(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantu Savienībai un dalībvalstīm ir jāapkaro krāpšana un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Savienībai būtu jāatbalsta darbības minētajās jomās.

(2)

Atbalsts, kas šādām darbībām sniegts iepriekš ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 804/2004/EK (3) (programma Hercule), kurš grozīts un pagarināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 878/2007/EK (4) (programma Hercule II) un kurš atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 250/2014 (5) (programma Hercule III), ir devis iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu veiktās darbības krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, apkarošanā.

(3)

Savienības tiesību akti, kuros izklāstīti noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiāla atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām, kā arī par pirmspievienošanās palīdzību plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam un pēc tam, paredz, ka dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir pienākums ziņot par pārkāpumiem un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Pārkāpumu pārvaldības sistēma (PPS) ir drošas elektroniskās saziņas rīks, kas dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm palīdz izpildīt pienākumu ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem un kas atbalsta arī pārkāpumu pārvaldību un analīzi.

(4)

Nav apstrīdams, cik svarīgs ir Komisijas veiktais darbs krāpšanas novēršanas jomā, tomēr būtu pilnībā jāatzīst arī tas, ka ir būtiski cita starpā īstenot Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (KAIS), kā arī krāpšanas apkarošanas stratēģijas valstu līmenī.

(5)

Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97 (6) un Padomes Lēmumā 2009/917/TI (7) paredzēts, ka Savienībai ir jāatbalsta dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēja palīdzība un šo iestāžu un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu.

(6)

Minētais atbalsts ir paredzēts vairākām operatīvajām darbībām. Tās ietver KAIS, kas ir informācijas tehnoloģiju platforma, kura sastāv no lietojumprogrammu kopuma, kas darbojas Komisijas pārvaldībā esošā vienotā informācijas sistēmā. Arī PPS darbojas KAIS platformā. Lai nodrošinātu vienotās informācijas sistēmas ilgtspēju, tai ir vajadzīgs stabils un prognozējams finansējums ilgtermiņā.

(7)

KAIS platforma ietver vairākas informācijas sistēmas, tostarp Muitas informācijas sistēmu. Muitas informācijas sistēma ir automatizēta informācijas sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst un izmeklēt darbības, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tiem, ar ātrāku informācijas izplatīšanu palielinot dalībvalstu to muitas pārvalžu sadarbības un kontroles procedūru efektivitāti, kuru darbības joma ietver šādas darbības. Muitas informācijas sistēmas vienotā infrastruktūra attiecas gan uz administratīvo sadarbību, gan uz policijas sadarbību, kas balstīta uz bijušo Savienības tieslietu un iekšlietu pīlāru. Muitas informācijas sistēmas policijas sadarbības aspektu tehniski nav iespējams nošķirt no tā administratīvā aspekta, jo tie abi darbojas vienotā informācijas tehnoloģijas sistēmā. Ņemot vērā to, ka Muitas informācijas sistēma ir tikai viena no vairākām informācijas sistēmām, kas darbojas KAIS platformā, un ka policijas sadarbības gadījumu skaits ir mazāks par administratīvās sadarbības gadījumu skaitu Muitas informācijas sistēmā, tiek uzskatīts, ka KAIS platformas policijas sadarbības aspekts ir papildinošs administratīvajam aspektam.

(8)

Lai palielinātu sinerģijas un budžeta elastīgumu un vienkāršotu pārvaldību, Savienības atbalsts tādās jomās kā Savienības finanšu interešu aizsardzība, ziņošana par pārkāpumiem un savstarpēja administratīvā palīdzība un sadarbība muitas un lauksaimniecības jautājumos būtu jāapkopo un jāracionalizē vienotā programmā, proti, Savienības Krāpšanas apkarošanas programmā (“programma”). Programma būtu jāizveido uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (8).

(9)

Tāpēc programmā būtu jāapvieno programmai Hercule III līdzīgs komponents, otrs komponents, ar kuru tiek nodrošināts PPS finansējums, un trešais komponents, ar kuru tiek finansētas darbības, kas Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp KAIS platforma.

(10)

Programmai būtu jāveicina sadarbība starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un starp dalībvalstīm, Komisiju un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, tostarp, attiecīgā gadījumā, Eiropas Prokuratūru (EPPO) – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (9), – lai tādējādi nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību, kā arī muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, neskarot dalībvalstu pienākumus, un lai nodrošinātu līdzekļu efektīvāku izmantošanu, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo tā palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt Savienības finanšu intereses un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, vienlaikus atbalstot to, ka tiek paziņoti dati par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem.

(11)

Turklāt Savienības finanšu interešu aizsardzības atbalstīšanā būtu jāpievēršas visiem Savienības budžeta aspektiem gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Šajā sakarībā būtu pienācīgi jāņem vērā tas, ka programma ir vienīgā Savienības programma, kas paredzēta, lai aizsargātu Savienības budžeta izdevumu daļu.

(12)

Ar šo regulu paredz finansējumu programmai, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (10) 18. punkta nozīmē.

(13)

Uz šo programmu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (11) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir paredzēti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(14)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā saistībā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(15)

Šajā regulā būtu jāsniedz indikatīvs saraksts ar finansējamajām darbībām, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu visām darbībām, kuras Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 515/97, tostarp KAIS platformai.

(16)

Darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām, pamatojoties uz to spēju sasniegt programmas konkrētos mērķus. Programmas konkrētajos mērķos būtu jāietver īpašas tehniskās palīdzības sniegšana dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, nodrošinot specifiskas zināšanas, specializētas un tehniski progresīvas iekārtas un efektīvus IT rīkus; nodrošinot nepieciešamo atbalstu un veicinot izmeklēšanu, jo īpaši – izveidojot kopīgas izmeklēšanas grupas un pārrobežu operācijas; vai uzlabojot personāla apmaiņu saistībā ar konkrētiem projektiem. Turklāt atbalsttiesīgajās darbībās būtu jāietver arī mērķtiecīgas specializētās apmācības un riska analīzes darbsemināru organizēšana, kā arī – attiecīgā gadījumā – konferences un pētījumi.

(17)

Iekārtu iegādei, izmantojot Savienības finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, būtu pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar minēto instrumentu būtu pienākums izvairīties no jebkādas Savienības atbalsta dublēšanās. Programmai būtu arī jānodrošina izvairīšanās no jebkādas Savienības atbalsta dublēšanās un tās atbalsts principā būtu jāsniedz tāda veida iekārtu iegādei, uz kurām neattiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām, vai arī tādām iekārtām, kuru saņēmēji ir iestādes, kas nav iestādes, uz kurām attiecas Savienības finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām. Turklāt būtu jānodrošina, ka finansētās iekārtas ir piemērotas mērķim dot ieguldījumu Savienības finanšu interešu aizsardzībā.

(18)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas loceklēm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā. Arī valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās. Arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā ar noteikumu, ka tās noslēdz īpašu vienošanos par īpašajiem nosacījumiem to dalībai Savienības programmās.

(19)

Ņemot vērā programmu Hercule iepriekšējos novērtējumus un nolūkā stiprināt programmu, izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējamai tādu subjektu dalībai, kas ir iedibināti trešā valstī, kura nav programmas asociētā valsts.

(20)

Jo īpaši būtu jāveicina tādu subjektu dalība, kas ir iedibināti trešās valstīs, kurās ir spēkā asociācijas nolīgums ar Savienību, lai stiprinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, īstenojot sadarbību, kas saistīta ar muitu, un īstenojot paraugprakses apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz veidiem, kā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz pievēršanos tādām problēmām, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju attīstību.

(21)

Programma būtu jāīsteno, ņemot vērā ieteikumus un pasākumus, kas uzskaitīti Komisijas 2013. gada 6. jūnija paziņojumā “Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija”, kā arī 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par minētā paziņojuma īstenošanu.

(22)

Savienība 2016. gadā ratificēja Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu (“protokols”). Protokols palīdz aizsargāt Savienības finanšu intereses, ciktāl tas attiecas uz cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārrobežu tirdzniecību, kas rada ieņēmumu zaudējumus. Programmai būtu jāatbalsta Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijas par tabakas kontroli sekretariāta funkcijas, kas ir saistītas ar protokolu. Tai būtu arī jāsniedz atbalsts citiem sekretariāta pasākumiem saistībā ar cīņu pret tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību.

(23)

Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12) un Padomes Regulām (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (13), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (14) un (ES) 2017/1939 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. EPPO ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (15). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(24)

Trešās valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (16) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(25)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (17), personas un subjekti, kas ir iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(26)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Komisijai būtu jāpieņem darba programmas, kurās cita starpā nosaka prioritātes un novērtēšanas kritērijus attiecībā uz darbību dotācijām.

(27)

Šajā regulā būtu jānosaka maksimālā iespējamā līdzfinansējuma daļa dotācijām.

(28)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (18) 22. un 23. punktu, šī programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas ietekmi uz vietas. Novērtēšana būtu jāveic savlaicīgi, neatkarīgi un objektīvi.

(29)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to rādītāju saraksta grozīšanu, ar ko mēra progresu vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā, ja to uzskata par nepieciešamu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par programmas uzraudzības un novērtējuma sistēmas izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir iesaistīti jautājumi ar pārrobežu raksturu, bet Savienības pievienotās vērtības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(31)

Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts ir KAIS finansēšanas juridiskais pamats. Ar šo regulu minētais juridiskais pamats būtu jāaizstāj ar jaunu. Tādēļ būtu jāsvītro Regulas (EK) Nr. 515/97 42.a panta 1. un 2. punkts.

(32)

Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III, attiecās uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā regulā būtu jāparedz programmas Hercule III turpinājums, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc Regula (ES) Nr. 250/2014 būtu jāatceļ,

(33)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, plānots, ka programma palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt vispārējo mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu.

(34)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – ierobežotā laikposmā daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt darbību un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma, pat ja darbības ir īstenotas un izmaksas ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(35)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai programmas īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,