Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu
KOPSAVILKUMS:
Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar ES regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli
KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?
- Tajās ir sniegti norādījumi par to, kā Eiropas Komisija novērtē paredzamo apvienošanās ietekmi, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 139/2004 (Apvienošanās Regula) 2. panta tvērumu, ja attiecīgie uzņēmumi vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū ir faktiskie vai potenciālie konkurenti (horizontāla apvienošanās).
- Veicot pārskatīšanu, Komisija var norādīt par bažām saistībā ar konkurenci, ja apvienošanās varētu liegt patērētājiem efektīvas konkurences priekšrocības (piemēram, zemākas cenas, plašu preču un pakalpojumu izvēli vai jauninājumus).
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
- Pamatnostādnēs Komisija paskaidro, kādos gadījumos var rasties bažas par konkurenci, vienlaikus arī norādot, kuros gadījumos visdrīzāk tā neiejauksies.
- Komisijai var rasties bažas par konkurenci, ja apvienošanās un pārņemšana palielina iesaistīto uzņēmumu ietekmi tirgū tādā mērā, kas var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem, jo īpaši radot vai nostiprinot dominējošu stāvokli*. Tā var notikt, ja apvienošanās rezultātā tirgū tiek likvidēts konkurents vai pastāv lielāka iespējamība, ka tirgū esošie uzņēmumi veiks koordināciju.
Tirgus daļa un koncentrācijas līmeņi
- Parasti Komisija savā apvienošanās novērtējumā:
- definē attiecīgos produktu un ģeogrāfiskos tirgus;
- novērtē apvienošanās ietekmi uz konkurenci.
- Komisija nosaka attiecīgo tirgu, pamatojoties uz tās 1997. gada paziņojumu. Tirgus definēšanas galvenais mērķis ir sistemātiski identificēt tiešos konkurences ierobežojumus, kas skar apvienoto struktūru.
- Komisija parasti neiejaucas, ja apvienošanās rezultātā tirgus koncentrācijas līmeņi nepārsniedz konkrētus precizētus līmeņus, ko nosaka pēc uzņēmumu tirgus daļas procentuālās daļas vai pēc Herfindāla-Hiršmana indeksa (HHI)*.
Iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme, ko izraisa horizontālās apvienošanās
- Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši radot vai nostiprinot dominējošu stāvokli:
- likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme);
- izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu (koordinēta ietekme).
- Komisija novērtē, vai apvienošanās radīto izmaiņu dēļ varētu rasties kāda no šīm ietekmēm. Abi iepriekšminētie piemēri var būt nozīmīgi, novērtējot konkrētu darījumu.
Citi aspekti, kurus Komisija ņem vērā:
- kompensējoša pirktspēja* – ne tikai konkurenti īsteno konkurences spiedienu uz piegādātāju, bet to var radīt arī pircēji. Pat uzņēmumi ar ļoti lielām tirgus daļām nevar pēc apvienošanās būtiski ietekmēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, darbojoties lielā mērā neatkarīgi no saviem pircējiem, ja pircējiem ir kompensējoša pirktspēja;
- iekļūšana tirgū – tā ir pietiekami vienkārša un maz ticams, ka apvienošanās radīs jebkādu būtisku pret konkurenci vērstu risku. Tāpēc iekļūšanas ietekmes analīze ir svarīgs elements, novērtējot kopējo ietekmi uz konkurenci. Lai iekļūšanu varētu uzskatīt par pietiekamu konkurences ierobežojumu, pusēm, kas apvienojas, jāpierāda, ka novērst vai pārvarēt jebkādu iespējamo apvienošanās ietekmi uz konkurenci ir iespējams, un to var izdarīt laikus un pietiekami;
- efektivitāte – uzņēmumi var apgalvot, ka efektivitāte ir faktors, kas mazina iespējamo kaitējumu konkurencei. Tādā gadījumā pusēm, kas apvienojas, jāspēj pierādīt, ka efektivitāte ir saistīta ar apvienošanos, tā dos labumu patērētājiem un būs pārbaudāma;
- bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība – citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm ir bankrotējošs uzņēmums. Galvenā prasība ir, lai nebūtu pamata apgalvot, ka konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, ir izraisījusi apvienošanās.
KOPŠ KURA LAIKA PAMATNOSTĀDNES IR PIEMĒROJAMAS?
Tās ir piemērojamas kopš 2004. gada 5. februāra.
KONTEKSTS
Plašāka informācija:
GALVENIE TERMINI
Dominējošs stāvoklis: ja uzņēmumam ir spēja rīkoties lielā mērā neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem un patērētājiem.
Herfindāla-Hiršmana indekss (HHI): indekss, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļām, proporcionāli lielāku īpatsvaru piešķirot lielāku uzņēmumu tirgus daļām. Lai gan HHI absolūtais līmenis var sniegt sākotnēju norādi par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, īpaši HHI izmaiņas ir noderīgs rādītājs par koncentrāciju izmaiņām, kuras tieši izraisījusi apvienošanās.
Kompensējoša pirktspēja: šajā kontekstā būtu jāsaprot kā pircēja spēja komerciālās sarunās panākt vienošanos ar pārdevēju, kuras pamatā ir pircēja lielums, komerciālais nozīmīgums un spēja pārorientēties uz alternatīviem piegādātājiem.
PAMATDOKUMENTS
Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (OV C 31, 5.2.2004., 5.–18. lpp.)
SAISTĪTIE DOKUMENTI
Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1.–22. lpp.)
Komisijas Paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās (OV C 372, 9.12.1997., 5.–13. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 15.05.2020