22.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/23


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2011. gada 11. augustā iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Wheels Common Investment Fund Trustees Ltd, National Association of Pension Funds Ltd, Ford Pension Fund Trustees Ltd, Ford Salaried Pension Fund Trustees Ltd, Ford Pension Scheme for Senior Staff Trustee Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-424/11)

2011/C 311/39

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Wheels Common Investment Fund Trustees Ltd, National Association of Pension Funds Ltd, Ford Pension Fund Trustees Ltd, Ford Salaried Pension Fund Trustees Ltd, Ford Pension Scheme for Senior Staff Trustee Ltd

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Sestās PVN direktīvas (1) 13. panta B daļas d) punkta 6. apakšpunktā un Direktīvas 2006/112 (2) 135. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais formulējums “[kopīgo] ieguldījumu fondi” var ietvert i) uzņēmumu pensiju programmu, kuru izveidojis darba devējs, lai nodrošinātu darbiniekiem pensiju pabalstus un/vai ii) kopīgo ieguldījumu fondus, kuros vairāku šādu pensiju programmu aktīvi tiek apvienoti ieguldījumu mērķiem, saistībā ar attiecīgajām pensiju programmām ievērojot šādus nosacījumus:

a)

pensiju pabalstu apmēri, kas pienākas biedriem, tiek iepriekš noteikti juridiskajos dokumentos par programmas izveidi (to aprēķināšanā izmantojot formulu, kurā tiek ņemts vērā biedra pie darba devēja nostrādātais darba stāžs un darba algas apmērs), nevis ņemot vērā programmas aktīvu vērtību;

b)

darba devējam ir pienākums programmas ietvaros veikt iemaksas;

c)

tikai darba devēja darbinieki var piedalīties programmā un iegūt pensijas pabalstus saskaņā ar to (programmas dalībnieks šajā tekstā tiek saukts par “biedru”);

d)

darbinieks var brīvi izvēlēties kļūt vai nekļūt par programmas biedru;

e)

darbiniekam, kurš ir programmas biedrs, iemaksas tās ietvaros parasti ir jāveic noteiktā procentuālā apmērā no viņa darba algas;

f)

darba devēja un biedru iemaksas apvieno programmas pārvaldnieks un iegulda tās (parasti vērtspapīros), lai izveidotu fondu, no kura biedriem tiek izmaksāti programmā noteiktie pabalsti;

g)

Ja programmas aktīvu vērtība ir lielāka par līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai finansētu programmā paredzētos pabalstus, programmas pārvaldnieki un/vai darba devējs, ievērojot programmas noteikumus un atbilstošos valsts tiesību aktus, var veikt vienu vai vairākas šādas darbības: i) samazināt darba devēja programmā veicamo iemaksu apmēru, ii) pārskaitīt visu vai daļu no atlikušajiem pabalstu līdzekļiem darba devējam, vai iii) palielināt programmas biedriem paredzēto pabalstu apmēru;

h)

Ja programmas aktīvu vērtība ir mazāka par līdzekļu apmēru, kas vajadzīgs, lai finansētu pabalstus saskaņā ar programmu, darba devējām parasti ir jānovērš iztrūkums, un, ja darba devējs to nedara, vai nav spējīgs to veikt, biedriem paredzēto pabalstu apmērs tiek samazināts;

i)

saskaņā ar programmas noteikumiem biedri var veikt papildu brīvprātīgas iemaksas (additional voluntary contributions, turpmāk tekstā — “AVC”), kas netiek pārvaldītas programmas ietvaros, bet gan pārskaitītas trešai personai, lai tā tās ieguldītu un nodrošinātu papildu pabalstus, pamatojoties uz veikto ieguldījumu ienesīgumu (šādus pasākumus neapliek ar PVN);

j)

biedriem ir tiesības pārskaitīt uz citām pensiju programmām uzkrātos pabalstus (to vērtība tiek noteikta, ņemot vērā šo pabalstu patieso vērtību programmas maiņas brīdī);

k)

darba devēja un biedru programmas ietvaros veiktās iemaksas dalībvalsts iekasētā ienākuma nodokļa mērķiem netiek uzskatītas par biedru ienākumiem;

l)

saskaņā ar programmu biedru saņemtie pensiju pabalsti dalībvalsts iekasētā ienākuma nodokļa mērķiem tiek uzskatīti par biedru ienākumiem, un

m)

programmas pārvaldes izmaksas uzņemas darba devējs, nevis programmas biedri?

2)

Ievērojot i) Sestās PVN direktīvas 13. panta B daļas d) punktā un Direktīvas 2006/112 135. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā atbrīvojuma no nodokļa mērķi, ii) nodokļu neitralitātes principu un iii) iepriekš 1. jautājumā minētos apstākļus:

a)

vai dalībvalsts fondus, kas atbilst “kopīgo ieguldījumu fondu” jēdzienam, valsts tiesību aktos var definēt tādā veidā, ka tie neietver iepriekš pirmajā jautājumā minētos fondu veidus, bet ietver kolektīvo ieguldījumu pasākumus, kas noteikti Direktīvas 85/611 redakcijā ar grozījumiem?

b)

kādā mērā (ja vispār) tālāk minētie apstākļi atteicas uz jautājumu par to, vai dalībvalstij valsts tiesību aktos ir vai nav jānosaka iepriekš pirmajā jautājumā minētie fondu veidi par “kopīgo ieguldījumu fondiem”:

i)

nosacījumi par fonda darbību (iepriekš minēti pirmajā jautājumā);

ii)

pakāpe kādā fonds ir uzskatāms par “līdzīgu un tādējādi konkurējošu ar” ieguldījumu instrumentiem, kurus dalībvalsts jau ir noteikusi par “kopīgo ieguldījumu fondiem”?

3)

Ja atbilde uz iepriekš 2. jautājuma b) punkta ii) apakšpunktā uzdoto jautājumu ir, ka ir jānosaka pakāpe, kādā fonds ir uzskatāms par “līdzīgu un tādējādi konkurējošu ar” ieguldījumu instrumentiem, kurus dalībvalsts jau ir noteikusi par “kopīgo ieguldījumu fondiem”, vai “konkurences” starp attiecīgo fondu un šiem pārējiem ieguldījumu instrumentiem esamība un apjoms ir jāvērtē atsevišķi no jautājuma par “līdzību”?


(1)  Padomes 1977. gada 17. maija Sestā Direktīva 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.).

(2)  Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 1. lpp.).