[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.11.2007

COM(2007) 701 galīgā redakcija

2007/0242 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu

(iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 1481}{SEC(2007) 1482}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1 ) PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 7. septembrī atcēla 2004. gada kokvilnas reformu, secinot, ka ir pārkāpts proporcionalitātes princips, jo Eiropas Komisija:

- nav veikusi ietekmes novērtējumu,

- novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā nav ņēmusi vērā tiešās darbaspēka izmaksas,

- nav ņēmusi vērā jaunā režīma ietekmi uz kokvilnas pirmapstrādes nozari, kura, lai arī nav iekļauta protokolā, ir tiešā veidā saistīta ar kokvilnas ražošanu.

Līdz ar to minētajiem elementiem tika veltīta īpaša uzmanība Komisijas veiktās ietekmes analīzes dažādajos posmos.

Ar šo priekšlikumu ievieš jaunu kokvilnas režīmu, kura mērķis ir veicināt konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un tirgus prasībām pielāgotas kokvilnas nozares attīstību, vienlaikus aizsargājot protokolā noteiktās saistības.

- Vispārīgais konteksts

Neraugoties uz to, ka kokvilnas nozarei ir mazāk nozīmīga loma ES kopumā, kur tā veido tikai 0,15 % no galīgās lauksaimniecības produkcijas, tā ir ļoti svarīga reģionālā līmenī divās galvenajās ražotājās dalībvalstīs. Grieķijā audzē aptuveni 76 % (apmēram 1,45 miljonus tonnu neattīrītas kokvilnas) no ES kopējās produkcijas. 2005. gadā Grieķijā kokvilna veidoja 9,0 % no tās kopējās lauksaimniecības produkcijas, bet Spānijā, kas ir otrā lielākā kokvilnas ražotāja ES, šis rādītājs bija 1,3 %. Nelielos apjomos kokvilnu audzē arī Bulgārijā, savukārt Portugālē tās audzēšana ir pārtraukta.

Grieķijā lielākā daļa no 380 000 ha kokvilnas sējumu platības atrodas trīs reģionos: Tesālijā, Maķedonijā-Trāķijā un Sterejā-Helādā. Spānijā ražošana ir koncentrēta Andalūzijā, galvenokārt Seviļas un Kordoas provincē. 2007. gadā Spānijā kokvilnas sējumu kopējā platība bija aptuveni 65 000 ha.

ES ir daudz kokvilnas audzēšanas saimniecību (79 700 — Grieķijā un 9500 — Spānijā), kuras raksturo nelielas platības (Grieķijā 4,5 ha un Spānijā 11,0 ha). Grieķijā saimniecībām kokvilnas audzēšanā ir augstāks specializācijas līmenis, Tesālijas reģionā ražo gandrīz tikai kokvilnu.

Pēdējos gados uzmanību piesaistījusi kokvilnas audzēšanas ietekme uz vidi. Atkarībā no apūdeņošanas un mēslošanas līdzekļu izmantošanas kokvilna lielā mērā tiek saistīta ar mazu bioloģisko daudzveidību un augsnes noplicināšanu. Turklāt bažas rada fitosanitāro produktu, jo īpaši insekticīdu un defoliantu intensīva izmantošana, kas atvieglo ražas novākšanu.

Pārstrādes posmā neattīrītas kokvilnas pārvēršanu lietojamā formā, izmantojot pirmapstrādes procesu, kurā kokvilnas šķiedras atdala no sēklām, veic privātie uzņēmumi un kooperatīvi. Spānijas 29 pirmapstrādes uzņēmumu jauda, no kuriem gandrīz puse ir kooperatīvi, ievērojami pārsniedz ražošanas jaudu. Grieķijā pirmapstrādes uzņēmumu jauda ir līdzsvarotāka attiecībā pret ražošanas apjomu, un to kooperatīvu proporcija, kuri vada pirmapstrādes saimniecības, ir zemāka (20 no 73).

Starptautiskā līmenī ES ir maznozīmīga loma — tā veido tikai aptuveni 2 % no kopējā kokvilnas ražošanas apjoma pasaulē. Galvenās ražotājvalstis ir Ķīna (24 %), ASV (20 %) un Indija (14 %).

ES ir viena no kokvilnas neto importētājām pasaulē. Kokvilnas eksporta tirgū pasaulē vadošā ir ASV, kas pašreiz eksportē aptuveni 2,75 miljonus tonnas jeb 36,5 % no pasaules tirdzniecības kopapjoma.

Lielākās kokvilnas patērētājas ir tās valstis, kurās ir izveidojusies apstrādes rūpniecība. Ķīna patērē 32 % no pasaulē ražotās kokvilnas, tai seko ASV (14 %) un Indija (7 %). ES neattīrītās kokvilnas patēriņš aptuveni 0,6 miljonu tonnu apmērā (2,7 % no pasaulē ražotā kopapjoma) ir koncentrēts galvenokārt Itālijā, Portugālē un Vācijā.

Tā kā ES ir mazsvarīga kokvilnas ražotāja, tās ražošanas ietekme uz pasaules tirgus cenu attīstību ir bijusi nenozīmīga. To jo vairāk apliecina fakts, ka ES šajā nozarē neizmanto eksporta subsīdijas un piedāvā beznodokļu piekļuvi tirgum. Kaut gan citu attīstīto un jaunattīstības valstu politika ir ievērojami ietekmējusi cenas pasaules kokvilnas tirgū, galvenais cenu lejupslīdi veicinošais faktors ir pieaugošā konkurence ar sintētiku.

Eiropā pirmo kokvilnas atbalsta shēmu izveidoja 1980. gadā līdz ar Grieķijas pievienošanos EK, pēc tam to paplašināja līdz ar Spānijas un Portugāles pievienošanos 1986. gadā. Pievienošanās līgumam pievienotajā protokolā noteikts, ka Kopiena atbalsta kokvilnas ražošanu tajos reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai. Atbalsta shēmai ir jāļauj attiecīgajiem ražotājiem saņemt pietiekami augstus ienākumus, un tajā jāiekļauj atbalsta piešķiršana ražošanai.

Sākotnējā režīma pamatā bija kompensāciju maksājumi tiem pārstrādātājiem, kuri maksāja minimālo cenu lauksaimniekiem, kas tiem piegādāja neattīrītu kokvilnu. Atbalsta apjomu un minimālo cenu noteica, pamatojoties uz starpību starp iekšējā tirgus mērķa cenu un pasaules tirgus cenu. Minētais režīms veicināja visas ES kokvilnas nozares ievērojamu paplašināšanos.

Pēdējos gados KLP ir veikta pamatīga reforma, kuras mērķis ir palielināt konkurētspēju, pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, stabilizēt saimniecību ienākumus, iekļaut vides problēmas lauksaimniecības politikā, attīstīt darbību lauku apvidos, vienkāršot un stiprināt decentralizāciju. Galvenais virzītājprincips 2003. gada KLP reformas procesā ir virzīties no cenu un ražošanas atbalsta politikas uz atsaistītu ienākumu atbalsta politiku.

Lai panāktu lielāku saskanību starp kokvilnas nozari un citām nozarēm, Padome 2004. gada aprīlī pieņēma jaunu kokvilnas atbalsta režīmu, kura pamatā ir ar ienākumiem nesaistīts atbalsts un kultūratkarīgais maksājums, un tos abus maksā tieši kokvilnas ražotājiem. Tas stājās spēkā 2006. gada janvārī.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, IV sadaļas 10.a nodaļā paredzēti noteikumi attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu. Šīs nodaļas noteikumus atcēla ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04. Atcelšanas radītās sekas ir apturētas līdz brīdim, kad saprātīgā laikposmā tiks pieņemta jauna regula.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Nepiemēro.

2 ) APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Lai palīdzētu sagatavot šo priekšlikumu un tā ietekmes novērtējumu, tika pasūtīts veikt divus neatkarīgus pētījumus, attiecīgi, lai analizētu kokvilnas sociālos un ekonomiskos aspektus un novērtētu režīma ietekmi uz vidi. Ņemot vērā abus minētos pētījumus, datu apkopošanas un ietekmes novērtējuma pamatā bija īpašas ieinteresētajām personām paredzētas anketas un ekspertu veiktās intervijas.

Komisijas dienesti organizēja arī darbseminārus un seminārus, kuros piedalījās ieinteresētās puses. Šīs apspriedes papildināja regulārās sanāksmes ar nozares speciālistiem, kuras organizēja, iesaistot Kokvilnas padomdevēju komiteju un Dabisko šķiedru pārvaldības komiteju. Sanāksmes organizēja arī ar nodarbināto pārstāvjiem un NVO, kas darbojas attīstības politikas un vides aizsardzības jomā, kā arī ar akadēmiķiem, kuri ir speciālisti kokvilnas nozarē, un ar iestādēm reģionos, kur kokvilnas audzēšanai ir svarīga loma.

No 2007. gada 8. maija līdz 2007. gada 22. jūnijam tīmeklī notika atklāta apspriešanās. Komisija saņēma 320 atbildes. Tas nodrošināja papildu atsauksmes no plašākas sabiedrības.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Agroekonomika un statistika.

Izmantotās metodes

Neatkarīgi pētījumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Skatīt iepriekš.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Šīs apspriešanās rezultātus var apskatīt šādā tīmekļa vietnē:http://ec.europa.eu/agriculture/consultations/cotton/index_en.htm.

- Ietekmes novērtējums

Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas ietverts Komisijas likumdošanas un darba programmā 2007. gadam, kura ir pieejama Europa tīmekļa vietnē.

3 ) PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Jaunajā kokvilnas režīmā jāiekļauj šādi mērķi:

o nodrošināt lauksaimnieciskās darbības turpināšanu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgai attīstībai;

o nodrošināt kokvilnas ražotājiem piešķirtā atbalsta saderību reformētās KLP principiem;

o nodrošināt kokvilnas ražotājiem piešķirtā atbalsta atbilstību Eiropas Savienības saistībām pret PTO un jebkādas jaunattīstības valstīm nelabvēlīgas ietekmes mazināšanu;

o nodrošināt ES budžeta stabilitāti un kontroli;

o nodrošināt kokvilnas nozares konkurētspēju un tās orientēšanos uz tirgu;

o samazināt kokvilnas ražošanas ietekmi uz vidi;

o vienkāršot atbalsta režīmu kokvilnas ražotājiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, šajā priekšlikumā ir ieteikts arī turpmāk vienreizējo maksājumu shēmā iesaistīt 65 % no resursiem, kas veltīti kokvilnas nozares atbalstīšanai līdz 2004. gada reformai. Kokvilnas audzētājiem, tāpat kā citiem lauksaimniekiem, kuri saņem atsaistītu atbalstu, būs stabili ienākumi un vienlaicīgi arī brīvas izvēles iespējas pielāgoties tirgus tendencēm.

Atlikušie 35 % no resursiem aizvien būtu saistīti ar kokvilnas ražošanu, un tos izmantotu platībmaksājumus. Šie saistītie maksājumi ir paredzēti tam, lai nodrošinātu nepārtrauktu kokvilnas audzēšanu tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai aizsargātu attīrīšanas nozari tādos reģionos, kur tā ir ekonomiski nozīmīga.

Eiropas Kopienu Tiesa jo īpaši izvirzīja jautājumu par izvēlētās atsaistīšanas likmes pamatojumu. Jautājums ir par to, kā iekļaut kokvilnas režīmu KLP reformā, vienlaicīgi ievērojot Grieķijas, Spānijas un Portugāles Pievienošanās aktiem pievienotajā protokolā noteiktos mērķus attiecībā uz kokvilnu.

Ietekmes novērtējuma kontekstā sagatavotās analīzes un papildu anketas atainoja atšķirīgās ražošanas struktūras un faktorus, kuri ietekmē lauksaimnieku lēmumu pieņemšanas procesu. Ar kvantitatīviem modelējošiem mehānismiem nav iespējams droši noteikt sakarības starp piegādi un saistītajiem maksājumiem. Pamatojoties uz veiktajām simulācijām, lēš, ka vidējā termiņā saistītā atbalsta likme 35 % apmērā veicinātu kokvilnas ražošanas turpināšanu, tādējādi ievērojot protokolu un vienlaicīgi arī KLP reformas principus.

2004. gadā Padome nolēma noteikt saistīto likmi 35 % apmērā, lai gan Komisija bija ierosinājusi 40 % likmi. Atgriežoties pie augstākas saistītās likmes, tiktu vairāk noslogotas dalībvalstu administrācijas, kā arī būtu jāsamazina kokvilnas ražotājiem paredzētais vienreizējais saimniecības maksājums.

No administratīvā viedokļa jebkādas izmaiņas attiecībā uz saistītās likmes paaugstināšanu nozīmētu, ka samazinās atsaistīšanas likme un līdz ar to jāpārrēķina maksājumi, uz kuriem kokvilnas tradicionālajiem ražotājiem attiecīgajās dalībvalstīs piešķirtas tiesības 2006. gadā. Turpretim, ja saistītā likme tiktu saglabāta 35 % apmērā, tas neradītu administratīvā sloga turpmāku palielināšanos.

Ja atsaistīšanas likme tiktu noteikta augstāka par 65 %, kokvilnas nozarē rastos lielu traucējumu risks. Tādējādi pēc iespējamo scenāriju analīzes, kā aprakstīts ietekmes vērtējumā, Komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka, lai sasniegtu noteiktos mērķus, ir arī turpmāk jāsaglabā pašreizējais līdzsvars starp saistīto un atsaistīto atbalstu, veicot režīmā tikai dažas nelielas papildu izmaiņas.

Ierosina, ka maksimālā platība jāsaglabā nemainīga — 450 597 ha (370 000 ha Grieķijā, 70 000 ha Spānijā, 360 ha Portugālē un 10 237 ha Bulgārijā). Platībmaksājuma apjoms arī saglabātos nemainīgs un tiktu proporcionāli samazināts gadījumā, ja maksājuma pieprasījumi pārsniegtu dalībvalsts maksimālo platību.

Lai saņemtu atsaistīto un kultūratkarīgo platībmaksājumu, joprojām būs jāizpilda savstarpējās atbilstības kritēriji, kas veicinās videi draudzīgāku kokvilnas ražošanu ar ienākumiem nesaistītā veidā.

Kultūratkarīgo maksājumu piešķirs par kokvilnas hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka platību saglabā vismaz līdz kokvilnas novākšanai bez pienākuma kokvilnu piegādāt vai pārdot. Būs jānodrošina kokvilnas atbilstība minimālajām prasībām — tai jābūt „pienācīgi labai” un ar tirdzniecības prasībām atbilstošu kvalitāti.

Ierosina atbalstīt starpnozaru organizācijas, lai palīdzētu labāk koordinēt kokvilnas tirdzniecību, noslēgt līgumus starp audzētājiem un pārstrādātājiem, kā arī uzlabot tās kvalitāti.

Finanšu pārvedums restrukturizācijai kokvilnas audzēšanas reģionos, kas paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.d pantā (22 miljoni euro gadā, sākot no 2007. budžeta gada), ar Komisijas Lēmumu 2006/410/EK jau ir piešķirts ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai), un ar Komisijas Lēmumu 2006/636/EK ir paredzēts Kopienas atbalsta lauku attīstībai apjoma sadalījumā dalībvalstīm pa gadiem. Tādējādi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs pieejama papildu summa — 154 miljoni euro — kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem kokvilnas ražošanas reģionos. Tas dos iespēju dalībvalstīm turpmāk palīdzēt, piemēram, kokvilnas audzēšanas saimniecību un attīrīšanas nozares restrukturizācijas procesā.

Lai atbalstītu ES ražotās kokvilnas tirdzniecību, ir ieteicams izveidot „izcelsmes etiķeti”. To apspriešanās laikā nepārprotami pieprasīja ieinteresētās personas.

Komisija 2006. gada martā apņēmās pārskatīt, kā tiek īstenota politika, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību. Šajā sakarā Komisija izpētīs iespēju iekļaut kokvilnu minētās regulas darbības jomā.

Lai veicinātu Kopienā ražotās kokvilnas atpazīstamību un tās lietošanu, Komisija analizēs to, cik būtiski, efektīvi un iedarbīgi ir iekļaut dažus pilnībā ES iegūtus un ražotus kokvilnas produktus to produktu sarakstā, par kuriem ir tiesības veikt informācijas un veicināšanas pasākumus.

- Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 37. panta 2. punkts un 4. protokols par kokvilnu (pievienots 1979. gada Pievienošanās aktam).

- Subsidiaritātes princips

Šajā priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis atbild par šādiem būtiskiem elementiem:

- platību apstiprināšana kokvilnas ražošanai,

- šķirņu apstiprināšana,

- starpnozaru organizāciju apstiprināšana,

- maksājumu tiesību sadale,

- vides noteikumu definīcija.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas atbilst kopējās lauksaimniecības politikas vispārējiem mērķiem un vienlaicīgi ņem vērā saistības, ko uzliek 4. protokols.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātie juridiskie instrumenti: Padomes regula, ar ko ievieš jaunu kokvilnas atbalsta shēmu, kura aizstāj režīmu, ko Eiropas Kopienu Tiesa atcēla ar tās 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04.

4) IETEKME UZ BUDžETU

Valsts pamatplatība un atbalsta apjoms par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, paliek nemainīgs salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tomēr samazinot saistīto maksājumu no EUR 10/ha līdz EUR 3/ha lauksaimniekiem, kuri ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, minētajiem lauksaimniekiem piešķirtā summa tiktu samazināta no 4,4 miljoniem euro līdz 1,4 miljoniem euro, kas kompensētu papildu izmaksas par informācijas un veicināšanas pasākumiem.

2007/0242 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Grieķijas Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu 4. protokolā par kokvilnu[1],

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

tā kā:

(1) Ar Padomes Regulas (EK) Nr. 864/2004[4] 1. panta 20. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003[5] iekļautajā IV sadaļas 10.a nodaļā paredzēti noteikumi attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu.

(2) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04[6] Regulas Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz apstākli, ka „Padome, kas ir Regulas (EK) Nr. 864/2004 autore, nav pierādījusi Tiesā, ka, pieņemot jauno, ar minēto regulu izveidoto kokvilnas atbalsta shēmu, tā faktiski izmantoja savas pilnvaras, tostarp ņemot vērā visus šā gadījuma būtiskos faktorus un apstākļus, ietverot visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šāda kultūrauga rentabilitāti” un ka Tiesai nav bijis iespējams „pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka īpašā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas (EK) Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šā kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas atbilst 4. protokola 2. punktā paredzētajam mērķim.” Tiesa arī uzdeva apturēt ar atcelšanu radītās sekas līdz brīdim, kad saprātīgā laikposmā tiks pieņemta jauna regula.

(3) Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna īpaša maksājuma shēma par kokvilnu.

(4) Jaunajai shēmai jāatbilst mērķiem, kuri izklāstīti Grieķijas Pievienošanās aktam pievienotā 4. protokola 2. punktā par kokvilnu (4. protokols), lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem iespēju gūt pietiekami lielus ienākumus un stabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

(5) Jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Šajā nolūkā tika uzsākts novērtēšanas un apspriešanās process: tika veikti divi pētījumi par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; tika organizēti īpaši semināri un apspriešanās tīmeklī ar ieinteresētajām personām.

(6) Ražotāju tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotās maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas elementi, lai no cenu un ražošanas atbalsta politikas pārietu uz lauksaimnieku ienākumu atbalsta politiku. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētos elementus ieviesa attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem.

(7) Lai izpildītu mērķus, kas ir KLP reformas pamatā, atbalsts kokvilnai ir lielā mērā jāatsaista un jāiekļauj vienotajā maksājuma shēmā.

(8) Atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām ir saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, vienlaicīgi ietverot kokvilnas shēmu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šajā nolūkā, ņemot vērā veikto novērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts par hektāru katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem.

(9) Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā.

(10) Vides aizsardzības nolūkos katrā dalībvalstī jānosaka pamatplatība, lai ierobežotu kokvilnas sējumu platības. Turklāt uz maksājumiem var pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras apstiprinājušas dalībvalstis.

(11) Lai apmierinātu attīrīšanas nozares vajadzības, tiesības saņemt atbalstu piešķir, ņemot vērā to, vai faktiski novāktā kokvilna atbilst minimālajām kvalitātes prasībām.

(12) Lai ražotāji un attīrīšanas uzņēmumi varētu uzlabot kokvilnas kvalitāti, jāveicina starpnozaru organizāciju izveide, kuras būs jāapstiprina dalībvalstīm. Kopienai netieši jāveicina minēto organizāciju darbība, palielinot atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri ir šādu organizāciju dalībnieki.

(13) Lai piemērotu jauno kokvilnas atbalsta shēmu no kalendārā gada sākuma, šī regula jāpiemēro no 2008. gada 1. janvāra.

(14) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

(1) Regulas IV sadaļas 10.a nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

„10.a nodaļa KULTūRATKARīGAIS MAKSāJUMS PAR KOKVILNU

110.a pants — Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, kuras KN kods ir 5201 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants — Atbilstības kritēriji

1. Atbalstu piešķir par hektāru, kas apsēts ar kokvilnu un par kuru var pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai ir jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

Atbalstu, kas minēts 110.a pantā, piešķir par pienācīgi labu un tirdzniecības prasībām atbilstošas kvalitātes kokvilnu.

2. Dalībvalstis atļauj izmantot 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti atbilstīgi 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants — Pamatplatības un summas

1. Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

- Bulgārijai: 10 237 ha,

- Grieķijai: 370 000 ha,

- Spānijai: 70 000 ha,

- Portugālei: 360 ha.

2. Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:

- Bulgārijā: EUR 263,

- Grieķijā: EUR 594 par 300 000 hektāriem un EUR 342,85 par atlikušajiem 70 000 hektāriem,

- Spānijā: EUR 1 039,

- Portugālē: EUR 556.

3. Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 2. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

Tomēr Grieķijai proporcionālo samazinājumu piemēro attiecībā uz atbalsta summu, kas noteikta valstij noteiktās pamatplatības daļai un kas ir 70000 hektāri, lai ņemtu vērā kopējo summu, kas ir 202,2 miljoni euro.

4. Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

110.d pants — Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1. Šajā nodaļā „apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kas veic šādas darbības:

- palīdz labāk koordinēt veidu, kādā kokvilna nonāk tirgū, īpaši, veicot pētījumus un tirgus izpēti,

- izstrādā standarta līgumu formas atbilstoši Kopienas noteikumiem,

- orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju prasībām, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju aizsardzību,

- atjaunina ražošanas metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produkta kvalitāti,

- izstrādā tirgus stratēģijas, lai veicinātu kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir reģistrēti kokvilnas attīrītāji, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst kritērijiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

110.e pants — Atbalsta maksājums

1. Lauksaimniekiem saskaņā ar 110.c pantu atbalstu piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

2. Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, atbalstu, kura summa palielināta par EUR 3, piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ņemot vērā 110.c panta 1. punktā noteikto pamatplatību.

(2) Regulas 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„g) regulas IV sadaļas 10.a nodaļā paredzētos noteikumus piemēro no 2008. gada 1. janvāra attiecībā uz kokvilnu, kas iesēta, sākot no minētā datuma.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS |

1. | BUDŽETA POZĪCIJA: (2007. gada nomenklatūra) 05 03 01 02 05 03 02 40 | APROPRIĀCIJAS: 2007. gada budžets 2111 milj. EUR 261 milj. EUR |

2. | NOSAUKUMS: Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, attiecībā uz kokvilnas atbalsta shēmu. |

3. | JURIDISKAIS PAMATS: Līguma 37. panta 2. punkts |

4. | MĒRĶI: Šajā priekšlikumā, kas sagatavots pēc Padomes Regulā (EK) Nr. 864/2004 paredzētās reformas kokvilnas nozarē un Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra sprieduma lietā C-310/04, ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu, noteikts mērķis ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu. |

5. | FINANSIĀLĀ IETEKME | 12 MĒNEŠU LAIKPOSMS (miljonos EUR) | 2007. FINANŠU GADS (miljonos EUR) | 2008. FINANŠU GADS (miljonos EUR) |

5.0. | IZDEVUMI – SEGTI NO EK BUDŽETA (KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) – VALSTS IESTĀDES – CITI | – | – | 277,1 |

5.1. | IEŅĒMUMI – EK PAŠU RESURSI (MAKSĀJUMI/ MUITAS NODOKĻI) – VALSTS | – | – | – |

2009 | 2010 | 2011 | 2012 | 2013 |

5.0.1. | PAREDZAMIE IZDEVUMI | 277,3 | 277,4 | 277,5 | 277,8 | 278,1 |

5.1.1. | PAREDZAMIE IEŅĒMUMI | – | – | – | – | – |

2014 | 2015 | 2016 | no 2017. gada |

5.0.2. | PAREDZAMIE IZDEVUMI | 278,3 | 278,6 | 278,9 | 279,1 |

5.1.2. | PAREDZAMIE IEŅĒMUMI | – | – | – | – |

5.2. | APRĒĶINA METODE Sk. pielikumu |

6.0. | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ IEKĻAUTAJĀM APROPRIĀCIJĀM? | JĀ NĒ |

6.1. | VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMIEM? | JĀ NĒ |

6.2. | VAI BŪS NEPIECIEŠAMI BUDŽETA PAPILDINĀJUMI? | JĀ NĒ |

6.3. | VAI NĀKAMAJOS BUDŽETOS BŪS JĀIEKĻAUJ APROPRIĀCIJAS? | JĀ NĒ |

PIEZĪMES: Šis priekšlikums nemaina pašreizējo proporciju starp saistīto un atsaistīto atbalstu, kā arī nemaina noteikumus par atsaistīto atbalstu. Attiecībā uz saistīto atbalstu šis priekšlikums neparedz nekādus papildu izdevumus salīdzinājumā ar pašreizējo režīmu, jo pamatplatības un atbalsta apjoms paliek nemainīgs. Tomēr samazinot saistīto maksājumu lauksaimniekiem, kuri ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, tiks ietaupīti 3 miljoni euro. |

PIELIKUMS

1 – Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu (Grieķija, Portugāle, Spānija) – budžeta postenis 05 03 02 40 |

Grieķija | Spānija | Portugāle |

Pamatplatība | 300 000 ha | 70 000 ha | 360 ha |

Atbalsta apjoms | 594 €/ha | 1 039 €/ha | 556 €/ha |

kā arī |

Pamatplatība | 70 000 ha |

Atbalsta apjoms | 342,85 €/ha |

Starpsumma 1 | 202 199 500 € | 72 730 000 € | 200 160 € |

Atbalsta apjoma palielinājums ražotājiem, kuri ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki |

Pamatplatība | 370 000 ha | 70 000 ha | 360 ha |

Atbalsta apjoms | 3 €/ha | 3 €/ha | 3 €/ha |

Starpsumma 2 | 1 110 000 € | 210 000 € | 1 080 € |

Kopā | 203 309 500 € | 72 940 000 € | 201 240 € |

Kopā 15 ES dalībvalstīm katram budžeta gadam | 276 450 740 € |

2 – Bulgārija: ietveršana VPMS – budžeta postenis 05 03 01 02 |

Pamatplatība | 10 237 ha |

Atbalsta apjoms | 263 €/ha |

Kopā | 2 692 331 € |

Budžeta gads | Pakāpeniskas ieviešanas likme Bulgārijai |

2008 | 673 083 € | 25% |

2009 | 807 699 € | 30% |

2010 | 942 316 € | 35% |

2011 | 1 076 932 € | 40% |

2012 | 1 346 166 € | 50% |

2013 | 1 615 399 € | 60% |

2014 | 1 884 632 € | 70% |

2015 | 2 153 865 € | 80% |

2016 | 2 423 098 € | 90% |

no 2017. gada | 2 692 331 € | 100% |

Kopējie izdevumi: 1 + 2 |

Budžeta gads | Kopā |

2008 | 277 123 823 € |

2009 | 277 258 439 € |

2010 | 277 393 056 € |

2011 | 277 527 672 € |

2012 | 277 796 906 € |

2013 | 278 066 139 € |

2014 | 278 335 372 € |

2015 | 278 604 605 € |

2016 | 278 873 838 € |

no 2017. gada | 279 143 071 € |

[1] OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.).

[2] OV C …, ..., … lpp.

[3] OV C …, ..., … lpp.

[4] OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.

[5] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 552/2007 (OV L 131, 23.5.2007., 10. lpp.).

[6] 2006 ECR I-7285