Prasība, kas celta 2017. gada 23. maijā – Eiropas Komisija/Rumānija

(Lieta C-301/17)

(2017/C 239/51)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – L. Nicolae un E. Sanfrutos Cano)

Atbildētāja: Rumānija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Eiropas Komisijas celtā prasība pret Rumāniju attiecas uz to pienākumu neizpildi, kas pēdējai minētajai ir noteikti ar Direktīvas 1999/31/EK 14. panta b) punktu, aplūkojot to kopā ar 13. pantu, ciktāl šī neizpilde ir saistīta ar 68 poligoniem, attiecībā uz kuriem 8. panta izpratnē nav saņemta atļauja darbības turpināšanai un kas tādējādi saskaņā ar direktīvas 7. panta g) punktu un 13. pantu bija jāslēdz.

Komisija apgalvo, ka ar Direktīvas 1999/31/EK 14. pantu ir ieviesti izņēmuma pārejas noteikumi attiecībā uz poligoniem, attiecībā uz kuriem jau bija saņemta atļauja vai kuri jau darbojās direktīvas transponēšanas brīdī, lai, vēlākais, līdz 2009. gada 16. jūlijam panāktu, ka šādi poligoni atbilst jaunajām prasībām vides jomā, kas ir paredzētas šīs pašas direktīvas 8. pantā. Saskaņā ar 14. panta b) punktu pēc darbības uzlabošanas plāna iesniegšanas kompetentās iestādes, pamatojoties uz minēto plānu un uz šo direktīvu, pieņem galīgu lēmumu par iespējamu darbības turpināšanu. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai saskaņā ar 7. panta g) punktu un 13. pantu cik vien iespējams drīz tiktu slēgti poligoni, attiecībā uz kuriem atbilstoši 8. pantam nav saņemta atļauja darbības turpināšanai.

Saskaņā ar 13. pantu poligonu vai tā daļu var uzskatīt par galīgi slēgtu tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir veikusi galīgo pārbaudi uz vietas, ir novērtējusi visus apsaimniekotāja iesniegtos ziņojumus un darījusi pēdējam minētajam zināmu savu piekrišanu slēgšanai.

Runājot par 68 atkritumu poligoniem, kas ir norādīti prasībā, Komisija apgalvo, ka Rumānija tai nav sniegusi datus, kuri ļautu pārbaudīt, vai papildus šo poligonu darbības izbeigšanai slēgšanas process faktiski tika pabeigts saskaņā ar Direktīvā 1999/31/EK noteiktajām prasībām. Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka, lai pamatotu no direktīvas izrietošo pienākumu neizpildi, Rumānija nevar atsaukties uz pilnībā valstiska rakstura situācijām, piemēram, uzņēmumu maksātnespēju, ar īpašumtiesībām saistītiem strīdiem, administratīva procesa norisi vai vietējo iestāžu atbildību.

Termiņš direktīvas transponēšana valsts tiesībās beidzās 2009. gada 16. jūlijā.