3.4.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 91/12

(1)

T-2 toksīns un HT-2 toksīns ir mikotoksīni, ko izdala dažādas Fusarium sugas. T-2 ātri metabolizējas par lielu skaitu produktu, HT-2 toksīns ir viens no lielākajiem metabolītiem.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa) pieņēma atzinumu pēc Komisijas pieprasījuma jautājumā par risku dzīvnieku un sabiedrības veselībai saistībā ar T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni pārtikā un barībā (1).

(3)

CONTAM grupa izveidoja T-2 un HT-2 toksīnu summas grupu nepārsniedzamo dienas devu (NDD) – 100 ng/kg ķermeņa svara. Aplēses par hronisku cilvēka uztura pakļautību T-2 un HT-2 toksīnu summas iedarbībai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par sastopamību, nepārsniedz NDD visu vecuma grupu iedzīvotājiem, un tāpēc tā nav tūlītējs veselības apdraudējums.

(4)

Attiecībā uz dzīvnieku veselības risku CONTAM grupa secināja, ka atgremotājiem, trušiem un zivīm pašreizējo aplēsto pakļautību T-2 un HT-2 toksīniem uzskata par tādu, kas, visticamāk, nerada veselības apdraudējumu. Aplēses par cūku, mājputnu, zirgu un suņu pakļautību T-2 un HT-2 toksīniem rāda, ka veselībai kaitīgas iedarbības risks ir neliels. Kaķi ir visjutīgākā dzīvnieku suga. Ņemot vērā ierobežotos datus un zema līmeņa devu nopietnu nevēlamu ietekmi uz veselību, nav iespējams noteikt nenovērojamas kaitīgas iedarbības līmeni (NOAEL) vai zemāko novērojamas kaitīgas iedarbības līmeni (LOAEL). Tādēļ šis ieteikums nav piemērojams kaķu barībai, kurai noteiks stingrākus pasākumus.

(5)

CONTAM grupa turklāt secināja, ka T-2 un HT-2 toksīnu pārnešana no dzīvnieku barības uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem ir ierobežota un tādējādi tikai nenozīmīgi palielina cilvēku pakļautību to iedarbībai.

(6)

Ņemot vērā zinātniskā atzinuma secinājumus, kā arī ievērojamas atšķirības T-2 un HT-2 toksīnu sastopamībā no gada uz gadu, ir lietderīgi apkopot vairāk datu par T-2 un HT-2 klātbūtni labībā un graudaugu produktos un plašāku informāciju par pārtikas pārstrādes (t. i., termiskās apstrādes) un agronomisko faktoru ietekmi uz T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni. Turklāt ir nepieciešams iegūt sīkāku informāciju par dažādajiem faktoriem, kas rada salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, lai varētu apzināt pasākumus, kas veicami, lai novērstu vai samazinātu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtni labībā un graudaugu produktos. Jāveic izmeklēšana, lai savāktu informāciju par faktoriem, kas izraisa salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, un par dzīvnieku barības un pārtikas pārstrādes ietekmi. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, rīsos un rīsu produktos T-2 un HT-2 nerodas vai rodas tikai ļoti nedaudz, un tādēļ ir lietderīgi izslēgt šos produktus no šā ieteikuma jomas.

(7)

Labības un graudaugu produktu monitoringa rezultātus izmantos, lai novērtētu cilvēku un dzīvnieku pakļautības T-2 un HT-2 toksīniem pārmaiņas un tendences. Tādēļ ir lietderīgi izmantot pietiekami jutīgas analīzes metodes.

(8)

Lai sniegtu norādes, kādos gadījumos būtu lietderīgi veikt šādu izmeklēšanu, ir lietderīgi norādīt indikatīvas vērtības, kuras pārsniedzot šāda izmeklēšana būtu lietderīga. Lai noteiktu šīs indikatīvās vērtības, tika izmantoti EPNI datubāzē pieejamie dati par sastopamību. Lai veiktu izmeklēšanu, izsekojamībai ir liela nozīme.

(9)

Saskaņā ar šo ieteikumu savāktās informācijas novērtējums tiks veikts 2015. gadā. Šī ieteikuma rezultātā iegūtie monitoringa dati palīdzēs arī labāk izprast atšķirības T-2 un HT-2 toksīnu sastopamībā no gada uz gadu un klātbūtni plašā graudaugu produktu klāstā, faktorus, kas nosaka augstāku līmeni, un pasākumus, ko varētu veikt, lai novērstu vai mazinātu T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni, tostarp agronomiskos faktorus un pārstrādi,

1.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes monitorings labībā un graudaugu produktos. Šā ieteikuma nolūkā rīsus neiekļauj labībā un rīsu produktus neiekļauj graudaugu produktos.

2.

Dalībvalstīm būtu jāveicina, lai paraugiem vienlaicīgi veiktu analīzes par T-2 un HT-2 toksīnu un citu Fusarium toksīnu, piemēram, deoksinivalenola, zearalenona un fumonizīna B1 + B2, klātbūtni nolūkā novērtēt to vienlaicīgas sastopamības līmeni.

Ja izmantotā analīzes metode to atļauj, būtu lietderīgi analizēt arī maskētos mikotoksīnus, īpaši T-2 un HT-2 toksīnu mono- un di-glikozilētus konjugātus.

3.

Cilvēku uzturam paredzētās labības un graudaugu produktu paraugu ņemšana un analīze būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2006. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 401/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (2), jo īpaši

Paraugu ņemšanas kārtība, ko izmanto pārtikas nozares uzņēmējs, varētu atšķirties no Regulas (EK) Nr. 401/2006 noteikumiem, bet tai jābūt pārbaudāmajai partijai reprezentatīvai.

4.

Paraugu ņemšana un analīze labībai un graudaugu produktiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai un barības maisījumiem, būtu jāveic saskaņā ar Komisijas 2009. gada 27. janvāra Regulas (EK) Nr. 152/2009, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes barības oficiālajai kontrolei (3), noteikumiem. Kvantitatīvās noteikšanas robežai (LOQ) atsevišķi T-2 un HT-2 toksīnam nevajadzētu būt augstākai par 10 μg/kg. Izmantojot analītiska skrīninga metodi, T-2 un HT-2 toksīnu summas noteikšanas robežai ieteicams nepārsniegt 25 μg/kg.

Paraugu ņemšanas kārtība, ko izmanto dzīvnieku barības nozares uzņēmējs, varētu atšķirties no Regulas (EK) Nr. 152/2009 noteikumiem, bet tai jābūt pārbaudāmajai partijai reprezentatīvai.

5.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic izmeklēšana, lai noteiktu, kādi faktori labībā un graudaugu produktos paaugstina šos līmeņus virs indikatīvā līmeņa, un jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai nākotnē izvairītos vai samazinātu šādu klātbūtni. Šāda izmeklēšana noteikti jāveic, ja noteiktā laikposmā šā ieteikuma pielikumā norādītajā labībā un graudaugu produktos atkārtoti tiek konstatēts tāds T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmenis, kas pārsniedz indikatīvo līmeni. Paraugu ņemšanai un analīzei nolūkā iegūt vairāk informācijas par dažādiem faktoriem, tostarp agronomiskajiem faktoriem, kas rada salīdzinoši augstu T2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmeni labībā un graudaugu produktos, būtu jāpievēršas pirmapstrādes labībai un graudaugu produktiem.

6.

Dalībvalstīm, aktīvi iesaistot dzīvnieku barības un pārtikas nozares uzņēmējus, būtu jāveic izmeklēšana par dzīvnieku barības un pārtikas pārstrādes ietekmi uz T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni. Šāda izmeklēšana noteikti jāveic gadījumā, ja noteiktā laikposmā graudaugu produktos atkārtoti tiek konstatēts T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtnes līmenis, kas pārsniedz indikatīvo līmeni.

7.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai analīžu rezultāti apkopošanai vienotā EPNI datubāzē tiek iesniegti regulāri un ka tās izmeklēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Komisijai katru gadu, pirmoreiz līdz 2013. gada decembrim. Tiks izstrādāti norādījumi, lai nodrošinātu šā ieteikuma vienotu piemērošanu un nodrošinātu salīdzināmu ziņošanu par izmeklēšanu rezultātiem.