)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: TNT Express Nederland BV

Atbildētāja: AXA Versicherung AG

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 44/2001 (1) 71. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, (i) ka Regulas Nr. 44/2001 atzīšanas un izpildes režīms piekāpjas konkrētās konvencijas režīmam tikai, ja konkrētā konvencija norāda uz izņēmuma iedarbību vai (ii) ka, ja konkrētās konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 atzīšanas un izpildes nosacījumi ir spēkā vienlaicīgi, vienmēr ir piemērojami konkrētās konvencijas nosacījumi un Regulas Nr. 44/2001 nosacījumi paliek nepiemēroti, pat ja konkrētā konvencija nenorāda uz izņēmuma iedarbību attiecībā pret citiem starptautiskajiem atzīšanas un izpildes noteikumiem?

Vai Kopienu Tiesa ir kompetenta, lai novērstu atšķirīgus nolēmumus par pirmajā jautājumā norādīto kolīziju, dalībvalstu tiesām saistošā veidā interpretēt Konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu, kas parakstīta Ženēvā 1956. gada 19. maijā (CMR), attiecībā uz šīs konvencijas 31. pantā paredzēto jautājumu?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša un ja atbilde uz pirmo jautājumu (i) arī ir apstiprinoša, vai CMR konvencijas 31. panta 3. un 4. punkta atzīšanas un izpildes režīmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepretendē uz izņēmuma iedarbību un ļauj piemērot tādus citus starptautiskos izpildes noteikumus, kas ļauj atzīt un izpildīt nolēmumus, kāda ir Regula Nr. 44/2001?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu (ii) ir negatīva un atbilde uz otro jautājumu turklāt ir apstiprinoša, Hoge Raad uzdot vēl trīs šādus jautājumus kasācijas pārbaudei:

4)	Vai CMR konvencijas 31. panta 3. un 4. punkts ļauj attiecīgās dalībvalsts tiesai, kurai ir iesniegta prasība par nolēmuma atzīšanu par izpildāmu, kontrolēt, vai izcelsmes valsts tiesa ir starptautiski kompetenta izskatīt lietu?

5)	Vai Regulas Nr. 44/2001 71. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka CMR konvencijas un Regulas Nr. 44/2001 lis pendens noteikumu kolīzijas gadījumā, CMR konvencijā izteiktā lis pendens norma ir pārāka par Regulas Nr. 44/2001 normu?

6)	Vai lūgtais atzinums lietā Nīderlandē un kaitējuma atlīdzinājums Vācijā attiecas uz “tiem pašiem jautājumiem” CMR konvencijas 31. panta 2. punkta izpratnē?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 3. decembra rīkojumu — KLG Europe Eersel BV/Reedereikontor Adolf Zeuner GmbH

(Lieta C-534/08)

(2009/C 44/54)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: KLG Europe Eersel BV

Atbildētāja: Reedereikontor Adolf Zeuner GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas (EK) Nr. 44/2001 (1) 34. panta ievadā un 3. punktā esošie vārdi “starp tam pašām pusēm” atsaucas uz noteikumiem par attiecīgo dalībvalstu tiesu nolēmumu iedarbības subjektīvo apjomu, vai regulas autori ar to vēlējās regulai autonomā veidā precizēt citu vienlaicīgu [konkurējošu] nolēmumu iedarbības subjektīvo apjomu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka ar vārdiem “starp tām pašām pusēm” regulas autori paredzēja regulai autonomā veidā precizēt konkurējošo nolēmumu iedarbības subjektīvo apjomu, vai:

(i)

šos vārdus Regulas Nr. 44/2001 34. panta ievadā un 3. punktā ir jāinterpretē kā atsauci uz interpretāciju, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniedza spriedumā lietā Drouot (1998. gada 19. maija spriedums lietā C-351/96 Drouot assurances, Recueil, I-3075. lpp.), vārdiem “starp tām pašām pusēm” Briseles Konvencijas 21. punktā, kas kļuvis par Regulas Nr. 44/2001 27. pantu, un

(ii)	uzskatīt K-Line, kas bija puse tiesvedība Roterdamā, bet ne Diseldorfā, cesijas un pilnvarojuma sakarā par “to pašu pusi” kā Zeuner, kas bija puse tiesvedībā Diseldorfā, bet ne tiesvedībā Roterdamā?

Vai ir vajadzīgs, lai būtu spēkā pamats par Regulas Nr. 44/2001 34. panta ievada un 3. punkta noraidījuma pamatojumu,

(i)	ka dalībvalstī, kurā tiek prasīta atzīšana, pieņemtais nolēmums ir ieguvis res judicata spēku?

(ii)	ka dalībvalstī, kurā tiek prasīta atzīšana, pieņemtais nolēmums ir pieņemts pirms prasības par izpildi iesniegšanas vai izpildes piešķiršanas?

(1) Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 4. decembra rīkojumu — Staatssecretaris van Financiën/X

(Lieta C-536/08)

(2009/C 44/55)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: X

Prejudiciālais jautājums

Vai Sestās Direktīvas (1) 17. panta 2. un 3. punkts un 28. b panta A daļas 2. punkts ir interpretējami tādējādi, ka gadījumā, ja saskaņā ar pēdējās minētās normas pirmo daļu Kopienas iekšējās preču iegādes vieta ir dalībvalsts teritorijā, kas ir izdevusi pievienotās vērtības nodokļa identifikācijas numuru, ar kuru persona, kas iegādājas preces, ir veikusi iegādi, šim ieguvējam ir tiesības uz tūlītēju priekšnodokļa atskaitījumu, ņemot vērā šajā dalībvalstī maksājamo pievienotās vērtības nodokli?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/34

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T-20/03 Kahla/Thüringen Porzellan GmbH, ko atbalsta Tīringenes brīvvalsts un Vācijas Federatīvā Republika, pret Eiropas Kopienu Komisiju 2008. gada 3. decembrī iesniegusi Kahla/Thüringen Porzellan GmbH

(Lieta C-537/08 P)

(2009/C 44/56)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (pārstāvji — M. Schütte, Rechtsanwalt, S. Zühlke, Rechtsanwältin un P. Werner, Rechtsanwalt)

Pārējie lietas dalībnieki: Tīringenes brīvvalsts, Vācijas Federatīvā Republika, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T-20/03 Kahla/Thüringen Porzellan GmbH/Eiropas Kopienu Komisija tiktāl, ciktāl tas attiecas uz 15. un 26. pasākumu, kā arī lēmumu par tiesāšanās izdevumiem;

—

atzīt par spēkā neesošiem Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmuma 2003/643/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (1) 1. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktu, kā arī 2. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz 15. un 26. pasākumu, katrā ziņā tiktāl, ciktāl tajos tiek noteikta 15. un 26. pasākuma atgūšana;

—	pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka saņemtās ABM subsīdijas pilnā apmērā ir uzskatāmas par prasītājas priekšrocībām, kas tādēļ ir atgūstamas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs apelācijas sūdzības priekšmets ir Pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzība par Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmumu 2003/643/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un KAHLA/Thüringen Porzellan GmbH, ciktāl šis lēmums attiecas uz KAHLA/Thüringen Porzellan GmbH piešķirto finanšu atbalstu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelāciju pamato ar diviem galvenajiem apelācijas pamatiem un vienu pakārtotu apelācijas pamatu. Tā uzskata, ka spriedums ir taisīts, pārkāpjot Kopienu tiesības, jo tas ir balstīts uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības pamatprincipa juridiski kļūdainu piemērošanu. Ja Tiesa tomēr šādu apelācijas pamata argumentāciju nepieņem, zināmi pārsūdzētā sprieduma konstatējumi katrā ziņā ir pretrunā EKL 87. panta 1. punktam.

Runājot par pirmo apelācijas pamatu, tiesiskās drošības principam pretrunā ir lēmums Pirmās instances tiesas spriedumā, ka Komisijas apstiprinātie noteikumi mazo un vidējo uzņēmu (MVU) ieguldījumu nodrošināšanas programmai jau no paša sākuma ir ietvēruši ierobežojumus grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un Komisijas apstiprināto Arbeitsförderungsgesetz (Likuma par nodarbinātības veicināšanu, turpmāk tekstā — “AFG”) 249.h panta noteikumu piemērošanas jomā jau no paša sākuma nebija iekļauti privāti uzņēmumi.

Runājot par otro apelācijas pamatu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, apgalvodama, ka, tāpēc vien, ka nav konstatēti skaidri ierobežojumi Oficiālajā Vēstnesī publicētajā vai citādi publiski pieejamajā Komisijas lēmumā par MVU ieguldījumu nodrošināšanas programmas atļaušanu jeb par to, ka AFG 249.h pantā nav valsts atbalsta pazīmju, prasītājai nevar radīt pamatotu paļāvību par pasākumu likumību un līdz ar to prasītājai varēja prasīt, lai tā par valsts atbalsta likumību pārliecins, ievērojot, papildus publiski pieejamajiem, arī citus dokumentus.

Visbeidzot, runājot par trešo, pakārtoti izvirzīto apelācijas pamatu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 87. pantu, jo tā, nevērtējot prasītājas faktiski veiktos ietaupījumus, konstatēja, ka tā attiecīgā atbalsta pasākuma dēļ saņemtās subsīdijas apmērā ir guvusi valsts atbalsta tiesiskajā regulējumā paredzētu priekšrocību.

(1) OV L 227, 12. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) 2008. gada 4. decembra rīkojumu — Staatssecretaris van Financiën/fiscale eenheid Facet BV/Facet Trading BV

(Lieta C-539/08)

(2009/C 44/57)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētājs: Fiscale eenheid Facet BV/Facet Trading BV

Prejudiciālais jautājums

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/35

Prasība, kas celta 2008. gada 4. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Čehijas Republika

(Lieta C-544/08)

(2009/C 44/58)

Tiesvedības valoda — čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell, L. Jelínek)

Atbildētāja: Čehijas Republika

Prasītājas prasījumi:

Komisija prasa Tiesai:

—

atzīt, ka noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem (1) prasības, vai katrā ziņā neinformējot par to Komisiju, Čehijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 64. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 10. decembrī.

(1) OV 2005 L 323, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/35

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-73/04 Carbone Lorraine/Komisija 2008. gada 17. decembrī iesniegusi Carbone Lorraine

(Lieta C-554/08 P)

(2009/C 44/59)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Carbone Lorraine (pārstāvji — A. Winckler un H. Kanellopoulos, advokāti)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	pamatojoties uz EKL 225. panta 1. punktu un Tiesas Statūtu 61. pantu, daļēji atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. oktobra spriedumu lietā T-73/04 Carbone Lorraine/Komisija;

—

apmierināt Carbone Lorraine pirmajā instancē izvirzītos prasījumus un līdz ar to, pamatojoties uz EKL 229. pantu, Tiesas Statūtu 61. pantu un Padomes Regulas Nr. 17/62 (1) 17. pantu (šobrīd — Padomes Regulas Nr. 1/2003 (2) 31. pants), samazināt naudas sodu, kuru Komisija ar 2003. gada 3. decembra lēmumu lietā C.38.359 — Oglekļa un grafīta izstrādājumi, kas izmantojami elektriskās un mehāniskās ierīcēs (3), ir noteikusi Carbone Lorraine;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumam norāda četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi sodu individuālas attiecināmības principu, lemjot, ka Komisijai nebija pienākuma atsevišķi analizēt dažādus pārkāpuma elementus, jo pastāvot vienots pārkāpums un kopīga stratēģija, kuru īsteno visi aizliegtas vienošanās dalībnieki. Šādas vispārējas pārkāpuma analīzes rezultātā, nenosakot konkrēto produktu vai attiecīgo produktu kategoriju tirgus, tika noteikts naudas soda apmērs, neņemot vērā patieso īpašo pārkāpumu, kuru ir izdarījis katrs no aizliegtas vienošanās dalībniekiem.

Ar otro pamatu sabiedrība, kura ir iesniegusi apelācijas sūdzību, norāda, ka Pirmās instances tiesa ir grozījusi Komisijas lēmumu, nospriežot, ka tajā esot ņemta vērā konkrētā aizliegtas vienošanās ietekme attiecīgajā tirgū, lai noteiktu naudas soda apmēru, lai gan Komisija pati gan tās 2003. gada 3. decembra lēmumā, gan tiesas sēdes laikā Pirmās instances tiesā norādīja, ka šo ietekmi nevarēja precīzi noteikt. Pārkāpums tika kvalificēts kā “sevišķi smags”, pamatojoties vienīgi uz tā raksturu un ģeogrāfisko apmēru.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, apstiprinot Komisijas atteikumu piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai papildu naudas soda samazinājumu, pamatojoties uz paziņojumu par iecietības režīmu, lai gan šāds samazinājums tika piešķirts divām citām sabiedrībām, kuras ir apelācijas sūdzības iesniedzējas konkurentes. Līdz ar to Pirmās instances tiesa nav pienācīgi ņēmusi vērā un atlīdzinājusi šīs sabiedrības ciešo un pastāvīgo sadarbību procedūras laikā.

Ar ceturto un pēdējo pamatu Carbone Lorraine visbeidzot norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi samērīguma principu un vienlīdzīgas attieksmes principu, uzskatot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nevar tikt piešķirts naudas soda samazinājums, pamatojoties uz smagām finansiālām grūtībām, kuras tai ir radušās, lai gan šis pats faktors tika uzskatīts par pietiekamu, lai samazinātu citai konkurējošai sabiedrībai piespriesto naudas sodu.

(1) Padomes 1962. gada 6. februāra Regula Nr. 17/62, Pirmā regula par Līguma 85. un 86. panta piemērošanu (OV 13, 204. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

(3) OV 2004, L 125, 45. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/36

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-556/08)

(2009/C 44/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un A. A. Gilly)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK (1) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, vai jebkurā gadījumā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Apvienota Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš direktīvas transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 20. oktobrī.

(1) OV L 255, 22. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/36

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-557/08)

(2009/C 44/61)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Lozano Palacios un A. A. Gilly)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (1) prasības, vai katrā ziņā nepaziņojot par to Komisijai, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanas termiņš valsts tiesībās beidzās 2007. gada 1. aprīlī.

(1) OV L 255, 11. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/37

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-160/04 Potamianos/Komisija 2008. gada 19. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-561/08 P)

(2009/C 44/62)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Cits lietas dalībnieks: Gerasimos Potamianos

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-160/04;

—	atzīt par nepieņemamu Potamianos prasību;

—	nolemt, ka katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas ir radušies saistībā ar šo tiesvedību un tiesvedību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija savā apelācijas sūdzībā apstrīd Pirmās instances tiesas sniegto kvalifikāciju paziņojumam, kas nosūtīts atbildētajam, lai to informētu par viņa pagaidu darbinieka līguma nepagarināšanu. Pirmās instances tiesai šo paziņojumu vajadzēja interpretēt kā lēmumu, ko nav pieņēmusi institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus. No Tiesas judikatūras un īpaši no 2006. gada 14. septembra sprieduma lietā Fernández Gómez (C-417/05 P) skaidri izriet, ka šādam paziņojumam ir vienīgi informatīva nozīme, jo vienīgi līguma noteikums, kurā ir teikts, ka līgums pēc tā beigu termiņa netiks pagarināts, ir uzskatāms par nelabvēlīgu aktu. Tā kā šis līgums netika apstrīdēts Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos, Pirmās instances tiesai prasību vajadzēja noraidīt kā nepieņemamu.

Neievērojot šo judikatūru, Pirmās instances tiesa ir radījusi tiesisku nedrošību gan Civildienesta tiesai, gan Komisijai un citām iestādēm, kas ir noslēgušas līgumus, kurus var pielīdzināt šajā lietā izskatāmajam.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/37

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Parlaments/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-566/08)

(2009/C 44/63)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — R. Passos, G. Mazzini un D. Gauci)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Padomes 2008. gada 29. septembra Lēmumu 2008/780/EK, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu par zvejniecību Indijas okeāna dienvidu daļā (1), tādēļ, ka ar to pārkāpts EK līgums;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam Eiropas Parlaments norāda vienu pamatu, kurš balstīts uz kļūdainu apstrīdētā lēmuma juridiskā pamata izvēli. Pēc prasītāja domām, gan no EKL 300. panta interpretācijas, gan šajā lietā aplūkotā nolīguma satura skaidri izrietot, ka pēdējais ietilpst nolīgumu kategorijā, kas, izvēršot sadarbību, izveido īpašu iestāžu sistēmu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums bija jāpieņem, balstoties uz EKL 37. pantu skatītu kopā ar EKL 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta otro daļu, kurā ir paredzēta Eiropas Parlamenta piekrišana, nevis, balstoties uz EKL 37. pantu skatītu kopā ar EKL 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta pirmo daļu, kurā ir paredzēta tikai apspriešanās ar šo iestādi.

(1) OV L 268, 27. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Prasība, kas celta 2008. gada 19. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-567/08)

(2009/C 44/64)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk un V. Peere)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) prasības, vai katrā ziņā neinformējot par to Komisiju, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/36/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 20. oktobrī. Taču šīs prasības celšanas brīdī atbildētāja nebija pieņēmusi visus vajadzīgos transponēšanas pasākumus, vai katrā ziņā tos vēl nebija paziņojusi Komisijai.

(1) OV L 255, 22. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/38

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-574/08)

(2009/C 44/65)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Peere un P. Dejmek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz politiski ietekmējamas personas definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos (1), prasības, vai katrā ziņā neinformējot par to Komisiju, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2006/70/EK transponēšanai valsts tiesībās beidzās 2007. gada 15. decembrī. Taču šīs prasības celšanas brīdī atbildētāja nebija pieņēmusi visus vajadzīgos transponēšanas pasākumus vai katrā ziņā tos vēl nebija paziņojusi Komisijai.

(1) OV L 214, 29. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Prasība, kas celta 2008. gada 22. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-575/08)

(2009/C 44/66)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Peere un P. Dejmek)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (1) prasības, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2005/56/EK transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2007. gada 14. decembrī. Prasības celšanas dienā atbildētāja nav veikusi visus vajadzīgos transponēšanās pasākumus vai katrā ziņā nav tos joprojām darījusi zināmus Komisijai.

(1) OV L 310, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/39

Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-66/04 Christos Gogos/Eiropas Kopienu Komisija 2008. gada 24. decembrī iesniedzis Christos Gogos

(Lieta C-583/08 P)

(2009/C 44/67)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Christos Gogos (pārstāvji — N. Korogiannakis un P. Katsimani)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu;

—	atcelt lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzēja klasificēšanu A7 pakāpē, kā arī 2003. gada 24. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa iesniegtā sūdzība;

—

īstenot savu absolūto kompetenci, piespriežot izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam EUR 538 121,79 kā finansiālu atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies Komisijas prettiesiskās rīcības, pieņemot nelabvēlīgo lēmumu, dēļ, un kuru ietekmi administratīvā reforma ir pastiprinājusi uz visu apelācijas sūdzības iesniedzēja dzīvi;

—	piešķirt EUR 50 000 kā zaudējumu atlīdzību par novēloto nolēmuma pieņemšanu pirmajā instancē;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam radušies tiesvedībā Pirmās instances tiesā un šajā apelācijas tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā par 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-66/04 Christos Gogos/Komisija apelācijas sūdzības iesniedzējs Christos Gogos vispirms ir izvirzījis divus pamatus savu prasījumu atbalstam attiecībā uz Pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu.

Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda uz piecu no sešiem atcelšanas pamatiem, kurus tas bija izvirzījis pirmajā instancē, nepietiekamu un kļūdainu novērtējumu.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka ilgais tiesvedības Pirmās instances tiesā laiks nav objektīvi pamatojams. Apelācijas sūdzības iesniedzējs arī norāda uz finansiālo un morālo kaitējumu, ko radījusi šī kavēšanās.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2008. gada 24. decembra rīkojumu — Peter Pammer/Reederei Karl Schlüter GmbH & Co KG

(Lieta C-585/08)

(2009/C 44/68)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Peter Pammer

Atbildētāja: Reederei Karl Schlüter GmbH & Co KG

Prejudiciālie jautājumi

1.	Vai “ceļojums ar transporta kuģi” ir komplekss ceļojums Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 15. panta 3. punkta nozīmē?

2.	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai par darbības “novirzīšanu” Regulas Nr. 44/2001 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē var uzskatīt faktu, ka internetā ir pieejama starpnieka mājas lapa?

(1) OV L 12, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Gibraltāra valdība un Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-211/04 un T-215/04) (1)

(Valsts atbalsts - Apvienotās Karalistes paziņotā atbalsta shēma par Gibraltāra valdības uzņēmuma peļņas nodokļa [sabiedrību ienākuma nodokļa] reformu - Lēmums, ar kuru atzīst atbalsta shēmu par nesaderīgu ar kopējo tirgu - Reģionālā selektivitāte - Materiālā selektivitāte)

(2009/C 44/69)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja lietā T-211/04: Gibraltāra valdība (pārstāvji — M. Lamass [M. Llamas], barrister, J. Templs Langs [J. Temple Lang], solicitor, kā arī sākotnēji A. Pītersens [A. Petersen] un K. Nordlanders [K. Nordlander], pēc tam K. Karls [K. Karl], advokāti)

Prasītāja lietā T-211/04: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — M. Bezels [M. Bethell], E. Dženkinsons [E. Jenkinson], kuriem palīdz D. Andersons [D. Anderson], QC, un H. Deiviss [H. Davies], barrister, pēc tam Dženkinsons, Ī. O'Nīla [E. O'Neill] un S. Behzadi-Spensers [S. Behzadi-Spencer]

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Kāns [N. Khan] un V. Di Buči [V. Di Bucci])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju lietā T-211/04: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — M. Bezels [M. Bethell], kam palīdz D. Andersons [D. Anderson], QC, un H. Deiviss [H. Davies], barrister, pēc tam E. Dženkinsons [E. Jenkinson] un Ī. O'Nīla [E. O'Neill])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Spānijas Karaliste (pārstāvji — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], abogado del Estado)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2005/261/EK par atbalsta shēmu, kuru Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz Gibraltāra uzņēmuma peļņas nodokļa [sabiedrību ienākuma nodokļa] reformu (OV 2005, L 85, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-211/04 un T-215/04 tiek apvienotas sprieduma taisīšanai;

2)	atcelt Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2005/261/EK par atbalsta shēmu, kuru Apvienotā Karaliste plāno īstenot attiecībā uz Gibraltāra uzņēmuma peļņas nodokļa reformu;

3)	Komisija atlīdzina Gibraltāra valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus lietā un T-215/04 un sedz savus tiesāšanās izdevumus;

4)	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste kā persona, kas iestājusies lietā T-211/04,sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;

5)	Spānijas Karaliste kā persona, kas iestājusies lietās T-211/04 un T-215/04, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 217, 28.8.2004.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/41

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Muñiz/Komisija

(Lieta T-144/05) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Muitas kodeksa komitejas “Tarifu un statistikas nomenklatūras (mehānika/dažādi)’ nodaļas darba grupas sanāksmes dokumenti - Piekļuves atteikums - Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību)

(2009/C 44/70)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pablo Muñiz, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji B. Dehandschutter, pēc tam L Defalque, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un I. Chatzigiannis)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2005. gada 3. februāra lēmumu, ar kuru prasītājam atteica piekļuvi Muitas kodeksa komitejas “Tarifu un statistikas nomenklatūras (mehānika/dažādi)” nodaļas darba grupas 2004. gada septembra sanāksmes dokumentiem.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Komisijas 2005. gada 3. februāra lēmumu daļā, kurā tiek atteikta piekļuve šādiem dokumentiem: “TAXUD/1369/2003” par mājas kinozālēm, “TAXUD/974/2004” par jauktiem transportlīdzekļiem, “TAXUD/1342/2003”, “TAXUD/2465/2004” un “TAXUD/2495/2004” par elektroierīču barošanas avotiem, “XXI/770/1998” par nepabeigtām datu automātiskās apstrādes mašīnām, kā arī Muitas kodeksa komitejas “Tarifu un statistikas nomenklatūras (mehānika/dažādi)” nodaļas darba grupas 2004. gada septembra sanāksmes protokolam (“TAXUD/3010/2004 — V pielikums”);

2)	izbeigt tiesvedību pārējā daļā;

3)	Komisija atlīdzina Pablo Muñiz tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 132, 28.5.2005.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Componenta/Komisija

(Lieta T-455/05) (1)

(Valsts atbalsts - Metalurģijas nozare - Dalības, kas uzņēmumam pieder nekustamo īpašumu sabiedrībā, iegūšana un aizdevuma, ko šis uzņēmums bija piešķīris nekustamo īpašumu sabiedrībai, atmaksa, kā pretizpildījums par minētā uzņēmuma veiktu investīciju - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums to atgūt - Privātā ieguldītāja kritērijs - Nekustamo īpašumu sabiedrības darbības vērtējums - Sabiedrībai piederošu nekustamo īpašumu vērtējums - Pienākums norādīt pamatojumu - Jautājuma izskatīšana pēc savas ierosmes)

(2009/C 44/71)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Componenta Oyj, Helsinki (Somija) (pārstāvji — M. Savola un A. Järvinen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Giolito un M. Huttunen)

Persona, kas iestājusies lietā, lai atbalstītu prasītājas prasījumus: Somijas Republika (pārstāvji — sākotnēji E. Bygglin, A. Guimaraes-Purokoski un J. Heliskoski)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2005. gada 20. oktobra Lēmumu 2006/900/EK par valsts atbalstu, ko Somijas Republika ir piešķīrusi uzņēmumam Componenta Oyj kā investīciju atbalstu (OV 2006, L 353, 36. lpp.)

Rezolutīvā daļa:

1)	Komisijas 2005. gada 20. oktobra Lēmumu 2006/900/EK par valsts atbalstu, ko Somijas Republika ir piešķīrusi uzņēmumam Componenta Oyj kā investīciju atbalstu, atcelt;

2)	Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Componenta tiesāšanās izdevumus;

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 48, 25.2.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/42

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — General Química/Komisija

(Lieta T-85/06) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Gumijas apstrādei domātu ķimikāliju nozare - Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Apmaiņa ar konfidenciālu informāciju un cenu noteikšana - Mātes sabiedrības apsūdzēšana - Solidāra atbildība - Naudas sodi - Paziņojums par sadarbību)

(2009/C 44/72)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: General Química, SA, Alava (Spānija), Repsol Química, SA, Madride (Spānija), un Repsol YPF, SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — J. M. Jiménez Laiglesia Oñate un J. Jiménez Laiglesia Oñate, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre un F. Amato, pēc tam F. Castillo de la Torre)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2005. gada 21. decembra lēmumu 2006/902/EK par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru pret Flexsys NV, Bayer AG, Crompton Manufacturing Co. Inc. (iepriekš — Uniroyal Chemical Co. Inc.), Crompton Europe Ltd, Chemtura Corp. (iepriekš — Crompton Corp.), General Química, SA, Repsol Química, SA un Repsol YPF, SA (lieta COMP/F/38.443 — Gumijas apstrādei domātās ķimikālijas) (OV 2006, L 353, 50. lpp.), kā arī pakārtoti — samazināt prasītājām uzlikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	General Química, SA, Repsol Química, SA un Repsol YPF, SA sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 131, 3.6.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/43

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Torres/ITSB — Bodegas Cándido (“TORRE DE FRIAS”)

(Lieta T-285/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TORRE DE FRIAS’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “TORRES’ un “LAS TORRES’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība)

(2009/C 44/73)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miguel Torres, SA, Vilafranca del Penedés (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri, M. Baz de San Ceferino un A. Castán Pérez-Gómez, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Mondéjar Ortuño un J. García Murillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Bodegas Cándido, SA, Burgos (Spānija) (pārstāvis — C. Hernández Hernández, avocat)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 27. jūlija lēmumu lietā R 1069/2000-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres, SA un Bodegas Cándido, SA

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Miguel Torres, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/43

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Torres/ITSB — Vinícola de Tomelloso (“TORRE DE GAZATE”)

(Lieta T-286/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TORRE DE GAZATE’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “TORRES’ un “LAS TORRES’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība)

(2009/C 44/74)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miguel Torres, SA, Vilafranca del Penedés (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri, M. Baz de San Ceferino un A. Castán Pérez-Gómez, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Mondéjar Ortuño un J. García Murillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Vinícola de Tomelloso, SCL, Tomelloso (Spānija) (pārstāvis — J.L. Casajuana Espinosa, avocat)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 27. jūlija lēmumu lietā R 421/2004-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres, SA un Vinícola de Tomelloso, SCL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Miguel Torres, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/44

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Torres/ITSB — Bodegas Peñalba Lopez (“Torre Albéniz”)

(Lieta T-287/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Torre Albéniz’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka grafiska preču zīme “TORRES’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība)

(2009/C 44/75)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miguel Torres, SA, Vilafranka del Penedes [Vilafranca de Penedés] (Spānija) (pārstāvji — E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri], M. Bazs de Sankeferino [M. Baz de San Ceferino] un A. Kastans Peress-Gomess [A. Castán Pérez-Gómez], advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Mondehars Ortunjo [O. Mondéjar Ortuño] un H. Garsija Muriljo [J. García Murillo])

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Bodegas Peñalba Lopez SL, Aranda de Duero [Aranda de Duero] (Spānija) (pārstāvji — Kalderons Čavero [Calderón Chavero], T. Vilate Konsoni [T. Villate Consonni] un M. Janjess Manglano [M. Yañez Manglano], advokāti)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 27. jūlijā lēmumu lietā R 597/2004-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres SA un Bodegas Peñalba Lopez SL

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Miguel Torres, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/44

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Torres/ITSB — Gala-Salvador Dalí (“TG Torre Galatea”)

(Lieta T-8/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “TG Torre Galatea’ reģistrācijas pieteikums - Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “TORRES 10’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība)

(2009/C 44/76)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Miguel Torres, SA, Vilafranca del Penedés (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri, M. Baz de San Ceferino un A. Castán Pérez-Gómez, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Fundación Gala-Salvador Dalí, Figueras (Spānija) (pārstāvji — A. Segura Roda un M. Teixidor Jufresa, avocats)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 24. oktobra lēmumu lietā R 168/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Miguel Torres, SA un Fundación Gala-Salvador Dalí

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Miguel Torres, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/45

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Torres/ITSB — Sociedad Cooperativa del Campo San Ginés (“TORRE DE BENÍTEZ”)

(Lieta T-16/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “TORRE DE BENÍTEZ’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts, Kopienas un starptautiskas vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver norādi uz vairākiem torņiem - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība)

(2009/C 44/77)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: MiguelTorres, SA, Vilafranca del Penedés (Spānija) (pārstāvji — E. Armijo Chávarri, M. Baz de San Ceferino un A. Castán Pérez-Gómez, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — O. Mondéjar Ortuño)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Sociedad Cooperativa del Campo San Ginés, Cuenca (Spānija) (pārstāvis –C. Hernández Hernández, avocat)

Priekšmets

Prasība par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2006. gada 6. novembra lēmumu lietā R 36/2006-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp MiguelTorres, SA un Sociedad Cooperativa del Campo San Ginés

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	MiguelTorres, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/45

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Beļģija un Komisija/Genette

(Apvienotās lietas T-90/07 P un T-99/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Pensijas - Valstī iegūto tiesību uz pensiju pārnešana - Lēmums, ar kuru ir atteikta pieteikuma par pārnešanu atsaukšana un jauna pieteikuma par pārnešanu iesniegšana - Civildienesta tiesas kompetence - Strīda priekšmeta grozīšana - Prasības nepieņemamība pirmajā instancē)

(2009/C 44/78)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Beļģijas Karaliste (pārstāves — L. van den Bruka [L. Van den Broeck] un K. Pošeta [C. Pochet], pārstāves, kurām palīdz L. Markija [L. Markey], advokāte) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Džoriss [V. Joris] un D. Martins [D. Martin])

Otrs lietas dalībnieks: Emmanuel Genette, Gorza [Gorze] (Francija) (pārstāvis — M.-A. Luka [M.-A. Lucas], advokāts)

Priekšmets

Divas apelācijas sūdzības par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2007. gada 16. janvāra spriedumu lietā F-92/05 Genette/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, nolūkā atcelt šo spriedumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2007. gada 16. janvāra spriedumu lietā F-92/05 Genette/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts;

2)	Ženeta celtā prasība Civildienesta tiesā lietā F-92/05 tiek noraidīta kā nepieņemama;

3)	Ženets sedz savus tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā instancē;

4)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā instancē;

5)	Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus, kuri ir radušies gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā instancē.

(1) OV C 117, 29.5.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/46

Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums — Lofaro/Komisija

(Lieta T-293/07 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Pagaidu darbinieki - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Sūdzības iesniegšanas diena - Saņemšana administrācijā - Tiesiskās drošības princips)

(2009/C 44/79)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alessandro Lofaro, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — J.-L. Laffineur, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un K. Herrmann)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2007. gada 24. maija rīkojumu apvienotajās lietās F-27/06 un F-75/06 Lofaro/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lai panāktu šī rīkojuma atcelšanu

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Alessandro Lofaro sedz pats savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

(1) OV C 223, 22.9.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/46

Pirmās instances tiesas 2008. gada 3. decembra rīkojums — RSA Security Ireland/Komisija

(Lieta T-227/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējais muitas tarifs - Klasifikācija Kombinētajā nomenklatūrā - Persona, kas nav skarta individuāli - Nepieņemamība)

(2009/C 44/80)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RSA Security Ireland Ltd, Šenona [Shannon] (Īrija) (pārstāvji — B. Konvejs [B. Conway], barrister, un S. Dalī [S. Daly], solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis] un Ž. Otjo [J. Hottiaux])

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2006. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 888/2006 par atsevišķu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (OV L 165, 6. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	RSA Security Ireland Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/46

Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. decembra rīkojums — Longevity Health Products/ITSB — Hennig Arzneimittel (“Cellutrim”)

(Lieta T-169/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “Cellutrim’ - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “Cellidrin’ - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji-acīmredzami juridiski nepamatota)

(2009/C 44/81)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Longevity Health Products, Inc., Nassau (Bahamu salas) (pārstāvis — J. Korab, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Henning Arzneimittel GmbH & Co. KG, Flörsheim (Vācija) (pārstāvji — S. Ziegler, C. Kleiner et F. Dehn, advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 7. marta lēmumu lietā R 1123/2006-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Celltech Pharma GmbH & Co. KG, vēlāk — Hennig Arzneimittel GmbH & Co. KG, un Longevity Health Products, Inc.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Longevity Health Products, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/47

Pirmās instances tiesas 2008. gada 3. decembra rīkojums — RSA Security Ireland/Komisija

(Lieta T-210/07) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Kopējais muitas tarifs - Saistošu tarifu izziņu izsniegšana - Valsts muitas iestāžu kompetence - Nepārsūdzams akts - Nepieņemamība)

(2009/C 44/82)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: RSA Security Ireland Ltd, Shannon (Īrija) (pārstāvji — B. Conway, barrister, un S. Daly, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Schønberg un D. Lawunmi)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu, ko esot pieņēmusi Komisija un ko prasītājai 2007. gada 30. martā ar elektroniskā pasta starpniecību paziņojis Irish Revenue Commissioners (Īrijas nodokļu un muitas dienests), par preces klasificēšanu noteiktā kombinētās nomenklatūras pozīcijā

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	RSA Security Ireland atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/47

Prasība, kas celta 2008. gada 19. septembrī — ICF/Komisija

(Lieta T-406/08)

(2009/C 44/83)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Industries Chimiques du Fluor SA (ICF), Tunisa (Tunisija) (pārstāvji — M. van der Woude un T. Hennen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt attiecīgo lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, būtiski samazināt prasītājai piemēroto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 25. jūnija lēmumu C(2008) 3043, galīgā redakcija, lietā COMP/39.180 — Alumīnija fluorīds, ar kuru Komisija konstatēja, ka atsevišķi uzņēmumi, kuru starpā ir arī prasītāja, alumīnija fluorīda pasaules tirgū vienojoties par cenu palielināšanu, izvērtējot dažādus pasaules reģionus, tai skaitā Eiropu, ar mērķi ieviest jaunu vispārīgo cenu līmeni un noteiktos gadījumos — sadalīt tirgus, kā arī apmainoties ar komerciāli jūtīgu informāciju, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 53. panta 1. punktu.

Savas prasības atbalstam prasītāja ir izvirzījusi četrus pamatus, kas attiecas uz:

—	tiesību uz aizstāvību un Regulas Nr. 1/2003 (1) 27. panta pārkāpumu tiktāl, ciktāl paziņojumā par iebildumiem aprakstītais pārkāpums atšķiras no tā pārkāpuma, kas gala rezultātā inkriminēts apstrīdētajā lēmumā, un apstrīdētais lēmums ir balstīts uz paziņojumā par iebildumiem neminētiem dokumentiem;

—

EKL 81. panta pārkāpumu, jo apstrīdētajā lēmumā ir juridiski kļūdaini kvalificēti prasītājai inkriminētie faktiskie apstākļi, kļūdaini kvalificējot gadījuma rakstura informācijas apmaiņu par aizliegtu vienošanos un/vai saskaņotu rīcību EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt strīdīgie faktiskie apstākļi pēc prasītājas domām nekādā gadījumā nav atzīstami par vienu un turpinātu pārkāpumu;

—

Regulas Nr. 1/2003 23. panta un tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, nosakot naudas soda apmēru, tiktāl, ciktāl Komisija ir nepareizi piemērojusi Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai i) nepamatojoties uz auditēto apgrozījumu un ii) neņemot vērā kopējo preču un pakalpojumu pārdošanas daudzumu saistībā ar attiecīgo pārkāpumu ģeogrāfiskajā sektorā. Turklāt Komisija esot pieļāvusi arī kļūdu faktisko apstākļu kvalifikācijā. Visbeidzot, prasītāja sava lūguma samazināt naudas soda apmēru atbalstam norāda uz to, ka pusēm, kam bija saistība ar aizliegto vienošanos, ir niecīga tirgus daļa un šī vienošanās netika īstenota;

—

Eiropas un Vidusjūras valstu ar Tunisiju noslēgtā nolīguma (2) pārkāpumu, jo Komisija ir piemērojusi vienīgi Kopienu tiesību noteikumus konkurences jomā, lai gan ir piemērojami arī Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumā ietvertie konkurences noteikumi, kaut arī vienlaicīgi ar Kopienu noteikumiem konkurences jomā. Prasītāja uzskata, ka Komisijai bija jākonsultējas ar ES/Tunisijas apvienības komiteju, kā tas prasīts nolīguma 36. pantā. Prasītāja arī norāda, ka Komisijas vienpusējā pieeja ir pretrunā starptautiski pieņemtajām pieklājības normām, kā arī tās pienākumam ņemt vērā visas intereses.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 1. lpp.).

(2) Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (OV 1998 L 97, 2. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/48

Prasība, kas celta 2008. gada 21. novembrī — Volkswagen/ITSB — Deutsche BP (“SunGasoline”)

(Lieta T-502/08)

(2009/C 44/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG, Wolfsburg (Vācija) (pārstāvji — H.-P. Schrammek, C. Drzymalla un S. Risthaus, advokāti)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Deutsche BP AG, Gelsenkirchen (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 19. septembra lēmumu apelācijas lietā R 513/2007-4 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SunGasoline” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 4., 7., 12., 35., 37. un 39. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 418 647)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Deutsche BP AG

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Vācijas vārdiska preču zīme “GASOLIN” (preču zīme Nr. 763 901) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 4. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību apmierināt attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst 4. klasē

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 (1) 15. panta 2. punkta b) apakšpunkta, skatot to kopā ar 43. panta 2. punktu, pārkāpums, jo iebildumos norādītās preču zīmes tiesības saglabājošā izmantošana neesot tikusi pietiekami pierādīta, un Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/48

Prasība, kas celta 2008. gada 20. novembrī — Rundpack/ITSB (kausa attēls)

(Lieta T-503/08)

(2009/C 44/85)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rundpack AG (pārstāvis — R. Chmilewsky-Lehner, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt apstrīdēto atbildētāja 2008. gada 3. septembra lēmumu lietā R 1400/2006-1 un nodot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 003 317 591 atpakaļ ITSB, lai turpinātu reģistrācijas procesu, kā arī piespriest atbildētājam atlīdzināt visus ar tiesību strīdu saistītos izdevumus, it īpaši arī procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus;

—

pakārtoti, atcelt atbildētāja 2008. gada 3. septembra lēmumu un nodot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 003 317 591 ar attiecīgi ierobežotu preču sarakstu atpakaļ ITSB, kā arī piespriest atbildētājam atlīdzināt visus ar tiesību strīdu saistītos izdevumus, it īpaši arī procesā Apelāciju padomē radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme “BECHER RUND” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 16., 17. un 20. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 317 591)

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei esot nepieciešamais atšķirtspējas minimums

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/49

Prasība, kas celta 2008. gada 21. novembrī — Mologen/ITSB (“dSLIM”)

(Lieta T-504/08)

(2009/C 44/86)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mologen AG, Berlīne (Vācija) (pārstāvis — C. Klages, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 17. septembra lēmumu lietā R 1077/2007-4;

—	piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “dSLIM” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 5., 10., 42. un 44. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 5 355 136);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo apzīmējumam netrūkst nedz atšķirtspējas, nedz arī runa ir par aprakstošu norādi.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/49

Prasība, kas celta 2008. gada 25. novembrī — Nadine Trautwein Rolf Trautwein/ITSB (“Hunter”)

(Lieta T-505/08)

(2009/C 44/87)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nadine Trautwein Rolf Trautwein GbR, Research and Development, Leopoldshöhe (Vācija) (pārstāvis — C. Czychowski, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 17. septembra lēmumu lietā R 1733/2007-1, kā arī sākotnējo pārbaudītāja 2007. gada 17. oktobra lēmumu un atļaut publicēt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 4 829 347;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “Hunter” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē (reģīstrācijas pieteikms Nr. 4 829 347);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums, jo Kopienas preču zīmei netrūkst nedz vajadzīgās atšķirtspējas, nedz arī runa ir par aprakstošu norādi.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/50

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā F-135/07 Smadja/Komisija 2008. gada 25. novembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-513/08 P)

(2009/C 44/88)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un D. Martin)

Cits lietas dalībnieks: Daniele Smadja, New Delhi (Indija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā F-135/07;

—	noraidīt Smadja celto prasību;

—	piespriest katram lietas dalībniekam pašam segt savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību šajā instancē un Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību Komisija lūdz atcelt Civildienesta tiesas (turpmāk tekstā — “CDT”) 2008. gada 11. septembra spriedumu lietā F-135/07 Smadja/Komisija, ar kuru CDT atcēla Komisijas 2006. gada 21. decembra lēmumu, ar ko pēc Pirmās instances tiesas 2005. gada 29. septembra sprieduma lietā T-218/02 Napoli Buzzanca/Komisija prasītāja tika iecelta A*15 pakāpes 1. līmenī.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza tikai vienu pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot samērīguma principu.

Pamata trīs daļu ietvaros Komisija norāda, ka:

—	uz samērīguma principu nevar atsaukties gadījumā, ja Civildienesta noteikumi, konkrētāk, Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 3. un 4. pants, aizliedz Komisijai pieņemt aktus par iecelšanu amatā ar atpakaļejošu spēku;

—	samērīguma principa piemērošanas rezultātā nedrīkst noliegt Pirmās instances tiesas spriedumam piemītošo res judicata spēku;

—	uz samērīguma principu nevar atsaukties gadījumā, ja Civildienesta noteikumi, konkrētāk, Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 5. punkts, lasot to kopā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šādā gadījumā izslēdz iespēju klasificēt augstākā līmenī par pirmo.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/50

Prasība, kas celta 2008. gada 19. novembrī — Mauerhofer/Komisija

(Lieta T-515/08)

(2009/C 44/89)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Volker Mauerhofer, Vīne (Austrija) (pārstāvis — J. Schartmüller, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	primāri, atcelt strīdīgo pasākumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	pakārtoti, vai alternatīvi prasībai par atcelšanu, atzīt, ka atbildētājai ir iestājusies ārpuslīgumiskā atbildība, nelikumīgi pieņemot strīdīgo pasākumu;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājai EUR 5 500 par ārpuslīgumiskā kārtā radītiem zaudējumiem, ieskaitot 4 % gadā, sākot no 2008. gada 4. novembra līdz sprieduma, ar kuru tiks izbeigta šī lieta, pasludināšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs prasa atcelt Komisijas 2008. gada 9. septembra lēmumu, ar kuru tā pieņēma administratīvu rīkojumu samazināt darba dienu skaitu, kas prasītājam tika piešķirtas, lai viņš varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar Ekspertīzes līgumu Nr. MC/5043/025/001/2008, kas tika noslēgts starp prasītāju un konsultantu par dalību projektā“Value Chain Mapping Analysis”, kas bija balstīts uz pamatlīgumu “EuropeAid/123314/C/SER/multi”, kurš tika īstenots Bosnijā un Hercegovinā un noslēgts starp konsultantu un Komisiju. Turklāt prasītājs prasa atlīdzināt zaudējumus, kas viņam tika nodarīti strīdīgā pasākuma rezultātā.

Prasītājs savu prasību pamatošanai izvirza šādus pamatus:

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija strīdīgo pasākumu pieņēma, pārkāpjot Vispārīgajos noteikumos un Īpašajās vadlīnijās — kas piemērojamas pamatlīguma projektam “Value Chain Mapping Analysis” — paredzēto procesuālo prasību par rakstveida priekšlikumu, kuru izteica konsultants pirms Komisija bija pieņēmusi lēmumu.

Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka strīdīgais pasākums tika pieņemts, pārkāpjot viņa tiesības uz to, lai viņu uzklausa objektīva iestāde.

Treškārt, tas apgalvo, ka strīdīgais pasākums tika pieņemts, pārkāpjot viņa tiesības sadarboties ar iestādi, kura neatrodas interešu konfliktā.

Turpinājumā prasītājs apgalvo, ka, pieņemot strīdīgo pasākumu, atbildētāja nepareizi un netaisnīgi aprēķināja un izanalizēja darba dienu skaitu, kas tika atņemtas no kopējo dienu skaita, kuras tika piešķirtas prasītājam viņa uzvedumu veikšanai.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka Komisija ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, pieņemot strīdīgo pasākumu, jo tā, aprēķinot prasītājam piešķirtās darba dienas, neņēma vērā konsultanta pieļautās kļūdas.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/51

Prasība, kas celta 2008. gada 27. novembrī — Eriksen/Komisija

(Lieta T-516/08)

(2009/C 44/90)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Heinz Helmuth Eriksen, Ebeltoft (Dānija) (pārstāvis — I. Anderson, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

piespriest Komisijai samaksāt prasītājam EUR 800 000 vai citu summu, ko Pirmās instances tiesa uzskatītu par taisnīgu un līdzvērtīgu agrākām, tagadējām un turpmākām sāpēm, ciešanām un dzīves kvalitātes samazinājumam nopietnas viņa veselības pasliktināšanās dēļ, ko ir radījis Komisijas patvaļīgais un prettiesiskais atteikums veikt agrāko Tules darbinieku medicīnas pārbaudes saistībā ar radiācijas radītām slimībām un apstākļiem;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājam vai medicīniskās aprūpes iestādēm, vai aprūpes sniedzējiem turpmākās medicīniskās aprūpes un medikamentu izmaksas tā sabojātās veselības atvieglošanai un vai ārstēšanai, par ko ir iepriekš minētā pirmā prasība, kas viņam nav pieejama, izmantojot viņa dalībvalsts sociālo medicīnas sistēmu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītājs ir iesniedzis prasību saistībā ar ārpuslīgumisko atbildību, kas rodas no kaitējuma, ko tas apgalvo, ka ir cietis apgalvotā prettiesiskā Komisijas atteikuma panākt atbilstību Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemtajai rezolūcijai (1) un nodrošināt, ka Dānija attiecībā uz darbiniekiem, kuri bija iesaistīti kodolkatastrofā Tulē, Grenlandē, tajā skaitā prasītāju, piemēro Padomes 1996. gada 13. maija Direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (2), noteikumus, rezultātā.

(1) Eiropas Parlamenta 2007. gada 20. aprīļa Ziņojums par 1968. gada Tules katastrofas sekām sabiedrības veselībai (Lūgumraksts Nr. 720/2002) (2006/2012(INI)).

(2) OV L 159, 1. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/51

Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — AIB-Vinçotte Luxembourg/Parlaments

(Lieta T-524/08)

(2009/C 44/91)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ABI-Vinçotte Luxembourg ASBL, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis — R. Adam, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. oktobra lēmumu, ar kuru noraidīts prasītājas piedāvājums Konkursa Nr. INLO — A — BAT LUX — 07 268 & 271 — 00 ietvaros par Konrāda Adenauera ēkas Luksemburgā rekonstrukciju un paplašināšanu;

—	rezervēt prasītājai visas citas tiesības, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pamatus un prasījumus, kā arī piespriest Parlamentam atlīdzināt zaudējumus par nodarīto kaitējumu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Parlamenta lēmumu, ar kuru noraidīts tās piedāvājums uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā B daļā par KAD mājas Luksemburgā rekonstrukciju un paplašināšanu — Apstiprinātas kontroles iestādes uzdevums (OV 2008, S 193-254240).

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas saistīti ar:

—

acīmredzamu kļūdu Parlamenta veiktajā novērtējumā, jo a) asociācijai, kurai tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, nebija vajadzīgās prasmes, lai paveiktu izpildāmos uzdevumus, kas minēti tipveida nosacījumos, un b) šīs asociācijas piedāvājumam bija nesamērīgi zema cena tipveida nosacījumu kontekstā;

—

pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu, jo a) Parlaments nav precizējis konkrētas pieņemtā piedāvājuma priekšrocības salīdzinājumā ar prasītājas piedāvājumu un tādējādi prasītāja nav varējusi zināt, kāpēc viņas piedāvājums nav ticis pieņemts, un b) prasītāja nekādi nav varējusi zināt, vai izvērtēšanas komitejas sēde ir notikusi un kādi ir šīs komitejas secinājumi;

—	pienācīgas rūpības, labas pārvaldības un pārskatāmības principa neievērošanu, jo Parlaments saprātīgā laikā nav sniedzis prasītos paskaidrojumus;

—	tipveida nosacījumos ietverto administratīvo normu pārkāpumu, ciktāl ne apstrīdētajā lēmumā, ne arī turpmākajos dokumentos nekas nav bijis minēts par tiesību aizsardzības līdzekļiem.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/52

Prasība, kas celta 2008. gada 1. decembrī — Poste Italiane/Komisija

(Lieta T-525/08)

(2009/C 44/92)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Poste Italiane SpA, Roma (Itālija) (pārstāvji — A. Fratini, advokāts, A. Sandulli, advokāts, F. Filpo, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	apmierināt prasību un atcelt Komisijas vēl Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nepublicēto 2008. gada 16. jūlija lēmumu par atbalstu C 42/2006, kuru Itālija īstenoja, lai samaksātu Poste Italiane tekošos rēķinus Valsts kasē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2008. gada 16. jūlija lēmumu par valsts atbalstu C 42/2006, kuru Itālija īstenoja, lai samaksātu Poste Italiane tekošos rēķinus Valsts kasē. Šajā lēmumā par nesaderīgu ar kopējo tirgu tika atzīta 2005. gada 23. decembra Likumā Nr. 266 un 2006. gada 23. februāra Konvencijā starp Ekonomikas un finanšu ministriju un Poste Italiane paredzētā atbalsta shēma attiecībā uz Poste Italiane tekošo rēķinu Valsts kasē apmaksu, — atbalsta shēma, kuru Itālija bija īstenojusi prettiesiski, pārkāpjot EKL 90. panta 3. punktu, un šajā lēmumā tika uzdots atgūt šo atbalstu.

Savu apgalvojumu atbalstam prasītāja norāda:

—	pārkāpts EKL 253. pants un 87. panta 1. punkts sakarā ar kļūdu faktos un acīmredzamu kļūdu vērtējumā jautājumā par Komisijas piemēroto rūpīgā aizņēmēja kritēriju, kā rezultātā tika piemērota privāta aizņēmēja likme;

—

pārkāpts EKL 87. panta 1. punkts sakarā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā jautājumā par alternatīvu investīciju novērtējumu. Šajā sakarā jānorāda, ka administratīvā procesa laikā Itālijas iestādes uzsvēra, ka Konvencijā noteiktais kritērijs, kas saista no pasta pakalpojumu ienākumiem izrietošo likvīdu pārvaldību, soda Poste salīdzinājumā ar iespēju saņemt ieguvumus, kuri rodas no aktīvas pārvaldības, un līdz ar to šis kritērijs nedod nekādas “priekšrocības” EKL 87. panta izpratnē.

Prasītāja saistībā ar šo jautājumu atsaucas arī uz RBS pētījuma un finanšu starpnieku ieteikumu nozīmi, kā arī salīdzinājumu ar tirdzniecības sistēmas tipa pārvaldību, ar Poste Vita apdrošināšanas polišu likvīdu pārvaldību, ar Efiposte, kas ir Poste kontrolēta Francijas sabiedrība, fondu pārvaldību un ar Valsts kases parāda izmaksām.

—

pārkāpts EKL 253. pants un 87. panta 1. punkts sakarā ar pamatojuma nenorādīšanu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pārkāpts EKL 12. pants sakarā ar diskrimināciju, kā arī pārkāpts tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības princips, jo nav izsvērts priekšrocības apstāklis un konkurences izkropļošana Poste uzliktā uzdevuma sniegt universālos pakalpojumus kontekstā.

—	pārkāpts vispārīgais tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un samērīguma princips, jo ir uzdots atgūt iespējamo atbalstu no atbalsta saņēmēja.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/53

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F-44/05 Strack/Komisija 2008. gada 3. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-526/08 P)

(2009/C 44/93)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krämer un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: Guido Strack, Ķelne (Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F-44/05 Strack/Komisija;

—	piespriest prasītājam atlīdzināt Civildienesta tiesā, kā arī apelācijas instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir par Civildienesta tiesas 2008. gada 25. septembra spriedumu lietā F-44/05 Strack/Komisija. Ar šo spriedumu tika atcelts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja lēmums noraidīt prasītāja kandidatūru Publiskā iepirkuma un līgumu nodaļas vadītāja amatam un Komisijai tika piespriests samaksāt EUR 2 000 atlīdzību par morālo kaitējumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumā izvirza divus pamatus.

1. Kopienu tiesību pārkāpums, atzīstot intereses pastāvēšanu celt prasību atcelt lēmumu

Komisija, pirmkārt, apgalvo, ka lūgums atcelt noraidošo lēmumu tika atzīts par pieņemamu, kaut gan prasītājam nebija intereses celt prasību atcelt lēmumu par personas iecelšanu amatā, jo vienlaikus ar to tika celta prasība par zaudējumu atlīdzību. Tādējādi esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un tā rezultātā, iespējams, varot rasties neskaidrība attiecībā uz vajadzīgo pasākumu veikšanu saskaņā ar EKL 233. pantu. Princips, saskaņā ar kuru prasības atcelt lēmumu nepieņemamība automātiski rada ar to tieši saistītas prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību, neesot piemērojams, ja nepastāv risks, ka ar prasību par zaudējumu atlīdzību tiek apieta atbilstošā pirmstiesas procedūra vai citi pieņemamības nosacījumi, tāpēc prasība par zaudējumu atlīdzību varot būt pieņemama arī tad, ja prasība atcelt lēmumu nav pieņemama sakarā ar interešu celt prasību neesamību.

2. Pamatojuma nesniegšana saistībā ar morālā kaitējuma sastāva interpretāciju un piemērošanu

Otrkārt, Civildienesta tiesa esot pieļāvusi kļūdu pārsūdzētā sprieduma 219. punktā, konstatējot, ka prasītājam faktiski bija nodarīts morālais kaitējums, jo viņam tika liegtas tiesības uz viņa kandidatūras likumīgu izvērtēšanu. Šāds secinājums noteikti nozīmējot, ka tāda lēmuma nelikumība, ar kuru noraidīta kandidatūra, pati par sevi rada morālu kaitējumu. Šādā interpretācijā netiekot ņemts vērā tas, ka, lai iestātos Kopienu ārpuslīgumiskā atbildība, ir jābūt izpildītiem trim kumulatīviem nosacījumiem: pirmkārt, iestādei pārmestās rīcības nelikumībai, otrkārt, faktiski jāpastāv apgalvotajiem zaudējumiem un, treškārt, cēloņsakarībai starp šiem abiem elementiem.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/53

Prasība, kas celta 2008. gada 5. decembrī — Norilsk Nickel Harjavalta Oy un Umicore NV/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-532/08)

(2009/C 44/94)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Norilsk Nickel Harjavalta Oy, Harjavalta (Somija)un Umicore NV, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — K. Nordlander, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pasludināt šo prasību par pieņemamu;

—	atcelt apstrīdētos tiesību aktus;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāji vēlas panākt, lai tiktu atcelts noteikts ieraksts grupai, kurā ietilpst četri ar niķeļa karbonātu saistīti savienojumi — niķeļa hidroksikarbonāts, tīrais niķeļa karbonāts un divi citi savienojumi (turpmāk tekstā — “Niķeļa karbonāti”) — Komisijas Direktīvā 2008/58/EK (1) (turpmāk tekstā — “30. PTA direktīva”), kas ir Direktīvas 67/548/EEK (2) (turpmāk tekstā — “Bīstamo vielu direktīva”) pielāgošana tehniskajai attīstībai (turpmāk tekstā — “PTA”).

Prasītāju galvenais pamats ir par to, ka grozītā niķeļa karbonātu klasifikācija nebija balstīta uz piemērojamu juridisku kritēriju. Prasītāji uzskata, ka grozītā niķeļa karbonātu klasifikācija ir pretrunā Bīstamo vielu direktīvai, jo tā nebija pamatota ar datiem un nebija pielāgošana tehniskajai attīstībai. Prasītāji apgalvo, ka tā vietā Komisija grozīja niķeļa karbonātu klasifikāciju, pamatojoties uz niķeļa karbonātu riska faktoru novērtējumu, kas tika veikts ar citu mērķi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 793/93 (3) (turpmāk tekstā — “Riska faktoru novērtējuma regula”). Papildus tam prasītāji apgalvo, ka Komisija it īpaši pamatojās uz Paziņojumu par atkāpi, kurā četras individuālas sabiedrības, ieskaitot prasītājus, lūdza atļauju neveikt noteiktu pārbaudi, kas pieprasīta saskaņā ar Riska faktoru novērtējuma regulu. Prasītāji uzskata, ka šajā paziņojumā nav datu, kas pamatotu jebkādas izmaiņas to niķeļa karbonātu klasifikācijā, kuri ir ietverti 30. PTA direktīvā.

Tādēļ prasītāji vēlas panākt, lai tiktu atcelti divi atsevišķi Eiropas Komisijas tiesību akti:

—	grozītā niķeļa karbonātu klasifikācija 30. PTA direktīvas 1F Pielikuma ierakstā 028-010-00-0;

—	Komisijas lēmums izmantot Paziņojumu par atkāpi, ko iesniedza prasītāji saskaņā ar Riska faktoru novērtējuma regulu, kā pamatojumu apstrīdētajam ierakstam.

Pamatu atbalstam prasītāji apgalvo, ka apstrīdētie tiesību akti neatbilst Bīstamo vielu direktīvas prasībām šādu iemeslu dēļ:

a)	apstrīdētie tiesību akti neatbilst detalizētajiem kritērijiem un zinātnisko datu prasībām, lai veiktu klasificēšanu katrā bīstamības klasē saskaņā ar Bīstamo vielu direktīvas VI pielikumu;

b)	pieņemot apstrīdētos tiesību aktus, Komisija neņēma vērā niķeļa karbonātu raksturīgās īpašības parastas apiešanās un izmantošanas kontekstā, kas pieprasīta Bīstamo vielu direktīvā;

c)	apstrīdētie tiesību akti nav pielāgošanās Bīstamo vielu direktīvas tehniskajam progresam un tiem kā tādiem nav juridiska pamata EK tiesībās;

d)	ņemot vērā apstrīdēto lēmumu un pamatojot apstrīdēto ierakstu ar niķeļa karbonātu riska vērtējumu saskaņā ar Riska faktoru novērtējuma regulu, nevis piemērojot 4. panta un VI pielikuma klasificēšanas kritērijus, Komisija pārsniedza savas pilnvaras saskaņā ar Bīstamo vielu direktīvu.

Turklāt prasītāji apgalvo, ka grozītā niķeļa karbonātu klasifikācija 30. PTA direktīvā ir jāatceļ tāpēc, ka Komisija nesniedza tai pamatojumu, kā tas ir prasīts EKL 253. pantā.

(1) Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīva 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (OV L 246, 1. lpp.).

(2) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 196, 1. lpp.).

(3) Padomes 1993. gada 23. marta Regulas (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (OV L 84, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/54

Prasība, kas celta 2008. gada 3. decembrī — Telekomunikacja Polska/Komisija

(Lieta T-533/08)

(2009/C 44/95)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Telekomunikacja Polska SA, Varšava (Polija) (pārstāvji — H. Romańczuk, M. Modzelewska de Raad un S. Hautbourg, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 4. septembra Lēmumu K(2008) 4997 par uzņēmuma Telekomunikacja Polska SA un visu tās tieši vai netieši kontrolēto uzņēmumu pārbaudi saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 (1) 20. panta 4. punktu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 4. septembra Lēmumu K(2008) 4997 par uzņēmuma Telekomunikacja Polska SA un visu tās tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji kontrolēto uzņēmumu pārbaudi saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu procedūrā, kas ir saistīta ar iespējami EKL 82. pantam pretēju darbību īstenošanu elektronisko sakaru nozarē.

Prasītāja savu prasību pamato šādi:

Pirmkārt, apstrīdētais lēmums ir pieņemts, neievērojot EKL 253. pantā un Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu. Šajā sakarā Komisija nav pietiekami norādījusi, ka tās rīcībā ir informācija un pierādījumi, uz kuru pamata var pamatoti uzskatīt, ka prasītāja ir izdarījusi tai pārmestos pārkāpumus. Turklāt Komisijas lēmumā nav pietiekami raksturoti fakti, kurus Komisija plāno noskaidrot pārbaudē. Papildus tam Komisija nav ievērojusi pienākumu apstrīdētajā lēmumā raksturot prasītājai pārmesto pārkāpumu būtiskās pazīmes.

Otrkārt, apstrīdētais lēmums ir pretrunā samērīguma principam, jo Komisija nav izvēlējusies tādu procedūras veidu, kas prasītājai būtu vismazāk apgrūtinošs.

Treškārt, Komisija nav nodrošinājusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, it īpaši saistībā ar prasītājas pirmajā prasības pamatā apgalvotajiem pārkāpumiem, kas pieļauti apstrīdētajā lēmumā. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka tā nav varējusi viennozīmīgi noteikt, kādas darbības ir Komisijas pārbaudes priekšmets, un tādēļ nav varējusi pienācīgi novērtēt, vai un kādā mērā pārbaude ir pamatota un vai un kādā mērā pārbaudes ietvaros tai ir pienākums sadarboties ar Komisiju.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/55

Prasība, kas celta 2008. gada 1. decembrī — Granuband/ITSB — Granuflex (“GRANUFLEX”)/ITSB

(Lieta T-534/08)

(2009/C 44/96)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Granuband BV, Amsterdama (Nīderlande) (pārstāvis — M. Ellens, advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Granuflex Ipari és Kereskedelmi Kft., Budapešta (Ungārija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB 2008. gada 15. septembra lēmumu, kas ir nosūtīts 2008. gada 24. septembrī, vai arī to grozīt Regulas (EK) Nr. 40/94 52. panta 1. punkta, skatot to kopā ar 8. panta 4. punktu, pārkāpuma dēļ;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “GRANUFLEX” attiecība uz precēm, kas ietilpst 17., 19, un 27. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 943118

Kopienas preču zīmes īpašniece: Granuband BV

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Granuflex Ipari és Kereskedelmi Kft.

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: komercnosaukums “GRANUFLEX” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19., 27. un 37. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: Kopienas preču zīmi atzīt par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: prasītājas apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta, skatot to kopā ar 8. panta 4. punktu, pārkāpums

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/55

Prasība, kas celta 2008. gada 5. decembrī — Etimine un Etiproducts/Komisija

(Lieta T-539/08)

(2009/C 44/97)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Etimine SA, Bettembourg (Luksemburga), un Ab Etiproducts Oy, Espoo (Somija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

daļēji atcelt apstrīdētos pasākumus, atceļot apstrīdētā pasākuma 1G pielikuma šķirkļus attiecībā uz šādām vielām:

—	borskābe; borskābe, neattīrīta dabīga,

—	dibortrioksīds; bora oksīds,

—	dinātrija tetraborāts, bezūdens; borskābe, dinātrija sāls; tetrabordinātrijaheptoksīds, hidrāts; ortoborskābe, nātrija sāls,

—	dinātrijatetraborāta dekahidrāts; boraka dekahidrāts,

—	dinātrija tetraborāta pentahidrāts; boraka pentahidrāts;

—

pakārtoti, daļēji atcelt apstrīdētos pasākumus, atceļot apstrīdētā pasākuma 1G pielikuma šķirkļus attiecībā uz šādām vielām:

—	dibortrioksīds; bora oksīds,

—	dinātrija tetraborāts, bezūdens; borskābe, dinātrija sāls; tetrabordinātrijaheptoksīds, hidrāts; ortoborskābe, nātrija sāls,

—	dinātrijatetraborāta dekahidrāts; boraka dekahidrāts,

—	dinātrija tetraborāta pentahidrāts; boraka pentahidrāts;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītājs saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīvu 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Padomes Direktīvu 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (1), tiktāl, ciktāl tajā vairāki borāti tiek klasificēti kā toksiski reprodukcijai, atstājot sekas uz auglību un attīstību.

Prasītājs savu prasījumu pamatojumam izvirza trīs pamatus.

Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi svarīgas procesuālās prasības, jo apstrīdētais pasākums neatbilst piemērojamai likumdošanas procedūrai un līdz ar to tiek pārkāpti EKL 5. un 7. pants, Padomes Direktīvas 67/548/EEK (2) 29. pants un Padomes Lēmuma 1999/468/EK (3) 5. pants.

Otrkārt, prasītājs uzskata, ka Komisija, piemērojot kritērijus borāta vielu klasifikācijai, ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā un tādējādi ir pārkāpusi Padomes Direktīvu 67/548/EEK. Prasītājs norāda, ka Komisija nav piemērojusi vai nav pareizi piemērojusi Direktīvas 67/548/EEK VI pielikumā paredzēto “normāli rīkojoties un lietojot” principu, nelikumīgi piemēroja riska novērtējuma kritērijus, lai gan prasītājs uzskata, ka tiem vielu klasifikācijas saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK ietvaros nav nozīmes, un nepiemēroja vai nepareizi piemēroja “piemērotības” kritēriju, pārkāpjot Direktīvas 67/548/EEK VI pielikuma 4.2.3.3. punktu. Turklāt prasītājs uzskata, ka Komisija nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi prasītāja iesniegtajiem epidemioloģiskajiem un ar cilvēkiem saistītajiem datiem un tā rezultātā apstrīdētais pasākums ir daļēji spēkā neesošs, pamatojoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājs uzskata, ka Komisija nelikumīgi vispārināja datus attiecībā uz vienu no borāta vielām citu borāta vielu klasificēšanai, un līdz ar to apstrīdētais pasākums ir daļēji jāatceļ vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz citām borāta vielām. Prasītājs norāda, Komisija nav sniegusi pienācīgu pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu, jo Komisija nav sniegusi nekādu pamatojumu, lai izskaidrotu pamatu datu vispārināšanai.

Treškārt, prasītājs uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi tādus Kopienu tiesību vispārējos principus kā EKL 5. pantā noteikto samērīguma principu, jo prasītājs uzskata, ka apstrīdētais pasākums pārsniedz to, kas ir nepieciešams šajā pasākumā paredzēto mērķu sasniegšanai.

(1) OV L 246, 1. lpp.

(2) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (OV 196, 1. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 28. jūnija lēmums, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/56

Prasība, kas celta 2008. gada 12. decembrī — Esso u.c./Komisija

(Lieta T-540/08)

(2009/C 44/98)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Esso Société Anonyme Française, Courbevoie (Francija), Esso Deutschland GmbH, Hamburga (Vācija), ExxonMobil Petroleum and Chemical BVBA, Antverpene (Beļģija), Exxon Mobil Corp, Irving (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — R. Snelders, R. Subiotto, L.-P. Rudolf, M. Piergiovanni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra lēmumu par izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu (lieta COMP/39.181 — sveču vasks);

—	samazināt prasītājiem ar šo lēmumu piemēroto naudas sodu; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra lēmumu (C(2008) 5476, galīgā redakcija) lietā COMP/39.181 — sveču vasks (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) un samazināt prasītājiem piemēroto naudas sodu.

Savu prasījumu pamatojumā prasītāji norāda uz šādiem diviem pamatiem:

Ar pirmo pamatu prasītāji apgalvo, ka lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Esso Société Anonyme Française (turpmkāk tekstā — “Esso”) piemērotā soda aprēķins ir balstīts uz aprēķina metodi, kas neatspoguļo neapšaubāmo faktu, ka pirms Exxon un Mobil apvienošanās Exxon parafīna vaska uzņēmējdarbība nebija saistīta ar jebkādu pārkāpumu. Prasītāji apgalvo, ka saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Esso ir sodīts tā it kā Exxon pārkāpumu būtu veicis septiņu gadu garumā pirms apvienošanās, neņemot vērā, ka apstrīdētajā lēmumā ir atzīts, ka tā tas nebija noticis. Kā rezultātā ar apstrīdēto lēmumu tiek [pārmērīgi] pārvērtēta relatīvā Esso nozīme pārkāpuma veikšanā un ir pārkāpts vienlīdzības un samērīguma princips, kā arī Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 3. punkts un 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai (2).

Ar otro pamatu prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo tajā ir noteikts, ka prasītāju līdzdalība pārkāpumā saistībā ar parafīna vasku beidzās tikai 2003. gada novembrī. Prasītāji it īpaši apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija, nosakot prasītāju līdzdalības ilgumu pārkāpumā saistībā ar parafīna vasku, nav ievērojusi Komisijas uzlikto pierādīšanas pienākumu. Turklāt prasītāji apgalvo, ka apstrīdētā lēmumā nav izdarīti atbilstīgi secinājumi par neapstrīdamo faktu, ka prasītāji nepiedalījās un netika informēti par rezultātiem, kuri tika pieņemti “tehniskās sanāksmēs”, kas notika pēc 2003. gada 27. — 28. februāra.

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003., L 1, 1. lpp.).

(2) Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006., C 210, 2. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/57

Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — Sasol u.c./Komisija

(Lieta T-541/08)

(2009/C 44/99)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sasol Ltd, Johannesburga (Dienvidāfrika), Sasol Holding in Germany GmbH, Hamburga (Vācija), Sasol Wax International AG, Hamburga (Vācija), Sasol Wax GmbH, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — W. Bosch, U. Denzel, C. von Köckritz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt vai būtiski samazināt naudas sodu, kas Sasol Limited, Sasol Holding in Germany GmbH, Sasol Wax International AG un Sasol Wax GmbH tika piemērots saskaņā ar lēmuma 2. pantu; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāji saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 par procedūru saskaņā ar EK līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu — sveču vasks.

Šajā Lēmumā Komisija noteica, ka vairāki parafīna vaska un jēlvaska ražotāji no 1992. gada līdz 2005. gadam bija izveidojuši karteli, kura ietvaros tie regulāri satikās, lai apspriestos par cenām, sadalītu tirgus un/vai klientus, un apmainītos ar ierobežotas pieejamības komercinformāciju saistībā ar parafīna vasku un jēlvaksu, kas tiek pārdots gala patērētājiem Vācijā.

Savu prasījumu pamatojumā prasītāji norāda uz šādiem galvenajiem pamatiem:

Pēc prasītāju uzskatiem, Komisija kļūdījās, uzskatot, ka Sasol Limited (Sasol group mātes sabiedrība), Sasol Holding in Germany un Sasol Wax International AG ir atbildīgi par “kopuzņēmuma periodu” (no 1995. gada 1. maija līdz 2002. gada 30. jūnijam). Prasītāji apgalvo, ka Komisijas pieņēmums, ka Sasol Limited (izmantojot savu meitas uzņēmumu Sasol Holding in Germany) īstenoja būtisku ietekmi uz Schümann Sasol International AG, ir acīmredzama kļūda Komisijai pieejamo pierādījumu izvērtējumā.

Tāpat prasītāji apgalvo, ka Komisija arī kļūdījās, uzskatot, ka Sasol Limited, Sasol Holding in Germany un Sasol Wax International AG ir atbildīgi par “Sasol periodu” no 2002. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 28. aprīlim. Tie apgalvo, ka Komisija piemēroja kļūdainu tiesisko standartu un ignorēja pierādījumus, kurus Sasol (1) tai iesniedza, lai apstiprinātu, ka Sasol Wax darbības tirgū veica patstāvīgi, tādējādi apgāžot jebkādu pieņēmumu attiecībā uz mātes sabiedrības atbildību.

Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija ir kļūdījusies, uzskatot, ka VARA solitāri un atsevišķi ir atbildīga par “Schümann periodu” (no 1992. gada 3. septembra līdz 1995. gada 30. aprīlim) — tā vietā, lai secinātu, ka VARA (2), piedaloties pārkāpumos, īstenoja pilnīgu kontroli — Komisija vispārēju atbildību attiecināja tikai uz Sasol, tādējādi apdraudot Sasol iespēju celt prasību pret VARA.

Prasītāji apgalvo, ka Komisija tāpat acīmredzami kļūdījās, nosakot Sasol piemērojamā naudas soda pamatsummu, jo nepareizi palielināja vērā ņemamā apgrozījuma apmēru un apgrozījumā iekļāva preces, uz kurām ne tiešā, ne netiešā veidā neattiecas pārkāpums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (3) 23. panta 2. punkta 1. apakšpunktu. Tāpat Komisija pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, jo izvēlējās nepareizu metodi, lai aprēķinātu [naudas soda] pamatsummu, kuru ir jāpiemēro lietās, kad lēmums par naudas sodu par dažādiem pārkāpuma periodiem ir jāpiemēro dažādiem adresātiem.

Turklāt prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās uzskatot, ka saistībā ar parafīna vasku galvenā loma bija Sasol, un nolemjot Sasol piemērojamo sodu palielināt par pārmērīgi lielu un nesamērīgu apmēru — par 50 %.

Prasītāji papildus apgalvo, ka Komisija kļūdījās, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētos [naudas soda] 10 % griestus, un pārkāpa individuālās tiesiskās atbildības principu, nenolīdzinot par šo periodu piemērojamo naudas sodu 10 % apmērā no apgrozījuma, kas ir piemērojams Schümann, kurš saskaņā ar prasītāju apgalvojumiem, bija pēdējais, kurš kontrolēja sabiedrību, kas tiešā veidā bija saistīta ar pārkāpumu.

Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka Komisija kļūdījās, nepiešķirot Sasol pilnīgu imunitāti attiecībā uz noteiktām soda daļām, attiecībā uz kurām Komisija galvenokārt balstījās uz pierādījumiem, kurus Sasol iesniedza labprātīgi, sadarbojoties ar Komisiju.

(1) Izņemot, ja ir norādīts pretēji, apgalvo, ka Sasol group uzņēmumi ir iesaistījušies kartelī.

(2) Partneris kopuzņēmumam Schümann Sasol International AG kopā ar Sasol Ltd, kas netieši iegādājās divas trešdaļas no Hans-Otto Schümann GmbH & Co KG.

(3) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003., L 1, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/58

Prasība, kas celta 2008. gada 3. decembrī — Evropaïki Dynamiki/ECHA

(Lieta T-542/08)

(2009/C 44/100)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evropaïki Dynamiki — Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE, Atēnas (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis, P. Katsimani, un M. Dermitzakis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras lēmumu noraidīt piedāvājumu, ko prasītāja iesniedza saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru ECHA/2008/24 par “ķīmisko vielu drošības izvērtēšanas instrumenta izstrādāšanu” (OV 2008/S 115-152918), kurš (šis lēmums) tika paziņots prasītājai ar nedatētu vēstuli, kuru tā saņēma 2008. gada 25. septembrī, un atcelt visus turpmākos ECHA lēmumus, ieskaitot lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības veiksmīgajam līgumslēdzējam;

—	piespriest ECHA atlīdzināt prasītājas zaudējumus, kas tai radušies sakarā ar attiecīgo konkursa procedūru, EUR 1 500 000 apmērā;

—	piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies saistībā ar šo prasības pieteikumu, pat ja šis prasības pieteikums tiek noraidīts.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (turpmāk tekstā — “ECHA”) lēmumu, kas tai tika paziņots ar vēstuli 2008. gada 25. septembrī, ar kuru prasītāja tika informēta, ka tās piedāvājums, kas bija iesniegts saistībā ar līgumu ECHA/2008/24 par “ķīmisko vielu drošības izvērtēšanas instrumenta izstrādāšanu” (OV 2008/S 115-152918), nav pieņemts un ka līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas TRASYS SA.

Prasītāja apgalvo, ka Izvērtēšanas komiteja pieļāva vairākas kļūdas vērtējumā saistībā ar piešķiršanas kritērijiem, bet līgumslēdzēja iestāde, iespējams, pārkāpa publiskā iepirkuma galvenos noteikumus un pamatprincipus. Turklāt prasītāja norāda, ka ECHA nepareizi izmantoja savas pilnvaras, izvērtējot piedāvājumu, pārkāpa Finanšu regulu un/vai pārskatāmības principu un vienlīdzīgas attieksmes principu un izmantoja neprecīzus formulējumus vai nepietiekami pamatoja lēmumu. Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka atbildētāja pārkāpa būtisko procesuālo prasību, kas izriet no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (1) 158. a panta un saskaņā ar kuru ir paredzēts atlikšanas periods pirms līguma parakstīšanas ar veiksmīgo pretendentu. Prasītāja apgalvo, ka atbildētāja apzināti novilcināja saziņu ar prasītāju, lai varētu pabeigt līguma parakstīšana ar veiksmīgo piedāvājuma kandidātu, pirms atbildētāja saņemtu komentārus no prasītājas, tādējādi graujot atlikšanas perioda būtību un mērķi.

Turklāt prasītāja lūdz mantisku kompensāciju EUR 1 500 000 apmērā, kas atbilst paredzētajai bruto peļņai no iepriekšminētās publiskā iepirkuma procedūras, ja tai būtu bijušas piešķirtas līguma slēgšanas tiesības. Prasītāja apgalvo, ka tās prasība par zaudējumu atlīdzināšanu ir balstīta uz pamatotiem argumentiem, ka ir pietiekami smagi pārkāpta augstāka juridiska spēka tiesību norma par indivīda aizsardzību un ka attiecīgās iestādes acīmredzami un smagi pārkāpa savu pilnvaru izmantošanas robežas.

(1) Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regula (EK, Euratom) Nr. 478/2007, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 111, 13. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/59

Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — Villa Almè/ITSB — Bodegas Marqués de Murrieta (“i GAI”)

(Lieta T-546/08)

(2009/C 44/101)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Villa Almè Azienda vitivinicola di Vizzotto Giuseppe, Mansuè (Itālija) (pārstāvji — G. Massa, avvocato, P. Massa, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Bodegas Marqués de Murrieta, SA, Logroño (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 24. septembra lēmumu lietā R 1695/2007-1 un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “i GAY” (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 458 295) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (vīni);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Bodegas Marqués de Murrieta S.A.;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiska preču zīme (Nr. 2 315 558) “YGAI” un Kopienas grafiska (Nr. 1 707 729) un vārdiska (Nr. 1 699 412) preču zīmes “MARQUES DE MURRIETA YGAY” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē (vīni);

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: kļūdaina Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/59

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — Total/Komisija

(Lieta T-548/08)

(2009/C 44/102)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Total SA, Courbevoie (Francija) (pārstāvji — E. Morgan de Rivery un A. Noël-Baron, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	galvenokārt, pamatojoties uz EKL 230. pantu, atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz TOTAL SA;

—	pakārtoti, pamatojoties uz EKL 230. pantu, atcelt naudas sodu EUR 128 163 000 apmērā, kas saskaņā ar iepriekš minētā lēmuma 2. pantu kopīgi un solidāri uzlikts TOTAL FRANCE un TOTAL SA;

—	pakārtoti samazināt, pamatojoties uz EKL 229. pantu, attiecīgo naudas sodu;

—	katrā ziņā piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājs lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — sveču vasks, ar kuru Komisija noteica, ka noteikti uzņēmumi, tostarp prasītājs, nosakot cenas, sadalot parafīna vaska tirgu Eiropas Ekonomiskā Zonā (EEZ) un Vācijas jēlvaska tirgū, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu.

Savu prasījumu pamatojumā prasītājs norāda uz šādiem deviņiem pamatiem, ar kuriem apgalvo, ka:

—	pārkāptas tiesības uz aizstāvību un prasītāja nevainīguma prezumpcija tiktāl, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu nav ievērota šo tiesību piemērošanas joma ratione personae un izmeklēšanas posmā tika pārkāpta procedūra, un lēmuma pamatojumā ir pretrunas;

—	pretrunas pamatojumā ir saistītas ar: i) vajadzību pārliecināties, vai mātes sabiedrībai faktiski bija izšķiroša ietekme pār tās filiāli; un ii) vai ietekmes saturs, kas mātes sabiedrībai ir pār meitas sabiedrību, ir tāds, lai varētu apgalvot, ka mātes sabiedrība ir veikusi pārkāpumu;

—

pārkāpti tiesību noteikumi, ar kuriem tiek regulēta EKL 81. panta pārkāpumu cēloņu noteikšana starp uzņēmumu grupām tiktāl, ciktāl: i) apstrīdētajā lēmumā ir kļūdaini norādīts, ka Komisijai nebija pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamatotu šo pieņēmumu; un ii) ar apstrīdēto lēmumu tika pārkāpts meitas uzņēmumu tiesiskās un ekonomiskās autonomijas princips, uz kuru ir balstīts valsts tiesiskais regulējums sabiedrību tiesību jomā;

—	pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā tiktāl, ciktāl: i) fakts, ka TOTAL SA iecēla locekļus TOTAL FRANCE valdē, nepamato pieņēmumu par izšķirošu ietekmi; un ii) pierādījumus, kurus iesniedza TOTAL SA, deva iespēju neapstrīdamā veidā apgalvot izšķirošas ietekmes esamību;

—	pārkāpts individuālas atbildības un sodu individuālas attiecināmības princips un tiesiskuma princips, jo Komisija uzskatīja, ka TOTAL SA un TOTAL FRANCE ir viena saimnieciska vienība;

—

tiesiskās drošības un labas pārvaldības princips pārkāpts tiktāl, ciktāl: i) TOTAL SA uzskata par vainīgu pārkāpumā, kuru iespējami veica tās meitas uzņēmums TOTAL FRANCE un kurš ir balstīts uz jaunu kritēriju; un ii) pretēji tam, ko Komisija apņēmās darīt, Komisija situāciju neizvērtēja kā atsevišķu konkrētu gadījumu;

—	nepareizi izmantotas pilnvaras, jo Regulas Nr. 1/2003 mērķis ir sodīt uzņēmumus, kas ir pārkāpuši konkurences tiesību noteikumus, nevis palielināt sodu attiecīgajam uzņēmumam, iesaistot mātes sabiedrību;

—	pārkāpts samērīguma princips tiktāl, ciktāl prasītājam un tā meitas sabiedrībai piemērotā naudas soda galīgais apmērs bija pilnībā nesaistīts ar pārdoto preču vērtību saistībā ar lēmumā apgalvoto pārkāpumu; un

—	būtu jāsamazina naudas sods, jo apgalvotās darbības nebija ne būtiskas, ne tik ilgas, kā Komisijas tās apgalvoja, kā arī tika nodarīts prasītāja tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/60

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — Luksemburga/Komisija

(Lieta T-549/08)

(2009/C 44/103)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji — M. Fisch, pārstāvis, un P. Kinsch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdētos lēmumus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasību, prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 24. septembra Lēmumu C(2008) 5383, kas attiecas uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) starpposma maksājumu apturēšanu vienotajā plānošanas dokumentā Kopienas strukturālajai palīdzībai atbilstoši mērķim Nr. 3 Luksemburgas Lielhercogistei, kā arī Komisijas 2008. gada 6. oktobra Lēmumu C(2008) 5730, kas attiecas uz starpposma maksājumu apturēšanu atbilstoši Kopienas iniciatīvas programmai par cīņu pret diskrimināciju un nevienlīdzību saistībā ar darba tirgu (EQUAL) Luksemburgas Lielhercogistei.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda trīs pamatus, kas balstīti uz:

—

tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jo Komisija, attiecībā uz Luksemburgas vadības un kontroles sistēmu pirms attiecīgā plānošanas perioda veicot divas preventīvas revīzijas, bija secinājusi, ka šī sistēma piedāvā pietiekamas garantijas pastāvošā tiesiskā regulējuma izpildei un vispārēji pieņemamus labas vadības kritērijus; tikai vēlākas revīzijas laikā, kas tika veikta pēc attiecīgā plānošanas perioda beigām, Komisija bija izdarījusi nelabvēlīgus secinājumus attiecībā uz vadības un kontroles sistēmu;

—

tiesiskā regulējuma noteikumu (1), ar ko ir pamatoti apstrīdētie lēmumi, nepareizu interpretāciju, jo šie noteikumi pretēji tam, ko ir apgalvojusi Komisija, pieļauj to, ka i) vadības iestāde un maksātāja iestāde ir viena un tā pati struktūra un ii) valsts vadības iestāde paziņo Komisijai izdevumus, attiecībā uz kuriem var pastāvēt šaubas, bet kuru kompensējamība atbilstoši to juridiskajai kvalifikācijai paziņojuma iesniegšanas brīdī nav pierādīta;

—	saturiskām kļūdām dažos faktos, ar kuriem ir pamatoti apstrīdētie lēmumi, saistībā ar vadības iestādes veikto dokumentu glabāšanu.

(1) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 1. lpp.), un Komisijas 2001. gada 2. marta Regula (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai (OV L 63, 21. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/61

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Eni SpA/Komisija

(Lieta T-558/08)

(2009/C 44/104)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eni SpA, Roma (Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa, D. Durante, G. C. Rizza, S. Valentino, L. Bellia, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt lēmumu, ar visām tā sekām uz naudas soda paaugstināšanu;

—	pakārtoti, atcelt vai samazināt naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētais lēmums šajā lietā ir tas pats, kas lietā T-540/08 Esso u.c./Komisija.

Savu prasījumu pamatojumā prasītāja norāda uz šādiem argumentiem:

—

pārkāpts un nepareizi piemērots EKL 81. pants tiktāl, ciktāl Lēmuma 1. punktā tika noteikts, ka Eni esot vienas un ilgstošas vienošanās dalībniece un/vai piedaloties saskaņotās darbībās, jo Di Serio piedalījās tehniskajā sanāksmē, kas notika 30. — 31. oktobrī Hamburgā. It īpaši Eni apgalvo, ka ir pieļautas kļūdas faktos un līdz ar to kļūdaini piemērotas tiesības, jo Komisija: i) apgalvoja, ka Eni savas aizstāvības laikā, kas notika administratīvā procesa ietvaros, neapgalvoja, ka Di Serio“atklāti norobežojās” no attiecīgās sanāksmes satura; un ii) kļūdaini saistībā ar Eni norādīja uz apgalvojumiem par cenu paaugstinājumu neatbilstību kas bija redzama no Sasol un MOL iegūtajiem dokumentiem. Papildus šīm kļūdām prasītāja apgalvo, ka Komisija, uzskatot, ka Eni ir vienas un ilgstošas vienošanās dalībniece un/vai piedalās saskaņotās darbībās, ir pieļāvusi kļūdu tiesībās, jo Eni nepiedalījās “vispārējā plānā” un neveica šajā lietā apgalvotos pārkāpumus;

—

pārkāpts un nepareizi piemērots EKL 81. pants tiktāl, ciktāl Lēmuma 1. punktā tika noteikts, ka Eni esot vienas un ilgstošas vienošanās dalībniece un/vai laika periodā no 2002. gada 21. februāra līdz 2005. gada 28. aprīlim piedalījās saskaņotās darbībās. It īpaši Eni apstrīd savas piedalīšanās novērtēšanu kā pret konkurenci vērstu rīcību, jo nepastāv elementi, kas veido saskaņoto darbību vienošanās cenu noteikšanas un ierobežotas pieejamības komercinformācijas apmaiņas nolūkā;

—

pārkāpts un nepareizi piemērots EKL 81. pants, Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pants un pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka Komisija:

—

noteica nesaprātīgu un vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principam pretēju soda pamatsummu un papildsummu. Komisija, uzskatot, ka Eni ir atbildīga par cenu noteikšanu un informācijas apmaiņu, faktiski noteica soda pamatsummu (un papildsummu) 17 % apmērā no pārdošanas apjoma, bet piemēroja pārējiem uzņēmumiem karteļa līdzdalībniekiem, kas sadalīja tirgu un/vai klientus, pilnīgi identisku koeficentu (18 % apmērā);

—

neņēma vērā tiesiskās drošības principu, kad Komisija, neskatoties uz to, ka pārkāpumi, kurus 1980. gadā veica Eni kontrolētās sabiedrības, attiecīgo lēmumu pieņemšanas brīdī netika attiecināti uz Eni, piemēroja lielāku sodu atkārtotības dēļ. Turklāt, ņemot vērā laiku, kas ir pagājis starp iepriekšējiem pārkāpumiem un Lēmumā konstatētajiem pārkāpumiem, [lielāka] soda piemērošana atkārtotības dēļ ir netaisnīga;

—

nepiemēroja mīkstinošos apstākļus saistībā ar prasītājas nenozīmīgo līdzdalību vienošanās un ka viņa neīstenoja tehniskajās sanāksmēs pieņemtos lēmumus. Prasītāja piebilst, ka tā iesniedza pierādījumus saistībā ar Monti apgalvojumiem, ka viņš bija pārliecināts piedalīties šajās likumīgajās, jo tās tika organizētas EFW ietvaros, un ka Eni katrā ziņā nebija nodoma veikt pārkāpumu; informācija, kuru tā saņēma no savām filiālēm, nedeva iespēju izvērtēt attiecīgo sanāksmju pret konkurenci vērsto raksturu.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/61

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — STIM d'Orbigny/Komisija

(Lieta T-559/08)

(2009/C 44/105)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société de travaux industriels et maritimes d'Orbigny (STIM d'Orbigny SA), Parīze (Francija) (pārstāvis — F. Froment-Meurice, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto Komisijas lēmumu;

—

atcelt apstrīdētā lēmuma pirmo pantu, ar kuru ir noteikts, ka (1) Francijas valsts SNSM izmaksātā kompensācija EUR 53,48 miljonu apmērā ir nelikumīgs, bet saderīgs valsts atbalsts, ka (2) negatīva SNCM pārdošanas cena EUR 158 miljoni nav valsts atbalsts, un ka (3) pārstrukturēšanas atbalsts EUR 15,81 miljonu apmērā ir nelikumīgs, bet saderīgs valsts atbalsts;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 8. jūlija Lēmumu C(2008)3182 galīgā redakcijā, ar kuru Komisija apliecināja, ka:

—	Francijas Republikas izmaksātā kompensācija Société Nationale Maritime Corse-Méditerranée (turpmāk tekstā — “SNCM”) EUR 53,48 miljonu apmērā, pamatojoties uz pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir nelikumīgs, bet ar kopējo tirgu saderīgs valsts atbalsts;

—	negatīva SNCM pārdošanas cena EUR 158 miljoni, tas, ka Compagnie Générale Maritime et Financière (turpmāk tekstā — “CGMF”) apmaksā darbinieku sociālās garantijas EUR 38,5 miljonu apmērā, un CGMF veikta kopēja un vienlaicīga SNCM rekapitalizācija EUR 8,75 miljonu apmērā nav valsts atbalsts; un

—	pārstrukturēšanas atbalsts EUR 15,81 miljonu apmērā, ko Francijas Republika ir piešķīrusi SNCM ir nelikumīgs, bet ar kopējo tirgu saderīgs valsts atbalsts.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus, kas balstās uz:

—

pamatojuma nesniegšanu, jo Komisija:

—	nav noteikusi tirgu, aplūkojot vai precizējot konkurējošu uzņēmumu pozīciju;

—	nav atbildējusi uz dažiem Compagnie Méridionale de Navigation, kas darbojas attiecīgajā tirgū, argumentiem un

—	nav konstatējusi kopējā tirgus kapitālieguldījumu, kuri pārsniedz EUR 15,81 miljonu apmēru, kas ir noteikts kā saderīgs ar kopējo tirgu, nesaderību ar kopējo tirgu;

—

acīmredzamām kļūdām vērtējumā attiecībā uz:

—

EKL 86. panta 2. punkta piemērošanu kapitālieguldījumam 53,48 miljonu apmērā kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu tiktāl, ciktāl ar šo summu esot divas reizes atlīdzināti tie paši sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, kas esot radījis pārmērīgu kompensāciju un esot kompensējis SNCM vadības deficītu un nespēju efektīvi uzlabot savu produktivitāti;

—

negatīvu SNCM pārdošanas cenu EUR 158 miljonu apmērā, kas nevarot nebūt valsts atbalsta sastāvdaļa; Komisija esot kļūdaini interpretējusi privāta investora ieguldījumu tirgus ekonomikā un esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka pilnīgi pasīvas rīcības pret valsti risks iespējamas likvidācijas gadījumā ļautu SNCM pārdošanu par negatīvu cenu uzskatīt par izmaksu ziņā izdevīgu risinājumu;

—	CGMF veikto kapitālieguldījumu EUR 8,75 miljonu apmērā, jo Komisija neesot ņēmusi vērā visus ekonomiskos, finanšu un juridiskos faktorus un neesot pierādījusi, ka CGMF ieguldījums nav valsts atbalsts;

—	CGMF ieguldījumu EUR 38,5 miljonu apmērā darbinieku sociālo garantiju veidā, kas SNCM nostāda izdevīgākā situācijā nekā tā, ko noteiktu tirgus;

—	valsts atbalstu EUR 22,52 miljonu apmērā, šajā gadījumā nav pārbaudīts neviens iemesls, kas ļautu secināt šī atbalsta saderību ar Kopienu vadlīnijām;

—

atbalstu samērīguma principa un principa, ka ir piemērojama tikai viena sociālā nodrošinājuma sistēma, pārkāpumu, jo SNCM atbalsta ieguvējs nozīmīgā veidā ar saviem līdzekļiem vai ārēji ar tirgus nosacījumiem saņemtu finansējumu nepiedalījās pārstrukturēšanā un 2006. gadā veiktie pasākumi esot Francijas Republikas pārmērīgs atbalsts uzņēmumam.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/62

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — Repsol YPF Lubricantes y especialidades u.c./Komisija

(Lieta T-562/08)

(2009/C 44/106)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Repsol YPF Lubricantes y especialidades, SA, Madride (Spānija), Repsol Petróleo, SA, Madride (Spānija), Repsol YPF, SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — J. Jiménez-Laiglesia Oñate un S. Rivero Mena, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt lēmuma 1. un 2. pantu un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā tiesvedībā tiek apstrīdēts tas pats lēmums, kas lietā T-540/08 Esso u.c./Komisija.

Savu prasījumu pamatošanai prasītājas, pirmkārt, apgalvo, ka neesot pierādīta Repsol YPF Lubricantes y especialidades, S.A. (Rylesa) iesaistīšanās noteiktās darbībās, kas identificētas un soda uzlikšanas mērķiem aplūkotas individuāli. Proti, lēmumā neesot sniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecinātu, ka Rylesa esot bijusi vienošanās par klientu un tirgu sadali dalībniece.

Lēmumā turklāt neesot ņemts vērā, ka tehnisko sanāksmju mērķis nebija klientu un tirgu sadale. Ja šādas darbības būtu bijušas, tās, kā atzinuši vairāki uzņēmumi, uz kuriem attiecas lēmums, būtu notikušas ar tehnisko sanāksmi nesaistītos divpusējos un daudzpusējos kontaktos. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav atzīts par vajadzīgu izvērtēt šos divpusējos un daudzpusējos kontaktus, un tādēļ prasītājas nevarot tikt uzskatītas par lēmumā konstatētā pārkāpuma dalībniecēm. Katrā ziņā lēmumā nav paskaidrots, kāpēc Rylesa tiek uzskatīta par vainīgu šādā darbībā, ja vienlaikus tiek attaisnoti citi uzņēmumi, kas piedalījās tehniskajās sanāksmēs, uz kurām tajā norādīts kā uz šīs darbības pierādījumu.

Prasītājas iebilst arī pret kritēriju, kuru Komisija izmantojusi, lai noteiktu attiecīgo preču apgrozījumu un tā rezultātā noteiktu piemērojamo sodu. Pirmkārt, lēmumā neesot precīzi noteiktas pārkāpumā iesaistītās preces. Otrkārt, saskaņā ar šajā gadījumā piemērojamajām 2006. gada Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, naudas sodu nosaka, ievērojot uzņēmumu preču pārdošanas apjomu pēdējā pilnā saimnieciskā gada laikā, kad uzņēmums bijis iesaistīts pārkāpumā. Tomēr šajā gadījumā Komisija esot atkāpusies no šī vispārīgā noteikuma un naudas soda summu noteikusi, par atsauci izmantojot Rylesa pārdošanas apjoma vidējo rādītāju laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam. Komisija nevienā brīdī nav norādījusi nevienu argumentu, kas pamatotu, kāpēc Rylesa gadījumā tā nebija ievērojusi noteikumus, ko tā pamatnostādnēs bija pati sev noteikusi, bet gan piemērojusi kritēriju (pārdošanas apjoma vidējo rādītāju laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam), kas turklāt Rylesa nostāda ievērojami nelabvēlīgākā stāvoklī. Tādējādi, kā noteikts pašā lēmumā, vērā ņemams pārdošanas apjoms 2003. gadā, jo tas ir pēdējais pilnais saimnieciskais gads, kurā, pēc pašas Komisijas domām, Rylesa esot bijusi iesaistīta pārkāpumā.

Apstrīdētajā lēmumā Komisija pauž uzskatu, ka Rylesa pārkāpums esot beidzies 2004. gada 4. augustā. Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka Rylesa pārkāpums bijis pirms minētā datuma. Proti, Rylesa neesot piedalījusies norunās un darbībās, kas saskaņotas 2004. gada pirmajā pusē rīkotajās tehniskajās sanāksmēs. Tādēļ pārkāpums jāuzskata par pabeigtu 2004. gada janvārī vai vēlākais 2004. gada maijā.

Visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā neesot ņemti vērā daudzie administratīvajā procedūrā sniegtie pierādījumi, ar kuriem apliecināts, ka Rylesa ir pilnīgi patstāvīgs uzņēmums attiecībā pret savu mātes sabiedrību — Repsol Petróleo, S.A. Katrā ziņā judikatūrā Komisijai tiek liegts atbildību par kādas sabiedrības izdarītu pārkāpumu paplašināti attiecināt uz visu sabiedrību grupu, kurai tā piederīga, un tādēļ Repsol YPF, S.A. atbildība neesot pamatota.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/63

Prasība, kas celta 2008. gada 16. decembrī — CM Capital Markets/ITSB — Carbon Capital Markets (“CM Capital Markets”)

(Lieta T-563/08)

(2009/C 44/107)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: CM Capital Markets Holding, SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — T. Villate Consonni, abogada, un J. Calderón Chavero, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Carbon Capital Markets Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 26. septembra spriedumu lietā R 015/2008-1, tādējādi pilnībā noraidot apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju;

—	apmierināt prasītājas prasījumus;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, ja tas apstrīdētu prasītājas prasījumus, un noraidīt tā iebildumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: CARBON CAPITAL MARKETS LIMITED

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “CARBON CAPITAL MARKETS” (reģistrācijas pieteikums Nr. 4.480.208) attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas grafiskas preču zīmes “CAPITAL MARKETS” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 36. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nepareiza piemērošana

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/64

Prasība, kas celta 2008. gada 17. decembrī — Monoscoop/ITSB (“SUDOKU SAMURAI BINGO”)

(Lieta T-564/08)

(2009/C 44/108)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monoscoop BV, Alkmaar (Nīderlande) (pārstāvis — A. Canela Giménez, abogado)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 30. septembra lēmumu lietā R 816/2008-2;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “SUDOKU SAMURAI BINGO” (reģistrācijas pieteikums Nr. 5.769.013) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 28. un 41. klasē

Pārbaudītāja lēmums: pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienu preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/64

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 13. novembra spriedumu lietā F-90/07 Traore/Komisija 2008. gada 19. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-572/08 P)

(2009/C 44/109)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall, G. Berscheid un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: Amadou Traore, Rhode-Saint-Genèse (Beļģija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—

atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 13. novembra spriedumu lietā F-90/07 tiktāl, ciktāl ar to tiek apmierināts pirmais pamats par pieņemšanas darbā procedūras nelikumību, Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta un 29. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un aicinājuma uz karjeru principa pārkāpumu, jo amats tika noteikts AD9–AD14 pakāpēs attiecībā uz darbības vadītāja Tanzānijā amatu, un atcelt Traore kandidatūras noraidījumu un S iecelšanu šajā amatā;

—	noraidīt Traore celto prasību Civildienesta tiesā lietā F-90/07 tiktāl, ciktāl minētā Civildienesta tiesa to apmierināja;

—	piespriest prasītājam pirmajā instancē atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un atbilstoši lemt par tiesāšanās izdevumiem Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību Komisija lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 13. novembra spriedumu lietā F-90/07 Traore/Komisija, ar kuru Civildienesta tiesa atcēla Komisijas 2006. gada 12. decembra lēmumu noraidīt Traore kandidatūru Komisijas delegācijas Tanzānijā darbības vadītāja amatam un lēmumu iecelt šajā amatā citu kandidātu, jo šī amata pakāpe tika noteikta AD9–AD14 (nevis ierobežota tikai attiecībā uz divu pakāpju grupām AD9/AD10, AD11/AD12 vai AD13/AD14).

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija norāda pamatus, kas, attiecīgi, balstās uz:

—

Civildienesta tiesas pieļauto kļūdu tiesību piemērošanā, neņemot vērā Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-56/07 P Komisija/Economidis (Krājumā vēl nav publicēts), tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa kļūdaini noteica, ka šis spriedums ir piemērojams tikai attiecībā uz vakanto nodaļas vadītāja amatu, lai gan tādi paši nosacījumi attiecās uz amatiem ārpus vadības, piemēram, kāds tiek aplūkots šajā lietā;

—	vispārējo dienesta interešu ievērošanas un labas pārvaldības principa pārkāpumu.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/65

Prasība, kas celta 2008. gada 23. decembrī — Proges/Komisija

(Lieta T-577/08)

(2009/C 44/110)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Proges srl, Roma (Itālija) (pārstāvis — M. Falcetta, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un veikt visus no tā izrietošus pasākumus, piešķirot arī zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas lēmumu, ar kuru tā ir atteikusies prasītājai piešķirt tiesības īstenot projektu atbilstoši paziņojumam par paredzamo publisko iepirkumu ENV.G.1/SER/2008/0050, kas saistīts ar teritoriju izmantošanas modeļu izstrādi (OV 2008/S 115-152932) un it īpaši ietekmes uz vidi novērtējumu.

Šo pretenziju pamatojumam prasītāja norāda:

—

ka lēmumā iekļautais apgalvojums, ka prasītājas projekts bija vērsts tikai uz DPSIR modeli, nav patiess; bet paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu katrā ziņā ir skaidri paredzēts, ka vienlaikus ir jāizmanto “sociālie, ekonomiskie un ekoloģiskie institucionālie teritoriju izmantošanas dinamikas indikatori”, jo DPSIR ir starptautiski visvairāk atzītais instruments šo indikatoru pārvaldībai un integrēšanai. Turklāt DPSIR ir izstrādājusi un atbilstoši izmantojusi pati Eiropas Vides aģentūra. Prasītāja piedāvā izmantot DPSIR modeli, kas ir atjaunināts atbilstoši jaunai metodoloģijai un jau veiksmīgi ir izmantots vairākos Apvienoto Nāciju Organizācijas un IUCN (International Union for the Conservation of nature) [Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība] projektos;

—	ka pretēji tam, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, prasītājas projektā ir skaidri norādīts, ka tiks izstrādāts teritoriju izmantošanas modelis, kurā būs iekļauti dažādi modeļi, kas izriet no VI izpētes pamatprogrammas;

—	ka nav neviena iemesla, kas ļautu šaubīties par prasītājas direktora patiesu piedalīšanos projekta izpildē;

—

ka ģeogrāfiskā pārstāvība pamatoti nav paredzēta paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu, jo runa nav par Eiropas iekšējās attīstības, integrācijas un/vai kohēzijas projektu. Turklāt nav saprotams, pamatojoties uz ko sabiedrības novērtēšanas nolūkā Eiropas prakse tiek uzskatīta par vērtīgāku nekā ANO un IUCN prakse, ko ir ieguvusi prasītāja.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/65

Prasība, kas celta 2008. gada 23. decembrī — Eridania Sadam/Komisija

(Lieta T-579/08)

(2009/C 44/111)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eridania Sadam SpA, Boloņa (Itālija) (pārstāvji — G. M. Roberti, avvocato, I. Perego, avvocato, B. Amabile, avvocato, M. Serpone, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	veicot pierādījumu savākšanas pasākumus, atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 65. un 66. pantam iesniegt tiesā dokumentus, kas iekļauti Komisijā veiktās lietas izmeklēšanas materiālos;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Iesniedzot šo prasību, Eridania Sadam Spa atbilstoši EKL 230. panta ceturtajai daļai apstrīd Komisijas 2008. gada 16. jūlija lēmumu par valsts atbalstu Nr. C 29/2004 (ex N 328/2003).

Šajā sakarā prasītāja norāda četrus pamatus, lai pierādītu, ka atbildētāja:

—

šajā gadījumā ir nepareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu un katrā ziņā ir kļūdaini novērtējusi faktus, un nav sniegusi pietiekamu pamatojumu savam lēmumam, jo tā uzskatīja, ka subsīdiju projekts, ko Itālijas iestādes paziņojušas savlaicīgi, — ja subsīdija tiktu piešķirta — varētu radīt kaitējumu tirdzniecībai Kopienā un izkropļot konkurenci;

—

ir pārkāpusi EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Pamatnostādnes, kas piemērojamas valsts atbalstam lauksaimniecības nozarē, kā arī savu attiecīgo praksi — un katrā ziņā ir kļūdaini novērtējusi faktus un nav sniegusi pietiekamu pamatojumu savam lēmumam — jo tā uzskatīja, ka subsīdiju projektam, ko Itālijas iestādes paziņojušas savlaicīgi, nevarēja piemērot EKL 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi;

—

ir pārkāpusi arī EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un katrā ziņā ir kļūdaini novērtējusi faktus, un nav sniegusi pietiekamu pamatojumu savam lēmumam, jo tā uzskatīja, ka subsīdiju projektam, ko Itālijas iestādes paziņojušas savlaicīgi, nevarēja piemērot EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta paredzēto atkāpi;

—	nav ievērojusi labas pārvaldības, pienācīgas rūpības un gādības principus, ņemot vērā administratīvās procedūras pārmērīgo ilgumu.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/66

Prasība, kas celta 2008. gada 24. decembrī — PJ Hungary/ITSB — Pepekillo (“PEPEQUILLO”)

(Lieta T-580/08)

(2009/C 44/112)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PJ Hungary Szolgáltató kft (PJ Hungary kft), Budapešta (Ungārijas Republika) (pārstāvji — M. Granado Carpenter un C. Gutiérrez Martínez, abogadas)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Pepekillo SL, Algeciras (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. aprīļa lēmumu lietā R-722/2007, ar kuru noteikta PEPEKILLO SL lūgtā restitutio in integrum;

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 24. septembra lēmumu lietā R-722/2007, ar kuru atcelts Iebildumu nodaļas 2007. gada 9. marta lēmums un tādējādi atļauts reģistrēt Kopienas preču zīmi Nr. 3.546.471 “PEPEQUILLO”, un izdot citus rīkojumus, ko tiesa uzskatītu par atbilstošiem saskaņā ar Kopienu tiesībām;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un izdevumus, kas radušies administratīvā procesa laikā ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Marta Sančo Lora [Marta Sancho Lora], kas vēlāk reģistrācijas pieteikumu nodeva sabiedrībai Pepekillo SL

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “PEPEQUILLO” (reģistrācijas pieteikums Nr. 3.546.471) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, un pakalpojumiem, kas ietilpst 35. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja, kurai tiesības bija nodevusi sabiedrība PEPE JEANS N.V.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiskas preču zīmes “PEPE” un “PEPE JEANS”, Spānijas grafiskas preču zīmes “PEPE JEANS LONDON”, Spānijas vārdiskas preču zīmes “PEPE 2XL”, “PEPE F4”, “PEPE M99”, “PEPE F4”, “PEPE M3”, “PEPE M5” un “PEPE F6”, Spānijas grafiskas preču zīmes “PEPE JEANS LONDON”, “PEPE JEANS 73”, “PEPE JEANS PORTOBELLO”, “PEPE” un Spānijas vārdiskas preču zīmes “PEPE JEANS M2”, “PEPE BETTY”, “PEPE CLOTHING” un “PEPECO” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 14., 18. un 25. klasē, un Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “PEPE JEANS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 9., 14. un 18. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus apmierināt un reģistrācijas pieteikumu noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: prasījumus un apelācijas sūdzību apmierināt

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 78. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta nepareiza piemērošana

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/66

Prasība, kas celta 2008. gada 31. decembrī — Fresh Del Monte Produce/Komisija

(Lieta T-587/08)

(2009/C 44/113)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fresh Del Monte Produce Inc., Džordžtauna (Kaimanu Salas) (pārstāvji — B. Meyring, advokāts, un E. Verghese, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmuma C(2008) 5955 galīgā red. Lietā COMP/39.188 — Banāni 1., 2., 3. un 4. pantu tiktāl, ciktāl šis lēmums skar prasītāju;

—	pakārtoti, būtiski samazināt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts saskaņā ar šī lēmuma 2. c pantu;

—	pakārtoti, atcelt šī lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmumu C(2008) 5955 galīgā red. (Lieta COMP/39.188 — Banāni) saistībā ar procesu saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu, ar kuru tā tika saukta solidāri un individuāli pie atbildības par Internationale Fruchtimport Gesellscaft Weichert & Co rīcību. Komisija konstatēja, ka Weichert bija pārkāpusi EKL 81. pantu, piedaloties saskaņotajās darbībās saistībā ar atskaites cenu koordinēšanu banāniem, kas tika importēti astoņās dalībvalstīs Kopienas Ziemeļeiropas daļā. Pakārtoti, tā vēlas panākt Lēmuma 2. c panta grozīšanu tiktāl, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods.

Savu prasījumu atbalstam prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas izklāstīti četrās daļās.

Pirmajā daļā prasītāja izvirza pamatus, lai pamatotu prasījumu atcelt lēmumu, ar kuru tā tika solidāri un individuāli saukta pie atbildības par Weichert rīcību.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini piemēroja EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, konstatējot, ka prasītāja ir solidāri un individuāli atbildīga par Weichert rīcību sakarā ar izplatīšanas līgumu un tās netiešo interesi attiecībā pret Weichert kā komandītu (Kommanditist), no kuriem neviens (ne atsevišķi, ne kopā) nedeva prasītājai noteicošu ietekmi attiecībā pret Weichert.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa EKL 253. pantu, jo tā nesniedza pamatojumu tam, kādēļ tā sauca pie atbildības prasītāju, kas ir sabiedrība, kurai nebija tiešu attiecību ar Weichert.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa tās tiesības uz aizstāvību, atsakoties atklāt atbilstošos pierādījumus.

Prasītāja izvirza sekundāros un pakārtotos pamatus, lai pamatotu prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas gan uz prasītāju, gan uz Weichert. Šajā prasības pieteikuma daļā prasītāja izvirza ceturto un piekto pamatu.

Ceturtajā pamatā tiek izvirzīta EKL 81. panta kļūdaina piemērošana, jo Komisija secināja, ka Weichert bija iesaistījusies saskaņotajās darbībās ar mērķi ierobežot konkurenci.

Piektais pamats attiecas uz prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo tai nebija sniegtas tiesības tikt uzklausītai sakarā ar būtisku pavērsienu Komisijas lietā starplaikā starp paziņojumu par iebildumiem un lēmumu.

Prasības pieteikuma trešajā daļā (kas arī izvirzīta kā pakārtota) prasītāja izvirza pakārtotus pamatus, lai pamatotu prasījumu samazināt naudas sodu, kas solidāri un individuāli uzlikts prasītājai un Weichert. Šajā daļā ir ietverts sestais un septītais pamats.

Sestajā pamatā prasītāja apgalvo, ka, nosakot naudas soda apmēru, Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pienācīgi nenovērtējot pārkāpuma smagumu.

Septītais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta un tiesiskās paļāvības pārkāpumu, jo Komisija neņēma vērā Weichert sadarbību izmeklēšanas laikā.

Prasības pieteikuma ceturtā daļa ir vērsta, lai atceltu lēmuma 1. un 3. pantu saistībā ar prasītāju, pamatojoties uz astoņiem pamatiem, ar kuriem tiek apgalvots, ka šie panti ietver kļūdainu EKL 81. panta piemērošanu, Regulas Nr. 1/2003 7. panta un EKL 253. panta pārkāpumu.

(1) Padomes 2002. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/67

Prasība, kas celta 2008. gada 24. decembrī — Dole Food un Dole Germany/Komisija

(Lieta T-588/08)

(2009/C 44/114)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dole Food Company, Inc., Vilmingtona (Amerikas Savienotās Valstis), Dole Germany OHG, Hamburga (Vācija) (pārstāvis — J.-F. Bellis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt vai samazināt uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāji saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmumu C(2008) 5955 galīgā red. (Lieta COMP/39.188 — Banāni) saistībā ar procesu saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu, ar kuru tie saukti pie atbildības par dalību saskaņotajās darbībās saistībā ar atskaites cenu koordinēšanu banāniem, kas tika importēti astoņās dalībvalstīs Kopienas Ziemeļeiropas daļā. Prasītāji arī lūdz atcelt vai samazināt uzlikto naudas sodu.

Savu prasījumu atbalstam prasītāji izvirza divus pamatus.

Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Komisija pieļāva kļūdu, nosakot, ka attiecīgā rīcība bija konkurences ierobežošana pēc būtības saskaņā ar EKL 81. pantu. Prasītāji apgalvo, ka faktiski attiecīgā rīcība ietvēra vienīgi neregulāru divpusēju saziņu starp banānu importētājiem, kas ietvēra vispārējas tirgus baumas un nebija daļa no plašākas cenu noteikšanas vai tirgus sadales karteļa, un tādējādi nebija konkurences ierobežošana pēc būtības. Šī saziņa notika pirms atskaites cenu noteikšanas, kas atrodas stadijā, kas ir tālu no pārrunām par faktiskajām cenām ar klientiem. Turklāt prasītāji norāda, ka šī saziņa nebija un nevarēja būt konkurenci ierobežojoša banānu tirgū, jo atskaites cenas nav faktiskās cenas un nav pamats pārrunām par faktiskajām zaļo banānu cenām.

Otrkārt, prasītāji apgalvo, ka viņiem uzliktais naudas sods ir nepamatots, jo naudas soda pamata summa ir balstīta uz to pārdoto preču vērtību, uz kurām neattiecas apgalvotais pārkāpums. Turklāt prasītāji apgalvo, ka naudas sods ir arī nesamērīgs, jo naudas soda pamata summa tika noteikta nepamatoti, balstoties uz pieņēmumu, ka rīcība ietvēra cenu noteikšanu.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/69

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 5. novembra spriedums — Avanzata u.c./Komisija

(Lieta F-48/06) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Pakāpe un atalgojums - Bijušie darbinieki saskaņā ar Luksemburgas tiesībām)

(2009/C 44/118)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Eric Avanzata, Hussigny (Francija), un 20 citi līgumdarbinieki (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)

Priekšmets

Tādu Komisijas lēmumu atcelšana, ar kuriem noteikti prasītāju darbā pieņemšanas nosacījumi, it īpaši viņu funkciju grupa, pakāpe, līmenis un atalgojums, kā tas noteikts viņu darbinieka līgumu noteikumos.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 154, 1.7.2006., 26. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/69

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Collée/Parlaments

(Lieta F-148/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - Nopelnu punktu piešķiršanas procedūra Eiropas Parlamentā - Nopelnu salīdzinošs vērtējums)

(2009/C 44/119)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Laurent Collée, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Burgos un A. Lukošiūtė)

Priekšmets

Prasība, pirmkārt, atcelt 2006. gada 9. janvāra lēmumu 2004. gada paaugstināšanas amatā kārtā piešķirt prasītājam divus nopelnu punktus un, otrkārt, atzīt par nelikumīgu Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. jūnija“Instrukcijas par paaugstināšanas punktu piešķiršanas procedūru” I.3 punktu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu piešķirt Collée 2 nopelnu punktus 2004. gada paaugstināšanas amatā kārtā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 24.2.2007., 48. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/70

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 25. novembra spriedums — Hristova/Komisija

(Lieta F-50/07) (1)

(Civildienests - Pieņemšana darbā - Atklāts konkurss - Pielaišanas nosacījumi - Kandidatūras noraidīšana - Pamatojums - Diplomi)

(2009/C 44/120)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Valentina Hristova, Pavlikeni (Bulgārija) (pārstāvis — G. Kerelov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Priekšmets

Atcelt konkursa EPSO/AST/14/06 atlases komisijas lēmumu, ar ko prasītājai tiek atteikta pielaišana minētā konkursa pārbaudījumiem, jo viņai nav trīs gadu profesionālās pieredzes sekretariāta nozarē pēc diploma saņemšanas — Prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/14/06 atlases komisijas lēmumu, ar ko Hristova tiek atteikta pielaišana minētā konkursa pārbaudījumiem,

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 29.3.2008., 36. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/70

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 25. novembra spriedums — Iordanova/Komisija

(Lieta F-53/07) (1)

(Civildienests - Pieņemšana darbā - Atklāts konkurss - Pielaišanas nosacījumi - Kandidatūras noraidīšana - Diplomi)

(2009/C 44/121)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ivanka Iordanova, Varna (Bulgārija) (pārstāvis — G. Kerelov, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Priekšmets

Konkursa EPSO/AST/14/06 atlases komisijas lēmuma, ar kuru prasītāju atteikts pielaist pie minētā konkursa pārbaudījumu kārtošanas, jo viņas augstākās izglītības diplomi neatbilst sekretāra amata pienākumiem un viņai nav trīs gadu profesionālās pieredzes attiecīgajā jomā, atcelšana — Prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 107, 26.4.2008., 44. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/70

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Collotte/Komisija

(Lieta F-58/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2006. gada paaugstināšana amatā - Spēja strādāt trešajā valodā)

(2009/C 44/122)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pascal Collotte, Abstraat (Beļģija) (pārstāvji — É. Boigelot, pēc tam É. Boigelot un L. Defalque, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid, tad C. Berardis-Kayser un L. Lozano Palacios)

Persona, kas iestājusies lietā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — I. Šulce un M. Simm)

Priekšmets

Lēmuma nepaaugstināt prasītāju A*12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanā amatā, jo viņš nav pierādījis savu spēju strādāt trešajā valodā, atcelšana — Prasība atlīdzināt kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu neietvert Collotte vārdu ierēdņu, kas tiek paaugstināti A*12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanā amatā, sarakstā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 199, 25.8.2007., 50. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/71

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Dubus un Leveque/Komisija

(Lieta F-66/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2006. gada paaugstināšana amatā - Spēja strādāt ar trešo valodu)

(2009/C 44/123)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Charles Dubus, Kraainem (Beļģija) un Jean Leveque, Wattignies-la-Victoire (Francija) (pārstāvji — sākotnēji É. Boigelot, avocat, vēlāk — É. Boigelot un L. Defalque, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Persona, kas iestājusies lietā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — I. Sulce un M. Simm)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumus nepaaugstināt prasītājus amatā, īstenojot 2006. gada paaugstināšanu amatā, iztrūkstot viņu spējai strādāt ar trešo valodu — Prasība atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu neiekļaut Dubus uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kas tiek paaugstināti amatā uz C*3 kategoriju, īstenojot 2006. gada paaugstināšanu amatā, un Eiropas Kopienu Komisijas lēmumu neiekļaut Leveque uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kas tiek paaugstināti amatā uz B*8 kategoriju, īstenojot to pašu paaugstināšanu amatā;

2)	pārējos prasībā iekļautos prasījumus noraidīt;

3)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus;

4)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 199, 25.8.2007., 54. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/71

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 13. novembra spriedums — Traore/Komisija

(Lieta F-90/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paziņojums par vakanci - Prasītāja kandidatūras noraidīšana - Atkārtota iecelšana amatā - Dienesta intereses)

(2009/C 44/124)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Amadou Traore, Rhode-Saint-Genèse (Beļģija) (pārstāvis — É. Boigelot, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un B. Eggers)

Priekšmets

Komisijas lēmumu par prasītāja kandidatūras noraidīšanu sarunu vadītāja ad interim amatam Komisijas delegācijā Togo, kā arī delegācijas Tanzānijā darbības vadītāja amatam atcelšana — Lēmumu par citu kandidātu iecelšanu šajos amatos atcelšana — Prasība par zaudējumu atlīdzību.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas EuropeAid sadarbības biroja resursu daļas direktora 2006. gada 12. decembra lēmumu par Traore kandidatūras Komisijas delegācijas Tanzānijā darbību vadītāja amatam noraidīšanu un S. iecelšanu šajā amatā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Traore sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina pusi no Traore tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 269, 10.11.2007., 72. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/72

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Evraets/Komisija

(Lieta F-92/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2006. gada paaugstināšana amatā - Spējas strādāt trešajā valodā)

(2009/C 44/125)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pascal Evraets, Lambusard (Beļģija) (pārstāvji — N. Lhoëst, vēlāk N. Lhoëst un S. Fernández Menéndez, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Persona, kas iestājusies lietā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — I. Šulce un M. Simm)

Priekšmets

Prasība atcelt lēmumu 2006. gada amatā paaugstināšanas kārtā nepaaugstināt prasītāju AST 4 pakāpē, jo viņš nav pierādījis spējas strādāt trešajā valodā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmumu nepaaugstināt Evraets amatā 2006. gada amatā paaugstināšanas kārtā;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 283, 24.11.2007., 44. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/72

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 11. decembra spriedums — Beatriz Acosta Iborra u.c./Komisija

(Lieta F-93/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2006. gada paaugstināšana amatā - Spējas strādāt trešajā valodā)

(2009/C 44/126)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Beatriz Acosta Iborra, Alkmaar (Nīderlande), un deviņi citi Komisijas ierēdņi (pārstāvji — N. Lhoëst, pēc tam N. Lhoëst un S. Fernández Menéndez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Persona, kas iestājusies lietā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — I. Šulce un M. Simm)

Priekšmets

Lēmuma, ar kuru 2006. gada paaugstināšanas amatā laikā atteikts paaugstināt amatā prasītājus, jo viņi nav varējuši pierādīt spēju strādāt trešajā valodā, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmumus, ar kuriem 2006. gada paaugstināšanas amatā laikā atteikts paaugstināt amatā Acosta Iborra un deviņus citus Eiropas Kopienu Komisijas ierēdņus, kuru vārdi ir ietverti šī sprieduma pielikumā;

2)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus;

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 283, 24.11.2007., 44. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/73

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 4. novembra spriedums — Van Beers/Komisija

(Lieta F-126/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - Sertifikācijas procedūra - 2006. gada paaugstināšana amatā - Neiekļaušana iepriekš atlasīto ierēdņu sarakstā - Civildienesta noteikumu 45.a pants)

(2009/C 44/127)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isabelle Van Beers, Woluwé-St-Étienne (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis-Kayser un G. Berscheid)

Priekšmets

Komisijas 2007. gada 22. februāra lēmuma, ar kuru noraidīta prasītājas kandidatūra sertifikācijas procedūras par 2006. gada paaugstināšanu amatā ietvaros, atcelšana.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks savus sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 22, 26.1.2008., 57. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/73

Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 9. decembra spriedums — Efstatathopoulos/Eiropas Parlaments

(Lieta F-144/07) (1)

(Civildienests - Bijušie pagaidu darbinieki - Regula (EK, Euratom, EOTK) Nr. 2689/95 - Atbrīvošanas pabalsts - Piemaksas par darba ražīgumu ņemšana vērā, nosakot bruto ienākumu summu, kas gūta, veicot jaunos pienākumus)

(2009/C 44/128)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: S. Efstatathopoulos, Chalandri (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un M. Michi, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — A. Lukošiūtė un A. Troupiotis)

Priekšmets

Parlamenta 2007. gada 18. aprīļa lēmuma, pamatojoties uz kuru tiek samazināta prasītāja vecuma pensija un atgūtas pārmaksātās summas, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 92, 12.4.2008., 50. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/73

Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2008. gada 30. oktobra rīkojums — Ortega Serrano/Komisija

(Lieta F-48/08) (1)

(Civildienests - Acīmredzama nepieņemamība - Tas, ka prasītāju nevar pārstāvēt advokāts, kas nav trešā persona - Juridiskā palīdzība - Pieteikums par iestāšanos lietā)

(2009/C 44/129)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonio Ortega Serrano, Cádiz (Spānija) (pārstāvis — A. Ortega Serrano, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas lēmuma neiekļaut prasītāja uzvārdu rezerves sarakstā un noteikt jaunu datumu mutvārdu eksāmena kārtošanai atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	noraidīt Ortega Serrano pakārtoto prasību atļaut novērst kļūdas prasības pieteikumā;

3)	Ortega Serrano atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

4)	pieteikumu par iestāšanos lietā atstāt bez izskatīšanas;

5)	Eiropas Datu aizsardzības pārbaudītājs sedz savus ar pieteikumu par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus pats;

6)	noraidīt pieteikumu par juridisko palīdzību lietā F-48/08 AJ, Ortega Serrano/Komisija.

(1) OV C 171, 5.7.2008., 52. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/74

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 18. decembra rīkojums — Nijs/Eiropas Revīzijas palāta

(Lieta F-64/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Kopsavilkums par prasības pieteikumā izvirzītajiem pamatiem - Novērtēšanas procedūra - Vērtētāja un pārbaudes vērtētāja norīkošana - Nelabvēlīga akta neesamība - Acīmredzama nepieņemamība)

(2009/C 44/130)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvji — F. Rollinger un A. Hertzog, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy, J.-M. Stenier un G. Corstens)

Priekšmets

Revīzijas palātas lēmuma par prasītāja vērtētāja un tā pārbaudes vērtētāja iecelšanu atcelšana un prasība par zaudējumu, ko radījusi šī lēmuma pieņemšana, atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;

2)	Nijs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 27.9.2008., 25. lpp.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/74

Civildienesta tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 17. decembra rīkojums — Wenig/Komisija

(Lieta F-80/08 R)

(Civildienests - Pagaidu noregulējuma tiesvedība - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu un lēmums atstādināt ieinteresēto personu no amata - Steidzamība - Prombūtne)

(2009/C 44/131)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Fritz Harald Wenig, Woluwé-Saint-Pierre (Beļģija) (pārstāvji — G.-A. Dal, D. Voillemot, D. Bosquet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un D. Martin)

Priekšmets

Pieteikums par Komisijas 2008. gada 18. septembra lēmuma atstādināt prasītāju no amata uz nenoteiktu laiku un noteikt atvilkumu EUR 1 000 mēnesī no viņa darba algas maksimāli uz sešu mēnešu laikposmu piemērošanas apturēšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;

2)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/74

Prasība, kas celta 2008. gada 3. novembrī — P/Parlaments

(Lieta F-89/08)

(2009/C 44/132)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: P, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, Parlamenta lēmuma par prasītājas atlaišanu no darba, brīdinot trīs mēnešus iepriekš, atcelšana un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Parlamenta 2008. gada 15. aprīļa lēmumu par prasītājas atlaišanu no darba, brīdinot trīs mēnešus iepriekš, un nekavējošu tiesību liegšanu viņai iekļūt Parlamentā, pieprasot pēc iespējas ātrāk atgriezt biroja atslēgas;

—

līdz ar to, pirmkārt, nekavējoties ar atpakaļejošu spēku atjaunot prasītāju darbā, pienākumos, amatā un rangā, kurā viņa atradās brīdī, kad tika pieņemts 2008. gada 15. aprīļa lēmums, un, otrkārt, piedzīt viņas algu par laiku no 2008. gada 15. jūlija līdz viņas faktiskai atjaunošanai darbā kopā ar nokavējuma procentiem pēc likmes 7 % gadā;

—	piespriest atbildētājam samaksāt kā atlīdzību par morālo kaitējumu un karjeras aizskārumu summu EUR 10 000 apmērā, paturot tiesības to tiesvedības gaitā palielināt vai samazināt;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/75

Prasība, kas celta 2008. gada 4. novembrī — Bertolete u.c./Komisija

(Lieta F-92/08)

(2009/C 44/133)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Marli Bertolete, Woluwé-Saint-Lambert (Beļģija), un citi (pārstāvis — L. Vogel, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Atcelt lēmumu, ar kuru ir izveidots jauns prasītāju atlīdzības aprēķins, izpildot Civildienesta tiesas 2007. gada 5. jūlija spriedumus lietās F-24/06, F-25/06 un F-26/06.

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt iestādes, kas ir atbildīga par darba līgumu noslēgšanu, 2008. gada 18. jūlija lēmumu, ar kuru tā noraidīja prasītāju sūdzības par 2008. gada 23. janvārī pieņemto lēmumu, kurš ieviesa prasītāju atlīdzības jaunu aprēķinu, izpildot Eiropas Civildienesta tiesas 2007. gada 5. jūlija trīs spriedumus par šo prasītāju prasības pieteikumiem, un par daudziem vēlāk izdarītiem grozījumiem šajā aprēķinā, kā arī par prasītājiem izsniegtām algas lapām, piemērojot 2008. gada 23. janvāra lēmumu, par 2008. gada februāri, martu un aprīli;

—	tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešami, atcelt arī minētos lēmumus, par kuriem tika iesniegtas prasītāju sūdzības;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/75

Prasība, kas celta 2008. gada 12. novembrī — N/Parlaments

(Lieta F-93/08)

(2009/C 44/134)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: N, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Prasītāja novērtējuma ziņojuma attiecībā uz laikposmu no 01/01/07 līdz 30/04/07 atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2008. gada 4. marta lēmumu, ar kuru prasītājam nodarīts kaitējums, apstiprinot un galīgi pieņemot viņa novērtējuma ziņojumu attiecībā uz laikposmu no 01/01/07 līdz 30/04/07;

—	atcelt minēto strīdīgo ziņojumu;

—	atcelt Parlamenta priekšsēdētāja 2008. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība ar lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/75

Prasība, kas celta 2008. gada 17. novembrī — Cerafogli/ECB

(Lieta F-96/08)

(2009/C 44/135)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Concetta Cerafogli, Frankfurte (Vācija) (pārstāvji — L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Priekšmets un prāvas apraksts

ECB lēmuma nepiešķirt prasītājai ad personam paaugstinājumu atcelšana un piespriešana atbildētājai atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts prasītājai

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmumu, ar kuru tika paredzēts nepiešķirt prasītājai ad personam paaugstinājumu un kurš tika paziņots 2008. gada 11. martā;

—

līdz ar to (i) atcelt ikvienu lēmumu, kas izriet no 2008. gada 11. martā nosūtītā lēmuma par prasītājas nepaaugstināšanu, tai skaitā it īpaši prasītājai nosūtītos paziņojumus par algu, sākot no 2008. gada marta, un (ii) piespriest atbildētājai samaksāt EUR 10 000, kas noteikti aequo et bono, lai atlīdzinātu prasītājai nodarīto morālo kaitējumu;

—	pieņemot, ka lēmuma par atcelšanu izpilde radīs nopietnas grūtības, samaksāt EUR 78 000 vai vismaz pusi no šīs summas, lai segtu prasītājai nodarītos zaudējumus;

—	piespriest Eiropas centrālajai bankai atlīdzināt izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/76

Prasība, kas celta 2008. gada 27. novembrī — Füller-Tomlinson/Parlaments

(Lieta F-97/08)

(2009/C 44/136)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paulette Füller-Tomlinson, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — L. Levi, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Lēmuma, ar kuru paliekošas daļējas invaliditātes uz arodslimību attiecināmā daļa noteikta 20 % apmērā, atcelšana, kā arī pakārtoti — piespriešana atbildētājam samaksāt summu prasītājai nodarītā morālā kaitējuma atlīdzībai.

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Pensiju un sociālās apdrošināšanas nodaļas vadītāja 2008. gada 9. aprīļa lēmumu, kura 3. pantā paliekošas daļējas invaliditātes uz arodslimību attiecināmā daļa noteikta 20 % apmērā;

—	tiktāl, ciktāl vajadzīgs, atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	pakārtoti, piespriest atbildētājam samaksāt summu EUR 12 000 apmērā morālā kaitējuma atlīdzībai;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/76

Prasība, kas celta 2008. gada 11. decembrī — Nijs/Revīzijas palāta

(Lieta F-98/08)

(2009/C 44/137)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Aalst (Beļģija) (pārstāvis — F. Rollinger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, atcelt lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā 2008. gadā, un, otrkārt, piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja ciesto materiālo zaudējumu un morālo kaitējumu.

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā 2008. gadā, kas tika darīts zināms ar 2008. gada 5. maija paziņojumu personālam Nr. 32/2008, kā arī šo lēmumu sagatavojošos aktus, tostarp, 2008. gada 19. un 29. februāra lēmumus, par kuriem tika izdoti paziņojumi personālam Nr. 10-2008 un Nr. 17-2008, apstiprinot 2008. gada 1. janvārī amatā paaugstināmo personu sarakstu, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

—	atzīt tieši, ka vēlāk pieņemtie lēmumi un iepriekš minētie sagatavojošie akti nav spēkā;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītāja ciesto materiālo zaudējumu tik lielā apmērā, kāds ir nesaņemtā ienākuma apmērs salīdzinājumā ar lielāko atlīdzību, kuru tas varēja saņemt, ja iepriekš minētais šķērslis netraucētu viņa karjerai, kā arī papildu morālo kaitējumu atbilstoši līdzīga veida kompensācijai citās lietās EUR 10 000 apmērā;

—	piespriest Eiropas Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/77

Prasība, kas celta 2008. gada 8. decembrī — Pappas/Komisija

(Lieta F-101/08)

(2009/C 44/138)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Spyros A. Pappas, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — L. Barattini, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Atcelt Personīgo tiesību pārvaldes un samaksas biroja lēmumu, ar kuru ir noteiktas prasītāja tiesības uz izdienas pensiju, un šo tiesību noteikšanai vērā ņemamo izdienas gadu aprēķinu.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Personīgo tiesību pārvaldes un samaksas biroja 2008. gada 6. februāra lēmumu, ar ko ir noteiktas prasītāja tiesības uz izdienas pensiju, kā arī 2003. gada 22. februāra un 2003. gada 27. februāra lēmumus, ar kuriem ir noteikts šo tiesību noteikšanai vērā ņemamo izdienas gadu aprēķins;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/77

Prasība, kas celta 2008. gada 23. decembrī — Katrakasas/Komisija

(Lieta F-103/08)

(2009/C 44/139)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Nicolas Katrakasas, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — L. Levi, M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Konkursa EPSO/AD/116/08 vērtēšanas komisijas lēmuma, ar kuru atteikts prasītāju iekļaut to kandidātu sarakstā, kuriem atļauts kārtot konkursa rakstiskos pārbaudījumus, kā arī visu šā lēmuma iznākumā pieņemto lēmumu, tostarp rezervē atstāto kandidātu saraksta un visu amatā iecelšanas lēmumu, atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt konkursa EPSO/AD/116/08 vērtēšanas komisijas 2008. gada 23. septembra lēmumu, ar kuru atteikts prasītāju iekļaut to kandidātu sarakstā, kuriem atļauts kārtot konkursa rakstiskos pārbaudījumus;

—	atcelt visus 2008. gada 23. septembra lēmuma iznākumā pieņemtos lēmumus, tostarp rezervē atstāto kandidātu sarakstu un visus amatā iecelšanas lēmumus;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21.2.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/77

Prasība, kas celta 2008. gada 30. decembrī — Angelidis/Parlaments

(Lieta F-104/08)

(2009/C 44/140)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Angel Angelidis, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Priekšmets un prāvas apraksts

Pirmkārt, atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2008. gada 26. februāra Paziņojumu Nr. 12564 par direktora amata vakanci Savienības iekšējās politikas ģenerāldirekcijā — D direkcija. Budžets, kā arī aizsākto darbā pieņemšanas procedūru, pamatojoties uz šo paziņojumu. Otrkārt, lēmums, ar kuru noraidīta prasītāja kandidatūra Iekšējās politikas ģenerāldirekcijas direktora budžeta jautājumos amatam un šajā pašā amatā ir iecelts cits kandidāts. Visbeidzot, prasība atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, ko prasītājs cietis, un viņa iecelšana direktora pakāpē ad personam

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 23. septembra lēmumu un tā rezultātā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2008. gada 26. februāra Paziņojumu Nr. 12564 par vakanci direktora amatam Savienības iekšējās politikas ģenerāldirekcijā — D direkcija. Budžets;

—	tā rezultātā atcelt darbā pieņemšanas procedūru, kura uzsākta, pamatojoties uz šo paziņojumu, izmantojot pārcelšanu vai paaugstināšanu;

—	atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 21. novembra lēmumu par Iekšējās politikas ģenerāldirekcijas direktora budžeta jautājumos amata vietu, kā arī lēmumu, ar kuru šim pašam amatam ir noraidīta prasītāja kandidatūra;

—

piespriest atbildētājam atlīdzināt nodarīto morālo un materiālo kaitējumu, kā arī atlīdzināt par prasītāja karjeras ietekmēšanu (summai iespējami palielinoties vai samazinoties tiesvedības laikā) 25 000 EUR apmērā, īpaši ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. septembra sprieduma nepienācīgu izpildi, nopietna rakstura pilnvaru nepareizu izmantošanu un nosacījumus, kuros šī apstrīdētā jaunā apstiprināšana amatā ir notikusi;

—	katrā ziņā un vismaz iekļaut prasītāju direktora ad personam pakāpē viņa karjerai nodarītā ievērojamā kaitējuma dēļ, jo Parlaments nepamatoti nav viņu iecēlis augstākā pakāpē;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 44

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	52. sējums 2009. gada 21. februāris

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2009/C 044/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 32, 7.2.2009.	1


2009/C 044/45	Piezīme lasītājam(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3