Eiropas Savienības C 209/2008

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/2

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 1. jūlija spriedums — Zviedrijas Karaliste, Maurizio Turco/Eiropas Savienības Padome, Dānijas Karaliste, Somijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Kopienu Komisija

(Apvienotās lietas C-39/05 un C-52/05 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve iestāžu dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Juridiskie atzinumi)

(2008/C 209/02)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Zviedrijas Karaliste (pārstāvis — K. Vistranda [K. Wistrand] un A. Falka [A. Falk]), Maurizio Turco (pārstāvis — O. Brauvers [O. Brouwer] un K. Šillemans [C. Schillemans], avocaten)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji — H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un K. M. Viselsa [C. M. Wissels], kā arī M. de Hrāfe [M. de Grave])

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — Ž. K. Pirī [J.-C. Piris], M. Bauers [M. Bauer] un B. Drīsens [B. Driessen]), Dānijas Karaliste (pārstāvis — B. Veisa Foga [B. Weis Fogh]), Somijas Republika (pārstāvji — A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes-Purokoski] un J. Heliskoski [J. Heliskoski]), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — V. Džeksone [V. Jackson], S. Nvokolo [S. Nwaokolo] un T. Harisa [T. Harris], Dž. Stratforda [J. Stratford], barrister), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Petits [M. Petite], K. Doksijs [C. Docksey] un P. Ālto [P. Aalto])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2004. gada 23. novembra spriedumu lietā Turco/Eiropas Savienības Padome (T-84/03), ar ko Pirmās instances tiesa lietā T-84/03 noraidīja prasību atcelt Padomes lēmumu, ar ko daļēji noraidīts M. Turco lūgums iegūt piekļuvi noteiktiem dokumentiem, kas iekļauti Ārlietu un Juridiskās Padomes 2002. gada 14. un 15. oktobra sanāksmes darba kārtībā.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2004. gada 23. novembra spriedumu lietā T-84/03 Turco/Padome daļā, kas attiecas uz Eiropas Savienības Padomes 2002. gada 19. decembra lēmumu, ar kuru Turko atteikta piekļuve Padomes juridiskā dienesta atzinumam Nr. 9077/02 par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, un daļā, kurā Turko un Padomei katram piespriests segt pusi savu tiesāšanās izdevumu;

2)	atcelt Eiropas Savienības Padomes 2002. gada 19. decembra lēmumu, ar kuru Turko atteikta piekļuve Padomes juridiskā dienesta atzinumam Nr. 9077/02;

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanas izdevumus, kas sakarā ar Turko gan šajā procesā, gan procesā pirmajā instancē, kura rezultātā tika pieņemts minētais Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas spriedums;

4)	Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Somijas Republika, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste, Eiropas Savienības Padome, kā arī Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas procesā;

5)	Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā pirmajā instancē.

(1) OV C 106, 30.4.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 12. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-462/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pieņemamība - Res judicata - Sestā PVN direktīva - 4. panta 5. punkta pirmā daļa, 12. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 28. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

(2008/C 209/03)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un M. Afonso)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandes, Â. Seiça Neves un R. Laires)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 12. un 28. panta pārkāpums — Samazinātas 5 % nodokļu likmes saglabāšana spēkā attiecībā uz ceļa nodevām par ceļa pār Težu upi Lisabonā šķērsošanu

Rezolutīvā daļa:

saglabājot spēkā samazināto 5 % pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas ir piemērojama ceļa nodevām par ceļa pār Težu upi Lisabonā šķērsošanu, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti 12. un 28. pantā Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, ko groza Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2001/4/EK;

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/3

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 19. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-39/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Valsts atbalsts - Subsīdijas investīcijām un nodarbinātībai - Atgūšanas pienākums - Neizpilde - Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips)

(2008/C 209/04)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Gross un T. Scharf)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — M. Lumma un C. Schulze-Bahr)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 249. panta un Komisijas 2002. gada 30. oktobra Lēmuma 2003/643/EK par Vācijas sniegto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH [paziņots ar Nr. C (2003) 1520; valsts atbalsts Nr. C-62/00, agrāk NN 142/99] (OV L 227, 12. lpp.) 1., 2. un 3. panta pārkāpums — Pasākumu, kas vajadzīgi, lai atgūtu par nesaderīgu ar kopējo tirgu atzītu valsts atbalstu, neveikšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

neveicot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atgūtu zināmu valsts atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu ar Komisijas 2002. gada 30. oktobra lēmuma 1. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktu redakcijā, kas ietverta 2003. gada 13. maija Lēmumā 2003/643/EK par Vācijas sniegto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi šī lēmuma 1.–3. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/4

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 26. jūnijā (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Finanzamt Hamburg-Am Tierpark/Burda GmbH, pirms tam Burda Verlagsbeteiligungen GmbH

(Lieta C-284/06) (1)

(Nodokļu tiesību akti - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Direktīva 90/435/EEK - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Kopējais nodokļu režīms, ko piemēro mātes uzņēmumiem un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs - Kapitālsabiedrība - Peļņas un aktīvu pieauguma sadale - Nodokļa ieturēšana ienākumu gūšanas vietā - Nodokļa kredīts - Attieksme pret akcionāriem rezidentiem un akcionāriem nerezidentiem)

(2008/C 209/05)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Finanzamt Hamburg-Am Tierpark

Atbildētāja: Burda GmbH, pirms tam Burda Verlagsbeteiligungen GmbH

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu [režīmu], ko piemēro mātes uzņēmumiem [sabiedrībām] un meitas uzņēmumiem [sabiedrībām], kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 225, 6. lpp.) 5. panta 1. punkta, kas kļuvis par 5. pantu Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvas 2003/123/EKI redakcijā, ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu [režīmu], ko piemēro mātes uzņēmumiem [sabiedrībām] un meitas uzņēmumiem [sabiedrībām], kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV L 7, 41. lpp.), interpretāciju — Nodokļa ieturējuma ienākumu gūšanas vietā jēdziens — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz aplikt ar nodokli meitas sabiedrības peļņu un kapitāla pieaugumu, sadalot peļņu mātes sabiedrībai, lai gan tie netiktu aplikti ar nodokli, ja meitas sabiedrība tos paturētu — EK līguma 43., 56. un 58. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kas paredz kapitāla sabiedrības peļņas sadali kompensēt ar pašu kapitālu, kā rezultātā to apliek ar nodokli, pat gadījumā, ja dividendes tiek sadalītas akcionāriem nerezidentiem, kas nevar atskaitīt sabiedrību ienākumu nodokli no saviem nodokļiem

Rezolutīvā daļa:

valsts tiesību noteikums, kas paredz, sadalot meitas sabiedrības peļņu mātes sabiedrībai, aplikt ar nodokli meitas sabiedrības ienākumus un kapitāla pieaugumu, kas netiktu aplikti ar nodokli, ja tā būtu tos paturējusi tā vietā, lai sadalītu mātes sabiedrībai, nav tiešais nodoklis [nodokļa ieturējums ienākumu gūšanas vietā] Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīvas 90/435 par kopēju nodokļu sistēmu [režīmu], ko piemēro mātes uzņēmumiem [sabiedrībām] un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, 5. panta 1. punkta izpratnē;

EK līguma 52. pants (tagad pēc grozījumiem EKL 43. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav aizliegts piemērot tādu valsts aktu kā 1996. gada Likuma par sabiedrību ienākuma nodokli (Körperschaftsteuergesetz 1996) 28. panta 4. punktu, redakcijā, kas piemērojama pamata lietā, saskaņā ar kuru dalībvalstī rezidējošas meitas sabiedrības tās mātes sabiedrībai sadalītās peļņas aplikšanai ar nodokli piemēro koriģējošu mehānismu neatkarīgi no tā, vai mātes sabiedrība ir rezidente tajā pašā dalībvalstī vai citā dalībvalstī, lai gan atšķirībā no mātes sabiedrības rezidentes mātes sabiedrībai nerezidentei tās meitas sabiedrības rezidences dalībvalsts nodokļa kredītu nepiešķirs.

(1) OV C 237, 30.9.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/4

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 19. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-319/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Darba ņēmēju norīkošana darbā - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Direktīva 96/71/EK - Sabiedriskās kārtības noteikumi - Iknedēļas atpūta - Pienākums pēc valsts iestāžu pieprasījuma iesniegt ar norīkošanu darbā saistītos dokumentus - Pienākums visu kontrolei nepieciešamo dokumentu glabāšanai norīkot Luksemburgā dzīvojošu ad hoc pārstāvi)

(2008/C 209/06)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegrāns [J. Enegren] un Ž. Rozē [G. Rozet])

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — K. Šilcs [C. Schiltz])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 49. un 50. panta pārkāpums un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un reglamentē darba tiesību piemērošanas kontroli (OV 1997, L 18, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta un 10. panta pārkāpums — Pienākums visu kontrolei nepieciešamo dokumentu glabāšanai norīkot Luksemburgā dzīvojošu ad hoc pārstāvi — Valsts tiesību normu par darba noteikumiem un nosacījumiem, kuras dažreiz pārsniedz direktīvas prasības, bet dažreiz ir mazāk stingras nekā tā, piemērošana

Rezolutīvā daļa:

Luksemburgas Lielhercogiste,

—

paziņodama, ka 2002. gada 20. decembra Likuma, ar kuru transponē Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā un reglamentē darba tiesību piemērošanas kontroli, 1. panta 1. punkta 1., 2., 8. un 11. apakšpunkts ir imperatīvas tiesību normas, kas attiecas uz valsts sabiedrisko kārtību;

—	nepilnīgi transponēdama Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta normas;

—	šī likuma 7. panta 1. punktā noteikdama nosacījumus pieejai pamatinformācijai, kas kompetentajām valsts iestādēm nepieciešama kontroles veikšanai, formulējumā, kas ir nepietiekami skaidrs, lai nodrošinātu uzņēmumu, kuri vēlas darba ņēmējus norīkot darbā Luksemburgā, tiesisko drošību, un

—	šī likuma 8. pantā paredzēdama kontrolei nepieciešamo dokumentu uzglabāšanu Luksemburgā pie tur dzīvojoša ad hoc pārstāvja,

nav izpildījusi Direktīvas 96/71 3. panta 1. punktā, to lasot kopā ar šī panta 10. punktu, kā arī EKL 49. un 50. pantā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 224, 16.9.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/5

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 26. jūnija spriedums (Verwaltungsgericht Sigmaringen, Verwaltungsgericht Chemnitz (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Arthur Wiedemann (C-329/06)/Land Baden-Württemberg un Peter Funk (C-343/06)/Stadt Chemnitz

(Apvienotās lietas C-329/06 un C-343/06) (1)

(Direktīva 91/439/EEK - Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana - Vadītāja apliecības atņemšana dalībvalstī par narkotisko vielu vai alkohola lietošanu - Citā dalībvalstī izdota jauna vadītāja apliecība - Pirmās dalībvalsts atteikums atzīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības - Direktīvai 91/439/EEK neatbilstoša dzīvesvieta)

(2008/C 209/07)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesas

Verwaltungsgericht Sigmaringen un Verwaltungsgericht Chemnitz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Arthur Wiedemann (C-329/06) un Peter Funk (C-343/06)

Atbildētājas: Land Baden-Württemberg (C-329/06) un Stadt Chemnitz (C-343/06)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Sigmaringen — Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 1. lpp.), 1. panta 2. punkta, 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 2. un 4. punkta, kā arī III pielikuma interpretācija — Atteikums atzīt tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko citā dalībvalstī ar krāpniecisku darbību palīdzību ieguvusi persona, kam par apreibinošu vielu lietošanu ar administratīvu lēmumu dzīvesvietas valstī atņemta šīs valsts vadītāja apliecība — Tiesību ļaunprātīga izmantošana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, 1. panta 2. punkts, 7. panta 1. punkts un 8. panta 2. un 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas tādos apstākļos kā pamata lietās neļauj dalībvalstij savā teritorijā neatzīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas izriet no vadītāja apliecības, ko cita dalībvalsts vēlāk izsniegusi laikā, kas neietilpst attiecīgajai personai noteiktajā jaunas apliecības pieprasīšanas aizlieguma periodā, un līdz ar to šīs apliecības derīgumu tiktāl, ciktāl tās turētājs nav izpildījis šajā pirmajā minētajā dalībvalstī paredzētos nosacījumus jaunas apliecības izdošanai pēc iepriekšējās apliecības atņemšanas, tostarp prasības par piemērotības vadīšanai pārbaudi, kurā tiktu apliecināts, ka apliecības atņemšanu pamatojošie iemesli vairs neeksistē;

tādos pašos apstākļos šīs normas ļauj dalībvalstij savā teritorijā neatzīt no vēlāk citā dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības izrietošās transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja, pamatojoties uz vadītāja apliecībā izdarītajām atzīmēm vai cita veida neapstrīdamu izdevējas dalībvalsts informāciju, tiek konstatēts, ka šīs apliecības izsniegšanas brīdī tās turētāja, kam pirmajā minētajā dalībvalstī atņemta iepriekšējā apliecība, parastā dzīvesvieta nav bijusi izdevējas dalībvalsts teritorijā;

Direktīvas 91/439, kas grozīta ar Regulu Nr. 1882/2003, 1. panta 2. punktā un 8. panta 2. un 4. punktā nav atļauts dalībvalstij, kurai saskaņā ar šo direktīvu ir pienākums atzīt no citā dalībvalstī izsniegtas vadītāja apliecības izrietošās transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, šīs tiesības uz laiku apturēt, ja šī pēdējā minētā dalībvalsts pārbauda šīs apliecības izsniegšanas kārtību. Savukārt šajā pašā kontekstā šīs normas ļauj dalībvalstij apturēt šīs tiesības, ja no šajā apliecībā izdarītajām atzīmēm vai cita veida neapstrīdamas šīs citas dalībvalsts informācijas izriet, ka šīs direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais dzīvesvietas nosacījums šīs apliecības izsniegšanas brīdī nav ticis izpildīts.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

OV C 281, 18.11.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/6

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 26. jūnija spriedums (Verwaltungsgericht Chemnitz (Vācija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Matthias Zerche (C-334/06), Manfred Seuke (C-336/06)/Landkreis Mittweida un Steffen Schubert (C-335/06)/Landkreis Mittlerer Erzgebirgskreis

(Apvienotās lietas C-334/06 līdz C-336/06) (1)

(2008/C 209/08)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Chemnitz

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Matthias Zerche (C-334/06), Manfred Seuke (C-336/06) un Steffen Schubert (C-335/06)

Atbildētāji: Landkreis Mittweida un Landkreis Mittlerer Erzgebirgskreis

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Verwaltungsgericht Chemnitz — Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (OV L 237, 1. lpp.) 1. panta 2. punkta un 8. panta 2. un 4. punkta interpretācija — Atteikums atzīt tādas vadītāja apliecības derīgumu, kas izsniegta citā dalībvalstī pēc aizlieguma perioda beigām, personai, kam par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā atņemta šīs valsts vadītāja apliecība, jo tā nav varējusi iesniegt medicīniski psiholoģisku slēdzienu, kas vajadzīgs, lai dzīvesvietas valstī saņemtu jaunu apliecību — Tiesību ļaunprātīga izmantošana

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003, 1. panta 2. punkts, 7. panta 1. punkts un 8. panta 2. un 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas tādos apstākļos kā pamata lietās neļauj dalībvalstij savā teritorijā neatzīt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas izriet no vadītāja apliecības, ko cita dalībvalsts vēlāk izsniegusi laikā, kas neietilpst attiecīgajai personai noteiktā jaunas apliecības pieprasīšanas aizlieguma periodā, un līdz ar to šīs apliecības derīgumu tiktāl, ciktāl tās turētājs nav izpildījis šajā pirmajā minētajā dalībvalstī paredzētos nosacījumus jaunas apliecības izdošanai pēc iepriekšējās apliecības atņemšanas, tostarp prasības par piemērotības vadīšanai pārbaudi, kurā tiktu apliecināts, ka apliecības atņemšanu pamatojošie iemesli vairs neeksistē;

(1) OV C 261, 28.10.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/7

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 1. jūlija spriedums — Chronopost SA (C-341/06 P), La Poste (C-342/06 P)/Union française de l'express (UFEX), DHL Express (France) SAS, Federal express international (France) SNC, CRIE SA, Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika

(Apvienotās lietas C-341/06 P un C-342/06 P) (1)

(Apelācija - Tiesvedības Pirmās instances tiesā pienācīga norise - Pirmās instances tiesas spriedums - Atcelšana - Lietas nodošana otrreizējai izskatīšanai - Otrais Pirmās instances tiesas spriedums - Iztiesāšanas sastāvs - Valsts atbalsts - Pasta joma - Valsts uzņēmums, kam uzticēta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana - Loģistikas un tirdzniecības atbalsts meitas sabiedrībai - Meitas sabiedrība, kas nedarbojas rezervētā nozarē - Eksprespasta darbības nodošana šai meitas sabiedrībai - “Valsts atbalsta’ jēdziens - Komisijas lēmums - Atbalsts un nodošana, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu - Pamatojums)

(2008/C 209/09)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Chronopost SA (pārstāvis — D. Berlēns [D. Berlin], avocat) (C-341/06 P), La Poste (pārstāvis — H. Lēmans [H. Lehman], avocat) (C-342/06 P)

Pretējā puse procesā: Union française de l'express (UFEX), DHL Express (France) SAS, Federal express international (France) SNC, CRIE SA (pārstāvji — Ē. Morgans de Riverī [E. Morgan de Rivery] un Ž. Derenns [J. Derenne], avocats), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — K. Žiolito [C. Giolito]), Francijas Republika (pārstāvji — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un F. Mijons [F. Million])

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2006. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-613/97 Ufex u.c./Komisija, ar kuru tika atcelts Komisijas 1997. gada 1. oktobra Lēmums 98/365/EK par Francijas piešķirto atbalstu SFMI-Chronopost daļā, kurā tajā konstatēts, ka nedz loģistikas un tirdzniecības atbalsts, ko La Poste sniegusi savai meitas sabiedrībai SFMI-Chronopost, nedz Postadex nodošana nav uzskatāma par valsts atbalstu SFMI-Chronopost labā — Tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums Pirmās instances tiesas neobjektivitātes dēļ (iztiesāšanas sastāvs, kurš daļēji ir tāds pats kā iztiesāšanas sastāvs, kas taisīja iepriekš pasludināto, Tiesas atcelto, spriedumu) — Pilnvaru nepareiza izmantošana un EKL 230. un 253. panta pārkāpums — Valsts atbalsta jēdziena un līdz ar to EKL 87. panta pārkāpums

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. jūnija spriedumu lietā T-613/97 UFEX u.c./Komisija, pirmkārt, tiktāl, ciktāl tajā atcelts Komisijas 1997. gada 1. oktobra Lēmums 98/365/EK par Francijas piešķirto atbalstu SFMI-Chronopost daļā, kurā tajā konstatēts, ka nedz loģistikas un tirdzniecības atbalsts, ko La Poste sniegusi savai meitas sabiedrībai SFMI-Chronopost, nedz Postadex nodošana nav uzskatāma par valsts atbalstu SFMI-Chronopost labā, un, otrkārt, tiktāl ciktāl šajā spriedumā noteikta tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtība;

2)	Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar numuru T-613/97 celto prasību noraidīt;

3)	lietas dalībnieki, kā arī Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 249, 14.10.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/8

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2008. gada 19. jūnijā (Bundesvergabeamt (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — pressetext Nachrichtenagentur GmbH/Austrijas Republika (Federācija), APA-OTS Originaltext-Service GmbH, APA AUSTRIA PRESSE AGENTUR registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung

(Lieta C-454/06) (1)

(Publiskie iepirkumi - Direktīva 92/50/EEK - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Jēdziens “līguma slēgšanas tiesību piešķiršana’)

(2008/C 209/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesvergabeamt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: pressetext Nachrichtenagentur GmbH

Atbildētāji: Austrijas Republika (Federācija), APA-OTS Originaltext-Service GmbH, APA AUSTRIA PRESSE AGENTUR registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesvergabeamt — EKL 82. panta, Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [pakalpojumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai] (OV L 209, 1. lpp.) 3. panta 1. punkta, 8. un 9. panta, 11. panta 3. punkta b) apakšpunkta, Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes publiskā iepirkuma un uzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības] (OV L 395, 33. lpp.) 1. panta 3. punkta un 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kā arī Kopienu tiesību vispārējo principu interpretācija — Valsts vārdā uz nenoteiktu laiku noslēgts pakalpojumu līgums ar preses aģentūru, kas tiek uzskatīta par vienīgo valsts preses aģentūru, neveicot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru — Dažādu līguma daļu izpildes nodošana ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu sabiedrībai, kuru pakalpojumu sniedzējs pilnībā kontrolē, kā arī citi līguma grozījumi attiecībā uz līgumsaistību pārtraukšanu no līgumslēdzējas iestādes puses, par pakalpojumiem maksājamo atlīdzību un līgumslēdzējai iestādei piešķirtajām atlaidēm — Vēlāk izdarīto grozījumu kvalificēšana, vai — nē, par “jauna publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”, kam nepieciešama iepriekšēja paziņojuma par konkursu publicēšana

Rezolutīvā daļa:

Direktīvas 92/50 par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai [pakalpojumu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai] 3. panta 1., 8. un 9. punktā izmantotais termins “piešķirt” ir interpretējams tādējādi, ka tas neattiecas uz situāciju, kāda tā ir pamata prāvā, kad pakalpojumus, ko līgumslēdzējai iestādei sniedz sākotnējais pakalpojumu sniedzējs, kurš ir kapitālsabiedrība, nodod citam pakalpojumu sniedzējam, kurš arī ir kapitālsabiedrība, kura vienīgais akcionārs ir pirmais pakalpojumu sniedzējs, kas kontrolē jauno pakalpojumu sniedzēju un dod tam norādījumus tiktāl, ciktāl sākotnējais pakalpojumu sniedzējs paliek atbildīgs par līgumā paredzēto pienākumu ievērošanu;

Direktīvas 92/50 3. panta 1., 8. un 9. punktā izmantotais termins “piešķirt” ir interpretējams tādējādi, ka tas neattiecas uz sākotnējā līguma pielāgošanu ārējo apstākļu izmaiņu dēļ, kā, piemēram, sākotnēji valsts valūtā noteikto cenu pārrēķināšana eiro, minimāla šo cenu samazināšana noapaļošanas nolūkiem un atsauce uz jaunu cenu indeksu, kura stāšanās iepriekšējā indeksa vietā ir tikusi paredzēta sākotnējā līgumā;

Direktīvas 92/50 3. panta 1., 8. un 9. punktā izmantotais jēdziens “piešķiršana” ir interpretējams tādējādi, ka tā tvērumā neietilpst tāda situācija kā pamata lietā, kad līgumslēdzēja iestāde ar papildu vienošanos ar līgumslēdzēju pusi uz nenoteiktu laiku noslēgta pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma darbības laikā vienojas vēl trīs gadus piemērot noteikumu par atteikšanos no līguma laušanas, kura termiņš izbeidzas dienā, kad notiek vienošanās par jaunu noteikumu, un paredz par sākotnējā līgumā ietvertajām lielākas atlaides no atsevišķām cenām, kuras noteiktas atkarībā no daudzumiem konkrētā jomā.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/8

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 12. jūnijā (Regeringsrätten (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Skatteverket/Gourmet Classic Ltd

(Lieta C-458/06) (1)

(Tiesas kompetence - Direktīva 92/83/EEK - Akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņošana - 20. panta pirmais ievilkums - Spirts, kas ietilpst kulinārijā izmantojama vīna sastāvā - Atbrīvojums no saskaņotā akcīzes nodokļa)

(2008/C 209/11)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Regeringsrätten

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Skatteverket

Atbildētāja: Gourmet Classic Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Regeringsrätten — Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 21. lpp.), 20. panta pirmā ievilkuma interpretācija — Atbrīvojums no akcīzes nodokļa — Kulinārijā izmantojams vīna izcelsmes produkts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir 4,8 % sagatavotā produkta 100 kilogramos

Rezolutīvā daļa:

spirts, kas ietilpst kulinārijā izmantojama vīna sastāvā, ja tā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 1,2 % tilpuma, ir jāklasificē kā etilspirts, kas norādīts Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, 20. panta pirmajā ievilkumā.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/9

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 12. jūnija spriedums (Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — O2 Holdings Limited un O2 (UK) Limited/Hutchison 3G UK Limited

(Lieta C-533/06) (1)

(Preču zīmes - Direktīva 89/104/EEK - 5. panta 1. punkts - Preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības - Preču zīmei identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošana salīdzinošajā reklāmā - Preču zīmes iedarbības ierobežojums - Salīdzinošā reklāma - Direktīva 84/450/EEK un Direktīva 97/55/EK - 3.a panta 1. punkts - Nosacījumi, ar kuriem ir atļauta salīdzinošā reklāma - Konkurenta preču zīmes vai tai līdzīga apzīmējuma izmantošana)

(2008/C 209/12)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājas: O2 Holdings Limited un O2 (UK) Limited

Atbildētāja: Hutchison 3G UK Limited

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal — Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 1. lpp.), 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (OV L 250, 17. lpp.) 3.a panta interpretācija — Konkurenta preču zīmes izmantošana reklāmā, lai salīdzinātu reklāmas devēja un tā konkurenta pārdodamo preču vai sniegto pakalpojumu īpašības un it īpaši cenas

Rezolutīvā daļa

Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. un 2. punkts un Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvas 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīvu 97/55/EK, 3.a panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reģistrētās preču zīmes īpašnieks nevar aizliegt trešai personai izmantot tā preču zīmei identisku vai līdzīgu apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, kas atbilst visiem minētajā 3.a panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ar kuriem tā ir atļauta.

Tomēr gadījumā, ja Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, lai aizliegtu reģistrētai preču zīmei identiska vai līdzīga apzīmējuma izmantošanu, ir izpildīti, salīdzinošā reklāma, kurā izmantots šis apzīmējums, nevar atbilst Direktīvas 84/450, kura grozīta ar Direktīvu 97/55, 3.a panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam nosacījumam, ar kuru tā būtu atļauta;

Direktīvas 89/104 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt trešām personām salīdzinošajā reklāmā izmantot šai preču zīmei līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski vai līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem reģistrēta minētā preču zīme, ja šī izmantošana sabiedrībai nerada sajaukšanas iespēju — neatkarīgi no tā, vai minētā salīdzinošā reklāma atbilst visiem Direktīvas 84/450, kura grozīta ar Direktīvu 97/55, 3.a pantā izklāstītajiem nosacījumiem, ar kuriem salīdzinošā reklāma ir uzskatāma par atļautu.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/10

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 1. jūlija spriedums (Dioikitiko Efeteio Athinon (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Motosykletistiki Omospondia Ellados NPID (MOTOE)/Elliniko Dimosio

(Lieta C-49/07) (1)

(EKL 82. pants un EKL 86. pants - “Uzņēmuma’ jēdziens - Biedrība, kam nav peļņas gūšanas rakstura un kura Grieķijā pārstāv Starptautisko Motosporta federāciju - “Saimnieciskās darbības’ jēdziens - Īpašas no likuma izrietošas tiesības dot piekrišanu motociklu sacīkšu organizēšanas nolūkā iesniegtajiem atļaujas pieteikumiem - Tāda paralēli veicamā darbība kā motociklu sacīkšu organizēšana, kā arī sponsorēšanas, reklāmas un apdrošināšanas līgumu noslēgšana)

(2008/C 209/13)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Efeteio Athinon

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Motosykletistiki Omospondia Ellados NPID (MOTOE)

Atbildētāja: Elliniko Dimosio

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Dioikitiko Efeteio Athinon — EKL 82. panta un EKL 86. panta interpretācija — Uzņēmuma jēdziens — Automobiļu biedrība, kam nav peļņas gūšanas rakstura “ELPA”, kura Grieķijā pārstāv Starptautisko Motosporta federāciju un kurai ir ekskluzīvas tiesības dot piekrišanu pasākumiem motosporta jomā — Biedrība, kas paralēli veic tādu saimniecisko darbību kā reklāma, apdrošināšana, sponsorēšanas līgumu noslēgšana un balvu finansēšana

Rezolutīvā daļa:

attiecībā uz juridisko personu, kuras darbība ietver ne vien dalību administratīvo lēmumu pieņemšanā, ar kuriem atļauj organizēt motociklu sacīkstes, bet arī to, ka tā pati organizē šādas sacensības un šajā sakarā slēdz sponsorēšanas, reklāmas un apdrošināšanas līgumus, ir piemērojams EKL 82. pants un EKL 86. pants. Šīs tiesību normas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru juridiskai personai, kas organizē motociklu sacīkstes un šajā sakarā slēdz sponsorēšanas, reklāmas un apdrošināšanas līgumus, tiek piešķirtas pilnvaras dot piekrišanu attiecībā uz šādu sacīkšu organizēšanas nolūkā iesniegtajiem atļaujas pieteikumiem, neparedzot šīm pilnvarām robežas, pienākumus un kontroli.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/10

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 24. jūnija spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Commune de Mesquer/Total France SA, Total International Ltd

(Lieta C-188/07) (1)

(Direktīva 75/442/EEK - Atkritumu apsaimniekošana - Atkritumu jēdziens - “Piesārņotājs maksā’ princips - Īpašnieks - Iepriekšējie īpašnieki - Produkta ražotājs - Nafta un mazuts - Kuģa bojāeja - Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem - Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds)

(2008/C 209/14)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Commune de Mesquer

Atbildētājas: Total France SA, Total International Ltd

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (OV L 194, 39. lpp.), ko groza Padomes 1991. gada 18. marta Direktīva 91/156/EEK (OV L 78, 32. lpp.), 1. panta, kā arī I pielikuma Q4 un 1. panta b) un c) apakšpunkta, un 15. panta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.) interpretācija — Atkritumu jēdziens — Ogļūdeņražu un mazuta (viena vai sajaukumā ar ūdeni vai smiltīm) iekļaušana? — Atkritumu radītāja un/vai īpašnieka atbildība, ja vielas pārvadājumu ir veikusi trešā persona

Rezolutīvā daļa:

tāda viela kā pamata lietā aplūkotā, proti, mazuts, kas ir pārdots kā degviela, Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem, kas ir grozīta ar Komisijas 1996. gada 24. maija Lēmumu 96/350/EK, izpratnē nav atkritumi, jo tas ir izmantots vai tirgots ekonomiski labvēlīgos apstākļos un to bez iepriekšējas pārstrādes var lietot kā degvielu;

pēc kuģa bojāejas jūrā netīši izlieta nafta, kas ir sajaukusies ar ūdeni, kā arī nogulām un nonākusi līdz dalībvalsts piekrastei, to noklājot, ir atkritumi Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta a) punkta izpratnē, jo to vairs nevar izmantot vai lietot bez iepriekšējas pārstrādes;

lai attiecībā uz netīši jūrā izlietu naftu, kas ir radījusi dalībvalsts piekrastes piesārņojumu, piemērotu Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 15. pantu:

—

valsts tiesa šīs naftas pārdevēju un kuģa fraktētāju, kas to pārvadā, var uzskatīt par minēto atkritumu ražotāju Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta b) punkta izpratnē, un tādējādi par “iepriekšējo īpašnieku”, lai piemērotu šīs direktīvas 15. panta otrā ievilkuma pirmo daļu, ja šī tiesa, ņemot vērā faktus, ko tikai tā ir tiesīga izvērtēt, nonāk pie secinājuma, ka šis pārdevējs fraktētājs ir veicinājis šī kuģa bojāejas radīta piesārņojuma risku, īpaši, ja tas neveica pasākumus attiecībā uz kuģa izvēli, lai novērstu tādus negadījumus;

—

ja izrādās, ka Starptautiskais naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonds nemaksā izmaksas, kas saistītas ar netīši jūrā izlietas naftas radīto atkritumu apglabāšanu, vai nespēj tās maksāt sakarā ar kompensācijai noteiktā limita, kas ir paredzēts šim apdrošināšanas gadījumam, pārsniegšanu un ka, piemērojot ierobežojumus un/vai dalībvalsts tiesībās paredzēto atbrīvošanu no atbildības, ieskaitot to, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, neļauj šīs izmaksas maksāt kuģa īpašniekam un/vai kuģa fraktētājam, tad, pat ja tie Direktīvas 75/442, kas ir grozīta ar Lēmumu 96/350, 1. panta c) punkta izpratnē tiktu uzskatīti par “īpašniekiem”, šādām valsts tiesībām, lai nodrošinātu transponēšanu atbilstoši šīs direktīvas 15. pantam, ir jāatļauj, ka minētās izmaksas maksā to produktu ražotājs, no kuriem radušies izlijušie atkritumi. Tomēr atbilstoši “piesārņotājs maksā” principam tādam radītājam ir jāmaksā šīs izmaksas tikai tad, ja tas ar savu darbību ir veicinājis risku, ka kuģa bojāeja varētu radīt piesārņojumu.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/11

Tiesas (trešā palāta) spriedums 2008. gada 19. jūnijā (Raad van State van België (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Nationale Raad van Dierenkwekers en Liefhebbers VZW, Andibel VZW/Belgische Staat

(Lieta C-219/07) (1)

(EKL 30. pants - Regula (EK) Nr. 338/97 - Savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzība - Aizliegums turēt noteiktas, šajā regulā minētas vai tajā neietvertas zīdītāju sugas - Citās dalībvalstīs atļauta turēšana)

(2008/C 209/15)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State van België

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Nationale Raad van Dierenkwekers en Liefhebbers VZW, Andibel VZW

Atbildētāja: Belgische Staat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State van België — Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 1. lpp.), 30. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko paredz dzīvnieku sugu, kuras var turēt attiecīgajā dalībvalstī, sarakstu, tādējādi izslēdzot regulas B, C un D pielikumā minēto, kā arī to sugu turēšanu, uz kurām regula neattiecas — Citās dalībvalstīs atļauta turēšana, kas ir ar regulu saderīgs tiesību akts

Rezolutīvā daļa:

EKL 28. un 30. pantu, to aplūkojot atsevišķi vai kopā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, tiek pieļauts tāds kā pamata lietā minētais tiesiskais noregulējums, saskaņā ar kuru zīdītāju, kuri nepieder pie šajā regulējumā skaidri minētajām sugām, importa, turēšanas un tirdzniecības aizliegums netiek piemērots zīdītāju sugām, kas nav ietvertas šī regulējuma A pielikumā, ja šī sprieduma 27.–29. punktā minēto interešu un prasību aizsardzību vai ievērošanu tikpat efektīvi nevar nodrošināt ar tirdzniecību Kopienā mazāk ierobežojošiem pasākumiem.

Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda:

—	vai valsts zīdītāju sugu, kuras ir atļauts turēt, saraksta izveidošana un tā vēlākas izmaiņas ir pamatota ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

—	vai ir paredzēta procedūra, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas var lūgt šajā sarakstā uzskaitīt zīdītāju sugas, vai tā ir viegli pieejama, vai to var pabeigt saprātīgā termiņā un vai atteikuma gadījumā ir iespēja vērsties tiesā;

—	vai lūgumu minētajā sarakstā uzskaitīt zīdītāju sugu, uz kuru varētu attiecināt individuālu atkāpi par šajā sarakstā neminēto sugu īpatņu turēšanu administratīvās iestādes var noraidīt tikai tad, ja attiecīgo sugu īpatņu turēšana reāli apdraud iepriekš minēto interešu un prasību saglabāšanu, un

—

vai tādus kā 1986. gada 14. augusta Likuma par dzīvnieku aizsardzību un labklājību, ko groza 1995. gada 4. maija likums, 3.a panta 2. punkta 3. apakšpunkta b) daļā un 6. apakšpunktā izvirzītos nosacījumus šajā pašā sarakstā neminēto zīdītāju sugu īpatņu turēšanai var objektīvi pamatot un tie nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai kopumā sasniegtu valsts tiesiskā noregulējumā izvirzīto mērķi.

(1) OV C 155, 7.7.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/12

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 19. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika

(Lieta C-220/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/22/EK - Elektroniskās komunikācijas - Uzņēmumu, kas sniedz universālo pakalpojumu, izraudzīšanās - Nepareiza transponēšana)

(2008/C 209/16)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J.-P. Keppenne un M. Shotter)

Atbildētāja: Francijas Republika (pārstāvji — G. de Bergues un B. Messmer)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Nepareiza Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) [8., 12. un 13. panta] transponēšana — Pienākums izmantot efektīvu, objektīvu, pārskatāmu un nediskriminējošu to uzņēmumu izraudzīšanās mehānismu, kam uzdot sniegt universālo pakalpojumu — Valsts tiesību akti, kas a priori izslēdz uzņēmējus, kuri nevar nodrošināt šī pakalpojuma sniegšanu visā valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

valsts tiesībās transponējot noteikumus par to uzņēmumu izraudzīšanos, kas var nodrošināt universālā pakalpjuma sniegšanu, Francijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 8. panta 2. punktā un 12. un 13. pantā, kā arī IV pielikumā;

2)	Francijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/12

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 24. jūnija spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-272/07) (1)

(Publiskā iepirkuma līgumi - Direktīva 2004/18/EK - Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinācija - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2008/C 209/17)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — B. Stromsky un D. Kukovec)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvis — C. Schiltz)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Aktu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, prasības, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

2)	Luksemburgas Lielhercogiste atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2008. gada 23. aprīļa rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Test Claimants in the CFC and Dividend Group Litigation/Commissioners of Inland Revenue

(Lieta C-201/05) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - Tiešie nodokļi - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Dividendes no akcijām, kuras sabiedrība nerezidente maksā sabiedrībai rezidentei - Kontrolēto ārvalstu sabiedrību (KĀS) tiesiskais regulējums - Situācija, kas skar trešās valstis - Prasību pret nodokļu administrāciju kvalifikācija - Dalībvalsts atbildība par Kopienu tiesību pārkāpumu)

(2008/C 209/18)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki

Prasītājs: The Test Claimants in the CFC and Dividend Group Litigation

Atbildētājs: Commissioners of Inland Revenue

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) — EKL 43., 49. un 56. panta interpretācija — Valsts tiesību akti nodokļu jomā — Sabiedrību ienākuma nodoklis — Atbrīvojums — Citu sabiedrību izmaksātās dividendes valstī reģistrētajai sabiedrībai — Atšķirīga situācija atkarībā no valsts, kur ir reģistrētas pārējās sabiedrības

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesību akti, kas no sabiedrību ienākuma nodokļa atbrīvo dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, tomēr uzliek šo nodokli dividendēm, kuras sabiedrība rezidente saņem no sabiedrības nerezidentes, kurā sabiedrība rezidente īsteno tādu dalību, kas tai ļauj neapšaubāmi ietekmēt šīs sabiedrības lēmumus un noteikt tās darbību, piešķirot nodokļa atlaidi par sabiedrības, kura ir izmaksājusi dividendes, savā rezidences dalībvalstī faktiski samaksāto nodokli, ja vien ārvalsts izcelsmes dividendēm piemērotā nodokļa likme nav lielāka par valsts izcelsmes dividendēm piemēroto nodokļa likmi un ja nodokļa atlaide ir vismaz vienāda ar sabiedrības, kura ir izmaksājusi dividendes, samaksāto nodokli tās dalībvalstī, maksimāli sasniedzot to nodokļa apmēru, ko piemēro sabiedrības, kura ir saņēmusi dividendes, dalībvalstī.

EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kas no sabiedrību ienākuma nodokļa atbrīvo dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, tomēr uzliek šo nodokli dividendēm, kuras sabiedrība rezidente saņem no sabiedrības nerezidentes, kurā sabiedrībai rezidentei pieder vismaz 10 % balsstiesību, piešķirot nodokļa atlaidi par sabiedrības, kura ir izmaksājusi dividendes, savā rezidences dalībvalstī faktiski samaksāto nodokli, ja vien ārvalsts izcelsmes dividendēm piemērotā nodokļa likme nav lielāka par valsts izcelsmes dividendēm piemēroto nodokļa likmi un ja nodokļa atlaide ir vismaz vienāda ar sabiedrības, kura ir izmaksājusi dividendes, samaksāto nodokli tās dalībvalstī, maksimāli sasniedzot to nodokļa apmēru, ko piemēro sabiedrības, kura ir saņēmusi dividendes, dalībvalstī.

Turpretī EKL 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kas no sabiedrību ienākuma nodokļa atbrīvo dividendes, kuras sabiedrība rezidente saņem no citas sabiedrības rezidentes, tomēr uzliek šo nodokli dividendēm, kuras sabiedrība rezidente saņem no sabiedrības nerezidentes, kurā tai pieder mazāk par 10 % balsstiesību, nepiešķirot tai nodokļa atlaidi par sabiedrības, kura ir izmaksājusi dividendes, savā rezidences dalībvalstī faktiski samaksāto nodokli;

EKL 56. pants jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kas ļauj piešķirt atbrīvojumu no sabiedrību ienākuma nodokļa par noteiktām dividendēm, kuras sabiedrības rezidentes ir saņēmušas no apdrošināšanas sabiedrībām rezidentēm, tomēr neparedz šādu atbrīvojumu par tādām pašām dividendēm, kuras tiek saņemtas no sabiedrībām nerezidentēm, ja tādējādi pret šīm dividendēm ir mazāk labvēlīga attieksme;

EKL 43. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie iestājas pret to, ka dalībvalstī reģistrētas sabiedrības rezidentes ar nodokli apliekamajos ienākumos tiek iekļauti ienākumi, kurus KĀS ir ieguvusi citā dalībvalstī, ja šie ienākumi tur ir pakļauti tādam nodoklim, kurš ir mazāks par nodokli, kāds piemērojams pirmajā valstī, ja vien šāda iekļaušana neattiecas tikai uz pilnībā fiktīviem mehānismiem, kuri ir paredzēti, lai izvairītos no parasti maksājamā valsts nodokļa.

Šāda aplikšanas ar nodokļiem pasākuma piemērošana ir noraidāma, ja, pamatojoties uz objektīviem faktiem, par kuriem var pārliecināties trešās personas, tiek pierādīts, ka par spīti tam, ka pastāv ar nodokļiem saistīti apsvērumi, minētā kontrolētā ārvalsts sabiedrība tiešām ir izveidota uzņemošajā dalībvalstī un veic tur patiesu saimniecisku darbību.

Tomēr EKL 43. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem atbilst tāds dalībvalsts nodokļu tiesību akts, kas paredz noteiktas atbilstības prasības, ja sabiedrība rezidente vēlas panākt atbrīvojumu no nodokļiem, kas jau ir samaksāti par šīs kontrolētās sabiedrības ienākumiem tās rezidences valstī, tiktāl, ciktāl šo prasību mērķis ir pārbaudīt, ka kontrolētā ārvalsts sabiedrība tiešām ir nodibināta, kā arī tās saimniecisko darbību patieso raksturu, neradot pārmērīgas administratīvas grūtības;

EKL 56.–58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj dalībvalsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem sabiedrību ienākuma nodokļa priekšrocība tiek piešķirta noteiktām dividendēm, kuras sabiedrības rezidentes saņem no sabiedrībām nerezidentēm, tomēr neparedz šādu priekšrocību attiecībā uz dividendēm, kuras ir saņemtas no sabiedrībām, kuras ir dibinātas trešā valstī, īpaši, ja minētās priekšrocības piešķiršana ir atkarīga no nosacījumiem, kuru ievērošanu šīs dalībvalsts kompetentās iestādes var pārbaudīt, tikai saņemot informāciju no trešās valsts, kurā ir dibināta izmaksātāja sabiedrība;

nepastāvot Kopienu tiesiskajam regulējumam, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka kompetentās tiesas un tiesvedības procesuālie noteikumi, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras attiecīgajām personām piešķir Kopienu tiesības, tostarp noteikumi par cietušo personu valsts tiesās celto prasību kvalifikāciju. Tomēr šīm tiesām ir jānodrošina, lai attiecīgo personu rīcībā būtu efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, kas tām ļautu panākt, ka tiek atmaksāts prettiesiski iekasēts nodoklis un šai dalībvalstij tiešā sakarā ar šo nodokli samaksātās vai tās ieturētās summas. Runājot par citu kaitējumu, kas personai varētu būt nodarīts tāda Kopienu tiesību pārkāpuma rezultātā, par kuru ir atbildīga dalībvalsts, tās pienākums ir atlīdzināt indivīdiem radītos zaudējumus atbilstoši 1996. gada 5. marta sprieduma apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du pêcheur un Factortame 51. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, neizslēdzot iespēju, ka, pamatojoties uz valsts tiesībām, valsts atbildība var iestāties ar mazāk ierobežojošiem nosacījumiem.

Ja izrādās, ka dalībvalsts tiesību akti rada brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, ko aizliedz EKL 43. pants, vai kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, ko aizliedz EKL 56. pants, iesniedzējtiesa, lai noteiktu atlīdzināmo kaitējumu, var pārbaudīt, vai cietušās personas ir izrādījušas pienācīgu rūpību, lai izvairītos no kaitējuma vai to mazinātu, un vai cita starpā tās ir savlaicīgi izmantojušas visus to rīcībā esošos tiesību aizsardzības līdzekļus. Tomēr, lai ar EKL 43. pantu indivīdiem piešķirto tiesību izmantošana nebūtu neiespējama vai pārmērīgi grūta, iesniedzējtiesa var noteikt, vai šo tiesību aktu piemērošana, ja nepieciešams, apvienojumā ar attiecīgajiem konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu noteikumiem jebkurā gadījumā būtu novedusi pie prasītāju pamata prāvā pretenziju noraidīšanas attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijā.

(1) OV C 182, 23.7.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/14

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 12. jūnija rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Confcooperative Friuli Venezia Giulia (C-23/07), Luigi Soini (C-23/07 un C-24/07), Azienda Agricola Vivai Pinato Mario e figlio (C-23/07), Cantina Produttori Cormòns Soc. cons. arl (C-24/07)/Ministero delle Politiche Agricole, alimentari e forestali, Regione Friuli Venezia Giulia

(Apvienotās lietas C-23/07 un C-24/07) (1)

(Lauksaimniecība - Regulas (EK) Nr. 1493/1999, Nr. 753/2002 un Nr. 1429/2004 - Vīna tirgus kopīgā organizācija - Vīnu marķēšana - Vīnogu šķirņu nosaukumu vai to sinonīmu lietošana - Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Tokaj’ Ungārijas izcelsmes vīniem - Iespēja izmantot vīnogulāju “Tocai friulano’ vai “Tocai italico’ apzīmējumu kā papildinājumu noteiktām Itālijas izcelsmes vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm - Izslēgšana pēc trīspadsmit gadu pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā - Spēkā esamība - Juridiskais pamats - EKL 34. pants - Nediskriminācijas princips - Starptautisko līgumtiesību principi - Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai - Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs līgums) 22.-24. pants)

(2008/C 209/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale del Lazio

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Confcooperative Friuli Venezia Giulia (C-23/07), Luigi Soini (C-23/07 un C-24/07), Azienda Agricola Vivai Pinato Mario e figlio (C-23/07), Cantina Produttori Cormòns Soc. cons. arl (C-24/07)

Atbildētāji: Ministero delle Politiche Agricole, alimentari e forestali, Regione Friuli Venezia Giulia

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunale Administrativo Regionale del Lazio — Regulas Nr. 1493/1999 un Nr. 753/2002, kuras groza Komisijas 2004. gada 9. augusta Regula (EK) Nr. 1429/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (OV L 263, 11. lpp.), interpretācija — EKL 34. panta 2. punkta interpretācija — Ungārijā un Kopienā ražoto vīnu apzīmēšana — “Tocai fruliano” apzīmējuma lietošanas aizliegums — Ražotāju un citu šī apzīmējuma lietotāju diskriminācija attiecībā pret citiem šo apzīmējumu ražotājiem un lietotājiem

Rezolutīvā daļa:

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši šī akta 2. pantam Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību, normas, kas pēc būtības aizliedz izmantot nosaukumu “Tocai” noteiktu Itālijas kvalitatīvo vīnu, kas ražoti noteiktā reģionā, aprakstīšanai un noformēšanai pēc pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā, ir Kopienu tiesību neatņemama sastāvdaļa uz 2004. gada 1. maiju, un, pēc tam, kad [šīs normas] pārņēma ar Komisijas 2004. gada 9. augusta Regulu (EK) Nr.1429/2004, kas grozīja Regulu Nr. 753/2002, tās turpināja piemērot pēc [2004. gada 1. maija];

Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju 53. pants ir piemērots juridiskais pamats, lai ļautu Eiropas Kopienu Komisijai pieņemt Regulas Nr. 753/2002 noteikumus, kurus pārņem Regula Nr. 1429/2004, kas pēc būtības aizliedz izmantot nosaukumu “Tocai” noteiktu Itālijas kvalitatīvo vīnu, kas ražoti noteiktā reģionā, aprakstīšanai un noformēšanai pēc pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā;

EKL 34. panta 2. punkta otrā daļa pieļauj Regulas Nr. 753/2002 normas, kuras pārņem Regula Nr. 1429/2004, kas pēc būtības aizliedz izmantot nosaukumu “Tocai” noteiktu Itālijas kvalitatīvo vīnu, kas ražoti noteiktā reģionā, aprakstīšanai un noformēšanai pēc pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā;

Regulas Nr. 753/2002 19. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj Regulas Nr. 753/2002 normas, kuras pārņem Regula Nr. 1429/2004, kas pēc būtības aizliedz izmantot nosaukumu “Tocai” noteiktu Itālijas kvalitatīvo vīnu, kas ražoti noteiktā reģionā, aprakstīšanai un noformēšanai pēc pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā;

Regulas Nr. 1493/1999 50. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, piemērojot Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ietverts 1 C pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu, kurš 1994. gada 15. aprīlī parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē, 23. un 24. panta normas un it īpaši šī līguma 24. panta 6. punkta normas neliedz pieņemt tādus pasākumus, kādus paredz Regulas Nr. 753/2002 normas, kuras pārņem Regula Nr. 1429/2004, kas pēc būtības aizliedz izmantot nosaukumu “Tocai” noteiktu Itālijas kvalitatīvo vīnu, kas ražoti noteiktā reģionā, aprakstīšanai un noformēšanai pēc pārejas perioda, kas beidzas 2007. gada 31. martā.

(1) OV C 82, 14.4.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/15

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 14. maija rīkojums (Prud'homie de pêche (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Jonathan Pilato/Jean-Claude Bourgault

(Lieta C-109/07) (1)

(Valsts tiesas jēdziens - Tiesas kompetences neesamība)

(2008/C 209/20)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Prud'homie de pêche

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jonathan Pilato

Atbildētājs: Jean-Claude Bourgault

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Prud'homie de pêche de Martigues — Padomes 1997. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 132, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1998. gada 8. jūnija Regulu (EK) Nr. 1239/98 (OV L 171, 1. lpp.), 11. a panta interpretācija — Driftertīkla jēdziena definīcija — Vai šī definīcija ietver “thonaille”? — Minētajā pantā paredzētā aizlieguma pasākuma ar vidi saistītais mērķis — Šīs tiesību normas spēkā esamība attiecībā it īpaši uz tiesisko pamatu, kāds tika izmantots tās pieņemšanai

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz jautājumiem, kurus ar 2006. gada 17. decembra lēmumu uzdevusi Prud'homie de pêche de Martigues.

(1) JO C 95, 28.4.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/16

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 16. aprīļa rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de Canarias (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Club Náutico de Gran Canaria/Comunidad Autónoma de Canarias

(Lieta C-186/07) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sestā PVN direktīva - Atbrīvojumi - Pakalpojumi, kas saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu - Piemērošana attiecībā uz Kanāriju salām - Pilnībā iekšēja situācija - Iesniegums - Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu acīmredzama nepieņemamība)

(2008/C 209/21)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Canarias (Spānija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Club Náutico de Gran Canaria

Atbildētājs: Comunidad Autónoma de Canarias

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Superior de Justicia de Canarias — Tiesas sprieduma lietā C-124/96, ar ko par nesaderīgu ar Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145. 1. lpp.) 13. panta A. daļas 1. panta m) apakšpunktu atzīti valsts tiesību akti, kuros paredzēti ierobežojumi atbrīvošanai no PVN atsevišķiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, interpretācija — Piemērošana attiecībā uz Kanāriju salām

Rezolutīvā daļa:

Tribunal Superior de Justicia de Canarias ar 2006. gada 26. novembra lēmumu izteiktais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.

(1) OV C 129, 9.6.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/16

Tiesas (piektā palāta) 2008. gada 11. aprīļa rīkojums — Focus Magazin Verlag GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Merant GmbH

(Lieta C-344/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Kopienas preču zīme - Regula (EK) Nr. 40/94 - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Vārdisks apzīmējums “FOCUS’)

(2008/C 209/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Focus Magazin Verlag GmbH (pārstāvji — M. Herrmann un B. Müller, Rechtsanwälte)

Pārēji lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider), Merant GmbH (pārstāvis — A. Schultz, Rechtsanwalt)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T-491/04 Merant/ITSB, ar ko Pirmās instances tiesa atcēla Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2004. gada 18. oktobra lēmumu lietā R 542/2002-2, ar kuru ir apmierināta apelācijas sūdzība par Iebildumu nodaļas lēmumu, ar kuru tika daļēji noraidīts Kopienas vārdiskas preču zīmes“FOCUS” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 16., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 32., 33., 34., 35., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē, reģistrācijas pieteikums saistībā ar iebildumiem, ko bija iesniedzis valsts grafiskas preču zīmes “MICRO FOCUS” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 41. un 42. klasē, īpašnieks — Sajaukšanas iespēja starp abām preču zīmēm

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību noraidīt;

2)	Focus Magazin Verlag GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 79, 29.3.2008.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/17

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 5. maija rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hospital Consulting Srl, ATI HC, Kodak SpA, Tecnologie Sanitarie SpA/Esaote SpA, ATI, Ital Tbs Telematic & Biomedical Service SpA, Draeger Medica Italia SpA, Officina Biomedica Divisione Servizi SpA

(Lieta C-386/07) (1)

(Reglaments - 92. panta 1. punkts un 104. panta 3. punkt - Kopienu noteikumi konkurences jomā - Valstu sistēmas jautājumā par advokāta honorāru tarifu - Minimālo honorāru noteikšana - Daļēja nepieņemamība - Jautājumi, kuru atbilde ir izsecināma noTiesas judikatūras)

(2008/C 209/23)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hospital Consulting Srl, ATI HC, Kodak SpA, Tecnologie Sanitarie SpA

Atbildētāji: Esaote SpA, ATI, Ital Tbs Telematic & Biomedical Service SpA, Draeger Medica Italia SpA, Officina Biomedica Divisione Servizi SpA

Piedaloties: Azienda Sanitaria locale ULSS n o 15 (Alta Padovana, Regione Veneto)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — EK Līguma 10. panta un 81. panta 1. punkta, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 36. lpp.) interpretācija — Obligātu advokāta pakalpojumu tarifu, kurus jāapstiprina ministrijai, noteikšana, ko veica profesionāla valsts organizācija — Valsts tiesiskais regulējumus, kurā ir paredzēts aizliegums tiesnešiem, pieņemot tiesu nolēmumus par tiesāšanās izdevumiem, atkāpties no noteiktajiem minimālajiem honorāriem

Rezolutīvā daļa:

EKL 10. un 81. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru principā ir aizliegts neievērot minimālos honorārus, kuri ir apstiprināti ar ministrijas dekrētu, pamatojoties uz projektu, kuru ir izstrādājusi tāda Zvērinātu advokātu profesionālā organizācija kā Consiglio nazionale forense, un saskaņā ar kuru arī tiesnesim, lemjot par tiesāšanās izdevumu summu, kāda lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāmaksā otram lietas dalībniekam, ir aizliegts neievērot šos minimālos honorārus;

2)	Trešais jautājums, ko Consiglio di Stato uzdeva ar 2006. gada 13. janvāra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

(1) OV C 283, 24.11.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/17

Tiesas (septītā palāta) 2008. gada 21. maija rīkojums (Najvyšší súd Slovenskej republiky lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Slovākijas Republika) — Karol Mihal/Daňový úrad Košice V

(Lieta C-456/07) (1)

(Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Sestā PVN direktīva - Nodokļa maksātāji - 4. panta 5. punkta pirmā daļa - Publisko tiesību subjekti - Tiesu izpildītāji - Fiziskas un juridiskas personas)

(2008/C 209/24)

Tiesvedības valoda — slovāku

Iesniedzējtiesa

Najvyšší súd Slovenskej republiky

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Karol Mihal

Atbildētājs: Daňový úrad Košice V

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Najvyšší súd Slovenskej republiky — 4. panta 5. punkta pirmās daļas interpretācija Direktīvā 77/388/EEK: Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.) — Tādu publisko tiesību subjekta darbību neaplikšana ar nodokli, kas veiktas valsts iestādes statusā — Tiesu izpildītāju, tiem veicot valsts pienākumus, iekļaušana — Tieša iedarbība

Rezolutīvā daļa:

Darbība, ko veic tāda privātpersona kā tiesu izpildītājs, nav atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa tikai tāpēc, ka tā ietver ar valsts iestādes funkcijām saistību aktu izpildi. Pat pieņemot, ka tiesu izpildītāja pienākumi ietver šādu aktu izpildi, viņš, neietilpstot valsts pārvaldes organizācijā, saskaņā ar pamata lietas tiesību aktiem veic savu darbību nevis kā publisko tiesību subjekts, bet gan kā pašnodarbināta persona, kas veic neatkarīgu ekonomisku darbību, un līdz ar to uz viņu neattiecas nodokļu atbrīvojums, kas paredzēts 4. panta 5. punkta pirmajā daļā Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze.

(1) OV C 315, 22.12.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/18

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 22. maija rīkojums (Hoge Raad der Nederlanden, Den Haag (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — M. Ilhan/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-42/08) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - No EKL 49. panta līdz EKL 55. pantam - Transportlīdzekļi - Tāda transportlīdzekļa izmantošana vienā dalībvalstī, kas ir reģistrēts un iznomāts citā dalībvalstī - Šī transportlīdzekļa aplikšana ar nodokļiem pirmajā dalībvalstī)

(2008/C 209/25)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden, Den Haag

Lietas dalībnieki

Prasītājs: M. Ilhan

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden, Den Haag — EKL 49.–55. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta reģistrācijas nodevas samaksa, transportlīdzekli pirmo reizi lietojot valsts ceļu tīklā, neatkarīgi no šī tīkla lietošanas termiņa — Dalībvalstī dzīvojošas personas, kas nomā citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, kuru pamatā ir paredzēts izmantot pirmajā dalībvalstī darba un privātiem mērķiem trīs gadu laikā, aplikšana ar nodokļiem

Rezolutīvā daļa:

ar EKL no 49. līdz 55. pantam netiek pieļauts tāds valsts tiesību regulējums kā tas, kas tiek izskatīts pamata lietā un atbilstoši kuram personai, kura ir dalībvalsts rezidents vai kurai tajā ir domicils un kura pamatā šajā valstī izmanto citā dalībvalstī reģistrētu un iznomātu transportlīdzekli, šo transportlīdzekli pirmo reizi lietojot pirmās dalībvalsts ceļu tīklā, ir pienākums maksāt nodokli, kura apmēru aprēķina, neņemot vērā nedz minētā transportlīdzekļa nomas līguma termiņu, nedz arī tā lietošanas minētajā ceļu tīklā termiņu.

(1) OV C 92, 12.4.2008.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/18

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 3. aprīlī iesniegusi Japan Tabacco, Inc. par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 30. janvāra spriedumu lietā T-128/06 Japan Tobacco, Inc./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) — Torrefacção Camelo

(Lieta C-136/08 P)

(2008/C 209/26)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Japan Tabacco, Inc. (pārstāvji — A. Ortiz López, abogada, S. Ferrandis González, abogado, E. Ochoa Santamaría, abogada)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Torrefacção Camelo L da

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedumu, kas pasludināts lietā T-128/06, un pasludināt spriedumu, ar kuru groza minēto spriedumu, atzīt, ka šajā lietā nepieciešams piemērot aizliegumu, kas paredzēts Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 8. panta 5. punktā, un, līdz ar to, ņemot vērā Japan Tobacco izvirzītos argumentus, izlemt noraidīt Kopienas preču zīmes Nr. 1 469 121 reģistrācijas pieteikumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pārkāpusi Regulu par Kopienas preču zīmi un, konkrētāk, tās 8. panta 5. punktu. Neskatoties uz to, ka Pirmās instances tiesa atzina agrākās preču zīmes reputāciju, attiecīgo preču zīmju līdzību un saistību starp precēm, kas apzīmētas ar preču zīmēm, tā pieprasījusi faktiskus, patiesus un aktuālus pierādījumus par kaitējumu agrākajai precu zīmei, kamēr 8. panta 5. punkts prasa vienīgi kaitējuma šai preču zīmei iespējamību, iespēju, ka no tās atšķirtspējas tiks netaisnīgi gūts labums vai tiks nodarīts kaitējums.

(1) Padomes 1993. gada 20.decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/19

Prasība, kas celta 2008. gada 16. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-160/08)

(2008/C 209/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Kellerbauer un D. Kukovec)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepublicējot paziņojumus par piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām un neizsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, t.i., pārskatāmā veidā nepiešķirot tiesības slēgt pakalpojumu līgumu neatliekamās palīdzības jomā, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Direktīvās 92/50/EEK (1) un 2004/18/EK (2) paredzētos pienākumus, kā arī ir pārkāpusi brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principus (EK līguma 43. un 49. pants);

—	piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija norāda, ka tās uzmanību ir piesaistījušas vairākas sūdzības par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas praksi neatliekamās palīdzības jomā Vācijas Federatīvajā Republikā. Šajās sūdzībās bija apgalvots, ka līgumu slēgšanas tiesības šajā jomā parasti tiek piešķirtas, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, un nepārskatāmā veidā. Komisija uzskata, ka kopumā nelielais izsludināto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā neatliekamās palīdzības jomā skaits, ko Eiropas līmenī izsludinājušas vietējās pārvaldes iestādes kā par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu atbildīgās iestādes (13 paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sešu gadu laikā, ko izsludinājuši tikai 11 no vairāk nekā 400 Vācijas apgabaliem un pilsētām ar apgabala statusu), liecina par Vācijā izplatīto praksi nepiešķirt šo neatliekamās palīdzības līgumu slēgšanas tiesības saskaņā ar Eiropas publisko iepirkumu reglamentējošo direktīvu prasībām un Kopienu tiesību pamatprincipiem. Šo līgumu slēgšanas tiesības turklāt tika piešķirtas, neveicot pasākumus atbilstošas pārskatāmības nodrošināšanai un diskriminācijas novēršanai.

Īstenojot šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas praksi, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Direktīvās 92/50/EEK un 2004/18/EK paredzētos pienākumus, kā arī ir pārkāpusi EK līguma 43. un 49. pantā paredzētos brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principus, un it īpaši šajos principos ietverto diskriminācijas aizliegumu.

Vietējās pārvaldes iestādes kā par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu atbildīgās iestādes ir uzskatāmas par līgumslēdzējām iestādēm Direktīvas 92/50/EEK 1. panta b) apakšpunkta un Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta izpratnē. Tāpat neapstrīdami ir tas, ka neatliekamās palīdzības jomā piešķirtie līgumi ir uzskatāmi par valsts līgumiem pret atlīdzību, kas ietilpst šo direktīvu piemērošanas jomā un kas acīmredzami pārsniedz šo direktīvu piemērošanai noteikto robežvērtību. No šiem apsvērumiem izriet, ka attiecīgo pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības bija piešķiramas saskaņā ar minētajās direktīvās paredzētajām procedūrām un ievērojot tajās ietvertos vispārīgos noteikumus par vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju.

Tā kā šajā lietā runa ir par līgumiem, kuriem ir acīmredzama pārrobežu nozīme, nepārskatāmā veidā piešķirot līguma slēgšanas tiesības, papildus Direktīvās 92/50/EEK un 2004/18/EK paredzētajiem pienākumiem, ir pārkāpti arī EK līgumā paredzētie vispārīgie brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principi.

Neatliekamās palīdzības pakalpojumi tāpat kā transporta pakalpojumi un ārstniecības pakalpojumi neatliekamās medicīniskās palīdzības kontekstā neietilpst EKL 45. pantā, lasot to kopā ar EKL 55. pantu, paredzētajos izņēmuma noteikumos, saskaņā ar kuriem attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm EK līguma nodaļu par tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību nepiemēro tādās darbības jomās, kas attiecīgās valstīs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. EK līguma 45. pantā paredzētais izņēmuma noteikums, kas kā izņēmums no pamatbrīvībām ir interpretējams šauri, attiecas vienīgi uz tām darbībām, kas pašas par sevi ir uzskatāmas par tiešu un konkrētu līdzdalību valsts varas īstenošanā. Uz jautājumu par to, vai pastāv valsts varas īstenošana, nevar atbildēt, atsaucoties uz attiecīgās darbības publisko tiesību raksturu, bet noteicoša drīzāk ir iespēja izmantot valsts varu un piespiedu mehānismu pret pilsoņiem.

Komisija ir pārliecināta, ka līgumu slēgšanas tiesību neatliekamās palīdzības jomā piešķiršanas praksi, pat tad, ja piedalās arī ārvalstīs dibināti pakalpojumu sniedzēji, ir iespējams organizēt tādā veidā, ka visā valsts teritorijā tiek nodrošināti visaptveroši, ātri un augstas kvalitātes neatliekamās palīdzības pakalpojumi.

(1) OV L 209, 1. lpp.

(2) OV L 134, 114. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/20

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 29. aprīlī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05 Provincia di Imperia/Komisija

(Lieta C-183/08 P)

(2008/C 209/28)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un L. Flynn)

Cits lietas dalībnieks: Provincia di Imperia

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 14. februāra spriedumu lietā T-351/05;

—	atzīt par nepieņemamu minētajā lietā Provincia di Imperia celto prasību;

—	piespriest Provincia di Imperia atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā Komisija iebilst, ka pārsūdzētajā spriedumā neesot ņemti vērā pieņemamības nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar EKL 230. pantu celtai prasībai atcelt tiesību aktu, proti, tajā tiekot atzītam, ka prasītājai pirmajā instancē bijusi interese celt prasību. Fiziskas vai juridiskas personas celta prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemama tikai tad, ja attiecīgās prasības iznākumā tās cēlējs var gūt kādu labumu. Šajā gadījumā prasītājas prasība ir acīmredzami nepieņemama, tā kā no paša sprieduma par apstrīdētā akta atcelšanu minētais lietas dalībnieks nebūt nevar gūt kādu “labumu”. Subsīdijas piešķiršana faktiski ir Komisijas devīguma izpausme, un līdz ar to pretendentam, kas atsaucas uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, nav nekādu prasījuma tiesību uz šādas subsīdijas saņemšanu.

Pakārtoti Komisija apgalvo, ka pat gadījumā, ja interese celt prasību prasītājai pirmajā instancē būtu bijusi dienā, kad tā cēla savu prasību, tā katrā ziņā būtu zudusi dienā, kad tika pasludināts apstrīdētais spriedums, tā kā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus paredzētais budžets jau bija iztērēts un programma bija noslēgusies.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/20

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 16. maijā iesniegusi American Clothing Associates SA par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā T-215/06 American Clothing Associates SA/ITSB

(Lieta C-202/08 P)

(2008/C 209/29)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: American Clothing Associates SA (pārstāvji — P. Maeyaert. N. Clarembeaux un C. De Keersmaeker, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu, ciktāl ar to nolemts, ka ITSB Apelāciju pirmā padome nav pārkāpusi Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta h) apakšpunktu, pieņemot 2006. gada 4. maija lēmumu (lieta R 1463/2005-1) saistībā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 18. klasē — “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; zvērādas; ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi” un 25. klasē — “apģērbi, apavi, galvassegas”;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savu apelāciju pamatojot izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 1983. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ar grozījumiem un labojumiem (2) 6.b panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārkāpumu. Šis pamats būtībā ir balstīts uz četriem argumentiem.

Ar savu pirmo argumentu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka spriedumā, novērtējot valsts simbola aizsardzības apjomu, nav ņemta vērā valsts simbola pamatfunkcija. Valsts simbols faktiski piederot pie valsts identitātes un suverenitātes simboliem, izpildot tos atbilstoši mākslas valodai un precīzai zinātnei, kuras ir raksturīgas heraldikai. Lai kā arī nebūtu, tādējādi atteikties simbolu reģistrēt kā preču zīmi vai preču zīmes elementu var vienīgi tad, ja tas var iespaidot valsts identitāti vai suverenitāti. Savukārt valsts simbolam līdzīga apzīmējuma, kam nepiemīt vai piemīt tikai dažas heraldikas pazīmes, vienkārša izmantošana par preču zīmes elementu, pēc sava rakstura nav tāda, kas varētu iespaidot šī simbola pamatfunkciju.

Ar savu otro argumentu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā nav ņēmusi vērā valsts simbola heraldisko iezīmju atbilstību, izlemjot, ka, izmantojot vienu un to pašu heraldisko aprakstu, ir iespējami vairāki viena un tā paša simbola mākslinieciski risinājumi. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Parīzes Konvencijas 6.b panta 1. punkta a) apakšpunkts un jēdziens “atdarinājums no heraldikas viedokļa” paredz aizsargāt nevis simbolu kā tādu, bet konkrētu māksliniecisku risinājumu vai konkrētu grafisku darbu, kas izriet no noteikumu, kas regulē heraldikas mākslu un zinātni, īstenošanas.

Ar savu trešo argumentu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā nav ņemts vērā jēdziena “atdarinājums no heraldikas viedokļa” apjoms un tādējādi nostiprināta tāda Regulas par Kopienas preču zīmi un Parīzes Konvencijas interpretācija, kas attiecīgajām dalībvalstīm piešķir gandrīz absolūtu monopolu uz apzīmējumiem, kam nav heraldikas iezīmju vai nav īpaši izteiktu heraldikas iezīmju attiecībā uz to reģistrāciju vai izmantošanu par preču zīmes elementu.

Ar savu ceturto argumentu apelācijas sūdzības iesniedzēja visbeidzot pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā uzreiz kā neatbilstošus noraidījusi noteiktus apstākļus, kas attiecās uz izskatāmo gadījumu, tādus kā raksturs, kāds ir heraldiskajām iezīmēm, kuru aizsardzība izvirzīta, preču zīmes, kura kā elementu ietver valsts simbolu vai tā atdarinājumu, izraisītais kopējais iespaids, attiecīgā valsts simbola izcelsmes valstī piešķirtā aizsardzība vai attiecīgās preču zīmes izmantošanas nosacījumi.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

(2) Apvienoto Nāciju Līgumu Sērija, 828. sēj., Nr. 11847, 108. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Umweltsenat (Austrija) 2008. gada 19. maija rīkojumu — Umweltanwalt von Kärnten/Kärntner Landesregierung, Alpe Adria Energia SpA

(Lieta C-205/08)

(2008/C 209/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Umweltsenat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Umweltanwalt von Kärnten

Atbildētājas: Kärntner Landesregierung, Alpe Adria Energia SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1) redakcijā, kas ir noteikta ar tā saucamo Padomes 1997. gada 3. marta Grozījumu direktīvu 97/11/EK, ar kuru groza Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (2), un ar tā saucamo Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Sabiedrības līdzdalības direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK (3), ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz Direktīvas I pielikumā, proti, 20. punktā (elektroenerģijas gaisvadu līniju instalēšana, kurām ir 220 kV vai lielāka voltāža un vairāk nekā 15 km liels garums) norādītajiem projektu veidiem, ja iekārtas ir ieplānots [instalēt] divu vai vairāku dalībvalstu teritorijā, dalībvalstij pārbaudes pienākums ir jāparedz arī tad, ja pārbaudes pienākumu izraisošs limits (šeit: 15 km garums) gan netiek sasniegts vai attiecīgi pārsniegts ar tās teritorijā esošo iekārtu daļu, bet tomēr tiek sasniegts vai attiecīgi pārsniegts, pieskaitot kaimiņvalstī/kaimiņvalstīs ieplānotās iekārtu daļas?

(1) OV L 175, 40. lpp.

(2) OV L 73, 5. lpp.

(3) OV L 156, 17. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/22

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 20. maijā iesniedzis Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā T-215/06 American Clothing Associates/ITSB

(Lieta C-208/08 P)

(2008/C 209/32)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra lietas dalībniece: American Clothing Associates SA

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 28. februāra spriedumu lietā T-215/06, ciktāl ar to nolemts, ka Regulas par Kopienas preču zīmi (1) 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz preču zīmēm, ar kurām apzīmē pakalpojumus;

—	piespriest American Clothing Associates SA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelāciju pamatojot izvirza vienu vienīgu pamatu, kas saistīts ar Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta h) apakšpunkta, skatot to kopsakarā ar 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ar grozījumiem un labojumiem (2) 6.b pantu, pārkāpumu. Pretēji Pirmās instances tiesas nolemtajam šis 6.b pants, uz kuru atsaucas Regulas par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta h) apakšpunkts, ir piemērojams bez atšķirības gan preču zīmēm, ar ko apzīmē preces, gan preču zīmēm, ar ko apzīmē pakalpojumus.

Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, pirmkārt, ka Pirmās instances tiesa pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretējot Parīzes Konvencijas 6.b pantu literāri un bez konteksta, neņemot vērā šīs normas mērķus un Konvencijas mērķus kopumā, kura, pēc tās pārskatīšanas, kas izdarīta ar 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Aktu, prasa attiecināt visas normas par preču zīmēm, uz preču zīmēm, ar ko apzīmē pakalpojumus, izņemot noteiktas normas, kas nav piemērojamas izskatāmajā lietā.

Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pats Kopienas likumdevējs apšauba, vai ir nepieciešams nošķirt preču zīmes, ar ko apzīmē preces, no preču zīmēm, ar ko apzīmē pakalpojumus, jo Regulas par Kopienas preču zīmi 29. pants, ar ko transponē Parīzes Konvencijas 4.a pantu, par prioritātes tiesībām, tieši min pakalpojumus, ko aptver preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

Treškārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs atzīmē, ka, pretēji tam, ko nolēmusi Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā, Ženēvā 1994. gada 27. oktobrī parakstītais Preču zīmju līgums ir interpretējams tādējādi, ka tas precizē Parīzes Konvencijas piemērošanas jomu, tomēr neattiecinot tās piemērošanas jomu uz gadījumiem, ko šī Konvencija tās šā brīža formulējumā izslēdz.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka nesenā spriedumā pati Tiesa vismaz netieši ir atzinusi, ka Parīzes Konvencija prasa vienlīdzīgu attieksmi pret preču zīmēm, ar ko apzīmē preces, un preču zīmēm, ar ko apzīmē pakalpojumus.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

(2) Apvienoto Nāciju Līgumu Sērija, 828. sēj., Nr. 11847, 108. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Bundesgerichtshof (Vācija) 2008. gada 22. maija rīkojumu — E. Friz GmbH/Carsten von der Heyden

(Lieta C-215/08)

(2008/C 209/33)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: E. Friz GmbH

Atbildētājs: Carsten von der Heyden

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/577/EEK (1) par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, 1. panta 1. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva attiecas uz patērētāja pievienošanos personālsabiedrībai, līgumsabiedrībai, apvienībai vai kooperatīvai sabiedrībai, ja pievienošanās mērķis ir nevis kļūt par sabiedrības, apvienības vai kooperatīvas sabiedrības dalībnieku, bet gan — kā bieži notiek tieši saistībā ar pievienošanos slēgtam nekustamo īpašumu fondam — dalība sabiedrībā, kas ir tikai cits kapitāla ieguldījuma veids vai pakalpojumu, kuri parasti ir abpusējo līgumu priekšmets, saņemšanas veids?

Vai Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas šīs direktīvas 7. panta izpratnē nepieļauj tādas valsts tiesībās (judikatūrā) paredzētas tiesiskās sekas, saskaņā ar kurām gadījumā, ja šādā “sliekšņa darījumā” iesaistītais patērētājs paziņo par pievienošanos sabiedrībai un vēlāk atsauc šo paziņojumu par pievienošanas sabiedrībai, patērētājam, kurš ir izmantojis atteikuma tiesības, atteikuma spēkā stāšanās brīdī var pastāvēt prasījums pret sabiedrību, apvienību vai kooperatīvo sabiedrību saistībā ar galīgo norēķina summu, t.i., summu, kas atbilst patērētāja daļai sabiedrībā, apvienībā vai kooperatīvajā sabiedrībā izstāšanās brīdī, ar no tā izrietošajām (iespējamajām) sekām, ka sabiedrības, apvienības vai kooperatīvās sabiedrības ekonomiskās attīstības rezultātā patērētājs saņem vai nu mazāku summu nekā tā kapitālieguldījuma vērtība, vai pat ir pakļauts maksājumiem, kas pārsniedz zaudēto kapitālieguldījumu, kurš tika iemaksāts sakarā ar negatīvo galīgā norēķina summu?

(1) OV L 372, 31. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/23

Prasība, kas celta 2008. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Īrija

(Lieta C-221/08)

(2008/C 209/34)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Mölls)

Atbildētāja: Īrija

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, nosakot minimālo un maksimālo mazumtirdzniecības cenu cigaretēm, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvas 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (1), 9. panta 1. punktā;

—	atzīt, ka, nesniedzot nepieciešamo informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, lai Komisija varētu izpildīt savu pienākumu — nodrošināt, ka tiek ievērota Direktīva 95/59, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā;

—	piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar 1986. gada Regulām par tabakas izstrādājumiem (Reklāmas, sponsorēšanas un pārdošanas veicināšanas kontrole) un vienošanām, kas šo regulu piemērošanai tika noslēgtas ar tabakas ražotājiem un importētājiem, Īrija ir noteikusi minimālo cenu cigaretēm, kas atbilst vērtībai, kura nevar būt vairāk kā 3 % zemāka par līdzsvaroto attiecīgās kategorijas cigarešu vidējo cenu. Turklāt tiktāl, ciktāl ražotāji un importētāji nevar noteikt cenas, kas ir vairāk kā 3 % augstākas par līdzsvaroto vidējo cenu, Īrija ir noteikusi arī maksimālo cenu cigaretēm. Šāda sistēma ir pretrunā ar Direktīvas 95/59 9. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru tabakas ražotāji “var brīvi noteikt augstākās mazumtirdzniecības cenas visiem saviem izstrādājumiem”.

Saskaņā ar EKL 10. pantu dalībvalstīm ir pienākums atvieglot Komisijas uzdevumu veikšanu, it īpaši izpildot lūgumus sniegt informāciju, kas izteikti valsts pienākumu neizpildes procedūrā. Komisija apgalvo, ka, neskatoties uz Komisijas vairākkārtējiem lūgumiem, nesniedzot nekādu informāciju par piemērojamiem Īrijas tiesību aktiem, Īrija nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti EKL 10. pantā.

(1) OV L 291, 40. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/24

Prasība, kas celta 2008. gada 21. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-222/08)

(2008/C 209/35)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Van Vliet un A. Nijenhuis)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, transponējot savas valsts tiesībās noteikumus par universālo pakalpojumu saistību izmaksu aprēķināšanu un finansēšanu, Beļģijas Karaliste nav izpildījusi Direktīvas 2002/22/EK 12. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā un IV pielikuma A daļā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Viens no Direktīvas 2002/22 mērķiem tostarp ir regulēt situācijas, kad tirgus nespēj apmierināt galapatērētāju vajadzības, un tajā ir ietverti noteikumi par piekļuvi universālam pakalpojumam. Direktīvas 12. panta 1. punkts nosaka, ka, ja valsts pārvaldes iestādes uzskata, ka universālā pakalpojuma sniegšana var radīt negodīgu apgrūtinājumu uzņēmumiem, kas izraudzīti sniegt universālo pakalpojumu, tās var aprēķināt šī pakalpojuma sniegšanas neto izmaksas atbilstoši šajā pantā noteiktajam veidam. IV pielikuma A daļā ir ietverti noteikumi par neto izmaksu aprēķinu. 13. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja, pamatojoties uz 12. pantā minēto neto izmaksu aprēķinu, valsts pārvaldes iestādes atklāj, ka uzņēmums ir pakļauts negodīgam apgrūtinājumam, dalībvalstis pēc izraudzītā uzņēmuma pieprasījuma var izlemt ieviest kompensējošu mehānismu.

Kā uzskata Komisija, Beļģija nav pareizi ieviesusi Direktīvas 12. panta 1. punkta, 13. panta 1. punkta un IV pielikuma A daļas noteikumus. Beļģijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēts izvērtēt jautājumu par to, vai sociālo tarifu piedāvāšana universālā pakalpojuma nodrošināšanai rada negodīgu apgrūtinājumu izraudzītajiem uzņēmumiem. Tādējādi Beļģijas tiesiskais regulējums neatbilst prasībām par neto izmaksu aprēķinu, kas it īpaši paredzētas Direktīvas IV pielikuma A daļas noslēgumā.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgericht Oldenburg (Vācija) 2008. gada 26. maija rīkojumu — Stadt Papenburg/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-226/08)

(2008/C 209/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Oldenburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Stadt Papenburg

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (1) 4. panta 2. punkta pirmā daļa pieļauj dalībvalstij nepiekrist Komisijas izveidotajam Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta projektam attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām citu nevis dabas aizsardzības iemeslu dēļ?

2)	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša: Vai pie šiem iemesliem ir pieskaitāmas arī pagastu un pašvaldību un pašvaldību apvienību intereses, it īpaši to plāni, nodomi un citas intereses saistībā ar savas teritorijas turpmāko attīstību?

Ja atbildes uz 1. un 2. jautājumu ir apstiprinošas: Vai Direktīvas 92/43/EEK trešais apsvērums vai šīs direktīvas 2. panta 3. punkts vai citi Kopienu tiesību noteikumi pat paredz, ka šādi dalībvalstu un Komisijas iemesli tiek ņemti vērā, dodot piekrišanu un veidojot Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu?

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša: Vai — no Kopienu tiesību viedokļa — pēc galīgā saraksta sastādīšanas pašvaldība, kuras teritorijā ir kāda no sarakstā ietvertajām teritorijām, varētu vērsties tiesā ar prasību sakarā ar to, ka saraksts ir pretrunā Kopienu tiesībām, jo netika vai tika nepietiekami ņemtas vērā tās prasības?

Vai ir jāvērtē nepārtrauktu uzturēšanas pasākumu, kas tiek veikti estuāra kuģuceļā un kam atļauja atbilstoši valsts likumdošanai tika dota jau pirms Direktīvas 92/43/EEK transponēšanas, ietekmi uz teritoriju atbilstoši direktīvas 6. panta 3. vai 4. punktam, turpinot tos pēc teritorijas iekļaušanas Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā?

(1) OV L 206, 7. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/25

Prasība, kas celta 2008. gada 29. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Nīderlandes Karaliste

(Lieta C-232/08)

(2008/C 209/37)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un K. Banks)

Atbildētāja: Nīderlandes Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, atļaujot zvejas kuģus ar lielāku dzinēja jaudu kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 850/98 (1) 29. panta 2. punktā, Nīderlandes Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2) 23. pantā un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (3) 2. panta 1. punktā;

—	piespriest Nīderlandes Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka Nīderlandes valdība nav izpildījusi savu pienākumu, jo tā apzināti pārkāpj normu par maksimālo dzinēja jaudu, ar kādu var zvejot jūras zeltplekstes izplatības apgabalā.

Pirmkārt, saskaņā ar Nīderlandes valdības sniegtajām ziņām, tiem Nīderlandes “Eirokuteriem”, kuri ievēro iekšējo [Nijpels-Komisijas] vienošanos, tikai sākot ar 2009. gada 1. maiju ir jāievēro maksimālā pieļaujamā 300 ZS jauda dzinējiem. Otrkārt, no šīm ziņām izriet, ka attiecīgās normas ievērošanas kontrolē sistemātiski tiek piemērota pielaides robeža 12,5 % apmērā un tādējādi par maksimālās pieļaujamās dzinēja jaudas pārsniegšanu šīs robežas ietvaros netiek piemērots sods.

(1) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 1. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 59. lpp.).

(3) Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93 par kontroles sistēmas ieviešanu kopējai zvejniecības politikai (OV L 261, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Nejvyšší správní soud (Čehijas Republika) 2008. gada 30. maija rīkojumu — Milan Kyrian/Celní úřad Tábor

(Lieta C-233/08)

(2008/C 209/38)

Tiesvedības valoda — čehu

Iesniedzējtiesa

Nejvyšší správní soud

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Milan Kyrian

Atbildētāja: Celní úřad Tábor

Prejudiciālie jautājumi:

Vai Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvas par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (76/308/EEK) (1) 12. panta 3. punkts ir interpretējams tādā nozīmē, ka, ja piedziņas pieprasījuma izpildes pasākumi tiek apstrīdēti saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesā, šai tiesai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības pārbaudīt, vai izpildi atļaujošs dokuments (izpildes rīkojums) ir izpildāms un ir ticis pienācīgi izsniegts parādniekam?

Vai no Kopienu tiesību vispārīgajiem principiem, it īpaši no tiesībām uz taisnīgu tiesu, labas pārvaldības un likuma varas principa, izriet, ka izpildi atļaujoša dokumenta (izpildes rīkojuma) izsniegšana parādniekam valodā, kuru viņš nesaprot, kas turklāt nav valsts, kurā šis dokuments parādniekam ir izsniegts, oficiālā valoda, ir uzskatāma par trūkumu, kura dēļ ir iespējams atteikt izpildi, pamatojoties uz šādu izpildi atļaujošu dokumentu (izpildes rīkojumu)?

(1) OV L 73, 18. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2008. gada 3. jūnija rīkojumu — Google France, Google Inc./Louis Vuitton Malletier

(Lieta C-236/08)

(2008/C 209/39)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation (chambre commerciale, financière et économique)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Google France, Google Inc.

Atbildētāja: Louis Vuitton Malletier

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (1), 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (2) 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka izziņas maksas pakalpojuma sniedzējs, kurš reklāmas izvietotāja rīcībā nodod atslēgvārdus, kuri attēlo vai atdarina reģistrētas preču zīmes, un, izmantojot līgumu par uzrādīšanu meklētāja atlases rezultātos, organizē piedāvājuma saišu priviliģētu radīšanu un parādīšanos, izmantojot šos atslēgvārdus, uz mājas lapām, kurās tiek piedāvātas viltotas preces, izmanto šīs preču zīmes veidā, kādu to īpašnieks ir tiesīgs aizliegt?

2)	Ja preču zīmju nosaukumam piemīt atpazīstamība, vai īpašnieks var aizliegt šādu lietošanu, pamatojoties uz Direktīvas 5. panta 2. punktu un Regulas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu?

Ja šāda izmantošana nav izmatošana, kuru preču zīmes īpašnieks varētu aizliegt, piemērojot Direktīvu un Regulu, vai var uzskatīt, ka izziņas maksas pakalpojuma sniedzējs sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu, kurā ietilpst pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas glabāšana 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK (3) 14. panta nozīmē, un tādējādi to nevar saukt pie atbildības pirms preču zīmes īpašnieks to ir informējis, ka reklāmas izvietotājs ļaunprātīgi izmanto tā apzīmējumu?

(1) OV 1989, L 40, 1. lpp.

(2) OV 1994, L 11, 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2008. gada 3. jūnija rīkojumu — Google France/Viaticum, Luteciel

(Lieta C-237/08)

(2008/C 209/40)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation (chambre commerciale, financière et économique)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Google France

Atbildētāji: Viaticum, Luteciel

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (1), 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izziņas maksas pakalpojuma sniedzējs, kurš reklāmas izvietotāja rīcībā nodod atslēgvārdus, kuri attēlo vai atdarina reģistrētas preču zīmes, un, izmantojot līgumu par uzrādīšanu meklētāja atlases rezultātos, organizē piedāvājuma saišu priviliģētu radīšanu un parādīšanos, izmantojot šos atslēgvārdus, uz mājas lapām, kurās tiek piedāvātas preces, kas ir identiskas vai līdzīgas precēm, attiecībā uz kurām ir reģistrētas preču zīmes, izmanto šīs preču zīmes veidā, kādu to īpašnieks ir tiesīgs aizliegt?

Ja šāda izmantošana nav izmantošana, kuru preču zīmes īpašnieks varētu aizliegt, piemērojot Direktīvu un [Padomes 1993. gada 20. decembra] Regulu [Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi] (2), vai var uzskatīt, ka izziņas maksas pakalpojuma sniedzējs sniedz informācijas sabiedrības pakalpojumu, kurā ietilpst pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas glabāšana 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK (3) 14. panta nozīmē, tādējādi to nevar saukt pie atbildības pirms preču zīmes īpašnieks to ir informējis, ka reklāmas izvietotājs ļaunprātīgi izmanto tā apzīmējumu?

(1) OV 1989, L 40, 1. lpp.

(2) OV 1994, L 11, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Cour de cassation (Francija) 2008. gada 3. jūnija rīkojumu — Google France/ CNRRH, Pierre-Alexis Thonet, Bruno Raboin, Tiger, franšīzes ņēmējs “Unicis”

(Lieta C-238/08)

(2008/C 209/41)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation (chambre commerciale, financière et économique)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Google France

Atbildētāji: CNRRH, Pierre-Alexis Thonet, Bruno Raboin, Tiger, franšīzes ņēmējs “Unicis”

Prejudiciālie jautājumi

Vai tas, ka uzņēmējs, noslēdzot līgumu par uzrādīšanu meklētāja atlases rezultātos, rezervē atslēgvārdu, kurš, ja pieprasījumā tiek lietots šis vārds, izraisa saites parādīšanos, kurā tiek piedāvāts pievienoties mājas lapai, kuru šis operators izmanto, lai piedāvātu pārdošanā preces un pakalpojumus ar apzīmējumu, kurš attēlo vai atdarina trešās personas reģistrētu preču zīmi, lai apzīmētu identiskas vai līdzīgas preces bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas saņemšanas, ir pats par sevi uzskatāms par šīs personas ekskluzīvo tiesību, kuras ir garantētas Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK (1) 5. pantā, pārkāpumu?

Vai Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izziņas maksas pakalpojuma sniedzējs, kurš reklāmas izvietotāja rīcībā nodod atslēgvārdus, kuri attēlo vai atdarina reģistrētas preču zīmes, un, izmantojot līgumu par uzrādīšanu meklētāja atlases rezultātos, organizē piedāvājuma saišu priviliģētu radīšanu un parādīšanos, izmantojot šos atslēgvārdus, uz mājas lapām, kurās tiek piedāvātas preces, kas ir identiskas vai līdzīgas precēm, attiecībā uz kurām ir reģistrētas preču zīmes, izmanto šīs preču zīmes veidā, kādu to īpašnieks ir tiesīgs aizliegt?

(1) Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā Direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

(2) OV 1994, L 11, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/28

Prasība, kas celta 2008. gada 4. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-244/08)

(2008/C 209/42)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Aresu un M. Afonso)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Padomes 1979. gada 6. decembra Astotās Direktīvas 79/1072/EEK (1) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī, 1. pantā un Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitās Direktīvas 86/560/EEK (2) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā, 1. pantā, jo, saistībā ar PVN atmaksu citā dalībvalstī vai trešā valstī reģistrētam nodokļu maksātājam, pat tad, ja tam ir pastāvīgs uzņēmums, ir paredzējusi, ka nodokļu maksātājam, kura juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī vai trešajā valstī, bet kuram ir pastāvīgs uzņēmums, un kurš attiecīgajā laika posmā ir piegādājis preces vai pakalpojumus Itālijā, priekšnodoklī samaksātā PVN atmaksa ir jāsaņem, izmantojot šajās direktīvās paredzētos mehānismus, nevis izmantojot atskaitīšanas mehānismu, ja preces vai pakalpojumi ir iegādāti nevis no pastāvīgā uzņēmuma Itālijā, bet tieši no tās vietas, kurā atrodas šīs personas galvenā uzņēmējdarbības vieta;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību Komisija lūdz Eiropas Kopienu Tiesu atzīt, ka ir nesaderīgs ar Kopienu tiesībām tāds Itālijas pieņemts pasākums, saskaņā ar kuru personai, kas ir PVN maksātājs un kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī vai trešajā valstī, bet kurai ir arī pastāvīgs uzņēmums Itālijā un kura attiecīgajā laika posmā ir piegādājusi preces vai pakalpojumus Itālijā, ir pienākums saņemt priekšnodoklī samaksātā PVN atmaksu, izmantojot Direktīvā 79/1072/EEK (Astotā PVN direktīva) un Direktīvā 86/560/EEK (Trīspadsmitā PVN direktīva) paredzētos mehānismus, nevis izmantojot parasto atskaitīšanas mehānismu, kas vispārēji paredzēts Direktīvā 77/388/EEK (3) (Sestā PVN direktīva), ja preces vai pakalpojumi tiek iegādāti nevis no pastāvīgā uzņēmuma Itālijā, bet tieši no tās vietas, kurā atrodas šīs personas galvenā uzņēmējdarbības vieta ārvalstīs.

Šāda veida pasākums, kurš pārmērīgi traucē attiecīgajiem nodokļu maksātājiem izpildīt savas nodokļu saistības, pēc Komisijas domām, ir pretrunā iepriekš minēto direktīvu PVN jomā noteikumiem un pamatprincipiem, kurās ir paredzēts, ka ārvalsts nodokļu maksātājam, kuram ir pastāvīgs uzņēmums Itālijā un kurš veic komercdarbību Itālijā, izmantojot šo pastāvīgo uzņēmumu, ir jāvar izmantot Sestajā direktīvā paredzēto parasto atskaitīšanas mehānismu, pat ja daži komercdarījumi tiek veikti tieši no tās vietas, kurā atrodas šīs personas galvenā uzņēmējdarbības vieta.

(1) OV L 331, 11. lpp.

(2) OV L 326, 40. lpp.

(3) OV L 145, 1. lpp. — Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/29

Prasība, kas celta 2008. gada 3. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-246/08)

(2008/C 209/43)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Aalto un D. Triantafyllou)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Sestās PVN direktīvas 77/388/EEK (1) 2. panta 1. punkts, kā arī 4. panta 1., 2. un 5. punkts, jo tā juridiskas konsultācijas, kuras par daļēju atlīdzību sniedz valsts juridiskās palīdzības biroji (tajos nodarbināti valsts juridiskie konsultanti) saskaņā ar tiesību normām par juridisko palīdzību neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, lai gan atbilstoši pakalpojumi, ja tos sniedz privāti juridiskie konsultanti, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Somijā tiesiskā palīdzības saņēmējs savam atbalstam tiesvedības procesos var izvēlēties valsts vai privātu juridisko konsultantu. Šajā gadījumā valsts juridiskā konsultanta par daļēju atlīdzību sniegtie pakalpojumi no pievienotās vērtības nodokļa ir atbrīvoti, lai gan privāta juridiskā konsultanta par daļēju atlīdzību sniegtie pakalpojumi ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Pēc Komisijas domām šajā gadījumā pastāv nevienlīdzīga attieksme pret vienādiem pakalpojumiem no pievienotās vērtības nodokļa viedokļa, kas ietekmē Kopienas pašas līdzekļus.

Komisija apgalvo, ka valsts juridiskās palīdzības biroju pakalpojumi tiesvedības procesos neietilpstot Sestās PVN direktīvas 4. panta 5. punkta 1) apakšpunkta piemērošanas jomā. Šie pakalpojumi neapšaubāmi būtu atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, ja tie tiktu sniegti bez atlīdzību. Tomēr, ja juridiskās palīdzības saņēmējs par to maksā atlīdzību, valsts juridiskās palīdzības biroju sniegtos pakalpojumus nevar uzskatīt par tādiem, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa.

Saskaņā ar PVN direktīvas 4. panta 5. punkta 2) apakšpunktu publisko tiesību subjekti saistībā ar to iestāžu darbību ir uzskatāmi par nodokļa maksātājiem, ja citāda attieksme [pret tiem] izraisītu nozīmīgu konkurences izkropļojumu. Pat ja pieņemtu, ka valsts juridiskās palīdzības biroji šajā sakarā darbojas kā iestādes, to uzskatīšana par tādām, kas ir atbrīvotas no nodokļu maksāšanas, minētajos gadījumos izraisītu nozīmīgu konkurences izkropļojumu. Šī iemesla dēļ tās no pievienotās vērtības nodokļa viedokļa ir uzskatāmas par nodokļu maksātājām.

(1) OV L 145, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/29

Prasība, kas celta 2008. gada 9. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-248/08)

(2008/C 209/44)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — Eleni Tserepa–Lacombe un A. Markoulli)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulas (EK) Nr. 1774/2002 (1), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 10.–15. pantā, 17., 18. pantā un 26. pantā;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulas (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (turpmāk tekstā — “Regula”), 4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā, 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 10.–15. pantā, 17., 18. pantā un 26. pantā. Jānorāda, ka šī prasība attiecas uz divām pārkāpuma procedūrām (pārkāpuma procedūras Nr. 2001/5217 un Nr. 2006/2221), kuras tika uzsāktas Grieķijas Republikas pienākumu, kas tai noteikti attiecīgās regulas iepriekš minētajos pantos, neievērošanas rezultātā.

It īpaši regulā ir noteikts, ka pēc tam, kad dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir savākti, transportēti un identificēti bez liekas kavēšanās, tie ir jāiznīcina pēc tam, kad tie tiek pārstrādāti ar metodēm, kuras paredzētas atkarībā no atkritumu kategorijas [4. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts, 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts]. Tāpat tajā ir paredzētas procedūras, lai iznīcinātu īpaša riska materiālus sadedzināšanā (4. panta 2. punkta a) apakšpunkts). Turklāt Regulā ir noteikti nosacījumi, lai veiktu atkritumu starpuzņēmumu, uzglabāšanas uzņēmumu, pirmās kategorijas un otrās kategorijas pārstrādes uzņēmumu, otrās un trešās kategorijas tauku pārstrādes uzņēmumu, biogāzes iekārtu un kompostēšanas iekārtu apstiprināšanu (10.–15. pants). Analogi DBP regulā ir definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kompetentās valsts iestādes var apstiprināt trešās kategorijas pārstrādes uzņēmumus un lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumus un tehniskās iekārtas (17., 18. pants). Saskaņā ar Regulu kompetentajai valsts iestādei tāpat periodiski ir jāveic pārbaudes un jānodrošina uzraudzība, lai, balstoties uz dažādiem noteiktajiem kritērijiem, pārliecinātos par šādu noteikumu ievērošanu vai gadījumā, ja nav ievēroti šie noteikumi, veiktu vajadzīgos pasākumus (26. pants).

Komisija, pamatojoties uz lielu skaitu Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) darba ziņojumiem, apgalvo, ka argumentētajā atzinumā un papildu argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās un pat vēl pēc minētā termiņa, Grieķijas Republika nav veikusi visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu norādītos trūkumus un līdz ar to tā nav izpildījusi pienākumus, kuri tai noteikti Regulas iepriekš minētajos pantos.

Sākot no 2004. gada, PVB veica lielu skaitu pārbaužu Grieķijā, lai konstatētu Regulas ieviešanā pieļautos trūkumus. Neraugoties uz to, ka Grieķijas iestādes, pamatojoties uz PVB izteiktajiem ieteikumiem iestādēm, bija veikušas dažus centienus, pārbaužu rezultātā un pēc tam, kad 2006. gada oktobrī tika pieņemti īpaši noteikumi, kuru mērķis bija paredzēt administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Regulu, it īpaši tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārstrādes uzņēmumu atzīšanu, PVB inspektori atkārtoti zonas vietā konstatēja, ka līdz pat 2007. aprīlim, datums, kurā tika veikta pēdējā pārbaude, Grieķijas valsts iestādes nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu pienākumus, kas tai noteikti Regulas iepriekš minētajos pantos.

Turklāt tāpat jānorāda, ka iepriekš minēto tiesību normu nepietiekoša ieviešana galvenokārt ir radusies neefektīvas koordinācijas rezultātā, kas tiek veikta kompetento valsts prefektūru pašpārvalžu līmenī. Turklāt kā to var konstatēt no Grieķijas valsts iestāžu atbildēm uz PVB ziņojumos ietvertajiem secinājumiem pārbaužu laikā, valsts kompetento iestāžu veikto oficiālo pārbaužu līmenis, kā arī valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto sodu noteikšana nenodrošina efektīvu Regulas piemērošanu.

(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/30

Prasība, kas celta 2008. gada 10. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-249/08)

(2008/C 209/45)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Banks un C. Cattabriga)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka Itālijas Republika:

—	nepieņemot vajadzīgos tiesību aktus, lai savā suverēnajā vai jurisdikcijā ietilpstošajā teritorijā un jūras ūdeņos nodrošinātu atbilstošu zvejas kontroli, inspekciju un uzraudzību, it īpaši, attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem tiek regulēta driftertīklu turēšana uz klāja un to izmantošana; un

—	pietiekamā apmērā nenodrošinot, ka pret personām, kas pārkāpušas Kopienu tiesisko regulējumu attiecībā uz driftertīklu turēšanu uz klāja un to izmantošanu, tiek veikti adekvāti pasākumi, galvenokārt piemērojot sankcijas, ar kurām šīs personas tiktu atturētas no šādu darbību veikšanas,

nav izpildījusi 1987. gada 23. jūlija Padomes Regulas (EEK) Nr. 2241/87 (1), kas nosaka konkrētus kontroles pasākumus zvejniecībai, 1. panta 1. punktā un 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (2), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai, 2. panta 1. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Itālijas zvejas flote, jau no brīža, kad aizliegums turēt uz klāja un izmantot par 2.5 km garākus driftertīklus tika pieņemts 1992. gadā un 2001. gadā aizliegums izmantot jebkāda garuma driftertīklus, sistemātiski un būtiskā apmērā nav ievērojusi šo aizliegumu.

2.	Atbilstoši Komisijas uzskatiem, šīs situācijas nozīmīgumu un smagumu var tieši secināt uz Itālijas aizlieguma ievērošanas uzraudzības pārbaudes sistēmas neefektivitāti un Itālijas tiesiskajā regulējumā noteikto sodu par aizlieguma neievērošanu neadekvātumu.

Šajā sakarā Komisija norāda, ka driftertīklu lietošanas pārraudzību veic vairākas viena ar otru konkurējošas iestādes, ka visi pārējie tām uzticētie uzdevumi ir svarīgāki par uzraudzību, kura turklāt netiek koordinēta adekvātā veidā. Cilvēkresursu, laika un vajadzīgo līdzekļu trūkums liedz efektīvi veikt uzraudzību.

Tāpat iztrūkst adekvāta stratēģiska driftertīklu lietošanas uzraudzības programmēšana un plānošana. Komisija norāda, ka kontroles ir rūpīgi jāplāno, balstoties uz īpašiem riska faktoriem un pilnīgu, integrētu un saprātīgu stratēģiju. Tāpat jāpievērš lielāka uzmanība noteiktiem gada periodiem un atsevišķiem reģioniem, kā arī uzraudzības posteņiem. Diemžēl pašlaik Itālijas valsts iestādes nav veikušas šādas darbības.

Valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par driftertīklu lietošanas uzraudzību, nav pieejas informācijai par zvejas kuģu atrašanās vietu, kas saskaņā ar Regulas Nr. 2847/93 3. pantu tiek apkopota, izmantojot “Izvietojuma uzraudzības sistēmu ar satelīta palīdzību”. Komisija veiktajā pārbaudē secināja, ka ievērojams daudzums zvejas kuģu vēl joprojām nav aprīkoti ar satelītnovērošanas iekārtām, kas ir vajadzīgas, lai sistēma varētu atbilstīgi strādāt. Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz datu apkopošanu, kuģa žurnālu, deklarāciju par izvešanu krastā un pārdošanas deklarāciju, kuras tiek pieprasītas saskaņā ar Regulu Nr. 2847/93, datorizēšanu un a fortiori šo datu salīdzināšanu ar izvietojuma uzraudzības sistēmu ar satelīta palīdzību apkopoto informāciju, tā ir tālu no tā, lai būtu ieviesta.

6.	Tā kā Itālijas valsts iestāžu veiktā driftertīklu lietošanas pārraudzība izskatās pilnībā neapmierinoša, tad šīs iestādes vairs nav spējīgas efektīvi novērst Kopienu tiesību attiecībā uz šādu tīklu turēšanu un lietošanu pārkāpumus.

Šajā sakarā Komisija norāda, ka, pirmkārt, pretēji Regulas Nr. 3094/86 (3) 9.a pantam un tiesību normām, ar kurām vēlāk tika atkārtots un paplašināts šī tiesību noteikuma saturs, Itālijas spēkā esošais tiesiskais regulējums sodu jomā būtībā aizliedz tikai driftertīklu lietošanu vai mēģinājumu lietot un nevis to, ka tie vispār atrodas uz klāja.

Otrkārt, tad, kad faktiski tiek atklāts, ka ir noticis driftertīklu lietošanas aizlieguma pārkāpums, vietējās uzraudzības iestādes par to atbilstīgā veidā neiformē kompetentās iestādes, galvenokārt tādēļ, ka pastāv saspīlēta sociālā situācija un jebkurā gadījumā driftertīklu lietošanu necenšas efektīvā veidā novērst vai nosodīt. Piespriesto sodu daudzums un apmērs faktiski ir niecīgs.

Līdz ar to Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādīts, ka kontroles un sodu sistēma, ko Itālijas iestādes īstenoja ar mērķi nodrošināt Kopienu tiesību noteikumu attiecībā uz driftertīkliem ievērošanu, ir pilnīgi neadekvāta, lai nodrošinātu dalībvalstīm Regulas Nr. 2241 1. panta 1. punktā un 31. panta 1. un 2. punktā paredzēto pienākumu izpildi.

(1) OV L 207, 1. lpp.

(2) OV L 261, 1. lpp.

(3) Padomes 1986. gada 7. oktobra Regula (EEK) Nr. 3094/86, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 288, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/31

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale della Campania (Itālija) 2008. gada 16. jūnija rīkojumu — Futura Immobiliare srl Hotel Futura u.c./Comune di Casoria

(Lieta C-254/08)

(2008/C 209/46)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale della Campania

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Futura Immobiliare srl Hotel Futura u.c.

Atbildētājs: Comune di Casoria

Prejudiciālie jautājumi

Jautājums ir par to, vai ar minēto Kopienu Direktīvas 75/442/EEK (1) 15. pantu, kas grozīts ar Direktīvas 91/156/CEE (2) 1. pantu, un norādīto principu “piesārņotājs maksā”, ir saderīgs valsts tiesiskais regulējums, kas ir ietverts 1993. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 507 58. un turpmākajos pantos un pārejas noteikumos, ar kuriem ir pagarināts tā spēkā esamības termiņš, kas izriet no Republikas Prezidenta 1999. gada Lēmuma Nr. [158] 11. panta, ar turpmākajiem grozījumiem, un 2006. gada Likuma Nr. 296 1. panta 184. punkta, tādējādi nosakot fiskālas sistēmas spēkā esamību atkritumu savākšanas un apglabāšanas pakalpojumu izmaksu segšanai, atliekot tādas tarifu sistēmas ieviešanu, kurā pakalpojumu izmaksas segtu subjekti, kas rada un izmet atkritumus.

(1) OV L 194, 39. lpp.

(2) OV L 78, 32. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/32

Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-257/08)

(2008/C 209/47)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Yerrell un L. Prete)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/22/EK (1) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu vai, jebkurā gadījumā, nepaziņojot par šo aktu pieņemšanu Komisijai, Itālijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2006/22/EK transponēšanai beidzās 2007. gada 1. aprīlī.

(1) OV L 102, 35. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/32

Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-259/08)

(2008/C 209/48)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un D. Recchia)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, neveicot visus vajadzīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā un/vai pareizi transponētu pienākumus, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (1) 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta, 5. panta un 8. panta 1. punkta, Grieķijas Republika nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Komisija izvērtēja Grieķijas Republikas veikto pasākumu Direktīvas 79/409/EEK transponēšanai saderību ar Kopienu tiesībām. Šajā pārbaudē tika atklāts, ka atsevišķi Direktīvas noteikumi nav transponēti pilnībā un/vai nav transponēti pareizi.

2.	It īpaši Komisija uzskata, ka Grieķijas Republika nav pareizi transponējusi Direktīvas 79/409/EEK 3. panta 1. punktu, jo nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai pietiekamā mērā saglabātu, uzturētu vai atjaunotu visu 1. pantā minēto putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju.

Tāpat Komisija uzskata, ka Grieķijas Republika nav pilnīgi un pareizi transponējusi Direktīvas 79/409/EEK 3. panta 2. punktu, jo pārņemšanas aktā nav paredzēts neviens noteikums, pamatojoties uz ko var pārbaudīt zonas klasifikācijas tiesiskumu kā aizsargājamās zonas (IAT), nav noteikts jebkāds noteikums attiecībā uz dzīvotnēm, kuras atrodas ārpus IAT, bet kuras robežojas ar tām, kā arī nav paredzēts neviens noteikums attiecībā uz iznīcināto biotopu atjaunošanu un jaunu biotropu izveidošanu, kas ir ļoti nozīmīgi direktīvas mērķi.

Komisija uzsver, ka tāpat nav pareizi transponēts Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 1. punkts, jo nav paredzēta neviena formāla procedūra, lai klasificētu zonas kā IAT, nav paredzēta attiecīga norāde un saistība starp sugām, kuras minētas I pielikumā, un pienākumu noteikt IAT, kā arī nav veikta norāde uz pienākumu ņemt vērā aizsargāto sugu populācijas attīstības tendences un svārstības.

Komisija secina, ka nav pilnībā un pareizi transponēts Direktīvas 79/409/EEK 5. pants, jo Grieķijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēts jebkāds vispārējs noteikums, lai sugas aizsargātu saskaņā ar direktīvā noteikto un tas ir vairāk orientēts, lai veiktu medības. Turklāt nav transponēti aizliegumi apzināti nonāvēt vai apzināti lasīt putnu olas.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka nav pareizi transponēts Direktīvas 79/409/EEK 8. panta 1. punkts, jo Grieķijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēts jebkāds vispārējs aizliegums attiecībā uz visiem līdzekļiem, ierīcēm vai paņēmieniem, kurus izmantojot var radīt kādas sugas masveidīgu vai neselektīvu sagūstīšanu vai nonāvēšanu.

7.	Līdz ar to Komisija uzskata, ka Grieķijas Republika nav transponējusi pareizi un/vai pilnībā pienākumus, kas tai uzlikti Direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību 3. panta 1. un 2. punktā, 4. panta 1. punktā, 5. pantā un 8. panta 1. punktā.

(1) OV L 103, 25.4.1979, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunal Superior de Justicia de Murcia (Spānija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — María Julia Zurita García/Delegado del Gobierno en la Región de Murcia

(Lieta C-261/08)

(2008/C 209/49)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Murcia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: María Julia Zurita García

Atbildētājs: Delegado del Gobierno en la Región de Murcia

Prejudiciālais jautājums

Vai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, it īpaši tā 62. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulu (EK) Nr. 562/2006 (1), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), it īpaši tās 5., 11. un 13. pantu: iepriekš minētās tiesību normas jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā šajā valstī un to interpretējošo judikatūru, kas ļauj “trešās valsts valstspiederīgā”, kuram nav dokumenta, kas ļauj ieceļot un uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, izraidīšanu aizstāt ar naudas sodu?

(1) OV L 105, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Østre Landsret [Austrumu apgabaltiesa] (Dānija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — CopyGene A/S/Skatteministeriet

(Lieta C-262/08)

(2008/C 209/50)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: CopyGene A/S

Atbildētāja: Skatteministeriet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas (1) 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā iekļautais jēdziens ar slimnīcas aprūpi “cieši saistītas” darbības ir interpretējams tādējādi, ka tas ietver nosacījumu par termiņu, proti, ka slimnīcas aprūpei, ar kuru pakalpojumi ir cieši saistīti, ir jābūt reālai un veiktai konkrētā veidā, uzsāktai vai ieplānotai, vai arī pietiek ar to, ka šie pakalpojumi tikai varētu būt cieši saistīti ar iespējamu vēl neesošu un vēl neieplānotu slimnīcas aprūpi, līdz ar ko cilmes šūnu bankas pakalpojumi, proti, autologajai transplantācijai paredzētu jaundzimušo nabassaites asiņu ieguve, pārvadāšana, analīze un uzglabāšana, ietilpst šajā jēdzienā?

Vai šajā sakarā ir nozīme tam, ka iepriekš minētos pakalpojumus var veikt tikai dzemdību laikā?

Vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz vispārīgajiem preventīvos nolūkos sniegtiem pakalpojumiem gan no laika, kad tie tiek sniegti, gan no medicīniskā viedokļa, kaut arī minētie pakalpojumi tiek sniegti pirms slimnīcas vai medicīniskās aprūpes un pirms vēl šāda aprūpe ir paredzēta?

Vai Sestās direktīvas 13. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā minētais jēdziens “citas pienācīgā kārtā atzītas līdzīgas iestādes” ir interpretējams tādā veidā, ka tas attiecas arī uz privātām cilmes šūnu bankām, kuru pakalpojumus — ko sniedz pilnvarots medicīnas personāls, proti, medmāsas, vecmātes un bioloģiskās analīzes speciālisti, — veido jaundzimušā nabassaites asiņu ieguve, pārvadāšana, analīze un uzglabāšana autologajai transplantācijai, kas jāveic iespējamas slimnīcas aprūpes laikā nākotnē, kaut arī minētās cilmes šūnu bankas nesaņem nekādu atbalstu no valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas un tām izmaksātā atlīdzība netiek segta no šīs sistēmas līdzekļiem?

Vai šajā sakarā ir nozīme tam, ka atbilstoši valsts likumam, ar kuru ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai (2), privātai cilmes šūnu bankai kādas dalībvalsts kompetentās veselības aizsardzības iestādes ir atļāvušas veikt darbības ar cilvēka audiem un šūnām — apstrādājot, konservējot un uzglabājot no nabassaites asinīm iegūtas cilmes šūnas autologās transplantācijas veikšanai?

Vai, lai atbildētu uz pirmajiem trim jautājumiem, nozīme ir tam, [ka] minētie pakalpojumi tiek sniegti saistībā ar nākotnē iespējamu alogēno transplantāciju, [un] tos sniedz privāta cilmes šūnu banka, kurai kādas dalībvalsts kompetentās veselības aizsardzības iestādes ir atļāvušas veikt darbības ar cilvēka audiem un šūnām — apstrādājot, konservējot un uzglabājot no nabassaites asinīm iegūtas cilmes šūnas autologās transplantācijas veikšanai — atbilstoši valsts likumam, ar ko ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/23/EK par kvalitātes un drošības standartu noteikšanu cilvēka audu un šūnu ziedošanai, ieguvei, testēšanai, apstrādei, konservācijai, uzglabāšanai un izplatīšanai?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2) OV L 102, 48. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Högsta domstolen (Zviedrija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — Djurgården-Lilla Värtans Miljöskyddsförening/Stockholms kommun genom dess marknämnd

(Lieta C-263/08)

(2008/C 209/51)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta domstolen (Zviedrija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Djurgården-Lilla Värtans Miljöskyddsförening

Atbildētājs: Stockholms kommun genom dess marknämnd

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas 85/337/EEK (1) II pielikuma 10. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz hidrotehniskajiem darbiem, kas ietver kabeļu elektropārvades [līnijas] tunelī ieplūstošā gruntsūdens novadīšanu un ūdens ievadīšanu (pievadīšanu) augsnē vai iezī nolūkā atsvērt gruntsūdens samazinājumu, kā arī šā ūdens novadīšanai un pievadīšanai paredzētu iekārtu izbūvi un uzturēšanu?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai Direktīvas 85/337/EEK 10.a pantā ietvertais noteikums — ka pie zināmiem nosacījumiem ieinteresētajai sabiedrībai jābūt iespējai pārskatīšanas kārtībā celt prasību tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā struktūrā, lai apstrīdētu lēmumu materiāltiesisko vai procesuālo likumību — nozīmē, ka ir arī prasība pēc tā, lai ieinteresētā sabiedrība būtu tiesīga pārsūdzēt tiesas nolēmumu, kas saistībā ar projektēšanas atļauju pieņemts tiesvedībā lietā, kurā ieinteresētajai sabiedrībai ir bijusi iespēja piedalīties jautājuma par projektēšanas atļauju izvērtēšanā tiesā un sniegt attiecīgajai tiesai savus apsvērumus?

Ja uz pirmo un otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai Direktīvas 85/337/EEK 1. panta 2. punkts, 6. panta 4. punkts un 10.a pants jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz 6. panta 4. punktā un 10.a pantā minēto attiecīgo sabiedrības daļu [ieinteresēto sabiedrību] valsts tiesību aktos var izvirzīt atšķirīgas prasības, kuru iznākumā mazas vietēja mēroga vides aizsardzības apvienības ir tiesīgas piedalīties 6. panta 4. punktā minētajās lēmuma pieņemšanas procedūrās saistībā ar projektiem, kas var būtiski ietekmēt vidi teritorijā, kurā attiecīgā[s] apvienība[s] darbojas, bet tām nav tādu pārsūdzības tiesību kā 10.a pantā minētās?

(1) Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/35

Prasība, kas celta 2008. gada 19. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-266/08)

(2008/C 209/52)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un E. Adsera Ribera)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/81/EK (1) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, prasības, vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 17. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2004/81/EK transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2006. gada 5. augustā.

(1) OV L 261, 19. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/35

Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Ungārijas Republika

(Lieta C-270/08)

(2008/C 209/53)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Wils un V. Bottka)

Atbildētāja: Ungārijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK (1), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004, prasības vai nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Ungārijas Republika nav izpildījusi šīs direktīvas 19. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Ungārijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2007. gada 12. jūnijā.

(1) OV L 149, 22. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/35

Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-272/08)

(2008/C 209/54)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Condou-Durande un E. Adsera Ribera)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai transponētu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK (1) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, vai katrā ziņā nedarot šos aktus zināmus Komisijai, Spānijas Karaliste nav izpildījusi šīs direktīvas 38. pantā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Direktīvas 2004/83/EK transponēšanai valsts tiesībās noteiktais termiņš beidzās 2006. gada 10. oktobrī.

(1) OV L 304, 12. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/36

Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-273/08)

(2008/C 209/55)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Rozet un A. Alcover San Pedro)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka nepaziņojot Eiropas Kopienu Komisijai ne savas valsts sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), gaistošo organisko savienojumu (COV) un amonjaka (NH3) emisijas samazināšanas programmas, ne savus valsts mēroga SO2, NOx, COV un NH3 emisijas pārskatus, ne arī savas ikgadējās SO2, NOx, COV un NH3 prognozes 2010. gadam, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (1) 6. panta 1., 2. un 3. punktu, 7. panta 1. un 2. punktu un 8. panta 1. un 2. punktu;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija norāda, ka Luksemburgas Lielhercogiste Direktīvā 2001/81/EK noteiktajā termiņā nav paziņojusi trīs veida dokumentus saistībā ar valstī maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), gaistošo organisko savienojumu (COV) un amonjaka (NH3) emisiju noteikšanu.

Pirmkārt, atbildētāja neesot izpildījusi direktīvas 6. panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto pienākumu izstrādāt programmas pakāpeniskai iepriekš minēto atmosfēru piesārņojošo vielu emisijas samazināšanai.

Otrkārt un treškārt, tā attiecībā uz šīm pašām atmosfēru piesārņojošām vielām neesot ievērojusi 7. panta 1. un 2. punkta noteikumus attiecībā uz valsts mēroga emisiju pārskata ikgadējo sagatavošanu un atjaunināšanu un valsts prognozes 2010. gadam.

Visbeidzot, tā neesot izpildījusi pienākumu paziņot šo trīs veidu dokumentus Komisijai direktīvas 8. panta 1. un 2. punktā paredzētajos termiņos.

(1) OV L 309, 22. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/36

Prasība, kas celta 2008. gada 27. jūnijā — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste

(Lieta C-282/08)

(2008/C 209/56)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — W. Roels un W. Wils)

Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste

Prasītājas prasījumi:

—

nepieņemot normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (1), prasības, un, katrā ziņā, nepaziņojot Komisijai par šo aktu pieņemšanu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

—	piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Termiņš Direktīvas 2005/29/EK transponēšanai ir beidzies 2007. gada 12. jūnijā. Līdz šīs prasības celšanas datumam atbildētāja joprojām nav veikusi direktīvas transponēšanai vajadzīgos pasākumus vai, katrā ziņā, nav paziņojusi par to Komisijai.

(1) OV L 149, 22. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/37

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Svea Hovrätt — Miljööverdomstolen (Zviedrija) 2008. gada 30. jūnija rīkojumu — Kemikalieinspektionen/Nordiska Dental AB

(Lieta C-288/08)

(2008/C 209/57)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Svea Hovrätt — Miljööverdomstolen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Kemikalieinspektionen

Atbildētāja: Nordiska Dental AB

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes 1993. gada 14 jūnija Direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (1) normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās ir šķērslis piemērot ar vides un veselības aizsardzības apsvērumiem pamatotu valsts aizliegumu no attiecīgās valsts veikt dzīvsudrabu saturoša amalgāma, kas paredzēts izmantošanai stomatoloģijā, komerciālu eksportu?

b)	Vai šo interpretāciju ietekmē apstāklis, ka attiecīgā prece ir marķēta ar CE zīmi?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai Zviedrijas Rīkojuma (1998:944) par, cita starpā, aizliegumu noteiktos gadījumos saistībā ar ķīmisku vielu tirdzniecību, importu un eksportu 8. un 11. pants, kas ir pamatoti ar iepriekš minētajiem apsvērumiem, atbilst EKL 29. un 30. pantam gadījumā, kad šīs normas tiek piemērotas attiecībā uz tādu dzīvsudrabu saturošu amalgāmu, kas paredzēts izmantošanai stomatoloģijā, kurš marķēts ar CE zīmi?

(1) OV L 169, 12.7.1993, 1. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/39

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Alitalia/Komisija

(Lieta T-301/01) (1)

(Valsts atbalsts - Itālijas iestāžu veikta Alitalia rekapitalizācija - Lēmums, ar ko valsts atbalsts ir atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu - Lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad Pirmās instances tiesa atcēlusi iepriekšēju lēmumu - Pieņemamība - EKL 233. panta pārkāpums - EKL 87. un 88. panta pārkāpums - Atbalsta piešķiršanas nosacījumi - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2008/C 209/65)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alitalia — Linee aeree italiane Spa, Roma (Itālija) (pārstāvji — M. Siragusa, G. M. Roberti, G. Scassellati Sforzolini, F. Moretti un F. Sciaudone, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Di Bucci, pārstāvis, kam palīdz A. Abate un G. Conte, avocats)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2001. gada 18. jūlija Lēmumu 2001/723/EK par sabiedrības Alitalia rekapitalizāciju (OV L 271, 28. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Alitalia — Linee Aeree Italiane SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 44, 16.2.2002.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/39

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — Deutsche Post/Komisija

(Lieta T-266/02) (1)

(Valsts atbalsts - Pasākumi, ko Vācijas iestādes veikušas par labu Deutsche Post AG - Lēmums, ar ko atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu un ar ko ir likts to atgūt - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Kompensācija par papildu izmaksām, kas radušās, īstenojot tirdzniecības ar zaudējumiem politiku pasta sūtījumu piegādes no vienas vietas uz citu sektorā - Priekšrocības neesamība)

(2008/C 209/66)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Deutsche Post AG, Bonna (Vācija) (pārstāvji — J. Zēdemunds [J. Sedemund] un T. Libigs [T. Lübbig], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kreišics [V. Kreuschitz] un J. Flets [J. Flett])

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītāju: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji — V. D. Plesings [W.-D. Plessing] un M. Lumma [M. Lumma])

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Bundesverband Internationaler Express- und Kurierdienste eV (BIEK), Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvji — F. Mickuss [F. Mitzkus], T. Vambahs [T. Wambach] un R. Vojteks [R. Wojtek], advokāti), un UPS Europe NV/SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji T. Oterfangers [T. Ottervanger] un A. Beilefelds [A. Bijleveld], pēc tam — T. Oterfangers, advokāti)

Priekšmets

Lūgums atcelt Komisijas 2002. gada 19. jūnija Lēmumu 2002/753/EK par pasākumiem, ko Vācijas Federatīvā Republika veikusi par labu Deutsche Post AG (OV L 247, 27. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2002. gada 19. jūnija Lēmumu 2002/753/EK par pasākumiem, ko Vācijas Federatīvā Republika veikusi par labu Deutsche Post AG;

2)	Komisijas sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Deutsche Post tiesāšanās izdevumus;

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Bundesverband Internationaler Express- und Kurierdienste eV (BIEK) un UPS Europe NV/SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 274, 9.11.2002.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/40

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Saint-Gobain Gyproc Belgium/Komisija

(Lieta T-50/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ģipša plākšņu tirgus - Lēmums, ar kuru tiek konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Naudas sods - Pārkāpuma smagums un ilgums - Atbildību mīkstinoši apstākļi)

(2008/C 209/67)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Saint-Gobain Gyproc Belgium NV, iepriekš BPB Belgium NV, iepriekš Gyproc Benelux NV, Beveren-Kallo (Beļģija) (pārstāvji — J.-F. Bellis, P. L'Ecluse un M. Favart, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre un C. Ingen-Housz, pēc tam F. Castillo de la Torre un F. Arbault)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar EKL 229. un 230. pantu par naudas soda, kas noteikts Gyproc ar Komisijas 2002. gada 27. novembra lēmumu 2005/471/EK par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz BPB plc, Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG, Société Lafarge SA un Gyproc Benelux NV (lieta COMP/E-1/37.152 — ģipša plāksnes) (OV 2005, L 166, 8. lpp.), samazināšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Saint-Gobain Gyproc Belgium NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 101 26.4.2003.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/40

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Knauf Gips/Komisija

(Lieta T-52/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ģipša plākšņu tirgus - Lēmums, ar kuru tiek konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Piekļuve lietas materiāliem - Vienots un turpināts pārkāpums - Naudas sods - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Sadarbība administratīvajā procesā)

(2008/C 209/68)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Knauf Gips KG, iepriekš Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG Iphofen (Vācija) (pārstāvji — sākotnēji M. Klusmann un F. Wiemer, vēlāk M. Klusmann, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre un S. Rating, vēlāk F. Castillo de la Torre un R. Sauer)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 27. novembra lēmumu 2005/471/EK par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz BPB plc, Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG, Société Lafarge SA un Gyproc Benelux NV (lieta COMP/E-1/37.152 — ģipša plāksnes) (OV 2005, L 166, 8. lpp.) vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt prasītājai noteikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Knauf Gips KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 124, 24.5.2003.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/41

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — BPB/Komisija

(Lieta T-53/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ģipša plākšņu tirgus - Lēmums, ar kuru tiek konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Vienots un turpināts pārkāpums - Recidīvs - Naudas sods - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai - Paziņojums par sadarbību)

(2008/C 209/69)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BPB plc, Slova [Slough] (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — T. Šārps [T. Sharpe], QC, un A. Nourijs [A. Nourry], solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Kastiljo de la Tore [F. Castillo de la Torre], kam palīdz J. Flinns [J. Flynn], QC, un K. Kilroja [C. Kilroy], barrister,)

Priekšmets

Prasība daļēji atcelt Komisijas 2002. gada 27. novembra lēmumu 2005/471/EK par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz BPB plc, Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG, Société Lafarge SA un Gyproc Benelux NV (lieta COMP/E-1/37.152 — ģipša plāksnes) (OV 2005, L 166, 8. lpp.), vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt prasītājai noteikto naudas sodu.

Rezolutīvā daļa

naudas soda, kas noteikts BPB saskaņā ar Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmumu 2005/471/EK par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz BPB plc, Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG, Société Lafarge SA un Gyproc Benelux NV (lieta COMP/E-1/37.152 — ģipša plāksnes), summa tiek noteikta EUR 118,8 miljonu apmērā;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Komisija sedz vienu desmitdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu desmitdaļu no BPB tiesāšanās izdevumiem;

4)	BPB sedz deviņas desmitdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina deviņas desmitdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 101, 26.4.2003.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/41

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Lafarge/Komisija

(Lieta T-54/03) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Ģipša plākšņu tirgus - Lēmums, ar kuru tiek konstatēts EKL 81. panta pārkāpums - Apsūdzība - Preventīva iedarbība - Recidīvs - Naudas sods - Pamatnostādnes naudas sodu apmēra aprēķināšanai)

(2008/C 209/70)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lafarge SA, Parīze (Francija) (pārstāvji — sākotnēji H. Lesguillons, J.-C. Bermond, N. Jalabert-Doury, A. Winckler, F. Brunet un I. Simic, vēlāk N. Jalabert-Doury, A. Winckler un F. Brunet, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji F. Castillo de la Torre un C. Ingen-Housz, vēlāk F. Castillo de la Torre un F. Arbault)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītājas prasījumus Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — S. Marquardt un E. Karlsson)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2002. gada 27. novembra lēmumu 2005/471/EK par [EKL] 81. panta piemērošanas procedūru attiecībā uz BPB plc, Gebrüder Knauf Westdeutsche Gipswerke KG, Société Lafarge SA un Gyproc Benelux NV (lieta COMP/E-1/37.152 — ģipša plāksnes) (OV 2005, L 166, 8. lpp.), vai, pakārtoti, prasība atcelt vai samazināt prasītājai noteikto naudas sodu

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Lafarge SA sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3)	Padome savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 101, 26.4.2003.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/42

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — Região autónoma dos Açores/Padome

(Lieta T-37/04) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Regula (EK) Nr. 1954/2003 - Zveja - Zvejas intensitātes pārvaldība - Kopienas zvejas apgabali un resursi - Reģionālās vienības celta prasība - Individuāli skartas personas - Nepieņemamība)

(2008/C 209/71)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Região autónoma dos Açores (Portugāle) (pārstāvji — sākotnēji M. Renouf, S. Crosby, C. Bryant, solicitors, un H. Mercer, barrister, pēc tam — M. Renouf, C. Bryant un H. Mercer)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J. Monteiro un F. Florindo Gijón)

Personas, kas iestājušās lietā prasītāja atbalstam: Seas at Risk VZW, iepriekš Stichting Seas at Risk Federation, Brisele (Beļģija); WWF — World Wide Fund for Nature, Glanda (Šveice); un Stichting Greenpeace Council, Amsterdama (Nīderlande) (pārstāvji — R. Buxton, solicitor, un D. Owen, barrister)

Personas, kas iestājusšās lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — T. van Rijn un B. Doherty) un Spānijas Karaliste (pārstāvis — N. Díaz Abad, abogado del Estado)

Priekšmets

Lūgums daļēji atcelt Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulas (EK) Nr. 685/95 un (EK) Nr. 2027/95 (OV L 289, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	Região autónoma dos Açores sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru;

3)	Spānijas Karaliste un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru, pašas;

4)	Seas at Risk VZW un WWF — World Wide Fund for Nature sedz savus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru, paši;

5)	Stichting Greenpeace Council sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo instanci pats;

6)	Porto de Abrigo — Organização de Produtores da Pesca CRL et GÊ-Questa — Associação de Defesa do Ambiente sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma procedūru paši.

(1) OV C 94, 17.4.2004.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/42

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlijā spriedums — AC-Treuhand/Komisija

(Lieta T-99/04) (1)

(Konkurence - Aizliegtas vienošanās - Organiskie peroksīdi - Naudas sodi - EKL 81. pants - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu - Pārkāpuma izdarītāja jēdziens - Likumpārkāpumu un sodu tiesiskuma princips (nullum crimen, nulla poena sine lege) - Tiesiskās drošības princips - Tiesiskā paļāvība)

(2008/C 209/72)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AC-Treuhand AG, Cīrihe (Šveice) (pārstāvji — M. Karls [M. Karl], K. Šteinle [C. Steinle] un J. Drolshamers [J. Drolshammer], advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — A. Bukē [A. Bouquet], pārstāvis, kam palīdz A. Belke [A. Böhlke], advokāts)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2003. gada 10. decembra Lēmumu 2005/349/EK par [EKL] 81. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/E-2/37.857 — Organiskie peroksīdi) (OV 2005, L 110, 44. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	AC-Treuhand AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 30.4.2004.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/43

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — Compagnie maritime belge/Komisija

(Lieta T-276/04) (1)

(Konkurence - Kolektīva dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana - Kuģniecības konference - Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu, pamatojoties uz agrāku lēmumu, ko Tiesa ir daļēji atcēlusi - Regula (EEK) Nr. 2988/74 - Saprātīgs termiņš - Tiesības uz aizstāvību - Tiesiskā drošība - Res judicata spēks)

(2008/C 209/73)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compagnie maritime belge SA, Antverpene (Beļģija) (pārstāvis — D. Waelbroeck, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji É. Gippini Fournier, P. Hellström un F. Amato, pēc tam, É. Gippini Fournier)

Priekšmets

Prasība par Komisijas 2004. gada 30. aprīļa Lēmuma 2005/480/EK saistībā ar procedūru atbilstoši EKL 82. pantam (Lieta COMP/D/32.448 un 32.450) (kopsavilkums OV 2005, L 171, 28. lpp.), ar ko uzliek prasītājai naudas sodu par apgalvoto kolektīvā dominējošā stāvokļa izmantošanu, ko izdarījusi kuģniecības konference Cewal, atcelšanu un, pakārtoti, par šī naudas soda samazināšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt.

2)	Compagnie maritime belge SA sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina divas trešdaļas no Komisijas izdevumiem; Komisija sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem un atlīdzina vienu trešdaļu no Compagnie maritime belge tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 262, 23.10.2004.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/43

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Trubowest Handel un Makarov/Padome un Komisija

(Lieta T-429/04) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Antidempinga nodevas - Antidempinga regula (EK) Nr. 2320/97 - Advokāta izmaksas valsts līmenī - Nepieņemamība - Materiāli zaudējumi un morāls kaitējums - Cēloņsakarība)

(2008/C 209/74)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Trubowest Handel GmbH, Ķelne (Vācija), un Viktor Makarov, Ķelne (pārstāvji — K. Adamantopoulos un E. Petritsi, avocats)

Atbildētājas: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz G. Berrisch, avocat) un Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — N. Khan un T. Scharf)

Priekšmets

Prasība saskaņā ar EKL 288. pantu par zaudējumu atlīdzību, kas, iespējams, nodarīti prasītājiem, pieņemot Padomes 1997. gada 17. novembra Regulu Nr. 2320/97/EK, ar ko ievieš galīgos antidempinga maksājumus atsevišķu dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, kuru izcelsme ir Ungārijā, Polijā, Krievijā, Čehijas Republikā, Rumānijā un Slovākijas Republikā, ar ko atceļ Regulu Nr. 1189/93/EEK un pārtrauc procedūru attiecībā uz tādu importu, kura izcelsme ir Horvātijas Republikā (OV L 322, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Trubowest Handel GmbH un Victor Makarov sedz ne tikai savus tiesāšanās izdevumus, bet atlīdzina arī Padomes un Komisijas tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 31, 5.2.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/44

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Franchet un Byk/Komisija

(Lieta T-48/05) (1)

(Ārpuslīgumiskā atbildība - Civildienests - OLAF veiktas izmeklēšanas - Lieta “Eurostat’ - Informācijas par faktiem, kas var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai, paziņošana valsts tiesu iestādēm - Iepriekšējas informācijas nesniegšana attiecīgajiem ierēdņiem un OLAF uzraudzības komitejai - Informācijas noplūde presē - Izpaušana, ko veikuši OLAF un Komisija - Nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums - Morālais kaitējums - Cēloņsakarība)

(2008/C 209/75)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Yves Franchet, Nica (Francija), un Daniel Byk, Luksemburga (Luksemburga) (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J.-F. Pasquier)

Priekšmets

Prasība atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas, iespējams, ir nodarīts sakarā ar to, ka Komisija un OLAF, iespējams, ir pieļāvuši kļūdas, veicot izmeklēšanu saistībā ar lietu “Eurostat”.

Rezolutīvā daļa:

1)	piespriest Komisijai samaksāt Yves Franchet un Daniel Byk EUR 56 000;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 93, 16.4.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/44

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Huvis/Padome

(Lieta T-221/05) (1)

(Dempings - Korejas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru imports - Regula, ar ko izbeidz starpposma pārbaudi - Citas metodes piemērošana nekā sākotnējā izmeklēšanā - Apstākļu izmaiņu nepieciešamība - Korekcija, kas prasīta saskaņā ar kredīta izmaksām - Maksājuma termiņi - Pierādīšanas pienākums - Labas pārvaldības princips - Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 10. punkta b) un g) apakšpunkts un 11. panta 9. punkts)

(2008/C 209/76)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Huvis Corp., Gangnam-gu, Seula (Dienvidkoreja) (pārstāvji — J.-F. Bellis, F. Di Gianni un R. Antonini, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz G. Berrisch, advokāts)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Righini un K. Talabér-Ricz)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt 2. pantu Padomes 2005. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 428/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 2852/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Korejas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu, un izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Taivānas izcelsmes minētā produkta importu (OV L 71, 1. lpp.), un, otrkārt, pieteikums saskaņā ar EKL 241. pantu atzīt Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), noteikumus par nepiemērojamiem tiktāl, ciktāl tie pamato apstrīdētos secinājumus Regulā Nr. 428/2005.

Rezolutīvā daļa:

Padomes 2005. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 428/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam, izdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 2852/2000, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Korejas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu, un izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Taivānas izcelsmes minētā produkta importu, 2. pantu atcelt daļā, kurā Huvis Corp. ražoto un eksportēto preču antidempinga maksājumi par eksportu uz Eiropas Kopienu pārsniedz maksājumus, kas būtu piemērojami, ja tiktu veikta normālās vērtības korekcija saskaņā ar importa nodevām un netiešajiem nodokļiem, piemērojot “izejvielu” metodi, kas tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina 70 % no Huvis Corp. tiesāšanās izdevumiem;

4)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 193, 6.8.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/45

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Maruccio/Komisija

(Lieta T-296/05 un T-408/05) (1)

(Sociālais nodrošinājums - Pieteikumi par medicīnisko izdevumu apmaksāšanu 100 % apmērā - Netieši un tieši izteikti pieteikumu noraidījumi)

(2008/C 209/77)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Maruccio, Tricase (Itālija) (pārstāvji — sākotnēji A. Distante, vēlāk G. Cipressa un L. Garofalo, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — C. Berardis Kayser un J. Currall, kam palīdz A. Dal Ferro, avocat)

Priekšmets

Cita starpā, prasība atcelt divus netiešus Eiropas Kopienu Vienotās veselības apdrošināšanas shēmas Prasību izskatīšanas biroja lēmumus, ar ko atteikts 100 % apmērā apmaksāt noteiktus medicīniskus izdevumus, kas bija radušies prasītājam, un prasība uzdot Komisijai samaksāt prasītājam noteiktus medicīniskus izdevumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasības kā nepieņemamas;

2)	katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

(1) OV C 257, 15.10.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/45

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Coffee Store/ITSB (“THE COFFEE STORE”)

(Lieta T-323/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “THE COFFEE STORE’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2008/C 209/78)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Coffee Store GmbH, Mannheim (Vācija) (pārstāvis — M. Buddeberg, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — sākotnēji T. Eichenberg, vēlāk G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 15. jūnija lēmumu (lieta R 855/2004-2) par vārdiska apzīmējuma “THE COFFEE STORE” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	The Coffee Store GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 281, 12.11.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/46

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — Apple Computer/ITSB — TKS-Teknosoft (“QUARTZ”)

(Lieta T-328/05) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas vārdiskas preču zīmes “QUARTZ’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrāka grafiska preču zīme “QUARTZ’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Preču līdzība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 209/79)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apple Computer, Inc., Cupertino, Kalifornija (Amerikas Savienotās valstis) (pārstāvji — P. Rawlinson, S. Jones, J. Rutter un T.M. D'Souza Culora, solicitors)

Atbildētājs:Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. García Murillo)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: TKS-Teknosoft SA, Trélex (Šveice) (pārstāvji — C. Moreau, T. van Innis un K. Manhaeve, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 27. aprīļa lēmumu (lieta R 416/2004-4) par iebildumu procesu starp TKS-Teknosoft SA un Apple Computer, Inc.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Apple Computer, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 281, 18.11.2005.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/46

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Audi/ITSB (“Vorsprung durch Technik”)

(Lieta T-70/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “Vorsprung durch Technik’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pārbaudītāja izteikts daļējs reģistrācijas atteikums - Tiesības tikt uzklausītam)

(2008/C 209/80)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Audi AG, Ingolstadt (Vācija) (pārstāvji — S. O Gillert un F. Schiwek, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 16. decembra lēmumu (lieta R 237/2005-2), ar ko ir daļēji noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru tika atteikta vārdiskas preču zīmes “Vorsprung durch Technik” reģistrācija attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 12., 14., 25., 28., no 37. līdz 40. un 42. klasē

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Audi AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 96, 22.4.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/47

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Sviluppo Italia Basilicata/Komisija

(Lieta T-176/06) (1)

(Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - Finansiālās palīdzības samazināšana - Prasība atcelt tiesību aktu - Riska kapitāla fonds - Termiņš ieguldījumu īstenošanai - Tiesvedība - Tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības aizsardzības principi - Samērīguma princips - Pamatojums - Prasība atlīdzināt zaudējumus)

(2008/C 209/81)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sviluppo Italia Basilicata SpA, Potenza (Itālija) (pārstāvji — F. Sciaudone, D. Fioretti, S. Frazzani un R. Sciaudone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn un M. Velardo, pārstāvji, kam palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2006. gada 20. aprīļa Lēmumu C (2006) 1706 par tādas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālās palīdzības samazināšanu, kas attiecas uz vispārējo dotāciju, lai īstenotu veicināšanas pasākumus par labu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojas Basilicata reģionā Itālijā, un kas piešķirta Kopienas strukturālā atbalsta ietvaros Itālijas reģionos, kuri iekļauti mērķī Nr. 1, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus, kuri radās šī lēmuma dēļ.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Sviluppo Italia Basilicata SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 190, 12.8.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/47

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — Komisija/D

(Lieta T-262/06 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Komisijas lēmuma atcelšana pirmajā instancē - Arodslimība - Atteikšanās atzīt, ka slimība, ar kuru ir saslimis ierēdnis, ir arodslimība vai ka šī slimība ir saasinājusies amata pienākumu izpildes rezultātā - Apelācijas sūdzības pieņemamība - Pirmajā instancē izskatīta pamata pieņemamība - Res judicata spēks)

(2008/C 209/82)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — J. Currall)

Pretējā puse procesā: D, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — J. Van Rossum, S. Orlandi, J.-N. Louis, A. Coolen un É. Marchal, advokāti)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu atbalstam: Axa Belgium (pārstāvji — sākotnēji C. Goossens, P. Meessen un S. Wilmet, pēc tam — C. Goossens un P. Meessen, advokāti)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā F-18/05 D/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lai panāktu šī sprieduma atcelšanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā F-18/05 D/Komisija;

2)	nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai;

3)	lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 294, 2.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/48

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Hartmann/ITSB (“E”)

(Lieta T-302/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “E’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Tiesību kļūda - Konkrēta novērtējuma neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 209/83)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paul Hartmann AG, Heidenheim (Vācija) (pārstāvis — K. Gründig-Schnelle, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 5. septembra lēmumu (lieta R 805/2006-4) attiecībā uz pieteikumu vārdisku preču zīmi “E” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 5. septembra lēmumu (lieta R 805/2006-4);

2)	ITSB sedz savus un atlīdzina Paul Hartmann AG tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 310, 16.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/48

Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedums — Reber/ITSB — Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”)

(Lieta T-304/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Atzīšanas par spēkā neesošu process - Kopienas vārdiska preču zīme “Mozart’ - Strīda priekšmets - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesiskā paļāvība - Vienlīdzīga attieksme - Tiesiskuma princips - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 73. panta pirmais teikums un 74. panta 1. punkta pirmais teikums)

(2008/C 209/84)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paul Reber GmbH & Co. KG, Bad Reichenhall (Vācija) (pārstāvis — O. Špūlers [O. Spuhler], advokāts)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Šneiders [G. Schneider])

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG, Kilchberg (Šveice) (pārstāvji — R. Lange [R. Lange] un G. Hilds [G. Hild], advokāti)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 8. septembra lēmumu lietā R 97/2005-2 attiecībā uz atzīšanas par spēkā neesošu procesu starp Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG un Paul Reber GmbH & Co. KG.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Paul Reber GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli AG sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/49

Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. jūlija spriedums — Stradivarius España/ITSB — Ricci (“Stradivari 1715”)

(Lieta T-340/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “Stradivari 1715’ reģistrācijas pieteikums - Kopienas agrākas grafiskas preču zīmes “Stradivarius’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 209/85)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stradivarius España, Arteixo (Spānija) (pārstāvji — G. Marín Raigal un P. López Ronda, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvji — O. Montalto un A. Sempio)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Cristina Ricci, Reggello (Itālija) (pārstāvji — P. Roncaglia, G. Lazzaretti, M. Boretto un E. Gavuzzi, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 7. septembra lēmumu (lieta R 1024/2005-1) par iebildumu procesu starp Stradivarius España, SA un Cristina Ricci.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Stradivarius España, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/49

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Komisija/Economidis

(Lieta T-56/07 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Civildienests - Ierēdņi - Komisijas lēmuma par struktūrvienības vadītāja iecelšanu amatā atcelšana pirmajā instancē - Prasītāja kandidatūras noraidīšana - Cita kandidāta iecelšana amatā - Piešķiramā amata līmeņa noteikšana paziņojumā par vakanci - Amata un pakāpes nošķiršanas princips - Pamatota apelācijas sūdzība - Iztiesājama lieta - Prasības noraidīšana)

(2008/C 209/86)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)

Pretējā puse procesā: Ioannis Economidis, Woluwé-Saint-Étienne (Beļģija) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, advokāti)

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot prasītāju: Eiropas Parlaments (pārstāvji — C. Burgos un A. Lukošiūtė), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Simm un I. Šulce) un Eiropas Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy, J.-M. Stenier un B. Schäfer)

Priekšmets

Apelācija, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F-122/05 Economidis/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), lūdzot atcelt šo spriedumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā F-122/05 Economidis/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts);

2)	noraidīt Ioannis Economidis celto prasību Civildienesta tiesā lietā F-122/05;

3)	Economidis un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši gan attiecībā uz procesu Civildienesta tiesā, gan attiecībā uz šo procesu;

4)	Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Revīzijas palāta sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/50

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums — Lancôme/ITSB — CMS Hasche Sigle (“COLOR EDITION”)

(Lieta T-160/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Spēkā neesamības pasludināšanas process - Kopienas vārdiska preču zīme “COLOR EDITION’ - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstošs raksturs - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Interese celt prasību - Regulas Nr. 40/94 55. pants)

(2008/C 209/88)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lancôme parfums et beauté & Cie SNC, Parīze (Francija) (pārstāvis — E. Baud, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: CMS Hasche Sigle, Ķelne (Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 26. februāra lēmumu (lieta R 231/2006-2) par spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp CMS Hasche Sigle un Lancôme parfums et beauté & Cie SNC.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Lancôme parfums et beauté & Cie SNC sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 140, 23.6.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/51

Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. jūlija spriedums — Ashoka/ITSB (“DREAM IT, DO IT!”)

(Lieta T-186/07) (1)

(Kopienas preču zīme - Kopienas vārdiskas preču zīmes “DREAM IT, DO IT!’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 209/89)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ashoka, Arlingtona, Virdžīnija (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — A. Link un A. Jaeger-Lenz, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 15. marta lēmumu (lieta R 635/2006-1) attiecībā uz vārdiskā apzīmējuma “DREAM IT, DO IT!” reģistrāciju par Kopienas preču zīmi

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Ashoka atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 170, 21.7.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/51

Pirmās instances tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedums — AWWW/FEACVT

(Lieta T-211/07) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Kopienas konkursa procedūra - Piedāvājuma noraidīšana - Atlases kritēriji - Piešķiršanas kritēriji - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2008/C 209/90)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: AWWW GmbH ArbeitsWelt-Working World, Göttingen (Vācija) (pārstāvji — B. Schreier, V. Wellens, advokāti, un G. Dennis, solicitor)

Atbildētāja: Fondation européenne pour l'amélioration des conditions de vie et de travail (Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, FEACVT) (pārstāvis — C. Callanan, solicitor)

Priekšmets

Lūgums atcelt FEACVT2007. gada 17. aprīļa lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītājas piedāvājums Kopienas konkursa procedūrā par informācijas un analīzes pakalpojumu sniegšanu par darba un nodarbinātības kvalitāti, rūpnieciskajām attiecībām un pārstrukturēšanos Eiropas līmenī.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	AWWW GmbH ArbeitsWelt-Working World sedz tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma procedūru.

(1) OV C 183, 4.8.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/51

Pirmās instances tiesas 2008. gada 4. jūlija spriedums — Entrance Services/Parlaments

(Lieta T-333/07) (1)

(Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra - Automātisko iekārtu, galdniecības rīku un Eiropas Parlamenta Briseles ēkām piemēroto iekārtu uzturēšana un apkope - Piedāvājuma noraidīšana - Nopietns pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību - Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 93. pants)

(2008/C 209/91)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Entrance Services, Vilvorde (Beļģija) (pārstāvji — A. Delvaux un V. Bertrand, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji — M. Ecker un P. López-Carceller)

Priekšmets

Prasība atcelt Parlamenta lēmumu, ar kuru uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras ietvaros par automātisko iekārtu, galdniecības rīku un Eiropas Parlamenta Briseles ēkām piemēroto iekārtu uzturēšanu un apkopi tika noraidīts prasītājas piedāvājums un līgums piešķirts citam pretendentam.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Eiropas Parlamenta lēmumu, ar kuru uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras ietvaros par automātisko iekārtu, galdniecības rīku un Eiropas Parlamenta Briseles ēkām piemēroto iekārtu uzturēšanu un apkopi tika noraidīts Entrance Services piedāvājums un līgums piešķirts citam pretendentam;

2)	Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 269, 10.11.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/52

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 8. jūlija rīkojums — Fondazione Opera S. Maria della Carità u.c./Komisija

(Apvienotās lietas T-234/00 R, T-235/00 R un T-283/00 R)

(Pagaidu noregulējums - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Pieņemamība)

(2008/C 209/92)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fondazione Opera S. Maria della Carità, Vēnēcija (Itālija), Codess Sociale Cooperativa sociale Soc. Coop. Rl u.c., Venēcija (Itālija) (pārstāvji — F.G. Gaiulli un I. Gianniotti, advokāti), un Metropolitan Srl e Comitato“Venezia Vuole Vivere”, Venēcija (Itālija) (pārstāvis — A. Bianchini, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Righini un V. Di Bucci)

Priekšmets

Pieteikums apturēt Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmuma 2000/394/EK par atbalstu uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā [Chioggia], saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995 samazinot to sociālā nodrošinājuma iemaksas (OV L 150, 50. lpp), piemērošanu.

Rezolutīvā daļa:

1)	lietas T-234/00 R, T-235/00 R un T-283/00 R, palikdamas apvienotas savā starpā, tiek nodalītas no pārējām lietām, kas minētas Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 2. jūlija rīkojumā;

2)	pieteikumus par pagaidu pasākumiem noraidīt;

3)	lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/52

Pirmās instances tiesas 2008. gada 20. jūnija rīkojums — Leclercq/Komisija

(Lieta T-299/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasītājas bezdarbība - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 209/93)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sylvie Leclercq, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — V. Joris un P. Costa de Oliveira)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas atbalstam: Somijas Republika (pārstāvis — J. Heliskoski)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2006. gada 27. jūlija lēmumu, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) ir noraidīta prasītājas piekļuve noteiktiem dokumentiem.

Rezolutīvā daļa:

1)	lietu par šo prasību izbeigt;

2)	Sylvie Leclercq sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 326, 3.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/53

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. jūnija rīkojums — FMC Chemical un Arysta Lifesceinces/EFSA

(Lieta T-311/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība sakarā ar atbildību - Direktīva 91/414/EEK - Augu aizsardzības līdzekļi - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums - Akts, par kuru nevar celt prasību - Sagatavojošs akts - Nepieņemamība)

(2008/C 209/94)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FMC Chemical SPRL, Brisele (Beļģija), un Arysta Lifesceinces SAS, Noguères (Francija) (pārstāvji — C. Mereu un K. van Maldegem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) (pārstāvji — sākotnēji A. Cuvillier un D. Detken, vēlāk A. Cuvillier un S. Gabbi)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: European Crop Protection Association (ECPA), Brisele (Beļģija) (pārstāvji — D. Waelbroeck un N. Rampal, avocats)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — B. Doherty)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt EFSA2006. gada 28. jūlija atzinumu par aktīvās vielas karbofurāna novērtējumu atbilstoši Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) un, otrkārt, prasība par nodarītā kaitējuma atlīdzību

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	FMC Chemical SPRL, Arysta Lifesciences SAS, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), European Crop Protection Association (ECPA) un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/53

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. jūnija rīkojums — FMC Chemical/EFSA

(Lieta T-312/06) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Prasība sakarā ar atbildību - Direktīva 91/414/EEK - Augu aizsardzības līdzekļi - Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums - Akts, kas nav pārsūdzams - Sagatavojošs akts - Nepieņemamība)

(2008/C 209/95)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FMC Chemical SPRL, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — C. Mereu un K. Van Maldegem, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) (pārstāvji — sākotnēji A. Cuvillier un D. Detken, vēlāk A. Cuvillier un S. Gabbi)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot prasītājas prasījumus: European Crop Protection Association (ECPA) Brisele (Beļģija) (pārstāvji — D. Waelbroeck un N. Rampal, avocats)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētājas prasījumus: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — B. Doherty)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt EFSA2006. gada 28. jūlija atzinumu par aktīvās vielas karbosulfāna novērtējumu atbilstoši Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) un, otrkārt, prasība atlīdzināt nodarīto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību;

2)	FMC Chemical SPRL, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), European Crop Protection Association (ECPA) un Eiropas Kopienu Komisija sedz katra savus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/54

Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. jūnija rīkojums — Dow AgroSciences/EFSA

(Lieta T-397/06) (1)

(2008/C 209/96)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dow AgroSciences Ltd, Hitchin, Hertfordšīra (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — K. Van Maldegem un C. Mereu, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) (pārstāvji — sākotnēji A. Cuvillier un D. Detken, tad A. Cuvillier un S. Gabbi)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Parpala un B. Doherty)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt EFSA2006. gada 28. jūlija atzinumu par aktīvās vielas Haloxyfop-R novērtējumu atbilstoši Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvai 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Dow AgroSciences Ltd, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/54

Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 2. maijā iesniegusi Erika Krcova par Civildienesta tiesas 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā F-112/06 Krcova/Kopienu Tiesa

(Lieta T-498/07 P)

(2008/C 209/98)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Erika Krcova, Trnava (Slovākija) (pārstāvis — J. Rooy, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Tiesa

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

—	atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā F-112/06 Krcova/Kopienu Tiesa (Krājumā vēl nav publicēts);

—

atcelt Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 17. oktobra lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzējas atlaišanu pēc pārbaudes laika un vajadzības gadījumā 2005. gada 16. septembra lēmumu par viņas pārbaudes laika pagarināšanu par diviem mēnešiem un 2005. gada 12. septembra ziņojumu par pārbaudes laiku, kurā ieteikts viņu atlaist no darba;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Civildienesta tiesā, kā arī Pirmās instances tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā F-112/06 Krcova/Kopienu Tiesa, ar kuru tika noraidīta viņas prasība atcelt Kopienu Tiesas lēmumu par prasītājas atlaišanu no darba pēc pārbaudes laika.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Civildienesta tiesai, ka tā lēmusi ultra petita un nepareizi interpretējusi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 34. pantu.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/55

Prasība, kas celta 2008. gada 12. maijā — Rui Manuel Alves dos Santos/Komisija

(Lieta T-184/08)

(2008/C 209/99)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Rui Manuel Alves dos Santos, Rominja, Alveijaziri [Rominha, Alvaiázere] (Portugāle) (pārstāvis — A. Marques Fernandes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, kas pieņemts lietā Nr. 89 0488 P1 un darīts zināms prasītajam 2008. gada 3. martā, ar kuru prasītajam uzlikts pienākums atmaksāt summu EUR 25 485,02 apmērā, kas atbilst PTE 5 109 287;

Pamati un galvenie argumenti

Mācību pasākums tika pilnībā pabeigts.

Revidenti vadījās pēc kritērijiem, kam nav nekāda sakara ar faktisko situāciju, un izmaksas par neatbalstāmām atzina dēļ apsvērumiem, kas nav nekādi saistīti ar prasītāju.

Visas izmaksas būtu bijis jāuzskata par atbalstāmām un jāņem vērā, noslēdzot bilanci.

Esot pagājušiem gandrīz divdesmit gadiem, jebkādas summas atmaksāšana ir klaji netaisnīga un pretrunā pamatprincipiem par samērīgumu un pilsoņu gan tiesisko drošību, gan drošību attiecībā pret iestādēm.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/55

Prasība, kas celta 2008. gada 23. maijā — Polson u.c./Komisija

(Lieta T-197/08)

(2008/C 209/100)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Magnus Polson, Lervika (Apvienotā Karaliste), Garry Sandison, Lervika (Apvienotā Karaliste), Andrew Anderson, Valseja (Apvienotā Karaliste), Ian Johnston, Lervika (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — R. Murray, Solicitor, un R. Thompson, QC)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 13. novembra Lēmuma: Valsts atbalsts C 39/06 (ex NN 94/2005) — Apvienotajā Karalistē īstenotā shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas, 1. panta 2. punktu, 3., 4. un 5. pantu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāji lūdz daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 13. novembra Lēmumu 2008/166/EK: Valsts atbalsts C 39/06 (ex NN 94/2005) — Apvienotajā Karalistē īstenotā shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas (1). Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir atzinusi, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu tiktāl, ciktāl tas attiecās uz atbalstu, lai pirmo reizi iegādātos lietota zvejas kuģa īpašumdaļu, un noteica Apvienotajai Karalistei pienākumu šo atbalstu atgūt. Prasītāji ir atgūstamā atbalsta saņēmēji.

Prasītāji lūdz atcelt apstrīdēto lēmumu ar šādu pamatojumu:

—

Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka visi maksājumi par lietota zvejas kuģa īpašumdaļas pirmo iegādi nav bijuši saderīgi ar kopējo tirgu un tie ir jāatmaksā; prasītāji apgalvo, ka uz piešķirto atbalstu attiecas Komisijas Regula 875/2007 (2) un tāpēc tas ir jāuzskata par de minimis atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu; viņi apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 1. panta 2. punkts un 3.–5. pants prettiesiski attiecoties uz atbalsta saņēmējiem, kuri būtībā ir ievērojuši Kopienas vadlīnijas;

—	Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka šo maksājumu atgūšana būtu saderīga ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (3) 14. panta 1. punktu, kā arī ar vispārējiem tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

(1) OV 2008., L 55, 27. lpp.

(2) Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (OV L 193, 6. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/56

Prasība, kas celta 2008. gada 9. jūnijā — Habanos/ITSB — Tabacos de Centroamérica (“KIOWA”)

(Lieta T-207/08)

(2008/C 209/101)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Corporación Habanos, SA, Havanna (Kuba) (pārstāvji — V. Gil Vega, abogado un A. Ruiz López, abogada)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: Tabacos de Centroamérica, SL, Pozuelo de Alarcón (Spānija)

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 31. marta lēmumu un atzīt, ka faktiski pastāv kombinētās preču zīmes “KIOWA” līdzība ar agrākajām kombinētajām preču zīmēm “COHIBA”, kas aptver identiskas preces, kā arī pastāv minēto preču zīmju sajaukšanas iespēja, tāpat atzīt arī, ka pastāv [reģistrācijas pieteikuma] iesniedzēja mēģinājums netaisnīgi gūt labumu no minēto agrāko preču zīmju “COHIBA” atšķirtspējas vai reputācijas, un līdz ar to, noraidīt Kopienas (kombinētās) preču zīmes “KIOWA” reģistrācijas pieteikumu Nr. 3.963.931, vai pakārtoti — atcelt iepriekš minēto ITSB lēmumu un uzdot ITSB Apelāciju padomei no jauna izskatīt lietu, pārbaudot un izvērtējot apgalvojumus un pierādījumus attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu un

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus visās instancēs, tostarp atlīdzību prasītājas pārstāvjiem.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Tabacos de Centroamérica, S.L.

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “KIOWA” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 34. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3.963.931)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: Corporación Habanos, S.A., kas komercdarbībā darbojas kā Habanos, S.A.

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: grafiska preču zīme “COHIBA” (Kopienas preču zīme Nr. 3.323.292), vārdiska preču zīme “COHIBA” (Spānijas preču zīme Nr. 1.271.173) un grafiska preču zīme “COHIBA” (Spānijas preču zīme Nr. 2.052.344) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 34. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: konfliktējošo preču zīmju augstas pakāpes līdzība, kas rada sajaukšanas iespēju.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/57

Prasība, kas celta 2008. gada 11. jūnijā — Bundesverband Deutscher Milchviehhalter u.c./Padome

(Lieta T-217/08)

(2008/C 209/102)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bundesverband Deutscher Milchviehhalter e. V., Bonna (Vācija), Romuald Schaber, Peterštāla (Vācija), Stefan Mann, Eberdorfergrunde (Vācija) un Walter Peters, Kirhova (Vācija) (pārstāvji — W. Renner un O. Schniewind, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—	atzīt par spēkā neesošu Padomes 2008. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 248/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz valstu piena kvotu (OV L 76, 6. lpp.);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji vēršas pret Regulu (EK) Nr. 248/2008 (1), ar kuru Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2) IX pielikumā noteiktās valstu piena kvotas no 2008. gada 1. aprīļa ir palielinātas par 2 %, lai atvieglotu lielāku piena ražošanu Kopienā un apmierinātu piena tirgus jaunās prasības.

Savas prasības pamatojumam prasītāji vispirms apgalvo, ka valstu piena kvotu palielināšana esot veikta, nepareizi izmantojot pilnvaras, jo tā balstās uz pamatiem, kas nav minēti preambulas apsvērumos.

Papildus tam ar apstrīdēto regulu tiekot pārkāpts EK līgums, jo nepareizi esot piemērots EKL 37. panta 2. punkts kā pilnvarojuma norma sakarā ar EKL 33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto mērķu neievērošanu, prettiesiski neesot ņemtas vērā vides aizsardzības prasības EKL 6. panta nozīmē un pārkāpts pienākums veicināt un uzturēt kultūras mantojumu Kopienā saskaņā ar EKL 151. pantu.

Turklāt esot pārkāptas prasītāju tiesības brīvi izvēlēties profesiju un īpašumtiesības, kā arī diskriminācijas aizliegums.

(1) Padomes 2008. gada 17. marta Regula (EK) Nr. 248/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz valstu piena kvotu (OV L 76, 6. lpp.).

(2) Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/57

Prasība, kas celta 2008. gada 18. jūnijā — Szomborg/Komisija

(Lieta T-228/08)

(2008/C 209/103)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gregorz Szomborg, Jastarnia (Polija) (pārstāvis — R. Nowosielski, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atzīt, ka Komisija, neizpildīdama tai Padomes 2005. gada 21. decembra Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (1) 27. pantā paredzētos pienākumus, nav veikusi zinātnisku izvērtējumu par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus, un šā izvērtējuma rezultātus nav darījusi zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei;

—	piespriest Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai;

—	piespriest atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Regulas Nr. 2187/2005 27. pantu Komisijai bija pienākums, vēlākais, līdz 2008. gada 1. janvārim nodrošināt, lai tiktu veikts zinātnisks izvērtējums par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zveja, izmantojot jo īpaši žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus, un šā izvērtējuma rezultātus darīt zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā kā Komisija noteiktajā termiņā minēto atzinumu nebija iesniegusi, prasītājs ar 2008. gada 25. februāra vēstuli lūdza to rīkoties. Atbildē uz prasītāja lūgumu Komisija paskaidroja, ka attiecīgais zinātniskais izvērtējums vēl neesot iesniegts, jo pārējās ieinteresētās personas neesot sadarbojušās.

Tādēļ prasītājs uzskata, ka Komisija neapstrīdami nav izpildījusi tai Regulas Nr. 2187/2005 27. pantā paredzēto pienākumu un tādēļ saskaņā ar EKL 232. pantu ceļ prasību sakarā ar bezdarbību.

(1) Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/58

Prasība, kas celta 2008. gada 17. jūnijā — Luksemburga/Komisija

(Lieta T-232/08)

(2008/C 209/104)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luksemburgas Lielhercogiste (pārstāvji — F. Probst, pārstāvis, un M. Theisen, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 8. aprīļa Lēmumu C(2008) 1283, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz dažus izdevumus, kas Luksemburgas Lielhercogistei radušies un ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas līdzekļiem, jo ar to 2004.–2005. finanšu gadā izslēgts Kopienas finansējums EUR 949 971,51 apmērā, ko veido akreditēto maksājumu aģentūru izdevumi, ar pamatojumu, ka tie neatbilst Kopienu noteikumiem;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 8. aprīļa Lēmumu 2008/321/EK, ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz dažus izdevumus, kas dalībvalstīm radušies un ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļiem (1), jo ar to 2004. un 2005. finanšu gadā izslēgti noteikti Luksemburgas izdevumi.

Runājot par uz vietas veicamo saņēmēju pārbaužu plānošanu, prasītāja apgalvo, ka Komisija nepamatoti esot tai pārmetusi, ka tā lielāko daļu pārbaužu ir veikusi vienā un tajā pašā gada periodā, nevis sadalījusi pārbaudes visa gada garumā, un vienmēr nav ņēmusi vērā optimālāko periodu, lai pārbaudītu konkrētas saistības.

Prasītāja turklāt apgalvo, ka uz vietas veiktās pārbaudes faktiski attiecās uz saņēmēja visu saistību un pienākumu kopumu kopš saistību sākuma perioda, pretēji tam, ko Komisija esot apgalvojusi pirmstiesas procedūrā samierināšanas komitejā.

Runājot par uz vietas veikto pārbaužu dokumentāciju, prasītāja uzskata, ka vienīgais apstāklis, ka pārbaužu ziņojumi nav pietiekami sīki izstrādāti, kā to Komisija apgalvojusi pirmstiesas procedūrā, ipso facto nenozīmē, ka pārbaudes nav tikušas veiktas, un nepierāda tāda finanšu riska iespējamību, lai vajadzētu piemērot vienotas likmes korekciju.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka sodu nepiemērošana gadījumos, kad ir konstatēta saņēmēja lielāka deklarācija, nevar būt pamats vienotas likmes korekcijai 5 % apmērā, jo nepamatoto izdevumu faktisko apmēru ir iespējams noteikt precīzi. Turklāt nepamatoto izdevumu summa, kā to apgalvo prasītāja, esot ārkārtēji maza salīdzinājumā ar kopējo Kopienas samaksāto summu.

(1) Izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 1283, OV L 109, 35. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/58

Prasība, kas celta 2008. gada 10. jūnijā — EuroChem MCC/Padome

(Lieta T-234/08)

(2008/C 209/105)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EuroChem Mineral and Chemical Company OAO (EuroChem MCC), Maskava (Krievija) (pārstāvji — P. Vander Schueren un B. Evtimov, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Padomes 2008. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 238/2008, ar ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu par antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam, jo ar to antidempinga maksājums ir noteikts prasītājai, tās meitas uzņēmumiem un saistītajām sabiedrībām, kuras minētas apstrīdētās regulas 10. punktā;

—	uzdot kompetentajām iestādēm, ņemot vērā atklāto Kopienu tiesību pārkāpumu smagumu, pārtraukt antidempinga maksājuma uzlikšanu prasītājai un tās meitas uzņēmumiem un saistītajām sabiedrībām līdz brīdim, kad Kopienu iestādes veiks pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja, kas ir Krievijā dibināta urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu ražotāja un eksportētāja, lūdz saskaņā ar EKL 230. pantu atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 238/2008 (1) (turpmāk tekstā — “apstrīdētā regula”).

Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienu galveno atcelšanas pamatu, kas ir iedalīts trīs daļās. Prasītāja norāda, ka Kopienu iestādes kļūdaini ir noteikušas prasītājai normālo vērtību, kā rezultātā tā ir mākslīgi paaugstināta; kļūdaini ir izdarījušas salīdzinājumu ar eksporta cenu un līdz ar to kļūdaini ir atklājušas dempingu, tādējādi pārkāpjot pamatregulas (2) 1. un 2. pantu, kā arī pieļaujot acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpjot Kopienu tiesību pamatprincipus. Prasītāja uzskata, ka šie pārkāpumi tieši radīja prettiesisku starpposma pārskatīšanas izbeigšanu, negrozot antidempinga maksājumu attiecībā uz prasītāju.

Prasītāja sava izvirzītā pamata pirmās daļas ietvaros it īpaši apgalvo, ka Kopienu iestādes pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un pārkāpa pamatregulas 2. panta 3. un 5. punktu, neņemot vērā lielāko daļu no prasītājas ražošanas izmaksām, uzskatot tās par tādām, kurām nevar uzticēties, un/vai de facto piemērojot metodi, kas nav tirgus ekonomikas metode, lai noteiktu lielāko daļu no prasītājas normālās vērtības.

Sava izvirzītā pamata otrās daļas ietvaros prasītāja norāda, ka Komisija, nolemjot veikt gāzes cenu korekciju, ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 5. punkta otro teikumu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt prasītāja uzskata, ka Komisija nebija sniegusi pamatojumu, īstenojot gāzes cenu korekciju, pamatojoties uz Kopienas iekšējo gāzes cenu Vaidhausā [Waidhaus] (Vācija), un neatskaitot no korekcijas apmēra 30 % Krievijas eksporta maksājuma par Krievijas gāzi.

Sava izvirzītā pamata trešās daļas ietvaros prasītāja uzskata, ka Kopienu iestādes ir pārkāpušas pamatregulas 2. panta 10. punktu un pieļāvušas acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, atskaitot no prasītājas eksporta cenas ar pārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam saistītās izmaksas, vispārējās un administratīvās izmaksas un komisijas maksu saistītajām sabiedrībām, kuras ir iekļautas prasītājas saimnieciskajā vienībā un tās integrētajā pārdošanas departamentā.

(1) Padomes 2008. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 238/2008, ar ko atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu par antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam (OV L 75, 14. lpp.).

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/59

Prasība, kas celta 2008. gada 9. jūnijā — Acron un Dorogobuzh/Padome

(Lieta T-235/08)

(2008/C 209/106)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Acron OAO, Veliky Novgorod (Krievija) un Dorogobuzh OAO, Verkhnedneprovsky (Krievija) (pārstāvji — P. Vander Schueren un B. Evtimov, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Padomes 2008. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 236/2008, ar ko izbeidz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu veikto daļēju starpposma antidempinga maksājuma pārskatīšanu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, tiktāl, ciktāl ar to prasītājiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem, kuri ir noteikti apstrīdētās regulas vienpadsmitajā apsvērumā, tiek noteikts antidempinga maksājums;

—	noteikt, ka kompetentajām iestādēm, ņemot vērā atklāto Kopienu tiesību pārkāpumu smagumu, ir jāpārtrauc antidempinga maksājumu noteikšana prasītājiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem līdz brīdim, kad Kopienu iestādes ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji — Krievijas amonija nitrāta ražotāji un eksportētāji — vēlas panākt Padomes Regulas (EK) Nr. 236/2008 (turpmāk tekstā — “apstrīdētā regula”) (1) atcelšanu atbilstoši EKL 230. pantam.

Sava prasības pieteikuma atbalstam prasītāji izvirza vienu atcelšanas pamatu, kurš ir sadalīts divās daļās. Prasītāji norāda, ka Kopienu iestādes prasītājiem ir kļūdaini noteikušas normālo vērtību, kā rezultātā tā ir tikusi mākslīgi paaugstināta; līdz ar to kļūdaini tika konstatēta dempinga esamība, tādējādi pārkāpjot Pamata regulas (2) 1. un 2. pantu, vairākkārtēji pieļaujot acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpjot Kopienu tiesību pamatprincipus. Prasītāji uzskata, ka šo pārkāpumu rezultātā nepamatoti tika pārtraukta daļēja starpposma pārskatīšana, negrozot antidempinga pasākumus attiecībā uz prasītājiem.

Konkrētāk, prasītāji, pamatojoties uz sava pamata pirmo daļu, uzskata, ka Kopienu iestādes, neņemot vērā lielāko daļu prasītāju ražošanas izmaksu, uzskatot tās par neuzticamām, un/vai de facto piemērojot metodoloģiju, kura nav tirgus ekonomikas metodoloģija, lai noteiktu lielāko daļu no prasītāju normālās vērtības, ir pieļāvušas kļūdu tiesību piemērošanā un ir pārkāpušas Pamata regulas 2. panta 3. un 5. punktu.

Prasītāji turklāt uzskata, ka, nolemjot veikt korekciju attiecībā uz gāzi, Komisija ir pārkāpusi 2. panta 5. punkta otro teikumu un/vai pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav norādījusi pamatojumu, nosakot korekciju attiecībā uz gāzi, pamatojoties uz Vācijas Waidhaus iekšējo Kopienas gāzes cenu, neatskaitot no korekcijas summas 30 % Krievijas eksporta nodevu, kas ir piemērojama gāzei no Krievijas.

Prasītāji uzskata, ka, ja dempinga robeža būtu tikusi pareizi noteikta — atbilstoši Pamata regulai un Kopienu tiesību pamatprincipiem — Kopienu iestādes būtu atklājušas, ka dempings ir minimāls, un andidempinga pasākumi attiecībā uz prasītājiem un ar tiem saistītajiem uzņēmumiem tiktu atcelti vai ievērojami grozīti.

(1) Padomes 2008. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 236/2008, ar ko izbeidz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu veikto daļēju starpposma antidempinga maksājuma pārskatīšanu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV L 75, 1. lpp.).

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996 L 56, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/60

Prasība, kas celta 2008. gada 13. jūnijā — Comtec Translations/Komisija

(Lieta T-239/08)

(2008/C 209/107)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comtec Translations Ltd, Leamington Spa (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — L. R. Scott un E. Bentley, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt lēmuma vēstuli un iesniegt prasītājas piedāvājumu atkārtotai izvērtēšanai;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 16. aprīļa lēmumu, ar kuru noraidīts tās iesniegtais piedāvājums konkursa procedūrā pamata līgumu noslēgšanai saistībā ar Eiropas Savienības politikas un administrācijas dokumentu tulkošanu no visām ES oficiālajām valodām uz angļu valodu (uzaicinājums uz konkursu Nr. FL-GEN07-EN) (1). Prasītājas piedāvājuma noraidīšanai sniegtais pamatojums bija nepietiekamā tehniskā vai profesionālā kapacitāte un pierādītas profesionālās pieredzes neesamība vai nepietiekamība.

Savas prasības pamatojumam prasītāja norāda vienu pamatu. Tā apgalvo, ka administratīvā procedūra tika veikta ar kļūdām un ka netika ievērotas tās procesuālās tiesības. Prasītāja apgalvo, ka tā Komisijā veiksmīgi veica tulkojumu uz angļu valodu vairāku gadu garumā atbilstoši iepriekš parakstītajiem un regulāri pagarinātajiem līgumiem, par ko tā saņēma apmierinošu vērtējumu pakalpojumu kvalitātes novērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka novērtēšanas komitejas lēmumā nav ņemta vērā vai ir nepietiekami ņemta vērā prasītājas veiksmīgā darba izpilde, veicot tulkošanas uzdevumus Komisijai 12 gadu laikā, kā arī tajā nav ņemti vērā dokumenti, kas pierāda tehniskās un profesionālās prasītājas personāla, kvalitātes vadītāju un apakšuzņēmēju kvalifikācijas.

(1) Paziņojums par līgumu publicēts: OV 2007 S 180 -219517.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/60

Prasība, kas celta 2008. gada 16. jūnijā — Procter & Gamble/ITSB — Laboratorios Alcala Farma (“oli”)

(Lieta T-240/08)

(2008/C 209/108)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: The Protecter & Gamble Company, Cincinnati (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — N. Beckett un T. Scourfield, Solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Laboratorios Alcala Farma SL, Alcala de Henares (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1481/2007-2 un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Iebildumu nodaļas 2007. gada 17. jūlija lēmumu iebildumu procesā Nr. B 893 216;

—	apmierināt prasītājas iebildumus pret 2004. gada 4. oktobra Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu grafiskai preču zīmei “oli” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē;

—	uzdot ITSB noraidīt minēto 2004. gada 4. oktobra reģistrācijas pieteikumu; un

—	piespriest pārējiem lietas dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otra procesa apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “oli” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 4 059 176

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas preču zīmes “OLAY” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo attiecīgās preču zīmes ir līdzīgas un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana varētu izraisīt sajaukšanas iespēju.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/61

Prasība, kas celta 2008. gada 20. jūnijā — CBI un Abisp/Komisija

(Lieta T-241/08)

(2008/C 209/109)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Coordination Bruxelloise d'Institutions sociales et de santé (CBI), Brisele (Beļģija), un Association Bruxelloise des Institutions de Soins Privées (Abisp), Brisele (Beļģija) (pārstāvji — D. Waelbroeck, advokāts, un D. Slater, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas apstiprinošo lēmumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 10. aprīļa lēmumu, kas pēc prasītāju domām apstiprina Komisijas 2008. gada 10. janvāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņu 2005. gada 7. septembra un 17. oktobra sūdzība par Beļģijas Republikas piešķirto valsts atbalstu Briseles galvaspilsētas reģiona Iris tīkla valsts slimnīcām un tika atteikts uzsākt formālu attiecīgā atbalsta izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu.

Prasītāju izvirzītie pamati un argumenti ir identiski tiem, kas ir norādīti lietā T-128/08 CBI un Abisp/Komisija (1).

(1) OV 2008, C 142, 30. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/61

Prasība, kas celta 2008. gada 23. jūnijā — Ravensburger/ITSB — Educa Borras (“EDUCA Memory game”)

(Lieta T-243/08)

(2008/C 209/110)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ravensburger AG, Ravensburg (Vācija) (pārstāvji — G. Würtenberger, lawyer, un R. Kunze, lawyer un Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Educa Borras SA, Sant Quirze del Valles, Barselona (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2008. gada 8. aprīļa lēmumu lietā R 597/2007-2;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: grafiska preču zīme “EDUCA Memory game” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē — Kopienas preču zīmes reģistrācija Nr. 495 036

Kopienas preču zīmes īpašniece: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: starptautiska vārdiska preču zīme “MEMORY”, reģistrācija Nr. R 393 512; Beniluksa vārdiska preču zīme “MEMORY”, reģistrācija Nr. 38 328; Vācijas vārdiska preču zīme “MEMORY”, reģistrācija Nr. 964 625

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt attiecīgo Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu

Izvirzītie pamati: (i) Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdījusies, secinot, ka potenciāli konfliktējošais attiecīgās Kopienas preču zīmes elements ir tīri aprakstošs un tādēļ nevar izraisīt sajaukšanas iespēju ar prasītājas agrākajām preču zīmēm; (ii) Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo Apelāciju padome esot kļūdījusies, pieprasot, lai prasītāja pierādītu sajaukšanas iespēju; (iii) Padomes Regulas Nr. 40/94 74. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot pienācīgi ņēmusi vērā konkrētajā tirgū izmantoto marķēšanas praksi; (iv) Padomes Regulas Nr. 40/94 75. panta pārkāpums, jo Apelāciju padome neesot sasaukusi sēdi, kā to bija pieprasījusi prasītāja.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/62

Prasība, kas celta 2008. gada 20. jūnijā — C-Content/Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

(Lieta T-247/08)

(2008/C 209/111)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: C-Content BV, 's Hertogenbosch (Nīderlande) (pārstāvis — M. Meulenbelt, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (Publikāciju birojs) ir pārkāpis Kopienu tiesības attiecībā uz konkursiem un līgumiem, kas ir aprakstīti šajā prasības pieteikumā;

—	piespriest Publikāciju birojam atlīdzināt izmaksas un zaudējumus, ko cieta prasītāja, kā tas ir izklāstīts šajā prasības pieteikumā;

—	piespriest Publikāciju birojam atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītāja ceļ prasību par ārpuslīgumisko atbildību, kas rodas no tās norādītajiem ciestajiem zaudējumiem Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja (Publikāciju birojs) izdarīto pārkāpumu rezultātā konkrētajās konkursa procedūrās saistībā ar elektronisko publikāciju pakalpojumiem.

Prasītāja norāda vairākus atbildības pamatus katrai apstrīdētajai konkursa procedūrai.

Prasītāja apgalvo, ka Publikāciju birojs ir pārkāpis labas pārvaldības principu un pienākumu ievērot pienācīgu rūpību, kā arī vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un tiesiskās drošības principu:

konkursā Nr. 2034 par CD-ROM, kuri ietver Oficiālā Vēstneša L un C sēriju, ražošanu un pavairošanu: piešķirot līguma parakstīšanas tiesības prasītājas konkurentam, neskatoties uz to, ka prasītāja iesniedza saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu; grozot pamata specifikācijas un samazinot konkursa nosacījumus konkursa procedūras laikā vai pēc veiksmīgā pretendenta atlases, nepaziņojot par to citiem pretendentiem; atsakoties veikt pienācīgu pārskatu par konkursa rezultātiem pēc tam, kad Publikāciju biroja uzmanība tika vērsta uz iebildumiem par konkursa iznākumu; neorganizējot jaunu konkursu, bet turpinot līgumu Nr. 2034, balstoties uz jau būtiski pazeminātiem standartiem;

konkursā Nr. 6019 par elektroniskās publikācijas pakalpojumu sniegšanu, it īpaši par Oficiālā Vēstneša (S) Pielikumu pēc 10 jaunu dalībvalstu uzņemšanas: atceļot konkursu uz Regulas Nr. 1605/2002 (1) 101. panta pamata tādēļ, ka tika izpausta konfidenciāla informācija; prasītāja norāda, ka šī izpaušana nevarēja ietekmēt konkursa rezultātu, jo informācija jau bija publiski zināma un tajā laikā piedāvājumi jau bija iesniegti. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Publikāciju birojs nenorādīja pienācīgu pamatojumu. Visbeidzot tā apgalvo, ka šī atcelšana radīja būtiskus zaudējumus prasītājai, kas bija iesniegusi visizdevīgāko piedāvājumu salīdzinājumā ar diviem pārējiem piedāvājumiem atceltā konkursa ietvaros;

konkursā Nr. 1695 par elektroniskās publikācijas pakalpojumu sniegšanu, it īpaši par Oficiālā Vēstneša (S) Pielikumu: pagarinot Līgumu Nr. 1695, lai to grozītu. Prasītāja apgalvo, ka Publikāciju birojam nebija juridiska pamata pagarināt līgumu, vai izsniegt pilnvaru to darīt, un līdz ar to grozīt šo līgumu, nomainot apakšuzņēmēju. Prasītāja apgalvo, ka Publikāciju birojs nav nopietni pārrunājis vai izskatījis iespēju saglabāt prasītāju kā esošo galveno apakšuzņēmēju uz atlikušo laika posmu.

Prasītāja apgalvo, ka tieši iepriekš minēto pārkāpumu rezultātā tā zaudēja savu Publikāciju biroja programmatūras nodrošinātājas pozīciju un tai radās ievērojamas izmaksas, kaitējums un peļņas zaudējums un tā uzskata, ka Publikāciju birojs ir atbildīgs par to atlīdzināšanu.

(1) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/63

Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūnijā — Coin/ITSB — Dynamiki Zoi (“FITCOIN”)

(Lieta T-249/08)

(2008/C 209/112)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Coin SpA, Mestre, Venēcija (Itālija) (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Dynamiki Zoi Anonymi Etairia, Peristeri (Grieķija)

Prasītājas prasījumi:

—	grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 1429/2007-1;

—	noraidīt Kopienas preču zīmes Nr. 3 725 298 “FITCOIN” reģistrācijas pieteikumu un

—	piespriest pārējiem lietas dalībniekiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar iebildumu un apelācijas procesu ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “FITCOIN” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 35., 36. un 41. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 725 298

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Itālijas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 160 126) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē; Itālijas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 253 233) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 35., 36. un 41. klasē; Itālijas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 240 305) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 35., 36. un 41. klasē; Itālijas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 169 548) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 35., 36. un 41. klasē, kura attiecināta uz Beneluksa valstīm, Franciju, Ungāriju, Austriju un Portugāli; Itālijas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 240 286) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25. klasē, kura attiecināta uz Beneluksa valstīm, Franciju, Ungāriju un Austriju; Kopienas preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. 109 827) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28. un 35. klasē; starptautiskā preču zīme “coin” (reģistrācijas Nr. R 381 015) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 16., 25., 28., 35., 36. un 41. klasē, kura attiecināta uz Beneluksa valstīm, Vāciju, Spāniju, Franciju, Ungāriju, Austriju, Portugāli un Slovēniju

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpums, jo attiecīgās preču zīmes ir vizuāli un fonētiski līdzīgas un preces un pakalpojumi, kurus apzīmē attiecīgās preču zīmes, ir identiskas; Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta pārkāpums, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana var izraisīt sajaukšanu.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/64

Prasība, kas celta 2008. gada 18. jūnijā — Batchelor/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-250/08)

(2008/C 209/113)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Edward William Batchelor, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — F. Young, solicitor, A. Barav, barrister un D. Reymond, lawyer)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt noraidošo lēmumu, kuru saskaņā ar Piekļuves regulas 8. panta 3. punktu uzskatāms, ka Eiropas Komisija klusuciešot pieņēmusi 2008. gada 9. aprīlī, un skaidri izteikto noraidošo lēmumu, kuru Komisija pieņēmusi 2008. gada 16. maijā jautājumā par lūgumu piekļūt dokumentiem, kas izteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku [sabiedrības] piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.);

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai segt savus un atlīdzināt prasītāja ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība atcelt tiesību aktu saskaņā ar EKL 230. pantu ir vērsta pret Komisijas 2008. gada 9. aprīlī klusuciešot pieņemto lēmumu un tās 2008. gada 16. maijā skaidri izteikto lēmumu, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (1) (“Piekļuves regula”), ar kuru Komisija noraidīja prasītāja lūgumu piekļūt dokumentiem attiecībā uz paziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3.a panta 1. punktu Padomes Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos.

Prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpti EKL 253. pants un Piekļuves regulas 7. panta 1. punkts un 8. panta 1. punkts un tādēļ tas nav spēkā sakarā ar būtiska procesuāla nosacījuma neizpildi, proti, to, ka atteikums piekļūt lūgtajiem dokumentiem nav pietiekami pamatots. Prasītājs turklāt apgalvo, ka, liedzot piekļūt lūgtajiem dokumentiem, ar apstrīdēto lēmumu tiek pārkāpts EKL 255. pants un Piekļuves regulas 1. panta a) punkts, 2. panta 1. un 3. punkts, 4. panta 1. — 6. punkts. It īpaši prasītājs apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Piekļuves regula tiek pārkāpta ar to, ka tajā tiek noteikts, ka ir piemērojami tās 4. panta 3. punkta otrajā daļā un 4. panta 2. punkta pirmajā un trešajā ievilkumā paredzētie izņēmumi un, visbeidzot, ka apstrīdētajā lēmumā Piekļuves regulas 4. panta 6. punkts tiek pārkāpts ar to, ka tajā nav izklāstīts pamatojums atteikumam ļaut daļēju piekļuvi lūgtajiem dokumentiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem [par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu pieejamību sabiedrībai] (OV L 145, 43. lpp.).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/64

Prasība, kas celta 2008. gada 26. jūnijā — Tipik/Komisija

(Lieta T-252/08)

(2008/C 209/114)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tipik Communication Agency SA, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — E. Gillet, L. Levi un C. Dubois, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu, pieņemšanas datums nav zināms, ar kuru tika nolemts noraidīt prasītājas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros iesniegto piedāvājumu saistībā ar pakalpojumiem, kas it īpaši attiecas uz EUROPA tīmekļa vietni (PO/2007-31/C2);

—	atcelt Komisijas lēmumu, pieņemšanas datums nav zināms, ar kuru tika nolemts minēto publiskā iepirkuma līgumu piešķirt sabiedrības European Service Network pārvaldītajam konsorcijam;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus, kas prasītājai radušies sakarā ar šo prettiesisko lēmumu pieņemšanu; radušies zaudējumi ir 5 063 773,29 EUR, šai summai ir jāpieskaita nokavējuma procenti, sākot no dienas, kad Pirmās instances tiesa pasludinās spriedumu šajā lietā, līdz pilnīgai summas samaksai. Piemērojamo nokavējuma procentu likme ir aprēķināma, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi refinansējuma pamatoperācijām, kas piemērojama attiecīgajā laikposmā, palielinot par trīs punktiem;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas lēmumu noraidīt prasītājas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma līguma ar nosaukumu “Komunikācija, izmantojot EUROPA — oficiālo ES tīmekļa vietni un citus tiešsaistes un drukātos komunikācijas produktus, kurus pārvalda Eiropas Komisijas Sakaru ģenerāldirektorāts — redakcionāls, grafisks, tehnisks un tulkošanas atbalsts izstrādē, sagatavošanā un uzturēšanā” (OV 2007, S 193-234221) ietvaros iesniegto piedāvājumu, kā arī lēmumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt konsorcijam, kuru pārvalda sabiedrība European Service Network. Turklāt prasītāja lūdz zaudējumu, kas esot radušies Komisijas pieļauto kļūdu dēļ, atlīdzību.

Savu prasību pamatojot prasītāja galvenokārt norāda, ka Komisijai no līguma piešķiršanas procedūras būtu bijis jāizslēdz sabiedrības European Service Network pārvaldītais konsorcijs, jo attiecībā uz vienu konsorcija dalībnieku esot konstatēts, ka tas būtiski nav izpildījis savas līgumsaistības publiskā iepirkuma līguma ietvaros, kas attiecas uz Eiropas Kopienu Oficiālā publikāciju birojam paredzētiem pakalpojumiem, kas ir līdzīgi tiem, kas ir attiecīgā publiskā iepirkuma līguma priekšmets.

Pakārtoti, prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kad tā, pārbaudot sabiedrības European Service Network pārvaldītā konsorcija iesniegto piedāvājumu, par kvalitātes kritēriju piešķīrusi tam tāda pašu atzīmi kā prasītājai, lai arī tai nebija nekādas drošības attiecībā uz minētā konsorcija kapacitāti šajā sakarā sniegt apmierinošus tehniskus risinājumus.

Prasītāja uzskata, ka šie pārkāpumi var rada Komisijas atbildību, jo tā, pirmkārt, ir pieļāvusi kļūdu un, otrkārt, ir būtiski un acīmredzami ir pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/65

Prasība, kas celta 2008. gada 16. jūnijā — Montero Padilla/ITSB — Padilla Requena (“JOSE PADILLA”)

(Lieta T-255/08)

(2008/C 209/115)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eugenia Montero Padilla, Madride (Spānija) (pārstāvji — G. Aguillaume Gandasegui un P. Linde Puelles, abogados)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks: José María Padilla Requena

Prasītāja prasījumi:

atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2008. gada 1. marta lēmumu un noraidīt Kopienas preču zīmes “JOSE PADILLA” reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz 9., 25. un 41. klasi.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: José María Padilla Requena

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “JOSE PADILLA” (reģistrācijas pieteikums Nr. 2.844.066) attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 25. un 41. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: prasītājs

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Spānijas vārdiska preču zīme “JOSE PADILLA” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: noraidīt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 4. panta, 7. panta 1. punkta a), b), c) un f) apakšpunkta un 8. panta 1. un 5. punkta nepareiza piemērošana

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/66

Prasība, kas celta 2008. gada 24. jūnijā — Wrigley/ITSB — Mejerigaarden (“POLAR ICE”)

(Lieta T-256/08)

(2008/C 209/116)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wm. Wrigley Jr. Company, Čikāga (Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — M. Kinkeldey, S. Schäffler and A. Bognár, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Mejerigaarden Holding A/S, Thisted (Dānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2008. gada 15. aprīļa lēmumu lietā R 845/2006-2 un

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “POLAR ICE” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 3., 5. un 30. klasē

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: otra procesa Apelāciju padomē dalībniece

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme “Polar is” (reģistrācijas Nr. 1 273 564) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē; Dānijas vārdiska preču zīme “POLAR IS” (reģistrācijas Nr. VR 1971 03528) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē; Dānijas vārdiska preču zīme “POLAR MAXI” (reģistrācijas Nr. VR 1994 07979) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta pārkāpums, jo starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv vizuālās, fonētiskās un konceptuālās atšķirības, kas novērš sajaukšanas iespēju

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/68

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 24. aprīļa spriedums — Dalmasso/Komisija

(Lieta F-61/05) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Pieņemšana darbā - Klasificēšana funkciju grupā - Lūgums pārskatīt klasifikāciju un atalgojumu, kas tika noteikts, pieņemot darbā - Agrākā palīgdarbinieka pieņemšana darbā par līgumdarbinieku - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3. a pants un 80. panta 2. un 3. punkts - Dažādām funkciju grupām atbilstoši uzdevumi - Vienlīdzīga attieksme - Nepamatota prasība)

(2008/C 209/122)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Raffaelle Dalmasso, Schaerbeek (Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un G. Berscheid)

Persona, kas iestājusies lietā, atbalstot atbildētāju: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Arpio Santacruz un I. Sulce)

Priekšmets

Civildienests — Pirmkārt, Komisijas lēmuma, ar kuru tika noraidīta prasītājas, agrākās palīgdarbinieces, prasība pret lēmumu, ar kuru tās klasifikācija un atalgojums tika noteikts kā līgumdarbiniecei, atcelšana, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību (agrāk lieta T-269/05)

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 229, 17.9.2005., 30. lpp. (lieta sākotnēji tika reģistrēta Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā ar numuru T-269/05 un nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/68

Civildienesta tiesas (plēnums) 2008. gada 24. jūnija spriedums — Cerafogli un Paolo Poloni/ECB

(Lieta F-116/05) (1)

(Civildienests - ECB darbinieki - Atalgojums - Ikgadējā atalgojuma pielāgojuma aprēķināšanas metode - Kopienu tiesas sprieduma izpilde - Apstiprinošs akts - Nepieņemamība)

(2008/C 209/123)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Maria Concetta Cerafogli un Paolo Poloni, Frankfurte pie Mainas (Vācija) (pārstāvji — G. Vandersanden un L. Levi, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji — F. Malfrère un K. Sugar, pārstāvji, kam palīdz H.-G. Kamann, avocat)

Priekšmets

Pirmkārt, prasītāju algas aprēķinu par 2001. gada jūliju, ko sagatavojusi Eiropas Centrālā banka 2005. gada maijā, lai izpildītu Pirmās instances tiesas 2003. gada 20. novembra spriedumu lietā T-63/02 Cerafogli un Poloni/ECB, atcelšana un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 48, 25.2.2005. (lieta, kas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā sākotnēji reģistrēta ar numuru T-431/05 un ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu nodota Eiropas Savienības Civildienesta tiesai).

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/69

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 21. februāra spriedums — Semeraro/Komisija

(Lieta F-19/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - Novērtējums par 2004. gadu - Civildienesta noteikumu 43. pants - Pienākums norādīt pamatojumu - Paaugstināšana amatā - Atestācijas procedūra)

(2008/C 209/124)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Maria Magdalena Semeraro, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — L. Vogel, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un M. Velardo)

Priekšmets

Iecēlējinstitūcijas 2005. gada 8. novembra lēmuma, ar ko noraida prasītājas sūdzību, kura iesniegta par iecēlējinstitūcijas sagatavoto karjeras attīstības ziņojumu par 2004. gadu, atcelšana

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Semeraro karjeras attīstības ziņojumu par laika periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 108, 6.5.2006., 30. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/69

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 3. aprīļa spriedums — Bakema/Komisija

(Lieta F-68/06) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Klasificēšana pakāpē - IV funkciju grupa - Diploms - Profesionālā pieredze)

(2008/C 209/126)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Reint J. Bakema, Zuidlaren (Nīderlande) (pārstāvji — L. Rijpkema un A. Kootstra, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un M. Velardo)

Priekšmets

Komisijas lēmuma, ar kuru atteikts pārklasificēt prasītāju no IV funkciju grupas 14. pakāpes 16. pakāpē un atzīt viņa “kandidaatsdiploma” par diplomu, kas apliecina pabeigtu universitātes izglītību saskaņā ar PDNK 82. pantu un VĪN par līgumdarbinieku pieņemšanu darbā un nodarbinātību Komisijā reglamentējošām procedūrām 2. pantu, atcelšana

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt institūcijas, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, lēmumu klasificēt Bakema kungu IV funkciju grupas 14. pakāpes 1. līmenī saskaņā ar 2005. gada 25. oktobrī parakstīto līgumu starp Eiropas Kopienu Komisiju un viņu kā līgumdarbinieku;

2)	prasību pārējā daļā noraidīt;

3)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 212, 2.9.2006., 48. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/70

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 24. aprīļa spriedums — Longinidis/Cedefop

(Lieta F-74/06) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Atkārtota iecelšana amatā - Komisija, kas izskata sūdzības - Sastāvs un iekšējais reglaments - Nelojāla rīcība - Atlaišana - Pamatojums - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

(2008/C 209/127)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Pavlos Longinidis, Panorama (Grieķija) (pārstāvji — N. Korogiannakis un N. Keramidas, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) (pārstāvji — M. Fuchs, pārstāvis, kam palīdz P. Anestis, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) vadības lēmuma, ar ko izbeigts prasītāja darba līgums uz nenoteiktu laiku, kā arī virknes citu lēmumu par Cedefop komisiju, kas izskata sūdzības, atcelšana un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt daļēji kā nepieņemamu un daļēji kā nepamatotu;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 237, 30.9.2006., 15. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/70

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 8. maija spriedums — Kerstens/Komisija

(Lieta F-119/06) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pieņemamība - Struktūrshēma - Nelabvēlīgs akts - Amata maiņa - Pienākumu maiņa - Dienesta intereses - Darba līdzvērtība - Slēpta sankcija - Pilnvaru nepareiza izmantošana)

(2008/C 209/128)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Petrus Kerstens, Overijse (Beļģija) (pārstāvis — C. Mourato, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Herrmann un M. Velardo)

Priekšmets

Pirmkārt, Individuālo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu biroja (PMO) Pārvaldības komitejas 2005. gada 8. decembra lēmuma par grozījumiem šā biroja struktūrshēmā atcelšana daļā, kurā prasītājs, tolaik nodaļas “Resursi” vadītājs, ir norīkots citā, ar pētniecību saistītajā amatā, un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 294, 2.12.2006., 68. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/71

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 22. maija spriedums — Pascual-García/Komisija

(Lieta F-145/06) (1)

(Civildienests - Vispārējs konkurss - Pielaišanas nosacījumi - Vajadzīgā profesionālā pieredze - Atteikums pieņemt darbā rezerves sarakstā iekļautu kandidātu - Atlases komisijas un iecēlējinstitūcijas izvērtēšanas pilnvaras)

(2008/C 209/129)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Cesar Pascual-García, Madride (Spānija) (pārstāvji — B. Cortese un C. Cortese, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un M. Velardo)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektora 2006. gada 7. aprīļa lēmumu neņemt vērā prasītāja kandidatūru amatam, uz ko attiecas paziņojums par vakanci COM/2005/2969 — B/3/B*11 — IHCP — Ispra, un EPSO/B/23/04 konkursa rezerves sarakstā pievienot piezīmi, informējot Komisijas dienestus, ka prasītājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti minētajā paziņojumā par konkursu.

Rezolutīvā daļa:

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) ģenerāldirektora 2006. gada 7. aprīļa lēmumu neņemt vērā Pascual García kandidatūru amatam, uz ko attiecas paziņojums par vakanci COM/2005/2969, un vispārējā konkursa EPSO/B/23/04 rezerves sarakstā pievienot piezīmi, informējot dienestus, ka prasītājs neatbilst minētā konkursa nosacījumiem;

2)	Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007., 42. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/71

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 26. jūnija spriedums — Joseph/Komisija

(Lieta F-54/07) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Prasības nokavējums - Neparedzēti apstākļi - Iecelšana amatā - Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a, 3.b. un 85. pants - Līguma termiņš - Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmums par personāla, kas nav pastāvīgie darbinieki, nodarbināšanas maksimālo ilgumu Komisijas dienestos - 12. pants Vispārīgajos īstenošanos noteikumos (VĪN) attiecībā uz procedūrām, kas reglamentē līgumdarbinieku nodarbināšanu un darbu Komisijā - Vienlīdzīga attieksme)

(2008/C 209/130)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anne Joseph, Damaska (Sīrija) (pārstāvji — N. Lhoëst un S. Fernandez Menendez, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un L. Lozano Palacios)

Priekšmets

Ar prasītāju kā līgumdarbinieci noslēgtā darba līguma atcelšana daļā, kurā tā termiņš noteikts nevis uz 3 gadiem, bet gan uz 15 mēnešiem, pamatojoties, pirmkārt, uz Komisijas 2004. gada 28. aprīļa lēmumu par personāla, kas nav pastāvīgi darbinieki, nodarbināšanas maksimālo ilgumu Komisijas dienestos un, otrkārt, uz 12. pantu Vispārīgajos īstenošanos noteikumos attiecībā uz procedūrām, kas reglamentē līgumdarbinieku nodarbināšanu un darbu Komisijā

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt prasību;

2)	katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 199, 25.8.2008., 50. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/72

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 26. jūnija rīkojums — Nijs/Revīzijas palāta

(Lieta F-5/07) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Prasības pamatu kopsavilkums prasības pieteikumā - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Jauns fakts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2008/C 209/131)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Bereldange (Luksemburga) (pārstāvis — F. Rollinger, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy, J.-M. Stenier, G. Corstens un J. Vermer)

Priekšmets

Atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru nolemts 2006. gadā nepaaugstināt prasītāju A*11 pakāpē — Atcelt virkni lēmumu saistībā ar prasītāja un citu Revīzijas palātas darbinieku karjeru — Atcelt Revīzijas palātas Personāla komitejas 2006. gada vēlēšanu rezultātus — Lūgums atlīdzināt zaudējumus

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu;

2)	B. Nijs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 56, 10.3.2007., 44. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/72

Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 27. jūnija rīkojums — Nijs/Revīzijas palāta

(Lieta F-1/08) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts - Izvirzītie pamati un argumenti - Sūdzības iesniegšanas termiņš - Acīmredzama nepieņemamība)

(2008/C 209/133)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Bereldanža (Luksemburga) (pārstāvis — F. Rollinger, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Revīzijas palāta (pārstāvji — T. Kennedy, J.-M. Stenier un G. Corstens)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Apelācijas komitejas lēmumu nepaaugstināt prasītāju A*11 pakāpē 2005. gada paaugstināšanas amatā procedūras ietvaros un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un pārējā daļā — kā acīmredzami nepamatotu;

2)	Nijs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 64, 8.3.2008., 68. lpp.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/73

Prasība, kas celta 2008. gada 19. maijā — Bartha/Komisija

(Lieta F-50/08)

(2008/C 209/134)

Tiesvedības valoda — ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gábor Bartha, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — P. Homoki, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

EPSO lēmuma neiekļaut prasītāju amatu konkursa EPSO/AD/56/06 rezerves sarakstā atcelšana.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Personāla atlases biroja atlases komisijas 2007. gada 19. novembrī pieņemto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz amata konkursa “EPSO/AD/56/06, administratori (AD5) ar Ungārijas pilsonību” rezultātiem;

—	atcelt EPSO atlases komisijas 2008. gada 23. janvāra lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība par dalības konkursā rezultātiem;

—	atcelt EPSO atlases komisijas 2008. gada 31. marta lēmumu, ar kuru ir apstiprināta sūdzības par dalības konkursā rezultātiem noraidīšana;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus, ko ir radījuši atceltie lēmumi;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15.8.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/73

Prasība, kas celta 2008. gada 5. jūnijā — De Nicola/EIB

(Lieta F-55/08)

(2008/C 209/135)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Carlo De Nicola, Štrāsene (Luksemburga) (pārstāvis — L. Isola, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, lūgums daļēji atcelt Apelācijas komitejas lēmuma par 2006. gada prasītāja novērtējumu un, otrkārt, atzīt, ka pret prasītāju ir veikta morālā vajāšana darba vietā, un piespriest atbildētājam izbeigt šādu rīcību un atlīdzināt prasītājam radušos zaudējumus.

Prasītāja prasījumi:

—

pirmkārt, atcelt prasītājam pa elektronisko pastu 2007. gada 17. novembrī un kā kopiju 2007. gada 19. decembrī nosūtīto lēmumu daļā, kurā Apelācijas komiteja noraida prasītāja apelāciju attiecībā uz novērtējumu par 2006. gadu, kuru veica viņa vadītāji tiktāl, ciktāl tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka prasītājs neuzturēja savus iebildumus attiecībā uz 2006. gada novērtējuma procedūras trūkumiem un, visbeidzot, tiktāl, ciktāl tā apgalvo, ka prasītājs piekrita viņa vadītāju kritikai;

—	atcelt 2007. gada 13. jūlijā pieņemtos lēmumus par paaugstināšanu amatā tiktāl, ciktāl prasītāju nepaaugstināja amatā no E uz D pakāpi;

—

atcelt visus saistītos, sekojošos un iepriekšpieņemtos aktus, tostarp prasītāja 2006. gada novērtējumu, arī tajā daļā, kurā nav piedāvāts A vai B+ punkta novērtējums un paaugstinājums amatā uz D pakāpi, un, ja tas ir atbilstīgi, atzīt, ka ar Cilvēkresursu direktorāta instrukcijām noteiktie ierobežojumi (gan kvantitatīvie, gan citi) ir prettiesiski un nav piemērojami;

—	atzīt, ka prasītājs tika psiholoģiski vajāts darba vietā;

—	piespriest EIB izbeigt prasītāja psiholoģisko vajāšanu darba vietā un piespriest atlīdzināt zaudējumus, kas jau radušies vai radīsies fiziskā, morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu rezultātā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 209

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 15. augusts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 209/01	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 197, 2.8.2008.	1