27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/72

(1)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (3) (“Harta”) 1. pantā ir paredzēta cilvēku cieņas neaizskaramība, nosakot, ka tā ir jārespektē un jāaizsargā. Hartas 24. pantā ir noteikts, ka bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību un ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.

(2)

Eiropas Savienībai būtu jāveido tāda politiskā darbība, kas novērstu jebkāda veida pārkāpumus attiecībā uz cilvēka cieņas principa ievērošanu.

(3)

Savienības līmenī ir jāievieš tiesību akti attiecībā uz visu audiovizuālo un informācijas pakalpojumu saturu, kas aizsargā nepilngadīgo fizisko, garīgo un morālo attīstību, kā arī pasargā nepilngadīgos no piekļuves neatbilstīgām pieaugušo programmām un pakalpojumiem.

(4)

Jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pastāvīgā attīstība Kopienai liek nekavējoties garantēt pilnīgu un adekvātu pilsoņu interešu aizsardzību šajā jomā, no vienas puses, nodrošinot audiovizuālo un informācijas pakalpojumu brīvu piegādi un nodrošināšanu un, no otras puses, garantējot, ka to saturs ir likumīgs, ka tiek ievērots cilvēka cieņas princips un ka netiek traucēta nepilngadīgo vispārējā attīstība.

(5)

Kopiena jau ir iesaistījusies audiovizuālo un informācijas pakalpojumu jomā, lai radītu nepieciešamos nosacījumus televīzijas apraides un citu informācijas pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšanai saskaņā ar brīvās konkurences un vārda un informācijas brīvības principiem, bet tai būtu jārīkojas noteiktāk šajā jomā ar mērķi veikt pasākumus, lai aizsargātu patērētājus no kūdīšanas uz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un cīnītos ar jebkādu šādu diskrimināciju. Šādās darbībās būtu jāsaglabā līdzsvars starp cilvēka cieņas aizsardzības principu, no vienas puses, un vārda brīvības principu, no otras puses, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu pienākumu definēt naida kurināšanas vai kūdīšanas uz diskrimināciju jēdzienus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un morāles vērtībām.

(6)

Padomes Ieteikums 98/560/EK (1998. gada 24. septembris) par Eiropas audiovizuālo un informācijas pakalpojumu nozares konkurētspējas attīstību, veicinot valstu programmas, kuru mērķis ir panākt pielīdzināmu un efektīvu nepilngadīgo personu un cilvēku cieņas aizsardzības līmeni (4), ir pirmais juridiskais instruments Kopienas līmenī, ar ko — tā 5. apsvērumā — skar nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzības jautājumus saistībā ar publiski pieejamiem audiovizuālajiem un informācijas pakalpojumiem neatkarīgi no to pārraides veida. Padomes Direktīvas 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (5), (“Direktīva par televīziju bez robežām”) 22. pantā jau īpaši risināts nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzības jautājums saistībā ar televīzijas raidījumu veidošanu.

(7)

Ņemot vērā, ka audiovizuāla satura un interneta piekļuves pakalpojumu sagatavotāji, izplatītāji un sniedzēji pārstāv dažādas pasaules valstis, ir ierosināts, ka Padomei un Komisijai, pārskatot, apspriežot vai noslēdzot jaunus partnerattiecību nolīgumus vai jaunas sadarbības programmas ar trešām valstīm, būtu jāpievērš īpaša uzmanība minētā ieteikuma īstenošanai.

(8)

Eiropas Parlaments un Padome ar Lēmumu Nr. 276/1999/EK (6) ir pieņēmuši daudzgadu Kopienas rīcības plānu par interneta drošākas lietošanas veicināšanu, apkarojot prettiesiska un kaitīga satura izplatīšanu globālajos tīklos (“Drošāka interneta rīcības plāns”).

(9)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1151/2003/EK (7) Drošāka interneta rīcības plāns ir pagarināts par diviem gadiem, un tā darbības joma grozīta, lai tajā iekļautu pasākumus, kas veicina informācijas apmaiņu un koordināciju starp attiecīgām pusēm valstu līmenī, kā arī īpašus noteikumus valstīm, kas pievienojas.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (8) ir paskaidroti daži juridiski jēdzieni un saskaņoti konkrēti aspekti, lai informācijas sabiedrības pakalpojumi gūtu pilnīgu labumu no iekšējā tirgus principiem. Vairāki Direktīvas 2000/31/EK noteikumi attiecas arī uz nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību, jo īpaši 16. panta 1. punkta e) apakšpunkts, saskaņā ar kuru dalībvalstīm un Komisijai ir jāveicina rīcības kodeksu izveide attiecībā uz nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību.

(11)

Sakarā ar plašsaziņas līdzekļu mainīgo vidi, ko rada jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu jauninājumi, ir nepieciešams iemācīt bērniem, kā arī vecākiem, skolotājiem un pedagogiem efektīvi izmantot audiovizuālos un tiešsaistes informācijas pakalpojumus.

(12)

Kopumā audiovizuālās nozares pašregulācija ir efektīvs papildu līdzeklis, bet tas nav pietiekams, lai pasargātu nepilngadīgas personas no kaitīga satura ziņu saņemšanas. Eiropas audiovizuālās jomas, kas ir izveidota, balstoties uz vārda brīvību un ievērojot pilsoņu tiesības, attīstības pamatā vajadzētu būt nepārtrauktam dialogam starp valstu un Eiropas likumdevējiem, regulējošām iestādēm, uzņēmējiem, apvienībām, pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību.

(13)

Sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (1997. gada 30. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (9), tika ierosināts vajadzību pieņemt pasākumus saistībā ar plašsaziņas līdzekļu izpratni iekļaut Ieteikumā 98/560/EK aptvertajos jautājumos.

(14)

Komisija atbalsta sadarbību un pieredzes un labas prakses apmaiņu starp pastāvošajām pašregulācijas un līdzregulācijas struktūrām, kas nodarbojas ar audiovizuālā satura vērtēšanu un klasifikāciju, neatkarīgi no to pārraides veida, ar mērķi mudināt lietotājus un jo īpaši vecākus, skolotājus un pedagogus ziņot par nelegālu saturu un novērtēt audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu saturu, kā arī jebkādu atļautu saturu, kas varētu nodarīt kaitējumu nepilngadīgo fiziskajai vai garīgajai attīstībai.

(15)

Kā ierosināts sabiedriskās apspriešanas laikā par Direktīvu 97/36/EK, tiesības uz atbildi vai līdzvērtīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ir vēlams piemērot visiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, un ņemt vērā attiecīgā plašsaziņas līdzekļa un pakalpojuma raksturīgās īpatnības.

(16)

Padomes Rezolūcijā (1995. gada 5. oktobris) par sievietes un vīrieša tēla atveidi reklāmās un plašsaziņas līdzekļos (10) dalībvalstis un Komisija ir aicinātas pieņemt piemērotus pasākumus, lai veicinātu to, ka tiek sniegts daudzveidīgs un reāls priekšstats par sieviešu un vīriešu prasmēm un iespējām sabiedrībā.

(17)

Iesniedzot priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko īsteno vienlīdzīgas attieksmes principu pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību un piegādi, Komisija norādīja, ka dzimumu atveide plašsaziņas līdzekļos un reklāmā izvirza nozīmīgus jautājumus par vīriešu un sieviešu cieņas aizsardzību, bet secināja, ka, ņemot vērā citas pamattiesības, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, nebūtu piemēroti šos jautājumus risināt minētajā priekšlikumā, bet ka šie jautājumi būtu jāizvērtē.

(18)

Dalībvalstu līmenī būtu jāatbalsta audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozare, lai tā šādos plašsaziņas līdzekļos un visa veida reklāmās, tostarp, izmantojot jaunās reklāmas tehnoloģijas, bet neierobežojot vārda vai preses brīvību, izvairītos no jebkādas diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un cīnītos ar šādu diskrimināciju.

(19)

Šajā ieteikumā ir ņemta vērā jauno tehnoloģiju attīstība, un tas papildina Ieteikumu 98/560/EK. Ņemot vērā tehnoloģijas attīstību, tajā aptverti audiovizuālās un tiešsaistes informācijas pakalpojumi, kas ir publiski pieejami, izmantojot fiksētos vai mobilos elektroniskos tīklus.

(20)

Šis ieteikums nekādā veidā neliedz dalībvalstīm piemērot savus konstitucionālos noteikumus un citus tiesību aktus, kā arī tiesu praksi vārda brīvības jomā,

1.

ņemot vērā pasākumu ieviešanu valstu tiesību aktos vai praksē saistībā ar tiesībām uz atbildi vai līdzvērtīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos, ievērojot valstu un konstitucionālo tiesību aktu noteikumus un neierobežojot iespēju šo tiesību vai līdzekļu izmantošanu pielāgot, ņemot vērā katra plašsaziņas līdzekļa veida īpatnības;

2.

lai sekmētu tehnoloģijas attīstības gaitu, papildus esošajiem tiesiskajiem un citiem pasākumiem attiecībā uz apraides pakalpojumiem un saskaņā ar tiem, un ciešā sadarbībā ar attiecīgajām pusēm, veicot šādas darbības:

Iespējamās rīcības piemēri saistībā ar plašsaziņas līdzekļu izpratni ir izklāstīti II pielikumā;

3.

veicināt jauno plašsaziņas līdzekļu, piemēram, interneta profesionāļu, starpnieku un lietotāju atbildīgu attieksmi:

4.

veicināt pasākumus, lai cīnītos ar nelegālām darbībām internetā, kas var kaitēt nepilngadīgām personām, un padarītu internetu par daudz drošāku plašsaziņas līdzekli; varētu apsvērt, cita starpā, šādus pasākumus:

1.

izstrādāt pozitīvus pasākumus nepilngadīgo vajadzībām, tostarp ierosmes par to, kā viņiem atvieglot plašāku piekļuvi audiovizuālajiem un tiešsaistes informācijas pakalpojumiem, vienlaikus izvairoties no potenciāli kaitīga satura, piemēram, izmantojot filtrēšanas sistēmas. Šādi pasākumi var ietvert saskaņošanu, sadarbojoties dalībvalstu regulējošām, pašregulācijas un līdzregulācijas iestādēm un izmantojot labas prakses apmaiņu par tādiem jautājumiem kā kopēju aprakstošu simbolu sistēma vai brīdinājuma teksti, ar ko norāda vecuma kategoriju un/vai satura aspektus, kuri ir par iemeslu noteiktiem vecuma ierobežojumiem, kas tādējādi palīdzētu lietotājiem novērtēt audiovizuālu un tiešsaistes informācijas pakalpojumu saturu. To varētu īstenot, piemēram, ar darbībām, kas izklāstītas III pielikumā;

2.

apsvērt iespēju izveidot filtrus, kas neļautu internetā izplatīt cilvēka cieņu aizskarošus materiālus;

3.

izstrādāt pasākumus, lai paplašinātu satura marķējuma sistēmu izmantojumu materiāliem, ko izplata internetā;

4.

rast efektīvus līdzekļus, lai izvairītos no diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ audiovizuālās un tiešsaistes informācijas pakalpojumos un cīnītos pret to, un lai veicinātu to, ka tiek sniegts daudzveidīgs un reāls priekšstats par sieviešu un vīriešu prasmēm un iespējām sabiedrībā.

1.

saistībā ar Kopienas daudzgadu programmu 2005. — 2008. gadam, ar ko veicina drošāku interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu, paredz veicināt pilsoņu informēšanas pasākumus Eiropas mērogā, izmantojot visus komunikācijas līdzekļus, lai informētu sabiedrību par ieguvumiem no interneta, kā arī iespējamiem ar to saistītiem riskiem, par to, kā izmantot internetu atbildīgi un droši, kā iesniegt sūdzības un kā vecākiem aktivizēt kontroli . Varētu paredzēt īpašas kampaņas mērķa grupām, piemēram, skolām, vecāku apvienībām un lietotājiem;

2.

paredz izpētīt iespēju ieviest Eiropas bezmaksas tālruņa numuru vai paplašināt pašreizēju pakalpojumu, lai palīdzētu interneta lietotājiem, vēršot tos pie pieejamiem sūdzību mehānismiem un informācijas avotiem un nodrošinot vecākiem informāciju par filtrēšanas programmatūras efektivitāti;

3.

paredz izpētīt iespēju atbalstīt vispārēja otrā līmeņa domēna nosaukuma izveidi, kas būtu rezervēts uzraudzītām vietnēm, kuras apņemas respektēt nepilngadīgas personas un viņu tiesības, piemēram, “.KID.eu”;

4.

turpina uzturēt pastāvīgu konstruktīvu dialogu ar satura sniedzēju organizācijām, patērētāju organizācijām un visām pārējām iesaistītajām pusēm;

5.

paredz veicināt un atbalstīt pašregulācijas iestāžu apvienošanos tīklā un savstarpējo pieredzes apmaiņu starp tām, ar mērķi novērtēt uzvedības kodeksa efektivitāti un uz pašregulāciju pamatotās koncepcijas, lai tādējādi nepilngadīgajiem nodrošinātu visaugstākos iespējamos aizsardzības standartus;

6.

balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, paredz iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā ieteikumā precizēto pasākumu īstenošanu un efektivitāti un pārskatīt šo ieteikumu tad, ja rastos šāda vajadzība.