EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1239
(2019. gada 20. jūnijs),
ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
|
(1)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (3) nosaka dalībvalstīm pienākumu apstiprināt, ka ziņošanas formalitātes kuģiem, kas ienāk Savienības ostās un iziet no tām, ir iespējams kārtot elektroniskā formātā un nodrošināt to pārraidi, izmantojot vienloga sistēmu, lai veicinātu un paātrinātu jūras transportu.
|
|
(2)
|
Jūras transports ir tirdzniecības un komunikācijas pamats vienotajā tirgū un ārpus tā. Lai veicinātu jūras transportu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu kuģošanas kompānijām, informācijas procedūras to ziņošanas pienākumu izpildei, kuri kuģošanas kompānijām uzlikti ar Savienības tiesību aktiem, starptautiskajiem tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, būtu vēl vairāk jāvienkāršo un jāsaskaņo, un tām vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālām, kas veicina nākotnes prasībām atbilstošus ziņošanas risinājumus.
|
|
(3)
|
Gan Eiropas Parlaments, gan Padome bieži ir aicinājuši palielināt sadarbspēju un nodrošināt vispusīgāku, lietotājam draudzīgu komunikāciju un informācijas plūsmas, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības.
|
|
(4)
|
Šīs regulas galvenais mērķis ir paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga piestāšanai ostā, jo īpaši, nodrošinot, lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai valsts jūras vienloga sistēmai tādā pašā veidā. Šīs regulas mērķis ir arī atvieglot informācijas pārraidi starp deklarētājiem, attiecīgajām iestādēm un ostas pakalpojumu sniedzējiem piestāšanas ostā un citām dalībvalstīm. Šīs regulas piemērošanai nebūtu jāmaina ziņošanas pienākumu izpildes grafiki vai pienākumu būtība un nebūtu jāietekmē turpmāka informācijas glabāšana un apstrāde Savienības vai valstu līmenī.
|
|
(5)
|
Esošā valsts jūras vienloga sistēma katrā dalībvalstī būtu jāsaglabā kā tehnoloģiski neitrālas un sadarbspējīgas Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (“EMSWe”) pamats. Valsts jūras vienloga sistēmām vajadzētu būt tādam visaptverošam ziņošanas kontaktpunktam jūras transporta operatoriem, kura funkcijās ietilpst datu vākšana no deklarētājiem un datu izplatīšana visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ostas pakalpojumu sniedzējiem.
|
|
(6)
|
Lai uzlabotu jūras vienloga sistēmu efektivitāti un sagatavotos turpmākai attīstībai, vajadzētu būt iespējai dalībvalstīs saglabāt esošo vai noteikt jaunu kārtību nolūkā valsts jūras vienloga sistēmu izmantot tādas pašas informācijas ziņošanai par citiem transportēšanas veidiem.
|
|
(7)
|
Minēto valsts jūras vienloga sistēmu priekšgalsistēmu saskarnēm deklarētāju pusē vajadzētu būt saskaņotām Savienības līmenī, lai atvieglotu ziņošanu un vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu. Šāda saskaņošana būtu jānodrošina, katrā valsts jūras vienloga sistēmā izmantojot Savienības līmenī izstrādātu kopēju saskarņu programmatūru informācijas apmaiņai starp sistēmām. Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par saskarņu moduļa integrēšanu un pārvaldību un par programmatūras regulāru un savlaicīgu atjaunināšanu, kad Komisija nodrošina jaunas versijas. Komisijai būtu jāattīsta šis modulis un vajadzības gadījumā jānodrošina atjauninājumi, jo digitālo tehnoloģiju attīstība ātri virzās uz priekšu un, ņemot vērā jaunās norises, jebkurš tehnoloģisks risinājums varētu strauji kļūt novecojis.
|
|
(8)
|
Citus ziņošanas kanālus, ko nodrošina dalībvalstis un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ostu kopienas sistēmas, varētu saglabāt kā izvēles kontaktpunktus ziņošanai, un tiem būtu jāspēj darboties kā datu pakalpojumu sniedzējiem.
|
|
(9)
|
Lai sauszemes ieskautām dalībvalstīm, kurām nav jūras ostu, neuzliktu nesamērīgu administratīvo slogu, šādas dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu valsts jūras vienloga sistēmu. Tas nozīmē, ka, kamēr tās izmanto šo atbrīvojumu, šādām dalībvalstīm nebūtu jāpilda pienākumi, kas saistīti ar valsts jūras vienloga sistēmas izstrādi, izveidi, uzturēšanu un pieejamības nodrošināšanu.
|
|
(10)
|
Viegli lietojamai, grafiskai lietotāja saskarnei ar kopīgām funkcijām vajadzētu būt daļai no valsts jūras vienloga sistēmas deklarētāju manuālas ziņošanas vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā grafiska lietotāja saskarne, kurā deklarētāji manuāli ievada datus, arī augšupielādējot saskaņotas digitālas izklājlapas. Papildus kopīgu funkciju nodrošināšanai Komisijai un dalībvalstīm būtu jākoordinē centieni ar mērķi nodrošināt, lai minēto grafisko lietotāja saskarņu lietotāju pieredze būtu, cik vien iespējams, līdzīga.
|
|
(11)
|
Jaunas digitālās tehnoloģijas sniedz arvien lielākas iespējas palielināt jūras transporta nozares efektivitāti un mazināt administratīvo slogu. Lai šādu jaunu tehnoloģiju ieguvumi rastos pēc iespējas drīz, Komisija būtu jāpilnvaro, pieņemot īstenošanas aktus, grozīt saskaņotās ziņošanas vides tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras. Tam būtu jāļauj tirgus dalībniekiem elastīgi izstrādāt jaunas digitālās tehnoloģijas, un, pārskatot šo regulu, būtu jāņem vērā arī jaunas tehnoloģijas.
|
|
(12)
|
Izmantojot viegli pieejamas un lietotājdraudzīgas valsts tīmekļa vietnes ar vienotiem formas un satura standartiem, būtu jāsniedz deklarētājiem pienācīgs atbalsts un informācija par procesiem un tehniskajām prasībām saistībā ar valsts jūras vienloga sistēmu izmantošanu.
|
|
(13)
|
Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (“FAL konvencija”) (4) paredz, ka publiskajām iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam. Tomēr vietējos apstākļos, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, var būt vajadzīga cita konkrēta informācija.
|
|
(14)
|
Lai būtu iespējama EMSWe darbība, ir jāizveido visaptveroša EMSWe datu kopa, kam būtu jāaptver visi informācijas elementi, kurus varētu pieprasīt valsts iestādes vai ostu operatori administratīviem vai darbības mērķiem, kad kuģis piestāj ostā. Izveidojot EMSWe datu kopu, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgais darbs, kas tiek veikts starptautiskā līmenī. Tā kā ziņošanas pienākumu apjoms dalībvalstīs atšķiras, valsts jūras vienloga sistēmai konkrētā dalībvalstī vajadzētu būt projektētai tā, lai tā atzītu EMSWe datu kopu bez jebkādiem pārveidojumiem un neņemtu vērā informāciju, kas nav būtiska konkrētajai dalībvalstij.
|
|
(15)
|
Izņēmuma apstākļos dalībvalstij vajadzētu būt iespējai lūgt papildu datu elementus no deklarētājiem. Šādi izņēmuma apstākļi var rasties, piemēram, kad steidzami ir nepieciešams aizsargāt iekšējo kārtību un drošību vai novērst nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Izņēmuma apstākļu jēdziens būtu jāinterpretē šauri.
|
|
(16)
|
Attiecīgajiem ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, vajadzētu būt norādītiem šīs regulas pielikumā. Minētajiem ziņošanas pienākumiem būtu jānodrošina pamats visaptverošās EMSWe datu kopas izveidei. Pielikumā arī būtu jānorāda attiecīgās ziņošanas pienākumu kategorijas valsts līmenī, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai prasīt, lai Komisijai veiktu izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz to tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Savienības tiesību aktos, ar ko ievieš izmaiņas EMSWe datu kopā, pamatojoties uz valstu tiesību aktos un prasībās noteiktu ziņošanas pienākumu, būtu jāiekļauj skaidra atsauce uz minētajiem valstu tiesību aktiem un prasībām.
|
|
(17)
|
Ikreiz, kad informācija no valsts jūras vienloga sistēmas tiek izplatīta kompetentajām iestādēm, tās pārraidei vajadzētu atbilst kopīgajām datu prasībām, formātiem un kodeksiem, kas attiecībā uz ziņošanas pienākumiem un formalitātēm paredzēti pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un šāda pārraide būtu jāveic, izmantojot Savienības tiesību aktos noteiktās IT sistēmas, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (5) 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.
|
|
(18)
|
Šīs regulas īstenošanā būtu jāņem vērā valstu un Savienības līmenī izveidotās SafeSeaNet sistēmas, kam būtu jāturpina tās informācijas apmaiņas un izplatīšanas veicināšana, kuru saņem ar valsts jūras vienloga sistēmas starpniecību starp dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK (6).
|
|
(19)
|
Ostas nav preču galamērķis. Tas, cik efektīva ir kuģu piestāšana ostās, ietekmē visu loģistikas ķēdi, kas saistīta ar preču un pasažieru pārvadāšanu uz ostām un no tām. Lai nodrošinātu sadarbspēju, multimodalitāti un vienmērīgu jūras transporta integrāciju kopējā loģistikas ķēdē un lai veicinātu citus transporta veidus, valsts jūras vienloga sistēmās jāparedz iespēja apmainīties ar attiecīgu informāciju, piemēram, pienākšanas un atiešanas laikiem, līdzīgas sistēmas izstrādājot attiecībā uz citiem transporta veidiem.
|
|
(20)
|
Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un ierobežotu tās informācijas dublēšanos, kura jāsniedz darbības mērķiem, kad kuģis piestāj ostā, informācija, ko deklarētājs sniedz valsts jūras vienloga sistēmai, būtu arī jādara zināma konkrētām citām struktūrām, piemēram, ostas vai termināļu operatoriem, kad to ir atļāvis deklarētājs un ņemot vērā nepieciešamību ievērot konfidencialitāti, komerciāli sensitīvu informāciju un juridiskus ierobežojumus. Šīs regulas mērķis ir uzlabot datu apstrādi, ziņošanas pienākumu izpildē ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu.
|
|
(21)
|
Regula (ES) Nr. 952/2013 paredz, ka Savienības muitas teritorijā ievestās preces jāuzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas jāiesniedz muitas dienestiem elektroniski. Ņemot vērā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas nozīmīgumu drošības un finanšu risku pārvaldībai, pašlaik tiek izstrādāta īpaša elektroniska sistēma ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un pārvaldībai Savienības muitas teritorijā. Tādējādi nebūs iespējams iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ar saskaņotas ziņošanas saskarnes moduļa starpniecību. Tomēr, ņemot vērā, ka daži datu elementi, ko iesniedz ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ir vajadzīgi arī citu muitas un jūras ziņošanas pienākumu izpildei, kad kuģis piestāj Savienības ostā, EMSWe būtu jāspēj apstrādāt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datu elementus. Būtu arī jāparedz iespēja, ka valsts jūras vienloga sistēma var izgūt attiecīgu informāciju, kas jau iesniegta, izmantojot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.
|
|
(22)
|
Lai pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības, muitas dienestiem, jūrlietu un citām attiecīgām iestādēm būtu jāsadarbojas gan valsts, gan Savienības līmenī. Valsts koordinatoriem ar īpašiem pienākumiem būtu jāstiprina šīs sadarbības efektivitāte un valsts jūras vienloga sistēmu raita darbība.
|
|
(23)
|
Lai varētu atkārtoti izmantot informāciju, kas iesniegta ar valsts jūras vienloga sistēmu starpniecību, un atvieglotu deklarētājam informācijas iesniegšanu, ir jāparedz kopējas datubāzes. Būtu jāizveido EMSWe kuģu datubāze, kura ietver atsauces sarakstu ar kuģu datiem un to atbrīvojumiem no paziņošanas, kā paziņots attiecīgajai valsts jūras vienloga sistēmai. Lai deklarētājam atvieglotu informācijas iesniegšanu, būtu jāizveido kopēja vietu datubāze, kura ietver atsauces sarakstu ar vietu kodiem, tostarp tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodiem (UN/LOCODE), īpašajiem SafeSeaNet kodiem un ostu iekārtu kodiem, kas reģistrēti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (GISIS). Turklāt būtu jāizveido kopēja bīstamo materiālu datubāzē, kura ietver to bīstamo un piesārņojošo kravu sarakstu, kuras jāpaziņo valsts jūras vienloga sistēmai saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.
|
|
(24)
|
Personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (7). Personas datu apstrādei, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/1725 (8).
|
|
(25)
|
EMSWe un valsts jūras vienloga sistēmām nebūtu jāparedz citi iemesli personas datu apstrādei, izņemot datu apstrādi, kas vajadzīga minēto sistēmu darbībai, un tās nebūtu jāizmanto, lai piešķirtu jaunas tiesības piekļūt personas datiem.
|
|
(26)
|
Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, izveidojot un grozot EMSWe datu kopu un nosakot datu elementu definīcijas, kategorijas un datu specifikācijas, un attiecībā uz pielikuma grozīšanu, lai iekļautu tajā valsts līmenī pastāvošos ziņošanas pienākumus, kā arī lai ņemtu vērā jaunus ziņošanas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos. Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas kopīgās datu prasības, formāti un kodi, kas noteikti Savienības un starptautiskos tiesību aktos. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Konkrētāk, lai nodrošinātu līdzvērtīgu iesaistīšanos deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
|
|
(27)
|
Izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka pārredzamā veidā un krietni iepriekš notiek apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem un uzņēmumu aprindām.
|
|
(28)
|
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).
|
|
(29)
|
Proti, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras saskaņoto saskarņu moduļa un valsts jūras vienloga sistēmu saistīto saskaņoto elementu izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Būtu arī jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras EMSWe kopīgajiem pakalpojumiem.
|
|
(30)
|
Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (11), kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst konkrētus fizisku un juridisku personu elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ietilpst citas dalībvalsts izziņotā elektroniskās identifikācijas shēmā. Regula (ES) Nr. 910/2014 paredz nosacījumus, kas jāievēro, lai lietotāji varētu izmantot to elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzekļus nolūkā piekļūt tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem pārrobežu situācijās.
|
|
(31)
|
Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums. Minētā izvērtējuma vajadzībām būtu jāapkopo informācija un jāizvērtē, vai šīs regulas darbības rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie mērķi. Komisijai citu iespēju starpā būtu arī jāizvērtē pievienotā vērtība tam, ka tiek izveidota centralizēta un saskaņota Eiropas ziņošanas sistēma, piemēram, centrāla ziņošanas saskarne.
|
|
(32)
|
Tāpēc Direktīva 2010/65/ES būtu jāatceļ, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.
|
|
(33)
|
Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (12) 28. panta 2. punktu,
|
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Ar šo regulu tiek izveidots satvars tehnoloģiski neitrālai un sadarbspējīgai Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi (“EMSWe”) ar saskaņotām saskarnēm, lai atvieglotu informācijas elektronisku pārraidi saistībā ar ziņošanas pienākumiem par kuģiem, kas ienāk un paliek Savienības ostā un iziet no Savienības ostas.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
|
1)
|
“Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide” (“EMSWe”) ir juridiskais un tehniskais satvars, ko izmanto elektroniskai informācijas pārraidei saistībā ar ziņošanas pienākumiem, kuri jāizpilda, kuģiem piestājot Savienības ostās, un kas sastāv no valsts jūras vienloga sistēmu tīkla ar saskaņotām ziņošanas saskarnēm, un kas ietver datu apmaiņu, izmantojot SafeSeaNet un citas attiecīgas sistēmas, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju reģistram un piekļuves pārvaldībai, adresēšanu, kuģu identifikāciju, vietu kodus un informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām un par veselību;
|
|
2)
|
“kuģis” ir jebkurš jūras kuģis vai peldlīdzeklis, kurš tiek ekspluatēts jūras vidē un uz kuru attiecas konkrēts, pielikumā uzskaitīts ziņošanas pienākums;
|
|
3)
|
“valsts jūras vienloga sistēma” ir valsts izveidota un uzturēta tehniska platforma, ko izmanto elektroniskas informācijas saņemšanai, apmaiņai un nosūtīšanai ziņošanas pienākumu izpildei, kas ietver kopīgi noteiktu piekļuves tiesību pārvaldību, saskaņotu ziņošanas saskarņu moduli un grafisku lietotāja saskarni saziņai ar deklarētājiem, kā arī savienojumus ar attiecīgo iestāžu sistēmām un datubāzēm valsts un Savienības līmenī, kas iespējo ziņojumus vai apliecinājumus, kuri aptver visplašāko tādu lēmumu klāstu, kurus pieņēmušas visas iesaistītās attiecīgās iestādes un kuri ir jāpaziņo deklarētājiem, un kas attiecīgā gadījumā varētu atļaut savienošanu ar citiem ziņošanas līdzekļiem;
|
|
4)
|
“saskaņotu ziņošanas saskarņu modulis” ir starpprogrammatūras komponents valsts jūras vienloga sistēmā, caur kuru var notikt informācijas apmaiņa starp deklarētāja izmantoto informācijas sistēmu un attiecīgo valsts jūras vienloga sistēmu;
|
|
5)
|
“ziņošanas pienākums” ir informācija, kas ir vajadzīga saskaņā ar pielikumā uzskaitītajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī pielikumā minētajiem valstu tiesību aktiem un prasībām un kas jāsniedz saistībā ar piestāšanu ostā;
|
|
6)
|
“piestāšana ostā” ir kuģa ienākšana, kuģa palikšana dalībvalsts jūras ostā un kuģa iziešana no dalībvalsts jūras ostas;
|
|
7)
|
“datu elements” ir vismazākā informācijas vienība, kam ir unikāla definīcija un precīzas tehniskās iezīmes, piemēram, formāts, garums un rakstzīmes veids;
|
|
8)
|
“EMSWe datu kopa” ir datu elementu pilns saraksts, kas izriet no ziņošanas pienākumiem;
|
|
9)
|
“grafiska lietotāja saskarne” ir tīmekļa saskarne divvirziena tīmeklī balstītu datu starp lietotāju un sistēmu iesniegšanai valsts jūras vienloga sistēmā, kas ļauj deklarētājiem ievadīt datus manuāli, cita starpā izmantojot saskaņotas digitālās izklājlapas un funkcijas, kas dod iespēju ziņošanas datu elementus izgūt no minētajām izklājlapām, kā arī ietver kopīgas funkcijas un iezīmes, kas nodrošina vienotu navigācijas plūsmu un datu augšupielādes pieredzi deklarētājiem;
|
|
10)
|
“kopējs adresēšanas pakalpojums” ir papildu brīvprātīgs pakalpojums deklarētājiem, lai uzsāktu tiešus starpsistēmu datu savienojumus starp deklarētāja sistēmu un attiecīgās jūras vienloga sistēmas saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli;
|
|
11)
|
“deklarētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir saistoši ziņošanas pienākumi, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pienācīgi pilnvarota rīkoties minētās personas vārdā attiecīgā ziņošanas pienākuma robežās;
|
|
12)
|
“muitas dienesti” ir dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;
|
|
13)
|
“datu pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus deklarētājam saistībā ar ziņošanas pienākumiem;
|
|
14)
|
“elektroniska informācijas pārraide” ir ciparu formātā kodētas informācijas pārraides process, izmantojot pārskatāmu strukturētu formātu, kuru var tieši izmantot datu glabāšanai un apstrādei datoros;
|
|
15)
|
“ostas pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākas ostas pakalpojumu kategorijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/352 (13) 1. panta 2. punktā.
|
II NODAĻA
EMSWe DATU KOPA
3. pants
EMSWe datu kopas izveide
1. Komisija izveido un groza EMSWe datu kopu, ievērojot šā panta 3. punktu.
2. Līdz 2020. gada 15. februārim dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādus ziņošanas pienākumus, kas izriet no valstu tiesību aktiem un prasībām, kā arī EMSWe datu kopā iekļaujamos datu elementus. Tās precīzi identificē minētos datu elementus.
3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantā minēto procedūru, lai grozītu šīs regulas pielikumu nolūkā iekļaut, svītrot vai pielāgot atsauces uz valstu tiesību aktiem vai prasībām, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un lai izveidotu un grozītu EMSWe datu kopu.
Pirmo šādu deleģēto aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
Kā noteikts 4. pantā, dalībvalsts var prasīt, lai Komisija iekļautu vai grozītu datu elementus EMSWe datu kopā saskaņā ar valstu tiesību aktos un prasībās noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Izvērtējot, vai datu elementi ir iekļaujami EMSWe datu kopā, Komisija ņem vērā drošības apsvērumus, kā arī FAL konvencijas principus, proti, principu, ka tiek prasīts ziņot tikai būtisku informāciju un ka ziņu vienību daudzums tiek samazināts līdz minimumam.
Komisija trijos mēnešos pēc lūguma saņemšanas izlemj, vai datu elementus iekļaut EMSWe datu kopā. Komisija pamato savu lēmumu.
Deleģētajā aktā, ar ko EMSWe datu kopā iekļauj vai groza datu elementu, iekļauj skaidru atsauci uz valstu tiesību aktiem un prasībām, kas minētas trešajā daļā.
Gadījumā, ja Komisija nolemj neiekļaut pieprasīto datu elementu, Komisija savu atteikumu pienācīgi pamato, izdarot atsauci uz kuģošanas drošību un uz FAL konvencijas principiem.
4. pants
EMSWe datu kopas grozījumi
1. Ja dalībvalsts plāno mainīt tās tiesību aktos un prasībās paredzētu ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta EMSWe datu kopā, dalībvalsts nekavējoties par to paziņo Komisijai. Minētajā paziņojumā dalībvalsts precīzi identificē informāciju, uz kuru neattiecas EMSWe datu kopa, un norāda plānoto laikposmu, kurā paredzēts piemērot attiecīgo ziņošanas pienākumu.
2. Dalībvalsts neiekļauj jaunus ziņošanas pienākumus, izņemot tad, ja šādu iekļaušanu ir apstiprinājusi Komisija, izmantojot 3. pantā noteikto procedūru, un attiecīgā informācija ir iekļauta EMSWe datu kopā un tiek piemērota saskaņotās ziņošanas saskarnēs.
3. Komisija izvērtē vajadzību grozīt EMSWe datu kopu saskaņā ar 3. panta 3. punktu. Grozījumi EMSWe datu kopā tiek iekļauti reizi gadā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.
4. Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus bez Komisijas piekrišanas laikposmā, kas īsāks par trim mēnešiem. Dalībvalsts minētos datu elementus nekavējoties paziņo Komisijai. Ja izņēmuma apstākļi saglabājas, Komisija var atļaut dalībvalstij turpināt prasīt papildu datu elementus vēl divos trīs mēnešu laikposmos.
Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms pēdējā pirmajā daļā minētā trīs mēnešu laikposma beigām dalībvalsts saskaņā ar 3. panta 3. punktu var lūgt Komisijai, lai papildu datu elementi kļūtu par EMSWe datu kopas sastāvdaļu. Dalībvalsts var turpināt prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus, līdz tiek pieņemts Komisijas lēmums, un, ja lēmums ir pozitīvs, – līdz tiek ieviesta grozītā EMSWe datu kopa.
III NODAĻA
INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA
5. pants
Valsts jūras vienloga sistēma
1. Katra dalībvalsts izveido valsts jūras vienloga sistēmu, kurā saskaņā ar šo regulu un neskarot 7. un 11. pantu visa ziņošanas pienākumu izpildei vajadzīgā informācija tiek sniegta vienreiz ar EMSWe datu kopu un atbilstoši tai, izmantojot 6. pantā paredzēto saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un grafisko lietotāja saskarni un attiecīgā gadījumā 7. pantā paredzētos citus ziņošanas līdzekļus, lai šādu informāciju darītu pieejamu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai minētās iestādes varētu pildīt savas attiecīgās funkcijas.
Dalībvalstis ir atbildīgas par savas valsts jūras vienloga sistēmas darbību.
Dalībvalstis var kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu. Minētās dalībvalstis minēto jūras vienloga sistēmu nozīmē kā savu valsts jūras vienloga sistēmu un turpina būt atbildīgas par tās darbību saskaņā ar šo regulu.
2. Dalībvalstis, kurām nav jūras ostu, ir atbrīvotas no pienākuma izstrādāt, izveidot, uzturēt un darīt pieejamu 1. punktā paredzēto valsts jūras vienloga sistēmu.
3. Dalībvalstis nodrošina:
|
a)
|
valsts jūras vienloga sistēmas saderību ar saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli un to jūras vienloga sistēmas grafiskās lietotāja saskarnes atbilstību kopīgajām funkcijām saskaņā ar 6. panta 2. punktu;
|
|
b)
|
saskaņoto ziņošanas saskarņu laicīgu integrēšanu saskaņā ar 6. pantā minētajā īstenošanas aktā paredzētajiem īstenošanas termiņiem un visus turpmākos atjauninājumus saskaņā ar termiņiem, par ko vienojas daudzgadu īstenošanas plānā (DĪP);
|
|
c)
|
savienojumu ar kompetento iestāžu attiecīgajām sistēmām, lai būtu iespējams pārraidīt datus, kas jāpaziņo minētajām iestādēm ar valsts jūras vienloga sistēmu starpniecību un minētajām sistēmām, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un prasībām un ievērojot minēto sistēmu tehniskās specifikācijas;
|
|
d)
|
palīdzības dienestu pirmajos 12 mēnešos no 2025. gada 15. augusta un tiešsaistes atbalsta tīmekļa vietni savai valsts jūras vienloga sistēmai ar skaidriem norādījumiem minētās dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un attiecīgā gadījumā kādā no starptautiski lietotajām valodām;
|
|
e)
|
adekvātu un nepieciešamu apmācību darbiniekiem, kas ir tieši iesaistīti valsts jūras vienloga sistēmas darbībā.
|
4. Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām. Šajā ziņā dalībvalstis nodrošina atbilstību tiesiskajām prasībām, kas attiecas uz informācijas pārraidi, kā paredzēts pielikumā norādītajos Savienības tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā izmanto Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes. Dalībvalstis arī nodrošina sadarbspēju ar minēto iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.
5. Valsts jūras vienloga sistēma nodrošina deklarētājiem tehnisku iespēju valsts līmenī iepriekš noteiktu datu elementu apakškopu atsevišķi darīt pieejamu ostas pakalpojumu sniedzējiem galamērķa ostā.
6. Ja dalībvalsts nepieprasa visus EMSWe datu kopas elementus ziņošanas pienākumu izpildei, valsts jūras vienloga sistēma pieņem informāciju, kas ietver tikai tos datu elementus, ko prasa minētā dalībvalsts. Valsts jūras vienloga sistēma pieņem arī deklarētāju sniegto informāciju, kas ietver EMSWe datu kopas papildu elementus; tomēr tai minētie papildu elementi nav jāapstrādā un nav jāuzglabā.
7. Dalībvalstis glabā savās attiecīgajās valsts jūras vienloga sistēmās iesniegto informāciju tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai garantētu šajā regulā noteikto prasību izpildi un nodrošinātu atbilstību pielikumā uzskaitītajiem Savienības, starptautiskajiem un valstu tiesību aktiem. Pēc tam dalībvalstis šādu informāciju nekavējoties izdzēš.
8. Dalībvalstis elektroniskā formātā, kas saskaņots Savienības līmenī, dara publiski pieejamus plānotos un faktiskos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, pamatojoties uz datiem, ko deklarētāji iesniedz valsts jūras vienloga sistēmai. Šis pienākums neattiecas uz kuģiem, kas pārvadā sensitīvu kravu, ja šādas informācijas publicēšana valsts jūras vienloga sistēmā, varētu radīt drošības apdraudējumu.
9. Valsts jūras vienloga sistēmai ir vienota interneta adrese.
10. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka saskaņotu struktūru 3. punkta d) apakšpunktā minētajai atbalsta tīmekļa vietnei, tehniskās specifikācijas tam, kā darīt pieejamus 8. punktā minētos kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, un vienotu formātu 9. punktā minētajām interneta adresēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
6. pants
Saskaņotas ziņošanas saskarnes
1. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskaņoto ziņošanas saskarņu modulim valsts jūras vienloga sistēmām. Funkcionālo un tehnisko specifikāciju mērķis ir veicināt sadarbspēju ar dažādām lietotāju tehnoloģijām un ziņošanas sistēmām.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
2. Komisija līdz 2022. gada 15. augustam ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un pēc tam atjaunina saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli valsts jūras vienloga sistēmām atbilstīgi šā panta 1. un 5. punktā minētajām specifikācijām.
3. Komisija nodrošina dalībvalstīm saskaņotas ziņošanas saskarnes moduli un visu attiecīgo informāciju, lai to integrētu to valsts jūras vienloga sistēmā.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas funkcijas grafiskajai lietotāja saskarnei un saskaņoto digitālo izklājlapu paraugus, kas minēti 2. panta 9. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai nodrošinātu, ka saskaņotās ziņošanas saskarnes ir atvērtas nākotnes tehnoloģijām.
6. Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
7. pants
Citi ziņošanas veidi
1. Dalībvalstis ļauj deklarētājiem brīvprātīgi sniegt informāciju valsts jūras vienloga sistēmai ar datu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas atbilst saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa prasībām.
2. Dalībvalstis var atļaut deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus, ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka šādi citi kanāli attiecīgo informāciju dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai.
3. Dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām.
8. pants
Vienreizējas iesniegšanas princips
1. Neskarot 11. panta 1. punktu un ja vien Savienības tiesību aktos nav prasīts citādi, dalībvalstis nodrošina, ka deklarētājam, ievērojot šo regulu, tiek prasīts sniegt informāciju tikai vienreiz par katru piestāšanu ostā un ka attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi tiek darīti pieejami un atkārtoti izmantoti saskaņā ar šā panta 3. punktu.
2. Komisija nodrošina, ka kuģu identifikācijas informācija, kuģu dati un atbrīvojumi, kas sniegti valsts jūras vienloga sistēmai, tiek reģistrēti 14. pantā minētajā EMSWe kuģu datubāzē un tiek darīti pieejami jebkurām turpmākām piestāšanas reizēm Savienības ostās.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka EMSWe datu kopas datu elementi, kas sniegti, izejot no ostas Savienībā, tiek darīti pieejami deklarētājam ziņošanas pienākumu izpildei, ienākot nākamajā ostā Savienībā, ar noteikumu, ka kuģis minētā reisa laikā nav piestājis ostā ārpus Savienības. Šis punkts neattiecas uz informāciju, ko saņem, ievērojot Regulu (ES) Nr. 952/2013, izņemot tad, ja minētajā regulā ir paredzēta iespēja šādu informāciju darīt pieejamu šādam nolūkam.
4. Visi attiecīgie EMSWe datu kopas datu elementi, kas saņemti saskaņā ar šo regulu, tiek darīti pieejami citām valsts jūras vienloga sistēmām ar SafeSeaNet sistēmas starpniecību.
5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 3. un 4. punktā minēto attiecīgo datu elementu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
9. pants
Atbildība par paziņoto informāciju
Deklarētājs ir atbildīgs par datu elementu iesniegšanas nodrošināšanu atbilstīgi piemērojamām juridiskajām un tehniskajām prasībām. Deklarētājs ir atbildīgs arī par datiem un par visas informācijas atjaunināšanu gadījumā, ja pēc iesniegšanas valsts jūras vienloga sistēmā tā mainās.
10. pants
Datu aizsardzība un konfidencialitāte
1. Personas datu apstrāde, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2016/679.
2. Personas datu apstrāde, ko Komisija veic saistībā ar šo regulu, atbilst Regulai (ES) 2018/1725.
3. Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valstu tiesību aktiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tās komerciālās un citas sensitīvas informācijas konfidencialitāti, ar kuru apmainās, ievērojot šo regulu.
11. pants
Papildu noteikumi par muitu
1. Šī regula neliedz veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu muitas dienestiem vai starp muitas dienestiem un uzņēmējiem, izmantojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.
2. Regulas (ES) Nr. 952/2013 127. pantā minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgo informāciju, ja tas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, dara pieejamu valsts jūras vienloga sistēmai informatīviem mērķiem un attiecīgā gadījumā izmanto atkārtoti citiem ziņošanas pienākumiem, kas norādīti pielikumā.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās attiecīgās informācijas sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
IV NODAĻA
KOPĒJI PAKALPOJUMI
12. pants
EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma
1. Komisija izveido un nodrošina to, ka ir pieejama kopēja lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma deklarētājiem un datu pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto valsts jūras vienloga sistēmu, kā arī valsts iestādēm, kas piekļūst valsts jūras vienloga sistēmai gadījumos, kad tiek prasīta autentifikācija. Minētā kopējā lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju, izmantojot esošo Savienības reģistru, ar atpazīšanu Savienības līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību Savienības līmenī.
2. Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas ir atbildīga par jaunu lietotāju identifikāciju un reģistrāciju, par izmaiņu veikšanu esošajos kontos un to darbības izbeigšanu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu.
3. Attiecībā uz piekļuvi valsts jūras vienloga sistēmai dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts jūras vienloga sistēmā visās dalībvalstīs, un tas darbojas to piekļuves tiesību robežās, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar saviem valsts noteikumiem.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, lai izveidotu 1. punktā minēto kopējo lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmu, tostarp 2. punktā minētās funkcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
13. pants
Kopējs adresēšanas pakalpojums
1. Ar noteikumu, ka saskaņoto ziņošanas saskarņu modulis ir pilnībā īstenots saskaņā ar 6. pantu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā papildu brīvprātīgu kopēju adresēšanas pakalpojumu.
2. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras kopējā adresēšanas pakalpojuma izvēršanai, uzturēšanai un izmantošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2024. gada 15. augustam.
14. pants
EMSWe kuģu datubāze
1. Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Komisija izveido EMSWe kuģu datubāzi, kurā ir ietverts kuģu identifikācijas informācijas un datu saraksts, kā arī ieraksti par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem.
2. Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto datu sniegšanu EMSWe kuģu datubāzei, pamatojoties uz valsts jūras vienloga sistēmai deklarētāju iesniegtiem datiem.
3. Komisija nodrošina kuģu datubāzes datu pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu kuģu identifikācijas informāciju un kuģu datus, kā arī ierakstus par atbrīvojumiem no ziņošanas par kuģiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
15. pants
Kopējā vietu datubāze
1. Komisija izveido kopēju vietu datubāzi, kurā ir ietverts SJO GISIS reģistrēto vietu kodu un ostu iekārtu kodu atsauces saraksts (14).
2. Komisija nodrošina vietu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmai, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.
3. Dalībvalstis informāciju no vietu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.
4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās kopējo vietu datubāzes izveidei, lai apkopotu, glabātu, atjauninātu un nodrošinātu vietu un ostu iekārtu kodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
16. pants
Kopējā bīstamo materiālu datubāze
1. Komisija izveido kopēju bīstamo materiālu datubāzi, kurā ir ietverts to bīstamo un piesārņojošo kravu saraksts, kas jāpaziņo saskaņā ar Direktīvu 2002/59/EK un SJO FAL 7, ņemot vērā attiecīgos datu elementus no SJO konvencijām un kodeksiem.
2. Komisija nodrošina kopējās bīstamo materiālu datubāzes pieejamību valsts jūras vienloga sistēmām, lai atvieglotu ziņošanu par kuģiem.
3. Datubāze ir sasaistīta ar attiecīgajiem šķirkļiem MAR-CIS datubāzē, ko izstrādājusi Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) informācijas sniegšanai par bīstamu un piesārņojošu kravu saistīto bīstamību un riskiem.
4. Datubāzi izmanto gan kā atsauci, gan kā pārbaudes rīku valsts un Savienības līmenī ziņošanas procesa laikā, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.
5. Dalībvalstis informāciju no kopējās bīstamo materiālu datubāzes dara pieejamu valsts līmenī, izmantojot valsts jūras vienloga sistēmu.
6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās bīstamo materiālu kopējās datubāzes izveidei attiecībā uz to, lai apkopotu, glabātu un nodrošinātu bīstamo materiālu atsauces informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
Pirmo šādu īstenošanas aktu pieņem līdz 2021. gada 15. augustam.
17. pants
Kopējā kuģu sanitārā datubāze
1. Komisija dara pieejamu kopējo kuģu sanitāro datubāzi, kas spēj saņemt un uzglabāt datus, kas saistīti ar jūras sanitārajām deklarācijām saskaņā ar 2005. gada Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (SVAN) 37. pantu. Personas dati par slimām personām uz klāja netiek uzglabāti minētajā datubāzē.
Dalībvalstu kompetentajām veselības iestādēm ir piekļuve datubāzei, lai saņemtu datus un apmainītos ar tiem.
2. Dalībvalstis, kas izmanto kuģu sanitāro datubāzi, paziņo Komisijai savu valsts iestādi, kas ir atbildīga lietotāju pārvaldību saistībā ar minēto datubāzi, tostarp jaunu lietotāju reģistrāciju, kā arī izmaiņu veikšanu kontos un to slēgšanu.
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras 1. punktā minētās datubāzes izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā.
V NODAĻA
EMSWe DARBĪBU KOORDINĀCIJA
18. pants
Valsts koordinatori
Katra dalībvalsts norīko valsts kompetento iestādi ar skaidrām juridiskām pilnvarām, lai tā darbotos kā valsts EMSWe koordinators. Valsts koordinators:
|
a)
|
ir valsts kontaktpunkts lietotājiem un Komisijai visos ar šīs regulas īstenošanu saistītajos jautājumos;
|
|
b)
|
koordinē šīs regulas piemērošanu, ko veic kompetentās valsts iestādes dalībvalstī, un to sadarbību;
|
|
c)
|
koordinē darbības, kuru mērķis ir nodrošināt datu izplatīšanu un savienojumu ar attiecīgajām kompetento iestāžu sistēmām, kas minētas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā.
|
19. pants
Daudzgadu īstenošanas plāns
Lai veicinātu šīs regulas laicīgu īstenošanu un lai nodrošinātu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras saskaņoto saskarņu moduļa un saistīto EMSWe saskaņoto elementu izvēršanai, uzturēšanai un atjaunināšanai, Komisija pēc pienācīgas apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem pieņem un reizi gadā pārskata daudzgadu īstenošanas plānu, kurā paredz:
|
a)
|
plānu saskaņoto ziņošanas saskarņu un saistīto EMSWe saskaņoto elementu izstrādei un atjaunināšanai nākamajos 18 mēnešos;
|
|
b)
|
plānu kopēja adresēšanas pakalpojuma izstrādei līdz 2024. gada 15. augustam;
|
|
c)
|
indikatīvus datumus apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;
|
|
d)
|
indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm jāveic saskaņoto ziņošanas saskarņu turpmāka integrēšana valsts jūras vienloga sistēmās;
|
|
e)
|
indikatīvus termiņus, līdz kuriem Komisijai pēc saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa ieviešanas jāizstrādā kopējs adresēšanas pakalpojums;
|
|
f)
|
testēšanas laikposmus, kuros dalībvalstīm un deklarētājiem jāveic sava savienojuma testēšana ar jaunām saskaņoto ziņošanas saskarņu versijām;
|
|
g)
|
testēšanas laikposmus kopējam adresēšanas pakalpojumam;
|
|
h)
|
indikatīvus termiņus, līdz kuriem dalībvalstīm un deklarētājiem pakāpeniski jābeidz izmantot vecākās saskaņoto ziņošanas saskarņu versijas.
|
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
20. pants
Izmaksas
Eiropas Savienības vispārējais budžets sedz izmaksas par:
|
a)
|
šīs regulas īstenošanai Savienības līmenī vajadzīgo IKT atbalsta rīku izstrādi un uzturēšanu, ko veic Komisija un EMSA;
|
|
b)
|
EMSWe popularizēšanu Savienības līmenī, tostarp starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, un attiecīgo starptautisko organizāciju līmenī.
|
21. pants
Sadarbība ar citām tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmām vai pakalpojumiem
Ja ar citiem Savienības tiesību aktiem ir izveidotas tirdzniecības un transporta veicināšanas sistēmas, Komisija koordinē ar šādām sistēmām vai pakalpojumiem saistītās darbības, lai radītu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.
22. pants
Pārskatīšana un ziņojums
Dalībvalstis uzrauga EMSWe piemērošanu un ziņo Komisijai par saviem konstatējumiem. Ziņojumā iekļauj šādus rādītājus:
|
a)
|
saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa izmantošana;
|
|
b)
|
grafiskās lietotāja saskarnes izmantošana;
|
|
c)
|
citu 7. pantā minēto ziņošanas līdzekļu izmantošana.
|
Dalībvalstis katru gadu minēto ziņojumu iesniedz Komisijai, izmantojot Komisijas sniegto paraugu.
Līdz 2027. gada 15. augustam Komisija pārskata šīs regulas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par EMSWe darbību, pamatojoties uz apkopotajiem datiem un statistikas informāciju. Novērtējuma ziņojumā vajadzības gadījumā iekļauj izvērtējumu par jaunām tehnoloģijām, kuru dēļ varētu tikt veiktas saskaņoto ziņošanas saskarņu moduļa izmaiņas vai tā nomaiņa.
23. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 3. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2019. gada 14. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
24. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Digitālā transporta un tirdzniecības veicināšanas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
25. pants
Direktīvas 2010/65/ES atcelšana
Direktīvu 2010/65/ES atceļ no 2025. gada 15. augusta.
Atsauces uz Direktīvu 2010/65/ES uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
26. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2025. gada 15. augusta.
3. Funkcijas, kas minētas 11. panta 2. punktā, un funkcijas, kas saistītas ar pielikuma A daļas 7. punktā norādītajiem muitas ziņošanas pienākumiem, stājas spēkā, kad sāk darboties Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, kas ir vajadzīgas minēto ziņošanas pienākumu izpildei, saskaņā ar darba programmu, ko Komisija sagatavojusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 280. un 281. pantam. Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē datumu, kurā ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 20. jūnijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. CIAMBA
(1) OV C 62, 15.2.2019., 265. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 13. jūnija lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK (OV L 283, 29.10.2010., 1. lpp.).
(4) Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (“FAL konvencija”), pieņemta 1965. gada 9. aprīlī un grozīta 2016. gada 8. aprīlī, 1.1. standarts.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.).
(14) “Tirdzniecības un transporta vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas kodi”.
Teksts attēlu
Teksts attēlu
Teksts attēlu