1)

Kā ir interpretējams tādu dalībvalsts pilsoņu “pastāvīgās dzīvesvietas” jēdziens Regulas Nr. 2201/2003 (1) 3. panta un Regulas Nr. 4/2009 3. panta izpratnē, kuri uzturas kādā trešā valstī, pildot viņiem uzticētās ES līgumdarbinieku funkcijas, un kuriem trešajā valstī ir atzīts Eiropas Savienības diplomātisko darbinieku statuss, kad viņu uzturēšanās šajā valstī ir saistīta ar viņu funkciju izpildi Savienības labā?

2)

Gadījumā, ja Regulas Nr. 2201/2003 3. panta un Regulas Nr. 4/2009 (2) 3. panta izpratnē laulāto pastāvīgās dzīvesvietas noteikšana būtu atkarīga no viņu kā Eiropas Savienības līgumdarbinieku kādā trešā valstī statusa, kā tas ietekmētu nepilngadīgo bērnu pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 8. pantam?

3)

Gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka nepilngadīgo pastāvīgā dzīvesvieta nav trešā valstī, vai, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu atbilstoši Regulas Nr. 2201/2003 8. pantam, var ņemt vērā saikni ar mātes pilsonību, viņas dzīvesvietu Spānijā pirms laulības noslēgšanas, nepilngadīgo bērnu Spānijas pilsonību un faktu, ka viņi dzimuši Spānijā?

4)

Gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka vecāku un nepilngadīgo pastāvīgā dzīvesvieta nav kādā dalībvalstī, ņemot vērā, ka atbilstoši Regulai Nr. 2201/2003 nepastāv neviena cita dalībvalsts, kurai būtu piekritība skatīt prasījumus, vai apstāklis, ka atbildētājs ir kādas citas dalībvalsts pilsonis, liedz piemērot Regulas Nr. 2201/2003 7. un 14. pantā ietverto visu pārējo gadījumu klauzulu?

5)

Gadījumā, ja tiktu noteikts, ka vecāku un bērnu pastāvīgā dzīvesvieta nav kādā dalībvalstī, bērnu uzturlīdzekļu noteikšanas mērķiem – kā ir jāinterpretē Regulas Nr. 4/2009 7. pantā paredzētā forum necessitatis un it īpaši, kādi priekšnoteikumi ir nepieciešami, lai uzskatītu, ka tiesvedību nevar saprātīgi ierosināt vai īstenot vai ka tas ir neiespējami trešā valstī, ar kuru strīds ir cieši saistīts (šajā lietā Togo)? Vai strīda pusei ir jāpierāda, ka tā ir ierosinājusi vai mēģinājusi ierosināt tiesvedību minētajā valstī ar negatīvu rezultātu, un vai kādas no strīda pusēm pilsonība ir pietiekama, lai konstatētu pietiekamu saikni ar dalībvalsti?

6)

Vai tādā gadījumā kā šis, kad laulātajiem ir cieša saikne ar dalībvalstīm (pilsonība, agrākā dzīvesvieta), Pamattiesību hartas 47. pantam ir pretrunā tas, ka, piemērojot regulu noteikumus, nevienai no dalībvalstīm nav piekritības?