ISSN 1725-5201

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

C 111

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Informācija un paziņojumi

51. sējums
2008. gada 6. maijs


Paziņojums Nr.

Saturs

Lappuse

 

I   Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

 

IETEIKUMI

 

Eiropas Parlaments
Padome

2008/C 111/01

Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai ( 1 )

1

 

II   Paziņojumi

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

 

Komisija

2008/C 111/02

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta COMP/M.4999 — Heineken/Scottish & Newcastle assets) ( 1 )

8

 

IV   Informācija

 

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

 

Komisija

2008/C 111/03

Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām: 4,26 % 2008. gada 1. maijs — Euro maiņas kurss

9

2008/C 111/04

Euro maiņas kurss

10

2008/C 111/05

Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija — Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

11

 

DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

2008/C 111/06

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

13

2008/C 111/07

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

18

2008/C 111/08

Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

22

2008/C 111/09

Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

25

2008/C 111/10

Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/23/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām īstenošanu ( 1 )

26

2008/C 111/11

Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Briseli (BRU) ( 1 )

42

2008/C 111/12

Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Amsterdamu (AMS) ( 1 )

43

2008/C 111/13

Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu — Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Londonu (LTN) ( 1 )

44

 

V   Atzinumi

 

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

 

Komisija

2008/C 111/14

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar Iespēju darba programmu, kas iekļauta EK Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem

45

 

Eiropas Vides aģentūra

2008/C 111/15

Aicinājums pieteikties uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) Zinātniskās komitejas 2008. gada ekspertu vietām

46

 

PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

 

Komisija

2008/C 111/16

Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos

50

 

CITI AKTI

 

Komisija

2008/C 111/17

Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

51

 

Labojumi

2008/C 111/18

Labojumu verbālprocess — Lisabonas Līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un kas parakstīts Lisabonā, 2007. gada 13. decembrī(OV C 306, 17.12.2007.)

56

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

 


I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi

IETEIKUMI

Eiropas Parlaments Padome

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES IETEIKUMS

(2008. gada 23. aprīlis)

par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 111/01)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu indivīdu attīstību, konkurētspēju, nodarbinātību un sociālo kohēziju Kopienā, būtiski ir attīstīt un atzīt iedzīvotāju zināšanas, prasmes un kompetences. Šādai attīstībai un atzīšanai būtu jāveicina darba ņēmēju un izglītojamo starpvalstu mobilitāte un būtu jādod ieguldījums Eiropas darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma prasību apmierināšanā. Tāpēc valstu un Kopienas līmenī būtu jāveicina un jāuzlabo iesaistīšanās mūžizglītībā un tās pieejamība visiem, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, un kvalifikāciju izmantošana.

(2)

Lisabonas Eiropadome 2000. gadā secināja, ka kvalifikāciju lielākai pārredzamībai vajadzētu būt vienam no galvenajiem komponentiem, kas nepieciešami, lai Kopienas izglītības un apmācības sistēmas pielāgotu zināšanu sabiedrības vajadzībām. Turklāt Barselonas Eiropadome 2002. gadā pieprasīja ciešāku sadarbību starp universitātēm un pārredzamības un atzīšanas metožu uzlabošanu profesionālajā izglītībā un apmācībā.

(3)

Padome 2002. gada 27. jūnija rezolūcijā par mūžizglītību (4) aicināja Komisiju ciešā sadarbībā ar Padomi un dalībvalstīm izveidot kvalifikāciju atzīšanas sistēmu izglītībai un apmācībai, pamatojoties uz Boloņas procesa sasniegumiem un veicinot līdzīgu rīcību profesionālās apmācības jomā.

(4)

Padomes un Komisijas 2004. un 2006. gadā pieņemtajos kopīgajos ziņojumos par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu tika uzsvērta vajadzība izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.

(5)

Saistībā ar Kopenhāgenas procesu Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2004. gada 15. novembra secinājumos par turpmākām prioritātēm pastiprinātai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā kā prioritāte ir paredzēta atklātas un elastīgas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana, kas pamatojas uz pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos un kas būtu kopēja atsauces sistēma gan izglītības, gan apmācības jomā.

(6)

Neformālas izglītības un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana būtu jāveicina saskaņā ar Padomes 2004. gada 28. maija secinājumiem par kopējiem Eiropas principiem neformālas izglītības un ikdienas mācīšanās identificēšanai un atzīšanai.

(7)

Briseles Eiropadomes 2005. gada marta un 2006. gada marta sanāksmēs tika uzsvērts, cik nozīmīgi ir pieņemt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.

(8)

Šajā ieteikumā ir ņemts vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārredzamībai (“Europass”) (5), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (6).

(9)

Šis ieteikums atbilst Eiropas Augstākās izglītības telpas satvaru un ciklu deskriptoriem, par ko 2005. gada 19. un 20. maija sanāksmē Bergenā vienojās 45 Eiropas valstu augstākās izglītības ministri, tiekoties saskaņā ar Boloņas procesu (Bergenas sanāksme).

(10)

Padomes 2004. gada 23. un 24. maija secinājumos par kvalitātes nodrošināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2006/143/EK (2006. gada 15. februāris) par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (7) un Eiropas augstākās izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas standartos un pamatnostādnēs, par ko 2005. gada maijā Bergenā vienojās augstākās izglītības ministri, ir iekļauti kopēji kvalitātes nodrošināšanas principi, kuriem būtu jākļūst par pamatu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras īstenošanai.

(11)

Šis ieteikums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (8), ar ko piešķir tiesības un uzliek pienākumus gan attiecīgajai valsts iestādei, gan migrantiem. Atsauces uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras kvalifikāciju līmeņiem nedrīkst ietekmēt pieeju darba tirgum, ja profesionālā kvalifikācija ir atzīta saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK.

(12)

Šā ieteikuma mērķis ir izveidot kopēju atsauces sistēmu, lai ar tās palīdzību skaidrotu kvalifikācijas dažādās kvalifikāciju sistēmās un līmeņos gan attiecībā uz vispārējo izglītību un augstāko izglītību, gan attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību. Tas uzlabos pārredzamību, salīdzināmību, pārnesamību un atzīšanu iedzīvotāju kvalifikācijām, kas iegūtas saskaņā ar dažādu dalībvalstu atšķirīgo praksi. Principā vajadzētu būt iespējai katru kvalifikācijas līmeni sasniegt pa dažādiem izglītības un karjeras ceļiem. Turklāt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai būtu jāļauj starptautiskajām nozaru organizācijām piesaistīt savu kvalifikācijas sistēmu kopīgam Eiropas atskaites punktam, tādējādi norādot saikni starp starptautiskajām nozaru kvalifikācijām un valstu kvalifikāciju sistēmām. Tāpēc šis ieteikums palīdz sasniegt plašākus mērķus saistībā ar mūžizglītības veicināšanu un darbinieku un izglītojamo nodarbinātības iespēju, mobilitātes un sociālās integrācijas palielināšanu. Pārredzami kvalitātes nodrošināšanas principi un apmaiņa ar informāciju, veicinot savstarpēju uzticēšanos, palīdzēs īstenot šo ieteikumu.

(13)

Šim ieteikumam būtu jāsekmē izglītības un apmācības sistēmu modernizācija, savstarpēji saistot izglītību, apmācību un nodarbinātību, kā arī veidojot saikni starp formālo, neformālo izglītību un ikdienas mācīšanos, līdz ar to ļaujot apliecināt arī pieredzes ceļā iegūtus mācīšanās rezultātus.

(14)

Šis ieteikums neaizstāj un nenosaka valstu kvalifikāciju sistēmas un/vai kvalifikācijas. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra neapraksta īpašas kvalifikācijas vai indivīdu kompetences, un par konkrētu kvalifikāciju būtu jādod atsauce uz atbilstīgo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni, izmantojot valstu attiecīgās kvalifikāciju sistēmas.

(15)

Ņemot vērā to, ka šis ieteikums nav saistošs, tas atbilst subsidiaritātes principam, atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcības, atvieglojot turpmāku sadarbību starp tām, lai palielinātu pārskatāmību un sekmētu mobilitāti un mūžizglītību. Tas jāīsteno saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi.

(16)

Ņemot vērā to, ka šā ieteikuma mērķi, proti, izveidot kopēju atsauces sistēmu, lai ar tās palīdzību skaidrotu kvalifikācijas dažādās kvalifikāciju ietvarstruktūrās un līmeņos, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā ieteikumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

AR ŠO IESAKA DALĪBVALSTĪM:

1)

izmantot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru kā atsauces līdzekli dažādu kvalifikāciju sistēmu kvalifikācijas līmeņu salīdzināšanai un lai veicinātu mūžizglītību un līdztiesīgas iespējas zināšanu sabiedrībā, kā arī Eiropas darba tirgus tālāku integrāciju, vienlaikus respektējot valstu izglītības sistēmu lielo dažādību;

2)

līdz 2010. gadam valsts kvalifikāciju sistēmas piesaistīt Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, tostarp pārredzami norādīt kvalifikācijas līmeņu atbilstību II pielikumā noteiktajiem līmeņiem un vajadzības gadījumā izveidot valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

3)

noteikt atbilstīgus pasākumus, lai līdz 2012. gadam visās jaunajās kompetento iestāžu izsniegtajās kvalifikācijas apliecībās, diplomos un “Europass” dokumentos, izmantojot attiecīgās valsts kvalifikācijas sistēmas, būtu skaidri norādīta atsauce uz atbilstīgo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni;

4)

definējot un aprakstot kvalifikācijas, izmantot pieeju, kas balstīta uz mācīšanās rezultātiem, un veicināt neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās atzīšanu saskaņā ar kopējiem Eiropas principiem, par ko Padome vienojās 2004. gada 28. maija secinājumos, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotājiem, kurus visvairāk var skart bezdarbs vai nedrošas nodarbinātības formas un kuriem šāda pieeja varētu palīdzēt palielināt līdzdalību mūžizglītībā un uzlabot piekļuvi darba tirgum;

5)

veicināt un piemērot III pielikumā noteiktos kvalitātes nodrošināšanas principus izglītības un apmācības jomā gadījumos, kad valsts kvalifikāciju sistēmās ietvertām augstākās un profesionālās izglītības un apmācības kvalifikācijām nosaka atbilsmi Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā;

6)

izraudzīties ar dalībvalstu īpašām struktūrām saistītus un to prasībām atbilstīgus valstu koordinācijas punktus, kas atbalstītu un saistībā ar citām attiecīgām valsts iestādēm vadītu saikni starp valstu kvalifikāciju sistēmām un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, lai sekmētu šīs saiknes kvalitāti un pārredzamību.

Valstu koordinācijas punktu uzdevumiem vajadzētu būt šādiem:

a)

piesaistīt valsts kvalifikāciju sistēmā esošos kvalifikācijas līmeņus II pielikumā noteiktajiem Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem,

b)

nodrošināt, ka tiek izmantotas pārredzamas metodes, lai valsts kvalifikāciju līmeņus piesaistītu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, no vienas puses, atvieglojot to salīdzināšanu, un, no otras puses, nodrošinot, ka ar šo procesu saistītie lēmumi tiek publicēti,

c)

nodrošināt ieinteresētajām personām piekļuvi informācijai un konsultācijas par to, kā valsts kvalifikāciju sistēmās piešķirtās kvalifikācijas atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai,

d)

veicināt to, ka piedalās visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestādes, sociālie partneri, nozares pārstāvji un eksperti jautājumos par kvalifikāciju salīdzināmību un izmantošanu Eiropas līmenī.

ATBALSTA KOMISIJAS IECERI:

1)

atbalstīt dalībvalstis iepriekšminēto uzdevumu izpildē un starptautiskās nozaru organizācijas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu un principu lietošanā, kā tie izklāstīti šajā ieteikumā, jo īpaši atvieglojot sadarbību, apmaiņu ar paraugpraksi un pārbaudes (tostarp speciālistu veiktu brīvprātīgu salīdzinošu vērtējumu un izmēģinājumprojektus Kopienas programmās), ar sociālā dialoga komitejām uzsākot informācijas un konsultāciju pasākumus un izstrādājot atbalsta un metodiskos materiālus;

2)

līdz 2009. gada 23. aprīlis izveidot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras padomdevēju grupu, kura sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kurā vajadzības gadījumā iesaista Eiropas sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, un kas ir atbildīga par vispārēju saskanību un veicina, lai kvalifikāciju sistēmu piesaistes process Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai noritētu pārredzami;

3)

sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām izskatīt un novērtēt saistībā ar šo ieteikumu īstenoto rīcību, tostarp padomdevēju grupas uzdevumus un darbības ilgumu, un līdz 2013. gada 23. aprīlis ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto pieredzi un nozīmi nākotnē, vajadzības gadījumā veicot arī šā ieteikuma pārbaudi un pārskatīšanu;

4)

veicināt ciešu saikni starp Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru un pašreizējām vai turpmākām Eiropas sistēmām saistībā ar kredītpunktu pārskaitīšanu un uzkrāšanu augstākajā un profesionālajā izglītībā un apmācībā, lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti un veicinātu mācīšanās rezultātu atzīšanu.

Strasbūrā, 2008. gada 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. LANARČIČ


(1)  OV C 175, 27.7.2007., 74. lpp.

(2)  OV C 146, 30.6.2007., 77. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 14. februāra Lēmums.

(4)  OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

(6)  OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(7)  OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.

(8)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/100/EK (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.).


I PIELIKUMS

Definīcijas

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

a)

“kvalifikācija” ir oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstīgi konkrētiem standartiem;

b)

“valsts kvalifikāciju sistēma” ir visi dalībvalsts darbības aspekti, kas saistīti ar mācīšanās atzīšanu, un citi mehānismi, kuri saista izglītību un apmācību ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību. Tā ietver institucionālu pasākumu un procesu izveidi un īstenošanu attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, vērtēšanu un kvalifikāciju piešķiršanu. Valsts kvalifikāciju sistēmu var veidot vairākas apakšsistēmas, un tajā var ietvert valsts kvalifikāciju ietvarstruktūru;

c)

“valsts kvalifikāciju ietvarstruktūra” ir instruments kvalifikāciju klasifikācijai saskaņā ar īpašu sasniegtā zināšanu līmeņa kritēriju kopumu. Tās mērķis ir integrēt un koordinēt valsts kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārskatāmību, piekļuvi tām, kvalifikāciju pakāpeniskumu un kvalitāti saistībā ar darba tirgu un pilsonisko sabiedrību;

d)

“nozare” ir profesionālo darbību grupējums, pamatojoties uz to galveno ekonomisko funkciju, produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju;

e)

“starptautiska nozaru organizācija” ir valsts organizāciju asociācija, tostarp, piemēram, darba devēju un profesionālas organizācijas, kas pārstāv valsts nozaru intereses;

f)

“mācīšanās rezultāti” ir formulējumi par to, ko mācību procesā iesaistītais zina, izprot un spēj darīt pēc attiecīgu mācību pabeigšanas, un tie ir definēti zināšanu, prasmju un kompetenču izteiksmē;

g)

“zināšanas” ir mācību procesā uztvertās informācijas asimilēšanas rezultāts. Zināšanas ir ar darba vai studiju jomu saistītu faktu, principu, teoriju un prakses kopums. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā zināšanas raksturo kā teorētiskas un/vai faktu zināšanas;

h)

“prasmes” ir spēja piemērot zināšanas un izmantot prasmes, lai veiktu praktiskus un teorētiskus uzdevumus. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā prasmes apraksta kā kognitīvas (loģiskās, intuitīvās un radošās domāšanas izmantošana) vai praktiskas (ietverot roku veiklību un metožu, materiālu, darba rīku un instrumentu izmantošanu);

i)

“kompetence” ir pierādīta spēja izmantot zināšanas, prasmes un personiskās, sociālās un/vai metodiskās spējas darba un mācību situācijās un profesionālajā un personīgajā attīstībā. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā kompetenci apraksta saistībā ar atbildību un autonomiju.


II PIELIKUMS

Deskriptori, ar kuriem nosaka Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņus

Katru no šiem astoņiem līmeņiem definē ar deskriptoru kopumu, kas norāda mācīšanās rezultātus, kuri atbilst kvalifikācijai attiecīgajā līmenī jebkurā kvalifikāciju sistēmā.

 

Zināšanas

Prasmes

Kompetence

 

Saskaņā ar EKI zināšanas ir aprakstītas kā teorētiskas un/vai faktu zināšanas.

Saskaņā ar EKI prasmes ir aprakstītas kā kognitīvas (loģiskās, intuitīvās un radošās domāšanas izmantošana) un praktiskas (ietverot roku veiklību un metožu, materiālu, darba rīku un instrumentu izmantošanu).

Saskaņā ar EKI kompetenci apraksta saistībā ar atbildību un autonomiju.

1. līmenis

1. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

vispārīgas pamatzināšanas

pamata prasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu vienkāršus uzdevumus

darbs vai mācības, ko veic tiešā pārraudzībā strukturētā kontekstā

2. līmenis

2. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

darba vai studiju jomas pamatfaktu zināšanas

pamata kognitīvās un praktiskās prasmes, kas vajadzīgas, lai, izmantojot attiecīgu informāciju, pildītu uzdevumus un, izmantojot vienkāršus noteikumus un līdzekļus, risinātu kārtējās problēmas.

darbs vai studijas, ko veic pārraudzībā, ar zināmu autonomiju

3. līmenis

3. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

faktu, principu, procesu un vispārējo jēdzienu zināšana darba vai studiju jomā

dažādas kognitīvas un praktiskas prasmes, kas vajadzīgas, lai veiktu uzdevumus un risinātu problēmas, izvēloties un piemērojot pamata metodes, līdzekļus, materiālus un informāciju

uzņemties atbildību par darba vai mācību uzdevumu veikšanu

uzdevumu risināšanas laikā pielāgot savu rīcību apstākļiem

4. līmenis

4. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

faktu un teorētiskas zināšanas darba vai studiju jomas plašā izpratnē

dažādas kognitīvas un praktiskas prasmes, kas vajadzīgas, lai rastu risinājumus īpašām problēmām darba vai studiju jomā

prast virzīt savu darbību atbilstīgi pamatnostādnēm darba vai studiju situācijās, kas parasti ir paredzamas, bet var arī mainīties

pārraudzīt citu cilvēku ikdienas darbu, uzņemoties konkrētu atbildību par darba vai mācību vērtēšanu un uzlabošanu

5. līmenis (1)

5. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

visaptverošas, specializētas, faktu un teorētiskas zināšanas darba vai studiju jomā un šo zināšanu robežu apzināšanās

visaptverošs tādu kognitīvu un praktisku prasmju kopums, kas vajadzīgs, lai izveidotu radošus risinājumus abstraktām problēmām

veikt vadību un pārraudzību saistībā ar tādām darba vai/un mācību aktivitātēm, kur iespējamas neprognozējamas maiņas

izvērtēt un pilnveidot savu un citu cilvēku darbību

6. līmenis* (2)

6. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

dziļas zināšanas darba vai studiju jomā, ietverot teoriju un principu kritisku izpratni

augsta līmeņa prasmes, kas liecina par meistarību un inovāciju un kas vajadzīgas, lai risinātu sarežģītas un neprognozējamas problēmas specializētā darba vai studiju jomā

vadīt sarežģītas tehniskas un/vai profesionālas darbības vai projektus, uzņemoties atbildību par lēmumu pieņemšanu neprognozējamos darba vai mācību apstākļos

uzņemties atbildību par indivīdu vai grupu profesionālās attīstības vadību

7. līmenis (3)

7. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

ļoti specifiskas zināšanas, kuras daļēji ir darba vai studiju jomas zināšanu avangardā un kuras ir pamats oriģinālai domāšanai un/vai izpētei

kritiska izpratne par jautājumiem saistībā ar zināšanu problēmām konkrētā jomā un dažādu jomu saskarē

specifiskas problēmu risināšanas prasmes, kas vajadzīgas pētījumiem un/vai inovācijai, lai radītu jaunas zināšanas un procedūras un integrētu zināšanas no dažādām jomām

vadīt un pārveidot sarežģītus un neprognozējamus darba vai mācību apstākļus, kas prasa jaunas stratēģiskas pieejas

uzņemties atbildību par ieguldījumu profesionālajās zināšanās un praksē un/vai par grupu stratēģisko rezultātu pārskatīšanu

8. līmenis (4)

8. līmenim atbilstīgie mācīšanās rezultāti ir:

zināšanu augšējā robeža darba vai mācību jomā un dažādu jomu saskarē

vistālāk attīstītās un visspecifiskākās prasmes un darba tehnikas, tostarp sintēze un izvērtēšana, kas vajadzīgas, lai risinātu pētniecības un/vai inovācijas kritiskas problēmas un paplašinātu un dotu jaunu izpratni esošām zināšanām un profesionālai praksei

parādīt vērā ņemamu autoritāti, inovāciju, autonomiju, zinātnisko un profesionālo patstāvību un pastāvīgu nodošanos jaunu ideju un procesu attīstībai darba un studiju jomas avangardā, tostarp pētniecībā

Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrā ir ciklu deskriptori.

Katrs cikla deskriptors sniedz vispārīgu atzinumu par to, kāds rezultāts parasti tiek sagaidīts attiecībā uz sasniegumiem un spējām, kas saistītas ar kvalifikācijām, kuras norāda uz pabeigtu ciklu.


(1)  Augstākās izglītības īsā cikla deskriptors (pirmajā ciklā vai saistībā ar to), ko saskaņā ar Boloņas procesu izstrādājusi “Kopējā kvalitātes iniciatīva”, atbilst mācīšanās rezultātiem EKI 5. līmenī.

(2)  Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras pirmā cikla deskriptors, par ko vienojās augstākās izglītības ministri sanāksmē Bergenā 2005. gada maijā saistībā ar Boloņas procesu, atbilst EKI mācīšanās rezultātiem 6. līmenī.

(3)  Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras otrā cikla deskriptors, par ko vienojās augstākās izglītības ministri sanāksmē Bergenā 2005. gada maijā saistībā ar Boloņas procesu, atbilst EKI mācīšanās rezultātiem 7. līmenī.

(4)  Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā cikla deskriptors, par ko vienojās augstākās izglītības ministri sanāksmē Bergenā 2005. gada maijā saistībā ar Boloņas procesu, atbilst EKI mācīšanās rezultātiem 8. līmenī.


III PIELIKUMS

Kopēji kvalitātes nodrošināšanas principi augstākajā izglītībā un profesionālajā izglītībā un apmācībā saistībā ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru

Īstenojot Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru, kvalitātes nodrošināšana, kas vajadzīga, lai garantētu atbildību un uzlabotu augstāko izglītību un profesionālo izglītību un apmācību, jāveic atbilstīgi šādiem principiem:

kvalitātes nodrošināšanas politikai un procedūrām jābūt visu Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu pamatā;

kvalitātes nodrošināšanai jābūt izglītības un apmācības iestāžu iekšējās vadības neatņemamai sastāvdaļai;

kvalitātes nodrošināšanā jāiekļauj iestāžu, to programmu vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmu regulāra vērtēšana, ko veic ārējas pārraudzības organizācijas vai aģentūras;

regulāri jāpārskata to ārējo pārraudzības organizāciju un aģentūru darbība, kuras īsteno kvalitātes nodrošināšanu;

kvalitātes nodrošināšanā jāietver konteksts, saturs, process un rezultāts, lielāko uzmanību veltot rezultātiem, tostarp mācīšanās rezultātiem;

kvalitātes nodrošināšanas sistēmās jāietver šādi elementi:

skaidri un izmērāmi mērķi un standarti,

īstenošanas pamatnostādnes, tostarp ieinteresēto personu iesaistīšana,

atbilstīgi resursi,

konsekventas vērtēšanas metodes, kas saista pašvērtējumu un ārēju novērtējumu,

atgriezeniskās saites mehānismi un uzlabošanas procedūras,

plaši pieejami vērtēšanas rezultāti;

kvalitātes nodrošināšanas iniciatīvām starptautiskā, valsts un reģionālā līmenī jābūt koordinētām, lai nodrošinātu pārskatāmību, saskanīgumu, sinerģiju un visas sistēmas analīzi;

kvalitātes nodrošināšana jāveic sadarbības procesā dažādos izglītības un apmācības līmeņos un sistēmās, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas dalībvalstīs un visā Kopienā;

kvalitātes nodrošināšanas pamatnostādnes Kopienas līmenī var izmantot kā atskaites punktus, veicot vērtēšanu un savstarpēju zināšanu nodošanu.


II Paziņojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

Komisija

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/8


Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta COMP/M.4999 — Heineken/Scottish & Newcastle assets)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 111/02)

2008. gada 3. aprīlī Komisija nolēma necelt iebildumus pret augstāk paziņoto koncentrāciju un paziņo, ka tā ir saderīga ar kopējo tirgu. Šis lēmums ir balstīts uz Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmuma pilns teksts ir pieejams vienīgi angļu un tiks publicēts pēc tam, kad tiks noskaidrots, vai tas ietver jelkādus komercnoslēpumus. Tas būs pieejams:

Eiropas konkurences tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/comm/competition/mergers/cases/). Šī tīmekļa vietne nodrošina dažādas iespējas, lai palīdzētu ievietot individuālos apvienošanās lēmumus, norādot arī uzņēmuma nosaukumu, lietas numuru, datumu un sektorālo indeksu;

elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē ar dokumenta numuru 32008M4999. EUR-Lex ir tiešsaite piekļūšanai Eiropas Kopienas likumdošanas datorizētai dokumentācijas sistēmai. (http://eur-lex.europa.eu)


IV Informācija

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA

Komisija

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/9


Eiropas Centrālās bankas noteiktā procentu likme tās refinansēšanas operācijām (1):

4,26 % 2008. gada 1. maijs

Euro maiņas kurss (2)

2008. gada 5. maijs

(2008/C 111/03)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,5460

JPY

Japānas jēna

162,73

DKK

Dānijas krona

7,4624

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,78520

SEK

Zviedrijas krona

9,3485

CHF

Šveices franks

1,6305

ISK

Islandes krona

118,32

NOK

Norvēģijas krona

7,9150

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,227

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

252,14

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6985

PLN

Polijas zlots

3,4423

RON

Rumānijas leja

3,6350

SKK

Slovākijas krona

32,243

TRY

Turcijas lira

1,9538

AUD

Austrālijas dolārs

1,6424

CAD

Kanādas dolārs

1,5717

HKD

Hongkongas dolārs

12,0510

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,9738

SGD

Singapūras dolārs

2,1041

KRW

Dienvidkorejas vons

1 557,98

ZAR

Dienvidāfrikas rands

11,7728

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,8033

HRK

Horvātijas kuna

7,2569

IDR

Indonēzijas rūpija

14 243,30

MYR

Malaizijas ringits

4,8807

PHP

Filipīnu peso

65,218

RUB

Krievijas rublis

36,7400

THB

Taizemes bats

48,993

BRL

Brazīlijas reāls

2,5596

MXN

Meksikas peso

16,1858


(1)  

Kurss, kas pielietots nesenos darījumos ir ņemts pirms norādītās dienas. Mainīgā kursa gadījumā procentu likme ir marginālā likme.

(2)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/10


Euro maiņas kurss (1)

2008. gada 2. maijs

(2008/C 111/04)

1 euro=

 

Valūta

Maiņas kurss

USD

ASV dolārs

1,5458

JPY

Japānas jēna

161,94

DKK

Dānijas krona

7,4618

GBP

Lielbritānijas mārciņa

0,77900

SEK

Zviedrijas krona

9,3555

CHF

Šveices franks

1,6238

ISK

Islandes krona

116,22

NOK

Norvēģijas krona

7,9260

BGN

Bulgārijas Ieva

1,9558

CZK

Čehijas krona

25,265

EEK

Igaunijas krona

15,6466

HUF

Ungārijas forints

251,93

LTL

Lietuvas lits

3,4528

LVL

Latvijas lats

0,6985

PLN

Polijas zlots

3,4518

RON

Rumānijas leja

3,6395

SKK

Slovākijas krona

32,237

TRY

Turcijas lira

1,9532

AUD

Austrālijas dolārs

1,6554

CAD

Kanādas dolārs

1,5715

HKD

Hongkongas dolārs

12,0498

NZD

Jaunzēlandes dolārs

1,9772

SGD

Singapūras dolārs

2,1058

KRW

Dienvidkorejas vons

1 563,19

ZAR

Dienvidāfrikas rands

11,7563

CNY

Ķīnas juaņa renminbi

10,8013

HRK

Horvātijas kuna

7,2600

IDR

Indonēzijas rūpija

14 260,01

MYR

Malaizijas ringits

4,8909

PHP

Filipīnu peso

65,233

RUB

Krievijas rublis

36,7635

THB

Taizemes bats

49,025

BRL

Brazīlijas reāls

2,5588

MXN

Meksikas peso

16,2085


(1)  

Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/11


EIROPAS KOPIENU MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

Valūtu konversijas kursi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72

(2008/C 111/05)

Regulas (EEK) Nr. 574/72 107. panta 1., 2. un 4. punkts

Atskaites periods: 2008. gada aprīlis

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2008. gada jūlijs, augusts un septembris

04-2008

EUR

BGN

CZK

DKK

EEK

LVL

LTL

HUF

PLN

RON

SKK

SEK

GBP

NOK

ISK

CHF

1 EUR =

1

1,95580

25,0638

7,46034

15,6466

0,697409

3,45280

253,752

3,44213

3,64281

32,3741

9,36989

0,794866

7,96286

116,652

1,59639

1 BGN =

0,511300

1

12,8151

3,81447

8,00010

0,356585

1,76542

129,743

1,75996

1,86257

16,5529

4,79082

0,406415

4,07141

59,6443

0,816232

1 CZK =

0,0398982

0,0780328

1

0,297654

0,624270

0,0278253

0,137760

10,1242

0,137335

0,145341

1,29167

0,373841

0,0317137

0,317704

4,65421

0,0636929

1 DKK =

0,134042

0,262160

3,35961

1

2,09730

0,0934822

0,462821

34,0134

0,461390

0,488290

4,33950

1,25596

0,106546

1,06736

15,6363

0,213983

1 EEK =

0,0639116

0,124998

1,60187

0,476803

1

0,0445726

0,220674

16,2177

0,219992

0,232818

2,06908

0,598845

0,0508012

0,50892

7,45544

0,102028

1 LVL =

1,43388

2,80438

35,9385

10,6972

22,4353

1

4,95090

363,849

4,93559

5,22335

46,4206

13,4353

1,13974

11,4178

167,265

2,28902

1 LTL =

0,289620

0,566439

7,25898

2,16066

4,53157

0,201984

1

73,4916

0,996909

1,05503

9,37620

2,71371

0,230209

2,30620

33,7848

0,462345

1 HUF =

0,00394086

0,00770753

0,0987730

0,0294001

0,0616610

0,00274839

0,0136070

1

0,0135649

0,0143558

0,127582

0,0369254

0,00313245

0,0313805

0,459710

0,00629113

1 PLN =

0,290518

0,568195

7,28149

2,16736

4,54562

0,202610

1,003100

73,7195

1

1,05830

9,40527

2,72212

0,230923

2,31336

33,8896

0,463779

1 RON =

0,274513

0,536893

6,88035

2,04796

4,29520

0,191448

0,947840

69,6583

0,944910

1

8,88714

2,57216

0,218201

2,18591

32,0226

0,438229

1 SKK =

0,0308889

0,0604124

0,774193

0,230441

0,483306

0,0215422

0,106653

7,83810

0,106323

0,112522

1

0,289425

0,0245525

0,245964

3,60326

0,0493105

1 SEK =

0,106725

0,208732

2,67493

0,796204

1,66988

0,0744309

0,368499

27,0816

0,367360

0,388778

3,45512

1

0,0848319

0,849835

12,4497

0,170374

1 GBP =

1,25807

2,46054

31,5321

9,38566

19,6846

0,877392

4,34388

319,239

4,33045

4,58292

40,7291

11,7880

1

10,0179

146,757

2,00837

1 NOK =

0,125583

0,245615

3,14759

0,936892

1,96495

0,0875827

0,433613

31,8669

0,432273

0,457475

4,06564

1,17670

0,0998216

1

14,6495

0,200479

1 ISK =

0,0085725

0,0167661

0,214859

0,0639537

0,134130

0,00597853

0,0295991

2,17528

0,0295076

0,0312279

0,277527

0,0803233

0,00681398

0,0682615

1

0,0136850

1 CHF =

0,626415

1,22514

15,7003

4,67327

9,80126

0,436867

2,16288

158,954

2,15620

2,28191

20,2796

5,86944

0,497916

4,98806

73,0727

1

1.

Regulā (EEK) Nr. 574/72 ir noteikts, ka citā valūtā izteiktu summu konversijas kurss ir tas, kuru aprēķinājusi Komisija un kura pamatā ir Eiropas Centrālās bankas publicēto atsauces kursu mēneša vidējais rādītājs atskaites periodā, kas precizēts 2. punktā.

2.

Atskaites periodi ir šādi:

janvāris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. aprīļa,

aprīlis — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. jūlija,

jūlijs — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. oktobra,

oktobris — konversijas kursiem, kas ir spēkā no 1. janvāra.

Valūtas konversijas kursus publicē otrajā februāra, maija, augusta un novembra Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (“C” sērija) izdevumā.


DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/13


Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 111/06)

Atbalsta numurs: XA 411/07

Dalībvalsts: Slovēnija

Reģions: Območje občine Brda

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Podpore programom razvoja podeželja v občini Brda 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodelitvi pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva in podeželja v občini Brda za programsko obdobje 2007–2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

 

2007: EUR 35 000

 

2008: EUR 35 000

 

2009: EUR 35 000

 

2010: EUR 35 000

 

2011: EUR 35 000

 

2012: EUR 35 000

 

2013: EUR 35 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārās ražošanas vajadzībām:

Lauksaimniecības uzņēmumu modernizācijai un lauksaimniecībā izmantojamās zemes un piebraucamo ceļu apsaimniekošanai, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 40 % no attaisnotajām izmaksām bez PVN.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

Līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām bez PVN — ar ražošanu nesaistītos objektos.

Līdz 60 % no attaisnotajām izmaksām bez PVN — lauku saimniecību ražošanas objektos, ar nosacījumu, ka ieguldījums nav saistīts ar saimniecības ražošanas jaudas palielināšanu.

Papildu atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu līdz 100 % papildizmaksu, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi, lai saglabātu ēku kultūrvēsturiskās īpatnības.

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju izmaksām:

Pašvaldības līdzfinansējuma summa ir starpība starp apdrošināšanas prēmijām gūto līdzfinansējumu no valsts budžeta un summu, kas veido līdz 50 % no apdrošināšanas prēmiju attaisnotajām izmaksām par laukaugu un augļu ražas apdrošināšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu pret slimībām.

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

Līdz 100 % no attaisnotajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

5.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

Līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām bez PVN subsidētu pakalpojumu veidā bez tiešiem naudas maksājumiem ražotājiem.

6.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

Līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām bez PVN subsidētu pakalpojumu veidā bez tiešiem naudas maksājumiem ražotājiem.

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (Atbalsts netiks piešķirts pirms kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē).

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalsts MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu “Par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības un lauku teritoriju saglabāšanai un attīstībai Brda pašvaldībā plānošanas laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam” projekta III nodaļā iekļauj valsts atbalsta pasākumus saskaņā ar šādiem pantiem Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.):

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants. Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants. Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Brda

Trg 25. maja 2

SLO-5212 Dobrovo

Tīmekļa vietne: http://www.lex-localis.info/UradnoGlasiloObcin/VsebinaDokumenta.aspx?SectionID=cad347f3-53f5-403e-ab1f-b987c82cd89a

Cita informācija: Pasākums par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem laukaugu un augļu ražas apdrošināšanai attiecas uz šādiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofām: pavasara salna, krusa, zibens, zibens izraisīts ugunsgrēks, viesuļvētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām par pasākumiem, kas jāpieņem pašvaldībai, un vispārējiem noteikumiem (pasākumiem pirms atbalsta piešķiršanas, pasākumiem atbalsta summēšanai, pārredzamībai un uzraudzībai)

Andrej MARKOČIČ

pašvaldības administrācijas direktors

Atbalsta numurs: XA 412/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Kobarid

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva in podeželja v občini Kobarid za programsko obdobje 2007–2013

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva ter podeželja v občini Kobarid za programsko obdobje 2007–2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

 

2007: EUR 35 662

 

2008: EUR 40 000

 

2009: EUR 45 000

 

2010: EUR 45 000

 

2011: EUR 50 000

 

2012: EUR 50 000

 

2013: EUR 60 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos, kas nodarbojas ar primāro ražošanu:

līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām mazāk labvēlīgos apvidos un līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām pārējos apvidos.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām par ieguldījumu, lai saglabātu ar ražošanu nesaistītus kultūrvēsturiskus objektus;

līdz 60 % (vai līdz 75 % mazāk labvēlīgos apvidos) no attaisnotajām izmaksām par ieguldījumu lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļos, ar nosacījumu, ka ieguldījums neizraisa lauku saimniecības ražošanas jaudas palielinājumu;

līdz 100 % var piešķirt papildu atbalstu, lai segtu papildu izmaksas, kas radušās, izmantojot tradicionālus materiālus, kas ir nepieciešami kultūrvēsturisko ēku saglabāšanai.

3.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē:

līdz 100 % no attaisnotām izmaksām par izglītību, konsultāciju pakalpojumiem, forumu, sacensību, izstāžu, gadatirgu organizēšanu, publikācijām, katalogiem, tīmekļa vietnēm un zinātnes atziņu popularizēšanu.

Īstenošanas datums: 2007. gada oktobris (atbalstu nepiešķirs līdz kopsavilkuma publicēšanai Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU)

Regulas (EK) Nr. 1857/2006 attiecīgie panti un attaisnotās izmaksas: Ierosinātā Pravilnik o dodeljevanju pomoči za ohranjanje in razvoj kmetijstva podeželja v občini Kobarid za programsko obdobje 2007-2013 III nodaļā ir iekļauti valsts atbalsta pasākumi, kas atbilst Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.) šādiem pantiem:

4. pants. Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants. Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

15. pants. Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) ekonomikas nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Kobarid

Trg svobode 2

SLO-5222 Kobarid

Tīmekļa vietne: http://www.uradni-list.si/1/ulonline.jsp?urlid=200791&dhid=91831

Papildu informācija: Pašvaldības tiesību akti atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 prasībām attiecībā uz pašvaldībai īstenojamiem pasākumiem un vispārējiem noteikumiem (procedūra pirms atbalsta piešķiršanas, atbalsta kumulācija, pārredzamība un uzraudzība)

Robert KAVČIČ

Kobarid pašvaldības mērs

Atbalsta numurs: XA 413/07

Dalībvalsts: Slovēnijas Republika

Reģions: Območje občine Starše

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Dodeljevanje državnih pomoči za programe razvoja kmetijstva in podeželja v občini Starše

Juridiskais pamats: Pravilnik o dodeljevanju državnih pomoči, pomoči de minimis in izvajanju drugih ukrepov razvoja kmetijstva in podeželja v občini Starše

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma:

 

2007: EUR 111 332

 

2008: EUR 80 000

 

2009: EUR 80 000

 

2010: EUR 80 000

 

2011: EUR 80 000

 

2012: EUR 80 000

 

2013: EUR 80 000

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.   Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos primārai ražošanai:

līdz 40 % no attaisnotajām izmaksām;

līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām, ja ieguldījumus veikuši jaunie lauksaimnieki ne vēlāk kā piecus gadus pēc saimniecības dibināšanas;

līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām citos apgabalos, ja ieguldījumus veikuši jauni lauksaimnieki ne vēlāk kā piecus gadus pēc saimniecības dibināšanas; šie ieguldījumi jānosaka uzņēmējdarbības plānā, un jaunajam lauksaimniekam ir jāizpilda Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta nosacījumi.

Atbalsts paredzēts ieguldījumiem saimniecību atjaunošanai, lauksaimniecības produktu ražošanā izmantojamo iekārtu iegādei, kā arī ganību un lauksaimniecības zemes apsaimniekošanai, un ieguldījumiem ilggadīgajās kultūrās.

2.   Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana:

līdz 60 %, vai 75 % mazāk labvēlīgajos apgabalos, no attaisnotajām izmaksām attiecībā uz ieguldījumiem kultūrvēsturisku ražošanas objektu (lauku saimniecību ēkas) saglabāšanā, ja ieguldījumi nepalielina saimniecības ražošanas jaudu;

līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām attiecībā uz ieguldījumiem ar ražošanu nesaistītu objektu saglabāšanā lauku saimniecībās (vietas, par kurām varētu būt arheoloģiska vai vēsturiska interese);

papildu atbalsts līdz 100 % no papildizmaksām, kas radušās, izmantojot tradicionālos materiālus, lai saglabātu ēku kultūrvēsturiskās īpatnības.

3.   Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem:

pašvaldības līdzfinansējums var sasniegt 50 % no attaisnotajām izmaksām par apdrošināšanas prēmijām laukaugu un augļu apdrošināšanai, kā arī mājlopu apdrošināšanai pret slimībām, neietverot izmaksas, par kurām saņemts apdrošināšanas prēmiju līdzfinansējums no valsts budžeta.

4.   Atbalsts zemes pārdalīšanai:

līdz 70 % no faktiskajām juridiskajām un administratīvajām izmaksām.

5.   Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai:

līdz 100 % no faktiskajam izmaksām. Atbalsts jāsniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus naudas maksājumus ražotājiem.

6.   Tehniskā atbalsta nodrošināšana:

līdz 100 % no izmaksām par izglītību, apmācību, konsultāciju pakalpojumiem, ko sniedz trešās puses, un forumu, sacensību, izstāžu un gadatirgu organizēšanu, publikācijām, tīmekļa vietnēm. Atbalsts jāsniedz subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus naudas maksājumus ražotājiem

Īstenošanas datums: 2007. gada novembris (atbalstu nepiešķirs pirms kopsavilkuma publicēšanas Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē)

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis: Atbalstīt MVU

Atsauce uz Regulas (EK) Nr. 1857/2006 pantiem un attaisnotās izmaksas: Noteikumu par valsts atbalsta un de minimis atbalsta piešķiršanu, un citu pasākumu īstenošanu lauksaimniecības un lauku attīstībai Starše pašvaldībā projekta II nodaļā ietverti pasākumi, kuri ir valsts atbalsts saskaņā ar Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.) šādiem pantiem:

4. pants: Ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos;

5. pants: Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana;

12. pants: Atbalsts apdrošināšanas prēmiju maksājumiem;

13. pants: Atbalsts zemes pārdalīšanai;

14. pants: Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai;

15. pants: Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

Attiecīgā(-ās) ekonomikas nozare(-es): Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Občina Starše

Starše 93/I 5

SLO-2205 Starše

Tīmekļa vietne: http://www.starse.si/Obrazci_Vloge/PRAVILNIK_kmetijstvo_2007.pdf

Cita informācija: Pasākumā attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem laukaugu un augļu apdrošināšanai ietverti šādi nelabvēlīgi laika apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām: pavasara salnas, krusa, zibens, zibens izraisīti ugunsgrēki, vētra un plūdi.

Pašvaldības noteikumi atbilst prasībām Regulā (EK) Nr. 1857/2006 attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic pašvaldībai, un vispārīgiem piemērojamiem noteikumiem (pasākumi pirms atbalsta piešķiršanas, summēšanas, pārredzamības un uzraudzības)

Vili DUCMAN

Starše pašvaldības mērs

Atbalsta numurs: XA 415/07

Dalībvalsts: Īrija

Reģions: Dalībvalsts

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Breeding Information Campaign 2008

Juridiskais pamats: National Development Plan 2007-2013

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 100 000

Atbalsta maksimālā intensitāte: 50 %

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: 1.1.2008.-31.12.2008.

Atbalsta mērķis: Kampaņas mērķis ir informēt lauksaimniekus par rezultātiem, ko Īrijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība (Irish Cattle breeding Federation) ieguvusi, veicot dzīvnieku pārbaudi un ģenētisko novērtēšanu, lai mudinātu gaļas un piena lopkopjus pārņemt modernās zinātniski pamatotās ģenētiskās vērtības un tādējādi veicinātu to ilgtermiņa dzīvotspēju.

Šis atbalsts sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 15. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu (tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē)

Attaisnotās izmaksas būs izmaksas, kas saistītas ar:

darbsemināru organizēšanu,

reklāmu,

apsekojumu veikšanu.

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Liellopi

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Department of Agriculture, Fisheries and Food

Agriculture House

Kildare Street, Dublin 2

Ireland

Tīmekļa vietne: http://www.agriculture.gov.ie/NDP_State_Aid/

(Uzsākot shēmas īstenošanu, atbalsta shēmas nosacījumus publicēs šajā tīmekļa vietnē)

Atbalsta numurs: XA 416/07

Dalībvalsts: Nīderlande

Reģions: Provincies Utrecht, Overijssel, Gelderland, Limburg en Noord-Brabant

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Uitvoeringsbesluit inkomstenbelasting 2001

Juridiskais pamats: Artikel 3.64 Wet inkomstenbelasting 2001 juncto artikel 12a, onderdeel b, Uitvoeringsbesluit inkomstenbelasting 2001. Ja Augšpalāta pieņems likumprojektu Overige fiscale maatregelen 2008, tad juridiskais pamats būs artikel 3.54 Wet inkomstenbelasting 2001  (1).

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta ikgadējā kopsumma: Nodokļu zaudējumi, ko sedz saskaņā ar šo shēmu, gadā ir EUR 8,7 miljoni

Atbalsta maksimālā intensitāte: Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 6. panta 2. punktu atbalstu drīkst piešķirt līdz 100 % apmērā no izmaksām, kas rodas, ja pārvietošana paredz esošo ēku demontēšanu, pārvešanu un uzstādīšanu no jauna. Saskaņā ar atbalsta shēmu XA 62/05 ir paredzēts piešķirt atbalstu tādu lauku saimniecības ēku pārvietošanai, kuras izmanto intensīvajai lopkopībai un kuras atrodas saskaņā ar likumu Reconstructiewet concentratiegebieden norādītajās pārstrukturēšanas teritorijās. Tomēr kompensāciju aprēķināšanas pamatā saskaņā ar šo atbalsta pasākumu nav ņemtas vērā no lauku saimniecības ēku pārvietošanas izrietošās nodokļu sekas attiecīgajiem uzņēmējiem. Uzņēmējiem, kas saistībā ar savas saimniecības pārvietošanu no nodokļu viedokļa likvidē savu uzņēmumu, ir pienākums samaksāt nodokli par sava (vecā) uzņēmuma slēptajām rezervēm u.tml. Lauksaimniekiem tie ir izdevumi, kas ir tieši un nešķirami saistīti ar to saimniecības pārvietošanu. Lai varētu segt gan pārvietošanas izmaksas, gan nodokļu maksājumus, lauksaimniekiem ir jāveic kapitāla aizņēmums, kā rezultātā rodas finansēšanas izmaksas. Tāpēc saskaņā ar šo atbalsta shēmu ir paredzēts papildu atbalsts shēmai XA 62/05. Saskaņā ar abiem atbalsta pasākumiem kopā atbalsts tiks piešķirts līdz 100 % apmērā no izmaksām, tāpēc tas atbilst Regulas (EK) Nr. 1857/2006 6. panta 2. punktam

Īstenošanas datums: Pasākumu īstenos pēc tam, kad būs publicēts lēmums par 2007. gada 3. septembra lēmuma spēkā stāšanos — ar to grozīts Uitvoeringsbesluit inkomstenbelasting 2001 (2001. gada ienākumu nodokļa īstenošanas dekrēts), Stb. 2007, 328. Šo lēmumu par spēkā stāšanos sagatavos pēc tam, kad atbalsta shēma būs publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1857/2006 18. panta 1. punktā

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums: Atkarībā no tā, kad Limburgas, Ziemeļbrabantes, Utrehtas, Helderlandes un Overeiselas provinces atbalsta shēmas darīs pieejamas pretendentiem, tomēr ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Kā norādīts informācijā par atbalsta pasākumu XA 62/05, atbalsts attiecas uz lauku saimniecību ēku, kurās tiek veikta intensīvā lopkopība, pārvietošanu sabiedrības interesēs. Atbalsta shēmas mērķis ir atvieglot lopkopības saimniecību pārvietošanu saskaņā ar likumu Reconstructiewet concentratiegebieden. Limburgas, Ziemeļbrabantes, Utrehtas, Helderlandes un Overeiselas provinces šādu pārvietošanu veicināšanai piedāvā vairākus atbalsta pasākumus (skat. atbalsta shēmu XA 62/05), bet lauksaimniekiem, kas izmanto šīs atbalsta shēmas un saistībā ar savas saimniecības pārvietošanu no nodokļu viedokļa likvidē savu uzņēmumu, rodas papildu izmaksas. Šīs izmaksas ir saistītas ar kapitāla aizņēmumu un aizdevuma izmaksām, lai segtu uzņēmuma likvidācijas rezultātā radušos obligātos nodokļu maksājumus par slēptajām rezervēm u.tml. Tādējādi šie lauksaimnieki ēku pārvietošanu bieži vien nevar atļauties, un lopkopības saimniecības paliek savās vecajās vietās (piemēram, jutīgu dabas teritoriju tuvumā). Šīs atbalsta shēmas mērķis ir novērst šādu izmaksu rašanos. Atbalsta pasākums attiecas tikai uz uzņēmējiem, kas izmanto atbalsta shēmā XA 62/05 minētos atbalsta pasākumus

Attiecīgā(-s) nozare(-s): Lopkopības nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Postbus 20501

2500 EK Den Haag

Nederland

Tīmekļa vietne: http://www.minfin.nl/nl/actueel/kamerstukken_en_besluiten,2007/09/DB07-352.html

Cita informācija: —


(1)  Parlamenta dokuments I 2007/08, 31 206, Nr. A, skat.:

http://www.eerstekamer.nl/9324000/1/j9vvgh5ihkk7kof/vhq6dh3ycvh1/f=y.pdf


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/18


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2008/C 111/07)

Atbalsta Nr.

XA 7051/07

Dalībvalsts

Portugāle

Reģions

Região Autónoma dos Açores

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuāla atbalsta saņēmēja nosaukums

Aumento do valor dos produtos florestais.

Regime de auxílios integrado na Medida 1.7 — Aumento do valor dos produtos agrícolas e florestais, do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores

Juridiskais pamats

Regula (EK) Nr. 70/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Regulām (EK) Nr. 364/2004 un (EK) Nr. 1857/2006.

A Medida 1.7 do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores tem por base o artigo 28.o do Regulamento (CE) n.o 1698/2005, e será objecto de regulamentação nacional de aplicação após a aprovação do referido Programa pela Comissão

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Gada kopsumma

EUR 85 000

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. panta 2.–6. punktu

Piešķiramais atbalsts nedrīkst pārsniegt 75 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām

Īstenošanas datums

2007

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis

Atbalsts uzņēmumiem mežsaimniecības nozarē ar mērķi palielināt mežsaimniecības ražojumu pievienoto vērtību. Atbalsts attiecas tikai uz mežsaimniecības ražojumu pārstrādi un tirdzniecību

Attiecīgā(-ās) nozare(-es)

Mežsaimniecības nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Autoridade de Gestão do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores

Direcção Regional dos Assuntos Comunitários da Agricultura

Vinha Brava

P-9700-240 Angra do Heroísmo — Açores

Tel. (351) 295 40 42 80

Fax (351) 295 40 36 31

E-mail: draca@azores.gov.pt

Lielas individuālā atbalsta dotācijas

Nav

Pārvaldības iestāde

(Fátima Amorim)

Atbalsta Nr.

XA 7052/07

Dalībvalsts

Portugāle

Reģions

Região Autónoma dos Açores

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuāla atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Cooperação para a Promoção da Inovação.

Regime de auxílios integrado na Medida 1.8 — Cooperação para a Promoção da Inovação, do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores

Juridiskais pamats

Regula (EK) Nr. 70/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Regulām (EK) Nr. 364/2004 un (EK) Nr. 1857/2006.

A Medida 1.8. do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores tem por base o artigo 29.o do Regulamento (CE) n.o 1698/2005, e será objecto de regulamentação nacional de aplicação após a aprovação do referido Programa pela Comissão

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopsumma gadā

EUR 672 269

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 5.a pantu

Atbalsta intensitāte svārstās no 45 % līdz 100 % no attaisnotajām izmaksām, un atbalsta līmeni diferencē atkarībā no tā, kurā pētniecības un attīstības stadijā rodas izmaksas.Ja projekts ietver dažādas pētniecības un attīstības stadijas, pieļaujamo atbalsta intensitāti nosaka pēc attiecīgo pieļaujamo atbalsta intensitāšu vidējās svērtās vērtības, kas aprēķināta pēc atbilstīgām attaisnotajām izmaksām

Īstenošanas datums

2007.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 31.12.2013.

Atbalsta mērķis

Veicināt nozares dalībnieku un publisko un privāto partnerību sadarbību jaunu ražojumu, procesu un tehnoloģiju izstrādei, nodošanai un izplatīšanai

Attiecīgā(-ās) nozare(-es)

Lauksaimniecības un pārtikas un mežsaimniecības nozare

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Autoridade de Gestão do Programa de Desenvolvimento Rural da Região Autónoma dos Açores

Direcção Regional dos Assuntos Comunitários da Agricultura

Vinha Brava

P-9700-240 Angra do Heroísmo — Açores

Tel. (351) 295 40 42 80

Fax (351) 295 40 36 31

E-mail: draca@azores.gov.pt

Liela apjoma individuālā atbalsta piešķīrumi

Nav

Pārvaldības iestāde

(Fátima Amorim)

Atbalsta Nr.

XA 7057/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Galicia

Atbalsta programmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja nosaukums

Ayudas para la promoción, modernización y dimensionamiento del asociacionismo agrario

Juridiskais pamats

Orden de 17 de agosto de 2007 por la que se establecen las bases reguladoras de las ayudas para la promoción, modernización y dimensionamiento del asociacionismo agrario en Galicia y se convocan ayudas para el año 2007 (DOG no 164, del 24.8.2007, corrección errores DOG 29/11/07)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Kopsumma gadā

2007. gads

EUR 0,2 miljoni

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbilstīgi regulas 4. panta 2.–6. punktam un 5. pantam

Īstenošanas datums

24.8.2008.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

No 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Atbalsts MVU

Attiecīgās tautsaimniecības nozares

Visas nozares, kas ir tiesīgas saņemt MVU paredzētu atbalstu

Atbalsts tikai konkrētām nozarēm

 

Akmeņogļu ieguve

 

Visas rūpniecības nozares

 

vai

 

Metalurģija

 

Kuģubūve

 

Sintētisko šķiedru rūpniecība

 

Mehāniskie transportlīdzekļi

 

Citas rūpniecības nozares

 

Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība

Visi pakalpojumi

 

vai

 

Transporta pakalpojumi

 

Finanšu pakalpojumi

 

Citi pakalpojumi

 

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Xunta de Galicia

Consellería do Medio Rural

Dirección general de producción, industrias y calidad agroalimentaria

dxpica.mrural@xunta.es

Edificio Administrativo San Caetano s/n

E-15781 Santiago de Compostela

Liels individuālais atbalsts

Atbilstīgi regulas 6. pantam


Atbalsta Nr.

XA 7060/07

Dalībvalsts

Spānija

Reģions

Cataluña

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Ayudas para la incentivación de la eficiencia energética en invernaderos agrícolas y explotaciones de porcino

Juridiskais pamats

Orden AAR/388/2007, de 23 de octubre, por la cual se aprueban las bases reguladoras de las ayudas para la incentivación de la mejora de la eficiencia energética en invernaderos agrícolas y en explotaciones de porcino, y se convocan las correspondientes al año 2007 (DOGC núm. 4997 de 29.10.2007)

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Atbalsta shēma

Gada kopsumma

EUR 0,478 miljoni

Garantētie aizdevumi

Individuālais atbalsts

Atbalsta kopsumma

Garantētie aizdevumi

Atbalsta maksimālā intensitāte

Saskaņā ar regulas 4. panta 2.–6. punktu un 5. pantu

Īstenošanas datums

30.10.2007.

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 30.6.2008.

Atbalsta mērķis

Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts

Attiecīgā(-ās) tautsaimniecības nozare(-es)

Visas nozares, kurās drīkst piešķirt atbalstu MVU

 

Attiecina uz noteiktām nozarēm

Akmeņogļu ieguve

 

Visas rūpniecības nozares

 

vai

 

Tērauda ražošana

 

Kuģubūve

 

Sintētisko šķiedru rūpniecība

 

Mehānisko transportlīdzekļu rūpniecība

 

Citas rūpniecības nozares

 

Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība (1)

Visi pakalpojumi

 

vai

 

Transporta pakalpojumi

 

Finanšu pakalpojumi

 

Citi pakalpojumi

 

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Departamento de Agricultura, Alimentación y Acción Rural

Gran Via de les Corts Catalanes, 612-614

E-08007 Barcelona

Liela apjoma individuālais atbalsts

Saskaņā ar regulas 6. pantu


(1)  Kā tā definēta regulas 2. panta k) apakšpunktā.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/22


Dalībvalstu sniegtā informācija par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

(2008/C 111/08)

Atbalsta numurs: XA 7054/07

Dalībvalsts: Itālija

Reģions: Umbria

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums: Progetti integrati di filiera a favore delle PMI attive nel settore della produzione, trasformazione e commercializzazione dei prodotti di cui all'allegato I del trattato. Criteri per la concessione degli aiuti

Juridiskais pamats: Deliberazione della Giunta regionale n. 1798 del 12 novembre 2007 avente per oggetto «Modifiche ed integrazioni alla DGR 1449/2007 concernente: progetti integrati di filiera a favore delle PMI attive nel settore della produzione, trasformazione e commercializzazione dei prodotti di cui all'allegato I del trattato, criteri per la concessione degli aiuti».

Ar šo atbalsta shēmu groza iepriekšējo atbalsta shēmu, uz kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2004 attiecas atbrīvojums un kuru Komisija reģistrēja ar numuru XA 02/05. To īsteno ar publisku paziņojumu, kurā noteikts atbalsta pieprasījuma iesniegšanas termiņš un noteikumi, un to izdara tikai pēc tam, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 9. pantu Komisija ir apliecinājusi šā kopsavilkuma dokumenta saņemšanu un publicējusi to Komisijas tīmekļa vietnē.

Attiecībā uz tādu kategoriju atbalstu, kuru piešķir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Līguma I pielikumā minēto produktu ražošanu, ir lietderīgi uzsvērt, ka juridiskajā pamatā, kas ir minētā atbalsta shēma Nr. XA 02/05, uz kuru attiecas atbrīvojums, ir izdarīti grozījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1857/2006 noteikumiem. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 20. pantu EK Komisijai kopā ar šo kopsavilkumu iesniedz arī attiecīgo informācijas kopsavilkumu, kas ir juridiskais priekšnosacījums, lai šajā nozarē īstenotu atbalsta shēmu, uz kuru attiecas atbrīvojums

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: EUR 5 450 000, no kuriem

EUR 5 000 000 — dodot priekšroku uzņēmumiem, kas atrodas Trasimeno ezera apkaimē Perugia rajonā (apdzīvotajās vietās Magione, Panicale, Castiglione del Lago, Tuoro, Passignano, Città della Pieve, Piegaro un Paciano);

EUR 450 000 — pirmoreiz piešķirts atbalsts, gaidot Komisijas apstiprinājumu Umbrijas lauku attīstības programmai 2007.–2013. gadam par atbalsta piešķiršanu integrētiem projektiem lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē pārējā reģiona teritorijā

Atbalsta maksimālā intensitāte:

1.

Primārās ražošanas nozarē atbalstu kapitālieguldījumu veidā piešķir, nepārsniedzot

40 % no izdevumiem par šādiem pasākumiem vai darbībām:

a)

nekustamo īpašumu objektu celtniecība vai uzlabošana un lauksaimniecības zemes iegāde, nepārsniedzot 10 % no pasākuma kopējām izmaksām, kas radušās katram uzņēmējam, kā arī nekustamo īpašumu iegāde, ja tie ir nepieciešami projekta izpildei, par attaisnotiem izdevumiem, kas nepārsniedz EUR 516 par katru izmantojamo kvadrātmetru;

b)

izmaksas, kas radušās, ieviešot uzņēmumos kvalitātes kontroles sistēmas atbilstīgi ISO 9000 standarta prasībām;

20 % no izdevumiem tehnikas un datortehnikas, tai skaitā programmatūras iegādei;

12 % par vispārīgiem izdevumiem, kas saistīti ar a) un b) punktā minētajām izmaksām, tai skaitā izdevumiem patentu un licenču iegādei.

Iepriekš minētās likmes palielinās par 10 punktiem, ja pasākums vai darbība tiek veikta kalnu apgabalā vai mazāk labvēlīgā apgabalā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. un 94. pantu noteikts Umbrijas lauku attīstības programmā 2007.–2013. gadam, un vēl par 10 punktiem, ja to veic jaunie lauksaimnieki.

Jebkurā gadījumā kopējais piešķirtā atbalsta apjoms vienam uzņēmumam nedrīkst pārsniegt EUR 400 000 par katru no trim finanšu gadiem vai EUR 500 000, ja uzņēmums atrodas kalnu apgabalā vai mazāk labvēlīgā apgabalā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. un 94. pantu noteikts Umbrijas lauku attīstības programmā 2007.–2013. gadam.

Primārās ražošanas nozarē ir iekļauti arī tie ieguldījumi lauksaimniecības uzņēmumos, kuri nepieciešami, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktus pirmajai laišanai tirgū. Pirmā laišana tirgū ir tad, ja primārais ražotājs savu saražoto produkciju pats pārdod pārpircējiem vai pārstrādātājiem, un veic visas nepieciešamās darbības produkta sagatavošanai šai pārdošanai, kā arī tad, ja tas pārdod savu produkciju gala patērētājam, ja vien pārdošana notiek telpās, kas nav atdalītas no galvenās darbības veikšanai izmantotajām telpām.

Atbalstu nevar piešķirt:

lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgu augu iegādei;

drenāžas darbiem vai apūdeņošanas iekārtām un apūdeņošanas darbiem;

viengadīgu augu stādīšanai;

vienkāršiem ražošanas līdzekļu atjaunošanas ieguldījumiem;

ieguldījumiem tādu produktu ražošanā, kuri ir piena vai piena produktu imitācija vai to aizstājēji

2.

Pārstrādes un tirdzniecības nozarē atbalstu kapitālieguldījumu veidā piešķir, nepārsniedzot 40 % no šādu pasākumu vai darbību izdevumiem:

a)

nekustamo īpašumu objektu celtniecība un uzlabošana, kā arī nekustamo īpašumu iegāde, ja tie ir nepieciešami projekta izpildei, par attaisnotiem izdevumiem, kas nepārsniedz EUR 516 par katru izmantojamo kvadrātmetru;

b)

izmaksas, kas radušās, ieviešot uzņēmumos kvalitātes kontroles sistēmas atbilstīgi ISO 9000 standarta prasībām;

c)

tehnikas un datortehnikas, tai skaitā programmatūras un tehnoloģisko iekārtu iegāde;

d)

vispārīgi izdevumi, kas saistīti ar a), b) un c) punktā minētajām izmaksām, ne vairāk kā 12 % apjomā, tai skaitā izdevumi patentu un licenču iegādei.

Atbalstu nevar piešķirt:

ieguldījumiem nākamajos posmos pēc pirmapstrādes, ja to produktu pirmapstrāde, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā, nav veikta pašā uzņēmumā;

ieguldījumiem mazumtirdzniecībā;

ieguldījumiem tādu produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kuri nav Kopienas izcelsmes.

Katram uzņēmumam attaisnotie izdevumi nevar pārsniegt 40 % no pieprasījuma iesniegšanas dienā pēdējā bilancē minētā apgrozījuma vai arī desmitkārtīgu tajā pašā dienā reģistrēto pamatkapitālu.

Jebkurā gadījumā, uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, izdevumi atbalsta saņemšanai ir attaisnoti tikai tad, ja tie ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001

3.

Nozarēs, kas saistītas ar komplekso kvalitātes, vides aizsardzības, veselības aizsardzības, augu un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un darba drošības pārvaldību, atbalstu kapitālieguldījumu veidā piešķir šādā apjomā:

līdz 100 % no individuālu ražotāju vai ražotāju asociāciju izdevumiem un ne vairāk kā EUR 30 000 vienam uzņēmumam šādiem pasākumiem:

a)

izdevumiem, kas saistīti ar to produktu pārbaudēm, kuriem pirmo reizi paredzēts piešķirt Kopienas mērogā atzītu kvalitātes sertifikātu (produktiem, kas apzīmēti ar DOC [ACVN], DOCG [AGCVN], DOP [ACVN], IGT [AĢIN], IGP [AĢIN], SGT [GTĪ], un bioloģiskajiem produktiem);

līdz 50 % no izdevumiem un ne vairāk kā EUR 100 000 vienam uzņēmumam šādiem pasākumiem:

b)

vides aizsardzības kvalitātes kontroles sistēmu ieviešanas izmaksām atbilstīgi ISO 14000 vai EMAS standarta prasībām;

līdz 80 % no izdevumiem un ne vairāk kā EUR 100 000 vienam uzņēmumam pasākumiem, kas saistīti ar

c)

izdevumiem pārtikas produktu sertificēšanas ieviešanai;

līdz 70 % no individuālu uzņēmumu vai uzņēmumu asociāciju izdevumiem un ne vairāk kā EUR 200 000 pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecības atbalsta pakalpojumiem, piemēram,

d)

publikācijām, piemēram, katalogiem vai tīmekļa vietnēm, kurās minēta informācija par konkrētās nozares produktu, ar noteikumu, ka informācija ir neitrāla, un visiem šīs nozares pārstāvjiem ir vienādas iespējas tikt atspoguļotiem šādā publikācijā;

e)

forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizēšanai un dalībai tajos, lai veiktu pieredzes apmaiņu starp uzņēmumiem, tikai šādiem izdevumiem: dalības maksām, ceļa izdevumiem, publikācijām, stenda īrei, simboliskām prēmijām, nepārsniedzot EUR 250 par vienu prēmiju un vienam uzvarētājam;

f)

Kopienas mērogā atzītas kvalitātes produktiem (produktiem, kas apzīmēti ar DOC [ACVN], DOCG [AGCVN], DOP [ACVN], IGT [AĢIN], IGP [AĢIN], SGT [GTĪ], un bioloģiskajiem produktiem):

i)

zinātnisko atziņu popularizēšanai;

ii)

informācijai par šo produktu kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un uzturvērtību, ar noteikumu, ka izcelsmes norādes precīzi atbilst Kopienas reģistrētajām norādēm.

Tehniska atbalsta nodrošināšana nedrīkst ietvert tiešus maksājumus lauksaimniekiem, izņemot Regulas (EK) Nr. 1857/2006 14. panta 5. punktā minētos gadījumus

Īstenošanas datums:

Atbalsta shēmas ilgums: Līdz 2008. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis: Atbalsta pasākumi MVU, kas nodarbojas ar EK līguma I pielikumā minēto produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (izņemot mežsaimniecības, bioenerģijas un zivsaimniecības nozari), ar mērķi veicināt konkurenci starp galvenajām pārtikas pārstrādes nozarēm Umbrijas reģionā, ieviešot produkcijas un ražošanas procesu inovācijas un īstenojot integrētu kvalitātes, drošības un vides aizsardzības pārvaldību, un atbalsta pasākumiem galvenokārt augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu tirdzniecībai.

Ražošanas nozarē juridiskais pamats atbrīvojumu attiecināšanai uz šo atbalsta shēmu ir Regulas (EK) Nr. 1857/2006 4., 14. un 15. pants.

Pārstrādes un tirdzniecības nozarē juridiskais pamats atbrīvojumu attiecināšanai uz šo atbalsta shēmu ir Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. un 5. pants.

Attaisnotās izmaksas, ko sedz ar atbalsta shēmu, ir norādītas iepriekš punktā “Atbalsta maksimālā intensitāte”

Attiecīgā(-ās) nozare(-es): Attiecīgās atbalsta shēmas nozares ir tās nozares, kas nodarbojas ar EK līguma I pielikumā minēto produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (izņemot mežsaimniecības, bioenerģētikas un zivsaimniecības nozari)

Visos šajā atbalsta shēmā paredzētajos pasākumos jāpierāda, ka produktiem ir normāls noiets tirgū. Atbalstu nevar saņemt par ieguldījumiem, kas palielina ražošanas jaudu nozarēs, kurās pastāv īpaši ierobežojumi saskaņā ar kopējā tirgus organizāciju prasībām, ja netiek pierādīta attiecīgu ražošanas kvotu iegāde

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese:

Regione Umbria — Direzione regionale Agricoltura e foreste, aree protette, valorizzazione dei sistemi naturalistici e paesaggistici, beni ed attività culturali, sport e spettacolo

Centro direzionale Fontivegge

I-06100 Perugia

Tīmekļa vietne: www.regione.umbria.it

noklikšķiniet uz sadaļas “Aree tematiche” (tematiskās jomas);

izvēlēties “Agricoltura e foreste” (lauksaimniecība un mežsaimniecība);

sadaļā “ULTIME NOTIZIE” (jaunākās ziņas) izvēlēties attiecīgā datuma “D.G.R.”;

noklikšķiniet uz “clicca qui”.

E-pasta adrese: fgarofalo@regione.umbria.it

Papildu informācija: Atbalstu, kas paredzēts uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu ražošanu, saskaņā ar atbrīvojumiem Regulas (EK) Nr. 1857/2006 nozīmē. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 20. pantu Komisijai iesniedz attiecīgo informācijas kopsavilkumu par šajā nozarē spēkā esošajām atbalsta shēmām, uz kurām attiecas atbrīvojums


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/25


Dalībvalstu paziņotās informācijas kopsavilkums par valsts atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001

(2008/C 111/09)

Atbalsta Nr.

XA 6/08

Dalībvalsts

Austrija

Reģions

Bundesland Salzburg

Atbalsta shēmas nosaukums vai individuālā atbalsta saņēmēja uzņēmuma nosaukums

Erhaltung regionaltypischer Steinmauern und Holzzäune; Almschindeldächer

Juridiskais pamats

Allgemeine Richtlinie für die Gewährung von Förderungsmitteln des Landes Salzburg bzw. die Sonderrichtlinien des Bundes zu den sonstigen Maßnahmen der LE mit Ausnahmen hinsichtlich Förderbarkeit von Sachkosten und Mindestinvestitionssumme

Saskaņā ar atbalsta shēmu plānotie gada izdevumi vai uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma

Plānotie gada izdevumi: aptuveni EUR 85 000 gadā

Uzņēmumam piešķirtā individuālā atbalsta kopsumma: maks. EUR 10 000 gadā

Atbalsta maksimālā intensitāte

Atbalsta maksimālā intensitāte: 50 %

Atbalsta maksimālā summa: EUR 10 000 gadā vienam uzņēmumam

Īstenošanas datums

No atbalsta apstiprināšanas brīža

Atbalsta shēmas vai individuālā atbalsta ilgums

Līdz 2013. gada 31. decembrim

Atbalsta mērķis

Piemērojamais nosacījums: Regulas (EK) Nr. 1857/2006 5. pants (tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana)

Atbalsta mērķis: tradicionālu, lauku saimniecību ainavai raksturīgu objektu celtniecība

Uzņēmuma attaisnoto izdevumu summa gadā: maks. EUR 20 000

Attiecīgā(-ās) nozare(-es)

Lauksaimniecība

Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese

Amt der Salzburger Landesregierung

Abteilung Land- und Forstwirtschaft

Fanny von Lehnert Straße 1

A-5020 Salzburg

www.salzburg.gv.at


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/26


Komisijas paziņojums saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/23/EK īstenošanu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām īstenošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Saskaņoto standartu nosaukumu un numuru publicēšana saskaņā ar direktīvu)

(2008/C 111/10)

Turpmāk sniegtajā sarakstā ir atsauces uz spiedieniekārtu saskaņotajiem standartiem un to materiālu saskaņotajiem papildstandartiem, ko izmanto spiedieniekārtu ražošanā. Materiāliem paredzētā saskaņotā papildstandarta gadījumā pieņemot atbilstību drošības pamatprasībām, tiek ņemti vērā tikai standartā ietvertie materiālu tehniskie dati, bet netiek pieņemts, ka materiāls ir piemērots konkrētai iekārtas pozīcijai. Tāpēc tehniskie dati, kas norādīti papildstandartā, ir jānovērtē, salīdzinot ar konkrētai iekārtas pozīcijai noteiktajām konstrukcijas prasībām, lai pārliecinātos, ka ir ievērotas PED drošības pamatprasības.

ESO (1)

Saskaņotā standarta numurs un nosaukums

(un atsauces dokuments)

Aizstātā standarta numurs

Aizstātā standarta atbilstības prezumpcijas beigu datums

1. piezīme

CEN

EN 19:2002

Rūpnieciskie vārsti — Metāla vārstu marķēšana

 

CEN

EN 287-1:2004

Metinātāju kvalifikācijas pārbaude — Kausēšanas metināšana — 1. daļa: Tēraudi

 

EN 287-1:2004/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.9.2006.)

EN 287-1:2004/AC:2004

 

 

CEN

EN 334:2005

Gāzes spiediena regulatori ieplūdes spiedienam līdz 100 bar

 

CEN

EN 473:2000

Nesagraujoša pārbaude — Nesagraujošās testēšanas personāla kvalifikācija un sertifikācija — Galvenie principi

 

EN 473:2000/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.4.2006.)

CEN

EN 593:2004

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Metāla droseļvārsti

 

CEN

EN 764-5:2002

Spiedieniekārtas — 5. daļa: Materiālu pārbaužu dokumentācija un atbilstība

 

CEN

EN 764-7:2002

Spiedieniekārtas — 7. daļa: Nekarsējamo spiedtvertņu drošības sistēmas

 

EN 764-7:2002/AC:2006

 

 

CEN

EN 1057:2006

Varš un vara sakausējumi — Bezšuvju apaļās vara caurules sanitāro instalāciju un apkures iekārtu gāzesvados un ūdensvados

 

CEN

EN 1092-1:2007

Atloki un to savienojumi — Apaļie atloki caurulēm, ventiļiem, veidgabaliem un piederumiem, PN marķējums — 1. daļa: Tērauda atloki

 

CEN

EN 1092-3:2003

Atloki un to savienojumi — Apļveida savienojumi caurulēm, ventiļiem, veidgabaliem un piederumiem, PN marķējums — 3. daļa: Vara sakausējumu atloki

 

EN 1092-3:2003/AC:2004

 

 

EN 1092-3:2003/AC:2007

 

 

CEN

EN 1092-4:2002

Atloki un to savienojumi — Apļveida savienojumi caurulēm, ventiļiem, veidgabaliem un piederumiem, PN marķējums — 4. daļa: Alumīnija sakausējuma atloki

 

CEN

EN 1171:2002

Rūpnieciskie vārsti — Čuguna aizbīdņi

 

CEN

EN 1252-1:1998

Kriogēnās tvertnes — Materiāli — 1.daļa: Stigrības prasības pie temperatūrām, kas zemākas par — 80 °C

 

EN 1252-1:1998/AC:1998

 

 

CEN

EN 1252-2:2001

Kriogēnās tvertnes — 2. daļa: Stigrības prasības temperatūrās no -80 °C līdz -20 °C

 

CEN

EN 1349:2000

Rūpnieciskās nozīmes kontrolvārsti

 

EN 1349:2000/AC:2001

 

 

CEN

EN 1591-1:2001

Atloki un to savienojumi — Konstrukcijas noteikumi pa perimetru blīvējamiem atloku savienojumiem — 2. daļa: Aprēķinu metode

 

CEN

EN 1626:1999

Kriogēnās tvertnes — Ventiļi kriogēnajai videi

 

CEN

EN 1653:1997

Varš un tā sakausējumi — Plāksnes, loksnes un apļi apkures katliem, spiedtvertnēm un karstā ūdens tvertnēm

 

EN 1653:1997/A1:2000

 

 

CEN

EN 1759-3:2003

Atloki un to savienojumi — Noteiktas klases apļveida atloki caurulēm, vārstiem, aprīkojumam un piederumiem — 3. daļa: Vara sakausējuma atloki

 

EN 1759-3:2003/AC:2004

 

 

CEN

EN 1759-4:2003

Atloki un to savienojumi — Noteiktas klases apļveida atloki caurulēm, vārstiem, aprīkojumam un piederumiem — 4. daļa: Alumīnija sakausējuma atloki

 

CEN

EN 1797:2001

Kriogēnās tvertnes — Gāzes/materiāla savietojamība

EN 1797-1:1998

Darbības izbeigšanās datums

(31.1.2002.)

CEN

EN 1866:2005

Pārvietojamie ugunsdzēsības aparāti

 

CEN

EN 1983:2006

Rūpnieciskie vārsti — Tērauda lodveida vārsti

 

CEN

EN 1984:2000

Rūpnieciskie ventiļi — Tērauda aizbīdņi

 

CEN

EN ISO 4126-1:2004

Drošības ierīces pret spiediena pārsniegšanu — 1. daļa: Drošības vārsti (ISO 4126-1:2004)

 

EN ISO 4126-1:2004/AC:2006

 

 

CEN

EN ISO 4126-3:2006

Drošības ierīces pret spiediena pārsniegšanu — 3. daļa: Drošības vārstu un drošības ierīču ar plīstošiem diskiem apvienojums (ISO 4126-3:2006)

 

CEN

EN ISO 4126-4:2004

Drošības ierīces pret spiediena pārsniegšanu — 4. daļa: Drošības vārsti ar aktivizētāju (ISO 4126-4:2004)

 

CEN

EN ISO 4126-5:2004

Drošības ierīces pret spiediena pārsniegšanu — 5. daļa: Spiediena izlīdzināšanas regulējamās sistēmas (CSPRS) (ISO 4126-5:2004)

 

CEN

EN ISO 9606-2:2004

Metinātāja atestācijas pārbaude — Kausēšanas metināšana — 2. daļa: Alumīnijs un alumīnija sakausējumi (ISO 9606-2:2004)

 

CEN

EN ISO 9606-3:1999

Metinātāja atestācijas pārbaude — Kausēšanas metināšana — 3. daļa: Varš un vara sakausējumi (ISO 9606-3:1999)

 

CEN

EN ISO 9606-4:1999

Metinātāja atestācijas pārbaude — Kausēšanas metināšana — 4. daļa: Niķelis un niķeļa sakausējumi (ISO 9606-4:1999)

 

CEN

EN ISO 9606-5:2000

Metinātāja atestācijas pārbaude — Kausēšanas metināšana — 5. daļa: Titāns un titāna sakausējumi, cirkonijs un cirkonija sakausējumi (ISO 9606-5:2000)

 

CEN

EN 10028-2:2003

Plakani tērauda izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 2. daļa: Neleģēti un leģēti tēraudi ar noteiktām īpašībām pie paaugstinātām temperatūrām

EN 10028-2:1992

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2003.)

EN 10028-2:2003/AC:2005

 

 

CEN

EN 10028-3:2003

Plakani tērauda izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 3. daļa: Metināmi sīkgraudainie normalizētie tēraudi

EN 10028-3:1992

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2003.)

CEN

EN 10028-4:2003

Plakani tērauda izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 4. daļa: Niķeļa leģētie tēraudi ar noteiktām īpašībām pie zemām temperatūrām

EN 10028-4:1994

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2003.)

EN 10028-4:2003/AC:2005

 

 

CEN

EN 10028-5:2003

Plakani tērauda izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 5. daļa: Metināmie sīkgraudainie termomehāniski velmētie tēraudi

EN 10028-5:1996

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2003.)

CEN

EN 10028-6:2003

Plakani tērauda izstrādājumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 6. daļa: Metināmie sīkgraudainie rūdītie un atlaidinātie tēraudi

EN 10028-6:1996

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2003.)

CEN

EN 10204:2004

Metāla izstrādājumi — Pārbaužu dokumentu veidi

 

CEN

EN 10213:2007

Tērauda lējumi darbam zem spiediena

EN 10213-1:1995

EN 10213-2:1995

EN 10213-3:1995

EN 10213-4:1995

31.5.2008.

CEN

EN 10216-1:2002

Bezšuvju tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi. 1. daļa: Neleģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām istabas temperatūrā

 

EN 10216-1:2002/A1:2004

 

 

CEN

EN 10216-2:2002+A2:2007

Bezšuvju tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 2. daļa: Neleģēta un leģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām paaugstinātā temperatūrā

EN 10216-2:2002

Darbības izbeigšanās datums

(29.2.2008.)

CEN

EN 10216-3:2002

Bezšuvju tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 3. daļa: Leģēta sīkgraudaina tērauda caurules

 

EN 10216-3:2002/A1:2004

 

 

CEN

EN 10216-4:2002

Bezšuvju tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 4. daļa: Neleģēta un leģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām zemā temperatūrā

 

EN 10216-4:2002/A1:2004

 

 

CEN

EN 10216-5:2004

Bezšuvju tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 5. daļa: Nerūsoša tērauda caurules

 

CEN

EN 10217-1:2002

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 1. daļa: Neleģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām istabas temperatūrā

 

EN 10217-1:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-2:2002

Elektrometinātās neleģēta un leģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām paaugstinātā temperatūrā

 

EN 10217-2:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-3:2002

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 3. daļa: Leģēta sīkgraudainā tērauda caurules

 

EN 10217-3:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-4:2002

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 4. daļa: Elektrometinātās neleģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām zemā temperatūrā

 

EN 10217-4:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-5:2002

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 5. daļa: Zem kušņiem metinātas neleģēta un leģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām paaugstinātā temperatūrā

 

EN 10217-5:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-6:2002

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 6. daļa: Zem kušņiem metinātas neleģēta tērauda caurules ar norādītām īpašībām zemā temperatūrā

 

EN 10217-6:2002/A1:2005

 

 

CEN

EN 10217-7:2005

Metinātās tērauda caurules, kas paredzētas darbam zem spiediena — Piegādes tehniskie nosacījumi — 7. daļa: Nerūsoša tērauda caurules

 

CEN

EN 10222-1:1998

Tērauda kalumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena –1.daļa: Vispārīgās prasības kalumiem, kas izgatavoti vaļējās štancēs

 

EN 10222-1:1998/A1:2002

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2002.)

CEN

EN 10222-2:1999

Tērauda kalumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 2. daļa Ferīta un martensīta tēraudi ar noteiktām īpašībām pie paaugstinātām temperatūrām

 

EN 10222-2:1999/AC:2000

 

 

CEN

EN 10222-3:1998

Tērauda kalumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 3. daļa Niķeļa tēraudi ar noteiktām īpašībām pie zemām temperatūrām

 

CEN

EN 10222-4:1998

Tērauda kalumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 4. daļa: Metināmie smalkgraudainie tēraudi ar augstas stiprības robežu

 

EN 10222-4:1998/A1:2001

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.1.2002.)

CEN

EN 10222-5:1999

Tērauda kalumi, kas paredzēti izmantošanai darbam zem spiediena — 5. daļa: Martensīta, austenīta un austenīta–ferīta nerūsējošie tēraudi

 

EN 10222-5:1999/AC:2000

 

 

CEN

EN 10253-2:2007

Sadurmetināto cauruļu veidgabali. 2. daļa: Neleģēti un ferīta leģēti tēraudi ar specifiskām pārbaudes prasībām

 

CEN

EN 10253-4:2008

Sadurmetināto cauruļu veidgabali — Kaltie nerūsošie austenīta un austenīta-ferīta (divfāžu) tēraudi ar īpašām inspicēšanas prasībām

 

CEN

EN 10269:1999

Tēraudi un niķeļa sakausējumi stiprinājumiem ar noteiktām īpašībām pie paaugstinātām un/vai zemām temperatūrām

 

EN 10269:1999/A1:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2006.)

EN 10269:1999/A1:2006/AC:2006

 

 

CEN

EN 10305-4:2003

Tērauda caurules precīziem lietojumiem — Piegādes tehniskie nosacījumi — 1. daļa: Bezšuvju auksti vilktās caurules

 

CEN

EN 10305-6:2005

Tērauda caurules precīziem lietojumiem — Piegādes tehniskie nosacījumi — 2. daļa: Metinātās auksti vilktās caurules

 

CEN

EN ISO 10931:2005

Rūpniecībā lietojamas plastmasas cauruļvadu sistēmas — Polivinilidēnfluorīds (PVDF) — Specifikācijas cauruļu sastāvdaļām un sistēmai (ISO 10931:2005)

 

CEN

EN 12178:2003

Saldēšanas sistēmas un siltumsūkņi — Šķidruma līmeņrāži — Prasības, testēšana un marķēšana

 

CEN

EN 12263:1998

Saldēšanas sistēmas un siltumsūkņi — Drošības slēgierīces spiediena ierobežošanai

 

CEN

EN 12266-1:2003

Rūpnieciskie vārsti — Vārstu pārbaudes — 1. daļa: Spiediena pārbaudes, pārbaužu procedūras un pieņemšanas kritēriji — Obligātās prasības

 

CEN

EN 12284:2003

Saldēšanas sistēmas un siltuma sūkņi — Vārsti — Prasības, testēšana un marķēšana

 

CEN

EN 12288:2003

Rūpnieciskie vārsti — Ķīļveida vārsti no vara sakausējuma

 

CEN

EN 12334:2001

Rūpnieciskie vārsti — Čuguna pretvārsti

 

EN 12334:2001/A1:2004

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.2.2005.)

EN 12334:2001/AC:2002

 

 

CEN

EN 12392:2000

Alumīnijs un alumīnija sakausējumi — Kaltie izstrādājumi — Īpašās prasības spiediena iekārtu ražošanai paredzētajiem izstrādājumiem

 

CEN

EN 12420:1999

Varš un vara sakausējumi — Kalumi

 

CEN

EN 12434:2000

Kriogēnās tvertne — Kriogēnās lokanās šļūtenes

 

EN 12434:2000/AC:2001

 

 

CEN

EN 12451:1999

Varš un vara sakausējumi — Bezšuvju, apaļas caurules siltummaiņiem

 

CEN

EN 12452:1999

Varš un vara sakausējumi — Valcētas, rievotas bezšuvju caurules siltummaiņiem

 

CEN

EN 12516-1:2005

Rūpnieciskie vārsti — Korpusa konstrukcijas stiprība — 1. daļa: Aprēķina metode tērauda vārstu korpusiem

 

EN 12516-1:2005/AC:2007

 

 

CEN

EN 12516-2:2004

Rūpnieciskie vārsti — Korpusa konstrukcijas stiprība — 2. daļa: Aprēķina metode tērauda vārstu korpusiem

 

CEN

EN 12516-3:2002

Vārsti — Korpusa konstrukcijas stiprība — 3. daļa: Eksperimentālā metode

 

EN 12516-3:2002/AC:2003

 

 

CEN

EN 12516-4:2008

Industriālie vārsti — Korpusa konstrukcijas stiprība — 4. daļa: Aprēķini vārstu korpusiem, kas ražoti no netērauda metāliskajiem materiāliem

 

CEN

EN 12542:2002

Stacionārās sērijveidā ražotās metinātas tērauda cilindriskās tvertnes sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) glabāšanai virszemē ar tilpumu ne lielāku par 13 m3 — Konstrukcija un izgatavošana

 

EN 12542:2002/A1:2004

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.5.2005.)

CEN

EN 12735-1:2001

Varš un vara sakausējumi — Apaļas bezšuvju vara caurules gaisa kondicionēšanai un sasaldēšanai — 1. daļa: Caurules cauruļvadu sistēmām

 

EN 12735-1:2001/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2005.)

CEN

EN 12735-2:2001

Varš un vara sakausējumi — Apaļas bezšuvju vara caurules gaisa kondicionēšanai un sasaldēšanai — 2. daļa: Caurules iekārtām

 

EN 12735-2:2001/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2005.)

CEN

EN 12778:2002

Virtuves piederumi — Ātrvārītājs mājsaimniecībai

 

CEN

EN 12952-1:2001

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 1. daļa: Vispārīgi

 

CEN

EN 12952-2:2001

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 2. daļa: Katla un aprīkojuma, kas atrodas zem spiediena, materiāli

 

CEN

EN 12952-3:2001

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 3. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, konstrukcija un aprēķini

 

CEN

EN 12952-5:2001

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 5. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, apstrāde un izgatavošana

 

CEN

EN 12952-6:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 6. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, inspekcija izgatavošanas laikā, dokumentēšana un apzīmēšana

 

CEN

EN 12952-7:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 7. daļa: Prasības katlu aprīkojumam

 

CEN

EN 12952-8:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 8. daļa: Prasības katlu šķidrā un gāzveida kurināmā sadedzināšanas sistēmām

 

CEN

EN 12952-9:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 9. daļa: Prasības sadedzināšanas sistēmai katliem ar pulverveida cieto kurināmo

 

CEN

EN 12952-10:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 10. daļa: Prasības drošības līdzekļiem pret spiediena pārsniegšanu

 

CEN

EN 12952-11:2007

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 11. daļa: Prasības katlu un aprīkojuma atslēgšanas ierīcēm un aprīkojumam

 

CEN

EN 12952-14:2004

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 14. daļa: Prasības dūmgāzu DENOX sistēmām, kurās tiek lietots sašķidrināts saspiests amonjaks un amonjaka šķīdums ūdenī

 

CEN

EN 12952-16:2002

Ūdens cauruļu katli un to aprīkojums — 16. daļa: Prasības verdošā slāņa kurtuvei un granulu sadedzināšanas sistēmām cietā kurināmā katliem

 

CEN

EN 12953-1:2002

Korpusu katli — 1. daļa: Vispārīgi

 

CEN

EN 12953-2:2002

Korpusu katli — 2. daļa: Katla un aprīkojuma, kas atrodas zem spiediena, materiāli

 

CEN

EN 12953-3:2002

Korpusu katli — 3. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, konstrukcija un aprēķini

 

CEN

EN 12953-4:2002

Korpusu katli — 4. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, izgatavošana un ražošana

 

CEN

EN 12953-5:2002

Korpusu katli — 5. daļa: Katlu daļu, kas atrodas zem spiediena, inspekcija izgatavošanas laikā, dokumentēšana un apzīmēšana

 

CEN

EN 12953-6:2002

Korpusu katli — 6. daļa: Prasības katlu aprīkojumam

 

CEN

EN 12953-7:2002

Korpusu katli — 7. daļa: Prasības katlu šķidrā un gāzveida kurināmā sadedzināšanas sistēmām

 

CEN

EN 12953-8:2001

Korpusu katli — 8. daļa: Prasības aizsargierīcēm, kas ierobežo pieļaujamo spiedienu pārsniegšanu

 

CEN

EN 12953-9:2007

Korpusu katli — 9. daļa: Prasības katlu un aprīkojuma atslēgšanas ierīcēm

 

CEN

EN 12953-12:2003

Korpusu katli — 12. daļa: Prasības granulu sadedzināšanas sistēmai katlos ar cieto kurināmo

 

CEN

EN 13121-1:2003

Virszemes stiklšķiedras plastikas rezervuāri un tvertnes — 1. daļa: Izejvielas — Specifikāciju un pieņemšanas prasības

 

CEN

EN 13121-2:2003

Virszemes stiklšķiedras plastikas rezervuāri un tvertnes — 2. daļa: Kompozītmateriāli — Ķīmiskā izturība

 

CEN

EN 13133:2000

Cietlodēšana — Cietlodētāju atestācija

 

CEN

EN 13134:2000

Cietlodēšana — Procesa atestācija

 

CEN

EN 13136:2001

Saldēšanas sistēmas un siltumsūkņi — Spiediena izlīdzināšanas ierīces un ar to saistītie cauruļvadi — Aprēķina metodes

 

EN 13136:2001/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

CEN

EN 13175:2003+A2:2007

Specifikācijas un testi sašķidrinātas naftas gāzes cisternu vārstiem un veidgabaliem

EN 13175:2003

Darbības izbeigšanās datums

(30.9.2007.)

CEN

EN 13348:2001

Varš un vara sakausējumi — Apaļas bezšuvju vara caurules medicīnā lietotām gāzēm vai vakuumam

 

EN 13348:2001/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2005.)

CEN

EN 13371:2001

Kriogēnās tvertnes — Savienojumi kriogēnajā vidē

 

CEN

EN 13397:2001

Rūpnieciskie vārsti — Membrānas vārsti, kas izgatavoti no metāla

 

CEN

EN 13445-1:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes — 1. daļa: Vispārīgi

 

EN 13445-1:2002/A1:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2007.)

EN 13445-1:2002/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

EN 13445-1:2002/A3:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(29.2.2008.)

CEN

EN 13445-2:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes — 2. daļa: Materiāli

 

EN 13445-2:2002/A1:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2007.)

EN 13445-2:2002/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

CEN

EN 13445-3:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes. 3. daļa: Konstrukcija

 

EN 13445-3:2002/A1:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2007.)

EN 13445-3:2002/A2:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2007.)

EN 13445-3:2002/A3:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2007.)

EN 13445-3:2002/A4:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.1.2006.)

EN 13445-3:2002/A5:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(15.8.2006.)

EN 13445-3:2002/A6:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.2006.)

EN 13445-3:2002/A8:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2006.)

EN 13445-3:2002/A10:2008

3. piezīme

30.9.2008.

EN 13445-3:2002/A11:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

EN 13445-3:2002/A17:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.4.2007.)

CEN

EN 13445-4:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes — 4. daļa: Izgatavošana

 

EN 13445-4:2002/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

CEN

EN 13445-5:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes — 5. daļa: Inspicēšana un testēšana

 

EN 13445-5:2002/A1:2007

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2007.)

EN 13445-5:2002/A2:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

EN 13445-5:2002/A3:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.11.2006.)

EN 13445-5:2002/A4:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

EN 13445-5:2002/A5:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.2.2007.)

CEN

EN 13445-6:2002

Nekarsējamās spiedtvertnes — 6. daļa: Projektēšanas un izgatavošanas prasības no lodveida grafīta čuguna izgatavotām spiedtvertnēm un to sastāvdaļām

 

EN 13445-6:2002/A1:2004

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.10.2004.)

EN 13445-6:2002/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2007.)

CEN

EN 13445-8:2006

Nekarsējamās spiedtvertnes — 8. daļa: Papildu prasības alumīnija un alumīnija sakausējumu spiedtvertnēm

 

CEN

EN 13458-1:2002

Kriogēnās tvertnes — Stacionāras vakuuma izolētas tvertnes — 1. daļa: Pamatprasības

 

CEN

EN 13458-2:2002

Kriogēnās tvertnes — Stacionāras vakuuma izolētas tvertnes — 2. daļa: Projektēšana, ražošana, inspekcija un testēšana

 

EN 13458-2:2002/AC:2006

 

 

CEN

EN 13458-3:2003

Kriogēnās tvertnes — Stacionāras vakuuma izolētas tvertnes — 3. daļa: Ekspluatācijas prasības

 

EN 13458-3:2003/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

CEN

EN 13480-1:2002

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 1. daļa: Vispārīgi

 

EN 13480-1:2002/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

CEN

EN 13480-2:2002

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 2. daļa: Materiāli

 

CEN

EN 13480-3:2002

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 3. daļa: Konstrukcija un aprēķini

 

EN 13480-3:2002/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.2.2006.)

EN 13480-3:2002/A2:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.5.2007.)

CEN

EN 13480-4:2002

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 4. daļa: Izgatavošana un montāža

 

CEN

EN 13480-5:2002

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 5. daļa: Inspekcija un testēšana

 

CEN

EN 13480-6:2004

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 6. daļa: Papildprasības pazemes cauruļvadiem

 

EN 13480-6:2004/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2006.)

CEN

EN 13480-8:2007

Rūpnieciskie metāla cauruļvadi — 8. daļa: Papildu prasības alumīnija un alumīnija sakausējumu cauruļvadiem

 

CEN

EN 13611:2007

Gāzes degļu un gāzes iekārtu drošības, kontroles un vadības ierīces. Vispārīgās prasības

 

CEN

EN 13648-1:2002

Kriogēnās tvertnes — Drošības ierīces aizsardzībai pret pārmērīgu spiedienu — 1. daļa: Drošības vārsti kriogēnajai videi

 

CEN

EN 13648-2:2002

Kriogēnās tvertnes — Drošības ierīces aizsardzībai pret pārmērīgu spiedienu — 2. daļa: Drošības vārsti ar plīstošo membrānu kriogēnajai videi

 

CEN

EN 13648-3:2002

Kriogēnās tvertnes — Drošības ierīces aizsardzībai pret pārmērīgu spiedienu — 3. daļa: Nepieciešamās izplūdes noteikšana — Jauda un izmēri

 

CEN

EN 13709:2002

Rūpnieciskie vārsti — Tērauda lodveida vārsti, lodveida noslēgvārsti un pretvārsti

 

CEN

EN 13789:2002

Rūpnieciskie vārsti — Čuguna lodveida vārsti

 

CEN

EN 13799:2002

Līmeņrāži sašķidrinātu naftas gāzu (SNG) cisternām

 

EN 13799:2002/AC:2007

 

 

CEN

EN 13835:2002

Metāllējumi — Austenītčuguni

 

EN 13835:2002/A1:2006

 

 

CEN

EN 13923:2005

Ar šķiedru aptītās stiklšķiedras plastikas spiedtvertnes — Materiāli, konstrukcija, izgatavošana un pārbaudes

 

CEN

EN 14071:2004

Spiedienu izlīdzinošie vārsti sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) cisternām — Palīgaprīkojums

 

CEN

EN 14075:2002

Stacionāru apakšzemes metinātu tērauda cilindrisku cisternu ar tilpumu līdz 13 m3, kas izgatavotas sērijveidā un paredzētas sašķidrinātu naftas gāzu (SNG) uzglabāšanai — Konstrukcija un izgatavošana

 

EN 14075:2002/A1:2004

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(30.6.2005.)

CEN

EN 14129:2004

Spiedienu izlīdzinošie vārsti sašķidrinātās naftas gāzu (SNG) cisternām

 

CEN

EN 14197-1:2003

Kriogēnās tvertnes — Stacionārās tvertnes bez vakuuma izolācijas — 1. daļa: Pamatprasības

 

CEN

EN 14197-2:2003

Kriogēnās tvertnes — Stacionāras tvertnes bez vakuuma izolācijas — 2. daļa: Konstrukcija, izgatavošana, pārbaude un testēšana

 

EN 14197-2:2003/A1:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(28.2.2007.)

EN 14197-2:2003/AC:2006

 

 

CEN

EN 14197-3:2004

Kriogēnās tvertnes — Stacionāras tvertnes bez vakuuma izolācijas — 3. daļa: Ekspluatācijas prasības

 

EN 14197-3:2004/A1:2005

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.12.2005.)

EN 14197-3:2004/AC:2004

 

 

CEN

EN 14222:2003

Nerūsējošā tērauda korpusu katli

 

CEN

EN 14276-1:2006

Spiedieniekārtas saldēšanas sistēmām un siltuma sūkņiem — 1. daļa: Tvertnes — Vispārīgās prasības

 

CEN

EN 14341:2006

Rūpnieciskie vārsti — Tērauda pretvārsti

 

CEN

EN 14359:2006

Gāzes spiediena energoakumulatori hidraulikai un pneimatikai

 

CEN

EN 14382:2005

Drošības ierīces gāzes spiediena regulēšanas iekārtām un ietaisēm — Gāzes drošības noslēgierīces ieplūdes spiedienam līdz 100 bar

 

CEN

EN 14570:2005

Virszemes un apakšzemes sašķidrinātās naftasgāzes rezervuāru aprīkošana

 

EN 14570:2005/A1:2006

3. piezīme

Darbības izbeigšanās datums

(31.8.2006.)

CEN

EN 14585-1:2006

Gofrēti metāla cauruļvadi, kas paredzēti lietošanai zem spiediena — Prasības

 

CEN

EN ISO 15493:2003

Rūpniecībā lietojamas plastmasas cauruļvadu sistēmas — Akrilnitrilbutadiēnstirols (ABS), neplastificēts polivinilhlorīds (PVC-U) un hlorēts polivinilhlorīds (PVC-C) — Specifikācijas cauruļu sastāvdaļām un sistēmai — Metriskās sērijas (ISO 15493:2003)

 

CEN

EN ISO 15494:2003

Rūpniecībā lietojamas plastmasas cauruļvadu sistēmas — Polibutēns (PB), polietilēns (PE) un polipropilēns (PP) — Specifikācijas cauruļu sastāvdaļām un sistēmai — Metriskās sērijas (ISO 15494:2003)

 

CEN

EN ISO 15613:2004

Metālisku materiālu metināšanas procedūru specificēšana un novērtējums — Novērtējums uz pirmsražošanas metināšanas pārbaudes pamata (ISO 15613:2004)

 

CEN

EN ISO 15614-1:2004

Metālisko materiālu metināšanas procesu specifikācija un novērtējums — Metināšanas procedūru tests — 1. daļa: Tēraudu lokmetināšana un gāzmetināšana un niķeļa un niķeļa sakausējumu lokmetināšana (ISO 15614-1:2004)

 

EN ISO 15614-1:2004/A1:2008

3. piezīme

31.8.2008.

CEN

EN ISO 15614-2:2005

Metināšanas procedūru specifikācija un novērtējums metāliskiem materiāliem — Metināšanas procedūras tests — 2. daļa: Alumīnija un tā sakausējumu lokmetināšana (ISO 15614-2:2005)

 

CEN

EN ISO 15614-4:2005

Metināšanas procedūru specifikācija un novērtējums metāliskiem materiāliem — Metināšanas procedūras tests — 4. daļa: Noslēguma šuve alumīnija lējumiem (ISO 15614-4:2005)

 

CEN

EN ISO 15614-5:2004

Metināšanas procesu specifikācija un kvalifikācija metāliskiem materiāliem — Metināšanas procesu tests — 5. daļa: Titāna, cirkonija un to sakausējumu lokmetināšana (ISO 15614-5:2004)

 

CEN

EN ISO 15614-6:2006

Metālisku materiālu metināšanas procesu specificēšana un kvalificēšana — Metināšanas procesu tests — 6. daļa: Vara un tā sakausējumu lokmetināšana un gāzmetināšana (ISO 15614-6:2006)

 

CEN

EN ISO 15614-7:2007

Metālisko materiālu metināšanas procedūru specifikācija un novērtējums — Metināšanas procedūru tests — 7. daļa: Pārklājummetināšana (ISO 15614-7:2007)

 

CEN

EN ISO 15614-8:2002

Metināšanas procesu specifikācija un kvalifikācija metāliskiem materiāliem — Metināšanas procesu tests — 8. daļa: Cauruļu metināšana pie cauruļu-plākšņu savienojumiem (ISO 15614-8:2002)

 

CEN

EN ISO 15614-11:2002

Metināšanas procesu specifikācija un kvalifikācija metāliskiem materiāliem — Metināšanas procesu tests — 11. daļa: Elektronstaru un lāzerstaru metināšana (ISO 15614-11:2002)

 

CEN

EN ISO 15620:2000

Metināšana — metālisko materiālu berzes metināšana (ISO 15620:2000)

 

CEN

EN ISO 16135:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu lodvārsti (ISO 16135:2006)

 

CEN

EN ISO 16136:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu droseļvārsti (ISO 16136:2006)

 

CEN

EN ISO 16137:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu pretvārsti (ISO 16137:2006)

 

CEN

EN ISO 16138:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu membrānvārsti (ISO 16138:2006)

 

CEN

EN ISO 16139:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu bīdņvārsti (ISO 16139:2006)

 

CEN

EN ISO 21787:2006

Rūpnieciskās nozīmes vārsti — Termoplastisko materiālu kritņvārsti (ISO 21787:2006)

 

1. piezīme

Parasti atbilstības prezumpcijas beigu datums ir atsaukšanas datums (“dow” — date of withdrawal), ko noteikusi Eiropas Standartizācijas organizācija, bet standartu lietotājiem jāievēro, ka dažos izņēmuma gadījumos var būt citādi.

3. piezīme

Grozījumu gadījumā atsauces standarta numurs ir EN CCCCC:YYYY, iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, un attiecīgie jaunie grozījumi. Aizstātais standarts (3. aile) ir attiecīgi EN CCCCC:YYYY un tā iepriekšējie grozījumi, ja tādi bijuši, bet bez jaunā grozījuma. Norādītajā datumā aizstātais standarts zaudē atbilstības prezumpciju attiecībā uz direktīvas pamatprasībām.

PIEZĪME:

Informāciju, kas attiecas uz standartu pieejamību, var iegūt no Eiropas standartizācijas organizācijām vai no valstu standartizācijas organizācijām, kuru saraksts ir pievienots pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 98/34/EK (2), kas grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (3).

Atsauces numuru publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nenozīmē, ka standarti ir pieejami visās Kopienas valodās.

Ar šo sarakstu aizstāj visus iepriekšējos sarakstus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

Sīkāka informācija par saskaņotajiem standartiem Internet tīklā ir atrodama adresē

http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/standardization/harmstds/


(1)  ESO: Eiropas standartizācijas organizācijas:

CEN: rue de Stassart 36, B-1050 Brussels, Tālr. (32-2) 550 08 11; fakss (32-2) 550 08 19 (http://www.cen.eu)

CENELEC: rue de Stassart 35, B-1050 Brussels, Tālr. (32-2) 519 68 71; fakss (32-2) 519 69 19 (http://www.cenelec.org)

ETSI: 650, route des Lucioles, F-06921 Sophia Antipolis, Tālr. (33) 492 94 42 00; fakss (33) 493 65 47 16 (http://www.etsi.org)

(2)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(3)  OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/42


Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Briseli (BRU)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 111/11)

1.

Saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem Čehijas Republika ir piemērojusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības regulārās gaisa satiksmes pakalpojumiem maršrutā Ostrava (OSR)–Brisele (BRU).

2.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas:

Minimālais lidojumu biežums — maršruts un minimālais turp un atpakaļ lidojumu skaits nedēļā:

Ostravas Leoš Janáček lidosta (OSR/LKMT)–Briseles lidosta (BRU/EBBR): 3 lidojumi turp un atpakaļ.

Gaisa kuģa obligātie parametri:

Gaisa kuģis ar hermetizētu kabīni ar vismaz 30 pasažieru vietām.

Regulāra darbība:

Ir pieļaujami ne vairāk kā 2 % atceltu lidojumu no kopējā piedāvāto lidojumu skaita katrā maršrutā visas ekspluatācijas laikā, neskaitot lidojumus, kas atcelti tādu ārēju iemeslu dēļ kā laika apstākļi, streiki un lidostu piemēroti darbības ierobežojumi.

Lidojumu grafiks un savienojumu struktūra:

No lidojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, tranzīta lidojumi drīkst būt ne vairāk kā 30 %.

Pirmais lidojums no Ostravas Leoš Janáček lidostas nedrīkst izlidot pirms 4.30 pēc vietējā laika; pēdējais dienas lidojums nedrīkst ielidot vēlāk par 23.55 pēc vietējā laika.

Vienam lidojumam, kuru ekspluatē dažādi dalībnieki, pieļaujami divi vai vairāki kodi (kodu dalīšana).

Aviokompāniju savstarpēja vienošanās ar citiem gaisa pārvadātājiem nav tieši pieprasīta, bet ir atļauta.

Tarifi:

Viena virziena aviobiļetes cena turpmāk norādītajā maršrutā nedrīkst pārsniegt šādu summu: OSR–BRU: EUR 200

Maksimālā viena virziena biļetes cena ietver galīgo viena virziena biļetes cenu ekonomiskajā klasē bez pievienotās vērtības nodokļa.

Obligāti jāizmanto aviobiļešu Globālā rezervēšanas sistēma.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/43


Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Amsterdamu (AMS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 111/12)

1.

Saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem Čehijas Republika ir piemērojusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības regulārās gaisa satiksmes pakalpojumiem maršrutā Ostrava (OSR)–Amsterdama (AMS).

2.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas:

Minimālais lidojumu biežums — maršruts un minimālais turp un atpakaļ lidojumu skaits nedēļā:

Ostravas Leoš Janáček lidosta (OSR/LKMT)–Amsterdamas lidosta (AMS/EHAM): 2 lidojumi turp un atpakaļ.

Gaisa kuģa obligātie parametri:

Gaisa kuģis ar hermetizētu kabīni ar vismaz 30 pasažieru vietām.

Regulāra darbība:

Ir pieļaujami ne vairāk kā 2 % atceltu lidojumu no kopējā piedāvāto lidojumu skaita katrā maršrutā visas ekspluatācijas laikā, neskaitot lidojumus, kas atcelti tādu ārēju iemeslu dēļ kā laika apstākļi, streiki un lidostu piemēroti darbības ierobežojumi.

Lidojumu grafiks un savienojumu struktūra:

No lidojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, tranzīta lidojumi drīkst būt ne vairāk kā 30 %.

Pirmais lidojums no Ostravas Leoš Janáček lidostas nedrīkst izlidot pirms 4.30 pēc vietējā laika; pēdējais dienas lidojums nedrīkst ielidot vēlāk par 23.55 pēc vietējā laika.

Vienam lidojumam, kuru ekspluatē dažādi dalībnieki, pieļaujami divi vai vairāki kodi (kodu dalīšana).

Aviokompāniju savstarpēja vienošanās ar citiem gaisa pārvadātājiem nav obligāti pieprasīta, bet ir atļauta.

Tarifi:

Viena virziena aviobiļetes cena turpmāk norādītajā maršrutā nedrīkst pārsniegt šādu summu: OSR–AMS: EUR 200

Maksimālā viena virziena biļetes cena ietver galīgo viena virziena biļetes cenu ekonomiskajā klasē bez pievienotās vērtības nodokļa.

Obligāti jāizmanto aviobiļešu Globālā rezervēšanas sistēma.


6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/44


Komisijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību noteikšana attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi starp Ostravu (OSR) un Londonu (LTN)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/C 111/13)

1.

Saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem Čehijas Republika ir piemērojusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības regulārās gaisa satiksmes pakalpojumiem maršrutā Ostrava (OSR)–Londona (LTN).

2.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir šādas:

Minimālais lidojumu biežums — maršruts un minimālais turp un atpakaļ lidojumu skaits nedēļā:

Ostravas Leoš Janáček lidosta (OSR/LKMT)–Londonas Luton lidosta (LTN/EGGW): 5 lidojumi turp un atpakaļ.

Gaisa kuģa obligātie parametri:

Gaisa kuģis ar hermetizētu kabīni ar vismaz 30 pasažieru vietām.

Regulāra darbība:

Ir pieļaujami ne vairāk kā 2 % atceltu lidojumu no kopējā piedāvāto lidojumu skaita katrā maršrutā visas ekspluatācijas laikā, neskaitot lidojumus, kas atcelti tādu ārēju iemeslu dēļ kā laika apstākļi, streiki un lidostu piemēroti darbības ierobežojumi.

Lidojumu grafiks un savienojumu struktūra:

No lidojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, tranzīta lidojumi drīkst būt ne vairāk kā 30 %.

Pirmais lidojums no Ostravas Leoš Janáček lidostas nedrīkst izlidot pirms 4.30 pēc vietējā laika; pēdējais dienas lidojums nedrīkst ielidot vēlāk par 23.55 pēc vietējā laika.

Vienam lidojumam, kuru ekspluatē dažādi dalībnieki, pieļaujami divi vai vairāki kodi (kodu dalīšana).

Aviokompāniju savstarpēja vienošanās ar citiem gaisa pārvadātājiem nav obligāti pieprasīta, bet ir atļauta.

Tarifi:

Viena virziena aviobiļetes cena turpmāk norādītajā maršrutā nedrīkst pārsniegt šādu summu: OSR–LTN: EUR 200

Maksimālā viena virziena biļetes cena ietver galīgo viena virziena biļetes cenu ekonomiskajā klasē bez pievienotās vērtības nodokļa.

Obligāti jāizmanto aviobiļešu Globālā rezervēšanas sistēma.


V Atzinumi

ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS

Komisija

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/45


Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar “Iespēju” darba programmu, kas iekļauta EK Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem

(2008/C 111/14)

Ar šo aicinām iesniegt priekšlikumus saistībā ar “Iespēju” darba programmu, kas iekļauta Eiropas Kopienas Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam).

Priekšlikumi iesniedzami turpmāk minētajam uzaicinājumam.

Īpašā programma “Iespējas”

Daļa

:

Pētniecības infrastruktūras

Uzaicinājuma kods

:

FP7-INFRASTRUCTURES-2008-2

Šis uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz darba programmu, kas pieņemta ar Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmumiem K(2007) 5759.

Informācija par uzaicinājuma budžetu, termiņiem un precīzu saturu, darba programma un norādījumi pretendentiem, kā iesniegt priekšlikumus, ir pieejami CORDIS tīmekļa vietnē http://cordis.europa.eu/fp7/ calls/


Eiropas Vides aģentūra

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/46


Aicinājums pieteikties uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) Zinātniskās komitejas 2008. gada ekspertu vietām

(2008/C 111/15)

Eiropas Vides aģentūra

Eiropas Vides aģentūras (EVA) galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt nozīmīgu un izmērojamu Eiropas apkārtējās vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem un sabiedrībai aktuālu, mērķtiecīgu, saistošu un uzticamu informāciju.

EVA vāc un izplata datus un informāciju, izmantojot Eiropas Vides informācijas un novērošanas tīklu (Eionet). Eionet ir EVA un tās 32 dalībvalstu sadarbības tīkls, kas vieno valstu kontaktpunktus Eiropas Savienībā un partnervalstīs, Eiropas tematiskos centrus, valstu uzziņas centrus un Komisijas ekspertus.

EVA darbs ir vākt un analizēt vides datus, kas gūti no informācijas apmaiņas starp Eiropas Komisijas dienestiem, EVA dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, konvencijām un nolīgumiem, izstrādāt stratēģijai atbilstošas vadlīnijas un padarīt šo informāciju plaši pieejamu.

EVA izziņo šo aicinājumu (EEA/SC/2008/001-014), lai izraudzītos deviņus Zinātniskās komitejas locekļus, kas ir kompetenti aicinājumam atbilstošajās jomās.

EVA Zinātniskās komitejas uzdevums

Zinātniskā komiteja (ZK) sniedz palīdzību EVA valdes un izpilddirektora darbā, dodot padomu/ieteikumus zinātnes jomā un nodrošinot ar profesionālu atzinumu par jebkuru zinātnisku jautājumu EVA uzsāktajā darbā.

EVA Zinātnisko komiteju dibina ar Padomes 1990. gada 7. maija Regulas (EEK) Nr. 1210/90 10. pantu par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērošanas tīkla (Eionet) izveidi. ZK galvenie pienākumi ir sniegt atzinumu par Aģentūras gada un daudzgadējām darba programmām, par zinātniskā personāla pieņemšanu darbā un par jebkuru zinātnes jautājumu saistībā ar EVA darbību.

Joma, uz kuru attiecas aicinājums

Pašlaik EVA Zinātniskās komitejas ekspertīze ir vajadzīga šādās jomās:

1)

atmosfērā notiekošie procesi, gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņu radītās ietekmes samazināšana un pielāgošanās stratēģijas

2)

bioloģiskā daudzveidība

3)

uzņēmējdarbība un videi labvēlīga uzņēmējdarbība

4)

ekoloģiskā ekonomika

5)

enerģētika (tai skaitā ietekmes mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas)

6)

vides vēsture

7)

Eiropas un starptautiskie vides tiesību akti

8)

saldūdens (tai skaitā pazemes ūdeņi)

9)

integrēts vides novērtējums un rādītāji

10)

teritorijas plānošana un dabas resursu apsaimniekošana

11)

lauksaimniecība

12)

zemes ekosistēmas, tai skaitā augsne, meži, pļavas

13)

modernās tehnoloģijas (tai skaitā nanotehnoloģijas, ģenētiski modificētie organismie utt.)

14)

transports un vide

EVA Zinātniskās komitejas sastāvs

EVA Zinātnisko komiteju veido neatkarīgi zinātnieki no 32 EVA dalībvalstīm, aptverot visas ar Aģentūras darbību saistītās vides jomas. ZK locekļus ieceļ atklātā atlases procedūrā.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus ievēl no tās locekļu vidus.

Zinātniskās komitejas locekļu skaits nepārsniedz 20 ekspertus.

Ieteicams, lai papildus komitejas ekspertu primārās ekspertīzes laukam viņiem būtu labas zināšanas par vienu vai vairākām vides kompetences jomām, tādējādi kopā aptverot pēc iespējas plašāku zinātnes nozaru spektru.

Piedalīšanās sanāksmēs

Ekspertiem jābūt gataviem regulāri apmeklēt Zinātniskās komitejas sanāksmes vismaz trīs reizes gadā. Zinātniskās komitejas parasti noris EVA telpās Kopenhāgenā.

Zinātniskās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu, taču viņiem piešķir kompensāciju par katru pilnu sanāksmes dienu. Atbilstīgi Aģentūras stratēģijai par ceļa un nakšņošanas izdevumu kompensāciju ZK locekļi saņem arī ceļa izdevumu un dienas naudas piemaksas.

Priekšsēdētājam un referentiem ir tiesības uz kompensāciju, lai segtu izmaksas saistībā ar atzinumu projektu koordinēšanu.

Atbilstības kritēriji

No kandidātiem tiek prasīts:

akadēmiskais grāds attiecīgajā zinātnes nozarē, ieteicams pēcdiploma līmenī;

vismaz 10 gadu profesionālā pieredze tādā līmenī, ko paredz minētā kvalifikācija;

būt EVA dalībvalsts (Eiropas Savienības valstis, Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice vai Turcija) pilsonim.

Atlases kritēriji

Prasībām atbilstošo pieteikumu salīdzinošo izvērtējumu veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

pieredze zinātnisko novērtējumu veikšanā un/vai zinātnisko konsultāciju sniegšanā prasītajās kompetences un ekspertīzes jomās;

pieredze zinātniskā darba un publikāciju profesionālā vērtēšanā, ieteicams jomās, kuras atbilst EVA interesēm;

spēja analizēt sarežģītu informāciju un dokumentāciju un sagatavot zinātnisko atzinumu un ziņojumu projektus;

prasme kvalitātes nodrošināšanas jomā;

pierādīta zinātniskā izcilība pretendenta kompetences jomā;

profesionālā pieredze daudzdisciplīnu vidē, ieteicams starptautiskā kontekstā;

labas angļu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocība, jo šī ir komitejas darba valoda. Spēja izmantot mūsdienu elektroniskos dokumentu apmaiņas un saziņas līdzekļus tiks uzskatīta par priekšrocību, jo iestāde plāno šīs tehnoloģijas izmantot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Izpilddirektors var sasaukt komisiju kandidātu profesionālās pieredzes izvērtēšanai.

Iecelšana, laikposms un rezerves kandidātu saraksts

Ekspertus, kas vislabāk atbilst minētajiem kritērijiem, apstiprina četru gadu ilgam laikposmam, ko var atjaunināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus.

Ekspertus, kas atbilst dalības kritērijiem, bet netiek iecelti, iekļauj rezerves sarakstā. Rezerves sarakstu var izmantot līdzīgiem pasākumiem, un tas ir derīgs [piem.] līdz 2010. gada 31. decembrim ar iespēju šo laiku pagarināt uz diviem gadiem. Rezerves saraksta derīgumu var pagarināt.

Neatkarība un paziņojumi par ieinteresētību

Izraudzītos ekspertus ieceļ individuāli. Viņiem jāparaksta deklarācija par saistībām un ikgadējs paziņojums par ieinteresētību, kas varētu likt apšaubīt viņu neatkarību.

Vienlīdzīgas iespējas

EVA ir darba devējs, kas nodrošina vienādas iespējas un iestājas par izvairīšanos no jebkāda veida diskriminācijas.

Pieteikšanās kārtība

Ieinteresētajiem kandidātiem ir jāiesniedz vēstule par ieinteresētību, aizpildot pieteikuma veidlapu tiešsaistē un curriculum vitae matricu, kas atrodama katrā no turpmāk norādītajām saitēm.

Curriculum vitae jāiekļauj kandidāta zinātnisko publikāciju saraksts, vēlams angļu valodā, un cita veida profesionālā pieredze.

Papildus primārajai kompetences jomai, kandidātiem jānorāda arī sekundārā un terciārā kompetences joma, ko var ņemt vērā, lai nodrošinātu labāku atbalstu transversālām tēmām un tematiskām jomām EVA darbā.

EVA Zinātniskās komitejas darba kārtībai piemērojamos noteikumus var atrast arī šajā saitē:

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/sc-rules-procedure.pdf

(dokuments angļu valodā)

Aizpildot pieteikuma veidlapu tiešsaistē, lūdzu, ievērojiet turpmāko:

1)

Iesniedzot pieteikumu, ņemiet vērā laika joslas.

2)

Kad pieteikums ir iesniegts, jūs saņemsiet automātiski izveidotu atbildi.

3)

Jūsu pienākums ir saglabāt automātiski izveidoto atbildi kā pierādījumu par pieteikuma iesniegšanu.

4)

Ja automātiskais atbildes ziņojums netiek saņemts, lūdzu, iesniedziet pieteikumu atkārtoti.

EVA iesaka iesniegt pieteikumus, aizpildot veidlapu tiešsaistē.

Tiks pieņemti arī pa pastu sūtītās vēstules, ja uz aploksnes kandidāti skaidri norāda kompetences jomu, par kuru viņiem ir interese.

Dažādajām jomām paredzētās tiešsaistes pieteikuma veidlapas (angļu valodā) un curriculum vitae matrica (angļu valodā) var atrast šajās saitēs:

 

1. joma. Atmosfērā notiekošie procesi, gaisa piesārņojums, klimata pārmaiņu radītās ietekmes samazināšana un pielāgošanās stratēģijas

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area1

 

2. joma. Bioloģiskā daudzveidība

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area2

 

3. joma. Uzņēmējdarbība un videi labvēlīga uzņēmējdarbība

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area3

 

4. joma. Ekoloģiskā ekonomika

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area4

 

5. joma. Enerģētika (tai skaitā ietekmes mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas)

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area5

 

6. joma. Vides vēsture

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area6

 

7. joma. Eiropas un starptautiskie vides tiesību akti

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area7

 

8. joma. Saldūdens (tai skaitā pazemes ūdeņi)

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area8

 

9. joma. Integrēts vides novērtējums un rādītāji

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area9

 

10. joma. Teritorijas plānošana un dabas resursu apsaimniekošana

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area10

 

11. joma. Lauksaimniecība

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area11

 

12. joma. Zemes ekosistēmas, tai skaitā augsne, meži, pļavas

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area12

 

13. joma. Modernās tehnoloģijas (tai skaitā nanotehnoloģijas, ģenētiski modificētie organismi utt.)

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area13

 

14. joma. Transports un vide

http://www.eea.europa.eu/organisation/scientific-committee/calls/area14

Pieteikumus pa pastu adresēt

Personnel management group

Scientific Committee Call 2008area (lūdzu, norādiet attiecīgo numuru no 1. līdz 14.)

European Environment Agency

Kongens Nytorv 6

DK-1050 Copenhagen K

Papildu jautājumus par šo aicinājumu kandidāti ir laipni lūgti adresēt:

sc.call08-questions@eea.europa.eu

Vēlāk var tikt pieprasīti papildu dokumenti.

Visi pieteikumi tiek uzskatīti par konfidenciāliem.

Lūdzu, ievērojiet, ka EVA nesūtīs pieteikumu vēstules atpakaļ kandidātiem. Personīgā informācija, ko kandidāti iesniedz saskaņā ar EVA lūgumu, tiks apstrādāta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti. Kandidātu iesniegto personas datu apstrāde tiek veikta, lai izskatītu pieteikumus EVA Zinātniskās komitejas locekļu iepriekšējai atlasei, atlasei un iecelšanai.

Pieteikšanās termiņš

Pieteikumus nosūta, izmantojot īpašo pieteikuma veidlapu tiešsaistē (līdz plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas laika) vai pa pastu (pasta zīmogs) uz iepriekšminēto adresi līdz 2008. gada 30. jūnijam.


PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KOPĒJĀS TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS ĪSTENOŠANU

Komisija

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/50


Paziņojums par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos

(2008/C 111/16)

1.

Komisija paziņo, ka tālāk minēto antidempinga pasākumu termiņš beigsies tālāk tabulā norādītajā datumā, ja netiks ierosināta to pārskatīšana saskaņā ar tādu procedūru, kā noteikts Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 (1) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis 11. panta 2. punktā.

2.   Procedūra

Kopienas ražotāji var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā pieprasījumā jānorāda pietiekami pierādījumi tam, ka šo pasākumu izbeigšanas rezultātā varētu turpināties vai atkārtoties dempings un kaitējums.

Ja Komisija nolems pārskatīt attiecīgos pasākumus, importētājiem, eksportētājiem, eksportētājas valsts pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem tiks dota iespēja paplašināt, atspēkot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos pasākumus vai iebilst pret tiem.

3.   Termiņa ierobežojums

Kopienas ražotāji, pamatojoties uz augstāk minēto, var iesniegt rakstisku pārskatīšanas pieprasījumu, un tam jānonāk Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorātā (Nodaļa H-1), J-79 4/23, B-1049 Briselē (2) jebkurā laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas datuma, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tālāk tabulā norādītā datuma.

4.

Šis paziņojums tiek publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu.

Produkts

Izcelsmes vai eksportētāja (-as) valsts (-is)

Pasākumi

Atsauce

Beigu datums

Furfurilspirts

Ķīnas Tautas Republika

Antidempinga maksājums

Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2003 (OV L 283, 31.10.2003., 1. lpp.)

1.11.2008.


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  Fakss: (32-2) 295 65 05.


CITI AKTI

Komisija

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/51


Grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2008/C 111/17)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMA PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“GORGONZOLA”

EK Nr.: IT/PDO/117/0010/12.04.2002

Image AĢINImage ACVN

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi

Image

Produkta nosaukums

Image

Produkta apraksts

Image

Ģeogrāfiskais apgabals

Image

Izcelsmes apliecinājums

Image

Ražošanas metode

Image

Saikne

Image

Marķējums

Image

Valsts prasības

Image

Citur

2.   Grozījuma(-u) veids

Image

Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

Image

Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

Image

Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

Image

Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu pieprasīto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i)

Produkta apraksts

Pašreizējā specifikācijā noteikts, ka siera rituļa masa ir no 6 līdz 13 kg, nenorādot galaprodukta organoleptiskās īpašības atkarībā no tā izmēra.

Lai patērētāji varētu vieglāk identificēt produktu, turpmāk norādītas šādas organoleptiskās īpašības, saistot tās ar siera rituļa izmēriem:

“lielā” rituļa masa ir no 10 līdz 13 kg, sieram ir saldena vai viegli pikanta garša un vismaz 50 dienas ilgs nogatavināšanas laiks;

“vidējā” rituļa masa ir no 9 līdz 12 kg, sieram ir saldena vai izteikti pikanta garša un vismaz 80 dienas ilgs nogatavināšanas laiks;

“mazā” rituļa masa ir no 6 līdz 8 kg, sieram ir saldena vai izteikti pikanta garša un vismaz 60 dienas ilgs nogatavināšanas laiks.

Turklāt specifikācijā mainīts arī siera rituļa augstums un diametrs tā, lai šie izmēri atbilstu tāda siera rituļa izmēriem, kādu pašlaik ražo sierotavas:

siera rituļa sāni ir taisni, un rituļa augstums ir 13 cm;

siera rituļa diametrs ir no 20 līdz 32 cm.

Visbeidzot, attiecībā uz siera miziņu ir atzīts par lietderīgu skaidri norādīt, ka tā nav ēdama, lai patērētājam būtu droša informācija, un “iesarkanās” krāsas vietā norādīta “rozā”, kas šā produkta ārējam izskatam ir piemērotāka.

Ģeogrāfiskais apgabals

Šajā apgabalā turpmāk iekļauta Varese provinces teritorija, kas sākotnējā reģistrācijā tika izlaista, kaut arī tā atbilst prasībām, kas vēsturiski dokumentētas, tur ir tādi paši augsnes un klimatiskie apstākļi kā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tajā ražo sieru ar tādām pašām īpašībām kā to, par kuru iesniegts pieprasījums atzīt to par Gorgonzola sieru.

Atjaunināts ir arī attiecīgo provinču nosaukumu saraksts. Šis atjauninājums nav grozījums, jo teritorijas jaunais administratīvais iedalījums nav mainījis ražošanas apgabala robežas, kādas tās noteiktas tiesību aktā par ACVN “Gorgonzola” reģistrāciju — Komisijas Regulā (EK) Nr. 1107/96; izmaiņas ir tikai nosaukumu sarakstā.

Tātad sarakstā iekļautas šādas provinces (taču jāatgādina, ka to teritorija jau bija iekļauta ar Regulu (EK) Nr. 1107/96 noteiktajā ražošanas apgabalā):

 

Biella, kas jau bija iekļauta Vercelli provinces teritorijā;

 

Lecco, Lodi un Monza, kas jau bija iekļautas Milano provinces teritorijā;

 

Verbano-Cusio-Ossola, kas jau bija iekļauta Novara provinces teritorijā.

Izcelsmes apliecinājums

Produkta specifikācijā tagad ir iekļauts punkts par šā siera izcelsmi, kas agrāk nebija paredzēts tādiem produktiem kā “Gorgonzola”, kuri atzīti saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92 17. pantu.

Ražošanas metode

Tā kā pašreizējā specifikācijā nav norādes par to, vai pienam jābūt svaigam vai pasterizētam, ir atzīts par lietderīgu turpmāk precizēt (arī tādēļ, lai nodrošinātu pietiekamu kontroli), ka izmantojamais govs pilnpiens ir pasterizēts. Faktiski “Gorgonzola” siers vienmēr ticis pagatavots no pasterizēta piena.

Specifikācijā pēc norādes par piena pasterizēšanu iekļauta norāde par to, ka pienā ievada pienskābes baktērijas, kā arī Penicillium sēņu sporu un piemērotāko raugu suspensiju.

Pienskābes baktēriju izmantošana anaerobās rūgšanas izraisīšanai siera masā rada caurumus, kas ir labvēlīga vide Penicillium ģints mikroskopisko sēņu attīstībai un tātad zilganzaļā pelējuma marmorējuma veidošanai; šis precizējums iekļauts, lai novērstu caurumu mehānisku veidošanos, ko rada siera masas maisīšana un kas, veicinot Penicillium sēņu attīstību, var izraisīt arī inficēšanos ar Listeria baktērijām.

Pašreizējā specifikācijā vispārīgi norādītā nogatavināšanas laika — 2 līdz 3 mēneši — vietā ir atzīts, ka turpmāk nogatavināšanas ilgumu lietderīgi norādīt atkarībā no siera rituļa masas.

Lai “Gorgonzola” sieram saglabātu tam raksturīgās īpašības, piena sarecināšanas temperatūra, kas pašreizējā specifikācijā ir 32 °C, specifikācijas jaunajā redakcijā ir paaugstināta līdz 36 °C. Tādēļ arī siera sausās sālīšanas maksimālā temperatūra no 20 °C paaugstināta līdz 24 °C.

Turklāt nedaudz pazemināta nogatavināšanas vides temperatūra — no 5–8 °C pašreiz spēkā esošajā specifikācijā līdz 2–7 °C specifikācijas jaunajā redakcijā saistībā ar citiem prasītajiem pielāgojumiem pazemināta, lai palēninātu bioķīmisko nogatavināšanās reakciju norisi un tādējādi novērstu to, ka siera garša kļūst pārāk sīva.

Iekļauta jauna norāde par relatīvo mitrumu (85–99 %), kas nav tās specifikācijas redakcijā, uz kuras pamata produktam piešķirts ACVN, bet kam tomēr ir ļoti liela nozīme.

Pārformulēts ir punkts par marķēšanu, skaidrāk aprakstot abu veidu marķējuma lietošanu — pirmo uzspiež ar spiedogu ražošanas vietā un otro piestiprina ar gofrētu alumīnija foliju, kad produktu realizē patēriņam, — un norādot, ka abu veidu marķēšanu veic tikai pēc tam, kad kontroles iestāde apstiprinājusi, ka produktam piemīt specifikācijā noteiktās organoleptiskās un kvalitātes īpašības.

Marķējums

Lai patērētājs labāk zinātu, ko izvēlas, paredzēta iespēja norādīt marķējumā, vai siers ir “saldens” vai “pikants”.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“GORGONZOLA”

EK Nr. IT/ACVN/117/0010/12.04.2002

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

Nosaukums:

Ministero delle Politiche agricole alimentari e forestali — Dipartimento delle Politiche di sviluppo — Direzione generale per la Qualità dei prodotti agroalimentari

Adrese:

Via XX Settembre, 20

I-00187 Roma

Tālr.:

(39) 06 481 99 68

Fakss:

(39) 06 420 31 26

E-pasts:

qpa3@politicheagricole.gov.it

2.   Grupa:

Nosaukums:

Consorzio per la tutela del formaggio Gorgonzola

Adrese:

Via A. Costa, 5/c

I-28100 Novara

Tālr.:

(39) 0321 62 66 13

Fakss:

(39) 0321 39 09 36

E-pasts:

consorzio.gorgonzola@gorgonzola.it

Sastāvs:

ražotāji/pārstrādātāji ( X ) citi ( )

3.   Produkta veids:

1.3. grupa. Siers

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Gorgonzola”

4.2.   Apraksts: “Gorgonzola” ir trekns, mīkstas nevārītas masas siers, kas pagatavots tikai no govs pilnpiena.

Gatavajam produktam jābūt ar šādām īpašībām:

forma: cilindrs ar plakanu virsmu un augstiem un taisniem sāniem;

izmēri: siera rituļa minimālais augstums ir 13 cm; diametrs — no 20 cm līdz 32 cm;

masa:

lielā saldenā siera rituļa masa ir 10–13 kg, tā garša ir saldena vai nedaudz pikanta,

vidēji lielā pikantā siera rituļa masa ir 9–12 kg, tā garša ir izteikti pikanta,

mazā siera rituļa masa ir 6–8 kg, tā garša ir izteikti pikanta;

miza: pelēkā un/vai rozā krāsā, neēdama;

masa: viendabīgas konsistences, baltā vai salmu krāsā, ar pelējuma attīstības radītu marmorējumu un raksturīgu zaļganzilu dzīslojumu;

tauku saturs sausnā: vismaz 48 %.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Ražošanas un nogatavināšanas apgabals ietver šādu provinču teritorijas pilnībā:

Bergamo, Biella, Brescia, Como, Cremona, Cuneo, Lecco, Lodi, Milano, Monza, Novara, Pavia, Varese, Verbano Cusio-Ossola un Vercelli;

Alessandria — tikai teritoriju, kurā ietilpst Casale Monferrato, Villanova Monferrato, Balzola, Morano Po, Coniolo, Pontestura, Serralunga di Crea, Cereseto, Treville, Ozzano Monferrato, San Giorgio Monferrato, Sala Monferrato, Cellamonte, Rosignano Monferrato, Terruggia, Ottiglio, Frassinello Monferrato, Olivola, Vignale, Camagna, Conzano, Occimiano, Mirabello Monferrato, Giarole, Valenza, Pomaro Monferrato, Bozzole, Valmacca, Ticineto, Borgo San Martino un Frassineto Po.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Jāpārrauga visi ražošanas procesa posmi, katrā no tiem reģistrējot ievestos un izvestos produktus. Produkta izsekojamība tiek nodrošināta arī, reģistrējot lopu audzētājus, siera ražotājus un nogatavinātājus īpašos kontroles iestādes pārraudzībā esošos reģistros, kā arī ierakstot datus ražošanas reģistros un ziņojot par saražotajiem daudzumiem. Izejvielas rūpīgi pārbauda attiecīgā kontroles iestāde, kas atbild par visiem ražošanas posmiem. Kontroles iestāde pārbauda visas attiecīgajos reģistros ierakstītās gan fiziskās, gan juridiskās personas, kā noteikts produkta specifikācijā un attiecīgajā kontroles plānā.

Par ACNV “Gorgonzola” skaidri liecina divu veidu marķēšana, ko veic ražošanas un nogatavināšanas apgabalā, lai kontroles iestāde pirms minētās marķēšanas varētu pārbaudīt, vai produktam piemīt 4.2. punktā aprakstītās organoleptiskās un kvalitātes īpašības.

Abu veidu marķēšanu veic šādi:

pirmo — ražošanas vietā uz abām rituļa plakanajām virsmām uzspiežot sierotavas identifikācijas numuru ar spiedogiem, kurus izdod Itālijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas atzīta produkcijas aizsardzības apvienība;

otro — piestiprinot marķējumu, kad produkts sasniedzis tādu gatavības pakāpi, lai to varētu laist pārdošanā; marķējumu veido gofrēta alumīnija sloksne, kurā ietin siera rituli un garengriezuma pusrituli tā, lai uz rituļa ārējās plakanās virsmas būtu labi redzams sierotavas identifikācijas numurs un uz otrās puses — gofrētas alumīnija sloksnes pazīšanas zīme, ar kuru nodrošina produkta autentiskumu un izsekojamību.

4.5.   Ražošanas metode:

Pagatavošana: ACVN “Gorgonzola” sieru pagatavo šādi:

Pasterizē no ražošanas apgabala piegādāto govs pilnpienu.

Sarecināšana: pasterizētajā govs pilnpienā ievada pienskābes baktērijas un Penicillium sēņu sporu un piemērotāko raugu suspensiju, tad 28–36 °C temperatūrā pievieno no teļa kuņģa glumenieka iegūtu himozīnu.

Piena recekli ievieto cilindriskā caurumotā siera veidnē, cilindra abās pusēs uzspiežot izcelsmes marķējumu ar sierotavas identifikācijas numuru.

Iegūto siera rituli ar sausās sālīšanas paņēmienu vairākas dienas sāla 18–24 °C temperatūrā.

Nogatavināšanas laikā attīstās “Gorgonzola” sieram raksturīgie Penicillium sugu sēņu celmi, nosakot siera zaļganzilo krāsojumu (marmorējumu).

Nogatavināšana: Nogatavināšanas minimālais ilgums ir piecdesmit dienas:

Lielā saldenā siera rituļa masa ir 10–13 kg, tam ir saldena vai viegli pikanta garša, tā minimālais nogatavināšanas ilgums ir 50 dienas.

Vidēji lielā pikantā siera rituļa masa ir 9–12 kg, tam ir izteikti pikanta garša, tā minimālais nogatavināšanas ilgums ir 80 dienas.

Mazā pikantā siera rituļa masa ir 6–3 kg, tam ir izteikti pikanta garša, tā minimālais nogatavināšanas ilgums ir 60 dienas.

Visu izmēru siera rituļus nogatavina vidē, kuras temperatūra ir 2–7 °C un relatīvais mitrums — no 85 līdz 99 %.

Nogatavināšanas laikā siera masu vairākkārt caurumo, lai veicinātu Penicillium sēņu celmu attīstību, kas piešķir “Gorgonzola” sieram raksturīgo marmorējumu.

Kad nogatavināšana process ir beidzies, kontroles iestāde pārbauda, vai produkts ieguvis raksturīgās īpašības un ir gatavs realizācijai patērētājiem, un piestiprina gofrēto alumīnija foliju ar identifikācijas marķējumu.

4.6.   Saikne: Šā produkta iegūšanai vajadzīgie dabas faktori saistīti ar ražošanas apgabala klimatiskajiem apstākļiem, kas ir labvēlīgi slaucamajām govīm izbarojamās lopbarības audzēšanai, kā arī to mikrobioloģisko ierosinātāju attīstībai, kuri nosaka šā siera organoleptiskās īpašības un krāsojumu.

Attiecībā uz cilvēciskajiem faktoriem jānorāda, ka šo sieru tik plaši patērē tāpēc, ka to izmanto tādu šā ražošanas apgabala tradicionālo ēdienu gatavošanā, kuru pamatā ir labība.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Nosaukums:

CSQA — Certificazioni S.r.l.

Adrese:

Via S. Gaetano, 74

I-36016 Thiene (VI)

Tālr.:

(39) 0445 36 60 94

Fakss:

(39) 0445 38 26 72

E-pasts:

csqa@csqa.it

Kontroles iestāde atbilst EN 45011 standarta prasībām.

4.8.   Marķējums: Siera rituļiem jābūt ar produkcijas aizsardzības apvienības izdotajiem spiedogiem uzspiestām identifikācijas zīmēm.

Uz “lielajiem” siera rituļiem, kuriem piemīt “saldena” siera raksturīgās īpašības, kā arī uz “vidēji lielajiem” un “mazajiem” siera rituļiem, kuri atbilst “pikanta” siera raksturīgajām īpašībām, minētos apzīmējumus var attiecīgi norādīt uz marķējuma blakus nosaukumam “Gorgonzola” vai zem tā, taču daudz mazāka izmēra burtiem.


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


Labojumi

6.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/56


LABOJUMU VERBĀLPROCESS

Lisabonas Līgumam, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un kas parakstīts Lisabonā, 2007. gada 13. decembrī

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 306, 2007. gada 17. decembris )

(2008/C 111/18)

Šie labojumi ir izdarīti ar Labojumu verbālprocesu, kurš parakstīts Romā, 2008. gada 30. aprīlī un kura depozitārs ir Itālijas Republikas valdība.

1.   GROZĪJUMI LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ

a)

13. lpp., 1. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Teksts:

“(…) “un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var nosūtīt attiecīgajai valstij ieteikumus.”;”

jālasa:

“(…) “un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus.”;”;

b)

28. lpp., 1. panta 34. punkta ievadfrāze

Teksts:

“Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 23. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:”

jālasa:

“Iekļauj 15.b pantu, kurā pārņem 23. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:”;

c)

42. lpp., 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Teksts:

“vārdkopu “Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” (…)”

jālasa:

“vārdkopas “Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru” un “Padome, ievērojot 251. pantā paredzēto procedūru” aizstāj ar vārdkopu “Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru” (…)”;

d)

42. lpp., 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Teksts:

“vārdkopu “ar kvalificētu balsu vairākumu” svītro;”

jālasa:

“svītro vārdkopas “ar kvalificētu balsu vairākumu”, “pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu” un “ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu”;”;

e)

43. lpp., 2. panta 2. punkta l) apakšpunkts

Teksts:

“vārdkopas “114. pantā paredzētā Komiteja” un “114. pantā minētā komiteja” aizstāj ar vārdkopu “Ekonomikas un finanšu komiteja” attiecīgajā locījumā”;

jālasa:

“vārdkopas “114. pantā paredzētā Komiteja”, “Šā Līguma 114. pantā paredzētā Komiteja” un “114. pantā minētā komiteja” aizstāj ar vārdkopu “Ekonomikas un finanšu komiteja” attiecīgajā locījumā;”;

f)

44. lpp., 2. panta 7. punkta otrās daļas ceturtais ievilkums

Svītro otrās daļas ceturto ievilkumu (“— 231. panta otrajā daļā,”);

g)

45. lpp., 2. panta 8. punkta otrais ievilkums

Teksts:

“—

97.b pantā:”

jālasa:

“—

4. pantā, kas kļūst par 97.b pantu:”;

h)

103. lpp., 2. panta 188. punkts

Teksts:

“201. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:”

jālasa:

“201. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:”;

i)

109. lpp., 2. panta 215. punkts

Teksts:

“231. panta 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:”

jālasa:

“231. panta otrās daļas tekstu aizstāj ar šādu tekstu:”;

j)

111. lpp., 2. panta 224. punkts

Teksts:

“Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 230. panta piektajā daļā noteiktais laiks, (…)”

jālasa:

“Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 230. panta sestajā daļā noteiktais laiks, (…)”;

k)

112. lpp., 2. panta 231. punkts

Pievieno šādu d) apakšpunktu: “d) 8. punktā, kas kļūst par 7. punktu, svītro vārdus “ar kvalificētu balsu vairākumu”.”;

l)

127. lpp., 2. panta 274. punkts (279.b panta pirmais teikums)

Teksts:

“Pēc Komisijas iniciatīvas regulāri tiek sasauktas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmes saskaņā ar šajā nodaļā minētajām procedūrām.”

jālasa:

“Pēc Komisijas iniciatīvas regulāri tiek sasauktas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmes saskaņā ar šajā daļā minētajām procedūrām.”;

m)

133. lpp., 2. panta 293. punkta b) apakšpunkts

Teksts:

“2. punkta, ko numurē kā pirmo punktu, (…)”

jālasa:

“2. punkta, ko numurē kā 1. punktu, (…)”.

2.   PROTOKOLI, KO PIEVIENO LISABONAS LĪGUMAM

a)

165. lpp., 1. panta virsraksts

Teksts:

“VIENĪGAIS PANTS”

jālasa:

“1. PANTS”;

b)

165. lpp., 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

Teksts:

“(…) un Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti pievieno arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;”

jālasa:

“(…) un Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pievieno arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;”;

c)

166. lpp., 1. panta 4. punkta ievadfrāze

Teksts:

“(…) un atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienību un/ vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumiem:”

jālasa:

“(…) un atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienību un/ vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumiem, attiecīgajos teikumos vajadzības gadījumā veicot atbilstīgus gramatiskus pielāgojumus:”;

d)

166. lpp., 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts

Iekļauj šādu jaunu ievilkumu: “- 7. pantā,”;

e)

166. lpp., 1. panta 4. punkta f) apakšpunkts

Teksts:

“septītajā apsvērumā, kas kļūst par septīto apsvērumu;”

jālasa:

“sestajā apsvērumā, kas kļūst par septīto apsvērumu;”;

f)

166. lpp., 1. panta 4. punkta g) apakšpunkts

Teksts:

“Protokolā par nekustamā īpašuma iegādi Dānijā:”

jālasa:

“Protokolā par īpašuma iegādi Dānijā:”;

g)

167. lpp., 1. panta 5. punkta c) apakšpunkts

Teksts:

“1. punkta pirmajā teikumā;”

jālasa:

“1. panta pirmajā teikumā;”;

h)

168. lpp., 1. panta 6. punkta d) apakšpunkta otrais ievilkums

Teksts:

“10. panta, ko numurē kā 9. punktu, c) apakšpunktā.”

jālasa:

“10. punkta, ko numurē kā 9. punktu, c) apakšpunktā.”;

i)

168. lpp., 1. panta 7. punkta b) apakšpunkts

Teksts:

“Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:”

jālasa:

“Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās:”;

j)

169. lpp., 1. panta 8. punkta d) apakšpunkts

Teksts:

“Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:”

jālasa:

“Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās:”;

k)

171. lpp., 1. panta 10. punkta f) apakšpunkts

Teksts:

“II sadaļas virsrakstam pievieno vārdu “Tiesas”;”

jālasa:

“(neattiecas uz latviešu valodas tekstu)”;

l)

172. lpp., 1. panta 10. punkta r) apakšpunkts

Teksts:

“Protokola I pielikuma 3. pantā 1. punkta otrajā teikumā pirms vārda “tiesas” iekļauj vārdu “Civildienesta” un 2. un 3. punktā svītro vārdkopu “ar kvalificētu balsu vairākumu”;”

jālasa:

“Protokola I pielikuma 3. panta 1. punkta otrajā teikumā pirms vārda “tiesas” iekļauj vārdu “Civildienesta” un 2. un 3. punktā svītro vārdkopas “pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu,” un “ar kvalificētu balsu vairākumu”;”;

m)

174. lpp., 1. panta 11. punkta w) apakšpunkts

Teksts:

“43.1., 43.2. un 43.3. pantā, ko attiecīgi numurē kā 42.1., 42.2. un 42.3. pantu, atsauci uz 122. pantu 1 aizstāj ar atsauci uz 116.a pantu; 43.3. pantā, ko numurē kā 42.3. pantu, svītro atsauci uz 34.2. un 50. pantu, kā arī 43.4. pantā, ko numurē kā 42.4. pantu, atsauci uz 10.1. pantu aizstāj ar atsauci uz 10.1. pantu;”

jālasa:

“43.1., 43.2. un 43.3. pantā, ko attiecīgi numurē kā 42.1., 42.2. un 42.3. pantu, atsauci uz 122. pantu aizstāj ar atsauci uz 116.a pantu; 43.3. pantā, ko numurē kā 42.3. pantu, svītro atsauci uz 34.2. un 50. pantu, kā arī 43.4. pantā, ko numurē kā 42.4. pantu, atsauci uz 10.1. pantu aizstāj ar atsauci uz 10.2. pantu;”;

n)

174. lpp., 1. panta 11. punkta aa) apakšpunkts

Teksts:

“52. pantā, ko numurē kā 49. pantu, pēc teksta “Ievērojot neatsaucami fiksētos maiņas kursus,” iekļauj tekstu “saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 116.a panta 3. punktu”;”

jālasa:

“52. panta, ko numurē kā 49. pantu, virsrakstā vārdus “Kopienas valūtā” aizstāj ar vārdiem “dalībvalstu valūtās” un pantā pēc teksta “Ievērojot neatsaucami fiksētos maiņas kursus,” iekļauj tekstu “saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 117.a panta 3. punktu”;”;

o)

177. lpp., 1. panta 12. punkta o) apakšpunkts

Teksts:

“(…) 2. punktā vārdu “projekta” aizstāj ar vārdu “investīcijas”;”

jālasa:

“(…) 2. punktā vārdus “finansējamā projekta” aizstāj ar vārdiem “finansējamās investīcijas”;”;

p)

178. lpp., 1. panta 12. punkta q) apakšpunkta iii) punkts

Teksts:

“3. un 4. punkta pirmajā teikumā vārdkopas “aizdevumu un garantiju pieteikumiem” un “aizdevumu vai garantiju pieteikumi” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “finansēšanas operācijām” un “finansēšanas operācijas”;”

jālasa:

“3. un 4. punkta pirmajā teikumā vārdkopas “aizdevumu un garantiju pieteikumiem” un “iesniegtie aizdevumu vai garantiju pieteikumi” attiecīgi aizstāj ar vārdkopām “finansēšanas operācijām” un “iesniegtās finansēšanas operācijas”;”;

q)

178. lpp., 1. panta 12. punkta t) apakšpunkts

Teksts:

“(…) un 3. punktā svītro vārdkopu “zeltā vai konvertējamā valūtā”, un 4. punktā vārdu “projektiem” aizstāj ar vārdu “investīcijām”;”

jālasa:

“(…) un 3. punktā svītro vārdkopu “zeltā vai konvertējamā valūtā, vai”, un 4. punktā vārdu “projektiem, kurus” aizstāj ar vārdu “investīcijām, kuras”;”;

r)

180. lpp., 1. panta 14. punkts

Teksts:

“Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti groza šādi:”

jālasa:

“Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās groza šādi:”;

s)

180. lpp., 1. panta 15. punkta b) apakšpunkts

Teksts:

“b)

pirmajā apsvērumā vārdkopu “pieņemot lēmumus par pāreju uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu” aizstāj ar tekstu “pieņemot lēmumus par izņēmuma statusa atcelšanu dalībvalstīm, kam ir izņēmuma statuss”;”

jālasa:

“b)

pirmajā apsvērumā vārdkopu “pieņemot lēmumus par pāreju uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu” aizstāj ar tekstu “pieņemot lēmumus par izņēmuma statusa atcelšanu dalībvalstīm, kam ir izņēmuma statuss” un vārdkopu “šā Līguma” aizstāj ar vārdkopu “Līguma par Eiropas Savienības darbību;”;”

t)

187. lpp., 1. panta 21. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

Teksts:

“pirmspēdējā apsvērumā tekstu “Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis” aizstāj ar tekstu “Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts”;”

jālasa:

“pirmspēdējā apsvērumā tekstu “Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis” aizstāj ar tekstu “Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts”;”;

u)

193. lpp., 1. panta 27. punkts

Teksts:

“27)

Protokolā par 17. pantu Līgumā par Eiropas Savienību noteikumu daļā (…)”

jālasa:

“27)

Protokolā par 17. pantu Līgumā par Eiropas Savienību preambulas pirmajā apsvērumā atsauces uz 17. panta 1. punkta otro daļu un 3. punktu aizstāj ar atsauci uz 28.A panta 2. punktu un noteikumu daļā (…)”;

v)

193. lpp., 1. panta 29. punkts

Teksts:

“Protokolā par Nīderlandes Antiļu salās rafinētu naftas produktu importu Eiropas Savienībā, 3. panta 3. punkta otrajā teikumā svītro vārdus “, ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu,”.”

jālasa:

“Protokolā par Nīderlandes Antiļās rafinētu naftas produktu importu Eiropas Savienībā, 3. panta 3. punkta otrajā teikumā svītro vārdus “, ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu,”.”;

w)

193. lpp., 1. panta 30. punkts

Teksts:

“Protokolā par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 141. pantu groza šādi:”

jālasa:

“Protokolu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 141. pantu groza šādi:”;

x)

193. lpp., 1. panta 30. punkta b) apakšpunkts

Teksts:

“vienīgajā pantā pirms atsauces uz 141. pantu iekļauj vārdus “par Eiropas Savienības darbību”.”

jālasa:

“vienīgajā pantā pirms atsauces uz 141. pantu vārdkopu “Šā Līguma” aizstāj ar vārdkopu “Līguma par Eiropas Savienības darbību”.”;

y)

193. lpp., 1. panta 31. punkts

Teksts:

“Protokolā par īpašiem nosacījumiem attiecībā uz Grenlandi vārdkopu “Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma” aizstāj ar vārdkopu “Līguma par Eiropas Savienības darbību”, kā arī svītro 2. pantu.”

jālasa:

“Protokolā par īpašo režīmu Grenlandei vārdkopu “Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma” aizstāj ar vārdkopu “Līguma par Eiropas Savienības darbību”, kā arī svītro 2. pantu.”;

z)

194. lpp., 1. pants

Pēc 33. punkta pievieno šādu punktu:

PIELIKUMI

34)

I pielikumā rindā, kas attiecas uz 22. nodaļas numuriem ex 22.08 un 22.09, svītro vārdu “Līguma”.”;

aa)

198. lpp., pielikums; C daļas nosaukums

Teksts:

“PROTOKOLS PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI”

jālasa:

“PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI EIROPAS SAVIENĪBĀ”.

3.   LISABONAS LĪGUMA 5. PANTĀ PAREDZĒTĀS ATBILSTĪBAS TABULAS

Līgums par Eiropas Savienību

206. lpp., Iepriekšējā numerācija Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz 47. pantu

Teksts:

“47. pants (pārcelts)”

jālasa:

“47. pants (aizstāts)”.

Līgums par Eiropas Savienības darbību

a)

214. lpp., jaunā numerācija Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz 113. pantu (pārcelts)

Teksts:

“294. pants”

jālasa:

“284. pants”;

b)

228. lpp., iepriekšējā numerācija Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, zemsvītras piezīme attiecībā uz 63. panta 1. un 2. punktu un 64. panta 2. punktu

Teksts:

“EK līguma 63. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta 1. un 2. punktu, un 64. panta 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta 3. punktu.”

jālasa:

“EK līguma 63. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta (ko numurē kā 78. pantu) 1. un 2. punktu, un 64. panta 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta (ko numurē kā 78. pantu) 3. punktu.”;

c)

229. lpp., iepriekšējā numerācija Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, zemsvītras piezīme attiecībā uz 178. pantu

Teksts:

“Pēc būtības aizstāj ar LESD 188.d panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu.”

jālasa:

“Pēc būtības aizstāj ar LESD 188.d panta (ko numurē kā 208. pantu) 1. punkta otrās daļas otro teikumu.”.