Komisijas Direktīva 2001/93/EK

(2001. gada 9. novembris),

ar kuru groza Direktīvu 91/630/EEK, ar ko nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvu 91/630/EEK ar ko nosaka minimālos standartiem cūku aizsardzībai [1]ar grozījumiem, un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1) Atbilstīgi Direktīvas 91/630/EEK 6. pantam Zinātniskā veterinārā komiteja 1997. gada 30. septembrī pieņēma atzinumu par intensīvi audzētu cūku labturību.

(2) Ar Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību [2], kas izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, paredzēti Kopienas noteikumi, kas piemērojami visiem lauksaimniecības dzīvniekiem attiecībā uz dzīvnieku novietnes celtniecības prasībām, siltumizolācijas, apkures un ventilācijas nosacījumiem, iekārtu un mājlopu pārbaudi. Tāpēc šie jautājumi jāiekļauj Direktīvas 91/630/EEK pielikumā, jo jāparedz sīkāk iztrādātas prasības.

(3) Ja cūkas tiek turētas grupās, būtu jāveic pienācīgi saimniekošanas pasākumi to aizsardzībai.

(4) Astes amputēšana, zobu izkniebšana un slīpēšana var radīt cūkām akūtas sāpes un ilgstošas sāpes. Kastrācija var nodarīt ilgstošas sāpes, ko var pastiprināt audu plīsumi. Tāpēc šādas darbības kaitē cūku labturībai, jo īpaši, ja tās veic nekompetentas un nepieredzējušas personas. Tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu labāku praksi.

(5) Iepriekšminētajā Zinātniskās veterinārās komitejas ziņojumā bija ieteikts piena sivēnu labturības nolūkā tos neatšķirt no sivēnmātes, pirms tie nav sasnieguši 28 dienu vecumu, ja vien tas nelabvēlīgi neietekmē sivēnmātes vai sivēnu veselību vai arī piena sivēnu veselības apsvērumu dēļ atšķiršana jāveic agrāk.

(6) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās veterinārijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/630/EEK pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstīs vēlākais līdz 2003. gada 1. janvārim stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai šos noteikumus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 9. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.

[2] OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

Papildus attiecīgajiem Direktīvas 98/58/EEK pielikuma noteikumiem piemēro šādas prasības:

1. Tajā ēkas daļā, kur tiek turētas cūkas, būtu jānovērš troksnis, kas ilgstoši sasniedz 85 dBA līmeni. Būtu jānovērš gan pastāvīgs, gan pēkšņs troksnis.

2. Cūkas ne mazāk kā astoņas stundas dienā jātur vismaz 40 luksu apgaismojumā.

3. Cūku novietnēm jābūt būvētām tā, lai dzīvnieki:

- varētu piekļūt ērtai un temperatūras ziņā piemērotai guļvieta, kas ir pietiekami sausa un tīra un kur var gulēt visi dzīvnieki vienlaicīgi,

- varētu normāli atpūsties un piecelties,

- varētu redzēt citas cūkas; tomēr nedēļu pirms paredzamās atnešanās un atnešanās laikā sivēnmātes un jauncūkas var turēt ārpus pārējo cūku redzesloka.

4. Neatkarīgi no 3. panta 5. punkta cūkām pastāvīgi ir vajadzīgs pietiekams daudzums dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla, kurā var labi rakņāties un rušināties, piemēram salmi, siens, koks, zāģu skaidas, sēņu komposts, kūdra vai to maisījums.

5. Grīdām jābūt gludām, bet ne slidenām, lai cūkas nesavainotos, un tām jābūt projektētām, būvētām un uzturētām tā, lai neradītu cūkām ievainojumus vai sāpes. Tām jāatbilst cūku lielumam un svaram, un, ja nav pakaišu, tām jāveido stingra, līdzena un stabila virsma.

6. Visas cūkas jābaro vismaz reizi dienā. Ja cūkas baro grupās un nevis ad libitum vai dzīvniekiem individuāli barību padodot automātiski, katrai cūkai jāspēj piekļūt barībai vienlaikus ar citām grupas cūkām.

7. Visām cūkām, kas vecākas par divām nedēļām, ir jāspēj pastāvīgi piekļūt pietiekamam daudzumam svaiga ūdens.

8. Visas iejaukšanās procedūras, ko veic nolūkos, kas nav terapeitiski vai diagnostikas nolūki, vai lai identificētu cūkas saskaņā ar attiecīgiem normatīviem aktiem, kuru rezultātā tiek apdraudēta vai zaudēta jutīga ķermeņa daļa vai rodas kaulu struktūras izmaiņas, ir aizliegtas, izņemot:

- acuzobu vienotu saīsināšanu piena sivēniem, veicot noslīpēšanu vai izkniebšanu ne vēlāk kā to dzīves septītajā dienā, veidojot veselu, līdzenu virsmu; kuiļa ilkņus var saīsināt, ja tas vajadzīgs, lai netiktu savainoti pārējie dzīvnieki, vai drošības apsvērumu dēļ,

- astes daļas amputāciju,

- vīriešu dzimuma cūku kastrāciju ar citiem līdzekļiem, nevis saraujot audus,

- riņķa ievēršana nāsīs vienīgi tad, ja dzīvniekus tur āra lauksaimniecības sistēmā, un saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

Ne astes amputēšana, ne acuzobu saīsināšana nav jāveic vienmēr, bet tad, ja ir noskaidrots, ka tie savaino sivēnmāšu pupus vai citu cūku ausis vai astes. Pirms šīm procedūrām veic citus pasākumus, lai netiktu nokostas astes un lai nepieļautu citas nevēlamas parādības, ņemot vērā vidi un dzīvnieku blīvumu. Šo apsvērumu dēļ jāmaina turēšanas apstākļi vai saimniekošanas sistēma.

Visas iepriekš aprakstītās procedūras veic vienīgi veterinārārsts vai persona, kas izglītota, kā paredzēts šīs direktīvas 5. pantā, kurai ir pieredze attiecīgo metožu piemērošanā, ar atbilstīgiem līdzekļiem un higiēniskos apstākļos. Ja kastrēšana vai astes amputēšana notiek vēlāk nekā septītajā dzīves dienā, veterinārārsts to veic vienīgi ar anestēziju un atsāpināšanu pēc tās.

II NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDĀM CŪKU KATEGORIJĀM

A. KUIĻI

Kuiļu aizgaldiem jābūt izvietotiem un būvētiem tā, lai kuiļi varētu tajos apgriezties un dzirdēt, saost un redzēt citas cūkas. Brīvajam grīdas laukumam, kas atvēlēts pieaugušam kuilim, jābūt vismaz 6 m2 lielam.

Ja aizgaldus izmanto arī dabīgai aplecināšanai, pieaugušam kuilim atvēlētajam grīdas laukumam jābūt vismaz 10 m2 lielam un aizgaldā nedrīkst atrasties šķēršļi. Šis noteikums attiecas uz visām jaunuzceltām novietnēm vai novietnēm, kas ir pārbūvētas vai uzsākušas darbību pēc minētās dienas, no 2003. gada 1. janvāra. Šis noteikums attiecas uz visām novietnēm no 2005. gada 1. janvāra.

B. SIVĒNMĀTES UN JAUNCŪKAS

1. Tiek veikti pasākumi, lai grupās līdz minimumam samazinātu agresiju.

2. Grūsnas sivēnmātes un jauncūkas vajadzības gadījumā apstrādā pret ārējiem un iekšējiem parazītiem. Kad grūsnas sivēnmātes un jauncūkas ievieto atnešanās nodalījumos, tās viscaur jānotīra.

3. Pēdējā nedēļā pirms paredzamās atnešanās sivēnmātēm un jauncūkām pietiekamā daudzumā ir vajadzīgs pakaišu materiāls migai, ja vien tas nav tehniski neiespējami tāpēc, ka saimniecībā izmanto pusšķidro mēslu novadīšanas sistēmu.

4. Sivēnmātes vai jauncūkas aizmugurē jābūt brīvai telpai, lai atvieglotu atnešanos – dabīgu vai ar veterinārārsta iejaukšanos.

5. Atnešanās nodalījumos, kur sivēnmātes tur nepiesietas, jābūt līdzekļiem piena sivēnu aizsardzībai, piemēram, nožogojumam.

C. PIENA SIVĒNI

1. Kopējā grīdas laukuma daļai, kas ir pietiekami liela, lai visi dzīvnieki varētu atpūsties vienlaikus, jābūt nostiprinātai vai klātai ar pīteni, vai nokaisītai ar salmiem vai citu piemērotu materiālu.

2. Ja zīdīšanai izmanto atnešanās nodalījumu, piena sivēniem vajadzīgs pietiekami daudz vietas, lai tos varētu zīdīt bez grūtībām.

3. Piena sivēnus neatšķir no sivēnmātes, pirms tie sasnieguši 28 dienu vecumu, ja vien tas nelabvēlīgi neietekmē pieaugušās cūkas vai piena sivēnu labsajūtu vai veselību.

Tomēr sivēnus var atšķirt pat septiņas dienas agrāk, ja tos pārvieto uz īpašām novietnēm, kas pirms jaunās grupas ievešanas ir iztukšotas, kārtīgi iztīrītas un dezinficētas un kas ir atdalītas no tām novietnēm, kur tiek turētas sivēnmātes, lai līdz minimumam samazinātu piena sivēnu inficēšanos ar slimībām.

D. ATŠĶIRTI SIVĒNI UN BAROKĻI

1. Ja cūkas tur grupās, tad jāveic pasākumi, lai novērstu dzīvnieku savstarpēju agresiju, kas pārsniedz normālas izturēšanās robežas.

2. Tās būtu jātur grupās ar pēc iespējas nemainīgāku sastāvu. Ja ir jāsaved kopā svešas cūkas, tas būtu jādara pēc iespējas mazākā vecumā, vēlams, pirms nav pagājusi viena nedēļa pēc to atšķiršanas no sivēnmātes. Ja cūkas tiek savestas kopā, tad tām vajadzīga pienācīga iespēja izvairīties un noslēpties no pārējām cūkām.

3. Ja tiek atklātas zīmes, kas liecina par spēcīgām cīņām, tad tūlīt jānoskaidro cēloņi un jāveic attiecīgi pasākumi, piemēram, ja iespējams, dzīvnieki jāapgādā ar pietiekamu daudzumu salmu vai citu materiālu, kurā var rakņāties. Apdraudētos dzīvniekus vai īpaši agresīvus dzīvniekus tur atsevišķi no grupas.

4. Nomierinošu medikamentu izmantošana nolūkā atvieglot dzīvnieku savešanu kopā tiek ierobežota līdz ārkārtējiem apstākļiem un vienīgi pēc konsultācijas ar veterinārārstu.

--------------------------------------------------