Eiropas Savienības C 64/2008

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/1

INFORMATĪVS

materiāls par valsts tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību

PAPILDINĀJUMS

saistībā ar to, ka ir stājusies spēkā steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, kura ir piemērojama lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu par telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums

(2008/C 64/01)

Šis materiāls papildina šobrīd esošo informatīvo materiālu par valsts tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību (1), sniedzot praktiskus norādījumus par jauno steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kas ir piemērojama lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu par telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. Šī tiesvedība ir reglamentēta Protokola par Tiesas statūtiem 23.a pantā un Tiesas Reglamenta 104.b pantā (2).

2.	Šo norādījumu mērķis ir palīdzēt valsts tiesām, kad tās plāno lūgt piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, kā arī atvieglot šīs procedūras īstenošanu Tiesā. Šie norādījumi — tāpat kā esošajā informatīvajā materiālā iekļautie norādījumi — nav saistoši.

Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanas nosacījumi

Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība var tikt piemērota tikai jomās, kuras ir iekļautas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā (29.-42. pants) attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un EK līguma trešās daļas IV sadaļā (61.-69. pants) attiecībā uz vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos, ieskaitot tiesu iestāžu sadarbību civillietās.

Kaut arī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšana principā aptur valsts tiesā uzsākto tiesvedību līdz brīdim, kad Tiesa pieņem lēmumu, iesniedzējtiesas kompetencē ir veikt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu lietas dalībnieku intereses Tiesas sprieduma gaidīšanas laikā, it īpaši attiecībā uz valsts administratīvu aktu, kurš ir pamatots ar Kopienu aktu, par kuru ir iesniegts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai izvērtētu tā likumību.

Lēmumu par steidzamības procedūras piemērošanu pieņem Tiesa. Šādu lēmumu principā pieņem, pamatojoties uz motivētu iesniedzējtiesas pieteikumu. Izņēmuma kārtā Tiesa pēc savas ierosmes var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedību, ja tā šķiet nepieciešama.

6.	Steidzamības tiesvedība Tiesā vienkāršo dažādus tiesvedības posmus, bet tās piemērošana ievērojami ierobežo Tiesu, kā arī lietas dalībniekus un citas ieinteresētās personas, kuras piedalās tiesvedībā, it īpaši dalībvalstis.

Līdz ar to šī tiesvedība ir jālūdz tikai apstākļos, kad Tiesai pilnīgi noteikti visīsākajos termiņos ir jāpieņem lēmums par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Lai arī šeit nav iespējams izsmeļošā veidā minēt šādus gadījumus — it īpaši tāpēc, ka Kopienu noteikumi, kuri reglamentē telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, mainās un attīstās, — valsts tiesa lūgumu par steidzamības tiesvedības piemērošanu varētu plānot iesniegt, piemēram, šādos gadījumos: gadījumā, kad persona ir ieslodzīta vai tai ir atņemta brīvība, ja atbilde uz uzdoto jautājumu ir noteicoša, lai izvērtētu šīs personas juridisko stāvokli, vai strīdā par vecāku varu vai bērnu aizbildnību, ja tiesas, kurā saskaņā ar Kopienu tiesībām ir iesniegta lieta, kompetence ir atkarīga no atbildes uz prejudiciālo jautājumu.

Pieteikums par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu

Lai Tiesa varētu ātri izlemt, vai ir piemērojama steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, pieteikumā ir jāizklāsta tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pamato steidzamību, un it īpaši iespējamie riski, ja lūgumam sniegt prejudiciālo nolēmumu tiktu piemērota parastā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība.

Iesniedzējtiesa cik vien iespējams koncentrēti norāda savu viedokli par atbildi, kāda būtu jāsniedz uz uzdoto prejudiciālo jautājumu. Šāda norāde lietas dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām, kuras piedalās tiesvedībā, atvieglo izteikt to viedokli, kā arī Tiesai pieņemt lēmumu, un līdz ar to tā paātrina tiesvedību.

10.

Pieteikums par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu ir jāiesniedz tādā formā, kas Tiesas kancelejai uzreiz ļauj konstatēt, ka lietā ir jāpiemēro īpaša tiesvedība. Šajā nolūkā pieteikums ir jāiesniedz atsevišķi no paša lēmuma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vai arī pievienotā vēstulē, kurā tieši formulēts šis pieteikums.

11.

Attiecībā uz pašu lēmumu par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atgādinām, ka attiecīgie norādījumi jau ir ietverti informatīvā materiāla par valsts tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību 20.–24. punktā. It īpaši steidzamā gadījumā ir svarīgi, lai lēmums par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu koncentrēts, jo tas paātrina tiesvedību.

Valsts tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas saziņa

12.

Lai varētu sazināties ar valsts tiesu un tajā izskatāmās lietas dalībniekiem, valsts tiesas, kas iesniedz pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu, tiek lūgtas norādīt elektroniskā pasta adresi vai faksa numuru, kuru Tiesa varētu izmantot, kā arī attiecīgo lietas dalībnieku pārstāvju elektroniskā pasta adreses vai faksa numurus.

13.

Parakstīta lēmuma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu kopiju kopā ar pieteikumu par steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedības piemērošanu Tiesai var nosūtīt iepriekš pa elektronisko pastu (ECJ-Registry@curia.europa.eu) vai pa faksu (+352 43 37 66). Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un pieteikuma izskatīšana tiks uzsākta pēc šādas kopijas saņemšanas. Tomēr šo dokumentu oriģināli cik ātri vien iespējams ir jānosūta Tiesas kancelejai.

(1) Skat. OV C 143, 2005. gada 11. jūnijs., 1.-4. lpp.

(2) Skat. OV L 24, 2008. gada 29. janvāris., 39.-43. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 17. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-152/05) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - EKL 18., 39. un 43. pants - Valsts tiesību akti - Nosacījumi pabalsta mājokļa celtniecībai vai iegādei personīgas apmešanās nolūkā saņemšanai - Noteikums, ka mājoklim jāatrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā)

(2008/C 64/03)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Liāls [R. Lyal] un K. Gross [K. Gross])

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāves — M. Lumma [M. Lumma] un K. Šulce-Bāra [C. Schulze-Bahr])

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 18., 39. un 43. panta pārkāpšana — Valsts tiesību akti, kas paredz mājokļa pabalsta (Eigenheimzulage) saņemšanu personīgā mājokļa celtniecībai vai iegādei tikai šajā dalībvalstī ar ienākuma nodokli apliekamām personām un tikai attiecībā uz mājokļiem, kas atrodas šajā dalībvalstī

Rezolutīvā daļa:

Vācijas likuma par mājokļu pabalstu (Eigenheimzulagengesetz), redakcijā, kas publicēta 1997. gadā, ar grozījumiem, kas tika ieviesti ar 2004. gada budžetu pavadošo likumu (Haushaltsbegleitgesetz 2004), 2. panta 1. punkta pirmajā teikumā izslēdzot mājokļus, kas atrodas citā dalībvalstī, no mājokļa pabalsta, ko saņem pilnībā ar ienākuma nodokli apliekamas personas, neatkarīgi no tā, vai šīs personas var vai nevar saņemt līdzīgu pabalstu šajā citā dalībvalstī, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar EKL 18., 39. un 43. pantu;

2)	Vācijas Federatīvā Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 132, 28.5.2005.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/4

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2007. gada 18. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-299/05) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 4. panta 2.a punkts, 10.a pants - IIa pielikums - Regula (EK) Nr. 647/2005 - Speciālie no iemaksām neatkarīgie pabalsti)

(2008/C 64/04)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Ž. Žonsī [M.-J. Jonczy], D. Martins [D. Martin] un F. Kreišics [V. Kreuschitz])

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji — G. Riči [G. Ricci] un A. Troupiotis [A. Troupiotis]), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — M. Veiga [M. Veiga], J. Leppo [J. Leppo] un Dž. Kurmi [G. Curmi])

Personas, kas iestājušās lietā, atbalstot atbildētāju: Somijas Republika (pārstāvji — T. Pinne [T. Pynnä], J. Heliskoski [J. Heliskoski] un E. Biglina [E. Bygglin]), Zviedrijas Karaliste (pārstāvji — A. Kruse [A. Kruse] un R. Sobocki [R. Sobocki]), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — Ī. O'Nīla [E. O'Neill] un K. Vajda [C. Vajda])

Priekšmets

I pielikuma 2. punkta normu 2005. gada 13. aprīļa Regulā (EK) Nr. 647/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulas (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, normu, kas ietvertas iedaļas “W. Somija” b) punktā, iedaļas “X. Zviedrija” c) punktā un iedaļas “Y. Apvienotā Karaliste” d)–f) punktā (OV L 117, 1. lpp.), atcelšana — Speciālie no iemaksām neatkarīgie pabalsti

Rezolutīvā daļa:

atcelt I pielikuma 2. punkta normas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regulā (EK) Nr. 647/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, kuras minētas iedaļas “W. Somija” b) punktā, iedaļas “X. Zviedrija” c) punktā un iedaļas “Y. Apvienotā Karaliste” d)–f) punktā;

pagaidām tiek saglabātas invaliditātes iztikas pabalsta iekļaušanas Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, ar grozījumiem, kas pieņemti un īstenoti ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 647/2005, IIa pielikuma iedaļas “Apvienotā Karaliste” d) punktā sekas attiecībā uz tā “darba” daļu tā, lai saprātīgā termiņā tiktu veikti pasākumi, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu tā iekļaušanu minētajā pielikumā;

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un līdzīgās daļās atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas izdevumus;

4)	Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 243, 1.10.2005.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/5

Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 22. novembra spriedums — Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija, Francijas Republika

(Lieta C-6/06 P) (1)

(Apelācija - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Relatīvas stabilitātes, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips - Pieņemamība - Apelācija, kas ir daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota - Pretapelācija - Lūgums daļēji atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu, ciktāl ar to tiek nospriests, ka nav nepieciešams lemt par iebildumu par nepieņemamību, kas vērsts pret prasību, ko tā noraida kā nepamatotu - Intereses celt prasību neesamība - Res judicata)

(2008/C 64/05)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c. (pārstāvis — M. Troncoso Ferrer, abogado)

Pretējās puses procesā: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — F. Florindo Gijón un M. Balta), Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — F. Jimeno Fernández), Francijas Republika

Priekšmets

Apelācijas par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2005. gada 19. oktobra spriedumu lietā T-415/03 Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Padome, ar kuru Pirmās instances tiesa noraidīja prasību atlīdzināt zaudējumus, ko, iespējams, cietuši prasītāji pēc tam, kad Padome atļāva daļu no anšovu kvotas, kas piešķirta Portugāles Republikai, nodot Francijas Republikai

Rezolutīvā daļa:

1)	apelācijas sūdzību, ko iesniedza Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo un citi apelācijas sūdzības iesniedzēji, kuru vārdi ir norādīti Pirmās instances tiesas 2005. gada 19. oktobra sprieduma lietā T-415/03 Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Padome pielikumā, noraidīt;

2)	pretapelāciju, ko iesniedza Eiropas Savienības Padome, noraidīt;

Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo un citi apelācijas sūdzības iesniedzēji, kuru vārdi ir norādīti Pirmās instances tiesas 2005. gada 19. oktobra sprieduma lietā T-415/03 Cofradía de pescadores “San Pedro” de Bermeo u.c./Padome pielikumā, un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši;

4)	Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 60, 11.3.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/6

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 17. janvāra spriedums (Finanzgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Viamex Agrar Handels GmbH (C-37/06), Zuchtvieh-Kontor GmbH (ZVK) (C-58/06)/Hauptzollamt Hamburg-Jonas

(Apvienotās lietas C-37/06 un C-58/06) (1)

(Regula (EK) Nr. 615/98 - Direktīva 91/628/EEK - Eksporta kompensācijas - Liellopu aizsardzība pārvadāšanas laikā - Eksporta kompensāciju par liellopu eksportu piešķiršanas atkarība no Direktīvas 91/628/EEK noteikumu ievērošanas - Samērīguma princips - Tiesību uz kompensāciju zaudēšana)

(2008/C 64/06)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Hamburg

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Viamex Agrar Handels GmbH (C-37/06), Zuchtvieh-Kontor GmbH (ZVK) (C-58/06)

Atbildētāja: Hauptzollamt Hamburg-Jonas

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Finanzgericht Hamburg — Komisijas 1998. gada 18. marta Regulas (EK) Nr. 615/98, ar kuru paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (OV L 82, 19. lpp.), 1. panta un 5. panta 3. punkta spēkā esamība — Eksporta kompensāciju par liellopu eksportu piešķiršanas atkarība no Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvas 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK (OV L 340, 17. lpp.), noteikumu ievērošanas — Tiesību uz kompensāciju zaudēšana, jo liellopu pārvadāšanas laikā nav ievērots noteiktais atpūtas laika ilgums

Rezolutīvā daļa:

1)	pirmā jautājuma pārbaude nav atklājusi neko tādu, kas varētu ietekmēt Komisijas 1998. gada 18. marta Regulas (EK) Nr. 615/98, ar kuru paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā, 1. panta spēkā esamību;

2)	otrā jautājuma pārbaude nav atklājusi neko tādu, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 615/98 5. panta 3. punkta spēkā esamību, ņemot vērā samērīguma principu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai kompetentās iestādes ir piemērojušas atbilstošos Regulas Nr. 615/98 noteikumus, ievērojot minēto principu.

(1) OV C 96, 22.4.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/6

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2008. gada 10. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-70/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Tiesas spriedums, ar ko konstatē pienākumu neizpildi - Neizpilde - Finansiālā sankcija)

(2008/C 64/07)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — K. Lūiss [X. Lewis], A. Kaeiross [A. Caeiros] un P. Andrade [P. Andrade], pārstāvji)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji — L. Fernandišs [L. Fernandes], P. Fragozo Martinsa [P. Fragoso Martins] un Ž. A. de Oliveira [J. A. de Oliveira], pārstāvji)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — EKL 228. pants — Tiesas 2004. gada 14. oktobra sprieduma lietā C-275/03 neizpilde — Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz pārsūdzības procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības (OV L 395, 33. lpp.), nepareiza transponēšana — Lūgums noteikt kavējuma naudu

Rezolutīvā daļa:

neatceldama 1967. gada 21. novembra Dekrētu-likumu Nr. 48 051, saskaņā ar kuru ir jāpierāda vaina vai tīša nevērība, lai atlīdzinātu zaudējumus personām, kam Kopienu tiesību publisko iepirkumu jomā vai valsts noteikumu, kas tās īsteno, pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums, Portugāles Republika nav veikusi vajadzīgos pasākumus 2004. gada 14. oktobra sprieduma izpildei lietā C-275/03 Komisija/Portugāle, un šī iemesla dēļ tā nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 228. panta 1. punktu;

piespriest Portugāles Republikai samaksāt Eiropas Kopienu Komisijai kontā “Eiropas Kopienas pašu resursi” kavējuma naudu EUR 19 392 apmērā par katru nokavēto dienu, īstenojot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu iepriekš minēto 2004. gada 14. oktobra spriedumu lietā Komisija/Portugāle, sākot no šī sprieduma pasludināšanas dienas līdz minētā 2004. gada 14. oktobra sprieduma izpildei;

3)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 86, 8.4.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/7

Tiesas (astotā palāta) 2008. gada 24. janvāra spriedums — Herta Adam/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-211/06 P) (1)

(Apelācijas sūdzība - Ierēdņi - Atalgojums - Ekspatriācijas pabalsts - Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais nosacījums - Jēdziens “darbs, kas veikts kādas citas valsts labā’)

(2008/C 64/08)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Herta Adam (pārstāvji — S. Orlandi un J.-N. Louis, advokāti)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Currall un L. Lozano)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2006. gada 22. februāra spriedumu lietā T-342/04 Herta Adam/Komisija, ar kuru noraidīta prasība atcelt Komisijas 2003. gada 2. septembra lēmumu, ar kuru prasītājai tika atteikts piešķirt ekspatriācijas pabalstu, kas paredzēts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. pantā

Rezolutīvā daļa:

1)	apelāciju noraidīt.

2)	Adam atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 165, 15.7.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/7

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 17. janvārī (Juzgado de lo Social Único de Algeciras (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Josefa Velasco Navarro/Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)

(Lieta C-246/06) (1)

(Sociālā politika - Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā - Direktīva 80/987/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/74/EK - Tieša iedarbība - Atlaišanas pabalsts, kas nelikumīgas atlaišanas gadījumā maksājams saskaņā ar tiesā noslēgtu mierizlīgumu - Maksājums, ko veic garantiju iestāde - Maksājums, kas atkarīgs no tiesas nolēmuma pieņemšanas)

(2008/C 64/09)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social Único de Algeciras

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Josefa Velasco Navarro

Atbildētājs: Fondo de Garantía Salarial (Fogasa)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Social Único de Algeciras — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (OV L 283, 23. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/74/EK (OV L 270, 10. lpp.), interpretācija — Garantiju iestāžu piedāvāto garantiju apjoms — Atlaišanas pabalsts darba attiecību izbeigšanas gadījumā — Valsts tiesiskais regulējums, kas prasa, lai par šo pabalstu būtu pieņemts nolēmums vai administratīvs lēmums — Grozītās direktīvas tiešā iedarbība uz maksātnespējas stāvokli, kas pasludināts laikposmā starp Direktīvas 2002/74 spēkā stāšanās datumu un tās transpozīcijai noteiktā termiņa beigām

Rezolutīvā daļa:

gadījumā, ja Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/74/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, nav transponēta valsts tiesībās līdz 2005. gada 8. oktobrim, uz Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, kas grozīta ar Direktīvu 2002/74, 3. panta pirmās daļas iespējamo tiešo iedarbību katrā ziņā nevar atsaukties saistībā ar maksātnespējas stāvokli, kas iestājies pirms minētā datuma;

ja attiecīgais valsts tiesiskais regulējums ietilpst Direktīvas 80/987, kas grozīta ar Direktīvu 2002/74, piemērošanas jomā, valsts tiesai attiecībā uz maksātnespēju, kas iestājusies laikposmā no Direktīvas 2002/74 stāšanās spēkā līdz tās transpozīcijai noteiktā termiņa beigām, ir jāgarantē šī valsts tiesiskā regulējuma piemērošana atbilstoši Kopienu tiesību sistēmā atzītajam nediskriminācijas principam.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/8

Tiesas (otrā palāta) 2008. gada 17. janvāra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Theodor Jäger/Finanzamt Kusel-Landstuhl

(Lieta C-256/06) (1)

(Kapitāla brīva aprite - EK līguma 73.b un 73.d pants (jaunajā redakcijā-EKL 56. un 58. pants) - Mantojuma nodoklis - Mantojuma masas novērtēšana - Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašums, kas atrodas citā dalībvalstī - Nelabvēlīgāka īpašuma vērtēšanas un maksājamā nodokļa aprēķināšanas metode)

(2008/C 64/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof (Vācija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Theodor Jäger

Atbildētājs: Finanzamt Kusel-Landstuhl

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EK līguma 56. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums mantojuma nodokļa jomā — Dažādu lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašumu vērtības noteikšanas metožu piemērošana atkarībā no tā, vai zemes īpašumi atrodas valsts vai citas dalībvalsts teritorijā, ka arī nodokļu atvieglojums to zemes īpašumu ieguvei, kas atrodas valsts teritorijā, kā rezultātā ir maksājams lielāks nodoklis, ja īpašums ietver lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašumus, kas atrodas citā dalībvalstī, nekā tad, ja visi īpašumi atrodas valsts teritorijā

Rezolutīvā daļa:

EK līguma 73.b panta 1. punkts (jaunajā redakcijā — EKL 56. panta 1. punkts), ko skata kopā ar tā 73.d pantu (jaunajā redakcijā — EKL 58. pants), ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kas, lai aprēķinātu nodokli par mantojumu, kurš iekļauj minētās dalībvalsts teritorijā esošos īpašumus un citā dalībvalstī esošu lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašumu,

—	paredz, ka citā dalībvalstī esošs īpašums tiek novērtēts pēc faktiskās tirgus vērtības, savukārt valsts teritorijā esošā identiskā īpašuma novērtēšanai piemēro īpašu procedūru, kuras rezultātā aprēķinātā summa ir vidēji tikai 10 % no minētās tirgus vērtības, un

—	attiecina nodokļu atbrīvojumu un atlikušās vērtības ņemšanu vērā tikai 60 % apmērā no tā summas tikai uz valsts teritorijā esošajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža īpašumiem.

(1) OV C 224, 16.9.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/9

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 24. janvārī (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Roby Profumi Srl/Comune di Parma

(Lieta C-257/06) (1)

(EKL 28. pants - Direktīva 76/768/EEK - Veselības aizsardzība - Kosmētikas līdzekļi - Imports - Informācijas par kosmētikas līdzekļiem paziņošana importētājas valsts iestādēm)

(2008/C 64/11)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Roby Profumi Srl

Atbildētāja: Comune di Parma

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Corte suprema di cassazione — EKL 28. panta un Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvas 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (OV L 262, 169. lpp.), kas ir grozīta ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/35/EEK (OV L 151, 32. lpp.), 7. panta interpretācija — Tirdzniecībai gatavi līdzekļi, kas ievesti no citām dalībvalstīm — Valsts tiesību normas, kas uzliek pienākumu importētājam paziņot pilnīgu un detalizētu līdzeklī iekļauto vielu sarakstu

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvas 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, kas ir grozīta ar Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvu 93/35/EEK, 7. pants pieļauj valsts tiesību noteikumu, kas, lai sarežģījumu gadījumā veiktu tūlītēju un atbilstīgu ārstēšanu, uzliek pienākumu kosmētikas līdzekļu importētājam paziņot Veselības aizsardzības ministrijai un Reģionam uzņēmuma nosaukumu vai firmaszīmi, tā un ražošanas struktūrvienības juridisko adresi, kā arī pilnīgu un detalizētu minētajos līdzekļos izmantoto un iekļauto vielu sarakstu.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/9

Tiesas (virspalāta) spriedums 2008. gada 29. janvārī (Juzgado de lo Mercantil n° 5 de Madrid (Spanija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Productores de Música de España (Promusicae)/Telefónica de España SAU

(Lieta C-275/06) (1)

(Informācijas sabiedrība - Pakalpojumu sniedzēju pienākumi - Noteiktas informācijas par datu plūsmu saglabāšana un izpaušana - Izpaušanas pienākums - Ierobežojumi - Elektronisko komunikāciju konfidencialitātes aizsardzība - Saderīgums ar autortiesību un blakustiesību aizsardzību - Tiesības uz intelektuālā īpašuma iedarbīgu aizsardzību)

(2008/C 64/12)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Mercantil n° 5 de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Productores de Música de España (Promusicae)

Atbildētājs: Telefónica de España SAU

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Juzgado de lo Mercantil — Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV L 178, 1. lpp) 15. panta 2. punkta un 18. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.) 8. panta 1. un 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 45. lpp.) 8. panta interpretācija — Datu, kas radušies komunikācijā, sniedzot informācijas sabiedrības pakalpojumu, apstrāde — Tīklu operatoru un elektronisko komunikāciju pakalpojumu operatoru, telekomunikāciju tīklu piekļuves pakalpojumu sniedzēju un glabāšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums uzglabāt un nodot rīcībā šos datus — Izslēgšana no civiltiesvedības

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) neliek dalībvalstīm tādā situācijā kā pamata lietā paredzēt pienākumu paziņot personas datus, lai nodrošinātu autortiesību iedarbīgu aizsardzību civiltiesvedībā. Tomēr Kopienu tiesības prasa, lai dalībvalstis, transponējot šīs direktīvas, pamatotos uz tādu minēto direktīvu interpretāciju, kas ļauj nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp dažādajām Kopienu tiesību sistēmā aizsargātajām pamattiesībām. Līdz ar to, īstenojot šo direktīvu transponēšanas pasākumus, dalībvalstu iestādēm un tiesām ir ne tikai jāinterpretē savas valsts tiesības ar šīm pašām direktīvām saskanīgā veidā, bet arī jānodrošina, lai tās nebūtu pamatotas ar tādu šo direktīvu interpretāciju, kas nonāk konfliktā ar šīm pamattiesībām vai citiem Kopienu tiesību vispārējiem principiem — tādiem kā samērīguma princips.

(1) OV C 212, 2.9.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/10

Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 24. janvāra spriedums (Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Queen, Ezgi Payir, Burhan Akyuz, Birol Ozturk/Secretary of State for the Home Department

(Lieta C-294/06) (1)

(EEK un Turcijas Asociācijas līgums - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/80 - 6. panta 1. punkta pirmais ievilkums - Darba ņēmējs, kurš pieder likumīgajam darba tirgum - Ieceļošanas atļauja studenta vai au pair statusā - Ietekme uz uzturēšanās tiesībām)

(2008/C 64/13)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: The Queen, E. Paīra [Ezgi Payir], B. Akjūzs [Burhan Akyuz], B. Ozturks [Birol Ozturk]

Atbildētāja: Secretary of State for the Home Department [Iekšlietu ministrija]

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Court of Appeal — EEK/Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/80 6. panta 1. punkta interpretācija — Jēdziens “darba ņēmējs, kas pieder dalībvalsts likumīgajam darba tirgum” — Turcijas pilsone, kas nodarbināta kā au pair un šī darba veikšanai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju uz diviem gadiem — Turcijas pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās atļauja studiju programmas apgūšanai un darba atļauja, kurā atļauts mācību gada laikā strādāt līdz 20 stundām nedēļā

Rezolutīvā daļa

Tas, ka Turcijas pilsonim ir atļauts iebraukt dalībvalsts teritorijā au pair vai studenta statusā, viņam nevar liegt “darba ņēmēja” statusu un piederību pie šīs dalībvalsts “likumīgā darba tirgus” Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas nodibināšanu 6. panta 1. punkta izpratnē. Šis apstāklis tādējādi nevar liegt minētajam pilsonim pamatoties uz šo tiesību normu, lai iegūtu darba atļaujas pagarinājumu un izmantotu ar to saistītās uzturēšanās tiesības.

(1) OV C 237, 30.9.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/10

Tiesas (otrā palāta) spriedums 2008. gada 10. janvārī — Eiropas Kopienu Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-387/06) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Telekomunikāciju nozare - Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 8. panta 1. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta c) apakšpunkts - Direktīvas 2002/19/EK (piekļuves direktīva) 8. panta 1. un 4. punkts - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Fiksētās un mobilās telefonijas tīkls - Ienākošie zvani - Ienākošā līnija - Valsts komunikācijas regulējošās iestādes pilnvaru ierobežošana)

(2008/C 64/14)

Tiesvedības valoda — somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Huttunen un M. Shotter)

Atbildētāja: Somijas Republika (pārstāvis — A. Guimaraes-Purokoski)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Pienākumu, kas uzlikti ar 8. panta 1. punktu, 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punkta c) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 33. lpp.), kā arī 8. panta 1. un 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (OV L 108, 7. lpp.), neizpilde

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Eiropas Kopienu Komisija un Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 294, 2.12.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/11

Tiesas (pirmā palāta) spriedums 2008. gada 24. janvārī (Symvoulio tis Epikrateias (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Emm. G. Lianakis AE, Sima Anonymi Techniki Etaireia Meleton kai Epivlepseon, Nikolaos Vlachopoulos/Dimos Alexandroupolis, Planitiki AE, Aikaterini Georgoula, Dimitrios Vasios, N. Loukatos kai Synergates AE Meleton, Eratosthenis Meletitiki AE, A. Pantazis — Pan. Kyriopoulou kai syn/tes os “Filon” OE, Nikolaos Sideris

(Lieta C-532/06) (1)

(Direktīva 92/50/EEK - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi - Pētījuma veikšana par apdzīvotas vietas kadastrālās vērtības noteikšanu, attīstības plāna izstrādi un ieviešanu - Kritēriji, kas var tikt izmantoti kā “kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus’ vai “piešķiršanas kritēriji’ - Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums - Līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā noteikto piešķiršanas kritēriju ievērošana - Līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā minēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju sadalījuma koeficientu un papildu kritēriju vēlāka noteikšana - Vienlīdzīgas attieksmes princips pret tirgus dalībniekiem un pienākums nodrošināt pārskatāmību)

(2008/C 64/15)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Symvoulio tis Epikrateias

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Emm. G. Lianakis AE, Sima Anonymi Techniki Etaireia Meleton kai Epivlepseon, Nikolaos Vlachopoulos

Atbildētāji: Dimos Alexandroupolis, Planitiki AE, Aikaterini Georgoula, Dimitrios Vasios, N. Loukatos kai Synergates AE Meleton, Eratosthenis Meletitiki AE, A. Pantazis — Pan. Kyriopoulou kai syn/tes os “Filon” OE, Nikolaos Sideris

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Symvoulio tis Epikrateias — Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.) 36. panta interpretācija — Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji — Katra kritērija īpatsvara noteikšana a posteriori, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā

Rezolutīvā daļa:

Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvas 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu [pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanai, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 13. oktobra Direktīvu 97/52/EK, 36. panta 2. punkts, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu pret tirgus dalībniekiem un no tā izrietošā pienākuma nodrošināt pārskatāmību, neatļauj līgumslēdzējai iestādei publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros vēlāk noteikt kritēriju sadalījuma koeficientus un papildu kritērijus līguma piešķiršanas kritērijiem, kas ir minēti līguma dokumentos vai konkursa paziņojumā.

(1) OV C 56, 10.3.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/11

Tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 17. janvāra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Paul Chevassus-Marche/Groupe Danone, Société Kro beer brands SA (BKSA), Société Evian eaux minérales d'Evian SA (SAEME)

(Lieta C-19/07) (1)

(Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 86/653/EEK - Pašnodarbināti tirdzniecības pārstāvji - Pārstāvja, kam uzticēts konkrēts ģeogrāfisks apgabals, tiesības uz komisijas naudu - Bez pilnvarotāja līdzdalības noslēgti darījumi)

(2008/C 64/16)

Tiesvedības valoda — franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Paul Chevassus-Marche

Atbildētāji: Groupe Danone, Société Kro beer brands SA (BKSA), Société Evian eaux minérales d'Evian SA (SAEME)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation — Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 17. lpp.) 7. panta 2. punkta interpretācija — Pārstāvja līguma pārtraukšana — Tirdzniecības pārstāvim, kam uzticēts konkrēts ģeogrāfisks apgabals vai personu grupa, izmaksājama komisijas nauda — Tiesību uz šo komisijas naudu esamība, ja nav tiešas vai netiešas pilnvarotāja kontroles pār darījumiem, kas noslēgti starp trešo personu un tirdzniecības pārstāvim uzticēta ģeogrāfiska apgabala klientu

Rezolutīvā daļa

Padomes 1986. gada 18. decembra Direktīvas 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem 7. panta 2. punkta pirmais ievilkums jāinterpretē tādējādi, ka tirdzniecības pārstāvim, kam uzticēts konkrēts ģeogrāfisks apgabals, nav tiesību uz komisijas naudu par darījumiem, ko šī apgabala klienti noslēguši ar trešo personu bez tiešas vai netiešas pilnvarotāja līdzdalības.

(1) OV C 69, 24.3.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/12

Tiesas (ceturtā palāta) spriedums 2008. gada 17. janvārī (Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — N. V. Lammers & Van Cleeff/Belgische Staat

(Lieta C-105/07) (1)

(Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Kapitāla brīva aprite - Nodokļu tiesību akti - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Procenti, kurus meitas sabiedrība ir pārskaitījusi kā atlīdzību par citā dalībvalstī reģistrētas mātes sabiedrības aizdotajiem līdzekļiem - Procentu pārkvalificēšana par dividendēm, kas apliekamas ar nodokļiem - Nepārkvalificēšana, ja procenti ir pārskaitīti sabiedrībai rezidentei)

(2008/C 64/17)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: N. V. Lammers & Van Cleeff

Atbildētāja: Belgische Staat

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Rechtbank van eerste aanleg te Antwerpen — EKL 12., 43., 48., 56. un 58. panta interpretācija — Valsts nodokļu tiesību akti, kas paredz procentus, kurus meitas sabiedrība ir pārskaitījusi kā atlīdzību par citā dalībvalstī reģistrētas mātes sabiedrības aizdotajiem līdzekļiem, pārkvalificēt par dividendēm, kas apliekamas ar nodokļiem, tomēr pārkvalificēšanu neveikt, ja procenti ir pārskaitīti sabiedrībai rezidentei

Rezolutīvā daļa:

EKL 43. un 48. pantam ir pretrunā tāds valsts tiesību akts kā pamata lietā minētais, saskaņā ar kuru dalībvalsts sabiedrības rezidentes pārskaitītie procenti valdes loceklim, kurš ir citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, tiek pārkvalificēti par dividendēm un tādējādi ir apliekami ar nodokli, ja nodokļa aprēķināšanas perioda sākumā kopējā iemaksa, no kuras maksājami procenti, bijusi lielāka nekā iemaksātais pamatkapitāls, pieskaitot ar nodokli apliekamās rezerves, lai gan, ja, pastāvot tādiem pašiem apstākļiem, procenti tiek pārskaitīti valdes loceklim, kurš ir tajā pašā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, tie netiek pārkvalificēti par dividendēm un tādējādi nav apliekami ar nodokli.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/12

Tiesas (sestā palāta) 2008. gada 17. janvāra spriedums — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-342/07) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Direktīva 2002/91/EK - Enerģētikas politika - Taupīgs enerģijas izmantojums - Netransponēšana noteiktajā termiņā)

(2008/C 64/18)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — M. Patakia un M. B. Schima)

Atbildētāja: Grieķijas Republika (pārstāvis — N. Dafniou)

Priekšmets

Valsts pienākumu neizpilde — Noteikumu, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti (OV L 1, 65. lpp.) prasības, nepieņemšana noteiktajā termiņā

Rezolutīvā daļa:

1)	noteiktajā termiņā nepieņemot normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasības, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 211, 8.9.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/13

Tiesas (trešā palāta) rīkojums 2007. gada 8. novembrī (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Fratelli Martini & C. SpA, Cargill Srl/Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Ministero della Salute, Ministero delle Attività Produttive

(Lieta C-421/06) (1)

(Tiesas reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Spriedumu, ar kuru atzīta Kopienu tiesību normas spēkā neesamība - Iestāžu pienākumi - Veterinārās pārbaudes - Barības maisījumi - Barības sastāvdaļu svara norāde uz marķējuma ar novirzi ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma - Aizliegums patērētājam radīt maldīgu priekšstatu)

(2008/C 64/19)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fratelli Martini & C. SpA, Cargill Srl

Atbildētāji: Ministero delle Politiche Agricole e Forestali, Ministero della Salute, Ministero delle Attività Produttive

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Consiglio di Stato — Tiesas sprieduma apvienotajās lietās C-453/03, C-11/04, C-12/04 un C-194/04 (ABNA u.c.), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīva 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK (OV L 63, 23. lpp.), atzīta par daļēji spēkā neesošu, sekas — Iestāžu pienākums pieņemt jaunu tiesību aktu

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK, 1. panta 4. punkts, kurā paredzēts pienākums uz barības marķējuma norādīt barības sastāvdaļu svaru ar novirzi ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma attiecībā uz šiem procentiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav pretrunā ar 8. un 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, kuru mērķi ir, lai barības marķējums un noformējums nemaldina patērētājus.

Tā kā Direktīvas 2002/2 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts atsevišķs pienākums, kas nav saistīts ar citos šīs direktīvas noteikumos paredzētajiem pienākumiem, minētā noteikuma atzīšana par spēkā neesošu saskaņā ar Tiesas 2005. gada 6. decembra spriedumu apvienotajās lietās C-453/03, C-11/04, C-12/04 un C-194/04 ABNA u.c., nav radījusi juridisku nepilnību vai nekonsekvenci, uzdodot Kopienu iestādēm pieņemt jaunus Direktīvas 2002/2 grozījumus pēc būtības.

Katrā gadījumā Kopienu noteikuma spēkā neesamība tieši izriet no Tiesas sprieduma, kurā tā ir tikusi konstatēta, un gan dalībvalstu iestādēm, gan arī tiesām no tā ir jāizdara secinājumi savu tiesisko kārtību kontekstā.

(1) OV C 326, 30.12.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/14

Tiesas (septītā palāta) rīkojums 2007. gada 7. decembrī (Commissione tributaria regionale di Genova (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova/Euricom SpA

(Lieta C-505/06) (1)

(Tiesas reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Kopienas muitas kodekss - Ievešana pārstrādei - Asociācijas nolīgums - Rīsu priekšlaicīgs eksports uz trešo valsti, kurai ir saistošs nolīgums par īpašu muitas tarifu atvieglojuma režīmu - Muitas kodeksa 216. pants)

(2008/C 64/20)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria regionale di Genova

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agenzia Dogane Circoscrizione Doganale di Genova

Atbildētāja: Euricom SpA

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Commissione tributaria regionale di Genova — Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.) 114., 115. panta 1. un 3. punkta un 216. panta interpretācija — Rīsi, kas procedūrā “ievešana pārstrādei” eksportēti uz trešo valsti, kurai ir saistošs nolīgums par īpašu muitas tarifu atvieglojumu režīmu

Rezolutīvā daļa:

216. pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 2700/2000, piemēro minētās regulas 115. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem ievešanas pārstrādei darījumiem, kuros kompensācijas produkti ir tikuši eksportēti ārpus Eiropas Kopienas pirms ievedamo preču ievešanas.

(1) OV C 42, 24.2.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/14

Tiesas 2007. gada 29. novembra rīkojums — Eurostrategies SPRL/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-122/07) (1)

(Apelācija - Rīkojums par izslēgšanu no reģistra - Atteikšanās no prasības - Tiesāšanās izdevumi)

(2008/C 64/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eurostrategies SPRL (pārstāvji — R. Lang un S. Crosby, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — P. Costa de Oliveira un M. I. Hadjiyiannis)

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja 2006. gada 1. decembra rīkojumu lietā T-203/06 Eurostrategies/Komisija, ar kuru lieta izslēgta no Pirmās instances tiesas reģistra un prasītājai uzdots atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Eurostrategies SPRL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/15

Tiesas (piektā palāta) 2007. gada 10. decembra rīkojums (Sąd Rejonowy w Jaworznie (Polijas Republika) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Piotr Kawala/Gmina Miasta Jaworzna

(Lieta C-134/07) (1)

(Tiesas Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmā daļa - Lielāka nodokļa piemērošana no citas dalībvalsts importētai precei nekā uz vietas iegādātai līdzīgai precei - EKL 90. panta pirmā daļa - Nodeva par importētu lietotu automašīnu pirmo reģistrāciju)

(2008/C 64/22)

Tiesvedības valoda — poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Jaworznie

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Piotr Kawala

Atbildētāja: Gmina Miasta Jaworzna

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Rejonowy w Jaworznie — EKL 90. panta interpretācija — Nodeva par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, pirmo reizi dalībvalstī reģistrējot lietotu transportlīdzekli, kuras apmērs ievērojami pārsniedz nodevu par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšanu — Iekšzemes nodokļu neitralitātes princips attiecībā uz konkurenci starp precēm, kuras jau atrodas valsts tirgū un precēm, kuras tiek importētas

Rezolutīvā daļa

EKL 90. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tā, ka tā liedz piemērot tādu nodevu, kāda ir paredzēta Polijas infrastruktūru ministra 2003. gada 28. jūlija rīkojuma par maksājamā nodokļa apmēru par reģistrācijas sertifikāta iegūšanu 1. punkta 1) apakšpunktā, kas praksē attiecas uz no citas dalībvalsts Polijā importētas lietotas automašīnas pirmo reģistrāciju, bet ne uz lietotas automašīnas iegādi Polijā, ja tā tur jau ir reģistrēta.

(1) OV C 95, 28.4.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/15

Apelācija, ko 2007. gada 19. novembrī ierosinājusi Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 11. septembra rīkojumu lietā T-28/07 Fels-Werke GmbH, Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH, Spenner-Zement GmbH &Co. KG/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-503/07 P)

(2008/C 64/24)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Saint-Gobain Glass Deutschland GmbH (pārstāvji — H. Posser un S. Altenschmidt, Rechtsanwälte)

Citi lietas dalībnieki: Fels-Werke GmbH, Spenner-Zement GmbH &Co. KG, Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 11. septembra rīkojumu lietā T-28/07 Fels-Werke u.c./Eiropas Kopienu Komisija, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—

atzīt par spēkā neesošu 1. panta 2. daļu Komisijas 2006. gada 29. novembra lēmumā par valsts sadales plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai, ko Vācija iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (dokumenta numurs nav atklāts), ciktāl tajā Vācijas valsts sadales plāna 6.2. nodaļā zem virsraksta “Kvotas saskaņā ar ZuG 2007 8. pantu” aprakstītās pirmajā tirdzniecības periodā garantētās kvotas ir atzītas par neatbilstošām Direktīvai 2003/87/EK;

—

atzīt par spēkā neesošu šī lēmuma 2. panta 2. daļu, ciktāl tajā Vācijas Federatīvajai Republikai dotas norādes Vācijas valsts sadales plāna 6.2. nodaļā zem virsraksta “Kvotas saskaņā ar ZuG 2007 8. pantu” aprakstīto pirmajā tirdzniecības periodā garantēto kvotu piemērošanai un šajā sakarā arī noteikts tāds pats izpildes faktors kā citām līdzīgām jau pastāvošām iekārtām;

—	pakārtoti, atcelt pirmajā ievilkumā minēto rīkojumu un lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Pirmās instances tiesā;

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētajā rīkojumā Pirmās instances tiesa noliedza, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu skarta individuāli un tāpēc kā nepieņemamu noraidīja tās prasību daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 29. novembra lēmumu par Vācijas paziņoto plānu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai.

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpta tās interesēs esošā procesuālā un materiālā Kopienu tiesību norma — EKL 230. panta 4. daļa.

Pirmkārt, Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi taisnīgas tiesas principu un nav nodrošinājusi tiesības tikt uzklausītam. To, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav skarta individuāli, Pirmās instances tiesa galvenokārt pamatoja ar to, ka nebija pierādīta tās apgalvotā piederība pie noslēgta uzņēmumu loka un it īpaši nebija iesniegts saraksts ar uzņēmumiem, kuriem ir piemērojama ZuG 2007 8. panta 1. daļa. Pirmās instances tiesa tomēr procesa laikā nebija pieprasījusi apelācijas sūdzības iesniedzējai iesniegt sarakstu ar uzņēmumiem, kuriem garantētas kvotas. Arī citu iemeslu dēļ nebija svarīgi, lai apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtu šādu sarakstu, jo uzņēmumu, kuriem garantētas kvotas, ierobežotais skaits un to nemainīgums jau izrietot no Pirmās instances tiesā iesniegtā ZuG 2007 juridiski saistošās struktūras. Turklāt, pieprasot iesniegt šādu sarakstu, Pirmās instances tiesa pieprasot kaut ko tādu, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja reāli nevar izpildīt.

Otrkārt, Pirmās instances tiesa EKL 230. panta 4. daļu esot pārkāpusi tāpēc, ka tā ir nelikumīgi atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav skarta individuāli. Personu loks, kam ir piemērojams apstrīdētais lēmums, ir nevis, kā norādījusi Pirmās instances tiesa, “daudz maz precīzs”, bet gan ir galīgi nosakāms saskaņā ar likumu, pamatojoties uz pagātnē notikušiem faktiem, un, loģiski domājot, nav paplašināms. Turklāt saistībā ar uzņēmumiem, kuriem ZuG 2007 8. pantā ir garantētas kvotas, apstrīdēto lēmumu varētu uzskatīt par individuālu lēmumu kopumu, jo katram no tiem tiek atteiktas garantētās kvotas nākotnē.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Juzgado de lo Social de Madrid (Spānija) 2007. gada 3. decembra rīkojumu — Evangelina Gómez-Limón Sánchez-Camacho/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Alcampo SA

(Lieta C-537/07)

(2008/C 64/25)

Tiesvedības valoda — spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social de Madrid

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Evangelina Gómez-Limón Sánchez-Camacho

Atbildētāji: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS), Alcampo SA

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā uz vienlīdzības sekmēšanu vērstā pasākuma raksturu, kādam jāpiemīt bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanai tādā kārtībā un apjomā, ko Direktīvas 96/34/EK (1) prasību minimuma robežās brīvi noteikusi katra dalībvalsts, ir iespējams, ka šā bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošana gadījumā, ja nepilngadīgu bērnu kopšanas dēļ saīsināts darba laiks un samazināta darba alga, var skart darba ņēmēja vai darba ņēmējas, kas izmanto attiecīgo bērna kopšanas atvaļinājumu, iegūšanas stadijā esošās tiesības, un, vai privātpersonas valsts iestādes var atsaukties uz principu par iegūtu vai iegūšanas stadijā esošu tiesību neaizskaramību?

It īpaši, vai tās pašas direktīvas 2. noteikuma 6. punkta formulējums “tiesības, ko darba ņēmējs ieguvis vai kas ir iegūšanas stadijā” aptver tikai tiesības attiecībā uz darba nosacījumiem un attiecas tikai uz darba līgumiskajām attiecībām ar darba devēju, vai, turpretim, attiecas arī uz sociālā nodrošinājuma jomā iegūtu vai iegūšanas stadijā esošu tiesību saglabāšanu, kā arī, vai Direktīvas 96/34/EK 2. noteikuma 8. punktā izvirzīto nosacījumu par “tiesību nepārtrauktību uz sociālo nodrošinājumu saskaņā ar dažādajām sistēmām” var uzskatīt par izpildītu ar šajā lietā izvērtēto formulu, ko piemērojušas valsts iestādes, un, vai attiecīgajā gadījumā ir iespējams dalībvalsts valsts iestādēs atsaukties uz minētajām tiesībām uz sociālā nodrošinājuma pabalstu tiesību saglabāšanos tāpēc, ka tās ir pietiekami precīzas un konkrētas?

Vai ar Kopienu noteikumiem ir saderīgs valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ veiktā darba laika saīsinājuma laikā saņemamā darbnespējas pensija tiek samazināta salīdzinājumā ar to, kas būtu pienākusies līdz minētajam atvaļinājumam, un turklāt tiek radīts turpmāko pabalstu uzkrājuma un finansējuma samazinājums atbilstoši darba laika un darba algas samazinājumam, kas rodas?

Vai, pieņemot, ka valsts tiesām ir pienākums interpretēt valsts tiesības, ievērojot direktīvā noteiktos pienākumus, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu Kopienu tiesību normā noteikto mērķu sasniegšanu, šis nosacījums ir jāattiecina arī uz sociālā nodrošinājuma jomā esošo tiesību saglabāšanos bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas laikā un, konkrēti, gadījumos, kad tas izmantots daļēja atvaļinājuma vai darba laika saīsinājuma formā, kā tas noticis šajā gadījumā?

Vai konkrētajos lietas apstākļos sociālā nodrošinājuma pabalstu tiesību un maksājamā apjoma samazināšana bērna kopšanas atvaļinājuma laikā var tik uzskatīta par tiešu vai netiešu diskrimināciju, kas ir pretrunā 1979. gada 19. decembra Direktīvas 79/7/EEK (2) noteikumiem par vienlīdzīgas attieksmes principu un nediskriminēšanu starp vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos, kā arī pretrunā prasībai par vīriešu un sieviešu vienlīdzību un nediskriminēšanu, kas izriet no dalībvalstīm kopējās tradīcijas tiktāl, ciktāl šim principam jāattiecas nevien uz nodarbinātības nosacījumiem, bet arī uz valsts pasākumiem darba ņēmēju sociālās aizsardzības jomā?

(1) Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu (OV L 145, 4. lpp.).

(2) OV L 6, 24. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/17

Prasība, kas celta 2007. gada 5. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-546/07)

(2008/C 64/26)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un P. Dejmek)

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

—

konstatēt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants un atturēšanās no darbības klauzula XII pielikuma 2. nodaļas “Personu brīva pārvietošanās” 13. punktā saskaņā ar 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 24. pantu,

a)	tās administratīvajā praksē jēdzienu “otras puses uzņēmums”, kas minēts Vācijas — Polijas valdību 1990. gada 31. janvāra nolīgumā par Polijas uzņēmumu darbinieku nosūtīšanu uzņēmuma līgumu izpildei, saprotot kā “Vācijas uzņēmums”;

b)	ar tā dēvēto darba tirgus klauzulu paplašinot reģionālos ierobežojumus darba ņēmēju piekļuvei pēc 2003. gada 16. aprīļa, tas ir, pēc Polijas pievienošanās ES līguma parakstīšanas;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Polijas darbinieku nosūtīšana uzņēmuma līgumu izpildei Vācijā ir regulēta 1990. gada 31. janvāra nolīgumā starp Vācijas Federatīvās Republikas un Polijas valdībām par Polijas uzņēmumu darbinieku nosūtīšanu uzņēmuma līgumu izpildei. Saskaņā ar Vācijas administratīvo praksi “otras puses uzņēmums” minētā nolīguma 1. punkta pirmajā daļā tiek interpretēts kā “Vācijas uzņēmums”.

No tā izriet, ka tikai Vācijas uzņēmumi var noslēgt uzņēmuma līgumus saskaņā ar nolīgumu. Citu dalībvalstu uzņēmumiem, kas Vācijā grib veikt darbus, atliek tikai iespēja dibināt Vācijā meitas uzņēmumu. Citu dalībvalstu uzņēmumi tādējādi tiek atturēti no EKL 49. pantā paredzētās pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanas, lai par darbiem, kas ir jāveic Vācijas Federatīvajā Republikā, slēgtu uzņēmuma līgumus ar Polijas uzņēmumiem saskaņā ar Vācijas — Polijas nolīgumu. Tātad ir runa par tiešu citu dalībvalstu, izņemot Vācijas, uzņēmumu diskrimināciju, pamatojoties uz pilsonību vai, attiecīgi, uz uzņēmuma reģistrācijas vietu.

Saskaņā ar EKL 46. pantu, skatītu kopā ar EKL 55. pantu, diskriminējošu īpašu regulējumu var pamatot tikai ar sabiedriskās kārtības, drošības vai veselības interesēm. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz EKL 46. pantā paredzēto attaisnojuma pamatu var atsaukties ar nosacījumu, ka diskriminējoša pasākuma saglabāšana ir nepieciešama, lai aizsargātos pret faktisku un pietiekami nozīmīgu apdraudējumu, kas skar sabiedrības pamatintereses.

Šajā gadījumā šie nosacījumi nav izpildīti. Nolīguma atbilstošas īstenošanas uzraudzībai nav nepieciešams attiecināt tā iedarbību tikai uz Vācijā reģistrētiem uzņēmumiem, jo jebkurā gadījumā visi pieteikumi ir jāiesniedz Vācijas iestādēs. Attiecībā uz uzdevuma devēja atbildības par sociālās apdrošināšanas iemaksu samaksu īstenošanu un likumpārkāpumu novēršanu jāatzīmē, ka šie jautājumi nav īpaši saistīti ar nolīgumu par uzņēmuma līgumu, bet gan tie radās vispārīgi, citu dalībvalstu uzņēmumiem sniedzot pakalpojumus Vācijā. Nav arī saprotams, kāpēc divpusēja nolīguma noslēgšanas rezultātā attiecībā uz citu dalībvalstu uzņēmumiem varētu tikt nepareizi piemēroti vai apieti Pievienošanās līguma pārejas noteikumi. Nekādā gadījumā iespēja, ka pārejas noteikumi tiks nelikumīgi izmantoti, nav pietiekami nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kas varētu attaisnot diskriminējošu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu.

Saskaņā ar 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 24. pantu no atturēšanās no darbības klauzulas XII pielikuma 2. nodaļas 13. punktā teksta izriet, ka pienākums atturēties no darbības ir absolūts, un ir aizliegts pasliktināt Polijas uzņēmuma līgumu darbinieku piekļuvi Vācijas darba tirgum salīdzinājumā ar 2003. gada 16. aprīlī pastāvošo situāciju. Atbilstoši tā dēvētajai darba tirgus klauzulai, kas Bundesagentur für Arbeit administratīvajā praksē tiek konsekventi piemērota, principā nekādā gadījumā netiek pieļauti uzņēmuma līgumi, ja tie ir jāīsteno aģentūras iecirknī, kurā bezdarbs pēdējos 6 mēnešos vidēji vismaz par 30 % pārsniedz Vācijas Federatīvās Republikas bezdarba līmeni. Tie aģentūras iecirkņi, uz kuriem attiecas šis noteikums, tiek noteikti reizi gada ceturksnī. Sekojoši darba tirgus klauzula pārkāpj Pievienošanās akta atturēšanas no darbības klauzulu, jo pēc 2003. gada 16. aprīļa jauni iecirkņi ir iekļauti slēgto iecirkņu skaitā.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Handelsgericht Wien (Austrija) 2007. gada 11. decembra rīkojumu — Friederike Wallentin-Hermann/Alitalia — Linee Aeree Italiane SpA

(Lieta C-549/07)

(2008/C 64/27)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Handelsgericht Wien (Austrija)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Friederike Wallentin-Hermann

Atbildētāja: Alitalia — Linee Aeree Italiane SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai tie ir ārkārtas apstākļi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulas (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 5. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā Regulas preambulas 14. apsvērumu, ja sakarā ar lidmašīnas tehnisku kļūmi, jo īpaši, dzinēja bojājumu, lidojums tiek atcelts, un vai 5. panta 3. punktā paredzētie attaisnojuma iemesli ir jāinterpretē Monreālas Konvencijas noteikumu (19. panta) izpratnē?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai gaisa pārvadātāji, kuri lidojumu atcelšanu, kas notiek biežāk par vidusmēra rādītāju, pamato ar tehniskām kļūmēm, par iemeslu var norādīt ārkārtas apstākļus Regulas 5. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā vienīgi šo gadījumu biežumu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai gaisa pārvadātājs ir veicis visus 5. panta 3. punktā paredzētos “iespējamos pasākumus”, ja viņš pierāda, ka ir izpildījis likumā noteiktās minimālās lidmašīnas tehniskās apkopes prasības, un vai tas ir pietiekami, lai gaisa pārvadātāju atbrīvotu no 5. pantā kontekstā ar 7. pantu paredzētā kompensācijas maksāšanas pienākuma?

4)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai ārkārtas apstākļi Regulas 5. panta 3. punkta izpratnē ir nepārvaramas varas apstākļu vai dabas katastrofu izraisīti gadījumi, kas nav saistīti ar tehniskiem defektiem un tādējādi atrodas ārpus gaisa pārvadātāju darbības lauka?

(1) OV L 46, 1. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Verwaltungsgerichtshofs (Austrija) 2007. gada 11. decembra rīkojumu — Deniz Sahin/Bundesminister für Inneres

(Lieta C-551/07)

(2008/C 64/28)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Deniz Sahin

Atbildētājs: Bundesminister für Inneres

Prejudiciālie jautājumi

Vai 2004. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (1) (turpmāk tekstā — “Direktīva”), 3. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts un 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tie Direktīvas 2. panta 2. punkta nozīmē ietver arī tos ģimenes locekļus, kuri uzņēmējas dalībvalstī ir ieceļojuši neatkarīgi no Savienības pilsoņa (Direktīvas 2. panta 3. punkts) un tikai tur ar Savienības pilsoni ir nodibinājuši radniecību vai ģimeni?

Ja tas ir tā, vai papildus nozīme ir tam, ka ģimenes loceklis radniecības vai ģimenes dibināšanas brīdī uzņēmējas dalībvalstī uzturas likumīgi? Ja ir, vai, lai uzturēšanās būtu likumīga, pietiek ar to, ka ģimenes loceklis ir tiesīgs uzturēties, vienīgi pateicoties savam patvēruma meklētāja statusam?

Ja atbildē uz 1. a) un b) jautājumu no Direktīvas “vienīgi” kā patvēruma meklētājam neizriet uzturēšanās tiesības kā ģimenes loceklim, kurš uzņēmējas dalībvalstī ir ieceļojis neatkarīgi no Savienības pilsoņa un tikai tur ar Savienības pilsoni ir nodibinājis radniecību vai ģimeni, vai, to neņemot vērā, situācijā, kad ģimenes loceklis uzņēmējas dalībvalstī ir uzturējies nepilnus četrus gadus un tur gadu ir precējies ar Savienības pilsoni, ar kuru viņš dzīvo kopā tieši trīsarpus gadus un viņiem ir kopīgs 20 mēnešus vecs bērns, ievērojot ar EKL 18. vai, attiecīgi, 39. pantu noteiktās pamattiesības uz ģimenes dzīvi, var atvasināt uzturēšanās tiesības?

Vai Direktīvas 9. panta 1. punkts un 10. panta 1. punkts ir pretrunā ar valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi un kuriem pēc Kopienu tiesībām, it īpaši saskaņā ar Direktīvas 7. panta 2. punktu, pienākas uzturēšanās tiesības, nevar saņemt uzturēšanās atļauju (“Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja”) tikai tādēļ, ka saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts patvēruma meklētāju tiesību normām viņi ir tiesīgi saņemt (pagaidu) uzturēšanos atļauju šajā valstī?

(1) OV L 158, 77. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Oberster Gerichtshof (Austrija) 2007. gada 14. decembra rīkojumu — LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH/Tele2 Telecommunication GmbH

(Lieta C-557/07)

(2008/C 64/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof [Augstākā tiesa]

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: LSG-Gesellschaft zur Wahrnehmung von Leistungsschutzrechten GmbH

Atbildētāja: Tele2 Telecommunication GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (1) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 3. punktā lietotais jēdziens “starpnieks” ir jāinterpretē tā, ka tas ietver arī piekļuves sniedzēju, kas lietotājam dod tikai pieeju tīklam, piešķirot dinamisko IP adresi, bet pats tam nesniedz nekādus pakalpojumus (“services”), piemēram, e-pastu, FTP vai datnes koplietošanu, kā arī juridiski vai faktiski nekontrolē lietotāja izmantotos pakalpojumus?

Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša,

vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (2) 8. panta 3. punkts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē 6. un 15. pantu, ir jāinterpretē (šauri), ka tas nepieļauj personu datu nodošanu privātām trešajām personām, lai ierosinātu civillietu iespējamu autora izņēmuma tiesību (darba izmantošanas un lietošanas tiesības) pārkāpumu gadījumā?

(1) OV L 167, 10. lpp.

(2) OV L 157, 45. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tallinna Halduskohus (Igaunijas Republika) 2007. gada 18. decembra rīkojumu — Balbiino AS/EV Põllumajandusministeerium, Maksu- ja Tolliameti Põhja maksu- ja tollikeskus

(Lieta C-560/07)

(2008/C 64/31)

Tiesvedības valoda — igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Halduskohus

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Balbiino AS

Atbildētāja: EV Põllumajandusministeerium, Maksu- ja Tolliameti Põhja maksu- ja tollikeskus

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Eiropas Savienības tiesībām, it īpaši Komisijas Regulas (EK) Nr. 60/2004 (1) 6. panta 1. punktu, skatot to kopā ar Komisijas Regulas (EK) 832/2005 (2) trešo apsvērumu, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 1972/2003 (3) 4. panta 1. un 2. punktu, netiek pieļauts kāda tirgus dalībnieka uzkrāto virsnormas noliktavu krājumu apjomu noteikt tādējādi, ka no virsnormas noliktavu krājumiem (kā pārejošiem krājumiem) automātiski tiek atskaitīts vidējais tirgus dalībnieka noliktavu krājumu apjoms, kāds tas ir 1. maijā, par pēdējiem, bet ne vairāk kā četriem, darbības gadiem, kurš ir palielināts par koeficientu 1,2?

Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša, vai atbilde būtu citāda, ja, nosakot pārejošo krājumu un virsnormas noliktavu krājumu apjomu, varētu tikt ņemts vērā arī tirgus dalībnieka ražošanas, pārstrādes vai pārdošanas apjoma pieaugums, atbilstošā lauksaimniecības produkta nogatavošanās laiks, noliktavu krājumu veidošanās laiks, kā arī citi, no tirgus dalībnieka neatkarīgi apstākļi?

2)	Vai lauksaimniecības produkta kopējo noliktavu krājumu, kas tirgus dalībnieka īpašumā ir bijuši 2004. gada 1. maijā, uzskatīšana par tā virsnormas noliktavu krājumiem atbilst Eiropas Savienības tiesību, it īpaši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1972/2003, mērķim?

Vai ar Eiropas Savienības tiesībām, it īpaši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1972/2003 4. pantu, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 60/2004 6. pantu, tad, ja tirgus dalībnieks savu darbību ar atbilstošo lauksaimniecības produktu ir uzsācis mazāk nekā gadu pirms 2004. gada 1. maija, netiek pieļauts, ka šim tirgus dalībniekam pašam ir jāpierāda, ka 2004. gada 1. maijā tā īpašumā esošā lauksaimniecības produkta noliktavu krājumu apjoms atbilst lauksaimniecības produkta noliktavu krājumu apjomam, kuru tas parasti saražotu, pārdotu vai citā veidā par atlīdzību vai bez atlīdzības nodotu vai saņemtu?

Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša, vai atbilde būtu citāda, ja iestādei, neatkarīgi no tirgus dalībnieka pierādīšanas pienākuma, ir pienākums, balstoties uz iesniegto paziņojumu par atbilstošu lauksaimniecības produktu, nosakot tirgus dalībnieka pārejošos krājumus un virsnormas noliktavu krājumus, ņemt vērā tā ražošanas, apstrādes vai pārdošanas apjoma, kā arī noliktavu krājumu pieaugumu pēc 2004. gada 1. maija?

Vai ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1972/2003, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 60/2004 mērķi virsnormas noliktavu krājumu maksājuma noteikšana ir saderīga arī tad, ja uz 2004. gada 1. maiju tirgus dalībniekam tiek konstatēti virsnormas noliktavu krājumi, taču tas pierāda, ka no virsnormas noliktavu krājumu pārdošanas pēc 2004. gada 1. maija tas nav guvis faktiskās priekšrocības cenas starpības veidā?

Vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 60/2004 6. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru, nosakot virsnormas krājumus cukuram, izoglikozei un fruktozei, cita starpā ņem vērā noliktavu ietilpību, var interpretēt tādējādi, ka tad, ja tirgus dalībnieka noliktavu ietilpība gadu laikā kopš iestāšanās [Eiropas Savienībā] ir palielinājusies, tas veido pamatu, lai 2004. gada 1. maijā tirgus dalībnieka īpašumā esošos lauksaimniecības produkta virsnormas noliktavu krājumus samazinātu, neatkarīgi no tirgus dalībnieka saimnieciskās darbības, kā arī no tā lauksaimniecības produkta pārstrādes apjoma un atbilstošajiem noliktavu krājumiem darbības gados pirms 2004. gada 1. maija, kā arī divus gadus pēc 2004. gada 1. maija?

Vai ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1972/2003 10. pantu netiek pieļauts no tirgus dalībnieka virsnormas noliktavu krājumu maksājumu ar paziņojumu par nodokļu samaksu pieprasīt tad, ja paziņojums par nodokļu samaksu gan ir izdots regulas darbības laikā, 2007. gada 30. aprīlī, bet saskaņā ar valsts tiesībām attiecībā uz tirgus dalībnieku spēkā stājās tikai pēc tam, kad Komisijas regula zaudējusi spēku, un valsts tiesībās termiņš noliktavu krājumu maksājuma pieprasīšanai nav paredzēts?

(1) Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 60/2004, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus cukura nozarē sakarā ar Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos, OV L 9, 8. lpp.

(2) Komisijas 2005. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 832/2005 par cukura, izoglikozes un fruktozes pārpalikuma daudzumu noteikšanu Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, OV L 138, 3. lpp.

(3) Komisijas 2003. gada 10. novembra Regula (EK) Nr. 1972/2003 par pārejas posma pasākumiem, kas jānosaka attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dēļ, OV L 293, 3. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/21

Prasība, kas celta 2007. gada 18. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-561/07)

(2008/C 64/32)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — J. Enegren un L. Pignataro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, saglabājot spēkā 1990. gada 29. decembra Likuma Nr. 428 47. panta 5. un 6. punkta noteikumus uzņēmumu krīzes gadījumā atbilstoši 1977. gada 12. augusta Likuma Nr. 675 2. panta 5. punkta c) apakšpunktam, kā rezultātā Direktīvas 2001/23/EK 3. un 4. pantā paredzētās darbinieku tiesības netiek aizsargātas uzņēmumu maiņas gadījumā, kura notikusi “krīzes situācijā”, Itālijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva;

—	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija uzskata, ka likuma Nr. 428/1990 (47. panta 5. un 6. punkts) noteikumi ir pretrunā 2001. gada 12. marta Direktīvai 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (1), jo uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama ārkārtas rezerves fonda sistēma, kura nodota uzņēmuma pārņēmējam, zaudē tiesības, kas paredzētas Civilkodeksa 211. pantā, izņemot garantijas, kas paredzētas koplīgumā (“vislielākās labvēlības režīms”, kas paredzēts 47. panta 5. punktā).

Tas nozīmē, ka uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama krīzes situācijai izveidotā rezerves fonda sistēma (CIGS), uzņēmuma maiņas gadījumā nesaņem Direktīvas 3. un 4. pantā paredzētās garantijas.

Runājot par 47. panta 6. punktu, kas paredz, ka darbiniekiem, kuri nekļūst par uzņēmuma pārņēmēja, nomnieka vai jaunā darba devēja darbiniekiem, ir prioritāte pēc uzņēmuma maiņas tikt pieņemtiem darbā uz gadu, skaitot no maiņas dienas, vai uz ilgāku laiku, kas ir noteikts koplīgumos. Civilkodeksa 212. pants nav piemērojams šiem darbiniekiem, ko pieņēmis darbā uzņēmuma pārņēmējs, nomnieks vai jaunais darba devējs pēc uzņēmuma maiņas.

Itālijas valdība nav apstrīdējusi Komisijas analīzi, ka uzņēmuma darbinieki, kuriem ir pieejama CIGS sistēma krīzes situācijās, uzņēmuma maiņas gadījumā nesaņem direktīvas 3. un 4. pantā paredzētās garantijas. Minētā valdība tomēr ir apgalvojusi, ka šajā gadījumā ir piemērojams direktīvas 5. panta 3. punkts.

Komisija prasības pieteikumā ir norādījusi, ka minētā norma uzņēmuma maiņas gadījumā, kurā persona, kas nodod uzņēmumu, atrodas būtiskas ekonomiskas krīzes situācijā, neļauj grozīt darbinieku nodarbinātības nosacījumus, lai garantētu nodarbinātības iespējas, nodrošinot uzņēmuma vai uzņēmējdarbības vai uzņēmuma vai uzņēmējdarbības daļas izdzīvošanu. Tomēr minētā norma dalībvalstij dod tiesības tikai ļaut personai, kas nodod uzņēmumu, un darbinieku pārstāvjiem vienoties grozīt nodarbinātības nosacījumus konkrētos apstākļos un neizslēgt direktīvas 3. un 4. panta piemērošanu, kā tas ir likuma Nr. 428/90 47. panta 5. un 6. punkta gadījumā.

(1) OV L 82, 16. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/22

Prasība, kas celta 2007. gada 19. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-562/07)

(2008/C 64/33)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un I. Martinez del Peral Cagigal, pārstāvji)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka, dažādi vērtēdama Spānijā saņemtās peļņas no kapitāla pieauguma nerezidentiem līdz 2006. gada 31. decembrim salīdzinājumā ar rezidentiem, Spānijas Karaliste nav izpildījumi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar EKL 39. un 56. pantu un EEZ līguma 28. un 40. pantu;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, nodoklis par kapitāla pieauguma rezultātā gūto peļņu nerezidentiem bija noteikta proporcionālā nodokļa likme 35 % apmērā, savukārt rezidentiem — progresīvā nodokļa likme, ja kapitāls palika to īpašumā mazāk par vienu gadu, un proporcionālā nodokļa likme 15 % apmērā — ja kapitāls bija to īpašumā ilgāk par vienu gadu. Tādējādi nerezidentu nodokļu nasta vienmēr bija lielāka, ja tie savu īpašumu pārdeva pēc laika posma, kas ilgāks par vienu gadu pēc tā iegūšanas savā īpašumā. Ja nerezidentu īpašumā kapitāls palika mazāk par vienu gadu, nerezidentiem arī bija lielāka nodokļu nasta, izņemot gadījumus, kad rezidentiem piemērotā nodokļa likme bija lielāka nekā 35 % (kas nozīmētu ievērojamu peļņu no kapitāla pieauguma).

Komisija uzskata, ka nav objektīvas atšķirības starp šo abu nodokļu maksātāju kategorijām, tādējādi, ka lielāka nodokļa nasta nerezidentiem ir atzīstama par diskrimināciju, kas tādējādi prettiesiski ierobežo darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un kapitāla brīvu apriti, kas noteiktas EKL 39 un 56. pantā un EEZ līguma 28. un 40. pantā.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/23

Apelācija, ko 2007. gada 31. decembrī ierosinājusi AMS Advanced Medical Services GmbH par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-425/03 AMS Advanced Medical Services GmbH/Iekšējā tirgus saskaņošans birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

(Lieta C-565/07 P)

(2008/C 64/34)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: AMS Advanced Medical Services GmbH (pārstāve — S. Schäffler, Rechtsanwältin)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), American Medical Sustem, Inc.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 18. oktobra spriedumu;

—	piespriest atbildētājai un pretējai pusei apelācijas procesā atlīdzināt šajā procesā un procesā Pirmās instances tiesā radušos tiesāšanās izdevumus;

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz Kopienu tiesību pārkāpumu, ko esot pieļāvusi Pirmās instances tiesa. Apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumu iesniedzējai izteikto lūgumu pierādīt savas preču zīmes izmantošanu, kas pirmo reizi tika iesniegts Apelāciju padomē, Pirmās instances tiesa vairs nepieļaujot. Tādējādi tā neievērojot ITSB instanču funkcionālās turpinātības principu un pārkāpjot Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu, kā arī 74. punktu.

Atbilstoši ITSB instanču funkcionālās turpinātības principam Apelāciju padomei savs lēmums esot bijis jābalsta uz visiem apelācijas sūdzības iesniedzējas gan procesā Iebildumu nodaļā, gan arī procesā Apelāciju padomē izteiktajiem argumentiem.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Hoge Raad der Nederlanden2007. gada 21. decembra rīkojumu — Staatssecretaris van Financiën/Stadeco BV

(Lieta C-566/07)

(2008/C 64/35)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Staatssecretaris van Financiën

Atbildētāja: Stadeco BV

Prejudiciālie jautājumi

Vai Sestās direktīvas (1) 21. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādejādi, ka pievienotās vērtības nodoklis nav jāmaksā dalībvalstī, kurā dzīvo vai ir reģistrēts rēķina izrakstītājs, ja rēķina izrakstītājs rēķinā iekļauj pievienotās vērtības nodokļa summu par pakalpojumu, kurš saskaņā ar Kopienas nodokļu tiesisko regulējumu tiek uzskatīts par sniegtu citā dalībvalstī vai trešajā valstī?

Ja atbilde ir noraidoša — vai tad, ja saskaņā ar Sestās direktīvas 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu rēķins ir izrakstīts saņēmējam, kuram nav tiesību atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (tā, ka nepastāv nodokļu ieņēmumu apdraudējums), dalībvalstis drīkst pievienotās vērtības nodokļa, kas kļūdaini iekļauts rēķinā un kas tāpēc, pamatojoties uz šo noteikumu, ir jāmaksā, labojumiem paredzēt tādu priekšnoteikumu, ka nodokļu maksātājs vēlāk izraksta savam klientam izlabotu rēķinu, kurā nav norādīta pievienotās vērtības nodokļa summa?

(1) Padomes 1977. gada 17. maija Sestā direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Raad van State (Nīderlande) 2007. gada 27. decembra rīkojumu — Minister voor Wonen, Wijken en Integratie/Woningstichting Sint Servatius

(Lieta C-567/07)

(2008/C 64/36)

Tiesvedības valoda — nīderlandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Minister voor Wonen, Wijken en Integratie

Atbildētājs: Woningstichting Sint Servatius

Prejudiciālie jautājumi

Vai neļaujot uzņēmumam, kam likumā noteiktā kārtībā ir atļauts Nīderlandē risināt mājokļu jautājumus, šim nolūkam saņemot valsts līdzekļus, un kas atbilstoši likumam drīkst darboties tikai šādās interesēs un pamatā darbojas Nīderlandē (licencēts uzņēmums), veikt pārrobežu darbību, iepriekš nesaņemot ministra atļauju, tiek ierobežota kapitāla brīva aprite EK Līguma 56. panta izpratnē?

2.a	Vai dalībvalsts mājokļu jautājumus var uzskatīt par sabiedriskās kārtības interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē?

2.b	Vai dalībvalsts mājokļu jautājumus var uzskatīt par Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?

2.c	Vai jo īpaši dalībvalsts interesi par mājokļu sistēmas efektivitāti un finansēšanas iespējām var uzskatīt par sabiedriskās kārtības interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē vai par Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?

3.a	Vai licencētam uzņēmumam pirmā jautājuma izpratnē izvirzītā prasība iepriekš saņemt atļauju, pieņemot, ka tas ir ierobežojums, kas ir pamatots 2. jautājuma a), b) un c) punkta izpratnē, ir nepieciešama un samērīga?

3.b	Vai dalībvalstij, kas atsaucas uz šo pamatojumu, ir plaša rīcības brīvība, nosakot attiecīgo vispārējo interešu piemērojamību un veidu, kādā šīs intereses tiek ņemtas vērā? Vai šajā sakarā ir nozīme arī apstāklim, ka Kopienai nav vai arī ir ļoti ierobežota kompetence mājokļu jomā?

4.a

Vai dalībvalsts, lai pamatotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu situācijā, kad attiecīgajiem uzņēmumiem ir piešķirtas īpašas tiesības un uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var papildus vai kopā ar EK Līguma 58. pantā minētiem un Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem vienlaicīgi atsaukties uz EK Līguma 86. panta 2. punktu?

4.b	Vai vispārējās intereses EK Līguma 58. panta izpratnē un Tiesas judikatūrā nostiprinātie obligātie vispārējo interešu iemesli pēc satura atbilst interesēm ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē?

4.c

Vai attiecīgās dalībvalsts atsaucei uz EK Līguma 86. panta 2. punktu, norādot, ka attiecīgie uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īpašas tiesības, pilda uzdevumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir papildus nozīme, salīdzinot ar atsauci uz vispārējām interesēm EK Līguma 58. panta izpratnē un Tiesas judikatūrā nostiprinātiem obligātiem vispārējo interešu iemesliem?

5.a

Vai tādus kā licencētos uzņēmumus pirmā jautājuma izpratnē, kam, no vienas puses, visi līdzekļi ir jāizmanto, lai risinātu mājokļu jautājumus, bet kuri, no otras puses, veic arī saimniecisko darbību mājokļu jomā, kopumā vai daļā to uzdevumu var uzskatīt par uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē?

5.b

Vai, lai uz 5. jautājuma a) punktu atbildētu apstiprinoši, attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāved atsevišķa grāmatvedības uzskaite, balstoties uz kuru var skaidri noteikt, kādi izdevumi un kādi ieņēmumi ir saistīti, no vienas puses, ar to sociālo darbību un, no otras puses, ar to saimniecisko darbību, un šim pienākumam ir jābūt noteiktam valsts tiesību aktā? Vai šādā gadījumā ir jānodrošina, ka dalībvalsts piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti tikai sociālai darbībai un tās nepārtrauktībai?

6.a

Vai gadījumā, ja licencēts uzņēmums pirmā jautājuma izpratnē kopumā vai daļā savas darbības ir uzskatāms par uzņēmumu, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē, pilnvarojums sniegt šādus pakalpojumus var kalpot par pamatojumu, lai licencētam uzņēmumam piemērotu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu EK Līguma 56. panta izpratnē?

6.b

Vai dalībvalstij, kas atsaucas uz šo pamatojumu, ir plaša rīcības brīvība, nosakot attiecīgo interešu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piemērojamību un veidu, kādā šīs intereses tiek ņemtas vērā? Vai šajā sakarā ir nozīme arī apstāklim, ka Kopienai nav vai arī ir ļoti ierobežota kompetence mājokļu jomā?

7.a

Vai apstākļa, ka dalībvalsts noteiktiem uzņēmumiem EK Līguma 86. panta 2. punkta izpratnē piešķir finanšu līdzekļus, dēļ var būt vajadzīgs teritoriāli ierobežot šo uzņēmumu darbību, lai tādējādi nepieļautu, ka šie finanšu līdzekļi ir nelikumīgs valsts atbalsts un uzņēmumi, izmantojot attiecīgos līdzekļus citā dalībvalstī, konkurē ar attiecīgās dalībvalsts uzņēmumiem nosacījumos, kas nav saderīgi ar [kopējo] tirgu?

7.b

Vai dalībvalsts, šajā gadījumā — Nīderlande, attiecībā uz licencētiem uzņēmumiem pirmā jautājuma izpratnē, kas plāno citā dalībvalstī veikt sociāla un saimnieciska rakstura darbības mājokļu jomā, var noteikt prasību iepriekš saņemt atļauju [šādai darbībai], ja attiecīgās dalībvalsts likumdošanā vēl nav noteikts pienākums nošķirt šos abus darbības veidus? Vai šajā gadījumā, ņemot vērā EK Līguma 87. un 88. pantu, prasība iepriekš saņemt atļauju ir nepieciešams un samērīgs līdzeklis?

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/25

Prasība, kas celta 2007. gada 21. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-568/07)

(2008/C 64/37)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un E. Traversa)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—	atzīt, ka Grieķijas Republika, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedumu lietā C-140/03, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 48. pants;

—

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai EUR 70 956 kavējuma naudu par katru dienu, kad tiek kavēta sprieduma, kas tika pasludināts lietā C-140/03, izpilde, sākot no dienas, kurā tiks pasludināts spriedums šajā lietā līdz pat dienai, kurā tiks izpildīts spriedums, kas pasludināts lietā C-140/03;

—

piespriest Grieķijas Republikai samaksāt Komisijai sodanaudu, kuras kopsumma tika aprēķināta, sareizinot naudas summu par vienu dienu ar dienu skaitu, kurā turpinās pienākumu neizpilde, sākot no dienas, kad tika pasludināts spriedums lietā C-140/03, līdz dienai, kad tiks pasludināts spriedums šajā lietā;

—	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

2005. gada 21. aprīļa spriedumā, kas tika palsudināts lietā C-140/03 Komisija/Grieķija, kura attiecas uz uzliktajiem ierobežojumiem atvērt un vadīt optikas veikalu pretēji EKL 43. un 48. pantam, Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka:

“1.	pieņemot un uzturot spēkā Likumu Nr. 971/79 [par optiķa profesiju un optikas veikaliem, kuros pārdod optikas preces], kas neļauj kvalificētam optiķim, kurš ir fiziska persona, vadīt vairāk kā vienu optikas veikalu, Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. pants;

pieņemot un uzturot spēkā Likumu Nr. 971/79 un Likumu Nr. 2646/98 [par valsts sociālās aprūpes sistēmas attīstību un citiem noteikumiem], saskaņā ar kuru, lai Grieķijā atvērtu optikas veikalu, juridiskai personai ir jāizpilda šādi nosacījumi:

—

atļauja atvērt un vadīt optikas veikalu ir jāizsniedz uz licencēta optiķa — fiziskas personas vārda; personai, kurai ir izsniegta atļauja vadīt veikalu, ir jāpieder vismaz 50 % no sabiedrības akciju kapitāla un vismaz tikpat lielā apmērā jāpiedalās sabiedrības peļņas un zaudējumu sadalē, un sabiedrībai ir jābūt pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības formā, un

—	attiecīgais optiķis var piedalīties vēl tikai vienā sabiedrībā, kurai pieder optikas veikals, ar nosacījumu, ka atļauja atvērt un vadīt veikalu tiek izsniegta uz cita licencēta optiķa vārda,

Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 48. pants;

3.	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.”

2.	Atbilstoši EKL 228. panta 1. punktam, ja Tiesa konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu šajā Līgumā paredzētu pienākumu, šai valstij jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Tiesas sprieduma izpildei.

Ar 2005. gada 9. jūnija vēstuli Eiropas Kopienu Komisija aicināja Grieķijas valdību pieņemt pasākumus, lai izpildītu iepriekš minēto Tiesas spriedumu. Šajā vēstulē tā tāpat norādīja, ka Likums Nr. 3204/2003 nav uzskatāms par atbilstīgu atbildi Tiesas spriedumam, vismaz attiecībā uz otro iebildumu, jo atbilstoši šim likumam tiesības atvērt un vadīt optikas veikalu lielā mērā vēl joprojām ir attiecinātas uz optiķiem.

Grieķijas valdība sniedza atbildi 2005. gada 11. augusta vēstulē. Tā norādīja, ka daudzi Likuma Nr. 971/1979 noteikumi tika grozīti un Likuma Nr. 2646/98 27. panta 4. punkts tika atcelts. It īpaši, Likuma Nr. 971/1979 6. panta 6. punkts atļauj fiziskām personām, kurām ir izsniegta atļauja veikt optiķa profesiju, kā arī uzņēmumiem vadīt vairāk nekā vienu veikalu, ievērojot, ka veikala pārvalde ir uzticēta optiķim, kuram ir izsniegta licence.

Likuma Nr. 971/1979 jaunais 7. panta 1. punkts atļauj uzņēmumiem ar jebkādu juridisko formu atvērt optikas veikalus, ievērojot, ka: 1) personālsabiedrību gadījumā — lielākai daļai no tās kapitāldaļu turētājiem un administratoriem vai lielākai daļai no vadītājiem ir jābūt optiķiem, kuri ir saņēmuši atļauju strādāt šajā profesijā; 2) sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā — vairāk nekā pusei no kapitāldaļu turētājiem, kuriem pieder vairāk nekā puse no pamatkapitāla, ir jābūt optiķiem, kuri ir saņēmuši atļauju strādāt šajā profesijā; un 3) akciju sabiedrību gadījumā — vismaz 51 % no akciju kapitāla ir jāpieder optiķiem, kuri ir Eiropas Savienības pilsoņi un kuriem ir kvalifikācijas, kuras ir paredzētas Likumā Nr. 971/1979 un Prezidenta dekrētos Nr. 231/98 un Nr. 165/2000, kā to groza Prezidenta dekrēts Nr. 373/2001.

Prasītāja apgalvo, ka Likuma Nr. 971/1979 jaunais 7. panta 1. punkts nav uzskatāms par atbilstīgu atbildi uz otro iebildumu. Šajā pantā ir paredzēta prasība, lai optikas veikalu īpašnieki ir licencēti optiķi, tiktāl, ciktāl tiem ir jābūt vai nu lielākajai daļai no kapitāldaļu turētājiem, vai tiem ir jāpieder lielākajai daļai no kapitāla.

Līdz ar to sabiedrībām no citām dalībvalstīm turpina pastāvēt ierobežojums veikt uzņēmējdarbību Grieķijā tiktāl, ciktāl tās nekad nevar būt vienīgie optikas veikalu īpašnieki. Šo ierobežojumu nevar attaisnot ar vajadzību nodrošināt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību. Atbilstoši Tiesas 2005. gada 21. aprīļa norādītajam spriedumā lietā C-140/03 šo mērķi “varētu sasniegt ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību — gan fiziskām, gan juridiskām personām, –piemēram, pieprasot, lai katrā optikas veikalā atrastos kvalificēti algoti optiķi vai partneri, pieņemot noteikumus par civiltiesisko atbildību par citu personu darbībām, kā arī noteikumus, kas pieprasa profesionālās atbildības apdrošināšanu” (35. punkts).

8.	Līdz ar to Komisija uzskata, ka ar Likuma Nr. 971/1979 jauno 7. panta 1. punktu Grieķijas Republika ir turpina nepildīt pienākumus, ko tai uzliek EKL 43. un 48. pants. Tādējādi Grieķijas Republikas pieņemtie noteikumi tikai daļēji izpilda Tiesas spriedumu, kas iepriekš minēts 1. punktā.

Līdz ar to Komisijai ir jāsecina, ka Grieķijas Republika vēl nav veikusi visus pasākumus, lai izpildītu Tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedumu lietā C-140/03 Komisija/Grieķija, kurš attiecas uz ierobežojumiem attiecībā uz optikas veikalu atvēršanu un vadīšanu, kas ir uzlikti, pārkāpjot EKL 43. un 48. pantu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Special Commissioners, Londona (Apvienotā Karaliste) 2007. gada 24. decembra rīkojumu — HSBC Holdings plc, Vidacos Nominees Ltd/The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

(Lieta C-569/07)

(2008/C 64/38)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Special Commissioners, Londona

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: HSBC Holdings plc, Vidacos Nominees Ltd

Atbildētājs: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 69/335 (1), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1985. gada 10. jūnija Direktīvu 85/303/EEK (2), 10. vai 11. pants, vai EKL 43., 49. vai 56. pants, vai jebkura cita Eiropas Kopienu tiesību norma dalībvalstij (turpmāk tekstā — “pirmā dalībvalsts”) aizliedz akciju pārvedumu vai emisiju klīringa pakalpojuma veicējam aplikt ar nodevu 1,5 % apmērā, ja :

pirmajā dalībvalstī nodibinātā sabiedrība (turpmāk tekstā — “A sabiedrība”) piedāvā iegādāties kotētas un tirdzniecībā esošas citā dalībvalstī (turpmāk tekstā — “otrā dalībvalsts”) nodibinātas sabiedrības (turpmāk tekstā — “B sabiedrība”) akcijas apmaiņā pret A sabiedrības akcijām, emitējot tās otrās dalībvalsts fondu biržā;

ii)

B sabiedrības akcionāriem ir izvēle saņemt A sabiedrības jaunās akcijas vai nu:

a)	materializētā veidā; vai

b)	dematerializētā veidā no pirmās dalībvalsts norēķinu sistēmas; vai

c)	dematerializētā veidā, izmantojot otrās dalībvalsts klīringa pakalpojumus;

iii)

pirmās dalībvalsts tiesību akti īsumā noteic, ka:

a)	gadījumā, ja akcijas tiek izdotas sertificētā veidā (vai dematerializētā veidā no pirmajā dalībvalstī esošas dematerializēto akciju norēķinu sistēmas), nodeva nav jāietur par akciju emisiju, bet par katru nākamo akciju pārdošanu, kad ieturama nodeva saskaņā ar 0,5 % likmi no darījuma vērtības; bet

pārskaitot vai izdodot dematerializētas akcijas klīringa pakalpojumu operatoram, ieturama nodeva (ja akcijas tiek emitētas) saskaņā ar 1,5 % likmi no izdošanas vērtības vai (ja akcijas tiek pārskaitītas par atlīdzību) saskaņā ar 1,5 % likmi no atlīdzības vērtības, vai (visos pārējos gadījumos) saskaņā ar 1,5 % likmi no akciju vērtības, un par tālāko akciju (vai par tiesību uz akcijām) pārdošanu klīringa pakalpojuma ietvaros maksājums netiek ieturēts.

Klīringa pakalpojumu operators, saņemot attiecīgas nodokļu iestādes atļauju, drīkst izvēlēties, ka par akciju pārskaitījumu vai emisiju klīringa pakalpojuma sniedzējam nodeva netiek ieturēta, bet tā vietā nodeva tiek ieturēta par katru akciju pārdošanas gadījumu klīringa pakalpojuma ietvaros saskaņā ar 0,5 % likmi no atlīdzības. Attiecīgā nodokļu iestāde drīkst prasīt (un pašlaik tā prasa) kā nosacījumu savas piekrišanas sniegšanai par šādu izvēli, ka klīringa sistēmas operatoram, kas vēlas izdarīt šādu izvēli, jāizveido un jāuztur spēkā pasākumi (kurus nodokļu iestāde uzskata par apmierinošiem), lai klīringa pakalpojuma ietvaros ieturētu nodevu un lai ievērotu vai nodrošinātu to regulējošo noteikumu ievērošanu.

iv)	otrās dalībvalsts fondu biržā spēkā esošie pasākumi noteic, ka visas šajā jurisdikcijā izdotās akcijas jātur dematerializētā veidā, izmantojot vienu klīringa pakalpojuma sniedzēju, kas nodibināts otrā dalībvalstī, kura operators nav izdarījis iepriekš minēto izvēli?

(1) Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīva par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, OV L 249, 25. lpp.

(2) OV L 156, 23. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) 2007. gada 28. decembra rīkojumu — Sea s.r.l./Comune di Ponte Nossa

(Lieta C-573/07)

(2008/C 64/39)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Sea s.r.l.

Atbildētāja: Comune di Ponte Nossa

Prejudiciālie jautājumi

Vai līguma slēgšanas tiesību tieša piešķiršana par sadzīves atkritumu un līdzīgu atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un likvidēšanu sabiedrībai ar pilnībā publisku kapitālu, kuras statūti — saistībā ar 2000. gada 18. augusta Likuma-dekrēta Nr. 267 113. pantu — ir minēti šī rīkojumā, ir saderīga ar Kopienu tiesībām un it īpaši ar brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, diskriminācijas aizliegumu un pienākumiem saistībā ar vienlīdzīgu attieksmi, pārskatāmību un brīvu konkurenci, kā tas ir noteikts EKL 12., 43., 45., 46., 49. un 86. pantā?

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Corte suprema di cassazione (Itālija) 2008. gada 2. janvāra rīkojumu — Athesia Druck Srl/Ministero delle Finanze, Agenzia delle Entrate

(Lieta C-1/08)

(2008/C 64/40)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Athesia Druck Srl

Atbildētāji: Ministero delle Finanze, Agenzia delle Entrate

Prejudiciālie jautājumi

Kura PVN piemērošanas nolūkā un saskaņā ar Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK (1) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 9. panta 2. punkta e) apakšpunktu ir tāda reklāmas pakalpojuma sniegšanas vieta, kuru sniedz uzņēmums, kas ir reģistrēts kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm, pircējam, kas nav reģistrēts Kopienā, bet kuram ir nodokļu pārstāvis kādā no dalībvalstīm, un it īpaši — vai tā ir reklāmas saņēmēja atrašanās vieta, sabiedrības, kura nav reģistrēta Kopienā, nodokļu pārstāvja sabiedrības Itālijā reģistrācijas vieta, sabiedrības, kura nav reģistrēta Kopienā un kura pērk reklāmas pakalpojumu, reģistrācijas vieta vai sabiedrības, kura nav reģistrēta Kopienā, klienta reģistrācijas vieta?

(1) OV L 145, 1. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/28

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Højesteret (Dānija) 2008. gada 4. janvāra rīkojumu — Infopaq International A/S/Danske Dagblades Forening

(Lieta C-5/08)

(2008/C 64/41)

Tiesvedības valoda — dāņu

Iesniedzējtiesa

Højesteret

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāja: Infopaq International A/S

Atbildētāja: Danske Dagblades Forening (Dānijas Dienas laikrakstu izdevēju apvienība)

Prejudiciālie jautājumi:

i)	Vai to, ka tiek uzglabāts un pēc tam izdrukāts raksta izvilkums no dienas laikraksta, kas sastāv no meklējama vārda un pieciem vārdiem, kuri atrodas pirms un pēc tā, var uzskatīt par reproducēšanas darbībām, kas ir aizsargātas (skat. Direktīvas (1) 2. pantu)?

ii)	Vai apstākļiem, kādos tiek veiktas īslaicīgas reproducēšanas darbības, ir nozīme, lai noskaidrotu, vai tās var tikt uzskatītas par “pagaidu” darbībām (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu)?

iii)	Vai īslaicīgu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja reprodukcija tiek apstrādāta, piemēram, no attēla faila izveidojot teksta failu vai teksta failā meklējot vārdu virknes?

iv)	Vai īslaicīgu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja tiek uzglabāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdus gari teksta izvilkumi?

v)	Vai īslaicīgu reproducēšanas darbību var uzskatīt par “pagaidu” darbību, ja tiek izdrukāta daļa no reprodukcijas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdus gari teksta izvilkumi?

vi)	Vai ir nozīme tam, kurā tehnoloģiskā procesa stadijā notiek īslaicīgās reproducēšanas darbības, lai noteiktu, vai tās veido “tehnoloģiska procesa neatņemamu un būtisku daļu” (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu)?

vii)	Vai īslaicīgas reproducēšanas darbības var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tās sastāv no visu laikraksta rakstu manuālas skenēšanas, kuras gaitā šie raksti no drukātas informācijas tiek pārveidoti par digitālu informāciju?

viii)

Vai īslaicīgas reproducēšanas darbības var būt “tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa”, ja tās sastāv no reprodukcijas daļas, ko veido viens vai vairāki 11 vārdus gari teksta izvilkumi, izdrukāšanas?

ix)	Vai “likumīga izmantošana” (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu) iekļauj kādu izmantošanas veidu, kam nav vajadzīga autortiesību īpašnieka piekrišana?

Vai “likumīga izmantošana” (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu) nozīmē arī to, ka uzņēmums skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, uzglabā un, iespējams, izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdus gari teksta izvilkumi, lai tos izmantotu uzņēmuma veiktajā kopsavilkumu sagatavošanā, pat ja autortiesību īpašnieks nav devis piekrišanu šīm darbībām?

xi)	Kādi kritēriji ir jāizmanto, lai noskaidrotu, vai reproducēšanas darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu), ja ir izpildīti pārējie šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi?

xii)	Vai izvērtējot, vai darbībām ir “patstāvīga ekonomiska nozīme” (skat. Direktīvas 5. panta 1. punktu), var ņemt vērā produktivitātes uzlabojumus, ko lietotājs gūst, veicot īslaicīgas reproducēšanas darbības?

xiii)

Vai to, ka uzņēmums bez autortiesību īpašnieka piekrišanas skenē visus laikraksta rakstus, pēc tam iegūto reprodukciju apstrādā, uzglabā un, iespējams, izdrukā šīs reprodukcijas daļu, ko veido viens vai vairāki 11 vārdus gari teksta izvilkumi, var pieskaitīt pie “dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā ar [laikrakstu rakstu] parasto izmantošanu,” un vai var uzskatīt, ka tas “nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses” (skat. 5. panta 5. punktu)?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/29

Apelācija, ko 2008. gada 2. janvārī ierosinājusi/is U.S. Steel Košice, s.r.o. par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2007. gada 1. oktobra rīkojumu lietā T-27/07, U.S. Steel Košice, s.r.o./Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-6/08 P)

(2008/C 64/42)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: US Steel Košice, s.r.o. (pārstāvji — C. Thomas, Solicitor, E. Vermulst, advocaat)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

—	atcelt Pirmās instances tiesas 2007. gada 1. oktobra rīkojumu lietā T-27/07 U.S. Steel Košice, s.r.o./Komisija;

—	nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai izskatīšanai pēc būtības;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka apelācija balstās uz tiesību kļūdām, kuras Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, piemērojot principus, kas attiecas uz prasību pieņemamību un Direktīvas 2003/87 (1) interpretāciju, kā arī uz to, ka Tiesa ir sagrozījusi apstrīdēto lēmumu.

1.	Pirmās instances tiesa nepareizi nav atzinusi, ka ar apstrīdēto lēmumu ir noraidīts Slovākijas valdības plāns piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai noteiktu kvotu skaitu.

2.	Pirmās instances tiesa nepareizi nav atzinusi, ka apstrīdētais lēmums nenovēršami rada un pat tieši prasa samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējas kvotas.

Pirmās instances tiesa nepareizi nav atzinusi, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas procedūra ir līdzīga lēmuma par valsts atbalstu vai lēmuma koncentrācijas kontroli procedūrai;

—	procedūras atbilstoši Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktam galvenie aspekti ir līdzīgi valsts atbalsta vai koncentrāciju kontroles procedūrai;

—	apstrīdētais lēmums patiesībā bija valsts atbalsta attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas kvotām novērtējums.

4.	Pirmās instances tiesa kļūdaini noteica “rīcības brīvību” apstrīdētā lēmuma “izpildē”.

Īsumā, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka to tieši skar apstrīdētais lēmums, ar kuru ir noraidīts formālais plāns piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai kvotas, ir piespiedu kārtā samazinātas tai piešķirtās kvotas un skaidri prasīts faktiski samazināt šīs kvotas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 275, 32. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Kammarrätten i Stockholm (Zviedrija) 2008. gada 21. janvāra rīkojumu — Migrationsverket/Edgar Petrosian, Nelli Petrosian, Svetlana Petrosian, David Petrosian un Maxime Petrosian

(Lieta C-19/08)

(2008/C 64/43)

Tiesvedības valoda — zviedru

Iesniedzējtiesa

Kammarrätten i Stockholm

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Migrationsverket

Atbildētāji: Edgar Petrosian, Nelli Petrosian, Svetlana Petrosian, David Petrosian, Maxime Petrosian

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Regulas (EK) 343/2003 (Dublinas regula) (1) 20. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 20. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbildība par patvēruma pieteikuma izskatīšanu tiek nodota dalībvalstij, kurā pieteikums ir iesniegts, ja pārsūtīšana nav veikta sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir pieņemts pagaidu lēmums apturēt pārsūtīšanu, un neatkarīgi no tā, kad ir pieņemts galīgais lēmums par to, vai ir jāizpilda pārsūtīšana?

(1) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/31

Apelācija, ko 2008. gada 22. janvārī ierosinājusi Sunplus Technology Co. Ltd par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2007. gada 15. novembra spriedumu lietā T-38/04 Sunplus Technology Co. Ltd/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

(Lieta C-21/08 P)

(2008/C 64/44)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sunplus Technology Co. Ltd (pārstāvji — H. Eichmann, G. Barth, U. Blumenröder, C. Niklas-Falter, M. Kinkeldey, K. Brandt, A. Franke, U. Stephani, B. Allekotte, K. Lochner, B. Ertle, C. Neuhierl, S. Prückner, Rechtsanwälte)

Citi lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Sun Microsystems, Inc.

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā un interpretācijā, salīdzinot divu preču zīmju atsevišķas daļas, nevis izvērtējot to kopējo iespaidu uz patērētāju.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Pirmās instances tiesa sagrozījusi faktus un pierādījumus, apgalvojot, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajā daļā drīzāk ir ietverts stilizēts saules attēls, nevis “zvaigznes” simbols, un preču zīmju radītā kopējā iespaida salīdzināšanā neņemot vērā burtu “S”.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata arī, ka Pirmās instances tiesas sniegtais pamatojums ir pretrunīgs, jo sprieduma 39. punktā tā norāda, ka papildu elementi rada atšķirību starp preču zīmēm, taču neaplūko šos elementus, veicot preču zīmju fonētisku salīdzinājumu.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu, sajaukšanas iespējas izvērtēšanā neņemot vērā attiecīgo preču un pakalpojumu kategoriju un apstākļus, kādos tos tirgo.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) par Kopienas preču zīmi, OV L 11, 1. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/33

Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedums — Strack/Komisija

(Lieta T-85/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Novērtējums - Karjeras attīstības ziņojums - 2001/2002 gada ziņojums - Novērtēšanas procedūras tiesiskums)

(2008/C 64/51)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guido Strack, Vaserlīša (Vācija) (pārstāvji — vispirms J. Mosar, pēc tam F. Gengler un P. Goergen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Krämer un A. Manville)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, 2001./2002. gada ziņojumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju un, otrkārt, lēmumu, ar kuru apstiprina prasītāja karjeras attīstības ziņojumu par šo gadu.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmums, ar kuru apstiprina Guido Strack karjeras attīstības ziņojumu par 2001./2002. gadu;

2)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 106, 30.4.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/33

Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedums — Terezakis/Komisija

(Lieta T-380/04) (1)

(Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Dokumenti par jaunas Atēnu starptautiskās lidostas būvniecību Spatā - Piekļuves atteikums - Komerciālo interešu aizsardzības izņēmums - Audita priekšmeta aizsardzības izņēmums - Daļēja pieeja)

(2008/C 64/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ioannis Terezakis, Brisele (Beļģija) (pārstāvji — sākotnēji L. Defalque, G. Xanthoulis, A. Tsamis, A. Georgiadis, E. Stefanakis, É. Koeune un G. Stylianakis, advokāti, pēc tam G. Stylianakis, B. Keane, solicitor, un P. Koutsoukos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — L. Flynn un P. Aalto, pārstāvji)

Priekšmets

Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 12. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājam liedz piekļuvi atsevišķiem dokumentiem par jaunas Atēnu starptautiskās lidostas būvniecību Spatā

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt Komisijas 2004. gada 12. jūlija lēmumu, ciktāl tas attiecas uz atteikumu piekļūt 1996. gada 14. jūnija līgumam, kas parakstīts starp Athens International Airport SA un sabiedrību konsorciju, ko vada Hochtief AG;

2)	pārējā daļā prasību noraidīt;

3)	Ioannis Terezakis sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem;

4)	Komisijas sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no Terezakis kunga tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 300, 4.12.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/34

Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedums — Strack/Komisija

(Lieta T-394/04) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2003. gada paaugstināšana amatā - Prioritātes punktu piešķiršana - Atteikums paaugstināt amatā)

(2008/C 64/53)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Strack, Vaserlīša (Vācija) (pārstāvji — vispirms J. Mosar, pēc tam F. Gengler un P. Goergen, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un H. Krämer)

Priekšmets

Prasība atcelt amatā paaugstināšanas procedūru, kas tika veikta attiecībā uz prasītāju par 2003. gadu, šīs procedūras ietvaros piešķirtos punktus, kā arī vēlāk pieņemto lēmumu prasītāju nepaaugstināt amatā.

Rezolutīvā daļa:

1)	atcelt lēmumu par prioritātes punktu piešķiršanu Guido Strack attiecībā uz 2003. gada paaugstināšanu amatā, kā arī lēmumu viņu nepaaugstināt amatā par šo gadu;

2)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 30, 4.12.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/34

Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedums — Komisija/Environmental Management Consultants

(Lieta T-46/05) (1)

(Šķīrējtiesas klauzula - Avansa atmaksa - Nokavējuma procenti - Pārkāpuma procedūra)

(2008/C 64/54)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Triantafyllou, pārstāvis, kam palīdz N. Korogiannakis, advokāts)

Atbildētājs: Environmental Management Consultants, Nicosie (Kipra)

Priekšmets

Komisijas iesniegtā prasība atbilstoši EKL 238. pantam par summas EUR 31 965,28 atmaksu, ko tā samaksāja līguma IC18-CT98-0273 izpildes ietvaros, kam pieskaitīti likumiskie procenti.

Rezolutīvā daļa:

Environment Management Consultants LTD tiek piespriests atmaksāt Eiropas Kopienu Komisijai summu EUR 31 965,28 apmērā, kam pieskaitīti procenti:

—	ar likmi 9,26 % gadā par laika posmu no 2001. gada 1. augusta līdz 31. augustam;

—	ar likmi 8,62 % gadā par laika posmu no 2001. gada 1. septembra līdz 2002. gada 31. decembrim;

—	ar likmi 10,57 % gadā par laika posmu no 2002. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

—	ar likmi 10,47 % gadā par laika posmu no 2002. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

—	ar likmi 9,97 % gadā par laika posmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

—	ar likmi 9,22 % gadā par laika posmu no 2003. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

—	ar likmi 9,14 % gadā par laika posmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam;

—	ar likmi 9,13 % gadā par laika posmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim;

—	ar likmi 9,21 % gadā par laika posmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. janvārim;

—	ar likumisko procentu likmi, kas aprēķināta atbilstoši Bürgerliches Gesetzbuch (Vācijas civilkodekss) 288. pantam, bet likme nedrīkst pārsniegt 9,21 % laika posmā no 2005. gada 1. februāra līdz pilnīgai parāda nomaksai.

2)	Environment Management Consultants atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 108, 6.5.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/35

Pirmās instances tiesas 2008. gada 24. janvāra spriedums — Dorel Juvenile Group/ITSB (“SAFETY 1ST”)

(Lieta T-88/06) (1)

(Kopienas preču zīmes - Kopienas vārdiskas preču zīmes “SAFETY 1ST’ reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamatojums - Aprakstoša rakstura neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2008/C 64/55)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dorel Juvenile Group, Inc., Canton (Savienotās Valstis) (pārstāvis — G. Simon, avocat)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — Ó. Mondéjar Ortuño)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 11. janvāra lēmumu (lieta R 616/2004-2) sakarā ar preču zīmes “SAFETY 1ST” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Dorel Juvenile Group, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 108, 6.5.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/35

Pirmās instances tiesas 2008. gada 31. janvāra spriedums — Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana/KAŠB — Nador Cott Protection (“Nadorcott”)

(Lieta T-95/06) (1)

(Augu šķirnes - Kopienas Augu šķirņu biroja Apelācijas padomē iesniegta apelācijas sūdzība - Nepieņemamība - Individuālas skaršanas neesamība - Efektīva tiesas aizsardzība - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2008/C 64/56)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana, Valensija [Valence] (Spānija) (pārstāvji — S. Roigs Girbess [S. Roig Girbes], R. Ortega Bueno [R. Ortega Bueno] un M. Delgado Ečevarria [M. Delgado Echevarría], advokāti)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu biroju (KAŠB) (pārstāvji — M. Ekvads [M. Ekvad], pārstāvis, kam palīdz D. O'Kīfs [D. O'Keefe], solicitor, H. Rivass de Andress [J. Rivas de Andrés] un M. Kanale Fontkuberta [M. Canal Fontcuberta], advokāti)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Nador Cott Protection SARL, Senrafaela [Saint-Raphaël] (Francija) (pārstāvji — M. Fernandesa Mateosa [M. Fernández Mateos], S. Gonsales Malabia [S. González Malabia] un M. Marina Bataljera [M. Marín Bataller], advokāti)

Priekšmets

Prasība par KAŠB Apelācijas padomes 2005. gada 8. novembra lēmumu (lieta A 001/2005) attiecībā uz Kopienas aizsardzības piešķiršanu mandarīnu šķirnei “Nadorcott”

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Federación de Cooperativas Agrarias de la Comunidad Valenciana atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 131, 3.6.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/36

Pirmās instances tiesas 2008. gada 23. janvāra spriedums — Demp/ITSB — BAU HOW (“BAU HOW”)

(Lieta T-106/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “BAU HOW’ reģistrācijas pieteikums - Agrākas grafiskas preču zīmes “BAUHAUS’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 73. pants)

(2008/C 64/57)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Demp BV, agrāk Demp Holding BV, Māstrihte (Nīderlande) (pārstāvji — R.-D. Härer, C. Schultze, J. Ossing un C. Weber, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — G. Schneider)

Otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece: BAU HOW GmbH, Hattersheim/Okriftel (Vācija)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2006. gada 31. janvāra lēmumu lietā R 92/2004-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Demp BV un BAU HOW GmbH

Rezolutīvā daļa

1)	prasību noraidīt;

2)	Demp BV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 143, 17.6.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/36

Pirmās instances tiesas 2008. gada 30. janvāra spriedums — Japan Tobacco/ITSB — Torrefacção Camelo (“CAMELO”)

(Lieta T-128/06) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildumu process - Kopienas grafiskas preču zīmes “CAMELO’ reģistrācijas pieteikums - Valsts agrāka grafiska preču zīme “CAMEL’ - Relatīvs atteikuma pamatojums - Iespējas netaisnīgi gūt labumu no agrākas preču zīmes atšķirtspējas un reputācijas un iespējas nodarīt tām kaitējumu neesamība - Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts - Apelācijas procesa normu pārkāpuma neesamība - Regulas Nr. 40/94 74. pants)

(2008/C 64/58)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Japan Tobacco, Inc. Tokija (Japāna) (pārstāvji — A. Ortiz López, S. Ferrandis González un E. Ochoa Santamaría, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Torrefacção Camelo L da, Campo Maior (Portugāle) (pārstāvji — A. De Sampaio, I. Carvalho Franco un C. de Almeida Carvalho, avocats)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 22. februāra lēmumu lietā R 669/2003-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Japan Tobacco, Inc. un Torrefacção Camelo L da.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Japan Tobacco, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus;

3)	Torrefacção Camelo L da sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 154, 1.7.2006.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/37

Pirmās instances tiesas 2008. gada 29. janvāra spriedums — Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome

(Lieta T-206/07) (1)

(Dempings - Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu imports - Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikā, statuss - Tiesības uz aizstāvību - Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts un 20. panta 5. punkts)

(2008/C 64/59)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd, Fošana (Ķīna) (pārstāvji — J.-F. Bellis, advokāts, un G. Vallera, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji — J.-P. Hix, pārstāvis, kam palīdz — sākotnēji B. O'Connor, solicitor, un P. Vergano, advokāts, vēlāk — B. O'Connor un E. McGovern, barrister)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un K. Talabér-Ricz, pārstāvji); Vale Mill (Rochdale) Ltd (Ročdeila, Apvienotā Karaliste); Pirola SpA (Mapello, Itālija); Colombo New Scal Spa (Rovagnate, Itālija) (pārstāvji — G. Berrisch un G. Wolf, advokāti); un Itālijas Republika (pārstāvji — I. Braguglia, pārstāvis, kam palīdz W. Ferrante, avvocato dello Stato)

Priekšmets

Lūgums atcelt Padomes 2007. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu (OV L 109, 12. lpp.), ciktāl tas uzliek antidempinga maksājumu prasītājas ražoto gludināmo dēļu importam.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware Co. Ltd sedz savus un atlīdzina Padomes, Vale Mill (Rochdale) Ltd, Pirola SpA un Colombo New Scal SpA tiesāšanās izdevumus;

3)	Komisija un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 170, 21.7.2007.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/37

Pirmās instances tiesas 2008. gada 7. janvāra rīkojums — Marmara Import-Export/ITSB — Marmara Zeytin Tarim Satis (“marmara”)

(Lieta T-403/03) (1)

(Kopienas preču zīme - Iebildums - Iebilduma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 64/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marmara Import-Export GmbH, Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — A. Von Arnswaldt un G. Rother, avocats)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (pārstāvis — J. Weberndorfer)

Otra lietas dalībniece procesā ITSB Apelāciju padomē, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā: Marmara Zeytin Tarim Satis Kooperatifleri Birligi, Bursa (Turcija) (pārstāvis — A. Andorfer-Erhard, avocat)

Priekšmets

Prasība par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 1. oktobra lēmumu (lieta R 515/2002-1) sakarā ar iebildumu procesu starp Marmara Import-Export GmbH un Marmara Zeytin Tarim Satis Kooperatifleri Birligi.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību;

2)	prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, sedz savus, kā arī katra atlīdzina pusi no atbildētāja tiesāšanās izdevumiem.

(1) OV C 71, 20.3.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/38

Pirmās instances tiesas 2007. gada 20. decembra rīkojums — Dascalu/Komisija

(Lieta T-430/03) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Starpspriedums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2008/C 64/61)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Iosif Dascalu, Kraainem (Beļģija) (pārstāvis — N. Lhoëst, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — sākotnēji C. Berardis-Kayser un L. Lozano Palacios, pēc tam C. Berardis-Kayser un H. Krämer, pārstāvji)

Priekšmets

Pirmkārt, lūgums atcelt Komisijas 2002. gada 23. decembra un 2003. gada 14. aprīļa lēmumus, ar ko groza prasītāja pakāpes klasifikāciju tiktāl, ciktāl tajos noteikts, ka viņa iecelšanas amatā brīdī viņam tiek piešķirta A6 pakāpe, 1 līmenis, un ka tie no finansiālā viedokļa ir spēkā, sākot no 1995. gada 5. oktobra, un ar tiem nav atjaunota prasītāja karjera attiecībā uz pakāpi, un tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt lēmumus, ar kuriem noraidītas prasītāja sūdzības, kā arī, otrkārt, atlīdzināt ar šiem lēmumiem nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa:

1)	ar šo prasību saistītā tiesvedība tiek izbeigta;

2)	Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 47, 21.2.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/38

Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. decembra rīkojums — Atlantic Container Line u.c./Komisija

(Lieta T-113/04) (1)

(Pirmās instances tiesas sprieduma izpilde - Izdevumu, kas saistīti ar bankas garantiju, kas tika sniegta nolūkā atlikt Komisijas uzlikta naudas soda maksāšanu, kuru Pirmās instances tiesa vēlāk atcēla, atlīdzināšana - Prasība par tiesību akta atcelšanu un zaudējumu atlīdzību - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Tiešas cēloņsakarības neesamība starp Kopienu iestādes prettiesisko rīcību un attiecīgajiem zaudējumiem)

(2008/C 64/62)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Atlantic Container Line AB, Gēteborga (Zviedrija); Transportación Marítima Mexicana SA de CV, Mehiko (Meksika); Hanjin Shipping Co. Ltd, Seula (Dienvidkoreja); Hyundai Merchant Marine Co. Ltd, Seula; Mediterranean Shipping Co. SA, Ženēva (Šveice); Neptune Orient Lines Ltd, Singapūra (Singapūra); Orient Overseas Container Line (UK) Ltd, Safolka (Apvienotā Karaliste); P & O Nedlloyd Container Line Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste); un Sea-Land Service, Inc., Jacksonville (Florida, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — sākotnēji J. Pheasant, M. Levitt un K. Nicholson, pēc tam — M. Levitt un K. Nicholson, solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvis — P. Oliver)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Komisijas 2004. gada 6. janvāra vēstuli, ar kuru tā atteicās atlīdzināt ar bankas garantiju saistītos izdevumus, kas prasītājiem bija radušies pēc tam, kad tiem ar Komisijas 1998. gada 16. septembra Lēmumu 1999/243/EK par EK līguma 85. un 86. panta [jaunajā redakcijā — EKL 81. un 82. pants] piemērošanas procedūru (lieta IV/35.134 — Trans-Atlantic Conference Agreement) (OV 1999, L 95, 1. lpp.) tika uzlikts naudas sods, kas tika atcelts ar Pirmās instances tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-191/98 un no T-212/98 līdz T-214/98 Atlantic Container Line u.c./Komisija (Recueil, II-3275. lpp.), tika uzlikts naudas sods, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus nolūkā iegūt šo ar bankas garantiju saistīto izdevumu atmaksu.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt;

2)	prasītāji atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 118, 30.4.2004.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/39

Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. janvāra rīkojums — Komisija/Lior u.c.

(Lieta T-245/04) (1)

(Šķīrējklauzula - Pirmās instances tiesas kompetence - Prasība, kas vērsta pret Eiropas Ekonomisko interešu grupu un pret tās biedriem un bijušajiem biedriem - Daļēja kompetences neesamība)

(2008/C 64/63)

Tiesvedības valoda — franču un grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Støvlbæk, kam palīdz M. Bra, avocat, pēc tam H. Støvlbæk un M. Konstantinidis, kuriem palīdz B. Wägenbaur, avocat)

Atbildētāji: Lior GEIE, Brisele (Beļģija), Lior International NV, Hoilarta (Beļģija), Deira SA (Hoilarta), Eutec Srl, Forli (Itālija), Mindshare Bvba, Senmartēnlatēma, (Beļģija), Società politecnica italiana ricerche e progetti Srl, Kastello (Itālija), RPA SpA, Perusa (Itālija), Carmen eV, Straubinga (Vācija) (pārstāvis — V. Marien, avocat); University College Dublin — Energy Research Group, Dublina (Īrija) (pārstāvji — F. Herbert un L. Demeyere, avocats); Beneport SA (Brisele), Europe Information Service SA (Brisele), Managium Sprl (Brisele) (pārstāvis — J.-P. Brusseleers, avocat); un Aris Hellas EPE, Kifisija (Grieķija) (pārstāvis — K. Sakellariadis, avocat)

Priekšmets

Prasība atbilstoši EKL 228. pantam, lai atbildētājiem liktu piespriests solidāri atmaksāt avansā pārmaksātās summas, kuras Kopiena pārskaitīja, pildot sešus līgumus, kas tika noslēgti programmas Thermie ietvaros un vienu līgumu, kas tika noslēgts programmas Altener II ietvaros.

Rezolutīvā daļa:

1)	prasību noraidīt kā nepieņemamu, ciktāl tā vērsta pret Deira SA, Eutec Srl, Mindshare Bvba, Società politecnica italiana ricerche e progetti Srl, RPA SpA, Carmen eV, University College Dublin — Energy Research Group, Beneport SA, Europe Information Service SA, Managium Sprl un Aris Hellas EPE;

Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar prasībām pret Deira SA, Eutec Srl, Mindshare Bvba, Società politecnica italiana ricerche e progetti Srl, RPA SpA, Carmen eV, University College Dublin — Energy Research Group, Beneport SA, Europe Information Service SA, Managium Sprl un Aris Hellas EPE, kā arī atlīdzina Deira SA, Eutec Srl, Mindshare Bvba, Società politecnica italiana ricerche e progetti Srl, RPA SpA, Carmen eV, University College Dublin — Energy Research Group, Beneport SA, Europe Information Service SA, Managium Sprl un Aris Hellas EPE tiesāšanās izdevumus;

3)	Aris Hella sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 213, 6.9.2003. (pirms tam — lieta C-280/03).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/39

Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2008. gada 7. janvāra rīkojums — Pellegrini/Komisija

(Lieta T-375/07 R)

(Pagaidu noregulējums - Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība - Komisijas bezdarbība - Pamata lietā pieprasītās zaudējumu atlīdzības iepriekšēja samaksa - Fumus boni juris neesamība)

(2008/C 64/64)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rosario Maria Pellegrini, Dženova (Itālija) (pārstāvis — L. Sulfaro, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Priekšmets

Lūgums piespriest Komisijai atlīdzināt pagaidu kārtībā finansiālos zaudējumus, kurus prasītāja, iespējams, cieta tādēļ, ka minētā iestāde nenodrošināja Kopienu tiesību normu, kas regulē finanšu starpnieku darbības, pilnīgu piemērošanu un pareizu interpretāciju.

Rezolutīvā daļa:

1)	noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu,

2)	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/40

Prasība, kas celta 2007. gada 16. novembrī — DJEBEL/Komisija

(Lieta T-422/07)

(2008/C 64/65)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DJEBEL, SGPS, SA, Funčala (Portugāle) (pārstāvji — M. Andrade Neves un S. Castro Caldeira)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu par valsts atbalstu C 4/2006 (ex N 180/2005) — Portugāle — Atbalsts Djebel, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2007. gada 24. augustā [paziņots ar numuru C(2007) 1959] (OV L 219, 30. lpp.);

—

atzīt, ka

—	lūgtais atbalsts bija un joprojām ir nepieciešams, lai īstenotu investīciju projektu RASH kapitāla ieguvei un vēlākai viesnīcas Rio Atlàntico iegādei;

—	atbalsts tika lūgts pirms investīciju veikšanas;

—	Djebel projekts faktiski ir pirmais Pestana grupas starptautiskais pasākums;

—	minētā projekta īstenošana nemainīja ne Kopienas teritorijā, ne ārpus tās darbojošos Eiropas uzņēmumu konkurences nosacījumus;

—	minētā projekta īstenošana Pestana grupai neradīja nekādas priekšrocības, kas tai ļautu traucēt tirdzniecību starp dalībvalstīm;

—	Djebel lūgtajam atbalstam ir tādas pašas īpašības kā tam, ko lūdza Vila Galé un ko Komisija apstiprināja 2003. gada 15. oktobra lēmumā;

—	atzīt, ka atbalsta piešķiršana Djebel ar atbilstošajiem nosacījumiem un norādītajiem pamatiem nav nesaderīga ar nevienu no EK līguma tiesību normām vai ar tiesisko regulējumu, kas pieņemts to izpildei vai papildināšanai;

—	uzdot pārskatīt Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu par Djebel lūgto atbalstu tā, lai minētajā lēmumā tiktu atļauts piešķirt minēto atbalstu saskaņā ar Djebel un Portugāles iestāžu ierosinātajiem nosacījumiem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūgtais valsts atbalsts nav nesaderīgs ar piemērojamām EK līguma tiesību normām.

Djebel izpildīja likumā noteiktās prasības, lai tās lūgumu varētu iekļaut uzņēmumu modernizēšanas veicināšanas sistēmā (Sistema de Incentivos à Modernização Empresarial — SIME), un Komisijai ir pienākums ievērot lūgumu pieņemamības prasības, kas ir noteiktas šajā gadījumā piemērojamajā Portugāles Republikas likumā.

Piemērojamajos Portugāles tiesību aktos ir noteikts, ka līdz 2001. gada 31. janvārim iesniegtajos lūgumos kā subsidējamas izmaksas var iekļaut investīciju izmaksas, kas veiktas pēc 1999. gada 1. jūlija.

Attiecīgā valsts atbalsta mērķis bija veicināt un atbalstīt Pestana grupas starptautiskos pasākumus, un tas tika lūgts pirms investīciju uzsākšanas.

Prasītājai nedrīkst kaitēt tas, ka atbildīgās iestādes projektu neizskatīja laicīgi.

Prasītājas lūgto atbalstu nevar analizēt, ņemot vērā šodienas ekonomiskos un finansiālos apstākļus.

Bez šī atbalsta prasītāja nebūtu veikusi atbilstošos ieguldījumus attiecīgajā projektā.

Prasītājas īstenotā iegāde šī investīciju projekta ietvaros ir pirmais Pestana grupas starptautiskais pasākums.

1999. gadā Pestana grupai nebija finansiālu līdzekļu, lai vienpersoniski veiktu investīcijas Brazīlijā.

Minētā ieguldījuma veikšana nekādā ziņā būtiski neietekmēja tirdzniecības apstākļus Eiropas Savienībā.

Nepastāv nekāda saistība starp prasītājas Brazīlijā veikto iegādi un Pestana grupas izplešanos Portugālē.

Prasītājas iesniegtais investīciju projekts un piešķirtais atbalsts ir saderīgi ar EK līguma tiesību normām, it īpaši EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Prasītājai piešķirtais atbalsts veicināja saimnieciskās darbības attīstību, tāpēc tam var piemērot EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu.

Nav pārkāpta neviena EK līguma vai sekundāro tiesību norma un nav kavēta konkurence kopējā tirgū.

Atsaucoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu, prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā, ka attiecīgajam investīciju projektam ir tieši tādas pašas pazīmes kā Vila Galé projektam, par kuru Komisija lēmumu pieņēma 2003. gada 15. oktobrī, Komisijas lēmumam par valsts atbalstu C 4/2006 bija jābūt tādam pašam kā minētajā lietā.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/41

Prasība, kas celta 2007. gada 20. decembrī — Salej un Technologie Buczek/Komisija

(Lieta T-465/07)

(2008/C 64/66)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Emilian Salej, Technologie Buczek S. A. maksātnespējas administrators, Sosnowiec (Polija), un Technologie Buczek S. A., Sosnowiec (Polija) (pārstāvji — D. Szlachetko-Reiter, radca prawny)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (iepriekš NN 35/2006), kuru Polijas Republika ir piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, 1. pantu, kā arī 3. panta 1. un 3. punktu;

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (iepriekš NN 35/2006), kuru Polijas Republika ir piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, 4. un 5. pantu daļā par šī lēmuma 1. pantā minētā atbalsta atgūšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam prasītāji min tos pašus pamatus, kas tika izvirzīti lietā T-440/07 Huta Buczek/Komisija (1).

(1) OV 2008, C 22, 50. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/41

Prasība, kas celta 2007. gada 19. decembrī — Dow Agrosciences BV un citi/Komisija

(Lieta T-470/07)

(2008/C 64/67)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dow Agrosciences BV (Roterdama, Nīderlande), Dow AgroSciences Ltd (Hitchin, Apvienotā Karaliste), Dow AgroSciences SAS (Mougins, Francija), Dow AgroSciences Export SAS (Mougins, Francija), Dow AgroSciences Italia Srl (Milāna, Itālija), Dow AgroSciences Iberica SA (Madride, Spānija), Dow AgroSciences Vertriebsgesellschaft mbH (Neusiedl am See, Austrija), Dow AgroSciences LLC (Indianapolisa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji — K. Van Maldegem, C. Mereu, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu 2007/619/EK;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 20. septembra Lēmumu 2007/619/EK neiekļaut 1,3-dihlorpropēnu Padomes Direktīvas 91/414/EEK (1) (“Direktīva 91/414”) I pielikumā un atsaukt tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir minētā viela.

Prasītāji uzskata, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks šādu iemeslu dēļ:

tas pārkāpj būtiskas formālas prasības, jo tas ir balstīts uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (“EFSA”) pārskatu, kas pārkāpj Komisijas Regulas Nr. 451/2000 (2) 8. panta 7. punktu; tā kā atbildētāja ir pārkāpusi minētās regulas 8. panta 8. punktu un tā kā apstrīdētais lēmums neatbilst piemērojamai likumdošanas procedūrai, tas pārkāpj EKL 5. un 7. pantu un Lēmuma 1999/468 (3) 5. pantu;

b)	tas satur acīmredzamas kļūdas vērtējumā, jo ar to ir nolemts neiekļaut 1,3-dihlorpropēnu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā bez pierādījuma, ka viela rada nevēlamu risku cilvēku veselībai vai videi un neatbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. un 2. punkta prasībām par iekļaušanu I pielikumā;

c)	tas pārkāpj Kopienu tiesību vispārējos principus un it īpaši (i) tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus, (ii) samērīguma principu, (iii) vienlīdzīgas attieksmes principu, (iv) labas pārvaldības principu un (v) prasītāju tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam;

d)	tas pārkāpj EK Līgumu un tiesību normas par tā piemērošanu, it īpaši (i) Direktīvas 91/414 13. pantu, kā arī (ii) EKL 95. pantu un iepriekš minētās direktīvas 4. un 5. pantu.

Prasītāji saskaņā ar EKL 241. pantu atsaucas uz pamatu par Komisijas Regulas Nr. 1490/2002 (4) 20. panta nelikumību, kas pēc to apgalvojumiem būtiski ietekmēja to likumīgās tiesības paļauties, ka Regulas Nr. 451/2000 grozījums nodrošina obligātu EFSA iesaistīšanu attiecīgās vielas izskatīšanā.

(1) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.).

(2) Komisijas 2000. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 451/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu (OV L 55, 25. lpp.).

(3) Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.).

(4) Komisijas 2002. gada 14. augusta Regula (EK) Nr. 1490/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 224, 23. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/42

Apelācija, ko 2007. gada 21. decembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2007. gada 10. oktobra spriedumu lietā F-107/06 Berrisford/Komisija

(Lieta T-473/07 P)

(2008/C 64/68)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — D. Martin un K. Herrmann)

Pretējā puse procesā: Michael Berrisford, Brisele (Beļģija)

Prasītājas prasījumi

—

atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 10. oktobra spriedumu lietā F-107/06 tiktāl, ciktāl pēc otrā pamata pirmās daļas, kas ir balstīta uz to, ka pirmajā instancē nav ņemts vērā, ka prasītājs “divas reizes bija to ierēdņu skaitā, kuru paaugstināšana tika atlikta”, izskatīšanas tajā ir konstatēts, ka iecēlējinstitūcija tādējādi, pirmajā instancē veicot prasītāja nopelnu salīdzinošo pārbaudi, ir pieļāvusi tiesību kļūdu un tā rezultātā šajā gadījumā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā;

—	nosūtīt lietu Civildienesta tiesai;

—	lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību Komisija lūdz daļēji atcelt 2007. gada 10. oktobra spriedumu lietā F-107/06 Berrisford/Komisija, ar kuru Civildienesta tiesa ir atcēlusi tās lēmumu neiekļaut prasītāja vārdu to ierēdņu sarakstā, kas paaugstināti 2005. gadā, un noraidīt pārējos prasītāja prasībā izteiktos prasījumus.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija vispirms norāda divus pamatus, kas ir balstīti uz tiesību kļūdām, kuras ir pieļāvusi Civildienesta tiesa Apstrīdētajā spriedumā.

Pirmkārt, Komisija norāda, ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktu, jo tā ir iecēlējinstitūcijai ir noteikusi pienākumu, prasītāja nopelnu pārbaudes laikā piešķirot papildu punktus, ņemt vērā, ka ģenerāldirektorāts viņu bija ieteicis paaugstināšanai amatā divas reizes tā sauktās “otrās kārtas” procedūras ietvaros.

Otrā tiesību kļūda, uz ko Komisija norāda Apstrīdētajā spriedumā, ir DGE-45 13. panta 1. punkta un 3. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Civildienesta tiesa nav atzinusi, ka prasītāja situācija 2003. un 2004. gadā tika netieši ņemta vērā, iecēlējinstitūcijai piešķirot punktus, kā daļa no nopelniem attiecīgajā pakāpē nostrādātajā laikā.

Visbeidzot Komisija norāda pamatu, kas ir balstīts uz iespējams pretrunīgu Apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/43

Prasība, kas celta 2007. gada 21. decembrī — Deltalinqs un SVZ/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-481/07)

(2008/C 64/72)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Deltalinqs un SVZ, Havenondernemersvereniging Rotterdam, Roterdama (Nīderlande) (pārstāvis — M. Meulenbelt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji apstrīd Komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu (OV C 227, 4. lpp.) par Flandrijas noteikumiem intermodālā transporta izmantošanas pa iekšējiem ūdensceļiem atbalstam (Valsts Atbalsts Nr. 682/06-Beļģija). Apstrīdētajā lēmumā Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu un nolemj necelt nekādus iebildumus.

Prasības pieteikuma pamatojumā prasītāji apgalvo, ka ir pārkāpts nediskriminācijas princips, kas paredzēts Padomes 1970. gada 4. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1107/70 par atbalsta piešķiršanu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV L 130, 1. lpp.), un EKL 12. un 73. pants. Tie apgalvo, ka atbalsts ir pieejams pārvadājumiem konteineros uz Flandrijas iekšējām ostām, kad konteiners ienāk vai atstāj Eiropas Savienību caur Flandrijas ostu, bet nav pieejams tad, ja osta ir citā dalībvalstī. Tie uzskata, ka tā ir diskriminācija pilsonības dēļ.

Tāpat prasītāji apgalvo, ka atbalsts rada konkurences traucējumus, jo tas rada būtiski nelabvēlīgus apstākļus ziemeļrietumu Eiropas ostām, kuras veic tirdzniecību ar iekšzemes Flandriju, un īpaši Roterdamas ostai.

Visbeidzot, prasītāji apgalvo, ka ir pārkāpts pienākums veikt izmeklēšanu un norādīt pamatojumu. Tie uzskata, ka Komisija nav izvērtējusi ietekmi uz konkurenci un paskaidrojusi, kādēļ nebija nepieciešams ekonomisks vērtējums.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/44

Prasība, kas celta 2007. gada 20. decembrī — Cabell Hall Citrus/ITSB — Casur (“EGLÉFRUIT”)

(Lieta T-488/07)

(2008/C 64/73)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cabell Hall Citrus Ltd, Grand Cayman (Kaimanu salas) (pārstāvis — C. Rogers, Barrister)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Casur S. Coop. Andaluza, Viator (Spānija)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 19. septembra lēmumu lietā R 293/2007-1;

—	uzdot ITSB Anulēšanas nodaļai atzīt par spēkā neesošu Kopienas preču zīmes reģistrāciju Nr. 3 517 431 EGLÉFRUIT

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “EGLÉFRUIT” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 29., 30. un 31. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 3 517 431

Kopienas preču zīmes īpašniece: Casur S. Coop. Andaluza

Lietas dalībniece, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: prasītāja

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: Kopienas un valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “UGLI” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29., 31. un 32. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par atzīšanu par spēkā nesošu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelāciju padome nepareizi piemērojusi konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas kritērijus.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/44

Prasība, kas celta 2007. gada 21. decembrī — Insight Direct USA/ITSB — Net Insight (“Insight”)

(Lieta T-489/07)

(2008/C 64/74)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Insight Direct USA, Inc., Tempe (Savienotās Valstis) (pārstāvji — M. Gilbert un M. Moore, Solicitors)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Net Insight AB, Stokholma, Zviedrija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Apelāciju otrās padomes 2007. gada 20. septembra lēmumu lietā R 1428/2006-2, atzīt par spēkā neesošu reģistrācijas pieteikumam noraidījumu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kuri ietilpst 37. un 42. klasē un noraidītajiem pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē, un nolemt turpināt procedūru attiecībā uz visiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikums tika publicēts.

—	piespriest Birojam un pārējiem lietas dalībniekiem segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Insight” attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ietilpst 35., 36., 37. un 42. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 309 002

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: Net Insight AB

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas un valsts vārdiska preču zīme“NET INSIGHT” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9., 37. un 41. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: daļēji noraidīt un daļēji apmierināt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nepareizi noteica agrākās preču zīmes dominējošos un atšķirtspējīgos elementus, un neapsvēra visus vērā nozīmīgos apstākļus, izvērtējot attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību. Turklāt Apelāciju padome nav apsvērusi visus nozīmīgos apstākļus attiecībā uz visaptverošo novērtējumu, nosakot konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/45

Prasība, kas celta 2007. gada 21. decembrī — Notarel/ITSB — SAT.1 SatellitenFernsehen (“R.U.N.”)

(Lieta T-490/07)

(2008/C 64/75)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Notartel SpA — societa' informatica del Notariato, Roma (Itālija) (pārstāvji — M. Bosshard, avvocato, M. Balestriero, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otrs procesa Apelāciju padomē dalībnieks: SAT.1. SatellitenFernsehen GmbH, Berlīne (Vācija)

Prasītājas prasījumi:

—	galvenokārt, atcelt daļā ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. oktobra lēmumu lietā R 1267/2006-4 tiktāl, ciktāl ar to atbalsta iebildumu;

—	pakārtoti, atcelt daļā ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 22. oktobra lēmumu lietā R 1267/2006-4 tiktāl, ciktāl ar to atbalsta iebildumu attiecībā uz 38. klasē reģistrācijai pieteikto preču zīmi;

—	jebkurā gadījumā noraidīt visus nākotnē iespējamus pretējus pieteikumus vai prasības, tādējādi apstiprinot lēmumu, ko lietas dalībnieki šajā lietā neapstrīd;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: vārdiska preču zīme “R.U.N.” (Kopienas preču zīmes pieteikums Nr. 1.069.863 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38. un 42. klasē attiecībā uz šo lietu)

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: SAT.1. SatellitenFernsehen GmbH

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: valsts un Kopienas vārdiska preču zīme “ran” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 35., 38., 41. un 42. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt

Apelāciju padomes lēmums: Apelācijas daļēja apmierināšana attiecībā uz noteiktiem pakalpojumiem, kas ietilpst 38. un 42. klasē

Izvirzītie pamati: Apstrīdētajā lēmumā acīmredzot ir loģiska pretruna: Apelāciju padome ir darījusi zināmus vairākus pareizus tiesību principus, kurus tā ir kvalificējusi par saistošiem, novērtējot līdzību starp apzīmējumiem un precēm/pakalpojumiem, lai pārliecinātos, vai pastāv atteikuma pamatojums, ko paredz Regulas par Kopienas preču zīmi 73. panta 1. punkts, tomēr tā šī konkretā jautājuma novērtēšanā ir piemērojusi atšķirīgus kritērijus. Šādas loģikas pretrunas rezultātā rodas vai nu tiesību kļūda saistībā ar atšķirīgu principu piemērošanu salīdzinājumā ar (pareiziem) tiesību principiem, kas tika norādīti lēmuma tiesību premisā, vai arī pretrunīgs un nepietiekošs pamatojums.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/46

Prasība, kas celta 2007. gada 27. decembrī — CB/Komisija

(Lieta T-491/07)

(2008/C 64/76)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Groupement des Cartes Bancaires (CB) GIE (Parīze, Francija) (pārstāvji — A. Georges, J. Ruiz Calzado, É. Barbier de La Serre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar iesniegto prasību prasītāji lūdz atcelt Komisijas 2007. gada 17. oktobra lēmumu C(2007) 5060 gala redakcijā par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/D1/38606 — GROUPEMENT DES CARTES BANCAIRES“CB”), kas attiecas uz tarifu pasākumiem jaunajiem dalībniekiem, kuri pievienojoties Groupement, kā arī tā saukto “aizmigušo pamodināšanas” mehānismu, ko piemēro Groupement dalībniekiem, kuri kopš savas pievienošanās nav veikuši ievērojamu darbību ar bankas kartēm.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji atsaucas uz sešiem pamatiem.

Pirmais pamats ir balstīts uz EKL 81. panta un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, kā arī pamatojuma nenorādīšanu, jo pastāv pārkāpumi Komisijas veiktajā pasākumu un tirgus analīzes metodē tiktāl, ciktāl tā nav ņēmusi vērā kontekstu, attiecīgās informācijas kopumu, ne arī konkrētos apstākļus, kuros tie ir pieņemti un kuros tiem ir sekas.

Otrkārt, prasītāji norāda pamatu, kas balstīts uz EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, jo Komisija, izvērtējot pasākumu mērķi, kas tai bijis paziņots, ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošā, faktos un vērtējumā. Tie uzskata, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu izvērtēt uzņēmumu asociācijas lēmuma mērķi un nav pierādījusi, ka šis mērķis ir vērsts pret konkurenci.

Ar trešo pamatu prasītāji norāda, ka apstrīdētais lēmums pārkāpj EKL 81. panta 1. punktu, jo Komisija pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošā, faktos un vērtējumā, pārbaudot tai paziņoto pasākumu iedarbību.

Pakārtoti prasītāji apgalvo, ka Komisija, izvērtējot četru atbrīvošanai no nodokļa pieprasīto nosacījumu piemērojamību, ir pārkāpusi EKL 81. panta 3. punktu.

Piektais pamats, kuru norāda prasītāji, ir balstīts uz labas pārvaldības principa pārkāpumu, kas izriet no iespējamās nenorādīšanas, pretrunām un faktu sagrozīšanas dažos no apstrīdētā lēmuma argumentiem.

Pēdējais pamats ir balstīts uz samērīguma principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/47

Apelācija, ko 2007. gada 28. decembrī ierosinājuši Carlos Sanchez Ferriz u.c. par Civildienesta tiesas 2007. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-115/06 Sanchez Ferriz u.c./Komisija

(Lieta T-492/07 P)

(2008/C 64/77)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Carlos Sanchez Ferriz, Brisele (Beļģija), Isabelle Chantraine, Brisele (Beļģija), José De Viana Costa Ribeiro, Meise (Beļģija), Brigitte Housiaux, Ramillies (Beļģija), Chantal Vellemans, Brisele (Beļģija), Sylvie Schaack, Remich (Luksemburgas Lielhercogiste), Andrea Losito, Sandweiler (Luksemburgas Lielhercogiste), Alain Hertert, Scheidgen (Luksemburgas Lielhercogiste), Marie-Josée Gaspar-Lis, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste), Otilia Ferreira-Nielsen, Gostingen (Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvis — F. Frabetti, avocat)

Pretējā puse procesā: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 17. oktobra rīkojumu lietā F-115/06;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumus, kas izvirzīti pirmajā instancē, un tātad atzīt prasību lietā F-155/06 par pieņemamu un pamatotu;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Civildienesta tiesā;

—	lemt par izmaksām, izdevumiem un honorāriem un piespriest Komisijai tos atlīdzināt.

Pamati un galvenie argumenti

Savā apelācijas sūdzībā tās iesniedzēji lūdz atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru par nepieņemamu atzīta viņu prasība, kuras priekšmets ir, galvenokārt, atcelt to ierēdņu sarakstu, kas paaugstināti 2005. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, ciktāl šajā sarakstā nav iekļauti prasītāju uzvārdi, un, pakārtoti, atcelt lēmumus par prioritātes punktu piešķiršanu, kas attiecas uz viņiem, minētās paaugstināšanas amatā ietvaros.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pretēji tam, kas norādīts pārsūdzētajā rīkojumā, 2002. gada 26. aprīļa VĪN noteikumiem, kuru tiesiskums tika apstrīdēts pirmajā instancē, ir tieša juridiska saikne ar šo tiesvedību.

Turklāt viņi uzskata, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot par nepieņemamu iebildumu, kas saistīts ar 2004. gada 23. decembra Civildienesta noteikumu 45. panta VĪN pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka tas izvirzīts ar nokavējumu — tikai replikas stadijā. Viņi apgalvo, ka šis iebildums jau bijis minēts sūdzībā un prasības pieteikumā un ka replikā tas ir tikai papildināts.

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ka pretēji tam, ko nospriedusi Civildienesta tiesa, viņus konkrēti un individuāli skar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 6. panta pirmās daļas un 10. panta 2. punkta pārkāpums un ka līdz ar to viņu interese celt prasību ir acīmredzama.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/47

Prasība, kas celta 2007. gada 28. decembrī — Itālija/Komisija

(Lieta T-494/07)

(2008/C 64/78)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis — P. Gentili, Avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 18. oktobra Memorandu Nr. 011140 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas izmaksāto summu, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: EPPD Mērķis 2 Toskāna (Nr. CCI 2000 IT 16 2DO 001);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 29. oktobra Memorandu Nr. 011538 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas izmaksāto summu, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: Operatīvā reģionāla programma “Kampānija” 2000. –2006. g. (Nr. CCI 1999 IT 16 1PO 007);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 8. novembra Memorandu Nr. 011869 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas izmaksāto summu, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: EPPD “Pjemonte” 2000.–2006. g. (Nr. CCI 2000 IT 16 2DO 007);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 8. novembra Memorandu Nr. 011871 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas izmaksāto summu, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: EPPD Mērķis 2 Lacio 2000.–2006. g. (Nr. CCI 2000 IT 16 2 DO 009);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 15. novembra Memorandu Nr. 012137 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — attiecībā uz starpposma izdevumu apstiprināšanu un pārskatu, un maksājuma pieprasījumu. Ref.: EPPD Venēcija Mērķis 2 2000.–2006. g. (Nr. CCI 2000 IT 16 2 DO 005);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 15. novembra Memorandu Nr. 012139 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas maksājumiem, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: Operatīvā reģionāla programma “Kampānija” 2000.–2006. g. (Nr. CCI 1999 IT 16 1PO 007);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 16. novembra Memorandu Nr. 012212 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas maksājumiem, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: ROP Sviluppo Imprenditoriale Locale 2000.–2006. g. (Nr. CCI 1999 IT 16 1PO 002);

—

atcelt Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta 2007. gada 26. novembra Memorandu Nr. 012567 — Programmas un projekti Kiprā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā un Nīderlandē — par Komisijas maksājumiem, kas atšķiras no pieprasītās summas. Ref.: Operatīvā reģionāla programma “Sardīnija” 2000.–2006. g. (Nr. CCI 1999 IT 16 1PO 010); un

—	atcelt visus saistītos un iepriekšējos pasākumus, un attiecīgi piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi tiem, kas minēti lietā T-345/04 Itālijas Republika/Komisija (1).

(1) OV C 262, 23.10.2004., 55. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/48

Prasība, kas celta 2007. gada 20. decembrī — Productos Asfálticos/Komisija

(Lieta T-495/07)

(2008/C 64/79)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Productos Asfálticos (Proas), SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — C. Fernandez Vicién, abogada, P. Carmona Botana, abogada, un A. Pereda Miquel, abogado)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmumu C(2007) 4441 (galīgā redakcija) vai, pakārtoti, samazināt Productos Asfálticos, SA uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmumu C(2007) 4441 (galīgā redakcija) lietā COMP/38710 — Betún España. Apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka prasītāja kopā ar citiem uzņēmumiem bija pārkāpusi EKL 81. pantu, jo zināmu periodu bija piedalījusies vienošanās un saskaņotās darbībās, kas izpaudās kā vienošanās par tirgus sadali un cenu saskaņošanu, penetrējošā bitumena tirdzniecībā. Par šiem pārkāpumiem Komisija prasītājai uzlika solidāri ar citu uzņēmumu maksājamu naudas sodu.

Prasījumu pamatojumā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā. Šajā sakarā prasītāja uzskata, ka Komisija nepareizi novērtēja pārkāpuma smagumu un prasītājas situāciju kartelī it īpaši saistībā ar tās īpašo nozīmi tirgū un tās raksturošanu par vienu no karteļa vadītājām.

Otrkārt, prasītāja Komisiju kritizē par piemērojamo tiesību normu pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētājā lēmumā, nepareizi piemērojot 2002. gada paziņojumu par sadarbību (1), ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, neizlemjot lietu saprātīgā termiņā, — labas pārvaldības princips, un, nosakot naudas sodu virs Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2) noteiktajiem likumiskajiem ietvariem, — samērīguma princips.

Prasītāja arī uzskata, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) Komisijas paziņojums par naudas soda atlaišanu vai tā apmēra samazināšanu karteļu lietās (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/49

Prasība, kas celta 2007. gada 18. decembrī — Repsol YPF Lubricantes y especialidades u.c./Komisija

(Lieta T-496/07)

(2008/C 64/80)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Repsol YPF Lubricantes y especialidades, SA, Madride (Spānija), Repsol Petróleo, SA, Madride (Spānija), Repsol YPF, SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — L. Ortiz Blanco, abogado, J. Buendía Sierra, abogado, un M. Muñoz de Juan, abogada)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmumu C(2007) 4441 (galīgā redakcija), ciktāl tajā

—	konstatēts, ka Repsol Petróleo, S.A. ir kopīgi un solidāri atbildīga par pārkāpumu;

—	konstatēts, ka Repsol YPF, S.A. ir kopīgi un solidāri, kā arī kā saistītā sabiedrība atbildīga par pārkāpumu;

—	naudas soda pamata summa noteikta, pārkāpjot samērīguma principu, jo nav ņemts vērā ne ietekmētā tirgus ierobežotais ģeogrāfiskais apmērs un ekonomiskā vērtība, ne arī ietekme uz tirgu (vai pakārtoti — tas, ka ietekme bija neliela);

—	Komisija nepareizi piemēroja paziņojumu par sadarbību, it īpaši saistībā ar Repsol uzliktā naudas soda samazinājuma procentiem;

—	vadība uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli;

—	minēto iemeslu dēļ, izmantojot Pirmās instances tiesas neierobežoto jurisdikciju, atbilstoši samazināt Repsol uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmumu C(2007) 4441 (galīgā redakcija) lietā COMP/38710 — Betún España. Apstrīdētajā lēmumā Komisija atzina, ka prasītājas kopā ar citiem uzņēmumiem bija pārkāpušas EKL 81. pantu, jo zināmu periodu bija piedalījušās vienošanās un saskaņotās darbībās, kas izpaudās kā vienošanās par tirgus sadali un cenu saskaņošanu, penetrējošā bitumena tirdzniecībā. Par šiem pārkāpumiem Komisija prasītājām uzlika kopīgi un solidāri maksājamu naudas sodu.

Prasījumu pamatojumā prasītājas, pirmkārt, apgalvo, ka ir pieļauta faktiska un tiesību kļūda, kļūdaini saucot pie atbildības Repsol YPF Lubricantes y especialidades, S.A. mātes sabiedrības. Šajā aspektā prasītājas uzskata, ka, saucot pie atbildības saistītos uzņēmumus, ir pārkāpta Kopienu judikatūra.

Otrkārt, prasītājas Komisiju kritizē par samērīguma principa pārkāpumu naudas soda pamata summas aprēķinā.

Treškārt, prasītājas apgalvo, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai, pakārtoti, vispārīgo tiesību principu — tiesiskās paļāvības, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu — pārkāpums, nosakot naudas soda samazinājuma procentus atbilstoši 2002. gada paziņojumam par sadarbību (1).

Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot par atbildību pastiprinošu apstākli to, ka tās kopā ar vēl vienu uzņēmumu vadīja karteli.

(1) Komisijas paziņojums par naudas soda atlaišanu vai tā apmēra samazināšanu karteļu lietās (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/50

Prasība, kas celta 2007. gada 20. decembrī — Compañía Española de Petróleos/Komisija

(Lieta T-497/07)

(2008/C 64/81)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Compañía Española de Petróleos (Cepsa), SA, Madride (Spānija) (pārstāvji — P. Pérez-Llorca Zamora, O. Armengol i Gasull un A. Pascual Morcillo, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Komisijas 2007. gada 3. oktobra Lēmuma C(2007) 4441 (galīgā redakcija) 1.-4. pantu, ciktāl tajos attiecīgi atzīts, ka Compañía Española de Petróleos, SA ir pārkāpusi EKL 81. pantu, tai ir uzlikts naudas sods un noteikts nekavējoties izbeigt pārkāpumu, kā arī tā norādīta kā viena no lēmuma adresātēm;

—	pakārtoti, samazināt Compañía Española de Petróleos, SA uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasījumu pamatojumā prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka ir pieļauta tiesību kļūda, jo, piemērojot judikatūru “saimniecisku vienību” jomā, prasītāja tiek saukta pie atbildības par cita uzņēmuma izdarītu pārkāpumu. Prasītāja turklāt uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, noraidot tās sniegtos pierādījumus par pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma neatkarību un uzskatot, ka vairāki faktori liecināja par to, ka šis uzņēmums nebija autonoms. Šajā sakarā prasītāja arī uzskata, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā bez nekāda paskaidrojuma noraidīja prasītājas argumentus par pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma neatkarību.

Pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka naudas soda noteikšanā Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu un prasītājas tiesības uz procesu bez nepamatotas vilcināšanās, jo tā, ņemot vērā pieejamo informāciju, saprātīgā termiņā neizveidoja paziņojumu par iebildumiem, kā arī samērīguma principu un ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemdama vērā to, ka prasītāja īstenoja izpildes programmu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/50

Prasība, kas celta 2007. gada 27. decembrī — Bulgārijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-499/07)

(2008/C 64/82)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji — Anani Ananiev, Daniela Drambozova un Elina Petranova)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

pamatojoties uz EKL 230. pantu, pilnīgi atcelt Komisijas 2007. gada 26. oktobra galīgo Lēmumu C(2007)5255 par valsts kvotu sadales plānu laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, lai sadalītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas, par ko Bulgārija paziņoja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK,

vai,

—

pamatojoties uz EKL 230. pantu, daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 26. oktobra galīgo Lēmumu C(2007)5255 par valsts kvotu piešķiršanas plānu laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, lai sadalītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas, par ko Bulgārija paziņoja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ciktāl tas nosaka piešķiramo kvotu kopējo apmēru,

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais Komisijas 2007. gada 26. oktobra galīgais Lēmums C(2007)5255 par valsts kvotu piešķiršanas plānu laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam, lai sadalītu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotas, ir pilnībā vai daļēji jāatceļ turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

Būtisku procesuālu noteikumu pārkāpums

Komisija noraida Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, nenorādot pietiekamu pamatojumu savam secinājumam, ka šis plāns neatbilst Direktīvas 2003/87/EK (1) III pielikuma 1., 2., 3. un 10. kritērijam, un tādēļ ir pārkāpts EKL 253. pants.

Apstrīdētais Komisijas lēmums tika pieņemts pēc Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktā paredzētā termiņa beigām.

Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija nav Bulgārijai devusi iespēju izklāstīt savus iebildumus par valsts kvotu sadales plāna vērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz jaunāku PRIMES parauga versiju, tādejādi pārkāpjot sacīkstes principu.

EK līguma vai visu tiesību normu, kas ir saistītas ar tā piemērošanu, pārkāpums

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. un 3. punktu un 11. panta 1. punktu tikai dalībvalstis ir kompetentas noteikt kopējo emisijas kvotu daudzumu. Komisija kontrolē direktīvas III pielikuma kritēriju piemērošanu, bet tai nav pilnvaru noteikt kvotu kopējo daudzumu, neņemot vērā valsts kvotu sadales plānus, ko ir izstrādājušas dalībvalstis. Aizstājot metodes, ko izmantoja Bulgārija un kas atbilst III pielikuma kritērijiem, ar metodēm, kas nav pielāgotas Bulgārijas ekonomikas vērtēšanai, Komisijas pārsniedza kontroles pilnvaras, kas tai piešķirtas direktīvā, tādējādi rīkojoties pretrunā daļai no kritērijiem.

Komisija izvērtēja Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, pamatojoties uz jaunāku PRIMES parauga versiju, kuras dati tika paziņoti Bulgārijai tikai pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Komisija pārkāpa lojālas sadarbības principu.

Vērtējot valsts kvotu sadales plānu, izmantojot PRIMES paraugu, Komisija nav veikusi Bulgārijas valsts kvotu sadales plāna analīzi, kas pietiekami atbilstu Direktīvas 2003/87/EK mērķiem. Piemērojot PRIMES paraugu, vērtējot Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, Komisija nonāca pie kļūdaina secinājuma, ka valsts plāns nav saderīgs ar direktīvas III pielikuma 1., 2. un 3. kritēriju. Plāna noraidīšana un kopējā piešķiramo kvotu apmēra samazinājums par 37 % Bulgārijas instalāciju uzņēmumiem rada nevienlīdzīgu situāciju, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem Kopienu tirdzniecības organizācijā. Šādā veidā Komisija pārkāpa samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ņemot vērā Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-374/04, Komisija pārkāpa tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu, jo, vērtējot Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, tā nepiemēroja visus aktus, ko tā bija pieņēmusi saistībā ar Direktīvu 2003/87/EK. Ņemot vērā to, ka Bulgārijas valsts kvotu sadales plāns tika vērtēts, izmantojot jaunāku PRIMES parauga versiju, kuras dati tika paziņoti Bulgārijai tikai pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Ņemot vērā to, ka, vērtējot Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, Komisija piemēroja neoficiālu dokumentu, tika pārkāpts tiesiskās drošības princips.

Tika pārkāpts labas pārvaldības princips, jo, vērtējot, vai Bulgārijas valsts kvotu sadales plāns atbilst Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 1., 2. un 3. kritērijam, Komisija neizvērtēja uzmanīgi un objektīvi visus atbilstošos ekonomiskos un vides faktorus.

Komisija, vērtējot Bulgārijas valsts kvotu sadales plānu, kļūdaini piemēro saistošos aktus, kurus tā pieņēma saistībā ar Direktīvu 2003/87/EK, tādēļ tika pārkāpts Direktīvas 2003/87/EK III pielikuma 1., 2., 3., 4., 6. un 10. kritērijs.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/51

Prasība, kas celta 2007. gada 27. decembrī — Bulgārijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta T-500/07)

(2008/C 64/83)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji — Anani Ananiev, Daniela Drambozova un Elina Petranova)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	pamatojoties uz EKL 230. pantu, pilnībā atcelt Komisijas 2007. gada 26. oktobra Lēmumu C(2007) 5256, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu 2007. gadam, ko Bulgārija iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, vai

—

pamatojoties uz EKL 230. pantu, daļēji atcelt Komisijas 2007. gada 26. oktobra Lēmumu C(2007) 5256, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu 2007. gadam, ko Bulgārija iesniegusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, tiktāl, ciktāl tajā noteikts kopējais piešķiramo kvotu daudzums,

—	piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja uzskata, ka apstrīdētais Komisijas 2007. gada 26. oktobra Lēmums C(2007) 5256, galīgā redakcija, par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu 2007. gadam ir jāatceļ pilnībā vai daļēji šādu iemeslu dēļ:

Būtisku procesuālo prasību pārkāpums

Komisija ir noraidījusi Bulgārijas iesniegto emisijas kvotu valsts sadales plānu, pietiekami nepamatojot savu secinājumu par to, ka šis plāns neatbilst Direktīvas 2003/87/EK (1) III pielikumā ietvertajiem 1., 2., 3. un 10. kritērijam, kā rezultātā ir ticis pārkāpts EKL 253. pants.

Apstrīdētais Komisijas lēmums ir ticis pieņemts pēc Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktā paredzētā termiņa beigām.

Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija nav devusi Bulgārijai iespēju izteikt savus iebildumus par emisijas kvotu valsts sadales plāna novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz PRIMES modeļa jaunāko versiju, tādējādi pārkāpjot sacīkstes principu.

EK līguma vai citu ar tā piemērošanu saistīto tiesību normu pārkāpums

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 1. un 3. punktu un 11. panta 1. punktu vienīgi dalībvalstis ir tās, kas nosaka kopējo emisijas kvotu daudzumu. Komisija kontrolē šīs direktīvas III pielikumā ietverto kritēriju piemērošanu, bet tā nav tiesīga noteikt kopējo emisijas kvotu daudzumu, neņemot vērā dalībvalstu izstrādātos emisijas kvotu valsts sadales plānus. Aizstājot Bulgārijas izmantoto metodoloģiju, kas atbilst III pielikumā ietvertajiem kritērijiem, ar tādu metodoloģiju, kas nav pielāgota Bulgārijas ekonomikas novērtējumam, Komisija ir pārkāpusi tai ar šo direktīvu paredzētās kontroles pilnvaras, tādējādi pārkāpjot daļu no attiecīgajiem kritērijiem.

Komisija ir novērtējusi Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plānu, pamatojoties uz PRIMES modeļa jaunāko versiju, kurā ietvertā informācija Bulgārijai tika paziņota tikai pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi lojālas sadarbības principu.

Emisijas kvotu valsts sadales plāna izvērtējumā izmantojot PRIMES modeli, Komisija nav veikusi pietiekamu Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plāna analīzi attiecībā pret Direktīvas 2003/87/EK mērķiem. Emisijas kvotu valsts sadales plāna izvērtējumā izmantojot PRIMES modeli, Komisija ir nonākusi pie kļūdaina secinājuma par to, ka šis plāns nav saderīgs ar Direktīvas III pielikumā ietvertajiem 1., 2. un 3. kritēriju. Plāna noraidījums un piešķiramo kvotu kopējā daudzuma samazinājums par 20 % attiecībā uz Bulgārijā izvietoto iekārtu operatoriem rada situāciju, kurā pastāv nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citiem operatoriem, kas darbojas Kopienas tirdzniecības sistēmā. Tādējādi Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ņemot vērā Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-374/04, Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu, jo, novērtējot Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plānu, tā nav pilnā apmērā piemērojusi visus tiesību aktus, ko tā ir pieņēmusi saistībā ar Direktīvu 2003/87/EK. Tā kā Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plāns ir izvērtēts, izmantojot jaunāko PRIMES modeļa versiju, kurā ietvertā informācija tika paziņota Bulgārijai tikai pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Tā kā Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plāna izvērtējumā Komisija izmantoja neoficiālu dokumentu, ir pieļauts tiesiskās drošības principa pārkāpums.

Ir pārkāpts arī labas pārvaldības princips, jo, izvērtējot Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plāna atbilstību Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā ietvertajiem 1., 2. un 3. kritērijam, Komisija nav rūpīgi un objektīvi pārbaudījusi visus atbilstošos ekonomiskos un ekoloģiskos apstākļus.

Izvērtējot Bulgārijas emisijas kvotu valsts sadales plānu, Komisija ir kļūdaini piemērojusi savus saistošos tiesību aktus, ko tā ir pieņēmusi saistībā ar Direktīvu 2003/87/EK, kā rezultātā ir pārkāpti Direktīvas 2003/87/EK III pielikumā ietvertie 1., 2., 3., 4., 6. un 10. kritērijs.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/53

Prasība, kas celta 2007. gada 24. decembrī — RS Arbeitsschutz/ITSB — RS Components (“RS”)

(Lieta T-501/07)

(2008/C 64/84)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: R. S. Arbeitsschutz Bedarfshandesgesellschaft mbH, Kaltenkirchen, (Vācija) (pārstāvis — M. Ivens, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: RS Components Ltd, Corby (Apvienotā Karaliste)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju otrās padomes 2007. gada 16. oktobra lēmumu lietā R 531/2007-2, kas paziņots prasītājai 2007. gada 26. oktobrī, un Iebildumu nodaļas 2007. gada 13. februāra lēmumu par iebildumiem Nr. B 902/660.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: prasītāja

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme, kutu veido stilizēts cimda vai rokas attēls un lielie burti “RS” treknā drukā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 17. un 25. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 4 113 981

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašnieks: RS Components Ltd

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas grafiska preču zīme “RS” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9., 17. un 25. klasē

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā apmierināt iebildumus

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/53

Prasība, kas celta 2008. gada 8. janvārī — Buczek Automotive/Komisija

(Lieta T-1/08)

(2008/C 64/85)

Tiesvedības valoda — poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Buczek Automotive sp. z o. o., Sosnowiec (Polija) (pārstāvis — T. Gackowski, radca prawny)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (iepriekš NN 35/2006), kuru Polijas Republika ir piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, 1. pantu, kā arī 3. panta 1. un 3. punktu;

—

pakārtoti atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmumu par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (iepriekš NN 35/2006), kuru Polijas Republika ir piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, 1. pantu, kā arī 3. panta 1. un 3. punktu daļā, kurā Komisija prasa no sabiedrības atgūt Buczek Automotive sp. z o. o.7 183 528 PLN;

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra Lēmuma par valsts atbalstu Nr. C 23/2006 (iepriekš NN 35/2006), kuru Polijas Republika ir piešķīrusi tēraudu ražojošajam Technologie-Buczek koncernam, 4. un 5. pantu daļā par atbalsta atgūšanu no sabiedrības Buczek Automotive sp. z o. o.;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atbalstam prasītāja min tos pašus pamatus, kas tika izvirzīti lietā T-440/07 Huta Buczek/Komisija (1).

(1) OV 2008, C 22, 50. lpp.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/54

Prasība, kas celta 2008. gada 2. janvārī — Landesanstalt für Medien Nordrhein-Westfalen/Komisija

(Lieta T-2/08)

(2008/C 64/86)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesanstalt für Medien Nordrhein-Westfalen (LfM), Diseldorfa (Vācija) (pārstāvji — A. Rosenfeld un G.-B. Lehr, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. oktobra galīgo lēmumu C(2007) 5109 par valsts atbalstu, ko Vācijas Federatīvā Republika vēlas piešķirt zemes ciparu televīzijas (DVB-T) iesviešanai Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2007. gada 23. oktobra galīgo lēmumu C(2007) 5109 par valsts atbalstu C 34/2006 (ex N 29/2005 un ex CP 13/2004), ar ko Komisija ir nolēmusi, ka valsts atbalsts, kuru Vācijas Federatīvā Republika vēlas piešķirt privātiem radio apraides uzņēmumiem zemes ciparu televīzijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē ieviešanas ietvaros un kurš tika paziņots Komisijai, ir ar kopējo tirgu nesaderīgs.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja, pirmkārt, norāda, ka apstrīdētais lēmums esot pretrunā EKL 87. panta 1. punktam, jo valsts atbalsta raksturs pasākumam esot atzīts nepamatoti. Šajā sakarā tiek izvirzīts iebildums arī par EKL 253. panta pārkāpumu.

Turklāt tiek norādīts, ka saistībā ar pārbaudi attiecībā uz EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu esot tikusi izmantota nepieļaujama pārbaudes shēma. Šajā sakarā prasītāja norāda arī uz kļūdu vērtējumā un pilnvaru nepareizu izmantošanu, kā arī EKL 253. panta pārkāpumu.

Saistībā ar kļūdu vērtējumā un pilnvaru nepareizu izmantošanu papildus tiek izvirzīts iebildums par EKL 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunkta pārkāpumu.

Visbeidzot prasītāja norāda, ka attiecīgajam pasākumam katrā ziņā esot piemērojams EKL 86. panta 2. punktā paredzētais nozares izņēmums. Šajā sakarā tiek arī norādīts uz EKL 253. panta pārkāpumu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/54

Prasība, kas celta 2008. gada 2. janvārī — Coedo Suárez/Padome

(Lieta T-3/08)

(2008/C 64/87)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Angel Coedo Suárez (Brisele, Beļģija) (pārstāvji — S. Rodrigues un C. Bernard-Glanz, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

—	atzīt iesniegto prasības pieteikumu par pieņemamu;

—

atcelt Padomes 2007. gada 30. oktobra lēmumu tiktāl, ciktāl tas noraida prasītāja lūgto piekļuvi vairākiem Padomes dokumentiem, kas attiecas uz un apstiprina starpgadījumu, kas radās starp prasītāju un vienu no viņa kolēģiem 2004. gada 19. februārī (iekšējo sapulču protokoliem, izmeklēšanas secinājumiem un drošības dienesta ziņojumam);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar iesniegto prasības pieteikumu prasītājs lūdz atcelt Padomes ģenerālsekretariāta ĢD F 2007. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums apstiprināt piekļuvi dokumentiem attiecībā uz starpgadījumu, kas radās starp prasītāju un vienu no viņa kolēģiem.

Savas prasības pamatošanai prasītājs atsaucas uz diviem pamatiem.

Pirmais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un pienākuma norādīt šīs normas piemērošanas pamatojumu pārkāpumu.

Otrais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 45/2001 (2) 5. panta pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu šīs regulas piemērošanā.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/55

Prasība, kas celta 2008. gada 4. janvarī — Nestlé/ITSB — Master Beverage Industries (“Golden Eagle”)

(Lieta T-5/08)

(2008/C 64/88)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des Produits Nestlé SA, Vervey (Šveice) (pārstāvis — A. von Mühlendahl, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Master Beverage Industries Pte Ltd, Singapūra (Singapūra)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāja Apelāciju otrās padomes 2007. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 563/2006-2 (Kopienas preču zīme Nr. 3 157 005);

—	nolemt, ka apstrīdētais Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3 157 005 “RED MUG” norāde ar ērgļa attēlu ir jānoraida;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē;

—	gadījumā, ja Master Beverage, otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, iestātos šajā lietā, piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Master Beverage Industries

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Golden Eagle” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 157 005

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas, starptautiskas un valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes “Red Cup”, “Gold Blend” un tases, tostarp, tases kafijai, attēli

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo konfliktējošajām preču zīmēm ir augsta vizuālās līdzības pakāpe sakarā ar reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un gandrīz visās agrākajās preču zīmēs esošo deviņu elementu identisku izvietojumu

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/55

Prasība, kas celta 2008. gada 4. janvarī — Nestlé/ITSB — Master Beverage Industries (“Golden Eagle Deluxe”)

(Lieta T-6/08)

(2008/C 64/89)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des Produits Nestlé SA, Vevey (Šveice) (pārstāvis — A. von Mühlendahl, lawyer)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Master Beverage Industries Pte Ltd, Singapūra (Singapūra)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāja Apelāciju otrās padomes 2007. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 568/2006-2 (Kopienas preču zīme 3 156 924);

—	nolemt, ka ir noraidāms apstrīdētais Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3 156 924 “RED MUG” norāde ar “Golden Eagle Deluxe”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē;

—	piespriest Master Beverage, otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē, ja tā kļūtu par personu, kas iestājusies lietā, šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Master Beverage Industries Pte Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Golden Eagle Deluxe” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 30. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 156 924

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas, starptautiskas un valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes “Red Cup”, “Gold Blend” un tases attēli, tostarp tases kafijai

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo konfliktējošajām preču zīmēm ir augsta vizuālās līdzības pakāpe tādēļ, ka gan reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, gan vairumā agrāko preču zīmju, kurām piemīt raksturīgā atšķirtspēja, atrodamie deviņi elementi ir izvietoti identiski.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/56

Prasība, kas celta 2008. gada 4. janvarī — Nestlé/ITSB — Master Beverage Industries (“Golden Eagle Deluxe”)

(Lieta T-7/08)

(2008/C 64/90)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société des Produits Nestlé SA, Vevey (Šveice) (pārstāvis — A. von Mühlendahl, lawyer )

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Master Beverage Industries Pte Ltd, Singapūra (Singapūra)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt atbildētāja Apelāciju otrās padomes 2007. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 1312/2006-2 (Kopienas preču zīme 3 157 534);

—	nolemt, ka ir noraidāms apstrīdētais Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 3 157 534 “RED MUG” norāde ar “Golden Eagle Deluxe”;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē;

—	Master Beverage, otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē, ja tā kļūtu par personu, kas iestājusies lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs: Master Beverage Industries Pte Ltd

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Golden Eagle Deluxe” attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 30. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 3 157 534

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: Kopienas, starptautiskas un valsts grafiskas un vārdiskas preču zīmes “Red Cup”, “Gold Blend” un tases attēli, tostarp tases kafijai

Iebildumu nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt iebildumu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelāciju

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo konfliktējošajām preču zīmēm ir augsta vizuālās līdzības pakāpe tādēļ, ka gan reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, gan vairumā agrāko preču zīmju, kurām piemīt raksturīgā atšķirtspēja, atrodamie deviņi elementi ir izvietoti identiski.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/57

Prasība, kas celta 2008. gada 2. janvārī — Piccoli/ITSB (gliemežvāka attēls)

(Lieta T-8/08)

(2008/C 64/91)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: G. M. Piccoli Srl, Alzano Lombardo (Itālija) (pārstāvis — S. Giudici, avvocato)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt vai grozīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju pirmās padomes 2007. gada 28. septembra lēmumu, kas paziņots 2007. gada 23. oktobrī, atļaut reģistrēt Kopienas trīsdimensiju preču zīmi Nr. 4522892, kuru veido stilizēta gliemežvāka forma (coquille saint Jacques), lai arī apzīmētu “smalkmaizītes, ceptas krēma smalkmaizītes, marmelādi, šokolādi un medu”;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme, kas attēlo gliemežvāku skatā no četrām dažādām pusēm (reģistrācijas pieteikums Nr. 4.522.892 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē)

Pārbaudītāja lēmums: noraidīt reģistrācijas pieteikumu “graudaugu, konditorejas, saldumu un saldējuma izstrādājumiem”

Apelāciju padomes lēmums: apelāciju noraidīt

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 4. panta un 7. panta 1. punkta e) daļas pārkāpums, kā arī Padomes Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm atsevišķu normu, neprecīza interpretācija. Šajā ziņā ir apstiprināts, ka gan direktīvas 2. pants, gan regulas 4. pants tieši un skaidri pieļaujot raksturīgu atšķirtspēju ne tikai preces iepakojumam, bet arī pašai tās formai.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/57

Prasība, kas celta 2008. gada 7. janvārī — Volkswagen/ITSB (“CAR SILHOUETTE III”)

(Lieta T-9/08)

(2008/C 64/92)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Volkswagen AG, Wolfsburg (Vācija) (pārstāvji — H.-P. Schrammek, C. Drzymalla, S. Risthaus, R. Jepsen, Rechtsanwälte)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 6. novembra lēmumu lietā Nr. R 1306/2007-4, kas paziņots 2007. gada 9. novembrī;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: starptautiska grafiska preču zīme “CAR SILHOUETTE III”, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 12. klasē (starptautiska reģistrācija, kurā ir norādīta Eiropas Kopiena, Nr. W 878 349);

Pārbaudītāja lēmums: aizsardzību atteikt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati:

—	Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 74. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums, jo [Birojs] pēc savas iniciatīvas nav atbilstoši izskatījis faktus;

—	Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpums, proti, tiesību tikt uzklausītai pārkāpums;

—	Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, noliedzot atšķirtspējas esamību.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/58

Prasība, kas celta 2007. gada 7. janvarī — Kwang Yang Motor/ITSB — Honda Giken Kogyo (iekšdedzes motora attēls)

(Lieta T-10/08)

(2008/C 64/93)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kwang Yang Motor Co. Ltd, Koahsiung City (Taivāna) (pārstāvji — P. Rath un W. Festl-Wietek, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Honda Giken Kogyo Kabushiki Kaisha Co. Ltd, Tokija (Japāna)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju trešās padomes 2007. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 1337/2006-3, kas paziņots prasītājas pārstāvjiem 2007. gada 30. oktobrī;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas dizainparaugs [modelis], kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: Kopienas dizainparaugs, kas reģistrēts attiecībā uz “iekšdedzes motoru” — Kopienas dizainparaugs Nr. 000 163 290 — 0001.

Kopienas dizainparauga[modeļa] īpašnieks: prasītāja

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu [modeli] par spēkā neesošu: Honda Giken Kogyo Kabushiki Kaisha Co. Ltd

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu [modeli] par spēkā neesošu, tiesības: dizainparaugs, kas reģistrēts ASV attiecībā uz “iekšdedzes motoru” — patents Nr. D 367 070

Anulēšanas nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt pieteikumu par atzīšanu par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu un atzīt dizainparaugu par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem [modeļiem] 4. un 6. panta pārkāpums

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/58

Prasība, kas celta 2008. gada 7. janvārī — Kwang Yang Motor/ITSB — Honda Giken Kogyo (iekšdedzes dzinēja noformējums)

(Lieta T-11/08)

(2008/C 64/94)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kwang Yang Motor Co. Ltd, Kaohsiung City (Taivāna) (pārstāvji — P. Rath un W. Festl-Wietek, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Honda Giken Kogyo Kabushiki Kaisha Co. Ltd, Tokija (Jāpana)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt ITSB Apelāciju trešās padomes 2007. gada 8. oktobra lēmumu lietā R 1380/2006-3, kas prasītājas pārstāvjiem iesniegts 2007. gada 30. oktobrī;

—	piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā un Apelāciju padomē.

Pamati un galvenie argumenti

Reģistrēts Kopienas dizainparaugs [modelis], kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: reģistrēts Kopienas dizainparaugs [modelis] attiecībā uz “iekšdedzes dzinēju” — Kopienas dizainparaugs [modelis] Nr. 000 163 290-0002

Kopienas dizainparauga [modeļa] īpašnieks: prasītāja

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu [modeli] par spēkā neesošu: Honda Giken Kogyo Kabushiki Kaisha Co. Ltd

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas dizainparaugu [modeli] par spēkā neesošu, dizainparauga [modeļa] tiesības: reģistrēts ASV dizainparaugs [modelis] attiecībā uz “iekšdedzes dzinēju” — patents Nr. D 282 071

Anulēšanas nodaļas lēmums: pilnībā noraidīt lūgumu par spēkā neesamības atzīšanu

Apelāciju padomes lēmums: atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu un atzīt dizainparaugu [modeli] par spēkā neesošu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem [paraugiem un modeļiem] 4. un 6. panta pārkāpums

Prasītāja norāda, ka iekšdedzes dzinēju projektētāju brīvība aprobežojas ar dizainparaugiem [paraugiem vai modeļiem], kas atbilst funkcionalitātes nosacījumiem. Turklāt, tā kā nozare ir gandrīz izmantojusi visas savas iespējas tehnoloģiskās attīstības ziņā, projektētājiem šajā jomā ir vēl grūtāk piedāvāt alternatīvu, kas radītu pilnīgi atšķirīgu kopējo iespaidu, nesamazinot dizainparauga [modeļa] funkcionalitāti. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka jāņem vērā pat nelielas detaļas, lai izvērtētu dizainparauga [modeļa] individuālu raksturu.

Turklāt prasītāja uzskata, ka tai tomēr izdevās saglabāt strīdīgā dizainparauga [modeļa] funkcionalitāti un tehniskos raksturlielumus, tajā pat laikā piešķirot tā būtiskām sastāvdaļām individuālo raksturu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/59

Apelācija, ko 2008. gada 4. janvārī ierosinājis M par Civildienesta tiesas 2007. gada 19. oktobra rīkojumu lietā F-23/07, M/EMEA

(Lieta T-12/08 P)

(2008/C 64/95)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: M, Broksborna (Apvienotā Karaliste) (pārstāvji — S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Pretējā puse procesā: Eiropas Zāļu aģentūra (EMEA)

Prasītāja prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 19. oktobra rīkojumu lietā F-23/07 M/Eiropas Zāļu aģentūra;

—	atcelt Aģentūras 2006. gada 25. oktobra lēmumu tiktāl, ciktāl ar to noraida 2006. gada 8. augusta lūgumu izveidot invaliditātes komiteju;

—	atcelt Aģentūras lēmumu, ar kuru noraida prasību par zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atbildētājai segt abu tiesvedību izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs šajā sūdzībā lūdz atcelt Civildienesta tiesas rīkojumu, ar kuru noraida kā nepieņemamu prasību atcelt 2006. gada 25. oktobra lēmumu, ar ko Eiropas Zāļu aģentūra noraidīja tā lūgumu izveidot invaliditātes komiteju, kā arī 2007. gada 31. janvāra lēmumu, ar kuru noraida tā prasību par zaudējumu atlīdzību.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu, ka Civildienesta tiesa nav ievērojusi Kopienu tiesības. Viņš norāda, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu, interpretējot tā prasības apjomu pirmajā instancē, un tā rezultātā spriedusi ultra petita. Tāpat viņš uzskata, ka Civildienesta tiesa turklāt ir pārkāpusi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 33. panta 1. un 2. punktu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/59

Prasība, kas celta 2008. gada 11. janvarī — Perfetti Van Melle/ITSB — Cloetta Fazer (“CENTER SHOCK”)

(Lieta T-16/08)

(2008/C 64/96)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Perfetti Van Melle SpA, Lainate (Itālija) (pārstāvji — P. Perani un P. Pozzi, lawyers)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Otra procesa Apelāciju padomē dalībniece: Cloetta Fazer AB, Ljungsboro (Zviedrija)

Prasītājas prasījumi:

—	pilnībā grozīt ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumu lietā R 149/2006-4, kas pieņemts 2007. gada 7. novembrī un paziņots 2007. gada 9. novembrī;

—	atcelt ITSB Anulēšanas nodaļas 2005. gada 14. novembra lēmumu, kas pieņemts atcelšanas procesā lietā Nr. 941 C 973 065;

—	apstiprināt Perfetti Kopienas preču zīmes “CENTER SHOCK” reģistrāciju Nr. 973 065;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību, kā arī izdevumus saistībā ar spēkā neesamības procesu un apelācijas procesu ITSB.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīme, kuru lūdz atzīt par spēkā neesošu: vārdiska preču zīme “CENTER SHOCK” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē — Kopienas preču zīme Nr. 973 065

Kopienas preču zīmes īpašnieks: prasītāja

Lietas dalībnieks, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu: Cloetta Fazer AB

Personas, kas lūdz atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, preču zīmes tiesības: valsts preču zīmes “CENTER” un “CLOETTA CENTER” attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 30. klasē

Anulēšanas nodaļas lēmums: atzīt Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību

Izvirzītie pamati: Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums, jo konfliktējošās preču zīmes ir pilnīgi atšķirīgas, vērtējot no izrunas, nozīmes un kopējā iespaida viedokļa, lai gan tām ir kopējs elements. Turklāt prasītāja uzskata, ka Cloetta un Perfetti darbojas dažādos tirgos, jo to preces ir paredzētas atšķirīgām vajadzībām un atšķirīgiem patērētājiem

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/60

Apelācija, ko 2008. gada 14. janvārī ierosinājusi Marta Andreasen par Civildienesta tiesas 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā F-40/05 Andreasen/Komisija

(Lieta T-17/08 P)

(2008/C 64/97)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marta Andreasen, Barselona (Spānija) (pārstāvis — B. Marthoz, advokāts)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi

—	atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā F-40/05 un, izskatot lietu, apmierināt prasītājas pirmajā instancē izvirzītos prasījumus, ieskaitot prasību par zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atbildētājai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	pakārtoti, atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 8. novembra spriedumu lietā F-40/05, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Civildienesta tiesā un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība, pirmkārt, atcelt 2004. gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru Komisija kā disciplināro sodu piemēroja prasītājas atcelšanu no amata, neierobežojot viņas tiesības uz pensiju, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.

Apelācijas sūdzības pamatojumam ir izvirzīti pieci pamati.

Vispirms apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. pantu, neveicot pirmajā instancē apstrīdētā lēmuma likumības un samērīguma pārbaudi attiecībā uz šīs tiesību normas piemērošanu sakarā ar lietas apstākļiem un īpašo situāciju, kādā atradās prasītāja viņas veikto amata pienākumu rakstura dēļ.

Otrais pamats ir saistīts ar iespējamu Kopienu tiesību aktu tiesiskuma principa, Kopienu tiesību aktu piemērošanas uz laiku principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu, jo Civildienesta tiesa nebija sniegusi spriedumā pamatojumu punktiem, kas attiecas uz vecajos un jaunajos Civildienesta noteikumos iekļauto tiesību normu piemērošanu šajā gadījumā.

Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja izsaka pārmetumu, ka Civildienesta tiesa ir nepareizi interpretējusi faktus, kas tika iesniegti tās vērtējumam.

Viņa norāda arī uz kļūdu vērtējumā un Civildienesta noteikumu 11., 12., 17. un 21. panta pārkāpumu, ko pieļāvusi Civildienesta tiesa, spriedumā nesniedzot tiesisku pamatojumu tiktāl, ciktāl tā atbalsta šo tiesību normu piemērošanu tādā veidā, kā tas ir darīts lēmumā, kas ticis apstrīdēts pirmajā instancē.

Visbeidzot apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi arī principus, kas atzīti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā un 13. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/61

Prasība, kas celta 2008. gada 8. janvārī — Evets/ITSB (“DANELECTRO”)

(Lieta T-20/08)

(2008/C 64/98)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evets Corporation, Irvine (Savienotās Valstis) (pārstāvis — S. Ryan, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 5. novembra lēmumu R 603/2007-4;

—	tā vietā izdot rīkojumu, ar ko atzīst, ka pieteikums par restitutio in integrum tika iesniegts 78. panta 2. punktā noteiktajā termiņā;

—	lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Apelāciju ceturtajā padomē, lai tā pieņem lēmumu pēc būtības par to, vai ir bijuši veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai pagarinātu attiecīgo preču zīmi;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas vārdiska preču zīme “DANELECTRO” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 15. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 117 937

Preču zīmju pārvaldes un juridisko jautājumu nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par restitutio in integrum un atzīt preču zīmi par anulēto

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību un uzskatīt pieteikumu par restitutio in integrum par neiesniegtu

Izvirzītie pamati: Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 78. panta 2. punkta pārkāpums

Prasītāja norāda, ka jautājums par to, vai ir bijis ievērots divu mēnešu termiņš, kas paredzēts minētajā noteikumā, lai iesniegtu lūgumu par preču zīmes reģistrācijas pagarināšanu un samaksātu reģistrācijas pagarināšanas nodevu, nebija apelācijas sūdzības priekšmets. Ja Pirmās instances tiesas nospriedīs, ka Apelāciju padome bija tiesīga izskatīt šo jautājumu, prasītāja pakārtoti norāda uz to, ka termiņa aprēķinā ir pieļauta kļūda.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/61

Prasība, kas celta 2008. gada 8. janvārī — Evets/ITSB (“QWIK TUNE”)

(Lieta T-21/08)

(2008/C 64/99)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja:: Evets Corporation, Irvine (Savienotās Valstis) (pārstāvis — S. Ryan, Solicitor)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 5. novembra lēmumu R 604/2007-4;

—	tā vietā izdot rīkojumu, ar ko atzīst, ka pieteikums par restitutio in integrum tika iesniegts 78. panta 2. punktā noteiktajā termiņā;

—	lietu nodot atpakaļ izskatīšanai Apelāciju ceturtajā padomē, lai tā pieņem lēmumu pēc būtības par to, vai ir bijuši veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai pagarinātu attiecīgo preču zīmi;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: Kopienas grafiska preču zīme “QWIK TUNE” attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 15. klasē — reģistrācijas pieteikums Nr. 117 994

Preču zīmju pārvaldes un juridisko jautājumu nodaļas lēmums: noraidīt pieteikumu par restitutio in integrum un atzīt preču zīmi par anulēto

Apelāciju padomes lēmums: noraidīt apelācijas sūdzību un uzskatīt pieteikumu par restitutio in integrum par neiesniegtu

Izvirzītie pamati: Prasītājas izvirzītie pamati un galvenie argumenti ir identiski vai līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-20/08 Evets/ITSB “DANELECTRO”.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/62

Prasība, kas celta 2008. gada 16. janvārī — Weldebräu/ITSB — Kofola Holding (pudeles forma)

(Lieta T-24/08)

(2008/C 64/100)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Weldebräu GmbH & Co. KG, Plankstadt (Vācija) (pārstāvis — W. Göpfert, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Cita lietas dalībniece procesā Apelāciju padomē: Kofola Holding a.s., Ostrava (Čehijas Republika)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 15. novembra lēmumu (lieta R 1096/2006-4);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: Kofola Holding a.s.;

Attiecīgā Kopienas preču zīme: trīsdimensiju preču zīme “pudeles forma” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30., 32. un 33. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 3 367 539);

Iebildumu procesā pretstatītās preču zīmes vai apzīmējuma īpašniece: prasītāja;

Pretstatītā preču zīme vai apzīmējums: trīsdimensiju preču zīme “pudeles forma” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 21., 32. un 33. klasē (Kopienas preču zīme Nr. 690 016);

Iebildumu nodaļas lēmums: iebildumus noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo starp pretstatītajām preču zīmēs esot sajaukšanas iespēja.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/62

Prasība, kas celta 2008. gada 11. janvārī — Katjes Fassin/ITSB (“Yoghurt-Gums”)

(Lieta T-25/08)

(2008/C 64/101)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Katjes Fassin GmbH & Co. KG, Emmerich (Vācija) (pārstāvis — R. Ucker, Rechtsanwalt)

Atbildētājs: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 25. oktobra lēmumu (lieta R 1322/2006-4);

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesas procesā un procesā Apelāciju padomē radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecīgā Kopienas preču zīme: grafiska preču zīme “Yoghurt-Gums” attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 30. un 32. klasē (reģistrācijas pieteikums Nr. 4 929 808);

Pārbaudītāja lēmums: reģistrācijas pieteikumu daļēji noraidīt;

Apelāciju padomes lēmums: apelācijas sūdzību noraidīt;

Izvirzītie pamati: Regulas (EK) Nr. 40/94 (1) 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē un joprojām ir procesa priekšmets.

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/65

Prasība, kas celta 2007. gada 8. oktobrī — Tomas/Parlaments

(Lieta F-116/07)

(2008/C 64/107)

Tiesvedības valoda — lietuviešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stanislovas Tomas, Kerkrade (Nīderlande) (pārstāvis — M. Michalauskas, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu atlaist no darba prasītāju daļā, kurā ar šo lēmumu netika atcelts lēmums noraidīt sūdzību, vai atcelt lēmumu noraidīt sūdzību, jo ar to netika atcelts lēmums par atlaišanu;

—	piespriest atbildētājam samaksāt prasītājam summu EUR 125 000 apmērā kā morālā kaitējuma un materiālo zaudējumu atlīdzību;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs lūdz, pirmkārt, atcelt iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru tā nolēma viņu atlaist no darba, un, otrkārt, atlīdzināt ciestos zaudējumus. Savas prasības pamatojumam tas norāda uz iecēlējinstitūcijas pieļauto pienākumu ļaunprātīgu izmantošanu, vairāku Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu normu pārkāpumu, kā arī Eiropas labas administratīvas uzvedības kodeksa 19. panta pārkāpumu, aizstāvības tiesību ievērošanas principa un labas pārvaldības principa pārkāpumu un Parlamenta pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/65

Prasība, kas celta 2007. gada 25. oktobrī — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-122/07)

(2008/C 64/108)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2006. gada 30. novembra Memorandu, prot. RELAX.K.4 D(2006) 522434;

—	atcelt 2006. gada 15. februāra Memorandu, prot. D(2007) 502458;

—	atcelt lēmumu, ar kuru tiek izbeigta 2001. gada 6. septembra notikuma izmeklēšana, kad prasītājs Eiropas Komisijas delegācijas Angolā drošības dienestam lūdza palīdzību, lai nomainītu riepu viņa mašīnai;

—	atcelt jebkuru lēmumu, noraidīt 2006. gada 1. septembra pieteikumu, kuru atbildētājai prasītājs bija pārsūtījis iecēlējinstitūcijai;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt 2007. gada 16. jūnija Memorandu, prot. ADMIN.B.2/MB/nb D(07) 16072;

—	tiktāl, ciktāl nepieciešams, atcelt jebkuru lēmumu noraidīt 2007. gada 26. marta sūdzību, kuru prasītājs bija pārsūtījis iecēlējinstitūcijai;

—

piespriest atbildētājai veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu 2003. gada 5. maija notikumus, kad EK [Eiropas Komisijas] delegācijas Angolā pārvaldes pagaidu vadītājs ar prasītāja mašīnu brauca no viņa dzīvesvietas autostāvvietas uz vietu, kura atradās apmēram četru kilometru attālumā; 2001. gada 6. septembra notikumus; un to, vai pastāv jebkāda saikne starp šiem notikumiem, un bez kavēšanās paziņot prasītājam par izmeklēšanas rezultātiem, novietot vairākās labi redzamās vietās paziņojumus, kuros izklāsta veidā būtu ietverti izmeklēšanas rezultāti, un nodrošināt pieeju šiem rezultātiem; pakārtoti piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam atlīdzību par neatgriezenisko zaudējumu, kas viņam tika radīts ar lēmumu noraidīt 2006. gada 1. septembra prasību, EUR 100 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu; un par zaudējumu, kas radīsies pēc dienas, kad viņa prasība tiks iesniegta summu EUR 20 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, par katru dienu, sākot no dienas, kad tiks iesniegta šī prasība, līdz dienai, kad tiks pabeigta izmeklēšana un par to paziņos prasītājam, kā arī atbilstīgi tiks publicēti rezultāti;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam summu EUR 20 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, kā atlīdzību par nu jau neatgriezenisko zaudējumu, kas radās, atsakot viņam nosūtīt 2006. gada 30. novembra memoranda tulkojumu itāļu valodā; un par zaudējumu, kas tam radīsies pēc dienas, kad šī prasība tiks iesniegta, summu EUR 2 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, par katru dienu pēc dienas, kad tiks iesniegta šī prasība, līdz dienai, kad tiks pieņemti visi atteikumu atceļošie pasākumi;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kā atlīdzību par zaudējumu — gan par to, kas jau ir radies, gan par to, kas var rasties tuvākajā nākotnē –, kurš radās ar lēmumu izbeigt izmeklēšanu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz zaudējumu, kurš tagad ir neatgriezenisks, summu EUR 20 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, un kas ir jāsamaksā nekavējoties pēc tam, kad ir pieņemts nolēmums šajā lietā, un attiecībā uz zaudējumu, kas radīsies pēc dienas, kad tiks iesniegta šī prasība, summu EUR 25 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, par katru dienu pēc dienas, kad tiks iesniegta šī prasība, līdz dienai, kad atbildētāja būs veikusi visus pasākumus, ar kuriem tiek veikta pieprasītā lēmuma par izmeklēšanas izbeigšanu atcelšana;

—	apstiprināt, ka tas, ka prasītājam nebija nosūtīts jebkāds paziņojums par lēmumu izbeigt izmeklēšanu, vismaz līdz dienai, kurā viņš saņēma 2006. gada 30. novembra memorandu, ir prettiesiski;

—	atzīt, ka nepaziņošana prasītājam par to, ka izmeklēšana tika izbeigta, ir prettiesiska;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam summu EUR 50 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, kā atlīdzību par zaudējumu, kas radies, nepaziņojot viņam par to, ka izmeklēšana tika izbeigta;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda šādus trīs pamatus: 1) pilnībā nav norādīts pamatojums, inter alia, tas nav loģisks, tas ir neatbilstošs, nepamatots, nesaprotams, labas ticības trūkums vai arī nav veikta atbilstīga izmeklēšana; 2) ir pieļauts būtisks, acīmredzams un nepārprotams tiesību pārkāpums; 3) pārkāpts pienākums rūpēties par ierēdņu interešu ievērošanu un labas pārvaldības pienākums.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/66

Prasība, kas celta 2007. gada 3. decembrī — Adjemian u.c./Komisija

(Lieta F-134/07)

(2008/C 64/109)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Vahan Adjemian, Angera (Itālija) (pārstāvji — S. Orlani, A. Coolen, J.-N. Louis un E. Marchal, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Komisijas lēmumu, ar kuriem, pirmkārt, atsaka atjaunot darba attiecības ar prasītājiem kā līgumdarbiniekiem uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un, otrkārt, nosaka darba aprakstu, atcelšana. Prasības pamatojumam prasītāji atsaucas uz darba attiecību stabilitātes principu un īpaši [Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības] PDNK 88. panta prettiesiskumu tiktāl, ciktāl tas ierobežo līgumdarbinieku līgumu termiņu.

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt Komisijas secīgos lēmumus un īpaši 2004. gada 28. aprīļa lēmumu, kuri attiecas uz personāla, kas nav pastāvīgi darbinieki, nodarbināšanas tās dienestos maksimālo ilgumu;

—	pasludināt PDNK 88. pantu par prettiesisku tiktāl, ciktāl tas ierobežo līgumdarbinieku līgumu termiņu;

—	atcelt Komisijas 2007. gada 23. augusta un 31. oktobra lēmumus, ar kuriem noraidīja sūdzības R/263/07, R/492/07 un R/390/07, kuras bija vērstas pret Komisijas lēmumiem noslēgt līgumu vai atjaunot darba attiecības ar prasītājiem kā līgumdarbiniekiem tikai uz noteiktu laiku;

—	atcelt Komisijas 2007. gada 5. septembra lēmumu, ar kuru noraidīja prasītāju 2007. gada 31. maija un 20. jūlija lūgumus pagarināt uz nenoteiktu laiku prasītāju līgumdarbinieku līgumus;

—	atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem nosaka prasītāju darba aprakstus tiktāl, ciktāl to darba attiecību uzsākšana vai turpināšana ir ierobežota ar noteiktu termiņu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/67

Prasība, kas celta 2007. gada 29. decembrī — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-146/07)

(2008/C 64/110)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība tika celta pret atbildētājas lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu veikt vai pabeigt izmeklēšanu, kas saistīta ar to, ka 2001. gada 29. oktobrī prasītājs Eiropas Kopienas delegācijas Angolā telpās, kurās viņš bija nodarbināts kā atbildētājas ierēdnis, darba laikā nejauši nonāca saskarsmē ar nezināmas izcelsmes baltas nokrāsas pulveri, un ziņot par jebkādu informāciju, kas attiecas uz iepriekš minētā pulvera paraugu un šī parauga uzglabāšanas un pieejamības procedūrām;

Savu argumentu pret atbildētājas atteikumu pamatojumam prasītājs norāda trīs prasības pamatus: 1) lēmumam pilnībā nav pamatojuma, tāpat tas nav loģisks, tas ir neatbilstošs, nepamatots, nesaprotams un tas ir tikai kā atruna, kā arī pamatots uz neatbilstīgu sākotnējo izmeklēšanu; 2) ir pieļauts būtisks, acīmredzams tiesību pārkāpums; 3) pārkāpts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses un labas pārvaldības princips.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, 2007. gada 23. februāra Memorandu, prot. ADMINB.2/MB/nb D(07)4623;

—	atcelt lēmumu, neatkarīgi no formas, kādā tas ir pieņemts, ar kuru atbildētāja noraida 2006. gada 10. oktobra lūgumu, kuru prasītājs bija iesniedzis iecēlējinstitūcijai;

—	atcelt tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lēmumu, neatkarīgi no formas, kādā tas ir pieņemts, ar kuru tika noraidīta 2007. gada 27. aprīļa sūdzība, kuru prasītājs bija iesniedzis iecēlējinstitūcijai;

—	atcelt tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, 2007. gada 4. septembra Memorandu, prot. ADMINB.2/MB/ls D(07) 19393;

—

apstiprināt, ka atbildētāja nav ne veikusi, ne nepabeigusi jebkādu atbilstīgu izmeklēšanu, tostarp nav veikusi nekādus šādas izmeklēšanas sagatavošanas vai turpmākus pasākumus, lai noteiktu visus agrāk vai vēlāk notikušos apstākļus, kuri jebkādā veidā varētu būt saistīti ar to, ka 2001. gada 29. oktobrī prasītājs Eiropas Komisijas delegācijas Angolā telpās, kur viņš kā atbildētājas ierēdnis šajā laikā bija nodarbināts, darba laikā nejauši nonāca saskarsmē ar nezināmas izcelsmes baltas nokrāsas pulveri;

—	noteikt un atzīt, ka jebkādas izmeklēšanas neveikšana ir prettiesiska;

—	piespriest atbildētājai veikt vai pabeigt izmeklēšanu, veikt vairākas darbības pēc šīs izmeklēšanas, sniegt prasītājam informāciju saistībā ar 2001. gada 29. notikumu un nodrošināt prasītājam pieeju pulvera paraugam;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam summu EUR 3 000 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, kā atlīdzību par to daļu no zaudējumiem, kuri neatgriezeniskā veidā ir radīti, neveicot izmeklēšanu;

—

piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kā atlīdzību par tiem zaudējumiem, kuri radīsies tādēļ, ka nav veikta izmeklēšana, summu EUR 300 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu, par katru dienu, sākot no rītdienas līdz dienai, kad būs veikta šī izmeklēšana un tāpat būs veikti visi tās sagatavošanas vai pēc tās veikšanas veicamie pasākumi, prasītājs būs informēts, kā arī būs atbilstīgi novietoti paziņojumi par izmeklēšanas rezultātiem delegācijas un Ārējo attiecību un Attīstības ģenerāldirektorāta telpās;

—	atzīt, ka atbildētājas rīcība pirms 2001. gada 29. oktobra, 2001. gada 29. oktobrī un pēc šī datuma, izņemot izmeklēšanas neveikšana, ir savā veidā saistīta ar attiecīgo notikumu;

—	noteikt un atzīt, ka attiecīgā rīcība bija prettiesiska;

—	piespriest atbildētājai samaksāt prasītājam kā atlīdzību par tiem zaudējumiem, kuri viņam ir radušies attiecīgās rīcības rezultātā, summu EUR 5 000 000 apmērā vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu un atbilstošu;

—

piespriest EK [Eiropas Komisija] atlīdzināt prasītājam visus tiesāšanās izdevumus, izmaksas, kas saistītas ar tiesāšanos, tostarp tās, kuras ir saistītas ar eksperta ziņojuma sagatavošanu, kuru bija jāsagatavo, lai varētu pārbaudīt, vai pastāv visi priekšnosacījumi, lai atbildētājai liktu samaksāt visas no iepriekš minētājām naudas summām, un vispārēji, lai pārbaudītu jebkuru faktu, kuram ir jebkāda nozīme, lai varētu taisīt spriedumu šajā lietā.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/68

Prasība, kas celta 2008. gada 2. janvārī — Nijs/Revīzijas palāta

(Lieta F-1/08)

(2008/C 64/111)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Bart Nijs, Bereldanža (Luksemburga) (pārstāvis — F. Rollinger, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Revīzijas palāta

Strīda priekšmets un apraksts

Pirmkārt, Apelācijas komitejas lēmuma par prasītāja nepaaugstināšanu A*11 pakāpē 2005. gada paaugstināšanas amatā procedūras ietvaros atcelšana un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt prasītāja novērtēšanas ziņojumu par 2005./2006. gadu, tajā skaitā Apelācijas komitejas lēmumu Nr. 01/2007 atstāt spēkā šo ziņojumu, kuru prasītājs saņēma 2007. gada 2. martā;

—	atcelt saistītos un sekojošos spriedumus, īpaši to, ar kuru prasītājs netiek paaugstināts amatā AD 11 pakāpē 2007. gadā;

—	atcelt Revīzijas palātas 2007. gada 8. marta slēgtās sanāksmes lēmumu atjaunot Mišela Hervē [Michel Hervé] mandātu no 2007. gada 1. jūlija uz sešiem gadiem;

—

piespriest Revīzijas palātai atlīdzināt morālo kaitējumu EUR 10 000 apmērā, kā arī atlīdzināt materiālos zaudējumus, ko veido starpība starp algu, ko prasītājs saņēma kopš pēdējo lēmumu par paaugstināšanu amatā, kas tika paziņoti 2007. gada 3. aprīlī, datuma, un algu, uz kuru prasītājam būtu tiesības paaugstināšanas amatā gadījumā kopš šo lēmumu spēkā stāšanās datuma;

—	piespriest Eiropas Revīzijas palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/68

Prasība, kas celta 2008. gada 3. janvārī — Marcuccio/Komisija

(Lieta F-3/08)

(2008/C 64/112)

Tiesvedības valoda — itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis — G. Cipressa, avvocato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Prasība, kas iesniegta saistībā ar atbildētājas lēmumu noraidīt prasītāja lūgumu saņemt viņam adresēta, angļu valodā sagatavota paziņojuma tulkojumu itāļu valodā.

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt 2007. gada 15. februāra paziņojumu, prot. RELEX.K7/PL/dg D(2007)502497;

—	atcelt jebkuru lēmumu, ar ko atbildētāja ir noraidījusi 2007. gada 27. janvāra lūgumu, kuru prasītājs iesniedzis iecēlējinstitūcijai;

—	atcelt, ja nepieciešams, jebkuru lēmumu, ar ko ir noraidīta 2007. gada 26. maija sūdzība, kuru prasītājs iesniedzis iecēlējinstitūcijai;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt zaudējumus EUR 1 000 apmērā, kas prasītājam radīti ar aktiem, kurus ir lūgts atcelt, vai arī lielāku vai mazāku summu, ko Civildienesta tiesa uzskatītu par taisnīgu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/69

Prasība, kas celta 2008. gada 10. janvārī — Brune/Komisija

(Lieta F-5/08)

(2008/C 64/113)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Markus Brune, Brisele (Beļģija) (pārstāvis — H. Mannes, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasības priekšmets un tiesvedības apraksts

Prasība atcelt atbildētājas lēmumu neiekļaut prasītāju EPSO konkursa AD 26/05 rezerves sarakstā tādēļ, ka viņš nesaņēma pietiekamu punktu skaitu

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt atbildētājas 2007. gada 10. maija lēmumu un 2007. gada 2. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, un atzīt EPSO rezerves sarakstu par spēkā neesošu;

—	pakārtoti, atcelt atbildētājas 2007. gada 10. maija lēmumu un 2007. gada 2. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, un piespriest atbildētājai iekļaut prasītāju EPSO rezerves sarakstā AD/26/05;

—

pakārtoti tam, atcelt atbildētājas 2007. gada 10. maija lēmumu un 2007. gada 2. oktobra lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, un piespriest atbildētājai noteikt jaunu datumu, paredzot atbilstošu sagatavošanās laiku, kad prasītājs varētu piedalīties mutvārdu pārbaudījumā, un izvērtēt iespēju viņu iekļaut rezerves sarakstā, pamatojoties uz piemērotiem kritērijiem;

—	piespriest atbildētājai norādīt pamatojumu 2007. gada 10. maija lēmumam un ļaut apskatīt 2007. gada 6. marta mutvārdu pārbaudījuma protokolu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piesardzības labad taisīt aizmugurisku spriedumu.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/70

Prasība, kas celta 2008. gada 18. janvārī — Rosenbaum/Komisija

(Lieta F-9/08)

(2008/C 64/115)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Eckehard Rosenbaum, Bonn (Vācija) (pārstāvis — H.-J. Rüber, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Strīda priekšmets un apraksts

Atcelt atbildētājas lēmumu, ieceļot prasītāju amatā, piemērot viņam atalgojuma pakāpi AD 6/2

Prasītāja prasījumi:

—	atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas 2007. gada 13. februāra lēmumu par atalgojuma pakāpes AD 6/2 piemērošanu prasītājam;

—	konstatēt, ka, ieceļot amatā, ir piemērojama atalgojuma pakāpe AD 9;

—	pakārtoti, konstatēt, ka, ieceļot amatā, ir piemērojama atalgojuma pakāpe AD 8;

—	turpmāk pakārtoti, konstatēt, ka, ieceļot amatā, ir piemērojama atalgojuma pakāpe AD 7;

—	piespriest atbildētājai finansiāli nodrošināt prasītājam tādu situāciju, kā tas būtu bijis pienācīgas atalgojuma pakāpes piemērošanas gadījumā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8.3.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 64/70

Prasība, kas celta 2008. gada 21. janvārī — Aayhan u.c./Parlaments

(Lieta F-10/08)

(2008/C 64/116)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Aayhan u.c., Strasbūra (Francija) (pārstāvis — R. Blindauer, avocat)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Strīda priekšmets un apraksts

Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. oktobra lēmuma, ar ko noraida prasītāju 2007. gada 21. jūnijā iesniegto sūdzību par visu terminēto līgumu, kas tos saistīja ar šo iestādi, pārkvalificēšanu par vienu beztermiņa līgumu, atcelšana.

Prasītāju prasījumi:

—	atcelt 2007. gada 25. oktobra lēmumu, ar ko Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretārs, kuram ir iecēlējinstitūcijas pilnvaras, tieši noraida sūdzību, kuru Eiropas Parlaments saņēma 2007. gada 27. jūnijā;

—	uzskatīt visus terminētos līgumus, kas prasītājus saistīja ar Eiropas Parlamentu, par vienu beztermiņa līgumu, kas tiek pagarināts no 2007. gada 1. janvāra;

—	atjaunot visus darbiniekus prasītājus ar beztermiņa līgumu Eiropas Parlamenta dienestā;

—	piešķirt katram darbiniekam prasītājam atlīdzību apmaksātā atvaļinājuma, kas tam pienākas par darbu, apmērā par visu laiku kopš tā nodarbināšanas sākuma;

—	atļaut prasītājiem uzskatīt 2007. gada 20. aprīļa lēmumu par sūdzības noraidījumu un, ka viņi jau ir iesnieguši prasību Civildienesta tiesā.

		ISSN 1725-5201
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 64

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	51. sējums 2008. gada 8. marts

Paziņojums Nr.	Saturs	Lappuse
	IV Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTA INFORMĀCIJA
	Eiropas Kopienu Tiesa
2008/C 064/01	Informatīvs materiāls par valsts tiesu uzsākto prejudiciālo tiesvedību — Papildinājums saistībā ar to, ka ir stājusies spēkā steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība, kura ir piemērojama lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu par telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums	1

2008/C 064/02	Tiesas pēdējā publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV C 51, 23.2.2008.	3