21.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/19


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 21. decembrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiais Teismas (Lietuva) – Agnieška Anisimovienė u.c./BAB bankas Snoras

(Lieta C-688/15)

(2016/C 106/20)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiais Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: Agnieška Anisimovienė u.c.

Atbildētāja: BAB bankas Snoras

1)

Vai Noguldījumu direktīva (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo direktīvu par noguldījumu var uzskatīt naudas līdzekļus, kuri debetēti ar personu piekrišanu vai kurus šīs pašas personas ir pārskaitījušas vai iemaksājušas kredītiestādes atvērtajā kontā citā kredītiestādē?

2)

Vai jāsaprot, ka Noguldījumu direktīvas 7. panta 1. punkts un 8. panta 3. punkts, izskatot tos kopā, nozīmē, ka noguldījumu apdrošināšanas maksājums līdz 7. panta 1. punktā norādītajai summai jāveic ikvienai personai, kuras prasījuma tiesības var būt noteiktas pirms datuma, kad veikta Noguldījumu direktīvas 1. panta 3. punkta i) un ii) apakšpunktā minētā konstatācija vai pieņemts lēmums?

3)

Vai Noguldījumu direktīvas izpratnē “parastā banku darījuma” definīcija ir saistīta ar noguldījuma jēdziena interpretāciju kā kredīta atlikumu, kas iegūts no banku darījumiem? Vai šī definīcija ir arī jāņem vērā, interpretējot noguldījuma jēdzienu valsts tiesību aktos, ar kuriem ieviesta Noguldījumu direktīva?

4)

Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša, kā jāizprot un jāinterpretē Noguldījumu direktīvas 1. panta 1. punktā lietotais parasta banku darījuma jēdziens:

a)

kādi banku darījumi ir jāuzskata par parastiem vai kādiem kritērijiem būtu jābūt pamatā, lai noteiktu, vai konkrēts banku darījums ir parasts?

b)

vai parasta banku darījuma jēdziens jāvērtē, ņemot vērā veikto banku darījumu mērķi, vai personas, starp kurām veikti šādi banku darījumi?

c)

vai Noguldījumu direktīvā izmantotais jēdziens, ka noguldījums ir kredīta atlikums, kuru rada parastie banku darījumi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad visi darījumi, kuru rezultātā tiek radīts šāds atlikums, tiek uzskatīti par parastiem?

5)

Ja naudas līdzekļi neatbilst noguldījuma definīcijai saskaņā ar Noguldījumu direktīvu, bet dalībvalsts ir izvēlējusies ieviest Noguldījumu direktīvu un Ieguldītāju direktīvu (2) valsts tiesību aktos tādā veidā, ka par noguldījumu tiek uzskatīti arī naudas līdzekļi, par kuriem noguldītājam ir prasījumi kredītiestādes pienākuma sniegt ieguldījumu pakalpojumus rezultātā, vai nodrošinājumu noguldījumiem var piemērot tikai pēc tam, kad noteikts, ka konkrētajā gadījumā kredītiestāde rīkojusies kā ieguldījumu sabiedrība un naudas līdzekļi tika pārskaitīti tai, lai veiktu ieguldījumu darījumus/darbības Ieguldītāju direktīvas un MiFID  (3) nozīmē?


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 5. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 22. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 1. lpp.).