Oficiālais Vēstnesis L 148 , 01/06/2001 Lpp. 0003 - 0008
Padomes Regula (EK) Nr. 1051/2001 (2001. gada 22. maijs) par kokvilnas ražošanas atbalstu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokolu [1] attiecībā uz kokvilnu, un jo īpaši tā 6. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3], ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4], tā kā: (1) Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokola 11. punktā paredzētās atbalsta shēmas darbības pārbaude atklāj vajadzību saglabāt esošos pasākumus attiecībā uz kokvilnu, taču ar atsevišķiem pielāgojumiem. (2) Pasākumi attiecībā uz kokvilnu ir noteikti Padomes 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1554/95, ar ko nosaka vispārējus noteikumus atbalsta sistēmai attiecībā uz kokvilnu un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2169/81 [5], 4. protokolā un Padomes 1987. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 1964/87, ar ko pielāgo kokvilnas atbalsta sistēmu, kura ieviesta ar Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokolu [6]. Pasākumi, kas paredzēti 4. protokolā, būtu jāsaglabā, jo īpaši Padomei dotā iespēja koriģēt šo shēmu, un vienkāršošanas nolūkā visi atbalsta piešķiršanai vajadzīgie izpildes pasākumi būtu jāapkopo vienotā Padomes regulā. (3) Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokola 6. punktā ir noteikts, ka jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi, lai ieviestu shēmu attiecībā uz kokvilnu. 4. protokola 3. punktā paredzētā ražošanas atbalsta pamatā atbilstīgi valstij garantētajiem daudzumiem pašreiz atbalsta starpniecību veido orientējošās cenas un pasaules tirgus cenas starpība. Ņemot vērā praktisko pieredzi, būtu jāsaglabā šīs sistēmas pamati un tās dažādie komponenti. (4) Orientējošā cena, ražotājiem maksājamā minimālā cena un valstij garantētie daudzumi būtu jānosaka tādā līmenī, kas saglabātu starp augu kultūrām sasniegto līdzsvaru un dotu iespēju uzņēmējiem iesaistīties ilgtermiņa ražošanas un pārstrādes programmās. (5) Būtu jāsaglabā noteikumi par pasaules tirgus cenas noteikšanu neattīrītai kokvilnai. Šo cenu var noteikt, pamatojoties uz attīrītas kokvilnas cenas un neattīrītai kokvilnai aprēķinātās cenas attiecību. Aprēķinot attīrītas kokvilnas cenu, būtu jāņem vērā piedāvājumi pasaules tirgū, kā arī kotācijas starptautiskajai tirdzniecībai svarīgās biržās. (6) Pašreizējais mehānisms, ar kuru gadījumā, ja ir pārsniegts noteikts ražošanas apjoms, proporcionāli samazina orientējošo cenu par pārsniegumu atbildīgajās dalībvalstīs, būtu jāsaglabā, lai nodrošinātu sankciju taisnīgu piemērošanu. Orientējošās cenas samazināšanu tomēr var ierobežot, ja, ņemot vērā pasaules tirgus vidējo cenu, nepārsniedz noteiktu izdevumu līmeni. Valstij garantēto daudzumu mehānisma radītās sekas jāpiemēro gan minimālajai cenai, gan atbalstam. (7) Pašreiz piemērojamais orientējošās cenas procentuālais samazinājums, kas ir puse no valstij garantēto daudzumu pārsnieguma, zināmos apstākļos var apdraudēt budžeta disciplīnu. Šie procenti tādēļ būtu jāpaaugstina, sākot no noteikta ražošanas lieluma. (8) Lai nodrošinātu šīs sistēmas līdzsvarotību, ražošanas atbalsts turpmāk būtu pilnībā jāizmaksā saņēmējiem, neierobežojot dažādos samazinājumus, kas paredzēti Kopienas noteikumos. Ražošanas struktūras pašreizējais stāvoklis ir tāds, ka atbalsts jāpiešķir kokvilnas attīrīšanas uzņēmumiem, kuri maksā ražotājiem vismaz minimālo cenu un avansu attiecībā uz šo cenu un kuri pieņem noteiktus nosacījumus par to daudzumu pārbaudēm, attiecībā uz kuriem ir tiesības uz atbalstu. (9) Atbalsta apmērs mainās atbilstīgi pasaules tirgus cenām, un tas jāpiemēro kokvilnas daudzumiem, attiecībā uz kuriem ir tiesības uz atbalstu, atkarībā no atbalsta pieprasījuma faktiskā iesniegšanas laika. Pašreizējā shēma atļauj attīrīšanas uzņēmumiem atbalsta pieprasījumos noteikt šo daudzumu, jo īpaši pamatojoties uz to valdījumā esošās attīrītās kokvilnas pārdošanas līguma noslēgšanas datumu. Lai labāk veicinātu attīrītas kokvilnas realizāciju pasaules tirgū, turpmāk būtu vēlams atļaut slēgt līgumus līdz ražas novākšanas laikam un tādējādi pagarināt termiņu, kurā var iesniegt atbalsta pieprasījumus. (10) Nebūtu vēlams reglamentēt audzētāju un attīrīšanas uzņēmumu līgumattiecības Kopienas līmenī. Būtu jāsaglabā pašreizējais līgumslēdzēju pušu savstarpējās vienošanās princips, taču tas būtu jāizklāsta sīkāk. (11) Piešķiramā atbalsta apjomu nevar zināt, līdz katrā dalībvalstī nav noteikta faktiskā produkcija. Lai novērstu novēlota atbalsta maksājuma nelabvēlīgu ietekmi, būtu jāsaglabā noteikums, kas ļauj daļu atbalsta izmaksāt avansā. (12) Ražotājām dalībvalstīm jānosaka nepieciešamie kontroles pasākumi, lai nodrošinātu atbalsta sistēmas pareizu darbību, attiecīgā gadījumā izmantojot integrēto vadības un kontroles sistēmu, kas paredzēta Padomes 1992. gada 27. novembra Regulā (EEK) Nr. 3508/92, ar ko izveido integrētu vadības un kontroles sistēmu dažām Kopienas atbalsta shēmām [7]. (13) Kokvilnas audzēšana tai nepiemērotos reģionos var kaitīgi ietekmēt vidi, kā arī to reģionu lauksaimniecības ekonomiku, kur šī kultūra ir svarīga. Lai ņemtu vērā vispārējus ekoloģiskus mērķus, dalībvalstīm būtu jānosaka un jāparedz tādi vides aizsardzības pasākumi, ko tās uzskata par piemērotiem, lai regulētu lauksaimniecības zemes izmantošanu kokvilnas ražošanai. Dalībvalstīm turpmāk jāievieš pasākumi, lai ierobežotu kultūras audzēšanu saskaņā ar objektīviem vides aizsardzības kritērijiem, un jāatgādina audzētājiem nepieciešamība ievērot spēkā esošos likumus. Kad ir iespējams veikt novērtējumu, abām galvenajām ražotājām dalībvalstīm būtu jāizstrādā ziņojums par nacionālo vides aizsardzības pasākumu ietekmi uz kokvilnas nozari. (14) Lai veicinātu atbalsta sistēmas ieviešanu un atbilstīgu vadību, būtu jāpieņem noteikums, kas paredz dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību pārvaldības komitejā. Šajā nolūkā būtu jāizmanto Padomes 2000. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 1673/2000 par linu un kaņepju tirgus kopīgo organizāciju [8] paredzētā Dabisko šķiedru pārvaldības komiteja. (15) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [9]. (16) Lai nodrošinātu, ka Kopienas izdevumus saistībā ar šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu nosaka finanšu un monetārie noteikumi un atbilstīgas procedūras, un, ņemot vērā neattīrītas kokvilnas lauksaimnieciskās īpatnības, šajā jomā būtu jāpiemēro Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [10] un Padomes 1998. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu [11]. (17) Šajā regulā paredzētās shēmas korekcijas būtu jāievieš pēc iespējas vienmērīgi, un tādēļ var būt nepieciešami pārejas pasākumi, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. I NODAĻA VISPĀRĪGI PRINCIPI 1. pants 1. Šī regula nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu Grieķijas Pievienošanās akta 4. protokola 3. punktā paredzēto ražošanas atbalstu. 2. Šajā regulā: a) "neattīrīta kokvilna" ir gatavību sasniedzis un novākts kokvilnas auga Gossypium auglis, kas satur pogaļu un lapu atliekas un zemi; b) "attīrīta kokvilna" ir nekārstas un nesukātas kokvilnas šķiedras (izņemot īsas šķiedras un atliekas), kam ir atdalītas sēklas un lielākā daļa pogaļu un lapu atlieku, un zemes. 3. Tirdzniecības gads ilgst no 1. septembra līdz 31. augustam. 2. pants 1. Ražošanas atbalsta apjomu attiecībā uz neattīrītu kokvilnu nosaka Komisija, pamatojoties uz starpību: - orientējošai cenai, kas noteikta attiecībā uz neattīrītu kokvilnu saskaņā ar 3. panta 1. punktu un 7. pantu, un - pasaules tirgus cenai, kas noteikta saskaņā ar 4. pantu. 2. Atbalstu piešķir attiecībā uz neattīrītu kokvilnu, kas iepirkta vismaz par minimālo cenu, kura noteikta saskaņā ar 3. panta 2. punktu un 9. pantu. II NODAĻA CENU MEHĀNISMS 3. pants 1. Orientējošā cena ir noteikta EUR 106,30 par 100 kg neattīrītas kokvilnas. Šī cena attiecas uz kokvilnu: - kas ir atbilstoša tirdzniecības standartiem, - satur 10 % mitruma un 3 % piemaisījumu, - ar īpašībām, kādas vajadzīgas, lai pēc attīrīšanas ražotu 32 % 5. šķiras šķiedras (vidējas kvalitātes), kas ir 28 mm garas (1-3/32). 2. Minimālā cena ir noteikta EUR 100,99 par 100 kg neattīrītas kokvilnas, kuras kvalitāti izraugās atbilstoši orientējošai cenai tieši no saimniecības. 4. pants 1. Neattīrītas kokvilnas pasaules tirgus cenu nosaka, ņemot vērā attīrītas kokvilnas pasaules tirgus cenas un neattīrītai kokvilnai aprēķinātās cenas savstarpējo vēsturisko saistību. To regulāri nosaka Komisija, pamatojoties uz 5. pantā norādīto attīrītas kokvilnas pasaules tirgus cenu. 2. Ja neattīrītas kokvilnas pasaules tirgus cenu nevar noteikt saskaņā ar 1. punktu, šo cenu nosaka, pamatojoties uz jaunāko noteikto cenu. 5. pants 1. Attīrītas kokvilnas pasaules tirgus cenu nosaka, izmantojot 5. šķiras (vidējas kvalitātes) produktu ar 28 mm garām šķiedrām (1-3/32), ņemot vērā piedāvājumu pasaules tirgū, kā arī kotācijas vienā vai vairākās Eiropas biržās, kas svarīgas starptautiskajā tirdzniecībā. Šo cenu nosaka, izmantojot labvēlīgākos piedāvājumus un kotācijas no tā, ko uzskata par raksturīgu faktiskajai tirgus CIF cenai attiecībā uz Kopienas ostā piegādāto produktu. 2. Ja reģistrētie piedāvājumi un kotācijas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, veic vajadzīgos pielāgojumus. III NODAĻA STABILIZĒJOŠAIS MEHĀNISMS 6. pants Jāievieš valstij garantētais neattīrītās kokvilnas daudzums attiecībā uz katru tirdzniecības gadu šādā apmērā: - 782000 tonnu Grieķijai, - 249000 tonnu Spānijai, - 1500 tonnu katrai no pārējām dalībvalstīm. 7. pants 1. Šajā pantā minētos pasākumus piemēro, neierobežojot 8. pantu. 2. Ja faktiskās produkcijas kopapjoms Spānijā un Grieķijā tirdzniecības gadā pārsniedz 1031000 tonnu, visās dalībvalstīs, kurās faktiskās produkcijas apjoms pārsniedz valstij garantēto daudzumu, 3. panta 1. punktā norādīto orientējošo cenu šajā tirdzniecības gadā samazina. 3. Attiecīgajai dalībvalstij orientējošo cenu samazina proporcionāli apjomam, par kādu pārsniegts valstij garantētais daudzums. Ja tomēr faktiskās produkcijas apjoms Spānijā vai Grieķijā ir mazāks par valstij garantēto daudzumu, abu šo dalībvalstu faktiskās produkcijas kopapjoma un 1031000 tonnu starpību izsaka kā valstij garantētā daudzuma apjomu, kas ir pārsniegts, un orientējošo cenu samazina, pamatojoties uz šo apjomu. 4. Orientējošās cenas samazinājums atbilst 50 % no 3. punktā norādītā pārsnieguma apjoma. Ja tomēr Spānijas un Grieķijas faktiskās produkcijas kopapjoms, samazināts par 1031000 tonnu, pārsniedz 469000 tonnu, orientējošās cenas samazinājumu 50 % apmērā palielina par 2 procentu punktiem: - Grieķijai par katrām 15170 tonnām, par kurām pilnībā vai daļēji produkcija pārsniedz valstij garantēto daudzumu, kas palielināts par 356000 tonnām, - Spānijai par katrām 4830 tonnām, par kurām pilnībā vai daļēji produkcija pārsniedz valstij garantēto daudzumu, kas palielināts par 113000 tonnām. 8. pants Ja tirdzniecības gadā: - ir piemērots 7. pants, - pasaules tirgus cenas, kas pieņemta, lai noteiktu atbalsta apjomu, vidējais vērtētais apjoms pārsniedz EUR 30,20 par 100 kg un - kopējie budžeta izdevumi atbalsta sistēmai nepārsniedz EUR 770 miljonus, trešajā ievilkumā minēto budžeta atlikumu izmanto, lai palielinātu atbalsta apjomu katrā dalībvalstī, kurā faktiskais produkcijas apjoms pārsniedz tās valstij garantēto daudzumu. Atbalsta apjoms, kas palielināts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tomēr nedrīkst pārsniegt: - atbalsta apjomu, kas aprēķināts, nepiemērojot 7. pantu, - vai atbalsta apjomu, kas aprēķināts pēc 7. panta piemērošanas, pamatojoties uz 1120000 tonnām neattīrītas kokvilnas, kas sadalītas valstij garantētajā daudzumā, 270000 tonnu apmērā Spānijai un 850000 tonnu apmērā Grieķijai. 9. pants Šīs regulas 3. panta 2. punktā norādīto minimālo cenu samazina par tādu pašu summu, par kādu saskaņā ar 7. pantu samazina orientējošo cenu. IV NODAĻA ATBALSTA SAŅĒMĒJI 10. pants Atbalstu pilnā apmērā izmaksā 11. un 12. pantā minētajiem saņēmējiem, kuri iesniedz atbalsta pieprasījumu. 11. pants Lai saņemtu atbalstu, kokvilnas attīrīšanas uzņēmumiem, kas nav minēti 12. pantā: a) jāiesniedz parakstīts līgums, kurā paredzēts samaksāt ražotājam vismaz minimālo cenu un kurā ietverts īpašs noteikums, ka: - gadījumā, ja piemēros 7. pantu, pieņemto cenu koriģēs, ņemot vērā šā panta piemērošanas ietekmi uz atbalstu, - gadījumā, ja piegādātās kokvilnas kvalitāte atšķirsies no 3. panta 2. punktā norādītās kvalitātes, pieņemto cenu koriģēs, līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties, proporcionāli šīs kvalitātes atšķirības ietekmei uz attīrītas kokvilnas cenu attiecībā pret 5. pantā norādīto cenu; b) jāsamaksā avansā minimālā cena apmērā, ko nosaka līgumslēdzējas puses, savstarpēji vienojoties, saskaņā ar izvirzītajiem nosacījumiem; c) jāveic krājumu uzskaite attiecībā uz neattīrītu un attīrītu kokvilnu, kas atbilst prasībām, kuras vēl jānosaka, un jāiesniedz citi apliecinoši dokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu pārbaudīt tiesības uz atbalstu; d) jāiesniedz pierādījumi, ka par kokvilnu, ko piegādā saskaņā ar līgumu, iesniegta 16. panta 2. punktā minētā deklarācija par apsēto platību. 12. pants 1. Lai saņemtu atbalstu, kokvilnas attīrīšanas uzņēmumiem, kuri attīra kokvilnu to individuālo ražotāju vai ražotāju grupu interesēs, kas atbilst 4. protokola 4. punktā noteiktajiem kritērijiem: a) jāiesniedz attiecīgā ražotāja vai ražotāju grupas apstiprināts paziņojums, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem attīra kokvilnu, kā arī pārvalda atbalstu; b) jāapņemas nodot atbalstu attiecīgajiem individuālajiem ražotājiem vai attiecīgā gadījumā – ražotāju grupām; c) jāatbilst 11. panta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem; d) jāiesniedz pierādījums, ka par kokvilnu, kas minēta a) apakšpunktā norādītajā paziņojumā, iesniegta 16. panta 2. punktā minētā deklarācija par apsēto platību; e) jāiesniedz pierādījums par ražotāju grupu apņemšanos ievērot saistības, kas ir līdzvērtīgas 11. panta a) apakšpunktā norādītajam līguma noteikumam, un par šādu grupu apņemšanos uzglabāt un uzrādīt apliecinošus dokumentus par minimālās cenas samaksu to locekļiem. 2. Ja ražotāju grupa, kas kokvilnas attīrīšanu veic savās interesēs, neizpilda 1. punkta e) apakšpunktā minēto noteikumu vai saistības, uzskata, ka šī ražotāju grupa neatbilst 4. protokola 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. V NODAĻA ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA 13. pants Atbalstu maksā ražotāja dalībvalsts, kuras teritorijā kokvilnu attīra. 14. pants 1. Atbalstu izmaksā apjomā, kādu piemēroja dienā, kad iesniegts pieteikums par atbalsta piešķiršanu. Atbalsta pieprasījumus, vajadzības gadījumā kopā ar drošības naudu, attiecībā uz neattīrītas kokvilnas daudzumu, kas jāieved kokvilnas attīrīšanas uzņēmumā pēc attiecīgā tirdzniecības gada sākuma un līdz dienai, kura vēl jāprecizē, iesniedz noteiktā termiņā. 2. Tiesības saņemt atbalstu iegūst, kad kokvilna ir attīrīta. Pēc ieinteresētās puses lūguma atbalstu tomēr var izmaksāt avansā, sākot ar 16. oktobri tajā tirdzniecības gadā, kurā neattīrītu kokvilnu ieved kokvilnas attīrīšanas uzņēmumā, ja ir iemaksāta atbilstoša drošības nauda. Avansa summu aprēķina saskaņā ar 3. punktu. Atbalsta atlikumu izmaksā, vēlākais, līdz tirdzniecības gada beigām, ja saistībā ar 7. panta piemērošanu ir noteikta atbalsta koriģēšana. 3. Avansa summa ir vienāda ar 3. panta 1. punktā norādīto orientējošo cenu, no kuras atskaitīta pasaules tirgus cena un kas papildus samazināta par summu, kas aprēķināta saskaņā ar 7. pantu, taču aizstājot faktisko produkciju ar paredzamo produkciju, kas noteikta saskaņā ar 19. panta 2. punkta pirmo ievilkumu un kurai pieskaitīti 15 %. No 16. decembra pēc tirdzniecības gada sākuma pirmajā daļā minēto avansa summu aizstāj ar pārskatītu summu, ko aprēķina, izmantojot to pašu metodi, taču pamatojoties uz pārskatīto produkcijas aplēsi, ko nosaka saskaņā ar 19. panta 2. punkta otro ievilkumu, pieskaitot vismaz 7,5 %. Avansus, ko izmaksā no 16. oktobra līdz 15. decembrim, attiecīgi paaugstina, izņemot gadījumus, kad abu summu starpība nepārsniedz EUR 1/100 kg. 15. pants 1. Atbalstu maksā tikai par tirdzniecības standartiem atbilstošu produkciju. 2. Ja attīrītās kokvilnas daudzums ir mazāks vai vienāds ar 33 % no neattīrītās kokvilnas daudzuma, kas ievests kokvilnas attīrīšanas uzņēmumā, atbalstu piešķir par attīrītās kokvilnas daudzumu, ko reizina ar 100 un dala ar 32. Ja attīrītās kokvilnas daudzums pārsniedz 33 % no neattīrītās kokvilnas daudzuma, kas ievests kokvilnas attīrīšanas uzņēmumā, atbalstu piešķir par neattīrītās kokvilnas daudzumu, ko reizina ar 33 un dala ar 32. 3. Attīrītās kokvilnas daudzums atbilst tās svaram, attiecīgā gadījumā ņemot vērā atšķirības: - attiecībā uz reģistrēto piemaisījumu procentuālo daudzumu salīdzinājumā ar 5. šķirai raksturīgo procentuālo daudzumu vai attiecībā uz reģistrēto šķiru salīdzinājumā ar 5. šķiru un - attiecībā uz reģistrēto mitruma saturu procentos salīdzinājumā ar tirdzniecībai piemērotas šķiedras raksturīgo mitruma pakāpi. 16. pants 1. Ražotājas dalībvalstis izveido sankciju un kontroles sistēmu, kas jo īpaši ļauj tām nodrošināt minimālās cenas ievērošanu un noskaidrot: - Kopienas izcelsmes neattīrītas kokvilnas daudzumu, kas ievests katrā kokvilnas attīrīšanas uzņēmumā, - Kopienas izcelsmes neattīrītas kokvilnas daudzumu, kas ir attīrīts, - attīrītās kokvilnas daudzumu, ko katrs kokvilnas attīrīšanas uzņēmums ieguvis no pirmajā ievilkumā minētā daudzuma. 2. Ražotājas dalībvalstis nosaka apsēto platību deklarāciju sistēmu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka kokvilna, uz kuru attiecas atbalsta pieprasījumi, ir norādītās izcelsmes produkts. 17. pants 1. Attiecībā uz kokvilnas nozari dalībvalstis nosaka: - pasākumus apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanai, jo īpaši audzēšanas metodes, kas mazina negatīvo ietekmi uz vidi, - pētniecības programmas, lai izstrādātu ekoloģiski nekaitīgākus audzēšanas paņēmienus, - līdzekļus audzētāju informēšanai par šādu pētījumu rezultātiem un attiecīgo metožu izmantošanas priekšrocībām. 2. Dalībvalstis veic vides aizsardzības pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem konkrētajā situācijā kokvilnas audzēšanai izmantotajās lauksaimniecības zemēs. Dalībvalstis turklāt veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai atgādinātu audzētājiem, ka viņiem jāievēro tiesību akti vides aizsardzības jomā. 3. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā ierobežo platības, kurām ir tiesības uz ražošanas atbalstu neattīrītai kokvilnai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem attiecībā uz: - tādu reģionu lauksaimniecības ekonomiku, kuros kokvilna ir galvenā laukaugu kultūra, - augsni un klimatu konkrētajos reģionos, - apūdeņošanas sistēmu apsaimniekošanu, - augsekas sistēmām un audzēšanas paņēmieniem, kas varētu uzlabot apkārtējās vides stāvokli. 4. Līdz 2004. gada 31. decembrim Grieķijas Republika un Spānijas Karaliste nosūta Komisijai ziņojumu par ekoloģisko stāvokli kokvilnas nozarē un par valstu pasākumu ietekmi, kas pieņemti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu. VI NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 18. pants 1. Komisijai palīdz Dabisko šķiedru pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1673/2000 10. pantu (turpmāk "Komiteja"). 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. 3. Komiteja apstiprina savu reglamentu. 19. pants 1. Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, ieviešot šo regulu, pieņem saskaņā ar kārtību, kura noteikta 18. panta 2. punktā. Šādi noteikumi cita starpā attiecas uz informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai, un uz visiem kontroles pasākumiem, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem. Šos pasākumus var pamatot ar integrēto vadības un kontroles sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 3508/92. 2. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā norādīto kārtību līdz datumiem, kas vēl jāprecizē, Komisija nosaka katrai attiecīgajai dalībvalstij: - ņemt vērā sējumu prognozes, 14. panta 3. punkta pirmajā daļā norādīto paredzamo produkcijas apjomu un no tā izrietošo orientējošās cenas provizorisko samazinājumu, - ņemt vērā ražas attīstību, 14. panta 3. punkta otrajā daļā norādīto pārskatīto produkcijas aplēsi un jauno no tā izrietošo orientējošās cenas provizorisko samazinājumu, - jo īpaši ņemt vērā daudzumus, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta atbalsts, faktisko produkciju kārtējā tirdzniecības gadā kopā ar 7. pantā norādīto orientējošās cenas samazinājumu un 8. pantā norādīto atbalsta palielinājumu. 20. pants Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulu (EK) Nr. 2799/98 un Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu mutatis mutandis. 21. pants Ja vajadzīgs ieviest pārejas pasākumus, lai veicinātu šajā regulā noteikto sistēmas pielāgojumu ieviešanu, šādus pasākumus paredz saskaņā ar 18. panta 2. punktā noteikto kārtību. Tos piemēro, vēlākais, līdz 2001./2002. tirdzniecības gada beigām. 22. pants Ar šo ir atcelta Regula (EEK) Nr. 1964/87 un (EK) Nr. 1554/95. 23. pants Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2001. gada 1. septembra. Tomēr 21. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2001. gada 22. maijā Padomes vārdā — priekšsēdētājs M. Winberg [1] OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.). [2] Priekšlikums iesniegts 1999. gada 13. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). [3] Atzinums sniegts 2001. gada 15. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). [4] OV C 140, 18.5.2000., 33. lpp. [5] OV L 148, 30.6.1995., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/98 (OV L 190, 4.7.1998, 4. lpp.). [6] OV L 184, 30.6.1995., 14. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1553/95 (OV L 148, 30.6.1995., 45. lpp.). [7] OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 117, 7.5.1997., 1. lpp.). [8] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. [9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. [10] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp. [11] OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp. --------------------------------------------------