1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (1) (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un it īpaši tās 4., 18., 34., 28. un 29. apsvērums, kā arī 3. panta 2. punkts un 11., 12. un 23. pants, kā arī LESD 191. pantā un [EKL] 174. pantā paredzētais piesardzības un cilvēku veselības aizsardzības princips var tikt interpretēti tādējādi, ka, piemērojot dalībvalsts likumu – aplūkojamajā gadījumā 2017. gada decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri (DPCM) [Ministru padomes priekšsēdētāja dekrēts, turpmāk tekstā – “DPCM”] – šai dalībvalstij ir iespēja paredzēt, ka Veselības kaitējuma novērtējums ir akts, kas neietilpst Integrētas vides atļaujas (IVA) izsniegšanas un pārskatīšanas procedūrā, un ka tā izstrādei var nebūt automātiskas ietekmes, tādā ziņā, ka kompetentajai iestādei tas būtu savlaicīgi un faktiski jāņem vērā IVA/DPCM pārskatīšanas procedūrā, it īpaši, ja tā rezultāti norāda uz nepieņemamu veselības apdraudējumu ievērojamam iedzīvotāju skaitam, ko skar piesārņojošās emisijas; vai turpretī direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka: (i) pieļaujamais cilvēku veselības apdraudējums var tikt novērtēts, veicot epidemioloģiska rakstura zinātnisku analīzi; (ii) Veselības kaitējuma novērtējumam ir jābūt aktam, kas ietilpst IVA/DPCM izsniegšanas un pārskatīšanas procedūrā, pat jābūt tās nepieciešamajam priekšnosacījumam, un it īpaši iestādei, kuras kompetencē ir IVA izsniegšana un pārskatīšana, tas būtu obligāti, faktiski un savlaicīgi jāņem vērā?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un it īpaši tās 4., 11., 18., 21., 34., 28. un 29. apsvērums, kā arī 3. panta 2. punkts, 11., 14., 15., 18. un 21. pants var tikt interpretēti tādējādi, ka, piemērojot dalībvalsts likumu, šai dalībvalstij ir jāparedz, ka Integrētajā vides atļaujā (šajā gadījumā 2012. gada IVA, 2014. gada DPCM, 2017. gada DPCM) ir vienmēr jāņem vērā visas vielas, kuras izraisa emisijas un kuras zinātniski ir zināmas kā kaitīgas, tostarp daļiņas PM10 un PM2,5, kuru avots katrā ziņā ir iekārta, kam tiek veikts novērtējums; vai arī direktīva var būt interpretēta tādējādi, ka integrētajā vides atļaujā (administratīvajā atļaujas pasākumā) ir jāiekļauj tikai piesārņojošās vielas, kuras ir paredzētas a priori, ņemot vērā veiktās rūpnieciskās darbības raksturu un veidu?

3)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un it īpaši tās 4., 18., 21., 22., 28., 29., 34., 43. apsvērums, kā arī 3. panta 2. un 25. punkts un 11., 14., 16. un 21. pants var tikt interpretēti tādējādi, ka situācijā, kad notiek rūpnieciska darbība, kas smagi un būtisku apdraud vides un cilvēku veselības integritāti, piemērojot dalībvalsts likumu, šī dalībvalsts var atlikt termiņu – kas pārvaldītājam ir piešķirts, lai pielāgotu rūpniecisko darbību piešķirtajai atļaujai, veicot tajā paredzētos vides un veselības aizsardzības pasākumus un darbības – apmēram septiņarpus gadus no sākotnēji noteiktā termiņa un kopumā vienpadsmit gadu laikā?