22.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 301/9


Tiesas (virspalāta) 2008. gada 16. septembra spriedums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs/Isle of Wight Council, Mid-Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

(Lieta C-288/07) (1)

(Sestā PVN direktīva - 4. panta 5. punkts - Publisko tiesību subjekta darbības - Maksas autostāvvietu apsaimniekošana - Konkurences traucējumi - Vārdu “radītu’ un “nozīmīgus'’ nozīme)

(2008/C 301/16)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: The Commissioners of Her Majesty's Revenue & Customs

Atbildētāji: Isle of Wight Council, Mid-Suffolk District Council, South Tyneside Metropolitan Borough Council, West Berkshire District Council

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — High Court of Justice (Chancery Division) (England & Wales) — Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 1. lpp.), 4. panta 5. punkta interpretācija — Darbības vai darījumi, ko publisko tiesību subjekts veic valsts pārvaldes iestādes statusā — Maksas autostāvvietas ārpus koplietošanas ceļiem — Nodokļa neuzlikšana, kas rada konkurences traucējumus — Jēdziens “konkurences traucējumi” — Novērtējuma kritēriji

Rezolutīvā daļa:

1)

Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 4. panta 5. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tā, ka nozīmīgi konkurences traucējumi, kurus izraisa nodokļa neiekasēšana no publisko tiesību subjektiem, kas darbojas valsts pārvaldes iestāžu statusā, ir jānovērtē atkarībā tieši no konkrētās darbības, šajā vērtējumā īpaši neņemot vērā vietējo tirgu;

2)

vārds “radītu” Sestās direktīvas 77/388 4. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas ne tikai uz faktisku konkurenci, bet arī uz potenciālu konkurenci tiktāl, ciktāl uzņēmuma iespēja ieiet konkrētajā tirgū ir reāla, nevis tikai teorētiska;

3)

vārds “nozīmīgus” Sestās direktīvas 77/388 4. panta 5. punkta otrās daļas izpratnē ir jāsaprot tā, ka faktiskiem vai potenciāliem konkurences traucējumiem ir jābūt vairāk nekā nenozīmīgiem.


(1)  OV C 199, 25.8.2007.