–

Somogy Megyei Kormányhivatal vārdā – Sz. Kovács‑Tátrai, pārstāve,

–

Upfield Hungary Kft. vārdā – J. Kovács, ügyved,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un R. Kissné Berta, pārstāvji,

–

Horvātijas valdības vārdā – G. Vidović Mesarek, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Sipos, kā arī B. Rous Demiri un K. Talabér‑Ritz, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Somogy Megyei Kormányhivatal (Šomoģas meģes administratīvais dienests, Ungārija) un Upfield Hungary Kft. par lēmumu, ar ko šis dienests ir uzdevis Upfield Hungary nomainīt marķējumu produktam, kuru tā tirgo Ungārijā.

3

Regulas Nr. 1169/2011 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 1. punktā ir noteikts:

“Šī regula ir pamats tam, lai saistībā ar pārtikas produktu informāciju nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, ņemot vērā patērētāju uztveres atšķirības un viņu vajadzības pēc informācijas, vienlaicīgi nodrošinot netraucētu iekšējā tirgus darbību.”

4

Šīs regulas 2. panta 2. punkta f), n), o) un s) apakšpunktā ir precizēts, ka šajā regulā piemēro arī šādas terminu “sastāvdaļa”, “tirdzniecības nosaukums”, “pieņemtais nosaukums” un “uzturviela” definīcijas:

[..]

[..]

5

Minētās regulas 3. panta “Vispārēji mērķi” 1. punktā ir paredzēts:

“Noteikumi par pārtikas produktu informāciju paredz nodrošināt augstu patērētāju veselības un interešu aizsardzības līmeni un radīt pamatu tam, lai galapatērētāji varētu veikt apzinātu izvēli un droši lietot uzturā pārtiku, īpaši attiecībā uz veselības, ekonomiskiem, vides, sociāliem un ētiskiem apsvērumiem.”

6

Šīs pašas regulas 7. panta “Godīgas informēšanas prakse” 2. punktā ir noteikts:

“Pārtikas produktu informācija ir precīza, skaidra un patērētājam viegli saprotama.”

7

Regulas Nr. 1169/2011 9. panta “Obligāto ziņu uzskaitījums” 1. punktā ir paredzēts:

“Saskaņā ar regulas 10. līdz 35. pantu un ievērojot šajā nodaļā noteiktos izņēmumus, obligāti norādāmas šādas ziņas:

[..]

[..]

8

Šīs regulas 17. panta “Pārtikas produkta nosaukums” 1. punktā ir paredzēts:

“Pārtikas produkta nosaukums ir tā tirdzniecības nosaukums. Ja tāda nav, nosaukums atbilst tā pieņemtajam nosaukumam vai, ja tāda nav vai tas netiek lietots, sniedz pārtikas produktu aprakstošu nosaukumu.”

9

Minētās regulas 18. panta “Sastāvdaļu saraksts” 1. un 2. punktā ir precizēts:

“1.   Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā ir norāde, kura sastāv no vārda “sastāvdaļas” vai kurā ietverts šis vārds. Tas ietver visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas ražošanas procesā.

2.   Sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu saskaņā ar 17. panta [..] noteikumiem.”

10

Šīs pašas regulas 30. panta, kurš reglamentē 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētā paziņojuma par uzturvērtību saturu, 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību ietver šādu informāciju:

[..]

2.   Obligātajā paziņojumā par uzturvērtību, kas minēts 1. punktā, var arī norādīt daudzumu vienam vai vairākiem šādiem savienojumiem:

[..]

11

Regulas Nr. 1169/2011 XIII pielikums “Ieteicamās devas” ietver A daļu par ieteicamajām vitamīnu un minerālvielu dienas devām pieaugušajiem, kuras 1. punktā ir uzskaitīti vitamīni un minerālvielas, ko var norādīt, un to uzturvielu atsauces vērtības. Šo vitamīnu vidū ir minēts arī A vitamīns un D vitamīns.

12

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (OV 2006, L 404, 26. lpp.), kas grozīta ar Regulu Nr. 1169/2011 (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1925/2006”), ietver 3. pantu “Prasības attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu”, kura 1. punktā ir precizēts, ka “atbilstīgi šīs regulas noteikumiem pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā un II pielikumā uzskaitītos veidos”.

13

Šīs regulas 7. panta “Marķēšana, noformējums un reklāma” 3. punktā ir paredzēts:

“Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda [..] Regulas [Nr. 1169/2011] 30. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu.”

14

Minētās regulas I pielikumā “Vitamīni un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem” citastarp ir minēts A vitamīns un D vitamīns.

15

Šīs pašas regulas II pielikumā to vitamīnu preparātu un minerālvielu vidū, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, ar virsrakstu “A vitamīns” ir ietverti četri vitamīnu preparāti, proti, retinols, retinilacetāts, retinilpalmitāts un beta‑karotīns. Ar virsrakstu “D vitamīns” tajā ir ietverti arī divi vitamīnu preparāti, proti, holekalciferols un ergokalciferols.

16

Saskaņā ar az élelmiszerláncról és hatósági felügyeletéről szóló 2008. évi XLVI. törvény (2008. gada Likums XLVI par pārtikas ķēdi un tās oficiālo uzraudzību) 10. panta 1. punktu pārtiku var tirgot vienīgi tad, ja informācija, kas paredzēta šā likuma īstenošanas aktos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, tās marķējumā ir norādīta ungāru valodā visiem saprotamā veidā, nepārprotami un salasāmi, atbilstoši šajā tiesiskajā regulējumā paredzētajiem noteikumiem.

17

Upfield Hungary Ungārijā tirgo produktu ar nosaukumu “Flóra ProActiv, margarīns ar 35 % tauku saturu un augu sterīna piedevu”. Šā produkta marķējums citastarp ietver norādi “vitamīni (A, D)”.

18

Šomoģas meģes administratīvais dienests, kas ir pilnvarots arī nodrošināt to, ka tiek ievērots regulējums, kurš piemērojams patērētāju tiesību aizsardzības jomā, konstatēja, ka šī norāde neatbilst Regulas Nr. 1169/2011 normām, ņemot vērā, ka tajās ir noteikts, ka pārtikas produktu marķējumā ir vispārīgi jāiekļauj arī dažādo sastāvdaļu konkrētie nosaukumi un konkrētajā gadījumā, kad šīs sastāvdaļas ir vitamīni, tajos izmantoto vitamīnu preparātu nosaukumi. Līdz ar to tas pieņēma lēmumu, ar kuru tas uzdeva Upfield Hungary nomainīt aplūkojamā produkta marķējumu.

19

Tā šo lēmumu pārsūdzēja attiecīgajā tiesā, kas, balstoties uz divu veidu apsvērumiem, minēto lēmumu atcēla. Pirmkārt, tā būtībā konstatēja, ka Regulā Nr. 1169/2011 nav vispārīgi definēts pārtikas produktu sastāvdaļu “īpašais nosaukums”. Otrkārt, tā norādīja, ka Regulā Nr. 1925/2006 nav reglamentēti vitamīnu, minerālvielu un citu tajā minēto vielu nosaukumi, tomēr vienlaikus tās II pielikumā ir uzskaitīti dažādi vitamīnu (A un D) preparāti, kurus drīkst pievienot pārtikas produktiem. Ņemot vērā šos apstākļus, minētā tiesa atzina, ka neviena no abām aplūkojamajām regulām, nedz arī kāda cita Savienības tiesību norma neliedz pārtikas produkta marķēšanas vajadzībām izmantot nosaukumus “A vitamīns” un “D vitamīns”.

20

Šomoģas meģes administratīvais dienests šo spriedumu pārsūdzēja Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija), apelācijas sūdzības pamatojumā apgalvojot, ka, pirmkārt, ka Regula Nr. 1169/2011 ietver vispārīgas prasības pārtikas produkta marķējumā norādīt katras tā sastāvdaļas “īpašo nosaukumu” un, otrkārt, ka, konkrētāk, tādu sastāvdaļu kā A vitamīns un D vitamīns gadījumā šis “īpašais nosaukums” atbilst vitamīna preparātam, kas pievienots konkrētajam pārtikas produktam, un pašam šim vitamīna preparātam obligāti ir jābūt iekļautam to preparātu vidū, kuru izmantošana ir atļauta, pamatojoties uz Regulas Nr. 1925/2006 II pielikumu.

21

Iesniedzējtiesa uzskata, ka šī argumentācija rada jautājumu, kā Regulas Nr. 1169/2011 18. panta 2. punktā ietvertais jēdziens “īpašais nosaukums” ir jāsaprot tādu sastāvdaļu gadījumā kā vitamīni. Tā kā šīs dalībvalsts tiesas par šo tematu ir spriedušas dažādi, tai šķiet nepieciešams šajā sakarā noskaidrot Tiesas nostāju.

22

Šādos apstākļos Kúria (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Regulas [Nr. 1169/2011] noteikumi, konkrēti, tās 18. panta 2. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pārtikai tiek pievienoti vitamīni, pārtikas sastāvdaļu sarakstā ir jāmin ne tikai vitamīnu nosaukumi, bet arī to vitamīnu preparātu nosaukumi, kurus drīkst pievienot pārtikai?”

23

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regula Nr. 1169/2011, ņemot vērā it īpaši tās 18. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad konkrētam pārtikas produktam ir pievienots kāds vitamīns, šā pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā papildus šā vitamīna nosaukumam ir jānorāda izmantotā vitamīna preparāta nosaukums.

24

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka, pirmkārt, Regulā Nr. 1169/2011 ir nošķirti jēdzieni “sastāvdaļa” un “uzturviela”.

25

Proti, šīs regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunktā ir precizēts, ka jēdziens “sastāvdaļa” atbilst “jebkura[i] viela[i] vai produkt[am], tostarp aromatizētāji[em], pārtikas piedev[ām] un pārtikas fermenti[em], un jebkuras kombinētas sastāvdaļas vienība[i], ko lieto pārtikas ražošanas vai sagatavošanas procesā un ko, pat izmainītā veidā, satur arī gatavais produkts”.

26

Vienlaikus minētās regulas 2. panta 2. punkta s) apakšpunktā ir minēts, ka jēdziens “uzturviela” ietver “šīs regulas XIII pielikuma A daļas 1. punktā uzskaitītās olbaltumvielas, ogļhidrāt[us], tauk[us], šķiedrvielas, nātrij[u], vitamīn[us] un minerālvielas, kā arī vielas, kuras pieder kādai no šīm kategorijām vai ir šo kategoriju sastāvdaļas”.

27

Otrkārt, Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) un l) apakšpunktā ir paredzēts, ka sastāvdaļas un uzturvielas, ko ietver Eiropas Savienībā ražoti vai tirgoti pārtikas produkti, ir obligāti iekļaujamas divās atsevišķās norādēs uz produkta, proti, “sastāvdaļu sarakstā” un “paziņojumā par uzturvērtību”.

28

Saskaņā ar minētās regulas 18. panta 1. punktu pirmā no šīm obligātajām norādēm ietver visas attiecīgā pārtikas produkta sastāvdaļas.

29

Saskaņā ar šīs pašas regulas 30. panta 1. punktu otrā no šīm obligātajām norādēm savukārt ietver attiecīgā pārtikas produkta enerģētisko vērtību un tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzumu. Turklāt saskaņā ar minētā panta 2. punktu tajā citastarp var norādīt arī vitamīnus, kas šajā pārtikas produktā ir sastopami ievērojamā daudzumā.

30

No tā izriet, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1169/2011 vitamīni principā ir kvalificējami kā uzturvielas un ka līdz ar to tie var tikt norādīti šīs regulas 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā un 30. pantā minētajā paziņojumā par uzturvērtību, ja tie pārtikas produktā ir sastopami ievērojamā daudzumā, tomēr šī norāde nav obligāta.

31

Tomēr – kā norādīts ģenerāladvokātes secinājumu 32.–34. punktā – ir jāprecizē, ka šī kvalifikācija nenozīmē to, ka vitamīnus nevar vienlaikus uzskatīt par sastāvdaļām Regulas Nr. 1169/2011 izpratnē.

32

Gluži pretēji – kā izriet no šā sprieduma 25. punkta –, jēdziens “sastāvdaļas” ietver jebkuru produktu, jebkuru vielu vai jebkuru sastāvdaļas elementu, kas tika “lietoti” pārtikas produkta ražošanā vai izgatavošanā un ko vēl joprojām “satur” gatavais pārtikas produkts, kā tas var būt vitamīna gadījumā.

33

No tā izriet, ka gadījumā, kad pārtikas produktam ir pievienots kāds vitamīns, tas obligāti ir jānorāda Regulas Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 18. pantā paredzētajā sastāvdaļu sarakstā. Turpretim šīs regulas 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā un 30. pantā minētajā paziņojumā par uzturvērtību tā norādīšana un kvantificēšana nav obligāta.

34

Attiecībā uz jautājumu, ar kādu nosaukumu šāds vitamīns ir iekļaujams sastāvdaļu sarakstā, kas norādāms uz attiecīgā pārtikas produkta, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1169/2011 18. panta 2. punktu pārtikas produktā esošās sastāvdaļas nosaukumu norāda, minot tās īpašo nosaukumu – attiecīgā gadījumā atbilstoši šīs regulas 17. pantā minētajiem noteikumiem.

35

Šajā ziņā ir jānorāda, ka no Regulas Nr. 1169/2011 17. panta 1. punkta izriet, ka sastāvdaļas nosaukums ir vai nu attiecīgās sastāvdaļas tirdzniecības nosaukums, vai arī, ja tirdzniecības nosaukuma nav, šīs sastāvdaļas pieņemtais nosaukums, vai arī, ja tāda nav vai tas netiek lietots, aprakstošs nosaukums.

36

Tomēr nedz Regulas Nr. 1169/2011 18. panta 2. punktā ietvertā norāde par “īpašo nosaukumu”, nedz šīs regulas 17. panta 1. punktā ietvertās norādes par “tirdzniecības nosaukumu”, “pieņemto nosaukumu” un “aprakstošo nosaukumu” pašas par sevi un bez papildu precizējumiem tekstā nedod iespēju konstatēt nosaukumu, ar kuru vitamīns, kas pievienots pārtikas produktam, kurš ražots vai tirgots Savienībā, ir jāiekļauj ar šo pārtikas produktu saistīto sastāvdaļu sarakstā.

37

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru šādos apstākļos šīs tiesību normas ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai to tekstu, bet arī to kontekstu un tiesiskajā regulējumā, kurā šīs normas ir ietvertas, izvirzītos mērķus (spriedumi, 2005. gada 7. jūnijs, VEMW u.c., C‑17/03, EU:C:2005:362, 41. punkts, kā arī 2021. gada 21. janvāris, Vācija/Esso Raffinage, C‑471/18 P, EU:C:2021:48, 81. punkts).

38

Šajā ziņā, pirmām kārtām, attiecībā uz aplūkojamo tiesību normu kontekstu ir jānorāda, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 1169/2011 2. panta 2. punktā, attiecīgi n) un o) apakšpunktā, ir definētas vārdkopas “tirdzniecības nosaukums” un “pieņemtais nosaukums”, precizējot, ka ar tām ir saprotams attiecīgi “pārtikas produkta nosaukums, ko nosaka attiecīgie Savienības tiesību akti, vai, ja šādu Savienības tiesību aktu nav, nosaukums, kuru nosaka tās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti, kurā pārtikas produkts tiek pārdots galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam”, un “pārtikas produkta nosaukums, ko pieņēmuši tās dalībvalsts patērētāji, kurā minētais produkts tiek pārdots, [un] minēto nosaukumu nav nepieciešamības sīkāk paskaidrot”.

39

Otrkārt, šīs regulas 30. panta 2. punkta f) apakšpunktā un tās XIII pielikuma A daļas 1. punktā ir minēti vitamīni, kuri var tikt norādīti un kvantificēti paziņojumā par uzturvērtību, kas paredzēts tās 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā, gadījumā, kad tie ir sastopami ievērojamā daudzumā kādā Savienībā ražotā vai tirgotā pārtikas produktā. Tomēr, kā uzsvērts ģenerāladvokātes secinājumu 47. punktā, šā XIII pielikuma A daļas 1. punktā ir uzskaitīti aplūkojamie vitamīni, tos apzīmējot ar tādiem nosaukumiem kā “A vitamīns”, “D vitamīns” vai “E vitamīns”, tomēr tur nav paredzēts, ka šie nosaukumi būtu uzskatāmi par tirdzniecības nosaukumu Savienības tiesību aktu izpratnē.

40

Treškārt, nedz šīs normas, nedz kāda cita Regulas Nr. 1169/2011 norma neietver norādi par šiem vitamīniem ar citiem nosaukumiem.

41

Ceturtkārt, Regulas Nr. 1925/2006, ar kuru tuvinātas dalībvalstu tiesību normas par vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai, 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā un II pielikumā uzskaitītos veidos”. Kā izriet no pirmā no abiem minētajiem pielikumiem, dažādo aplūkojamo vitamīnu nosaukumi atbilst nosaukumiem, kas minēti Regulas Nr. 1169/2011 XIII pielikuma A daļas 1. punktā un kas atgādināti šā sprieduma 39. punktā, tomēr ņemot vērā, ka Savienībā ražotiem vai tirgotiem pārtikas produktiem var pievienot vienīgi tos vitamīnu preparātus, kuri tieši uzskaitīti otrajā no minētajiem pielikumiem.

42

Piektkārt, Regulas Nr. 1925/2006 nolūks tomēr nav reglamentēt uzturvērtību marķējumu vai, vispārīgāk, patērētāju informēšanu par vitamīnu esamību šajos pārtikas produktos; kā nepārprotami izriet no šīs regulas 7. panta 3. punkta un kā norādīts ģenerāladvokātes secinājumu 45. punktā, šis jautājums ir reglamentēts vienīgi Regulā Nr. 1169/2011. Tātad Regulas Nr. 1925/2006 II pielikumā uzskaitītie vitamīnu preparāti nav uzskatāmi par nosaukumiem, kas papildinātu šā sprieduma 39. punktā minētos, vēl jo mazāk tādēļ, ka šajā pielikumā ir precizēts, ka runa ir vienīgi par katra attiecīgā vitamīna dažādajiem “veidiem”.

43

Tātad no iepriekš minēto tiesību normu kopuma izriet, ka vitamīni, kas ievērojamā daudzumā sastopami Savienībā ražotos vai tirgotos pārtikas produktos, Regulā Nr. 1169/2011 ir apzīmēti ar tādiem nosaukumiem kā “A vitamīns”, “D vitamīns” vai “E vitamīns”, lai tos norādītu tās 9. panta 1. punkta l) apakšpunktā, 30. pantā un XIII pielikumā paredzētajā paziņojumā par uzturvērtību.

44

Lai nodrošinātu dažādo šīs regulas normu saskanīgu interpretāciju un piemērošanu, ir jāuzskata, ka šādi vitamīni ir apzīmējami arī ar šiem pašiem nosaukumiem, lai tos norādītu minētās regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 18. pantā paredzētajā sastāvdaļu sarakstā.

45

Otrām kārtām, ir jānorāda, ka viens no Regulas Nr. 1169/2011 mērķiem, kā tas izriet no tās 1. panta 1. punkta kopsakarā ar tās 3. panta 1. punktu, ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni saistībā ar informēšanu par pārtikas produktiem, ņemot vērā to uztveres atšķirības, sniedzot viņiem pamatinformāciju, uz kuru balstoties viņi spēj pieņemt lēmumu, pilnīgi pārzinot lietas apstākļus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 13. janvāris, Tesco Stores ČR, C‑881/19, EU:C:2022:15, 43. un 44. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

46

Šis mērķis citastarp ir atspoguļots minētās regulas 7. panta 2. punktā izklāstītajās prasībās, saskaņā ar kurām patērētājiem sniegtajai informācijai, konkrēti par Savienībā ražotiem vai tirgotiem pārtikas produktiem, ir jābūt precīzai, skaidrai un viegli saprotamai.

47

Šīs prasības ir vērtējamas, ņemot vērā ne tikai iespējamās atšķirības uztverē starp dažādiem patērētājiem, kā teikts šā sprieduma 45. punktā, bet arī ņemot vērā to, ko vidēji informēts un saprātīgi uzmanīgs un zinošs vidusmēra patērētājs gaida no attiecīgās norādes par pārtikas produkta izcelsmi, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras (spriedumi, 1998. gada 16. jūlijs, Gut Springenheide un Tusky, C‑210/96, EU:C:1998:369, 31. punkts, kā arī 2009. gada 10. septembris, Severi, C‑446/07, EU:C:2009:530, 61. punkts).

48

Tomēr minētais mērķis un minētās prasības liecina par labu šā sprieduma 44. punktā izmantotajai interpretācijai. Proti, tas, ka Regulā Nr. 1169/2011 paredzētajā paziņojumā par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstā vitamīni konsekventi un izsmeļoši tiek apzīmēti ar tādiem nosaukumiem kā “A vitamīns” vai “D vitamīns”, spēj nodrošināt precīzu, skaidru un samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam viegli saprotamu informāciju.

49

Turpretim tas, ka paziņojumā par uzturvērtību tiek izmantoti vienīgi šie nosaukumi, tos vienlaikus papildinot ar norādēm par nozīmīgajiem vitamīnu preparātiem, kuri uzskaitīti Regulas Nr. 1925/2006 II pielikumā, piemēram, “retinilacetātu” vai “holekalciferolu”, nolūkā tos iekļaut sastāvdaļu sarakstā, ņemot vērā, ka šo vitamīnu preparātu vairākums plašai sabiedrībai ir samērā nepārredzams un mazzināms, radītu risku, ka šāda informācija kļūs sarežģītāka un tehniskāka un līdz ar to neskaidrāka un vidusmēra patērētājam grūtāk saprotama.

50

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 1169/2011, ņemot vērā it īpaši tās 18. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad konkrētam pārtikas produktam ir pievienots kāds vitamīns, šā pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā nav papildus šā vitamīna nosaukumam jānorāda izmantotā vitamīna preparāta nosaukums.

51

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu, ņemot vērā it īpaši tās 18. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, kad konkrētam pārtikas produktam ir pievienots kāds vitamīns, šā pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā nav papildus šā vitamīna nosaukumam jānorāda izmantotā vitamīna preparāta nosaukums.