Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. septembrī iesniedza Tribunal Administrativo e Fiscal de Braga, Juízo Administrativo Comum (Portugāle) – Vapo Atlantic SA/Entidade Nacional para o Setor Energético E.P.E. (ENSE) u.c.

(Lieta C-604/21)

(2022/C 11/23)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Braga, Juízo Administrativo Comum

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vapo Atlantic SA

Atbildētāja: Entidade Nacional para o Setor Energético E.P.E. (ENSE)

Trešās personas: Fundo Ambiental, Fundo de Eficiência Energética (FEE)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 98/34/EK (1) 1. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 8. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem jēdzienā “citas prasības” ietilpst tāds noteikums – kā aplūkotajos valsts tiesību aktos esošais – par biodegvielas procentuālo daļu, kāda uzņēmējam saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK (2) 7.a pantu – kas ieviests ar Direktīvu 2009/30/EK (3) – un atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK (4) 3. panta 4. punktā noteiktajam mērķim ir obligāti jāiekļauj degvielā, ko tas nodod patēriņam?

2)

Vai Direktīvas 98/34/EK 8. panta 1. punkts, konkrēti daļā, kurā ir noteikts “izņemot gadījumus, ja tas pārņem visu starptautiskā vai Eiropas standarta tekstu” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaptver valsts tiesību normu, kurā ir noteiktas saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.a panta 2. punktu – kas ieviests ar Direktīvu 2009/30/EK – un atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktā noteiktajam mērķim iekļaujamās biodegvielas procentuālās daļas?

3)

Vai Direktīvas 2009/30/EK 4. panta 1. punkta otrās daļas, kā arī Direktīvas (ES) 2015/1513 (5) 4. panta 1. punkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir uzskatāmi par saistošos Kopienas tiesību aktos paredzētām drošības klauzulām Direktīvas 98/34/EK 10. panta 1. punkta trešā ievilkuma izpratnē?

4)

Vai – ja vien uz šo jautājumu jau nav atbildēts atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem – Direktīvas 98/34/EK 8. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā pret uzņēmēju nav piemērojama tāda valsts tiesību norma, kurā – kā tas ir šajā lietā aplūkotās tiesību normas gadījumā – transponējot ar Direktīvu 2009/30/EK ieviestā Direktīvas 98/70/EK 7.a panta 2. punktu, tiek noteikta iekļaujamās biodegvielas procentuālā daļa?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 204, 37. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV 1998, L 350, 58. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/30/EK (2009. gada 23. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (OV 2009, L 140, 88. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV 2015, L 239, 1. lpp.).