[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 5.7.2010

COM(2010)358 galīgā redakcija

2010/0192 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārējais konteksts un priekšlikuma pamatojums

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 539/2001[1], ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām (tā dēvētais „negatīvais saraksts), kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (tā dēvētais „pozitīvais saraksts”). EK līguma 61. pantā minētie saraksti pieskaitīti pie papildu pasākumiem, kas tieši saistīti ar personu brīvu pārvietošanos brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Lai noteiktu trešās valstis, kuru pilsoņiem piemēro vīzas prasību, un tās, kas ir atbrīvotas no šīs prasības, katrā atsevišķā gadījumā rūpīgi tiek izvērtēti dažādi kritēriji, tostarp kritēriji attiecībā uz nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī uz Eiropas Savienības ārējām attiecībām ar trešām valstīm vai teritorijām, vienlaikus ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpības prasības. Ņemot vērā sabiedriskās kārtības un nelegālās imigrācijas kritērijus, īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgo trešo valstu vai teritoriju izdoto ceļošanas dokumentu drošībai.

Tā kā Regulā (EK) Nr. 539/2001 minētie kritēriji attiecībā uz trešām valstīm vai teritorijām laika gaitā var attīstīties, regulāri jāpārskata negatīvā un pozitīvā saraksta saturs. Rīcības plānā nelegālās ieceļošanas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kuru pieņēma Eiropadomes sanāksmē Seviļā 2002. gadā, pirmo reizi akcentēta arī vajadzība katru gadu pārskatīt abus regulai pievienotos trešo valstu un teritoriju sarakstus.

Tādējādi kopš Regulas (EK) Nr. 539/2001 pieņemšanas tajā sešas reizes ir izdarīti grozījumi[2], no kuriem jaunākie grozījumi ir saistīti ar sarunu par vīzu režīma liberalizāciju iznākumu, trīs Rietumbalkānu valstis pārceļot uz pozitīvo sarakstu. Nedaudz vairāk kā divus gadus pēc Padomes Regulas (EK) Nr. 1932/2006[3] pieņemšanas Regulai (EK) Nr. 539/2001 pievienotie saraksti kopumā ir jāpārskata, ņemot vērā attiecīgos, iepriekšminētos regulā noteiktos kritērijus.

Regulas pašreizējās pārskatīšanas nolūks ir

nodrošināt, lai trešo valstu un teritoriju sarakstu saturs atbilstu regulas 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem, jo īpaši kritērijiem par nelegālo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un ārējām attiecībām, un vajadzības gadījumā pārcelt valstis no viena pielikuma uz otru;

nodrošināt, lai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu regulā būtu skaidri noteikts, vai trešās valsts vai teritorijas pilsonim ir jābūt vīzai, vai arī uz viņu šī prasība neattiecas.

Komisija piemērotā brīdī var iesniegt turpmāku priekšlikumu grozījumiem Regulā Nr. 539/2001, lai iekļautu notiekošo sarunu ar Albāniju un Bosniju un Hercegovinu par vīzu režīmu iespējamos rezultātus.

2. Priekšlikuma aspekti

Saskaņā ar pieeju, ko īstenoja attiecībā uz iepriekšējiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 539/2001, Komisija saistībā ar periodisko pārskatu ir aptaujājusi dalībvalstis, lai pārliecinātos, vai regulas pielikumu saturs joprojām atbilst regulā noteiktajiem kritērijiem. No dalībvalstīm netika saņemti nekādi priekšlikumi par trešo valstu vai teritoriju pārcelšanu no pozitīvā saraksta uz negatīvo sarakstu. Komisija saņēma vienīgi priekšlikumus par pārcelšanu no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu (Taivāna, Trinidāda un Tobāgo, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Belīza, Dominika, Grenāda, Māršala salas, Mikronēzija un Palau). Dalībvalstu sniegtā informācija (Komisija saņēma 25 atbildes) tika analizēta kopā ar citu informāciju un statistikas datiem, ko izplata CIREFI ietvaros. Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

2.1. Taivānas pārcelšana uz pozitīvo sarakstu

Taivānā ir augsts ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju (USD 30 100) un politiskā stabilitāte (2008. gada martā notika ceturtās tiešās prezidenta vēlēšanas kopš kara stāvokļa atcelšanas 1987. gadā). Lai arī ES neatzīst Taivānu par suverēnu valsti un tai ar Taivānu nav ne diplomātisku, ne oficiālu attiecību, ES ar Taivānas iestādēm ir izveidojusi regulārus kontaktus un sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, pētniecības, zinātnes un tehnoloģijas, izglītības un kultūras, kā arī vides jomā. Rezultātā ES ir lielākais ārvalstu ieguldītājs Taivānā.

Saistībā ar politiskajiem aspektiem no sarunām ar attiecīgajām politiskajām grupām Padomē 2009. gada martā ir redzams skaidrs politiskais signāls par ES atbalstu Taivānas lūgumam tās pilsoņiem piešķirt bezvīzu režīmu, kad regula tiks pārskatīta nākamo reizi. Tiek uzskatīts, ka Taivānas pārcelšanai uz pozitīvo sarakstu būs pozitīva ekonomiskā ietekme uz ES un Taivānas attiecībām, jo Taivāna ir būtisks ES tirdzniecības partneris (deviņpadsmitais lielākais tirdzniecības partneris). Šobrīd ES ir nozīmīgs Taivānas pilsoņu ceļojumu galamērķis. Arī Apvienotā Karaliste 2009. gada martā un Īrija 2009. gada jūlijā noteica Taivānai bezvīzu režīmu.

Taivānas pārcelšana uz pozitīvo sarakstu stiprinātu reģionālo vienotību, jo ES ir bezvīzu režīms ar citām šā reģiona valstīm un administratīvajām vienībām, kurās ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis, piemēram, ar Honkongu, Makao, Japānu, Dienvidkoreju un Singapūru.

Attiecībā uz migrāciju risks saistībā ar nelegālo imigrāciju no Taivānas ir ļoti zems (laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam nelegāli uzturējās vidēji 45 personas gadā), kā to apliecina arī atteikumu skaits pie robežas (laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam vīzas tika atteiktas vidēji 38 personām gadā) un vīzu atteikumu procents (0,25 % 2008. gadā). Pamatojoties uz to, vīzas prasības piemērošana Taivānas pilsoņiem vairs nav pamatota.

Attiecībā uz dokumentu drošību Taivāna ir pieņēmusi pasākumus, lai ieviestu augsta drošības līmeņa identitātes kartes, un nesen ir ieviesusi jaunu un drošāku pasi. Kopš 2008. gada beigām Taivāna izsniedz biometriskās pases un saistībā ar jauno pasu izsniegšanu veic uzlabotu personalizācijas procesu.

Savās atbildēs uz Komisijas anketu saistībā ar regulas regulāru pārskatīšanu desmit dalībvalstis ierosināja pārcelt Taivānu uz pozitīvo sarakstu.

Ja Taivānas pilsoņiem tiks piemērota vīzu režīma atcelšana, Taivānai jārīkojas saskaņā ar savstarpīguma principu. Šajā jautājumā Taivāna ir paudusi politisko gribu visiem ES pilsoņiem piemērot pilnīgu bezvīzu režīmu un ir pakāpeniski atcēlusi vīzas prasību lielākajai daļai ES dalībvalstu valstspiederīgo; šobrīd vīza joprojām ir vajadzīga Kipras, Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem, lai gan oficiālā vēstulē Taivāna ir skaidri paudusi apņemšanos 2010. gadā pieviest pilnīgu bezvīzu režīmu arī attiecībā uz šo trīs dalībvalstu valstpiederīgajiem.

2.2. Citu trešo valstu vai teritoriju pārcelšana

Komisija ir analizējusi pieejamo informāciju, tostarp CIREFI statistikas datus, kas ir apkopota par katru trešo valsti vai teritoriju, ko dalībvalstis ir ierosinājušas pārcelt. Īpaša uzmanība tika pievērsta valstu vai teritoriju ekonomiskajam un sociālajam attīstības līmenim, ar to saistītajam nelegālās imigrācijas uz ES riskam, ārējām attiecībām un reģionālās vienotības kritērijiem.

Komisija ir secinājusi, ka attiecībā uz citām trešām valstīm vai teritorijām, kuras pārcelt uz pozitīvo sarakstu bija ierosinājusi tikai viena dalībvalsts vai dažos gadījumos divas dalībvalstis, šobrīd nevar uzskatīt, ka tās izpildītu Regulā (EK) Nr. 539/2001 minētos kritērijus. Turpmāki grozījumi Regulā (EK) Nr. 539/2001 varētu attiekties arī uz citām trešām valstīm vai teritorijām, ņemot vērā to progresu dažādās jomās un regulā izklāstīto kritēriju izpildi.

2.3. Ziemeļu Marianas salas

Dalībvalstis pievērsa uzmanību Ziemeļu Marianas salu statusam un ierosināja to izslēgt no Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikuma.

Ziemeļu Marianas salas ir sadraudzības statusā esoša valsts politiskajā savienībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un Ziemeļu Marianas salu valsts vadītājs ir Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Šī teritorija ir pārstāvēta ASV Pārstāvju palātā. Parasti uz šo valsti attiecas ASV federālā likumdošana. Ziemeļu Marianas salām ir tāds pats statuss kā Guamai vai Puertoriko. Šo salu pilsoņiem ir ASV pases.

Balstoties uz iepriekšminēto informāciju, I pielikumā jāsvītro atsauce uz Ziemeļu Marianas salām. Tas nozīmēs, ka Ziemeļu Marianas salu pilsoņiem, tāpat kā ASV pilsoņiem, tiks piemērots bezvīzu režīms.

3. Galvenās organizācijas un eksperti, ar kuriem notika apspriedes

Notika apspriedes ar dalībvalstīm.

4. Ietekmes novērtējums

Nav vajadzīgs.

5. Juridiskais pamats

Ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, šis priekšlikums pilnveido kopējo vīzu politiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

6. Proporcionalitātes un subsidiaritātes princips

Regulā (EK) Nr. 539/2001 ir ietverts to trešo valstu un teritoriju saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām (negatīvais saraksts), kā arī to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (pozitīvais saraksts).

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu lēmums par izmaiņām sarakstos, par valstu pārcelšanu no negatīvā saraksta uz pozitīvo sarakstu vai otrādi ir EK ekskluzīvā kompetencē.

7. Juridisko instrumentu izvēle

Regula (EK) Nr. 539/2001 jāgroza ar regulu.

8. Ietekme uz budžetu

Ierosinātais grozījums neietekmē ES budžetu.

2010/0192 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[4],

nosūtījuši priekšlikumu dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1. Regulas (EK) Nr. 539/2001[5] I un II pielikumā ietverto trešo valstu un teritoriju sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst kritērijiem, kas paredzēti minētās regulas 5. apsvērumā. Trešās valstis un teritorijas, kurās attiecībā uz šiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

2. Vīzas prasības piemērošana Taivānas pilsoņiem vairs nav pamatota, jo īpaši tāpēc, ka saskaņā ar regulas 5. apsvērumā minētajiem kritērijiem tā neietver nekādu risku saistībā ar nelegālo imigrāciju vai sabiedrisko kārtību ES, kā arī saistībā ar ārējām attiecībām. Līdz ar to šī teritorija būtu jāpārceļ uz II pielikumu.

3. Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā ir jāsvītro atsauce uz Ziemeļu Marianas salām, jo šīs teritorijas pilsoņi ir ASV pasu turētāji un līdz ar to II pielikumā iekļauto Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi.

4. Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgušas par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[6], kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai[7].

5. Attiecībā uz Šveici šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[8], kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B un C punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK[9].

6. Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta B un C punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK[10].

7. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[11]. Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

8. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[12]. Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

9. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus saskaņā ar Protokolu, kas iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, kā noteikts A pielikumā Padomes 1999. gada 20. maija Lēmumā 1999/435/EK par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis [13],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi.

10. Regulas I pielikumu groza šādi:

(a) I daļā svītro atsauci uz Ziemeļu Marianas salām;

(b) II daļā svītro atsauci uz Taivānu.

11. Regulas II pielikumu papildina ar šādu 4. ierakstu:

“4. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM:

Taivāna”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[2] Padomes 2001. gada 7. decembra Regula (EK) Nr. 2414/2001 (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.), 2003. gada 6. marta Regula (EK) Nr. 453/2003 (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.), 2005. gada 2. jūnija Regula (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005, 3. lpp.), 2006. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.), 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1932/2006 (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.) un 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1244/2009 (OV L 336, 18.12.2009.).

[3] OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.

[4] OV C […], […], […] lpp.

[5] OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

[6] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[7] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[8] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[9] OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[10] OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

[11] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[12] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[13] OV L 176, 10.7.1999., 1.-16. lpp.