30.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/13

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija jo īpaši nodrošināt, lai ekonomiskais un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu Padome 2009. gada 27. aprīlī pieņēma lēmumu, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1) sagatavoja ieteikumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu vēlākais līdz 2010. gadam. Padome arī noteica, ka efektīvu pasākumu veikšanas termiņš ir 2009. gada 27. oktobris.

(5)

Dati par faktisko un plānoto valsts budžeta deficītu un parādu, kurus Grieķija paziņoja 2009. gada aprīlī, tika ievērojami palielināti 2009. gada oktobra paziņojumā. Budžeta deficīta rādītājs par 2008. gadu pieauga līdz 7¾ % no IKP (no aprīlī paziņotajiem 5 % no IKP), un tika ziņots, ka savukārt parāda attiecība 2008. gada beigās sasniedza 99 % no IKP (salīdzinājumā ar aprīlī paziņotajiem 97,6 % no IKP). Saskaņā ar 15. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (2), Komisija (Eurostat) izteica vispārēju atrunu par Grieķijas paziņoto faktisko datu kvalitāti, jo ir “ievērojamas neskaidrības” par Grieķijas paziņotajiem skaitļiem. Komisijas (Eurostat) atruna par Grieķijas valdības finanšu statistiku vēl nav atsaukta, tāpēc Grieķijas valdības finanšu statistika šobrīd nav apstiprināta un tiek pārbaudīta papildus. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozēm un Grieķijas stabilitātes programmas 2010. gada janvāra atjauninājumu (turpmāk “2010. gada janvāra atjauninājums”) valsts kopbudžeta deficīts 2009. gadā sasniedzis 12¾ % no IKP salīdzinājumā ar mērķi 3,7 % no IKP, kas tika izvirzīts 2009. gada janvāra atjauninājumā. Pamatojoties uz oficiālajām prognozēm par reālā IKP pieaugumu 2010. gadā – ¼ % apmērā, 2010. gadam noteikts budžeta mērķis 8,7 % no IKP, kas ievērojami pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP.

(6)

Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu nolēma, ka Grieķija nav veikusi efektīvu rīcību, reaģējot uz Padomes 2009. gada 27. aprīļa ieteikumu (turpmāk “Padomes 2009. gada 27. aprīļa ieteikums”).

(7)

Eiropadome 2010. gada 11. februārī apsvēra finanšu situāciju Grieķijā, atbalstīja Grieķijas valdības centienus un apņemšanos veikt visu nepieciešamo, tostarp papildu pasākumu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti augstie mērķi, kas noteikti stabilitātes programmā, un pieprasīja, lai Grieķija īstenotu visus pasākumus stingrā un noteiktā veidā ar nolūku fiskālā deficīta koeficientu 2010. gada IKP efektīvi samazināt par 4 procentu punktiem.

(8)

Saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ja dalībvalsts arī turpmāk neīsteno Padomes ieteikumus, Padome var pieņemt lēmumu pieprasīt, lai dalībvalsts noteiktā termiņā veiktu deficīta samazināšanas pasākumus. Tā nav pirmā reize, kad Padome nolemj iesniegt Grieķijai pieprasījumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu. Padome 2005. gada 17. februārī pieņēma lēmumu, ar kuru Grieķijai saskaņā ar EKL 104. panta 9. punktu pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

(9)

Nosakot pieprasījuma saturu, tostarp pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu, saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu būtu jāņem vērā turpmāk norādītie faktori. Pirmkārt, 2009. gadam aplēstais budžeta deficīts izrādījās ievērojami lielāks, nekā bija gaidāms laikā, kad tika pieņemts Padomes 2009. gada 27. aprīļa ieteikums, un izdevumu novirzes un ieņēmumu nepietiekamība vairāk nekā izlīdzina 2009. gadā īstenoto budžeta konsolidācijas pasākumu ietekmi. Kopējā korekcija, kas vajadzīga pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, pārsniedz 9¾ procentu punktus no IKP. Otrkārt, nominālā budžeta korekcija, kas paredzēta 2010. gada janvāra atjauninājumā, veido 4 procentu punktus no IKP, un saskaņā ar Grieķijas iestāžu apgalvojumu divas trešdaļas no tās ir pastāvīgu pasākumu rezultāts.

(10)

Ņemot vērā šos faktorus, šķiet, ka termiņš, kas pārmērīga budžeta deficīta novēršanai Grieķijā bija noteikts Padomes 2009. gada 27. aprīļa ieteikumā, saskaņā ar 2010. gada janvāra atjauninājumu nepieciešamās konsolidācijas apmēra dēļ jāpagarina par diviem gadiem līdz 2012. gadam.

(11)

Padome 2010. gada 16. februārī pieņēma Ieteikumu Grieķijai (3) nolūkā pārtraukt Grieķijas ekonomikas politikas neatbilstību vispārējām pamatnostādnēm un novērst risku, ka varētu tikt apdraudēta ekonomikas un monetārās savienības pareiza darbība (turpmāk “Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikums”).

(12)

Pamatojoties uz reālā IKP pieauguma rādītājiem – ¼ % un ¾ % apmērā, kas Komisijas dienestu 2009. gada rudens prognozē aplēsti attiecīgi 2010. un 2011. gadam, un ņemot vērā riskus, kas apdraud budžeta perspektīvu, 2010. gada budžeta strikta īstenošana būs sevišķi svarīga, lai uzsāktu valsts kontu virzību uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu līdz 2012. gadam. Konkrētu pastāvīgu pasākumu pieņemšana 2011. un 2012. gadā būs vajadzīga, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 5,6 % no IKP 2011. gadā un 2,8 % – 2012. gadā. Lai īstenotu šādu budžeta deficīta samazināšanu, fiskālajiem pasākumiem strukturālā izteiksmē jāveido vismaz 3½ % no IKP 2010. gadā un 2011. gadā un 2½ % no IKP 2012. gadā.

(13)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanai jāveic vairāki konkrēti valsts izdevumu samazināšanas pasākumi (tostarp jo īpaši algu un sociālo maksājumu izdevumu un valsts sektorā nodarbināto skaita samazināšana) un jāpanāk ieņēmumu pieaugums (tostarp jo īpaši jāveic nodokļu sistēmas reforma, jāpaaugstina akcīzes un nekustamā īpašuma nodokļi), kā arī jāīsteno vairāki Grieķijas fiskālās sistēmas uzlabojumi (piemēram, vidēja termiņa budžeta izstrāde, fiskālo noteikumu pieņemšana un vairākas iestāžu izmaiņas). Grieķijas iestādes pašas šos pasākumus jau ieskicējušas 2010. gada janvāra atjauninājumā. Nepārprotami būtu jāpieprasa visu nepieciešamo pasākumu pilnīga īstenošana noteiktos termiņos, jo tas šķiet obligāti nepieciešams Grieķijas valsts finanšu stāvokļa uzlabošanai ticamā un ilgtspējīgā veidā. Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar plānoto fiskālās konsolidācijas plānu, Grieķijai, kā paziņots stabilitātes programmā, jābūt gatavai pēc vajadzības pieņemt un īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu korekcijas īstenošanu.

(14)

Ņemot vērā nopietnos un atkārtotos trūkumus, kas atklāti Grieķijas fiskālās statistikas kompilēšanā, un lai nodrošinātu Grieķijas valsts finanšu stāvokļa atbilstīgu uzraudzību, jāturpina darbs, lai uzlabotu vispārējo valsts datu vākšanu un apstrādi, kā tas tiek prasīts saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, jo īpaši stiprinot mehānismus, kas nodrošina šo datu ātru un precīzu ieguvi. Šis darbs ietver valsts finanšu statistikas kompilēšanu katru gadu un katru ceturksni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2223/96 (4), (EK) Nr. 264/2000 (5), (EK) Nr. 1221/2002 (6), (EK) Nr. 501/2004 (7), (EK) Nr. 1222/2004 (8), (EK) Nr. 1161/2005 (9) un (EK) Nr. 479/2009, kā arī valsts budžeta izpildes datu publicēšanu katru mēnesi un ātri pieejamus finanšu datus par sociālo nodrošinājumu, pašvaldību un ārpusbudžeta finansējumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka precīzas un ticamas fiskālās statistikas apkopošanai vajadzīgās administratīvās izmaiņas var prasīt laiku, svarīgi ir regulāri uzraudzīt valsts parāda apmēra izmaiņas un izvirzīt politikas mērķus attiecībā uz budžeta deficītu un parāda apmēra izmaiņām.

(15)

Aplēsts, ka valsts kopējais parāds 2009. gada beigās ir pārsniedzis 113 % no IKP. Šāda parāda attiecība pret IKP ir viena no augstākajām Savienībā un krietni pārsniedz LESD noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Apvienojumā ar norisēm tirgū un no tām izrietošo riska pārvērtēšanu šis faktors ne tikai sadārdzina jebkādas parāda vērtspapīru papildu emisijas finansēšanu, bet arī palielina pašreizējā valsts parāda refinansēšanas izmaksas. Turklāt parāda līmeņa izmaiņas ievērojami ietekmējuši citi faktori, ne tikai neto aizņēmumi. Grieķijai jāveic turpmāki pasākumi šo faktoru kontrolei, lai pietiekami strauji samazinātu parāda attiecību atbilstīgi valsts bilances un nominālā IKP pieauguma prognozēm. Valsts kopējā parāda nominālā līmeņa ikgadējām izmaiņām no 2010. līdz 2012. gadam būtu jāatbilst budžeta deficīta mērķiem un kopējai krājumu plūsmas korekcijai – ¼ % apmērā no IKP katru gadu 2010., 2011. un 2012. gadā.

(16)

Grieķijai līdz 2010. gada 16. martam būtu jāiesniedz ziņojums, kurā izklāstīti pasākumi, kas īstenojami 2010. gada budžeta mērķu sasniegšanai, un šo pasākumu īstenošanas grafiks. Grieķijai būtu arī jāsniedz regulāri ziņojumi Padomei un Komisijai, kuros izklāstīts, kā noris šajā lēmumā noteikto pasākumu īstenošana. Ņemot vērā fiskālās situācijas smagumu Grieķijā, šie ziņojumi, sākot ar 2010. gada 15. maiju, būtu jāiesniedz regulāri un jāpublisko. Konkrēti, šajos ziņojumos būtu jāraksturo pasākumi, kas 2010. gadā īstenoti un īstenojami valsts finanšu konsolidēšanai un to ilgtermiņa ilgtspējības uzlabošanai. Ņemot vērā mijiedarbību starp fiskālo konsolidāciju un nepieciešamību īstenot strukturālas reformas un uzlabot konkurētspēju, Grieķijai šajos ziņojumos būtu jāietver arī pasākumi, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu. Turklāt šajos ziņojumos būtu jāietver arī informācija par valsts budžeta izpildi katru mēnesi, sociālā nodrošinājuma un pašvaldību budžeta īstenošanu, parāda vērtspapīru emisiju, nodarbinātības tendencēm valsts sektorā, neapmaksātajiem izdevumiem un vismaz reizi gadā – par finanšu stāvokli valsts uzņēmumos. Ņemot vērā mijiedarbību starp fiskālo konsolidāciju un nepieciešamību īstenot strukturālas reformas un uzlabot konkurētspēju, Padome ir aicinājusi Grieķiju šajā lēmumā noteikto ceturkšņa ziņojumu kontekstā ziņot par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Padomes 2010. gada 16. februāra ieteikumu. Komisija un Padome ziņojumus izskatīs, lai novērtētu sasniegto virzībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu.

(17)

Ar Eiropas Savienības valdību vadītāju 2010. gada 11. februāra paziņojumu Komisija tika aicināta cieši sekot šā lēmuma īstenošanai saziņā ar ECB un ierosināt nepieciešamos papildu pasākumus.

(18)

Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas Grieķija pieņems nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas drīzāk tiek sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM) sabalansēt budžetu strukturālā izteiksmē. Šajā nolūkā Grieķijas iestādēm arī turpmāk būtu jāīsteno pastāvīgi pasākumi kārtējo primāro izdevumu kontrolei, jo īpaši pievēršot uzmanību algu izdevumiem, sociālajiem maksājumiem, pabalstiem un citiem maksājumiem. Turklāt Grieķijai būtu jānodrošina, ka fiskālā konsolidācija veicina arī valsts finanšu kvalitātes uzlabošanos un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanos visaptverošas reformu programmas īstenošanas gaitā, vienlaikus ātri īstenojot nodokļu administrēšanas turpmāko reformu politiku. Ņemot vērā aizvien pieaugošo parāda līmeni un ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu paredzamo palielināšanos, Grieķijas iestādēm būtu jāturpina uzlabot valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā,

a)

kamēr notiek apropriāciju pārdale starp iestādēm un racionalizējamo programmu izdevumu apzināšana, pārvieto uz ārkārtas rezervi 10 % no budžeta apropriācijām (izņemot algas un pensijas), kas valsts iestādēm paredzētas 2010. gada budžetā, tādējādi ļaujot panākt ievērojamu un pastāvīgu izdevumu samazinājumu;

b)

samazina algu izdevumus, tostarp iesaldējot nominālās algas (valdības un pašvaldību iestādēs, valsts aģentūrās un citās valsts iestādēs) un darbinieku skaitu; 2010. gadā nepieņem jaunus darbiniekus un atceļ vakances vispārējā valsts sektorā, tostarp pagaidu līgumus, jo īpaši neaizvieto ierēdņus, kuri pensionējas;

c)

samazina īpašos pabalstus, kurus valsts iestādēs maksā ierēdņiem (tostarp no ārpusbudžeta kontiem), tādējādi samazinot atalgojuma kopapjomu vispārējā valsts sektorā, veicot to kā pirmo soli algu sistēmas uzlabošanā un atalgojuma sistēmas racionalizēšanā valsts sektorā;

d)

pieņem nominālus sociālā nodrošinājuma maksājumu samazinājumus, tostarp veicot pasākumus pabalstu un pabalsta tiesību indeksācijas ierobežošanai;

e)

ievieš progresīva nodokļa sistēmu visiem ienākumu avotiem un horizontāli vienādotu režīmu attiecībā uz ienākumiem, kas gūti no darba un pamatlīdzekļiem;

f)

atceļ visus nodokļu sistēmā paredzētos atbrīvojumus un noteikumus par autonomo nodokļu piemērošanu, tostarp ienākumus no ierēdņiem izmaksātajiem īpašajiem pabalstiem;

g)

ievieš uz aprēķinu pamata noteiktus nodokļus pašnodarbinātām personām;

h)

ievieš pastāvīgas nodevas ēkām un palielina nekustamā īpašuma nodokļa likmes salīdzinājumā ar 2009. gada 31. decembrī spēkā esošajām likmēm;

i)

palielina tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un degvielas akcīzes nodokļa likmes salīdzinājumā ar 2009. gada 31. decembrī spēkā esošajām likmēm;

j)

sīki izklāsta un līdz 2010. gada marta beigām īsteno pašreiz plānotās nodokļu sistēmas reformas, vienlaikus izmantojot iespējamos efektivitātes ieguvumus budžeta deficīta turpmākai samazināšanai.

a)

Ņemot vērā to, ka vairāki riski, kas saistīti ar 1. panta 3. un 4. punktā noteiktajiem budžeta deficīta un parāda maksimālajiem ierobežojumiem, ir īstenojušies, Grieķija dara zināmus – paziņojumā, kas jāsniedz 2010. gada 16. martā – papildu pasākumus tiem, kas paredzēti 2. panta A. sadaļā, lai nodrošinātu, ka 2010. gada mērķis attiecībā uz budžetu tiek sasniegts. Papildu pasākumi būtu jāvērš uz izdevumu samazināšanu (piemēram, vēl vairāk samazinot tekošos un kapitālizdevumus, tostarp atceļot budžeta apropriācijas neparedzēto izdevumu rezervei), bet tie ietvert arī ieņēmumu palielināšanas pasākumus (piemēram, palielinot PVN ieņēmumus, nosakot akcīzes nodokli luksusa precēm, tostarp personīgajiem automobiļiem, vēl vairāk palielinot akcīzes nodokli enerģētikas produktiem). Pirmais novērtējums šajā sakarā tiks veikts, sniedzot pirmo ziņojumu 2010. gada 16. martā.

a)

Grieķija pieņem vajadzīgās reformas, lai sabiedrības novecošanās ietekmi uz budžetu ievērojami mazinātu, īstenojot veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformu, kas koleģiālas novērtēšanas procesā jāapstiprina Ekonomikas politikas komitejai, konkrēti, pieņem parametrisku pensiju sistēmas reformu, kam būtu jānodrošina, ka pensiju sistēma, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, ir finansiāli ilgtspējīga; šādā nolūkā reformā būtu jāietver pensiju galīgā ierobežojuma pazemināšana, likumīgā pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana gan sievietēm, gan vīriešiem un pensijas aprēķināšanas formulas izmaiņas, lai labāk atspoguļotu personas darba mūža laikā veiktās iemaksas, uzlabotu taisnīgumu paaudžu starpā un racionalizētu īpašo pabalstu sistēmu mazām pensijām;

b)

samazina valsts sektorā strādājošo skaitu valsts iestādēs, vēl vairāk samazinot pagaidu darbinieku skaitu un īstenojot noteikumu par 1 jauna darbinieka pieņemšanu 5 pensionējušos personu vietā;

c)

veic algu samaksas sistēmas reformu valsts pārvaldē tieši nodarbinātām personām, ieviešot vienādotus algu noteikšanas un plānošanas principus; racionalizē atalgojuma sistēmu, vienlaikus tiecoties samazināt algu izdevumus; jāpanāk arī algu izdevumu ietaupījums vietējā līmenī un valsts sektora jaunā, vienādotā atalgojuma sistēma jāpaplašina un jāpilnveido, lai to varētu piemērot pašvaldībām un dažādām citām struktūrām, nodrošinot arī to, ka valsts sektorā paliek labākie darba darītāji;

d)

neatlaidīgi apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecību nodokļu jomā (jo īpaši attiecībā uz PVN, uzņēmumu ienākuma nodokli un sistēmu pašnodarbināto personu ienākumu aplikšanai ar nodokli), pastiprinot arī nodokļu maksājumu juridisku piedziņu un izmantojot iespējamos ieņēmumus turpmākai budžeta deficīta samazināšanai;

e)

modernizē nodokļu administrēšanu, tostarp izveidojot pilnībā pārskatatbildīgu nodokļu iekasēšanas struktūru, kurai būtu jāizvirza ikgadēji mērķi un uz kuras darbību būtu jāattiecina nodokļu biroju darbības rezultātu uzraudzības novērtēšanas sistēmas; iedala tai vajadzīgos resursus, proti, augsta līmeņa personālu, atbalstu infrastruktūras un aprīkojuma ziņā, pārvaldības organizācijas un informācijas apmaiņas sistēmas, kas būtu pietiekami nodrošinātas pret politisku iejaukšanos;

f)

sīki izklāsta pasākumus, kas 2011. un 2012. gadā īstenojami, lai izpildītu 2010. gada janvāra atjauninājumā izvirzītos mērķus;

g)

nostiprina Finanšu ministrijas pozīcijas saistībā ar citām ministrijām gada budžeta izstrādē un pastiprina tās kontroles mehānismus budžeta izpildē; turklāt nodrošina uz programmu balstītas budžeta izstrādes efektīvu īstenošanu;

h)

reformē Galveno grāmatvedības iestādi, tostarp izveidojot pilnībā pārskatatbildīgu budžeta struktūru, kurai būtu jāizvirza daudzgadēji mērķi izdevumu jomā un uz kuras darbību būtu jāattiecina darbības rezultātu uzraudzības novērtēšanas sistēmas; iedala tai vajadzīgos resursus, proti, augsta līmeņa personālu, atbalstu infrastruktūras un aprīkojuma ziņā, pārvaldības organizācijas un informācijas apmaiņas sistēmas, kas būtu pietiekami nodrošinātas pret politisku iejaukšanos;

i)

pieņem vidēja termiņa budžeta programmu, tostarp saistošus tēriņu maksimālos ierobežojumus, kuru pamatā ir noteikums par daudzgadējiem izdevumiem, un izveido neatkarīgu fiskālās politikas struktūru, kas savlaicīgi un publiski ziņo par visu valsts budžeta iestāžu budžeta projektiem un izpildi;

j)

vidēja termiņa budžeta programmā, kas minēta i) punktā, bez kavēšanās paziņo par papildu pastāvīgiem pasākumiem izdevumu mazināšanai vidējā termiņā;

k)

neatlaidīgi pastiprina korupcijas apkarošanu valsts pārvaldē, jo īpaši saistībā ar algām un pabalstiem valsts sektorā, valsts iepirkumu un nodokļu aprēķinu un iekasēšanu;

l)

veic vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no valsts parāda vidējā termiņa samazināšanās;

m)

cenšas kontrolēt citus parāda līmeņa izmaiņas ietekmējošus faktorus, ne tikai neto aizņēmumus.

a)

Grieķija 2011. un 2012. gadā īsteno pastāvīgus korekcijas pasākumus, kas galvenokārt vērsti uz kārtējiem izdevumiem; konkrētāk, pieņem izdevumu samazinājumus, kuru mērķis ir pastāvīgi ietaupīt valsts patēriņa izdevumus, tostarp algu izdevumus un sociālos maksājumus, un samazina nodarbinātību valsts sektorā;

b)

vidēja termiņa budžeta programmā turpina strikti īstenot nodokļu administrēšanas reformu, līdztekus iespējamos ieņēmumus iedalot budžeta deficīta mazināšanai;

c)

nostiprina iestāžu mehānismus, lai sniegtu drošas un ticamas oficiālās budžeta prognozes, kurās ņemta vērā jaunākā pieejamā informācija par budžeta izpildes gaitu un tendencēm; šādā nolūkā oficiālās makroekonomikas prognozes būtu jāpārskata neatkarīgiem ekspertiem; Komisijas dienestu prognoze kalpo kā salīdzinošais kritērijs;

d)

atturas ietvert budžeta mērķos vienreizējus deficīta mazināšanas pasākumus;

e)

vidēja termiņa budžeta programmā pieņem papildu pastāvīgus izdevumu mazināšanas pasākumus nolūkā sasniegt vidēja termiņa mērķi – panākt gandrīz sabalansētu stāvokli vai pārpalikumu.

a)

līdz 2010. gada 15. maijam jāpieņem tiesību akti, kuros nosaka obligātu pienākumu publiski ziņot par budžeta izpildi katrā mēnesī ne vēlāk kā 10 dienas pēc mēneša beigām;

b)

jānodrošina, ka tiek izpildīts pašreizējais juridiskais pienākums sociālā nodrošinājuma fondiem un slimnīcām katru gadu publicēt oficiālas atskaites un bilances;

c)

jāturpina centieni uzlabot valsts iestāžu datu vākšanu un apstrādi, īpaši pilnveidojot statistikas iestāžu un Galvenās grāmatvedības iestādes kontroles mehānismus un nodrošinot faktisku personisku atbildību nepareizu ziņojumu sniegšanas gadījumos, tādējādi dodot iespēju ātri iegūt kvalitatīvus valsts iestāžu datus, kas prasīti Regulā (EK) Nr. 2223/96, (EK) Nr. 264/2000, (EK) Nr. 1221/2002, (EK) Nr. 501/2004, (EK) Nr. 1222/2004, (EK) Nr. 1161/2005, (EK) Nr. 223/2009 (10) un (EK) Nr. 479/2009;

d)

jāsadarbojas ar Komisiju (Eurostat), lai drīzumā vienotos par rīcības plānu trūkumu novēršanai statistikas, iestāžu un pārvaldības jomā;

e)

jāsadarbojas ar Komisiju (Eurostat) un jāsaņem attiecīga pastāvīga tehniska palīdzība fiskālās un citas makroekonomiskās statistikas datu sagatavošanā.

a)

konkrētiem pasākumiem, kas līdz ziņojuma datumam īstenoti, lai izpildītu šo lēmumu, ietverot to skaitlisko ietekmi uz budžetu;

b)

konkrētiem pasākumiem, kurus plānots īstenot pēc ziņojuma datuma, lai izpildītu šo lēmumu, to īstenošanas grafiku un to ietekmes uz budžetu novērtējumu;

c)

valsts budžeta izpildi katru mēnesi;

d)

budžeta īstenošanu saistībā ar sociālā nodrošinājuma, pašvaldību un ārpusbudžeta finansējumu – biežāk nekā reizi gadā;

e)

valsts parāda vērtspapīru emisiju un atmaksāšanu;

f)

pastāvīgas un pagaidu nodarbinātības tendencēm valsts sektorā;

g)

vēl neapmaksātajiem valsts budžeta izdevumiem (kumulēti nokavētie maksājumi);

h)

finanšu stāvokli valsts uzņēmumos un citās valsts struktūrās (šādu informāciju būtu jānodrošina reizi gadā).